DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE

Transcript

1 2012 Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.1DP/ /11/APIA/SIF/094 Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana atjaunojamās enerģijas izmantošanas attīstības projektu īstenošanai (vienošanās Nr.1DP/ /11/APIA/SIF/094/63) SIA "AC Konsultācijas" PĒTĪJUMS DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE Pasūtītājs: Dobeles novada pašvaldība, Brīvības iela 17, Dobele, LV-3701 Izpildītājs: Līgums: Projekta vadītājs: Vadošais pētnieks: SIA "AC Konsultācijas", Balasta dambis 70a-1, Rīga, LV gada 19. jūlija līgums Nr.116/43/2012 Dāvis Bušs Artūrs Caune Šis pētījuma rezultātu ziņojums ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Par pētījuma rezultātu ziņojuma saturu atbild SIA AC Konsultācijas Rīga, 2012

2 Satura rādītājs r Satura rādītājs 1 Apzīmējumi 4 1. Dobeles novada raksturojums Iedzīvotāju telpiskā koncentrācija UzĦēmumu, ekonomiskās aktivitātes telpiskā koncentrācija Enerăētikas jomas telpiskā koncentrācija un esošā situācija Vispārējās attīstības tendences Publiskās ārtelpas apgaismojums Esošās ārtelpas apgaismojuma infrastruktūras novērtējums alternatīva - augstspiediena nātrija gaismekĝi ar moderniem balastiem alternatīva moderni augstspiediena nātrija gaismekĝi un vadības (aptumšošanas) sistēma alternatīva - paaugstinātas efektivitātes gaismekĝi (gaismas diodes) alternatīva - paaugstinātas efektivitātes gaismekĝi (gaismas diodes) un vadības (aptumšošanas) sistēma Alternatīvu salīdzinājums, secinājumi un rekomendācijas Sabiedrisko vietu apgaismojuma iespējas izmantojot autonomos apgaismes ėermeħus Publiskās iekštelpas apgaismojums Situācijas raksturojums iekštelpu apgaismojuma jomā Esošās iekštelpas apgaismojuma infrastruktūras novērtējums apsekotajās pašvaldības ēkās Apgaismojuma uzlabojumu iespējas paaugstinātas efektivitātes risinājumiem Pašvaldības ēku siltumapgāde un energoefektivitāte Pašvaldības ēku ar decentralizētu siltumapgādi situācijas novērtējums SiltumsūkĦu potenciāla izmantošana pašvaldības ēku energoresursu apgāde: Pašvaldības ēku energoefektivitāte un tās paaugstināšanas iespējas Citu atjaunojamo energoresursu pielietojuma potenciāls Dobeles novadā AER tehnoloăiju un enerăijas izmaksas Ăeotermālā enerăija Biomasa un biogāze 127 2

3 5.4. Saules un vēja enerăija Siltumenerăijas ieguves iespējas komunālo pakalpojumu ietvaros Bioenergociemu koncepcija Finansējuma piesaistes iespējas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektiem 141 Pielikumi pielikums Dobeles novada energoresursu telpiskā koncentrācija un esošā situācija 2. pielikums Dobeles novada pagastu esošais, uzlabojamais un izbūvējamais ielu apgaismojums 3. pielikums Dobeles novada un pilsētas nepieciešamā apgaismojuma vietu apsekojums 4. pielikums Dobeles pilsētas ielu apgaismojuma modernizācijas tehniski ekonomisko aprēėinu kopsavilkums; 5. pielikums Dobeles novada apsekoto pašvaldības ēku iekštelpu un fasādes apgaismojums 6. pielikums Dobeles novada pašvaldības ēku apkures sistēmu apsekojumu fotofiksāža 7. pielikums Izstrādātie energoefektivitātes pasākumu plāni Dobeles novada sabiedriskajām ēkām (10 gab.) 8. pielikums Atjaunojamo energoresursu tehnoloăiju tehniski ekonomiskais pārskats ES 9. pielikums Biogāzes ieguves avoti 10. pielikums Bioenergociemu piemēri Vācijā 3

4 Apzīmējumi AER Balasts CO2 COP CSA CSP atjaunojamie energoresursi; ierīce pie spuldzes, kas regulē spuldzes palaišanu un darbību; ogĝskābā gāza; coefficient of performance, siltumsūkħa lietderības koeficients, raksturo cik siltuma vienības piegādā siltumsūknis uz vienu vienību primārā enerăijas avota (visbiežāk elektroenerăijas). Lai elektriski darbināms siltumsūknis būtu ekonomiski pamatots, COP jābūt 3,5 4, atkarībā no alternatīvās siltumenerăijas tarifa cietie sadzīves atkritumi; Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde; Dimēšana spuldzes aptumšošana, pazeminot pievadīto spriegumu un samazinot patērēto elektroenerăiju; DRL EUR GWh HID HPS KPFI kw kwh LED lm lm/w Ls LVAI LVĂMC lx m 3 milj. MW dzīvsudraba gāzizlādes spuldze; Eiro gigavatstundas, enerăijas mērvienība; augstas intensitātes gāzizlādes lampa; nātrija augstspiediena gāzizlādes lampa; Klimata pārmaiħu finanšu instruments kilovati, jaudas mērvienība; kilovatstundas, enerăijas mērvienība; pusvadītāju diode, kas elektriskās strāvas ietekmē izstaro gaismu, paaugstinātas efektivitātes gaismeklis; lūmens, gaismas plūsmas mērvienība; gaismekĝu energoefektivitātes mērvienība lūmens uz vatu; Latvijas lati; Latvijas Valsts augĝkopības institūts; Latvijas Vides ăeoloăijas un meteoroloăijas centrs; luksi, uz virsmu krītošās gaismas intensitātes mērvienība; kubikmetri; miljoni; megavati, jaudas mērvienība; 4

5 NPV PMLP Ra SEG t TJ VARAM VPVB VRAA VVD VZD W/m² ZPI ZREA tīrā tagadnes vērtība, ko iegūst diskontējot nākotnes naudas plūsmu šodienas vērtībā; Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde; krāsu atveides indeksa mērvienība, robežās no 0 līdz 100 (dienas gaisma); siltumnīcas efekta izraisošās gāzes; tonna; teradžouli, enerăijas mērvienība; Vides aizsardzības un reăionālās attīstības ministrija; Vides pārraudzības valsts birojs; Valsts reăionālās attīstības aăentūra; Valsts vides dienests; Latvijas Republikas Valsts zemes dienests; īpatnējais energopatēriħš vati uz kvadrātmetru; zaĝais publiskais iepirkums brīvprātīgs standarts; Zemgales Reăionālā enerăētikas aăentūra; 5

6 1. Dobeles novada raksturojums Dobeles novads atrodas Latvijas dienvidrietumos vietā, kur Austrumkurzemes augstiene mijas ar Zemgales līdzenumu. Līdz gada 1. jūlija administratīvi teritoriālajai reformai Dobeles novads kopā ar tagadējiem Auces un Tērvetes novadiem agrāk piederēja Dobeles rajona teritorijai. Šobrīd Dobeles novads robežojas ar Auces, Brocēnu, Jaunpils, Jelgavas, Tērvetes un Tukuma novadiem attēls. Administratīvi teritoriālais iedalījums līdz gada 1. jūlijam 1.2. attēls. Administratīvi teritoriālais iedalījums pēc gada 1. jūlija Avots: VRAA Avots: VARAM Dobeles novada kopējā teritorijas platība ir 889,8 km² un to šobrīd veido desmit pagasti - Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Priekules un Zebrenes pagastiem un Dobeles pilsēta. Lielākie no novadu veidojošajiem pagastiem ir Auru un Jaunbērzes pagasts, kuru teritorijas attiecīgi aizħem 13% un 12% no visas novada teritorijas, savukārt mazākā teritorija ir Dobeles pilsēta, tā veido 1% no visas novada teritorijas. Dobeles novada dome atrodas Dobeles pilsētā, 70 km no galvaspilsētas Rīgas attēls. Dobeles novada teritorijas iedalījums 6

7 Novada teritoriju šėērso valsts nozīmes autoceĝš A-9 Rīga - Liepāja, valsts I šėiras autoceĝi un valsts II šėiras autoceĝi, kā arī dzelzceĝa līnija Rīga - Liepāja. Novadam ir attīstīts pašvaldības ceĝu tīkls un izdevīgs ăeogrāfiskais novietojums. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts kultūras pieminekĝu aizsardzības inspekcijas reăistra datiem Dobeles novada teritorijā atrodas trīs dabas liegumi (Līvbērzes liekħa, Skujaines un Svētaines ieleja, Zebrus un Svētes ezers), viens dabas piemineklis (Zebrus avoti) un 109 valsts vai vietējās nozīmes kultūras pieminekĝi (piemēram, Audaru senkapi, Dobeles senpilsēta, Laău apmetne u.c.). Pēc teritorijas attīstības līmeħa indeksa 1, kas raksturo teritoriju sociālekonomisko attīstību, gadā starp 110 Latvijas novadiem Dobeles novads ierindojas 39. un 38. vietā pēc attīstības līmeħu izmaiħu indeksa, kas ir par piecām un sešām pozīcijām augstāk nekā gadā tabula. Teritorijas attīstības līme meħa indekss un teritorijas attīstības līmeħu izmaiħu indekss Dobeles novadā Teritorijas attīstības līmeħa indekss Teritorijas attīstības līmeħa izmaiħu indekss Pēc gada datiem Pēc gada datiem Pēc gada datiem Pēc 2009.g. datiem salīdzinot ar 2008.g. Pēc 2010.g. datiem salīdzinot ar 2009.g. Pēc 2011.g. datiem salīdzinot ar 2010.g. vērtība rangs vērtība rangs vērtība rangs vērtība rangs vērtība rangs vērtība rangs 0, , , , , , Avots: VRAA 1.1. Iedzīv īvot otāju telpiskā koncentrācija Uz gada 1. janvāri, pēc CSP datiem, Dobeles novadā dzīvo iedzīvotāji, savukārt pēc PMLP deklarēto iedzīvotāju skaits ir aptuveni par 9%. lielāks. Novadā dzīvo 47% vīriešu un 53% sieviešu, iedzīvotāju blīvums novada teritorijā ir 27 cilv./km 2 (vidēji Latvijas novados 17 cilv./km 2 ), demogrāfiskā slodze ir 513 vienības, kas ir nedaudz zemāks rādītājs nekā vidēji Latvijas novados (519). Pēc gada CSP datiem, 15,4 % iedzīvotāju novadā ir līdz darba spējas vecumam, 64 % darbspējas vecumā un 20,6 % virs darbspējas vecumam. Pēc CSP datiem, iedzīvotāju skaits Dobeles pilsētā no līdz gadam kopumā samazinājies par 11%. Salīdzinot ar gadu, gadā Dobeles novada teritoriālajās vienībās iedzīvotāju skaits ir samazinājies visos pagastos, vislielākais samazinājums bijis Krimūnu pagastā (-9,6%), Annenieku pagastā (-3,5%) un Zebrenes pagastā (-3,1%). Šis samazinājums saistīts gan ar vispārējo demogrāfisko tendenci, kas Latvijā vērojama kopš 20. gs. deviħdesmitajiem gadiem, kad mirstība pārsniedz dzimstību, gan dabisko iedzīvotāju kustību un migrāciju dažādu sociālekonomisko faktoru ietekmē (bezdarba līmenis novadā pēc gada datiem ir 11,1%). Pēdējos desmit gados daudzu mazo pilsētu un ciemu iedzīvotāji 1 Teritorijas attīstības indeksa un teritorijas attīstības līmeħa izmaiħu indeksa aprēėināšanai tiek lietotas standartizētas metodes (aprēėinā izmanto IKP, bezdarba līmeħa, investīciju, demogrāfiskās slodzes līmeħa, samaksāto nodokĝu u. c rādītājus), to aprēėināšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 482 Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēėināšanas kārtību un tā vērtībām. Rangs parāda konkrētās pašvaldības vietu apskatot visus Latvijas Republikas novadus. 7

8 darbspējas vecumā migrē uz lielajām pilsētām, kur tiek nodrošinātas konkurētspējīgas darba vietas, lielāks atalgojums un izglītošanās iespējas tabula. Iedzīvotāju skaits Dobeles novada pagastos un pilsētā gads (pēc PMLP datiem) Iedzīvotāju skaita Iedzīvotāju skaits uz Iedzīvotāju skaits uz izmaiħas (periods Pagasts/pils ilsēta ) Skaits % no novada iedzīvotājiem Skaits % no novada iedzīvotājiem Skaits % kopā kopā Annenieku pagasts , , ,5 Auru pagasts , , ,9 Bērzes pagasts , , ,4 Bikstu pagasts , , ,5 Dobeles pilsēta , , ,6 Dobeles pagasts 938 3, , ,4 Jaunbērzes pagasts , , ,2 Naudītes pagasts 850 3, , ,9 Krimūnu pagasts , , ,6 Penkules pagasts , , ,2 Zebrenes pagasts 562 2, , ,1 Dobeles novads ,0 Avots: PMLP Ciemi Dobeles novadā ir loti atšėirīgi gan pēc iedzīvotāju skaita (no dažiem desmitiem cilvēku līdz vairākiem simtiem, piemēram, Bikstu pagasta Līvu ciemā ir 49 iedzīvotāji, savukārt Auru pagasta Gardenes ciemā 1461 iedzīvotāji), gan pēc infrastruktūras objektu esamības (valsts un pašvaldību iestādes, skolas, veikali u.c.), viensētu izvietojuma (piemēram, blīvi Bikstu pagasta "Upeniekos"). Dobeles novadā ir arī ciemu tips, kurā iedzīvotāju vairākums dzīvo pansionāta, internātskolas vai līdzīga tipa iestādēs, piemēram, Auru pagasta aprūpes ciems Līvbērze. 8

9 attēls. Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās Dobeles novadā uz gadu Avots: PMLP Apdzīvotās vietās, kurās atrodas nozīmīgi infrastruktūras objekti vai kurās apdzīvotība pārsniedz 100 iedzīvotājus, ir pamats izvērtēt iedzīvotāju vajadzību pēc siltuma un elektroenerăijas nodrošināšanas, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kas veicina vietējo resursu izmantošanu un līdz ar to vispārēju reăiona attīstību (tiek veicināta lauksaimniecība, rūpniecība, mežsaimniecība, nodarbinātība, zaĝā domāšana). Tādējādi apkopojot datus par apdzīvotām vietām, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 100, šajā pētījumā tiek apskatītas jeb 79 % Dobeles novada iedzīvotāju vajadzības pēc atjaunojamiem energoresursiem tabula. Iedzīvotāju skaits Dobeles novada (iedzīvotāju skaits > 100) Apdzīvotās vietas nosaukums Iedzīvotāju Būtiskākie infrastruktūras objekti (iedzīvotāju skaits > 100) skaits Dobeles pilsēta Dobeles novada pašvaldība, izglītības pārvalde, PII, speciālā PII, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, ăimnāzija, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādes, bibliotēka, kultūras nams, novadpētniecības muzejs, sporta centrs, centralizētā siltumapgāde u.c. 9

10 Apdzīvotās vietas nosaukums (iedzīvotāju skaits > 100) Iedzīvotāju skaits Būtiskākie infrastruktūras objekti Annenieku pagasta Kaėenieku ciems 550 Pagasta pārvalde, pamatskola, PII, kultūras un sporta centrs, bibliotēka, ăimenes ārsta prakse Auru pagasta Auru ciems 306 Pagasta pārvalde, PII, bibliotēkas grāmatu apmaiħas punkts, sporta laukums, ăimenes ārsta prakse Auru pagasta Gardenes ciems 1461 Pamatskola, pamatskolas bibliotēka, sporta laukums, bīstamo atkritumu novietne Auru pagasta Ėirpēnu ciems Biogāzes ražotne 900 m attālumā no ciema 354 (līdz gadam KroĦauces ciems) Auru pagasta Liepziedu ciems 170 Auru pagasta Lielbērzes ciems 288 Sociālās aprūpes centrs Bērzes pagasta Bērzes ciems 165 Bibliotēka Bērzes pagasta MiltiĦu ciems 532 Kultūras nams Bērzes pagasta Šėibes ciems 366 Pagasta pārvalde, bibliotēka, ăimenes ārsta prakse Bikstu pagasta Bikstu ciems 286 Pagasta pārvalde, bibliotēka Bikstu pagasta apdzīvota vieta "Upenieki" 103 Dobeles pagasta Aizstrautnieku ciems 269 Biogāzes ražotne 900 m attālumā no ciema, pagasta pārvalde, bibliotēka, ăimenes ārsta prakse, sporta laukums Dobeles pagasta Lejasstrazdu ciems 483 Bibliotēka, ăimenes ārsta prakse, sporta laukums, pamatskola Jaunbērzes pagasta Jaunbērzes ciems 601 Pagasta pārvalde, bibliotēka, kultūras nams, doktorāts, pamatskola, sporta centrs, PII Krimūnu pagasta Akāciju ciems 230 Krimūnu pagasta CeriĦu ciems 116 Pagasta pārvalde, ăimenes ārsta prakse, Krimūnu pagasta Krimūnu ciems 465 bibliotēka, kultūras/tautas nams, pamatskola, centralizētā siltumapgāde Naudītes pagasta Apguldes ciems 171 Ăimenes ārsta prakse, sporta laukums, profesionālās izglītības iestāde Naudītes pagasta Naudītes ciems 344 Pagasta pārvalde, bibliotēka, ăimenes ārsta prakse, pamatskola, sporta laukums Pagasta pārvalde, bibliotēka, kultūras nams, Penkules pagasta Penkules ciems 365 sporta centrs, ăimenes ārsta prakse, pamatskola, sporta laukums Pagasta pārvalde, bibliotēka, ăimenes ārsta Zebrenes pagasta Zebrenes ciems 327 prakse, sporta laukums, centralizētā siltumapgāde Avots: Dobeles novada pašvaldība, gads 1.2. UzĦēmumu, ekonomiskās aktivitātes telpiskā koncentrācija Dobeles novadā gadā ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaits 2 veidoja 1100 vienības un 83 ārpus tirgus sektora statistikas vienības 3. Visvairāk ir pašnodarbināto personu (39%), 2 Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības ir juridiskas vai fiziskas personas, kuras galvenokārt pārdod savu vai tikai savu produkciju vai pakalpojumus par noteiktu cenu, kas ir ekonomiski nozīmīga. Šajā sektorā tiek 10

11 komercsabiedrības (27%), zemnieku un zvejnieku saimniecības (21%), turpretī vismazāk ir individuālo komersantu (13%) gadā uz 1000 iedzīvotājiem novadā bija 45,3 tirgus sektora statistikas vienības un 18,3 individuālie komersanti un komercsabiedrības, šie rādītāji ir zemāki nekā vidējie rādītāji vidēji citos novados (rādītāji attiecīgi 58,0 un 19,8 vienības) attēls. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaits Dobeles novadā gadā Avots: CSP gadā, pēc CSP datiem, Dobeles novadā reăistrēti 1011 mikrouzħēmumi, 68 mazie uzħēmumi, 17 vidējie un četri lielie uzħēmumi. Vislielākais tirgus vienību skaits gadā darbojās lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā (28%), otra izplatītākā darbības nozare bija augkopība un lopkopība, medniecība un ar to saistītās sfēras (23%) un trešā - automobiĝu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, remonts (10%). Trīs no novada lielākajiem uzħēmumiem darbojas apstrādes rūpniecības (pārtikas produktu ražošanas, gatavo metālizstrādājumu ražošanas un cita veida ražošanas) un viens vairumtirdzniecības jomā, visu četru lielo uzħēmumu juridiskās adreses atrodas Dobeles pilsētas teritorijā tabula. UzĦēmumu veidi un to darb d arbības jomas Dobeles novadā UzĦēmumi Darbības jomas mazie vidējie lielie Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 18 6 Apstrādes rūpniecība Elektroenerăija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana Ūdens apgāde; notekūdeħu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija Būvniecība 8 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiĝu un motociklu remonts Transports un uzglabāšana 4 1 klasificētas pašnodarbinātas fiziskās personas, individuālie uzħēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un komercsabiedrības. 3 Ārpus tirgus sektora statistikas vienības - fondi, nodibinājumi un biedrības, valsts budžeta iestādes, pašvaldību budžeta iestādes. 11

12 Darbības jomas UzĦēmumi mazie vidējie lielie Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 4 Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 1 Finanšu un apdrošināšanas darbības 1 Operācijas ar nekustamo īpašumu 2 1 Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 1 Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 1 Izglītība 1 Veselība un sociālā aprūpe 1 1 Avots: CSP Kopā: Vairums lielāko uzħēmumu Dobeles novadā koncentrējas ap Dobeles pilsētu, atrodoties Dobelē, Auru, Bērzes un Dobeles pagastos. Dobeles novadā trim uzħēmumiem ir A kategorijas piesārħojuma darbības atĝaujas, 21 B kategorijas atĝaujas un trīs C kategorijas piesārħošanas darbības atĝaujas attēls. Lielāko uzħēmumu u koncentrācija Dobeles novad ovadā Avots: VPVB un VVD 12

13 1.3. Enerăētikas jomas telpiskā koncentrācija un esošā situācija Pēc CSP datiem, gadā Latvijas energobilance kopā bija 170 tūkst. TJ, no tiem importēti tika energoresursi 166 tūkst. TJ apjomā, Tādējādi Latviju var attiecināt uz tām valstīm, kuras ir būtiski atkarīgas no importētiem fosiliem energoresursiem, pamatā no naftas produktu (50% no importētajiem energoresursiem), dabasgāzes (36%), elektroenerăijas (9%) un ogĝu importa (3%). Ener nergoresurs goresursu u pieprasījums ījums. No kopējās gala patērētās elektroenerăijas, kas gadā, pēc CSP datiem, veidoja 6191 GWh, 83% tiek saražoti Latvijā, taču tikai 42% saražoti, izmantojot atjaunojamos energoresursus. No atjaunojamajiem energoresursiem iegūtā elektroenerăija lielākoties tiek iegūta Daugavas HES kaskādē (91,7%), mazajos HES, kuru jauda ir mazāka par 1 MW, kopumā iegūti tikai 2,1% enerăijas. Vēja elektrostacijās saražoti 2,3%, savukārt biomasas un biogāzes elektrostacijās kopumā saražoti 3,9% no visas elektroenerăijas, kas iegūta no atjaunojamajiem resursiem gadā Latvijā bija uzstādītas 14 biogāzes koăenerācijas stacijas, no kurām divas atrodas Dobeles novadā. Koăenerācijas stacijās vienlaicīgi tiek ražota gan siltumenerăija, gan elektroenerăija, tāpēc šo procesu sauc arī par kombinēto siltuma un elektroenerăijas ražošanu. Koăenerācija ir efektīvāks un videi draudzīgāks process salīdzinājumā ar enerăijas ražošanu atsevišėos procesos katlumājā un elektrostacijā. Pieprasījums pēc energoresursiem gan pasaules, gan vietējā līmenī pieaug ar katru gadu, taču, fosilā kurināmā krājumiem kĝūstot arvien ierobežotākiem, līdztekus centieniem samazināt klimatam kaitīgo gāžu izmešu nonākšanu atmosfērā un globālām vides pārmaiħām tiek meklētas jaunas alternatīvas, pastiprināti pievēršot uzmanību atjaunojamiem energoresursiem. Atjaunojamie energoresursi ir draudzīgāki videi un sabiedrībai. Izmantojot vietējos alternatīvos dabas resursus, tiek veicināta reăiona ekonomiskā neatkarība, stabilitāte enerăētikas nozarē, tiek radītas jaunas darba vietas, uzlabota vietējā ekonomika, tādējādi atjaunojamo energoresursu iegūšanai un izmantošanai daudzējādā ziħā jābūt prioritārai gan visas valsts, gan atsevišėu novadu līmenī attēls. Ar atjaunojamiem energoresursiem darbināmo staciju procentuālais sadalījums pēc skaita Latvijā gadā Avots: Latvenergo energoblogs, 2012 Situācija Dobeles novadā. Vairums no Dobeles novadā esošajām daudzstāvu dzīvojamajām ēkām būvētas padomju laikā. Šīm ēkām ir raksturīga zema konstrukciju kvalitāte un lieli siltuma zudumi gadā Dobeles pilsētā tika siltinātas trīs daudzdzīvokĝu mājas Meža prospektā 6, Kr. Barona ielā 12 un ZaĜā ielā 13

14 34. Tāpat Dobeles novadā ir piesaistīti līdzekĝi no Eiropas Savienības fondu līdzekĝiem vairākiem pašvaldības projektiem, kas skar energoefektivitāti, piemēram, izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanai Dobeles novadā piesaistīti ,87 Ls un Jaunbērzes pagasta sociālās mājas AusmaĦa ielā 16 rekonstrukcijai siltumnoturības paaugstināšanai ,93 Ls. Elektroenerăija. Lai samazinātu elektroenerăijas zudumus gadā VAS Latvenergo, A/S Sadales tīkli, Dienvidu tīklu Dobeles iecirkħa pārvades tīklos, Dobeles pilsētā izbūvētas jaunas kabeĝlīnijas esošo gaisa vadu līniju vietā Kr. Valdemāra ielā, Ėiršu ielā gar garāžām, Čakstes ielā, Avotu ielā, Kr. Barona ielā un Zemgales ielā gadā plānots pabeigt darbus Uzvaras ielā. Pēc Dobeles pašvaldības datiem gadā ir ierīkots ielu apgaismojums Naudītes pagasta Apguldes ciematā un gadā šādi darbi ir veikti Bikstu ciematā. Elektropārvades līnijas novada teritorijā ir daĝēji novecojušas, tādēĝ nepieciešams veikt esošo tīklu rekonstrukciju un samazināt gaisa elektropārvades tīklu īpatsvaru apdzīvotās vietās. Nepieciešams palielināt elektroenerăijas jaudu esošajām un plānotajām rūpniecības zonām. Vienlaikus padomju laikos celto dzīvojamo māju iekštelpu un ārtelpu elektrokabeĝi neatbilst mūsdienu prasībām. Siltumenerăija. Galvenais siltumenerăijas ražotājs Dobeles pilsētā, Krimūnu un Zebrenes pagastā ir pašvaldības kapitālsabiedrības uzħēmums SIA Dobeles enerăija, kas nodarbojas ar centralizēto siltumapgādes sistēmas tīklu uzturēšanu, kā arī siltumapgādes iekārtu uzturēšanu un apkalpošanu. Dobelē visas daudzstāvu daudzdzīvokĝu mājas un lielākā daĝa sabiedrisko, tirdzniecības u.c. objektu pilsētas robežās ir pieslēgti centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Zebrenes pagastā centralizētajiem siltumapgādes tīkliem ir pieslēgtas trīs daudzstāvu daudzdzīvokĝu mājas, 13 individuālās mājas, no kurām sešas izmanto centralizēto apkures sistēmu. Dobeles pilsētā centrālā katlumāja Spodrības ielā 4a būvēta pirms vairāk nekā 35 gadiem gadā, piesaistot ES fondu līdzekĝus, tika uzstādīti jauni ūdenssildāmie katli ar kopējo jaudu 16 MW. Katlu mājā Spodrības ielā 4a papildus ūdenssildāmajiem katliem ar kopējo jaudu 18,6 MW uzstādīta arī koăenerācijas stacija ar siltumjaudu 1,9 MW un elektrisko jaudu 1,5 MW. Katlu māja Ausmas ielā 27 ar ūdenssildāmo katlu jaudu 4 MW renovēta gadā, papildus uzstādīta koăenerācijas iekārta ar siltumjaudu 0,5 MW un elektrisko jaudu 0,45 MW. Savukārt Dzirnavu ielā 4 katlu māja izbūvēta gadā, kurā kopējā ūdenssildāmā katla un koăenerācijas stacijas siltumjauda ir 1,95 MW, elektriskā jauda - 0,2 MW. Bērzes ielā 8 uzstādīta katlu māja tikai ar ūdenssildāmo katlu ar jaudu 3 MW, renovēta gadā. Visās katlu mājās Dobeles pilsētā kā kurināmo izmanto tikai dabas gāzi. Zebrenes pagastā par pašvaldības līdzekĝiem gadā tika uzbūvēta centrālā katlumāja ar jaudu 2 MW, kurā kā kurināmu izmanto malku. Kopējais siltumtrašu garums Zebrenes pagastā m. Krimūnu pagastā gadā rekonstruēta katlu māja ar jaudu 0,5 MW, kā kurināmais tiek izmantota malka. Dobeles pilsētā siltuma padeve tiek nodrošināta pa siltumapgādes sistēmu, kuras maăistrālo siltumtrašu garums ir 5,8 km, bet kopējo tīklu garums ir 22,7 km. Siltumapgādes tīkli pārsvarā ir rekonstruēti - tikai Spodrības ielas katlu mājai 15% siltumtrašu nav nomainītas, pārējām katlu mājām nomainītas 100% 14

15 siltumtrases. Rekonstruētie posmi ir aprīkoti ar rūpnieciski izolētām caurulēm, tādējādi līdz minimumam tiek samazināts siltuma zudums šajos posmos. Kopumā siltumapgādi novadā nodrošina izmantojot gan centralizēto siltumapgādes sistēmu, gan vietējo siltumapgādi, taču pārsvarā pagastu iedzīvotāji apkuri veic individuāli. Dabasgāze. Pēdējos 10 gados ir samazinājusies dabasgāzes izmantošana ražošanas objektos, taču dabasgāzes patēriħa pieaugums ir individuālo patērētāju vidū. Attīstot piegādes un sadales tīklu, dabasgāzi būtu iespējams izmantot katlumājās, ražošanas objektos, kā arī individuālajiem lietotājiem viendzīvokĝa mājās un šėidrās gāzes aizvietošanai saimnieciskām vajadzībām daudzdzīvokĝu mājās. Pēc Dobeles pašvaldības datiem novadā gāzes apgādes pakalpojumus izmanto 3712 iedzīvotāji, 19 pašvaldības un valsts iestādes, 48 uzħēmumi un citi pakalpojuma saħēmēji attēls. Enerăētikas jomas telpiskā koncentrācija Dobeles novadā Avots: VPVB un VVD, SIA Dobeles enerăija, papildus skatīt 1. pielikumu Enerăētikas telpiskā koncentrācija. Aplūkojot elektroenerăijas apgādi Dobeles novadā, var secināt, ka visu hidroelektrostaciju un koăenerācijas staciju summārā jauda ir 5,53 MW, taču vidējais gada elektroenerăijas patēriħš lielākajos ražošanas objektos un būtiskākajos patērētājos, pārrēėinot uz vidējo izlīdzināto jaudu gada griezumā, sastāda 2,55 MW. Taču aplūkojot arī sabiedriskā sektora un iedzīvotāju elektroenerăijas patēriħu, var aplēst, ka esošās elektroenerăijas ieguves stacijas nodrošina aptuveni 60% 15

16 no novada elektroenerăijas patēriħa. Taču Ħemot vērā elektriskās slodzes izmaiħas dienas un gada ietvaros, secināms, ka maza patēriħa stundās (naktsstundās, vakaros un rītos vasarā ar īsu nakts tumšā laika periodu) Dobeles novadā tiek saražots elektroenerăijas vairāk, nekā tā tiek patērēta, taču slodzes maksimumstundās elektroenerăija ir jāpievada no kopējā Latvenergo elektroenerăijas tīkla, jo it īpaši biogāzes koăenerācijas stacijas nav paredzētas mainīgai darba slodzei, tām jādarbojas ar pastāvīgu nominālo jaudu. 16

17 attēls. Enerăētikas jomas telpiskā koncentrācija Dobeles pilsētā Avots: VPVB un VVD, SIA Dobeles enerăija, papildus skatīt 1. pielikumu Nepieciešamību pēc elektroenerăijas un siltumenerăijas nosaka teritorijas novietojums un meteoroloăiskie laika apstākĝi. Pēc gada LVĂMC datiem Dobeles novadā vidējā gada gaisa temperatūra ir 7,5 C, vissiltākais ir jūlijs, kad gaisa temperatūra vidēji sasniedz 19,4 C, visvēsākais ir februāris (-8,8 C). Novadā vidējais nokrišħu daudzums gadā ir 560 mm, kas ir mazāks nekā daudzos citos Latvijas reăionos. Veăetācijas periodā vislielākais nokrišħu daudzums ir jūlijā, bet sausākie mēneši ir maijs un augusts. 17

18 Vispārīgie klimatiskie dati Dobeles reăionā pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr.376 par Latvijas būvnormatīvu LBN Būvklimatoloăija ir šādi: visaukstākā piecu dienu vidējā gaisa temperatūra - 22,5 C; apkures perioda ilgums un tā vidējā temperatūra: 204 dienas un -0,4 C; vidējais zemes sasalšanas dziĝums 24 cm, maksimālais 88 cm; vidējais gaisa relatīvais mitrums: 81% attēls. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ( 0 C) Dobeles novadā gadā. Avots: LVĂMC Saules enerăija Uz Zemes viens no galvenajiem enerăijas avotiem ir saule. Saule dod ne tikai siltumu un gaismu, bet arī elektromagnētisko starojumu. Saules intensitāte un spīdēšanas ilgums ir atkarīgs no gadalaika un ăeogrāfiskās atrašanās vietas. Latvija teritorijas atrašanās uz 57 0 ZiemeĜu platuma nosaka to, ka decembrī Saules augstums virs horizonta ir vidēji 9-10 un saules radiācijas daudzums sasniedz nepilnus W/m², bet jūnijā Saule paceĝas virs horizonta un saules radiācijas daudzums sasniedz W/m² (LVĂMC dati). Šajā ziħā Dobeles novads ir tajā Latvijas daĝā, kas vērtējams kā bagāts ar saules enerăiju. Lai gan būvklimatoloăijā pieħemtie dati prognozē piesardzīgu saules radiācijas slodzi gadā 928 kwh/m 2, faktiski izmērītā saules radiācijas slodze Latvijas Valsts AugĜkopības institūta meteostacijā, kas novietota Dobeles pilsētā, uzrāda būtiski lielāku faktisko saules radiāciju gadā tā bija 1094 kwh/m 2 gadā, gadā kwh/m 2 gadā, savukārt gadā kwh/m 2 gadā. Vidējais saules spīdēšanas ilgums bija 2112 stundas, savukārt gada summārā izmantojamais saules enerăijas ieguvums pēc Eiropas Kopienas Izpētes centra datiem Dobeles novadā ir ap 1175 kwh/m 2, kas gan ir pārāk optimistika prognoze, jo veikta pie lietderības koeficienta 75%. Izmantojot šādu lietderības koeficientu (saules kolektoru sistēmas), faktiskais gadā izmantojamais enerăijas ieguvums veido vidēji 850 kwh/m 2. 18

19 attēls. Latvija. Globālais saules starojums un elektrības potenciāls. Avots: JRC Eiropas kopiena attēls. Saules radiācija Dobeles novadā, vidēji W/m2 Avots: LVAI meteostacija Dobeles pilsētā Vēja enerăija Vējš ir viens no atjaunojamiem resursiem, kas rodas nevienmērīgi uzsildītajos gaisa slāħos, parādoties spiediena starpībai, kas izsauc gaisa masu pārvietošanos. Augstumā līdz dažiem simtiem metru vējš ir nepastāvīgs gan pēc virziena, gan laika un jutīgs pret Zemes virsmas negludumiem, vislielāko ātrumu sasniedzot virs līdzenajiem ūdens klajumiem. Gada vēja ātrums un tā izmaiħas atkarīgas no gaisa cirkulācijas īpatnībām un vietējā reăiona apstākĝiem. Tā kā Dobeles novada teritorija atrodas gan augstienē (Austrumkursas), gan līdzenumā (Zemgales), tad vēja intensitāte dažādās novada teritorijās 19

20 atšėiras. Novadā visbiežāk pūš dienvidrietumu un rietumu vēji, savukārt pavasarī un vasaras sākumā palielinās ziemeĝu un ziemeĝrietumu vēju atkārtojamība. Vidējais vēja ātrums gadā Dobeles novadā ir 3,4 m/s. Vislēnākais (2,8-2,6 m/s) vējš ir jūnijā - jūlijā, visstiprākais vējš ir ziemā (līdz 4,6 m/s). Vienlaikus, salīdzinājumam, būvklimatoloăijas noteiktais vidējais gada vēja ātrums ēku projektēšanai 3,5 4 m/sek, valdošais vēja virziens: rietumu attēls. Mēneša vidējais vēja v ātrums (m/s) Dobeles novadā gadā. Avots: LVĂMC Šie dati liecina, ka Dobeles novada ZA, A un DA daĝā (arī Dobeles pilsētā) varētu strādāt vēja ăeneratori ar zemu un vidēju jaudu, kas strādā rajonos ar vēja ātrumu 2,5-7 m/s, savukārt novada ZR, R un DR daĝā ăeneratori ar vidēju jaudu. Mazie vēja ăeneratori ir ekonomiski pieejami arī izmantošanai privātās saimniecībās attēls. Gada vidējais vēja ātrums Latvijas teritorijā 100 metru augstumā Avots: ZREA Reăiona un atjaunojamo enerăijas resursu (AER) potenciāla analīze 20

21 Hidroenerăija Arī ūdens ir atjaunojamais dabas resurss ar milzīgu enerăētisko potenciālu. Pasaulē visplašāk izmantota upju straumju radītā enerăija un pēc tam viĝħu, paisuma un bēguma enerăija. Kaut arī hidroresurss ir Ĝoti nozīmīgs vietējais elektroenerăijas avots, pēc izdevuma "Vides vēstis" domām 4, mazie HES bieži atstāj negatīvu ietekmi uz vidi, jo mākslīgi aizsprosti dažas upes vietas pārvērš par lieliem dīėiem, izmainot ūdens temperatūru ne tikai pie aizsprosta, bet arī upju lejtecēs, tā mainot upju dabisko vidi, veicina daudzu sugu bojāeju, bet tam tie traucē zivju migrācijai. Papildus ietekmei uz vidi HES trūkumi ir iegūtās hidroenerăijas integrācija energoapgādes sistēmā un izstrādātās enerăijas apjoma lielās svārstības. Pie HES priekšrocībām var pieminēt vides sakārtošanu veco dzirnavu un dīėu vietās, lauku tūrisma attīstību, gāzu izmešu neesamību - nepiesārħotu atmosfēru, iespēju zivīm patverties HES dīėos mazūdens periodos. Dobeles novadā nav daudz dabīgo ūdenstilpħu, taču kā nozīmīgs hidroenerăijas avots tiek izmantota Bērzes upe (tās baseinu veido 1180 km 2 ), uz kuras darbojas četras mazas hidroelektrostacijas Dobeles HES Dobeles pilsētā, Bērzes dzirnavu HES Bērzes pagastā, Bikstu-Palejas dzirnavu HES Bikstu pagastā un Annenieku HES Annenieku pagastā. Latvijas dabas aizsardzības speciālisti Bērzes HES un Bikstu-Palejas HES atzinuši par videi nedraudzīgām hidroelektrostacijām attēls. Latvijas mazo HES izveidojuma karte un to ietekme uz vidi Avots: RTU VASSI pētījums "Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas modelis un rīcības plāns", gads 4 Iesprostotā ūdens spēks [tiešsaiste]-[aplūkots: ]. Pieejams: 21

22 Zemes dzīĝu enerăija Galvenie zemes dzīĝu resursu veidi ir ieži, minerāli, Zemes garozas nogulumi, šėidrie derīgie izrakteħi un zemes dzīĝu siltums, pacēlumi, kur daĝa no resursiem uzskatāmi par neatjaunojamajiem un daĝa par atjaunojamajiem dabas resursiem attēls. Derīgo izrakteħu izmantojamo atradħu izvietojama shēma Dobeles novadā Avots: Dobeles novada pašvaldība Pēc gada LVĂMC datiem, Dobeles novada teritorijā atrodas septiħas nevienmērīgi izvietotas derīgo izrakteħu atradħu vietas. Novadā visbiežāk izmantotie derīgie izrakteħi (ieži, minerāli) ir māls, smiltsgrants, sapropelis, laukakmeħi un arī kūdra. Kūdru kā energoresursu mēdz pieskaitīt pie atjaunojamiem dabas resursiem, jo tā lēnām atjaunojas (ap 1 mm/gadā), taču tās izmantošana negūst atbalstu ES atjaunojamās enerăētikas jomā. Zemes dzīles tiek izmantotas atjaunojamās enerăijas iegūšanai balstoties uz zemē vai gruntsūdeħos akumulēto siltumu, izmantojot siltumsūkħus. Zemes dzīĝu lokālie pacēlumi ir vieni no nozīmīgākajām ăeoloăiskajām struktūrām Latvijā, kuras varētu būt piemērotas ne tikai pazemes dabasgāzes glabātavu izveidošanai, bet arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzglabāšanai. Pēc LVĂMC datiem visperspektīvākā dabasgāzes pazemes glabātavas ierīkošanai ir Dobeles struktūra. Struktūras piepildījuma ar gāzi gadījumā, glabātavas kopējais tilpums novērtēts apmēram 12 miljardu m 3 apjomā, kas veidotu apmēram 6 miljardi m 3 aktīvās gāzes apjomu. Vienlaikus šādas gāzes krātuves ierīkošana neizslēgtu iespēju izmantot dziĝāko zemes slāħu siltumenerăiju ăeotermālā vai petrotermālā veidā. 22

23 attēls. Izmantojamās un potenciālās ăeoloăiskās struktūras Latvijā Avots: LVĂMC, gads Biomasas enerăija Biomasas enerăiju iegūst no organiskām vielām - koksnes un lauksaimniecības atkritumiem, jo zālāji, augi, krūmi un koki ir tie, kas augšanas laikā piesaista un sevī koncentrē lielu daudzumu gaismas un siltuma enerăijas, kuru vēlāk var pārvērst enerăijā. Izplatītākā biomasa Latvijā ir koksnes pārstrādes produkti - malka, koksnes šėelda, kokskaidu granulas, enerăētisko lauksaimniecības produktu, zālaugu, labības un salmu granulas. Pēc CSP datiem, gadā energobilancē Latvijā no biomasas resursiem (malka, briketes, granulas, koksnes atlikumi, šėelda, notekūdeħu dūħas, augi, salmi u.c.) veidojusi 3,55 milj. t, kas ir par 0,35 miljoniem vairāk nekā gadā tabula. Galvenie biomasas resursu veidi Latvijā Galvenie biomasas resursu veidi Meža atlikumi NotekūdeĦu dūħas Labības un citu augu valsts pārstāvji Cieti saturošie augi Atkritumi un pārpalikumi no lauksaimniecības sektora (dzīvnieku mēsli, salmi u.c.) Ātraudzes mežsaimniecības (kārkli, papele) EĜĜu saturošie augi Cukura saturošie augi Organiskā cietā frakcija no sadzīves atkritumiem Rūpnieciskie atkritumi (no pārtikas un papīra ražošanas uzħēmumiem) Avots: VARAM, u.c. Dobeles novadam raksturīga augsta zemes auglība, salīdzinoši nepiesārħotas lauksaimniecības un dabas teritorijas, liela augu un dzīvnieku sugu daudzveidība. Salīdzinājumā ar Latviju kopumā, Dobeles novadam ir vairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet mazāk mežu zemes, taču to novietojumu nosaka ăeogrāfiskā atrašanās vieta. 23

24 Pēc VZD datiem uz gadu lauksaimniecībā tiek izmantotas 7692 zemes vienības, kas Dobeles novadā aizħem 51079,9 ha jeb 57% no visa novada teritorijas. No lauksaimniecībā izmantojamās zemes 90,8% ir aramzemes, 1% pĝavas, 6,8 % ganības, 1,5% aizħem augĝu dārzi. Meži no lauksaimniecības izmantojamās zemes aizħem 13,9%, krūmāji 1,7% un purvi 0,9%, savukārt no kopējās novada platības meži aizħem 10,4% tabula. Zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērėu grupām uz Lauksaimniecības zeme Kopā novadā % no lauksaim. izmant. zemes % no kopplatības % no īpašu lietošanas mērėu grupas Zemes vienību skaits, gab ,0% 60,3% 60,3% Kopplatība, ha , ,7 100,0% 74,4% 74,4% Lauksaimn. izmant. zeme, ha , ,4 77,2% 57,5% 98,5% Aramzeme, ha , ,2 90,8% 52,2% 99,6% augĝu dārzs, ha 745,7 836,1 1,5% 0,8% 89,2% pĝava, ha 495,4 546,6 1,0% 0,6% 90,6% ganības, ha 3 452, ,5 6,8% 3,9% 89,5% Mežs, ha 9 214, ,6 13,9% 10,4% 35,3% Krūmājs, ha 1 155, ,0 1,7% 1,3% 93,0% Purvi, ha 615, ,3 0,9% 0,7% 58,5% Zeme zem ūdeħiem, ha 1 379, ,9 2,1% 1,6% 60,6% Zeme zem zivju dīėiem, ha 17,3 17,3 0,0% 0,0% 100,0% Zeme zem ēkām un pagalmiem, ha 983, ,3 1,5% 1,1% 69,4% Zeme zem ceĝiem, ha 325, ,6 0,5% 0,4% 16,6% Pārējās zemes, ha 1 375, ,3 2,1% 1,5% 46,9% Avots: VZD Dobeles novada teritorija atrodas ainaviski atšėirīgos rajonos: austrumu daĝā raksturīga zemes augsta auglība (Penkules, daĝēji Auru, Krimūnu, Bērzes, Jaunbērzes un Dobeles pagastos), te pamatā nodarbojas ar lopkopību un lauksaimniecību, graudaugu, pākšaugu un eĝĝas augu sēklu audzēšanu, rietumu un vidusdaĝā raksturīgs mežainums (Naudītes, daĝēji Auru, Annenieku, Zebrenes, Bikstu pagasts), tāpēc katrā no novada daĝām būtu izdevīgāk iegūt savu biomasas resursa veidu gadā Dobeles novada teritorijā darbojas divas biogāzes ražotnes SIA Bio Auri (atĝautais kurināmā patēriħš m 3 gadā biogāzes) Auru pagasta Ėirpēnos un SIA Bio Ziedi (atĝautais kurināmā patēriħš līdz m 3 biogāzes) Dobeles pagasta Aizstrautniekos, kurās elektrības ieguvei koăenerācijas režīmā tiek izmantoti lauksaimniecības produkti (kukurūza, skābbarība u.t.t) un kūtsmēsli Vispārējās attīstības tendences Dobeles novadā lielākais iedzīvotāju un uzħēmumu skaits koncentrējas Dobeles pilsētā, tādējādi šī pilsēta ieħem primāro vietu novadā ražošanas, tehnoloăiju, loăistikas, izglītības, sporta un kultūras jomās. Dobeles pilsētā atrodas novada pašvaldības administratīvais centrs, pašvaldības lielākās kapitālsabiedrības 24

25 (SIA "Namnieks", SIA "Dobeles enerăija", SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi", SIA "Dobeles ūdens", SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" un SIA "Dobeles autobusu parks"), Sociālais dienests, Izglītības pārvalde, vairākas izglītības iestādes, tajā skaitā Dobeles ăimnāzija, Kultūras un sporta pārvalde, novadpētniecības muzejs, bibliotēka u.c. iestādes, darbojas lielākie ražošanas uzħēmumi, kā piemēram, SIA "Dobeles dzirnavnieks", SIA Tenax", AS Ėīmiskā rūpnīca Spodrība", SIA Baltic Candles", pilsētai cauri iet dzelzceĝa līnija Rīga - Liepāja. Otra nozīmīgākā apdzīvotā vieta Dobeles novadā pēc iedzīvotāju skaita un svarīgu infrastruktūras objektu novietojuma ir Auru pagasta Gardenes ciems, agrāk saukts par Dobele-2. Ciems izveidojās pēc II Pasaules kara kā armijas kara, virsnieku "pilsētiħa", tanku poligons. Gardenes ciems atrodas piecus km no Dobeles pilsētas, Bērzes upes labajā krastā, pie otrās šėiras valsts autoceĝa. Ciemā atrodas novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Gardenes nami", veikali, pamatskola, bibliotēka, sporta laukums, metālapstrādes ražotne SIA "MetPro" un bīstamo atkritumu novietne. Pateicoties izdevīgajam novietojumam un iedzīvotāju daudzumam ciemata teritorijā ir iespēja prioritāri risināt jautājumus par atjaunojamo energoresursu ieviešanu. Dobele un tās tuvējā apkaime arī turpmāk būs galvenais novada ekonomiskais centrs, piedzīvojot lēnāku iedzīvotāju skaita samazināšanos. Dobeles pilsētā, Dobeles un Auru pagastos šobrīd ir augstākais iedzīvotāju blīvums un zemākie iedzīvotāju skaita negatīvo izmaiħu rādītāji, Auru pagastā no gadam pat vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 8%, pateicoties Gardenes ciema labvēlīgajam novietojumam Dobeles pilsētas tuvumā. Līdzīga tendence saglabāsies ari turpmāk. No novada centra attālākos pagastos iedzīvotāju skaita izmaiħas ir daudz straujākas. Piemēram, gadā iedzīvotāju skaita samazinājums piedzīvots pat par 23% (Naudītes pagastā), par 12-13% iedzīvotāju skaita samazinājumu piedzīvojuši Bikstu, Krimūnu, Zebrenes, Annenieku pagasti attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiħas Dobeles novadā Avots: SIA AC Konsultācijas, Sabiedriskā transporta sistēmas izpēte un priekšlikumi tās attīstībai Zemgales plānošanas reăionā,

26 Krimūnu pagasta situācija ir visai savdabīga, jo pagasts atrodas samērā labā ăeogrāfiskajā stāvoklī, salīdzinoši tuvu gan Dobelei, gan Jelgavai. Taču pagastā uz novada kopējā fona ir maz komersantu un to nodarbināto skaits, tāpat arī sliktāka Dobeles pilsētas sasniedzamība, jo uz to iespējams nokĝūt pa grants autoceĝu attēls. Iedzīvotāju blīvums Dobeles novadā attēls. Satiksmes infrastruktūra Avots: SIA AC Konsultācijas, Sabiedriskā transporta sistēmas izpēte un priekšlikumi tās attīstībai Zemgales plānošanas reăionā, 2012 Avots: SIA AC Konsultācijas, Sabiedriskā transporta sistēmas izpēte un priekšlikumi tās attīstībai Zemgales plānošanas reăionā, 2012 Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējos gados ekonomiskās atveseĝošanās laikā ( ) ir kĝuvis nedaudz lēnāks. ĥemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās rādītājus gan ilgtermiħā, gan īstermiħā, var pieħemt, ka gadā iedzīvotāju skaits vidēji novadā varētu samazināties par nepilniem 4%, salīdzinot ar gadu, t.i., samazinoties līdz 21 tūkst. iedzīvotāju. Auru pagastā iedzīvotāju skaits varētu pat pieaugt par 7%, sasniedzot nepilnus 3,3 tūkst. iedzīvotājus. Turpretī visstraujākā iedzīvotāju skaita samazināšanās iespējama Naudītes un Annenieku pagastos (-13% un -10%, salīdzinot ar gadu). 26

27 attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiħu prognoze Dobeles novadā ( gadā) attēls. Iedzīvotāju skaita Dobeles novadā un pagastos (2020. gads) novērtējums 27

28 attēls. Strādājošo skaits pa pagastiem attēls. UzĦēmumu skaits pa pagastiem/pilsētām Avots: SIA AC Konsultācijas, Sabiedriskā transporta sistēmas izpēte un priekšlikumi tās attīstībai Zemgales plānošanas reăionā, 2012 Avots: SIA AC Konsultācijas, Sabiedriskā transporta sistēmas izpēte un priekšlikumi tās attīstībai Zemgales plānošanas reăionā, 2012 Ekonomiski pamatoti ieguldījumi nākotnē veicami Dobeles pilsētā, Dobeles, Bērzes un Auru pagastos, jo tajos ir augstāks iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju blīvums, lēnāk noris iedzīvotāju skaita samazināšanās, ir labāka autoceĝu infrastruktūra un attīstītāks un blīvāks sabiedriskā transporta tīkls, kā arī tāpēc, ka šajos pagastos ir lielāks komersantu skaits, attīstītāka komercdarbībai nepieciešamā infrastruktūra. Funkcionāli šie pagasti ir saistīti gan ar Dobeles, gan Jelgavas pilsētu, atrodoties izdevīgā ăeogrāfiskā stāvoklī, kas ir kā labs priekšnoteikums uzħēmējdarbības attīstībai. Arī Krimūnu ciems, pie autoceĝu infrastruktūras uzlabošanas un investīciju piesaistes pagastā varētu kĝūt par spēcīgāku novada un reăionālu uzħēmējdarbības, īpaši transporta un loăistikas, centru, jo Krimūnu ciems ir Jelgavas Auces, Dobeles Bauskas autoceĝu krustpunktā. 28

29 2. Publiskās ārtelpas apgaismojums NodaĜā analizēts ielu apgaismojums Dobeles pilsētā un Dobeles novada pagastos. Veikts apgaismojuma skaitliskais un struktūras novērtējums esošajam un plānotajam ielu apgaismojumam, kā arī rekomendējamiem jaunbūvējamajiem apgaismojuma projektiem, nosakot arī finansiālās aplēses. Izvērtēta elektroenerăijas patēriħa dinamika un aplūkoti galvenie apgaismojuma kvalitātes asekti un normatīvo aktu ietvars. Šī pētījuma ietvaros tiek analizēti tikai paši gaismekĝi, neapskatot laternu stabu un pārvades līniju struktūru un stāvokli. Tāpat netiek analizēti specializētie gaismekĝi satiksmes organizācijas sistēmām. Turpinājumā veikta tehniski ekonomiskā analīze dažādām esošās apgaismojuma infrastruktūras būtisku energoefektivitātes uzlabojumu alternatīvām, izvērtējot paaugstinātas efektivitātes gaismekĝu (LED jeb gaismas diodes) un inteliăento vadības sistēmu ar aptumšošanas iespējām. Pētījumā aplūkots ieviešanas un uzturēšanas izmaksas un paredzamie ietaupījumi pašvaldībai 20 gadus ilgā projekta dzīves cikla periodā, kas modelēti atkarībā no elektroenerăijas tarifu pieauguma un pieejamā līdzfinansējuma. Atsevišėi izvērtēta autonomo atjaunojamo energoresursu (vēja un saules) hibrīdsistēmu apgaismes ėermeħu ekonomiskā efektivitāte ielu standarta apgaismojumā un attālāku nomaĝu vietu izgaismošanā Esošās ārtelpas apgaismojuma infrastruktūras novērtējums Apgaismojuma struktūra Dobeles pilsētā Esošā situācija Kopējais ielu apgaismojuma gaismekĝu skaits Dobeles pilsētā pēc gada inventarizācijas datiem bija 1089 vienības, no kurām 171 jeb 16% bija uzstādītas vecās dzīvsudraba gāzizlādes (DRL) 250W spuldzes; 443 jeb 41% - nātrija augstspiediena (HPS) 70W spuldzes; 419 jeb 38% - nātrija augstspiediena (HPS) 100W spuldzes. (Tabula ) 56 gaismekĝi bija kvēlspuldzes, cauruĝveida dienasgaismas spuldzes un prožektori. Kopš gada veikti vairāki rekonstrukcijas un jaunbūves projekti, no kuriem lielākie bija veloceliħa izbūve un Tirgus laukuma rekonstrukcija. Lai precīzi noteiktu, cik no uzstādītajiem gaismekĝiem aizvietoja vecos un, cik tika uzstādīti no jauna, nepieciešams veikt pilnu sistēmas tehnisko apsekošanu un inventarizāciju, taču šī pētījuma ietvaros alternatīvo attīstības scenāriju aprēėiniem tika izmantots eksperta novērtējums un izlases veida apgaismojuma apsekošana. Eksperta novērtējuma rezultāts ir, ka par no jauna uzstādītiem uzskatāmi 26 (70W) gaismekĝi Meža prospektā, un 22 (70W) un 16 (100W) gaismekĝi Tirgus laukumā. Tabulā apkopoti tie projekti, kuru rezultātā mainās kopējais gaismekĝu skaits. Ielu apgaismojuma infrastruktūra ietver 18,1 km gaisa vadu līniju, 12 km kabeĝlīniju, 925 apgaismes balstus (no tiem 205 ir VAS Latvenergo Sadales tīklu balsti, 25 apgaismes sadales ar elektroenerăijas uzskaiti un 14 apgaismes sadales bez elektroenerăijas uzskaites). No gada apgaismošanas tīklu apkalpošana pilnībā ir nodota SIA J.E.F Rekonstruējamais un jaunbūvējamais ielu apgaismojums Neatkarīgi no ilgtermiħa attīstības scenāriju rezultātiem Dobeles pilsētā ieviešami pašvaldības ieplānotie projekti un šī pētījuma ietvaros izvērtētie rekomendējamie projekti. Ieplānotie projekti ietver 6 papildu 29

30 gaismekĝu uzstādīšanu Brīvības ielas rekonstrukcijas 2. kārtas ietvaros un 19 gaismekĝu izvietošanu Bērzes labajā krastā pie pilsdrupām, un 1 jauna gaismekĝa uzstādīšana ZaĜajā ielā (ZaĜās ielas rekonstrukcijas projekta ietvaros), kam, balstoties uz tāmēm un eksperta novērtējuma rezultātiem, kopā būtu nepieciešamas investīcijas Ls apjomā, ja tiktu uzstādīti HPS gaismekĝi. Savukārt pēc pašvaldības pieprasījuma un apsekojuma rezultātiem izvērtētie potenciālie projekti ietver 12 gaismekĝu izvietošanu Bērzes upes kreisajā krastā teritorijā aiz mūzikas skolas, 12 gaismekĝu uzstādīšanu Pumpuru ielā un 8 - Dobeles estrādē, kam kopā būtu nepieciešamas investīcijas Ls apjomā. Atlikušo DRL spuldžu nomaiħas izmaksas vērtējamas Ls apjomā, taču šis vērtējums precizējams pēc detalizētas gaismekĝu skaita inventarizācijas. Investīciju aplēses balstītas uz pieħēmumu, ka tiek uzstādīti nātrija augstspiediena (HPS) gaismekĝi, lai gan nomaiħa saistāma ar perspektīvās apgaismojuma tehnoloăijas izvēli tabula. Esošais un izbūvējamais ielu apgaismojums Dobeles pilsētā DRL Spuldžu kopējais skaits, gab. HPS Citas Kopā Izmaksas, Ls bez 250W 70W 100W 150W 250W PVN gada inventarizācijas dati gads ar jaunajiem projektiem Kopsavilkums scenāriju analīzei Plānotie projekti kopā Rekomendējamie projekti kopā Tajā skaitā: Plānotie projekti Brīvības ielas 2. kārta Pastaigu takas labiekārtošana Bērzes upes labajā krastā ZaĜās ielas rekonstrukcija Rekomendējamie projekti DRL spuldžu nomaiħa Teritorijas labiekārtošanas Bērzes kreisajā krastā (pie mūzikas skolas) Pumpuru iela Dobeles estrāde Avots: Dobeles novada pašvaldības dati un eksperta novērtējums 30

31 attēls. Rekonstruētais ielu i apgaismojums aismojums Dobeles pilsētā un plānotie, rekomendētie projekti Avots: Dobeles novada pašvaldības dati un eksperta novērtējums Apgaismojuma struktūra Dobeles novada pagastos Esošā situācija Kopējais ielu apgaismojuma gaismekĝu skaits Dobeles novada pagastos šobrīd ir 651 gaismas ėermenis (Tabula un 2. pielikums), no kuriem 597 jeb 92% ievietotas nātrija augstspiediena spuldzes (HPS). 31

32 Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, lielākai daĝai no tām jauda ir 70W. Plašākais ielu apgaismojuma pārklājums ir Auru un Bērzes pagastos, kuros katrā ir vairāk par 160 gaismas ėermeħiem. Krimūnās ir 103, Jaunbērzē 57, bet pārējos 7 pagastos ielu apgaismojumā ir līdz 50 gaismas ėermeħiem. Pēdējos gados ir veikti rekonstrukcijas darbi Jaunbērzē, kur tika izvietotas 5 laternas ar 70 W nātrija augstspiediena spuldzēm; Krimūnas pagasta Akācijās, kur tika izvietots 21 gaismeklis un Penkulē, kur tika demontētas 9 laternas un uzliktas 30 nātrija augstspiediena spuldzes ar jaudu W. SIA JES apkalpo ielu apgaismojumu Dobeles novada pagastos. Auru pagastu, Naudītes pagastu, Jaunbērzes pagastu, Bikstu un Zebrenes pagastu gaisa vadu līniju kopējais garums veido m un kabeĝlīniju kopējais garums m, savukārt Bērzes pagastu, Krimūnu pagastu gaisa vadu līniju kopējais garums ir 875 m un kabeĝlīniju kopējais garums m Rekonstruējamais ielu apgaismojums aismojums Dzīvsudraba gāzizlādes spuldzes (DRL) veido 8% no kopskaita jeb 54 vienības. Energoefektivitātes stāvokĝa uzlabošanai rekomendējams sākt ar šo spuldžu nomaiħu. Visvairāk no šīm spuldzēm atrodas Penkules pagastā 17, kaut gan 9 gaismekĝi pēdējo gadu rekonstrukcijas ietvaros jau nomainīti. 12 spuldzes tiek izmantotas Bikstos, kur tas ir arī vienīgais apgaismojums. Arī Dobeles pagasta Aizstrautniekos un Lejasstrazdos kopā ir 12 spuldzes, taču pēc pašvaldības sniegtās informācijas tās patlaban netiek ieslēgtas. Pārējās DRL spuldzes ir Jaunbērzē (8), Naudītē (7), Krimūnās (5) un Bērzē (5). Visu pagastu DRL spuldžu nomaiħa uz HPS izmaksātu ap Ls tabula. Dobeles pagastu esošais un izbūvējamais ielu apgaismojums Administratīvā teritorija (pagasts) Esošo gaismas ėermeħu skaits Na 70W- DRL Kopā 150W 250W DRL gaismekĝu nomaiħas uz HPS izmaksas, Ls Izbūvējamo gaismas ėermeħu skaits, gab. Izbūves izmaksas, Ls Annenieku Auru Bērzes Bikstu Dobeles 24 12atsl Jaunbērzes Krimūnu Naudītes Penkules Zebrenes Kopā

33 Avots: Dobeles novada pašvaldības dati un eksperta novērtējums Jaunbūvējamais ielu apgaismojums Balstoties uz pašvaldības sniegto informāciju par vēlamajām vietām jauna vai papildu apgaismojuma izbūvei, pētījuma ietvaros tika veikts vietu apsekojums un rekomendējamā ielu apgaismojuma apjoma novērtējums. Kopā pa visiem Dobeles pagastiem tiek rekomendēts izbūvēt 159 gaismekĝus (Tabula ). Pēc eksperta novērtējuma, Ħemot vērā materiālu un izbūves darbu izmaksas gada cenās, nepieciešamās investīcijas veidotu ap 162 tūkst. Ls bez PVN. Lielākais izbūves apjoms paredzams Annenieku pagasta Kaėeniekos Skolas, Dārza, Draudzības un Upes ielās, kā arī Anneniekos pieturvietā Dzintari, kas kopā veido 58 vienības. Vairāk par 30 gaismekĝiem būtu vēlams uzstādīt gan pie Jaunbērzes Mežinieku skolas un bērnudārza, gan Krimūnas pagasta CeriĦos. Auru pagasta Lielbērzē vēlams uzstādīt apgaismojumu no Velna kroga līdz daudzdzīvokĝu mājām 12 laternu apjomā. Pie Dobeles pagasta Lejasstrazdu skolas izvietojamas 11 laternas. Naudītē 10 vienības rekomendējamas estrādes teritorijā. Perspektīvā rekomendējams ieplānot arī apgaismojuma kvalitātes uzlabojumus uz autoceĝiem ar paaugstinātu satiksmes intensitāti Anneniekos, Kaėeniekos un Jaunbērzē, kā prioritāti izvirzot autobusu pieturvietu un gājēju pāreju apgaismojumu Dobeles pilsētas un pagastu infrastruktūras kopsavilkums Ja salīdzina ielu apgaismojuma infrastruktūras energoefektivitātes rādītājus, tad labākā situācija ir Dobeles pagasta novados, kur nātrija augstspiediena spuldzes veido 92% no kopējā spuldžu skaita, bet Dobeles pilsētā tās ir vismaz 81%. Salīdzinājumam var minēt, ka visā Zemgales reăionā šis īpatsvars vidēji ir 60%. 5 5 Ilgtspējīgas enerăētikas rīcības plāns Zemgales reăionam, Zemgales reăionālā enerăētikas aăentūra,

34 attēls. Ielu apgaismojuma aismojuma esošā un jaunbūvējamā infrastruktūra Dobeles pilsētā un pagastos, gaismekĝu skaits Rekomendētie Plānotie DRL HPS Citi Dobele Pagasti Avots: Dobeles novada pašvaldības dati un eksperta novērtējums Elektroenerăijas patēriħš Aplūkojot kopējo elektroenerăijas patēriħa struktūru ielu apgaismojumā ( attēls), redzams, ka gada patēriħš Dobeles pilsētā un pagastos kopā svārstās nedaudz virs 500 MWh gadā. Dobeles pilsēta patērē 70% no visa novada kopējā patēriħa. Apgaismojums nakts laikā (par nakts tarifu) veido 60% no elektroenerăijas apjoma. Aplūkojot pēdējo gadu dinamiku vērojama vāji izteikta pieauguma tendence, ko paralēli laika apstākĝu svārstībām var saistīt ar no jauna uzstādīto gaismekĝu patēriħu. Kā izħēmums pieauguma tendencei ir nakts patēriħš pagastos, kas, pretēji dienas patēriħam, gadā būtiski (par 20%) kritās salīdzinot ar gadu. Tas liek secināt, ka tumšajā laikā apgaismojums tika vairāk izslēgts, Ĝaujot finansiāli ietaupīt, bet vienlaicīgi samazinot ielu apgaismojuma kvalitāti un nenodrošinot sabiedriskās telpas drošību. Elektroenerăijas patēriħu un apgaismojuma kvalitāti lielā mērā ietekmē apgaismojuma ieslēgšanas ilgums (visu nakti/daĝu laika; ieslēgšanas un izslēgšanas brīdis) un apgaismojuma sistēmas noslodze (tiek darbinātas visas laternas vai tikai katra otrā vai trešā). Dobeles pilsētā ielu apgaismojums pēdējos gadus darbojas šādā režīmā: 1) Darba dienu naktīs (naktī no svētdienas uz pirmdienu līdz naktij no ceturtdienas uz piektdienu) apgaismojums tiek izslēgts laika posmā no 24:00 līdz 05:00. 2) Brīvdienu naktīs (no piektdienas uz sestdienu, no sestdienas uz svētdienu) apgaismojums netiek slēgts ārā, strādā pilnībā pēc krēslas sensora. Tādējādi, Ħemot vērā apgaismojuma režīmu un pēdējo gadu faktisko elektroenerăijas patēriħa datus, aprēėināms, ka darbadienās vidējais apgaismojuma ilgums ir aptuveni 4,6 stundas diennaktī, savukārt 34

35 brīvdienās 9,6 stundas. Šāds ieslēgšanas režīms sniedz aptuveni 37% elektroenerăijas ietaupījuma, lai gan nenodrošina sabiedriskās telpas pienācīgu izgaismojumu nakts stundās un veicina noziedzības līmeħa paaugstināšanos attēls. Elektroenerăijas patēriħš ielu apgaismojumā gadā Dobeles pilsētā un pagastos pa dienu un naktī, gads,, MWh M Pagasts Dobele 50 0 MWh dienas nakts dienas nakts dienas nakts Avots: Dobeles novada pašvaldība Tiešā veidā enerăijas patēriħu ietekmē arī spuldzes balasts ierīce pie spuldzes, kas regulē spuldzes palaišanu un darbību. Modernos gaismekĝos tiek uzstādīts elektroniskais balasts, kas elektroenerăiju patērē ap 10% no gaismekĝa kopējā patēriħa, atšėirībā no vecākajiem elektromagnētiskajiem balastiem (droselēm), kas patērē ap 30%. 6 Balstoties uz pieejamo informāciju, šobrīd Dobelē un novada pagastos tiek izmantoti tikai elektromagnētiskie balasti. Modernākie elektromagnētiskie balasti patērē tikai 15% elektroenerăijas, taču, lai noskaidrotu Dobeles pilsētas un pagastu gaismekĝu balastu infrastruktūru, jāveic detalizēta visu gaismekĝu inventarizācija Apgaismojuma kvalitāte un normatīvo aktu ietvars Latvijas spēkā esošie normatīvie akti šobrīd neparedz noteiktas prasības ielu apgaismojuma kvalitātei un tā ir pašvaldību kompetence, kādus kvalitātes rādītājus attiecībā uz jaudu, pārklājumu vai citiem parametriem Ħemt vērā. Taču likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu, tai skaitā par ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana (15.pants). Detalizētākas prasības likums neparedz. Savukārt autoceĝu apgaismošanu nosaka likums Par autoceĝiem. Likums paredz īpašnieka atbildību par autoceĝu, tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneĝu apgaismojuma ierīču apsaimniekošanu, uzturēšanu, remontu un nomaiħu (1.pielikuma 29.punkts). A klases autoceĝu apgaismojums jāieslēdz diennakts 6 Apgaisme, apmācību modulis Energoefektivitāte, Rīgas Tehniskā universitāte Enerăētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts,

36 tumšajā laikposmā un bojātie gaismas elementi jānomaina 1 nedēĝas laikā, taču prasības neattiecas uz avārijas stāvoklī esošām apgaismojuma līnijām, bet attiecībā uz pārējām autoceĝu klasēm uzturēšanas prasības nav noteiktas (5. pielikuma 13. punkts). Apgaismojuma rekonstrukcijas un nomaiħas gadījumā jāħem vērā visi spēkā esošie normatīvie akti attiecībā uz būvniecības procesu, kā arī vides aizsardzības prasības demontāžas gadījumā ( MK noteikumi Nr.897 "Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi"). Par vadlīniju apgaismojuma kvalitātes parametru izvēlē rekomendējams izmantot Latvijas standartu LVS EN 13201, kam juridiski ir tikai rekomendējošs statuss. Standarts piecām autoceĝu kategorijām, atkarībā no satiksmes intensitātes, ceĝu struktūras komplicētības un satiksmes vadības iespējām, nosaka minimālās prasības šādos rādītājos: ceĝa virsmas vidējā luminiscence, apgaismojuma vispārējais un gareniskais vienmērīgums, apkārtnes relatīvais apgaismojums, gaišuma diskrētais pieaugums (nosaka redzamības samazināšanos gaismas avotu izstarotās tiešās gaismas radītā žilbinājuma ietekmē). Par vadlīnijām ielu apgaismojuma plānošanā rekomendējams izmantot arī Latvijas valsts ceĝu gadā publicētās vadlīnijas Ieteikumi ceĝu projektēšanai. CeĜu apgaismojums. Vispārējais princips attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanu parasti nozīmē, ka labāka apgaismojuma kvalitāte prasa lielākas uzstādīšanas un/vai ekspluatēšanas izmaksas. Taču precīza plānošana ar atbilstošiem instrumentiem (piemēram, programmatūra DiaLux vai to anologu) atbilstoši standarta prasībām Ĝauj arī izvairīties no nepamatotiem izdevumiem. Lai noteiktu precīzu optimālo apgaismojuma plānojumu, būtu nepieciešama detalizēta gaismekĝu veida, jaudas un izvietojuma analīze konkrētajos apstākĝos, savukārt, šī pētījuma ietvaros novērtējumam izmantoti analoăiski risinājumi un analīzes rezultāti no līdzīgām pilsētām, piemēram, Liepājas, Rīgas, kurās esošo apgaismojuma stabu novietojuma ietvaros tika veikta gaismekĝu modernizācija alternatīva - augstspiediena nātrija n gaismekĝi ar moderniem balastiem GaismekĜu energoefektivitāti būtiski ietekmē spuldzes balasts, kas papildus spuldzes patērētajai elektroenerăijai patērē 7-45% no kopējā patēriħa. Līdzšinējos pētījumos novērtēts, ka vecāka gada gājuma elektromagnētiskās droseles patērē vidēji 30% elektroenerăijas, bet jaunie elektroniskie balasti ap 10% 1, taču to cena ir relatīvi augsta gandrīz tikpat, cik viss gaismeklis kopā, savukārt elektromagnētiskie balasti tiek vērtēti kā tehnoloăiski vienkārši, pārbaudīti un uzticami. Novecojušas padomju laika droseles var patērēt pat 45% un bojājumu gadījumos pat vēl vairāk. Savukārt jaunie elektromagnētiskie balasti patērē ap 15% no kopējās apgaismojuma elektroenerăijas. Daudzas jaunāku laiku elektromagnētiskās droseles tehnoloăiski iespējams darbināt divos režīmos 100% un 50%. Līdz ar to spuldžu balastu energoefektivitātes uzlabošanai teorētiski pastāv šādas iespējas: 1) nomainīt esošās elektromagnētiskās droseles uz energoefektīvākām; 2) nomainīt esošās elektromagnētiskās droseles uz elektroniskajiem balastiem; 3) nomainīt esošos gaismekĝus uz jauniem ar ekonomiskiem elektromagnētiskajiem balastiem; 4) nomainīt esošos gaismekĝus uz jauniem ar elektroniskajiem balastiem. 36

37 Attiecībā uz 1. un 2. iespēju nav precīzi prognozējams, vai visos esošajos gaismekĝos Dobeles pilsētā un novada pagastos iespējams iemontēt jaunus balastus. Attiecībā uz 3. iespēju, nav informācijas, vai šādi balasti ir uzstādīti, un cik izmaksātu konkrētā ražotāja papildaprīkojums (relejs un pieslēgšanas iespējas vadības kontrolierim). Potenciāli šie trīs scenāriji varētu izrādīties izdevīgāki mazāku sākotnējo investīciju dēĝ, taču lai sniegtu pat aptuvenu novērtējumu, nepieciešama detalizēta esošo balastu inventarizācija. 3. un 4. iespējas ir līdzīgas tajā ziħā, ka nomainīti tiktu visi gaismekĝi, novēršot tehnoloăiju savietojamības problēmas. 3. iespējai ir zemākas investīciju izmaksas, savukārt 4. zemākas elektroenerăijas patēriħa izmaksas ilgtermiħā. ĥemot vērā, ka elektromagnētiskajiem balastiem ir priekšrocības, izmantojot visas automātisko vadības sistēmu pieejamās funkcijas, kā arī pieħemot, ka elektroenerăijas tarifu ikgadējam pieaugumam ilgtermiħā drīzāk būtu tendence palielināties, nevis samazināties, kā prioritārā alternatīva detalizētākai izpētei turpmākajos aprēėinos tika izvēlēta 4. - nomainīt esošos gaismekĝus uz jauniem ar elektroniskajiem balastiem. Elektroniskie balasti spēj darboties ar pazeminātu spriegumu (aptumšotu gaismekli), papildu nepalielinot elektroenerăijas patēriħu, tāpēc izvēlēti tieši šie balasti, arī lai korekti salīdzinātu alternatīvas ar un bez aptumšošanu (dimēšanu). Aprēėiniem tika izvēlēta Shreder ražotāja Ambar produkcija, kam, neskatoties uz konkurētspējīgām cenām, ir arī Ĝoti labi energoefektivitātes rādītāji - elektromagnētiskā drosele ar 15% un elektroniskā ar 8% elektroenerăijas patēriħu. GaismekĜa ar elektronisko balastu Shreder Ambar cena tika piedāvāta sākot ar 195 Ls bez PVN. Tirgū pieejami arī lētāki zemākas kvalitātes produkti, taču tie netiek komplektēti ar elektronisko balastu. Šajā alternatīvā par papildus ieguvumu var uzskatīt augstas kvalitātes optiku (atstarotāji, caurspīdīgais segums, regulēšanas iespējas) un lampas korpusu gaismekĝu nomaiħas nepieciešamās investīcijas, ieskaitot iegādi un uzstādīšanu būtu Ls. Regulārās spuldžu nomaiħas izmaksas pēc 9 gadu darbības cikla 20 gadu periodā būtu ap , savukārt izdegušo spuldžu nomaiħa 3% apjomā pēc 5 gadu garantijas beigām veidotu Ls. Bojāto elektronisko balastu nomaiħa 1,5% apjomā pēc 5 gadu garantijas beigām kopā izmaksātu ap Ls. Elektroenerăijas izmaksas būtu ap Ls, pieħemot, ka tarifi katru gadu vidēji pieaugs par 5% alternatīva moderni augstspiediena nātrija n gaismekĝi un vadības (aptumšošanas) sistēma ApakšnodaĜā aplūkoti dažādi ielu apgaismojuma vadības sistēmas elementi to priekšrocības un trūkumi. Paplašināti izvērtētas inteliăentās vadības sistēmas. Izskaidroti sistēmas tehniskie komponenti un to darbība, izvērtēti Latvijas tirgū pieejamie alternatīvie modeĝi - to funkcionalitāte, iegādes un uzturēšanas izmaksas. Nobeigumā veikta inteliăentās vadības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksu aplēse Dobeles pilsētai Ielu apgaismojuma vadības sistēmu elementi Ielu apgaismojuma vadības sistēmas izvēlē šobrīd tirgū pieejamas plašas alternatīvu iespējas atkarībā no vēlamās funkcionalitātes, apgaismojuma intensitātes un vadības detalizētības pakāpes. Galvenās alternatīvas vadības elementu izvēlē ir: 37

38 -tradicionālā, vienkāršā un uzstādīšanā lētā laika releja (taimera) un fotoreleja izmantošana; -apgaismojuma samazināšana pa nakti atslēdzot daĝēji vai pilnībā vai arī dimējot sadales skapim pieslēgto gaismekĝu līniju; - t.s. inteliăentā vadības sistēma, kurā ar divvirzienu informācijas plūsmu tiek veikta līnijas vai atsevišėu gaismekĝu attālinātā datorvadība (Tabula ). Apgaismojuma vadības elementu priekšrocības un trūkumi Taimeris un fotorelejs kā atsevišėi sistēmas elementi ir vienkārši un lēti uzstādāmi. Taču to sniegtais elektroenerăijas patēriħa samazinājums ir neliels līdz 10%, jo tiek operēts tikai ar ieslēgšanas un izslēgšanas brīža precīzāku noteikšanu, kas mērāma desmitos minūšu, turklāt, ietaupījums iespējams tikai tajā gadījumā, ja līdz šim izmantots fiksēts ieslēgšanas un izslēgšanas laiks, neħemot vērā saules aušanas un rieta laiku (skat tabulu ). Apgaismojuma pilnīga vai daĝēja atslēgšana nakts stundās vērtējama kā ekonomiski visizdevīgākais risinājums, jo praktiski bez investīcijām iespējams sasniegt ap 40% elektroenerăijas izmaksu ietaupījuma. Taču šis risinājums būtiski pasliktina apgaismojuma kvalitāti, veicina noziedzību un nav uzskatāms par apmierinošu risinājumu ilgtermiħā. Esošo apgaismojuma līniju dimēšana var sniegt līdz 25% elektroenerăijas patēriħa ietaupījuma ar minimālām sākotnējām investīcijām, taču vairumam uzstādīto gaismekĝu šāds tehnoloăiskais risinājums projektējot nav paredzēts, izħemot gaismekĝus ar jauniem elektromagnētiskiem balstiem. Līdz ar to tiek ietekmēts iekārtu darbības un garantijas laiks. Turklāt, apgaismojuma līnijas galā sprieguma krituma dēĝ paredzama sliktāka apgaismojuma kvalitāte tabula.. Ielu apgaismojuma vadības elementu alternatīvas Vadības elements Raksturojums Laika relejs (taimeris) Fotorelejs Pilnīga atslēgšana DaĜēja atslēgšana Līnijas dimēšana Attālinātā līnijas vadība Attālinātā laternu vadība apgaismojums tiek ieslēgts un izslēgts noteiktā laikā. - apgaismojums tiek ieslēgts un izslēgts pie noteikta ārtelpu dabiskā apgaismojuma līmeħa. apgaismojums tiek atslēgts nakts laikā, kad ir vismazākā gājēju un transporta plūsmas intensitāte. tiek izslēgta katra otrā vai trešā laterna nakts laikā, kad ir vismazākā gājēju un transporta plūsmas intensitāte. sprieguma samazināšana apgaismojuma līnijā, samazinot elektroenerăijas patēriħu un gaismas plūsmu. apgaismojuma ieslēgšanas, izslēgšanas, intensitātes un bojājumu izsekojamības attālinātā datorvadība regulējot sadales skapim pieslēgto apgaismojuma līniju. - apgaismojuma ieslēgšanas, izslēgšanas, intensitātes un bojājumu izsekojamības attālinātā datorvadība ar iespēju regulēt katru laternu atsevišėi. 38

39 Datorizētās inteliăentās vadības sistēmas nodrošina visu iepriekš minēto vadības elementu izmantošanu vajadzības gadījumā, kā arī papildu iespējas detalizētākai apgaismojuma kontrolei līdz pat atsevišėai laternai. Ražotāji apliecina, ka sistēmas pielietošana Ĝauj samazināt elektroenerăijas patēriħu līdz 65% no sākotnējā. Šādas vadības sistēmas papildu ieguvumi ir arī detalizēta un precīza elektroenerăijas un laika patēriħa, kā arī bojājumu (izdegusi spuldze; neparedzēta ieslēgšanās/izslēgšanās; noplūde) uzraudzība, datu glabāšana un analīze. Tas Ĝauj samazināt ikgadējās uzturēšanas izmaksas līdz pat 80%. Kā atsevišėu priekšrocību var izcelt apgaismojuma sistēmas elastību kā tādu, kas Ĝauj uzlabot drošību, Ħemot vērā konkrētus apstākĝus, piemēram, ielu satiksmes melnie punkti, šībrīža laika apstākĝi, lieli sabiedriski pasākumi u.c. Kā būtiskākais trūkums minamas lielās investīcijas, kas nepieciešamas pilnvērtīgai sistēmas ieviešanai, jo, neskatoties uz iegādājamām iekārtām un veicamajiem darbiem, jārēėinās arī ar esošās apgaismojuma sistēmas elementu iespējamu nomaiħu. Taču populārākie ražotāji nodrošina iespējas pakāpeniskai sistēmas elementu ieviešanai. Dobeles pilsētas ielu apgaismojuma attīstības alternatīvu analīzei tika pakĝauts energoefektivitātes ziħā visizdevīgākais risinājums, kas nodrošinātu pietiekošu apgaismojuma kvalitāti attālinātā vadības sistēma ar iespējām regulēt katru gaismekli atsevišėi tabula. Ielu apgaismojuma vadības elementu alternatīvu priekšrocības un trūkumi Vadības elements Laika relejs (taimeris) Priekšrocības Vienkārši, lēti Trūkumi Neekonomiski krēslainajā un zemas gājēju un transporta plūsmas laikā nevajadzīgi intensīvs apgaismojums Fotorelejs Vienkārši, lēti Neekonomiski - zemas gājēju un transporta plūsmas laikā nevajadzīgi intensīvs apgaismojums Pilnīga atslēgšana Vienkārši, lēti Nepietiekoša apgaismojuma kvalitāte, būtisks drošības risku pieaugums DaĜēja atslēgšana Līnijas dimēšana Attālinātā līnijas vadība Vienkārši, lēti Vienkārši, lēti Ietver visas iepriekš minēto vadības elementu funkcijas (izħemot daĝēju atslēgšanu), kā arī nodrošina darbības laika, un patēriħa uzskaiti un datu uzglabāšanu, bojājumu momentānu identificēšanu un ziħošanu Nevienmērīga apgaismojuma kvalitāte, paaugstināti drošības riski Pasliktināta apgaismojuma kvalitāte līnijas galā un paaugstināts bojājumu risks, jo vairums līdzšinējo gaismekĝu nav tehnoloăiski paredzēti līnijas dimēšanai Relatīvi dārga uzstādīšana, dažādu tehnoloăisko risinājumu savietojamības problēmu risks 39

40 Vadības elements Attālinātā laternu vadība Priekšrocības Ietver visas iepriekš minēto vadības elementu funkcijas, kā arī nodrošina to vadību attiecībā uz atsevišėu gaismekli vai noteiktu to kopumu Trūkumi Dārga uzstādīšana, dažādu tehnoloăisko risinājumu savietojamības problēmu risks Inteliăentās vadības sistēmas Vispārējais darbības princips modernajām ielu apgaismojuma inteliăentajām vadības sistēmām ir tāds, ka laternā ievietots vadības armatūras kontrolieris (elements Nr.1 attēlā ) caur spuldzes balasta iekārtu (2) regulē spuldzes darbību un reăistrē tās stāvokli. SaĦemtās komandas un reăistrētā informācija divvirzienu vadu vai bezvadu komunikācijā (3) caur apgaismojuma līnijas elektroenerăijas sadales skapī ievietoto segmentkontrolieri (4) ar GSM/GPRS modēma (5) palīdzību tiek nodota serverim (6), kur specializētā programmatūrā tā tiek saglabāta un apstrādāta. Tā ir lietotājam pieejama caur internetu un vadāma no sava datora attēls. Inteliăentās vadības sistēmas tehniskie komponenti Avots: Sistēmas tehniskie komponenti 1. Armatūras segmentkontrolieris laternā var tikt iebūvēts vai nu stabā, vai pašā gaismeklī. Izvēloties jāizvērtē esošo stabu stāvoklis un piegādātāju piedāvātie risinājumi. Pirmkārt, ir segmentkontrolieri, kas pievienojami dažādu ražotāju gaismekĝiem un ir tādi, kas paredzēti konkrētiem modeĝiem. Otrkārt, izvēli nosaka tas, vai konkrētajā gaismeklī pietiek vietas un stiprinājumu iespējas segmentkontrolierim. Treškārt, ja to ievieto laternas stabā, tad var būt prasība pēc atsevišėas atveramas lūkas piekĝuves nodrošināšanai. Ja paredzēts segmentkontrolieri 40

41 ievietojot tādos esošajos stabos, kur oriăināli projektēta tikai viena lūka, tad jāizvērtē papildu lūkas ietekme uz laternas izturības parametriem. 2. Spuldzes balasts, ko regulē un uzmana armatūras segmentkontrolieris, var būt vai nu elektromagnētiskā drosele, elektroniskais balasts vai dimējamais elektroniskais balasts. DaĜu no elektromagnētiskajiem balastiem ir iespēja darbināt divos režīmos: ar 100% un 50% jaudu. Tādējādi ar tehnisku papildelementu palīdzību pastāv iespēja izmantot elastīgās dimēšanas alternatīvu arī ar elektromagnētiskajiem balastiem, kas ir būtiski lētāki. Taču šī varianta trūkums slēpjas apstāklī, ka elektromagnētiskās droseles enerăijas patēriħa lietderības rādītāji ir zemi tā patērē ap 30 % no spuldzes kopējās enerăijas. Turklāt, dimēšanas gadījumā lietderības rādītāji vēl pasliktinās. Līdz ar to, ja salīdzina elektronisko balastu un elektromagnētisko droseli dimētā režīmā, izriet, ka elektroenerăijas patēriħa ietaupījums mērāms 10 līdz 20 procentos, kamēr gaismas plūsma tiek samazināta uz pusi. TādēĜ šāds risinājums, kaut gan izdevīgs no mazāku sākotnējo investīciju aspekta, ilgtermiħā nav vērtējams kā racionāls. Priekšrocība potenciāli iespējama tikai moderniem elektromagnētiskiem balastiem, kuru elektroenerăijas patēriħš ir ap 15% no gaismekĝa jaudas. Kā izdevīgākais risinājums no energoefektivitātes aspekta uzskatāms elektroniskais dimējamais balasts, kas Ĝauj regulēt katra atsevišėā gaismekĝa darbības intensitāti atbilstoši apstākĝiem. 3.,4.Segmentkontrolieris tiek ievietots apgaismojuma līnijas elektroenerăijas sadales skapī un ar armatūras kontrolieri informācijas apmaiħa notiek, izmantojot esošo barošanas līniju jeb arī bezvadu tīklu (piemēram, Philips alternatīvu piedāvājumā), kas veidots, iebūvējot raidītājus laternās (kurām jābūt ne tālāk par 300 m vienai no otras). Bezvadu tīklā vienam segmentkontrolierim var pieslēgt līdz 4000 gaismekĝu, bet esošās barošanas līnijas gadījumā skaits mērāms simtos (atkarībā no modeĝa). Bezvadu komunikācijas risinājumam priekšrocības varētu būt lielās, blīvās un komplicētās pilsētas apgaismojuma sistēmās, tādēĝ Dobeles pilsētas vajadzībām turpmākajos ekonomiskajos aprēėinos tiek vērtēts esošās barošanas līnijas komunikācijas sistēmas aprīkojums, kas izmaksu ziħā ir lētāks. 5. GSM/GPRS modēms nodrošina komunikāciju starp segmentkontrolieri un serveri. Tas var būt uzstādāms kā atsevišėa iekārta vai jau integrēts segmentkontrolierī. 6.,7.Serveris nodrošina datu uzglabāšanu un apstrādi, Ĝaujot veikt vadības funkcijas ar speciālas programmatūras palīdzību. Ja nav paredzēta attālināta vadība no citiem datoriem, tad tehniskās prasības serverim var būt zemākas. Sistēmas elementu ieviešana var tikt realizēta daĝēji vai pakāpeniski: 1. Armatūras kontrolierus laternās var arī neuzstādīt un izmantot tikai tās funkcijas, ko piedāvā segmentkontrolieris. Šajā versijā gan nav iespējama atsevišėo gaismekĝu vadība, kā arī dimēšana. 2. Dimēšanai nepieciešamo aprīkojumu var pievienot arī vēlāk. 3. Sistēmu var brīvi papildināt ar jauniem segmentkontorlieriem vai armatūras kontrolieriem, tādējādi Ĝaujot sākotnēji veikt izmēăinājuma instalācijas. 41

42 Alternatīvie modeĝi, funkcionalitāte un cenas Izvērtējot Latvijas tirgū esošo piedāvājumu un pieredzi citās Latvijas pilsētās, ekonomisko aprēėinu veikšanai tika izvēlētas trīs produktu alternatīvas: 1. Philips - Starsense 2. SITECO - Control 3. Teliko - Citylight.net Visi trīs produkti ir līdzīgas ielu apgaismojuma attālinātās elektroniskās vadības sistēmas ar atsevišėu gaismekĝu regulēšanas un monitoringa iespējām. Sistēmu funkcionalitāte un īpatnības apkopotas tabulā. Visu trīs produktu funkcionalitāte ir praktiski vienāda. Visas pamatfunkcijas ir identiskas. Balstoties uz kompāniju produktu aprakstiem un ekspertu vērtējumiem, atšėirības var būt vienīgi lietojuma programmas interfeisā un komplicētības pakāpē pieslēgt papildfunkcijas, kas nav tieši saistītas ar ielu apgaismojumu (transporta līdzekĝu skaita un gaismu monitorēšana, laika apstākĝu monitorēšana, autostāvvietu biĝešu iekārtu pieslēgšana, luksoforu pieslēgšana), jo Philips un Siteco produktos komunikācijai izmantoti populāri atvērtie protokoli: 1-10V josla vai DALI starp balastu un armatūras kontrolieri; LONWorks starp armatūras kontrolieri un segmentkontrolieri; XML/SOAP starp segmentkontrolieri un serveri. Savukārt, Teliko sistēma, kas ir starptautisku ielu apgaismojuma sadarbības partneru atzīts un apbalvots Latvijā tapis ražojums, balstīta uz adaptētu protokolu, kas ir vienkāršāks, ātrāks un lētāks datu transportēšanā un orientēts tikai uz pamatfunkciju ielu apgaismojumu. Funkcionālo atšėirību starp vadības sistēmām, kas paredzētas HPS un tām, kas paredzētas LED nav. Izvēloties un projektējot vadības sistēmu, jāpievērš uzmanība savietojamības iespējām ar esošajām spuldzēm un stabiem. Balstoties uz atsauksmēm par līdzšinējo pieredzi Latvijas pilsētu ielu apgaismojuma uzlabošanā, Teliko vairāk orientēti uz dažādu ražotāju gaismekĝu apkalpošanu, savukārt Philips un Siteco vairāk uz saviem produktiem, kaut gan reklāmas materiālos tiek norādīts uz noteiktām iespējām savietojamībai ar trešo pušu produktiem. Savukārt attiecībā uz savietojamību ar laternu stabiem, Siteco piedāvājumos bija vērojama orientācija uz armatūras segmentkontrolieru ievietošanu stabā, kas esošo stabu atstāšanas variantā var izrādīties problemātiski nepieciešamās papildu lūciħas un tās ietekmes uz izturību dēĝ. Taču uzħēmējdarbības vide šādās situācijās reaăē ātri un cenšas savu piedāvājumu uzlabot, tādēĝ konkrētie piedāvājumi katrā specifiskajā situācijā jāizvērtē atsevišėi. Kompānijām ir pieredze ielu apgaismojuma attālināto vadības sistēmu uzstādīšanā Latvijas pilsētās. Par piemēriem var minēt Philips, kam ir pieredze Rīgā un Liepājā; Telico Rīgā, Cēsīs un Ogrē; Siteco Jūrmalā. 42

43 tabula. Inteli Inteliăento vadv adības sist s istēmu ēmu produktu funkcionalitāte un īpatnības Produkti Ražotājs SITECO PHILIPS Teliko Modelis Control Starsense Citylight.net Piegādātājs Moduls Rīga Moduls Rīga Teliko Funkcionalitāte Apgaismojuma kontrole pēc laika Apgaismojuma vadība, izmantojot foto releja mērījumus Katra vadības skapja individuālā programmēšana Katras laternas individuālā programmēšana Atsevišėu laternu dimēšana Brīdinājums par izdegušu spuldzi Signāls, kad gaisma ir neparedzēti izslēgta vai ieslēgta Noplūdes noteikšana Momentāna sprieguma kontrole spriegumaizsardzības nodrošinājums Datu uzglabāšana (kwh, kw, A, V, min) Laternas uzstādījumu saglabāšana arī armatūras segmentkontroliera atmiħā Iespējas pieslēgt papildfunkciju iekārtas (transporta līdzekĝu skaita un gaismu monitorēšana, laika apstākĝu monitorēšana, autostāvvietu biĝešu iekārtu pieslēgšana, luksoforu pieslēgšana) Tehnoloăiskās īpatnības Pielāgojamība esošajiem gaismekĝiem +/- +/- + Pielāgojamība esošajiem stabiem +/- + + Datu pārraides protokoli 1-10V josla vai 1-10V josla vai Adaptēti DALI/ DALI/ speciāli ielu LONWorks LONWorks apgaismo- XML/SOAP XML/SOAP juma funkcijai GaismekĜu skaits, ko var apkalpot viens segmentkontrolieris

44 tabula. Vadības sist s istēmu izmaksas Produkti Ražotājs SITECO PHILIPS Teliko Modelis Control Starsense Citylight.net Piegādātājs Moduls Rīga Moduls Rīga Teliko Garantijas laiks, gados Cenas un izmaksas, Ls Segmentkontrolieris Armatūras segmentkontrolieris Signalizācijas iekārta vadības bloka slēgiekārtai Serveris Programmatūra Viena gaismekĝa uzstādīšanas izmaksas ,5 Viena segmentkontroliera uzstādīšanas izmaksas Uzturēšana /mēnesī Ieviešanas un uzturēšanas izmaksas Dobeles pilsētā Tālākiem aprēėiniem tika izvēlēta Teliko piedāvātā Latvijā ražotā vadības sistēma Citylight.net. Sistēmas funkcionalitāte un kvalitāte vērtējama kā Ĝoti līdzīga konkurentu piedāvājumam, taču sākotnējās investīcijas iekārtu iegādei ir būtiski zemākas, nekā konkurentiem. Savukārt programmatūra un tās uzturēšana ir maksas pakalpojums, atšėirībā no konkurentiem, kas savu programmatūru pozicionē kā bezmaksas. Neskatoties uz to, salīdzinot kopējās izmaksas 20 gadu periodā, Citylight.net produktam tās joprojām ir zemākas. Alternatīvās tiek paredzēts, ka visi gaismekĝi tiek nomainīti uz jauniem, paredzot to dimēšanas iespējas. Lai to nodrošinātu, visiem gaismekĝiem tiek pievienoti armatūras segmentkontrolieri. Ar uzstādīšanu 1146 gaismekĝiem tas izmaksātu Ls. Ievērojot esošo elektroenerăijas sadales struktūru Dobelē pēc eksperta vērtējuma kopā būtu nepieciešami 28 segmentkontrolieri, kas ar uzstādīšanu izmaksātu Ls. Programmatūras cena ir Ls, bet servera iegāde izmaksātu ap Ls. Tādējādi kopējās sākotnējās investīcijas vadības sistēmas ieviešanai (neskaitot gaismekĝu nomaiħu vai adaptēšanu) Dobeles pilsētā būtu Ls. Uzturēšanas izmaksas paredzamas tikai kā piegādātāja noteiktā programmatūras uzturēšana par 300 Ls mēnesī, kas ietver sistēmas komponenšu monitoringu, tehniskais atbalstu lietošanā un programmas jauninājumus. Tādējādi paredzamās uzturēšanas izmaksas gadā būtu 3600 Ls, taču vadības sistēma inteliăentā monitoringa iespēju dēĝ radītu ietaupījumu ikdienas uzturēšanas izmaksās, kas daĝēji atsvērtu šīs programmatūras uzturēšanas izmaksas. Tā kā precīzu ietaupījumu nav iespējams novērtēt, ekonomiskajos aprēėinos tas nav iekĝauts, taču pēc Siteco datiem tas Ĝauj samazināt ikgadējās uzturēšanas izmaksas līdz pat 80% no sākotnējām. 44

45 alternatīva - paaugstinātas efektivitātes gaismekĝi (gaismas diodes) Šajā apakšnodaĝā detalizēti analizētas gaismas diožu (LED) priekšrocības un trūkumi ielu apgaismojumā. Izvērtēti 3 izvēlētie Latvijā pieejamie alternatīvie modeĝi - to darbības parametri, specifika un cena. Nobeigumā veikta uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksu aplēse Dobeles pilsētai visu esošo gaismekĝu nomaiħas gadījumā Gaismas diodes LED ielu apgaismojumā priekšrocības un trūkumi Ielu apgaismojumā pēdējā laikā arvien plašāk tiek izmantotas LED lampas, kas tiek uzskatīts par ceturtās paaudzes apgaismojuma risinājumu pēc kvēlspuldzēm, dzīvsudraba gāzizlādes lampām (DRL) un augstas intensitātes izlādes (HID) lampām, no kurām populārākās ir nātrija augstspiediena lampas (HPS). LED light emitting diode tehnoloăija balstās uz pusvadītājiem, kas elektriskās strāvas ietekmē izstaro gaismu. Tipiska ielu apgaismojuma LED lampa sastāv no daudzām LED spuldzītēm, kas ievietotas LED modulī, siltuma novadītāja, optikas, barošanas un vadības bloka, kas pārveido strāvu un regulē strāvas plūsmu. Galvenās LED priekšrocības ir energoefektivitāte, ilgāks darba mūžs, labi krāsu atveides rādītāji, fokusējama gaisma, labāka redzamība krēslas apstākĝos, samazināts gaismas piesārħojums, momentāna darba gatavība, kompakts izmērs, dimēšanas (aptumšošanas) iespējas, triecienu un vibrācijas izturība un labi rādītāji ietekmei uz apkārtējo vidi plašākā kontekstā. Tomēr pagaidām ielu apgaismojumā popularitāti LED iegūst pamazām, jo pastāv tādi trūkumi, kā relatīvi vāja gaismas atdeve, gaismas plūsmas un krāsu pavājināšanās darbības mūža laikā, relatīvi augsts silšanas līmenis, augstākas uzstādīšanas izmaksas un sarežăījumi iegūt balto gaismu. Energoefektivitāte bieži tiek izcelta kā galvenā LED apgaismojuma priekšrocība. Taču atšėirības starp LED un HPS izstarotās gaismas spektra uztveri no cilvēka acs viedokĝa padara salīdzinājumu komplicētu. Līdzšinējos apgaismojuma standartos kā viens no galvenajiem kritērijiem tiek izmantots gaismas atdeves rādītājs lm/w. Ja salīdzina tikai šo rādītāju, tad LED attiecībā pret HPS parasti pozicionējas kā labāks, taču nebūtiski (tabula ). Tabulā aprēėināta nepieciešamā jauda, lai LED sasniegtu to pašu gaismas plūsmu, lm, ko dod tradicionālais gaismeklis. Aprēėinos Ħemts vērā arī gaismas atdeves samazinājums visā darbības laikā par 30-50%. Turklāt, LED barošanas bloks arī patērē ap 7-15% enerăijas, līdzīgi kā HPS elektroniskie balasti. Tā kā cilvēka acs aptumšotos apstākĝos ir jūtīgāka pret gaismas spektra zilo galu, LED gaisma, kurā ir augsts zilās krāsas īpatsvars, cilvēka acij ir vieglāk uztverama, nekā HPS. LED priekšrocība ir labs krāsu atveides indekss CRI 7. LED tas ir Ra, bet HPS Ra. 8 Savukārt, krāsas temperatūras pazemināšana uz siltākiem toħiem samazina gaismas atdevi. LED spuldzīte izstaro gaismu Ĝoti šaurā redzamās gaismas spektra viĝħu amplitūdā. TādēĜ ir tehnoloăiskas grūtības nodrošināt balto gaismu, ko parasti panāk, kombinējot dažādas krāsas LED vai uzklājot gaismekĝiem pārklājus. 7 Color rendering index, krāsu atveides indekss 8 LED Roadway Lighting Evaluation and Field Testing, Illinois Center for Transportation,

46 tabula. LED aizvietošanas jaudas tradicionālajiem gaismas avotiem balstoties uz gaismas atdeves rādītāju lm/w Apgaismojuma avots Tradicionālā avota jauda LED aizvietotāja jauda Kvēlspuldze Kvarca halogēnā Fluoroscentā Dzīvsudraba Metāla halīda Nātrija augstspiediena (HPS) Avots: Navigant Consulting, Inc Labākā kombinācija krāsu atdevei, krāsu temperatūrai un krēslas (mezopiskās) redzes jūtībai cilvēka acs spilgtuma uztverē vēl tiek pētīta, taču līdzšinējie rezultāti rāda, ka LED baltā gaisma cilvēka acī tiek uztverta kā intensīvāka un spilgtāka, nekā no konvencionālajiem gaismas avotiem ar tādu pašu gaismas atdevi 3. TādēĜ praksē pietiekošu apgaismojumu var panākt, LED gaismekĝos izmantojot mazāku gaismas plūsmu, nekā tradicionālajās lampās, taču iztrūkst precīzu algoritmu atbilstošas LED jaudas aprēėināšanai esošā gaismekĝa aizvietošanas gadījumā un izvēle atkarīga no konkrētajiem apstākĝiem (transporta/gājēju plūsmām, to krustpunktiem, kontrasta ar pārējiem gaismekĝiem u.c.)(attēls 2.4.1). Turklāt, LED apgaismojuma ražošana ir joma, kurā pēdējā laikā noris strauji tehnoloăiskie uzlabojumi. Kā vienu piemēru var minēt Lightning Science Group Corporation atzinumu, ka viens ražotais LED spuldzes modelis ir par 60% efektīvāks, nekā iepriekšējie un darbojas jau 12 gadus. 9 Savukārt, kā radikālāko piemēru var minēt nesen izgudroto LED, kas darbojas ar 230% pievadītās elektroenerăijas lietderības koeficientu, panākot to ar apkārtnes siltuma enerăijas pārnešanu gaismas plūsmā. 10 Līdz ar to papildu rādītāju ietveršana starptautiskos apgaismojuma kvalitātes standartos vēl ir izstrādes un saskaħošanas stadijā. 9 Solid State Lighting Design "Lighting Science Group Announces New Directors.", Veriphos Communications. 6 Jan LED's efficiency exceeds 100%, PhysOrg.com, March 5,

47 2.4.1 attēls. HPS 250W nomaiħa ar LED 56W Avots: LED izceĝas arī ar relatīvi ilgu kalpošanas laiku, taču LED darbības specifika ir arī pakāpeniskā nolietošanās, līdzīgi kā gāzizlādes lampām. Lai projektētā mūža beigās spuldzei būtu uzrādītā gaismas plūsma, sākotnēji LED darbināma ar lielāku gaismas plūsmu un, attiecīgi arī jaudu. Parasti par LED spuldzes darbības laiku uzskata periodu, kamēr gaismas plūsma samazinās līdz 70%, kas vidēji tiek vērtēts kā stundas, jeb apmēram 10 gadi (pretstatā , un stundām attiecīgi dzīvsudraba, metāla halīda un HPS spuldzēm). 11 Liekā apgaismojuma novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanai izveidotas spuldzes, kurās visu darbības laiku tiek regulēta vienāda gaismas plūsma (piemēram, Schreder un Siteco gaismekĝos, radot ietaupījumu līdz 10%). LED darbības laiku ietekmē arī darba temperatūra, turklāt, kondukcijas un konvekcijas siltums LED ir relatīvi daudz enerăiju patērējošs (75-85% no kopējās patērētās elektroenerăijas), pretstatā izstarotajam siltumam, kas ir tuvu nullei. 12 Augstāka temperatūra gan palielina gaismas plūsmu LED spuldzītē, taču samazina dzīves ilgumu. Eksperimenti rāda, ka, piemēram, 11 grādu temperatūras pieaugums samazina lietderīgās darbības laiku 11 Timinger, A. and H. Ries. Street-Lighting with LEDs., Proceedings of SPIE - The International Society for Optical Engineering, v 7103., Thermal Management of White LEDs, U.S. Department of Energy, Energy Efficiency and Renewable Energy, Building Technologies Program 47

48 par 57%. 5 Turklāt, šis siltums rada pastiprinātu ietekmi uz laternas sastāvdaĝu materiālu nolietojumu, un līdz ar to kvalitatīva siltumnovade no LED gaismekĝa būtu viens no aspektiem, vērtējot dažādu piegādātāju cenas un kvalitātes attiecību. Pie pārējām LED priekšrocībām minami mazie izmēri, kas ne tikai uzlabo dizaina un montāžas iespējas, bet arī palielina optisko uzlabojumu iespējas, salīdzinot ar HPS. Līdz ar to, apvienojumā ar LED gaismas kūĝa īpatnību būt fokusētai, gaismas piesārħojuma samazinājums ir vēl viena LED priekšrocība, Ĝaujot samazināt tādus parametrus, kā spīdēšana garām, pārmērīgs apgaismojums, atspīdums debesīs, žilbināšana un nevienmērība. LED nav nepieciešams uzsilšanas laiks, kā HPS. No vides aizsardzības aspekta, LED nav tādu kaitīgo metālu, kā dzīvsudrabs, tās neizstaro ultravioleto un infrasarkano gaismu (kas būtiski uzlabo arī energoefektivitātes rādītājus), kā arī samazina CO2 izmešus, pateicoties zemākam elektroenerăijas patēriħam. Dimēšanas iespējas LED gadījumā ir elastīgākas, nekā HPS, ko var dimēt lēcienveidīgi, savukārt LED var dimēt pakāpeniski līdz pat 10%. Augstās uzstādīšanas izmaksas šobrīd bieži tiek minēts kā galvenais LED trūkums. Turklāt, pēc kalpošanas termiħa beigām ir jānomaina nevis relatīvi lēta spuldzīte, kā HPS gadījumā, bet viss LED bloks, kas savukārt var veidot lielāko īpatsvaru no gaismekĝa kopējām sākotnējās uzstādīšanas izmaksām. Minētie piemēri un tehnoloăiju raksturojums rāda, ka LED efektivitātes risinājumi šobrīd atrodas straujā attīstības stadijā, atšėirībā, piemēram, no HPS lampām, kur tehnoloăiskās izaugsmes iespējas tiek vērtētas kā lielā mērā izsmeltas. Turklāt, mūsdienās ielu apgaismojuma izvēlē vairs nepietiek ar vispārēju izvēli par labu vai sliktu attiecībā uz LED apgaismojumu, jo tehnoloăisko risinājumu klāsts jau ir tik plašs, ka dažādiem produktiem sniedz atšėirīgus efektivitātes un citu parametru rādītājus. No otras puses, LED potenciālajam lietotājam līdz ar to ir risks ieguldīt lielus līdzekĝus tehnoloăijās, kas tuvā nākotnē var izrādīties novecojušas vai ievērojami lētākas. TādēĜ izvēles procesā būtiski izvērtēt produkta tehnoloăisko risinājumu efektivitātes, gaismas un kvalitātes rādītājus, kā arī Ħemt vērā gaismekĝa adaptācijas spējas uzlabotiem LED bloku risinājumiem, gan vērtējot pašu gaismekli, gan ražotāja paredzamo ilgtermiħa stabilitāti un progresivitāti Alternatīvie modeĝi, darbības parametri un cenas Alternatīvo ielu apgaismojuma attīstības scenāriju tehnoloăiski ekonomiskajam izvērtējumam Dobeles pilsētai eksperta novērtējuma rezultātā tika izvēlēti Schreder ražotāja Teceo gaismekĝi, Philips SpeedStar un Siteco SL10midi gaismekĝi (attēli ). Salīdzināšanai tika izvēlēti trīs produkti ar līdzīgiem parametriem (tabula 2.4.2). Schreder un Siteco aplūkotajiem modeĝiem uzstādīts konstantas gaismas plūsmas nodrošinātājs, kas novērš darbības sākumposmā pārtērēto elektroenerăiju, tādējādi visā darbības laikā nodrošinot līdz 10% elektroenerăijas ietaupījumu. 48

49 attēls. Schreder S Teceo gaismeklis Avots: attēls. Philips SpeedStar BGP322 ECO S/740 I DM FG AL SI. Avots: Philips reklāmas materiāli attēls. Siteco (Osram) SL10midi,2xLEDmod, ECG,Plus,PMMA,dir,top Avots: Siteco reklāmas materiāli 49

50 tabula. LED produktu salīdzinājums Ražotājs Schreder Philips Siteco (Osram) Produkts Teceo SpeedStar SL10midi Modelis TECEO2 72LED_113W BGP322 ECO S/740 I DM FG AL SI SL10midi,2xLEDmod, ECG,Plus,PMMA,dir,top Jauda sākumā, W Gaismas nominālā, lm plūsma, (konstanta visu laiku) Regulējama pēc izvēles - konstanta visu laiku Gaismas sākumā lm/w atdeve n/d Darbības laiks, h Pēc h darbosies 90% spuldžu, bet pēc h 70% līdz 80% lm > h Garantijas laiks, gadi Cena bez PVN, Ls Tālākiem aprēėiniem scenāriju novērtējumā tika izvēlēti Schreder kompānijas Teceo produkti, jo to cena būtiski atšėīrās no konkurentu cenas, savukārt pieejamā informācija par kvalitāti rāda, ka tā ir līdzvērtīga konkurējošiem produktiem vai pat to pārspēj. Vienlaikus jāpiebilst, ka izvēlētais gaismeklis pārstāv augstas kvalitātes gaismekĝu segmentu, tirgū ir pieejami arī daudz zemākas kvalitātes un izmaksu gaismekĝi, taču nav pieejama uzticama informācija par to kalpošanas laiku, kā arī apzināta salīdzinoši dārgāka gaismas diožu gaismekĝa izvēle Ĝauj piesardzīgāk pārliecināties par šīs tehnoloăijas ekonomiskajām priekšrocībām vai trūkumiem, salīdzinot ar nātrija augstspiediena gaismekĝiem, nepaĝaujoties tikai uz vidēji lētu gaismas diožu uzstādīšanu Ieviešanas un uzturēšanas izmaksas Dobeles pilsētā Kā alternatīva izvēlēts visu esošo gaismekĝu nomaiħa Dobeles pilsētā uz LED gaismekĝiem. Sākotnējās investīcijas veido LED lampu iegādes un montāžas izmaksas. Esošo gaismekĝu aizvietošanai piegādātājs kā atbilstošākos izvēlējies šādus produktus: 1. TECEO1 40LED 65W paredzēts HPS70W aizvietošanai. Cena Ls. 2. TECEO1 48LED 78W paredzēts HPS100W aizvietošanai. Cena 320 Ls. 3. TECEO2 72LED 113W paredzēts HPS150W aizvietošanai. Cena Ls 50

51 Gaismas plūsma HPS 100W gaismekĝa aizvietošanas gadījumā samazinās no 10500lm uz 8352lm, bet tas, pēc piegādātāja sniegtās informācijas, saglabā atbilstību standartiem. Turklāt, kā jau skaidrots iepriekš, cilvēka acs uztveres īpatnību dēĝ LED apgaismojums šajā gadījumā Ĝauj objektus saskatīt labāk. Montāžas izmaksas vienam gaismeklim vērtējamas vidēji 44 Ls apmērā. Tādējādi kopējās izmaksas 1146 LED gaismekĝu iegādei veidotu ap Ls, savukārt montāžai ap Ls, kopsummā veidojot ap Ls nepieciešamo sākotnējo investīciju apjomu. Darbības un uzturēšanas izmaksas ietver elektroenerăijas izmaksas un gaismekĝu nomaiħas izmaksas. PieĦemot, ka elektroenerăijas tarifi turpmāko 20 gadu laikā augs vidēji par 5% gadā, kopējās elektroenerăijas izmaksas periodā paredzamas ap Ls. Ražotāja norādītais spuldžu darbības laiks ir ilgāks par stundām, bet precizējot pēc h darbosies 90% spuldžu, bet pēc h 70%. Tā kā spuldžu darbības laiks Dobelē novērtēts gandrīz 3300 stundas gadā, tad var secināt, ka pēc projekta dzīves cikla perioda beigām 20 gadiem, nolietojušies būs apmēram 17% gaismekĝu. Pievienojot brāėa un neparedzētos zudumus 5% apmērā divdesmit gadu laikā, izriet, ka pēc garantijas termiħa (5 gadi) beigām gadā vidēji būtu jānomaina ap 1,5% LED bloku un 1,5% elektronisko balastu, kas gadā izmaksās vidēji virs 6500 Ls, jeb apmēram Ls visā 20 gadu periodā. Citas uzturēšanas izmaksas nav paredzamas. Tādējādi 20 gadu periodā darbības un uzturēšanas izmaksas paredzamas ap Ls alternatīva - paaugstinātas efektivitātes gaismekĝi (gaismas diodes) un vadības (aptumšošanas) sistēma Šī alternatīva paredz, ka visi ielu apgaismojuma gaismekĝi Dobeles pilsētā tiek nomainīti uz paaugstinātas efektivitātes LED gaismekĝiem, kas tiek vadīti ar kopējo automātisko vadības sistēmu, kam pieslēgts katrs gaismeklis atsevišėi ar iespējām arī regulēt to atsevišėi. Tehnoloăiskās prasības gan LED, gan vadības sistēmai ir tādas pašas, kā aplūkotas iepriekšējo alternatīvu izvērtējumā. Uzstādāmo iekārtu apjoms un izmaksas arī atbilst iepriekš atsevišėi izvērtētajai LED gaismekĝu un vadības sistēmas uzstādīšanai. Šīs alternatīvas galvenā priekšrocība ir būtiski samazināts elektroenerăijas patēriħš. Salīdzinot ar bāzes alternatīvu, potenciālais elektroenerăijas patēriħa samazinājums 20 gadu periodā būtu 55%, salīdzinot ar visu gaismekĝu nomaiħu uz HPS ar elektromagnētisko balastu 48%, salīdzinot ar vadības sistēmas ieviešanu ar HPS gaismekĝiem 25%, bet salīdzinot ar LED uzstādīšanu 30%. (Attēls ) 51

52 attēls Alternatīvu elektroenerăijas patēriħš gadā, MWh A.0. Bez projekta A.1. HPS, bez vadības sistēmas A.2. HPS, ar vadības sistēmu A.3. LED, bez vadības sistēmas A.4. LED, ar vadības sistēmu 2.6. Alternatīvu salīdzinājums,, secinājumi un u rekomendācijas Izvērtētās ielu apgaismojuma alternatīvas Lai izvērtētu iespējas uzlabot ielu apgaismojuma efektivitāti Dobeles pilsētā un samazinātu elektroenerăijas patēriħa izmaksas ilgtermiħā, tika izvērtētas dažādas citviet praksē pārbaudītas metodes ielu apgaismojuma sistēmas uzlabošanai. Šī pētījuma tehniski ekonomiskās analīzes ietvaros izvērtētās alternatīvas ir: tabula. Ielu apgaismojuma attīstības alternatīvu kopsavilkums Alternatīva 0 (bāze) Situācija bez projekta atstājot un apsaimniekojot esošo apgaismojuma sistēmu, kurai nomainīti visi dzīvsudraba gāzizlādes gaismekĝi (DRL) uz nātrija augstspiediena gaismekĝiem (HPS) ar elektromagnētisko droseli Alternatīva 1 Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz augstspiediena nātrija gaismekĝiem (HPS) ar ekonomiskāku elektronisko balastu Alternatīva 2 Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz augstspiediena nātrija gaismekĝiem (HPS) ar ekonomiskāku elektronisko balastu un vadības sistēmas uzstādīšana dimēšanai (aptumšošanai) nakts laikā un atsevišėu gaismekĝu vadībai un kontrolei Alternatīva 3 Alternatīva 4 Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz ekonomiskākiem LED gaismekĝiem Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz ekonomiskākiem LED gaismekĝiem un vadības sistēmas uzstādīšana dimēšanai (aptumšošanai) nakts laikā un atsevišėu gaismekĝu vadībai un kontrolei 52

53 Tehniski ekonomiskās analīzes metodoloăija un pieħēmumi Finanšu modelis un scenāriji Izpētes gaitā eksperti nonāca pie secinājuma, ka dažādo tehnoloăisko alternatīvu izvēles pamatā ir divi būtiski faktori (1) kāds būs elektroenerăijas tarifa pieauguma temps nākotnē; un (2) kāds varētu būt pieejamais līdzfinansējums ielu apgaismojuma modernizācijai. Līdz ar to, par izvērtējuma mērėi tika izvirzīts noteikt finansiāli izdevīgāko tehnoloăisko alternatīvu dažādos elektroenerăijas tarifa pieauguma un pieejamā ES līdzfinansējuma apjoma tirgus scenārijos. Nolūkā izvērtēt iepriekš aprakstītās alternatīvas tika izveidots finanšu modelis, kas aplūko pašvaldības izdevumu prognozi katrai no tehnoloăiskajām alternatīvām 20 gadu dzīves cikla periodā. ModeĜa pamatā ir pašvaldības izdevumu tīrās tagadnes vērtības (NPV Net Present Value) aprēėins, modelējot kuras alternatīvas gadījumā pašvaldībai varētu veidoties mazākie kopējie izdevumi 20 gadu laikā, jeb citiem vārdiem sakot, kāds ietaupījums salīdzinoši ar šī brīža situāciju varētu veidoties katrā no alternatīvām, līdz ar to kuras no alternatīvām varētu būt prioritārās turpmāko pētījumu veikšanai. Alternatīvu tīrās tagadnes vērtība tika iegūta, diskontējot katras alternatīvas naudas plūsmu šodienas vērtībā. Aprēėinos tika pielietota 5% diskonta likme, kas ir LR Finanšu ministrijas rekomendētā diskonta likme finanšu un ekonomisko aprēėinu veikšanai. 13 Tehniski ekonomiskās analīzes ietvaros aplūkotie scenāriji apkopoti tabulā tabula. Apgaismojuma tehniski ekonomiskās s analīzes ietvaros aplūkotie scenāriji Elektroenerăijas tarifa pieauguma scenāriji Pieejamā ES līdzfinansējuma scenāriji 5% pieaugums gadā 12% pieaugums gadā 15% pieaugums gadā 50% līdzfinansējums 14 investīcijām 75% līdzfinansējums investīcijām 85% līdzfinansējums investīcijām Vispārīgie tehniskie un ekonomiskie pieħēmumi. Tehniski ekonomiskās analīzes ietvaros veikto aprēėinu pamatā izmantotie pieħēmumi attiecībā uz apgaismojuma struktūru, cenām, pēcgarantijas nomaiħu, dimēšanu un izmaksu indeksāciju apkopoti tabulās nr un Elektroenerăijas tarifu un līdzfinansējuma pieħēmumi aplūkoti tālāk atsevišėi. 13 Finanšu ministrijas Makroekonomisko pieħēmumu un prognožu skaitliskās vērtības projektu izmaksu ieguvumu analīžu veikšanai. Pieejamas: 14 ES struktūrfondu vai KPFI līdzfinansējums, u.c. finanšu instrumenti 53

54 tabula t abula. Ielu apgaismojuma attīstības alternatīvu izvērtēj ērtējuma tehniskie pieħēmumi 1. Tehniskie pieħēmumi 1.1. Apgaismojuma struktūra 1.2. GaismekĜu un citu komponenšu cenas, darbu izmaksas un enerăijas patēriħš Tehnoloăisko alternatīvu analīzē tika izmantots Dobeles pilsētas ielu apgaismojuma infrastruktūras modelis, kurā Ħemti vērā gadā veiktās gaismekĝu inventarizācijas rezultāti, kā arī informācija par realizētajiem apgaismojuma uzlabojumu projektiem. Bāzes alternatīvā (Alternatīva 0) tāpat ierēėināts, ka visas dzīvsudraba gāzizlādes (DRL) lampas nomainītas uz nātrija augstspiediena (HPS) lampām. Tādējādi aprēėinu modelī apgaismojuma infrastruktūra sastāv no šādiem gaismekĝiem: HPS 70W vienība; HPS 100W vienības; HPS - 150W (DRL 250w aizvietotājs) vienība. Modelējot alternatīvas tika pieħemts, ka veicot gaismekĝu uzlabojumus, izvietojums un balsti netiek mainīti. Izvērtējot iespējas nomainīt esošos gaismekĝus uz nātrija augstspiediena (HPS) ar elektronisko droseli vai LED lampām, atsevišėu laternu esošā apgaismojuma kvalitāte un efektivitāte netika detalizēti analizēta, tādēĝ aprēėinos tika paredzētas tādas gaismekĝu jaudas, kas atbilst līdzšinējai apgaismojuma infrastruktūrai, eksperta novērtējumam par aizvietojamiem gaismekĝiem un piegādātāja rekomendētiem jauno gaismekĝu parametriem atbilstoši katram esošo gaismekĝu veidam. Aprēėinos nav ietverti potenciālie ieħēmumi no mazlietoto nomainīto gaismekĝu realizācijas. GaismekĜu un vadības sistēmas tehnoloăiju cenas tika noteiktas cenu aptaujas rezultātā. Montāžas darbu un citas specifiskās izmaksas ir eksperta vērtējums, balstoties uz līdzšinējo montāžas darbu izmaksu pieredzi Latvijā. Visas cenas norādītas bez PVN, 2012, gada tirgus cenās Dimēšana Dimēšanas laiks (no kopējā 9h cikla dienā): 50% Elektroenerăijas patēriħš dimēšanas laikā: 40% no nominālā 1.4. Pēcgarantijas perioda pieħēmumi LED lampu nomaiħas apjoms pēc piecu gadu garantijas beigām: 1,5% no kopējā gaismekĝu skaita katru gadu; LED balastu nomaiħas apjoms pēc piecu gadu garantijas beigām: 1,5% no kopējā gaismekĝu skaita katru gadu; HPS balastu nomaiħas apjoms pēc 5 gadu garantijas beigām: 1,5% no kopējā gaismekĝu skaita katru gadu; HPS spuldžu nomaiħas apjoms pēc 5 gadu termiħa: 3% no kopējā spuldžu skaita katru gadu. HPS visu spuldžu nomaiħa pēc darbības mūža beigām ik pēc 8 gadiem 54

55 tabula t abula. Ielu apgaismojuma attīstības alternatīvu izvērtējuma tehniskie pieħēmumi Finanšu pieħēmumi 1.5. Izmaksu indeksācija Investīciju, materiālu un darbaspēka indeksācijai tiek piemērota 2% likme gadā LED cenu indeksēšana ĥemot vērā LED tehnoloăiju attīstības fāzes un līdzšinējo cenu samazināšanos, tiek pieħemts, ka LED cenas tuvākajos 10 gados paliks principāli nemainīgas, savukārt no 10.gada LED cenas tiek indeksētās tāpat kā pārējie izdevumi Elektroenerăijas tarifu izmaiħu scenāriji Elektroenerăijas izmaksas visās aplūkotajās alternatīvās sasniedz lielāko daĝu no kopējām izmaksām 20 gadu dzīves cikla periodā, tādēĝ elektroenerăijas tarifu izmaiħu prognozei ir Ĝoti liela nozīme lēmuma pieħemšanā par efektīvāko ielu apgaismes risinājumu un ievērojamām investīcijām energoefektīvās tehnoloăijās. Zemāk aplūkoti elektroenerăijas tarifa izmaiħu vēsturiskie dati un finanšu modeĝa ietvaros salīdzinātie tarifa izmaiħu scenāriji. Kā liecina A/S Latvenergo sniegtā informācija, pēdējo 8 gadu laikā tarifs T-9 (Ielu apgaismojums) ir pieaudzis par vairāk kā 100%, skatīt tabulu nr tabula. Elektroenerăijas tarifa dinamika (tarifs T-9, T Latvenergo) Ls bez PVN Tarifs diena 0, , , ,0673 0,09788 Dienas tarifa pieaugums -13% 21% 36% 45% Tarifs nakts 0, , , , ,06825 Nakts tarifa pieaugums -18% 18% 47% 24% Datu avots: Analizējot elektroenerăijas tarifu svārstības Eiropas ekonomiskajā telpā, redzams, ka elektroenerăijas tarifs Latvijā no līdz gadam ir audzis salīdzinoši strauji (8%-49% gadā), savukārt pēdējos gados novērojams mērenāks pieaugums (0%-12% gadā), 2011.gadā sasniedzot vidējo Eiropas Savienības tarifu līmeni un vidējo pieaugumu 12,46% gadā, astoħu gadu periodā (skatīt tabulu ). Jāatzīmē, Eiropas Savienības vidējais elektroenerăijas tarifa pieaugums aplūkotajā 8 gadu periodā svārstās no -5% līdz +10% robežās, vidēji 4,96% gadā. 15 LR Finanšu ministrijas Makroekonomisko pieħēmumu un prognožu skaitliskās vērtības. Pieejams: 55

56 tabula. Latvijas un Eiropas Savienības vidējā elektroenerăijas tarifu dinamika, g g. Pieaugums vidēji gadā (pret Tarifi iepriekšējo gadu) GĀZE / EUR par GJ, Latvijā 3,47 3,48 4,05 5,29 7,90 10,86 7,16 8,12 9,94 Pieaugums, % 0,0% 16,6% 30,6% 49,4% 37,4% 34,1% 13,4% 22,4% 14,04% ELEKTR. / EUR par Kwh, Latvijā 0,043 0,041 0,041 0,044 0,066 0,090 0,089 0,098 0,110 Pieaugums, % -5,1% 0,0% 8,3% 49,0% 35,8% -0,7% 10,6% 12,1% 12,46% ELEKTR. / EUR par Kwh, Eirozonā 0,067 0,071 0,077 0,084 0,088 0,097 0,092 0,094 Pieaugums, % 6,9% 8,6% 8,1% 5,3% 9,8% -4,9% 1,7% 4,96% Datu avots: Eurostat, Electricity prices for industrial consumers 16 Apkopojot pieejamo informāciju secināms, ka viennozīmīgas elektroenerăijas tarifa svārstību prognozes šobrīd nav iespējams noteikt, turklāt jāħem vērā, ka no 2013.gada 1.septembra Latvijā stāsies spēkā elektroenerăijas brīvā tirgus nosacījumi (piemēram, Igaunijā tiek prognozēts tarifu pieaugums par ~35%). Pastāv virkne citu būtisku faktoru, kas ilgtermiħā ietekmēs elektroenerăijas brīvo tirgu, un līdz ar to arī elektroenerăijas tarifus: - Elektroenerăijas starpsavienojumu un pārvades līniju attīstība (elektroenerăijas importa iespēju paplašināšanās); - Jaunu elektroenerăijas piegādātāju iespējas darboties tirgū; - Elektroenerăijas tarifi un bilance (deficīts/pārpalikums) kaimiħvalstīs; - Elektroenerăijas cenas biržas darījumos (piemēram, Skandināvijas tirgus); - Obligātā iepirkuma komponentes sloga pārdales izmaiħas; - Citu energoresursu cenas (gāze, nafta, ogles u.c.) - Jaunu elektrības pielietojuma veidu attīstība (elektro auto u.c.), kas palielina kopējo pieprasījumu pēc elektroenerăijas; - OgĜu un oglekĝa dioksīda (CO 2 ) emisijas kvotu apjoma un cenu izmaiħas; ĥemot vērā vēsturisko elektroenerăijas tarifu dinamiku, kā arī elektroenerăijas brīvā tirgus faktoru, alternatīvu izvērtējuma ietvaros tika aplūkoti šādi elektroenerăijas tarifu pieauguma scenāriji (pieaugums gadā): - 5% - vidējais līdzšinējā ikgadējā pieauguma temps ES, kas aprēėinos pieħemts par bāzes scenāriju; - 12% - vidējais līdzšinējā ikgadējā pieauguma temps Latvijā;

57 - 15% - pieħēmums, Ħemot vērā būtiskāko ilgtermiħa faktoru ietekmi Līdzfinansējuma piesaistes scenāriji Finanšu atbalsta fondiem katram ir savi līdzfinansējuma nosacījumi, taču, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, KPFI atbalsts prognozējams 50-75% apjomā, bet ERAF līdzīgā projektā Latvijā sniegts 85% apjomā. TādēĜ alternatīvu izvērtējuma ietvaros tika izvēlēti šādi līdzfinansējuma piesaistes scenāriji: - 0% - 50% - 75% - 85% Apgaismojuma alternat a lternatīvu salīdzinājums Lai novērtētu izdevīgākās ielu apgaismojuma attīstības alternatīvas, tika veikts salīdzinājums ar bāzes alternatīvu, kas apkopo esošo ielu apgaismojuma situāciju Dobeles pilsētā, kurā ietverta arī visu esošo dzīvsudraba gāzizlādes (DRL) lampu nomaiħa uz nātrija augstspiediena lampām (HPS), bet pārējā apgaismojuma infrastruktūra atstāta neskarta (tabula ). Bāzes alternatīvā Ls investīcijas DRL nomaiħā, Ls izdegušo spuldžu maiħai un Ls elektroenerăijai 20 gadu periodā kopā veido Ls, kas pašreizējā neto vērtībā būtu Ls. (pieħemot, ka elektroenerăijas tarifu ikgadējais kāpums paredzams 5% un pie līdzfinansējuma 0% apjomā) attēls. Alternatīvu kopējo diskontēto izmaksu salīdzinājums (investīcijas un uzturēšana 20 gados) ar 5% elektroenerăijas tarifu ikgadējā kāpuma prognozi un 0% līdzfinansējumu Investīcijas Uzturēšana Tūkst. LVL Bāzes alternatīva HPS, bez vadības HPS, ar vadības LED, bez vadības LED, ar vadības sistēmas sistēmu sistēmas sistēmu A.0 A.1 A.2 A.3 A.4 57

58 tabula t abula.. Apgaismojuma attīstības alternatīvu izmaksu kopsavilkums (ar 5% elektroenerăijas tarifa ikgadējā pieauguma prognozi, 0% līdzfinansējumu) Nr. Alternatīva Investīcijas, Ls Uzturēšanas izmaksas, Ls Spuldzes, Elektrība balasti u.c. Summa nediskontēti, Ls Summa diskontēti, Ls A.0 Bāzes alternatīva A.1 HPS, bez vadības sistēmas A.2 HPS, ar vadības sistēmu A.3 LED, bez vadības sistēmas A.4 LED, ar vadības sistēmu alternatīva Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz augstspiediena nātrija gaismekĝiem (HPS) ar ekonomiskāku elektronisko balastu paredz investīcijas visu lampu nomaiħai Ls apjomā, izdegušo spuldžu maiħu tāpat, kā bāzes scenārijā Ls, bet elektroenerăijas izmaksas par 13 % zemākas Ls. 20 gadu periodā visas izmaksas kopā veido Ls, kas pašreizējā neto vērtībā būtu Ls, jeb par 28% vairāk, kā bāzes scenārijā, līdz ar to secināms, ka tiešā veidā ieguvumi no ekonomiskāku balastu uzstādīšanas neatsver paaugstinātās investīciju izmaksas. Attiecībā uz būtiskāko mainīgo faktoru elektroenerăijas tarifiem, minētajos aprēėinos izmantots piesardzīgais bāzes scenārijs 5% ikgadējais pieaugums, kas atbilst vidējam pieaugumam ES. Nākamajā sadaĝā Mainīgie rādītāji aplūkota dažādu elektroenerăijas tarifu pieauguma scenāriju ietekme uz alternatīvu izmaksu aprēėinu rezultātiem, kas dažādos scenārijos būtiski atšėiras. 2. alternatīva Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz augstspiediena nātrija gaismekĝiem (HPS) ar ekonomiskāku elektronisko balastu un vadības sistēmas uzstādīšanu dimmēšanai (aptumšošanai) nakts laikā un atsevišėu gaismekĝu vadībai un kontrolei paredz visu to pašu, ko iepriekšējā alternatīvā, tikai papildus visā pilsētā uzstādīta automātiskā vadības sistēma. Līdz ar to investīcijas ir lielākas Ls. Arī uzturēšanas izmaksas programmatūras uzturēšanas dēĝ pieaug, kopā veidojot Ls. Savukārt elektroenerăijas izmaksas samazinās par 39% salīdzinot ar bāzes scenāriju. 20 gadu periodā visas izmaksas kopā veido Ls, kas pašreizējā neto vērtībā būtu Ls, jeb par 25% vairāk, kā bāzes scenārijā. Salīdzinot ar iepriekšējo alternatīvuu, redzams, ka ekonomiskā izteiksmē šis vērtējams kā tikai par 3% izdevīgāks. 3. alternatīva Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz ekonomiskākiem LED gaismekĝiem paredz ievērojamas investīcijas modernajos LED gaismekĝos Ls. Kaut gan LED gaismekĝu kalpošanas laiks ir ievērojami ilgāks, augsto cenu dēĝ izdegušo gaismekĝu un bojāto elektronisko balastu nomaiħas izmaksas vērtējamas Ls apjomā. ĥemot vērā LED tehnoloăiju tirgus izplešanos un attīstību, šīs izmaksas nākotnē var izrādīties zemākas par pašreizējo vērtējumu. Savukārt elektroenerăijas izmaksas samazinās par 35% salīdzinot ar bāzes scenāriju Ls. 20 gadu periodā visas izmaksas kopā veido Ls, kas pašreizējā neto vērtībā būtu Ls, jeb par 28% vairāk, kā bāzes scenārijā. Kā redzams, 58

59 kopējās izmaksas sanāk gandrīz identiskas, kā 2. scenārijam ar visu gaismekĝu nomaiħu uz augstspiediena nātrija gaismekĝiem (HPS) ar elektronisko balastu, ja pieħem, ka elektroenerăijas tarifi ikgadēji augs vidēji par 5%. 4. alternatīva Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz ekonomiskākiem LED gaismekĝiem un vadības sistēmas uzstādīšana dimēšanai (aptumšošanai) nakts laikā un atsevišėu gaismekĝu vadībai un kontrolei ir visenergoefektīvākā, taču arī investīcijas paredzamas vislielākās, jo papildu visu lampu nomaiħai uz LED, visiem gaismekĝiem tiek uzstādīta automātiskā vadības sistēma. Kopējās investīcijas Ls, izdegušo LED un bojāto balastu nomaiħa un vadības sistēmas uzturēšana arī prasa vairāk, nekā citos scenārijos Ls, savukārt elektroenerăijas izmaksas nokrīt par 55%, veidojot Ls. 20 gadu periodā visas izmaksas kopā veido Ls, kas pašreizējā neto vērtībā būtu Ls, jeb par 28% vairāk, kā bāzes scenārijā. Salīdzinot ar pārējiem scenārijiem redzams, ka zemā elektroenerăijas patēriħa dēĝ vadības sistēmas ar aptumšošanas funkciju ieviešana LED gaismekĝiem, nedod papildu ekonomisko ieguvumu, jo lielāku investīciju dēĝ kopējās projekta izmaksas ir identiskas scenārijam bez vadības sistēmas. Bet tas izpildās tikai pieħemot elektroenerăijas tarifa ikgadējo pieaugumu 5% apjomā Elektroenerăijas tarifu un līdzfinansējuma scens cenāriju salīdzinājums Galvenie nenoteiktie rādītāji, kuru precīzai novērtēšanai pietrūkst informācijas, bet, kuri būtiski ietekmē rezultātus par labu vienai vai otrai ielu apgaismojuma attīstības alternatīvai, ir elektroenerăijas tarifi, ES fondu līdzfinansējuma vai citu līdzekĝu piesaistes iespējas Elektroenerăijas tarifu ietekme Eiropas ekonomiskajā zonā pēdējo 9 gadu vidējais ikgadējais elektroenerăijas tarifu pieaugums bija ap 5%. Savukārt Latvijā šajā periodā - 12,5%. Tabulā attēlotas projekta kopējās diskontētās izmaksas un pašvaldības ieguvumi 20 gadu periodā, salīdzinot ar attīstības bāzes scenāriju pie dažādām elektroenerăijas tarifu ikgadējā pieauguma prognozēm. Ja tarifi pieaug līdzšinējā Eiropas ekonomiskās zonas vidējā tempā, tad ekonomiski būtiski izdevīgāks ir bāzes scenārijs, kurā tiek saglabāta esošā apgaismojuma infrastruktūra, nomainot tikai vecās dzīvsudraba gāzizlādes lampas (DRL). Ja tarifu pieaugums saglabā līdzšinējo Latvijas tendenci, tad scenārijs ar LED uzstādīšanu komplektā ar vadības sistēmu iegūst pārliecinošu pārsvaru, Ĝaujot pašvaldībai ietaupīt ap Ls projekta dzīves cikla laikā. Ja tarifu pieaugums būtu 15% gadā, tad visos scenārijos ar vadības sistēmas uzstādīšanu un/vai LED gaismekĝu uzstādīšanu investīcijas atmaksājas, bet scenārijs ar LED uzstādīšanu komplektā ar vadības sistēmu pašvaldībai Ĝautu ietaupīt ap Ls. Šie aprēėini veikti pie līdzfinansējuma likmes 0%. 59

60 attēls. Alternatīvu kopējās diskontētās izmaksas pie dažādām elektroenerăijas tarifu ikgadējā pieauguma prognozēm un līdzfinansējumu 0% apjomā, tūkst. Ls % 12% 15% A.0 Bāzes alternatīva A.1 HPS, bez vadības sistēmas A.2 HPS, ar vadības sistēmu A.3 LED, bez vadības sistēmas A.4 LED, ar vadības sistēmu tabula. Projekta kopējās diskontētās izmaksas un ieguvumi, salīdzinot ar attīstības bāzes alternatīvu pie dažādām elektroenerăijas tarifu ikgadējā pieauguma prognozēm un līdzfinansējumu 0% apjomā, Ls Nr. Alternatīva Elektroenerăijas tarifa ikgadējais pieaugums 5% 12% 15% Kopējās diskontētās izmaksas A.0 Bāzes alternatīva A.1 HPS, bez vadības sistēmas A.2 HPS, ar vadības sistēmu A.3 LED, bez vadības sistēmas A.4 LED, ar vadības sistēmu Ietaupījumi pašvaldībai, salīdzinot ar A.0 A.1 HPS, bez vadības sistēmas A.2 HPS, ar vadības sistēmu A.3 LED, bez vadības sistēmas A.4 LED, ar vadības sistēmu Piezīme: ar zaĝu krāsu izceltas izdevīgākās alternatīvas Līdzfinansējuma ietekme ekme Ja projektiem ar vadības sistēmas vai/un LED gaismekĝu uzstādīšanu izdodas piesaistīt ES vai citu fondu līdzfinansējumu, tad Dobeles pašvaldībai 20 gadu projekta dzīves cikla periodā paredzams ekonomiskais ieguvums gandrīz visās alternatīvās (tabula 2.6.3). 1. alternatīva, kur HPS gaismekĝi tiek nomainīti uz HPS ar elektronisko balastu šajā salīdzinājumā netika ietverta, paredzot, ka līdzfinansējuma piesaistei no 60

61 energoefektivitātes un reprezentablitātes aspekta tas nebūs atraktīvs. Par būtiskiem var uzskatīt ieguvumus sākot ar 50% līdzfinansējuma piesaisti. Šajā scenārijā, ieguldot LED apgaismojumā ar vadības sistēmu (4. alternatīva) 241 tūkstoti Ls, 20 gadu periodā papildus investīciju atmaksai paredzami 49 tūkstoši Ls ietaupījumi, salīdzinot ar bāzes alternatīvu. Ja līdzfinansējums pieejams 75% apjomā, tad pašu ieguldāmie līdzekĝi vērtējami no 84 līdz 120 tūkstošiem Ls, atkarībā no tehnoloăiju alternatīvas, bet arī kopējie ietaupījumi pēc investīciju atmaksas 20 gadu periodā paredzami 83 līdz 170 tūkstošu robežās. Jo energoefektīvāks risinājums tiek izvēlēts, jo lielāki ietaupījumi proporcionāli pret pašu ieguldījumiem paredzami. Salīdzinājums veikts, paredzot piesardzīgo elektroenerăijas tarifu ikgadējo pieaugumu 5% apmērā attēls. Projekta diskont kontētās izmaksas pašvaldībai pie dažādiem līdzfinansējuma apjomiem, ar elektroenerăijas tarifa ikgadējo pieaugumu 5% apmērā, tūkst. Ls % 75% 85% A.0 Bāzes alternatīva A.1 HPS, bez vadības sistēmas A.2 HPS, ar vadības sistēmu A.3 LED, bez vadības sistēmas A.4 LED, ar vadības sistēmu Tabula Projekta diskontētās izmaksas, investīcijas un ieguvumi pašvaldībai, pie dažādiem līdzfinansējuma apjomiem, ar elektroenerăijas tarifa ikgadējo pieaugumu 5% apmērā, Ls Nr. Līdzfinansējuma apjoms 50% 75% 85% Kopējās diskontētās izmaksas pašvaldībai A.2 HPS, ar vadības sistēmu A.3 LED, bez vadības sistēmas A.4 LED, ar vadības sistēmu Pašvaldības ieguldītās investīcijas A.2 HPS, ar vadības sistēmu A.3 LED, bez vadības sistēmas A.4 LED, ar vadības sistēmu Ietaupījumi pašvaldībai, salīdzinot ar A.0 A.2 HPS, ar vadības sistēmu A.3 LED, bez vadības sistēmas A.4 LED, ar vadības sistēmu Piezīme: ar zaĝu krāsu izceltas izdevīgākās alternatīvas 61

62 Elektroener ktroenerăijas tarifu un līdzfinansējuma kopējā ietekme uz rezultātiem Vērtējot abu faktoru tarifu pieauguma un līdzfinansējuma ietekmi uz pašvaldības kopējiem ietaupījumiem 20 gadu periodā, secināms, ka visās kombinācijās visizdevīgākā ir alternatīva A.4 Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz ekonomiskākiem LED gaismekĝiem un vadības sistēmas uzstādīšana dimēšanai (aptumšošanai) nakts laikā un atsevišėu gaismekĝu vadībai un kontrolei (attēls 2.6.1). SaĦemot līdzfinansējumu virs 50% visās alternatīvās paredzami ieguvumi (izħemot lēna tarifu pieauguma (5%) scenārijs - gaismekĝu nomaiħa uz nātrija augstspiediena (HPS) ar elektronisko balastu ar vai bez vadības sistēmas) attēls. Elektroenerăijas tarifu ikgadējā pieauguma un līdzfinansējuma kombināciju ietekme ekme uz kopējiem pašvaldības ietaupījumiem 20 gadu periodā, Ls Kopumā vērtējams, ka abu mainīgo faktoru elektroenerăijas tarifu un līdzfinansējuma, ietekme uz pašvaldības ieguvumiem projekta laikā ir būtiska. Ja 5% tarifu pieauguma kombinācijā ar 0% līdzfinansējumu visas alternatīvas projekta dzīves cikla laikā rada zaudējumus gandrīz 200 tūkstošu Ls apjomā, tad 15% tarifa pieauguma kombinācija ar 85% līdzfinansējuma piesaisti 4. alternatīvas realizācijā LED ar vadības sistēmu, pašvaldībai nodrošinātu ietaupījumus 800 tūkstošu Ls apjomā. 62

63 Galvenie secinājumi par ielu apgaismojuma modernizāciju atkarībā no prognozējamā tarifa pieauguma un pieejamā līdzfinansējuma apkopoti tabulā. Tabula Ielu apgaismojuma modernizācijas taktika, atbilstoši i tarifa pieauguma prognozei un pieejamajai līdzfinansējuma l likmei Elektroenerăijas tarifa pieaugums, vidēji gadā % 5% 12% 15% Pieejamā līdzfinansējuma likme 0% Nedarīt neko (A.0) Nedarīt neko (A.0)/ 50% uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar 75% dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar 85% dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Uzstādīt LED ar dimmu (A.4) Secinājumi 1. Inteliăentā ielu apgaismojuma vadības sistēma ar aptumšošanas iespējām un LED gaismekĝu uzstādīšana būtiski uzlabo energoefektivitātes rādītājus, taču prasa ievērojamas investīcijas. 2. Vislabākos energoefektivitātes rādītājus uzrāda LED gaismekĝu uzstādīšana kopā ar ielu apgaismojuma vadības sistēmu. Savukārt, nātrija augstspiediena (HPS) gaismekĝi ar vadības sistēmu un LED gaismekĝi bez vadības sistēmas uzrāda līdzīgus izmaksu ietaupījumu rezultātus 20 gadu periodā, kuri gan ir zemāki nekā LED gaismekĝu un vadības sistēmas uzstādīšanas gadījumā. 2. Latvijas tirgū pieejamās ielu apgaismojuma vadības sistēmas ir līdzīgas un galvenās atšėirības ir cenu mārketinga orientācijā uz tūlītēju vai pakāpenisku samaksu. 3. Vērtējot ielu apgaismojuma esošo infrastruktūru un balstoties uz pasūtītāja rakstiski un mutiski sniegto informāciju, kā arī izlases veidā veikto apsekošanu klātienē, ir novērojamas nesakritības gaismekĝu skaita, veida un izvietojuma datos, līdz ar to veicot Dobeles pilsētas ielu apgaismojuma uzlabojumu projektu sagatavošanu, jāparedz pilna ielu apgaismojuma tehnisko apseko inventarizācija. 4. Informācijas precizitāte ir pietiekama, lai izvēlētos prioritātes ielu apgaismojuma turpmākai attīstībai un tehnoloăiju izvēlei, bet nepietiekama precīzu izmaksu ieguvumu aprēėinu veikšanai, kādi būs papildus jāveic, gatavojot apgaismojuma uzlabojumu projektu. 5. PieĦemot, ka elektroenerăijas tarifu ikgadējais pieaugums gaidāms 5% apmērā (līdzīgi kā vēsturiski Eiropas ekonomiskajā zonā), alternatīvo scenāriju kopējās diskontētās (5%) izmaksas pašvaldībai 20 gadu periodā vērtējamas 854 līdz 876 tūkstošu Ls apmērā, kas, salīdzinot ar 683 tūkstošu 63

64 izmaksām bāzes scenārijā (esošā infrastruktūra, kopā ar dzīvsudraba gāzizlādes lampu (DRL) nomaiħu), vērtējamas kā ekonomiski neizdevīgas visiem scenārijiem, ja uzlabojumiem netiek apskatīts līdzfinansējums. 6. Būtiskākie mainīgie faktori, kas nosaka konkrētās attīstības alternatīvas priekšrocības ir paredzamais elektroenerăijas tarifa ikgadējais pieaugums turpmāko 20 gadu periodā un pieejamais līdzfinansējums sākotnējām investīcijām. 7. Jo lielāks ikgadējais elektroenerăijas tarifu pieaugums, jo lielākas kopējo diskontēto izmaksu atšėirības starp alternatīvām un jo izdevīgākas investīcijas progresīvajās tehnoloăijās: pie 12% tarifa pieauguma (kas ir pēdējo 9 gadu vidējais pieaugums Latvijā) scenārijs ar LED uzstādīšanu komplektā ar vadības sistēmu iegūst pārliecinošu pārsvaru, Ĝaujot pašvaldībai ietaupīt ap Ls, savukārt pie 15% ikgadējā pieauguma Ls 20 gadu periodā, turklāt pie šāda pieauguma būtiski ir ieguvumi arī scenārijos ar vadības sistēmas uzstādīšanu ar nātrija augstspiediena lampām (HPS) vai tikai LED lampām, pat bez līdzfinansējuma. 8. Vērtējot līdzfinansējuma ietekmi, par būtiskiem var uzskatīt ieguvumus sākot ar 50% līdzfinansējuma piesaisti. Ja līdzfinansējums pieejams 75% apjomā, tad pašu ieguldāmie līdzekĝi vērtējami no 84 līdz 120 tūkstošiem Ls, atkarībā no tehnoloăiju alternatīvas, bet arī kopējie ietaupījumi pēc investīciju atmaksas 20 gadu periodā paredzami 83 līdz 170 tūkstošu robežās (pieħemot elektroenerăijas tarifa ikgadējo pieaugumu 5% apmērā). Jo energoefektīvāks risinājums tiek izvēlēts, jo lielāki ietaupījumi proporcionāli pret pašu ieguldījumiem. Pie 85% līdzfinansējuma scenārijs ar LED uzstādīšanu komplektā ar vadības sistēmu prasītu ap Ls pašu ieguldījumus, savukārt kopējais ietaupījums pēc investīciju atmaksas 20 gadu periodā būtu ap Ls. 9. Ja tiek piesaistīts līdzfinansējums, un tarifu kāpums pārsniedz pēdējo 9 gadu vidējo Latvijas rādītāju (12%), tad būtiski ieguvumi paredzami visās alternatīvās ar LED vai/un vadības sistēmas uzstādīšanu (200 līdz 800 tūkstoši Ls). 10. Visās tarifu pieauguma (5%-15%) un līdzfinansējuma (50%-85%) kombinācijās vislielākos kopējos ietaupījumus 20 gadu periodā rada alternatīva Visu esošo gaismekĝu nomaiħa uz ekonomiskākiem LED gaismekĝiem un vadības sistēmas uzstādīšana dimēšanai (aptumšošanai) nakts laikā un atsevišėu gaismekĝu vadībai un kontrolei. 11. Latvijas tirgū pieejamie ielu apgaismojuma LED gaismekĝi atšėiras gan to funkcionalitātē, gan darbības parametros, gan konstruktīvajā un izpildījuma kvalitātē. TādēĜ arī cenu amplitūda ir ievērojama. Taču pat veicot aprēėinus ar sākotnējo ieguldījumu (investīciju) ziħā salīdzinoši dārgiem Schreder Teceo gaismekĝiem, lielākajā daĝā gadījumu LED uzstādīšana spēj attaisnot veiktās investīcijas, izħemot gadījumu, ja nav pieejams līdzfinansējums, un tarifa pieaugums prognozējams 5% apmērā. 64

65 Rekomendācijas: 1. Neatkarīgi no finansējuma avota un tehniskā risinājuma izvēles ielu apgaismojuma rekonstrukcijai, ir jāveic pilna un precīza pilsētas apgaismojuma tīkla tehnisko apsekošanu un inventarizācija. Tajā jāapkopo informācija par tīkla elementiem, to nolietojumu, tehniskajiem parametriem t.sk. faktisko elektroenerăijas patēriħu un zudumiem. Ieteikums izveidot ăeotelpisko datu bāzi, tādējādi nākotnē nodrošinot audita un uzraudzības funkcijas. 2. Neatkarīgi no izvēlētā tirgus attīstības scenārija jāparedz visu esošo dzīvsudraba gāzizlādes gaismekĝu (DRL) nomaiħa, kas izmaksātu ap Ls, ja esošos gaismekĝus nomaina uz nātrija augstspiediena (HPS) gaismekĝiem. 3. Neatkarīgi no izvēlētā attīstības scenārija tiek rekomendēts paredzēt jaunu gaismekĝu izveidi šādās vietās: Dobeles pilsētā: Bērzes upes kreisajā krastā aiz mūzikas skolas - 12 gaismekĝi; Pumpuru ielā - 12 gaismekĝi; Dobeles estrādes teritorijā 8 gaismekĝi; Dobeles pagastos: Annenieku pagasta Kaėeniekos Skolas, Dārza, Draudzības un Upes ielās, kā arī Anneniekos pieturvietā Dzintari -kopā 58 gaismekĝi; Jaunbērzes Mežinieku skolā un bērnudārzā 34 gaismekĝi; Krimūnas pagasta CeriĦos 33 gaismekĝi; Auru pagasta Lielbērzē no Velna kroga līdz daudzdzīvokĝu mājām - 12 gaismekĝi; Dobeles pagasta Lejasstrazdu skolā - 11 gaismekĝi; Naudītē - 10 gaismekĝi; 4. Perspektīvā rekomendējams ieplānot arī apgaismojuma kvalitātes uzlabojumus uz autoceĝiem ar paaugstinātu satiksmes intensitāti Anneniekos, Kaėeniekos un Jaunbērzē, kā prioritāti izvirzot autobusu pieturvietu un gājēju pāreju apgaismojumu. 5. Turpmākajā analīzē detalizēti jāizvērtē tehnoloăiju piedāvājuma tehniskās un ekonomiskās detaĝas, it īpaši LED un automātisko vadības sistēmu gadījumā, kā arī ekspluatācijas praktiskā pieredze citviet Latvijā un ārpus tās, jo jauno tehnoloăiju tirgū, sakarā ar nepietiekošu plaši pieejamo informāciju, sastopamas kvalitātes un cenas neatbilstības situācijas, kā arī iespējami būtiski LED gaismekĝu efektivitātes uzlabojumi saistībā ar straujo tirgus attīstību. 6. Plānojot ielu apgaismojuma attīstības alternatīvas jāparedz, ka iepriekš uzstādītajai infrastruktūrai ES līdzfinansēto projektu ietvaros, ir jānodrošina uzturēšana 5 gadus pēc projekta realizācijas. Līdz ar to, ja tiek pieħemts lēmums mainīt ielu apgaismojuma tehnoloăiju, nomaiħa veicama divos etapos - pārējais apgaismojums un ES fondu projektu ietvaros uzstādītais apgaismojums. 65

66 7. Realizējot nākošos ielu rekonstrukciju projektus un teritoriju labiekārtošanas projektus, vēlams pielietot gaismas diožu gaismekĝus, jo to kopējās ekspluatācijas izmaksas būs zemākās, nekā nātrija augstspiediena gaismekĝiem (Ħemot vērā līdzfinansējuma ietekmi), taču neradīsies sarežăījumi vēlākā ielu apgaismojuma tehnoloăijas nomaiħas brīdī ar tehnoloăiski atšėirīgu gaismekĝu uzturēšanu 5 gadus pēc projekta beigām. Līdz ar to pašvaldībai būtu nepieciešams pieħemt konceptuālu lēmumu par ielu un pārējās publiskās telpas apgaismojuma attīstības koncepciju, un to īstenot, iestrādājot attiecīgas prasības, sagatavojot būvprojektēšanas uzdevumus. 8. Pēc pašvaldības konceptuāla lēmuma par ielu un pārējās publiskās telpas apgaismojuma attīstības koncepciju ieteicams izstrādāt pilnu sistēmas attīstības tehniski ekonomisko pamatojumu, t.s. skiču projektu Sabiedrisko vietu apgaismojuma iespējas izmantojot autonomos apgaismes ėermeħus Tehnoloăijas Lai nodrošinātu ārtelpas apgaismojumu, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus, tirgū populārākais gaismeklis ārtelpu apgaismojumam ir vēja ăeneratora un saules paneĝa hibrīds ar autonomu elektroenerăijas uzkrāšanu gela tehnoloăijas akumulatoros. Autonomā barošana sastāv no saules paneĝa un vēja ăeneratora, kas caur kontrolieri pieslēgti gela akumulatoriem. Tie savukārt, caur inverteri nodrošina elektroenerăijas piegādi spuldzēm. ( attēls) Ja visas sastāvdaĝas kalpo ražotāja norādīto laiku, tad 20 gadu darbības laikā jāmaina ir tikai gela baterijas, kas, atkarībā no kvalitātes, efektīvi kalpo 5-7 gadus un jāveic vēja ăeneratora un citu sastāvdaĝu neliela tehniskā apkope. Taču, Ħemot vērā jauno tehnoloăiju relatīvi neilgo darbības pieredzi, kā arī faktu, ka saules paneĝa efektivitāte laika gaitā krītas, bet vēja ăeneratora ritošās daĝas nodilst, aprēėinos paredzēta arī saules paneĝa un vēja ăeneratora vai to elementu nomaiħa. Parasti laternu korpusiem un saules paneĝiem tiek izmantoti polikarbonāta vai analoăiski aizsardzības materiāli ar augstu mehānisko, termisko un hidroizolācijas izturību. 66

67 att ttēls ēls. Saules un vēja v hibrīdlaternas struktūra. Avots: Max-nature-energy.com Tirgū arvien populārākas kĝūst arī tādas apgaismojuma hibrīdtehnoloăijas, kas nav orientētas uz 100% autonomu energoapgādi. Tās ir pieslēgtas kopējam elektroapgādes tīklam un, atkarībā no diennakts laika un režīma, elektroenerăiju no tīkla Ħem vai arī atdod gada 6. novembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Elektroenerăijas tirgus likumā, kas paredz Latvijā ieviest elektroenerăijas neto norēėinu sistēmu, t.i., izstrādāt nosacījumus, kā nodrošināt mājsaimniecību no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās elektroenerăijas, galvenokārt, savam patēriħam, nodošanu elektroenerăijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saħemšanu atpakaĝ. 17 Taču, kamēr nav zināmi neto norēėinu sistēmas noteikumi, ir pāragri runāt par šo tehnoloăiju efektīvu pielietojumu. Taču skaidrs, ka šādu tehnoloăiju uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas būs zemākas par pilnīgi autonomajiem risinājumiem, jo var lietot mazākas jaudas ăeneratoru, turklāt iztikt tikai, piemēram, ar saules paneli, kā arī nav nepieciešama akumulatoru iegāde un maiħa. Taču paredzams arī sadārdzinājums sakarā ar Latvenergo sertificēta invertera uzstādīšanu, kas jāuzstāda vai nu uz katra gaismekĝa vai arī, iespējams, jāierīko papildus elektrolīnija līdz sadales vietai. ApstākĜi jāizvērtē arī pēc būtības nav īpaša pamatojuma enerăijas ražošanu sasaistīt ar ielu apgaismojuma laternām. Veidojot vēja vai saules paneĝu parkus atsevišėās visatbilstošākajās vietās ar vienotu nepieciešamo iekārtu komplektu, enerăijas ražošanas ekonomiskā efektivitāte Latvijas apstākĝos visdrīzāk būs lielāka, taču tas atkarīgs no esošās apgaismojuma infrastruktūras ăeogrāfiskajām priekšrocībām Izmaksu analīze Autonomo atjaunojamo energoresursu apgaismojuma ėermeħu izvēli šī pētījuma ietvaros nosaka divi jautājumi: 17 Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, MK atbalsta elektroenerăijas neto norēėinu sistēmas ieviešanu Latvijā,

68 1. Vai autonomais apgaismojums ilgtermiħā izmaksā lētāk, nekā izdevīgākais no šobrīd pastāvīgā ekspluatācijā izmantotajiem tīkla pieslēguma apgaismojumiem? 2. Cik lielam jābūt attālumam līdz elektroenerăijas tīkla pieslēgumam, lai izdevīgāk būtu izvēlēties autonomo energoresursu apgaismojumu? Novērtējuma pamatā tika Ħemtas apgaismojuma sistēmas kopējās ekspluatācijas izmaksas 20 gadu periodā, salīdzinājumā ar ekonomiskāko no zināmajiem risinājumiem (LED apgaismojums ar centralizēto energoapgādi). Salīdzinot ekspluatācijas izmaksas, tika Ħemts vērā, ka 20 gadi vērtējams kā aptuvenais reālistiskais ekspluatācijas laiks abām tehnoloăijām. Ražotāju uzrādītie kalpošanas laika termiħi variē, taču pagaidām trūkst reālā laika pieredzes, jo tehnoloăijas ir relatīvi jaunas. Kopējo izmaksu salīdzināšanai tika izvēlētas trīs pozīcijas apgaismojuma iegāde un uzstādīšana, sastāvdaĝu nomaiħa 20 gadu periodā un elektroenerăijas iegādes izmaksas indeksētajās cenās att ttēls Latvijas tirgū piedāvātie produkti HXH no Nature Power (pa kreisi); SANYA no Skyline Plus (pa labi) Avots: Nature Power un Skyline Plus publicitātes materiāli Šobrīd Latvijā ir vismaz divas kompānijas, kas piedāvā tirgū gatavu produktu - Nature Power un Urban Wind Energy. Ir arī kompānijas, kas gatavas pašas komplektēt un veidot laternu stabus, taču gatavu produkta piedāvājumu tās pagaidām nesniedz. Lielākās atšėirības starp produktiem ir vēja ăeneratoru konstrukcija. Šobrīd par progresīvākiem tiek atzīti vertikālās ass vēja turbīnu risinājumi ar magnētiskajiem rotoriem gultħu vietā. Pateicoties mehāniskās berzes neesamībai rotējošajās detaĝās, tie palielina kalpošanas laiku, kā arī samazina vibrāciju un troksni, lai gan tehnoloăija ir daudz dārgāka. Kopējo izmaksu analīzē tika izmantoti trīs produkti: 68

69 1. LED laterna ar centralizēto elektroenerăijas piegādi. 2. Nature Power piedāvātais vēja un saules hibrīda modelis HXH. 3. Urban Wind Energy piedāvātais Skyline Plus modelis SANYA. LED spuldžu jauda HXH modelim ir 60W, bet SANYA- 84W, savukārt SANYA kopējā vēja ăeneratora un saules paneĝa jauda ir 435W, savukārt HXH- 640W (Tabula ). Akumulatoru ietilpība un autonomās darbības laiks ir 3 līdz 6 dienas atkarībā no laika apstākĝiem un akumulatora stāvokĝa. Nepieciešamības gadījumā tirgū var atrast arī jaudīgākus modeĝus. Vājāki ielu apgaismojumam paredzētie modeĝi nav populāri tabula abula. Tradicionālo LED un saules un vēja hibrīda laternu tehniskais un ekonomiskais salīdzinājums īdzinājums, Ls bez PVN GaismekĜa veids LED laterna Saules un vēja v hibrīdlaterna VSHS Izplatītājs Nature Power Nature Power Skyline Plus (Latvija) (Latvija) (Latvija) Modelis komplektēts HXH SANYA Tehniskā informācija LED jauda (W) Augstums (m) Saules paneĝa jauda (W) 120 x Vēja ăeneratora jauda (W) Akumulatora autonomās darbības laiks (dienas) SastāvdaĜu izmaksas Pamats Masts Gaismas ėermenis Vēja ăenerātors ar turbīnu 332 Solārais panelis 318 Akumulators Hibrīda kontrolieris 218 Montāžas kārba 37 Palīgmateriāli (kabelis, pieslēgklemmes u.c.) Citi (komplekts) 1700 Cena kopā Montāža Iegādes un uzstādīšanas izmaksas Ekspluatācijas izmaksas tajā skaitā: Maksa par elektroenerăija 20 gados 445 Akumulatoru baterijas Saules paneĝa nomaiħa Vēja ăeneratora nomaiħa 332 Kopējās izmaksas 20 gados Kopējās izmaksas 20 gados (NPV)

70 Izvērtējot sastāvdaĝu izmaksas Nature Power piedāvājumā, var secināt, ka jārēėinās ar dārgāku mastu (virs 200 Ls), kā arī ar autonomiju nodrošinošo sastāvdaĝu izmaksām - vēja ăeneratora, saules paneĝa un akumulatora, no kuriem katrs izmaksā ap 300 Ls. Vertikālās ass vēja ăeneratora (SANIA) izmaksas ir dārgākas. Turklāt, bāzes piedāvājuma cena SANYA laternas komplektam ir ievērojami augstāka- šī cena dota ar 40% atlaidi un piemērojama liela apjoma piegādēm. Izmaksas par kontrolieri, montāžas kārbu un palīgmateriāliem kopā arī veido ap 300 Ls. Rezultātā autonomā gaismekĝa cena par pilnas komplektācijas laternu Nature Power piedāvājumā ir Ls bez PVN; Skyline Plus 2060 Ls bez PVN. Savukārt references gaismekĝa (LED laternas ar centralizēto elektroenerăijas piegādi) cena ir 477 Ls. Montāžas kopējās izmaksas tika novērtētas kā 450 Ls references gadījumā, un 500 Ls vēja un saules hibrīda laternas gadījumā, paredzot, ka būtiskas papildu aktivitātes uzstādīšanas procesā nav gaidāmas, izħemot stabilāka pamata un akumulatora bedres nodrošināšanu. Ekspluatācijā 20 gadu periodā paredzēts 3 reizes nomainīt akumulatoru, vienreiz saules paneli un HXH modelim arī vēja ăeneratoru, kas HXH modelim kopsummā sastāda Ls, bet SANYA Ls. Savukārt LED laternās ar centralizēto elektroenerăijas piegādi izšėirošā ekspluatācijas izmaksu pozīcija būs elektroenerăijas izmaksas, kas indeksētajās cenās ar 9 stundu diennakts režīmu novērtētas kā 445 Ls 20 gadu periodā, ja ikgadējais elektroenerăijas tarifu pieaugums paredzams 5% apmērā. Summējot visas iegādes, uzstādīšanas un ekspluatācijas izmaksas 20 gadu periodā, rezultātā tiek iegūts, ka Nature Power produktam HXH tās vērtējamas kā Ls bez PVN uz vienu VSHS laternu; Skyline produktam SANYA Ls. Savukārt LED laternai ar centralizēto elektroenerăijas piegādi kopējās izmaksas sastāda Ls. Ja alternatīvas vērtē ar pašreizējās neto vērtības metodi (NPV), tad HXH diskontētās izmaksas ir Ls, SANYA Ls, bet tradicionālajai LED laternai Ls. Tātad kopējās izmaksas 20 gadu periodā vēja un saules hibrīda laternām vērtējamas kā gandrīz trīsreiz augstākas, salīdzinājumā ar LED laternām ar centralizēto elektroenerăijas piegādi. Elektroenerăijas tarifu ikgadējā pieauguma slieksnis, aiz kura šī tehnoloăija kĝūst izdevīga, ir 25% gadā. Šāds tirgus attīstības scenārijs būtu uzskatāms kā mazvarbūtīgs tuvākajā nākotnē. Vidējās izmaksas elektropārvades 0,4kV piekarkabeĝu līniju ierīkošanai Latvijā ārpus Rīgas ir ap 10,3 Ls uz tekošo metru. 18 ĥemot vērā, ka pēc pašreizējiem noteikumiem 60% no izmaksām sedz klients, izriet, ka autonomā saules un vēja hibrīdtehnoloăiju laterna var kĝūt ekonomiski izdevīga, ja vienas laternas attālums līdz tuvākajam atbilstošajam elektroapgādes punktam ir lielāks par 330 metriem. Diviem stabiem attiecīgi divreiz tālāk. Secinājumi 1. Kopējās izmaksas 20 gadu periodā vēja ăeneratora un saules paneĝa hibrīdam ar autonomu elektroenerăijas uzkrāšanu ir gandrīz trīs reizes lielākas, nekā LED laternai ar centralizēto elektroenerăijas piegādi

71 2. Ja izbūvējamās energoapgādes līnijas garums uz vienu apgaismojuma stabu nepieciešamajai apgaismojuma vietai ir lielāks par 330 metriem, tad ir ekonomiski pamatoti izvērtēt šāda apgaismojuma uzstādīšanu. Piemēram, ja nepieciešams uzstādīt 5 apgaismes stabus, tad attālums, attiecīgi, ir apmēram 5 reizes lielāks. 3. Latvijā šobrīd ir vismaz divi piegādātāji, kas piedāvā tirgū pārbaudītas vēja un saules hibrīda autonomās ielu apgaismojuma LED laternas - Nature Power un Uban Wind Energy. 4. Ekonomiski pamatota esošā apgaismojuma aizvietošana ar autonomo iespējama, ja elektroenerăijas cenas 20 gadu periodā pieaug par vidēji 25% gadā, kas neatbilst šobrīd novērotajam elektroenerăijas tarifa kāpumam (vidēji 12% gadā). Rekomendācijas 1. Esošā apgaismojuma masveida nomaiħa ar autonomiem atjaunojamo energoresursu apgaismes ėermeħiem, balstoties uz esošajām gaismekĝu un elektroenerăijas tirgus cenām, arī ilgtermiħā nav ekonomiski pamatota. 2. Autonomi atjaunojamo energoresursu apgaismes ėermeħi Dobeles pilsētas estrādes teritorijā, Naudītes pagasta JāĦukalna estrādes teritorijā un Bērzes upes kreisā krasta teritorijā pie mūzikas skolas nav ekonomiski izdevīgi, jo visās šajās vietās ir jau pieejamas elektroapgādes līnijas. 3. Teritorijā pie mūzikas skolas, kas atrodas pilsētas centrā un pēc labiekārtošanas prognozējama kā populāra rekreācijas zona, šie apgaismojuma ėermeħi varētu kalpot sabiedrības izglītošanas vajadzībām par atjaunojamajiem energoresursiem un arī kā vides elements, piesaistot lielāku apmeklētāju plūsmu, tāpēc rekomendējams uzstādīt vienu vai dažus šādus autonomos gaismekĝus. 4. Izdevīgākais tāda apgaismojuma pielietojums būtu vietās, kur nepieciešams apgaismojums dabas, kultūras vai citiem objektiem vai norādēm uz tiem, vai arī ceĝu krustojumos un pieturvietās, kur esošās elektroapgādes līnijas atrodas tālāk par 330 metriem uz vienu gaismekli. 5. Šādas apgaismojuma tehnoloăijas ir pieejamas apvienojumā ar videonovērošanas kameru, kas būtu efektīvs un drošs risinājums nomaĝās un potenciāli kriminogēnās vietās vai arī tiešsaistes novērojumu veikšanai dzīvnieku barošanas vietās mežos, utt. 6. Kad Latvijā būs sakārtots elektroenerăijas tirgus iepirkšanai no mikroražotājiem, rekomendējams veikt tehniski ekonomisko izvērtējumu vēja un saules ăeneratoru moduĝu pievienošanas iespējām esošajām laternām. 71

72 3. Publiskās iekštelpas apgaismojums 3.1. Situācijas raksturojums iekštelpu apgaismojuma jomā Iekštelpu apgaismojuma infrastruktūras novērtēšana ir detalizēts process un novērtējumu sarežăīti vispārināt uz visu novada teritoriju, jo katrā iestādē ir sava specifika, saimnieciskie apstākĝi un vēsturiskās instalācijas, tādēĝ Dobeles pašvaldības ēku iekštelpu apgaismojuma infrastruktūras kopējais novērtējums veicams, apkopojot atsevišėu ēku novērtējuma rezultātus. Dobeles pilsētā veikti iekštelpu apgaismojuma operatīvie uzlabojumi, kā arī realizēts ES līdzfinansēts projekts Apgaismojuma aparatūras iegāde un uzstādīšana Dobeles Valsts ăimnāzijā", uzlabojot apgaismojumu ăimnāzijas aktu zālē. Eiropā biroju ēkas apgaismojumam patērē vidēji 50% no elektroenerăijas, slimnīcas 20-30%, rūpnīcas 15%, skolas 10-15%. 19 Latvijā veikts novērtējums mājsaimniecībām, kur kopējais apgaismojuma īpatsvars novērtēts kā 28% no mājsaimniecību elektroenerăijas patēriħa. 20 Tas ir divreiz vairāk, nekā ZiemeĜeiropā un vairumā Rietumeiropas valstu. Pēc analoăijas var vērtēt, ka arī biroju un publisko ēku iekštelpu apgaismojuma elektroenerăijas patēriħš proporcionāli ir lielāks, nekā Eiropas vidējo rādītāju novērtējumā, kam par iemeslu var būt gan lēnāka pāreja uz energoefektīvākām lampām, gan citu elektroiekārtu (piemēram, gaisa kondicionieri) mazāks lietojums. Taču, tā kā minētie dati ir vairākus gadus veci, tad šobrīd Latvijas atšėirības var būt arī ir mazāk izteiktas. Normatīvie akti Spēkā esošie normatīvie akti nosaka prasības iekštelpu apgaismojumam (2009. gada 28. aprīĝa Ministru kabineta noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās"): 16. Prasības telpu apgaismojumam: darba vietas nodrošina ar dabisko apgaismojumu un aprīko ar mākslīgo apgaismojumu tā, lai kopējais apgaismojums būtu pietiekams nodarbināto drošībai un veselībai, Ħemot vērā šo noteikumu 2.pielikumu; apgaismes ėermeħi darba telpās un ejās ir izvietoti tā, lai pasargātu nodarbinātos no nelaimes gadījumu un arodslimību riska, kas saistīts ar nepietiekamu apgaismojumu; darba vietas, kur pēkšħa apgaismojuma izslēgšanas dēĝ var rasties kaitējums nodarbināto drošībai un veselībai, ir nodrošinātas ar pietiekamu avārijas apgaismojumu; apgaismes ėermeħus uztur kārtībā un regulāri tīra. Ministru kabineta noteikumu Nr. 359 pielikumā Nr.2 Iekštelpu apgaismojuma līmeħi atkarībā no darba vietas un darba veida norādītas konkrētās prasības minimālais apgaismojuma līmenim virs darba zonas (lx luksos) atkarībā no darba vietas vai darba veida ( tabula). Tabula kalpo kā ilustratīvs piemērs un 19 Eiropas Komisija (European Commission), 2007., 20 Bertoldi, P., Atanasiu, B., Residential Lighting Consumption and Saving Potential in the Enlarged EU. Proceedings of EDAL 06 Conference, London, UK 72

73 tajā nav iekĝauti visi ēku un telpu veidi (piemēram, skolas, kur rādītāji dažādām telpām ir noteikti plaši un detalizēti). Tabula Likumdošan ikumdošanā noteiktie minimālie iekštelpu apgaismojuma līmeħi izvilkums Nr. Telpas funkcija Apgaismojuma līmenis, lx 2. Sadzīves un atpūtas telpas, pirmās palīdzības telpas: 2.1. ēdnīcas atpūtas telpas fizisko vingrinājumu zāles Biroji dokumentu sistematizācija, kopēšana lasīšana, rakstīšana, mašīnrakstīšana, datu apstrāde tehniskā rasēšana (darbs pie rasējamā galda) datorizētās projektēšanas darba vietas sapulču, konferenču telpas klientu pieħemšanas vietas, reăistratūras noliktavas, arhīvu telpas Publiskās iestādes: ieejas halles garderobes, atpūtas telpas biĝešu kases 300 Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" Eiropas standarts Eiropas standarts EN rekomendējamo iekštelpu apgaismojuma jaudu, piemēram, biroju telpām nosaka 10W/m 2 ar vēlamo mērėi 8W/m 2, kas, Ħemot vērā references lietošanas laiku (2 500 stundas) un dažādas apgaismojuma kontroles iespējamās stratēăijas nozīmē 20 līdz 7 kwh/m 2 patēriħu. Tas, attiecīgi, parāda elektroenerăijas ietaupījuma lielo potenciālu (līdz 65%) European Committee for Standardization (CEN), Energy performance of buildings Energy requirements for lighting, EN 15193:2007, Brussels, Marie-Claude Dubois, Åke Blomsterberg, Energy saving potential and strategies for electric lighting in future North European, low energy office buildings: A literature review, Energy and Buildings 43 (2011)

74 ZaĜais publiskais iepirkums (ZPI) Iekštelpu apgaismojuma izvēlē ar paaugstinātām prasībām pret energoefektivitāti un ietekmi uz cilvēku un apkārtējo vidi par vadlīniju materiālu pašvaldībām rekomendējams ZaĜais publiskais iepirkums (ZPI), kas ir brīvprātīgs instruments. 23 ApakšnodaĜā 3.3. "Apgaismojuma uzlabojumu iespējas paaugstinātas efektivitātes risinājumiem" ZPI prasības aplūkotas detalizētāk Esošās iekštelpas apgaismojuma infrastruktūras novērtējums apsekotajās pašvaldības ēkās Balstoties uz Dobeles pašvaldības izvēlēto uzdevumu detalizētai izpētei tika pakĝautas divas ēkas: Dobeles sporta halle un Dobeles pilsētas kultūras nams. Pētījuma ietvaros novērtēts esošais apgaismojums, nepieciešamais nomaiħas apjoms un rekomendējamās jaunā apgaismojuma alternatīvas, kam veikts ekonomiskais izmaksu un ietaupījumu novērtējums 10 gadu periodā Dobeles sporta halle le Dobeles sporta hallē galvenie uzlabojumi veicami zāles un ārējās fasādes apgaismojumā. Zālē uzstādīti 120 metālhalīda gaismekĝi ar spuldžu jaudu 400W. Esošais apgaismojuma līmenis pēc eksperta novērtējuma ir apmēram 500 Lx, ko pēc pastāvošajiem standartiem var pazemināt līdz 300 Lx. Esošajā apgaismojumā ir arī tehniskas nepilnības, jo ir uzstādītas ārtelpu armatūras un novietojums ir pārāk tuvs griestiem. Tā rezultātā gaismekĝi pārāk uzkarst un spuldžu balasti pakĝauti neprojektēti augstai termiskai iedarbībai, kā rezultātā paredzams saīsināts kalpošanas laiks. Ēkas fasāde tiek apgaismota ar metālhalīda gaismekĝiem, vairums no kuriem piestiprināti uz sienas tuvu pamatiem un vērsti vertikāli uz augšu. Tādējādi apgaismojuma funkcionālā izmantošana ir ierobežota (apkārtnes apgaismojums no sienas atspīduma), taču elektroenerăijas patēriħš gada laikā veido ap Ls. TādēĜ racionāli būtu izmantot mazākas jaudas gaismekĝus, kas sniedz līdzvērtīgu fasādes izgaismojuma efektu. 23 ES ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojumam 74

75 Attēls Dobeles sporta halles zāles un fasādes apgaismojums Zāles apgaismojums Zāles iekštelpu apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošanai tika izvērtētas trīs alternatīvās tehnoloăijas un to ekonomiskie rādītāji: Alternatīva 1 luminiscences cauruĝveida lampas SITECO 5LS162D4Q 4x80 Alternatīva 2 metālhalīda lampas Alexandra 250 MH AMI Alternatīva 3 LED lampas BBELED T8 Alternatīva1 luminiscences trubveida lampas SITECO 5LS162D4Q 4x80 Lai nodrošinātu standarta prasībām atbilstošu apgaismojumu, būtu jāuzstāda 80 vienības 300W gaismekĝu, kuru vienības cena ir 222 Ls, kopā ar darbu veidojot Ls uzstādīšanas izmaksas. Elektroenerăijas izmaksas gadā būtu Ls, kas 10 gadu periodā ar ikgadējo prognozējamo elektroenerăijas tarifu kāpumu 5% apjomā diskontēti (5% diskonta likme) veidotu Ls kopējās izmaksas. Tas būtu par Ls jeb par 16% mazāk, nekā ar pašreizējo apgaismojumu ( tabula). Alternatīva 2 metālhalīda lampas Alexandra 250 MH AMI Lai nodrošinātu standarta prasībām atbilstošu apgaismojumu, būtu jāuzstāda 132 vienības 250W gaismekĝi, kuru cena ir 76 Ls, kopā ar darbu veidojot Ls uzstādīšanas izmaksas. Elektroenerăijas izmaksas gadā būtu ap Ls, un spuldžu nomaiħa pēc darbības laika beigām izmaksātu Ls kas 10 gadu periodā ar ikgadējo prognozējamo elektroenerăijas tarifu kāpumu 5% apjomā diskontēti (5%) veidotu Ls kopējās izmaksas. Tas būtu par Ls jeb par 10% mazāk, nekā ar pašreizējo apgaismojumu ( tabula). Alternatīva 3 LED lampas BBELED T8 Lai nodrošinātu standarta prasībām atbilstošu apgaismojumu, būtu jāuzstāda 120 vienības 240W gaismekĝi, kuru cena ir 600 Ls, kopā ar darbu veidojot Ls uzstādīšanas izmaksas. Elektroenerăijas izmaksas gadā būtu ap Ls, kas 10 gadu periodā ar ikgadējo prognozējamo elektroenerăijas tarifu 75

76 kāpumu 5% apjomā diskontēti veidotu Ls kopējās izmaksas. Tas būtu par Ls jeb par 103% vairāk, nekā ar pašreizējo apgaismojumu ( tabula) attēls ēls.. Sporta halles zāles z apgaismojuma alternatīvas Uzstādīšana Spuldžu maiņa Elektroenerģija 20 0 t. LVL Esošais metālhalīda Alternatīva 1 luminiscences Alternatīva 2 metālhalīda Alternatīva 3 LED tabula abula. Dobeles sporta halles zāles z iekštelpu apgaismojuma infrastruktūras esošo un alternatīvo gaismekĝu raksturlielumi Scenārijs Nosaukums GaismekĜa jauda (W) Skaits (gab.) Kopējā jauda (W) Cena Ls Zāles iekštelpa Esošais MH āra armatūra Alternatīva 1 5LS162D4Q 4x80 SITECO Alternatīva 2 Alexandra 250 MH AMI Alternatīva 3 BBELED T Halles fasāde Esošais MH 150W MH 250W MH 400W 500 1? 500 Alternatīva BQ-FS290-40W BQ-FS290-50W BQ-FS W 107 1?

77 tabula. Dobeles sporta halles zāles z iekštelpu apgaismojuma infrastruktūras esošo un alternatīvo gaismekĝu darbības izmaksas un ietaupījumi Nosaukums PatēriĦš gadā, (kwh) Elektroenerăijas izmaksas 1. gadā, Ls Scenārijs Uzstādīšanas izmaksas, Ls Izmaksas 10 gados, Ls Izmaksas 10 gados NPV, Ls Ietaupījums / % Ls Zāles iekštelpa Esošais Alternatīva 1 Alternatīva 2 Alternatīva 3 MH āra armatūra 5LS162D4Q 4x80 SITECO Alexandra 250 MH AMI BBELED T % % % Halles fasāde Esošais MH 150W MH 250W MH 400W Kopā Alter- BQ-FS290- natīva 40W BQ-FS290-50W BQ-FS W Kopā Salīdzinot rezultātus, redzams, ka vismazākās sākotnējās investīcijas ir metālhalīda lampām Ls, pretstatā luminiscences Ls un LED Ls. Savukārt kopējās diskontētās izmaksas 10 gadu periodā vismazākās ir luminiscences lampām Ls, pretstatā metālhalīda Ls un LED Ls. Rezultāti var atšėirties, precizējot lietošanas laiku, jo šajā aprēėinā pieħemts, ka apgaismojums tiek lietots vidēji 8 stundas dienā 8 mēnešus gadā. Kā arī straujāks elektroenerăijas tarifu pieaugums (pēdējos 9 gados vidējais ikgadējais pieaugums Latvijā bija 12%) uzlabotu luminiscences gaismekĝu un LED priekšrocības un otrādi. Tāpat atšėirības prioritātēs var rasties, precīzāk izvērtējot nepieciešamo gaismekĝu kopējo jaudu. Šajā aprēėinā pieħemts, ka visiem gaismekĝiem spuldzes balasts patērē vidēji 15% no elektroenerăijas patēriħa. Lielākās atšėirības var rasties LED kopējās jaudas novērtēšanā, jo šajā aprēėinā paredzēta piegādātāja piedāvātā jauda, kas atbilst esošajiem gaismas atdeves standartiem. Taču LED gaismas uztveres īpatnību dēĝ (detalizētāk skatīt sadaĝās un 2.4.), praksē iespējams lietot ievērojami zemākas jaudas apgaismojumu. 77

78 Ja aprēėinos paredz, ka LED kopējā jauda uzstādāma 80% apjomā no luminiscences gaismekĝu jaudas (120 vietā 80) un vērtē 20 gadu periodu, kurā ietverta arī spuldžu nomaiħa ražotāja norādītā darbības termiħa beigās, tad pie 5% elektroenerăijas ikgadējā pieauguma kopējās diskontētās izmaksas ir par 32%, jeb 100 tūkstošiem Ls mazākas, nekā ar pašreizējo apgaismojumu. Precīzi tāds pats ietaupījums (33%) sanāk ar luminiscences lampām. Līdz ar to var secināt, ka pie pašreizējām LED gaismekĝu cenām un Eirozonas vidējā elektroenerăijas tarifa pieauguma nav ekonomiskā pamatojuma sporta zālē izvēlēties LED apgaismojumu. Fasādes apgaismojums Fasādes apgaismojuma izvērtējumā izvēlēta mazākas jaudas LED gaismekĝu uzstādīšana gaismekĝiem, kas pavērsti pret sienu, un tas izmaksātu ap Ls, bet 10 gadu periodā, pieħemot, ka elektroenerăijas tarifi gadā vidēji kāps par 5%, kopējās diskontētās izmaksas no pašreizējiem Ls samazināsies uz Ls, jeb par 58%. Atšėirībā no zāles apgaismojuma, fasādes apgaismojumā netika piemērotas apgaismojuma standartu prasības un eksperta novērtējuma rezultātā kopējā apgaismojuma jauda tika samazināta no W uz W, jeb par 79%, kas arī nodrošina kopējo izmaksu ekonomiju (tabulas , ). Aprēėinos paredzēts, ka apgaismojums tiek darbināts 9 stundas diennaktī. ĥemot vērā šī apgaismojuma ierobežoto funkcionalitāti, būtiskus uzlabojumus iespējams sasniegt arī mainot apgaismojuma ieslēgšanas ilgumu nakts laikā. Realizējot zāles un fasādes ekonomiski izdevīgākos apgaismojuma energoefektivitātes uzlabojumus 10 gadu periodā sagaidāmais izmaksu ietaupījums būtu Ls jeb 22 % attēls. Sporta halles fasādes apgaismojuma alternatīvas Uzstādīšana Spuldžu maiņa Elektroenerģija 2 0 t. LVL Esošais metālhalīda Alternatīva 1 LED 78

79 Dobeles pilsētas kultūras nams Lielāko daĝu esošā apgaismojuma skaitliski veido kvēlspuldzes (tabula ), kas galvenokārt koncentrētas zālē divpadsmit spuldžu gaismekĝos, kas izvietoti 10 komplektos. Skatuves apgaismojumam tiek izmantoti specializētie prožektori un halogēngaismekĝi attēls. Esošā apgaismojuma infrastruktūra Dobeles pilsētas kultūras namā zālē Veicot apgaismojuma infrastruktūras apsekojumu tika secināts, ka optimālais scenārijs, sabalansējot ieguldījumus un energoefektivitātes palielināšanu būtu šāds: 1. Nomainīt zāles kvēlspuldžu gaismekĝus pret luminiscences cauruĝveida lampām; 2. Papildināt skatuves apgaismojumu ar 5 LED gaismekĝiem; 3. Nomainīt pārējās kvēlspuldzes pret kompaktajām fluoroscentajām spuldzēm; 4. Atstāt esošās luminiscences cauruĝveida un kompaktās spuldzes; 5. Halogēna spuldzes atstāt līdz telpu funkcionalitātes detalizētāka plāna izstrādei tabula. Esošā apgaismojuma ma infrastruktūra Dobeles pilsētas kultūras namā Kvēlspuldzes Fluoroscentās cauruĝveida Fluoroscentās kompaktās HalogēngaismekĜi Prožektori 1.stāvs stāvs stāvs Pagrabs Kopā Avots: Dobeles novada pašvaldība Tabulās un un attēlā apkopoti aprēėinu rezultāti zāles kvēlspuldžu nomaiħas alternatīvām, kurām aplūkoti gaismekĝi ar un bez dimēšanas (aptumšošanas) iespējām. 79

80 3.2.5.attēls. Dobeles pilsētas kultūras nama zāles z apgaismojuma alternatīvas Uzstādīšana Spuldžu maiņa Elektroenerģija 2 0 t. LVL Esošais Kvēlspuldzes Alternatīva 1 luminiscences Alternatīva 2 luminiscences dim Uzstādīšanas izmaksas nedimējamo gaismekĝu alternatīvā paredzamas Ls apjomā, bet dimējamo Ls. Savukārt, 10 gadu periodā, pieħemot, ka elektroenerăijas tarifi gadā vidēji kāps par 5%, kopējās diskontētās izmaksas no pašreizējiem Ls samazināsies uz Ls nedimējamiem gaismekĝiem, vai uz Ls dimējamiem, jeb par 34% un 30% attiecīgi. Neskatoties uz to, ka zāles apgaismojuma dimēšanai ir funkcionāla nozīme pasākumu laikā, tai ir arī elektroenerăijas ietaupīšanas potenciāls. Aprēėinos tika pieħemts, ka ikdienā dimēšanas režīms būs 50% apgaismojums divas trešdaĝas no kopējā apgaismojuma laika. Šādā situācijā izrādījās, ka elektroenerăijas patēriħa ietaupījums neatsver paaugstinātās gaismekĝu uzstādīšanas izmaksas 10 gadu periodā. Pielietojot aptumšoto režīmu intensīvāk, kā arī vērtējot ilgākā laika periodā, dimējamā apgaismojuma priekšrocības būs vairāk izteiktas tabula. Dobeles pilsētas kultūras nama zāles apgaismojuma infrastruktūras esošo un alternatīvo gaismekĝu raksturlielumi Gais- Kopējā mekĝa Skaits Scenārijs Nosaukums jauda Cena Ls/gab jauda (gab.) (W) (W) Esošais Kvēlspuldzes Alternatīva 1 5MJ222D2W Siluete Alternatīva 2 5MJ222D2W Siluete Dimējams

81 tabula. Dobeles pilsētas kultūras nama zāles apgaismojuma infrastruktūras esošo un alternatīvo gaismekĝu darbības izmaksas un ietaupījumi Scenārijs Nosaukums PatēriĦš gadā, (kwh) Elektroener ăijas izmaksas 1. gadā, Ls Uzstādīšanas izmaksas, Ls Izmaksas 10 gados, Ls Izmaksas 10 gados NPV, Ls Ietaupījums Ls / % Esošais Kvēlspuldzes Alter- natīva 1 5MJ222D2W Siluete Alter- natīva 2 5MJ222D2W Siluete Dimejams Attiecībā uz skatuves apgaismojumu, apsekojuma rezultātā sniegta rekomendācija papildus izvietot 5 ekonomiskus 15W LED gaismekĝus - prožektorus, kuru iegādes un montāžas kopējās izmaksas paredzamas 800 Ls apjomā. Ja visas atlikušās 137 kvēlspuldzes nomainītu uz kompaktām luminiscences spuldzēm, tad nomaiħa izmaksātu ap 700 Ls, bet gada elektroenerăijas izmaksu ietaupījums būtu ap Ls, pieħemot, ka apgaismojums vidēji tiek ieslēgts 5 stundas diennaktī. Veicot visus minētos energoefektivitātes pasākumus 10 gadu laikā izmaksu ietaupījums paredzams ap Ls Apgaismojuma uzlabojumu iespējas paaugstinātas efektivitātes risinājumiem Kompleksa pieeja iekštelpu apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošanā Pētījumi rāda, ka būtiskus uzlabojumus iekštelpu apgaismojuma energoefektivitātē iespējams panākt nevis tikai nomainot lampas uz energoefektīvākām, bet uzlabojot arī lietošanas tehnoloăijas un paradumus, kā arī veicot telpu un ēkas pielāgojumus. Tabulā apkopotas dažādas energoefektivitātes stratēăijas, kas tiešā veidā attiecas uz apgaismojuma tehnoloăijām un to potenciālais ietaupījums. Iekštelpu apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošanai jau sen tiek izmantota kvēlspuldžu nomaiħa uz luminiscences spuldzēm, taču arī šajā produktu kategorijā energoefektivitātes rādītāji pastāv plašā amplitūdā. Piemēram, kaut gan jau sen tirgū pastāv T8 un T12 kategorijas cauruĝveida luminiscences gaismekĝi, joprojām tiek lietoti arī neefektīvie T5 kategorijas produkti. Tabulā parādīts, ka nomainot luminiscences gaismekli uz modernāku var ietaupīt 10-40% no elektroenerăijas patēriħa, vai pat vairāk (3.3.1.attēls). 81

82 3.3.1 tabula. Energoefektivitātes stratēăijas, kas tiešā veidā attiecas uz apgaismojuma tehnoloăijām un to potenciālais ietaupījums Nr. Energoefektivitātes stratēăija Relatīvais ietaupījumu potenciāls 1 Uzlabojumi spuldžu tehnoloăijā 10% (T8 uz T12) 40% (T5 uz T12) 2 Uzlabojumi balastu tehnoloăijā 4 8% 3 Uzlabojumi gaismekĝu tehnoloăijā 5-15% + pēc situācijas 4 Lokālā/vispārējā apgaismojuma pielietošana 22 25% 5 Uzlabojumi uzturēšanas kvalitātē 5% 6 Uzlabojumi pielietošanā (novirzot gaismu uz vajadzīgo vietu) Pēc situācijas 7 Apgaismojuma līmeħa samazināšana 20% (500 uz 400 lx) 8 Kopējā ieslēgtā laika samazināšana 6% 9 Manuālās dimēšanas (aptumšošanas) pielietošana 7 25% 10 Kustību sensoru pielietošana 20 35% 11 Dimēšana (aptumšošana) dienasgaismā 25 60% Avots: Marie-Claude Dubois, Åke Blomsterberg, Energy saving potential and strategies for electric lighting in future North European, low energy office buildings: A literature review, Energy and Buildings 43 (2011) attēls. Gaismas atdeves rādītāji dažādiem iekštelpu spuldžu veidiem Balts bloks Silti balts bloks A19 PAR38 Avoti: Apgaisme, apmācību modulis Energoefektivitāte, Rīgas Tehniskā universitāte Enerăētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, 2012;

83 Kā viens no visperspektīvākajiem spuldžu veidiem šobrīd tiek uzskatīts LED gaismas diodes. Taču praktisko izvēli par labu LED apgrūtina vairāki faktori: 1. augstā cena un ilgais kalpošanas laiks, kas paredz būtiskus ietaupījumus tikai gadu lietošanas termiħā. 2. atbilstošās jaudas izvēle esošā apgaismojuma aizvietošanas gadījumā. Ja izmanto tikai plaši izplatīto gaismas atdeves rādītāju, tad LED, salīdzinājumā ar pārējām spuldzēm tirgū plaši izplatītajām spuldzēm tas ir relatīvi zems, lm/w, taču ar katru gadu efektivitātes rādītāji strauji pieaug un LED blokiem, kas tiek izmantoti prožektoros un ielu apgaismojumā gaismas atdeve šobrīd ir ap 100lm/W un vairāk. (attēls ). Pēdējie izgudrojumi uzrāda jau 150 un 230 lm/w atdevi (skatīt arī sadaĝu 2.4.1). 24 un kompaktās luminiscences spuldzes aizvietošanai būtu jāizvēlas gandrīz vai līdzīgas jaudas LED. Taču LED gaismas uztveramība un kontrastainība cilvēka acī ir ievērojami labāka (detalizētāku aprakstu skatīt nodaĝā 2.4.), līdz ar to praksē pietiek ar LED spuldzēm ar mazāku gaismas plūsmu (lm). Turklāt, gaismas atdeves un darba mūža rādītāji LED ir apgriezti proporcionāli. Tas novedis pie situācijas, ka plaši akceptētu standartu LED aizvietošanas jaudām nav, savukārt dažādos literatūras avotos un piegādātāju reklāmas materiālos LED aizvietojamās jaudas samazinājums, salīdzinājumā ar esošo (luminiscences spuldzēm) tiek pasniegts 10-70% amplitūdā. Attiecībā uz spuldžu aptverošo gaismekĝu tehnoloăijām, galvenokārt uzlabojumi panākami, izmantojot labākas kvalitātes un precīzāk novietotus reflektorus. Būtiska nozīme ir arī abažūra un aizsedzošo detaĝu novietojumam un gaismas caurlaidības spējai. Ir speciālisti, kas iesaka plānojot un projektējot vispār nodalīt konkrētās vietas vai uzdevuma un vispārējā apgaismojuma pielietošanu. 25 Šāda pieeja jau plaši tiek pielietota, piemēram, Dānijā, kur prasības kopējam apgaismojumam birojos ir relatīvi zemas ( lx), bet darba vietās 500 lx tiek sasniegti ar individuālo gaismekĝu palīdzību. 26 Taču kontrastam nevajadzētu būt pārmērīgam, kā arī jāizvairās no nepārtrauktas šāda apgaismojuma lietošanas, jo tas var radīt bojājumus redzei. GaismekĜu uzturēšanā būtiskākie faktori ir atbilstoša tehniskā ekspluatācija, lai nesamazinātu kalpošanas laiku; virsmu tīrīšana un telpas virsmu tīrīšana, lai uzturētu atspīduma līmeni (kas gada laikā tādās vietās, kā biroji un skolas, gaismas plūsmu var samazināt par 5% 9 ). Lai efektīvāk izmantotu dienasgaismu, paralēli darbavietu izvietojumam un logu neaizklāšanai (aizkari, puėes u.c.), iespējams lietot automātiskos dimētājus, kas elektrisko apgaismojumu regulē, atkarībā no dabīgā apgaismojuma. Netiešā veidā dabiskās gaismas izmantošanu ietekmē tādi faktori, kā telpas orientācijas un augstuma ietekme, logu raksturlielumi, noēnojuma ierīces, iekšējo virsmu atstarošanas līmenis, griestu augstums, norobežojošo starpsienu augstums D. Loe, Energy efficiency in lighting an overview, Action Energy GIR092, Society of Light and Lighting, London, Marie-Claude Dubois, Åke Blomsterberg, Energy saving potential and strategies for electric lighting in future North European, low energy office buildings: A literature review, Energy and Buildings 43 (2011)

84 ZaĜais publiskais iepirkums Iekštelpu apgaismojuma izvēlē ar paaugstinātām prasībām pret energoefektivitāti un ietekmi uz cilvēku un apkārtējo vidi par vadlīniju materiālu pašvaldībām rekomendējams ZaĜais publiskais iepirkums (ZPI), kas ir brīvprātīgs instruments. 27 Tehniskajā pamatziħojumā ir piedāvāti trīs kritēriju kopumi: a) resursus taupošu un energoefektīvu lampu iegādei; b) jauna apgaismojuma sistēmas projektēšanai vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācijai; c) uzstādīšanas darbam. Kritēriji sadalīti divās grupās pamatkritēriji un paplašinātie kritēriji, kas nosaka paaugstinātas prasības. Kritēriji, kas attiecas uz energoefektivitāti nosaka prasības lampas enerăijas klasei, ekspluatācijas klasei, kā arī telpu apgaismojuma kopējo jaudu uz kopējo platību (W/m 2 ) vai kopējo platību ar tās apgaismotību (W/m 2 /100 lx). Attiecīgā enerăijas klase NomaiĦas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm, jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par attiecīgās enerăijas klases minimālo efektivitāti, kas norādīta vadlīniju tabulā, atkarībā no lampu veida: tabula. Minimālā enerăijas klase nomaiħas lampām pēc ZPI kritērijiem Lampas tips Volframa halogēnu lampas Kompaktās luminiscences lampas bez integrētas droseles Lodes formas, bumbiera formas, reflektora tipa vai lustras tipa kompaktās luminiscences lampas ar integrētu droseli Visas lampas, kas nav halogēnu lampas, ar krāsu atveidojuma koeficientu Ra>=90 Visas pārējās kompaktās luminiscences lampas ar integrētu droseli Enerăijas klase C B B B A 15 W T8 cauruĝveida luminiscences lampas un miniatūras cauruĝveida luminiscences lampas B ApĜveida lampas Citas cauruĝveida luminiscences lampas Pārējās lampas, tostarp LED un gāzizlādes lampas B A A Avots: ZPI Paplašinātie kritēriji šajā vērtējumā ir tādi paši. Savukārt lampām, kas paredzētas jaunām un renovētām ierīcēm, jābūt tādai gaismas atdevei, kas vienāda vai lielāka par attiecīgās enerăijas klases minimālo efektivitāti: 27 ES ZPI kritēriji iekštelpu apgaismojumam 84

85 tabula. Minimālā enerăijas klase jaunām un renovētām ierīcēm pēc ZPI kritērijiem Lampas tips Visas lampas ar krāsu atveidojuma koeficientu Ra>=90 (ja tas ir nepieciešams ēkā veicamajai darbībai) Pārējās lampas Enerăijas klase B A Avots: ZPI Paplašinātie kritēriji paredz, ka kompaktās luminiscences lampas un LED lampas ar maksimālo izmēru, kas mazāks par 300 mm atbilst A klasei, savukārt pārējās lampas A+10%. Ekspluatācijas laiks Ekspluatācijas laikam gan jaunām un renovētām ierīcēm, gan nomaiħas lampām, kas paredzētas esošajām ierīcēm jāatbilst noteiktiem minimālajiem rādītājiem: tabula. Minimālā enerăijas klase jaunām un renovētām ierīcēm un nomaiħas lampām pēc ZPI kritērijiem Lampas tips Ekspluatācijas laiks (stundas) Volframa halogēnu lampas Lodes formas, bumbiera formas, reflektora tipa vai lustras tipa kompaktās luminiscences lampas Citas kompaktās luminiscences lampas ApĜveida lampas T8 cauruĝveida luminiscences lampas ar elektromagnētiskajām droselēm (tikai esošajām ierīcēm) Citas cauruĝveida luminiscences lampas HID kliedētas gaismas lampas (galvenais degšanas stāvoklis) HID virzienvērstas gaismas lampas (galvenais degšanas stāvoklis) Modernizēts LED ar integrētu vadības mehānismu Citas LED Avots: ZPI Paplašinātie kritēriji visiem lampu tipiem paredz ilgākus kalpošanas laikus. 85

86 Maksimālā kopējā jauda Apgaismojuma maksimālā patērētā jauda visā ēkā, dalot ar kopējo platību, nedrīkst pārsniegt sekojošās vērtības (W/m 2 ): Autostāvvieta - 2,5; Tiesa -14; Izstāžu zāle, muzejs - 9; Ugunsdzēsēju depo -12; Tālākizglītība -13; Slimnīca - 12; Bibliotēka - 12; Birojs (galvenokārt nodalītā tipa) -13; Birojs (galvenokārt atvērtais plānojums) - 11; Policijas iecirknis -14; Pasta nodaĝa -14; Cietums -9; Sabiedriska zāle -9; Dzīvojamās telpas -11; Dzīvojamās telpas (tikai kopējās) - 6; Skola - 8; Sporta centrs - 9; Pašvaldības ēka -13. Paplašinātie kritēriji visiem telpu tipiem paredz zemākus maksimālās jaudas rādītājus. Ja apgaismojumu uzstāda individuālā vietā vai ēkas daĝā, apgaismojuma maksimālā patērētā jauda šajā vietā, dalot ar kopējo platību un ar tās apgaismotību, kas izteikta 100 luksu vienībās, nedrīkst pārsniegt sekojošās vērtības (W/m 2 /100 lx): GuĜamistabas - 7,5; Ēdnīcas - 3,5; Autostāvvietas - 2,2; GaiteĦi, tostarp lifti, kāpħu telpas - 3,2; Konferenču telpas - 2,8; Sporta zāles - 2,8; Vestibili - 2,8; Slimnīcu palātas un procedūru telpas - 4; Virtuves (mājsaimniecību) - 5; Virtuves (restorānu) - 2,8; Laboratorijas - 2,8; Bibliotēkas - 3,2; Atpūtas telpas lielas 6; Atpūtas telpas mazas 7,5; Biroji (atvērtais plānojums) -2,3; Biroji (nodalītā tipa) -3; Rūpnīcu telpas- 3,2; Pasta telpas/vadības pultis - 3,2; Cietumu kameras - 4; PieĦemšanas telpas - 4; Tualetes, vannas istabas - 5; Mazumtirdzniecības telpas - 3,5; Skolu klašu telpas - 2,3; Noliktavas - 3,2; Uzgaidāmās telpas - 3,2 Paplašinātie kritēriji visiem telpu tipiem paredz zemākus maksimālās jaudas rādītājus. Pārējās prasības ZPI attiecas uz citiem vides aizsardzības jautājumiem. Secinājumi 1. Dobeles sporta halles zālē uzstādītais apgaismojums ir tehnoloăiski neatbilstošs (āra armatūras paaugstinātā temperatūrā pie iekštelpas griestiem) un pārāk jaudīgs, salīdzinot ar normatīvajos aktos noteiktajām minimālajām prasībām. 2. Detalizētiem izmaksu un ieguvumu aprēėiniem tika pakĝautas 3 alternatīvas - luminiscences cauruĝveida lampas, metālhalīda un LED lampas. Vismazākās sākotnējās investīcijas ir metālhalīda lampām Ls, pretstatā luminiscences Ls un LED Ls. Savukārt kopējās diskontētās izmaksas 10 gadu periodā vismazākās ir luminiscences lampām Ls, pretstatā metālhalīda Ls un LED Ls, attiecīgi ietaupot 10%, 16% un zaudējot 106%. 3. Dobeles sporta halles fasādes apgaismojums ir pārāk jaudīgs, Ħemot vērā šāda apgaismojuma ierobežoto funkcionalitāti. 86

87 4. Fasādes apgaismojuma alternatīvas izvērtējumā izvēlēta mazākas jaudas LED gaismekĝu uzstādīšana, un tas izmaksātu ap Ls, bet 10 gadu periodā kopējās diskontētās izmaksas no pašreizējiem Ls samazināsies uz Ls, jeb par 58%. 5. Dobeles Kultūras nama apgaismojuma uzlabošanai detalizētākam izvērtējumam tika pakĝauta zāles kvēlspuldžu nomaiħa pret cauruĝveida luminiscences lampām, kas izmaksātu 7974 Ls, bet 10 gados kopsummā ietaupītu 4767 Ls, jeb 30%. 6. Realizējot Sporta halles zāles un fasādes ekonomiski izdevīgākos apgaismojuma energoefektivitātes uzlabojumus 10 gadu periodā sagaidāmais izmaksu ietaupījums būtu Ls jeb 22 %, bet Kultūras namā rekonstruējot zāles apgaismojumu un nomainot visas pārējās kvēlspuldzes uz kompaktām luminiscences spuldzēm, 10 gadu laikā izmaksu ietaupījums paredzams ap Ls. 7. Kopējo iekštelpu apgaismojuma izmaksu būtisku izmaksu samazinājumu sniedz kompleksa pieeja risinājumiem, bez spuldžu maiħas iekĝaujot arī lampu uzlabojumus, segmentētu apgaismošanu, darbības laika samazināšanu un aptumšošanu, kā arī tīrīšanu, virsmu atspīduma uzlabošanu un telpu iekārtojuma optimizāciju. Rekomendācijas 1. Dobeles sporta halles zālē nomainīt apgaismojumu uz atbilstošām luminiscences cauruĝveida lampām. 2. Dobeles sporta halles fasādes apgaismojumu nomainīt uz būtiski efektīvākām LED lampām. 3. Dobeles Kultūras namā zāles apgaismojumu nomainīt uz cauruĝveida luminiscences lampām, papildinot ar 5 LED prožektoriem. Pārējās kvēlspuldzes nomainīt uz kompaktajām luminiscences spuldzēm. 87

88 4. Pašvaldības ēku siltumapgāde un energoefektivitāte Siltumapgādes enerăijas patēriħš Zemgales reăiona municipālajās ēkās vidēji sastāda ap 1% no kopējā siltumenerăijas patēriħa reăionā, bet tas veido 63% no kopējās municipālās infrastruktūras enerăijas patēriħa. 28 Dobeles pilsētā un pagastos pēdējā laikā ir veikti vairāki energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi pašvaldības ēkās, tajā skaitā KPFI projekts Izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana Dobeles novadā, kura ietvaros tika veikti renovācijas un rekonstrukcijas darbi vienpadsmit Dobeles novada izglītības iestādēs, un Jaunbērzes pagasta sociālās mājas AusmaĦa ielā 16 rekonstrukcija siltumnoturības paaugstināšanai, taču kopējais siltumapgādei patērētās enerăijas samazināšanas potenciāls joprojām vērtējams kā būtisks. Galvenie faktori, kas nosaka ēku energoefektivitātes rādītājus, ir: Apkures un karstā ūdens apgādes sistēma enerăijas avots un iekšējie inženiertīkli; Energovadības sistēma ēkā; Ēkas norobežojošās konstrukcijas pamatu, grīdu, sienu, jumta siltinājums un gaisa/ūdens necaurlaidība, logi, durvis, novietojums un orientācija; Ventilācijas sistēma; 4.1. att a ttēls. Energoefektivitātes pasākumu ietekme uz enerăijas patēriħu Avots: Efficient Energy Building Roadmap for Latvia, INTELLIGENT ENERGY EUROPE (IEE) PROGRAMME, Contract N : IEE/11/BWI/507/SI Ietekmi uz izmaksām un apkārtējo vidi būtiski nosaka arī lokālie atjaunojamie energoresursu avoti. Katrā konkrētajā ēkā ir savi individuālie apstākĝi un uzlabojumu ietekme uz energoefektivitātes rādītājiem ir dažāda, tāpat kā dažādu pasākumu iespējamās intensitātes amplitūda ir plaša (piemēram, U vērtības, atkarībā no siltinājuma slāħa un logu pakešu biezuma un materiāla), taču aptuvenais energoefektivitātes uzlabojumu apjoms, atkarībā no dažādiem tehniskajiem faktoriem un to uzlabošanai veiktajiem 28 Aprēėināts pēc materiāliem no :Ilgtspējīgas enerăētikas rīcības plāns Zemgales reăionam, ZREA,

89 pasākumiem, apkopots attēlā 4.1. Tāpat izšėiroša nozīme ir arī termoregulācijas un ventilācijas paradumiem ēkas ekspluatācijā, kā arī lokālu bojājumu ietekmei uz komplekso sistēmas efektivitāti. Turpmākajās apakšsadaĝās veikts detalizēts novērtējums 5 pašvaldības ēkām ar decentralizētu siltumapgādi, kā arī izvērtētas energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas 10 objektiem, kuru rekonstrukciju pašvaldība uzskatīja par prioritāru Pašvaldības ēku ar decentralizētu siltumapg s iltumapgādi situācijas novērtējums Galvenie energoefektivitāti ietekmējošie faktori decentralizētās siltumapgādes ēkās, ja neskaita ēkas siltumtehniskās noturības rādītājus, ir: siltumavota un dzesēšanas avota pareiza izvēle atbilstoši tehniskajiem aprēėiniem; pareizi sakārtoti ēkas iekšējie inženiertīkli apkures, ventilācijas, dzesēšanas sistēmas. Būtiskākie aspekti siltuma, dzesēšanas, ventilācijas un ēkas iekšējo inženiertīklu izvēlē un uzturēšanā Tehniskie aspekti praksē Tā kā apkures sistēma darbojas kā vienots mehānisms, lokāli bojājumi vai traucējumi ietekmē visas apkures sistēmas darbību, kas palielina gala energoresursu patēriħu. Apkures sistēmai ir jābūt nobalansētai, siltumnesēja plūsmai jābūt noregulētai tā, lai projektētajā vietā siltums tiek piegādāts pēc tehniskajiem aprēėiniem paredzētajā apjomā. Tipiska parādība ir nevienmērīgs siltuma sadalījums dažādās ēkas vietās, kā iemesls ir nepareiza siltumnesēja plūsmas regulācija apkures sistēmā. Šādā situācijā, kad nav hidrauliski nobalansēta apkures sistēma, energoresursi pēc ekspertu novērtējuma tiek pārtērēti 15-30% robežās. Par nobalansētu apkures cilpa uzskatāma tad, ja caurplūstošā šėidruma daudzums iekārtās, pievados, stāvvados un maăistrālēs atbilst sistēmas projektā paredzētajiem. Ja sistēma nav nobalansēta pareizi, caurplūstošās plūsmas tajā sadalīsies nepareizi, un tas pārslogos daĝu iekārtu, bet daĝa būs noslogotas nepietiekami. Pēc speciālistu novērtējuma praksē nav iespējams pareizi nobalansēt sistēmu, mainot cauruĝu izmērus, pareizi šėidrumu sadala tikai precīzs balansēšanas vārstu regulējums. 29 Atkarībā no sistēmas specifikas un spiediena vienmērīguma pielieto vai nu statisko vārstu, ko regulē manuālā veidā līdz nepieciešamajam līmenim, vai arī dinamisko balansēšanas vārstu, ko ieregulē noteiktai plūsmai, un tas šādu plūsmu saglabā, arī spiedienam mainoties. Netīra apkures sistēma, balstoties uz ekspertu praksi var radīt energoresursu pārtēriħu līdz pat 150%. Pilošs ūdens krāns mēnesī var radīt aptuveni 7 m 3 nelietderīgā ūdens patēriħa, tāpat kā piloši cauruĝvadi siltumapgādes sistēmās un karstā ūdens apgādes sistēmā. Lai uzsildītu 1 m 3 ūdens par 55 0 C karstā ūdens apgādes sistēmā ar 80% uzsildīšanas efektivitāti, vajadzīgā siltumjauda ir ap 80 kwh. Līdz ar to gada laikā tiek zaudēti vairāk kā 1,0 MWh enerăijas, kas elektriskā boilera gadījumā nozīmētu virs 100 Ls. Papildu problēma šādā situācijā ir arī pastiprināta korozija apkures sistēmā 29 Siltuma un aukstuma apgādes sistēmas hidrauliskā balansēšana, Agris PavĜukēvičs, Latvijas Būvniecība,

90 nepietiekošā siltumnesēja šėidruma dēĝ. Ir novērots, ka pilnīgi jauna apkures iekārta līdzīgu iemeslu dēĝ var pārstāt funkcionēt 6 mēnešu laikā. Praksē, realizējot ēku siltināšanas pasākumus, nereti netiek veikts komplekss izvērtējums, kas noved pie neatbilstošas apkures un ventilācijas sistēmu ekspluatācijas. Piemēram, gaisa apmaiħa ēkā, nomainot vecus logus pret jauniem PVC pakešu logiem, pēc speciālistu vērtējuma var samazināties līdz pat 100 reizēm. Pasliktināta gaisa apmaiħa ietekmē darba spējas (kas ir tipiskā problēma siltināšanas programmu ietvaros renovētajās Latvijas skolās un citās iestādēs). Pieaug mitruma koncentrācija, un siltos apstākĝos palielinās pelējuma sēħu izplatības risks. Gaisa apmaiħa ēkā dod papildus siltuma zudumu slodzi - lai uzsildītu 1000 m 3 /h gaisa no -22,5 ºC līdz +20 ºC ir vajadzīgi 11,26 kwh siltumenerăijas. Pie vidējās ziemas temperatūras -0,4 ºC nepieciešamais patērētās enerăijas apjoms ir 5,77 kwh, kas apkures sezonā kopā sastāda 28,24 MWh. Ventilācijas problēmu efektīvākais risinājums mūsdienās ir rekuperācijas sistēmas, kas pareizi projektētas un ekspluatētas sistēmas gadījumā veido līdz pat 70% siltumenerăijas atguves no kopējā siltumenerăijas patēriħa. Pareizi energoefektīvi sakārtojot ēku siltuma patēriħš uz kvadrātmetru telpas var mainīties pat 10 reizes un arī pretēji nesakārtotā ēkā energoresursu patēriħš var būtiski pārsniegt nepieciešamo. Speciālistu pieredze Latvijā rāda, ka tipiskā Padomju laika ēkā atbilstoši un kompleksi veicot energoefektivitātes pasākumus, siltumenerăijas resursu patēriħa samazinājums paredzams 60% apjomā. Pēc ekspertu novērtējuma pilna ēkas rekonstrukcija ar apkures sistēmas nomaiħu, ventilācijas sistēmas izbūvi ar kvalitatīvu rekuperācijas sistēmu ar siltumatguvi sākot no 85% no izstrādātā gaisa, jumta rekonstrukcijas darbiem, siltināšanas darbiem, projektēšanu kopā vidēji sastāda ap Ls 155/m 2 ar PVN. Latvijas prakse liecina, ka veicot energoefektivitātes darbus, kas saistīti ar siltināšanu, lielākajā daĝā gadījumu apkures un ventilācijas sistēmas netiek sakārtotas. Normatīvie akti Siltumtehniskos, ventilācijas un dzesēšanas aprēėinus reglamentē šāda Latvijas Republikas likumdošana: Ministru kabineta noteikumi Nr. 376 par Latvijas Būvnormatīvu LBN Būvklimatoloăija Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 par Latvijas būvnormatīvu LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika. Ministru kabineta noteikumi Nr. 534 par Latvijas būvnormatīvu LBN Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija. Ministru kabineta noteikumi Nr. 567 par Latvijas būvnormatīvu LBN Publiskās ēkas un būves. Ministru kabineta noteikumi Nr. 39 Ēkas energoefektivitātes aprēėina metode. 90

91 Ministru kabineta noteikumi Nr Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās. Citi normatīvie dokumenti, kas attiecināmi uz attiecīgo darbības jomu; Papildus informācija: LVS EN Ēku apkures sistēmas. Siltuma slodzes aprēėina metode. LVS CR 1752 Ēku ventilācijas iekštelpu vides projektēšanas kritēriji. LVS EN Ēku apsildes sistēmas. Ar siltumsūkħiem aprīkotu apsildes sistēmu projektēšana. Citi standarti, kas attiecināmi uz attiecīgo darbības jomu. Pašvaldības ēku ar decentralizētu siltumapgādi detalizēta analīze Šī pētījuma ietvaros tika detalizēti apsekotas 5 izglītības iestādes ar decentralizētu siltumapgādi: Penkules pamatskola, Annenieku pamatskola un PII "RiekstiĦš" Kaėenieku ciemā, Dobeles 1. vidusskola un Gardenes pamatskola tika novērtēta esošā situācija un novēršamie trūkumi, kā arī sniegtas rekomendācijas veicamajiem uzlabojumiem un veikta to izmaksu aplēse. Penkules pamatskola Skolas ēkas korpuss (platība 1713 m 2 ) nosiltināts gadā. Vecās skolas korpuss (kurā atrodas pirmsskolas izglītības grupiħas un pagasta pārvalde) nav siltināts, kopējā platība 247,8 m 2. Sporta zāles (siltināta) platība: 480 m 2 Kopējā apsildāmā platība, kurai doti kurināma patēriħa dati, veido 2440,8 m 2 Par pamata aprēėinu ir izmantoti vidējā kurināmā daudzuma dati gadā, kas aprēėināti no iegūtajiem datiem par kurināma patēriħu: 87,5 m 3 malkas un 23,3 t akmeħogĝu apkures sezonā. Pēc kurināmā daudzuma patērēta siltuma jauda, pieħemot, ka apkures katlam ir 80% lietderības koeficients ir 266 MWh jeb 109,0 kw/m 2 vidēji uz visām trim ēkām. Tā kā nav pieejami izdalīti patēriħa dati par atsevišėām ēkām, var pieħemt daĝēji siltinātās skolas energoefektivitāti 110 kwh/m 2 un sporta zāles energoefektivitāti 80 kwh/m 2. Tādā gadījumā nesiltinātā, neatbilstoši ekspluatētā vecās skolas ēkas korpusa energoefektivitāte var sasniegt pat 160 kwh/m 2. Konstatētie trūkumi (skola): Ēkai veikta fasādes siltināšana, taču nav veikta bēniħu pārsegumu siltināšana, šobrīd tikai izdedžu slāħa izolācija; Esošā azbestcementa cauruĝvadu izolācija bēniħos bojāta; vietām nav vispār; 91

92 Ēkai nav nodrošināta pilnvērtīga ventilācija; Penkules pamatskolas korpuss (Vecā skola), PII grupiħa un pagasta pārvalde: Apkures katlam nav izveidots mazais cirkulācijas loks atbilstoša katla darbības režīma nodrošināšanai; Siltumtrasē starp ēkām uzkrājas gruntsūdeħi; Vecās skolas korpusam nevienmērīgi silst stāvi - 1. stāvs pārkarst, 2. stāvs netiek pienācīgi apsildīts. Veicamie pasākumi (skola): BēniĦu pārsegumu siltināšana ar vismaz 200 mm minerālvati. Aptuvenā bēniħu platība 571 m 2. Pārseguma siltināšanas izmaksu prognoze sastāda 571 x 19,7 Ls/m 2, kas kopā veidotu Ls (jāizvērtē siltināšanas tehnoloăijas risinājums detalizētāk, vietās, kur iespējams izmantot beramo vati, izmaksas paredzamas zemākas). Esošās cauruĝvadu azbestcementa izolācijas nomaiħa pret minerālvates izolāciju ar alumīnija folijas un polivinilhlorīda pārklājumu: tabula CauruĜvadu izolācijas izmaksas Cauruļu izmērs DN25 Cauruļu izmērs DN50 Kopējais garums bēniņos, m Siltumizolācijas uzstādīšanas izmaksas, Ls/m Ls 20,5 ar PVN Ls 23,6 ar PVN Kopējās siltināšanas izmaksas, Ls/m Ls 1988 ar PVN Ls 1440 ar PVN Aplēse par ietaupījumiem no siltinātiem pārsegumiem un siltinātām caurulēm - 35 kwh/m 2 jeb 60 MWh gadā, jeb aptuveni 32 % no esošā skolas korpusa patēriħa. Atmaksāšanās laiks pie esošās malkas apkures tehnoloăijas un izmaksām aptuveni 10 gadi. CauruĜu siltināšanas ekonomiskā lietderība ir daudz augstāka, lai gan kopumā šo investīciju relatīvi ilgo atmaksāšanās termiħu nosaka jau samazinātais energoresursu patēriħš fasādes siltināšanas dēĝ. Penkules pamatskolā ir 49 telpas un kopējais radiatoru skaits ir 60, kuru aprīkošanas ar termoregulatoriem un atgaitas ventiĝiem izmaksas sastāda Ls, balansēšanas vārstu un balansēšanas izmaksas (stāvvadu skaits - 12) 240 Ls, aptuvena aplēse par ietaupījumiem no apkures sistēmas balansēšanas 10-15% no kopējā esošā patēriħa. Aptuvenais atmaksāšanās periods - 5 gadi, lai gan šādi uzlabojumi vērtējami arī kā kvalitatīvi uzlabojumi - vienlaikus samazināsies temperatūras atšėirības telpās un paaugstināsies komforta sajūta. Lai ievērotu spēkā esošās higiēnas prasības mācību telpās, nepieciešams izbūvēt piespiedu ventilācijas sistēmu, tajā skaitā iekĝaujot augstas lietderības (>85%) rekuperatora iebūvi. Precīzas izbūves izmaksas precizējamas projektēšanas laikā, aptuvena aplēse vismaz Ls. Prognozējamie ietaupījumi 92

93 energoresursu patēriħā - 30%, taču jāatzīst, ka šos ietaupījumus var atbilstoši novērtēt tikai tad, ja esošajos apstākĝos tiek veikta ēku vēdināšana. Ja salīdzina situāciju, kurā ēkā nav nodrošināta ventilācija un vēdināšana caur logiem netiek veikta, var rasties iespaids, ka prognozētais energoresursu ietaupījums netiek sasniegts, taču tādā gadījumā tiek veikts nekorekts salīdzinājums ar situāciju, kurā netiek nodrošināta nepieciešamā gaisa apmaiħa un gaisa kvalitāte mācību telpās. Veicamie pasākumi (Vecā skola): Izveidot apkures katla mazās cirkulācijas loku, lai nodrošinātu katlam atbilstošu darba režīmu un novērstu tā koroziju, dūmgāzu kondensāciju. Aptuvenās izmaksas 100 Ls. Ieguldījumi nedod būtisku energoresursu ietaupījumu, taču tie nepieciešami optimālai katla ekspluatācijai un priekšlaicīgas katla nolietošanās novēršanai. Esošajā siltumtrasē uzstādīt pastāvīgi novietotu iegremdes sūkni gruntsūdeħu atsūknēšanai. Uzstādīšanas izmaksas, Ħemot vērā, ka iegremdes sūknis jau ir skolas īpašumā Ls. Tā kā nav zināma precīza siltumtrases konstrukcija un siltumizolācijas stāvoklis, nav iespējams prognozēt siltumenerăijas ietaupījumu, taču salīdzinot ar ieguldījumiem, tas ir būtisks. Investīciju ziħā dārgāks, taču uzturēšanā vienkāršāks risinājums būtu siltumtrašu nomaiħa uz rūpnieciski izolētām caurulēm un esošās siltumtrases šahtas aizmūrēšana. Lai novērstu nevienmērīgu siltumnesēja sadalīšanos pa ēkas 1. un 2. korpusu, nepieciešams: 1. Uzstādīt jaudīgāku ūdens cirkulācijas sūkni (ar celšanas augstumu >4 m un plūsmu vismaz 0,65 3/h), esošā cirkulācijas sūkħa jauda viennozīmīgi nav pietiekama; apskates laikā arī tika konstatēts, ka tas atrodas pirmsavārijas stadijā - novērojamas vibrācijas un pastiprināta trokšħošana. SūkĦa nomaiħas izmaksu aplēse ietverot cirkulācijas sūkħa cenu 300 Ls. 2. Ja pēc sūkħa nomaiħas problēma saglabājas, uzstādīt balansēšanas vārstus uz stāvvadiem, kas ved uz 1. un 2. ēkas stāvu, veikt hidraulisko balansēšanu atbilstoši nominālo plūsmu aprēėinam. Aptuvenās izmaksas - 60 Ls. Prognozējamais energoresursu ietaupījums no atbilstošas caurplūdes nodrošināšanas - 25% no esošā energoresursu patēriħa vecās skolas korpusam. Ēka nav siltināta, lai gan tajā nomainīti logi. Ja pieejams finansējums, izskatīt iespēju siltināt ēku, lai gan šādi ieguldījumi jāskata kompleksi, kopā ar ēkas funkcijas izvērtēšanu ilgtermiħā. Annenieku pamatskola Ēkas kopējā platībā 1480 m 2. Ēka nosiltināta gadā. Šobrīd, kā kurināmais siltumapgādē tiek izmantots dabasgāze. Dabasgāzes patēriħš gadā - 13,5 tūkst. m 3. 93

94 Konstatētie trūkumi: Esošā apkures sistēma nav nobalansēta, novērojamas temperatūras atšėirības starp atsevišėām telpām, esošajā sistēmā ir daĝējas individuālas temperatūras regulēšanas iespējas, uzstādītie termoregulatori nav piemēroti izglītības iestādēm (to mehāniskā izturība nav pietiekoša); Pēc siltināšanas ēkā nav nodrošināta atbilstoša gaisa apmaiħa. Apkures sistēmā uzstādīts pārāk jaudīgs cirkulācijas sūknis; Veicamie darbi: Apkures sistēmas hidrauliskā balansēšana, vienlaikus nodrošinot vienmērīgu siltumnesēja sadalīšanos pa visām telpām, kā arī Ĝaujot esošajam gāzes apkures katlam strādāt par 10% optimālākā darba diapazonā. Nepieciešamās investīcijas izejmateriālos Ls. Ietaupījumi no balansēšanas un optimālas katla darbības paredzami patēriħa samazinājumā par 24,6 kwh/m 2 jeb 36,40 MWh gadā, jeb 30% no kopējā esošā patēriħa. Atmaksāšanās laiks pie esošās gāzes apkures iekārtas 2 gadi. Lai ievērotu spēkā esošās higiēnas prasības mācību telpās, nepieciešams izbūvēt piespiedu ventilācijas sistēmu, tajā skaitā iekĝaujot augstas lietderības (>85%) rekuperatora iebūvi. Precīzas izbūves izmaksas precizējamas projektēšanas laikā, aptuvena aplēse vismaz Ls. Cirkulācijas sūkħa nomaiħa pret atbilstošas jaudas sūkni, elektroenerăijas patēriħa ietaupījumam - pat pie 50% sūkħa slodzes iespējams ietaupīt 86% elektroenerăijas, sūkħa nomaiħa atmaksājas 2 gadu laikā. Ja reālā sūkħa noslodze ir lielāka, ietaupījums atmaksājas vēl ātrāk. Tabula Cirkulācijas sūkħa izmaksas Sūknis Darba režīms Jauda 50% darba laika slodzes apkures sezonā kwh Elektroenerăijas izmaksas (pie tarifa 0,1 Ls/kWh), Ls SūkĦa cena Ls Nocchi R2C , esošais 1. pakāpe 0,95 kw 2325,6 232,56 1,02 kw 2. pakāpe 2496,96 249,7 300 Magna 32-80, 50 Hz, piedāvātais Max.jauda kw 0,14 342,72 34, PII "RiekstiĦš", Kaėenieku ciems Ēkas kopējā platībā 2000 m 2. Ēka nosiltināta gadā. Šobrīd, kā kurināmais siltumapgādē tiek izmantots dabasgāze. Dabasgāzes patēriħš gadā - 12,5 tūkst. m 3. 94

95 Konstatētie trūkumi: Esošā apkures sistēma nav nobalansēta, novērojamas temperatūras atšėirības starp atsevišėām telpām, esošajā sistēmā ir daĝējas individuālas temperatūras regulēšanas iespējas, uzstādītie termoregulatori nav piemēroti izglītības iestādēm (to mehāniskā izturība nav pietiekoša); Apkures sistēmā uzstādīts pārāk jaudīgs cirkulācijas sūknis; Apkures sistēmā novēroti nesiltināti maăistrālie vadi; Bērnudārzā siltā ūdens sagatavošanai tiek izmantoti elektriskie sildītāji (boileri); Pēc siltināšanas ēkā nav nodrošināta atbilstoša gaisa apmaiħa; Veicamie darbi: Apkures sistēmas hidrauliskā balansēšana, vienlaikus nodrošinot vienmērīgu siltumnesēja sadalīšanos pa visām telpām, kā arī Ĝaujot esošajam gāzes apkures katlam strādāt par 10% optimālākā darba diapazonā. Nepieciešamās investīcijas Ls. Aplēse par ietaupījumiem no balansēšanas un optimālas katla darbības 15,9 kwh/m 2 jeb 31,8 MWh gadā, jeb 30% no kopējā esošā patēriħa. Atmaksāšanās laiks pie esošās dabasgāzes apkures - 2 gadi. Lai ievērotu spēkā esošās higiēnas prasības mācību telpās, nepieciešams izbūvēt piespiedu ventilācijas sistēmu, tajā skaitā iekĝaujot augstas lietderības (>85%) rekuperatora iebūvi. Precīzas izbūves izmaksas precizējamas projektēšanas laikā, aptuvena aplēse vismaz Ls. Siltināt maăistrālos cauruĝvadus (gaitenī, virs iekārtajiem griestiem un citviet), nodrošinot vienmērīgu siltuma sadalījumu pa visām telpām; izmaksas precizējamas darbu tāmes izstrādāšanas laikā. Cirkulācijas sūkħa nomaiħa pret atbilstošas jaudas sūkni, analoăiski Annenieku skolai. Izskatīt iespēju izbūvēt atsevišėu karstā ūdens apgādes līniju. Dobeles 1. vidusskola Ēkas kopējā platībā 2685 m 2. Ēka nosiltināta gadā. Konstatētie trūkumi: Nav nodrošināta vienmērīga siltumnesēja plūsma dažādos ēkas stāvos, kā rezultātā stāvs pārkarst, savukārt 4. stāvs - netiek atbilstoši apsildīts; stāvā saglabājusies esošā, novecojusi apkures sistēma, kas atrodas pirmsavārijas stāvoklī, savukārt 4. stāvā gadā izbūvēta atsevišėa apkures sistēma. 4. stāvā palielinātus siltumzudumus rada bojāta bēniħu pārsegumu izolācija - esošā minerālvates izolācija nav nodrošināta ar atbilstošu tvaika un kondensāta izolāciju, tas ir bojāts, kā rezultātā minerālvatē uzkrājies mitrums. Paaugstinātā mitruma dēĝ minerālvate zaudējusi siltumizolatora īpašības. 95

96 Pēc siltināšanas ēkā nav nodrošināta atbilstoša gaisa apmaiħa; Aktu zāles ventilācijas nodrošināšanai uzstādīts pārāk jaudīgs ventilēšanas agregāts. BēniĦos novietotajiem ventilācijas cauruĝvadiem bojāta esošās izolācijas virskārta - alumīnija folijas pārklājumu sabojājuši putni. Veicamie darbi: ĥemot vērā stāva apkures sistēmas stāvokli, nepieciešama pilna apkures sistēmas cauruĝvadu nomaiħa un apkures sistēmas hidrauliskā balansēšana, nodrošinot vienmērīgu siltumnesēja sadalīšanos pa visām telpām/stāviem, kā arī savienojumā ar jauno 4. stāva apkures sistēmu. Nepieciešamās investīcijas Ls saistāmas ar pirmsavārijas stāvoklī esošās apkures sistēmas pārbūvi, ieskaitot radiatoru nomaiħu. Aplēse par ietaupījumiem no balansēšanas - 10% no kopējā esošā patēriħa. Iespējama arī esošās sistēmas balansēšana bez apkures sistēmas nomaiħas, taču Ħemot vērā tās slikto stāvokli, tā ir jāveic neatliekami. Esošās bēniħu pārsegumu siltumizolācijas demontāža, tvaika plēves, minerālvates un kondensācijas plēves atbilstoša ieklāšana. Esošās vates atkārtota izmantošana nosakāma pēc stāvokĝa demontāžas laikā. Siltināšanas izmaksas pilnīgas nomaiħas gadījumā ar 200 mm biezu minerālvati - 19,7 Ls/m 2, aptuvenā platība 500 m 2, kopējās izmaksas Ls. Lai ievērotu spēkā esošās higiēnas prasības mācību telpās, nepieciešams izbūvēt piespiedu ventilācijas sistēmu visā ēkā, tajā skaitā iekĝaujot augstas lietderības (>85%) rekuperatora iebūvi. Precīzas izbūves izmaksas precizējamas projektēšanas laikā, aptuvena aplēse - vismaz Ls. Rekomendējams sakārtot ventilācijas jautājumu, jo šobrīd zemais patēriħš uz m 2 pastāv pateicoties nepietiekošam gaisa apmaiħas līmenim, turklāt lielais skolnieku skaits papildus skolu piesilda. Apkures sistēma būtu tikai jābalansē, bet, tā kā tā ir avārijas stāvoklī, lēmums atliekams līdz kompleksā risinājuma izvēlei, kā rezultātā ar efektīvu rekuperācijas sistēmu apkures izmaksu būtiska paaugstināšanās nav paredzama. Esošais ventilācijas agregāts aktu zāles ventilācijas nodrošināšanai ir pārāk liels/ražīgs, kā rezultātā rada paaugstinātu gaisa plūsmas kustības ātrumu un trokšħus, kas negatīvi iedarbojas uz aktu zāles apmeklētājiem, ko apliecina arī skolas pārstāvju sniegtā informācija par ventilācijas sistēmas neizmantošanu regulārā veidā. Lai ievērotu spēkā esošās higiēnas prasības, ventilācijas agregātu nepieciešams aizstāt ar mazāk ražīgu, taču šo investīciju lietderīgums saistāms nevis ar energoefektivitāti, bet gan ar atbilstoša mikroklimata nodrošināšanu. CauruĜvadu alumīnija folijas pārklājuma atjaunošana, pārklāšana ar PVC pārklājumu materiālu papildu aizsardzībai pret putnu bojājumiem - aptuvenās izmaksas uz 100m gaisa vada Ls. Taču, tā kā šie cauruĝvadi kalpo ventilācijas sistēmu darbībai, šie darbi jāvērtē kompleksi kopā ar aktu zāles ventilācijas agregāta nomaiħu, jo esošajā situācijā sistēma netiek izmantota. 96

97 Gardenes pamatskola Ēkas kopējā platībā 4977 m 2, ēku paredzēts siltināt gadā. Kurināmā patēriħš 650 m 3 vidējas kvalitātes malkas kurināmā, kam nav specializētas novietnes. Kurināmā patēriħš pašreiz ir 929 MWh sezonā jeb 188 kwh/m 2. Tas ir saistīts ar ēkas norobežojošo konstrukciju stāvokli un pārvades zudumiem siltumtrasēs, kā arī katlu telpas stāvokli. Milzīgus zudumus rada arī nesiltinātās caurules katlu telpā, kur ziemas apstākĝos temperatūra mēdz nokrist zem nulle grādiem. Siltināšanas projekta ietvaros ir paredzēts sasniegt 85,8 kw/m, bet tas atkarīgs no siltumtrašu infrastruktūras sakārtošanas. PatēriĦa samazinājuma dēĝ jāparedz mazākas jaudas apkures iekārtas uzstādīšana ar 250 kw jaudu. Konstatētie trūkumi: Nav nodrošināta vienmērīga siltumnesēja plūsma dažādos ēkas stāvos/telpās, lai gan ēkā agrāk ir bijuši uzstādīti balansēšanas vārsti. Prognozējams, ka pēc siltināšanas ēkā nebūs nodrošināta atbilstoša gaisa apmaiħa, ja netiks veikta ventilācijas sistēmas iebūve; Esošā katlu māja atrodas būtiskā attālumā no skolas ēkas, tajā tiek izmantoti apkures katli, kuru jauda pārsniedz gan esošo skolas patēriħu, gan it īpaši siltumenerăijas patēriħu pēc renovācijas. Siltumtrases no skolas ēkas līdz katlu mājai nomainītas pirms vairāk kā 10 gadiem, ir secināms, ka to siltumizolācijas īpašības ir zudušas (sniega kušana virs trasēm ziemā); Gan skolas siltummezglā, gan katlu mājā novietotie cauruĝvadi nav atbilstoši siltināti. Esošās skolas telpas ir pārāk plašas skolas darbībai ar 128 skolēniem 9 klašu grupās un 72 bērniem 6 pirmsskolas izglītības grupiħās. Jāpārbauda izplešanās trauka membrāna, jo ir sūdzības par drošības vārstu atvēršanos sistēmas uzsilšanas/atdzišanas laikā. Veicamie darbi: Veicamo energoefektivitātes darbu ietvaros nepieciešama un ir paredzēta apkures sistēmas hidrauliskā balansēšana, nodrošinot vienmērīgu siltumnesēja sadalīšanos pa visām telpām/stāviem. Lai ievērotu spēkā esošās higiēnas prasības mācību telpās, renovācijas laikā nepieciešams un ir paredzēts izbūvēt piespiedu ventilācijas sistēmu visā ēkā, tajā skaitā iekĝaujot augstas lietderības (>85%) rekuperatora iebūvi, prognozējamais siltumenerăijas ietaupījums līdz pat 80,2 kw/m 2. Precīzas izbūves izmaksas precizējamas projektēšanas laikā, aptuvena aplēse - vismaz Ls. Šobrīd rekonstrukcijas ietvaros paredzēta ventilācijas sistēmas uzstādīšana ar ne vairāk kā 70% lietderības koeficientu, kā rezultātā sagaidāmais siltumenerăijas ietaupījums veido tikai 40 kw/m 2. 97

98 Aplūkojot kompleksi problēmas, kas saistītas ar neatbilstošas jaudas katlu mājas izmantošanu, pārāk plašu skolas telpu izmantošanu, paaugstinātiem siltumzudumiem siltumtrasēs, ieteicams izvērtēt iespēju atteikties no daĝas esošo skolas telpu un esošās katlu mājas ar siltumtrasi. Rekomendējams ekspluatēt, kā arī renovēt skolēnu un PII bērnu skaitam atbilstošu telpu daudzumu ( m 2 ), izbūvējot atbrīvotajās telpās nelielu katlu māju un izvairoties no zudumiem esošajās siltumtrasēs. Tādējādi tiktu iegūts kurināmā ietaupījums no telpu samazinājuma vien 4 reizes, kā arī mazas, efektīvas katlu mājas izbūve savienojumā ar sakārtotu apkures sistēmu nodrošinātu papildus ietaupījumus gan kurināmā patēriħa ziħā, gan katlu mājas ekspluatācijai un uzturēšanai nepieciešamā personāla ziħā. Šādām samazinātām telpām atbilstošas katlu mājas jauda būtu 85 kw, kopējais kurināmā patēriħš 106,25 MWh jeb 74 m 3 malkas, vai 26,5 MWh elektrības ar siltumsūkni. Cietā kurināmā katlu mājas izbūve ar 85 kw jaudu sastādītu aptuveni Ls, savukārt siltumsūkħa izbūve - 85 tūkst. Ls SiltumsūkĦu potenciāla izmantošana pašvaldības ēku energoresursu apg a pgāde: SiltumsūkĦa darbības principu var ilustrēt izmantojot ledusskapja darbību. Ledusskapī siltums tiek Ħemts no iekšpuses, atdzesējot ledusskapja iekšējo telpu, un novirzīts pa aizmugurējo radiatoru uz apkārtējo telpu, to uzsildot. Siltumsūknis Ħem siltumu no zemes, gaisa vai ūdens, to atdzesējot, un novirza siltumu uz iekštelpām, tās uzsildot attēls. SiltumsūkĦa principālā uzbūves shēma Zeme Ūden s Gaiss 3 C 6 Iztvaikotājs Regulējošā armatūra C Apkures darba temperatūra C Kompresors Zems spiediens Augsts spiediens Izmantojot zemes enerăētiskos resursus siltumapgādē un dzesēšanā ir iespējams iegūt līdz 85% atbalstu apkures nodrošināšanai, pārējos 15% dod kompresora izdalītais siltums un šī proporcija mainās atkarībā no apkures sistēmas tehniskajām īpatnībām. Kā redzams tabulā, jo zemāka ir apkures siltumnesēja vidējā temperatūra un jo augstāka ir siltumavota puses temperatūras ir pozitīvās temperatūrās, jo augstāks ir siltumsūkħa darbības lietderības koeficients. 98

99 4.2.1 tabula. SiltumsūkĦa lietderības koeficienta (COP) atkarība no siltuma avota un apkures sistēmas temperatūras SiltumsūkĦa siltuma avota temperatūra, ºC Apkures sistēmas turpgaitas darba temperatūra, ºC 30 4,4 5,1 5,8 6,6 7,4 35 4,0 4,5 5,1 5,8 6,5 40 3,6 4,00 4,6 5,1 5,8 45 3,2 3,6 4,1 4,6 5,1 50 2,9 3,2 3,6 4,1 4,5 55 2,6 2,9 3,2 3,6 4, ,6 2,9 3,2 3,6 65 2,3 2,6 2,9 3,2 70 2,3 2,5 2,8 Ēkas siltumapgādē ar siltumsūkħiem būtiska ir arī ēku norobežojošos konstrukciju siltumnoturība un siltuma inerces rādītāji, kas nosaka cik darba stundas darbosies apkures sistēma. Tas ietekmē arī iegūstamo siltuma daudzumu no zemes, kas redzams un tabulā tabula Iegūstamais siltuma daudzums no horizontāla zemes ăeotermiskā kolektora Iegūstamā jauda uz kolektora garuma metru Grunts sastāvs līdz 1800 darba stundām gadā līdz 2400 darba stundām gadā Sausa smilts 10 W/m² 8 W/m² Nedaudz mitra, akmeħaina, grants 25 W/m² 20 W/m² Sausa, mālaina augsne 25 W/m² 20 W/m² Mitra, mālaina augsne 30 W/m² 25 W/m² Slapja, mālaina augsne 35 W/m² 40 W/m² Upe, ezers virs 100W /m tabula Iegūstamais siltuma daudzums no ăeotermālās zondes (līdz 400 m) Iegūstamā jaudauz zondes garuma metru Grunts sastāvs līdz 1800 darba stundām gadā līdz 2400 darba stundām gadā Slikta grunts (λ <1,5 W/m/K) 25W/m 20 W/m Normāla grunts ar vidēju mitruma saturu: 65 W/m 50 W/m nogulsnes (λ=1,5-3,0 W/m/K); 84 W/m 70 W/m akmeħaina augsne (λ >3,0 W/m/K) Sausa smilts, grants <25 W/m <20 W/m 99

100 Iegūstamā jaudauz zondes garuma metru Grunts sastāvs līdz 1800 darba stundām gadā līdz 2400 darba stundām gadā Mitra smilts, grants W/m W/m Mitrs māls, mālaina zeme W/m W/m KaĜėakmens W/m W/m Smilšakmens W/m W/m Skābie magmatiskie ieži, piem., granīts W/m W/m Bāziskie magmatiskie ieži, piem., bazalts W/m W/m Gneiss W/m W/m Spēcīga gruntsūdens plūsma smiltīs un grantī W/m Piezīme: λ grunts siltumvadītspējas koeficients Visvieglāk zemē izbūvējamos kolektorus ir izbūvēt vidēji mitrā gruntī bez vidēji lielu akmeħu piemaisījuma: nav jāveic gruntsūdeħu atsūknēšanas darbi. Ja gruntsūdeħi ir augsti, montāžas laikā ir jāatsūknē šie ūdeħi, citādāk rodas sarežăījumi nodrošināt kvalitatīvu kolektora ieklāšanu. Veicot urbšanas darbus, pastāv iespēja uzdurties laukakmeħiem, kas tālāku urbšanu padara par neiespējamu ar šobrīd izmantojamām tehnoloăijām. Pareizas urbšanas tehnoloăijas ievērošana Ĝauj līdz minimumam samazināt šādu varbūtību. Izsėir monovalentās un bivalentās siltumsūkħu, atkarībā no tā, vai siltumsūknis ir vienīgais siltumenerăijas apgādes risinājums. Bivalentās sistēmas gadījumā siltumsūkni paredzēts apvienot ar kādu citu apkures veidu, piemēram, gāzes apkures iekārtu, cietā kurināmā apkures iekārtu. Šāds sistēmas veids ir Ĝoti izdevīgs gadījumos, kad jau ir uzstādīta apkures sistēma un ir iespējams ar siltumsūkni nodrošināt apkuri pie vidējas apkures sezonas ārgaisa temperatūras, taču nav nepieciešams uzstādīt lielākas jaudas siltumsūkħa sistēmu ziemas sezonas lielāko slodžu nodrošināšanai. Dobeles reăionā vidējā ārgaisa temperatūra apkures sezonā ir 0,4 0 C, kas atbilstoši tabulas datiem Ĝauj apskatīt arī gaiss ūdens siltumsūkħu sistēmas kā ekonomiski pamatotas (bivalentās sistēmas gadījumā). Sistēmās, kur tiek izmantotas Ĝoti efektīvas gāzes apkures iekārtas, šādu sistēmu izmantošana ir rūpīgi jāizvērtē. SiltumsūkĦa izbūves iespējas ir saistītas ar objekta ăeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī vai objekts ir jaunbūvējama ēka vai ēkai plānota rekonstrukcija: siltināšana, apkures sistēmas nomaiħa vai apkures sistēmas darbības uzlabojumi. Zemāk attēlotajā tabulā norādīta siltumjauda radiatoriem attiecībā pret apkures sistēmas siltumnesēja vidējo darba temperatūru tabulā ir redzams, kā mainās radiatora elementu siltumjauda, mainoties darba režīmam apkures sistēmā un šī atkarība, izvēloties siltumsūkni apkures sistēmas atbalstam ir būtiska. SiltumsūkĦu sistēmas, lai nodrošinātu augstu efektivitāti, darbojas ar zemu apkures sistēmas darba temperatūru, tā rezultātā analoăiskas apkures jaudas nodrošināšanai var būt nepieciešama radiatoru skaita vai izmēru palielinājums. Veicot kompleksus aprēėinus var noteikt cik lielu atbalstu varam iegūt no siltumsūkħu sistēmas bivalentā sistēmā. 100

101 4.2.4.tabula. Apkures radiatoru siltumjauda atkarībā no izmēriem un apkures sistēmas darba temperat emperatūras Čuguna radiatori Radiatora augstums mm Radiatora dziĝums mm Vienas sekcijas jauda W atkarībā 50 0 C no vidējās apkures sistēmas darba 60 0 C temperatūras 70 0 C C Tērauda radiatori Radiatora augstums mm Radiatora dziĝums mm C Vienas sekcijas jauda W atkarībā 60 0 C no vidējās apkures sistēmas darba 70 0 C temperatūras 80 0 C Monovalentā sistēma ir gadījumā, kad siltumapgāde tiek veikta tikai ar siltumsūkħu palīdzību. Šādu sistēmu izveide ir rūpīgi jāizvērtē, veicot visus nepieciešamos siltumtehniskos aprēėinus, lai varētu veiksmīgi izbūvēt siltumsūkħu sistēmu un ekspluatācijā tās lietderība atbilstu projektētajai. Pieredze rāda, ka pareizi izbūvējot siltumsūkħu sistēmu un kompleksi risinot tehniskos jautājumus, kas saistīti ar iekšējiem inženiertīkliem apkures sistēmu, siltumsūkħa lietderības koeficients COP > 4,00, tas ir no viena patērētā elektroenerăijas kilovata tiek iegūti 4 kw siltuma. 101

102 Siltumavots - ăeotermiskā zonde attēls. SiltumsūkĦu sistēmas ar ăeotermālo zondi principiālā uzbūve Ăeotermālā zonde Ĝauj ar augstu energoefektivitāti izmantot gan saules akumulēto siltumu zemē, gan zemes izstaroto siltumu. Plašāk sastopamais dziĝums Latvijas teritorijā šādiem urbumiem ir m un šāda dziĝuma izvēle saistīta ar esošo specializēto uzħēmumu tehnoloăiskajām iespējām veikt urbumus. Šāda veida ăeotermālajai sistēmai ir vairākas tehnoloăiskās priekšrocības: Nav nepieciešamas lielas zemes platības ăeotermālo zondu līdz 120m dziĝumam ierīkošanai; Pie atbilstoši aprēėinātiem izbūves parametriem tā strādā stabilāk un ir iespējams iegūt lielāku enerăētisko jaudu no urbuma metra attiecībā pret zemes ăeotermālo kolektoru. Lielāks siltumsūkħa lietderības koeficients izbūvējot ăeotermālās zondes. Arī ar zemes horizontālo kolektoru iespējams līdzvērtīgs lietderības koeficients, taču horizontālais kolektors ir vairāk tehniski jūtīgs pret ārējām klimatiskajām izmaiħām. Par ăeotermiskās zondes trūkumu varētu uzskatīt tās salīdzinoši dārgās izbūves izmaksas, taču tas saistīts ar samērā zemo zemes vērtību Latvijā. Blīvi apdzīvotās vietās, kur nav pieejamas platības kolektoru sistēmas izbūvei, ăeotermiskās zondes ir izbūves izmaksu ziħā daudz izdevīgāka izvēle. Šo zondu būvniecības procesā liela uzmanība ir jāpievērš pašam būvniecības procesam, urbumam ir jābūt betonētam, lai nesajauktos dažādi ūdens slāħi un siltumvadītspēja ap urbumu būtu pēc iespējas augstāka. Kā zondu cauruĝvadus ăeotermisko zondu izbūvei ieteicams izmantot PEXa (polietilēna ar 102

103 ėīmiskām starpsaitēm) materiāla, kas tehnoloăiski ir Ĝoti izturīgs materiāls attiecībā pret citiem pieejamajiem materiāliem šāda veida būvniecībai. Šīm caurulēm ir atmiħas efekts vidēji spēcīgu deformāciju gadījumā, pēc deformācijas beigšanās, caurule spēj atgūt savu iepriekšējo stāvokli. Stiepē caurule iztur līdz 20 MPa lielu stiepes spriegumus Siltumavots energopālis Lielisks veids, kā apgūt zemes enerăētiskos resursus, ja projektējot ēku, ēkai ir vajadzīga pāĝu sistēma, šos pāĝus var izmantot kā apkures un dzesēšanas sistēmu enerăijas avotu. Šādu energopāĝu konstruēšana prasa vienlaicīgu būvkonstruktoru un apkures un dzesēšanas speciālistu sadarbību. Šāda veida sistēmu var izbūvēt tikai gadījumā, kad ēkai paredzētie pāĝi zemē tiek montēti ar urbšanas tehnoloăijas palīdzību. Vietās, kur pāĝi tiek izbūvēti ar trieces metodi, šādu sistēmu izbūvēt nav iespējams. Pareizi aprēėinot nepieciešamās siltumenerăijas slodzes zeme netiek atdzesēta vai uzkarsēta, kā rezultāta grunts fizikāli mehāniskās īpašības šo apstākĝu dēĝ netiek ietekmētas attēls. SiltumsūkĦu sistēmas ar energopāĝiem principiālā uzbūve attēls. EnergopāĜa tērauda armatūra ar ievietotu kolektora cauruĝvadu 103

104 Veidojot energopāli, šī pāĝa izmaksas sastāda paša pāĝa izmaksas un izbūvējamā cauruĝvadu sistēma, kas montējama energopālī. CauruĜvadu izmaksas, kas izbūvējamas pālī ar garumu 20 m un diametru 0,5 m, sastāda Ls ar PVN. Latvijā ir bijuši mēăinājumi projektēt šāda veida sistēmas, taču pieredzes trūkuma dēĝ šādas sistēmas nav realizētas praksē, lai gan tā ir pasaulē pārbaudīta tehnoloăija. Siltumavots - horizont orizontāls, zemē vai ūdenstilpnē izvietots kolektors Viens no populārākajiem siltuma avota izbūvēšanas veidiem. Tā izmēri atkarīgi no ēkas siltumapgādei nepieciešamās siltuma jaudas un grunts sastāva. Jo gruntij lielāks mitruma procents, jo mazāka platība šādam kolektoram ir vajadzīga. ěoti svarīgi ir šāda veida kolektoru, kas ievietots gruntī, ierakt zem grunts sasaluma robežas. Šāds ieklāšanas veids dod iespēju izmantot lietderīgi zemes un arī saules doto siltumu, kas akumulējas gruntī. Kolektors gan ir pakĝauts ievērojamām ārējām klimatiskām izmaiħām. Vidējais šāda kolektora ieklāšanas dziĝums Latvijas teritorijā svārstās no 0,8 2 m. Dobeles novadā tā vidējais ieklāšanas dziĝums ir no 1,2 1,8 m. Mālainās augsnēs šāda veida kolektors jāieklāj dziĝāk, jo mālainas augsnes dziĝāk caursalst. Neievērojot šos nosacījumus siltumsūkħa lietderības koeficients būtiski pasliktinās attēls. SiltumsūkĦu sistēmas ar zemes kolektoru principiālā uzbūve 104

105 attēls. Zemes kolektora izklājums pirms grunts kārtas uzbēršanas PieĦemot lēmumu par šāda veida kolektora izbūvi jāħem vērā esošā zemes gabala iespējamais izmantošanas veids un vērtība. Pēc šāda kolektora izveidošanas uz šī laukuma varēs veikt tikai darbības, kurām nav nepieciešams izmantot smago tehniku. Šāda veida kolektoru var izmantot arī to ievietojot ūdenstilpnēs: dīėos, ezeros, upēs. Šeit ir Ĝoti stingri jāievēro noħemamās siltumslodzes aprēėins, jo ūdens temperatūras svārstības drīkst būt īpaši mazas, īpaši vairāk stāvoša ūdens ūdenstilpnēs, piemēram, dīėī. Stingrās prasības ir saistītas ar bioloăisko dzīves vidi florai un faunai. Konkrēto vietu ūdenstilpnē, kur izbūvēts horizontālais kolektors, kā peldvietu izmantot nedrīkst, ja vien caurule nav ieklāta, piemēram, divu metru dziĝumā zem ūdenstilpnes grunts līmeħa. Abu veidu kolektoriem jābūt aprēėinātiem un izbūvētiem tā, lai zeme netiktu pārslogota ar negatīvām temperatūrām un pa vasaras periodu uzsiltu un atjaunotu resursus. Šāda veida kolektorus var izmantot arī vasarā ēku dzesēšanas sistēmās, ventilācijas iekārtu ienākošā gaisa uzsildīšanai ziemā, vasarā dzesēšanai. Novadot zemē dzesēšanas siltumu ar noteiktu kontroles sistēmu temperatūras vadībā, zeme akumulēs šo siltumu, kas pēc tam var tikt izmantots ziemā. Ventilācijas iekārtas ēku gaisa apgādē, jāizvēlas šim mērėim piemērotas, piemēram, vācu Paul Warmeruckgewinung, Zehnder. Par būtiskāko trūkumu šāda veida sistēmā var uzskatīt to, ka izbūvējot salīdzinoši lielas platības ar šādām sistēmām, zemes gabalam rodas apgrūtinājumu faktors šo zemi nevar izmantot jebkādām būvniecības iecerēm. Kā horizontālā kolektora cauruĝvadus ăeotermiskā kolektora izbūvei ieteicams izmantot PEX -a tipa, kas tehnoloăiski ir Ĝoti izturīgs materiāls salīdzinot ar citiem materiāliem šāda veida būvniecībai, sevišėi zemes virskārtā, kas ir pietiekami mainīga vide galvenais faktors ir akmeħu pārvietošanās. Vietās, kur ir tikai smilšaina augsne šāda situācija ir maz iespējama. Siltumavots neliela dziĝuma gruntsūde ūdens resursi. Šāda veida sistēmām ir Ĝoti liela efektivitāte un nav vajadzīgas lielas tehnoloăiskās platības. Siltumsūknis var strādāt ar augstu efektivitātes koeficientu un šāda sistēma lieliski ir izmantojama vasarā dzesēšanas vajadzībām. Lai izbūvētu šādu sistēmu ir vajadzīgi divi urbumi: viens ūdens resursu ieguvei, otrs atdzesētā ūdens atgriešanai zemē. Šāda sistēma ir izdevīga priekš mikroobjektiem, kuros nav vajadzīgas lielas siltumjaudas. Tradicionāli šādus urbumus veic līdz 20m dziĝumam. Veicot urbumus dziĝāk ir nepieciešama 105

106 atĝauja par zemes dzīĝu izmantošanu, taču dažās Eiropas valstīs šāda atĝauja ir vajadzīga arī līdz 20 m dziĝumam attēls. SiltumsūkĦu sistēmas ar gruntsūdens urbumiem principiālā uzbūve Kaut arī šāda veida sistēmai ir augstas efektivitātes iespējas, ir arī dažas būtiskas tehniskas nianses - šī sistēma ir vaĝēja tipa, kas nozīmē, ka ūdens pastāvīgi ir bagāts ar skābekli, īpaši plūstot uz atpakaĝejošo urbumu. Ir Ĝoti augsta tērauda cauruĝu korozijas riska pakāpe un tas prasa rūpīgu urbumu uzturēšanu kārtībā. Pirms šādu sistēmu lietot, obligāti ir jāveic ūdens ėīmiskā analīze, kas ik pa laikam ir jāatkārto, jo gruntsūdens ėīmiskais sastāvs var mainīties, kas rada paaugstinātas apsaimniekošanas izmaksas. Šāda sistēma var izmantot āra baseina ūdeni kā siltumavotu. Šādas sistēmas ekspluatācijas izmaksas iespaido arī ūdens cirkulācijas sūkħa, kas paceĝ ūdeni no urbuma, elektrības patēriħa izmaksas. Gaiss/ūdens siltumsūknis. Gaiss/ūdens siltumsūkħos kā enerăijas ieguves veids tiek izmantots atmosfēras gaiss un apkures sistēmas pusē ir ar šėidrumu pildīta apkures sistēma, piemēram, ūdens, etilēnglikols. Šādas sistēmas priekšrocība ir tā, ka nav vajadzīgas lielas tehnoloăiskās platības. Latvijas apstākĝos šāda veida sistēma ir lietojama tikai kopā ar kādu citu apkures veidu, izħemot gadījumus, kad ēkas siltuma zudumi ir Ĝoti mazi, tad kompleksi var izvērtēt risinājumus par šāda risinājuma izvēli siltumapgādē. Visefektīvāk gaiss/ūdens siltumsūknis strādā līdz -5 0 C āra gaisa temperatūrai. Āra gaisa temperatūrai esot zemākai, šāda veida siltumsūkħa efektivitāte būtiski krītas. Izvēloties šāda veida apkures iekārtu siltumapgādes atbalstam, jāievēro arī iekārtas novietojums attiecībā pret apkārtējo vidi trokšħu dēĝ skaħas izplatīšanās virziens, attālums līdz citām ēkām, skaħas izplatība caur norobežojošām konstrukcijām katrai ēkai pēc pielietojuma, piemēram, slimnīcai, skolai, ir noteiktas skaħas līmeħa prasības. 106

107 attēls. Gaiss/ūdens siltumsūkħu sistēmas principiālā uzbūve Gaiss/ūdens siltumsūknis ir lielisks atbalsts pie vidējām apkures sezonas temperatūrām un Dobeles novadā šī temperatūra ir -0,4 0 C. Šādu sistēmu var izvietot arī uz ēkas jumta, piemēram, katlu mājai. Noteikti jāveic projektēšanas pasākumi, lai pareizi izvērtētu, piemēram, jumta katlu mājas, izbūvi. Vidējais gaiss/ūdens siltumsūkħa lietderības koeficients: COP ir 2 3,5, pie zemākiem rādītājiem strauji pieaug tā elektroenerăijas patēriħš. Reversās gaiss/ūdens siltumsūkħu sistēmas var izmantot arī vasarā kā dzesēšanas sistēmas. Gaiss/gaiss siltumsūkħu sistēmas Gaiss/gaiss siltumsūkħu sistēmā kā siltuma enerăijas ieguves avots tiek izmantots ārtelpas gaiss un ēkā caur gaisa cauruĝvadiem siltums tiek piegādāts gala patērētājam. Šādas sistēmas Latvijas klimatiskajos apstākĝos nav ieteicams izmantot, jo gaisa kustības ātrums, kas nerada diskomfortu cilvēkam no gaisa apkures sistēmas ir 0,2 0,5 m/s, ko ir salīdzinoši grūti ievērot, izmantojot šāda veida iekārtas. SiltumsūkĦu pielietojums Dobeles novadā SiltumsūkĦu apkures risinājumus galvenokārt ir vērts izbūvēt vietās, kur kā kurināmais tiek izmantotas akmeħogles un malka. Katrā vietā, izvēloties izmantot siltumsūkni siltumapgādē, jāizvērtē, vai ir pieejams nepieciešamās jaudas un kvalitātes (sprieguma stabilitātes) elektroenerăijas pieslēgums. Mazāk izdevīgi tas ir vietās, kur atrodas sistēmas ar augstas efektivitātes gāzes apkures iekārtām, piemēram, kā Kaėenieku ciemā novietotajā Annenieku pamatskolā un PII RiekstiĦš, jo esošo iekārtu lietderības koeficients ir salīdzinoši augsts. Kā siltumavotus ieteicams izmantot ăeotermijas zondes līdz 400m dziĝumam, kas, lai gan ir dārgākas par kolektoriem, ir visefektīvākais siltumavots, ko var izmantot gan siltumapgādē, gan dzesēšanā. Prasa pietiekami maz zemes platības attiecībā pret horizontālo zemes kolektoru un darbojas stabilākā temperatūras režīmā. ěoti labi piemērojams pagastu ēku siltumapgādē. Pilsētas vidē šādi risinājumi ir kompleksi jāizvērtē, ir sarežăītāk izbūvēt šādas sistēmas saistībā ar citu inženierkomunikāciju izvietotojumu un dažādu ierobežojošo attālumu no ēku pamatiem, inženierkomunikācijām, aizsargjoslām ievērošanu. Būvējot jaunas ēkas ir vērts izvērtēt energopāĝu sistēmas pie nosacījuma, ja ēkai vispār pāĝu sistēma ir vajadzīga. 107

108 Esošu ēku siltumapgādes sistēmās ir gana lietderīgi izmantot gaiss/ūdens siltumsūkni bivalentā sistēmā, kas dod ievērojamu siltumenerăijas ietaupījumu ēkas energoapgādē pie vidējās apkures sezonas āra gaisa temperatūras. Šos siltumsūkħus var izvietot uz ēku jumtiem, ievērojot tehnoloăiskās prasības un projektēšanas normas. Jebkuru siltumsūkħu sistēmu var iebūvēt tā, ka nav nepieciešams iejaukties esošajos siltummezglos. Katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišėi, jo tas ir saistīts ar dažāda veida apkures veidu cauruĝvadu sistēmām viencauruĝu sistēma vai divcauruĝu sistēma. Ir gadījumi, kad dažādu rekonstrukciju posmos ēkā ir izveidojusies situācija, kad ir abas sistēmas gan viencauruĝu sistēma, gan divcauruĝu sistēma. Šādi gadījumi ir reti, lai gan sastopami (piemēram, Dobeles 1. vidusskolā) un šādos gadījumos ir vajadzīga apkures sistēmas pārbūve. Turpinājumā aprakstīts siltumsūkħu pielietojuma piemērs uz apsekotās pirmsskolas izglītības iestāds ReikstiĦš, Kaėenieku ciemā, parauga. Šeit ir apskatīta siltumsūkħa efektivitāte Ħemot vērā faktoru, ka ir sakārtota esošā iekšējā apkures sistēma. Kā minēts, siltumsūkħu uzstādīšana objektos, kuros jau pastāv augstas efektivitātes gāzes apkures sistēmas, ir daudz grūtāk pierādāma, nekā objektos ar malkas un ogĝu apkuri, tāpēc izvēlēts ir tieši šis gadījums. Šeit gan jāpiemin, ka izvēlētie objekti ilustrē siltumsūkħu sistēmas tehnoloăiskos un ekonomiskos aspektus, taču nebūt nenozīmē, ka šie objekti ir piemērotākie siltumsūkħu uzstādīšanai, izejot no ēkas ilgtermiħa funkcionālā pielietojuma aspektiem. Pirmsskolas izglītības iestāde RiekstiĦš, Skolas ielā 6a,, Kaėenieki, Annenieku pag. Ēkas kopējā platībā 2000 m 2. Ēka nosiltināta gadā. Šobrīd, kā kurināmais siltumapgādē tiek izmantota dabasgāze. Ēkā ir izbūvēts siltummezgls, kurā siltumenerăijas ražošanas avots ir Junkers apkures katls Cerapur Maxx ar siltumjaudas diapazonu 14,6 95 kw. Šī iekārta ir augstvērtīga iekārta ar augstu efektivitātes koeficientu: Lietderības koeficients gāzes sadegšanai pie augstām apkures sistēmas temperatūrām (darba režīms C) ir 97%, pie zemām apkures sistēmas darba temperatūrām ( C) tā darbojās kondensācijas režīmā un no dūmgāzēm tiek atgūti 15% siltumenerăijas tabulā sniegti dati par gāzes patēriħu un patērēto siltumenerăiju (MWh) no gada janvāra līdz gada maijam tabula. PII RiekstiĦš gāzes un siltumenerăijas patēriħš 2011./2012. gada sezonā Gads Gāzes patēriħš un patērētās siltumenerăijas daudzums mēnesis Gāzes daudzums m 3 Saražotā siltumenerăija MWh oktobris , novembris ,08 decembris ,13 janvāris , februāris ,58 marts ,39 aprīlis ,43 maijs 100 1,03 Kopā: ,28 Avots: Dobeles novada pašvaldība 108

109 Pēc A/S Latvijas Gāze tarifu datiem, cena par dabasgāzi gada novembrī gāzes patērētājiem līdz m 3 par 1000 m 3 bija Ls 204,39, izmaksas par dabasgāzi apkures sezonā sastāda Ls /2013. gada apkures sezonas prognozējamās izmaksas palielināsies. Šobrīd (2012. gada novembris) gāzes tarifs patērētājiem līdz m 3 par 1000m 3 ir Ls 343,29. Apkures prognozējamās izmaksas par dabasgāzi sastāda Ls par apkures sezonu. Skolas apkures iekārtas darba stundu skaits apkures sezonā sastāda 1075 darba stundas, kas ir aptuveni viena ceturtā daĝa no apkures sezonas laika. Apkures vidējā siltumslodze uz 1 m 2 apkures sezonā sastāda vidēji 63,1 kwh/m 2 pēc sniegtajiem patēriħa datiem. Ēkai pie -22,3 0 C, kas ir augstākā vidējā piecu dienu gaisa temperatūra Dobelē, vajadzīgā apkures iekārtas jauda ir 43,3 kw siltumjaudas. Pilnībā pielietojot siltumsūkni ēkas siltumapgādē, energoresursu patēriħš, izmantojot ăeotermālās zondes līdz 100m dziĝumam, var būt šāds: Iekārtas siltumjauda 43,3 kw, pie nosacījuma, ka iekšējie apkures tīkli pilnībā atbilst siltumsūkħa prasībām un spēj nodrošināt siltumatdevi pie zemām apkures sistēmas darba temperatūrām. Vidējais apkures sezonas COP = 4; Iegūstamais siltums no ăeotermālajiem urbumiem: 32,46 kw, kompresora jauda 10,82 kw Vajadzīgais ăeotermālo zondu skaits: 5 pa 100 m katra. AizĦemamā urbumu aizsargjoslas platība 600 m 2. Apkures sistēmas darba stundu skaits pēc esošajiem izejas datiem: 1075 darba stundas. Elektrības vidējais patēriħš apkures sezonā, kad apkures sistēma strādā ar pusi no darba slodzes: 5815 kwhx0,10 = 581,57 Ls Bargākajā ziemas mēnesī rēėins var sastādīt Ls 352 Piemērs: Vidējais gāzes patēriħš par pagājušo sezonu ēkā ir 1556 m 3 mēnesī, kas sastāda izmaksas par dabasgāzi 534,15 Ls ar PVN. SiltumsūkĦa elektrības vidējais patēriħš mēnesī sastāda 855 kwhx0,10= 85,525 Ls ar PVN. Zemes kolektoram var sasniegt šādus pašus rādītājus, pie nepieciešamās platības 1298,4 m 2. Nepareizi izbūvēta kolektora vai arī citu neparedzētu sarežăījumu gadījumā elektrības patēriħš var pieaugt līdz 2 reizēm un tas summāri veido 1160 Ls. SiltumsūkĦa aptuvenās izbūves izmaksas fundamentāli iejaucoties apkures sistēmā sastāda Ls 1300 ar PVN par 1 kw siltumjaudas. Neiejaucoties apkures sistēmas tīklos izmaksas ir Ls 1000 ar PVN par 1 kw siltumjaudas. Dati precizējami pēc detalizētiem siltumtehniskajiem aprēėiniem tehniskās projektēšanas ievaros, tajā skaitā Ħemot vērā grunts īpatnības, utt. Siltumsūknim, kas darbojas no horizontālā zemes kolektora izbūves izmaksas var būt par 15% zemākas vai vienādas, tas atkarīgs no grunts sastāva un iegūstamajai siltumjaudai no 1 m 2, zemes kolektora garums var būt trīs reizes garāks par zondes izvērstu garumu. Ăeotermālo zondu gadījumā ir paredzama daudz stabilāka darbība, neatkarīgi no atmosfēras apstākĝiem, ko nevar garantēt zemes kolektora gadījumā. Secināms, ka pat nelabvēlīgāko apstākĝu sakritības gadījumā, izmaksas par elektroenerăiju (1160 Ls apkures sezonā) ir mazākas par dabasgāzes apkures sistēmas izmaksām Ls. SiltumsūkĦa izbūves izmaksas sastādītu līdz 56 tūkst. Ls, aptuvens atmaksāšanās periods bez līdzfinansējuma 18 gadi pie 109

110 nelabvēlīgākā scenārija, 9 gadi optimāli konstruētas siltumsūkħu sistēmas gadījumā. Ja siltumsūkħu uzstādīšanai pieejams līdzfinansējums, atmaksāšanās periods ir vēl īsāks Pašvaldības ēku energoefektivitāte un tās paaugstināšanas iespējas Šajā apakšnodaĝā izvērtēts kompleksāks pasākumu kopums pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Ja iepriekšējā apakšnodaĝā tika analizētas decentralizētās siltumapgādes ēku tipiskās problēmas un to risinājumi, tad šajā padziĝināti izvērtēta arī norobežojošo konstrukciju siltumnoturības paaugstināšana. Sākumā apkopoti tipiskie iemesli, kādēĝ Latvijā veiktajos energoefektivitātes projektos prakses rezultāti neatbilst projektētajiem. Tālāk apkopoti rezultāti 10 Dobeles pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabojumu izvērtējumam. Būtiskākie aspekti energoefektivitātes prakses atbilstībai projektētajam Nepilnīgi izstrādāti vienkāršotās renovācijas projekti ir tipiska problēma Latvijas situācijā, jo pirmkārt, normatīvo aktu prasības un energoefektivitātes rādītāju paaugstinājums nereti tiek interpretēti pavirši un pārāk neprecīzi, un otrkārt, daudzi speciālisti projektu sagatavo savā šaurajā specializācijā, nerēėinoties ar pārējo ēkas energoefektivitāti ietekmējošo elementu stāvokli. 30 Kvalitātes problēmas siltinājuma uzstādīšanā. Pētījums par reālo ēku energoefektivitāti pēc siltināšanas pasākumiem 31 uzrādīja, ka no 13 apsekotajām ēkām vidēji enerăijas patēriħš pēc rekonstrukcijas samazinājies par 25%, taču pēc projektētā bija paredzēti 50%. Kā viens no galvenajiem iemesliem (ap 15%) izrādījās neblīva siltinājuma pielīmēšana pie sienas (ar līmi noklājot tikai atsevišėas vietas, nevis visu plakni). Eksperti uzsver arī citu elementu nekvalitatīvu uzstādīšanu, piemēram, neblīva aizsarglīmlentas uzklāšana siltinājumam spraugā starp logu un aili, u.c. Lietošanas paradumu maiħa. Augstāk minētais pētījums uzrādīja, ka otrs būtiskākais iemesls (10%) bija augstākas temperatūras uzturēšana telpās pēc rekonstrukcijas. Pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabojumu detalizēta analīze Pētījuma ietvaros tika veikts 10 esošo pašvaldības ēku energoefektivitātes stāvokĝa novērtējums un sniegtas rekomendācijas tās paaugstināšanai, sniedzot arī šādu rekomendējamo pasākumu izmaksu aplēses. Tabulā apkopota informācija par apsekotajām ēkām. 30 Kā projektos iekĝaut energoefektivitāti, Latvijas Arhitektūra, Žogla G., Blumberga A. In-Situ Heat Flow Measurements Before and after Energy Efficiency Measures in Apartment Buildings in Latvia // Dynamic Methods for Building Energy Assessment - proceedings, BeĜăija, Brussels, oktobris, lpp. 110

111 Objekts Mežinieku pamatskolas vecais korpuss CeriĦu iela 2, Jaunbērze Bikstu pagasta pārvaldes ēka PII Spodrītis vecais korpuss; ZaĜā iela 22, Dobele Brīvības iela 15, Dobelē E.FrancmaĦa iela 5, Dobele tabula. Detalizēti apsekoto Dobeles pašvaldības ēku infrastruktūra Ēkas/korpusa funkcija Būvn./ Ēkas Līdz šim veiktie rekonstr. platība energoefektivitātes pasākumi gads Mežinieku pamatskola Logu nomaiħa uz PVC ar stikla paketēm Jaunbērzes pagasta Fasādes nosiltināšana. DaĜēja logu pašvaldības pārvaldes nomaiħa uz PVC ar stikla paketēm ēka - klubs Pašvaldības pārvaldes Logu un ārdurvju nomaiħa uz PVC ēka 1992 ar stikla paketēm, gadā - apkures cauruĝvadu un radiatoru Bērnu dārzs Logu un ārdurvju nomaiħa uz PVC 1975 ar stikla paketēm. Gāzes apkure ar automatizācijas un vadības sistēmu Dobeles novada Logu un ārdurvju nomaiħa uz PVC pašvaldība, Dobeles ar stikla paketēm, izħemot pašvaldības policija pagrabstāva daĝu Dobeles sporta skola Ēkas logu un ārdurvju nomaiħa uz PVC ar stikla paketēm izħemot ieejas foajē. Brīvības iela 7, Dobele Dobeles Pieaugušo Logu un ārdurvju nomaiħa uz PVC izglītības un ar stikla paketēm uzħēmējdarbības atbalsta centrs, Dobeles muzejs Brīvības iela 11, Dobeles sociālais DaĜēja logu nomaiħa uz PVC ar Dobelē dienests, 1985 stikla paketēm Dobeles Bērnu un jauniešu centrs Brīvības iela 11a, Dobeles sociālais Ēkas logu un ārdurvju nomaiħa uz Dobelē dienests 1975 PVC ar stikla paketēm E.FrancmaĦa iela 2, Dobele Kino teātris Zemāk (tabula un tekstā) apkopoti katra objekta novērtējuma galvenie rezultāti un veicamie darbi, bet detalizētu energoefektivitātes pasākumu plāna izstrādes novērtējumus skatīt 7. pielikumā. 111

112 tabula. Veicamie energoefektivitātes uzlabošanas darbi apsekotajās ēkās Objekts Mežinieku pamatskola Jaunbērzes pašv. Bikstu pašv. Spodrītis p.i.i. Brīvības 15 E.FrancmaĦa 5 Brīvības 7 Brīvības 11 Brīvības11a E.FrancmaĦa 2 Veicamie darbi Ārsienu siltināšana Pārseguma siltināšana Jumta rekonstrukcija vai nomaiħa Logi Durvis Ventilācijas sistēma CauruĜvadu siltināšana Lietus ūdens novadīšana Apkures modernizācija Apkures sistēmas skalošana Apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža Mežinieku pamatskolas vecais korpuss, kas atrodas Jaunbērzes pagasta Dobeles novadā ir 19. gs. celta divstāvu ēka ar mansardu. Būve konstruktīvi ir stabila, bez būtiskiem nesošo konstrukciju bojājumiem. Ēka nav siltināta, bet celtnes logi nomainīti uz PVC pakešu logiem ar apmierinošu siltumvadāmības pretestību. Lai nodrošinātu pietiekošu gaisa cirkulāciju, būtu veicama ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, uzstādot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Būtu jāveic ārsienu, pamatu mūra un mansardstāva bēniħu telpas siltināšana. Apmēram pirms 3 gadiem līdz ar jaunā korpusa rekonstrukcijas darbiem, tika veikta ēkas vecā korpusa karstā ūdens cauruĝvadu un apkures sistēmas cauruĝvadu pārbūve. Ēkai būtu jānomaina mūsdienās novecojušais azbestcementa šīfera lokšħu jumts. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu aplēse, lai nodrošinātu ēkas tehniskā stāvokĝa līdzvērtīgumu jaunuzceltai būvei ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un jumta maiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana un durvju nomaiħa. Paaugstinātas energoefektivitātes nodrošināšanas darbi ietvertu pārseguma papildsiltināšanu un kvalitatīvāku ārdurvju ielikšanu Ls apjomā. Papildus šīm izmaksām ventilācijas sistēmas izveide izmaksātu orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. 112

113 Jaunbērzes pagasta pašvaldības pārvaldes ēka klubs, Jaunbērzē, CeriĦu ielā 2 atrodas Padomju laika divstāvu ēkā ar pagrabstāvu. Ēkā atrodas pašvaldības pārvaldes telpas, klubs, pasts, veikals un informācijas centrs. Nosiltināta ir tikai ēkas kultūras nama daĝas fasāde. Būtu jāsiltina pārējās sienas, pamatu mūri, (arī zem zemes daĝā) un 2. stāva pārseguma - jumta daĝa. Logu un fasādes ārdurvis nomainīti uz PVC ar stikla paketēm, taču tā rezultātā telpās gaisa apmaiħa nav pietiekoša. Tāpēc būtu jāveic ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, ierīkojot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Iepriekš vēdināšanas iekārtas bija uzstādītas tikai kultūras nama zālē, bet šobrīd tās jau ir novecojušas un nedarbojas. Ēkā nav cauruĝvadu ar karstā ūdens padevi, bet saimniecības vajadzībām uzstādīts ūdens uzsildīšanas boilers, tādēĝ būtu jāizstrādā karstā ūdens vada montāžas shēma, un attiecīgi jāparedz siltā ūdens ievada un siltummezgla cauruĝvadu siltinājuma ierīkošana ar blīvu cauruĝvada izolācijas akmensvati pievadam 45m garumā. Ēkā ierīkota gāzes apkure, taču apkures sistēmas cauruĝvadi ir novecojuši, tādēĝ būtu jāveic apkures sistēmas cauruĝvadu un veco radiatoru detalizēts novērtējums un bojāto elementu nomaiħa, kā arī būtu jāveic apkures sistēmas skalošana, lai atbrīvotos no kaĝėakmens nosēdumiem, tādejādi paaugstinot siltumnesēja efektivitāti. Tāpat rekomendējama apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža. Aptuvenā ēkas būvizmaksu aplēse investīciju plānošanai, lai nodrošinātu ēkas tehnisko stāvokli, kas būtu līdzvērtīga jaunuzceltai ēkai ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un jumta maiħa Ls, kā arī nenomainīto logu nomaiħa uz PVC pakešu logiem Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana, jumta nomaiħa, kā arī logu un durvju nomaiħa. Paaugstinātas energoefektivitātes nodrošināšanas darbi ietvertu pārseguma papildsiltināšanu Ls apjomā. Papildus šīm izmaksām ventilācijas sistēmas izveide izmaksātu orientējoši Ls, bet apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Bikstu pagasta pārvaldes p ēkā atrodas pašvaldības pārvaldes telpas, pasts, feldšerpunkts un bibliotēka. Tā ir deviħdesmito gadu sākumā celta ėieăeĝu mūra paneĝu ēka. Mūsdienās šīs celtnes nenesošo ārsienu biezums, plaisas robežlīnijā un logu pārsedzēs neatbilst būvniecības normatīvajiem aktiem. Ēka nav siltināta, izħemot pārsegumus pasta un feldšerpunkta daĝā. TādēĜ būtu jāveic siltināšana būves sienām un pārējo daĝu jumta pārsedzei. Logi un durvis nomainīti uz PVC pakešu logiem un durvīm, taču tā rezultātā gaisa apmaiħa telpās nav pietiekoša un būtu veicama ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, ierīkojot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Tikai vienā no ēkas daĝām saimniecības vajadzībām uzstādīts ūdens uzsildīšanas boilers, tādēĝ būtu jāveic ūdens cauruĝvada izbūve no centrālapkures katlu telpas pārējās ēkas daĝās, kā arī tā siltināšana. Centrālapkures katlu telpā būtu jāuzstāda ūdens uzsildīšanas tvertne. Šobrīd ēkā ir malkas apkure bez automatizācijas režīma, taču, tā kā cauruĝvadi un radiatori tika nomainīti gadā un tie atrodas labā tehniskā stāvoklī, lietderīgi būtu veikt apsaistes sistēmas modernizāciju ar termovārstu un vadības bloku montāžu. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu aplēse, lai nodrošinātu ēkas tehnisko stāvokli, kas būtu līdzīgs jaunuzceltai ēkai ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un jumta maiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana un jumta nomaiħa. Paaugstinātas energoefektivitātes nodrošināšanas darbi ietvertu pārseguma papildsiltināšanu Ls 113

114 apjomā. Papildus šīm izmaksām ventilācijas sistēmas izveide izmaksātu orientējoši Ls, bet apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Pirmsskolas izglītības iestādes Spodrītis, ZaĜā ielā 22, Dobelē, vecais korpuss ir Padomju laikos celta divstāvu silikāta ėieăeĝu ēka. Būvei būtu jāveic ārsienu, pamatu mūra un otrā stāva pārseguma siltināšana bēniħu telpā. Būtu jāmaina vecais azbestcementa šīfera lokšħu jumta segums. Ēkai visi logi un durvis ir nomainīti uz PVC pakešu logiem un durvīm, taču tā rezultātā gaisa apmaiħa telpās nav pietiekoša un būtu veicama ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, uzstādot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Ēkā labā stāvoklī ir automatizētas vadības gāzes apkures sistēma, taču būvē nav nodrošināta vienmērīga siltuma sadale pa visiem ēkas stāviem, tāpēc paredzama apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža. Telpās uzstādīts karstā ūdens boilers, taču tā jauda nav pietiekoša. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu aplēse, lai nodrošinātu ēkas tehniskā stāvokĝa līdzvērtīgumu jaunuzceltai būvei ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un jumta maiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana. Paaugstinātas energoefektivitātes nodrošināšanas darbi ietvertu pārseguma papildsiltināšanu Ls apjomā. Papildus šīm izmaksām ventilācijas sistēmas izveide izmaksātu orientējoši Ls, bet apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Pašvaldības pārvalde un policija, Brīvības ielā 15, Dobelē atrodas Padomju laika ėieăeĝu mūra četrstāvu ēkā ar pagrabu. Šeit būtu jāveic ārsienu, pamatu mūra siltināšanu (arī zemzemes daĝā) un pārseguma siltināšana bēniħu telpā. Būtu jānomaina vecais azbesta šīfera lokšħu jumta segums. Visi ēkas logi un ārdurvis nomainīti uz PVC pakešu logiem un durvīm, izħemot pagrabstāva daĝu, taču tā rezultātā gaisa apmaiħa telpās nav pietiekoša un būtu jāveic ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, ierīkojot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Telpu uzkopšanas un sanitārā mezgla vajadzībām karstais ūdens tiek uzsildīts elektriskajā ūdens boileri. Ēkas apkures sistēma pieslēgta pie pilsētas centrālapkures sistēmas. Siltummezgls ar vadības bloku atrodas pagrabstāva telpā, taču apkures cauruĝvadi nav siltināti. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu tāme, lai nodrošinātu ēkas tehnisko stāvokli, kas būtu līdzīgs jaunuzceltai ēkai Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un jumta maiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana. Paaugstinātas energoefektivitātes nodrošināšanas darbi ietvertu pārseguma papildsiltināšanu Ls apjomā. Papildus šīm izmaksām ventilācijas sistēmas izveide izmaksātu orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Dobeles sporta skola, E. FrancmaĦa ielā 5, Dobelē ir Padomju laikā celta divstāvu ėieăeĝu mūra ēka bez siltinājuma, tādēĝ būtu jāveic ārsienu, pamatu mūra un pēdējā stāva pārseguma siltināšana ar plaisu hermetizēšanu un lietus ūdens novadīšanas sistēmas rekonstrukciju. Ēkas logi un ārdurvis nomainīti uz PVC pakešu logiem un durvīm, izħemot ieejas foajē pie ieejas. Ventilācijas iekārta ir uzstādīta tikai būves 114

115 svaru zālē, pārējās telpās gaisa cirkulācija nav pietiekama, tāpēc visā ēkā būtu jāveic ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, uzstādot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Visās ēkas telpās izbūvēti karstā ūdens cauruĝvadi. Ēka pieslēgta pilsētas centrālapkures sistēmai, sistēmas vadības bloks pieslēgts āra temperatūras uztvērējam. Lielākā daĝa apkures sistēmas cauruĝvadu un radiatoru uzstādīti gadā, tāpēc karstā ūdens un apkures cauruĝvadus nepieciešams detalizēti apsekot un veikt kaĝėakmens nosēdumu skalošanu, kā arī veikt apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāžu. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu aplēse, lai nodrošinātu ēkas tehniskā stāvokĝa līdzvērtīgumu jaunuzceltai būvei ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un jumta maiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana, kā arī jumta nomaiħa. Paaugstinātas energoefektivitātes nodrošināšanas darbi ietvertu pārseguma papildsiltināšanu Ls apjomā. Papildus šīm izmaksām ventilācijas sistēmas izveide izmaksātu orientējoši Ls, bet apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Dobeles Pieaugušo izglītības un uzħēmējdarbības atbalsta centrs, Dobeles muzejs, Dobelē, Brīvības ielā 7, 7 atrodas Padomju laika četrstāvu ēkā. Ēkas logi un ārdurvis ir nomainīti uz PVC pakešu logiem un durvīm ar apmierinošu siltumvadāmības pretestību, taču tā rezultātā gaisa apmaiħa telpās nav pietiekoša, tādēĝ būtu veicama ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, ierīkojot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Bez tam būtu jāveic ārsienu, pamatu mūra un pēdējā stāva pārseguma siltināšana. Karstā ūdens un apkures cauruĝvadu ekspluatācijas turpināšanai jāveic detalizēts novērtējums un skalošana, kā arī apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu tāme, lai nodrošinātu ēkas tehnisko stāvokli, kas būtu līdzīgs jaunuzceltai ēkai ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un jumta maiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana, kā arī jumta nomaiħa. Paaugstinātas energoefektivitātes nodrošināšanas darbi ietvertu pārseguma papildsiltināšanu 5 415Ls apjomā. Papildus šīm izmaksām ventilācijas sistēmas izveide izmaksātu orientējoši Ls, bet apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Dobeles sociālais dienests un Dobeles Bērnu un jauniešu centrs, Brīvības iela 11, Dobelē atrodas astoħdesmito gadu silikāta ėieăeĝu divstāvu ēkā ar pagrabstāvu. Ēkai būtu nepieciešama ārsienu siltināšana, ieskaitot pamatu mūra siltināšanu (arī zem zemes daĝā), kā arī pārseguma papildsiltināšana. Visi ēkas logi ir nomainīti uz PVC stikla pakešu logiem, izħemot ēkas gala sienas daĝu, kur palikuši vecie koka konstrukcijas logi. Līdz ar logu nomaiħu gaisa apmaiħa telpās nav pietiekoša, tādēĝ būtu jāveic ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, uzstādot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Lietderīgi būtu nomainīt atlikušos logus un ārdurvis. Ēka pieslēgta pilsētas centrālapkures sistēmai. Būves pagrabstāvā ierīkots siltummezgls ar vadības bloku un āra gaisa temperatūras uztvērēju. Karstā ūdens un apkures sistēmas cauruĝvadi ir novecojuši, tādēĝ nepieciešama detalizēta to apsekošana un nepieciešamības gadījumā novecojušo elementu nomaiħa, veicot cauruĝvada siltināšanu. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu aplēse, lai nodrošinātu ēkas tehniskā stāvokĝa līdzvērtīgumu 115

116 jaunuzceltai būvei ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un logu maiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana, kā arī logu un durvju nomaiħa. Papildus šīm izmaksām paredzama ventilācijas sistēmas uzlabošana, bet apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Sociālās aprūpes ēka Brīvības iela 11a, Dobelē ir savienota ar ēku Brīvības ielā 11. Tā ir septiħdesmitajos gados celta divstāvu ēka ar pagrabu, veidota no silikāta ėieăeĝiem, koka konstrukcijas stāvbūves un brandmūra. Būtu nepieciešama ārsienu, pamatu mūra (arī zem zemes daĝā) siltināšana, kā arī pārseguma papildsiltināšana.. DaĜa jumta ir azbestcementa šīfera lokšħu segums, kuru būtu jānomaina. Logi un durvis nomainīti uz PVC pakešu logiem un durvīm, taču tā rezultātā gaisa apmaiħa telpās nav pietiekoša un būtu jāveic ventilācijas sistēmas rekonstrukcija, ierīkojot piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju. Tāpat kā blakus esošajā ēkā, te nepieciešama detalizēta cauruĝvadu apsekošana un nomaiħa, kur tas nepieciešams, veicot cauruĝvada siltināšanu. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu tāme, lai nodrošinātu ēkas tehnisko stāvokli, kas būtu līdzīgs jaunuzceltai ēkai ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls un daĝas no jumta maiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana. Papildus šīm izmaksām ventilācijas sistēmas izveide izmaksātu orientējoši Ls, bet apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Kino teātris E. FrancmaĦa ielā 2, Dobelē ir gadā celta divstāvu ėieăeĝu mūra ēka ar pagrabstāvu, kas šobrīd netiek ekspluatēta. Ēkā ir koka pārsegumi, azbestcementa šīfera lokšħu jumta segums, tā nav siltināta. Visi ēkas logi un durvis atrodas neapmierinošā stāvoklī. Karstā ūdens un apkures sistēma ir novecojusi un nav pieslēgtas ekspluatācijai. Būtu nepieciešama ārsienu un jumta siltināšana bēniħu telpā, jumta, logu, durvju un ventilācijas sistēmas nomaiħa, kā arī karstā ūdens un apkures sistēmas revīzija. Aptuvenā investīciju plānošanas būvizmaksu aplēse, lai nodrošinātu ēkas tehniskā stāvokĝa līdzvērtīgumu jaunuzceltai būvei ir Ls, no kurām būtiskākās izmaksas veido ārsienu siltināšana Ls, pārseguma siltināšana Ls, jumta maiħa Ls, logu nomaiħa Ls un durvju nomaiħa Ls. Neatliekamie darbi ir pārseguma un sienu siltināšana, kā arī logu un durvju nomaiħa. Paaugstinātas energoefektivitātes nodrošināšanas darbi ietvertu pārseguma papildsiltināšanu Ls apjomā. Papildus šīm izmaksām paredzama ventilācijas sistēmas uzlabošana, bet apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža orientējoši Ls, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Visu apsekoto ēku kopējās energoefektivitātes uzlabojumu izmaksas pamatscenārijā veido Ls (tabula ). Augsts īpatsvars Ls jeb 93% no tām ir attiecināmas uz neatliekamiem pasākumiem, starp kuriem galvenie apjoma un izmaksu ziħā ir sienu un pārseguma siltināšanas darbi, logu un durvju maiħa un atsevišėos gadījumos arī jumta maiħa. 116

117 Visās ēkās novērotas ventilācijas problēmas un rekomendējama piespiedu ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju uzstādīšana. Izmaksu kopvērtējuma summās šīs izmaksas nav iekĝautas un tās katrā objektā atšėirsies, bet prognozējamā pievienojamā summa paredzama Ls apjomā. Tāpat kopvērtējuma tabulas rezultāti papildināmi ar apkures sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāžas izmaksām, kas rekomendējama 8 no 10 ēkām un paredzama orientējoši Ls apjomā, ko precīzāk varēs novērtēt pēc tehnisko darbu rasējumu izstrādes. Savukārt nedaudz paaugstinātas energoefektivitātes pasākumi (60 kwh/m 2 ), kas pārsvarā ietver biezāku pārseguma siltināšanas kārtu, kopā veido Ls, jeb tikai 7%, salīdzinot ar pamatscenāriju tabula. Apsekoto ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu izmaksu aplēses Energoefektitvitātes uzlabošanas pasākumu izmaksas, Ls Pamatscenārijā Nedaudz paaugstinātas Neatliekamie pasākumi energoefektivitātes (80 kwh/m 2 ) (60 kwh/m 2 ) Mežinieku pamatskola Jaunbērzes pašv Bikstu pašv PII Spodrītis Brīvības E. FrancmaĦa Brīvības Brīvības Brīvības 11a E. FrancmaĦa Kopā Balstoties uz apsekoto ēku novērtējumu var izdarīt secinājumu, ka pārējās pašvaldības ēkās energoefektivitātes uzlabošanai, visticamāk, jārēėinās ar sienu un pārsegumu siltināšanu un ventilācijas sistēmu uzstādīšanu. Jumta, logu, durvju, nomaiħa, kā arī apkures modifikācija, tajā skaitā sistēmas balansēšanas un regulēšanas aprīkojuma montāža, cauruĝvadu siltināšana un notekūdeħu novadīšana prom no pamatiem ir uzlabojumi, kas atkarīgi no konkrētās ēkas specifikas un tehniskā stāvokĝa. Secinājumi un rekomendācijas Apsekotajās decentralizētās siltumapgādes ēkās tipiskās problēmas siltumpārvades cauruĝvadu nepietiekoša siltumizolācija, nevienmērīga siltumnesēja plūsma dažādos ēkas stāvos/telpās un ventilācijas problēmas pēc PVC stikla pakešu logu uzstādīšanas. Par prioritāri veicamajiem darbiem apsekotajās decentralizētās siltumapgādes ēkās uzskatāma cauruĝvadu siltumizolācija, kas prasa relatīvi nelielus ieguldījumus. 117

118 Galvenās energoefektivitātes uzlabojumu izmaksu pozīcijas apsekotajās decentralizētās siltumapgādes ēkās veidotu ventilācijas sistēmas izbūve un cauruĝvadu nomaiħa, kur nepieciešams. Nesiltinātajās ēkās būtiskāko izmaksu pozīciju var veidot kopējie norobežojošo konstrukciju siltināšanas darbi. Apsekotajās zemas energoefektivitātes ēkās tipiskās problēmas saistītas ar sienu un pārsegumu siltināšanu un ventilācijas sistēmu uzstādīšanu. Galvenie neatliekamie pasākumi apsekotājās zemas energoefektivitātes ēkās ir sienu un pārseguma siltināšanas darbi, logu un durvju maiħa un atsevišėos gadījumos arī jumta maiħa. Galvenās izmaksu pozīcijas apsekotajās zemas energoefektivitātes ēkās veido sienu un pārsegumu siltināšana, kam seko ventilācijas sistēmas ierīkošana un jumta nomaiħa. Līdzšinējā pieredze Latvijas energoefektivitātes projektos liecina, ka pastiprināti jānovērtē sagatavoto energoefektivitātes projektu kvalitāte, gan aprēėinu precizitātē un atbilstībā reālai situācijai, gan atbilstībā citiem energoefektivitāti ietekmējošajiem ēkas elementiem. Tāpat līdzšinējā pieredze Latvijas energoefektivitātes projektos liecina, ka pastāv paaugstināts risks energoefektivitātes būvdarbu nepietiekošai kvalitātei, kas var būtiski ietekmēt energoefektivitātes rādītājus. Lai no tā izvairītos, rekomendējams laicīgi ieplānot paaugstinātu izpildes kontroli vai paaugstināta atbildības līmeħa ietveršanu sadarbības līgumā. ěoti būtiski ir izvērtēt energoefektivitāti kompleksi ar ēku funkciju un izmantojuma intensitāti, lai izvairītos no ieguldījumiem ēkās, kuras tiek izmantotas daĝēji un veiktie ieguldījumi vērtējami kā neefektīvi no lietotāju viedokĝa. Tāpēc vēlams izstrādāt vienotu pašvaldības nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas plānu. Lai kvalitatīvi analizētu pašvaldības ēku energoefektivitāti un sastādītu minēto energoefektivitātes plānu, jāparedz pašvaldības ēku energoauditu sastādīšana, energoefektivitātes analizēšana ar termogrāfijas palīdzību, detalizēta ēku apsekošana. 118

119 5. Citu atjaunojamo energoresursu pielietojuma potenciāls Dobeles novadā Par atjaunojamajiem energoresursiem tiek uzskatīti saules starojums, vējš, ūdens, biomasa, zemes siltums, viĝħi, un paisuma - bēguma procesi. Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana tiešā veidā neietekmē saimniecības energoefektivitāti, taču tā palīdz sasniegt tos pašus mērėus izmaksu un ietekmes uz vidi samazināšanu. Līdzīgi kā energoefektivitātes uzlabojumu izvērtējuma gadījumā, arī AER risinājumiem tradicionāli paredzamas ievērojamas sākotnējās izmaksas, kuru atmaksāšanās periods galvenokārt atkarīgs no fosilo avotu enerăijas cenu pieauguma tempa. Atšėirībā no energoefektivitātes risinājumiem, AER novērojama lielāka tiešā ietekme uz apkārtējo vidi, un šis ir viens no galvenajiem argumentācijas instrumentiem un bremzējošajiem faktoriem AER attīstībā, jo pamatoti jāizvērtē dažādi pozitīvās un negatīvās ietekmes faktori un to bilance salīdzināmās vienībās. Lēmumu pieħemšanu papildus sarežăī risinājumu mēroga izvēle, kas sniedzas amplitūdā no vienas mājsaimniecības līdz visas Latvijas un vēl tālākai energoapgādei. Plaša mēroga risinājumiem neizbēgamais faktors kas ietekmē, vai kam vajadzētu ietekmēt lēmumu pieħemšanu, ir saimnieciskās un sociālās izmaiħas reăionā, kas paredzamas kā AER pasākumu ilgtermiħa blakusefekts. Turklāt, praktiski visās Latvijas apstākĝiem raksturīgajās AER jomās Dobeles novadā vērojams būtisks energopotenciāls, līdz ar to veiksmīgu attīstības izvēli nosaka līdzsvarota visu minēto aspektu izvērtēšana. Situācijas raksturojums Dobeles novadā un līdzšinējo pētījumu rezultāti Elektroapgādi Dobeles novadā nodrošina Latvenergo pieslēguma tīkli, savukārt siltumapgāde ir fragmentēta. Galvenais siltumenerăijas ražotājs Dobeles pilsētā, Krimūnu un Zebrenes pagastā ir pašvaldības kapitālsabiedrības uzħēmums SIA Dobeles enerăija, kas pārvalda vairākas siltuma un koăenerācijas stacijas (detalizētāk skatīt nodaĝā 1.3.) Visās katlu mājās Dobeles pilsētā kā kurināmo izmanto tikai dabas gāzi. Kopumā siltumapgādi novadā nodrošina izmantojot gan centralizēto siltumapgādes sistēmu, gan vietējo siltumapgādi, taču pārsvarā pagastu iedzīvotāji apkuri veic individuāli. Novadā darbojas divas biogāzes stacijas SIA Bio Auri Auru pagasta Ėirpēnos un SIA Bio Ziedi Dobeles pagasta Aizstrautniekos ar 4,3 MW jaudu, kas tiek prezentēta kā lielākā Baltijā. Tajās elektrības ieguvei koăenerācijas režīmā tiek izmantoti lauksaimniecības produkti (kukurūza, skābbarība u.t.t) un kūtsmēsli. Līdzšinējie pētījumi (Zemgales reăiona atjaunojamo enerăijas resursu (AER) potenciāla analīze, Atjaunojamās enerăijas resursu (AER) ražošanas un popularizēšanas plāns un Ilgtspējīgas enerăētikas rīcības plāns Zemgales reăionam) savos novērtējumos un secinājumos uzsver vairākus aspektus: Koksnes un tās produktu un hidroresursu izmantošana jau dotajā brīdī ir augsta un Ĝoti efektīva; salmu un lauksaimniecības biomasas produktu, ăeotermālo resursu un biodegvielas izmantošana varētu būt augsta, bet uz doto mirkli tā nav apgūta; savukārt vēja un solārās enerăijas izmantošana nav un tuvākajā laikā nebūs efektīva un lietderīga. Īpašu uzmanību tiek rekomendēts pievērst koăenerācijas staciju attīstīšanai, izmantojot salmu un lauksaimniecības biomasas AER. Galvenie iemesli šādai izvēlei identificēti relatīvi lielais lauksaimniecības zemju īpatsvars un līdz ar to arī pieejamais salmu daudzums (Zemgales reăionā 34% no visas Latvijas kopapjoma, jeb

120 899 tūkst. tonnas), kā arī citi lauksaimniecības blakusprodukti, relatīvi zemais vidējā vēja ātrums (4,7-5,4 m/s), solāro tehnoloăiju dārdzība, relatīvi neliels hidroresursu potenciāls. Pie radikālākajām iespējām minēta dziĝā ăeotermālā energoieguve, jo Zemgalē atrodas viena no divām Latvijas ăeotermālās anomālijas joslām, kur pazemes ūdeħi ir ar paaugstinātu temperatūru (potenciāli pat līdz 100 ºC 3 km dziĝumā). Šis AER situācijas novērtējums Zemgales reăionā kopumā attiecināms arī sašaurināti uz Dobeles novadu, it īpaši attiecībā uz lauksaimniecības zemju izmantošanu, jo Dobeles novadā ir relatīvi mazs mežu īpatsvars (29%). Hidroresursu izmantošanas iespējas vērtējamas kā nenozīmīgas, savukārt ăeotermālo anomāliju josla ar paaugstināto pazemes ūdeħu temperatūru šėērso tieši Dobeles novadu. ĥemot vērā Dobeles novada energoapgādes specifiku, kā arī līdzšinējo pētījumu rezultātus un globālo kontekstu, attiecībā uz AER attīstības plānošanu izceĝami šādi apsvērumi: - Kā problemātiskākā vieta AER attīstībai izceĝas Dobeles pilsēta, kur visa centralizētā siltumapgāde tiek nodrošināta ar dabasgāzi. ĥemot vērā, ka visas siltuma un koăenerācijas stacijas ir relatīvi nesen uzstādītas vai renovētas, paredzami nopietni sociālekonomiskie pretargumenti AER risinājumu alternatīvām Dobeles pilsētas siltumapgādē. Teorētiski pastāv iespēja esošajā infrastruktūrā izmantot biogāzi, bet tas atkarīgs no esošās infrastruktūras detalizēta savietojamības novērtējuma. Taču speciālistu atsauksmes par šādiem risinājumiem vispār, liecina, ka pāreja, pat ja būtu iespējama, paredzama tehnoloăiski un finansiāli riskanta. Kaut gan ilgtermiħā, pēc esošās jaunās infrastruktūras nolietojuma rekomendējams izvērtēt priekšrocības un trūkumus pārejai uz alternatīviem energoresursiem, vidējā termiħā galveno uzmanību būtu rekomendējams fokusēt uz esošās infrastruktūras efektivitātes paaugstināšanas iespējām. Potenciāli ekonomiski izdevīgākais risinājums būtu sistēmas papildināšana ar triăenerācijas iekārtām, kas siltajā gada laikā ražotu aukstumu. Šīs iespējas novērtēšanai nepieciešams veikt apsekojumu gāzes apkures katlumāju novietojuma areālā, nosakot, vai ir objekti, kam siltajā gadalaikā nepieciešamas dzesēšanas jaudas un kāds būtu to apmērs. Papildus rekomendējams regulāri sekot modernākajām uzlabojumu tehnoloăijām. Piemēram, šobrīd kā viens no Ĝoti perspektīviem risinājumiem tiek vērtēts aĝău plantāciju veidošana blakus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) izmešu avotiem, no kā tās tiek barotas. AĜăes ir visātrāk augošā biomasa, daudzas reizes pārsniedzot koku un kultūraugu augšanas ātrumu. Pārējās šīs tehnoloăijas būtiskākās priekšrocības ir pārtikai paredzēto lauksaimniecības zemju neizmantošana, gāzes stacijas ietekmes uz siltumnīcas efektu neitralizēšana, padarot to gandrīz līdzvērtīgu AER un iespējas aĝăes pārstrādāt biodegvielā, ar kuru atkal var aizvietot fosilo resursu kurināšanu un gūt ieħēmumus no realizācijas. Neskatoties uz to, ka pasaulē šobrīd darbojas jau relatīvi ievērojams daudzums šādu staciju, pagaidām gan vēl laboratorijās notiek aktīva aĝău kultūru modifikācija ar mērėi vēl uzlabot ātraudzības un energoatdeves kombināciju, taču ekonomiskie novērtējumi šādai sistēmai jau tagad tiek doti visnotaĝ pozitīvi. - Kaut gan, Ħemot vērā Dobeles novada raksturojumu un pētījumu rezultātus, biomasas izmantošanu koăenerācijas procesos novada energoapgādē var uzskatīt par prioritāro risinājumu ar sabalansētiem pieejamo resursu potenciālu un iegūstamās enerăijas izmaksām, Eiropas 120

121 līdzšinējās izmaksu pieredzes apkopojums uzrāda ievērojamu amplitūdu dažādu tehnoloăiju un biomasas resursu izmantošanā (detalizētāk skatīt sekojošajā sadaĝā par izmaksām). Kā būtiskākos izvērtējamos aspektus atbalstāmo tehnoloăiju un vietas izvēlē rekomendējams izvēlēt sekojošos: 1) koăenerācijas stacijas efektivitāti lielā mērā nosaka siltumenerăijas patēriħa stabilitāte, tādēĝ novietojumam pie ciematiem vai rūpnīcām ir liela priekšrocība; 2) ievērojot vides aizsardzības, ekonomiskos un sociālos aspektus priekšroka dodama tādām sistēmām, kas izmanto nevis primāro biomasu, kam nepieciešamas lauksaimniecības vai mežu platības, bet sekundāro augkopības, lopkopības, mežizstrādes produktus. Kā mazāk tradicionāls resurss minams notekūdeħu attīrīšanas dūħas. ĥemot vērā, ka līdzšinējos pētījumos tas praktiski nav izvērtēts, nodaĝā 5.5. veikts alternatīvas apskats. - Attiecībā uz saules un vēja enerăiju iepriekšējos pētījumos veiktie secinājumi par atbalsta nelietderību uzskatāmi kā pamatoti attiecībā uz centralizētas energoapgādes sistēmām, taču mūsdienu straujās tehnoloăiju un tirgus attīstības apstākĝos arvien vairāk Latvijā rodas piemēru par vēja un saules tehnoloăiju ekonomisko efektivitāti lokālos apstākĝos. Pagaidām gan nereti novērojama nepietiekoša lokālăeogrāfisko un funkcionālo apstākĝu izvērtēšana (piemēram, saules kolektori skolās, kur ēkas infrastruktūras noslodze vasarā ir minimāla), taču ir situācijas, kad ekonomiskais pamatojums var būt izteikts (piemēram, sporta halle, kur arī vasarā raksturīgs liels karstā ūdens patēriħš dušās). TādēĜ rekomendējams būtu sagatavot administratīvos/kompetences/finansiālos atbalsta mehānismus lokālu saules vai citu AER risinājumu ieviešanai. - Siltumapgāde lielā daĝā lauku viensētu gan distances, gan inerces, gan ekonomisku apsvērumu dēĝ, visdrīzāk, ilgi saglabāsies līdzšinējā malkas kurināšanas risinājuma ietvaros. TādēĜ kā optimālais mehānisms situācijas uzlabošanai būtu rekomendējams atbalstīt un veicināt pāreju uz energoefektīvākiem un mazāk piesārħojošiem apkures katliem (piemēram, kondensācijas; granulu) AER tehnoloăiju un enerăijas izmaksas Eiropas Savienības atbalsta pasākumu plānošanas vajadzībām izveidota datubāze un modelis Green-X, kura ietvaros veikts visu galveno AER veidu izmaksu detalizēts novērtējums. Rezultātu apkopojums atainots attēlos Izmaksās ietverti energoresursi, uzturēšana un investīcijas ar 15 gadu atmaksāšanās periodu. Attiecībā uz elektroenerăijas ražošanu viszemākās elektroenerăijas izmaksas, kas ir zem vidējās tirgus cenas, sasniedz biogāzes ražošana, kā arī bioatkritumu un cietās biomasas līdzkurināšanas sistēmas. Turpretī, saules paneĝu ražotā elektroenerăija ir ievērojami dārgāka par visiem citiem galvenajiem AER izmantošanas veidiem. 121

122 Attēls IlgtermiĦa marginālās elektroener oenerăijas izmaksas (2009. gadam) dažādiem AER risinājumiem ES valstīs, EUR/MWh Vējš, jūrā Vējš, krastā ViĜĦi Saules termālā Saules elektro (PV) Hidro, mazā Hidro, lielā Ăeotermālā Bioatkritumi Cietā biomasa Cietā biomasa līdzdedzinot Biogāze Avots: Financing Renewable Energy in the European Energy Market, Ecofys 2011 by order of: European Commission, DG Energy Centralizētajā siltumapgādē labākos rezultātus uzrāda biomasas enerăija, bet autonomajā apgādē malka un šėelda. Attēls IlgtermiĦa marginālās siltumenerăijas izmaksas (2009. gadam) dažādiem AER risinājumiem ES valstīs, EUR/ MWh Saules termālā, apkurei un ūdenim SiltumsūkĦi Kokskaidu granulas, lokāli Šėelda, lokāli Malka, lokāli Ăeotermālā, centrālapkure Biomasa, centrālapkure Avots: Financing Renewable Energy in the European Energy Market, Ecofys 2011by order of: European Commission, DG Energy No biodegvielām visas pagaidām izmaksā dārgāk, nekā fosilā degviela, bet bioetanols, mērot uz enerăijas vienību sasniedz labākos rādītājus. Attēls IlgtermiĦa marginālās transporta enerăijas izmaksas (2009. gadam) dažādiem AER risinājumiem ES valstīs, EUR/ MWh Biomasa šėidrumā Lignocelulozes bioetanols Bioetanols Biodīzelis 122

123 Avots: Financing Renewable Energy in the European Energy Market, Ecofys 2011by order of: European Commission, DG Energy Pielikumā pievienots detalizēts AER tehnoloăiju tehniski ekonomiskais pārskats, ietverot iekārtu uzstādīšanas un uzturēšanas izmaksas, kā arī efektivitātes, dzīves laika, un tipiskās jaudas rādītājus Ăeotermālā enerăija Ăeotermālā enerăija ir īpaši stabils atjaunojamais resurss, jo siltums pastāvīgi tiek starots no zemes dzīlēm, un katru gadu lietus un kūstošais sniegs papildus sagādā ūdeni ăeotermāliem rezervuāriem. Dažu ăeotermālo lauku rezervuāru ražība var būt stabila simtiem gadu. Ăeotermiju aplūko, to iedalot līdz 400 m dziĝumam un dziĝāk par 400 m. Pie pirmās grupas (līdz 400m dziĝumam) pieder: zemes grunts kolektori (vidējais dziĝums Latvijas apstākĝos no 1,2 2,00 m); ăeotermālās zondes, visbiežāk līdz 100m dziĝumam; energopāĝi ēku betona pāĝu konstrukcijās tiek iebūvētas caurules siltumenerăijas ieguvei no grunts; gruntsūdens urbumi - ūdens tiek izmantots kā siltumavots siltumsūkħa darbībai; gaisa vadu kolektoru sistēmas, izbūvētas zemē izmanto gaisa piesildīšanai ēku ventilācijas sistēmās; tehnoloăijas, kuras izmanto zemi, kā siltuma akumulatoru, lai ziemā uzkrāto siltumu izmantotu apsildes vajadzībām (tehnoloăiski bieži pārsedzas ar siltumsūkħu sistēmām, kuras vasarā tiek izmantotas ēku dzesēšanai) Pie otrās grupas (dziĝāk par 400 m) pieder: Hidrotermālās sistēmas, kurās izmanto zemes termālos ūdeħus. No zemes dzīlēm tiek izsūknēts jau silts ūdens un caur otru urbumu, noħemot siltumu, tiek atgriezts atpakaĝ zemes dzīlēs. Šādu tehnoloăiju var izmantot vietās, kur šādi pazemes termālie ūdens slāħi ir sastopami. Petrotermālās sistēmas tiek iegūts gan siltums, gan ražota elektroenerăija. Zemē tiek iesūknēts auksts ūdens, kur tas uzkarst un caur blakus urbumu tiek izsūknēts. Šādiem urbumiem ir lielāks dziĝums nekā hidrotermālo sistēmu urbumiem, taču šādu siltumstaciju var uzbūvēt arī vietās, kur pazemes termālie ūdeħi nav pieejami, taču ir atbilstošas ăeoloăiskās struktūras. DziĜurbumu zondes slēgta tipa zondes siltumenerăijas iegūšanai Šajā nodaĝā sīkāk aplūkota tikai ăeotermālā enerăija, kas saistīta ar dziĝo ieguvi (>400 m), par ăeotermālās enerăijas apguves iespējām līdz 400 m dziĝumam sīkāk aprakstīts 4.2. nodaĝā. 123

124 DziĜā ăeotermālā enerăija ir siltuma enerăija, ko iegūst no Zemes dzīlēm un kuru, izmantojot zem Zemes virsas esošos karstos iežus, ăeotermālās stacijās pārvērš siltumenerăijā vai arī ūdeni pārvērš tvaikā (petrotermālās stacijas). Savukārt tvaiku izmanto elektrības ražošanai vai apsildīšanai, piemēram, mūsdienās vairāk kā divdesmit valstis šo enerăiju izmanto siltum- un elektroenerăijas izstrādē. Kaut arī visvairāk ăeotermālo enerăiju izmanto seismiski aktīvos rajonos, piemēram, Islandē, Indonēzija un Jaunzēlandē, tomēr arī citviet tā ir sastopama, ja arī šajās vietās nav virszemes ăeotermālo avotu. Arī Latvijā šis resurss ir sastopams, taču lokalizēts tikai dažos rajonos, piemēram, Latvijas rietumu daĝā 1 km dziĝumā atklāti ăeotermālo ūdeħu slāħi, kuru temperatūra sasniedz ap 60 Cº. Latvijas teritorijā ir sastopami arī lieli petrotermālās enerăijas krājumi, kas atrodas m dziĝumā un, kas koncentrējas Jelgavas, Bauskas un Liepājas apkārtnē. Taču salīdzinoši augsto izmaksu dēĝ ăeotermālā enerăija Latvijā ir samērā maz apgūta. Tomēr ar laiku šai enerăijai Latvijas apstākĝos varētu būt nozīmīga loma tautsaimniecībā, ar mērėi samazināt atkarību no fosilā kurināmā dabasgāzes un Ħemot vērā, ka Latvijā ăeotermālas enerăijas papildu priekšrocība ir ăeotermālā ūdens balneoloăiskās (ūdens satur cilvēka veselībai nepieciešamās minerālvielas) īpašības. Par ăeotermālā ūdens kvalitāti liecina Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloăijas institūta zinātniskā projekta ietvaros veiktās ūdens ėīmiskās analīzes un ăeotermālā ūdens sastāva salīdzinājums ar ūdens sastāvu pasaules slavenākajos kūrortos. Pēc LVĂMC datiem Latvijā ir divas ăeotermālās anomālijas, kuras var tikt izmantotas tautsaimniecībā. Viena aizħem dienvidrietumu daĝu gar piekrasti, ietverot Pāvilostu, Durbi, Priekuli, Liepāju, atsevišėus ciemus Bārtas un Rucavas pagastā. Tur konstatētā pazemes ūdeħu temperatūra m dziĝumā ir no aptuveni C ap Pāvilostu līdz C Nidas ciemā. Otra ir Elejas anomālija, kas ietver Dobeles, Jelgavas, Bauskas rajonu un caur Kalnciemu un Jūrmalu pazūd līcī. Šī apgabala ūdens temperatūra m dziĝumā ir C, īpaši Elejas apkārtnē, kur būtu iespējams iegūt C karstu ūdeni. Šajos reăionos ir iespējama petrotermālo un ăeotermālo staciju būve, taču šobrīd vienīgā ăeotermālā stacija Baltijas valstīs pateicoties Pasaules Bankas līdzfinansējumam ir uzbūvēta Klaipēdā. Zemgalē nelielos objektos izmanto ăeotermālās enerăijas paveidu, kurā enerăija tiek iegūta nelielā dziĝumā līdz 300 m izmantojot siltumsūkħus. Parasti tās ir privātmājas, atsevišėos gadījumos skolas, piemēram, Skaistkalnes vidusskola, un biroju ēkas. Līdz ar to AER veids, kas paredz enerăijas iegūšanu dziĝāk par 300 m dziĝumu (ăeotermālās siltumstacijas), Latvijā uz doto mirkli netiek izmantots. Latvijā ăeotermālie resursi atrodas seklākajā slānī - devona sistēmas nogulumos (smilšakmens, dolomīts, māls un ăipšakmens) un dziĝākajā - kembrija sistēmas nogulumos (smilšakmens un māli). Latvijas teritorijā pēc LVĂMC datiem devona sistēmas nogulumos ietilpst Pērnavas - Ėemeru pazemes ūdens komplekss, kas atrodas Latvijas dienvidrietumos un centrālajā daĝā. Dienvidrietumu zonā kompleksa ūdens temperatūra ir m dziĝumā sasniedz C, bet Elejas ăeotermālās anomālijas rajonā m dziĝumā C. Latvijas lielākajā daĝā devona pazemes ūdens kompleksa ūdens temperatūra mainās apmēram 7, C robežās, savukārt Kurzemes centrālajā daĝā atrodas viszemākā temperatūru (4-7 0 C) apgabals. 124

125 attēls Latvijas teritorijas devona kompleksa pazemes ūdens temperatūru karte. Avots: LVĂMC Kembrija smilšakmeħiem un māliem ir nozīmīga loma tautsaimniecībā, bet tam šī vecuma nogulumi ir nozīmīgi kā iespējamie ăeotermālās enerăijas ieguves avots. Kembrija pazemes ūdens kompleksā tiek izdalīti divi hidrotermālie apgabali ar paaugstinātu temperatūru. Pirmais apgabals atrodas uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Liepājas, temperatūra šajā zonā m dziĝumā sasniedz C 0. Otrais apgabals stiepjas no Jūrmalas līdz robežai ar Lietuvu. Tā dienvidu daĝā, kas pazīstama kā Elejas ăeotermālā anomālija, kembrija rezervuāra ūdens temperatūra m dziĝumā ir C 0. Ăeotermālās enerăijas ražošanai un siltumstaciju būvniecībai ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Pie priekšrocībām zinātnieki min vides draudzīgumu netiek veidots piesārħojums, nerodas siltumnīcas gāzu efekts; iespēju ietaupīt un neizmantot importēto fosilo kurināmo un samērā mazās teritorijas, ko aizħem ăeotermālās stacijas, savukārt pie šī AER trūkumiem pieskaita nevienmērīgo resursa lokalizāciju Latvijas teritorijā, dārdzību un iespējamo bīstamo gāzu, būtiska apjoma sāĝu izdalīšanos. Ăeotermiskā stacija tiek veidota no vismaz diviem dziĝurbumiem, no viena tiek izsūknēti pazemes termālie ūdeħi un padoti uz siltumsūkni, kas no šiem ūdeħiem noħem siltumu, pazeminot to temperatūru. Šis izstrādātais ūdens caur otro dziĝurbumu tiek iesūknēts atpakaĝ gruntī, lai nodrošinātu grunts stabilitāti. Attālums starp urbumiem ir daži kilometri, un neskatoties uz ūdens atgriešanu atbilstošajā ăeoloăiskajā slāni, ilgtermiħā (20 30 gadu laikā) esošo dziĝurbumu ražība krītas un ir nepieciešams veidot jaunus dziĝurbumus izsūknēšanai, savukārt iesūknēšanai var tikt izmantoti iepriekšējie ūdens ieguves urbumi. Ăeotermālajā stacijā ar siltumsūkħa palīdzību tiek paaugstināts siltuma potenciāls un caur siltummaiħiem tas tiek nodots centrālajai siltumapgādes sistēmai, no kurienes tiek nogādāts patērētājiem. Tā kā termālie ūdeħi satur būtisku sāĝu koncentrāciju, ir būtiski priekšizpētes stadijā veikt termālo ūdeħu analīzi, pretējā gadījumā sāĝi pastiprināti izdalās uz siltumsūkħa siltummaiħiem un pasliktina siltumapmaiħas procesu. Lai 125

126 ăeotermālās stacijas darbība netiktu pārtraukta, šos sāĝus nepieciešams atdalīt filtrācijas veidā, taču tādā gadījumā veidojas būtiski nodalīto sāĝu daudzumi, kas netiek atgriezti ar ūdeni pazemē, kā arī rada papildus uzturēšanas izmaksas filtru un siltummaiħu apkopei attēls Latvijas teritorijas kembrija kompleksa pazemes ūdens temperatūru karte. Avots: LVĂMC Sākot ar gadu līdz gadam par Latvijas ăeotermālo resursu izpēti ir veikti apmēram septiħi pētījumi. Vienā no 1990-to gadu pētījumiem tika apskatīti ăeoloăiski hidroăeoloăiskie apstākĝi, kas rada iespējas izmantot zemes siltumenerăiju Latvijā. Tika veikta ăeoloăiskās un ăeofizikālās izpētes darbu analīze un interpretācija un izstrādāts atbilstošs siltumplūsmas matemātiskais modelis, analizēti kembrija un devona ăeotermālie resursi un noteiktas anomāliju zonas. Šo pētījumu rezultātā tika secināts, ka galvenie ăeotermālie resursi saistīti ar pazemes ūdeħiem, kuru temperatūra pārsniedz 30 0 C un pamatklintāja karstajiem iežiem. Visvairāk pētījumi Latvijas teritorijā, kas skar ăeotermālos resursus, skar Zemgales retumu un centrālo daĝu, tajā skaitā ăeotermālo apstākĝu izpēte veikta arī Dobeles novadā. Termālo pazemes ūdeħu izpētē Dobeles novada Penkules pagastā, tika secināts, ka kristāliskā pamatklintāja ieži atrodas m dziĝumā un to temperatūra ir C un urbumos siltuma plūsmas spriegums sasniedz mw/m 2. Kembrija pazemes ūdeħu (ar to temperatūru virs 40 0 C) siltumenerăijas resursi ir Gcal gadā no 1 km 2. Līdz ar to tika konstatēts augsts zemes siltuma lauka rādītājs, jo pusotra kilometra dziĝumā pazemes ūdeħu temperatūra sasniedza + 60 C 0, kā arī tika konstatēts, ka lielākajā Dobeles novada daĝa, izħemot rietumu apvidu, ir uzskatāma kā perspektīva. Tomēr termālo ūdeħu izmantošanu sarežăī augstā ūdeħu mineralizācijas pakāpe, kas ir līdz 130 g/l. Bez tam par ăeotermālās stacijas izbūvi tagadējā Dobeles novadā veikts priekšizpētes pētījums jau gadā, kur projektētā siltumjauda bija paredzēta 4,6 MW, būvniecības izmaksas bija paredzētas 5,8 milj. 126

127 dolāru apjomā, kas pārrēėinot mūsdienu vērtībā atbilst 7,8 milj. Ls. Lai gan sākotnējās investīcijas ir būtiskas, ekspluatācijas izmaksas ir niecīgas, kā rezultātā projekta dzīves ciklā (20 gadi) ăeotermālās siltumstacijas saražotā enerăija spēja konkurēt ar citiem kurināmajiem gada cenās. Apskatot nākotnes perspektīvas ăeotermālās stacijas būvniecībai Dobeles novadā, pašreizējo iedzīvotāju skaitu novadā, jāsecina, ka stacijas novietojumam jābūt tuvu Dobeles pilsētai, jo nav ekonomiski pamatoti izskatīt stacijas būvniecību pie patērētās jaudas mazāk kā 2 MW, taču šim kritērijam atbilst tikai Dobeles pilsēta. Lai varētu spriest par ăeotermālās enerăijas siltumstacijas ekonomiskajiem rādītājiem un precīzām būvniecības izmaksām, būtu jāveic atkārtota priekšizpēte, kuras laikā ne tikai jāatsvaidzina ekonomiskie aprēėini, bet arī jāizskata modernāku un efektīvāku siltumsūkħu un urbumu tehnoloăiju pielietošana. Tā kā ăeotermālās enerăijas iegūšanai nepieciešams lielas investīcijas aprīkojumā un ăeotermālās stacijas būvniecība ir salīdzinoši grūti ekonomiski pierādāma, tad līdztekus tai jāplāno papildus saimnieciskā darbība. Daudzviet pasaulē ăeotermālo enerăiju izmanto ārstniecībai (ārstnieciskās vannas, atklātie baseini) vai tautsaimniecībā (zivju audzētavas, dārzniecība, kaltētavas). Ăeotermālie ūdeħi tiek sekmīgi izmantoti zivju audzētavās, siltumsūkħos, dārzkopībā siltumnīcu apsildei, platības apsildei un dzesēšanai, dzīvnieku audzēšanā, industrijā produktu žāvēšanai un saldēšanai, kokmateriālu un kurināmo materiālu žāvēšanai. Savukārt otrs ăeotermālas enerăijas izmantošanas veids būtu to kombinēšanā ar ăeotermālo ūdeħu balneoloăisko īpašību izmantošanu, kas attīstītu tūrismu reăionā un radītu jaunas darba vietas. Jāpiebilst, ka ăeotermālās siltumstacijas izvietošana pie Dobeles pilsētas neizslēdz iespēju veidot pazemes gāzes krātuvi Dobeles novadā Biomasa un biogāze Biomasa Biomasa ir organisko vielu resurss, ko iegūst pārstrādājot bioloăiskas izcelsmes produktus. Galvenie biomasas ieguves avoti ir labības un citu augu valsts pārstāvji, piemēram, āboliħš, zāle; ātraudzes mežsaimniecībās: apses, kārkli, vītols, papele, baltalksnis; meža izstrādes atlikumi: zari, saknes, lapas; cukuru saturoši augi, piemēram, cukurbietes, dažādi augĝu atlikumi; cieti saturoši augi; atkritumu un pārpalikumi no lauksaimniecības sektora dzīvnieku mēsli, salmi, bojāta raža utml.; organiskā cietā frakcija no sadzīves atkritumiem; notekūdeħu dūħas; rūpnieciskie atkritumi no farmācijas rūpniecības, pārtikas pārstrādes uzħēmumiem un eĝĝu saturoši augi, piemēram, rapsis. Pie cietās biomasas pieder enerăētiskās koksnes resursi kārkli, alksnis, papeles; ātraudzēs var audzēt arī vītolus. Kā cieto biomasu izmanto arī meža izstrādes atlikumus. Populārākais cietās biomasas izmantošanas veids šobrīd ir malka un šėelda sasmalcināta koksne, ko iegūst no krūmu audzēm ceĝmalās, cirsmu atlikumu šėeldošanas, izcirstās koksnes attīrot stigas, kokaudzēm; kokskaidu granulu ražošanas utml. Latvijas teritorijā dažādu biomasas veidu enerăētiskais potenciāls var būt no 10,3 MWh/gadā glicerolam (biodīzeĝdegvielas ražotnes blakusproduktam) līdz 9000 GWh/gadā enerăijas augiem. 127

128 Apkopojot informāciju, Ħemot vērā apstrādes apstākĝus un ieguves noteikumus, neskaitot klasiskos bioresursus malku un ar to cieši saistīto šėeldu, vislielākais enerăijas potenciāls ir enerăijas augiem, kanalizācijas notekūdeħiem, lopkopības atkritumiem un cietajiem sadzīves atkritumiem (CSA). Latvijas teritorijas un laika apstākĝos no 1 ha liela lauka var iegūt vairāk enerăijas nekā no tādas pašas platības meža, piemēram, no viena hektāra lauka vidēji var iegūt 40 tonnas kukurūzas. Katra novada un reăionu ietvaros ir iespējams izvērtēt katra biomasas produkta energo ieguves potenciālu, piemēram, Dobeles pilsētas notekūdeħu attīrīšanas stacijas gada vidējais dūħu apjoms ir 142 tonnas, kas gadā varētu sniegt biogāzi m 3 apjomā. Latvijas apstākĝos no viena hektāra iespējams iegūt aptuveni trīs tonnas biokurināmā, novācot uz dabiski apmežojušos lauksaimniecības zemju platībām augošo alkšħu atvasāju, tādejādi gadā iegūstot 832 tūkst. sausnas kurināmā un vēlāk no tā saražojot 3,3 MWh primārās enerăijas. Bez tam, darbs pie biomasas iegūšanas un apstrādes prasa papildus darbinieku iesaistīšanu, kas rada jaunas darba vietas. Tabula Biomasas enerăijas potenciāls Latvijā Produkta veids Enerăijas Produkta veids Enerăijas potenciāls potenciāls Meža produkti GWh/gadā Cūku mēsli 118,8 MWh/gadā Enerăijas augi 9000 GWh/gadā Putnu mēsli 129,4 MWh/gadā Glicerols (biodīzeĝa pārstrādes atlikums) 10,3 MWh/gadā Pārtikas atkritumi 138 MWh/gadā Rapsis 140,8 MWh/gadā NotekūdeĦu dūħas 42 MWh/gadā Salmi 713,70 MWh/gadā Cietie sadzīves atkritumi 138 MWh/gadā Kalšu blakusprodukti Liellopu mēsli 504,5 MWh/gadā Kautuves 193,2 MWh/gadā atkritumi 12,6 MWh/gadā Attiecībā uz no liellopu mēsliem iegūstamo biogāzi vislielākais potenciāls ir Dobeles novadā - gandrīz 35 MWh/gadā. 32 Dobeles novadā ir vienas no lielākajām aramzemes platībām Latvijā un Zemgales reăionā, kas zināmā mērā izskaidro divu biogāzu staciju atrašanos šajā novadā: SIA Bio Ziedi (siltumjauda 2,33 MW un 32 Atjaunojamo energoresursu izmantošanas izpēte Latvijā, Kristina ěebedeva, RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvniecības fakultāte Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloăijas institūts,

129 elektriskā jauda 2 MW), SIA Bio Auri (siltumjauda 0,66 MW, elektriskā jauda 0,6 MWh). Dobeles novadā uzħēmums SIA BIO Zelta Druva ir saħēmis atĝauju biogāzes stacijas celtniecībai, taču darbi pārtraukti. Siltumapgādē var izmantot arī salmus, kas paliek pāri no labības kultūrām. Dobeles novadā pieejamais salmu apjoms ir relatīvi liels, salīdzinot ar citiem reăioniem. Dobeles novadā lielākajā daĝā siltumapgādes sistēmu tiek izmantots cietais kurināmais. Šī resursa potenciāls ir liels pie pareiza tā izmantošanas, tā, piemēram, malkas vidējā siltumspēja ir 4,2 4,5 MWh/t. Taču galvenā problēma ir nesakārtotas apkures sistēmas un siltuma pārvades līnijas. PieĦemot lēmumu atstāt sistēmu darbojamies ar cietā kurināmā energoresursiem, ir jāsakārto inženierkomunikācijas. Spilgts piemērs šādai situācijai ir Penkules pamatskola, kur ēka ir nosiltināta, bet tajā pašā laikā apkures sistēmas cauruĝvadi, kas atrodas ēkas bēniħos, izolācijas ziħā ir sliktā stāvoklī. Siltumtrases, 50% apmērā, ir bez izolācijas un Ħemot vērā ārējos apkures sezonas klimatiskos apstākĝus siltuma zudumu šādās siltumtrasēs ir apmēram simts reizes lielāki, nekā rūpīgi nosiltinātā siltumtrasē. Tāpat cietā kurināmā patēriħu, ko izmanto siltumapgādē, būtiski ietekmē tā kvalitāte. Ražojot kokskaidu, salmu granulas vai kāda cita biomasas veida granulas, ražošanas procesā samazinās mitruma daudzums produktā, kā rezultātā sadegšanas siltumspēja paaugstinās un attiecīgais enerăētiskais resurss tiek racionālāk izmantots. Tā, lai iegūtu 1m 3 augstvērtīgas kokskaidu granulas kā izejmateriāls ir vajadzīgas 7 10 m 3 skaidu. Izmantojot siltumapgādē malkas resursus ir svarīgi nodrošināt pareizu tās uzglabāšanu, lai pēc iespējas samazinātu mitrumu daudzumu produktā. Pareizi dabiski žāvētā malkā mitrums samazinās līdz 14 15%. Savukārt, izmantojot lielus šėeldas resursus var izmantot aktīvo vēdināšanu, kas Ĝauj samazināt patēriħu līdz 1,7 reizēm salīdzinājumā ar kaltēšanu ar karstām dūmgāzēm. Izmantojot kvalitatīvu cieto kurināmo attiecībā pret nekvalitatīvu kurināmo, kurināmā resursu patēriħš var atšėirties 3,5 6 reizes. Svarīgs ekonomiskais rādītājs biomasas ieguvē ir piegādes attālumi, piemēram, attālums no kurienes tiek piegādāta šėelda, jo tas ietekmē apkures izmaksu ekonomiskos rādītājus Biogāze Biogāzi iegūst anaerobās fermentācijas procesā no organiskajām vielām - biomasas. Biogāzes ražošanai ir liels potenciāls un kā jau minēts iepriekš, ieguves izejvielu klāsts biogāzes iegūšanai ir gana plašas. Latvijā un arī Dobeles novadā esošajās biogāzes stacijās populārākais gāzes ieguves izejmateriāls ir kukurūza, zāles masa, piena produktu ražošanas atlikumi. Ar biogāzes stacijas palīdzību vienlaicīgi var iegūt elektroenerăiju, siltumenerăiju. Attiecībā uz Dobeles novadu izteikti vērtējumi, ka lauksaimniecības augsne tiek pārāk noslogota ar kukurūzu. Taču biomasas alternatīvu klāsts ir ievērojami plašs. 9. pielikumā pievienots saraksts ar pāri par 80 biogāzes avotiem un to potenciālu. Būtiski ir pareizi izplānot šādas stacijas atrašanās vietu, lai pilnībā varētu izmantot gala produktus, kas rodas ražošanas procesā. Nozīmīgākā problēma biogāzes ražošanā vasaras periodā ir siltuma patēriħš, ko varētu izmantot karstā ūdens apgādē, baseinu apsildē, kaltes siltumapgādē utml. Vēl viens nozīmīgs 129

130 faktors ir biogāzes staciju teritoriālais novietojums, jo no drošības viedokĝa stacija nevar atrasties tiešā dzīvojamo ēku fonda tuvumā. Šobrīd, šāda biogāzu stacijas un siltumtrašu būvniecība notiek Bauskas novadā, ciematā Lielmežotne, kur tiks ar siltumu nodrošināts dzīvojamais fonds un skola. Kopējais siltumtrašu garums te būs 1500 m. Rūpīgi ir jāizvērtē, cik brīvas siltumenerăijas biogāzes stacija ziemas apstākĝos var nodot kādam citam patērētājam, jo zināms daudzums enerăijas ir vajadzīgs gāzes ražošanas procesa nodrošināšanai. Plānojot enerăētikas jomas izaugsmi jāħem vērā, ka lielākā daĝa lauksaimniecībā izmantojamo zemju atrodas zemnieku pārvaldībā un šeit vienīgais sadarbības veids ir savstarpēja sadarbība starp zemniekiem un novadu pārvaldošajām struktūrām Biomasas izmantošanas iespējas pagastu centralizētajā energoapgādē Biomasas enerăijas izmantošanas galvenais potenciāls ir Dobeles pagastu ciemu energoapgādes infrastruktūras uzlabošana, ja neskaita iespēju Dobeles pilsētai radikāli mainīt energoavotu un privāto saimniecību fosilās kurtuves. Dobeles pagastu ciemu energoapgādes infrastruktūru šobrīd ir šāda: 1) Zebrenes ciemā (327 iedzīvotāji) ir ar malku kurināma katlu māja (jauda 2 MW). 2) Krimūnu ciemā (465 iedzīvotāji) ir ar malku kurināma katlu māja (jauda 0,5 MW), ar šo jaudu kvalitatīvai centralizētai energoapgādei nākotnē var nepietikt, ja katlu mājai pieslēgsies papildu patērētāji. 3) VSAC Zemgale, filiālē Īle ir 0,53 MW katlumāja (akmeħogles/malka), 65 darbinieki, 120 palātas vietas pansionātā, bet pašā Lielbērzes ciemā iedzīvotāji. VSAC Zemgale katlu mājā iespējams uzstādīt papildu siltumjaudu un apgādāt arī Lielbērzes ciemu. 4) Gardenes ciems, kurā dzīvo 1461 iedzīvotājs, šobrīd nav centrālās apgādes, bijusī katlu māja (1,5 MW) apkurina tikai Gardenes pamatskolu. Līdz ar to izskatāma iespēja par papildu vai jaunu apkures jaudu uzstādīšanu un centrālās apgādes atjaunošanu. 5) Ėirpēnu ciemā, Auru pagastā 900 m attālumā no ciema atrodas SIA Bio Auri biogāzes ražotne, kas apgādā kompleksu KroĦauce. Palielinot jaudu, potenciāli izvērtējama arī ciema siltumapgāde. 6) MiltiĦu ciemā, Bērzes pagastā dzīvo 532 iedzīvotāji, centrālās apkures nav. 7) Lejasstrazdu ciemā, Dobeles pagastā dzīvo 483 iedzīvotāji, centrālās apkures nav. 8) Jaunbērzes ciemā, Jaunbērzes pagastā dzīvo 601 iedzīvotājs, centrālās apkures nav. 9) Aizstrautnieku ciemā, Dobeles pagastā 900 m attālumā no ciema atrodas SIA Bio Ziedi biogāzes ražotne. Potenciāli izvērtējama arī ciema siltumapgāde. 130

131 Uz biomasu balstītas siltumapgādes uzlabošanas iespēju izvērtēšanai tika modelēti divi alternatīvie attīstības scenāriji, izmantojot ekonomiski izdevīgākos biomasas apkures risinājumus, kādi pēc pieejamās informācijas šajās vietās par tādiem uzskatāmi cietā kurināmā apkures katls un biogāzes koăenerācijas stacija. Pirmajam ir zemākas investīciju izmaksas, bet otrajam augstāka efektivitāte un līdz ar to - zemākas enerăijas izmaksas. Alternatīva 1 paredz visos ciemos ar nepietiekošu centrālo siltumapgādi papildināt vai no jauna uzstādīt cietās biomasas siltumapgādes katlus ar jaudu no 0,25 līdz 1,5 MW. Otrā alternatīva paredz uzstādīt biogāzes koăenerācijas stacijas ciemos, kur nav centralizētās energoapgādes stacijas un papildināt ar jaudām esošās, bet esošām cietā kurināmā sistēmām uzstādāmas papildu cietā kurināmā jaudas. Tika veikta paredzamo investīciju un darbības izmaksu aplēse (5.3.2 tabula), investīciju un uzturēšanas izmaksām par pamatu Ħemot Green-X 33 datubāzes modeĝa noteiktos vidējos rādītājus katram energoapgādes sistēmas veidam. Aplūkojot rezultātus (5.3.2 tabula), redzams, ka Alternatīva 1 paredz kopējās investīcijas 2 3 miljonu Ls apjomā, atkarībā no iekārtu tehnoloăisko nianšu izvēles, bet uzturēšanas izmaksas gadā ap Ls. Alternatīva 2 paredz kopējās investīcijas 3,7 5,7 miljonu Ls apjomā, bet uzturēšanas izmaksas gadā ap Ls. Atšėirību iemesls ir būtiskā izmaksu starpība starp cietā kurināmā siltumapgādes un biogāzes koăenerācijas stacijas investīcijām un arī uzturēšanas izmaksām. Uzturēšanas izmaksas neietver biomasas resursu iegādi. Pilnās izmaksas atspoguĝo iepriekš sadaĝā izmaksas attēlotie grafiki, kas visas izmaksas, Ħemot vērā 15 gadu atmaksāšanās periodu, attēlo vienībā uz MW. Praksē sagaidāms zemāks izmaksu līmenis Latvijas situācijā, tādēĝ konkrētie skaitĝi uztverami kā indikatīvs rādītājs. Tāpat, nepieciešamās jaudas ir aptuvena aplēse, Ħemot vērā iedzīvotāju skaitu, un katram ciemam šādu attīstības scenāriju alternatīva jāizvērtē atsevišėi, jo piemēram, MiltiĦos, kur ir liels savrupmāju īpatsvars, autonomai apkurei tiks dota priekšroka neatkarīgi no piedāvātās alternatīvas. Ėirpēnos un Aizstrautniekos (kas nav iekĝauts tabulā) siltumapgādes nodrošināšanai no esošajām biogāzes stacijām, būtu nepieciešama siltumtrases cauruĝvadu izbūve, kas abos gadījumos (900m) izmaksātu ap Ls. Šāda izmaksu pozīcija paredzama arī citos biogāzes koăenerācijas alternatīvajos variantos. 33 Izmaksu datu avots: Financing Renewable Energy in the European Energy Market, Ecofys 2011by order of: European Commission, DG Energy 131

132 Tabula Alternatīva 1 Dobeles pagastu centrālās energoapgādes attīstības scenārijs Apdzīvota vieta Papildināmā jauda, MW Risinājuma veids Investīcijas, tūkst. Ls Uzturēšana gadā, tūkst. Ls no līdz no līdz Zebrenes ciems Krimūnu ciems 0,25 Cietās biomasas ,5 3,9 VSAC Zemgale, filiāle Īle 0,25 Cietās biomasas ,5 3,9 Gardenes ciems 1,5 Cietās biomasas ,0 23,1 Ėirpēnu ciems 0,5 Biogāzes ,0 50,8 MiltiĦu ciems 0,5 Cietās biomasas ,0 7,7 Lejasstrazdu ciems 0,5 Cietās biomasas ,0 7,7 Jaunbērzes ciems 0,5 Cietās biomasas ,0 7,7 Kopā Tabula Alternatīva 2 Dobeles pagastu centrālās energoapg pgādes attīstības scenārijs Apdzīvota vieta Papildināmā jauda, MW Risinājuma veids Investīcijas, tūkst. Ls Uzturēšana gadā, tūkst. Ls no līdz no līdz Zebrenes ciems Krimūnu ciems 0,25 Cietās biomasas ,5 3,9 VSAC Zemgale, filiāle Īle 0,25 Cietās biomasas ,5 3,9 Gardenes ciems 1,5 Cietās biomasas ,0 23,1 Ėirpēnu ciems 0,5 Biogāzes ,0 50,8 MiltiĦu ciems 0,5 Biogāzes ,0 50,8 Lejasstrazdu ciems 0,5 Biogāzes ,0 50,8 Jaunbērzes ciems 0,5 Biogāzes ,0 50,8 Kopā

133 5.4. Saules un vēja v enerăija Saules enerăijas izmantošanas iespējas Populārākie risinājumi saules enerăijas izmantošanai energoefektivitātes uzlabošanai un ietekmes uz vidi samazināšanai ir sekojošie: Saules kolektori siltumnesēja (ūdens, etilēnglikola) uzsildīšanai; Saules paneĝi jeb saules baterijas (PV - fotovoltu) elektroenerăijas ražošanai; Saules enerăijas stacijas (elektroenerăijas ražošana ar tvaika turbīnu). Hibrīdās saules sistēmas kolektors kopā ar PV paneli; Aukstumapgādes sistēmas (termiski darbināms dzesēšanas process rada auksto ūdeni); Pasīva saules enerăijas izmantošana (ēku novietojums, speciālo materiālu izmantošana, kuri labi absorbē saules radiāciju); Par Dobeles novadā pieejamo saules radiācijas lielumu, kāda nonāk līdz zemes virsmai, sīkāk aprakstīts 1.3. nodaĝā. Izmantojamais saules radiācijas starojums, Ħemot vērā siltuma pārvadi un lietderības koeficientu, Latvijas praksē vērtējams kwh/m² robežās un augstāk, atkarībā no pielietotās tehnoloăijas. Saules radiācijas enerăiju Latvijā var izmantot stundas gadā. Saules globālā radiācija mūsu platuma grādos mainās atbilstoši laika sezonām - no maija līdz septembrim no 1 m² saules kolektora var iegūt kwh/m², no oktobra līdz aprīlim kwst/m², no novembra līdz februārim kwh/m² 34. Latvijā, tāpat, kā citur Eiropā, par ekonomiski izdevīgāko risinājumu tiek uzskatīts saules kolektors siltumnesēja uzsildīšanai, kas tiek izmantots kā papildus apkures vai/un karstā ūdens sagatavošanas avots. Pašreizējais sistēmas cenu līmenis Latvijā ir ap 700 Ls/kW, kas ietver izejmateriālus, uzstādīšanu un pieslēgšanu. Pašiem saules kolektoriem lietderības koeficients ir ap 80%, taču Ħemot vērā cauruĝvadus, siltummaiħus un citus sistēmas elementus sistēmai kopumā lietderības koeficients ir ap 70%. Mazākā vienība - 1 panelis ar jaudu 1,4 kw izmaksā ap 1000 Ls. Tirgū pārsvarā pieejami divi tehnoloăiskie risinājumi plakanais un vakuumcauruĝu kolektors. Otrajam ir vidēji par 15 % lielāka efektivitāte, lai gan investīciju izmaksas ir lielākas un plašu pielietojumu tomēr iegūst plakanie kolektori. 34 Saules enerăijas izmantošanas iespējas Latvijā, Akad., Prof., Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs, Semināra materiāli Atjaunojamie energoresursi un to izmantošana siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanā 133

134 Attēls Plakanie un vakuumcauruĝu saules s kolektori Avoti: acrux.hu; sunshore.en.alibaba.com Galvenās saules kolektoru priekšrocības ir: Relatīvi ilgs kalpošanas laiks gadi (nomaiħa gan jāparedz automātikai, sūkħiem). Minimālas ekspluatācijas izmaksas. Pieejamas mazas jaudas (mājsaimniecības vajadzībām). Nav tiešā piesārħojuma, emisiju. Relatīvi viegli pielāgojami dažādām ēkas konstrukcijām. Prognozējamas enerăijas izmaksas. Kā galvenais trūkums minams augstākas kopējās enerăijas izmaksas daudzās situācijās, salīdzinājumā ar tradicionālajiem avotiem. Minēto īpašību dēĝ saules kolektors šobrīd ir populārākais lokālais AER no jaunajām tehnoloăijām (ja neskaita mazizmēra biomasas apkures katlus). Par nepietiekoši izmantotu potenciālu joprojām tiek uzskatīta pasīvā saules enerăijas izmantošana, kas galvenokārt nozīmē ēkas novietojumu, orientāciju logu izmērus un novietojumu un konstrukciju virsmu izejmateriālus. Tam par iemeslu ir augsti kvalificētu speciālistu piesaiste un darbietilpīgs novērtēšanas process, kas nereti projektēšanas stadijā tiek novērtēts kā ekstra klases pakalpojums, bez kura var iztikt. Attiecībā uz saules enerăijas izmantošanu pašvaldības infrastruktūrā, kā prioritārās darbības izmaksu ekonomijas uzlabošanai rekomendējamas sekojošās: 1. Apsekot ēkas, kur vasaras laikā intensīvi tiek lietots karstais ūdens (sporta halle, stadions, atsevišėas skolas, slimnīca, sociālās aprūpes centrs u.c.), kā arī ēkas kur karstā ūdens iegūšanai tiek izmantots elektriskais boileris (ekspluatācijas izmaksas siltumenerăijas iegūšanā tam ir relatīvi augstas). Novērtēt patērēto enerăijas daudzumu (ūdens skaitītāji vai elektroenerăijas patēriħš boileriem ērti izmantot mobilo elektroenerăijas mērītāju, kuru cena šobrīd tirgū ir ap 15 Ls). Saules kolektoru uzstādītājiem pasūtīt novērtējuma tāmes un, balstoties uz esošo patēriħu un uzstādītāja garantēto darbības laiku, aprēėināt atmaksāšanās termiħu un kopējo izmaksu 134