8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences

Transcript

1 8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA Valsts iedzîvotåju veselîbas ståvoklis bieωi tiek noteikts, izmantojot divus statistikas rådîtåjus jadzimußo paredzamo müωa ilgumu mirstîbas procentu attiecîbå uz bérniem lîdz piecu gadu vecumam.íie rådîtåji bieωi tiek minéti lîdz ar citiem vispåréjiem iedzîvotåju dzîves kvalitåtes rådîtåjiem, jo tie netießi atspogu o vairåkus citus cilvéku labklåjîbas aspektus, ieskaitot viñu ienåkumu iztikas lîmeni, viñu apkårtéjås vides kvalitåti pieeju veselîbas aprüpei, tîram üdenim sanitårajiem apståk iem. Jadzimußo paredzamais müωa ilgums ir gadu skaits, ko jadzimußais bérns nodzîvotu, ja visu müωu saglabåtos tådi veselîbas apståk i, kådi dominé dzimßanas brîdî.íis rådîtåjs neparedz, cik ilgi bérns patiesîbå dzîvos, bet gan drîzåk vispåréjos veselîbas apståk us, kas raksturîgi konkrétajai valstij konkrétajå gadå.mirstîbas procents jadzimußajiem lîdz piecu gadu vecumam ir skaitlis, kas paråda, cik bérnu no 1000 dzîvi dzimußajiem, iespéjams, nomirs, nesasniedzot piecu gadu vecumu. Lielåkå da a no ßiem mirstîbas gadîjumiem vairåkumå attîstîbas valstu ir saistîti ar zîdaiñu bérnu nepareizu uzturu sliktiem higiéniskiem dzîves apståk- iem.tådé, lai palielinåtu jadzimußo paredzamo müωa ilgumu, vissvarîgåkais ir samazinåt mirstîbu bérniem lîdz piecu gadu vecumam. Globålås tendences 20.gadsimta otrajå pusé veselîbas apståk i pasaulé uzlabojås vairåk nekå viså iepriekßéjå cilvéces vésturé.vidéjais jadzimußo paredzamais müωa ilgums valstîs ar zemu vidéju palielinåjås no 40 gadiem 1950.gadå lîdz 65 gadiem 1998.gadå.Vienlaikus vidéjais mirstîbas rådîtåjs bérniem vecumå lîdz pieciem gadiem ßajå paßå valstu grupå samazinåjås no 280 lîdz 79 uz 1000 jadzimußajiem.tomér ßie skait i vél joprojåm ir salîdzinoßi zemåki nekå valstîs ar augstu ienåkumu lîmeni, kur jadzimußo paredzamais müωa ilgums ir 78 gadi vidéjais mirstîbas skaitlis bérniem lîdz piecu gadu vecumam ir seßi no viena tükstoßa. 20.gadsimtå paredzamå müωa ilguma rådîtåji valstîs bija saistîti ar NKP uz vienu iedzîvotåju.salîdzinot 8.1. attélu (jadzimußo paredzamais müωa ilgums, 1998) ar 2.1. attélu (NKP uz vienu iedzîvotåju, 1999), redzams, ka, caurmérå esot augståkiem valsts ienåkumiem uz vienu iedzîvotåju, augståks ir arî paredzamais müωa ilgums, taçu ßî saistîba neizskaidro visas atß irîbas starp re ioniem valstîm (sk.1. 2.tabulu par konkréto valstu datiem).visticamåk, ka divi citi faktori, kas varétu büt vissvarîgåkie, lai paaugstinåtu nacionålo re ionålo paredzamo müωa ilgumu, ir uzlabojumi medicînas tehnolo ijås (daωås valstîs skaidri redzama to labåka izmantoßana nekå påréjås), kå arî sabiedrîbas veselîbas pakalpojumu attîstîßana to labåka pieejamîba (îpaßi tîrs üdens, sanitårie apståk i pårtikas reguléßana).òoti svarîga ir arî izglîtîba, îpaßi meiteñu sievießu izglîtîba, jo sievåm måtém, kas izprot veselîgu dzîvesveidu, ir izß irîga loma savu imeñu veselîbas risku samazinåßanå. Íie faktori palîdz izskaidrot, kå lielåkå da a attîstîbas valstu k üst par attîstîtåm valstîm cilvéku veselîbas ziñå, kaut gan vienlaikus ßîs nevar uzskatît par attîstîtåm, sprieωot péc iedzîvotåju ienåkumiem (sk. 4.noda u). Medicînas tehnolo ijas, sabiedrîbas veselîbas pakalpojumu izglîtîbas progress auj valstîm nodroßinåt vairåk veselîbas, izmantojot to paßu ienåkumu lîmeni kå agråk.pieméram, 1900.gadå paredzamais müωa ilgums Amerikas Savienotajås Valstîs bija aptuveni 49 gadi ienåkumi uz vienu iedzîvotåju bija vairåk nekå 4000 ASV dolåru.patlaban paredzamais müωa ilgums Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras ir aptuveni 50 gadu, lai gan NKP uz vienu iedzîvotåju ir zemåks par 500 ASV dolåriem attélå redzams, ka Latvijas vîrießu paredzamais müωa ilgums ir pårsteidzoßi zems salîdzinåjumå ar Latvijas.Vîrießu paredzamais müωa ilgums vél îsåks ir tikai Dienvidåzijå Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras, atß irîba starp Latvijas vîrießu sievießu paredzamo müωa ilgumu ir viena no lielåkajåm pasaulé 12 gadi.vidéjais paredzamais müωa ilgums 69 70

2 42 VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA 8.1. attéls Jadzimußo paredzamais müωa ilgums, 1998 Gadi Valstis ar augstu ienåkumu lîmeni Åfrika uz dienvidiem no Sahåras Tuvie Austrumi Zieme åfrika Latîñamerika Karîbu baseina Dienvidåzija Austrumåzija Kluså okeåna Austrumeiropa Centrålå Åzija Latvija Vîrießi Sievietes gadi ir saglabåjies nemainîgs kopß gada. Attîstîtajås valstîs tas turpinåja augt no 74 gadiem gadå lîdz 78 gadiem gadå. Íis progresa trükums daωkårt pat atpaka ejoßa tendence vîrießu paredzamajå müωa ilgumå, visticamåk, ir saistîta ar ienåkumu samazinåßanos, pieaugoßo nenoteiktîbu stresu pårejas ekonomikas periodå, kå arî ar medicîniskås aprüpes kvalitåtes tås pieejamîbas pazeminåßanos, arî ar pieaugoßo alkohola patériñu smé éßanu (sk. tålåk). Lîdzîgas vai pat sliktåkas negatîvas izmaiñas vîrießu paredzamajå müωa ilgumå bija vérojamas daudzås citås bijußås Padomju Savienîbas valstîs (sk. 2. tabulu). Kopumå gandrîz visås valstîs jadzimußo paredzamais müωa ilgums pédéjos gados turpina pieaugt (sk. 2. tabulu). Attîstîbas valstîs ßis pieaugums saistîts galvenokårt ar daudz zemåku bérnu mirstîbu lîdz piecu gadu vecumam (sk attélu) infekciju slimîbu labåku kontroli, kuras ir îpaßi bîstamas bérniem, pieméram, ar caurejas tårpu infekcijas kontroli. Arî augståki ienåkumi uz vienu iedzîvotåju (sk. 4. noda u 4. tabulu) sekméja labåka uztura dzîves apståk u radîßanu lielåkajå da å imeñu. Attîstîbas valstu valdîbas jau iegulda lîdzek us sabiedrîbas veselîbas sistémas uzlaboßanå (tîrs dzeramais 8.2. attéls Mirstîbas rådîtåji bérniem lîdz piecu gadu vecumam, Uz 1000 dzimußajiem Valstis ar augstu ienåkumu lîmeni Latvija 26 Austrumeiropa Centrålå Åzija* 38 Latîñamerika Karîbu baseina 43 Austrumåzija Kluså okeåna 55 Tuvie Austrumi Zieme åfrika Dienvidåzija Åfrika uz dienvidiem no Sahåras * gadå datu nav.

3 IEDZÈVOTÅJU VECUMA SASTÅVS attéls Iedzîvotåju piramîda valstîs ar zemiem augstiem ienåkumiem, Valstis ar zemu 1995 Vecums Valstis ar augstu Valstis ar zemu 2025 Vecums Valstis ar augstu Iedzîvotåju procents Iedzîvotåju procents Iedzîvotåju procents Iedzîvotåju procents Vîrießi Sievietes Vîrießi Sievietes üdens, sanitårie apståk i, masveida potéßana), medicînas personåla apmåcîbå, klîniku slimnîcu celtniecîbå medicîniskås aprüpes nodroßinåßanå, tomér vél ir daudz daråmå. Liela probléma joprojåm ir nepietiekams uzturs, îpaßi sievietém bérniem, arî infekcijas, lielåkoties novérßamas slimîbas joprojåm prasa miljoniem dzîvîbu. Tå kå pasaules iedzîvotåju veselîba ir uzlabojusies, slimîbu slogs ir samazinåjies. Vienlaikus ir mainîjusies slimîbu struktüra infekcijas slimîbu (caureja, tårpu infekcijas, masalas) vietå tagad dominé neinfekciozas slimîbas (sirds asinsvadu slimîbas, vézis). Íîs izmaiñas îpaßi vérojamas industriålajås valstîs (ieskaitot Eiropas pårejas ekonomikas ), turpretî attîstîbas valstîs gandrîz pusei mirstîbas gadîjumu célonis ir infekcijas slimîbas. Iedzîvotåju vecuma saståvs Valsts iedzîvotåju veselîba ilgmüωîba tiek atspogu ota tås iedzîvotåju vecuma struktürå valsts kopéjå iedzîvotåju skaita procentuålå attiecîbå daωådås vecuma grupås. Iedzîvotåju vecuma struktüru var attélot ar iedzîvotåju piramîdu, ko pazîst arî kå vecuma dzimumu piramîdu. Íådås piramîdås valsts iedzîvotåji ir sadalîti vîrießos sievietés, kå arî vecuma grupås (pieméram, piecu gadu vecuma grupas, kå 8.3. attélå, vai viena gada vecuma grupas, kå 8.4. attélå) attélå redzamas iedzîvotåju piramîdas, kas raksturîgas valstîm ar zemu augstu gadå, sagaidåms, ka tås büs raksturîgas lîdz gadam, ja saglabåsies paßreizéjås iedzîvotåju skaita tendences. Ievérojiet, kå ßie mode i attélo augståkus dzimstîbas rådîtåjus, augståkus mirstîbas rådîtåjus (îpaßi bérnu vidü) zemåku paredzéto müωa ilgumu valstîs ar zemu. Padomåjiet, kåpéc nabadzîgås valstîs piramîdas pamats ir platåks piramîda ir vairåk trîsstürveida nekå bumbierveida vai taisnstürveida, kå tas ir bagåtås valstîs. Izskaidrojiet arî izmaiñas, kas paredzamas abås piramîdås lîdz gadam! Kå redzams 8.3. attélå, valstîs ar zemu viena treßå da a iedzîvotåju ir vecumå lîdz 15 gadiem salîdzinåjumå ar mazåk nekå vienu piektda u ßîs paßas grupas cilvéku valstîs ar augstu. No demogråfiskå aspekta ßai situåcijai raksturîgs liels cilvéku skaits tajå vecuma grupå, kas dzemdé bérnus, tådéjådi arî to cilvéku skaita pieaugums, kas k üst par vecåkiem. Savukårt tas izraisa dzimußo bérnu skaita palielinåßanos pat tad, kad katram vecåkam dzimußo bérnu skaits samazinås. Íis fenomens, ko sauc arî par iedzîvotåju demogråfisko inerci, saglabås augstu dzimstîbas lîmeni, neraugoties uz auglîbas pazeminåßanos (sk. 3. noda u). No sociålås ekonomiskås perspektîvas viedok a liels daudzums bérnu iedzîvotåju vidü nozîmé, ka liela da a ir påråk jai, lai strådåtu, îstermiñå ir atkarîgi no tiem, kas strådå. Íis ir galvenais attiecîgi augsta demogråfiskås slodzes koeficienta iemesls lielåkajå da å attîstîbas valstu. Valstîs ar augstu aptuveni divi cilvéki darbspéjîgå vecumå uztur vienu cilvéku, kurß ir påråk jas vai vecs, lai strådåtu, toties valstîs ar zemu ßis skaitlis ir apméram no 1,0 lîdz 1,5. Valstîs ar augstu paßlaik aktuåla ir

4 44 VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA 8.4. attéls Iedzîvotåju piramîda Latvijå, 2000 Vecums Vîrießi Sievietes Cilvéku skaits vecuma grupås iedzîvotåju novecoßanas probléma tas ir, palielinås veco, nestrådåjoßo cilvéku skaits gadå cilvéki vecumå no 65 gadiem vecåki veidoja 13,6 procentus no iedzîvotåju skaita ßajås valstîs, ir sagaidåms, ka ßis skaitlis pieaugs lîdz gandrîz 17,4 procentiem gadå. DaΩås valstîs (Be ijå, Våcijå, Grie ijå, Itålijå, Japånå, Zviedrijå) veco cilvéku da a jau ir sasniegusi vai pårsniegusi 15 procentus. (Latvijå gadå iedzîvotåju da a vecumå no 65 gadiem vecåki bija 14% no iedzîvotåju kopskaita ar tendenci pieaugt lîdz gandrîz 18 procentiem gadå, demogråfiskås slodzes koeficients bija lîdzîgs tam, kåds ir valstîs ar augstu ienåkumu vidéjo lîmeni; sk. 2. tabulu.) Iedzîvotåju novecojoßå da a papildus noslogo valsts pensiju, veselîbas aprüpes sociålås droßîbas sistémas. Tå kå paredzamais müωa ilgums attîstîbas valstîs turpina pieaugt, tåm aktuåla k üs arî iedzîvotåju novecoßanas probléma (sk attélu). Faktiski attîstîbas valstîs ßî probléma var büt vél såpîgåka, jo finansiåli tås ir mazåk sagatavotas to risinåt. Attîstîbas valstîs paredzamå müωa ilguma pieauguma temps lîdz ar to arî iedzîvotåju novecoßana ir daudz åtråka nekå attîstîtås valstîs, tåpéc sagaidåms augsts demogråfiskås slodzes koeficients gan bérnu, gan veco auωu vidü. Latvijas iedzîvotåju piramîda atß iras gan no attîstîbas, gan attîstîto valstu piramîdåm (salîdziniet attélu). Tajå ir daudz spilgti izteiktu izrobojumu, kas izskaidrojams ar straujo dzimstîbas sarukßanu, ko izraisîja tra iski vésturiski notikumi Otrais pasaules karß deportåcijas (sk. ievérojami mazåkas vecuma grupas gadus veciem cilvékiem). Izmaiñas Latvijas iedzîvotåju piramîdå tås apakßéjå da å izraisîja divas demogråfiskås atbalsis no Otrå pasaules kara. Ievérojami mazåks skaits vîrießu sievießu vecuma grupås, kas bija dzimußi kara laikå, radîja mazåkas vecuma grupas péc gadiem, jo viñi savus pirmos dzemdîbu vecuma gadus piedzîvoja seßdesmitajos gados septiñdesmito gadu beigås. Viñu bérni, kuri pieder pie pat vél mazåka skaita vecuma grupåm, pécnåcéjus radîja deviñdesmito gadu pirmajå pusé (sk attéla apakßéjo da u). Saskañå ar daωiem novértéjumiem Otrå pasaules kara izraisîtås demogråfiskås sekas ir tikai da éji vainojamas faktå, ka strauji samazinåjies dzimstîbas lîmenis. Galvenie iemesli saistîti ar ekonomiskåm sociålåm grütîbåm pårejas periodå (sk. arî noda u). Vél viena raksturîga iezîme Latvijas iedzîvotåju struktürå ir atß irîba starp vîrießu sievießu skaitu, kas, ß iet, ir vislielåkå pasaulé. Sievietes veido 54% no iedzîvotåju kopéjå skaita, ko var salîdzinåt vienîgi ar da- Ωåm bijußås Padomju Savienîbas valstîm kas ir daudz vairåk nekå Rietumeiropas valstîs (aptuveni 51%). Zinåmå mérå ßis ir kara rezultåts, migråcija uz Våciju Krieviju, kå arî bég u noplüde. Taçu vél svarîgåka ir viena no pasaules lielåkajåm vîrießu/sievießu atß irîbåm paredzamajå müωa ilgumå, kas aprakstîta iepriekß attéls råda, ka atß irîba starp dzimumiem pieaug ir spilgti izteikta vecåkajås vecuma grupås gadå vecumå no 65 gadiem vecåku cilvéku vidü bija 218 sievietes uz 100 vîrießiem. Vél tikai çetråm valstîm Krievijai, Baltkrievijai, Igaijai Ukrainai bija lîdzîga atß irîba starp dzimumiem vecåkajås vecuma grupås (vairåk nekå 200 sievießu uz 100 vîrießiem vecumå no 65 gadiem vairåk). Valstîs ar augstiem ienåkumiem ßî atß irîba starp dzimumiem ir ievérojami mazåka (143 sievietes uz 100 vîrießiem). Valstîs ar zemiem ienåkumiem ßî atß irîba ir pat vél mazåka (109 sievietes uz 100 vîrießiem). Viens no ßîs ß ietamås priekßrocîbas iemesliem

5 INFEKCIJAS SLIMÈBU SLOGS karte Aptuvens pieaugußo bérnu skaits, kuri gadå inficéjußies ar HIV Zieme amerika Karîbu baseina Austrumeiropa Rietumeiropa Centrålå Åzija Austrumåzija Latîñamerika Zieme åfrika Tuvie Austrumi Åfrika uz dienvidiem no Sahåras 3,8 milj. Kluså okeåna Dienvidåzija Dienvidaustrumåzija Austrålija Jazélande 500 Kopå: 5,3 milj. World Health Organisation nabadzîgajås valstîs ir augståka måßu mirstîba sievießu diskriminåcija, ieskaitot diskriminåciju attiecîbå uz veselîbas aprüpes pieejamîbu. Infekcijas slimîbu slogs Visbîstamåkås bérnu slimîbas, pieméram, caurejas vai tårpu infekcijas slimîbas, veiksmîgi tiek apkarotas, turpretî citas infekcijas slimîbas saglabåjas arî 21. gadsimtå. Pieméram, viså pasaulé masalu imizåcijas vidéjais lîmenis ir tikai aptuveni 80%, katru gadu vairåk nekå miljons bérnu mirst ar masalåm. Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras masalu imizåcija ir viszemåkå mazåka par 60 procentiem. Latvijå 97% bérnu vecumå lîdz vienam gadam sañem pretpoti masalåm, kas ir vairåk nekå 75%; tåds ir vidéjais skaitlis augstu ienåkumu lîmeña Eiropas valstîs. Aptuveni puse visu infekcijas slimîbu izraisîto mirstîbas gadîjumu attîstîbas valstîs vairåk nekå pieci miljoni nåves gadîjumu gadå attiecinåmi tikai uz trim slimîbåm HIV/AIDS, tuberkulozi malåriju. Pret nevienu no ßîm trim slimîbåm nav efektîvas vakcînas, toties ir pierådîti iedarbîgi veidi, kå izsargåties no tåm, taçu tas ir sareω îti, jo infekcijas sastopamas pirmåm kårtåm visnabadzîgåkajås valstîs visnabadzîgåko cilvéku vidü, slimîbas nabadzîbu padzi ina vél vairåk. Saskañå ar Apvienoto Nåciju Organizåcijas enerålsekretåra Kofi Annana teikto HIV/AIDS ir k uvis par galveno attîstîbas krîzes céloni. Neraugoties uz nesenajiem medicîniskajiem sasniegumiem, vél joprojåm nav pieejami årstnieciskie lîdzek i pret ßo slimîbu, vissmagåk skartajås zemu ienåkumu valstîs AIDS jau ir samazinåjis vidéjo paredzamo müωa ilguma lîmeni par desmit gadiem vai pat vairåk. Kopß slimîba pirmoreiz parådîjås septiñdesmito gadu beigås astoñdesmito gadu såkumå, ar to ir mirußi aptuveni 22 miljoni cilvéku, tajå skaitå gadå vien trîs miljoni. Aptuveni trîs ceturtda as no ßiem nåves gadîjumiem ir Åfrikå, kur AIDS patlaban ir galvenais nåves célonis. Daudzås Åfrikas valstîs 10 20% visu pieaugußo iedzîvotåju ir inficéjußies ar HIV. Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras ir procentuåli visaugståkais ar HIV inficéto cilvéku skaits. Seko Karîbu baseina. Påréjos re ionos HIV izplatîba ir daudz zemåka (sk. 2. tabulu). Òoti straujß HIV inficéßanås gadîjumu pieaugums vérojams Austrumeiropas Centrålås Åzijas zemés, kur epidémija såkås tikai deviñdesmito gadu såkumå. Laikposmå no lîdz gada beigåm HIV/AIDS inficéto cilvéku skaits ßajå re ionå gandrîz divkårßojås no tas palielinåjås lîdz vairåk nekå Tas jau ir vairåk nekå, pieméram, Rietumeiropå gan absolütajos skait os (salîdzinot ar Rietumeiropå), gan procentuåli no kopéjå pieaugußo iedzîvotåju skaita (0,35% pret 0,24%). Èpaßi satraucoßs ir jau HIV saslimßanas gadîjumu skaits ßajå re ionå (sk karti). Latvija nav izñémums gadå re istréti 25 saslimßanas

6 46 VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA 8.5. attéls Smé étåji, no kopéjå iedzîvotåju skaita, kas vecåki par 15 gadiem (%), % 50 51% 48% 40 39% 30 22% 20 16% 12% 10 6% 0 Valstis ar zemu Valstis ar vidéju Valstis ar augstu Latvija Vîrießi Sievietes gadîjumi ar HIV, gadå 163 gadîjumi, gadå 241 saslimßanas gadîjums. Valstîs ar augstu deviñdesmito gadu beigås ar AIDS saistîto mirßanas gadîjumu skaits ievérojami samazinåjås. Tas noticis, pateicoties efektîvai årstniecîbai, kas ilgåku laiku uztur inficétos cilvékus dzîvus. Taçu ßî jaå terapija ir oti dårga no lîdz ASV dolåru gadå, tåpéc lielåkajai da ai cilvéku attîstîbas valstîs tå nav pieejama. Jau HIV saslimßanas gadîjumu novérßana tomér ir iespéjama, it îpaßi epidémijas agrînajå stadijå. Pieaugoßå atbildîbas izjüta par AIDS personiskås aizsardzîbas vienkårßie veidi var sekmét epidémijas novérßanu. Kåda cita globålå epidémija tuberkuloze draud palikt nekontroléjama kombinåcijå ar HIV/AIDS tuberkulozes veidu, kas ir noturîgs pret daωådiem medikamentiem. HIV radikåli novåjina cilvéka imünsistému, tuberkuloze k üst par pirmo AIDS izpausmi vairåk nekå 50% gadîjumu attîstîbas valstîs. Turklåt no nevérîgas da éjas tuberkulozes årstéßanas ir radies tuberkulozes veids, kas ir noturîgs pret medikamentiem. Nabadzîba ir galvenais faktors, kas izraisa tuberkulozes epidémiju, jo iespéja tikt inficétam attîstît aktîvo tuberkulozi ir saistîta ar bezpajumtniecîbu, ar dzîvi pieblîvétos apståk- os, sliktu gaisa cirkulåciju neapmierinoßiem sanitårajiem apståk iem, nepietiekamu uzturu, stresu personisko higiénas piederumu nepareizu izmantoßanu. Tådéjådi tuberkuloze izplatås visneaizsargåtåko cilvéku bég u, sezonas viesstrådnieku cietumnieku vidü. Ar tuberkulozi katru gadu viså pasaulé mirst aptuveni divi miljoni cilvéku, lai gan modernie ne påråk dårgie prettuberkulozes medikamenti spéj årstét vismaz 85% no visiem saslimußajiem. Péc Pasaules veselîbas organizåcijas datiem, 20 valstîs, kurås tuberkuloze izplatîjusies visvairåk vissmagåk*, tikai 19% no visiem tuberkulozes gadîjumiem paßlaik tiek izårstéti. Tra iski, ka müsdienås tuberkuloze izraisa vairåk nåves gadîjumu nekå jebkurå citå iepriekßéjå véstures periodå. Nav pårsteigums, ka jas tuberkulozes uzliesmojums nesen parådîjies Austrumeiropas bijußås Padomju Savienîbas valstîs, ko veicinåja sociålekonomiskå krîze pieaugoßå nabadzîba. Arî Latvijå palielinåjusies tuberkulozes izplatîba no 50 jaiem gadîjumiem uz iedzîvotåju gadå lîdz 82 jaiem gadîjumiem gadå (sk. 2. tabulu) gadå atkal bija novérojama tuberkulozes izplatîbas samazinåßanås. Tuberkuloze visvairåk izplatås Dienvidaustrumåzijå Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras, kur dzîvo lielåkå da a pasaules nabadzîgo iedzîvotåju (sk. 6. noda u). Malårija ir vél viena novérßama årstéjama infekcijas slimîba, ar kuru ik gadu tomér mirst gandrîz tikpat daudz cilvéku, cik ar tuberkulozi. Tå izplatås valstîs ar tropisku klimatu. Pédéjo 50 gadu laikå tå ir ievérojami samazinåjusies. Tomér ßos sasniegumus mazina globålå klimata sasilßana (sk. 14. noda u), slikti realizéti apüdeñoßanas projekti daudzkårtéjas sociålås krîzes, ieskaitot bruñotus konfliktus, masveida bég u kustîbu veselîbas pakalpojumu sairßanu. Tåpat kå tuberkulozes gadîjumå, situåcija ir saasinåjusies lîdz ar medikamentu izturîgå parazîta raßanos. Arî malårija vispirms skar nabadzîgos, jo viñi vismazåk var at auties iegådåties * Divdesmit tuberkulozes smagi skartås, kuras gada martå parakstîja Amsterdamas deklaråciju par tuberkulozes apturéßanu, ir Bangladeßa, Brazîlija, KambodΩa, appleîna, Kongo Demokråtiskå Republika, Etiopija, Indija, Indonézija, Kenija, Nigérija, Pakiståna, Peru, Filipînas, Krievijas Federåcija, Dienvidåfrika, Tanzånija, Taizeme, Uganda, Vjetnama Zimbabve.

7 DZÈVESVEIDA PROBL MAS 47 årstnieciskos lîdzek us, kå arî veikt aizsardzîbas pasåkumus izce ot no malårijas skartajåm teritorijåm, izmantot aerosolus, lai mazinåtu moskîtu uzbåzîbu, pirkt lîdzek- us pret moskîtiem îpaßus pårsegus gultåm. Patlaban pasaulé no malårijas cieß aptuveni miljoni cilvéku katru gadu, 90% no viñiem dzîvo Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras. Malårija rada îpaßi lielus zaudéjumus visnabadzîgåkajås Åfrikas valstîs tiek zaudéts darbs, netiek apmeklétas skolas, pieaug aizsardzîbas årstéßanas izmaksas, samazinås investîcijas, palielinås sociålå nestabilitåte. Péc Pasaules veselîbas organizåcijas datiem, Åfrikas malårijas dé zaudé 1 5% no sava IKP. Samazinot gan fiziskå, gan cilvéciskå kapitåla uzkråßanu malårijas skartajås valstîs, ßî slimîba samazina to ilgtermiña attîstîbas izredzes. Pret ßîm grüti årstéjamåm infekcijas slimîbåm, pieméram, HIV tuberkulozi, vai grüti novérßamåm slimîbåm, pieméram, malåriju, visradikålåk varétu vérsties ar efektîvåm vakcînåm, ko nabadzîgås varétu at- auties. Taçu létu vakcînu izstrådåßanu pret slimîbåm, kas skar lielåkoties nabadzîgos, parasti palénina oti nevienlîdzîgå globålo ienåkumu sadale starp valstîm. Farmaceitiskås firmas uzskata, ka ir daudz izdevîgåk ieguldît pétniecîbas attîstîbas darbå (Research&Development, R&D), kas veltîts pirmåm kårtåm attîstîto valstu interesém, kurås pircéji ir spéjîgi maksåt augstu cenu. Pasaules veselîbas organizåcija secinåjusi, ka deviñdesmito gadu såkumå tikai 5% veikto pétîjumu veselîbas attîstîbas jomå tika veltîti pasaules pårapdzîvoto vietu veselîbas jautåjumiem. Daudzi eksperti uzskata, ka nespéja pietiekami stimulét globålu sabiedrisko preçu, pieméram, vakcînas pret AIDS, raωoßanu pieprasa rîkoties donoru valdîbåm vai starptautiskås attîstîbas organizåcijåm, pieméram, Apvienoto Nåciju Organizåcijai vai Pasaules bankai (sk. arî 13. noda u). Dzîvesveida problémas Latvija ir viena no tåm industriålajåm valstîm, kur neinfekciozas slimîbas, kas skar pirmåm kårtåm vidéja veca gadagåjuma cilvékus, ir galvenais nåves célonis. Ío slimîbu årstéßana ir dårga grüta, tåpéc tam vajadzétu büt svarîgåkajam uzdevumam sabiedriskås veselîbas aprüpé, taçu vienlaikus nepiecießams mainît cilvéku uzvedîbu dzîvesveidu. Dzîvesveida izvéles nozîmîgumu ilustré atß irîba veselîbas ståvok a ziñå starp Austrumeiropu Rietumeiropu. Íîs atß irîbas saistîtas galvenokårt ar sirdslékmém triekåm, kuru galvenie riska faktori savukårt ir neveselîga diéta, fiziskås slodzes trükums, pårmérîga alkohola lietoßana smé éßana. Visi ßie faktori, îpaßi smé éßana, dominé Austrumeiropå, arî Latvijå. Dati råda, ka Latvijas vîrießi ir vieni no lielåkajiem smé étåjiem pasaulé (sk attélu 2. tabulu). Cigareßu dümi nodara cilvéku veselîbai lielåku kaitéjumu nekå visi gaisa piesårñotåji kopå. Smé éßana ir bîstama ne tikai paßiem smé étåjiem, no kuriem aptuveni puse mirst priekßlaikus ar tabakas izraisîtajåm slimîbåm, ieskaitot vézi, sirds slimîbas elpoßanas ce u slimîbas, bet arî pasîvajiem smé étåjiem (tiem, kuri ieelpo citu izpüstos dümus). Saskañå ar daωiem datiem pasîvajiem smé étåjiem risks saslimt ar vézi palielinås lîdz 30%, risks saslimt ar sirds slimîbåm lîdz 34 procentiem. Lielåkå da a attîstîto valstu valdîbu ir daudz darîjußas, lai samazinåtu smé éßanu, ievießot tabakas nodok- us, ierobeωojot tabakas izstrådåjumu reklaméßanu izglîtojot cilvékus par smé éßanas kaitîgumu, lîdz ar to samazinot smé éßanas radîto seku izmaksas sabiedrîbai. Visaugståkie cigareßu nodok i ir Rietumeiropå. Saskañå ar gada Pasaules novéroßanas institüta ziñojumu smé étåji Norvé ijå makså 5,23 ASV dolårus lielu nodokli par vienu cigareßu paciñu, kas ir 74% no kopéjås maksas. Apvienotajå Karalisté smé étåji makså 4,30 ASV dolåru lielu nodokli par paciñu cigareßu 82% no kopéjås maksas. Daudzu valstu pieredze parådîjusi, ka nodok i par tabakas produktiem ir efektîvs lîdzeklis, kå vérsties pret smé éßanu; palielinot cigareßu cenu par 10%, smé éßana pieaugußo vidü samazinås par 5% par 6 8% jaießiem vecumå no 15 lîdz 21 gadam, kam parasti ir mazåki ienåkumi. Saskañå ar to paßu ziñojumu, kamér Rietumeiropå Amerikas Savienotajås Valstîs smé étåju skaits samazinås, lielåkajå da å attîstîbas valstu tam ir tendence palielinåties, îpaßi sievießu jau cilvéku vidü. Eiropas Amerikas Savienoto Valstu tabakas kompånijas, esot mazåkam pieprasîjumam péc produkcijas paßmåju zemés, ir spéjußas palielinåt tirdzniecîbu, ieejot nereguléjamos neinformétos aizjüras tirgos. Pédéjo desmit gadu laikå cigareßu eksports kå raωoßanas da a ir divkårßojies lîdz 60% Apvienotajå Karalisté lîdz 30% Amerikas Savienotajås Valstîs divås lielåkajås eksportétåjvalstîs. Ja paßreizéjås smé éßanas tendences turpinås saglabåties, nåves gadîjumu skaits, ko izraisîjußi ar tabaku saistîtie produkti, viså pasaulé paaugstinåsies no trim miljoniem gadå paßlaik lîdz desmit miljoniem gadå, tas izraisîs 70% nåves gadîjumu attîstîbas valstîs. Jautåjumi 1. Kådi faktori visvairåk ietekméja veselîbas uzlaboßanos 20. gadsimtå? 2. Kådas sociålås ekonomiskås problémas rodas daωådu iedzîvotåju vecuma struktüru dé? 3. Kå mainås galvenie veselîbas riski atkarîbå no valstu grupas? 4. Kåpéc smé éßanas izplatîba ir augståka nabadzîgåkås valstîs?