Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija

Save this PDF as:
 WORD  PNG  TXT  JPG

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija"

Transcript

1 Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis

2

3 Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts: Rīgas Valsts tehnikuma sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana Vienošanās numurs: 2010/0106/1DP/ /09/APIA/VIAA/047 ISBN SIA Contendo 2012

4 Saturs 1.Vispārīgā daļa Elektroenerģijas ražošanas attīstības vēsture Latvijā Elektrostaciju iedalījums Alternatīvie enerģijas ieguves veidi Hidroenerģija Hidroelektrostacija Aizsprosta hidroelektrostacijas Derivācijas HES Hidroakumulējošā elektrostacija Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde Elektroenerģijas ģenerators Vēja enerģija Vēja dzinēju klasifikācija Vēja turbīnas uzbūve un darbības princips Vēja enerģētika Latvijā Terminu skaidrojums Ģeotermālā elektrostacija Saules enerģija Saules kolektori Saules baterijas Saules elektrostacijas Termoelektrostaciju elektriskā daļa, vadības sistēmas, ekspluatācijas personāla pienākumi un atbildība Vispārīgs TEC apraksts Mehāniskā daļa Gāzes turbīna Tvaika katli Tvaika turbīna Kondensators Elektriskā daļa Gāzes un tvaika turbīnas ģeneratori Sinhronizācijas iekārtas Pašpatēriņš Ģeneratora ekspluatācija Ģeneratoru tipveida pārbaužu saraksts Transformators Elektrodzinēji Elektrodzinēju ekspluatācija TEC vadības sistēmas Kontroljautājumi Atomelektrostacijas Ekspluatācija Elektrostacijas darba režīmi Personāla pienākumi un atbildība Operatīvais darbs Kontroljautājumi Izmantotās literatūras saraksts

5 1. Vispārīgā daļa Mūsdienās ir grūti atrast tādu sadzīves jomu, kas darbotos bez elektrības. Bet ne tik sen, apmēram pirms 100 gadiem, lielākā cilvēku daļa elektrisko strāvu nepazina. Pateicoties zinātnieku atklājumiem, radās iespēja elektroenerģiju iegūt un ražot, kā arī to pārvadīt noteiktos attālumos un izmantot cilvēkiem ērtā veidā. Kā zinām, dabā enerģija ir visapkārt visdažādākajos veidos, un arī elektroenerģijas iegūšanas veidi ir dažādi. Cilvēces attīstības gaita joprojām virzās uz priekšu un ir ļoti ticami, ka nākotnē tiks atklāti vēl jauni elektroenerģijas iegūšanas veidi Elektroenerģijas ražošanas attīstības vēsture Latvijā. Pirmās ziņas par elektroenerģijas izmantošanu Latvijā saistās ar gadu, kad Rīgā Rozenkranca metālapstrādes fabrikā tika lietota elektriskā apgaisme. Pirmās elektrostacijas sastāvēja no lokomobiles, dinamomašīnas un akumulatoru baterijas. Šai laikā Rīgas politehnikuma mācību programmā tika iekļautas mācības par elektromagnētiskajām mašīnām, magnētismu un elektrības jautājumiem, tādā veidā gatavojot speciālistus nākotnes attīstībai. Apgaismojums gadā Rīgā tika ierīkots Švarca koncertdārzā, bet gadā arī Poles un Veitmaņa mašīnbūves, metālapstrādes un katlu kaltuves fabrikā gadā Rīgas dzelzceļa stacijas tuvumā uzstādīja līdzstrāvas ģeneratoru ar tvaika dzinēju. Tolaik elektrostacijas sauca par spēkstacijām. Jāpiemin, ka gadā līdzās Pirmajam teātrim (tagadējā Latvijas Nacionālā opera) sāka darboties pirmā lielākā elektrostacija Latvijā un Baltijā. Elektrostacijas, protams, bija lokāla tipa un to galvenais uzdevums bija nodrošināt elektrisko apgaismojumu. Elektrostacijas tika izbūvētas arī citās Latvijas pilsētās un gadā jau darbojās vairāk nekā 30 elektrostacijas ar kopjaudu 2500 kw, to skaitā 16 privāto elektrostaciju. Šajā gadā uz Abula upes darbu uzsāk Smiltenes HES, kas Baltijas valstīs ir pirmā derivācijas tipa hidroelektrostacija ar ūdens turbīnu un ar jaudu 110 kw trešā lielākā Krievijas impērijā. Arvien vairāk attīstoties rūpniecībai, pieprasījums pēc elektroenerģijas strauji pieauga gada maijā Rīgā sāk darbu Andrejsalas termoelektrostacija, kuru projektēja O. fon Miller inženieru birojs Minhenē. Tur darbojās viena tvaika mašīna ar jaudu 368 kw un divas tvaiku mašīnas ar jaudu 736 kw, kas piedzina trīsfāžu 3000 V sprieguma ģeneratorus. Lielākajās Latvijas pilsētās tika pastiprināti būvētas elektrostacijas. Pirmā pasaules kara laikā, uz Krieviju evakuēja daudzas elektrostaciju iekārtas un elektroenerģijas ražošanas jaudas, salīdzinot ar gadu, samazinājās trīskārtīgi. Pēc pirmā pasaules kara notika izpostītās elektrosaimniecības atjaunināšana un jaunu elektrostaciju būvniecība. Vēsturisks ir gads, kad Londonā notiek pirmā Vispasaules enerģijas konference, kuru no Latvijas pārstāv prof. M. Bīmanis. Pēc šīs konferences Latvijā nodibina Latvijas Nacionālo spēka komiteju un sākas darbs pie plānveidīgas elektrības saimniecības attīstības gadā Latvijas valdība pieņem inženiera O. Leimaņa vadībā izstrādāto Latvijas elektrifikācijas programmu gadam. Tajā bija paredzēts, ka līdz gadam Latvijai vajadzēs kw jaudas un 550 miljonus kwh elektroenerģijas un pamatā tas jānodrošina no vietējiem resursiem. Kā vietējie resursi tika minēti ūdens enerģija, kūdra, malka, atkritumi, vēja spēks. Daudzi šajā programmā izstrādātie jautājumi ir aktuāli arī mūsdienās. Notika elektrostaciju, elektropārvades līniju un apakšstaciju plānveidīga būvniecība un rekonstrukcija gadā Latvijā strādāja 73 elektrostacijas ar kw kopējo jaudu un 411 mazās elektrostacijas lokālām vajadzībām ar kopējo jaudu kw. Hidroelektrostacijās iegūtais elektroenerģijas daudzuma īpatsvars no kopējās jaudas bija zems, tikai 2,7%. Kā lielākā jāmin gadā iedarbinātā Aiviekstes HES gadā Latvijas MK apstiprina zviedru projektēšanas biroja Vattenbyggnadsbyran izstrādāto Ķeguma spēkstacijas projektu un noslēdz līgumu ar zviedru firmu Svenska Entreprenad A.B. par Ķeguma spēkstacijas būvi. Sākas Ķeguma spēkstacijas celtniecības darbi gadā pabeidz būvēt aizsprostu, un sāk uzstādīt turbīnas ar kw jaudu katru gada oktobrī sāk darboties pirmais agregāts, novembrī sāk darboties otrais agregāts un gada maijā trešais. Īsā laikā un kvalitatīvi tika uzcelta moderna hidroelektrostacija. Mūsdienās Ķeguma 3

6 HES-ā ir izveidots arī muzejs, kas noteikti ir apskatīšanas vērts gadā ekspluatācijā nodod K elektrostaciju pie Bābelītes ezera Eiropas modernāko stratēģiskās rezerves dīzeļelektrostaciju. Šajā gadā Latvijas elektrostaciju kopējā saražotā jauda bija kw un elektroenerģija 242 miljoni kwh. Pateicoties elektropārvades līniju izbūvei un attīstībai, elektrostacijas sāka strādāt paralēli kopīgā tīklā. Sākoties Padomju varas okupācijas laikam gadā, privātās elektrostacijas tika nacionalizētas un iekļautas LPSR Vietējās rūpniecības Tautas komisariāta trestā Energotrests. Notika darbi pie apakšstaciju, sadales punktu un elektropārvades līniju izbūves. Otrā pasaules kara laikā Latvijas energosistēmai ir kritiski pēdējie kara gadi, no līdz gadam. Vācu spēki atkāpjoties nopostīja Ķeguma spēkstaciju, Andrejsalas un K elektrostacijas Rīgā, vairākas citas spēkstacijas, apakšstacijas un elektrolīnijas. Karadarbības rezultātā cieta Jelgavas spēkstacija, vairākas mazās spēkstacijas, elektropārvades līnijas, kopumā sagrautas vai bojātas bija aptuveni 90% no visām elektroiekārtām un būvēm. Karadarbības rezultātā izpostīja 88 kv līniju Viskaļi Brocēni Liepāja; uz Vāciju izveda daļu no Liepājas un Brocēnu spēkstaciju iekārtām. No Padomju Savienības Rīgā ieradās divi energovilcieni pārvietojamas elektrostacijas. Atjaunoja 166 km 88 kv elektrolīniju: Ķegums Jāņciems, Jāņciems Bišuciems Sloka, Bišuciems Viskaļi gada novembrī iedarbināja pirmo atjaunotās Ķeguma HES hidroagregātu, otro iedarbināja gada maijā, trešo gada jūlijā. Šajā laikā atjaunoja arī Andrejsalas spēkstaciju. Turpinājās atjaunošanas darbi un gada aprīlī tika izveidota Latvijas enerģētikas pārvalde Latvenergo. Uzstādītās jaudas ziņā pirmskara līmenis tika sasniegts tikai gadā gadā iedarbināja Ķeguma HES ceturto hidroagregātu un stacija sasniedza 70 MW jaudu. Gadu agrāk tika uzsākta termoelektrocentrāles Rīgas TEC-1 būve un gada janvārī tā uzsāka darbu gadā Rīgas TEC-1 sasniedza plānoto 125 MW jaudu un sāka arī siltuma piegādi pilsētai. Līdz gadam lauku rajonu elektrostacijas nebija atļauts pieslēgt kopējam elektrotīklam, tāpēc tur elektroapgāde notika decentralizēti. Sākot ar šo gadu, bija izveidojusies vienota energosistēma ar atbilstošām elektropārvades līnijām. Lielajās elektrostacijās saražotā elektroenerģija bija lētāka un to varēja nogādāt uz lauku rajoniem. Sākās masveidīga mazo elektrostaciju, tai skaitā mazo HES, likvidācija. Bija izbūvētas arī atbilstošas elektropārvades līnijas ar kaimiņrepublikām un gadā Latvijas energosistēma tika iekļauta Ziemeļrietumu apvienotajā energosistēmā. Elektroenerģiju varēja saņemt no Lietuvas un Igaunijas lielajām elektrostacijām. Pakārtoti sākās nepamatota un nevajadzīga rūpniecības attīstība, kā rezultātā puse no patērētās elektroenerģijas tika saņemta no ārpuses. Latvijā radās ģenerējošo jaudu deficīts, tai pašā laikā lielās elektrostacijas kaimiņu republikās nespēja laikus reaģēt uz straujajām režīmu izmaiņām. Tāpēc, lai varētu nosegt slodzes maksimumus un kādas iespējamās avārijas, radās nepieciešamība izbūvēt hidroelektrostacijas uz Daugavas gadā sāka Pļaviņu HES celtniecību ar 40 m augstu ūdens kritumu. Sākot darbus atklājās, ka Daugavas gultne ir mālsmilts un tā nav piemērota tādai slodzei. Veicot rūpīgu izpēti, pirmo kaut cik stabilāko grunti atrada pie Aizkraukles, bet elektrostacijas nosaukums palika Pļaviņu HES. Sākumā Daugavas vidējā posmā bija paredzētas celt trīs elektrostacijas: Jēkabpils ar 9 m kritumu; Pļaviņu ar 26 m kritumu; Miemēnu ar 20 m kritumu. Projektēšanas gaitā, vadoties no ekonomiskiem apsvērumiem, nolēma celt divas elektrostacijas: Jēkabpils ar 15 m kritumu; Pļaviņu ar 40 m kritumu gada 21. decembrī Pļaviņu HES sasniedza projektēto 825 MW jaudu. Atbrīvojušos darbaspēka un tehnikas resursus novirzīja Daugavas kaskādes nākamās elektrostacijas Rīgas HES celtniecībai, kuru iedarbināja gadā. Darbs pie ģenerējošo jaudu palielināšanas turpinājās un gadā pabeidza Ķeguma HES rekonstrukciju, palielinot jaudu līdz 260 MW. Gadu agrāk ekspluatācijā nodeva Rīgas TEC 2 pirmo kārtu ar 390 MW jaudu gadā sāka Pļaviņu HES rekonstrukciju un Aiviekstes HES atjaunošanu. 4

7 1992. gadā pēc PSRS sabrukuma trīs Baltijas valstis nodibināja Baltijas valstu enerģētisko sistēmu apvienību ar dispečeru centru Rīgā. Turpinājās elektrostaciju celtniecības, rekonstrukcijas un atjaunošanas darbi. Tālāk kopsavilkums elektrostaciju attīstības gaitai un mazajām elektrostacijām, kas pieslēgtas kopīgam tīklam: g. darbu atsāk Brutuļu HES uz Abula; g. darbu atsāk Felicianovas HES uz Ludzas upes; g. darbu atsāk Aiviekstes HES; g. darbu sāk Viļānu HES uz Maltas upes; g. uzbūvē un iedarbina divus vēja ģeneratorus Ainažos; g. darbu sāk Jersikas HES uz Rauzas upes; g. darbu sāk Vecogres HES uz Ogres, Spruktu HES uz Rēzeknes upes; g. darbu sāk Ērgļu HES; g. sāk Ķeguma HES-1 rekonstrukciju. Darbu sāk atjaunotā Dobelnieku HES; g. darbu sāk Gārsenes HES uz Dienvidsusējas un Grūbes HES; g. pēc rekonstrukcijas darbību atsāk Ķeguma HES-1; elektroenerģijas izstrāde augusi par 25 MW; uzsākts Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas projekts; g. pēc rekonstrukcijas atklāj Ķeguma HES-1. Speciālisti apgalvo, ka tā darbības spēja atjaunota uz 40 gadiem. Rekonstruēto agregātu lietderības koeficients pieaudzis no 82% līdz 91,4%, kas ļaus papildus gadā izstrādāt 25 milj. kwh elektroenerģijas; g. sāk darboties vēja ģeneratoru parks pie Grobiņas (20 MW); g. notiek rekonstruētās Rīgas TEC-1 ražotnes atklāšana. Divu gadu laikā ir realizēts Latvenergo vēsturē lielākais investīciju projekts, kas izmaksā 106 miljonus eiro. Tā mērķis nomainīt esošās, savu laiku nokalpojušās TEC-1 iekārtas, stacijas neapbūvētajā teritorijā izbūvējot jaunu videi draudzīgu kombinētā cikla energobloku. Rekonstrukcijas rezultātā TEC-1 elektriskā jauda pieaug no 129,5 līdz 142 MW. Efektīvāk izmantojot kurināmo, TEC-1 varēs saražot gandrīz četras reizes vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim; g. tiek uzsākta Rīgas TEC-2 rekonstrukcija grandiozākais investīciju projekts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas; g. sāk darboties Rīgas TEC-2 atjaunotais energobloks; g. Noslēdzas Pļaviņu HES hidroagregātu rekonstrukcija; stacijas jauda sasniedz 883,5 MW; g. uzsākta TEC-2 jaunā energobloka otrās kārtas celtniecība; Rīgas TEC-1 izbūvēts papildu ūdenssildāmais katls, kas nodrošina nepārtrauktu un garantētu siltumenerģijas piegādi Daugavas labā krasta iedzīvotājiem. Projekts realizēts divu gadu laikā; oktobris novembris. Latvija ir ES līdere no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas jomā. Lokālo elektrostaciju, kuras nav pieslēgtas kopīgam elektrotīklam, protams, ir daudz vairāk. 5

8 1.2. Elektrostaciju iedalījums. Elektrostacija sastāv no ēkas vai ēku kopuma, kurā atrodas visas nepieciešamās iekārtas un aprīkojums elektroenerģijas ražošanai. Elektrostacijas galvenais komponents ir ģenerators, kuru griež siltuma, ūdens vai vēja dzinējs. Elektrostacijas iedala pēc dzinēja veida. Lielākās elektrostacijas ir hidroelektrostacijas un termoelektrostacijas. Elektrostaciju veidi: Termoelektrostacija (TES), termoelektrocentrāle (TEC). Gāzes elektrostacija (dabasgāze); Šķidrā kurināmā elektrostacija (biodīzelis, dīzeļdegviela, mazuts); Cietā kurināmā elektrostacija (ogles, kūdra, šķelda, degslāneklis). Atomelektrostacija (AES). Hidroelektrostacija (HES). Aizsprosta hidroelektrostacija; Derivācijas hidroelektrostacija; Hidroakumulējošā elektrostacija; Plūdmaiņu elektrostacija; Jūras straumju elektrostacija; Viļņu elektrostacija. Vēja elektrostacija. Ģeotermālā elektrostacija. Saules elektrostacija. Termoelektrostacija (TES) ir elektrostacija, kurā elektroenerģiju ražo, sadedzinot kurināmo (gan atjaunojamos, gan neatjaunojamos resursus), iegūto siltumenerģiju pārvēršot mehāniskajā un tālāk elektroenerģijā. Galvenais dzinējs ir tvaika turbīna. Tvaiks griež tvaika turbīnu, un turbīna savukārt ģeneratoru. Termoelektrostacijas darbības princips: Ūdens tiek uzkarsēts tvaika katlā, līdz tiek iegūts tvaiks. Ar tvaiku griež turbīnu ar ģeneratoru un tiek ražota elektroenerģija. Atstrādāto tvaiku pēc turbīnas kondensē. Kondensētais ūdens tiek atkārtoti karsēts tvaika katlā, lai iegūtu tvaiku un cikls atkārtojas. Termoelektrostacijas var darboties arī ar gāzes turbīnām, kur turbīnu griež nevis ar tvaiku, bet sadedzinot kurināmo, piemēram, gāzes turbīnas termoelektrostacijās. Visizplatītākās ir koģenerācijas stacijas, kur tiek izmantotas gan gāzes, gan tvaika turbīnas. Sadedzinot kurināmo, rodas liels gaisa piesārņojums. Viens no izmešu samazināšanas veidiem ir gāzes izmantošana par kurināmo. Termoelektrocentrāle (TEC) ir elektrostacija, kur, sadedzinot kurināmo, paralēli elektroenerģijai tiek ražota arī siltumenerģija, ko tālāk piegādā patērētājiem (siltais ūdens, apkure). TEC darbības apzīmēšanai tiek lietots termins koģenerācija. Koģenerācija ir vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana vienotā termodinamiskā ciklā. Tiek izmantots viens kurināmā veids, piemēram gāze. Šo procesu sauc arī par kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanas ciklu. Atomelektrostacija (AES) ir elektrostacija, kur siltumenerģiju iegūst atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas rezultātā. Siltumenerģiju izmanto tvaika ražošanai, ko ar turbīnas un ģeneratora palīdzību tālāk pārvērš elektroenerģijā. Atomelektrostaciju darbības princips ir līdzīgs termoelektrostacijām. 6

9 Hidroelektrostacija (HES) ir elektrostacija, kur elektroenerģiju ražo, izmantojot krītoša vai tekoša ūdens gravitācijas spēku, lai grieztu turbīnu ar ģeneratoru. Aizsprosta hidroelektrostacija ir hidroelektrostacija kurā ir realizēta ar aizsprosta palīdzību, piemēram, uz upes. Derivācijas hidroelektrostacija ir hidroelektrostacija, kur ūdens plūsma tiek pievadīta pa speciālu kanālu. Hidroakumulējošā elektrostacija ir hidroelektrostacija, kurā ūdens tiek uzkrāts speciālā rezervuārā, lai izmantotu elektroenerģijas ražošanai maksimumstundās. Plūdmaiņu elektrostacija ir hidroelektrostacija, kurā izmanto plūdmaiņu enerģiju (paisums un bēgums) jūrās un okeānos. Jūras straumju elektrostacija ir hidroelektrostacija, kurā izmanto jūras un okeānu straumju enerģiju. Viļņu elektrostacija ir elektrostacija, kur izmanto jūru un okeānu viļņu enerģiju. Vēja elektrostacija ir elektrostacija, kas sastāv no viena vai vairākiem vēja ģeneratoriem, kas atrodas vienkopus, lai ražotu elektroenerģiju. Elektroenerģija tiek ražota, ģeneratora griešanai izmantojot vēja enerģiju. Vēja elektrostacijas var sastāvēt no vairākiem simtiem vēja ģeneratoru, kas izvietoti lielā platībā. Ģeotermālā elektrostacija ir elektrostacija, kas darbojas pēc līdzīga principa kā termoelektrostacija, kurināmā vietā izmantojot ģeotermālo enerģiju no zemes dzīlēm. Saules elektrostacija ir elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot saules enerģiju. Kopējais pasaules elektroenerģijas patēriņš pēc pieejamajiem datiem IEA/OECD (International Energy Association/ Organisation for Economic Co-operation and Development) ir aptuveni 20 triljoni kwh. Sadalījums starp lielākajiem elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem (miljardos kwh) (tabula. 1.1): Tabula 1.1. Pasaules lielāko elektroenerģijas ražotāju un patērētāju (miljardos kwh) grafiskais atainojums: 7

10 Tabula 1.2. Pasaules lielākie elektroenerģijas ražotāji un patērētāji (miljardos kwh) skaitļos: Saražots Patērēts 1 ASV Ķīna Japāna 956,5 858,5 4 Krievija 925,9 857,6 5 Indija 723, Kanāda 620,7 536,1 7 Vācija 593,4 547,3 8 Francija 535,7 447,2 9 Brazīlija 438,8 404,3 10 Dienvidkoreja Skaitļi ir ņemti pēc IEA (International Energy Association) un CIA informācijas avotiem, kas pēdējo reizi atjaunoti gadā gadā ir vērojams pieaugums ekonomiski aktīvajās zonās un samazinājums krīzes smagāk skartajos reģionos. Šī tendence arī turpināsies, iespaidojoties no globālās ekonomiskās krīzes. Lai gan svārstības notiek, globālais Top10 daudz nemainās arī gadā. Nākamajā grafikā (1.1. att.) ir attēlots procentuālais sadalījums pasaulē saražotajai elektroenerģijai attiecīgi pēc tā, kādi resursi ir izmantoti. Grafikā izmantoti dati no gada (avots: IEA/OECD) att. Pasaulē saražotās elektroenerģijas procentuālais sadalījums. 8

11 Atjaunojamās elektroenerģijas resursu izmantošana strauji aug gadā 19% no kopējā globālās elektroenerģijas patēriņa nāca no atjaunojamajiem resursiem. To skaitā 16% no hidroelektroenerģijas un 3% no citiem atjaunojamajiem energoresursiem (vēja, saules, ģeotermālie, biodegvielas, biomasas), kas strauji pieaug (1.2. att.) att. No atjaunojamajiem resursiem saražotās elektroenerģijas pieaugums pasaulē. 9

12 2. Alternatīvie enerģijas ieguves veidi Ar katru gadu pieprasījums pēc elektroenerģijas pieaug. Lai saražotu nepieciešamo elektroenerģiju, jāizlieto arvien vairāk fosilā kurināmā. Taču, palielinoties pieprasījumam pēc neatjaunojamajiem energoresursiem, strauji aug arī to cena. Tas noved pie elektroenerģijas tarifu celšanas. Tā kā fosilo energoresursu apjoms ir ierobežots, tie draud izsīkt. Resursi, kas Zemes dzīlēs veidojušies miljoniem gadu, pēdējos 100 gados tiek ļoti strauji izlietoti. Valstis un ražotāji, kuriem pieder fosilā kurināmā ieguves atradnes, cenšas visiem patērētājiem diktēt savus noteikumus un nosaka monopolcenu kurināmajam. Fosilā kurināmā enerģijas nozare ir viena no lielākajām un bagātākajām rūpniecības nozarēm. Ir izveidota starpvalstu organizācija OPEC Organization of the Petroleum Exporting Countries (Naftu eksportējošo valstu apvienība). Organizācijas dalībnieki ir 12 naftu eksportējošas valstis. OPEC galvenais uzdevums ir noteikt naftas cenu, kas ir pieņemama ražotājiem un patērētājiem. Pēdējos 100 gados energoresursu patēriņš ir palielinājies vairāk nekā 20 reizes. Pašlaik energoresursu patēriņš palielinās par 2% gadā. Tā kā cilvēki neatteiksies no sasniegtā ērtību līmeņa, pieprasījums pēc energoresursiem nesamazināsies. Tas novedīs pie fosilo energoresursu izsīkuma. Vispirms izsīks nafta un gāze, bet pēc tam arī akmeņogles. Tiek prognozēts, ka nafta un gāze varētu izsīkt nākamajos 100 gados, bet ogles 300 gados. Tādējādi arvien vairāk pieaugs šo energoresursu cena un arvien dārgāka kļūs arī elektroenerģija. Tāpēc pāreja uz alternatīvajiem un atjaunojamajiem energoresursiem ir neizbēgama. Pašlaik Latvijas atjaunojamo energoresursu īpatsvars tuvojas 35% no elektroenerģijas patēriņa, kas ir viens no lielākajiem ES valstīs. Lielākā daļa no atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas Latvijā tiek saražota hidroelektrostacijās, nedaudz (1%) vēja parkos un sadedzinot biomasu. Pavisam neliela daļa enerģijas tiek iegūta biogāzes ieguves iekārtās un eksperimentālā līmenī pāris saules kolektoros. Saules vēja un ūdens enerģijas izmantošana nav saistīta ar CO 2 un citu izmešu rašanos. Tā ir tīra enerģija, jo nepiesārņo apkārtējo vidi. Vēja enerģijas ražošanai nepieciešams, lai vēja ātrums būtu lielāks par 5 m/s. Šādam nosacījumam atbilst jūras piekraste un Zemgales līdzenumi. Ūdens enerģijas izmantošana saistīta ar HES ūdenskrātuvju ierīkošanu, kura izjauc līdzsvaru dabiskajās ekosistēmās. Eiropas Savienība ir bijusi ļoti ambicioza atjaunojamās elektroenerģijas sektorā. Jau ar atjaunojamo resursu direktīvu Renewable Energy Directive, Directive 2001/77/EC mērķprogramma noteica, ka līdz gadam atjaunojamo resursu izmantošanai jāsasniedz 21% no kopējā apjoma. Vairākums valstu tomēr nespēja šo direktīvu izpildīt. Pašreizējā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/28/EK (Renewable Energy Directive, Directive 2009/28/EC) mērķprogramma nosaka sasniegt kopējo ES atjaunojamo resursu īpatsvaru 20% līdz gadam, katrai valstij nospraužot arī individuālos mērķus. Latvijai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas ietvaros izstrādāta mērķprogramma līdz gadam bruto enerģijas galapatēriņā palielināt no atjaunojamiem energoresursiem saražoto enerģijas daudzumu līdz 40%. Tā kā Latvija elektroenerģiju importē (ap 70%), tad atjaunojamo resursu plašākai izmantošanai ir būtiska nozīme. Arī pasaulē tiek stimulēta atjaunojamo energoresursu izmantošana. Kioto protokola ietvaros pasaules valstīm ir izvirzīta prasība nākotnē pakāpeniski pāriet uz atjaunojamiem enerģijas avotiem (arī elektroenerģijas). Kioto protokols ir protokols ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija (United Nations Framework Convention on Climate Change), lai mazinātu cilvēka radīto globālo sasilšanu izraisošo gāzu koncentrāciju atmosfērā, tādejādi mazinot ietekmi uz klimata sistēmu. 10

13 2.1. att. Kioto protokola dalībvalstis melna krāsā. Protokols sākotnēji tika pieņemts gada 11.decembrī Kioto, Japānā. Tas stājās spēkā gada 16. februārī gada septembra mēnesī 191 valstis ir parakstījušas un ratificējušas protokolu. Vienīgās valstis, kas šo protokolu līdz gadam vēl nav ratificējušas, ir ASV, Afganistāna, Andora un Dienvidsudāna. Kanāda ir atteikusies no protokola gada decembrī (2.1. att.) Hidroenerģija Ūdens ir ne tikai Zemes dzīvības šūpulis, bet arī liela enerģijas krātuve. Izmanto viļņu, paisuma un bēguma un upju straumju radīto enerģiju. Ūdens enerģija ir viens no senākajiem enerģijas izmantošanas veidiem. Pirmie ūdensrati lauku apūdeņošanas vajadzībām un labības malšanai radās Tuvo Austrumu zemēs un no turienes tika ieviesti arī Eiropā. Tas padarīja cilvēku dzīvi vieglāku, jo mehānisms veica smago darbu cilvēka vietā att. Ūdensrats. Attīstoties tehnikai, ūdensrata enerģiju ar zobratu, sprūdu vai kloķa-klaņa mehānismu no rotācijas kustības varēja pārvērst virzes kustībā. Ūdensratus (2.2. att.) sāka izmantot arī rūdas smalcināšanai, pulvera ražošanai, kaņepju 11

14 un vilnas apstrādei, ūdens atsūknēšanai no šahtām. Hidrotehniskās enerģijas avoti atradās tur, kur tos daba bija radījusi un nebija pārvietojami uz vajadzīgajām vietām. Pieaugot ražošanas apjomam, radās nepieciešamība enerģijas avotus tuvināt ražotājam zemkopības apvidum, izejvielu atradnēm, apdzīvotām vietām. 19. gadsimta otrajā pusē ūdensratu aizvietoja ūdensturbīna (mazāka, ērtāka, ātrāka), kurai pievienojot ģeneratoru, sākās elektroenerģijas ražošana. Ūdens plūsma upē atkarīga no globāliem aspektiem Saules starojuma, nokrišņu cikliskuma. Lai izvēlētos labāko HES atrašanās vietu un izvērtētu ekonomiskos aspektus, ir jāveic hidroenerģētiskā prognozēšana visam gadam. Teorētiski jau viss izskatās vienkārši ūdens upē plūst bez dzīšanas un jau vairāk nekā simts gadu cilvēki ir iemācījušies šo ūdens enerģiju pārvērst elektroenerģijā. Taču, lai uzkrātu ūdens resursus, ir jāizbūvē ūdenskrātuve (aizsprosts). Tas izmaina apkārtējo vidi notiek ekosistēmas degradācija. Aizsprosts lielas platības pārvērš dīķos, kur ūdenim absorbējot saules enerģiju, virskārtā ūdens sasilst par 2 3 o C. Šis ūdens aizplūst pāri slūžām un izmaina apstākļus arī upes lejtecē. Aizsprosts kavē zivju nokļūšanu uz nārsta vietām upes augštecē un veicina dīķa aizsērēšanu Hidroelektrostacija Hidroelektrostacija (HES) ir hidrotehnisko būvju un iekārtu komplekss, kurā ūdens plūsmas enerģija tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai. Hidrotehniskās būves koncentrē ūdens plūsmu un rada nepieciešamo ūdens spiedienu (augšbjefa ABL un lejasbjefa LBL līmeņu starpība H) (2.3. att.) att. Upes aizsprosts. Ūdens spiedienaugstuma H iegūšanai izmanto aizsprostu A, UG upes gultne. Ūdens potenciālās enerģijas pārvēršanai elektroenerģijā izmanto hidroturbīnas un hidroģeneratorus, kurus izvieto HES ēkā (mašīntelpa). Šajā ēkā izvietota arī HES vadības pults ar automātiskās vadības un kontroles iekārtām un mērinstrumentiem. HES tuvumā izvieto arī spriegumu paaugstinošu transformatoru apakšstaciju un montāžas laukumu agregātu remontam un citiem darbiem. HES jauda P (kw) atkarīga no izmantotā ūdens daudzuma, jeb caurplūduma caur hidroturbīnām D (m 3 /s), ūdens līmeņa starpības H (m) un hidroagregātu lietderības koeficienta η: P = η 9,81 D H Izšķir: 1) aizsprosta HES, kad spiedienu rada uzbūvētais aizsprosts; 2) derivācijas HES, kad aizsprosts ir neliels un spiediena radīšanai izmanto derivācijas iekārtu (tunelis, kanāls, cauruļvads); 3) hidroakumulējošās HES, kad elektroenerģijas patēriņa maksimumstundās ražo elektroenerģiju, bet elektroenerģijas patēriņa minimumstundās izmanto citu elektrostaciju saražoto elektroenerģiju, lai sūknētu ūdeni uz augšējo ūdenskrātuvi. 12

15 2.3. Aizsprosta hidroelektrostacijas Uz līdzenuma upēm lielākoties būvē aizsprosta HES. Pirms aizsprosta izveido ūdenskrātuvi, kuru izmanto diennakts caurteces regulēšanai. Aizsprosts parasti rada m ūdens spiedienu, kaut gan kalnu apvidos ir uzcelti pat m augsti aizsprosti. Šādas HES galvenais un dārgākais objekts ir aizsprosts. Pēc ūdens līmeņa regulēšanas izšķir: ūdeni nepārlaidošus jeb ciešos aizsprostus; ūdens pārgāznes aizsprostus liekais ūdens pārlīst pāri aizsprostam; aizvaru aizsprostus liekais ūdens aizplūst pa atvērto aizvaru. Ja aizsprosta augstums nepārsniedz 40 m, aizsprosta ēku var izveidot kā aizsprosta sastāvdaļu viena krasta tuvumā. Tā ir gultnes tipa HES (2.4. att.): 2.4. att. Gultnes tipa HES. 1 mašīntelpa, 2 ūdens pārgāznes aizsprosts, 3 zemes aizsprosts. Šādām HES mašīntelpa ir masīva, jo pakļauta vienpusējam ūdens spiedienam. Latvijā pirmā HES tika uzbūvēta gadā uz Abula (Smiltenes HES) gadā sāk darboties Aiviekstes HES uz dzirnavu dīķa gadā uzceļ patstāvīgo aizsprostu un paplašina Aiviekstes HES, kura līdz gadam bija lielākā HES Latvijā. Ja aizsprosta augstums nepārsniedz 250 m, HES ēku būvē pie aizsprosta lejasbjefa pusē (2.5. att.). Tā ir pieaizsprosta HES: 2.5. att. Pieaizsprosta HES. 1 mašīntelpa, 2 hidroturbīnas spiediena pievads, 3 ūdens pārgāznes aizsprosts, 4 bezpārgāznes aizsprosts. 13

16 Ūdeni hidroagregātiem pievada pa aizsprosta ķermenī izveidotiem tuneļiem vai cauruļvadiem. Ja H nepārsniedz 50 m, bieži izmanto dzelzsbetona caurules, bet lielākiem ūdens staba augstumiem izmanto tērauda caurules. Aizsprosta HES parasti izmanto hidroagregātus ar vertikālu rotācijas asi. Tikai neliela ūdens līmeņa gadījumos gultnes tipa HES izvieto hidroagregātus ar horizontālu rotācijas asi, kas samazina HES izmaksas. Lai hidroturbīna pilnīgāk varētu izmantot ūdens enerģiju, aiz hidroturbīnas izveido koniskas formas sūcējcauruli ūdens novadīšanai lejasbjefā. Šādas HES piemērs ir Pļaviņu HES (2.6. att.): att. Ūdens pārgāznes tipa Pļaviņu HES shēma. 1 hidroturbīna; 2 hidroģenerators; 3 13,8/380 kv transformators; 4 tilta celtnis; 5 augšbjefa sastatņu celtnis; 6 aizsargrežģis turbīnas ieplūdē; 7 13,8/380 kv transformators; 8 autotransporta tunelis; 9 ūdens pārgāznes aizvars; 10 ūdens pārgāzne; 11 mašīntelpa; 12 HES ēkas pamatplāksne; 13 drenāžas filtri; 14 pamata grunts; 15 projektā paredzētā dzelzceļa vieta; 16 avārijas remonta aizvars. Viena no pasaules lielākajām ir Itaipu HES (2.7. att.) gadā tā ir uzcelta uz Paranas upes. Itaipu parāda divu valstu, Brazīlijas un Paragvajas, kopīgo veikumu. Hidroelektrostacijas 18 ģeneratoru kopīgā jauda ir 14 GW un gadā HES saražoja 90,7 TWh elektroenerģijas. 14

17 2.7. att. Itaipu HES gadā Itaipu HES saražoja 25% no Brazīlijai, un 78% no Paragvajai nepieciešamā enerģijas daudzuma. Pārgāzne (līst cauri ūdens) ir no 14 vārtiem sastāvošas slūžas, kurām sekundē cauri izlīst kubikmetri ūdens. Viss ēku komplekss stiepjas 4 km garumā gar Paranas upi un sasniedz 186 m augstumu. Aizsprosta garums ir 7,235 km. Ūdenskrātuve stiepjas 80 km garumā. Dzelzs un tērauda daudzums, kas izmantots dambja celtniecībā, ir pietiekams, lai uzceltu 380 Eifeļa torņus. Itaipu ir viens no modernās pasaules Septiņiem brīnumiem. Lai uzceltu Itaipu dambi, strādnieki mainīja plūdumu vienai no lielākajām pasaules upēm (Paranas upe, uz Brazīlijas un Paragvajas robežas). Pati lielākā ir Trīs aizu HES, kas uzbūvēta Ķīnā uz Jandzi upes. Tās 32 ģeneratoru kopējā jauda ir 20,3 GW (pēc rekonstrukcijas plānoti vēl papildus aptuveni 1500 GW), un gadā tā spēj saražot 100 miljardus kwh, vai 100 TWh elektroenerģijas (2.8. att.). Aizsprosta augstums ir 185 metri, un garums 2309 metri. Plānotais ūdens staba augstums ir 80,6 m, bet maksimāli tas var sasniegt 113 m att. Trīs aizu HES Ķīnā. 15

18 Vērts pieminēt, ka hidroenerģija ir visizplatītākais no atjaunojamajiem resursiem, kas tiek izmantots elektroenerģijas ražošanā. Globālajā pasaules elektrobilancē tā aizņem aptuveni 16% no saražotās elektroenerģijas, gadā saražojot 3427 TWh. Izmaksas ir relatīvi zemas un tas padara HES konkurētspējīgus. Pasaules trīs jaudīgākās elektrostacijas ir tieši HES: Trīs aizu HES Three Gorges Dam, Ķīna, MW, TWh; Itaipu HES Itaipu Dam, Brazīlija, Paragvaja, MW, TWh; Guri HES Guri Dam, Venecuēla, MW, TWh Derivācijas HES Derivācijas HES aizsprosta augstums ir neliels, ja tam jānodrošina tikai ūdens novadīšana no upes derivācijas kanālā, tunelī vai caurulē (2.9. att.): att. Derivācijas HES shēma. 1 upes gultne; 2 aizsprosts; 3 ūdens uzņēmējs; 4 derivācijas cauruļvads (tunelis); 5 spiediena izlīdzināšanas rezervuārs; 6 hidroturbīnu spiedvads; 7 mašīnzāle. Bezspiediena (atklātajās) derivācijas iekārtās notiek brīvlīmeņa ūdens caurplūde. Derivācijas kanālu un hidroturbīnu savieno spiedvadi. Spiediena (slēgtajās) derivācijas iekārtās hidroturbīnu spiedvadu priekšā ierīko spiediena izlīdzināšanas rezervuāru, kas ierobežo hidrauliskā trieciena izplatīšanos, ja strauji mainās derivācijas HES ūdens patēriņš. Derivācijas HES mašīnzāle var atrasties pat vairāku desmitu kilometru attālumā no aizsprosta. Šāda tipa HES pamatā būvē kalnainos apvidos, kur relatīvi nelielā attālumā var iegūt lielu ūdens staba spiedienu starpību (100 m un lielāku) līdz ar to arī lielu derivācijas HES jaudu. Viena no pirmajām šāda tipa HES tika uzbūvēta pie Niagāras ūdenskrituma gadā sāka darboties spararati un gadā sāka ražot elektroenerģiju tuvējo ciemu un elektrostacijas apgaismošanai. 19. gadsimta beigās interese par Niagāras ūdenskrituma enerģijas apguvi bija ļoti liela, šeit tika veikti plaši pētījumi par enerģijas ražošanas un pārvades iespējām. Niagāras ūdenskrituma enerģijas kompānija finansēja pētījumus, kuru rezultātā Nikola Tesla izgudroja trīsfāzu maiņstrāvas ģeneratoru un trīsfāzu transformatoru, ar kuru palīdzību kļuva iespējams elektrību aizvadīt uz attālākām vietām gadā tika ierīkota 16

19 pirmā elektropiegādes līnija no Niagāras uz Bufalo (32 km). Šajā laikā jau tika izbūvēti cauruļvadi no ūdenskrituma līdz HES turbīnām, kas spēja saražot 75 MW jaudu. Mūsdienās Niagāras HES apgādā ar elektroenerģiju lielu daļu no Ņujorkas štata (ASV) un Ontario provinces (Kanāda) gadā ASV Melnajā kanjonā uz Kolorado upes uzbūvēja Hoover dambi (2.10. att.), kura augstums ir 221 metri un garums 379 metri. Dambis ir 201 metru plats. Dambja pakājē uzbūvēja hidroelektrostaciju, kuru rekonstruēja gadā. Hidroelektrostacijai ir 17 ģeneratori, kuru kopējā jauda 2074 MW att. Hoover dambis un elektrostacija ASV uz Kolorado upes Melnajā kanjonā Hidroakumulējošā elektrostacija Hidroakumulējošā elektrostacija hidroelektrostacijas un sūkņu stacijas komplekss, kas energosistēmas maksimuma stundās ražo elektroenerģiju, izmantojot slodzes minimuma stundās uzkrāto ūdens potenciālo enerģiju (2.11. att.): att. Hidroakumulējošās elektrostacijas shēma. 1 augšējā ūdenskrātuve; 2 savienojošais cauruļvads; 3 mašīnu zāle; 4 apakšējā ūdenskrātuve. 17

20 Šāda elektrostacija darbojas vai nu sūkņa režīmā, pārsūknējot ūdeni no apakšējās ūdenskrātuves uz augšējo ūdenskrātuvi (sūkņus darbina citu elektrostaciju saražotā elektroenerģija), vai turbīnas režīmā, izmantojot uzsūknētā ūdens potenciālo enerģiju. Hidroakumulējošo elektrostaciju ūdenskrātuvju līmeņu starpība parasti ir lielāka par 100 m. Ekonomiskākas ir hidroakumulējošās elektrostacijas, kas atkarībā no griešanās virziena darbojas turbīnas vai sūkņa režīmā. Parasti saražotā elektroenerģija sastāda līdz 75% no ūdens uzsūknēšanai patērētās elektroenerģijas (2.12. att.). ūdens sūknēšana enerģijas ražošana att. Hidroakumulējošās elektrostacijas diennakts cikls. Tomēr šādu elektrostaciju izmantošana ir perspektīva, jo tās būtiski uzlabo termoelektrostaciju un atomelektrostaciju darbības tehniskos apstākļus. Šīs stacijas var darboties vienmērīgākā režīmā. Maksimumstundās elektroenerģiju palīdz nodrošināt HES un hidroakumulējošās elektrostacijas. Elektroenerģijas patēriņa minimumstundās akumulējošās elektrostacijas patērē lieko elektroenerģiju, pārvēršot to ūdens potenciālajā enerģijā, kuru izmanto elektroenerģijas patēriņa maksimumstundās, ražojot elektroenerģiju. Pirmā hidroakumulējošā elektrostacija uzbūvēta Šveicē gadā. Visvairāk šādas elektrostacijas būvē Japānā, ASV, Itālijā, Lielbritānijā, Austrijā, Šveicē un Vācijā Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde Hidroelektrostaciju kaskādi veido hidroelektrostacijas, kuras izvietotas viena aiz otras pa upes tecējumu tā, lai vienas HES lejasbjefs būtu nākamās HES augšbjefs. Šīs HES saista viens ūdenssaimniecības režīms. HES kaskāde sniedz iespēju labāk izmantot upes enerģētiskos resursus un regulēt uzkrātā ūdens un atsevišķu HES jaudu. Tas paver iespēju novērst iespējamos pavasara palus. Latvijā uz Daugavas arī ir izveidota šāda HES kaskāde (2.13. att.). Kaskādi veido Rīgas HES, Ķeguma HES un Pļaviņu HES. Šajās HES Daugavas ūdens varenais spēks tiek izmantots elektroenerģijas ražošanai. 18

21 2.13. att. Daugavas HES kaskādes shēma. Rīgas HES ir jaunākā Daugavas HES kaskādes hidroelektrostacija, kas izvietota pie Doles salas. Ekspluatācijā nodota gadā. Rīgas HES ir 10 hidroagregāti, kuru kopējā jauda ir 402 MW (2.14. att.): att. Rīgas HES. Rīgas HES aizsprosta garums ir 1 kilometrs. Ūdens staba augstums starp augšbjefu un apakšbjefu ir 17,2 metri. Rīgas HES gadā saražoja 833 GWh elektroenerģijas. 19

22 Ķeguma HES (2.15. att.) ir vecākā no Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām. Ķeguma HES tika nodota ekspluatācijā gadā. Tajā laikā tā bija viena no modernākajām hidroelektrostacijām Eiropā. Ķeguma HES rekonstruēta gadā. HES-1 tagad ir 4 hidroagregāti, kuru jauda ir 72 MW gadā ekspluatācijā nodota otrā hidroelektrostacijas kārta HES-2, kurā izvietoti 3 hidroagregāti ar kopējo jaudu 192 MW att. Ķeguma HES. Kopā Ķeguma HES uzstādīti 7 hidroagregāti, kuru kopējā jauda 264 MW. HES ūdens līmeņu starpība 13,8 m gadā Ķeguma HES saražoja 621 GWh elektroenerģijas. Trešā kaskādes hidroelektrostacija ir Pļaviņu HES (2.16. att.), kas nodota ekspluatācijā gadā. Tā ir lielākā HES Baltijas valstīs un otra lielākā ES. Ūdens līmeņu starpība ir 38 metri. Pļaviņu HES gultnes aizsprosta augstums ir 42 metri un tas ir 445 metrus garš. Labā krasta dambja garums 1342 metri. Kreisā krasta dambja garums ir 1892 metri. HES ēkā uzstādīti 10 hidroagregāti. Pļaviņu HES ir vienīgais autotransporta tunelis Latvijā, kura garums ir 188,2 metri, platums 7 metri un augstums 4,4 metri att. Pļaviņu HES.

23 Pļaviņu HES tika modernizēta no līdz gadam. Visu hidroagregātu kopējā jauda ir 884 MW gadā Pļaviņu HES saražoja 1991 GWh elektroenerģijas. Strādājot visiem 10 hidroagregātiem, ūdens līmenis lejasbjefā paaugstinās par 4 metriem. Vienas kwh saražošanai izmanto vidēji 11 m 3 ūdens. Caur hidroagregātu katru sekundi izplūst 280 m 3 ūdens. Pļaviņu HES būtiski atšķiras no līdzīgas jaudas hidroelektrostacijām ar to, ka tās ēka, ņemot vērā hidroelektrostacijas lielo jaudu, ir ļoti kompakta un tās ūdenspārgāznes un ražošanas telpas apvienotas vienā blokā, kurā ierīkots arī autotransportam paredzēts tunelis. Pļaviņu HES ir lielākais elektroenerģijas ražotājs Latvijā. Šī HES strādā vienotā valsts energosistēmā, ko 330 kv augstsprieguma līnijas savieno ar Igaunijas, Lietuvas un Krievijas energosistēmām. Baltijas reģionā tai ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā. Pļaviņu HES izpilda visas Baltijas energosistēmas avārijas rezerves lomu citu elektrostaciju neplānotas atslēgšanās vai avārijas gadījumos. Pļaviņu HES un citu Daugavas kaskādes HES pamatuzdevums ir nodrošināt elektroenerģijas apgādi patēriņa maksimumstundās, kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais. HES darbību regulē Centrālais dispečerdienests, bet HES operatīvo darbību uzrauga Pļaviņu HES dispečers un divi maiņas HES operatori. Visas hidroagregātu palaišanas, regulēšanas un apstādināšanas operācijas veic automātiskas ierīces. Pārslēgšanās notiek ļoti operatīvi aptuveni 10 sekundēs. Daugavas ūdens bagātība ļauj saražot vairāk nekā pusi no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas. Šī ir tīra bezizmešu enerģija. Saražotās elektroenerģijas daudzums ir atkarīgs no ūdens caurplūduma apjoma Daugavā. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas ziņā Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā. 70% no AS Latvenergo saražotās elektroenerģijas top no atjaunojamiem un videi draudzīgiem energoresursiem. Latvijā elektroenerģija tiek ražota arī 144 mazajās HES (2010. gada dati), kurās saražo 1,4 % elektroenerģijas. Mazo upju teorētiskie hidroenerģijas resursi ir līdz 300 GWh elektroenerģijas gadā. Praktiski izmantojamais potenciāls gan ir ievērojami mazāks, jo noteiktus ierobežojumus hidroenerģijas izmantošanai nosaka vides, dabas un ainavu aizsardzības prasības. Elektroenerģiju nevar uzkrāt, tāpēc jebkurā laika momentā jābūt bilancei starp saražoto un patērēto elektroenerģiju. Jāizstrādā tāda plānošanas sistēma, lai nerastos elektroenerģijas deficīts vai pārpalikums. Pieaugot patērētāju pieprasījumam pēc elektroenerģijas, elektrostacijām jābūt gatavām to apmierināt, vajadzīgajā brīdī palielinot jaudu. Turklāt elektroenerģija jāražo nepārtraukti. Patērētāju slodzes ir mainīgas, tāpēc energosistēmā vienmēr jābūt jaudas rezervēm. Problēmas ir ne tikai tad, kad frekvence elektriskajā tīklā krītas, bet arī pretējā gadījumā, kad frekvence iet pāri normētajiem lielumiem. Ja kādā elektroenerģijas posmā rodas avārija, tad šis posms automātiski jāatslēdz un jāaizvieto ar rezerves posmu Elektroenerģijas ģenerators Ģenerators ierīce, kura hidroturbīnas mehānisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā. Tā darbības pamatā ir Maikla Faradeja gadā atklātais elektromagnētiskās indukcijas likums ε = Φ t kur Φ magnētiskās plūsmas izmaiņa caur kontūra plakni laika intervālā t, ε elektrodzinējspēks, ko laikā mainīgais magnētiskais lauks inducē kontūrā. Pirmo elektromotora prototipu gadā izveidoja ungāru fiziķis A. Jedliks (2.17. att.) att. Jedlika elektromotors. 21

24 1934. gadā Boriss Jakobi izveidoja pirmo praktiski pielietojamo elektromotoru, kura jauda bija 15 W. Pilnveidojot elektromotoru, B. Jakobi tā jaudu palielināja līdz 550 W gadā elektromotors pirmo reizi tika izmantots laivas rata griešanai. Motoru darbināja 320 galvaniskie elementi. Laiva ar 12 pasažieriem peldēja Ņevas upē pret straumi ar ātrumu 1 km/h. Tā elektriskais dzinējs ienāca upju transportā. Boriss Jakobi uzsvēra, ka viņa radītais elektromotors nav sarežģīts, un tā radītā rotācijas kustība ir vienkārši pārvēršama citos kustības veidos att. Līdzstrāvas elektromotors. Nekustīgu motora daļu (šajā gadījuma magnētu) sauc par statoru, bet kustīgo (rotējošo) daļu par rotoru. Rotors parasti ir tinums, kurā plūst strāva, kurai mijiedarbojoties ar magnētisko lauku, rodas spēka moments, kas liek tinumam rotēt ap simetrijas asi (2.18. att.) gadā Verners fon Sīmens (Siemens) patentēja dinamomašīnu. Elektromotoru attīstībā lielu ieguldījumu devuši B. Jakobi, T. Edisons, N. Tesla, G. Ferraris, M. Doļivo-Dobrovoļskis un daudzi citi inženieri gadā N. Tesla radīja divfāzu maiņstrāvas asinhrono dzinēju, kuru gadā demonstrēja Strasbūras izstādē gadā M. Doļivo-Dobrovoļskis radīja trīsfāzu asinhrono elektromotoru gadā N. Tesla radīja trīsfāzu ģeneratoru un izveidoja strāvas pārvades sistēmu. Tā 19. gadsimta beigās visi šie izgudrojumi aizsāka elektrisko mašīnu industriālās pielietošanas ēru. Asinhronie dzinēji vēl joprojām ir vieni no plašāk pielietotajiem motoriem pasaulē. Elektroenerģijas ģeneratora darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija. Rāmītis atrodas magnētiskajā laukā starp magnētu poliem (2.19. att.). Magnētiskā lauka plūsma caur rāmīša plakni Φ = B S cos α, kur B magnētiskā lauka indukcija, S rāmīša cilpas laukums, α leņķis starp magnētiskā lauka indukcijas B un rāmīša normāles (perpendikuls pret rāmīša cilpas plakni) virzieniem. Ja rāmīti griež ap simetrijas asi, tad magnētiskā lauka plūsma mainās laikā, jo mainās leņķis α. Griežot rāmīti ap asi vienmērīgi, leņķis α = 2 π f t = ϖ t, kur f rotācijas frekvence, ϖ rāmīša rotācijas leņķiskais ātrums ϖ = 2 π f att. Maiņstrāvas elektroenerģijas ģenerators.

25 Magnētiskā lauka plūsma caur rāmīša plakni Φ = B S cos(ϖ t) periodiski mainās laikā. Tas nozīmē, ka, ievērojot elektromagnētiskā indukcijas likumu, rāmītī inducējas elektrodzinējspēks Φ ε = = B S ϖ cos(ϖ t) t Ja rāmīša plakni veido N vijumi, tad katrā vijumā inducējas šāds elektrodzinējspēks. Tā kā visi vijumi ir slēgti virknē, tad kopējais elektrodzinējspēks ir vienāds ar rāmīša vijumos inducēto elektrodzinējspēku summu ε = N B S ϖ cos(ϖ t) ε m = N B S ϖ ir elektrodzinējspēka maksimālā vērtība. Elektrodzinējspēks laikā mainās periodiski: ε = ε m sin(ϖ t) Esam ieguvuši vienkāršotu maiņstrāvas ģeneratoru. Spriegums tiek noņemts ar slīdošo suku palīdzību. Rotēt var ne tikai rāmītis. Ja rāmītis ir nekustīgs un tā iekšpusē rotē magnēts, tad arī magnētiskā lauka plūsma caur rāmīša plakni laikā mainās periodiski un rāmītī inducējas elektrodzinējspēks. Trīsfāzu maiņstrāvas iegūšanai tinumus (rāmīšus) izvieto simetriski. Leņķi starp to plaknēm ir 120º. (2.20. att.). Katrā tinumā inducējas elektrodzinējspēks. ε 1 = ε m sin(ϖ t); ε 2 = ε m sin(ϖ t + 2 π / 3); ε 3 = ε m sin(ϖ t + 4 π / 3) att. Trīsfāzu maiņstrāvas ģenerators. 23

26 Trīsfāzu ģeneratora tinumos inducēto elektrodzinējspēku maiņa laikā parādīta attēlā (2.21. att.). Trīsfāzu maiņstrāva E, V ,01 0,02 0,03 0,04 0,05 T, s att. Elektrodzinējspēku maiņa laikā (trīsfāzu elektrodzinējs). Maiņstrāvas frekvenci nosaka magnēta rotācijas frekvence f. Eiropā maiņstrāvas frekvence f = 50 Hz. ASV, Kanādā, Japānā maiņstrāvas frekvence f = 60 Hz. Lai samazinātu rotora frekvenci, izmanto nevis vienu, bet vairākus magnētu polu pārus n. Pielietojot magnētu polu pāru skaitu n, rotora rotācijas frekvenci var samazināt n reizes. Tas samazina rotējošo detaļu slodzi un nodilumu. Rotora rotācijas frekvence f rot = f n Parasti šo frekvenci izsaka apgriezieni/minūtē. Tāpēc 60 f f rot = (apgr./min) n Ķeguma HES uzstādīts ģenerators CB 1510/ Y4 (2.22. att.). Šī ģeneratora jauda ir 64 MW, spriegums 13,8 kv, masa 850 tonnas. Minūtē ģenerators izdara 55,6 apgriezienus. Ģeneratoram ir 54 magnētu pāri, kā rezultātā samazinās ģeneratora rotācijas frekvence att. Ķeguma HES ģenerators. 24

27 Ģeneratora tinumu zvaigznes slēgumu izveidoja N. Tesla (2.23. att.) gadā att. Zvaigznes slēgums. Ģeneratora tinumu vienus galus saslēdz vienā punktā nullvads. Tinumu galiem L 1, L 2 un L 3 pievieno līnijas vadus A, B un C fāzes. Patērētājus slēdz starp nullvadu un fāzi. Spriegums starp nullvadu un katru no fāzēm ir vienāds U A = U B = U C = U. Eiropā patērētājiem piegādā 230 V spriegumu. Patērētāju var slēgt arī starp 2 fāzēm, tad spriegums U AB = U AC = U BC = 3 =U = 400 V. Patērētājam šādi var piegādāt 2 dažādus spriegumus. Pieslēdzot patērētājus, jāraugās, lai visas 3 fāzes būtu slogotas simetriski, tad nullvadā strāvas stiprums tieksies uz 0. Elektroenerģijas pārvadei šādā sistēmā nepieciešami 4 vadi. Vēl var izmantot trijstūra slēgumu, kad vienu tinumu slēdz otram galā, izveidojot it kā trijstūri (2.24. att.) att. Trijstūra slēgums. Elektropārvades līnijas ierīkošanai šajā gadījumā nepieciešami tikai 3 vadi. Taču starp jebkuriem diviem līnijas vadiem spriegumi ir vienādi U AB = U AC = U BC = 230V. Patērētājam tiek piedāvāts tikai viens spriegums. 25

28 1. Uzdevums. Ķeguma HES-1 hidroģeneratoru jauda 72 MW. Aprēķiniet diennaktī saražoto elektroenerģiju, ja ģeneratori strādā nominālā režīmā. Cik tonnas nosacītā kurināmā jāizmanto TEC, lai saražotu šādu elektroenerģijas daudzumu, ja kurināmā vidējais patēriņš kg C = 0,53? kwh Atrisinājums: Saražotā elektroenerģija E = P t ; P = 72 MW = kw; laiks t = 24 h. Izskaitļojot, iegūstam E = = 1, kwh. Kurināmā patēriņš M=c E. Izskaitļojot: M=0,35 1, =6, kg=606 tonnas nosacītā kurināmā. 2. Uzdevums. Pļaviņu HES hidroagregāta jauda ir 88 MW. Caur hidroagregātu katru sekundi izplūst 280 m 3 ūdens. Aprēķiniet vienā sekundē saražoto elektroenerģiju (kwh). Cik m 3 ūdens izmanto 1 kwh elektroenerģijas saražošanai. Atrisinājums: Saražotā elektroenerģija E = P t. P = 88 MW = kw. 1 Laiks t = 1 s = h =2, h. Izskaitļojot E = , = 24,5 kwh Lai noteiktu ūdens daudzumu 1 kwh saražošanai, tad 1 sekundē caur turbīnu izplūdušo ūdens daudzumu D izdala ar saražoto elektroenerģiju 1 s. N = D/E = 280/24,5 = 11,4 m3/(kwh). 3. Uzdevums. Rīgas HES ūdens līmeņu starpība ir 17,2 m. Hidroģeneratora jauda 40,2 MW un lietderības koeficients 85%. Aprēķiniet ūdens caurplūdumu caur hidroturbīnu sekundē. Aprēķiniet saražoto elektroenerģiju mēneša laikā, ja katru dienu hidroagregāts darbojas nominālā režīmā 10 stundas. Atrisinājums: Saražotā elektroenerģija E = P t. Jauda P = 40,2 MW = 4, kw. Darbības laiks t = 30 t 1 = = 300 h. To ievērojot, E = 4, = 1, kwh = 12,1 GWh. Jauda P = η 9,81 D H. No šīs izteiksmes ūdens caurplūdums D = P. η 9,81 H Izskaitļojot: D = = 280 m 3 /s. 0,85 9,81 17,s 4. Uzdevums. Ķeguma HES ģenerators minūtē izdara 55,6 apgriezienus. Aprēķiniet ģeneratora magnētu polu skaitu. Aprēķiniet ģeneratora rotācijas frekvenci (SI vienībās). Atrisinājums: Ģeneratora rotācijas frekvence no izteiksmes 60 f No šīs izteiksmes izsakām magnētu polu skaitu n =. f rot Izskaitļojot, iegūstam n = = 54 magnētu polu pāri. 55,6 1 minūtē ir 60 sekundes, tāpēc f 1 = f /60 rot rot. f rot = 60 f. n Izskaitļojot, iegūstam f 1 = 55,6/60 = 0,93 Hz. Vienā sekundē ģenerators veic 0,93 apgriezienus. rot 26

29 2.8. Vēja enerģija Saule sasilda Zemi nevienmērīgi. Ekvatoriālie apgabali saņem lielāku, bet polārie apgabali daudz mazāku siltuma daudzumu. Dienās Zemes virsma sasilst, bet naktīs atdziest. Nevienmērīgi sasilušajos gaisa slāņos rodas spiedienu starpība, kas rada lielu gaisa masu pārvietošanos no apgabaliem, kur spiediens ir augstāks, uz apgabaliem, kur gaisa spiediens ir zemāks. Tas rada vēju lielu gaisa masu pārvietošanos. Atsevišķos zemeslodes apgabalos vējš pūš gandrīz nepārtraukti, bet virs citiem apgabaliem vēja plūsmas ir mainīgas. Nelielos augstumos vēji ir nepastāvīgi, jo tos bremzē meži, kalni, celtnes un citi šķēršļi. Līdzenumos un virs jūrām vējš ir daudz spēcīgāks, jo nav dabīgo šķēršļu, kas to bremzētu. Lielākos augstumos virs Zemes vēji ir pastāvīgi, kas saistīts ar gaisa plūsmām no ekvatora uz poliem. Šo vēju ātrums ir no 30 līdz 70 m/s. Jo augstāk no Zemes virsmas, jo spēcīgāks ir vējš. Tāpēc vēja enerģētikā vērojama tendence vēja ģeneratorus uzstādīt arvien augstāk. Vēja bremzēšana nozīmē, ka daļa no vēja enerģijas pārvēršas siltumā, ja vien cilvēki nemēģina izmantot daļu vēja enerģijas, lai to pārvērstu mehāniskajā vai elektriskajā enerģijā. Vēja izmantošanai ir aptuveni septiņus tūkstošus gadu sena vēsture. Jau piecus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras izmantoja buras, lai kuģotu pa Nīlu. Izmantojot burukuģus, eiropieši 15. un 16. gadsimtā devās iekarot tālas zemes. Cilvēkiem kļūstot par lauksaimniekiem un izveidojot jaunas ražīgākas graudaugu šķirnes, graudu bija tik daudz, ka tos samalt rokas dzirnavās kļuva sarežģīti. Persijā gadsimtā vēja enerģiju sāka izmantot graudu malšanai, ierīkojot vējdzirnavas. 13. gadsimtā arī Ķīnā vēja enerģiju sāk izmantot graudu malšanai. No Ķīnas šīs tehnoloģijas idejas nonāk Eiropā. Nākamajos 500 gados vējdzirnavas (2.25. att.) tika pilnveidotas un plaši izmantotas graudu, garšvielu, eļļas augu malšanai un ūdens sūknēšanai, iežu drupināšanai, koku zāģēšanai. Vēja enerģijas izmantošana radīja jaunu valsti jūrai tika atņemta kanālu un vējdzirnavu valsts Holande att. Vēja dzirnavas gadā dzirnavu spārnu radīto mehānisko enerģiju pirmo reizi pārvērta elektriskajā enerģijā, liekot vēja spēkam griezt ģeneratoru. Sākās plaša vēja enerģijas izmantošana. Līdz gadam uzbūvēja 6 miljonus vēja ģeneratoru, kas ražoja elektroenerģiju. Nomaļas saimniecības savām vajadzībām varēja ražot elektroierīču darbināšanai nepieciešamo elektroenerģiju. Pēc Otrā pasaules kara sākās ļoti plaša fosilā kurināmā izmantošana enerģijas ražošanai un alternatīvie enerģijas veidi tika uz zināmu laiku aizmirsti. Naftas un ogļu cenas strauji kritās un elektropārvades līnijas tika ierīkotas pat līdz visattālākajām saimniecībām. Vējdzirnavas kļuva liekas. Tā tas turpinājās līdz 20. gadsimta 70. gadiem, kad gadā pasaule piedzīvoja pirmo naftas krīzi. Šī krīze atjaunoja interesi par vēja enerģiju. Krīzes pirmajos gados vēja ģeneratorus uzskatīja par rotaļlietām, jo tie bija mazi, ne sevišķi efektīvi un izgatavoti no detaļām, kuras varēja atrast metāllūžņu tirgotavās. Tomēr 80. gados situācija sāka mainīties. Rūpnīcas sāka ražot sērijveida vēja ģeneratorus. Tie vēl bija mazi un pietiekami skaļi. To jauda bija kw. Šāds ģenerators ar elektroenerģiju spēja apgādāt līdz 40 mājsaimniecību. Moderns mūsdienu vēja ģenerators apgādā ar elektroenerģiju 1000 mājsaimniecību. 27

30 Sākās straujš zaļās enerģijas izmantošanas bums. Jau 80. gados Kalifornijā (ASV), Dānijā, Vācijā un citās zemēs plaši attīstījās vēja enerģētika. Eiropā vēja enerģijas izmantošanas līdere ir Dānija. Vēja enerģijas īpatsvars Dānijā sasniedz 20 % elektroenerģijas kopējā patēriņa un tiek plānots, ka gadā vēja enerģija nodrošinās 50% no kopējā elektroenerģijas patēriņa. Neatpaliek arī daudzas citas valstis ASV, Vācija, Lielbritānija, Īrija, Portugāle, Spānija. Arī Ķīna, Indija, Meksika un daudzas citas jaunattīstības valstis ir sākušas attīstīt vēja enerģētiku. Lieli līdzekļi tiek ieguldīti, lai ražotu, transportētu un uzstādītu vēja ģeneratorus. Mūsdienās šos ieguldījumus iespējams atgūt jau pusgada vai gada laikā. Modernie vēja ģeneratori labvēlīgos apstākļos pat pusgada laikā spēj saražot elektroenerģiju, kas sedz to uzstādīšanas izmaksas. Ģeneratora darba mūžs ir līdz 20 gadiem. Šādiem ģeneratoriem jāatrodas vietās, kur ir pietiekami stiprs un pastāvīgs vējš. Mūsdienās ceļ arvien augstākus un jaudīgākus vēja ģeneratorus Vēja dzinēju klasifikācija Vēja dzinējus var klasificēt pēc dzinēja rotācijas ass novietojuma uz masta (torņa). Pastāv divu veidu novietojuma dzinēji: horizontālie vertikālie. Horizontālajiem vēja dzinējiem rotācijas ass novietota horizontāli. Tie ir spārnu (lāpstiņu) dzinēji. Spārni rotē plaknē, kas perpendikulāra vēja virzienam (2.26. att.) att. Horizontālais vēja dzinējs. Šādi dzinēji jāuzstāda augstos mastos un tie elektriskajā enerģijā var pārvērst līdz 40% vēja enerģijas. Lēngaitas iekārtām ir liela spārnu virsma, kas liek darba ratam griezties jau pavisam lēnā vējā un rada lielu griezes momentu pie maza apgriezienu skaita. Stiprā vējā to jauda nemainās, jo vējš darba ratam vairs nepūš cauri, bet to apiet. Lielās spārnu virsmas dēļ šos dzinējus viegli var sabojāt vētra. Ātrgaitas dzinējiem ir divi vai trīs spārni. Tie sāk darboties tikai pie vēja ātruma 3 4 m/s un vēja plūsmas enerģiju izmanto daudz labāk, nekā lēngaitas dzinēji. Horizontālās ass dzinējiem spārni ir noslogoti vienmērīgi, jo tie pastāvīgi atrodas optimālā stāvoklī pusvējā. To trūkums ir enerģijas patērēšana mehāniska darba veikšanai, kas rada zaudējumus. Vertikālie vēja dzinēji rotē ap vertikālu asi. Spiedienu starpība abās lāpstiņu pusēs rada spēka momentu, kas griež vēja riteni. Lietderības koeficients šiem vēja dzinējiem nepārsniedz 20%. Šīs turbīnas kļūst arvien populārākas, jo tām nav lielo spārnu un tās sāk darboties pie mazākiem vēja ātrumiem (2.27. att.). 28

31 a) karuseļu tipa dzinējs b) firmas Quiet Revolution dzinējs qr5 c) Darjē dzinējs (vēja roze) d) spārnu dzinējs att. Vertikālās ass vēja dzinēji. Dzinēji ar vertikālu asi nav jāpieskaņo vēja virziena maiņām, tādēļ ietaupās daudz izdevumu, kas saistīti ar regulēšanu. Jauda tiek atdota tieši uz leju, tādēļ tie ir ļoti piemēroti mehāniska darba veikšanai. Tomēr šie dzinēji vēja enerģiju izmanto daudz mazāk, jo darbrata lāpstiņas griežas iepriekš radītajā gaisa virpulī, atpakaļceļā virzās pret vēju, un tiek bremzētas. Darjē dzinējs (nosaukts izgudrotāja vārdā) ir pazīstamākais vertikālais ātrgaitas vēja dzinējs ar aerodinamiskiem profiliem, kas veidots kā ķēdes līkne un pārnes tikai vilkmes spēku. Profilam ir konstants šķērsgriezums, ko var iegūt profilpresējot. Vienkāršā uzbūve un apkope sniedz tam zināmas priekšrocības, neskatoties uz mazāku jaudu salīdzinājumā ar horizontālās ass dzinējiem. Tomēr Darjē dzinējam ir nepieciešama palīdzība palaižot. To var veikt ar elektromotoru. 2.1o. Vēja turbīnas uzbūve un darbības princips Vēja enerģijas pārvēršana elektriskajā enerģijā notiek vēja turbīnā (2.28. att.). Vēja turbīnas iedala mazajās, vidēja lieluma un lielajās turbīnās. Slīpuma kontrole Mazo ātrumu ass Rotors Pārnesumu kārba Ģenerators Vēja virziens Bremze Kontrolieris Anemometrs Pagriešanas mehānisms Pagriešanas motors Lielo ātrumu ass Vēja rādītājs Gondola Spārns Tornis att. Vēja turbīna. 29

32 Mazo turbīnu jauda ir līdz 3 kw. Tās izmanto atsevišķu objektu energoapgādei. Vidējo turbīnu jauda ir no kw. Šādas turbīnas apvieno grupās vēja fermās. Tās izmanto komerciālai elektroenerģijas ražošanai. Lielo turbīnu jauda pārsniedz 1 MW. Apvienotajā Karalistē gadā ekspluatācijā nodos 10 MW vēja turbīnu. Šāda turbīna ar elektroenerģiju spēj nodrošināt pilsētu. Vēja turbīnas galvenās sastāvdaļas ir: Anemometrs mēra vēja ātrumu, rezultātus elektroniski nosūta kontrolierim, kas iedarbina turbīnu. Vējrādis rāda vēja virzienu un nosūta signālus par vēja virzienu kontrolierim. Gondola tajā atrodas visi mehānismi spārnu vārpstas, ģenerators ar elektroiekārtu, gondolas grozīšanas mehānisms, dzesēšanas iekārtas, zobrati u.c. Gondolā var uzturēties arī apkalpojošais personāls. Tās izmēri ir līdz pat autobusa lielumam un masa var pārsniegt pat 100 tonnas. Rotora spārni notver vēju un tā spēku pievada rotora rumbai. Modernajās vēja turbīnās spārnu garums var sasniegt 60 m un vairāk. Tos izgatavo no alumīnija, stikla vai oglekļa šķiedras kopā ar epoksīdsveķiem. Rotora rumba pievienota vēja turbīnas mazo ātrumu asij (vārpstai). Mazo ātrumu ass vējš iegriež spārnu, un sāk griezties mazo ātrumu ass, kura savienota ar zobratu pārvadu, kas, savukārt, iegriež lielo ātrumu asi. Zobratu pārvads (pārnesums) liek lielo ātrumu asij griezties apmēram 50 reižu ātrāk par mazo ātrumu asi. Lielo ātrumu ass rotē ar ātrumu apmēram 1500 apgriezieni minūtē un griež elektroģeneratora vārpstu. Bremze diska bremze var mehāniski, elektriski vai hidrauliski apturēt rotoru. Elektroenerģijas ģenerators to bieži dēvē par indukcijas ģeneratoru. Modernas vēja turbīnas maksimālā elektriskā jauda ir 0,5 2,0 MW. Viena turbīna var griezt vairākus ģeneratorus. Kontrolieris nepārtraukti seko līdzi vēja turbīnas darbībai un stāvoklim. Kontrolē zobratu mehānismu. Ja atgadās kļūme, tas aptur mehānismu. Zobratu mehānisms pagriež gondolu kopā ar rotoru pret vēju. Dzesēšanas iekārta elektriskais ventilators, kas dzesē elektroģeneratoru. Tornis (masts) būvēts no biezsienu (20 40 mm) metāla caurulēm vai dzelzsbetona, un tā iekšpusē ir kāpnes vai lifts. Torņa augstums ir vismaz tik liels, cik rotora diametrs. Uz torņa novieto vēja turbīnu. Visu turbīnu un torni nokrāso baltu, lai pasargātu konstrukcijas no sasilšanas un deformācijām. Parasti horizontālajām turbīnām ir 3 spārni, jo tad turbīnas darbība rada mazāk vibrāciju un ir stabilāka nekā divspārnu turbīna, kura ir jābalansē. Turbīna rotē, izdarot apgriezienus minūtē. Svarīgs turbīnas raksturlielums ir spārnu garums jeb rotora diametrs. Spārni kustībā apraksta vēja šķēluma laukumu S (2.29. att.): π d S = 2 4 kur d rotora diametrs gadā vējdzirnavu spārnu garums bija 9,5 metri un jauda 3,7 kw gadā vēja ģeneratora spārnu garums ir 60 metri un jauda 6 MW. Šādas turbīnas spārni rotācijas kustībā apraksta laukumu S = m 2. Spārnu gali kustas ar ātrumu 270 km/h. Rotoram jābūt tādam, lai vējš, atduroties pret rotoru, atdotu tam daļu savas kinētiskās enerģijas, kuru rotors tālāk pārvadīs uz elektroenerģijas ģeneratoru. 30

33 2.29. att. Vēja ģeneratora shematiskais attēlojums. Ģeneratora augstumu raksturo ar rumbas augstumu virs zemes vai arī ar tā kopējo augstumu (rumbas augstums + puse no rotora diametra). Vēja ģenerators sāk darboties, ja vēja ātrums sasniedz 4 m/s, un strādā ar nominālo jaudu, ja vēja ātrums sasniedz m/s. Ģenerators sasniedz maksimālo jaudu, ja vēja ātrumu nobremzē aptuveni par trešdaļu. Ja vēja ātrums (pirms ģeneratora) ir V1 = 12 m/s un ģenerators vēju nobremzē līdz V2 8 m/s (vēja ātrums aiz ģeneratora), tad ģeneratora jauda ir optimāla (2.30. att.). Tad turbīna maksimāli 59% no vēja kinētiskās enerģijas var pārvērst mehāniskajā enerģijā. Šo likumu gadā atklāja vācu fiziķis Alberts Betcs. Šī robeža ir spēkā visiem vēja ģeneratoriem. Vēja ātrumam pārsniedzot 25 m/s, ģeneratori drošības apsvērumu dēļ tiek apstādināti, jo vējš ir sasniedzis vētras līmeni un var bojāt ģeneratoru. 31

34 2.30. att. Vēja bremzēšana. Torņa (masta) galvenā prasība tam jābūt pietiekami augstam un izturīgam, lai izturētu vēja radīto spiedienu un rotora radītās vibrācijas. Jo augstāks ir masts, jo lielāku spiedienu uz to izdara vējš. Līdzenā reljefā vēja ātrums palielinās līdz ar augstumu virs Zemes. To apraksta likumsakarība: V h ( ) a V h = V 0 h, kur h 0 vēja ātrums augstumā h, V vēja ātrums novērošanas augstumā h o, 0 h vēja novērošanas augstums (parasti 10m), 0 a = 0,1 0,4 apvidus koeficients. Tabula 2.1 Apvidus koeficients. Apvidus Apvidus koeficients a Jūra, okeāns, gluda cieta virsma 0,10 Īsa zāle 0,15 Gari graudaugi, krūmāji 0,20 Mežs 0,25 Maza pilsēta ar nelielu koku skaitu, ciemats 0,30 Liela pilsēta ar augstceltnēm 0,40 Balsta konstrukcija parasti izveidota caurules vai masta veidā ar minimālu virsmas laukumu, lai samazinātu plūsmas zudumus un turbulences. Gaisa blīvumu nosaka no Mendeļejeva Klapeirona gāzu likuma: p M ρ =, kur R T M gaisa molmasa (0,029 kg/mol), T gaisa temperatūra (absolūtajā jeb Kelvina skalā T o C = (T + 273) K ), R universālā gāzu konstante ( R = 8,31 J/(K mol), p gaisa spiediens (Pa) 1 atm = 1, , Pa. 32

35 Pie normāla atmosfēras spiediena (p = 1 atm) 20 o C temperatūrā gaisa blīvums ir 1,210 kg/m 3, 0 o C temperatūrā tas ir 1,295 kg/m 3, bet -30 o C temperatūrā gaisa blīvums ir 1,455 kg/m 3. Redzam, ka pazeminoties temperatūrai, gaisa blīvums palielinās. Vējam piemīt kinētiskā enerģija: E k = m V 2, 2 kur m gaisa masa, kas izplūst caur rotora vēja šķēluma laukumu S, V vēja ātrums. Gaisa masa m = ρ S V t un tā kinētiskā enerģija (ρ gaisa blīvums): ρ S V E k = 3 t. 2 Jauda raksturo darba veikšanas ātrumu (enerģijas maiņas ātrumu): E k P 0 = t ρ S V P 0 = 3 2 Ievērojot izteiksmi vējam piemīt jauda: Vēja jauda proporcionāla tā ātruma kubam. Ja vēja ātrums palielinās 2 reizes, jauda palielinās 8 reizes. Ievērojot Betza likumu, urbīnas maksimālā mehāniskā jauda: ρ S V P max = P 0 0,59 = 3 0,59 2 Turbīnas jauda atkarīga no vēja ātruma un tā bremzēšanas. Gaisa masa, kas šķērso turbīnas šķēluma laukumu, ievērojot vēja bremzēšanu (att ), m = ρ S V 1 + V 2 2 t Turbīnas veiktais darbs vienāds ar gaisa kinētiskās enerģijas izmaiņu m (V E k = 1 + V 2 ) 2 Turbīnas jauda E P = k t Ievietojot izteiksmē gaisa masu m, iegūstam 2 m (V P = 1 + V 22 ) ρ = S (V + V ) (V 2 + V ) 2 t 4 Turbīnas jauda atkarīga no vēja ātruma pirms turbīnas V 1 un tā nobremzēšanas līdz ātrumam V 2. Turbīnas jaudas attiecība pret vēja jaudu 2 P (V = 1 + V 2 ) (V 1 + V 22 ) 2 2 V 1 P 0 Attēlojot grafiski šo jaudu attiecību atkarībā no V 2 /V 1, varam noteikt ātrumam V 1 atbilstošo ātrumu V 2, kad jauda ir vislielākā (2.31. att.). 33

36 2.31. att. Betca likuma grafiks. No grafika redzam, ka turbīnas maksimālā jauda var sasniegt 59 % no vēja jaudas. Tas notiek tad, ja vējš tiek nobremzēts tā, ka tā ātrums pēc turbīnas samazinās par 1/3. (2.32. att.) parādīta 10 kw turbīnas jaudas atkarība no vēja ātruma. Kad vēja ātrums sasniedz 4 m/s, turbīna sāk darboties. Kad vēja ātrums sasniedz m/s, ģenerators sasniedz maksimālo jaudu att. Vēja turbīnas jaudas atkarība no vēja ātruma. 34

37 Vēja ātrumam palielinoties, turbīnas jauda sāk samazināties, jo samazinās vēja izmantošanas koeficients C p. Turbīnu raksturo vēja enerģijas izmantošanas koeficients C p, kas rāda, kādu daļu no vēja kinētiskās enerģijas turbīna pārvērš elektriskajā enerģijā: ρ S V P 0 = C p P 0 = C p 3 2 Šis koeficients katrai turbīnai ir atkarīgs no vēja ātruma (2.33. att.). Maksimāli vēja enerģija tiek izmantota nelielā ātrumu intervālā (dotajai turbīnai m/s). Ja vēja ātrums ir lielāks att. Turbīnas vēja izmantošanas koeficienta atkarība no vēja ātruma. vai mazāks par šo ātrumu, tad vēja enerģijas izmantošanas koeficients samazinās. Ja ģeneratora lietderības koeficients būtu 100 %, tad vēja enerģijas izmantošanas koeficients varētu sasniegt 59 %. Vēja enerģijas izmantošanas koeficients C p un jaudas līkne atkarīga no izvēlēto spārnu profila, kuru ražotāji izstrādā jau vēja ģeneratoru projektēšanas stadijā. Palielinoties augstumam virs Zemes, pieaug arī vēja ātrums. Tāpēc lietderīgāk ir būvēt augstākus mastus un palielināt rotora vēju šķeļošo laukumu S, jo tad palielinās ģeneratora jauda, kas proporcionāla vēja ātruma kubam un šķēluma laukumam. Attēlos (2.34. att.) un (2.35. att.) parādīts vēja ģeneratoru augstums, palielinoties to jaudai att. Vēja turbīnu augstuma evolūcija. 35

38 2.35. att. Lielākā vēja turbīna Britannia 10 MW Apvienotajā Karalistē. Lai gan pasaulē lielākās vēja turbīnas celtniecība vēl nav pabeigta, tomēr tai jau ir saimnieks Apvienotās Karalistes Karaliene Elizabete II. Turbīna būs 175 metru augsta un tās spārnu vēja šķēluma laukums S = m 2 lielāks par diviem futbola laukumiem. Turbīnai būs 3 spārni, kas izveidoti no oglekļa šķiedras un to garums būs 72 m. Rotora diametrs 150 metri. Vēja turbīna darbinās četrus 2,6 MW ģeneratorus. Tās jauda būs 10 MW un jau prognozēts, ka savā pastāvēšanas laikā vēja turbīna aizstās 2 miljonus barelu naftas, kas radītu tonnu oglekļa dioksīda (CO 2 ). Karalienes vēja turbīna kļūs par Clipper Britannia projekta sastāvdaļu, un tā ietvaros paredzēts izveidot daudzas lielizmēra vēja turbīnas, kuras uz speciālām platformām dreifēs dziļi jūrā (2.36. att.) att. Jūrā dreifējošas vēja turbīnas būvniecības darbi. Ja viss notiks kā paredzēts, tad Karalienes vēja turbīna darbu uzsāks gadā, un, kopā ar citām vēja turbīnām, apgādās tūkstošiem māju ar elektroenerģiju. Pirmais jūras vēja ģeneratoru parks tika izveidots gadā. Ziemeļjūrā līdz gadam uzstādīs vēja ģeneratorus, kuri spēs nodrošināt ar elektroenerģiju 35 miljonus mājsaimniecību. Tomēr jūrā uzbūvēt vēja ģeneratoru parku ir daudz sarežģītāk, nekā uz sauszemes. Konstrukcijām jāiztur ne tikai vēja brāzmas, bet arī sālsūdens iedarbība un viļņu bangas. Jūrā ģeneratori jāuzmontē uz gultnē nostiprinātiem pamatiem. Tas nozīmē, ka šajās vietās jūra nedrīkst būt dziļāka par 40 metriem (2.37. att.). Šādiem ģeneratoriem daudz grūtāk veikt arī remontu un tehnisko apkopi. Vētru laikā šādu ģeneratoru pakājē nav iespējams nokļūt. Tāpēc apkalpojošo personālu nogādā uz speciālām helikopteru platformām. Būtisks šo vēja ģeneratoru trūkums ir to kaitīgā ietekme uz plēsīgo jūras putnu populāciju. Plēsīgie putni nebaidās no ģeneratoru spārnu vēzieniem un bieži vien tāpēc iet bojā. Vēja ģeneratoru parkus sāk aprīkot ar radariem, kas brīdina par lielu putnu baru tuvošanos.

39 2.37. att. Jūras vēja ģeneratoru parks Roedsand 2 Dānijas piekrastē gadā sāka darboties viens no lielākajiem jūras vēja ģeneratoru parkiem uzstādīti 90 Siemens ģeneratori, kuru kopējā jauda 207 MW. Tas dod iespēju māju nodrošināt ar elektroenerģiju. Anglijas dienvidaustrumu piekrastē Lamanša jūras šaurumā firma Vattenfall izveidojusi lielākais vēja ģeneratoru parku pasaulē 100 vēja turbīnas, kuru jauda ir 300 MW. Vēja parks aizņem 35 km2 platību. Plānots šo parku paplašināt līdz 341 vēja ģeneratoram. Iespējams, ka nākotnē ģeneratorus vairs nevajadzēs montēt uz stingriem gruntī nostiprinātiem pamatiem. Norvēģijas piekrastē tiek veikti pētījumi par peldošu vēja ģeneratoru izgatavošanu, kurus jūras dibenā noenkuros ar izturīgām trosēm. Eksperiments tiek veikts ar 5300 tonnas smagu peldošu vēja ģeneratoru. Jaunie jūras ģeneratori būs ne tikai tehnoloģiski pilnveidoti, bet arī augstāki. Jau tagad ģeneratoru rotora gondola tiek novietota 100 m augstumā un spārnu garums sasniedz 70 metrus, piemēram, Clipper Windpower. Teorētiski var uzstādīt vēl augstākus vēja ģeneratorus ar vēl garākiem spārniem, tomēr to sastāvdaļas jānogādā no rūpnīcas līdz uzstādīšanas vietai. Tas sagādā zināmas problēmas, jo pa lauku ceļiem un cauri apdzīvotām vietām ir sarežģīti transportēt pat 40 m garos rotora spārnus. Neskatoties uz to, ES iecerējusi konstruēt 250 metrus augstu vēja ģeneratoru UpWind. Ģeneratora jauda varētu sasniegt 20 MW. Lielākā augstumā palielinās vēja ātrums. Ja pie Zemes virsmas vēja ātrums ir 8 m/s, tad 120 metru augstumā tas sasniedz 10 m/s. Lai arī šī atšķirība nav liela, tai ir nozīmīga loma enerģijas ieguvē, jo ģeneratora jauda pieaug proporcionāli ātruma kubam (2.17). Pastāvīgi tiek uzlaboti strādājošie ģeneratori tiek meklēti jauni spārnu materiāli un forma, lai palielinātu ģeneratoru jaudu. Tiek meklētas tādas spārnu formas, lai ģenerators attīstītu optimālo jaudu arī lielāku un mazāku vēja ātrumu gadījumā. Patstāvīgi krītošās izmaksas vēja ģeneratoru būvniecībā ļauj prognozēt, ka ap gadu vēja elektrostaciju saražotā elektroenerģija varēs konkurēt ar dabas gāzes termoelektrostacijās saražoto elektroenerģiju. Dažas lielākās (platībā) un jaudīgākās vēja elektrostacijas pasaulē, kas atrodas uz sauszemes (2012. gads): Jaisalmer Wind Park, Indijas ziemeļos, 1064 MW, Alta Wind Energy Center, Kalifornija, ASV, 1020 MW (2012.g adā vēl papildus būvē 300 MW), Roscoe Wind Farm, Teksasa, ASV, 781 MW. Jāpiebilst, ka tiek būvētas un paplašinātas jau esošās vēja elektrostacijas, tādējādi šis saraksts var mainīties pavisam drīz. Dažas lielākās un jaudīgākās vēja elektrostacijas, kas atrodas jūrā: Walney, Anglija, 367 MW, Thanet, Anglija, 300 MW, Horns Rev II, Dānija, 209 MW, Rødsand II, Dānija, 200 MW. 37

40 Jūras vēja elektrostacijas ir mazāk uzkrītošas un to saražotā elektroenerģija ir potenciāli lielāka nekā krasta vēja elektrostacijām, jo vēja ātrums atklātā jūrā ir lielāks. Salīdzinājumā ar sauszemes vēja ģeneratoriem, vēja ģeneratoru uzstādīšana jūrā, protams, ir dārgāka. Tiek plānoti grandiozi projekti un drīz vien augstāk minētais saraksts tiks papildināts. Eiropa šajā jomā ir līdere Vēja enerģētika Latvijā Nu jau sen Latvijā esam atmetuši K. Ulmaņa ideju, ka katrā lauku sētā griezīsies vēja rotori, kurus ražos VEF un saimniecības nebūs atkarīgas no elektroenerģijas piegādātāju tarifiem. 20. gadsimta 60. gados sākās lauku saimniecību pievienošana vienotajam elektrotīklam. Vēja ģeneratori tika aizmirsti, jo pēc otrā pasaules kara strauji pieauga energoresursu ieguve un strauji kritās to cenas. Elektroenerģija kļuva lēta un pieejama praktiski ikvienam. Aizsākoties enerģētikas krīzei, atkal parādījās interese par neizsmeļamo vēja enerģiju. Moderno vēja turbīnu jauda 1,5 līdz 10 MW daudzkārt pārsniedz gadā ražotās turbīnas jaudu un efektivitāti. Mūsdienās vēja turbīnas tiek paceltas 100 līdz 150 metru augstumā. Vēja ģeneratoru saražotās elektroenerģijas cenas sāk tuvoties elektroenerģijas cenai, ko iegūst no naftas, dabasgāzes, oglēm. Vēja turbīnu būvniecības izmaksas (miljons dolāru uz MW) tuvojas gāzes TEC izmaksām (0,6 miljoni USD/MW). Vislabākie apstākļi VES izveidei Latvijā ir Kurzemes piekrastē, nedaudz sliktāki Vidzemes piekrastē pie Igaunijas robežas gadā Latvenergo Ainažos uzstādīja divas pirmās vēja turbīnas Baltijā, kuru kopējā jauda 1,2 MW. SIA Vēja parks VES Grobiņā (19,8 MW, gads) pirmais lielais vēja parks Baltijā. Pašlaik Latvijā ir uzstādīti vēja ģeneratori ar kopējo jaudu 30 MW, galvenokārt Kurzemē. Sākot ar gadu, vērojama pieaugoša investoru interese par šī atjaunojamā energoresursu veida apgūšanu. VES projekti ar kopējo elektrisko jaudu 517 MW jau ir saņēmuši PSO tehniskos noteikumus. Latvijas Sadales Sistēmas operators ir saņēmis pieteikumus 207 MW VES pieslēgšanai. Pēc Kurzemes 330 kv loka izbūves Latvijas rietumu daļā VES varēs ražot līdz 1000 MW elektroenerģijas. Tomēr nav atrisināti jautājumi par šādas uzstādītās jaudas rezervēšanu. Latvijas vēja potenciāls ir stipri ierobežots vēja ātruma ziņā. Jūras vēja parku būvniecības attīstībā svarīga ir vēja elektrostaciju tehnoloģiju attīstība un arī piekļuves tehnoloģiju attīstība. Paredzams, ka drīzumā vēja elektrostaciju tehnoloģiju attīstība būs pietiekami izpētīta, lai panāktu izmaksu ziņā efektīvu liela mēroga jūras vēju parku attīstību un uzstādīšanu. Selgas VES būve (vairāk nekā 20 km no krasta) var ievērojami palielināt VES jaudas. Ņemot vērā esošās tendences jūras vēja tehnoloģiju attīstībā un tehnoloģiju briedumu, kā arī Latvijas piekrastes klimatiskos apstākļus, pārskatāmā nākotnē paredzams, ka tehnoloģiju demonstrācijas nolūkos Latvijā pirmais vēja parks ir attīstāms ar uzstādīto jaudu apjomu līdz 50 MW. Kurzemes piekrastē jūrā varētu novietot ap 600 MW Selgas VES. Vērtējot Dānijas pieredzi vēja parku attīstībā, secināms, ka valsts koordinēta laukumu noteikšana vēja parku būvniecībai un atklāts izsoles mehānisms veicina investīciju vides stabilitāti un samazina izdevumus pieslēgumu infrastruktūras attīstībai. Savukārt, ja laukumu noteikšana tiek atstāta vēja parku attīstītāju ziņā, iespējams elektroenerģijas pieslēgumu sauszemei skaita palielinājums, kas paaugstina saražotās elektroenerģijas izmaksas. Latvijai vispārējais mērķis no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaram elektroenerģijas bruto galapatēriņā gadā noteikts 59,8% apmērā (2010. gadā sasniegti 44,7%). Lai attīstītos vēja enerģētika, ir nepieciešams pietiekams vēja ātrums. Parasti vēja turbīnas sāk ražot elektroenerģiju, ja vēja ātrums ir 2,5 m/s. Turbīna sasniedz nominālo jaudu, ja vēja ātrums ir 12 līdz 16 m/s. Vispiemērotākās vietas vēja ģeneratoru izvietošanai ir jūras piekraste, jūras šelfs un pakalni. Nebūs prātīgi vēja ģeneratorus uzstādīt mežainā apvidū, starp ēkām vai kokiem, kas samazina vēja ātrumu. Palielinoties augstumam, pieaug arī vēja ātrums, tāpēc modernas turbīnas atrodas 100 līdz 120 m augstumā. Pirms vēja ģeneratoru uzstādīšanas būtu jāveic vēja ātruma mērījumi dažādos augstumos (2.38. att.) visa gada garumā. Latvijas vēja karte rāda, ka piemērotākās vietas VES ierīkošanai ir Baltijas jūras piekraste un Kurzemes augstienes pakalni. Lai VES varētu sasniegt nominālo darba režīmu, tās jāpaceļ 100 metru augstumā, kur gada vidējais vēja ātrums tuvojas 10 m/s. 38

41 a) Vidējais vēja ātrums gadā 10 m augstumā; b) Vidējais vēja ātrums gadā 50 m augstumā; 39

42 c) Vidējais vēja ātrums gadā 100 m augstumā att. Latvijas vidējā vēja ātrumu karte dažādos augstumos. Vēl labāki nosacījumi VES parku uzstādīšanai ir jūras Kurzemes piekrastes šelfs, kur vējš ir pastāvīgāks un kur ir pietiekami laba Latvenergo elektrotīklu sistēma. Ekonomikas ministrija izstrādājusi Vēja enerģijas attīstības plānu līdz gadam (2.39. att.). Sākot ar gadu, tiek plānots nodot ekspluatācijā pirmo jūras šelfa VES parku Liepājas jūrmalā. Pret Vēja parku būvniecību izsakās ornitologi, jo tiek traucēta putnu migrācija. Sadursmē ar vēja turbīnām putni iet bojā. Bēdīgi slavena ir 20. gadsimta 80. gados uzbūvētā Kalifornijas Altamont Pass vēja elektrostacija ar 7000 turbīnām, kuru kopējā jauda 800 MW. Tā uzbūvēta uz galvenā putnu migrācijas ceļa. Sadursmēs ar turbīnām katru gadu bojā iet vairāki tūkstoši putnu. Problēmas risinājums varētu būt, novecojušās mazjaudīgās turbīnas nomainot pret jaunām, efektīvākām un augstāk novietotām turbīnām. Tad turbīnu spārni atrastos augstāk par putnu lidojuma ceļu. Viena moderna turbīna saražo tikpat elektroenerģijas, cik desmit vecās turbīnas. 40

43 Plānotā vēja enerģijas jaudas MW Jauda, MW Sauszemes Jūras Vēja enerģija Gads att. Latvijā plānotā vēja enerģijas attīstības diagramma. Vēja enerģijas izmantošanai ir savi plusi un mīnusi (tabula 2.2). Tabula 2.2 Vēja enerģijas izmantošanas plusi un mīnusi. Plusi Mīnusi Neizsmeļami resursi Lētākais atjaunojamās enerģijas ieguves veids Ražošanas procesā nerodas izmeši Augsta elektroenerģijas ražošanas efektivitāte Zemas ekspluatācijas izmaksas Traucē migrējošos putnus Salīdzinājumā ar fosilā kurināmā TEC dārgas tehnoloģija Trokšņa līmenis turbīnas tuvumā Var veicināt elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu Mainīgs vēja ātrums Jaunas darbavietas Nav jāimportē kurināmais Latvijai optimālais elektroenerģijas ieguves apjoms no vēja turbīnas ģeneratoriem varētu būt 5 10 % no kopējā elektroenerģijas ieguves apjoma. Saskaņā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījumiem, vēja ražotspējas potenciāls ir 550 MW, tas ir aptuveni 1000 GWh gadā. Šobrīd Latvijā sagatavošanas stadijā atrodas vairāki projekti, tomēr ir grūti prognozēt, kad tie sāks darboties. Taču, lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu noteiktos mērķus, ir jāapsver turpmāka popularizēšana elektroenerģijas ieguvei no vēja enerģijas. Vēja parkus jābūvē tur, kur ir labs vēja potenciāls. Tāpēc vislabākie noteikumi vēja enerģijas integrācijai ir atklātos laukumos ar mazu iedzīvotāju blīvumu. Elektropārvades sistēma šādos rajonos ir slikti attīstīta un nav piemērota lieliem vēja parkiem. Šobrīd Latvijā priekšroka elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmās tiek dota elektrostacijām, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos enerģijas resursus. Bet liberalizēta tirgus apstākļos iespējams, ka vēja parka īpašniekam ir pašam jāmaksā par tīkla pastiprināšanu. Tas jau tā dārgo projektu var padarīt vēl dārgāku. Tomēr vēja enerģijai ir īpašības, kas jāievēro, risinot šo problēmu. Vējš ir nepastāvīgs enerģijas avots, to ir grūti prognozēt un nav iespējams kontrolēt. Tāpēc vēja enerģijas iekārtas izmantošanas laiks ir tikai stundas gadā. 41

44 Ražošanas maksimumi ne vienmēr sakrīt ar momentiem, kad elektroenerģijas patēriņš ir tuvu maksimumam. Tāpēc vēja enerģijas ražošanas samazināšana var tikt apskatīta kā viens no vēja enerģijas ražošanas procesiem. Vēja enerģijas ražošanas samazināšana nozīmē, ka daļa no enerģijas tiks zaudēta. Taču to var uzkrāt, piemēram, akumulatoros un izmantot tajā brīdī, kad strauji pieaug elektroenerģijas patēriņš. 1. Uzdevums. Aprēķiniet gaisa blīvumu -13 o C un 0,9 atmosfēru spiedienā. Atrisinājums: Gaisa molmasa M = 0,029 kg/mol, temperatūra T = -13 o C = 260 K, spiediens p = 0,9 atm = pa. Izmantojam izteiksmi (2.13) un aprēķinām gaisa blīvumu: 9 10 ρ = 4 0,029 = 1,21 kg/m 3 8, Uzdevums. Vēja ātrums 15 m/s. Vēja turbīnas rotora diametrs 75 m un gaisa blīvums 1,3 kg/m3. Aprēķiniet vēja turbīnas maksimālo jaudu. Atrisinājums: Rotora vēja šķēluma laukums π d S = 2 3,14 75 = 2 = 4416 m ρ S V P max = 3 0,59 2 Maksimālā jauda, izmantojot izteiksmi Izskaitļojot: 1, P max = 3 0,59 = 5, W = 5,7 MW 2 3. Uzdevums. Vēja ātrums 10 m augstumā ir 5 m/s. Aprēķiniet vēja ātrumu 75 m augstumā virs jūras un virs ciemata. Atrisinājums: V 0 = 5,0 m/s, h 0 = 10 m un h = 75 m. Apvidus koeficients jūras virsmai a 1 = 0,1, bet ciematam a 2 = 0,3. Vēja ātruma noteikšanai izmantojam izteiksmi (2.12). Izskaitļojot, iegūstam: V 1 = 5, V 2 = 5,0 75 ( Uzdevums. 42 ( vēja ātrums virs jūras, un vēja ātrums virs ciemata. Vēja izmantošanas koeficients 40 %. Turbīnas rotora diametrs 60 m, vēja ātrums 14 m/s, temperatūra 7 o C un spiediens 1 atmosfēra. Aprēķiniet gaisa blīvumu, turbīnas rotora vēja šķelšanas laukumu un jaudu. Atrisinājums: Gaisa temperatūra T = 7 o C = 280 K, atmosfēras spiediens p = 1 atm = 1, Pa. π d 2 3, Rotora vēja šķēluma laukums. Gaisa blīvums Turbīnas jauda ) ) 0,1 0,3 = 6,1 m/s = 9,2 m/s S = = = 2826 m p M 1,0 10 ρ = = 5 0,29 = 1,25 kg/m R T 8, ρ S V P = C p 3 1, = 0,40 3 = 1, W = 1,9 KW 2 2

45 2.12. Terminu skaidrojums Agregāta jauda ģeneratoram darbojoties attīstītā jauda. Agregāta jauda atkarīga no krituma, turbīnas caurplūduma un agregāta kopējā lietderības koeficienta. Aizsargjoslas noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošinot to ekspluatāciju un drošību, vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes. Aizsargdambis hidrotehniska būve no grunts teritorijas aizsardzībai pret applūšanu. Aizsprosts masīva hidrotehniska būve no betona, grunts, koka vai akmens, ko ierīko šķērsām upes gultnei, lai, radot uzstādinājumu, paaugstinātu ūdenslīmeni un izveidotu ūdenskrātuvi. Aizvars pārvietojama ūdens necaurlaidīga konstrukcija, ar kuru, to nolaižot, paceļot vai pagriežot, daļēji vai pilnīgi noslēdz vai atver ūdens caurplūduma aili. Ar aizvariem: pārvada lieko ūdeni; nodrošina nepieciešamo caurplūdumu, regulē ūdenslīmeni, pārvada ledu un vižņus, aizskalo sanešus. Aizvaru konstrukcijas: plakanie, šandorveidīgie, segmenta, veltņveida, sektora, vārstuļu un jumtveida. Anemometrs mēra vēja ātrumu, rezultātus elektroniski nosūta kontrolierim, kas iedarbina turbīnu. Augstākais uzstādinājuma līmenis augstākais aprēķinātais ūdens līmenis, kas īslaicīgi pieļaujams ūdenskrātuvē palu laikā un kurš rodas ūdenskrātuvē, pa pilnībā atbrīvotām novadbūves ailām izvadot maksimālu caurplūdumu. Bjefs virszemes ūdensobjekta posms, kas robežojas ar uzstādināšanas būvi (aizsprostu) un atrodas katrā tās pusē, augšējā pusē augšbjefs, lejas pusē lejasbjefs. Bremze diska bremze var mehāniski, elektriski vai hidrauliski apturēt rotoru. Caurplūdums ūdens daudzums, kas vienā laika vienībā izplūst caur ūdensteces vai būves aktīvā šķērsgriezuma laukumu. Caurvades spēja caurplūdums, ko spēj izvadīt ūdensteces gultne vai hidrotehniskā būve, ja ir nepieciešamais ūdens plūsmas dziļums un citi nosacījumi. Dambis hidrotehniska būve ūdens plūsmas sadalīšanai, regulēšanai vai ūdens uzkrāšanai, pēc uzbūves līdzīgs aizsprostam. Darbarats hidraulisko turbīnu galvenais elements, kurš rotācijas kustībā ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā. Derivācija ūdens novadīšana no ūdenskrātuves uz ūdens izmantošanas vietu. Hidroelektrostacijās pa derivācijas kanālu ūdeni pievada līdz turbīnām. Dīķis mākslīga ūdenskrātuve, kuru ierīko aizsprostojot gravas, strautus, upes. Dīķus veido arī 3-5 m dziļos ierakumos. Lieto nosaukumus dzirnavu dīķis, arī dzirnavu ezers. Enerģija, elektriskā enerģija džouls (simbols J, saukts arī par vatsekundi) ir darba, enerģijas un siltuma daudzuma mērvienība. Praksē elektrisko enerģiju mēra kilovatstundās (kwh) 1 kwh = 3,6 106 J, megavatstundās (MWh). 1 MWh atbilst 1000 kwh. HES (hidroelektrostacija) būvju un iekārtu komplekss, ar kuru palīdzību ūdens plūsmas enerģiju pārveido elektroenerģijā. HES hidrotehniskās būves hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamās būves: aizsprosti, dambji, HES ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, krastu nostiprinājumi, atbalstsienas un citas būves, uz kurām darbojas ūdens spiediens. Hidroloģiskie aprēķini aprēķini, kas tiek veikti, lai iegūtu aplēses hidroloģiskos lielumus. Vispirms aplēses caurplūdumus. Ja dotajā vietā ir hidrometriskie novērojumi, tad šos aprēķinus veic ar matemātiskās statistikas metodēm. Ja novērojumu nav, tad izmanto empīriskas formulas, izmanto iepriekš veiktus vispārinājumus, veic procesu matemātisku modelēšanu. Hidroturbīna hidrauliska mašīna, kura caurplūstošā ūdens enerģiju pārveido mehāniskā griezes kustības enerģijā. Izšķir Frensisa, propellera, Kaplāna, Banki un Peltona turbīnas. Hidroagregāts hidroturbīna, pārvads un ģenerators kā vienots savstarpēji saistīts komplekss, izveidots elektroenerģijas ražošanai. 43

46 Jauda tehnisks un fizikāls lielums, kas izsaka laika vienībā paveikto darbu. Kontrolieris nepārtraukti seko līdzi vēja turbīnas darbībai un stāvoklim. Ja atgadās kļūme, tad tas aptur mehānismu. Kontrolē zobratu mehānismu. Kritums ūdenslīmeņu augstumu starpība pa vertikāli no augšbjefa līdz ūdenslīmenim atvadkanāla sākumā lejasbjefā. Minimālais (garantējamais) caurplūdums 30 dienu perioda minimālais caurplūdums ar 95% nodrošinājumu, kas, veicot noteces regulēšanu, ūdenstecē saglabājams vienmēr, izņemot gadījumus, kad dabiskā pietece ir mazāka par šo caurplūdumu. Normālais ūdens uzstādinājuma līmenis augstākais pieļaujamais ūdens līmenis ūdenskrātuvē, kuru normālas ekspluatācijas apstākļos nodrošina hidromezgls (novadbūve), un kurš rodas, ūdenskrātuvē pa pilnībā atbrīvotām novadbūves ailām vai pār pārgāznes slieksni izvadot aplēses caurplūdumu. Notece ūdens aprites dabā sauszemes posms, kurš notiek pa zemes virsmu (virszemes notece), augsni un iežu slāņiem (pazemes notece). Noteces slānis noteces apjoms no sateces baseina laukuma vienības, kas izteikts ūdens slāņa milimetros gadā. Novadbūve hidrotehniska būve, kas paredzēta liekā ūdens novadīšanai no augšbjefa uz lejasbjefu un pastāvīga ūdenslīmeņa uzturēšanai uzstādinājumā. Atsevišķos gadījumos novadbūvi paredz ledus un vižņu pārlaišanai. Pali virszemes ūdensobjekta hidroloģiskā režīma fāze, kam pavasarī raksturīgs augsts ūdens līmenis sniega un ledus kušanas rezultātā. Pārgāzne ūdens novadbūve, kurā ūdens plūst pāri slieksnim, veidojot brīvu plūsmas virsmu. Pārsniegšanas varbūtība hidroloģisko aplēses un pārbaudes lielumu gadījumu skaits procentos no kopējā lielumu gadījumu skaita, kad kāds lielums tiek pārsniegts. Plūdi virszemes ūdensobjekta hidroloģiskā režīma fāze, kam raksturīgs straujš caurplūduma pieaugums un ūdens līmeņa celšanās. Restes konstrukcija peldošu gružu un drazas pārtveršanai, ko uzstāda ieplūdes kameras galvas daļā. Restes novērš peldošu priekšmetu iekļūšanu turbīnās un to bojāšanu. Restu piesērēšana rada hidraulisku pretestību plūsmai un izsauc hidrauliskos zudumus un iekārtas darbības efektivitātes samazināšanos. Rotora spārni notver vēju un tā spēku pievada rotora rumbai. Modernajās vēja turbīnās spārnu garums var sasniegt 60 m un vairāk. Tos izgatavo no alumīnija, stikla vai oglekļa šķiedras kopā ar epoksīdsveķiem. Sateces baseins teritorija, no kuras satek virszemes un pazemes ūdeņi, kas veido upes vai ezera noteci, izsaka km2. Sateces baseinu attiecina arī uz hidromezgliem. Slūžas atklāta atklāta kameru tipa ūdens novadbūve. Vēsturiski izplatīta Latvijas mazo upju aizsprostos. Ailās izvietoti vertikāli metāla vai koka stati ar plakaniem koka konstrukcijas aizvariem, kurus ievieto un izceļ ar rokām vai ar vienkāršiem mehānismiem. Dažkārt dzirnavu dīķa iztukšošanai zem slūžu grīdas (krītgultnes) papildus ierīkota dibens izlaide, saukta par dvēselīti. Starpbalsti novadbūvē starp krasta balstiem iebūvēti balsti, sadala novadbūvi atsevišķos laidumos. Starpbalsti notur pārsegumu tiltu un vienlaikus kalpo kā balsti aizvariem. Uz krasta balstiem un starpbalstiem novieto apkalpes tiltiņus, ceļus celtņiem, autoceļus, dzelzceļus. Sūccaurule vertikāli vai slīpi aiz turbīnas novietota caurule ūdens novadīšanai izplūdes kamerā un tālāk atvadkanālā. Parasti sūccaurulē ir vakuums. Vertikālas un slīpas sūccaurules izveido konusveidīgas un iegremdē zem ūdens līmeņa. Izveido arī liektas konstrukcijas sūccaurules ar izvadu atvadkanālā. Ar sūccaurli HES kritumu izmanto vispilnīgāk. Tornis būvēts no biezsienu (20 40 mm) metāla caurulēm vai dzelzsbetona un tā iekšpusē ir kāpnes vai lifts. Torņa augstums ir vismaz tik liels, cik rotora diametrs. Visu turbīnu nokrāso baltu, lai pasargātu konstrukciju no sasilšanas un deformācijām. Torņa augšgalā novieto vēja turbīnu. Ūdens līmenis ūdens virsmas augstums virs noteiktas atskaites plaknes, piemēram, jūras līmeņa. Uzstādītā jauda elektroenerģiju ģenerējošo mašīnu kopējā nominālā jauda kilovatos (kw). 44

47 Vats vats (W) ir jaudas mērvienība. 1 vats ir jauda, pie kuras 1 sekundes laikā tiek paveikts 1 džoulu liels darbs. 1 vats elektriskās jaudas ir ekvivalents 1 vatam mehāniskās jaudas un tiek izteikts kā 1 ampēru stipras līdzstrāvas jauda pie 1 voltu liela sprieguma W ir viens kilovats (kw), bet vatu ir viens megavats (MW). Vižņi peldoši, uzpeldējuši vai sablīvējušies iekšledus kristālu sakopojumi, kas radušies pārdzesētā strauji tekošā vai viļņojošā ūdenī, kā arī no ūdenī iekrituša sniega vai salūzuša vizmas ledus. Vējrādis rāda vēja virzienu un nosūta kontrolierim signālus par vēja virzienu. Volts volts (V) ir elektriskā sprieguma mērvienība. Viena volta spriegums ir, ja vadītājā plūstot vienu ampēru (A) stiprai strāvai, tiek patērēts viens vats (W) jaudas. Zivju aizsardzība pasākumu komplekss pret zivju iekļūšanu hidroturbīnās. Zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību dažādos aizsprostos, tām paceļoties no lejasbjefa uz augšbjefu. 45

48 2.13. Ģeotermālā elektrostacija Ģeotermālā enerģija ir draudzīga videi, stabila, rentabla un arī ilgtspējīga, jo izmantojamais siltuma daudzums, salīdzinājumā ar Zemes siltumietilpību, ir ļoti mazs. Šis siltums cilvēkiem ir pazīstams jau kopš paleolīta un seno romiešu laikiem, kad to izmantoja peldvietu un telpu apsildei. Pirmo ģeotermālo elektrostaciju iedarbināja gadā Larderello, Itālijā. Tā veiksmīgi iededza četras gaismas spuldzes. Vēlāk, gadā, veiksmīgi tika palaista pirmā komerciālā ģeotermālā elektrostacija. Līdz pat gadam, kad Jaunzēlandē tika palaista Wairakei elektrostacija, Itālija bija vienīgā ģeotermālās elektroenerģijas ražotāja. Zemes siltuma ietilpība ir 1031 J. Zemes dzīļu siltumenerģija vairāk kā divas reizes pārsniedz visas pasaules siltumenerģijas un elektroenerģijas vajadzības. Lai gan ģeotermālās enerģijas potenciāls ir milzīgs, tomēr salīdzinot ar citiem atjaunojamiem resursu veidiem, tās izmantošana vēl nav tik plaša. Mūsdienās ģeotermālo enerģiju izmanto kā siltumenerģijas, tā elektroenerģijas ražošanai. Aptuvenais elektroenerģijas potenciāls tiek prognozēts no 35 līdz 2000 GW. Pēc Internacionālās Ģeotermālās asociācijas (International Geothermal Association) datiem pašlaik pasaulē tiek saražoti aptuveni megavati (MW) elektroenerģijas 24 pasaules valstīs. 287 GW siltumenerģijas, ko izmanto apkurei un siltajam ūdenim, tiek saražots 70 pasaules valstīs. Ģeotermālā elektrostacijā elektroenerģijas ražošanas process noris līdzīgi kā termoelektrostacijā, kuru darbību apskatīsim 3. nodaļā (tvaika cikls). Ģeotermālā enerģija tiek izmantota, lai iegūtu tvaiku. Tvaiks tiek izmantots, lai grieztu turbīnu un ražotu elektroenerģiju. Darbības princips (2.40. att.) att. Ģeotermālās elektrostacijas darbības shēma. Ūdens tiek ņemts no rezervuāra 1. Ūdens daudzuma uzturēšanai izmanto sūkņus, kas atrodas sūkņu mājā 2., siltummainī 3. notiek tvaika ražošana, turbīnas ēkā 4. notiek elektroenerģijas ražošana ar tvaika turbīnas palīdzību, 5. karstā ūdens avots no zemes dzīlēm, 6. atdzesētais ūdens, kas tiek atgriezts zemes dzīlēs atkārtoti, 7. karstais ūdens apkurei un siltajam ūdenim, 8. porains iezis, 9. aka, 10. cieti ieži. 46

49 Atkarībā no seismiski aktīvākas vai mazāk aktīvas zonas, var atšķirties dziļums, kādā ir pieejama nepieciešamā temperatūra tvaika ražošanai. Siltumenerģijas ražošanai apkures un siltā ūdens vajadzībām nav tik augstas prasības pret temperatūru. Dziļums, kādā nepieciešams sildīt ūdeni, būs daudz mazāks un izbūves izmaksas daudz zemākas. Prom no tektonisko plākšņu saskares zonām (seismiski mazaktīvos reģionos), ģeotermālā gradācija ir aptuveni C uz katru dziļuma kilometru (vidēji visur pasaulē). Lai varētu nodrošināt elektroenerģijas ražošanu, akām jābūt vairākus kilometrus dziļām. Parasti dziļums ir 2500 m 3000 m. Reti kad taisa urbumus, kas ir dziļāki par 3000 m. Jo tuvāk seismiski aktīvajām zonām, jo mazāks dziļums vajadzīgs. Kopā ar siltuma nesēju (ūdens tvaiku) no zemes dzīlēm tiek izmesti arī nevēlamu gāzu maisījumi, kuru sastāvā pieminēšanas vērti ir ogļskābā gāze (CO 2 ), sērūdeņradis (H 2 S), metāns (CH 4 ) amonjaks (NH 3 ). Tie ir atmosfērā nevēlami savienojumi, kas veicina globālo sasilšanu, skābo lietu rašanos un kaitīgu smaku. Salīdzinoši, šīs emisijas ir daudz mazākas, kā elektrostacijās ar fosilo kurināmo. Aptuvenās emisijas ir 400 kg ar CO 2 uz katru saražotās elektrības megavatstundu (MWh), kas ir aptuveni viena astotā daļa no izmešiem, ko rada fosilo kurināmo termoelektrostacijas. Papildus gāzu maisījumiem, ģeotermālie ūdeņi var saturēt ūdenī izšķīdušas toksiskas vielas (dzīvsudrabs, arsēns, bors, antimons) un sāļus att. Zilā lagūna (Blue Lagoon), Islandē ar ģeotermālo spēkstaciju fonā att. ASV, Kalifornija, ģeotermālā elektrostacija kompleksā The Geysers. Izpēte un aku urbšana maksā daudzus miljonus latu, taču rezultāts netiek garantēts. Lai izurbtu aku, kas dziļāka par 4 kilometriem, izmaksas mērāmas desmitos miljonu eiro. Tiek intensīvi strādāts pie tā, lai iespējami samazinātu nepieciešamību urbt tik dziļi. Pašlaik tiek veiksmīgi darbinātas elektrostacijas ar 3 kilometrus dziļām akām. Lai panāktu iztvaikošanu pie zemākām temperatūrām, tiek pielietoti dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ko apskatīsim turpmākajās nodaļās. 47

50 Ģeotermālo elektrostaciju tipi pēc to darbības principa: Sausā tvaika elektrostacija visvienkāršākā tipa elektrostacija, kur tvaiks pa tiešo tiek izmantots turbīnas griešanai (2.43. att.) att. Sausā tvaika elektrostacijas darbības princips. Ātrās iztvaikošanas tvaika elektrostacijas ir visizplatītākais mūsdienās darbībā esošo ģeotermālo elektrostaciju veids. Tās darbība ir sekojoša (2.44. att.). Ūdens no zemes dzīlēm ar augstu temperatūru (182 C) un spiedienu tiek iepumpēts tvertnē. Tvertnē ir zemāks spiediens, kā rezultātā notiek ātra siltumnesēja iztvaikošana. Tvaiks dzen turbīnu ar ģeneratoru. Ja ir kādi siltumnesēja pārpalikumi, tad tos var izmantot tālāk, atkārtojot procesu nākamajā ātrās iztvaikošanas tvertnē. Tādejādi siltumenerģija tiek izmantota maksimāli att. Ātrās iztvaikošanas tvaika elektrostacijas darbības princips. Binārā cikla elektrostacijas darbība atšķiras no divām iepriekšējām. Šajā sistēmā siltuma nesējs no zemes dzīlēm nekad nenonāk tiešā kontaktā ar turbīnu (2.45. att.). Siltumapmaiņa notiek siltummainī. Ģeotermālais siltumnesējs ar temperatūru (zem 200 C) siltummainī veic siltumapmaiņu ar sekundāro (bināro) siltumnesēju, kurš ir ar daudz zemāku vārīšanās temperatūru. Tas ļoti ātri iztvaiko, radot tvaiku, ar ko tiek griezta turbīna un ģenerators. Binārā

51 cikla elektrostacijas ir slēgtā tipa. Atmosfērā nenokļūst nekas, izņemot ūdens tvaiku. Valstis ar lielāko ģeotermālo elektrostaciju kopjaudu: ASV, 3086 MW, Filipīnas, 1904 MW, Indonēzija, 1197 MW att. Binārā tipa elektrostacijas darbības princips. Ar vislielāko ģeotermālās elektroenerģijas īpatsvaru valstī: Islande, 575 MW, 30%, Filipīnas, 1904 MW, 27%, Salvadora, 204 MW, 25%, Kostarika, 166 MW, 14%, Jaunzēlande, 628 MW, 10% att. Ģeotermālā elektrostacija Filipīnās, Puhaganā. Kā mīnusu var minēt to, ka šādas elektrostacijas var radīt nevēlamu efektu uz zemes stabilitāti. Šāds piemērs ir Wairakei field elektrostacija Jaunzēlandē un Staufen im Breisgau elektrostacija Vācijā, kur tika novērota zemes nosēšanās. Projekts Bāzelē, Šveicē tika apturēts, jo tika reģistrēti vairāk kā seismiski mērījumi līdz pat 3.4 ballēm pēc Rihtera skalas jau pirmajās 6 dienās, kad notika ūdens iesūknēšana. Tomēr tiek plānoti arvien jauni projekti, un katru gadu tiek iedarbinātas arvien vairāk ģeotermālās elektrostacijas. Labas perspektīvas ir, piemēram, Indonēzijai un Kanādai. 49

52 2.14. Saules enerģija Saules enerģija ir enerģija, kuru saule izstaro gaismas un siltuma veidā. Tā ir pieskaitāma pie atjaunojamās enerģijas veidiem. Kopējā izstarotā saules enerģija ir ļoti liela un pietiktu ar 0,0125 %, lai varētu nodrošināt pašreizējo pasaules enerģijas patēriņu. Lielākais šķērslis ir saules starojuma zemā intensitāte. Lai gan mūsdienās tehnoloģiskie risinājumi Saules enerģiju neļauj izmantot efektīvi, tiek uzskatīts, ka nākotnē tieši Saules enerģija būs visnozīmīgākā, ko cilvēks iegūs no dabas. Izšķir vairākus saules enerģijas izmantošanas veidus: Pasīva saules enerģijas izmantošana saistīta ar atbilstošu materiālu izvēli, ēkas novietojumu; Saules enerģijas izmantošana saules kolektoros tās darbības principā ir solārās enerģijas pārvēršana siltumā, sildot ūdeni, eļļu vai kādu citu vielu, un tālāk šo enerģiju novirzot ēku apsildei, karstā ūdens apgādei un elektroenerģijas ieguvei (piemēram, Kramer Junction elektrostacija Kalifornijā, ASV); Saules enerģijas izmantošana dzesēšanā šajā gadījumā siltums tiek novirzīts termiski darbināmā dzesēšanas procesā un gala produkts ir aukstais ūdens; Saules enerģijas pārvēršana elektroenerģijā saules baterijas; Saules enerģijas izmantošana hibrīdās saules baterijās vienā panelī ir apvienotas kolektora un saules baterijas īpašības. Saules enerģijas pārvēršana elektroenerģijā saules elektrostacijas; Saules enerģijas akumulēšana augos tas ir pakārtots veids, kad enerģiju iegūst, sadedzinot koku un malku. Būtībā visi fosilie kurināmie, piemēram, nafta, gāze, ogles, ir pārvērsta saules enerģija Saules kolektori Saules kolektori ir paredzēti, lai saules starojumu pārveidotu siltuma enerģijā. Pēc tam to saņem patērētāji karstā ūdens sagatavošanai un uzglabāšanai akumulatorā, telpu apkurei, peldbaseinu apsildīšanai, lauksaimniecības produktu žāvēšanai (piemēram, siens un cita lauksaimniecības produkcija), kā arī citiem šāda rakstura patērētājiem. Ir dažādu veidu kolektori plakani, cauruļu tipa, koncentrējošie kolektori. Saules kolektori ir vienkārši, un atšķirībā no saules baterijām, tos vienkāršotā variantā ir iespējams izgatavot pašu spēkiem. Plakanais kolektors sastāv no izolētas, pret atmosfēras iedarbību aizsargātas kārbas, kas ietver tumšu plakanu absorbētāja plāksni. Ārējais apvalks ir no caurspīdīga materiāla, tas var būt stikls vai plastikāts. Ūdens vai siltumu vadošs šķidrums tiek vadīts pa caurulēm, kas atrodas zem absorbētāja plāksnes. Cauri caurulēm plūstošais šķidrums tiek uzkarsēts. Šī veida kolektori, kaut arī ir salīdzinoši zemāka līmeņa par vakuuma cauruļu kolektoriem, joprojām ir visizplatītākie daudzās valstīs, pamatā rietumvalstīs att. Plakanais saules kolektors Solar Keymark, Austrija.

53 Cauruļu tipa kolektors tie ir vakuuma cauruļu sildītāji. Princips ir šāds: zem absorbējošās virsmas atrodas caurules, uz kuru iekšējās virsmas ir gredzenveida kapilāri, kuros iepildīts viegli iztvaikojošs šķidrums. Saulei sildot šos kapilārus, šķidrums lēnām iztvaiko un kondensējas uz siltummaiņa virsmas, kur atdod savu siltumu. Ar siltummaiņas palīdzību siltumu aizvada tālāk, savukārt kondensāts nonāk caurulē. Cauruļveida kolektorā ir minimāli siltuma zudumi, un ja kāds no kolektora blokiem nedarbojas, tad pārējie turpina darbu un bojāto posmu ir iespējams nomainīt. Lietderības koeficients ir augstāks, nekā plakanajiem kolektoriem att. Vakuuma cauruļu saules kolektors. Apricus, Austrija. Pēdējā laikā, sakarā ar cauruļveida kolektoru ražošanas pieaugumu, to cenas ir pietuvojušās plakano kolektoru cenām. Koncentrējošie kolektori parasti ir veidoti kā paraboliskas sfēras, kas izmanto spoguļvirsmu un sakopo enerģiju vienā punktā. Šādus kolektorus izmanto augstas temperatūras iegūšanai (līdz pat vairākiem tūkstošiem grādu). Piemēram, ar parabolisko spoguli, kura diametrs ir 2,4 m, var sasniegt apmēram C. Šāda veida saules kolektorus kopā ar tvaika turbīnu var izmantot elektroenerģijas ražošanai. Hibrīdie saules kolektori vienlaicīgi ražo elektrību un siltumu, tas nozīmē, ka vienā korpusā ir apvienots saules kolektors un saules baterija, par kuru runāsim nākošā nodaļā att. Hibrīdie saules kolektori (PV/T) Saules baterijas. Saules bateriju var saukt par pusvadītāju fotoelektrisko ģeneratoru, kas saules starojuma enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā. Saules gaismas vietā var būt arī citas izcelsmes elektromagnētiskais starojums nm spektra diapazonā. Saules baterijas galvenā sastāvdaļa ir solārās šūnas, kas ražo elektrību. Solārajā šūnā molekula vai atoms, absorbējot saules gaismu, rada brīvos elektronus. Pēc tam brīvie elektroni, pārvietojoties pa materiālu, nokļūst uz elektrodiem un tālāk ārējā elektriskajā ķēdē. Saslēdzot solārās šūnas virknes vai paralēlajā slēgumā, iegūstam 51

54 moduļus, no kuriem savukārt veido saules baterijas. Salīdzinājumam var teikt, ka saules baterijas ir lielas fotodiodes ar lielu p-n pārejas laukumu. Šūnas visbiežāk ir zilā vai melnā krāsā, segtas ar neatstarojošu pārklājumu, kas uzlabo gaismas absorbēšanu. Pārsvarā saules baterijas tiek ražotas, izmantojot silīcija, kadmija sulfīda vai gallija arsenīda (GaAs) fotoelementus. Ir vairākas ražošanas tehnoloģijas: No monokristāliskā silīcija. Tā ir vecākā izstrādātā tehnoloģija un relatīvi dārga, jo ražošanas process ir līdzīgs mikroshēmu ražošanai. Lietderības koeficients ir relatīvi augsts 12 15%. Daudzkārt dārgāka tehnoloģija, bet ar augstāku lietderības koeficientu, ir gallija arsenīda izmantošana; att. Monokristāliskā silīcija panelis KPV ME, Austrija. No polikristāliskā silīcija. Tehnoloģija izstrādāta vēlāk un ir tai mazākas ražošanas izmaksas. Lietderības koeficients ir 11-14%; att. Polikristāliskā silīcija modulis KPV PE, Austrija. Amorfie saules paneļi. Ražošanas izmaksas zemas. Lietderības koeficients arī zems 6 7%. Mūsdienās plaša pielietojuma nav, jo tiem ir zema ultravioleto staru izturība un zemāka mehāniskā izturība, bet pastāv cerības nākotnē attīstīt šo tehnoloģiju. Tos sauc arī par plānplēves (thin-film) vai plānfilmas šūnām. Priekšrocība ir tāda, ka var izgatavot dažādas formas un izskata amorfos paneļus, tie ir viegli, tos var piestiprināt pie jebkuras virsmas. Ir pat projekti, kuros cenšas radīt īpašu saules bateriju krāsu, ko varētu uzklāt uz jumtiem un sienām, lai ģenerētu elektrību. Nākotnes cerības tiek saistītas ar organisko materiālu saules bateriju izstrādi. Ja silīcija saules elementiem teorētiski iespējams iegūt lietderības koeficientu 28 30% robežās, tad organiskajiem 60 80%. Tiek prognozēts, ka šāda veida saules paneļi attīstīsies pēc gada. 52

55 2.52. att. Plānplēves (thin-film) saules panelis Saules elektrostacijas Saules elektrostacija ir elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot saules enerģiju. Izšķir divus galvenos veidus: solāro paneļu elektrostacijas un Saules termoelektrostacijas. Solāro paneļu elektrostacijas, kas darbojas pēc fotoelektriskā principa. Elektrība tiek iegūta ar solāro paneļu palīdzību. Šāda veida elektrostacijai ir vajadzīgas lielas platības. Solāro paneļu fotoelektriskie elementi ražo līdzstrāvu, ko pēc tam pārvērš maiņstrāvā un tikai tad var piegādāt patērētājam. Saules paneļi paliek arvien lētāki un ar lielāku lietderības koeficientu, kas stimulē ātri augošo industriju. Modernākie saules paneļi ir aprīkoti ar saules sekošanas sistēmu, kas seko saules kustībai debesīs un griež solāro paneli tā, lai tas pēc iespējas vairāk uztvertu saules starus. Šādas elektrostacijas darbināšanai nav degvielas izmaksu un izmešu daudzums ir nulle gada maija mēnesī tika atklāta pašlaik lielākā solāro paneļu elektrostacija Indijā, Čarankā Charanka Solar Park ar jaudu 214 MW (2.53. att). Pasaulē lielākās solāro paneļu elektrostacijas (2012. gads): Charanka Solar Park, Indija, 214 MW, Golmud Solar Park, Ķīna, 200 MW, Agua Caliente Solar Project, ASV, 100 MW, Perovo Solar Park, Ukraina, 100 MW, Sarnia Photovoltaic Power Plant, Kanāda, 97 MW, Brandenburg-Briest Solarpark, Vācija, 91 MW att. Čarankas solāro paneļu parks, Indija, 214 MW, gada aprīlis. 53

56 Šis uzskaitījums ne tuvu nav pilnīgs. Jau pavisam drīz šim sarakstam pievienosies jauni solāro paneļu parki ar daudz lielāku jaudu. Plānotie projekti jau vien izsaka, cik ambiciozas savu enerģētisko projektu īstenošanā ir lielvalstis. ASV top divi solāro paneļu parki ar jaudu 550 MW. Viens no tiem ir Desert Sunlight Solar Farm (Kalifornija) un otrs ir Topaz Solar Farm (Kalifornija). Šie divi ir lielākie no tiem, kas tiek būvēti pašlaik. Lai saprastu apjomu, kādā mērāmi šo elektrostaciju būvniecības projekti, vēlreiz jāpiemin Kalifornija: Blythe Solar Power Project 500 MW, California Valley Solar Ranch, 250 MW, Antelope Valley Solar Ranch, 230 MW un citi 100 MW projekti. Daudzi no šiem liela mēroga projektiem tiek realizēti tuksnešainos apvidos, kā, piemēram, Mohaves tuksnesī jau pieminētajā Kalifornijā, ASV. Atgriežoties pie pašlaik lielākās saules paneļu elektrostacijas Čarnakā, Indijā, jāpiebilst, ka tā iekļaujas daudz lielāka kompleksa sastāvā, kura kopējais projekts ir tuvu 1000 MW (Gujarat Solar Park, Indija). Plānotais termiņš ir gads. Aprēķināts, ka elektrostaciju pabeidzot, CO 2 izmeši tiks samazināti par 8 miljoniem tonnu gadā, kā arī katru gadu tiks ietaupītas aptuveni tonnas akmeņogļu un dabasgāzes, ko būtu patērējusi fosilā kurināmā elektrostacija. Kā liecina tendences pasaulē, šai nozarē varam gaidīt arvien jaunus projektus. Saules termoelektrostacijas darbojas pēc līdzīga principa, kā termoelektrostacijas. Par siltumenerģijas avotu tiek izmantota koncentrēta saules enerģija. Koncentrētās solārās sistēmas ar lēcu un spoguļu palīdzību savāc saules starus no plaša laukuma un koncentrē to vienā starā. Tādejādi vienā punktā tiek panākta augsta temperatūra, kas ir pietiekama, lai ražotu tvaiku. Tvaiks savukārt griež turbīnu ar ģeneratoru un ražo elektroenerģiju. Solārās spoguļu sistēmas tiek aprīkotas ar sekošanas sistēmām, kas seko saules kustībai, lai pēc iespējas efektīvāk izmatotu saules enerģiju. Var iedalīt četrus galvenās solāro elektrostaciju veidus: paraboliskās, Stirlinga šķīvji, Frensela koncentrētais lineārais reflektors, solārais tornis. Lai gan šīs elektrostacijas pēc uzbūves nav sarežģītas, to teorētiskā potenciāla maksimums vēl ir tālu no pašlaik praksē realizētā. Piemēram, paraboliskās saules enerģijas koncentrācija sasniedz 1/3 no teorētiski iespējamās. Parabolisko atstarotāju saules enerģijas elektrostacija sastāv no lineāra paraboliska atstarotāja, kas koncentrē gaismas starus uztvērējā. Uztvērējs savukārt novietots paralēli visā saules paneļa garumā tā, lai tas atrastos tieši virs paraboliskā atstarotāja (spoguļa) centra līnijas. Uztvērējs ir caurulīte, kurā cirkulē siltumnesēja šķidrums. Atstarotājs seko saules kustībai dienas gaitā, pārvietojot atstarotāju tikai pa vienu asi. Siltumnesējs tiek uzsildīts no 150 līdz 350 C. Tālāk siltumenerģija tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai. Pirmā šāda veida komerciālā elektrostacija tika uzbūvēta Kalifornijā Solar Energy Generating Systems (SEGS) (2.54. att.) att. abos attēlos Solar Energy Generating Systems, Kalifornijā, ASV. Stirlinga šķīvis sastāv no paraboliska reflektora, kas koncentrē saules starus uztvērējā, kurš savukārt ir novietots reflektora fokusa punktā. Stirlinga šķīvis seko saules kustībai dienas laikā, grozoties gan horizontāli, gan vertikāli. Siltumnesējs tiek uzkarsēts C. Iegūtā siltumenerģija, izmantojot Stirlinga dzinēju, tiek pārveidota elektroenerģijā. Stirlinga dzinējs ir siltuma dzinējs, kurš cikliski strādā uz temperatūru starpību rēķina, pārvēršot siltumenerģiju mehāniskajā un tālāk ar ģeneratora palīdzību iegūst elektroenerģiju. Stirlinga šķīvis uzrāda lielāko solārās elektroenerģijas ieguves efektivitāti starp koncentrētās solārās enerģijas ieguves veidiem (2.55. att). Šīs tehnoloģijas pārstāvis ir Austrālija. 54

57 2.55. att. Stirling Energy Systems izstrādātie Stirlinga šķīvji. Frensela reflektors sastāv no daudzām garenām plāna, plakana spoguļa loksnēm, lai koncentrētu saules starus uz cauruļvadiem, pa kuriem cirkulē darba šķidrums (siltumnesējs). Siltumnesējs uzņem saules siltumenerģiju, ko tālāk izmanto elektroenerģijas ražošanai. Plakanie atstarotāji (spoguļi) atstaro saules starus daudz efektīvāk, nekā paraboliski atstarotāji. Tātad tie ļauj uztvert daudz vairāk pieejamās saules enerģijas. Tomēr tie nav tik efektīvi kā paraboliskie, bet ir daudz lētāki par paraboliskajiem atstarotājiem. Tos var lietot ļoti plašā elektrostaciju jaudu diapazonā (2.56. att) att. Frensela reflektora solārā elektrostacija Kalifornijā, ASV (pa kreisi) un Austrālijā (pa labi). Solārais tornis sastāv no daudziem reflektoriem, kas seko līdzi saules kustībai debesīs, grozoties gan horizontāli, gan vertikāli. Reflektori koncentrē saules starus uz centrālo uztvērēju torņa galā. Uztvērējā atrodas siltuma nesēja šķidrums, kuru uzkarsē no 500 līdz 1000 C. Iegūtā siltumenerģija tālāk tiek izmantota elektroenerģijas ražošanai. Šīs elektrostacijas ir progresējušas mazāk, nekā parabolisko reflektoru elektrostacijas, bet tās piedāvā ļoti augstu efektivitāti un labāku siltumenerģijas uzglabāšanas iespēju. Pirmā šāda tipa komerciālā elektrostacija PS10 ar jaudu 11 MW tika uzbūvēta Spānijā, Seviļā (2.57. att). Pēc rekonstrukcijas, ko plānots pabeigt gadā, kopējā jauda no šajā reģionā uzbūvētajām elektrostacijām tiek prognozēta 300 MW att. Solārā torņa elektrostacija Seviļā, Spānija, 11 MW. 55

58 Saražotā siltumenerģija tiek arī uzkrāta, lai to varētu izmantot laikā, kad nav pieejama saules enerģija. Siltumnesējs tiek uzkarsēts līdz 258 C un saspiests līdz ~50 atmosfēru lielam spiedienam. Siltumnesējs iztvaiko, kad spiediens tiek samazināts. Šāda veida siltumenerģijas uzkrāšana teorētiski ir iespējama vairākām stundām, bet praksē pietiek vienai stundai. Tiek meklēti arvien jauni veidi, kā siltumenerģiju uzkrāt efektīvāk. Kā viens no variantiem ir izkausēts sāls, kam ir liela siltumenerģijas uzkrāšanas spēja. Solārās enerģijas elektrostacijas, kuras atrodas būvēšanas stadijā (5 jaudīgākās): Ivanpah Solar Power Facility, Kalifornija, ASV, 370 MW, solārās enerģijas tornis, Solana Generating Station, Kalifornija, ASV, 280 MW, paraboliskie atstarotāji, Mojave Solar Park, Kalifornija, ASV, 250 MW, paraboliskie atstarotāji, Ashalim power station, Izraēla, 250 MW, paraboliskie atstarotāji, Crescent Dunes Solar Energy Project, Nevada, ASV, solārās enerģijas tornis. Solārās enerģijas elektrostacijas, kuras vēl tiek plānots būvēt (5 jaudīgākās): Rio Mesa Solar Project, Kalifornija, ASV, 750 MW, Fort Irwin, Kalifornija, ASV, 500 MW, Palen Solar Power Project, Kalifornija, ASV, 484 MW, Hualapai Valley Solar Project, Arizona, ASV, 340 MW, Floridā, ASV, 500 MW. Pēdējā sarakstā netiek minētas tehnoloģijas, kādas tiks izmantotas jaudīgajās elektrostacijās, jo tās vēl ir izstrādes stadijā un pastāv zināms konfidencialitātes līmenis. 56

59 3. Termoelektrostaciju elektriskā daļa, vadības sistēmas, ekspluatācijas personāla pienākumi un atbildība. Apskatīsim termoelektrocentrāles (TEC) darbības principus, elektrisko daļu, vadības automātiku un nedaudz ielūkosimies apkalpojošā personāla darbā un pienākumos. Tā kā tam veltīta tikai viena nodaļa, šis būs vispārīgs ieskats industrijā, pieņemot, ka lasītājs jau ir iepazinies ar motoru, ģeneratoru, turbīnu un tvaika katlu uzbūvi un darbības principiem. Netiks apskatīti atsevišķu elektrisko mašīnu teorijas jautājumi. Papildus tiks aplūkota arī mehāniskā daļa, lai labāk saprastu elektrisko daļu, jo abas ir cieši saistītas un reizēm grūti atdalāmas Vispārīgs TEC apraksts Ko dara TEC? TEC ir saīsinājums no vārda termoelektrocentrāle. TEC uzdevums ir siltumenerģijas ražošana un nodošana siltumtīklā, kā arī elektroenerģijas ražošana un nodošana elektroapgādes tīklā. TEC ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju, sadedzinot kurināmo. Kondensācijas režīmā strādā tikai elektroenerģijas patērētāja vajadzībām, bet termofikācijas režīmā strādā gan siltuma, gan elektrības patērētāja vajadzībām. Siltumtīkls ir savstarpēji savienotas iekārtas siltumenerģijas pārvadei, sadalei un pievadei no siltuma avota līdz patērētājam. Kādi ir TEC veidi? Termoelektrocentrāles var atšķirties ar to darbības cikliem: vienkāršais cikls (tikai tvaika turbīna vai gāzes turbīna, bet ne abas), kombinētais cikls (gan gāzes turbīna, gan tvaika turbīna). Turpmāk apskatīsim tieši kombinēto ciklu. Šis cikls tiek saukts arī par Gāzes turbīnas kombinēto ciklu (GTCC Gas Turbine Combined Cycle). Latvijā termoelektrocentrāles var atšķirties: Ar izmantoto kurināmo: mazuts, kūdra (vecie TEC), gāze (jaunie TEC). Ar turbīnu un ģeneratoru izvietojumu: gāzes turbīna ar ģeneratoru un tvaika turbīna ar ģeneratoru ir atsevišķi (Latvijā) (3.1. att. un 3.2. att.) gāzes turbīna, ģenerators un tvaika turbīna ir uz vienas ass. Šāda veida risinājums ir kompaktāks, ļauj samazināt būvēšanas un ekspluatācijas izmaksas (šo tipu apskatīsim vēlāk). Šajā nodaļā apskatīsim vienu no izplatītākajiem un ekonomiskākajiem termoelektrocentrāļu veidiem gāzes turbīnas kombinētā cikla termoelektrocentrāli. Kā strādā gāzes turbīnas kombinētā cikla TEC? Siltumietaise ir siltumiekārtu un konstrukciju kopums, kas atrodas vienā vietā un paredzēts kopīgu funkciju veikšanai Gāzturbīnu ietaise (GTI) ir energoietaise ar gāzes turbīnām, kuru darba viela ir sakarsēta, saspiesta gāze. Vispirms aplūkosim procesu diagrammu, kam sekos sīkāks procesa izklāsts. 57

60 3.1. att. Kombinētā cikla procesu diagramma. Aplūkosim 3.1. attēlu. Gāzes turbīna sastāv no divām daļām. Pirmā daļa darbojas kā kompresors, kas iesūc gaisu. Otrajā daļā notiek turbīnas darba cikls. Gaisa un gāzes maisījumam sadegot degšanas kamerā, veidojas augstas temperatūras un spiediena gāzes, kas griež turbīnu. Turbīna griež ģeneratoru un ražo elektroenerģiju. Izplūdes gāzes pēc turbīnas tiek otrreizēji izmantotas utilizācijas katlā un tikai tad nonāk dūmenī. Siltumenerģijas utilizācijas tvaika katls saražo lielu daudzumu tvaika. Tvaiku izmanto, lai grieztu tvaika turbīnu. Tvaika turbīna, savukārt, griež ģeneratoru, un tiek ražota elektroenerģija. Pēc turbīnas tvaiks tiek kondensēts kondensatorā. Kad ūdens ir kondensējies, to ar sūkni iepumpē atpakaļ tvaika katlā atkārtotai izmantošanai. Lai tvaiks kondensatorā kondensētos, to dzesē ar atsevišķu dzesēšanas ūdens sistēmu (3.2. att.). Dzesēšanas procesā ūdens sasilst. To var tālāk izmantot, lai piegādātu siltumu pilsētai. Ja pilsētai siltuma pieprasījums ir zems, tad atlikušais jādzesē dzesēšanas torņos. TEC pievada siltumu pilsētai, uzturot ūdens daudzumu siltumtrasē un nodrošinot spiedienu. Pilsētas siltuma pieprasījums mainās atkarībā no āra temperatūras un patēriņa izmaiņām dienas laikā. Patstāvīgu spiedienu siltumtrasē nodrošina speciāli sūknētavas sūkņi un kontroles sistēma. Siltumtrasēs patstāvīgi ir zudumi. Lai nodrošinātu zudumu kompensāciju, ūdens vispirms tiek speciāli sagatavots un ķīmiski apstrādāts att. Kombinētā cikla elektrostacijas procesu diagramma.

61 Lietderīgums. TEC lietderības koeficients atkarīgs no izdodamā elektroenerģijas un siltumenerģijas lieluma. Respektīvi, ja ir pietiekams siltumenerģijas pieprasījums, tad lietderīgums ceļas, ja siltumenerģija nav vajadzīga, tad tā izkūp gaisā kondensācijas režīmā. Mūsu platuma grādos ziemā kombinētā cikla stacijas spēj sasniegt lietderīgumu līdz pat 82% 87%. Savukārt vasarā, kad nav siltuma pieprasījuma, lietderīgums kondensācijas režīmā būs ap 57% (TEC-2). Nepārtraukta attīstība ir ļāvusi pacelt termālo efektivitāti gāzes turbīnai no 18% (1939. gads) līdz aptuveni 43% vienkāršajā ciklā un līdz 60% kombinētajā ciklā (kondensācijas režīms). Šie termālās lietderības rādītāji ir krietni augstāki, kā, piemēram, tvaika turbīnu termoelektrostacijās, ko mantojām no PSRS gadā vadošie ražotāji ir uzlabojuši kombinēto ciklu tehniskos risinājumus. Piemēram, vienai pašai gāzes turbīnai pēc Siemens un General Electrics datiem (2012. gadā) lietderīgums ir virs 40%. Kombinētajā ciklā lietderīgums sniedzas nedaudz virs 60% (kondensācijas režīmā), kas ir ļoti labs rādītājs. TEC sastāv no elektriskās daļas un mehāniskās daļas. Elektriskās un mehāniskās daļas robežu reizēm ir grūti nospraust. Ņemsim par piemēru ģeneratoru. Jā, tas ir pie elektriskās daļas, kaut gan tajā ir mehāniskas daļas: korpuss, statora tinumi, rotora tinumi, vārpsta, gultņi, eļļošanas un dzesēšanas sistēmas. Viss minētais tiek attiecināts uz elektrisko daļu. Tādēļ bieži lieto apzīmējumu elektromehānisks un apkalpojošais speciālists būs elektromehāniķis. Tālāk aplūkosim pašu turbīnu. Tā, bez šaubām, ir mehāniskā daļa, bet tajā ir arī elektriskā daļa. Turbīnas vadības sistēma, signalizācijas un uzraudzības sistēmas noteikti būs pie elektriskās daļas. Tajā ietilpst dažāda veida devēji temperatūra, spiediens. Automātikas un kontroles sistēma saņem visu šo informāciju, apstrādā un dod signālu izpildiekārtām, piemēram, turbīnas apgriezienu regulatoram. TEC ir daudzu sistēmu kopums, kur katra no tām veic kādu konkrētu vai vairākus uzdevumus. Tas viss ir saistīts kopā viena vai vairāku līmeņu vadības sistēmās. Viss ir savstarpēji saistīts un komplicēts. Gāzes turbīnu ražo viens ražotājs, bet tvaika turbīnu cits. Katrai no tām būs sava vadības sistēma. Lai tās abas darbinātu kopā vai atsevišķi, ir vajadzīga augstāka līmeņa vadības un uzraudzības sistēma. Neaizmirsīsim, ka pie elektriskās daļas pieder arī elektroinstalācija un apgaismojuma sistēmas. Tātad elektriskā daļa sākas no lampiņas pie griestiem un turpinās līdz pat turbīnas un visas spēkstacijas vadības un signalizācijas sistēmām. Turpinājumā aplūkosim TEC galvenos elementus pa daļām: Gāzes turbīna (kurināmā un gaisa cikls); Tvaika katls (ūdens tvaika cikls); Tvaika turbīna, kondensators (tvaika ūdens cikls); Dzesēšanas torņi, ūdens sagatavošana (cirkulācijas ūdens cikls) Mehāniskā daļa Gāzes turbīna Gāzes turbīnas principiālās priekšrocības: Gāzes turbīna saražo lielu jaudas apjomu ar relatīvi maziem tās izmēriem un svaru. Apkopes izmaksas ir relatīvi zemas, un mehāniskais mūža ilgums ir ilgs, ja tiek salīdzināts ar virzuļu dzinējiem (dīzeļdzinēji, bioetanola dzinēji). Visas gāzes turbīnas galvenās kustīgās daļas rotē (tām nav pretēji vērstas kustības, kā virzuļu dzinējos). Gāzes turbīnas palaišanas laiks uz pilnu slodzi ir mērāms minūtēs. Tvaika turbīnas palaišanas laiks uz pilnu slodzi ir mērāms stundās. Gāzes turbīnu darbināšanai var lietot plašu kurināmā klāstu, visbiežāk dabasgāzi. Atmosfēras gaiss tiek izmantots turbīnas griešanai un parasti vienkāršākajā variantā neprasa dzesēšanu. Gāzes turbīnas trūkumi: Zema efektivitāte (liels degvielas patēriņš) ir galvenais gāzes turbīnas trūkums. Remonta izmaksas gāzes turbīnai ir daudz augstākas nekā dīzeļdzinējiem. Gāzes turbīnas izgatavošana ir ļoti sarežģīta, bet tā ir uzticama ekspluatācijā, ja to ekspluatē atbilstoši izgatavotājrūpnīcas dotajiem datiem un nominālajiem darba režīmiem. Šis apgalvojums izteikts salīdzinājumā ar citiem ģeneratoru piedziņas veidiem, kā, piemēram, dīzeļdzinējs. Dīzeļdzinēji, protams, ir ekonomiskāki, bet tiem 59

62 ir jaudas ierobežojums un vairāk kustīgo daļu, kas prasa apkopi. Tie sāk palikt pārāk milzīgi un neizdevīgi, kad nepieciešamas lielas jaudas. Turbīnas ir kompaktas, un tām ir ļoti plašs jaudas diapazons, piemēram: Siemens piedāvā turbīnu, kas sasniedz jaudu 370 MW (gāzes turbīna SGT5-8000H). Kombinētajā ciklā kopējā jauda būs virs 570 MW un lietderīgums virs 60% (2012. gads). General Electrics piedāvā jaunu kombinētā cikla spēkstaciju FlexEfficiency 50 Combined Cycle Power Plant ar kopīgo jaudu 510 MW un lietderīgumu virs 61% (2012. gads). GE šajā risinājumā par prioritāti ir izvēlējies nevis maksimālo jaudu, bet augstu efektivitāti un darbības elastīgumu. Jāpiebilst, ka GE piedāvā gāzes turbīnas ar jaudu no 26 līdz 480 MW (3.3. att.) att. General Electrics gāzes turbīna (9FB). Lai sasniegtu šādus rezultātus, gan Siemens, gan General Electrics ir nonākuši pie sekojoša risinājuma: lai uzlabotu efektivitāti, ģeneratoru darbina uz vienas ass ar gāzes un tvaika turbīnu. Labākam priekšstatam aplūkosim nākamo attēlu (3.4. att.) att. General Electrics kombinētā cikla spēkstacija. Ieguvums ir būvēšanas un ekspluatācijas izmaksas samazinājums. Kurināmais tiek izmantots efektīvāk. Ir jāiegādājas par vienu ģeneratoru mazāk un arī visas palīgsistēmas, cauruļvadu garumi, kabeļu garumi, patērētais laiks, ēkas platība u.c. lielumi ir daudz mazāki. Atzīmēsim, ka TEC-2 rekonstrukcija tika projektēta gadā. Atliek secināt, ka tolaik šāds risinājums netika piedāvāts.

63 Vadība. Iekārtas automātikas risinājumus un komplektāciju nodrošina turbīnas ražotājs. Tātad risinājumi var atšķirties pat vienā TEC, ja gāzes un tvaika turbīnai ir dažādi ražotāji. Automātikai ir jānodrošina pilnīgi automatizēta palaišana, darbība, jaudas izmaiņas un apstādināšana. Turbīnas vadības sistēmai jābūt savienojamai ar TEC kopējo vadības sistēmu (DCS distributed control system), lai centrālajā kontroles telpā, izmantojot DCS konsoles, var kontrolēt turbīnas darbību. Automātika un kontrolieri, protams, atrodas speciālā telpā vai nodalījumā. Gaisa padeve. Degšanas procesam ir vajadzīgs gaiss. Gaiss tiek ņemts caur ieplūdes kolektoru. Tas sastāv no pašattīrošiem filtriem, klusinātāja un gaisa kanāla. Pa gaisa kanālu gaiss tālāk nonāk turbīnas kompresora daļā, kur tiek saspiests un padots uz degkameru. Lai kontrolētu gaisa plūsmu caur filtriem, speciāli spiediena devēji kontrolē spiediena kritumu pēc gaisa filtriem, tādējādi nosakot, vai filtri ir tīri vai nē. Filtru tīrīšana notiek automātiski. Gaiss tiek attīrīts no mehāniskām daļiņām, kas var traucēt turbīnas darbam un to bojāt, samazinot darba mūžu. Priekšā filtram stāv žalūzijveida aizsargs, kas pasargā no sliktiem laika apstākļiem. Gaisa padeves sistēma ir aprīkota ar pretaizsalšanas sistēmu, kas atļauj turbīnas palaišanu un darbību pie 40 C. Gaisa kompresors (pirmā turbīnas daļa). Turbīnas un tātad arī kompresora pamata darbības ātrums ir 3000 apgriezieni minūtē +/- 5%. Kompresora darbībai pie dažādiem ātrumiem, turbīnas slodzes un vides temperatūrām ir jābūt stabilai. Pirms kompresora bieži vien tiek uzstādītas ieplūdi regulējošas lāpstiņas (IGV Inlet Guide Vane). Tās samazina gaisa plūsmu kompresorā starta brīdī un atļauj modulācijas kontroli, kad turbīnas izplūde iet uz utilizācijas tvaika katlu. Tiek mērīta saspiestā gaisa temperatūra un spiediens pirms degkameras. Degšanas kamera. Degšanas kamerā notiek gaisa un gāzes sajaukšanās, kā arī degšanas process. Šeit atrodas gāzes padeves sprauslas. Tām pie jebkuras slodzes jānodrošina pastāvīgs turbīnas ātrums un vienmērīga darbība (bez raustīšanās/apgriezienu staigāšanas), jāierobežo turbīnas degkameras temperatūru pārsniegšana. Sagatavošanas stacijā gāze tiek sagatavota pirms padošanas uz turbīnu. Tur atrodas kompresori, mērinstrumenti, filtri, kontroles iekārtas, kas seko līdzi gāzes spiedienam, temperatūrai, mitrumam un tās sastāvam. Turbīna. Šeit siltumenerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā. Sadegušās gāzes nonāk turbīnā, kurā ir vairāku kompresijas pakāpju lāpstiņas, ar kurām turbīna tiek griezta. Turbīnas rotors, korpuss un citas sastāvdaļas tiek pakļautas mehāniskajām slodzēm un vibrācijām. Turbīnas/ģeneratora iekārta ir aprīkota ar vibrāciju sensoriem, horizontālās ass kustības sensoru, korpusa izplešanās sensoriem, kas integrēti uzraudzības sistēmā, lai nodrošinātu drošu un uzticamu darbību. Vibrāciju sensori gan turbīnai, gan ģeneratoram ir katram turbīnas gultnim. Parametru uzraudzības un aizsardzības sistēma tiešsaistē ir savienota ar DCS, lai operators varētu uzraudzīt procesus no centrālās kontroles telpas. Datorizētā uzraudzības sistēma savāc, uzglabā un parāda informāciju grafiku veidā diagnostikai. Tas ļauj savlaicīgi veikt koriģējošas apkopes. Gāzes turbīnas degšanas procesus regulē automātika. Tā kontrolē temperatūras svārstības, spiedienu, apgriezienu skaitu. Turbīnas aizsardzības sistēma patstāvīgi novēro svarīgākos turbīnas parametrus un dod signālu uz signalizācijas sistēmu, ja kāds parametrs sasniedzis kritisko vērtību. Izšķir kritiskos avārijas trauksmes signālus un brīdinājuma signālus. Ja operators saņem brīdinājuma signālu, viņam ir laiks pieņemt lēmumu, kā rīkoties. Ja sistēmas parametrs ir sasniedzis kritisko vērtību, tad drošības nolūkos notiek turbīnas apstādināšana. Gāzei sadegot, izmešu līmenis ir zems. Izmešu līmeni uzrauga speciāla izplūdes gāzu kontroles sistēma, kas kontrolē izplūdes gāzes skursteņa galā. Šī sistēma tad arī ziņo, ja kaut kas nav kārtībā ar degšanas procesu turbīnā. Eļļošanas sistēmu izmanto turbīnas un ģeneratora gultņu eļļošanai un dzesēšanai. Tā ir ļoti svarīga sistēma turbīnas darbības nodrošināšanai. Sistēma sastāv no eļļas rezervuāra, cauruļvadu sistēmas, eļļas dzesētāja, eļļas sildītāja, vairākiem dublējošiem sūkņiem, filtrēšanas/attīrīšanas iekārtas un kontroles sistēmas. Eļļas rezervuārs ir aprīkots ar eļļas līmeņa devēju un augsta/zema līmeņa signalizāciju. Eļļas temperatūras turbīnā un ģeneratorā patstāvīgi jāuzrauga. Galveno eļļas sūkni mehāniski darbina pati turbīna. Bez galvenā eļļas sūkņa ir arī divi elektromotoru piedzīti palīgsūkņi, kas pastāvīgi atrodas darba gatavībā. Ja eļļas spiediens krītas, automātika nosūta kļūdas ziņojumu operatoram, un tiek ieslēgts pirmais elektriski piedzītais eļļas sūknis. Ja arī šis sūknis nespēj nodrošināt eļļas 61

64 spiedienu, tad ar laika aizturi tiek palaists otrs rezerves sūknis. Spiedienam sasniedzot kritiski zemu vērtību (nosaka ražotājs), turbīna tiek apstādināta, lai novērstu iespējamos bojājumus, kas var rasties šādā darbības režīmā. Eļļošanas sūkņi tiek iedarbināti pirms turbīnas palaišanas un apstādināti pēc turbīnas apstādināšanas. Šos intervālus stingri nosaka ražotāja instrukcijas. Ja notiek elektroenerģijas padeves pārtraukums, tad eļļošana var tikt pārtraukta. Šādiem un līdzīgiem gadījumiem izmanto neatkarīgu elektroenerģijas barošanu, piemēram, avārijas dīzeļa ģeneratoru. Ir pieejami arī citi risinājumi, kur par avārijas elektroenerģijas avotu kalpo akumulatoru baterijas. Tālāk TEC kontroles un vadības sistēmām tiek izmantota līdzstrāva. Ar līdzstrāvas/maiņstrāvas pārveidotāju var tikt nodrošināta svarīgāko drošības iekārtu barošana, kā, piemēram, mūsu apskatītais avārijas režīma eļļas sūknis galvenajai turbīnai. Pārsvarā šie sūkņi ir lielas jaudas, tāpēc šis variants nav tik bieži sastopams. Avārijas apgaismojumam lieto gaismekļus ar iebūvētām akumulatora baterijām, kam jānodrošina evakuācijas ceļa apgaismošana. Atgriežoties pie eļļošanas sistēmas, jāpiebilst, ka svarīga tās sastāvdaļa ir eļļas attīrīšanas sistēma. Turbīnas darba procesā eļļā nokļūst dažādi piemaisījumi, mehāniskas daļiņas. Attīrīšana tiek nodrošināta ar automātiskiem pašattīrošajiem filtriem, centrbēdzes attīrītājiem vai vakuuma attīrītājiem. Šo filtrācijas sistēmu darbība tiek nodrošināta ar kontrolieru un automātikas palīdzību. Atgriežoties pie eļļošanas sistēmas, jāpiebilst, ka svarīga tās sastāvdaļa ir eļļas attīrīšanas sistēma. Turbīnas darba procesā eļļā nokļūst dažādi piemaisījumi, mehāniskas daļiņas. Attīrīšana tiek nodrošināta ar automātiskiem pašattīrošajiem filtriem, centrbēdzes attīrītājiem vai vakuuma attīrītājiem. Šo filtrācijas sistēmu darbība tiek nodrošināta ar kontrolieru un automātikas palīdzību. Turbīnas kontroles sistēma sastāv no: Elektrohidrauliskā rotācijas frekvences regulatora (ierīce, kas regulē gāzes turbīnas degvielas iesmidzināšanu, lai uzturētu nepieciešamo rotācijas frekvenci); Starta drošības kontroles sistēmas, kas bloķē turbīnas iedarbināšanu, ja nav nodrošināts kāds no drošas palaišanas nosacījumiem. Kontroles sistēma ir integrēta kopējā TEC vadības sistēmā DCS. Kritiskās sistēmas tiek dublētas trīskārtīgi (TMR- Triple Modular Redundant technology). Signāls no šīm trim sistēmām tiek nosūtīts uz salīdzināšanas sistēmu (voting system), kas salīdzina trīs signālus un izejā dod vienu. Ja vienā no sistēmām radusies kļūme, operators to ierauga. Signāls tiek formēts no atlikušajām divām sistēmām un darbība netiek pārtraukta. Arī salīdzināšanas sistēma var būt TMR, jo šajā gadījumā tas ir ķēdes vājais posms. Ja pārstāj funkcionēt salīdzināšanas sistēma, tad konkrētā sistēma pārstāj funkcionēt. Rotācijas frekvences regulators. Elektromehānisks regulators regulē degvielas padevi gāzes turbīnā, saņemot vadības signālus no elektroniska kontroliera. Pie slodzes izmaiņas izmainās arī rotācijas ātrums, bet frekvences regulators to koriģē. Regulators reaģē ne tikai uz ģeneratora slodzes izmaiņām, bet arī uz rotācijas ātruma sensoru datiem. Sensori šajā sistēmā ir vairāki, lai turbīna varētu turpināt darbu, ja notiek viena sensora atteice. Regulējošā sistēma ir veidota tā, lai vienas komponentes atteices gadījumā turbīna neapstātos. To nodrošina ar nu jau apskatīto divkāršo (DMR Double Modular Redundant) vai trīskāršo (TMR) dublēšanu un salīdzināšanas sistēmu, kas salīdzina visus dublējošos signālus un izejā dod vienu, korektu signālu. Rotācijas frekvences regulatori agrāk bija mehāniskā tipa, bet pašlaik pamatā tiek izmantoti tikai elektroniskie. Sastopams ir arī abu tipu apvienojums. Regulatoru ar kontroles programmas palīdzību ir iespējams darbināt dažādos režīmos, piemēram, starta režīms, slodzes režīms, slodzes samazināšanas režīms, bezslodzes režīms, apkopes režīms. Rotācijas ātrumu ierobežojošā ierīce nodrošina turbīnas apstādināšanu, ja tā pārsniedz ražotāja noteikto pieļaujamo rotācijas ātrumu. Tās sastāvā ietilpst neatkarīgi ātruma sensori un apstādināšanas sistēma. Apstādināšanas mehānismam, kas nodrošina degvielas atslēgšanu, jābūt bezatteices. Par to jāpārliecinās, saskaņā ar apkopes grafiku veicot regulāras pārbaudes. Šī sistēma ir turbīnas aizsardzības sistēmu sastāvā. Tā kā šīs sistēmas ir vitāli svarīgas, tad tām tiek nodrošināta trīskārša dublēšana un signālu salīdzināšana starp dublētajiem kanāliem. Starta iekārta. Gāzes turbīnas palaišanai tiek lietota statiskā starta iekārta. Startēšanas 6 pulsu frekvences pārveidotājs (SFC starting frequency converter), izmantojot ģeneratoru kā motoru, iegriež turbīnu. Šāda sistēma galvenokārt ir vajadzīga, lai turbīnu palaistu. To lieto turbīnas mazgāšanai un citām apkopes procedūrām. Turbīnas palaišanas laikā ģenerators tiek darbināts kā motors, ko baro ar SFC, savukārt SFC baro speciāls tam paredzēts transformators. 62

65 Tvaika katli Mūsu aplūkotajā spēkstacijā tvaika katli jeb tā sauktie siltuma utilizācijas katli (HRSG Heat Recovery Steam Generator) ir pievietoti pie turbīnas izplūdes. Tātad tas savāc izmantotās gāzes no turbīnas un ražo tvaiku. Ar šo tvaiku savukārt tiek griezta tvaika turbīna un nodrošināts siltums pilsētai. Vispārīgi ņemot, tvaika katlu var sadalīt šādās sastāvdaļās: ieplūdes kanāls, vairākas siltumapmaiņas sekcijas, tvaika pārkarsēšanas sekcija, vairākas tvaika atdalīšanas tvertnes ar tvaika žāvētājiem, izplūdes kanāls, siltumizolācija, izplešanās savienojumi, atbalsta konstrukcijas, piekļuves lūkas, cauruļvadi, vārsti (ar attālinātu vadību un bez), instrumenti un piederumi. Tvaika katls ir milzīgs. Salīdzinājumā ar turbīnas un ģeneratora izmēriem tas līdzinās piecstāvu mājai. Šī milzīgā metāla konstrukcija noteikti ir TEC mehāniskā daļa, bet tā vadība ir elektriskā daļa. Spiediena un temperatūras devēji, cirkulācijas sūkņi, to palaidēji, vārstu vadība un ūdens līmeņa regulēšanas automātika būs elektriskajā daļā. Ja kāds no, piemēram, temperatūras vai spiediena devējiem sāks sniegt nepareizus rādījumus, tā nomaiņa būs jāveic elektriķim, nevis mehāniķim. Tvaika katls darbojas pilnīgi vai daļēji automātiskā režīmā. Tā palaišanu un apstādināšanu veic operators no centrālās kontroles telpas. Palaišanas laikā tiek ņemts vērā uzsilšanas ātrums, lai metāla konstrukcijas izplestos vienmērīgi un neradītu nevēlamas slodzes. Šim nolūkam tiek mērītas temperatūras svārstības ieejā. Programma seko līdzi, lai tiktu ievērots ražotāja noteiktais temperatūras kāpšanas straujums. Tāpat tiek uzraudzīts saražotā tvaika spiediens un temperatūra. Tvaika temperatūra un spiediens, ja tas neatbilst iestatītajiem parametriem, pirms padošanas uz tvaika turbīnu var tikt automātiski koriģēts. Šim nolūkam var tikt uzstādīta speciāla tvaika temperatūras kontroles sistēma ar dzesēšanas funkciju. Ja spiediens katlā tiek pārsniegts, tad pa speciāliem drošības vārstiem tvaiks tiek nolaists speciālā skurstenī ar klusinātāju galā. Par visiem šiem procesiem operators saņem informāciju uz ekrāna centrālajā kontroles telpā. Atkarībā no ražotāja var tikt noteikts katla palaišanas biežums gadā palaišanas gadā šāda izmēra katlam ir minimālā prasība. Palaišanas biežums tieši ietekmē katla mūžu un ražotāja garantiju. Katra katla palaišana un apstādināšana tērē materiālu resursus. Katla konstrukciju materiāli tiek aprēķināti, lai tie kalpotu vismaz 25 gadus Tvaika turbīna Tvaika turbīna ir tā, kas ļauj pacelt gāzes turbīnas kombinētā cikla spēkstacijas lietderīgumu līdz 60% un nedaudz virs. Tendences rāda, ka tiks meklēti veidi, kā lietderīgumu pacelt vēl augstāk. Tvaika turbīna var atrasties uz vienas ass ar gāzes turbīnu un kopīgu ģeneratoru. Tāpat tās var atrasties atsevišķi un griezt katra savu ģeneratoru. Uzbūves princips ir līdzīgs kā gāzes turbīnai, tikai šeit nav kompresora un degkameras. Tvaika turbīnai ir vairākas daļas, kurās tvaiks tiek pakāpeniski izmantots. Vispirms tvaiks iziet caur turbīnas augstspiediena daļu. Pēc tam tvaiks atkārtoti tiek izmantots vidēja/zema spiediena daļā, un visbeidzot tiek novadīts uz kondensatoru. Tvaika turbīna ir veidota tā, lai tā spētu pastāvīgi strādāt siltuma ražošanas režīmā (ziemas laikā) un kondensācijas režīmā (vasaras laikā). Tā pielāgojas gāzes turbīnas un utilizācijas tvaika katla darbības režīmiem, kā arī siltumenerģijas ražošanas prasībām (District Heating System). Turbīnai pievadītā tvaika spiediens var svārstīties. Vadības sistēmas ar kontroles droseles palīdzību efektīvi nodrošina darbu, pie dažādām slodzēm uzturot nominālos apgriezienus. Tvaika turbīna ir sekundāra un tā nedrīkst ierobežot gāzes turbīnas darbību. Kondensācijas režīmā turbīnas jauda TEC-2 ir ap 180 MW. Nominālie apgriezieni minūtē att. General Electrics kombinētā cikla A sērijas tvaika turbīna 80 MW 160 MW. 63

66 Turbīna ir aprīkota ar galvenās tvaika līnijas stopvārstu un vadības/kontroles apejas vārstu. Ģeneratora atslēgšanas gadījumā tvaiks automātiski tiek novadīts ar vadības/kontroles apejas vārsta palīdzību uz siltummaini (DHS) un atslēgts ar stopvārstu. Šis process tiek nodrošināts ar attālinātu vārstu vadību. Vasaras laikā TEC ar pilnu jaudu darbojas kondensācijas režīmā. Ja notiek neplānota tvaika turbīnas atslēgšanās, gāzes turbīna var turpināt darbu vienkāršajā ciklā, nepieciešamības gadījumā tvaiku 100% novadot uz kondensatoru. Ziemas laikā TEC darbojas koģenerācijas režīmā (siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana). Dzesēšanas sistēma tiek darbināta tikai daļēji. Ja tvaika turbīna atslēdzas, tad tikai daļa tvaika var tikt novadīta un atdzesēta kondensatorā. Atlikušais tvaiks tiek nolaists pa tvaika katla drošības vārstiem. Secīgi būtu jāsamazina arī gāzes turbīnas jauda. Šādā situācijā siltumenerģijas ražošana tiek pārtraukta. Turbīnas eļļošanas sistēma. Gāzes un tvaika turbīnas nevar strādāt bez eļļošanas sistēmas. Tā sastāv no atsevišķas eļļas uzglabāšanas tvertnes, darba tvertnes, sūkņiem, pārsūknēšanas sūkņiem, eļļas dzesētājiem, eļļas sildītājiem (pirms palaišanas turbīna jāuzsilda). Tiem jānodrošina turbīnas eļļošana palaišanas, darbības un apstādināšanas laikā. Tāpat kā dublējas citu svarīgo sistēmu elementi, dublējas arī sūkņi. Bez tiem ir arī avārijas sūknis, ko darbina no rezerves avota (baterijām). Maiņstrāva var tikt nodrošināta ar līdzstrāvas/maiņstrāvas pārveidotājiem. Sprieguma pazušanas brīdī turbīna var palikt bez pietiekamas eļļošanas, kas var novest pie bojājumiem. Eļļai ir arī attīrīšanas sistēmas centrbēdzes separatori, filtri, vakuumsistēmas. Tvaika turbīnas kontroles sistēmas. Turbīna tiek vadīta ar elektrohidraulisku kontroles/vadības sistēmu, kas regulē turbīnas ātrumu palaišanas laikā un pie nominālās slodzes. Vadības sistēma ir pilnībā integrēta ar DCS. Tas ir nepieciešams, lai varētu koordinēti vadīt turbīnu un apejas vārstu pie dažādiem TEC darba režīmiem. Turbīnas kontroles sistēma kontrolē arī siltuma daudzumu, kas tiek novadīts uz DHS siltummaini. Avārijas ātruma ierobežošanas vadība (Emergency Over Speed Governor) aizsargā turbīnu no apgriezienu pārsniegšanas, kad nenostrādā turbīnas kontroles sistēma. Tai ir atsevišķa, neatkarīga vadības ķēde, kas noslēdz stopvārstus un vadības vārstus un dod signālu uz DCS. Tvaika turbīnas aizsardzība un uzraudzība ir veidota tā, lai aizsargātu turbīnu no jebkura bīstama darba apstākļa. Aizsardzībai nostrādājot, turbīna tiek atslēgta vai samazināta tās jauda. Šī ir kritiskā sistēma un tā tiek nodrošināta ar trīskārši dublētiem signālu kanāliem. Tas palīdz nodrošināt augstu sistēmas uzticamību un ļauj neitralizēt viltus atslēgšanās signālus. Viltus atslēgšanās signāli var rasties kāda sensora kļūmes dēļ, tam izejot no ierindas. Tādēļ tiek lietotas jau agrāk apskatītās TMR un salīdzināšanas sistēmas. Aizsardzības sistēmas sastāvā ietilpst rotācijas frekvences pārsniegšanas aizsardzība. Īpaši tvaika turbīnām ir arī iekšējo slodžu analīzes sistēma, kas seko līdzi lielām slodzes izmaiņām un dažkārt ierobežo jaudas pieauguma straujumu. Tas nepieciešams, lai novērstu nevēlamu turbīnas darba režīmu, un, tā rezultātā, darba mūža samazināšanos. Sekojoši turbīnas uzraudzības instrumenti nodrošina minimālās prasības: Turbīnas apgriezienu skaits turbīnas rotācijas frekvences uzraudzība; Gultņu vibrācija nevēlamas vibrācijas var neatgriezeniski bojāt turbīnu; Diferenciālā izplešanās tiek mērītas iekšējās slodzes; Ekscentitāte slodze uz turbīnas rotoru (pēc ražotāja prasībām); Vārstu pozīcija parāda kādā pozīcijā ir dažādi galveno un palīgsistēmu vārsti; Gultņu temperatūra pārkaršanas aizsardzība; Gultņu eļļas temperatūra dzesējošās eļļas temperatūra; Galējā gultņa nodilums; Izplūdes temperatūra atstrādātā tvaika temperatūra. 64

67 Turbīnas apstādināšana tiek sākta, ja: Pārsniegts pieļaujamais griešanās ātrums; Vadības sistēmā kritiska kļūda; Zems eļļas spiediens; Augsts spiediens kondensatorā; Pārāk liels galējā gultņa nodilums; Augstas rotora vibrācijas; Ģenerators atslēdzies; Vienlaicīgi atslēgušies divi kondensatora sūkņi; Galvenā sūkņa eļļas spiediens zems; Pārāk augsts līmenis kondensatorā. Uzskaitītās vienības ir kritiski svarīgas tvaika turbīnas darbībai. Ja kāds no šiem noteikumiem netiek ievērots, tas ar laiku var novest pie lieliem turbīnas bojājumiem. Tādēļ turbīna tiek apstādināta, pirms tai ir radušies bojājumi. Automātiskā sekvenciālā starta bloķēšanas sistēma nodrošina secīgu palīgiekārtu startu, pirms var tikt iedarbināta pati (tvaika/gāzes) turbīna. Tas pats tiek nodrošināts, turbīnai apstājoties. Piemēram, eļļas sūkņi vēl kādu laiku pēc turbīnas apstādināšanas paliks darbībā, lai nodrošinātu dzesēšanu. Šī sistēma palīdz operatoram palaišanas un apstādināšanas procesos, lai netiktu aizmirsts par kādu no palīgsistēmām, piemēram, nav atslēgts turbīnas pagriešanas mehānisms. Aizsardzības sistēmai ir pievienota kopējai vadības sistēmai DCS, kuru aplūkosim vēlāk Kondensators Bez kondensatora šis siltuma cikls nevarētu darboties. Lai izmantoto tvaiku atkal atgrieztu katlā ar sūkņiem, ir nepieciešams tvaiku pārvērst atpakaļ ūdenī. Kad tvaiks tiek atdzesēts, tas kondensējas par ūdeni, tiek savākts, un ar cirkulācijas sūkņiem nogādāts atpakaļ katlā atkārtotai izmantošanai. Pastāv arī cikli, kuros atstrādāto tvaiku pēc turbīnas tūlīt atgriež katlā atkārtotai uzkarsēšanai. Mūsu aplūkotajā siltuma ciklā ietilpst tvaika kondensēšana. Šai iekārtai ir sava automātiskā vadības sistēma, kas regulē ūdens līmeni, temperatūru (dzesējamam ūdenim, kondensātam), un nosaka vārstu un sūkņu darbību. Kondensācijas process ar siltummaiņa palīdzību notiek kondensatorā. Tvaikam plūstot caur siltummaini, siltums tiek novadīts uz dzesējamo ūdeni. Dzesējamais ūdens uzņemto siltumu tālāk nodod vai nu siltumenerģijas patērētājam vai atmosfērā ar dzesēšanas torņu palīdzību. Cirkulāciju nodrošina vairāki dzesēšanas ūdens cirkulācijas sūkņi. Dzesēšanas torņi jaunās stacijās tiek izgatavoti ar piespiedu dzesēšanu (ar ventilatoriem). Tas dod iespēju samazināt torņa lielumu, nesamazinot dzesētspēju. Kondensators ir būvēts tā, lai tas vasaras laikā nominālā darba režīmā spētu kondensēt pilnīgi visu tvaika katla (HRSG) saražoto tvaiku. Tvaikam plūstot caur siltummaini, tas tiek atdzesēts, kondensējas un tiek savākts siltumkastē. Tālāk ar katla ūdens cirkulācijas sūkņiem tas tiek nogādāts atpakaļ tvaika katlā. 65

68 4. Elektriskā daļa 4.1. Gāzes un tvaika turbīnas ģeneratori Ģenerators ir elektromašīna elektroenerģijas ražošanai. Elektroenerģijas ražošanai tiek izmantoti trīsfāžu maiņstrāvas ģeneratori, kurus mehāniski griež turbīna. Kamēr ģenerators ir darbībā, elektroenerģija tiek piegādāta patērētājiem. Saražotā elektroenerģija netiek uzkrāta spēkstacijā. Spēkstacijās var būt dažādas jaudas ģeneratori. Tas atkarīgs no pašas spēkstacijas lieluma. Kā jau iepriekš apskatījām, kombinētajā ciklā vienu ģeneratoru var griezt divas turbīnas. Ģeneratoru raksturo nominālie parametri: Nominālais spriegums; Nominālā jauda; Nominālais jaudas koeficients; Nominālā rotācijas frekvence; Nominālā statora strāva; Nominālā rotora strāva. Rotācijas frekvenci tīklā var iespaidot tikai ļoti lielas jaudas elektrocentrāles. Latvijas elektrocentrāles to nevar, bet Krievijā tādas ir. Lietderības koeficients ģeneratoriem ir augsts (98 % 99 %). Pie lielām jaudām arī 1 % 2 % veido vērā ņemamu jaudas zudumu. Tātad silšanu rada jaudas zudumi statorā un rotorā, un berze gultņos. Lielas jaudas ģeneratori tiek dzesēti ar gaisu, ūdeņradi vai dzesēšanas šķidrumu. Priekšstatu par dzesēšanas sistēmu pielietojumu atkarībā no jaudas var iegūt, aplūkojot sekojošo tabulu, ko piedāvā Siemens: Tabula 3.1. Siemens piedāvātie ģeneratori un to dzesēšanas metodes. Šie ir Siemens dati. Citu ražotāju piedāvātais jaudas sadalījums var būt nedaudz savādāks. Gaisa dzesētie ģeneratori ir kombinētajam ciklam ar gāzes turbīnu un jauda ir aptuveni MVA. Ģeneratoru dzesēšanas sistēmas var būt atklātās (netīrās iesūc gaisu no mašīntelpas) vai pilnīgi slēgtās (tīrās), kur gaiss cirkulē slēgtā kontūrā un tiek dzesēts ar ūdeni. Ar ūdeņradi dzesējamie ģeneratori ir ar lielākām jaudām MVA. Ūdeņradis dzesē ģeneratoru, bet ūdeņradi dzesē ar spēkstacijas dzesēšanas ūdeni vai ar gaisa ūdens tipa dzesētājiem. Salīdzinājumā ar gaisu, ūdeņradim ir vairākas priekšrocības: tas labāk dzesē, jo tam ir lielāka siltumietilpība (14,35 reizes); pagarinās izolācijas darba mūžs, jo nenotiek gaisa saskare ar izolāciju, un ar to saistītie ķīmiskie procesi, kas veicina izolācijas novecošanu; tīrs ūdeņradis neuztur degšanu, tātad samazinās elektriskā loka radītie bojājumi. Tā kā ūdeņraža (3 % 81,5 % H 2 ) un gaisa maisījums ir viegli uzliesmojošs un sprādzienbīstams, tad šīm sistēmām ir uzstādīta ūdeņraža uzraudzības sistēma (spiediena kontrole, satura analīze) un žāvēšanas sistēma. 66

69 Ģeneratoru ierosmi regulē automātiskais ierosmes regulators AIR (AVR Automatic Voltage Regulator), kas nodrošina ģeneratora automātisku pārslēgšanu no darba uz rezerves ierosmi un otrādi, neatslēdzot to no tīkla. AIR ir saskaņota ar pārējās automātikas darbību (turbīnas regulators). Automātiskās ierosmes sistēma sastāv no: Ierosinātāja, kas dod ierosmes tinumam nepieciešamo strāvu (ierosmes transformators); Automātiskās ierosmes regulēšanas iekārtas; Ierosmes radītā līdzstrāvas elektromagnētiskā lauka dzēšanas iekārtas; Dažādiem komutācijas aparātiem un palīgiekārtām. Automātiskā ierosmes regulēšanas iekārta regulē ģeneratora ierosmes sistēmu, lai uzturētu patstāvīgu spriegumu pie slodzes izmaiņām. Apskatāmās termoelektrocentrāles ierosmei izmanto speciālus ierosmes transformatorus, kuri parasti ir sausā tipa un ar gaisu dzesējami. Ir arī citi ierosmes veidi, kā, piemēram, ģeneratori, pašierosme. Magnētiskā lauka automātiskā dzēšanas sistēma paredz lauka dzēšanu 1 sekundes laikā, kad ģenerators tiek atslēgts un izlādēts ar nelineāru rezistoru palīdzību. Lauka dzēšanas sistēma tiks automātiski aktivizēta avārijas gadījumā, piemēram, ja ir īsslēgums. AIR iestatījumiem un darbībai jābūt saskaņotai ar elektrostacijas un energosistēmas pārējās automātikas darbību, piemēram, turbīnas vadības sistēmu. Palielinoties ierosmei, turbīna tiek pakļauta lielākai slodzei, un ir nepieciešams iesmidzināt vairāk degvielas, lai uzturētu nominālo griešanās ātrumu. Elektrostacijā jābūt pieejamiem AIR iestatījumu parametriem, lai to nomaiņas gadījumā parametrus varētu uzstādīt jaunajam AIR. Ierosmes galvenie parametri ir: Ierosmes spriegums; Ierosmes strāva; Nominālā jauda; Forsēšanas spēja; Forsēšanas ātrums. Ierosmes galvenie uzdevumi ir: Droša ierosme; Tai jābūt neatkarīgai no ārējā tīkla svārstībām; Jābūt ātrdarbīgai un ar pietiekamu forsētspēju; Ātri un efektīgi jādzēš ģeneratora magnētiskais lauks. Darba ierosinātāja AIR un forsēšanas iekārtas jāiestata tā, lai, spriegumam tīklā pazeminoties līdz noteiktai vērtībai: Būtu nodrošināta darba ierosmes sprieguma palielināšana (forsēšana) ne mazāk kā 2 reizes pret nominālo ierosmes spriegumu, bet atbilstoši ģeneratora tipam; Ierosmes sprieguma palielināšanās ātrums atbilstu nominālajam; Ierosmes forsēšanas ilgums būtu ierobežots automātiski. Rezerves ierosinātājam jānodrošina ierosmes forsēšana ar spriegumu, kas vismaz 1,3 reizes pārsniedz rotora ierosmes nominālo spriegumu. Ģeneratoriem jāsaglabā nominālā jauda un jaudas koeficients, ja vienlaicīgi sprieguma novirze ir +/- 5% un frekvences novirze savukārt ir +/- 2,5 %. Ja vienlaicīgi ir paaugstināts spriegums un pazemināta frekvence, tad noviržu absolūto vērtību summa nedrīkst pārsniegt 6 %. Tiek nodrošināta arī aizsardzība pret pārierosmi. Šo kvalitātes rādītāju uzturēšanai tiek izmantota automātiskā ierosmes sistēma kopā ar turbīnas vadības sistēmu. Lai izvairītos no traucējumiem elektroenerģijas padevē, pirms lielo patērētāju pieslēgšanas veic jaudas pieprasījumu. Aizsardzības un kontroles sistēma daļēji ietilpst turbīnas sastāvā. Piemēram, gultņu eļļošanas sistēma turbīnai un ģeneratoram ir kopīga. Tātad arī mērinstrumenti šai sistēmai ir kopīgi. 67

70 Ģeneratoru palaišanas un darba režīmos jākontrolē šādi parametri: Statora spriegums, strāva, aktīvā un reaktīvā jauda; Rotora spriegums un strāva; Statora tinuma un tērauda serdes temperatūra; Dzesējošās vides temperatūra; Visu gultņu temperatūra; Blīvējošo gultņu eļļas spiediens un temperatūra; Eļļas līmenis gultņu eļļas vannās; Turboģeneratoru kontaktgredzenu vibrācija; Visu veidu gultņu vibrācija; Dzesējošā ūdens spiediens; Izolācijas pretestības mērīšanas ierīce; Ūdeņraža dzesēšanas gadījumā: ūdeņraža gāzes noplūdes atklāšanas sistēma, ūdeņraža tīrības analizētājs, ūdeņraža esamības noteikšana gultņos un kopnēs, ūdeņraža žāvētājs. Atkarībā no ražotāja tiek piedāvāta programmatūra, kas ļauj vizuāli aplūkot uzskaitīto un informē par atkāpēm no normas. Nākamajā attēlā (3.6. att.) ir piemērs no General Electrics uzraudzības programmatūras: 3.6. att. General Electrics aizsardzības un kontroles sistēmas programmatūras piemērs. Ģeneratora aizsardzības un kontroles sistēmas ir modulāras uzbūves, un aprīkotas ar diviem neatkarīgiem kanāliem. Ja viens no kanāliem pārstāj strādāt, ģeneratoram neapstājoties automātiski tiek pāriets uz otru. Katra aizsardzības funkcijas tiek nodrošināta ar savu individuālo nostrādes releju. Lai palielinātu uzticamību, tās ir sadalītas neatkarīgās grupās. Visi mērījumu sensori izejā dod 4 līdz 20 ma. Par iekšējām kļūdām ierosmes sistēmā tiek dots signāls uz DCS (Distributed Control System) Sinhronizācijas iekārtas Automātiski sinhronizējoša iekārta automātiski regulē ģeneratora ātrumu (izmantojot turbīnas ātruma regulatoru) un ģeneratora spriegumu (izmantojot AIR automātisko ierosmes regulatoru). Manuālā jeb rokas režīma sinhronizācijas panelis. Tas atrodas centrālajā kontroles telpā. Divi voltmetri, divi frekvenču mērītāji un sinhronoskops. Bez instrumentiem ir arī automātiskā/rokas režīma pārslēgšanas slēdzis, apgriezienu palielināšanas un samazināšanas pogas, ģeneratora pieslēgšanas/atslēgšanas pogas. 68

71 Automātiskajai sinhronizācijai ir nodrošināti divi kanāli, lai palielinātu tās uzticamību un drošumu. Ģeneratori tiek sinhronizēti ar 330 kv un 110 kv tīkliem un tiek pieslēgti tīkliem ar ģeneratora jaudas slēdzi. Ģeneratoru var atslēgt, un elektrostacija var strādāt tikai sev pašpatēriņam. Mērījumu instrumenti katram ģeneratoram (strāva, spriegums, frekvence, aktīvā un reaktīvā jaudas komponente, jaudas koeficients): Voltmetrs (V); Ampērmetrs (I); Frekvences mērītājs (Hz); Vatmetrs (MW); Volt-Ampērmetrs (MVAr); Megavatstundu skaitītājs (MWh); Megavolt-ampērstundu skaitītājs (MVArh); Cosφ noteicējs. Mērījumu instrumenti galvenajam paaugstinošajam transformatoram. Strāva, spriegums, aktīvā un reaktīvā jauda tiek mērīta transformatora augstsprieguma pusē: Ampērmetrs (A) Voltmetrs (V) Vatmetrs (MW) Volt-ampērmetrs (MVAr) Vatstundu skaitītājs izejošā aktīvā jauda (MWh) Volt-ampērstundu skaitītājs izejošā reaktīvā jauda MVArh) Mērījumos tiek izmantoti mērinstrumenti ar precizitāti ~0.5% aktīvajai jaudai un ~1% reaktīvajai jaudai. Galvenie mērinstrumenti atrodas centrālajā kontroles telpā viegli ieraugāmā vietā Pašpatēriņš Pašpatēriņš ir nepieciešams, lai nodrošinātu visu aparātu, mehānismu, aizsardzības ķēžu, vadības ķēžu, aizsardzības ķēžu, kontroles ķēžu un uzskaites ķēžu apgādi ar elektroenerģiju. To nodrošina pašpatēriņa transformatori. Kā piemēru veiksim nelielu ieskatu Rīgas TEC 2 (vecā energobloka) pašpatēriņu iedalījumā [16]. Rīgas TEC 2 (vecajā energoblokā) ir triju tipu sadales ietaises: Komplekta tipa sadales ietaise 6 kv; Komplekta tipa sadales ietaise 0,4 kv; Paneļa tipa sadales ietaise 0,4 kv. Par sadales ietaisi sauc komutācijas aparātu un kopņu kompleksu, kas paredzēts elektroenerģijas pieņemšanai un sadalīšanai. Komplekta tipa sadales ietaise 6 kv kopumā tādas ir trīs: Galvenā korpusa 6 kv pašpatēriņa sadale sastāv no atsevišķiem skapjiem, kas komplektēti kā autonomas ligzdas patērētāju pievienošanai, un sastāv no iebūvēta komutācijas aparāta, mērīšanas aparātiem, releju aizsardzības un automātikas, vadības aparatūras, signalizācijas un citām palīgierīcēm. Pamata barošana tiek nodrošināta ar diviem transformatoriem un ekranētiem strāvvadiem. Rezerves barošana tiek veikta ar vienu pašpatēriņa transformatoru (32 MVA) un diviem ekranētiem strāvvadiem. Komplektie sadales skapji aprīkoti ar strāvmaiņiem, spriegummaiņiem un jaudas slēdžiem, kas iemontēti speciālos pārvietojamos ratiņos. Skapī ratiņi var ieņemt trīs stāvokļus: Darba stāvoklis, kad primārās un sekundārās ķēdes atvienojošie kontakti savienoti; Kontroles stāvoklis, kad primārās ķēdes atvienojošie kontakti atvienoti, bet sekundārās ķēdes savienotas; Remonta stāvoklis, kad primārās un sekundārās ķēdes atvienojošie kontakti atvienoti un ligzdā sprieguma nodalījuma aizbīdņi noslēgti ar atslēgu. 69

72 Ūdens sildīšanas katlumājas 6 kv divas pašpatēriņa sadales ietaises. Nodrošina elektroenerģijas barošanu ūdens sildīšanas katliem, palīgmehānismiem, pacēluma tīkla sūkņiem, ķīmiskā ceha un attīrīšanas iekārtu transformatoriem. Krasta sūknētavas 6 kv pašpatēriņa sadale atrodas uz Rīgas HES ūdenskrātuves dambja un paredzēta tikai krasta sūknētavas elektroapgādei. Sūknētavai ir divas sekcijas, kas barojas no divām atsevišķām elektropārvades līnijām. Uz katra sekcijas ievada pirms slēdža pievienoti 100 kva pašpatēriņa transformatori 6/0.23 kv. No transformatoriem barojas sadales ietaises vadības ķēdes, signalizācija, apsildīšana, ventilācija, apgaismošana, kā arī krasta sūknētavas visi 0,23 kv elektrodzinēji, automātika un signalizācija. 0,4 kv sadales ietaises pašpatēriņu sadale (PS) paredzēta zemspriegumu iekārtu barošanai. Tie ir elektrodzinēji, spēka sadalnes, aizbīdņu sadalnes, apgaismošanas sadalnes, metināšanas tīkls, kravas celšanas mehānismi utt. Struktūrvienību ražošanas korpusos uzstādītas šādas 0,4 kv sadalnes: Galvenā korpusa 0,4 kv PS; Ūdens sildīšanas katlu mājas 0,4 kv PS divas; Mazuta (vai cita kurināmā) saimniecības 0,4 kv PS; Ķīmijas ceha 0,4 kv PS; Stacijas palīgkorpusa 0,4 kv PS; Mazuta piesārņotu ūdeņu attīrīšanas iekārtu 0,4 kv PS; Notekūdeņu dīķu sūknētavas 0,4 kv PS; Centrālo remontdarbnīcu 0,4 kv PS. Pastāv arī pašpatēriņa mehānismu ARI (automātiskā rezerves ieslēgšana), kas paredzēta rezerves agregāta ieslēgšanai, ja darbā esošā mehānisma radītais spiediens samazinājies līdz avārijas līmenim, ja darbā esoša mehānisma elektrodzinēju atslēgusi releju aizsardzība vai personāla kļūdaina rīcība, ja pārsūknējamā šķidruma līmenis paaugstinājies vai pazeminājies līdz kritiskai atzīmei [17] Ģeneratora ekspluatācija Ģeneratoru ekspluatāciju nosaka iekārtu ekspluatācijas instrukcijas uzņēmumā. Tās ir izstrādātas atbilstoši konkrētā ģeneratora tipam pēc ražotāju norādījumiem un ieteikumiem. Ģeneratoru apkopes un pārbaužu intervālus uztur specializēta programma (piemēram, Maintenance Management System). Lai ģeneratoru ieslēgtu tīklā, jāizmanto precīzās sinhronizēšanas metode. Vienlaicīgi jābūt ieslēgtai nesinhronas ieslēgšanas bloķēšanas iekārtai. Pašsinhronizācijas metodi drīkst lietot, ja ģeneratora izgatavotājrūpnīca to pieļauj, vai kad jālikvidē avārija, bet ievērojot sekojošus nosacījumus: Turboģeneratoriem ar jaudu līdz 200 MW; Pirms pašsinhronizācijas jānovērtē vai pieslēdzamā ģeneratora patērētā reaktīvā jauda ieslēgšanas brīdī nepazeminās tīkla spriegumu līdz nepieļaujami zemam līmenim. Sprieguma palielināšanās ātrums, ierosinot ģeneratoru, nav ierobežots. Aktīvās slodzes palielināšanās ātrumu ģeneratoram nosaka turbīnas parametri. Strāvas palielināšanas ātrums statorā un rotorā ģeneratoriem: Ar netiešu tinumu dzesēšanu nav ierobežots; Ar tiešu tinumu dzesēšanu normālā režīmā nedrīkst pārsniegt aktīvās slodzes palielināšanas ātrumu; Avārijas režīmā ierobežojumu nav. Ģeneratoru atjaunošanas (kapitālie), uzturēšanas un kārtējie remonti jāveic vienlaicīgi ar turbīnu kapitālo un kārtējo remontu. Ja vienfāzes zemesslēgums ir ģeneratora sprieguma tīklā, tad, atkarībā no turboģeneratora jaudas, tas noteiktā laika periodā automātiski jāatslēdz no tīkla. Ja vienfāzes zemesslēgums ir ģeneratora statora tinumā, tad tas automātiski jāatslēdz no tīkla. 70

73 Ja zemesslēgums ir ģeneratora ierosmes ķēdē, tad ģeneratoriem ar netiešo rotora tinumu dzesēšanu ierosme jāpārslēdz uz rezerves ierosinātāju. Ja zemesslēgums ir rotora tinumā, ģenerators pie pirmās iespējas jāatslēdz, lai veiktu remontu. Strāvu starpība fāzēs turboģeneratoriem nedrīkst pārsniegt 12% un dīzeļģeneratoriem 20% no nominālās. Strāva nevienā fāzē nedrīkst pārsniegt nominālo darba strāvu. Ar samazinātu slodzi turboģeneratorus atļauts īslaicīgi darbināt asinhronā režīmā bez ierosmes. Tas ir noteikts ekspluatācijas un izgatavotājrūpnīcas instrukcijās, bet aizliegts jebkura tipa ierosināta sinhronā ģeneratora asinhrons režīms attiecībā pret pārējiem elektrostacijas ģeneratoriem Ģeneratoru tipveida pārbaužu saraksts Šajā nodaļā apskatīsim, kādas tipveida pārbaudes tiek veiktas Rīgas TEC 2 jaunajā blokā. Sakarā ar to, ka iekārtas ir jaunas, arī to uzturēšana prasa mazāku darbu. Par pamatu tiek ņemtas izgatavotājrūpnīcas instrukcijas un rekomendācijas [15]. Gāzturbīnas tipveida pārbaužu saraksts. Katra maiņa (veic stacijas operatīvais personāls): Pārbauda ūdens plūsmu, temperatūru un izvēdina katru ūdeņraža dzesētāju; Pārbauda ģeneratora kolektora gredzenus un sukas; Pārbauda devēju signālus no gāzes sistēmas (ģeneratora gāzes spiediens, ģeneratora gāzes tīrība) un salīdzina tos ar standarta vērtībām. Standarta vērtības veidojas no iepriekšējās darbības pieredzes. Tāpat devēju signālus jāsalīdzina ar iepriekšējo dienu rādījumiem, lai noteiktu tendences; Vizuāli pārbauda mitruma indikatorus (MI2971, MI2972 un MI2973). Zila krāsa norāda uz sausu H 2, bet rozā krāsa norāda uz pārmērīgu mitrumu H 2 paraugā, kas var ietekmēt gāzes analizatoru stabilitāti. Ja ir rozā krāsa, tad nomaina vai reģenerē mitruma indikatoru un nomaina gāzes tīrītāju; Vizuāli pārbauda gāzes sistēmas aprīkojumu: Visiem vārstiem jābūt pareizā pozīcijā; Salīdzina rādījumus uz visiem spiediena manometriem ar standarta vērtībām; Pārbauda un noregulē ūdeņraža vadības paneļa gāzes analizatorus un caurplūšanas plūsmas ātrumus; Pārbauda skatlodziņus gan šķidruma detektoros, gan blīvēšanas eļļas drenāžas sistēmas pludiņa podos un izdrenē kondensātu vai citu šķidrumu no līnijas. Reizi sešos mēnešos (veic ekspluatācijas dienesta elektroinženieri): Pārbauda gultņu izolāciju; Pārbauda kolektora gala ūdeņraža blīvējuma korpusa izolāciju; Reizi sešos mēnešos (veic ekspluatācijas dienesta energosistēmu inženieri): Pārbauda gāzes analizatora kalibrēšanas spriegumus; Pēc vajadzības kalibrē gāzes analizatorus; Veic diagnostiku ūdeņraža vadības panelim; Pārbauda brīdinājuma ierīču kalibrēšanu, darbību un kontaktus; Pārbauda brīdinājuma ierīču kalibrēšanu un darbību; Izlaiž šķidrumu no tīrītājiem, vispirms noņemot vāku noslēdzošā vārsta pamatā un tad atverot pašu vārstu. Ir ieteicams, lai būtu pieejams konteiners, kur savākt jebkuru šķidrumu, kas atrodas tīrītājā. Reizi gadā (veic uzturēšanas līguma uzņēmējs): Pārbauda pretestības temperatūras detektoru darbību; Pārbauda visu indikācijas ierīču kalibrēšanu; Pārbauda ierosinātāja sajūga izolāciju uz iezemēšanu. 71

74 Tehniskās apkopes dīkstāvju laikā (veic uzturēšanas līguma uzņēmējs): Pārbauda ūdeņraža dzesētāja caurules, vai to ūdens pusē neuzkrājas minerāli. Tvaika turbīnas tipveida pārbaužu saraksts turbīnas darbības laikā katrai maiņai (veic stacijas operatīvais personāls): Vispārīga iekārtas vizuālā inspicēšana (eļļas noplūdes utt.); Pārbauda iekārtas temperatūras (gaisa dzesēšanas, ūdens dzesēšanas); Pārbauda gultņus (temperatūra, vibrācijas); Pārbauda ģeneratora kolektora gredzenus un sukas. Kad iekārta ir izslēgta, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos (veic ekspluatācijas dienesta elektroinženieri): Pārbauda saskrūvēto savienojumu savilces griezes momentus; Pārbauda papildus ģeneratora kolektora gredzenus, sukas un iekārtas tīrību; Pārbauda ģeneratora elektriskās aizsargierīces. Reizi gadā (veic uzturēšanas līguma uzņēmējs): Veic uzturēšanas remontu. Ik pēc 4 vai 6 gadiem (veic uzturēšanas līguma uzņēmējs): Veic kapitālremontu Transformators Elektrostacijās galvenokārt tiek uzstādīti spriegumu paaugstinošie transformatori, kas strādā kopīgā blokā ģenerators transformators. Ja uz ģeneratora sprieguma kopnēm ir liela slodze, tad uzstāda tā saucamos reversīvos transformatorus. Šāda tipa spēkstaciju saites transformatori daļu diennakts var strādāt kā paaugstinošie transformatori un daļu diennakts kā pazeminošie. Paaugstinošiem transformatoriem sekundārais spriegums ir par 10% augstāks, nekā elektriskā tīkla nominālais spriegums. Tas nodrošina sprieguma zudumu kompensāciju 330 kv vai 110 kv tīklā. Savukārt primārajā pusē spriegums atbilst ģeneratora nominālajam spriegumam, kas var būt robežās no 6 kv līdz 30 kv. Gāzes turbīnas un tvaika turbīnas ģeneratoriem ir katram savs lieljaudas transformators attiecīgi 330 kv un 110 kv. Bez lieljaudas transformatoriem ir arī ģeneratoru palaišanas un ierosmes transformatori, zemsprieguma pašpatēriņa transformatori, instrumentācijas transformatori (sprieguma, strāvas), u.c. Visi lieljaudas transformatori ir aprīkoti ar aizsardzības sistēmām. Patstāvīgi tiek uzraudzīti temperatūras un eļļas līmeņi Elektrodzinēji Elektrodzinējs ir elektriskā mašīna, kas darbojas motora režīmā un pārveido elektroenerģiju mehāniskajā enerģijā. Mehānisko enerģiju tālāk izmanto, piemēram, sūkņu, ventilatoru un kontroles mehānismu darbināšanai. TEC-ā atrodas liels skaits elektromotoru. Praktiski visās sistēmās elektrodzinēji un to piedzītie mehānismi dublējas vai pat trīskāršojas. Tas ir vajadzīgs, lai atteices gadījumā nodrošinātu darbības nepārtrauktību. Tiklīdz kāds motors negaidīti pārstāj darboties, tā automātiski tiek iedarbināts rezerves motors un tiek sūtīts trauksmes signāls uz vadības sistēmu (DCS), lai informētu operatoru par notikušo. Dažu elektrodzinēju pielietojumu piemēri: 2 x siltumapgādes sūkņi ar maināmu ātrumu (frekvenču pārveidotājs), 2 x ūdens sildīšanas cirkulācijas sūkņi ar maināmu ātrumu (frekvenču pārveidotājs), 2 x ūdens sildīšanas sistēmas papildināšanas sūkņi ar maināmu ātrumu (frekvenču pārveidotājs), 2 x galvenās dzesēšanas ūdens cirkulācijas sūkņi ar maināmu ātrumu (frekvenču pārveidotājs), 2 x palīgdzesēšanas ūdens cirkulācijas sūkņi, 1 x notekūdeņu pārsūknēšanas sūknis, 2 x gāzes kompresori, 2 x saspiestā gaisa kompresori, 6 x dažādas nozīmes ķimikāliju dozēšanas sūkņi (ūdens ķīmiskās apstrādes sistēma), utt. 72

75 Visi uzskaitītie un vēl daudzi citi sūkņi ir pa diviem, kā jau tika noskaidrots, lai nodrošinātu rezervi atteices gadījumā. Motoru kontroles centrā (MCC Motor Control Center) katram atsevišķam sūknim atrodas motoru starteri, automātslēdži, lokālas/attālinātas vadības slēdzis, mērinstruments (jaudīgiem elektrodzinējiem ampērmetrs), vadības un aizsardzības ķēde. MCC ir integrēts DCS Elektrodzinēju ekspluatācija Tātad elektrodzinēju elektrostacijās ir ļoti daudz un to apkope, remonts, darbināšana un uzstādīšana sastāda lielu daļu no kopējā darba apjoma. Kā piemēru veiksim nelielu ieskatu Rīgas TEC 2 elektrodzinēju ekspluatācijā [14]. Vispārējie nosacījumi: Uz elektrodzinēja korpusa jābūt plāksnītei ar dzinēja tehniskajiem datiem, piedzenamā mehānisma operatīvajam apzīmējumam, bultai, kas norāda pareizo griešanās virzienu un inventāra numuram. Pie vadības pogām un atslēgām, kā arī pie avārijas apturēšanas pogas jābūt skaidrām norādēm, kādam elektrodzinējam tās pieder. Visu automātiski vai no distances vadāmo elektrodzinēju tiešā tuvumā jābūt avārijas apturēšanas pogai (ir arī izņēmumi, tos nosaka instrukcijās). Avārijas atslēgšanas pogām jābūt noplombētām. Elektrodzinēju korpusi un kabeļu metāliskie apvalki jāsazemē. Izvadu kārbas jānoblīvē pret ūdens, tvaika un citu šķidrumu iekļūšanu. Pārslodzēm pakļauto elektrodzinēju barošanas ķēdes vienā fāzē jābūt ampērmetram strāvas kontrolei. Uz ampērmetra skalas ar sarkanu svītru jāatzīmē elektrodzinēja nominālā strāva. Rezervē esošo mehānismu elektrodzinējiem jebkurā brīdī jābūt gataviem palaišanai. Rezervē esošie mehānismi periodiski jāieslēdz darbā, vienlaicīgi atslēdzot rezervē strādājošo mehānismu. Pirms rezerves mehānisma ieslēgšanas jāpārbauda elektrodzinēja un kabeļa izolācijas pretestība. EEL (elektrotehnisko iekārtu ekspluatācijas grupas) struktūrvienībā jābūt šādai elektrodzinēju tehniskajai dokumentācijai: Ar spriegumu 6 kv (neatkarīgi no dzinēja jaudas) pasei; remontu kartēm (aktiem); pārbaužu protokoliem; vadības, signalizācijas, releju aizsardzības shēmām; ekspluatācijas žurnāliem; Ar spriegumu līdz 1000 V un jaudu 100 kw un lielāku pasei; remontu aktiem; ekspluatācijas žurnāliem; Pārējiem jābūt reģistrētiem elektrodzinēju uzskaites žurnālā. Elektrodzinēju ekspluatācija ir iedalīta atbilstoši vairākiem nosacījumiem. Ir dažādi darba režīmi, kā arī atšķirīgas darbības ar dzinējiem. Pieļaujamie darba režīmi: Lai nodrošinātu normālu elektrodzinēju darbu, spriegumam uz pašpatēriņa kopnēm jābūt 100% līdz 105% no nominālā sprieguma. Elektrodzinēji var strādāt ar nominālo jaudu, ja frekvences novirze nepārsniedz ±2,5 % (48,75 līdz 51,25 Hz). Elektrodzinēju aktīvo daļu pielaižamo temperatūru nosaka izolācijas klase (tā ir norādīta elektrodzinēju pasē). Katrai izolācijas klasei pielaižamā temperatūra virs dzesējošā gaisa t uzrādīta tabulā Nr. 3.2: Tabula Nr Statora tinumu izolācijas klase A E B F H Pieļaujamā tº virs dzesējošā gaisa temp. ( C) tinumiem aktīvai dzelzij Elektrodzinēju gultņu t nedrīkst pārsniegt instrukcijās norādīto lielumu. Gultnim pievadāmās eļļas t jābūt no +35 C līdz +45 C. Dzinēju ieslēdzot, pieļaujama eļļas t +25 C. Elektrodzinēju gaisa dzesētājiem jānodrošina siltuma apmaiņa starp izplūstošo gaisu un ieplūstošo ūdeni. Elektrodzinēju instrukcijās ir noteiktas atļautās īslaicīgās pārslodzes. Elektrodzinēju gultņu vibrācijas amplitūda jebkurā darba režīmā nedrīkst pārsniegt noteiktas vērtības ( LEK 002 tabula ). Likvidējot tehnoloģiskos traucējumus, rezervē esošos agregātus drīkst ieslēgt bez dzinēja izolācijas mērīšanas. 73

76 Elektrodzinēju sagatavošana palaišanai un palaišana: Pirmo reizi palaižot elektrodzinēju, kā arī piestrādes laikā, sajūgam ar piedzenamo mehānismu jābūt izjauktam. Elektrodzinēju ieslēdz darbā piedzenamo mehānismu apkalpojošais personāls. Ja elektrodzinējs bijis rezervē ilgāk par 3 diennaktīm, jāveic dzinēja izolācijas pārbaudes. Elektrodzinēja izolācija uzskatāma par apmierinošu, ja tā nav zemāka: 6 kv elektrodzinējiem, mērot ar 2,5 kv megommetru, (atkarībā no tinuma temperatūras) par tabulā Nr uzrādīto. Tabula Nr Tinuma temperatūra C Tinuma temperatūra K Tinuma izolācijas pretestība MOm Izņēmums SCS2-9 elektrodzinēja izolācijas pārbaude: 6 kv kabeļa+6 kv transformatora tinuma un 3 kv kabeļa + elektrodzinēja izolāciju pārbauda pēc SCS2-9 apturēšanas vasaras sezonas beigās un pirms SCS2-9 palaišanas vasaras sezonas sākumā. Elektrodzinējiem spriegumam līdz 1000 V, mērot ar 1000 V megommetru, 0,5 MΩ (ja tinuma temperatūra ir no +10 C līdz +30 C). Likvidējot tehnoloģiskos traucējumus, rezervē esošos agregātus drīkst ieslēgt bez dzinēja izolācijas mērīšanas. Sagatavojot palaišanai elektrodzinēju pēc remonta, OEL (operatīvā dienesta spēka elektroiekārtu ekspluatācijas grupas) dežūrpersonālam: Jāpārbauda, vai noslēgti visi norīkojumi un rīkojumi, kas izdoti darbam ar konkrēto dzinēju vai tā pieslēgumu; Jānoskaidro, vai pabeigti visi darbi un veiktas nepieciešamās elektrodzinēja un pieslēguma pārbaudes; Jāpārbauda (pēc ierakstiem operatīvajā žurnālā, pēc maketa un apskatot pieslēgumu dabā), vai noņemti visi pārnesamie zemējumi un atslēgti zemēšanas naži; Jāapskata elektrodzinējs un tā pieslēgums (ligzda, sadales skapis, kabelis, palaišanas un releju aizsardzības iekārtas); Jāpārbauda dzinēja korpusa stacionārais zemējums; Jāpārbauda dzinēja korpusa un apkārtējās zonas tīrība; Jāpārbauda, vai noņemti visi pārnesamie brīdinājuma plakāti un vai vietā nepieciešamie operatīvie apzīmējumi; Ar megommetru jāizmēra elektrodzinēja izolācijas pretestība un jāpārbauda, vai nav pārtraukuma kādas fāzes tinumā; Jāsaņem atļauja elektroshēmas savākšanai un griešanās virzienu pārbaudei. Tehnoloģiskā struktūrvienība dežūrpersonālam, kas apkalpo agregātu, pirms agregāta ieslēgšanas: Jāpārbauda, vai agregāta darbības zonā pabeigti visi darbi, aizvesti cilvēki un novākti liekie priekšmeti; Jāpārbauda (vizuāli) avārijas pogas stāvoklis (ja agregātam tāda paredzēta) un plombas esamība; Jāpārbauda termokontroles stāvoklis; Jāpārbauda, vai savienojošais sajūgs nosegts ar aizsargapvalku un vai stacionārie aizsargrežģi (ja tādi paredzēti) ir savās vietās; Jāpārbauda eļļas līmenis un eļļas caurplūde slīdgultņos, ūdens caurplūde dzesētājos. Dzinēja iegriešanās process jākontrolē pēc ampērmetra (ja tāds paredzēts) rādījuma. Pēc dzinēja ieslēgšanas, tehnoloģiskā ceha personālam jāpārbauda vai elektrodzinējs strādā normāli (eļļošanas sistēma, gultņu temperatūra, vibrācija). 74

77 Elektrodzinēju apkope un kontrole darba režīmā: Darba režīmā elektrodzinējus kontrolē tehnoloģisko struktūrvienību personāls. Tā pienākumos ietilpst: nepieļaut elektrodzinēja pārslodzi (kontrole pēc ampērmetra rādījumiem); kontrolēt dzinēja korpusa un gultņu temperatūru, vibrāciju; kontrolēt slīdgultņu eļļošanas sistēmas; kontrolēt ūdens caurteci dzesētājos; nodrošināt tīrību elektrodzinēja darbības zonā, nepieļaut ūdens vai citu šķidrumu nokļūšanu uz dzinēja korpusa, spaiļu kārbas, gultņiem; Pēc grafika elektrodzinējus apskata OEL (operatīvā dienesta spēka elektroiekārtu ekspluatācijas grupas) personāls. Apskates gaitā papildus jāpārbauda: Vai nav sūces ūdens dzesētājos; dzinēja korpusa un kabeļu apvalku sazemējums; spaiļu kārbas stāvoklis; kontaktu stāvoklis sadales skapī (vizuāli); elektrisko suku nodilums (nepieciešamības gadījumā jānomaina); vai aizvērtas visa veida elektrisko skapju un sadaļu durvis; kontrolēt suku darbību līdzstrāvas elektrodzinējiem (vizuāli). Reizi mēnesī elektrodzinēji jāapskata EEL (ekspluatācijas dienesta elektrotehnisko iekārtu ekspluatācijas grupas) elektrotehnikas inženierim. Elektrodzinēju atslēgšana tehnoloģisko traucējumu situācijās: Elektrodzinējs nekavējoties jāatslēdz šādos gadījumos: noticis nelaimes gadījums ar cilvēkiem; salauzts darbināmais mehānisms; No dzinēja vai palaišanas iekārtas parādās liesmas vai dūmi. Dzinēja atslēgšanai var izmantot avārijas atslēgšanas pogu. Poga jātur nospiesta ~ 2 minūtes, lai neļautu dzinēju ieslēgt no attāluma. Pēc rezerves agregāta palaišanas vai tehnoloģiskā personāla brīdināšanas elektrodzinējs jāatslēdz šādos gadījumos: dzinējs darbojoties rada nenormālu skaņu; no dzinēja jūtama gruzduma smaka; dzinējs spēcīgi vibrē; statora strāva arī pēc dzinēja atslogošanas pārsniedz pieļaujamo; asinhronais dzinējs strādā nepilnu fāžu režīmā; gultņu temperatūra pārsniedz pieļaujamo; Radušies reāli draudi bojāt dzinēju (appludināt, pakļaut mitra tvaika iedarbei u.c.). Dzinēju, ko atslēgusi kāda no pamata aizsardzībām, atļauts atkārtoti ieslēgt tikai pēc dzinēja apskates un izolācijas pārbaudes. Atbildīgu mehānismu elektrodzinējus, kam nav rezerves agregāta, drīkst ieslēgt pēc ārējās apskates. 75

78 Elektrodzinēju apskates, remonti un profilaktiskās pārbaudes: Rīgas TEC-2 (vecā energobloka) uzstādīto elektrodzinēju visa veida remonti jāveic pēc ekspluatācijas dienesta rīkojuma vai norīkojuma atbilstoši LEK 025. Rīgas TEC-1 (jaunā energobloka) uzstādīto elektrodzinēju visa veida remonti jāveic atbilstoši ražotāju instrukcijām un saskaņā ar tehniskā vadītāja apstiprinātiem grafikiem. Ja remonts saistīts ar pieskaršanos elektrodzinēja vai mehānisma rotējošajām daļām, dzinēja elektriskā barošanas shēma jāizjauc, atslēdzot attiecīgos komutācijas aparātus, un elektrokabeļi jāsazemē. Papildus jāveic pasākumi, kas izslēdz iespēju mehānismam pagriezt elektrodzinēju: jāaizver aizbīdņi sūkņu spiediena pusē, vadaparāti vai aizbīdņi ventilatoru iesūkšanas vadā. Ja aizbīdņiem vai vadaparātiem ir elektriski darbinātāji, jāizjauc to shēmas. Uz remontējamo elektrodzinēju vadības atslēgas jāizkar plakāts: NESLĒGT. Analogi plakāti jāizkar uz komutācijas aparātiem. Minētās operācijas jāvaic pirms pieslēguma shēmas izjaukšanas un pēc shēmas savākšanas. Pēc remonta pabeigšanas jāveic dzinēja palaišana un griešanās virziena pārbaude tukšgaitā. Pēc montāžas elektrodzinējiem kabeļus pievieno montāžas vai remonta personāls. Turpmāk kabeļus atvieno un pievieno dežūrpersonāls. Izņēmums ir dzinēji, kuriem kabeļu pievienošanas vieta speciāli jāizolē (piem., DAZO tipa dzinēji). Tādā gadījumā kabeli pievieno remonta personāls. Atsevišķu specializētu elektrodzinēju uzskaitījums: Siltumtīklu ūdens cirkulācijas sūkņi. Dzinēju tips: 2 AZM-1600/6000U4 (6 kv, 1600 kw). Tvaika katlu barojošā ūdens sūkņi (BES). Dzinēju tips 2 AZM-5000/6000, 6 kv, (BES-1, kw, BES 3,4, kw). Siltumtīklu ūdens cirkulācijas sūkņi (SCS 2-6,7,8). Dzinēja tips 4 AZM 3150/6000. Cirkulācijas sūkņu elektrodzinēji (CS-1,2,3,4). Dzinēju tips AB-15-36, (1000 kw, 6 kv). Katlu vilkmes mehānismu elektrodzinēji (DAZO /10; DAZO /10; DAZO /12). Siltumtīklu ūdens cirkulācijas sūkņi SCS1-1, SCS1-3 (DAZO U1). Mazuta pieņemšanas rezervuāru sūkņi (MPS-3,4).Dzinēju tips MA TEC vadības sistēmasi Praktiski visu elektrostacijas iekārtu vadība ir automātiska. Tikai dažkārt ir nepieciešama rokas vadība. Parasti tā ir vajadzīga tieši avārijas un nestandarta gadījumos. Kombinētā cikla termoelektrostacijām izmanto dalītās vadības sistēmu (DCS distributed control system) ar rezerves (2 3) datu pārraides kanāliem. Dalītajā vadības sistēmā vadība ir sadalīta starp vairākām datu apstrādes sistēmām, kur katra veic savu darbu. Lai TEC operators spētu darbināt sistēmas, viņa rīcībā ir operatora darba stacijas. Vadības komandas tiek dotas ar interaktīvu programmas diagrammu palīdzību. Katras atsevišķas elektrostacijas vadības sistēmas var būt īpaši pielāgotas un atšķirties. Tomēr tām visām ir jābūt vienkāršām, viegli saprotamām, automatizētām un pārskatāmām, izsekojamām. Katrai no galvenajām iekārtām būs savs individuāls kontroles panelis, piemēram, gāzes un tvaika turbīnai. Visas galvenās sistēmas iespējams vadīt automātiskā režīmā, tiklīdz visas palīgsistēmas ir palaistas, kā arī iespējama visu galveno sistēmu attālināta rokas vai lokāla vadība no kontroles pults. Atsevišķu iekārtu aizsardzība pamatā tiek kontrolēta caur konkrētās iekārtas vadības sistēmu, kas fiziski atrodas atsevišķi. Tādējādi ir nodrošināta aizsardzība visos darba režīmos, ieskaitot lokālo un attālināto rokas vadību. Vadības sistēmas ir bāzētas uz mikroprocesoru kontrolieriem. Tie koordinē atsevišķas sistēmas un to iekārtu darbību un ir tiešsaistē ar visas elektrostacijas vadības sistēmu. Palaišana, darbošanās un apstādināšana individuālām iekārtām norit automātiski. Vadība tiek nodrošināta, sūtot komandas signālus un saņemot atpakaļ atgriezenisko saiti ar informāciju par komandas izpildi. TEC vadība notiek no centrālās kontroles telpas. Vadības sistēmas operators centrālajā kontroles telpā uz sava ekrāna iegūst pilnu informāciju: Par TEC kopējos darbības statusu, jaudu, efektivitāti; Par iekārtas vai sistēmas darbības statusu katrai individuālai iekārtai un apakšsistēmai; Par iekārtas vai sistēmas nenormālas darbības apstākļiem; Par iekārtas vai sistēmas kritiskas darbības apstākļiem; Par iekārtas vai sistēmas atteici lai operatoram uzreiz ir skaidrs, kura sistēma, kas tieši; Par iekārtas vai sistēmas darbības vēsturi dati, analīze ar atpakaļejošu datumu; Par pašu vadības sistēmas darbību; Par nepārtrauktas barošanas sistēmas darbību (UPS uninterruptible power supply). 76

79 Atvērtā cikla vadības sistēmas veido sekojošu stingri noteiktu hierarhiju, kas sadalās sekojošos līmeņos: 1. TEC automātiska sekvenciālā palaišana un apstādināšana iekārtas kontrolierim ir jānodrošina automātiskā palaišana/apstādināšana ar sekvencētājiem. Sekvencētājs skatās, vai ir izpildīti visi palaišanas parametri un tikai tad dod signālu gatavs darbam. Tātad sekvencētājs seko līdzi, lai iekārtas ir palaistas/apstādinātas pareizajā kārtībā. Bieži vien tas ir kritiski svarīgi, piemēram, eļļošanas sistēma ir jāiedarbina, pirms tiek palaista turbīna. Sekvencētāju darbību nosaka kādu vadības sistēmas režīmu ir izvēlējies operators. Vadības sistēma var būt rokas režīmā, pusautomātiska vai pilnīgi automatizēta. Rokas režīmā sekvencētājs tiek pilnīgi atslēgts. 2. Funkcionālās grupas automātiska sekvenciālā palaišana un apstādināšana sekvences kontrole gāzes turbīnai, tvaika turbīnai, utilizācijas tvaika katlam, ūdens/tvaika ciklam, palīgkatlam, citām galvenajām sistēmu grupām. 3. Funkcionālās apakšgrupas automātiska sekvenciālā palaišana un apstādināšana apakšsistēmas, arī dublējošās sistēmas 4. Funkcionālā motoru kontrole ar standartizētām funkcijām zemākajam līmenim ir jābūt individuālo iekārtu līmenim. Visos līmeņos ir iespējams attālināti operēt rokas režīmā no centrālās kontroles telpas. Iekārtu aizsardzība ir realizēta katrai iekārtai atsevišķi, jo tādā gadījumā tā ir ar daudz augstāku uzticamību, nekā centralizēta. Ja nostrādā iekārtas aizsardzības ķēde, tad tās signāls ir ar augstāku prioritāti. Iekārta tiek atslēgta, ignorējot vadības sistēmas komandas. Izņēmumi var būt dažādās avārijas režīmu nodrošinošās sistēmās, piemēram, avārijas dīzeļģenerators (ADĢ). Kā viena no tā funkcijām ir ugunsdzēsības sūkņu darbināšana. ADĢ darbosies bez nekādas aizsardzības līdz pilnīgai atteicei. Tā sakot līdz pēdējam elpas vilcienam. Aplūkosim motoru vadības centru. Tas ir standartizēts vadības bloks, kas sastāv no atsevišķiem motoru vadības moduļiem (DCM drive control module). DCM apstrādā un izpilda visas no centrālās vadības sistēmas saņemtās komandas un nodrošina atgriezenisko saiti statusa ziņojumus. Katrs DCM individuālais panelis satur selektorslēdzi (rokas režīms, automātiskais režīms), palaišanas un apstādināšanas pogas, darbības indikatorus (ieslēgts/izslēgts). Šādi motoru vadības centri var būt vairāki. Bez tiem ir arī individuālie motoru vadības centri. Aizvērtā cikla vadības sistēmas ir strukturētas šādā hierarhijā: 1. Elektrostacijas koordinācijas līmenis (palaišana, apstādināšana); 2. Procesu kontroles līmenis (temperatūras kontrole, šķidrumu līmeņa kontrole, spiediena kontrole, siltummaiņu kontrole); 3. Atsevišķu vārstu/piedziņas (motoru) līmenis (pozīcijas kontrole, ātruma kontrole u.t.t.). Aizvērtā cikla vadības sistēmas tiek dublētas. Atkarībā no svarīguma pakāpes, tās var tikt arī trīskāršotas. Jau iepriekš aplūkojām (TRM Triple Redundant Modulation) pielietojumu dažādās sistēmās. Dalītā vadības sistēma (DCS Distributed Control System) ir sistēma kas efektīvi vada, kontrolē un uzrauga visu kombinētā cikla termoelektrocentrāli, kā arī atsevišķas tās komponentes. DCS ir pilnībā integrētas visas TEC sistēmas, iekārtas un to vadība. Vadības sistēma veic sekojošas galvenās funkcijas: Termoelektrocentrāles vadība; Procesu kontrole; Uzraudzība, kontrole; Informācijas menedžments (programmatūra). Visas sistēmas ir integrētas vienā centrālajā DCS. Tas nozīmē, ka arī gāzes turbīnas un tvaika turbīnas (ieskaitot apgriezienu regulatoru) tiek kontrolētas ar DCS no centrālās kontroles telpas. Saziņa starp kontroles sistēmām un DCS ir ar dublētiem kanāliem. Trauksmes signāls tiek dots gan skaņas, gan vizuālā veidā. Šie signāli tiek doti ne tikai nopietnās situācijās, bet arī visās citās, kur ir vajadzīgs pievērst operatora uzmanību. Rezultātā trauksmes signāls ir bieži un tas nav nekas neparasts. Operators skaņas un vizuālo signālu apstiprina no savas darba stacijas. Kļūdas ziņojums paliek aktīvs, kamēr tā netiek novērsta. 77

80 Grafiskais attēlojums. Operators visu informāciju saņem uz ekrāna hierarhiski strukturētu grafisku diagrammu, shēmu un tabulu veidā. Pamatā informācija tiek apvienota piederošajās sistēmās un attēlota ar P&I diagrammām (P&I process and instrumentation). Ir viena galvenā shēma, kurā attēlo visas elektrostacijas kopējo darbības statusu. Nākamais līmenis parāda galvenās iekārtas un sistēmas, piemēram, gāzes turbīnu, tvaika katlu, dzesēšanas ūdens sistēmu utt. Nākamajā līmenī parāda galveno iekārtu palīgsistēmas un citas sistēmas, piemēram, eļļošanas sistēmu, ūdens papildināšanas sistēmu utt. Katrā no šiem sistēmu grafiskajiem attēlojumiem tiek parādītas atsevišķas iekārtas un komponentes, piemēram, sūkņi, vārsti, temperatūras devēji, spiediena devēji. Katrai no komponentēm ir pieejamas savas kontroles iespējas tieši no diagrammas, piemēram, sūkņus var palaist/apstādināt, vārstus var atvērt/aizvērt u.c. Pēc darbības veikšanas komponente maina savu statusu un informē operatoru par savu stāvokli, temperatūru, spiedienu utt. Veiktspējas uzraudzība (Performance Monitoring). Sistēma ir integrēta kopējā DCS. Tā veic veiktspējas aprēķinus visam kombinētajam ciklam, lai noteiktu tā efektivitāti un labāko darbības režīmu. Var paaugstināt energobloka ekonomiskumu. Tiek veikti sekojoši aprēķini: Kombinētā cikla efektivitāte energobloka īpatnējais vidējais bruto siltumpatēriņš (noteiktā laika intervālā siltumenerģijas attiecība pret šajā laikā iegūto bruto elektroenerģiju, ko iegūst pēc patērētā kurināmā un saražotās elektroenerģijas daudzuma attiecības); Gāzes turbīnas efektivitāte; Utilizācijas tvaika katla efektivitāte; Tvaika turbīnas efektivitāte; Gāzes turbīnas kompresora efektivitāte; Gāzes turbīnas jaudas aprēķins (ISO MW); Kondensatora veiktspēja; Zudumu analīze. Attālinātas vadības iekārtas. TEC darbības nodrošināšanai ir nepieciešams liels daudzums ūdens. Ūdeni ar sūkņiem sūknē no attālām vietām. Sūkņi ir izvietoti sūkņu stacijās un to vadībai ir jānodrošina signālu pārraide. Vadības signālu nosūtīšanu un atgriezeniskās saites saņemšanu nodrošina ar datu kabeļiem, optiskajiem datu kabeļiem vai radiolinku. Radiolinks strādā tikai tiešās redzamības zonā, tādēļ lielākiem attālumiem nepieciešams izmantot optiskos kabeļus. Viena no sūkņu stacijām atrodas TEC teritorijā, bet otra Daugavas HES (Rīgas). Šīs sūkņu stacijas nodrošina ar ūdeni tehnoloģiskajām un ugunsdzēsības vajadzībām. Ūdens ir vajadzīgs arī iekšējā un ārējā siltumtīkla piebarošanai, lai kompensētu zudumus. Avārijas barošanas avots ir ļoti svarīgs ārējā tīkla atslēgšanās gadījumā. Tas nodrošina vadības sistēmas darbību, aizsardzības sistēmu darbību, sakaru līdzekļu darbību, evakuācijas gaismas, ugunsgrēka signalizācijas darbību, stacionāro ugunsdzēsības sistēmu aktivizēšanu, ugunsdzēsības sūkņu darbību un citu kritiski svarīgu sistēmu un iekārtu darbu. Avārijas barošanas avots dod iespēju iedarbināt palīgsistēmas un pēc tam arī pašu termoelektrocentrāli pilnīgas ārējās un iekšējās barošanas atslēgšanās gadījumā. Par avārijas barošanas avotu kalpo akumulatoru baterijas un avārijas dīzeļģenerators. Nepārtrauktas barošanas avots (UPS Uninterruptable Power Supply) ir barošanas avots, kas nodrošina kritiski svarīgo termoelektrostacijas sistēmu barošanu elektroenerģijas barošanas pārtraukumu gadījumos. To nodrošina ar akumulatoru baterijām, invertoriem un sadalēm. Invertors akumulatoru baterijās uzkrāto līdzstrāvu pārvērš sinusoidālā 230 V maiņstrāvā. Pārslēgšanās notiek automātiski. 78

81 4.10. Kontroljautājumi 1. Kas ir TEC? 2. Kādi ir TEC veidi? 3. Kas ir siltumtīkls un kas ir siltumietaise? 4. Kas ir gāzturbīna un kāds ir tās uzdevums? 5. Kāda saistība ir TEC mehāniskajai un elektriskajai daļai? 6. Nosaukt gāzturbīnas galvenās daļas un sistēmas. 7. Kāds uzdevums ir rotācijas frekvences regulatoram? 8. Kas ir tvaika katli? 9. Kas ir tvaika turbīna? 10. Kādas ir minimālās prasības par lielumiem, kas jākontrolē tvaika turbīnas darbībā? 11. Kā notiek rotācijas frekvences regulēšana? 12. Kādi ir ģeneratora nominālie parametri? 13. Kādi parametri ir jākontrolē ģeneratora darba režīmā? 14. Kas ir sinhronizācijas iekārtas? 15. Uz ko balstoties tiek izstrādātas ģeneratora ekspluatācijas instrukcijas? 16. Kas jādara, ja ir vienfāzes zemesslēgums ģeneratora statora tinumā? 17. Kas jādara, ja ir vienfāzes zemesslēgums ģeneratora rotora tinumā? 18. Kas jādara, ja ir vienfāzes zemesslēgums ģeneratora statora tinumā? 19. Kas jādara, ja ir vienfāzes zemesslēgums ģeneratora ierosmes tinumā? 20. Kādiem nolūkiem elektrostacijās kalpo transformatori? 21. Kas ir elektrodzinējs? 22. Kādiem nolūkiem spēkstacijā kalpo elektrodzinēji? 23. Kas ir TEC vadības sistēma? 24. Kādu informāciju sniedz TEC vadības sistēma? 25. Ar ko atšķiras atvērtā vadības sistēma no dalītās vadības sistēmas? 26. Kas ir veiktspējas uzraudzība? 27. Ko nodrošina avārijas barošanas avots? 79

82 5. Atomelektrostacijas Elektroenerģijas ražošanai atomenerģiju pirmo reizi izmantoja gadā eksperimentālajā stacijā EBR-I, Arco, Idaho, ASV gadā pirmo reizi atomelektrostacijas elektroenerģija ar jaudu 5 MW tika pievadīta patērētāju tīklam Obinskā, Krievijā. Pirmā komerciālā AES ar jaudu 50 MW tika palaista gadā Carder Hall, Anglijā. Pēc ENS (European Nuclear Society) gada datiem, pasaulē kopā darbojas 439 atomelektrostacijas 31 valstī ar kopējo jaudu 370 GW. Atomelektrostacijas saražo 13 14% no pasaulē nepieciešamās elektroenerģijas, kur ASV, Francija un Japāna kopā ražo aptuveni 50%. Pasaulē būvē vēl 63 jaunas atomelektrostacijas 15 valstīs ar kopējo jaudu 60 GW. Daudzās valstīs kodolenerģijas izmantošana tiek lēnām samazināta, kamēr citās valstīs tiek būvētas jaunas atomelektrostacijas, piemēram, Ķīnā, Krievijā, Indijā, Dienvidkorejā gadā AES darbina sekojošas valstis (netiek minētas tās valstis, kurām ir tikai viena vai dažas atomelektrostacijas): ASV (104 AES, MW, vēl būvē 1 AES ar 1165 MW), Francija (58 AES, MW, vēl būvē 1 AES ar 1600 MW), Japāna (50 AES, MW, vēl būvē 2 AES ar 2650 MW), Krievija (33 AES, MW, vēl būvē 10 AES ar 8203 MW), Dienvidkoreja (23 AES, MW, vēl būvē 3 AES ar 3640 MW), Ķīna (22 AES, MW, vēl būvē 28 AES ar MW), Indija (20 AES, 4391 MW, vēl būvē 7 AES ar 4824 MW), Kanāda (18 AES, MW), Anglija (17 AES, 9736 MW), Ukraina (15 AES, 13107, vēl būvē 2 AES ar 1900 MW), Zviedrija (10 AES, 9326 MW), Vācija (9 AES, MW), Spānija (8 AES, 7567 MW), Beļģija (7 AES, 5927 MW). Atomelektrostacija (AES) ir ir termoelektrostacija, kur siltumenerģiju iegūst atomu kodolu (235U, 239Pu) dalīšanās ķēdes reakcijas rezultātā, kas notiek atomreaktorā. Atomreaktors ir iekārta, kurā tiek uzsākts un tālāk uzturēts kontrolēts atomu dalīšanās process, kura rezultātā tiek iegūta siltumenerģija. Siltumenerģiju izmanto tvaika ražošanai, ko tālāk ar turbīnas un ģeneratora palīdzību pārvērš elektroenerģijā. Vienā AES var būt vairāki reaktori. Atomelektrostacijām ir nepieciešama laba dzesēšanas un drošības sistēma. Atomelektrostaciju darbības princips ir līdzīgs kā termoelektrostacijām. Atšķirība ir tāda, ka netiek sadedzināts kurināmais, kas piesārņotu atmosfēru ar siltumnīcas efektu veicinošām gāzēm. Mīnuss ir tāds, ka kodolu dalīšanās procesā rodas radioaktīvie atkritumi, kam ir nepieciešama speciāla glabāšana. AES var darboties autonomi ilgu laiku. Tas paplašina to pielietojumu kuģi, zemūdenes, u.c. spēkstacijas, kas ir pilnībā izolētas no ārpasaules. AES var iedalīt pēc to reaktoru darbības principa. Izšķir termālos (siltumneitronu) reaktorus un ātros (ātrneitronu) reaktorus att. Shematisks divu kontūru atomelektrostacijas attēlojums. 1 reaktora bloks, 2 dzesēšanas tornis, 3 reaktors, 4 kontroles stieņi, 5 spiediena kompensators, 6 tvaika katls, 7 radioaktīvais materiāls, 8 turbīna, 9 ģenerators, 10 transformators, 11 kondensators, 12 tvaiks, 13 kondensāts, 14 dzesēšanas gaiss, 15 gaiss, 16 dzesēšanas ūdens krātuve, 17 dzesēšanas ūdens, 18 primārais kontūrs, 19 sekundārais kontūrs, 20 ūdens tvaiks, 21 sūkņi.

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija

Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Ainars Knipšis Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts: Rīgas

Διαβάστε περισσότερα

1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03

1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03 1. MAIŅSRĀVA Ķeguma spēkstacija Maiņstrāvas iegūšana Maiņstrāvas raksturlielumumomentānās vērtības Maiņstrāvas raksturlielumu efektīvās vērtības Enerģijas pārvērtības maiņstrāvas ķēdē Aktīvā pretestība

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

Testu krājums elektrotehnikā

Testu krājums elektrotehnikā iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža

Διαβάστε περισσότερα

Kontroldarba varianti. (II semestris)

Kontroldarba varianti. (II semestris) Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskās svārstības un viļņi

Elektromagnētiskās svārstības un viļņi Elekromagnēiskās svārsības un viļņi Par brīvām svārsībām sauc svārsības, kas norisinās svārsību sisēmā, ja ā nav pakļaua periodiskai ārējai iedarbībai. Tāad svārsības noiek ikai uz ās enerģijas rēķina,

Διαβάστε περισσότερα

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa IZGLĪTĪBAS SATURA UN EKSAMINĀCIJAS CENTRS IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI 2008. gads 1. variants, 1. daļa Maksimālais punktu skaits par 1. daļu 30 p. Aizpilda skolotājs: 1. uzdevums. Vai apgalvojums ir

Διαβάστε περισσότερα

Saules starojuma enerģijas izmantošana

Saules starojuma enerģijas izmantošana Saules starojuma enerģijas izmantošana Galvenais enerģijas avots Saules sistēmā, arī uz Zemes, ir Saules elektromagnētiskais starojums. Saule ir gāzu-plazmas ķermenis, tās iekšienē notiek kodolu sintēzes

Διαβάστε περισσότερα

juridiskām personām Klientu serviss Elektroenerģijas tarifi TARIFI Informatīvais bezmaksas tālrunis:

juridiskām personām Klientu serviss Elektroenerģijas tarifi  TARIFI Informatīvais bezmaksas tālrunis: TARIFI Klientu serviss Informatīvais bezmaksas tālrunis: 80200400 Bojājumu pieteikšana: 80 200 404 Pašapkalpošanās portāls: www.elatvenergo.lv Epasts: klientu.serviss@latvenergo.lv Pasta adrese: AS klientu

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās

Διαβάστε περισσότερα

Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos

Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte www.videszinatne.lv Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos Dr. Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Vides

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. TEMATS SILTUMS UN DARBS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_02_P1 Senie laiki Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P2 Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets

Διαβάστε περισσότερα

Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina"

Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB ArmetLina UAB "ArmetLina" Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina" piegādātājs SIA "EK Sistēmas" 1. Daļa Satura rādītājs: Uzskaites sadalne IUS-1/63 3 Uzskaites

Διαβάστε περισσότερα

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs SIA TENAX SIA Evopipes SIA SAKRET SIA Bureau Veritas Latvia SIA "KNAUF"

Διαβάστε περισσότερα

6. TEMATS GĀZU LIKUMI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri. Elektrodrošība izmantojot aizsargzemējumu (PE)

6. TEMATS GĀZU LIKUMI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri. Elektrodrošība izmantojot aizsargzemējumu (PE) 6. TEMATS GĀZU LIKUMI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_UP_06_P1 Noplūdes strāvu automātu izmantošana Skolēna darba lapa F_11_UP_06_P2 Elektrodrošība izmantojot

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE

DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE 2012 Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/094 Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana atjaunojamās enerģijas izmantošanas attīstības projektu īstenošanai (vienošanās

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība

AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga, 2016 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas piegādi...

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības)

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības) atvijas Uiversitāte Fizikas u matemātikas fakutāte Fizikas oaļa Papiiājums ekciju kospektam kursam vispārīgajā fizikā ektromagētisms (eektromagētiskās iukcijas parāības) Asoc prof Aris Muižieks Noformējums

Διαβάστε περισσότερα

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats Lapa 1 (15) Apstiprinu VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2016. gada. Salaspils kodolreaktora 2015. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS E.Vanzovičs, S.Želvis RTU Enerģētikas un elektrotenikas fakultāte Enerģētikas institūts Rīga 2006 ANOTĀCIJA Darbā apskatīta pārsprieguma

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem. 1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

Elektronikas pamati 1. daļa

Elektronikas pamati 1. daļa Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā

Διαβάστε περισσότερα

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam 2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr. 17 31. ) Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014. 2020. gadam 1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadam (turpmāk pamatnostādnes).

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

Kvalitatīva renovācija ar siltināšanu

Kvalitatīva renovācija ar siltināšanu Kvalitatīva renovācija ar siltināšanu 05.06.2009. Celtniecības Izolācija /Ronalds Liepiņš 1 SATURS 1. Paroc akmens vate, kvalitāte, atšķirības 2. Jaunie būvnormatīvi 3. Kvalitatīva darbu secība fasāžu

Διαβάστε περισσότερα

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας

Διαβάστε περισσότερα

AS Sadales tīkls. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība

AS Sadales tīkls. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga 2015 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas sadalīšanu...

Διαβάστε περισσότερα

Andris Šnīders, Indulis Straume. AUTOMĀTISKĀ ELEKTRISKĀ PIEDZIĥA

Andris Šnīders, Indulis Straume. AUTOMĀTISKĀ ELEKTRISKĀ PIEDZIĥA Andris Šnīders, Indulis Straume AUTOMĀTISKĀ ELEKTRISKĀ PIEDZIĥA Jelgava 2008 LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKULTĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS ENERĂĒTIKAS INSTITŪTS Andris Šnīders, Indulis Straume

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

dabasgåze tavås måjås 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts:

dabasgåze tavås måjås 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts: dabasgåze måjås Ûurnåls a/s «Latvijas Gåze» klientiem 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts: «Gåzes cenas pieaugums Latvijå nebüs tik liels kå Rietumos» Rîcîbas plåns tiem, kuri nolémußi gazificét

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA

Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS Rīga 2006 DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 ul. Wróblewskiego 18 93-578 Łódź tel: (0-42) 684 47 62 fax: (0-42) 684 77 15 ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA I. DARBĪBA UN UZBŪVE.............. lpp. 2 II. GĀZES SKAITĪTĀJA MARĶĒJUMS......

Διαβάστε περισσότερα

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem DINAMIKA. Dinmik prkst pātrinājum ršnās cēloħus un plūko tā lielum un virzien noteikšns pħēmienus. Spēks (N) ir vektoriāls lielums; ts ir ėermeħu vi to dĝiħu mijiedrbībs mērs. Inerce ir ėermeħu īpšīb sglbāt

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu 2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti JURĂIS JANSONS LVMI Silava direktors LVMI Silava mežkop kopības, meža a resursu virziena pētnieks Tālr. +3716190266 E-pasts: jurgis.jansons@silava.lv

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā.

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā. Lietošanas pamācība SVINA AKUMULATORU STARTERBATERIJAS kompānijas EXIDE Automotive Batterie GmbH produkcija ar zīmoliem DETA Senator2, DETA Power un DETA Standard Šajā lietošanas pamācībā ietverti drošības

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbi elektrotehnikā

Laboratorijas darbi elektrotehnikā iļānu 4.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Laboratorijas darbi elektrotehnikā iļāni 2006 zdots ESF projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža un elektromehānika uzlabošana un

Διαβάστε περισσότερα

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma Analogās 520TVL krāsu kameras EQ350 Sensors: 1/3 SONY CCD Izšķirtspēja: 752 x 582 (PAL) 520 TVL Gaismas jūtība: 0.5 lux (F=1.2) S/N attiecība: > 48 db (AGC izslēgts) Lēca: nav Nominālais spriegums: EQ

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris) Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā

Διαβάστε περισσότερα

Automātikas elementi un ierīces

Automātikas elementi un ierīces LATVIJAS LAKSAIMNIECĪBAS NIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKLTĀTE Lauksaimniecības enerģētikas institūts Automātikas elementi un ierīces Mācību metodiskais līdzeklis automātikas pamatos Jelgava 006 Sastādīja: prof.

Διαβάστε περισσότερα

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS RĪGAS TEHNSKĀ NVERSTĀTE ENERĢĒTKAS N ELEKTROTEHNKAS FAKLTĀTE NDSTRĀLĀS ELEKTRONKAS N ELEKTROTEHNKAS NSTTŪTS VARS RAŅĶS, NNA BŅNA (RODONOVA) ENERGOELEKTRONKA TREŠAS ATKĀRTOTAS ZDEVMS RĪGA 007 DK 6.34 Lekciju

Διαβάστε περισσότερα

IETOTĀJU UN SPECIĀLO ELEKTROIETAIŠU EKSPLUATĀCIJA

IETOTĀJU UN SPECIĀLO ELEKTROIETAIŠU EKSPLUATĀCIJA L I E T O T Ā J U U N S P E C I Ā L O E L E K T R O I E T A I Š U E K S P L U AT Ā C I J A IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ! Uldis Grunte Osvalds Makreckis Voldemārs Zacmanis L IETOTĀJU UN SPECIĀLO ELEKTROIETAIŠU

Διαβάστε περισσότερα

TEHNISKĀ INSTRUKCIJA. Lodza, 1999.gada februāris

TEHNISKĀ INSTRUKCIJA. Lodza, 1999.gada februāris Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 KVANTOMETRS CPT01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes kvantometra konstrukcijas

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

BAXI INTERNATIONAL. Laipni lūdzam!

BAXI INTERNATIONAL. Laipni lūdzam! BAXI INTERNATIONAL Laipni lūdzam! SOLĀRĀS SISTĒMAS m2 -uzstādīto kolektoru laukums ITĀLIJAS TIRGUS 180.000 m2 uzstādīts 2006 gadā 360.000 m2 uzstādīts 2007 gadā Saules starojuma līmenis EIROPĀ Starojums

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskie lauki

Elektromagnētiskie lauki Nesaistoša labas prakses rokasgrāmata par Direktīvas 2013/35/ES īstenošanu Elektromagnētiskie lauki 2. sējums. Gadījumu analīzes Sociālā Eiropa Šī publikācija saņēmusi Eiropas Savienības Nodarbinātības

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

TEHNISKAIS UZDEVUMS B9 korpusa rekonstrukcija Krustpils ielā 71a (2. versija).

TEHNISKAIS UZDEVUMS B9 korpusa rekonstrukcija Krustpils ielā 71a (2. versija). TEHNISKAIS UZDEVUMS B9 korpusa rekonstrukcija Krustpils ielā 71a (2. versija). 1. Vispārējā daļa. 1.1. Objekts: AS Grindeks, Krustpils ielā 71a, Rīgā. 1.2. Krustpils ielā 71a atrodas korpuss B9, kas ir,

Διαβάστε περισσότερα

Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību

Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību 1;2 Balode M., 1;2 Purviņa S., 1;2 Puriņa I., 2 Pfeifere M., 2 Jurkovska V., 1;2 Bārda I., 1;2 Strode E., 2 Balodis J., 1;2 Putna I. LU Bioloģijas Fakultātes

Διαβάστε περισσότερα

PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM. Pēteris Guļāns gads

PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM. Pēteris Guļāns gads PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM Pēteris Guļāns 2009. gads Vārda krīze skaidrojums Oxford Dictionery for the Business World: 1) time of danger or great difficulty un 2) decisive

Διαβάστε περισσότερα

G A D A 3. I Z D E V U M S

G A D A 3. I Z D E V U M S 2 0 0 7. G A D A 3. I Z D E V U M S n W W W. W I T R A K T O R. L V CAT MAGAZINE Kā pārvietot 7 miljonus tonnu 6 mēnešos Radioaktīvs tuksnesis kļūst par oāzi Jauns universālā kāpurķēžu frontālā iekrāvēja

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas

Διαβάστε περισσότερα

TEHNISKAIS UZDEVUMS. B9 korpusa rekonstrukcija Krustpils ielā 71a.

TEHNISKAIS UZDEVUMS. B9 korpusa rekonstrukcija Krustpils ielā 71a. B9 korpusa rekonstrukcija Krustpils ielā 71a. 1 (5) 1. Vispārējā daļa. 1.1. Objekts: AS Grindeks, Krustpils ielā 71a,. 1.2. Krustpils ielā 71a atrodas korpuss B9, kas ir veidots kā kombinēts vairāku konteineru

Διαβάστε περισσότερα

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Ventilācijas sistēma sastāv no gaisa kanāliem, caur kuriem mājā tiek nodrošināts svaiga gaisa klimats. Virtuvē, vannas istabā un tualetē izmantotais gaiss

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02

TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02 Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT02 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes skaitītāja

Διαβάστε περισσότερα

PIRMĀ NODARBĪBA PIRAMĪDU ZEME

PIRMĀ NODARBĪBA PIRAMĪDU ZEME PIRMĀ NODARBĪBA PIRAMĪDU ZEME Neviens Ēģiptes apmeklētājs nevar stāvēt milzīgo Gīzas piramīdu pakājē Kairas apkārtnē un nebūt sajūsmā, aplūkojot šo milzīgo vēstures pieminekli. Kurš tās uztaisīja? Kāpēc?

Διαβάστε περισσότερα

ATTĀLINĀTA ŪDENS SKAITĪTĀJU RĀDĪJUMU NOLASĪŠANAS SISTĒMA ŪDENS SKAITĪTĀJI

ATTĀLINĀTA ŪDENS SKAITĪTĀJU RĀDĪJUMU NOLASĪŠANAS SISTĒMA ŪDENS SKAITĪTĀJI ATTĀLINĀTA ŪDENS SKAITĪTĀJU RĀDĪJUMU NOLASĪŠANAS SISTĒMA ŪDENS SKAITĪTĀJI Sistēmas un iekārtu darbības pamatprincipi Apraksts Attālinātā ūdens skaitītāju rādījumu nolasīšanas sistēma ir iekārtu kopums,

Διαβάστε περισσότερα

Valsts ģeoloģijas dienests LATVIJAS ZEMES DZĪĻU RESURSI

Valsts ģeoloģijas dienests LATVIJAS ZEMES DZĪĻU RESURSI Valsts ģeoloģijas dienests LATVIJAS ZEMES DZĪĻU RESURSI Rīga 1996 V. Segliņš, A. Brangulis (redaktori) Izdevējs: Valsts Ģeoloģijas dienests Reģistrācijas Nr: LGV 00000090 Licences Nr: Iespiests Tehniskās

Διαβάστε περισσότερα

Knauf grīdu sistēmas. Knauf BROWN grīdas plāksne Sauso grīdu sistēma

Knauf grīdu sistēmas. Knauf BROWN grīdas plāksne Sauso grīdu sistēma Knauf grīdu sistēmas Knauf grīdu sistēmas 0 Knauf BROWN grīdas plāksne Sauso grīdu sistēma Sausās grīdas ir viens no praktiskākajiem un ērtākajiem jaunās paaudzes grīdu variantiem. Tagad jaunbūvēs vai

Διαβάστε περισσότερα

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas

Διαβάστε περισσότερα

SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS

SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS Publicēts 2014.gada 1.septembrī Ar grozījumiem no 2015.gada 1.oktobra SATURS 1. Ievads... 3 2.

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA SATURS Ievads Klāt īstie Ziemassvētki 2 Mūsu veiksme ir pašu rokās 3 LBS 20 gadi Hronika. 1993. gads 4 Aktualitātes Koordinācijas centrs 6 Krīze, sekas, risinājums 8 Būvniecības šķīrējtiesa 10 Atzinības

Διαβάστε περισσότερα

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA. Studiju materiāli

L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA. Studiju materiāli LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKULTĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS ENERĂĒTIKAS INSTITŪTS I l mārs Žanis Kl e g e r i s L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA Studiju materiāli Lekciju konspekts.

Διαβάστε περισσότερα

PIRMDIENA, GADA 6. JŪNIJS

PIRMDIENA, GADA 6. JŪNIJS 06-06-2011 1 PIRMDIENA, 2011. GADA 6. JŪNIJS SĒDI VADA: J. BUZEK Priekšsēdētājs (Sēdi atklāja plkst. 17.00) 1. Sesijas atsākšana Priekšsēdētājs. Es pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sesiju, kas

Διαβάστε περισσότερα

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 584 Pieņemts: 13.10.2015. Stājas spēkā: 01.07.2016. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 202 (5520), 15.10.2015. OP numurs: 2015/202.9 Ministru kabineta

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 43 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 43 Pārlokot

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2013 /2 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts. Linards Kalvāns LU FMF gada 7. janvārī

Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts. Linards Kalvāns LU FMF gada 7. janvārī Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts Linards Kalvāns LU FMF 014. gada 7. janvārī Saturs I. Vispārīga informācija 4 I.1. Literatūras saraksts..........................................

Διαβάστε περισσότερα

MICROMASTER 440 0,12 kw kw

MICROMASTER 440 0,12 kw kw ,12 kw - 25 kw Lietošanas instrukcija (Saīsinātā versija) Izdevums 1/6 Lietotāja dokumentācija Brīdinājumi, Ieteikumi un Piezīmes Izdevums 1/6 Brīdinājumi, Ieteikumi un Piezīmes Sekojošie ieteikumi, brīdinājumi

Διαβάστε περισσότερα