8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences

Save this PDF as:
 WORD  PNG  TXT  JPG

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences"

Transcript

1 8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA Valsts iedzîvotåju veselîbas ståvoklis bieωi tiek noteikts, izmantojot divus statistikas rådîtåjus jadzimußo paredzamo müωa ilgumu mirstîbas procentu attiecîbå uz bérniem lîdz piecu gadu vecumam.íie rådîtåji bieωi tiek minéti lîdz ar citiem vispåréjiem iedzîvotåju dzîves kvalitåtes rådîtåjiem, jo tie netießi atspogu o vairåkus citus cilvéku labklåjîbas aspektus, ieskaitot viñu ienåkumu iztikas lîmeni, viñu apkårtéjås vides kvalitåti pieeju veselîbas aprüpei, tîram üdenim sanitårajiem apståk iem. Jadzimußo paredzamais müωa ilgums ir gadu skaits, ko jadzimußais bérns nodzîvotu, ja visu müωu saglabåtos tådi veselîbas apståk i, kådi dominé dzimßanas brîdî.íis rådîtåjs neparedz, cik ilgi bérns patiesîbå dzîvos, bet gan drîzåk vispåréjos veselîbas apståk us, kas raksturîgi konkrétajai valstij konkrétajå gadå.mirstîbas procents jadzimußajiem lîdz piecu gadu vecumam ir skaitlis, kas paråda, cik bérnu no 1000 dzîvi dzimußajiem, iespéjams, nomirs, nesasniedzot piecu gadu vecumu. Lielåkå da a no ßiem mirstîbas gadîjumiem vairåkumå attîstîbas valstu ir saistîti ar zîdaiñu bérnu nepareizu uzturu sliktiem higiéniskiem dzîves apståk- iem.tådé, lai palielinåtu jadzimußo paredzamo müωa ilgumu, vissvarîgåkais ir samazinåt mirstîbu bérniem lîdz piecu gadu vecumam. Globålås tendences 20.gadsimta otrajå pusé veselîbas apståk i pasaulé uzlabojås vairåk nekå viså iepriekßéjå cilvéces vésturé.vidéjais jadzimußo paredzamais müωa ilgums valstîs ar zemu vidéju palielinåjås no 40 gadiem 1950.gadå lîdz 65 gadiem 1998.gadå.Vienlaikus vidéjais mirstîbas rådîtåjs bérniem vecumå lîdz pieciem gadiem ßajå paßå valstu grupå samazinåjås no 280 lîdz 79 uz 1000 jadzimußajiem.tomér ßie skait i vél joprojåm ir salîdzinoßi zemåki nekå valstîs ar augstu ienåkumu lîmeni, kur jadzimußo paredzamais müωa ilgums ir 78 gadi vidéjais mirstîbas skaitlis bérniem lîdz piecu gadu vecumam ir seßi no viena tükstoßa. 20.gadsimtå paredzamå müωa ilguma rådîtåji valstîs bija saistîti ar NKP uz vienu iedzîvotåju.salîdzinot 8.1. attélu (jadzimußo paredzamais müωa ilgums, 1998) ar 2.1. attélu (NKP uz vienu iedzîvotåju, 1999), redzams, ka, caurmérå esot augståkiem valsts ienåkumiem uz vienu iedzîvotåju, augståks ir arî paredzamais müωa ilgums, taçu ßî saistîba neizskaidro visas atß irîbas starp re ioniem valstîm (sk.1. 2.tabulu par konkréto valstu datiem).visticamåk, ka divi citi faktori, kas varétu büt vissvarîgåkie, lai paaugstinåtu nacionålo re ionålo paredzamo müωa ilgumu, ir uzlabojumi medicînas tehnolo ijås (daωås valstîs skaidri redzama to labåka izmantoßana nekå påréjås), kå arî sabiedrîbas veselîbas pakalpojumu attîstîßana to labåka pieejamîba (îpaßi tîrs üdens, sanitårie apståk i pårtikas reguléßana).òoti svarîga ir arî izglîtîba, îpaßi meiteñu sievießu izglîtîba, jo sievåm måtém, kas izprot veselîgu dzîvesveidu, ir izß irîga loma savu imeñu veselîbas risku samazinåßanå. Íie faktori palîdz izskaidrot, kå lielåkå da a attîstîbas valstu k üst par attîstîtåm valstîm cilvéku veselîbas ziñå, kaut gan vienlaikus ßîs nevar uzskatît par attîstîtåm, sprieωot péc iedzîvotåju ienåkumiem (sk. 4.noda u). Medicînas tehnolo ijas, sabiedrîbas veselîbas pakalpojumu izglîtîbas progress auj valstîm nodroßinåt vairåk veselîbas, izmantojot to paßu ienåkumu lîmeni kå agråk.pieméram, 1900.gadå paredzamais müωa ilgums Amerikas Savienotajås Valstîs bija aptuveni 49 gadi ienåkumi uz vienu iedzîvotåju bija vairåk nekå 4000 ASV dolåru.patlaban paredzamais müωa ilgums Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras ir aptuveni 50 gadu, lai gan NKP uz vienu iedzîvotåju ir zemåks par 500 ASV dolåriem attélå redzams, ka Latvijas vîrießu paredzamais müωa ilgums ir pårsteidzoßi zems salîdzinåjumå ar Latvijas.Vîrießu paredzamais müωa ilgums vél îsåks ir tikai Dienvidåzijå Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras, atß irîba starp Latvijas vîrießu sievießu paredzamo müωa ilgumu ir viena no lielåkajåm pasaulé 12 gadi.vidéjais paredzamais müωa ilgums 69 70

2 42 VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA 8.1. attéls Jadzimußo paredzamais müωa ilgums, 1998 Gadi Valstis ar augstu ienåkumu lîmeni Åfrika uz dienvidiem no Sahåras Tuvie Austrumi Zieme åfrika Latîñamerika Karîbu baseina Dienvidåzija Austrumåzija Kluså okeåna Austrumeiropa Centrålå Åzija Latvija Vîrießi Sievietes gadi ir saglabåjies nemainîgs kopß gada. Attîstîtajås valstîs tas turpinåja augt no 74 gadiem gadå lîdz 78 gadiem gadå. Íis progresa trükums daωkårt pat atpaka ejoßa tendence vîrießu paredzamajå müωa ilgumå, visticamåk, ir saistîta ar ienåkumu samazinåßanos, pieaugoßo nenoteiktîbu stresu pårejas ekonomikas periodå, kå arî ar medicîniskås aprüpes kvalitåtes tås pieejamîbas pazeminåßanos, arî ar pieaugoßo alkohola patériñu smé éßanu (sk. tålåk). Lîdzîgas vai pat sliktåkas negatîvas izmaiñas vîrießu paredzamajå müωa ilgumå bija vérojamas daudzås citås bijußås Padomju Savienîbas valstîs (sk. 2. tabulu). Kopumå gandrîz visås valstîs jadzimußo paredzamais müωa ilgums pédéjos gados turpina pieaugt (sk. 2. tabulu). Attîstîbas valstîs ßis pieaugums saistîts galvenokårt ar daudz zemåku bérnu mirstîbu lîdz piecu gadu vecumam (sk attélu) infekciju slimîbu labåku kontroli, kuras ir îpaßi bîstamas bérniem, pieméram, ar caurejas tårpu infekcijas kontroli. Arî augståki ienåkumi uz vienu iedzîvotåju (sk. 4. noda u 4. tabulu) sekméja labåka uztura dzîves apståk u radîßanu lielåkajå da å imeñu. Attîstîbas valstu valdîbas jau iegulda lîdzek us sabiedrîbas veselîbas sistémas uzlaboßanå (tîrs dzeramais 8.2. attéls Mirstîbas rådîtåji bérniem lîdz piecu gadu vecumam, Uz 1000 dzimußajiem Valstis ar augstu ienåkumu lîmeni Latvija 26 Austrumeiropa Centrålå Åzija* 38 Latîñamerika Karîbu baseina 43 Austrumåzija Kluså okeåna 55 Tuvie Austrumi Zieme åfrika Dienvidåzija Åfrika uz dienvidiem no Sahåras * gadå datu nav.

3 IEDZÈVOTÅJU VECUMA SASTÅVS attéls Iedzîvotåju piramîda valstîs ar zemiem augstiem ienåkumiem, Valstis ar zemu 1995 Vecums Valstis ar augstu Valstis ar zemu 2025 Vecums Valstis ar augstu Iedzîvotåju procents Iedzîvotåju procents Iedzîvotåju procents Iedzîvotåju procents Vîrießi Sievietes Vîrießi Sievietes üdens, sanitårie apståk i, masveida potéßana), medicînas personåla apmåcîbå, klîniku slimnîcu celtniecîbå medicîniskås aprüpes nodroßinåßanå, tomér vél ir daudz daråmå. Liela probléma joprojåm ir nepietiekams uzturs, îpaßi sievietém bérniem, arî infekcijas, lielåkoties novérßamas slimîbas joprojåm prasa miljoniem dzîvîbu. Tå kå pasaules iedzîvotåju veselîba ir uzlabojusies, slimîbu slogs ir samazinåjies. Vienlaikus ir mainîjusies slimîbu struktüra infekcijas slimîbu (caureja, tårpu infekcijas, masalas) vietå tagad dominé neinfekciozas slimîbas (sirds asinsvadu slimîbas, vézis). Íîs izmaiñas îpaßi vérojamas industriålajås valstîs (ieskaitot Eiropas pårejas ekonomikas ), turpretî attîstîbas valstîs gandrîz pusei mirstîbas gadîjumu célonis ir infekcijas slimîbas. Iedzîvotåju vecuma saståvs Valsts iedzîvotåju veselîba ilgmüωîba tiek atspogu ota tås iedzîvotåju vecuma struktürå valsts kopéjå iedzîvotåju skaita procentuålå attiecîbå daωådås vecuma grupås. Iedzîvotåju vecuma struktüru var attélot ar iedzîvotåju piramîdu, ko pazîst arî kå vecuma dzimumu piramîdu. Íådås piramîdås valsts iedzîvotåji ir sadalîti vîrießos sievietés, kå arî vecuma grupås (pieméram, piecu gadu vecuma grupas, kå 8.3. attélå, vai viena gada vecuma grupas, kå 8.4. attélå) attélå redzamas iedzîvotåju piramîdas, kas raksturîgas valstîm ar zemu augstu gadå, sagaidåms, ka tås büs raksturîgas lîdz gadam, ja saglabåsies paßreizéjås iedzîvotåju skaita tendences. Ievérojiet, kå ßie mode i attélo augståkus dzimstîbas rådîtåjus, augståkus mirstîbas rådîtåjus (îpaßi bérnu vidü) zemåku paredzéto müωa ilgumu valstîs ar zemu. Padomåjiet, kåpéc nabadzîgås valstîs piramîdas pamats ir platåks piramîda ir vairåk trîsstürveida nekå bumbierveida vai taisnstürveida, kå tas ir bagåtås valstîs. Izskaidrojiet arî izmaiñas, kas paredzamas abås piramîdås lîdz gadam! Kå redzams 8.3. attélå, valstîs ar zemu viena treßå da a iedzîvotåju ir vecumå lîdz 15 gadiem salîdzinåjumå ar mazåk nekå vienu piektda u ßîs paßas grupas cilvéku valstîs ar augstu. No demogråfiskå aspekta ßai situåcijai raksturîgs liels cilvéku skaits tajå vecuma grupå, kas dzemdé bérnus, tådéjådi arî to cilvéku skaita pieaugums, kas k üst par vecåkiem. Savukårt tas izraisa dzimußo bérnu skaita palielinåßanos pat tad, kad katram vecåkam dzimußo bérnu skaits samazinås. Íis fenomens, ko sauc arî par iedzîvotåju demogråfisko inerci, saglabås augstu dzimstîbas lîmeni, neraugoties uz auglîbas pazeminåßanos (sk. 3. noda u). No sociålås ekonomiskås perspektîvas viedok a liels daudzums bérnu iedzîvotåju vidü nozîmé, ka liela da a ir påråk jai, lai strådåtu, îstermiñå ir atkarîgi no tiem, kas strådå. Íis ir galvenais attiecîgi augsta demogråfiskås slodzes koeficienta iemesls lielåkajå da å attîstîbas valstu. Valstîs ar augstu aptuveni divi cilvéki darbspéjîgå vecumå uztur vienu cilvéku, kurß ir påråk jas vai vecs, lai strådåtu, toties valstîs ar zemu ßis skaitlis ir apméram no 1,0 lîdz 1,5. Valstîs ar augstu paßlaik aktuåla ir

4 44 VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA 8.4. attéls Iedzîvotåju piramîda Latvijå, 2000 Vecums Vîrießi Sievietes Cilvéku skaits vecuma grupås iedzîvotåju novecoßanas probléma tas ir, palielinås veco, nestrådåjoßo cilvéku skaits gadå cilvéki vecumå no 65 gadiem vecåki veidoja 13,6 procentus no iedzîvotåju skaita ßajås valstîs, ir sagaidåms, ka ßis skaitlis pieaugs lîdz gandrîz 17,4 procentiem gadå. DaΩås valstîs (Be ijå, Våcijå, Grie ijå, Itålijå, Japånå, Zviedrijå) veco cilvéku da a jau ir sasniegusi vai pårsniegusi 15 procentus. (Latvijå gadå iedzîvotåju da a vecumå no 65 gadiem vecåki bija 14% no iedzîvotåju kopskaita ar tendenci pieaugt lîdz gandrîz 18 procentiem gadå, demogråfiskås slodzes koeficients bija lîdzîgs tam, kåds ir valstîs ar augstu ienåkumu vidéjo lîmeni; sk. 2. tabulu.) Iedzîvotåju novecojoßå da a papildus noslogo valsts pensiju, veselîbas aprüpes sociålås droßîbas sistémas. Tå kå paredzamais müωa ilgums attîstîbas valstîs turpina pieaugt, tåm aktuåla k üs arî iedzîvotåju novecoßanas probléma (sk attélu). Faktiski attîstîbas valstîs ßî probléma var büt vél såpîgåka, jo finansiåli tås ir mazåk sagatavotas to risinåt. Attîstîbas valstîs paredzamå müωa ilguma pieauguma temps lîdz ar to arî iedzîvotåju novecoßana ir daudz åtråka nekå attîstîtås valstîs, tåpéc sagaidåms augsts demogråfiskås slodzes koeficients gan bérnu, gan veco auωu vidü. Latvijas iedzîvotåju piramîda atß iras gan no attîstîbas, gan attîstîto valstu piramîdåm (salîdziniet attélu). Tajå ir daudz spilgti izteiktu izrobojumu, kas izskaidrojams ar straujo dzimstîbas sarukßanu, ko izraisîja tra iski vésturiski notikumi Otrais pasaules karß deportåcijas (sk. ievérojami mazåkas vecuma grupas gadus veciem cilvékiem). Izmaiñas Latvijas iedzîvotåju piramîdå tås apakßéjå da å izraisîja divas demogråfiskås atbalsis no Otrå pasaules kara. Ievérojami mazåks skaits vîrießu sievießu vecuma grupås, kas bija dzimußi kara laikå, radîja mazåkas vecuma grupas péc gadiem, jo viñi savus pirmos dzemdîbu vecuma gadus piedzîvoja seßdesmitajos gados septiñdesmito gadu beigås. Viñu bérni, kuri pieder pie pat vél mazåka skaita vecuma grupåm, pécnåcéjus radîja deviñdesmito gadu pirmajå pusé (sk attéla apakßéjo da u). Saskañå ar daωiem novértéjumiem Otrå pasaules kara izraisîtås demogråfiskås sekas ir tikai da éji vainojamas faktå, ka strauji samazinåjies dzimstîbas lîmenis. Galvenie iemesli saistîti ar ekonomiskåm sociålåm grütîbåm pårejas periodå (sk. arî noda u). Vél viena raksturîga iezîme Latvijas iedzîvotåju struktürå ir atß irîba starp vîrießu sievießu skaitu, kas, ß iet, ir vislielåkå pasaulé. Sievietes veido 54% no iedzîvotåju kopéjå skaita, ko var salîdzinåt vienîgi ar da- Ωåm bijußås Padomju Savienîbas valstîm kas ir daudz vairåk nekå Rietumeiropas valstîs (aptuveni 51%). Zinåmå mérå ßis ir kara rezultåts, migråcija uz Våciju Krieviju, kå arî bég u noplüde. Taçu vél svarîgåka ir viena no pasaules lielåkajåm vîrießu/sievießu atß irîbåm paredzamajå müωa ilgumå, kas aprakstîta iepriekß attéls råda, ka atß irîba starp dzimumiem pieaug ir spilgti izteikta vecåkajås vecuma grupås gadå vecumå no 65 gadiem vecåku cilvéku vidü bija 218 sievietes uz 100 vîrießiem. Vél tikai çetråm valstîm Krievijai, Baltkrievijai, Igaijai Ukrainai bija lîdzîga atß irîba starp dzimumiem vecåkajås vecuma grupås (vairåk nekå 200 sievießu uz 100 vîrießiem vecumå no 65 gadiem vairåk). Valstîs ar augstiem ienåkumiem ßî atß irîba starp dzimumiem ir ievérojami mazåka (143 sievietes uz 100 vîrießiem). Valstîs ar zemiem ienåkumiem ßî atß irîba ir pat vél mazåka (109 sievietes uz 100 vîrießiem). Viens no ßîs ß ietamås priekßrocîbas iemesliem

5 INFEKCIJAS SLIMÈBU SLOGS karte Aptuvens pieaugußo bérnu skaits, kuri gadå inficéjußies ar HIV Zieme amerika Karîbu baseina Austrumeiropa Rietumeiropa Centrålå Åzija Austrumåzija Latîñamerika Zieme åfrika Tuvie Austrumi Åfrika uz dienvidiem no Sahåras 3,8 milj. Kluså okeåna Dienvidåzija Dienvidaustrumåzija Austrålija Jazélande 500 Kopå: 5,3 milj. World Health Organisation nabadzîgajås valstîs ir augståka måßu mirstîba sievießu diskriminåcija, ieskaitot diskriminåciju attiecîbå uz veselîbas aprüpes pieejamîbu. Infekcijas slimîbu slogs Visbîstamåkås bérnu slimîbas, pieméram, caurejas vai tårpu infekcijas slimîbas, veiksmîgi tiek apkarotas, turpretî citas infekcijas slimîbas saglabåjas arî 21. gadsimtå. Pieméram, viså pasaulé masalu imizåcijas vidéjais lîmenis ir tikai aptuveni 80%, katru gadu vairåk nekå miljons bérnu mirst ar masalåm. Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras masalu imizåcija ir viszemåkå mazåka par 60 procentiem. Latvijå 97% bérnu vecumå lîdz vienam gadam sañem pretpoti masalåm, kas ir vairåk nekå 75%; tåds ir vidéjais skaitlis augstu ienåkumu lîmeña Eiropas valstîs. Aptuveni puse visu infekcijas slimîbu izraisîto mirstîbas gadîjumu attîstîbas valstîs vairåk nekå pieci miljoni nåves gadîjumu gadå attiecinåmi tikai uz trim slimîbåm HIV/AIDS, tuberkulozi malåriju. Pret nevienu no ßîm trim slimîbåm nav efektîvas vakcînas, toties ir pierådîti iedarbîgi veidi, kå izsargåties no tåm, taçu tas ir sareω îti, jo infekcijas sastopamas pirmåm kårtåm visnabadzîgåkajås valstîs visnabadzîgåko cilvéku vidü, slimîbas nabadzîbu padzi ina vél vairåk. Saskañå ar Apvienoto Nåciju Organizåcijas enerålsekretåra Kofi Annana teikto HIV/AIDS ir k uvis par galveno attîstîbas krîzes céloni. Neraugoties uz nesenajiem medicîniskajiem sasniegumiem, vél joprojåm nav pieejami årstnieciskie lîdzek i pret ßo slimîbu, vissmagåk skartajås zemu ienåkumu valstîs AIDS jau ir samazinåjis vidéjo paredzamo müωa ilguma lîmeni par desmit gadiem vai pat vairåk. Kopß slimîba pirmoreiz parådîjås septiñdesmito gadu beigås astoñdesmito gadu såkumå, ar to ir mirußi aptuveni 22 miljoni cilvéku, tajå skaitå gadå vien trîs miljoni. Aptuveni trîs ceturtda as no ßiem nåves gadîjumiem ir Åfrikå, kur AIDS patlaban ir galvenais nåves célonis. Daudzås Åfrikas valstîs 10 20% visu pieaugußo iedzîvotåju ir inficéjußies ar HIV. Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras ir procentuåli visaugståkais ar HIV inficéto cilvéku skaits. Seko Karîbu baseina. Påréjos re ionos HIV izplatîba ir daudz zemåka (sk. 2. tabulu). Òoti straujß HIV inficéßanås gadîjumu pieaugums vérojams Austrumeiropas Centrålås Åzijas zemés, kur epidémija såkås tikai deviñdesmito gadu såkumå. Laikposmå no lîdz gada beigåm HIV/AIDS inficéto cilvéku skaits ßajå re ionå gandrîz divkårßojås no tas palielinåjås lîdz vairåk nekå Tas jau ir vairåk nekå, pieméram, Rietumeiropå gan absolütajos skait os (salîdzinot ar Rietumeiropå), gan procentuåli no kopéjå pieaugußo iedzîvotåju skaita (0,35% pret 0,24%). Èpaßi satraucoßs ir jau HIV saslimßanas gadîjumu skaits ßajå re ionå (sk karti). Latvija nav izñémums gadå re istréti 25 saslimßanas

6 46 VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA 8.5. attéls Smé étåji, no kopéjå iedzîvotåju skaita, kas vecåki par 15 gadiem (%), % 50 51% 48% 40 39% 30 22% 20 16% 12% 10 6% 0 Valstis ar zemu Valstis ar vidéju Valstis ar augstu Latvija Vîrießi Sievietes gadîjumi ar HIV, gadå 163 gadîjumi, gadå 241 saslimßanas gadîjums. Valstîs ar augstu deviñdesmito gadu beigås ar AIDS saistîto mirßanas gadîjumu skaits ievérojami samazinåjås. Tas noticis, pateicoties efektîvai årstniecîbai, kas ilgåku laiku uztur inficétos cilvékus dzîvus. Taçu ßî jaå terapija ir oti dårga no lîdz ASV dolåru gadå, tåpéc lielåkajai da ai cilvéku attîstîbas valstîs tå nav pieejama. Jau HIV saslimßanas gadîjumu novérßana tomér ir iespéjama, it îpaßi epidémijas agrînajå stadijå. Pieaugoßå atbildîbas izjüta par AIDS personiskås aizsardzîbas vienkårßie veidi var sekmét epidémijas novérßanu. Kåda cita globålå epidémija tuberkuloze draud palikt nekontroléjama kombinåcijå ar HIV/AIDS tuberkulozes veidu, kas ir noturîgs pret daωådiem medikamentiem. HIV radikåli novåjina cilvéka imünsistému, tuberkuloze k üst par pirmo AIDS izpausmi vairåk nekå 50% gadîjumu attîstîbas valstîs. Turklåt no nevérîgas da éjas tuberkulozes årstéßanas ir radies tuberkulozes veids, kas ir noturîgs pret medikamentiem. Nabadzîba ir galvenais faktors, kas izraisa tuberkulozes epidémiju, jo iespéja tikt inficétam attîstît aktîvo tuberkulozi ir saistîta ar bezpajumtniecîbu, ar dzîvi pieblîvétos apståk- os, sliktu gaisa cirkulåciju neapmierinoßiem sanitårajiem apståk iem, nepietiekamu uzturu, stresu personisko higiénas piederumu nepareizu izmantoßanu. Tådéjådi tuberkuloze izplatås visneaizsargåtåko cilvéku bég u, sezonas viesstrådnieku cietumnieku vidü. Ar tuberkulozi katru gadu viså pasaulé mirst aptuveni divi miljoni cilvéku, lai gan modernie ne påråk dårgie prettuberkulozes medikamenti spéj årstét vismaz 85% no visiem saslimußajiem. Péc Pasaules veselîbas organizåcijas datiem, 20 valstîs, kurås tuberkuloze izplatîjusies visvairåk vissmagåk*, tikai 19% no visiem tuberkulozes gadîjumiem paßlaik tiek izårstéti. Tra iski, ka müsdienås tuberkuloze izraisa vairåk nåves gadîjumu nekå jebkurå citå iepriekßéjå véstures periodå. Nav pårsteigums, ka jas tuberkulozes uzliesmojums nesen parådîjies Austrumeiropas bijußås Padomju Savienîbas valstîs, ko veicinåja sociålekonomiskå krîze pieaugoßå nabadzîba. Arî Latvijå palielinåjusies tuberkulozes izplatîba no 50 jaiem gadîjumiem uz iedzîvotåju gadå lîdz 82 jaiem gadîjumiem gadå (sk. 2. tabulu) gadå atkal bija novérojama tuberkulozes izplatîbas samazinåßanås. Tuberkuloze visvairåk izplatås Dienvidaustrumåzijå Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras, kur dzîvo lielåkå da a pasaules nabadzîgo iedzîvotåju (sk. 6. noda u). Malårija ir vél viena novérßama årstéjama infekcijas slimîba, ar kuru ik gadu tomér mirst gandrîz tikpat daudz cilvéku, cik ar tuberkulozi. Tå izplatås valstîs ar tropisku klimatu. Pédéjo 50 gadu laikå tå ir ievérojami samazinåjusies. Tomér ßos sasniegumus mazina globålå klimata sasilßana (sk. 14. noda u), slikti realizéti apüdeñoßanas projekti daudzkårtéjas sociålås krîzes, ieskaitot bruñotus konfliktus, masveida bég u kustîbu veselîbas pakalpojumu sairßanu. Tåpat kå tuberkulozes gadîjumå, situåcija ir saasinåjusies lîdz ar medikamentu izturîgå parazîta raßanos. Arî malårija vispirms skar nabadzîgos, jo viñi vismazåk var at auties iegådåties * Divdesmit tuberkulozes smagi skartås, kuras gada martå parakstîja Amsterdamas deklaråciju par tuberkulozes apturéßanu, ir Bangladeßa, Brazîlija, KambodΩa, appleîna, Kongo Demokråtiskå Republika, Etiopija, Indija, Indonézija, Kenija, Nigérija, Pakiståna, Peru, Filipînas, Krievijas Federåcija, Dienvidåfrika, Tanzånija, Taizeme, Uganda, Vjetnama Zimbabve.

7 DZÈVESVEIDA PROBL MAS 47 årstnieciskos lîdzek us, kå arî veikt aizsardzîbas pasåkumus izce ot no malårijas skartajåm teritorijåm, izmantot aerosolus, lai mazinåtu moskîtu uzbåzîbu, pirkt lîdzek- us pret moskîtiem îpaßus pårsegus gultåm. Patlaban pasaulé no malårijas cieß aptuveni miljoni cilvéku katru gadu, 90% no viñiem dzîvo Åfrikå uz dienvidiem no Sahåras. Malårija rada îpaßi lielus zaudéjumus visnabadzîgåkajås Åfrikas valstîs tiek zaudéts darbs, netiek apmeklétas skolas, pieaug aizsardzîbas årstéßanas izmaksas, samazinås investîcijas, palielinås sociålå nestabilitåte. Péc Pasaules veselîbas organizåcijas datiem, Åfrikas malårijas dé zaudé 1 5% no sava IKP. Samazinot gan fiziskå, gan cilvéciskå kapitåla uzkråßanu malårijas skartajås valstîs, ßî slimîba samazina to ilgtermiña attîstîbas izredzes. Pret ßîm grüti årstéjamåm infekcijas slimîbåm, pieméram, HIV tuberkulozi, vai grüti novérßamåm slimîbåm, pieméram, malåriju, visradikålåk varétu vérsties ar efektîvåm vakcînåm, ko nabadzîgås varétu at- auties. Taçu létu vakcînu izstrådåßanu pret slimîbåm, kas skar lielåkoties nabadzîgos, parasti palénina oti nevienlîdzîgå globålo ienåkumu sadale starp valstîm. Farmaceitiskås firmas uzskata, ka ir daudz izdevîgåk ieguldît pétniecîbas attîstîbas darbå (Research&Development, R&D), kas veltîts pirmåm kårtåm attîstîto valstu interesém, kurås pircéji ir spéjîgi maksåt augstu cenu. Pasaules veselîbas organizåcija secinåjusi, ka deviñdesmito gadu såkumå tikai 5% veikto pétîjumu veselîbas attîstîbas jomå tika veltîti pasaules pårapdzîvoto vietu veselîbas jautåjumiem. Daudzi eksperti uzskata, ka nespéja pietiekami stimulét globålu sabiedrisko preçu, pieméram, vakcînas pret AIDS, raωoßanu pieprasa rîkoties donoru valdîbåm vai starptautiskås attîstîbas organizåcijåm, pieméram, Apvienoto Nåciju Organizåcijai vai Pasaules bankai (sk. arî 13. noda u). Dzîvesveida problémas Latvija ir viena no tåm industriålajåm valstîm, kur neinfekciozas slimîbas, kas skar pirmåm kårtåm vidéja veca gadagåjuma cilvékus, ir galvenais nåves célonis. Ío slimîbu årstéßana ir dårga grüta, tåpéc tam vajadzétu büt svarîgåkajam uzdevumam sabiedriskås veselîbas aprüpé, taçu vienlaikus nepiecießams mainît cilvéku uzvedîbu dzîvesveidu. Dzîvesveida izvéles nozîmîgumu ilustré atß irîba veselîbas ståvok a ziñå starp Austrumeiropu Rietumeiropu. Íîs atß irîbas saistîtas galvenokårt ar sirdslékmém triekåm, kuru galvenie riska faktori savukårt ir neveselîga diéta, fiziskås slodzes trükums, pårmérîga alkohola lietoßana smé éßana. Visi ßie faktori, îpaßi smé éßana, dominé Austrumeiropå, arî Latvijå. Dati råda, ka Latvijas vîrießi ir vieni no lielåkajiem smé étåjiem pasaulé (sk attélu 2. tabulu). Cigareßu dümi nodara cilvéku veselîbai lielåku kaitéjumu nekå visi gaisa piesårñotåji kopå. Smé éßana ir bîstama ne tikai paßiem smé étåjiem, no kuriem aptuveni puse mirst priekßlaikus ar tabakas izraisîtajåm slimîbåm, ieskaitot vézi, sirds slimîbas elpoßanas ce u slimîbas, bet arî pasîvajiem smé étåjiem (tiem, kuri ieelpo citu izpüstos dümus). Saskañå ar daωiem datiem pasîvajiem smé étåjiem risks saslimt ar vézi palielinås lîdz 30%, risks saslimt ar sirds slimîbåm lîdz 34 procentiem. Lielåkå da a attîstîto valstu valdîbu ir daudz darîjußas, lai samazinåtu smé éßanu, ievießot tabakas nodok- us, ierobeωojot tabakas izstrådåjumu reklaméßanu izglîtojot cilvékus par smé éßanas kaitîgumu, lîdz ar to samazinot smé éßanas radîto seku izmaksas sabiedrîbai. Visaugståkie cigareßu nodok i ir Rietumeiropå. Saskañå ar gada Pasaules novéroßanas institüta ziñojumu smé étåji Norvé ijå makså 5,23 ASV dolårus lielu nodokli par vienu cigareßu paciñu, kas ir 74% no kopéjås maksas. Apvienotajå Karalisté smé étåji makså 4,30 ASV dolåru lielu nodokli par paciñu cigareßu 82% no kopéjås maksas. Daudzu valstu pieredze parådîjusi, ka nodok i par tabakas produktiem ir efektîvs lîdzeklis, kå vérsties pret smé éßanu; palielinot cigareßu cenu par 10%, smé éßana pieaugußo vidü samazinås par 5% par 6 8% jaießiem vecumå no 15 lîdz 21 gadam, kam parasti ir mazåki ienåkumi. Saskañå ar to paßu ziñojumu, kamér Rietumeiropå Amerikas Savienotajås Valstîs smé étåju skaits samazinås, lielåkajå da å attîstîbas valstu tam ir tendence palielinåties, îpaßi sievießu jau cilvéku vidü. Eiropas Amerikas Savienoto Valstu tabakas kompånijas, esot mazåkam pieprasîjumam péc produkcijas paßmåju zemés, ir spéjußas palielinåt tirdzniecîbu, ieejot nereguléjamos neinformétos aizjüras tirgos. Pédéjo desmit gadu laikå cigareßu eksports kå raωoßanas da a ir divkårßojies lîdz 60% Apvienotajå Karalisté lîdz 30% Amerikas Savienotajås Valstîs divås lielåkajås eksportétåjvalstîs. Ja paßreizéjås smé éßanas tendences turpinås saglabåties, nåves gadîjumu skaits, ko izraisîjußi ar tabaku saistîtie produkti, viså pasaulé paaugstinåsies no trim miljoniem gadå paßlaik lîdz desmit miljoniem gadå, tas izraisîs 70% nåves gadîjumu attîstîbas valstîs. Jautåjumi 1. Kådi faktori visvairåk ietekméja veselîbas uzlaboßanos 20. gadsimtå? 2. Kådas sociålås ekonomiskås problémas rodas daωådu iedzîvotåju vecuma struktüru dé? 3. Kå mainås galvenie veselîbas riski atkarîbå no valstu grupas? 4. Kåpéc smé éßanas izplatîba ir augståka nabadzîgåkås valstîs?

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus 16 PRAKSE endokrinoloģija Ingvars Rasa endokrinologs Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs Gaiļezers Anda Krišāne

Διαβάστε περισσότερα

dabasgåze tavås måjås 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts:

dabasgåze tavås måjås 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts: dabasgåze måjås Ûurnåls a/s «Latvijas Gåze» klientiem 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts: «Gåzes cenas pieaugums Latvijå nebüs tik liels kå Rietumos» Rîcîbas plåns tiem, kuri nolémußi gazificét

Διαβάστε περισσότερα

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS E.Vanzovičs, S.Želvis RTU Enerģētikas un elektrotenikas fakultāte Enerģētikas institūts Rīga 2006 ANOTĀCIJA Darbā apskatīta pārsprieguma

Διαβάστε περισσότερα

PIRMDIENA, GADA 6. JŪNIJS

PIRMDIENA, GADA 6. JŪNIJS 06-06-2011 1 PIRMDIENA, 2011. GADA 6. JŪNIJS SĒDI VADA: J. BUZEK Priekšsēdētājs (Sēdi atklāja plkst. 17.00) 1. Sesijas atsākšana Priekšsēdētājs. Es pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sesiju, kas

Διαβάστε περισσότερα

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam 2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr. 17 31. ) Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014. 2020. gadam 1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadam (turpmāk pamatnostādnes).

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus:

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: ķīmiskos fizikālos bioloģiskos sociālos psiho-sociālos kā arī šo faktoru īstermiņa un ilgtermiņa

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība. Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī

Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība. Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī Ievads Vitamīni ir ķīmiski atšķirīgu organisku vielu savienojums, kas mazos daudzumos ir būtiski organisma

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM. Pēteris Guļāns gads

PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM. Pēteris Guļāns gads PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM Pēteris Guļāns 2009. gads Vārda krīze skaidrojums Oxford Dictionery for the Business World: 1) time of danger or great difficulty un 2) decisive

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Nplate 250 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai Nplate 500 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

KONVERĢENCES ZIŅOJUMS

KONVERĢENCES ZIŅOJUMS LV KONVERĢENCES ZIŅOJUMS 2010. GADA MAIJS Visās 2010. gada publikācijās attēlots 500 euro banknotes motīvs. KONVERĢENCES ZIŅOJUMS 2010. GADA MAIJS Eiropas Centrālā banka, 2010 Adrese Kaiserstrasse 29 60311

Διαβάστε περισσότερα

juridiskām personām Klientu serviss Elektroenerģijas tarifi TARIFI Informatīvais bezmaksas tālrunis:

juridiskām personām Klientu serviss Elektroenerģijas tarifi  TARIFI Informatīvais bezmaksas tālrunis: TARIFI Klientu serviss Informatīvais bezmaksas tālrunis: 80200400 Bojājumu pieteikšana: 80 200 404 Pašapkalpošanās portāls: www.elatvenergo.lv Epasts: klientu.serviss@latvenergo.lv Pasta adrese: AS klientu

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

2012. GADA MAIJS KONVERĢENCES ZIŅOJUMS GADA MAIJS EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA KONVERĢENCES ZIŅOJUMS

2012. GADA MAIJS KONVERĢENCES ZIŅOJUMS GADA MAIJS EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA KONVERĢENCES ZIŅOJUMS LV 2012. GADA MAIJS EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA KONVERĢENCES ZIŅOJUMS KONVERĢENCES ZIŅOJUMS 2012. GADA MAIJS Visās 2012. gada publikācijās attēlots 50 euro banknotes motīvs. KONVERĢENCES ZIŅOJUMS 2012. GADA

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

Stresa novēršanas rokasgrāmata

Stresa novēršanas rokasgrāmata Stresa novēršanas rokasgrāmata Oktobris 2011 Šis projekts realizēts ar Eiropas Komisijas finansiālu atbastu. Šī dokumenta saturs atspoguļo autoru viedokli un Komisijas nenes atbildību par šīs informācijas

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību

Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību 1;2 Balode M., 1;2 Purviņa S., 1;2 Puriņa I., 2 Pfeifere M., 2 Jurkovska V., 1;2 Bārda I., 1;2 Strode E., 2 Balodis J., 1;2 Putna I. LU Bioloģijas Fakultātes

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. 1 apvalkotā tablete satur 50 mg, 100 mg vai 200 mg sulpirīda (Sulpiridum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU APRAKSTS. 1 apvalkotā tablete satur 50 mg, 100 mg vai 200 mg sulpirīda (Sulpiridum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS BETAMAKS 50 mg apvalkotās tabletes BETAMAKS 100 mg apvalkotās tabletes BETAMAKS 200 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 apvalkotā tablete

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS DALACIN T 10 mg/ml šķīdums ārīgai lietošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs ml šķīduma satur 10 mg klindamicīna (clindamycinum) klindamicīna fosfāta veidā.

Διαβάστε περισσότερα

PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS

PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS VISS PAR PĀRTIKAS PREČU MARĶĒJUMU Informācija, kas ir sniegta pārtikas preču marķējumā, ir kā vizītkarte, kurā var atrast visu par preci, sākot ar tās nosaukumu, sastāvu

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Extavia 250 mikrogrami/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai. 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Extavia flakons satur 300 mikrogramus

Διαβάστε περισσότερα

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Inflamac 50 mg cietās kapsulas 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 cietā kapsula satur 50 mg diklofenaka nātrija (diclofenacum natricum) Pilnu palīgvielu sarakstu

Διαβάστε περισσότερα

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. TEMATS SILTUMS UN DARBS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_02_P1 Senie laiki Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P2 Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets

Διαβάστε περισσότερα

Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā

Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā Dr.med. Simona Doniņa RAKUS, Latvijas Onkoloģijas centrs Audzēja marķieris var būtb jebkurš bioloģisks isks substrāts, ts, kas saistās s ar audzēja attīst

Διαβάστε περισσότερα

VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI

VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI BÈSTAMO VIELU KONTROLE BALTIJAS JËRAS REÌIONÅ VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI PUBLIKÅCIJA Baltijas Vides Forums Autori: Hanna Andersson, Zviedrijas Vides Pētniecības

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Onbrez Breezhaler 150 mikrogrami inhalācijas pulveris cietās kapsulās 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra kapsula satur indakaterola maleātu,

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. Palīgvielas: satur laktozi (kā laktozes monohidrātu), skatīt apakšpunktu 4.4. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU APRAKSTS. Palīgvielas: satur laktozi (kā laktozes monohidrātu), skatīt apakšpunktu 4.4. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Euthyrox 25 mikrogrami tabletes Euthyrox 100 mikrogrami tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena Euthyrox 25 mikrogrami tablete satur 25 mikrogramus nātrija

Διαβάστε περισσότερα

Ministru kabineta noteikumi Nr.351 Rīgā 2005.gada 24.maijā (prot. Nr )

Ministru kabineta noteikumi Nr.351 Rīgā 2005.gada 24.maijā (prot. Nr ) Ministru kabineta noteikumi Nr.351 Rīgā 2005.gada 24.maijā (prot. Nr.31 12. ) Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot

Διαβάστε περισσότερα

Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8

Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8 LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Convulex 100 mg/ml šķīdums injekcijām Natrii valproas Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams,

Διαβάστε περισσότερα

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. 005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību

Διαβάστε περισσότερα

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ) L 304/18 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 22.11.2011. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

Διαβάστε περισσότερα

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts:

Διαβάστε περισσότερα

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum).

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum). 1. ZĀĻU NOSAUKUMS HICONCIL 125 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai HICONCIL 250 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE

DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE 2012 Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/094 Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana atjaunojamās enerģijas izmantošanas attīstības projektu īstenošanai (vienošanās

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

NOOFEN 250 mg tabletes

NOOFEN 250 mg tabletes Apstiprināts ZVA14027-240409 1. ZĀĻU NOSAUKUMS 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Aktīvā viela: Phenibutum (fenibuts). Katra tablete satur 250 mg fenibuta. Katra tablete satur 180 mg laktozes.

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni. Xylometazolini hydrochloridum

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni. Xylometazolini hydrochloridum LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni Xylometazolini hydrochloridum Uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības)

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības) atvijas Uiversitāte Fizikas u matemātikas fakutāte Fizikas oaļa Papiiājums ekciju kospektam kursam vispārīgajā fizikā ektromagētisms (eektromagētiskās iukcijas parāības) Asoc prof Aris Muižieks Noformējums

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete kā aktīvo vielu satur 5,0 mg prednizolona (Prednisolonum). Tabletes satur laktozi.

Διαβάστε περισσότερα

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā.

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā. Lietošanas pamācība SVINA AKUMULATORU STARTERBATERIJAS kompānijas EXIDE Automotive Batterie GmbH produkcija ar zīmoliem DETA Senator2, DETA Power un DETA Standard Šajā lietošanas pamācībā ietverti drošības

Διαβάστε περισσότερα

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 584 Pieņemts: 13.10.2015. Stājas spēkā: 01.07.2016. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 202 (5520), 15.10.2015. OP numurs: 2015/202.9 Ministru kabineta

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

Saules starojuma enerģijas izmantošana

Saules starojuma enerģijas izmantošana Saules starojuma enerģijas izmantošana Galvenais enerģijas avots Saules sistēmā, arī uz Zemes, ir Saules elektromagnētiskais starojums. Saule ir gāzu-plazmas ķermenis, tās iekšienē notiek kodolu sintēzes

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

FOTO TEHNIKAS JAUNUMI

FOTO TEHNIKAS JAUNUMI FOTO TEHNIKAS JAUNUMI PAVASARIS / VASARA 2016 α6300 Jauna E-bajonetes kamera ar pasaulē ātrāko autofokusu Jaunā bezspoguļa kamera ir aprīkota ar pasaulē ātrāko AF ar lielāko AF fokusa punktu skaitu, kā

Διαβάστε περισσότερα

Oriflame. Vēstnesis. Dabiska svara samazināšanas programma. Jonass Vramels. InTense - nobriedušas ādas skaistumam.

Oriflame. Vēstnesis. Dabiska svara samazināšanas programma. Jonass Vramels. InTense - nobriedušas ādas skaistumam. Oriflame Vēstnesis Nr. 7 2009 Lielā Motivācijas Tikšanās - ar pārliecību par rītdienu Dabiska svara samazināšanas programma Lasiet 6. lpp. InTense - nobriedušas ādas skaistumam. Lasiet 13. lpp. Jonass

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. 1 ampula ar 2 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum).

ZĀĻU APRAKSTS. 1 ampula ar 2 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum). ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Diclofenac-ratiopharm SF 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 ampula ar 2 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum). Palīgviela:

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem. 1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu

Διαβάστε περισσότερα

SASKAŅOTS ZVA

SASKAŅOTS ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Yarina 3000/ 30 mikrogramu apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete satur 3000 mikrogramu drospirenona (Drospirenonum) un 30 mikrogramu

Διαβάστε περισσότερα

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs SIA TENAX SIA Evopipes SIA SAKRET SIA Bureau Veritas Latvia SIA "KNAUF"

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 43 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 43 Pārlokot

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskie lauki

Elektromagnētiskie lauki Nesaistoša labas prakses rokasgrāmata par Direktīvas 2013/35/ES īstenošanu Elektromagnētiskie lauki 2. sējums. Gadījumu analīzes Sociālā Eiropa Šī publikācija saņēmusi Eiropas Savienības Nodarbinātības

Διαβάστε περισσότερα

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Kursu vada: Egita Zviedre Biologi, 1. kurss, 2. semestris Aļģes Aļģes (latīņu: Algae) ir gan vienšūnu, gan daudzšūnu, retāk - bezšūnu organismi; Aļģes

Διαβάστε περισσότερα

(Leģislatīvi akti) REGULAS

(Leģislatīvi akti) REGULAS 28.2.2014. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 60/1 I (Leģislatīvi akti) REGULAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar

Διαβάστε περισσότερα

"Profesora Cipariņa klubs" 2005./06. m.g. 1. nodarbības uzdevumu atrisinājumi. A grupa

Profesora Cipariņa klubs 2005./06. m.g. 1. nodarbības uzdevumu atrisinājumi. A grupa "Profesora Cipariņa klubs" 005./06. m.g.. nodarbības udevumu atrisinājumi A grupa. Viegli pārbaudīt, ka 3 4=44. Tātad meklējamie skaitļi var būt ; 3; 4. Pierādīsim, ka tie nevar būt citādi. Tiešām, ivēloties

Διαβάστε περισσότερα

Council of the European Union Brussels, 25 June 2015

Council of the European Union Brussels, 25 June 2015 Council of the European Union Brussels, 25 June 2015 Interinstitutional File: 2011/0361 (COD) 8725/15 JUR 309 EF 87 ECOFIN 312 CODEC 684 LEGISLATIVE ACTS AND OTHER INSTRUMENTS: CORRIGENDUM/RECTIFICATIF

Διαβάστε περισσότερα

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma Analogās 520TVL krāsu kameras EQ350 Sensors: 1/3 SONY CCD Izšķirtspēja: 752 x 582 (PAL) 520 TVL Gaismas jūtība: 0.5 lux (F=1.2) S/N attiecība: > 48 db (AGC izslēgts) Lēca: nav Nominālais spriegums: EQ

Διαβάστε περισσότερα

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa IZGLĪTĪBAS SATURA UN EKSAMINĀCIJAS CENTRS IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI 2008. gads 1. variants, 1. daļa Maksimālais punktu skaits par 1. daļu 30 p. Aizpilda skolotājs: 1. uzdevums. Vai apgalvojums ir

Διαβάστε περισσότερα

Apstiprināts ZVA

Apstiprināts ZVA Apstiprināts ZVA 20896-160609 LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Cardace 2,5 mg tabletes Cardace 5 mg tabletes Cardace 10 mg tabletes Ramiprilum Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/

Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/ C Praktisko darbu modulis 1. laboratorijas darbs Nodarbība. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā Priekšstatu veidošanās par mikroskopiju Mikroskopēšana ir viena svarīgākajām bioloăijā pielietojamām

Διαβάστε περισσότερα

Par ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas modifikāciju Latvijas Bankas ēkā Teātra ielā 3, Liepājā (iepirkums LB/2015/55)

Par ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas modifikāciju Latvijas Bankas ēkā Teātra ielā 3, Liepājā (iepirkums LB/2015/55) Rīgā 2015. gada. LĪGUMS Nr. LB-07/2015/268 Par ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas modifikāciju Latvijas Bankas ēkā Teātra ielā 3, Liepājā (iepirkums LB/2015/55) Latvijas Banka (tālāk

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Ventilācijas sistēma sastāv no gaisa kanāliem, caur kuriem mājā tiek nodrošināts svaiga gaisa klimats. Virtuvē, vannas istabā un tualetē izmantotais gaiss

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) ΜορφέςτέχνηςκαιΚινήματα /Art Styles and Movements / Mākslasstili un kustības GREEK ENGLISH LATVIAN Εφαρμοςμζνεσ τζχνεσ: Διαφζρουν από τισ καλζσ

Διαβάστε περισσότερα

Informācija lietotājam 08/2009. Montāžas un lietošanas instrukcija. Dokaflex

Informācija lietotājam 08/2009. Montāžas un lietošanas instrukcija. Dokaflex 08/2009 Informācija lietotājam 999776029 LV Montāžas un lietošanas instrukcija Dokaflex 1-2-4 9720-337-01 Ievads Informācija lietotājam Dokaflex 1-2-4 Ievads by Doka Industrie GmbH, -3300 mstetten 2 999776029-08/2009

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija

Διαβάστε περισσότερα

Laus vitae scholasticae

Laus vitae scholasticae Laus vitae scholasticae Philippus Melanchthon https://dl.dropboxusercontent.com/u/11928903/philippi_melanthonis_opera_quae_supersun.pdf No. 41 an. 1536. Laus vitae scholasticae In Declam. T. I. p.466 sqq.,

Διαβάστε περισσότερα

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un

Διαβάστε περισσότερα

Elektronikas pamati 1. daļa

Elektronikas pamati 1. daļa Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas

Διαβάστε περισσότερα

ΓΗ ΚΑΙ ΣΥΜΠΑΝ. Εικόνα 1. Φωτογραφία του γαλαξία μας (από αρχείο της NASA)

ΓΗ ΚΑΙ ΣΥΜΠΑΝ. Εικόνα 1. Φωτογραφία του γαλαξία μας (από αρχείο της NASA) ΓΗ ΚΑΙ ΣΥΜΠΑΝ Φύση του σύμπαντος Η γη είναι μία μονάδα μέσα στο ηλιακό μας σύστημα, το οποίο αποτελείται από τον ήλιο, τους πλανήτες μαζί με τους δορυφόρους τους, τους κομήτες, τα αστεροειδή και τους μετεωρίτες.

Διαβάστε περισσότερα