Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolotājiem

Save this PDF as:
 WORD  PNG  TXT  JPG

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolotājiem"

Transcript

1 Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolotājiem Dr. oec, docente, Silvija Kristapsone

2 I. Zinātniskās pētniecības būtība un pētījuma metodoloģijas pamati Zinātniskā pētniecība Zinātniskā darbība ir mērķtiecīga faktu vākšana, sistematizēšana un izskaidrošana nolūkā iegūt jaunas zināšanas par pētāmām parādībām dabā, apziņas sfērā un sabiedrībā, tā ietver teorētisko priekšstatu pārbaudīšanu, popularizēšanu un sagatavošanu praktiskai izmantošanai. (Latvijas Republikas likumā Par zinātnisko darbību 1. pants). Pētniecība pamata darbība zinātnē, kas galvenokārt izpaužas teoretizēšanā un eksperimentēšanā, kuras vērstas uz parādību zinātnisku izskaidrošanu. Zinātniskās pētniecības rezultātā strukturējas un integrējas teorētiskās zināšanas, un vienlaikus atklājas jaunas. 2

3 Pētījums Plašākā nozīmē pētījums ir loģiski secīgu metodoloģisko, metodisko un organizatoriski tehnisko procedūru sistēma, kas ļauj iegūt ticamus datus par pētāmo parādību vai procesu, un izmantot tos tālāk praksē procesa vadīšanai un prognozēšanai. Pētījums kā pētnieciskās darbības apraksts ir zinātnisks sacerējums, kurā apkopoti, izklāstīti pētnieciskā darba galarezultāti. 3

4 Zinātniskā metode pētnieciskā pieeja, kuras pamatā ir uzskats, ka eksperimentēšanā un novērošanā ar pareizu izpratni un rīcību var izvairīties no kulturālo un sociālo vērtību ietekmes un tādējādi iegūt no novērotāja neatkarīgu realitātes ainu. Lai to realizētu, iegūtām zināšanām jāatbilst šādām prasībām: kritiskai attieksmei pret to, ko redzam un dzirdam, jūtam; šis redzētais, dzirdētais, izjustais un sajustais ir novērojams, turklāt atkārtoti, vairākkārtīgi visu redzēto, dzirdēto, izjusto un sajusto var aprakstīt; novērojot un aprakstot veidojas un uzkrājas zināmas patiesības, kas veido to zināšanu pamatu, lai izvirzītu un pārbaudītu turpmākās hipotēzes; ir iespējamas un tiek veiktas empīriskas pārbaudes; iepriekš veiktās darbības noved pie pierādījumiem; konstatētie pierādījumi ir pamats secinājumiem. 4

5 TEORIJA Teorija ir katras zinātnes pamatkomponents. Teorija veidojas uz faktu, procesu un parādību novērošanas, analīzes, aprakstīšanas, sistematizācijas un interpretācijas pamata. Tā priekšstatu, jēdzienu, principu un metožu kopums, ko lieto plaša konstatējumu klāsta izskaidrošanai. Teorija veidojusies un attīstās tālāk, pamatojoties uz pētniecības metodoloģiju. Teorija zinātniskās izziņas procesā pilda trīs pamatfunkcijas: 1) apraksta noteiktas realitātes sfēras parādības, 2) izskaidro noteiktas realitātes sfēras būtiskās sakarības, 3) prognozē noteiktas realitātes sfēras attīstības tendences. 5

6 Metodoloģija mācība par zinātniskā darba principiem, likumiem un metodēm; teorija par teoriju un pētījuma loģiku; pamats zinātniskā pētījuma zinātniski pētnieciskām metodēm un pamatnosacījumiem. Skaidri zinātnes metodoloģiskie pamati ir pētnieka vissvarīgākais līdzeklis mērķa sasniegšanai. Jebkuras zinātnes metodoloģiskie pamati ir priekšmets un tās galvenās kategorijas (jēdzieni). Jebkuras zinātnes attīstība vispirms ir atkarīga no tās priekšmeta noteiktības, precīzas un zinātniskas priekšmeta satura interpretācijas, metodoloģisko pamatu pareizas izvēles un efektīvas pētījumu programmas izstrādes. 6

7 Lai veiktu zinātniskus pētījumus, jābūt kaut kādai pārliecībai, pieņēmumiem par pasauli, un šo pārliecību pamato šādi filozofiskie uzskati: Pirmkārt, determinisms, uzskats, ka ikvienam procesam vai parādībai ir savs cēlonis, kas noliedz izvēles brīvību. Līdz ar to visas dabas un sabiedrības parādības ir likumsakarīgi saistītas un cita citu nosaka. Otrkārt, empīrisms teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisku uztveri. 7

8 Metodoloģijas vispārīgie aspekti skar šādus jautājumus: 1) zināšanu patiesums, tas ir, mūsu zināšanu atbilstība pētāmajam priekšmetam; 2) validitāte. Lai praksē novērstu informācijas nepatiesumu, viens no pamatjautājumiem ir iegūto galarezultātu validitāte, tas ir, zināšanu par priekšmetu sakritība ar tā patieso būtību, secinājumu ticamība; 3) rezultātu atkārtojamība, tas ir, principiāli iespējama jebkuru rezultātu pārbaude, kas pretendē uz zinātniskumu. 8

9 Zinātnes uzdevums nav tikai aprakstīt un klasificēt parādības, lai gan empīrisks pētījums sākas ar novērošanu un aprakstīšanu. Zinātnes funkcija ir izskaidrošana, tas ir, atklāt iekšējās un noturīgās parādību sakarības. Sociālajās zinātnes lielākā daļa empīrisko pētījumu notiek dabiskos apstākļos, ievācot empīriskos datus ar mērķi iegūt informāciju par parādībām un procesiem. Šādos pētījumos kā galvenā domāšanas metode ir indukcija izdarīt vispārinošus spriedumus. Induktīvā loģika nozīmē domai attīstīties no atsevišķā uz vispārīgo. 9

10 Metode Pētīšanas metodes ir zinātnē pārbaudīto un pieņemto darbības noteikumu un paņēmienu sistēma, ko izmanto parādību izziņā jaunu ticamu faktu, sakaru un likumu atklāšanai, vērtēšanai un vispārināšanai par realitāti. Vispārīgās pētīšanas metodes (vēsturiskā, kompleksā vai struktūrfunkcionālā pētīšanas metode.) Izziņas metodes (analīzes un sintēzes metode, loģiskā metode, indukcijas un dedukcijas metode, hipotēzes un priekšlikumi, modelēšana). Individuālās pētīšanas metodes (izlases metodes, informācijas vākšanas metodes, informācijas apstrādes metodes un prognozēšanas metodes). 10

11 Pētījuma metodes pēc darbības veida nosacīti iedala trīs grupās: teorētiskās pētīšanas metodes; empīriskās pētīšanas metodes; datu apstrādes metodes. Teorētiskās pētīšanas metodes teorētiskā analīze, dokumentu kontentanalīze, modelēšana atklāj pētāmā priekšmeta būtiskās sakarības. Šajā pētniecības posmā atklātie zinātniskie fakti un atziņas literatūrā, dokumentos prasa vispārināšanu, salīdzināšanu, vērtēšanu un interpretāciju. Ar empīriskām pētīšanas metodēm saprotam izlases veidošanas metodes un datu ieguves metodes. 11

12 Teorētiskās teksta analīzes metodes Dekonstrukcija Aksiomu metode Apercepcijas metode Deskriptīvā metode Diahroniskā metode Aspektu analīzes metode Kontentanalīze Kritiskās analīzes metode Kompleksās analīzes metode Konceptuālās analīzes metode Problēmu analīzes metode Sistēmanalīze Salīdzināšanas metode 12

13 Aprakstīšana cieši saistīta ar pētāmo parādību novērošanu, un atbilžu iegūšanu uz jautājumiem: kas tas ir? cik tas ir liels? u.tml. Pētnieka darbību galarezultātā tās tiek sistematizētas. Savukārt izskaidrošana iziet ārpus tiešās novērošanas robežām, tā ir pāreja no parādības ārējās izpausmes pie tās būtības. Psiholoģiski tas nozīmē no uztveres pāriet uz domāšanu, kas darbojas ar daudz abstraktākām kategorijām (jēdzieniem), pēc tam tos izsakot konkrētos secinājumos. Zinātniskais pētījums paredz izskaidrošanu kā rūpīgi aprakstītu faktu apkopojumu, lai teorētiskais pamatojums veidotos tādā formā, kas atļauj to pārbaudīt praksē. Citiem vārdiem sakot zinātniskais pētījums izvirza prasību pētījuma empīriskā līmeņa (apraksta) atbilstību teorētiskajam līmenim (izskaidrojumam). Zinātne apraksta un izskaidrošanas gaitā izmanto paņēmienus un jēdzienus. 13

14 Analīze domās veselā sadalīšana daļās. Vēršot uzmanību uz priekšmetu un parādību dažādiem aspektiem, vienlaikus notiek norobežošanās no nenozīmīgām pazīmēm. Analīze nozīmē arī priekšmetu vai parādību savstarpēju salīdzināšanu. Veiksmīgas analīzes priekšnosacījumi: Pareiza informācijas interpretācija Sistēmiskās subordinācijas principa ievērošana adekvāta izpratne ir iespējama tikai plašākas sistēmas kontekstā. Savukārt analīzei pretēja domāšanas darbība ir sintēze. Sintēze konstatēto elementu un priekšstatu kompleksas formēšanas process, atspoguļojot veselas parādību klases (grupas) kopējās pazīmes. Kad šis komplekss iegūst vārdisku apzīmējumu, veidojas jēdziens. Zinātnisko jēdzienu sistēma veido teoriju kā reālās pasaules kādas jomas ideālu modeli. 14

15 Zinātniskās teorijas galvenie elementi ir jēdzieni, kuros atspoguļojas priekšmetu un parādību bieži vien uzreiz neredzamās īpašības. Precīzu zinātnisku jēdzienu lietošana pētījumos nodrošina pētījuma augstu kvalitāti, jēdzienu skaidrība pētījumos norāda uz pētnieka profesionalitāti, pētniecības procesa precizitāti un rezultātu ticamību. Zinātniskās valodas stils nodrošina realitātes zinātnisku aprakstu. Zinātniskās valodas stilam ir raksturīga tādu valodas līdzekļu atlase, ar kuriem iespējams precīzi, nepārprotami izteikt domas. Zinātniskās izziņas metodoloģija reglamentē arī zinātniskā darba struktūru, tas ir, formulē tās prasības, kādam saturiski un vizuāli jābūt zinātniskā pētījuma galarezultātam. 15

16 Pētījumu veidi Pētījuma veidu visprecīzāk atklāj mērķis, izvēlētās un lietotās pētījumu metodes, un otrādi, saprotot, kuram pētījuma veidam konkrētais pētījums piederīgs, var iepriekš plānot pētījuma metodes. Sociālajās zinātnēs ir plaši izplatīta pētījumu klasifikācija pēc: izmantojamības (lietišķie un fundamentālie); izmantotās metodes (eksperimentālie pētījumi un neeksperimentālie pētījumi; kvantitatīvie pētījumi un kvalitatīvie pētījumi); pētnieciskā jautājuma; datu ieguves procesa. 16

17 Pēc pētījuma jautājuma gadījuma pētījums (kvalitatīvās analīzes metodes) vēsturiskais pētījums (kvalitatīvās pētniecības metodes) aprakstošais pētījums (aprakstošās statistikas metodes) longitudinālais pētījums (secinošās statistikas metodes) korelācijas pētījums (korelācijas metodes) cēloņsakarības pētījums (dispersiju analīze, regresiju analīze) u.c. 17

18 Kvantitatīvā un kvalitatīvā pieeja pētījumā Kvantitatīvajā pētniecībā analīzes pamatā ir statistika, kuras galvenais mērķis ir noskaidrot kādu kvantitatīvo mainīgo lielumu, biežumu sadalījumus grupā vai citus statistiskos rādītājus. Kvalitatīvajā pētniecībā datu analīze pamatojas jēgā jeb nozīmē, tas ir, analīzes mērķis ir noteikt, ko stāstījums nozīmē un ko respondents ar to ir vēlējies teikt. Kvantitatīvo un kvalitatīvo pētījumus būtiskākā atšķirība proporciju mērījuma precizitāte/izpratne dziļums. Atšķirībā no kvantitatīvajiem pētījumiem, kas galvenokārt pierāda esošo teoriju vai darbojas tās ietvaros, kvalitatīvie pētījumi var būt vērsti uz teorijas izveidi pētījuma galarezultātā. 18

19 II. Pētnieciskā procesa gaita un tā organizācija ASV filozofa Dž. Devejs (J. Devey) jau gadā piedāvāja šādus zinātniskā pētījuma posmus: 1) temata izvēle; 2) iepazīšanās ar pētāmo objektu (priekšmetu); 3) pētījuma mērķa, uzdevumu un hipotēžu izvirzīšana; 4) pētījuma pieteikuma sagatavošana, pētījuma akcepta saņemšana; 5) nepieciešamās informācijas vākšana; 6) pētījuma metodes ( žu) izvēle un pamatošana; 7) datu ieguve; 8) starprezultātu un galarezultātu apkopošana; 9) starprezultātu un galarezultātu analīze; 10) secinājumu un priekšlikumu izstrāde; 11) pētījuma ziņojuma (pārskata) sagatavošana un publiskošana. 19

20 Temata izvēle Pētījums sākas ar ieceri, ko izvirzījusi praksē vai teorijā neatrisināta problēma. Problēma (no grieķu val. problēma uzdevums) ir situācija, kas tiek apzināta kā sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums vai uzdevums, ko nepieciešams izpētīt. Zinātnē problēma ir kaut kāda pretruna situācijā, kas pētāma un risināma, izmantojot atbilstošu teoriju. Temats (no grieķu val. thema tas ko liek pamatā) problēmas satura kodols, kas attiecas uz pretrunīgo situāciju. Temats ir konkrēts un atklāj pētāmās problēmas robežas, objektu un priekšmetu 20

21 Pētījuma objekts un priekšmets Pētījuma objekts tas vai kāds cits īstenības aspekts, ko uztver caur teorētisko un praktisko zināšanu sistēmu; pētījuma priekšmets tas jaunais objekta sastāvdaļās, sakarībās, struktūrā, kas no jauna iegūts ar konkrēto pētījumu. Tātad pētījuma objekts ir parādība, kura ir izraisījusi pētnieka interesi, priekšmets tās īpašības, attiecības u. tml., kas piemīt parādībai. Faktiski pētījumā nošķirtā pētāmā pazīme vai pazīmes ir pētījuma priekšmets( i). 21

22 Analizējot literatūras avotus, pētnieka galvenie uzdevumi ir šādi: 1) iepazīties ar zinātniski pētnieciskā darba temata pamatjēdzienu definīcijām, to skaidrojumu dažādu autoru darbos (ja skaidrojumi ir atšķirīgi); 2) noskaidrot situāciju attiecīgajā jomā; 3) konstatēt, kāda veida pētījumi ir veikti saistībā ar paša plānoto pētniecības darbu; 4) kritiski izvērtēt uzkrāto pieredzi un galarezultātus sava pētījuma aspektā. Teorētiskie teksti tiek konspektēti atbilstīgi šo tekstu struktūrai, akcentējot jēdzienus, kategorijas, likumus, principus, idejas, noteikumus, teorijas, hipotēzes, faktus, secinājumus utt. Empīrisko tekstu konspektēšana galvenokārt būs saistīta ar aktu, notikumu, statistisko datu un statistisko rādītāju, konkrētu parādības īpašību izvērtēšanu 22

23 Bibliogrāfiskās atsauces jāliek, ja: 1) tekstā minēts citāts; 2) tekstā dots citu autoru aprēķināts skaitlisks materiāls, viņu veidotās tabulas, attēli, formulas; 3) izklāstīts kaut kādas personas teiktais vai uzskati; 4) pieminēts konkrēts avots, zinātniskais pētījums, raksts; 5) ja tekstā pieminēts vai aprakstīts gadījums vai piemērs, kas nav vispārzināms. 23

24 Pētījuma mērķis un uzdevumi Mērķis ir ideāls, domās prognozēts pētījuma rezultāts, bet ne norise. Darba mērķa sasniegšanai autors izvirza uzdevumus, kas atspoguļo konkrētās problēmas izpētes procesu. Tās ir darbības, ar kurām pētnieks grib sasniegt mērķi. Pētījuma uzdevumi atšķirībā no mērķa atspoguļo visus pētījuma plānošanas un veikšanas posmus no sākuma līdz beigām. Uzdevumos atklājas pētījuma galvenās idejas procesuālā analīze. Uzdevumi konkretizē pētījuma saturu. 24

25 zinātniskajos pētījumos parasti pēc darbības veida tiek izmantotas šādas metožu grupas: 1) teorētiskās pētījuma metodes (literatūras analīze, dokumentu kontentanalīze (teksta padziļināta analīze), modelēšana u.c.); 2) empīriskās pētījuma metodes (datu vākšanas metodes: dokumentu analīze, aptaujas intervēšana, anketēšana, ekspertu aptauja, novērošana, sociālais eksperiments u.c.); 3) datu apstrādes metodes (statistiskās analīzes, ekonomiskās analīzes metodes, matemātiskās statistikas metodes, ekonomiski matemātiskās metodes, prognozēšanas metodes u.c.). 25

26 III. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes Pētījumā Zinātne sākas ar mērīšanu. Ja neko nemēra, neko jaunu nevar atklāt. Imants Ieviņš ( ) latviešu mežzinātnieks, Dr.habil.ing. 26

27 Empīriskās datu ieguves metodes pētījumā: dokumentu analīze aptauja (intervija, anketēšana) mērīšana testēšana novērošana 27

28 Datu apstrādes un analīzes metodes MATEMĀTISKĀS UN STATISTISKĀS METODES Statistikā analīze nevar notikt, neizmantojot tās konkrētās nozares metodes, pie kuras pētāmā parādība pieder, piemēram, psiholoģija, politika, socioloģija un tml. Līdzās šīm metodēm statistikā izmanto arī specifiskos paņēmienus, un tie ir: statistiskā novērošana (ziņu, datu vākšana), apkopošana jeb grupēšana un vispārināšana jeb statistiskā analīze. Statistiskās novērošanas praktiskā nozīme iegūt ticamu informāciju par parādības stāvokli vai procesa raksturu. 28

29 Statistikas dati ir parādību skaitliskais raksturojums, kas iegūti statistiskās novērošanas (dokumentu izpētes, novērošanas, aptaujas, testēšanas, mērīšanas) un apstrādes vai atbilstīgu aprēķinu ceļā. Statistiskais rādītājs (angl. statistic) ir pētāmās parādības īpašību skaitliskais novērtējums konkrētos vietas apstākļos un laikā. Tos iegūst aprēķinu ceļā, izmantojot speciālas formulas. Aprakstošā statistika empīriskās datu apkopošanas metodes, grafiskās attēlošanas metodes un statistiskie rādītāji. 29

30 Statistikas metodes izvēli pētījumā nosaka: pētāmās pazīmes ( ju) mērījumu skala( as) (nosaukuma, kārtas/rangu, intervālu vai proporcionālā); pētāmās izlases kopas īpatnības (maza/liela grupa); statistisko rādītāju uzrādītās pētāmās pazīmes ( ju) īpatnības, t.i., intervāla vai attiecību skalā mērītas pazīmes atbilstība vai neatbilstība normālam sadalījumam; pētījuma stratēģiskais mērķis un ar to saistītie uzdevumi (aprakstīt, noskaidrot atšķirības, sakarības, noteikt faktoriālo pazīmju ietekmi); pētījuma shēma (1 izlases salīdzināšana ar standartlielumu, 2 izlašu salīdzināšana, 3 un vairāk izlašu salīdzināšana, sakarību noteikšana starp 2 vai 3 un vairākām pazīmēm un tml.). 30

31 Nosaukuma jeb nominālās skalas pazīmēm ir nevis dažādi līmeņi, bet gan dažādas kvalitātes. Nosaukuma skalas mērījums sākotnēji ir jēdzienisks, vārdisks. Ja mērījumi ir veikti nosaukuma skalā, tad var vienīgi uzskaitīt, cik daudziem cilvēkiem piemīt nodalītās kategorijas, tātad noteikt to parādīšanās biežumu pētāmajā grupā. Nosaukuma skalas piemēri: dzimums, izglītība, profesija, tautība, atbilžu varianti u.c. Kategoriju biežumu salīdzināšanai starp nodalītām grupām var lietot t stjūdenta kritēriju divu relatīvo biežumu salīdzinšanai, hī (Chi square) kvadrāta kritēriju, Kolmogorova Smirnova kritēriju. Sakarību pētīšanai lieto hī kvadrāta kritēriju. Kategorijas var kalpot būt par pamatu, lai veiktu datu grupēšanu dispersiju analīzei. 31

32 Kārtas jeb rangu skala nozīmē pazīmi novērtēt subjektīvi, sarindojot objektus pēc šīs pazīmes izteiktības pakāpes (A>B>C, utt.) grupā. Piemēri: vietas sacensībās, Nr. pēc kārtas u.c. Kārtas skalas datu apstrādē jālieto neparametriskās metodes. Kārtas skalas datiem par grupas centrālās tendences rādītāju labāk izmantot mediānu, biežumu sadalījuma raksturojumam izmantot procentiles. Pazīmju atšķirību starp grupām noteikšanai visbiežāk izmanto Manna Vitneja (Mann Whitney U) vai (Kruskal Wallis H), sakarību starp pazīmēm pētīšanai izmanto rangu korelācijas koeficientus, piemēram Spirmena (Spearman) vai Kendala (Kendall`s tau b). 32

33 Intervālu skala mākslīgi radīta metriskā skala. Mainoties pazīmei, var skaitliski fiksēt tās pieaugumu vai samazinājumu. Intervālu skalas ietvaros var salīdzināt, piemēram, divus cilvēkus un secināt, kuram no tiem ir vairāk izteikta pazīme un par cik vienībām, piemēram, iegūtie punkti IQ testā, atzīme eksāmenā u.c. Proporcionālās skalas mērījumi nozīmē, ka pazīmes novērtēšanai ir noteikts etalons un izstrādāts mērogs. Proporcionālās skalas mērījumi parasti ir laika, svara, garuma mērījumi, iegūst izmantojot mērinstrumentus. Šādu datu apstrādei piedāvāto secinošās statistikas metožu skaits ir visplašākais. 33

34 Statistisko rādītāju aprēķināšana un to analīze ir pamats pētāmo pazīmju empīrisko sadalījumu raksturojumam un iespējām noteikt to īpatnības attiecībā pret tiem teorētiskiem sadalījumiem, kas raksturīgi šīm pazīmēm ģenerālajā kopā jeb statistiskajā kopā, pamato tālāko secinošās statistikas metožu izvēli. 34

35 Statistiskā tabula ir pētāmās parādības skaitliskās informācijas racionāla un uzskatāma attēlošanas forma. Tabulas ļauj statistisko materiālu uztvert kopumā. Grafiskais attēls palīdz uzskatāmi raksturot un vispārināt pētāmo kopu. Grafiskais attēls ir tabulu veidošanas kā metodes turpinājums un papildinājums, jo grafiskajā attēlā izteiktāks kļūst rādītāju salīdzinājums, parādās kopas struktūra, labāk novērojamas attīstības tendences un savstarpējās sakarības. 35

36 Pētījumos izplatītākie grafiskie attēli ir stabiņu diagramma līniju diagramma apļa diagramma 36

37 korelācijas (regresijas) diagramma 37

38 Secinošā statistika Secinošā statistika metodes, ko lieto dažādu hipotēžu pierādīšanai, kā arī populācijas parametru novērtēšanai. Parametriskā statistika metodes, ko lieto hipotēžu pierādīšanai, ja empīriskais sadalījums atbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā). Parametriskās metodes: salīdzināšanas gadījumā t Stjūdenta kritērijs divu neatkarīgu izlašu salīdzināšanai, t Stjūdenta kritērijs divu atkarīgu izlašu salīdzināšanai, dispersiju analīze (lieto 3 un vairāku grupu salīdzināšanai un neatkarīgā mainīgā ietekmes noteikšanai), sakarību gadījumā Pirsona korelācijas koeficients. Neparametriskā statistika metodes, ko lieto hipotēžu pierādīšanai, ja empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā) vai arī sākotnējie dati doti nosaukuma vai kārtas skalā. 38

39 Pētījuma hipotēze par atšķirībām starp sadalījumiem, mērītiem nominālajā skalā Cik kategorijas jeb kvalitātes (c) ir pazīmei? Empīriskais sadalījums ar teorētisko sadalījumu Binominālais kritērijs (m) *m apr. m krit. * p = 0,05 vai p = 0,01 Kolmogorova Smirnova kritērijs *Z apr. Z krit. * p = 0,05 vai p = 0, χ 2 * p = 0,05 vai p = 0,01 Divas kategorrijas (c =2) Divi empīriskie sadalījumi Mac Nemara kritērijs Vairākas kategorijas (c 3) Kādi sadalījumi tiek salīdzināti? *χ2 apr. χ2 krit. * p = 0,05 vai p = 0,01 Neatkarīgi sadalījumi Kolmogorova Smirnova kritērijs *Z apr. Z krit. * p = 0,05 vai p = 0,01 Atkarīgi sadalījumi Zīmju tests * Ja izpildās šī nevienādība, tas nozīmē, ka pastāv statiski nozīmīga atšķirība starp salīdzināmajiem biežumu sadalījumiem, nulles hipotēze ir jānoraida. SPSS programmā statistiski nozīmīgas atšķirības ir tad, ja Sig 0,05. (Sig statistiskā nozīmība (angl. significant level, p nozīmības līmenis jeb pirmā veida kļūda (angl. p level). 39

40 Pētījuma hipotēze par atšķirībām starp sadalījumiem, mērītiem kārtas jeb rangu skalās Divas izlases (2) 2.Vai grupas ir atkarīgas (korelējošas) vai neatkarīgas grupas? Atkarīgas grupas Aprēķina Vilkoksona testa T vērtību *T apr. T krit. * p = 0,05 vai p = 0,01 Neatkarīgas grupas Aprēķina Manna Vitneja testa U vērtību *U apr. U krit. * p = 0,05 vai p = 0,01 Kāda ir pētījuma shēma? *Ja izpildās šī nevienādība, tas nozīmē, ka pastāv statiski nozīmīga atšķirība starp salīdzināmajiem biežumu sadalījumiem, nulles hipotēze ir jānoraida. SPSS programmā statistiski nozīmīgas atšķirības ir tad, ja Sig 0,05. (Sig statistiskā nozīmība (angl. significant level, p nozīmības līmenis jeb pirmā veida kļūda (angl. p level). Vairākas izlases (3 un vairāk) 2. Vai grupas ir atkarīgas (korelējošas) vai neatkarīgas grupas? Neatkarīgas grupas Kruskola- Valisa tests, aprēķina H *H χ 2 * p = 0,05 vai p = 0,01 Atkarīgas grupas Frīdmana tests χ 2 *χ2 apr. χ2 krit. * p = 0,05 vai p = 0,01 40

41 Pētījuma hipotēze par atšķirībām starp sadalījumiem, mērītiem intervālu vai attiecību skalā Viena izlase (1) 1. Kāda ir pētījuma shēma? Divas izlases (2) Vairākas izlases (3 un vairāk) Nē Aprēķina t vērtību vienai izlasei t apr. t krit.* α = 0,05 vai α = 0,01 Jā Aprēķina t neatkarīgām grupām Vai ir zināma s 2(sigma)? Nē Aprēķina z vērtību vienai izlasei z apr. z krit.* α = 0,05 vai α = 0,01 Jā 3.Vai mainīgajam lielumam ir normāls sadalījums? Aprēķina Vilkoksona testa T vērtību 2.Atkarīgas (korelējošas) vai neatkarīgas grupas Atkarīgās sgrupas Neatkarīgas grupas 3.Vai mainīgajam lielumam ir normāls sadalījums? Jā Aprēķina t neatkarīgām grupām Nē Aprēķina Manna Vitneja testa U vērtību 2.Atkarīgas (korelējošas) vai neatkarīgas grupas Neatkarīgas grupas Jā Vienfaktoru dispersiju analīze, aprēķina F vērtību Kāds ir neatkarīgo mainīgo skaits? Viens 3.Vai atkarīgajam mainīgajam ir normāls Nē Kruskola- Valisa tests, aprēķina H Atkarīgās grupas Divi un vairāk L Frīdmena kritērijs 3.Vai atkarīgajam mainīgajam ir normāls Nē Jā Daudzfaktoru dispersiju analīze, aprēķina F vērtības t apr. t krit.* α = 0,05 vai α = 0,01 T apr. T krit.* α = 0,05 vai α = 0,01 t apr. t krit.* α = 0,05 vai α = 0,01 U apr. U krit.* α = 0,05 vai α = 0,01 F apr. F krit.* α = 0,05 vai α = 0,01 H χ 2 * α = 0,05 vai α = 0,01 F apr. F krit.*α = 0,05 vai α = 0,01 41

42 Statistiskās analīzes paņēmiens, lai noteiktu, vai pastāv sakarības starp vienas grupas divām pazīmēm. Atkarībā no datu mērījumu skalas iespējami vairāki korelācijas koeficienti (kritēriji): Pirsona korelācijas koeficients Spirmena korelācijas koeficients Kendala tau korelācijas koeficients Hī kvadrāta koeficients u.c. 42

43 43

44 44

45 Korelācijas koeficients r atrodas robežās no 1 līdz +1. Pirsona un Spirmena korelācijas koeficientus novērtē līdzīgi: Vai sakarības ir statistiski nozīmīgas? Vai sakarība ir tieša vai pretēja? Kāds ir sakarību ciešums? Citi korelācijas koeficienti ļauj novērtēt tikai sakarības statistisko nozīmību. 45

46 Determinācijas koreficients R 2 Determinācijas koeficients R 2 (angl. R Square) raksturo atkarīgā mainīgā dispersijas daļu kopējā dispersijā, ko nosaka neatkarīgā mainīgā ietekme; rāda, cik lielā mērā neatkarīgā mainīgā variācija izskaidro atkarīgā mainīgā variāciju. Parasti determinācijas koeficientu izsaka procentos. 46

47 Regresiju analīze y a b x Regresijas vienādojumā parametrs a raksturo neuztverto (vērā neņemto) faktoru vidējo ietekmi uz rezultatīvo pazīmi. Regresijas koeficients b izsaka rezultatīvās pazīmes vidējo pieaugumu, pieaugot faktoriālai pazīmei par vienu vienību. 47

48 30 25 Atkarīgais mainīgais y y = 0,4581x + 8,7073 R² = 0,1896 = 19,0% r = 0, Neatkarīgais manīgais x Dr. oec., doc. Silvija Kristapsone 48

49 Konfūcijs ( pr.kr.) Ķīniešu domātājs Uz zināšanām ved trīs ceļi: pārdomu ceļš, kas ir viscēlākais, atdarināšanas ceļš, kas ir visvieglākais, un pieredzes ceļš, kas ir visgrūtākais. 49

50 Literatūra: Kristapsone S. (2014). Zinātniskā pētniecība studiju procesā. Rīga : Biznesa augstskola Turība, lpp. Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes (2011)./Sastādījusi K.Mārtinsone. Rīga : RAKA, lpp. Arhipova I. Bāliņa S. (2006) Statistika ekonomikā un biznesā. Risinājumi ar Excel un SPSS. 2. izdevums. Rīga: Datorzinību centrs, 2006, 337 lpp. Arhipova I. Bāliņa S. Statistika ar Excel ikvienam 1. Mācību līdzeklis. Rīga: Datorzinību centrs, 1999, 163 lpp. Arhipova I. Bāliņa S. Statistika ar Excel ikvienam 2. Mācību līdzeklis. Rīga: Datorzinību centrs, 2000, 133 lpp. 50

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Dr. oec, docente, Silvija Kristapsone 29.10.2015. 1 I. Zinātniskās pētniecības

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. 005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS FIZIKA 10. 12. KLASEI MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMAS PARAUGS IEVADS Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta: 1) mērķis un uzdevumi; 2) mācību

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais

Διαβάστε περισσότερα

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp 1. Ievads bioloģijā Grāmatas 6. 37. lpp Zaļā krāsa norāda uz informāciju, kas jāapgūst Ar dzeltenu krāsu izcelti īpaši jēdzieni, kas jāapgūst Ar sarkanu krāsu norādīti papildus informācijas avoti vai papildus

Διαβάστε περισσότερα

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem. 1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu

Διαβάστε περισσότερα

MS EXCEL pievienojumprogramma STATISTIKA 3.11

MS EXCEL pievienojumprogramma STATISTIKA 3.11 LATVIJAS SORTA EDAGOĢIJAS AKADĒMIJA Juris Dravieks MS EXCEL pievieojumprogramma STATISTIKA 3.11 Mācību līdzeklis - rokasgrāmata LSA studetiem, maģistratiem, doktoratiem apildiāts RĪGA - 013 Juris Dravieks,

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas

Διαβάστε περισσότερα

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti JURĂIS JANSONS LVMI Silava direktors LVMI Silava mežkop kopības, meža a resursu virziena pētnieks Tālr. +3716190266 E-pasts: jurgis.jansons@silava.lv

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

J. Dravnieks Matemātiskās statistikas metodes sporta zinātnē

J. Dravnieks Matemātiskās statistikas metodes sporta zinātnē J. Dravieks Matemātiskās statistikas metodes sporta ziātē Mācību grāmata LSPA studetiem, maģistratiem, doktoratiem RĪGA - 004 Juris Dravieks, 004. Matemātiskās statistikas metodes sporta ziātē SATURS IEVADS...

Διαβάστε περισσότερα

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας

Διαβάστε περισσότερα

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ

IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ RĪGAS TEHNISKĀS KOLEDŽA I.Klotņa IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ 011. 1 1. FIZIKĀLO LIELUMU MĒRĪŠANA Peredze apstprna, ka dažādus tpskus objektus var savā starpā salīdznāt tka pēc tādām īpašībām, kuras raksturo ar

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

Kā iemācīt mīlēt sinusu? Autore: Mg. paed.,nellija Guda Viļānu vidusskola 2011

Kā iemācīt mīlēt sinusu? Autore: Mg. paed.,nellija Guda Viļānu vidusskola 2011 Kā iemācīt mīlēt sinusu? Autore: Mg. paed.,nellija Guda Viļānu vidusskola 2011 Kā to izdarīt? Latvijas vispārizglītojošās skolās pamatizglītības satura reformas ieviešana tika pabeigta 2007./2008. māc./g.

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03

1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03 1. MAIŅSRĀVA Ķeguma spēkstacija Maiņstrāvas iegūšana Maiņstrāvas raksturlielumumomentānās vērtības Maiņstrāvas raksturlielumu efektīvās vērtības Enerģijas pārvērtības maiņstrāvas ķēdē Aktīvā pretestība

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss)

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvkonstrukciju profesora grupa KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) LABORATORIJAS DARBI RTU Rīga, 004 Laboratorijas darbi paredzēti RTU būvniecības specialitāšu

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča SATURS

Irina Vdoviča SATURS Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Analītiskā ķīmija. Kvantitatīvā analīze. Laboratorijas darbi, uzdevumi SATURS KVANTITATĪVĀ ANALĪZE... GRAVIMETRIJA... Laboratorijas darbs KRISTALIZĀCIJAS ŪDENS NOTEIKŠANA

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 ul. Wróblewskiego 18 93-578 Łódź tel: (0-42) 684 47 62 fax: (0-42) 684 77 15 ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA I. DARBĪBA UN UZBŪVE.............. lpp. 2 II. GĀZES SKAITĪTĀJA MARĶĒJUMS......

Διαβάστε περισσότερα

Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/

Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/ C Praktisko darbu modulis 1. laboratorijas darbs Nodarbība. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā Priekšstatu veidošanās par mikroskopiju Mikroskopēšana ir viena svarīgākajām bioloăijā pielietojamām

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

Interferometri

Interferometri 6..6. Interferometri Interferometri ir optiskie aparāti, ar kuriem mēra dažādus fizikālus lielumus, izmantojot gaismas interferences parādības. Plānās kārtiņās koherentie interferējošie stari atrodas relatīvi

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

fx-82es PLUS fx-85es PLUS fx-95es PLUS fx-350es PLUS

fx-82es PLUS fx-85es PLUS fx-95es PLUS fx-350es PLUS LV fx-82es PLUS fx-85es PLUS fx-95es PLUS fx-350es PLUS Lietotāja pamācība CASIO Worldwide Education vietne: http://edu.casio.com CASIO IZGLĪTĪBAS FORUMS http://edu.casio.com/forum/ Išversta vertimų biure

Διαβάστε περισσότερα

Mērīšana ar osciloskopu.

Mērīšana ar osciloskopu. Mērīšana ar osciloskopu. Elektronisku shēmu testēšanas gaitā bieži ne vien jāizmēra elektrisko signālu amplitūda, bet arī jākonstatē šo signālu forma. Gadījumos, kad svarīgi noskaidrot elektriskā signāla

Διαβάστε περισσότερα

(Leģislatīvi akti) REGULAS

(Leģislatīvi akti) REGULAS 28.2.2014. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 60/1 I (Leģislatīvi akti) REGULAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi Spēkā no 26.03.2009. Publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 47 (4033) 25.03.2009. Ar grozījumiem: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 28.01.2011. normatīvie noteikumi Nr. 11 (prot. Nr.

Διαβάστε περισσότερα

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. TEMATS SILTUMS UN DARBS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_02_P1 Senie laiki Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P2 Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets

Διαβάστε περισσότερα

Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 7. klasei

Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 7. klasei 01 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 7. klasei 1. Varam pieņemt, ka visos darbos Kristiāna strāda piecu darba dienu nedēļu, tātad 40 stundas nedēļā (drīkst arī pieņemt, ka Kristiāna strādā nedēļas

Διαβάστε περισσότερα

telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS

telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS Rīga 2016 1

Διαβάστε περισσότερα

2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_12_SP_02_01_P1 Apgaismojuma pētīšana Skolēna darba lapa F_12_SP_02_01_P2 Prasības nacionālā krājuma

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts. Linards Kalvāns LU FMF gada 7. janvārī

Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts. Linards Kalvāns LU FMF gada 7. janvārī Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts Linards Kalvāns LU FMF 014. gada 7. janvārī Saturs I. Vispārīga informācija 4 I.1. Literatūras saraksts..........................................

Διαβάστε περισσότερα

Kontroldarba varianti. (II semestris)

Kontroldarba varianti. (II semestris) Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt

Διαβάστε περισσότερα

Saturs. Zinātniskās padomes priekšsēdētāja uzruna Direktora kopsavilkums Struktūra Fakti. Apmācība

Saturs. Zinātniskās padomes priekšsēdētāja uzruna Direktora kopsavilkums Struktūra Fakti. Apmācība Saturs 2 3 4 5 6 6 7 10 13 14 15 18 19 20 Zinātniskās padomes priekšsēdētāja uzruna Direktora kopsavilkums Struktūra Fakti VIGDB un Latvijas Genoma centrs Apmācība pētījumi Cilvēka genoma izpēte Rekombinantu

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris) Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā

Διαβάστε περισσότερα

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus 16 PRAKSE endokrinoloģija Ingvars Rasa endokrinologs Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs Gaiļezers Anda Krišāne

Διαβάστε περισσότερα

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un

Διαβάστε περισσότερα

KONVERĢENCES ZIŅOJUMS

KONVERĢENCES ZIŅOJUMS LV KONVERĢENCES ZIŅOJUMS 2010. GADA MAIJS Visās 2010. gada publikācijās attēlots 500 euro banknotes motīvs. KONVERĢENCES ZIŅOJUMS 2010. GADA MAIJS Eiropas Centrālā banka, 2010 Adrese Kaiserstrasse 29 60311

Διαβάστε περισσότερα

Elektronikas pamati 1. daļa

Elektronikas pamati 1. daļa Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta

Διαβάστε περισσότερα

JAUNĀ 20 BANKNOTE.

JAUNĀ 20 BANKNOTE. JAUNĀ BANKNOTE www.jaunas-eiro-banknotes.eu www.euro.ecb.europa.eu JAUNAS, DROŠĀKAS EIRO* BANKNOTES Jaunā banknote ir trešā Eiropas sērijas banknote. Šī banknote ir nozīmīgs banknošu ražošanas tehnoloģijas

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 43 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 43 Pārlokot

Διαβάστε περισσότερα

Divkāršais noliegums sengrieķu valodā Double negation in Ancient Greek

Divkāršais noliegums sengrieķu valodā Double negation in Ancient Greek VALODA: NOZĪME UN FORMA 5 Divkāršais noliegums sengrieķu valodā Double negation in Ancient Greek Gita Bērziņa Latvijas Universitāte, Humanitāro zinātņu fakultāte Klasiskās filoloģijas katedra Visvalža

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ) L 304/18 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 22.11.2011. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

Διαβάστε περισσότερα

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam 2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr. 17 31. ) Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014. 2020. gadam 1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadam (turpmāk pamatnostādnes).

Διαβάστε περισσότερα

Baltijas artēziskā baseina hidroģeoloģiskā modeļa versija V1: attīstība otrajā projekta gadā

Baltijas artēziskā baseina hidroģeoloģiskā modeļa versija V1: attīstība otrajā projekta gadā Baltijas artēziskā baseina hidroģeoloģiskā modeļa versija V1: attīstība otrajā projekta gadā Juris Seņņikovs Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorija Latvijas Universitāte Ievads

Διαβάστε περισσότερα

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā

Διαβάστε περισσότερα

UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS

UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS Vieglas un noslogotas koka konstrukcijas TERMINU SKAIDROJUMI UN SAĪSINĀJUMI Ugunsaizsardzība Ugunsizturība Ugunsdroša būvkonstrukcija Nestspējas R kritērijs Viengabalainība,

Διαβάστε περισσότερα

Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija

Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Ainars Knipšis Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts: Rīgas

Διαβάστε περισσότερα

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats Lapa 1 (15) Apstiprinu VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2016. gada. Salaspils kodolreaktora 2015. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja

Διαβάστε περισσότερα

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu 2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),

Διαβάστε περισσότερα

TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02

TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02 Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT02 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes skaitītāja

Διαβάστε περισσότερα

Kā sagatavot klasificēšanas un marķēšanas paziņojumu

Kā sagatavot klasificēšanas un marķēšanas paziņojumu Kā sagatavot klasificēšanas un marķēšanas paziņojumu 2 Kā sagatavot klasificēšanas un marķēšanas paziņojumu 1.0. redakcija Izmaiņas šajā dokumentā Redakcija Izmaiņas 1,0 Pirmā redakcija Kā sagatavot klasificēšanas

Διαβάστε περισσότερα

SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...

SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana... 1 SKICE. VĪTNE SATURS Ievads... 2 Tēmas mērķi... 2 1. Skice...2 1.1. Skices izpildīšanas secība...2 1.2. Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...5 2. Vītne...7 2.1. Vītņu veidi un to apzīmējumi...10 2.1.1.

Διαβάστε περισσότερα

Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA

Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS Rīga 2006 DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT

Διαβάστε περισσότερα

I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi

I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi Pasūtītājs : SIA Vertex Projektēšanas stadija : Tehniskais projekts Pārskats par ģeotehniskajiem izpētes darbiem Stāvlaukuma izbūve pie Mārupes pamatskolas Viskalnu ielas

Διαβάστε περισσότερα

Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē

Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA Vilis Pauliņš Metodiskā izstrādne Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē Praktisko mācību priekšmeta programma 64 stundām LŪZNAVA 2008 Saturs

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_10_SP_06_P1 Uzdevums grupai Skolēna darba lapa F_10_UP_06_P1 Seismogrāfa darbības shēma

Διαβάστε περισσότερα

Cietvielu luminiscence

Cietvielu luminiscence 1. Darba mērķis Cietvielu luminiscence Laboratorijas darba mērķis ir iepazīties ar cietvielu luminiscenci un to raksturojošiem parametriem. Īpaša uzmanība veltīta termostimulētai luminiscencei (TSL), ko

Διαβάστε περισσότερα

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija

Διαβάστε περισσότερα

Matemātiskās statistikas pamatjēdzieni

Matemātiskās statistikas pamatjēdzieni Matemātskās statstkas pamatjēdze Uzskatīsm, ka ξ - gadījuma lelums, kas apraksta pētāmā objekta uzvedību (rādītāj par veu, va varākām objekta pazīmēm ). Gadījuma lelums ξ peņem vērtības o kādas kopas X.

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

TEHNISKĀ INSTRUKCIJA. Lodza, 1999.gada februāris

TEHNISKĀ INSTRUKCIJA. Lodza, 1999.gada februāris Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 KVANTOMETRS CPT01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes kvantometra konstrukcijas

Διαβάστε περισσότερα

6. TEMATS GĀZU LIKUMI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri. Elektrodrošība izmantojot aizsargzemējumu (PE)

6. TEMATS GĀZU LIKUMI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri. Elektrodrošība izmantojot aizsargzemējumu (PE) 6. TEMATS GĀZU LIKUMI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_UP_06_P1 Noplūdes strāvu automātu izmantošana Skolēna darba lapa F_11_UP_06_P2 Elektrodrošība izmantojot

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE 9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskie lauki

Elektromagnētiskie lauki Nesaistoša labas prakses rokasgrāmata par Direktīvas 2013/35/ES īstenošanu Elektromagnētiskie lauki 2. sējums. Gadījumu analīzes Sociālā Eiropa Šī publikācija saņēmusi Eiropas Savienības Nodarbinātības

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ

Διαβάστε περισσότερα

MICROMASTER kw - 11 kw

MICROMASTER kw - 11 kw MICROMASTER 42.12 kw - 11 kw Lietošanas instrukcija (Kopsavilkums) Izdevums 7/4 Lietotāja dokumentācija Brīdinājumi, ieteikumi un piezīmes Izdevums 7/4 Brīdinājumi, ieteikumi un piezīmes Sekojošie brīdinājumi,

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

Testu krājums elektrotehnikā

Testu krājums elektrotehnikā iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža

Διαβάστε περισσότερα

Elektrozinību teorētiskie pamati

Elektrozinību teorētiskie pamati LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības enerăētikas institūts.galiħš Elektrozinību teorētiskie paati Elektrisko ėēžu aprēėini Jelgava 8 LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības

Διαβάστε περισσότερα

2012. GADA MAIJS KONVERĢENCES ZIŅOJUMS GADA MAIJS EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA KONVERĢENCES ZIŅOJUMS

2012. GADA MAIJS KONVERĢENCES ZIŅOJUMS GADA MAIJS EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA KONVERĢENCES ZIŅOJUMS LV 2012. GADA MAIJS EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA KONVERĢENCES ZIŅOJUMS KONVERĢENCES ZIŅOJUMS 2012. GADA MAIJS Visās 2012. gada publikācijās attēlots 50 euro banknotes motīvs. KONVERĢENCES ZIŅOJUMS 2012. GADA

Διαβάστε περισσότερα

Στατιστική και Θεωρία Πιθανοτήτων (ΓΓ04) ΑΝΤΩΝΙΟΣ ΧΡ. ΜΠΟΥΡΑΣ Εαρινό Εξάμηνο

Στατιστική και Θεωρία Πιθανοτήτων (ΓΓ04) ΑΝΤΩΝΙΟΣ ΧΡ. ΜΠΟΥΡΑΣ Εαρινό Εξάμηνο Εαρινό εξάμηνο 2009-2010 Στατιστική και Θεωρία Πιθανοτήτων (ΓΓ04) ΑΝΤΩΝΙΟΣ ΧΡ. ΜΠΟΥΡΑΣ Εαρινό Εξάμηνο 2009-2010 Στατιστική και Θεωρία Πιθανοτήτων users.att.sch.gr/abouras abouras@sch.gr sch.gr abouras@uth.gr

Διαβάστε περισσότερα

BŪVPROJEKTA SASTĀVS. 4.sējums Specifikācijas

BŪVPROJEKTA SASTĀVS. 4.sējums Specifikācijas BŪVPROJEKTA SASTĀVS 1.sējums 2.sējums 3.sējums 4.sējums 5.sējums 6.sējums 7.sējums Vispārīgā daļa, VD Arhitektūras daļas teritorijas sadaļa, TS Inženierrisinājumu daļa, ELT/BK/LKT/DT/TN Specifikācijas,

Διαβάστε περισσότερα