Vai nepārdomāta cilvēka rīcība var izraisīt dabas katastrofu???

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "Vai nepārdomāta cilvēka rīcība var izraisīt dabas katastrofu???"

Transcript

1

2 Katastrofa - negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, nodara materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas ar attiecīgajā teritorijā esošo, reaģēšanā iesaistīto operatīvo dienestu resursiem. Katastrofu pārvaldīšana - preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem. Katastrofu pārvaldīšanu īsteno valsts iestādes, pašvaldības, komersanti un iedzīvotāji. (Civilās aizsardzības likums. Saeimā pieņemts gada 5. oktobrī.) Atbilstoši katastrofas veidam izšķir: 1) dabas katastrofas (piemēram, vētras, viesuļi, zemestrīces, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēki utt.); 2) cilvēku izraisītās katastrofas; 3) epidēmijas, epizootijas, epifitotijas. Nelaimju cēlonis un to izpausmes ne vienmēr sakrīt, jo, piemēram, rūpnieciskās avārijas iemesls var būt viesuļvētra vai zemestrīce. Vai nepārdomāta cilvēka rīcība var izraisīt dabas katastrofu???

3 ŠAUSMINOŠAS ANTROPOGĒNĀS KATASTROFAS Minamata Yusho Seveso Bhopal 3

4 "Minamatas slimība"pirmo reizi tika novērotapie Minamatas līča (DR Japāna) dzīvojošiemiedzīvotājiem. Tā tika atklāta" 1956.gadā, un 1959.gadā tika pierādīts, ka to izraisa zivju patēriņš, kuras piesārņotas ar dzīvsudrabu. Dzīvsudraba avots bija ķīmiskās ražotnes (Chisso Chemical Company) notekūdeņu izvadīšana jūras līcī. 4

5 Minamatas slimība 121 cilvēks saindējās, 46 nāves gadījumi. Arī mājdzīvnieki cieta no saindēšanās, uzrādot tipiskus intoksikācijas simptomus. Nozīmīgākie ietekmētie orgāni Perifērā nervu sistēma Simptomi Redzes lauka sašaurināšanās, neiroloģiskas motoriskās kustību traucējumi, kustību koordinācijas zudums 5

6 Minamatas slimība Minamatas cietušie un ģimenes locekļi tur rokās bojā gājušo fotogrāfijas demonstrācijas laikā Piemiņas zīme mirušajiem ar Minamatas slimību 6

7 JUŠO-Yushōdisease Japānā, gadā, notika masveida saindēšanās, kuru izrasīja cepamās eļļas piesārņojums ar polihlorētiem bifeniliem(phb) japāņi saindējās ar PHB. Šo slimību nosauca par"yusho" ( rīsu eļļa, jap.) Eļļa tika deodorizēta to karsējot, bet par siltumnesēju izmantoja pa caurulēm cirkulējošo PHB. Korozijas rezultātā caurulēsizveidojās caurumi un caurtiemeļļa tika piesārņota ar PHB. Saindētā eļļatika izplatīta tirdzniecības tīklā. 7

8 36 bērniem, kuri piedzima mātēm, kas cieta saindēšanās rezultātā, attīstījās tumši brūna ādas hiperpigmentācija ("black babies") Galvenie ietekmētie orgāni āda; gļotādas, periferālā nervu sistēma Simptomi ādas izsitumi; pigmentācija; hipersekrēcija; aknu slimības JUŠO 8

9 SEVESO Seveso (Itālija) avārija notika gadā ķīmiskajā rūpnīcā (ICMESA), kas ražoja pesticīdus un herbicīdus. Sintēzes reaktora sprādziena rezultātā izveidojās blīvu tvaiku mākonis, kura sastāvā ietilpa dioksīni (t.sk., toksiskākais dioksīnu izomērs, kas ir gan toksisks, gan arī kancerogēns) un izejviela- trihlorfenols. Lai gan avārijas rezultātā nebija tūlītēju nāves gadījumu, tomēr šī viela, kuras iedarbība var radīt letālas sekas, tika izkliedēta un piesārņoja teritoriju un veģetāciju25km 2 platībā. 9

10 SEVESO Sekas: Dzīvnieku bojā eja. Nozīmīgākie ietekmētie orgāni: Akūtā fāzē āda. Tipiski latentas iedarbības efekti kancerogēna, mutagēna iedarbība 10

11 BHOPALA gadānotika rūpnieciska avārija Union Carbideķīmiskās ražošanas rūpnīcā Bhopalā, Indijā, kuras laikā gaisā nokļuva ievērojami daudzumi metilizocianāta. Dažu minūšu laikā gāzes mākonis sasniedza Bhopalu un tā kā avārija notika naktī, dažu minūšu laikā gāzes mākonis sasniedza pilsētu cilvēku nomira 48 stundu laikā bet kopējais bojā gājušo skaits pārsniedza

12 BHOPALA - METILIZOCIANĀTS 12

13 BHOPALA 4 GADUS PĒC KATASTROFAS 13

14 Seveso-I (1976) Seveso-II (1998) Seveso-III (2012) EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK Lielām avārijām, kādas notika, piemēram, Seveso, Bhopālā, Šveicerhallē, Enshedē, Tulūzā un Bansfīldā, bieži ir nopietnas sekas. Turklāt to ietekme var sniegties pāri valstu robežām. Tas apstiprina vajadzību nodrošināt atbilstīgus preventīvus pasākumus, kas visā Savienībā nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni iedzīvotājiem, kopienām un videi. Tādēļ ir jāsaglabā vismaz pašreizējais augstais aizsardzības līmenis vai tas jāpaaugstina. Direktīva stājas spēkā ar gada 1. jūniju. 14

15 HLORORGANISKIE PESTICĪDI Hlororganiskie pesticīdi uzskatāmi par vēsturiski vienu no pirmajām plašos apjomos izmantotajām augu kaitēkļu un arī slimību izraisītāju apkarošanas līdzekļu grupām. DDT bija pirmais sintētiskais insekticīds, kuru sākotnēji izmantoja slimības pārnesošu insektu iznīcināšanai, bet vēlāk tas atrada plašu lietojumu arī augu kaitēkļu, malārijas odu u.c. apkarošanai. DDT tika atklāts gadā, bet tā insektīdo aktivitāti gadā Šveicē atklāja Pauls Millers, pirmo reizi izmantojot vielu kartupeļu lapgrauža (Kolorādo vaboles) apkarošanai. DDT masveida ražošana tika uzsākta II Pasaules kara laikā.ddt plaši izmantoja lauksaimniecības kaitēkļu, slimību pārnēsētāju (malāriju izplatošo odu) apkarošanai, kā arī parazītu iznīcināšanai lopkopībā un insektu apkarošanai. Tā kā DDT šķīdība ūdenī ir niecīga (< 1 mg/l), tad to galvenokārt izmanto emulsiju veidā. DDT raksturo visai niecīgi orāli uzņemtas vielas akūti toksiskās iedarbības efekti (LD mg/kg), tad šī viela uzskatāma par mēreni toksisku mugurkaulniekiem, bet tās toksiskās iedarbība insektiem ir ievērojami intensīvāka. DDT lietošanas efektivitāte radīja nekritisku attieksmi pret tā izmantošanu, kā rezultātā šī lētā, relatīvi maztoksiskā viela tika izmantotu ne tikai lauksaimniecībā, kaitēkļu apkarošanai, bet arī medicīnā. Vielas stabilitāte vidē sākotnēji tika uzskatīta par vienu no tās galvenajām priekšrocībām, jo deva, kas bija jāpielieto kaitēkļu iznīcināšanai, saglabāja savu efektivitāti visai ilgu laiku. Kopējais laikā no 1948 līdz 1993 saražotā DDT apjoms sasniedz vairāk nekā 1,5 miljonus tonnu. Cl H CCl 3 Cl DDT 1,1,1-trihloro-2,2-bis(p-hlorofenil)etāns 15

16 DDT No līdz gadam Latvijā tika izmatoti 367 tonnu DDT. Plašās izmantošanas un izkliedes rezultātā mūsdienās nav pasaules reģiona, kas nebūtu piesārņots ar DDT. Jau uzsākot DDT lietošanu, parādījās šīs vielas iedarbības negatīvās sekas - spēja iedarboties arī uz cilvēka nervu sistēmu un zemā selektivitāte, tomēr DDT lietošanas ierobežojumi tika uzsākti tikai sākot ar gadu. Latvijā DDT aizliegts ievest, izplatīt un lietot jau kopš Neskatoties uz DDT lietošanas negatīvajām sekām, nenoliedzami ir arī tās izmantošanas pozitīvais guvums - DDT lietošana malārijas apkarošanai, kas ir ļāvusi saglabāt miljonu cilvēku dzīvības. Šim mērķim DDT tiek izmantots arī pašlaik. DDT ir kontaktiedarbības inde, kas akūti toksiski iedarbojas uz insektu nervu sistēmu, bet ir relatīvi maztoksiska cilvēkiem. Toksisku efektu rada devas, kuras pārsniedz 10 mg/kg, bet zemu vielas daudzumu (0,5 mg/kg) ilglaicīga uzņemšana (viena gada laikā) neuzrāda būtiskus toksiskās iedarbības efektus. DDT ir ķīmiski noturīga viela, kas ir mazšķīstoša ūdenī, bet labi šķīst hidrofobos organiskos šķīdinātājos un ķermeņa lipīdos. Vidē DDT ir noturīga un tās pilnīga sabrukšana augsnē var ilgt vairākus desmitus gadu. DDT izmanto, lai aprakstītu tehnisko DDT, kas parasti sastāv no 77 % p,p -DDT, 15 % o,p -DDT, bet atlikums ir o,o -DDT un neidentificēti savienojumi. 16

17 POLIHLORĒTIE DIBENZODIOKSĪNI UN DIBENZOFURĀNI Lielu ievērību no ekotoksikoloģijas viedokļa ieguvuši polihlorētie dibenzo-p-dioksīni(pdd) un dibenzofurāni(pdf). Plašāku uzmanību šo vielu iedarbībai sāka pievērst pēc Jušo incidenta Japānā gadā, avārijas pie Seveso Itālijā gadā, kā arī, analizējot defolianta lietošanas sekas Vjetnamas kara laikā. Pašas par sevi šīs vielas tīrā veidā nekad nav tikušas ražotas un nav atrodamas arī dabas vidē. Šo vielu avots var būt vai nu ar tām piesārņotu preparātu izmantošana, savienojumu izdalīšanās rūpniecisku avāriju gadījumā, kā arī, sadedzinot hlororganiskus savienojumustermoķīmiskas sintēzes reakcijā. Visos gadījumos runa ir par šo vielu mikrodaudzumiem. 17

18 POLIHLORĒTIE DIBENZODIOKSĪNI UN DIBENZOFURĀNI Komunālo atkritumu sadedzināšanas pelni var saturēt PDD no 0,1-10 mg/g, turklāt, sadedzinot kokmateriālus, kas bijuši impregnēti ar hlorofenoliem, to pelni var saturēt līdz 200 mg/g PDD. Vidē PDD un PDF raksturo augsta stabilitāte -augsnē šīs vielas saglabājas ilgāk nekā 10 gadus, to pussabrukšanas periods ūdenstilpju nogulumos var būt 4-12 gadi. Vistoksiskākais ir 2,3,7,8-tetrahlorodibenzo-p-dioksīns (TPDD), kuru bieži uzskata par dioksīnu sinonīmu. PDD un PDF piemīt biokoncentrēšanās procesu intensitāte, augsts toksiskums, kā arī izteikta mutagēnā, kancerogēnā un teratogēnā aktivitāte. LD 50 lielākai daļai PDD un PDF ir ap mg/kg attiecībā uz dzīvniekiem. Cl O Cl Cl O Cl 18

19 POLIHLORĒTIE BIFENILI Polihlorētie bifenili (PHB) ir bifenila hloroatvasinājumi ar mainīgu hlora saturu. Zemākaizvietotie izomēri ir eļļveidīgas vielas, bet augstākhlorētie PHB atvasinājumi var būt cietas vielas. PHB tika pirmo rezi iegūti gadā, bet to rūpnieciska ražošana tika uzsākta gadā (Monsanto Co, ASV). PSRS PHB ražošana tika uzsākta gadā (rūpnīca Orgsteklo, pie Dzeržinskas). Maksimālais PHB ražošanas apjoms gadā sasniedza tonnu gadā. PHB izmantoja kā dielektriķus transformatoros un kondensatoros, kā plastifikatorus polimēru ražošanā, kā fungicīdus. 19

20 POLIHLORĒTIE BIFENILI Cl x Cl y PHB ir nedegoši un kavē citu vielu degšanu, bioloģiski inerti, tie ir dielektriķi un relatīvi maztoksiski. Par izteikti negatīvu var uzskatīt PHB hroniskas iedarbībassekas. PHB spēj izraisīt vēzi dzīvniekiem, un tiem raksturīga nomācoša iedarbība uz imūnsistēmām, tie ietekmē nervu sistēmas funkcionēšanu, reproduktīvo sistēmu un endokrīnās regulācijas procesus. Iedarbība uz cilvēkiem-potenciāli kancerogēnas, ko apliecina ļaundabīgo audzēju (melanoma, aknu vēzis) izplatības ievērojams pieaugums to strādājošo vidū, kuriem to darba vidē bijusi saskarsme ar PHB. PHB iedarbība uz imūnsistēmuizpaužas tā, ka tiek ietekmēta tīmusa funkcionēšana, pazeminās pretestība pret vīrusu infekcijām, bet attiecībā uz reprodukciju-pazeminās auglība, samazinās jaundzimušo svars, paaugstinās iedzimto kroplību sastopamība. Bērniem, kuriem (vai kuru vecākiem) bijusi saskarsme ar šīm vielām pavājinās spējas iegaumēt informāciju un mācīties, bet augstu vielu devu iedarbības rezultātā parādās tipiski neirotoksisku vielu iedarbības efekti. Kopš PHB ražošanas uzsākšanas gadā saražoto kopapjomu var novērtēt uz 2x10 9 kg. Mūsdienās (pēc ražošanas aizlieguma ASV, daudzās Eiropas valstīs 70. gados) PHB ražošanas apjoms tiek vērtēts uz tonnām gadā. 20

21 KORODĒJUŠAS CISTERNAS, KUR TIKA UZGLABĀTAS BĪSTAMĀS VIELAS 21

22 POLIAROMĀTISKIE OGĻŪDEŅRAŽI Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) ir vidi piesārņojošās vielas, kuras vispirms ietekmē gaisa kvalitāti pilsētvidē un cilvēka dzīves un darba vidi. Parasti to koncentrācija gaisā ir zema (daži nanogrami kubikmetrā), bet piesārņotā vidē to koncentrācijas var ievērojami pieaugt. PAO veidojas kondensējoties diviem un vairāk benzola gredzeniem. Galvenais PAO iegūšanas avots ir akmeņogļu darva, bet tie veidojas jebkurā ogļūdeņražu termiskās apstrādes procesā, -naftas rektifikācijas gaitā, sadegot oglēm, naftai, dabas gāzei, tecinot koka darvu, sadedzinot sadzīves un cita veida atkritumus. Vidē PAO veidošanās galvenais avots ir organisko vielu degšana nepietiekama skābekļa daudzuma klātbūtnē. Kaut gan dažus PAO ražo rūpnieciski lielos daudzumos (naftalīns, antracēns), no vides piesārņojuma viedokļa būtiski ir tie vielu daudzumi, kas tiešā veidā nokļūst vidē vai ar kuriem var saskarties cilvēks. Īpaši atzīmējams benzo[a]pirēns, kura molekula sastāv no pieciem kondensētiem benzola gredzeniem un kas ir tipisks fosilā kurināmā, koksnes, sadzīves atkritumu nepilnīgas sadegšanas produkts, kuru raksturo augsts bioakumulācijas potenciāls un kancerogēna iedarbība. Benzo[a]pirēna metabolisma produkti ir reaģētspējīgi epoksisavienojumi, kas iedarbojas uz DNS. O HO OH Benzo[a]pirēna metabolisma produkts 22

23 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEM Lielus dzīvsudraba daudzumus izmanto dzīvsudraborganisko savienojumu iegūšanai. Dzīvsudrabu izmanto zelta ieguvē, hlora un sārmu ražošanā. Plaši dzīvsudrabu izmanto elektrotehnikā un elektronikā, kā arī medicīnā dažādos mērinstrumentos, arī zobārstniecībā. Visā pasaulē gadā iegūst ap 2000 tonnu dzīvsudraba, bet vēlāk ievērojama daļa nonāk dažādu ūdenskrātuvju un okeānu ūdeņos. ASV zinātnieki uzskata, ka dzīvsudraba daudzums, kas nonāk apkārtējā vidē, pēdējo 100 gadu laikā ir simtkāršojies. Pašreizējais dzīvsudraba fona līmenis lietus ūdenī Zviedrijā ir 300nanogrami (10-9 g) litrā, upju ūdeņos Vācijā -0,11 mg/l, bet ievērojami mazāk piesārņotajā Kanādā 0,001-0,75 mg/l. Latvijas ūdeņos dzīvsudraba koncentrācija ir 0,1-1 mg/l. Viens no bīstamākajiem ceļiem, kā dzīvsudrabs nokļūst cilvēku un dzīvnieku organismos, ir metālorganisko pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā, kas plaši tika izmantoti kā kodnes (metildzīvsudrabs, fenildzīvsudrabs) un herbicīdi. 23

24 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEM Sākotnēji dzīvsudraba savienojumi tika izmantoti augu un sēklu apstrādei, un atbilstoši tam cieta savvaļas dzīvnieki un putni (irbes, zaķi), kas izmantoja pārtikā graudaugus vai arī dzīvoja cilvēka kultivētās platībās. Taču īpaši dzīvsudraba savienojumu toksiskā iedarbība izpaudās barības ķēdes nākošajos locekļos- plēsīgajos putnos un dzīvniekos. Zivīm nāvējoša dzīvsudraba deva ir 2000 mg/kg. Dabiskais (fona) dzīvsudraba saturs zivīs ir mg/kg. ANO Veselības organizācija par galēji pieļaujamo dzīvsudraba koncentrāciju zivīs uzskata 1000 mg/kg. Tomēr šī rekomendētā piesārņojuma robeža pasargā tikai no akūtas saindēšanās. Tāpēc Somijā tiek ieteikts Baltijas jūrā zvejotas zivis ēst ne vairāk kā 1-2 reizes nedēļā, bet grūtniecēm vispār atteikties no zivīm. Latvijas zinātnieku pētījumi rāda, ka Rīgas jūras līcī esošajās zivīs dzīvsudraba daudzums svārstās no mg/kg. Iekšējos ūdeņos dzīvojošās zivīs dzīvsudraba saturs ir no 8 līdz 65 mg/kg. 24

25 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR DZĪVSUDRABA SAVIENOJUMIEM 25

26 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR KADMIJA SAVIENOJUMIEM Kadmija savienojumi ir mazāk attīrītajās eļļās, dīzeļdegvielā, tos plaši izmanto kā piedevu metalurģijā, galvanotehnikā (pārklāšana ar kadmiju), pigmentu iegūšanā laku, emalju un keramikas ražošanā, kā stabilizatoru polimēros, akumulatoros un baterijās. Kadmija sulfīdu (CdS) lieto par pigmentu dzeltenās krāsas un krāsaino stiklu izgatavošanā. Kopā ar kadmija selenīdu CdSe to lieto pusvadītāju tehnikā. Kadmija halogenīdus izmanto pirotehnikā. Šo vielu to nolietošanās procesā vai tās sadedzinot, kadmija savienojumi nokļūst gaisā un ūdenī, kā arī piesārņo augsni. Katru gadu Baltijas jūrā nokļūst ap 200 tonnu šī metāla, no tiem 45 % no gaisa, bet visā pasaulē apkārtējā vidē tiek izmestas tonnas kadmija. Pārtikas produktos kadmija savienojumi galvenokārt nokļūst gaisa piesārņojuma ceļā. Dzīvnieki un augi akumulē no gaisa nākošo metālu daļiņas, un tajos vienlaicīgi notiek arī to koncentrēšanās. Gliemežos kadmija koncentrācija var pat līdz miljonam reižu pārsniegt tā daudzumu ūdenī. Cūku nieres var saturēt līdz 2 mg/kg. Rīgas jūras līča planktonā kadmija saturs ir mg/kg, salakās mg/kg, reņģēs līdz 170 mg/kg, līdakās līdz 210 mg/kg, nēģos līdz 230 mg/kg. 26

27 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR KADMIJA SAVIENOJUMIEM Viens no dramatiskiem piemēriem cilvēces vēsturē, kad tehnogēnā darbība rada apkārtējās vides piesārņojumu un cilvēku masveida saslimšanu, saistās ar Japānu un Itai-Itai slimību. Par Itai-Itai slimību sauc akūtu saindēšanos ar kadmiju. Japānā kāds cinka pārstrādes uzņēmums, kas atradās Jintsu upes krastā, piesārņoja šīs upes ūdeni ar kadmiju. Upes ūdens tālāk tika izmantots rīsa lauku apūdeņošanai un sojas lauku laistīšanai. Pakāpeniski sākās arī gruntsūdeņu piesārņošana. Kopumā šī apkārtējās vides piesārņošana noveda pie iedzīvotāju saindēšanās un ~ 150 nāves gadījumiem. 27

28 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR SVINA SAVIENOJUMIEM Svina izmantošanas iespējas tehnikā ļauj to plaši izmantot. Svinu lieto dažādu sakausējumu, skābes akumulatoru, ložu un skrošu izgatavošanai. No svina ražo aparatūru ķīmiskajai rūpniecībai un aizsargierīces pret radioaktīvo starojumu. Svinu lieto benzīna antidetonatora teraetilsvina iegūšanai. Tāpēc lieli svina daudzumi nokļūst apkārtējā vidē (atmosfērā ir ap t svina) -lielākā daļa automobiļu darbības rezultātā, kā arī svina ieguves procesu laikā. Gaisa masas pārvietojas lielos attālumos, tāpēc pat no industriālajiem reģioniem vistālākajos apgabalos ir konstatētas pieaugošas svina koncentrācijas (Grenlandes ledū līdz 2 mg/kg, Barguzinas biosfēras rezervātā 1,2 mg/kg,). Svins un tā savienojumi intensīvi uzkrājas augos, stādījumos un kokos, kas aug tiešā autoceļu tuvumā. Svina savienojumu koncentrācija ezeru un upju ūdeņos parasti ir 0,2-10 mg/l. Arī pārtikas produktos ir svina savienojumi, pie tam tā koncentrācija mainās atkarībā no produktu veida, augļu vecuma. Nozīmīgākie paaugstinātu svina savienojumu uzņemšanas avoti ir dzeramais ūdens, ja ūdensapgādes sistēmā izmantotas svina caurulesvai svinu saturoši lodējumi, gaisa piesārņojums un uzņemšana ar pārtiku. Svina joni ir kaitīgi -uzkrājas kaulaudos, nierēs un aknās izraisot nervu, asinsrades sistēmas un gremošanas trakta bojājumus, bet tieši nervu sistēma ir nozīmīgākais svina toksiskās iedarbības mērķis. Ilgstošs kontakts ar svinu var radīt anēmiju, bet augstu svina daudzumu iedarbība rada aknu un smadzeņu bojājumus. Paaugstinātu svina daudzumu uzņemšana var būtiskie ietekmēt sirds asinsrites sistēmas funkcionēšanu un paaugstināt asinsspiedienu. Svina iedarbības simptomi kuņģa zarnu traktā vispirms saistāmi ar kolikām, bet tipiskas var būt kuņģa sāpes, vemšana, anoreksija un svara zudums. Tiek uzskatīts, ka svina iedarbība būtiski var paaugstināt risku attīstīties ļaundabīgajiem audzējiem. 28

29 Svina izmantošana Senie romieši Pb izmantoja Dzeramā ūdens apgādes sistēmās 29

30 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR ARSĒNA SAVIENOJUMIEM Arsēns ir nemetāls, kas pazīstams jau ļoti sen un to lielā mērā noteica dažādu arsēna savienojumu izmantošana viduslaikos par indēm. Arsēns ir ticis izmantots ķīmisko kaujas vielu ražošanai, koksnes aizsardzības līdzekļu ražošanai, par pigmentiem. Mūsdienās arsēns tiek plaši lietots pesticīdu ražošanā, koksnes aizsardzības līdzekļu un medikamentu sintēzē, dažādos sakausējumos, kā arī elektronikā. Arsēnu izmanto par leģējošu piedevu krāsaino metālu sakausējumos, no kuriem pagatavo lodīšu gultņus. Metālu arsenīdus izmanto pusvadītāju tehnikā. Arsēna preparātus plaši izmanto medicīnā bīstamu infekcijas slimību un neirožu ārstēšanā. Zobārstniecībā tos izmanto nervu audu nomērdēšanai. Arsēna ražošanas kopapjoms ir ap tonnām gadā. Latvijā gadā tiek izmantoti ap 300 t dažādu arsēna savienojumu. Vides piesārņojumu ar arsēna savienojumiem rada dabiski paaugstinātas arsēna koncentrācijas pazemes ūdeņos vai fosilajā kurināmajā. Apmēram miljonu cilvēku veselību Indijā, Pakistānā, Nepālā, Vjetnamā, Ķīnā un Balgladešā ietekmē dzeramā ūdens ar paaugstinātu arsēna koncentrāciju izmantošana pārtikā. Paaugstinātas arsēna koncentrācijas pazemes ūdeņos Eiropā ir aktuāla problēma atsevišķos Šveices, Ungārijas, Austrijas, Rumānijas reģionos. Pazemes ūdeņos konstatētās arsēna koncentrācijas var sasniegt pat 10 g/kg, bet tipiski ir izplatītas koncentrācijas kuras pārsniedz 50 µg/l (kas ir maksimāli pieļaujamā arsēna koncentrācija lielākajā daļā Dienvidaustrumāzijas valstu). ES dzeramā ūdens kvalitātes kritēriji nosaka maksimāli pieļaujamo arsēna koncentrāciju 10 µg/l. 30

31 ARSĒNA SAVIENOJUMI Arsēna ražošana pasaulē Realgars AsS 31

32 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR ARSĒNA SAVIENOJUMIEM Epidemioloģiskie pētījumi pierādījuši, ka dzeramā ūdens ar paaugstinātu arsēna koncentrāciju patēriņš visbiežāk saistāms ar paaugstinātu risku saslimt ar ādas, kuņģa vai urīnpūšļa vēzi. Cits nozīmīgs riska faktors arsēna iedarbībai saistās ar fosilā kurināmā, kurā paausgtināts arsēna saturs, izmantošana. Ja arsēna koncentrācija oglēs parasti ir mazāka par 5 mg/kg, tad ar arsēnu piesārņotās oglēs tā koncentrācija var sasniegt pat līdz 35 g/kg un šādu ogļu izmantošana apkurē (Indijā, Ķīnā) var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu, ietekmējot iekštelpu gaisa, pārtikas, ūdeņu piesārņojuma līmeņus. Arsēns akumulējasgan sauszemes, gan ūdeņu ekosistēmās, turklāt augstāka biokoncentrēšanās pakāpe raksturīga ūdeņu dzīvniekiem. Cilvēka organismā arsēns vispirms var uzkrāties muskuļaudos, tomēr arsēna mikrodaudzumi tiek visai ātri izvadīti no organisma. Arsēns un visi tā savienojumi ir toksiski.akūta saindēšanās ar arsēna savienojumiem lielā mērā ir atkarīga no katra konkrētā savienojuma toksikoloģiskajām īpašībām, tomēr kopumā raksturīga ir iedarbība uz kuņģa zarnu trakta funkcionēšanu (caureja, vēdergraizes, nelabums), nervu sistēmu.neorganisko arsēna savienojumu hroniska uzņemšana rada ar ādas un gļotādu bojājumu veidošanos, anēmiju, tipisks simptoms ir matu izkrišana, aknu un nieru darbības bojājumi, bet var veidoties gangrēna. Arsēna savienojumu raksturo ietekme uz reproduktīvo sistēmuun tie spēj šķērsot placentāro barjeru, līdz ar to tiem raksturīga arī teratogēna iedarbība. Neorganisko arsēna savienojumu ieelpošana var sekmēt plaušu vēža attīstību. 32

33 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR SELĒNA SAVIENOJUMIEM gadā tika pierādīts, ka selēns var izsaukt liellopu saindēšanos un pat bojā eju, ja lopu pārtikā tiek izmantota ar selēnu piesārņota zāle. Selēna globālās ražošanas apjoms ir ap 1000 tonnu gadā, pie kam galvenie tā ražotāji ir Kanāda (42%), Japāna (27%), Krievija un ASV. Ap 20 % no saražotā selēna daudzuma tiek izmantots stikla ražošanai, lai to dzidrinātu, maskējot dzelzs oksīdu radīto zaļgano krāsu. Selēna piedevas pievieno plastmasām, kaučukam, lai palielinātu to stabilitāti pret oksidētāju un saules starojuma iedarbību. Nozīmīgākā selēna izmantošanas joma ir tā pielietošana elektronikā, optikā. Selēnu plaši izmanto fotošūnu, optiski jutīgu materiālu, pusvadītāju, termoelementu izgatavošanā.selēnu izmanto par barības mikropiedevu (tablešu veidā) cilvēka barības bilances stabilizēšanai un kā barības piedevu lopkopībā. Hroniska saindēšanās ar selēnu konstatēta tikai ar šī metāla izmantošanu saistītās ražotnēs un to pavada rinda specifisku simptomu. Selēna subletālās iedarbības efekti ir visai polemiski un tipiski reģioniem ar dabiski paaugstinātu selēna saturu. Latvijas apstākļos aktuālāks varētu būt jautājums par selēna deficītu.selēna koncentrācija ūdeņos ir no mikrograma desmitajām daļām līdz 2 10 μg/l, bet ģeoķīmisku anomāliju gadījomos tā koncentrācija vai sasniegt vairākus simtus mikrogramu litrā. 33

34 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR HROMA SAVIENOJUMIEM Hromu un tā savienojumus izmanto metalurģijā dažādu sakausējumu iegūšanai un metālu virsmas hromēšanai, krāsvielu un pigmentu ražošanā, ādas apstrādē, koksnes konservēšanā. Ražotnes, kuru darbība var noteikt hroma savienojumu nokļūšanu vidē ir ādas apstrāde, galvanotehnika, metalurģija, elektrotehnisko ierīču ražošanu un citas. Hroma savienojumi vidē var atrasties dažādās to oksidēšanās pakāpēs, bet tipiski sastopami Cr (III) un Cr (VI) savienojumi. Cr (III) uzskatāms par būtisku mikroelementu, tomēr paaugstināti tā daudzumi var būt akūti toksiski. Hroma iedarbības pamatā ir tas, ka Cr (VI) iekļūst šūnas iekšienē pa tiem pašiem transporta ceļiem kā sulfātjoni, bet tā reducēšanas gaitā veidojas reaģētspējīgi starpprodukti, kas var izsaukt DNS bojājumus šūnās. Hroma savienojumiem ir izteikta ādu kairinoša un alergēna iedarbība, kas raksturīga arī pašam metāliskajam hromam. Hroma (III) biokoncentrēšanās potenciāls dabas ūdeņos ir zems. Hroma (VI) savienojumiem raksturīga aerosolu veidošanās, kuriem iedarbojoties uz elpošanas ceļiem novērojams tipisks to gļotādu iekaisums, atrofija, bet notiekot hroniskai iedarbībai arī plaušu vēža attīstība. Līdz ar to Cr (VI) savienojumus var uzskatīt par vēzi izraisošām vielām cilvēkiem. 34

35 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR VARA SAVIENOJUMIEM Dabas vidē varš parasti atrodams kā Cu(II) savienojumi, bieži dažādu kompleksu savienojumu formā. Vara atrašanās brīva vai hidratēta jona formā ir maz izplatīta. Līdz ar to vara savienojumu faktiskā iedarbība lielā mērā ir atkarīga no vides ph, organisko vielu tipa un klātbūtnes, kā arī citu vielu klātbūtnes, kuras spēj aktīvi mijiedarboties ar Cu(II) joniem. Vara savienojumu iedarbības raksturu nosaka tas, ka mikrodaudzumos cilvēkam un citiem augstākajiem dzīvniekiem varš ir nepieciešamais mikroelements. Augstas vara savienojumu devas rada tipiskus akūtas intoksikācijas simptomus, - vemšanu, caureju, kuņģa muskulatūras krampjus. Lielu devu uzņemšana tipiski rada izteiktus aknu un nieru bojājumus. Vara bioakumulācija dzīvajos organismos ir atkarīga no to metabolisma rakstura un, piemēram, zivīs ir relatīvi ievērojami niecīgāka nekā moluskos. Vara savienojumi vidē var būt to izmantošana lauksaimniecībā, tekstilrūpniecībā, ķīmisko vielu ražošanā. Vara paaugstinātas koncentrācijas dzeramajā ūdenī var veidoties vara cauruļu korozijas rezultātā. 35

36 VIDES PIESĀRŅOJUMS AR NIĶEĻA SAVIENOJUMIEM Niķeli visai plaši izmanto dažādu sakausējumu izgatavošanā. Plaši izmanto niķeļa vara, niķeļa -hroma sakausējumus, kā arī sakausējumus ar cinku. Lielus niķeļa daudzumus izmanto dzelzs izstrādājumu leģēšanai un to virsmas pārklāšanai. Bez tam niķeli izmanto galvanotehnikā, keramisko un krāsvielu pigmentu ražošanai un kā katalizatoru. Niķeli izmanto sārma (Ni-Cd) baterijās. Niķelis ir plaši izplatīts mikroelements un zināmi tā daudzumi atrodas patstāvīgā šī elementa bioģeoķīmiskā aprites ciklā. Dabas ūdeņos niķelis atrodas saistīts ar suspendētajā daļiņām, vai arī kompleksu savienojumu formās un šī elementa koncentrāciju ietekmē sorbcijas, izgulsnēšanās, līdzizgulsnēšanās un kompleksveidošanās reakcijas ar ūdeņu ingredientiem. Niķelis ir visai tipisks alergēns, izsaucot alerģiskas reakcijas uz ādas, un tas var būt arī astmas attīstības riska faktors. Niķeļa savienojumus raksturo izteikta bioakumulācija ūdeņu dzīvajos organismos. 36

37 BIOCĪDI Gan ražošanā, gan sadzīvē pieaug nepieciešamība izmantot vielas, kuras spēj kavēt dzīvo organismu attīstība vai spēj tos iznīcināt. Kaut gan šādas īpašības piemīt gandrīz jebkurai vielai, biocīda iedarbība vispirms ir atkarīga no vielas devas. Likumdošanas kontekstā biocīdi ir vielas vai to maisījumi, kas paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu vai padarītu nekaitīgus kaitīgos organismus, aizkavētu to iedarbību vai tos ietekmētu citādi. Var izdalīt četras biocīdu pamatgrupas: dezinfekcijas līdzekļi(sadzīvē, pārtikas produktu ražošanā, medicīnā, lauksaimniecībā un citur izmantojamie dezinfekcijas līdzekļi, cilvēka higiēnai izmantojamie biocīdi); konservanti (pārtikas produktu, polimēru, dabisko materiālu, tehnikā izmantojamie konservanti); kaitēkļu apkarošanas līdzekļi; citibiocīdi (balzamēšanas līdzekļi). 37

38 PESTICĪDI Par pesticīdiem sauc ķīmiskas vielas, kurām piemīt spēja toksiski iedarbotiesuz kādu noteiktu dzīvo organismu grupu, respektīvi tās ir vielas ar selektīvu toksiskumu. Pesticīdu pielietošanas objekti ir praktiski visas dzīvo organismu grupas no baktērijām, vienšūņiem, sēnēm līdz augiem un siltasiņu dzīvniekiem. Līdztekus plānotai kultūraugu kaitīgo organismu apkarošanai, pesticīdu iedarbību raksturo dažādas blakus parādības, kas saistās ar pesticīdu tiešu kaitīgo iedarbību uz cilvēku darba šķīdumu gatavošanas un lietošanas laikā, iespējamo atlieku uzkrāšanos ražā un lopbarībā, negatīvo ietekmi uz agrobiocenožu derīgiem kukaiņiem, kā arī uz augsnes mikroorganismiem un dzīvniekiem, ūdens organismiem. No ekotoksikoloģijas viedokļa pesticīdu izmantošanas nevēlamās sekas saistās ar iespējām cilvēkiem saindētiesar tiem pesticīdu lietošanas laikā, negadījumu rezultātā, kā arī uzņemot pesticīdu atlikumus ar pārtikas produktiem un ūdeni. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka pesticīdu izmantošanas nelabvēlīgās sekas saistās ar to ietekmi uz organismiem, kas nav to izmantošanas tiešais mērķis.vielas, kas izmantotas augu aizsardzībai pazīstamas jau sen (daži arsēna savienojumi, vara sāļi, piretroīdi) tomēr plaša pesticīdu lietošana ir izvērsusies tikai pēdējo gadu laikā. Pesticīds LD 50, žurkām, mg/kg LC 50, zivīm mg/l Stabilitāte vidē Parations Malations Hlorpirofoss Dihlorfoss Glifosfāts ,7 0,1 0,003 0, dienas 24 st. t 1/2 augsnē dienas t 1/2 ūdenī 20 st. 38

39 PESTICĪDI Pesticīdi ir vielas, kuru mērķis ir ietekmēt dzīvos organismus. Ja pesticīdu iedarbība sniedzas ārpus to mērķa, tie var negatīvi ietekmēt cilvēku, dzīvniekusun ekosistēmas, atkarībā no vielas dabas un koncentrācijas. 39

40 PESTICĪDI Pašlaik ir zināmi ap dažādu pesticīdu, kurus atkarībā no to iedarbības tipa iedala: insekticīdi (insektu iznīcināšanai) - forfororganiskās vielas, karbamātu un hlororganiskie insekticīdi, bet arī dabiskas izcelsmes vielas - piretrīni; herbicīdi(nezāļu un nevēlamu augu iznīcināšanai) -hlorfenoksisavienojumi, dinitrofenoli, bipiridili, triazīni, urīnvielas grupas herbicīdi; fungicīdi(sēņu un baktēriju slimību novēršanai) -dzīvsudraba un alvas organiskie savienojumi, hlororganiskās vielas; akaricīdi(ērču apkarošanai); larvicīdi (kāpuru apkarošanai); aficīdi (laputu apkarošanai); defolianti(vielas, kas izsauc lapu nobiršanu); nematocīdi(nematožu apkarošanai); rodenticīdi(vielas grauzēju apkarošanai). Pēc pesticīdu toksiskumatos iedala ļoti indīgās vielās (LD 50 < 50 mg/kg), vidēji indīgās vielās (LD mg/kg) un mazindīgās vielās (LD 50 > 1 g/kg). Pēc pesticīdu noturīgumavidē, tos iedala ļoti stabilos (sabrukšanas laiks lielāks par 2 gadiem), stabilos (sabrukšanas laiks 0,5 2 gadi), mēreni stabilos (sabrukšanas laiks 1 6 mēneši) un nestabilos (sabrukšanas laiks līdz 1 mēnesim). 40

41 PESTICĪDI Pēc iedarbības veida un nokļūšanas veida organismā, pesticīdus iedala: kontaktiedarbības(izraisa kaitīgo organismu bojāeju pēc saskares ar tiem); kuņģa zarnu trakta aktīvās vielas; elpošanas sistēmas indes. Pēc orientējoša vērtējuma pašlaik pasaulē ir ap dažādu kukaiņu, pie kam 99,9 % no tiem no cilvēka redzes viedokļa ir nekaitīgi vai derīgi. Pesticīdi uz dzīvajiem organismiem iedarbojas atbilstoši to ķīmiskajam sastāvam un uzbūvei. Tāpēc pesticīdus bieži klasificē pēc to ķīmiskās uzbūves, piemēram, hlororganiskie, fosfororganiskie, sērorganiskie pesticīdi, pesticīdi uz karbamātu, hlorfenolu bāzes u.c. Katrai šo pesticīdu grupai raksturīgs savs iedarbības spektrs, toksiskums. 41

42 PESTICĪDI Bīstamākie ir pesticīdi ar plašu iedarbības spektru un augstu stabilitāti(hlororganiskie pesticīdi DDT, arī heksahlorcikloheksāns -lindāns, aldrīns un dieldrīns. Šo pesticīdu ražošana tika uzsākta piecdesmitajos gados un tos izmantoja graudaugu, kokvilnas, kukurūzas un kultūru kaitēkļu apkarošanai Pēdējā laikā aizvien lielāku ievērību iegūst dabiskas izcelsmes nezāļu un kaitēkļu apkarošanas līdzekļi. Bieži tie ir dažādu augu ekstrakti vai sasmalcinātas daļas (nikotīns, anabazīns), kas tiek plaši izmantoti lauksaimniecībā. Praktiski tiek izmantoti arī piretroīdi, kas ir savvaļas kumelīšu bioloģiski aktīvie savienojumi. Piretrīnu bioloģiskā aktivitāte ir pazīstama jau vairāk nekā 1000 gadu, tiem ir augsts toksiskums attiecībā pret apkarojamajiem kaitēkļiem, zems toksiskums cilvēkam, tie vidē ir ļoti nestabili. Pēdējā laikā uzsākta arī to sintētisko analogu ražošana. 42

43 AKARICĪDI - VIELAS, KURAS IZNĪCINA ĒRCES 43

44 Epidēmija kādas infekciju slimības izplatīšanās noteiktā apvidū, kura stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni. Epidēmija var būt īslaicīga uzliesmojuma veidā vai arī ilgstoša. Ja slimība regulāri atkārtojas kādā apvidū, kur šās slimības vai tās ierosinātājiem ir labvēlīgi apstākļi, to sauc par endēmiju (piemēram, malārija). Ja epidēmija aptver vairākas valstis, kontinentus vai pat visu pasauli tā ir pandēmija. Epizootija vienlaicīgi progresējoša laikā un telpā noteiktā reģiona ietvaros infekcijas slimības izplatīšanās starp daudziem vienas vai vairāku sugu lauksaimniecības dzīvnieku pārstāvjiem, kas ievērojami pārsniedz parasti reģistrēto dotajā teritorijā saslimstību un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju.. Epifitotija - masveidā progresējošā laika un telpā saimniecisko augu infekcijas saslimšana un strauja augu kaitēkļu skaita palielināšanas, kas izraisa masveida lauksaimniecisko kultūru bojā eju un to efektivitātes samazināšanos.

45 Iemesli, kas var izraisīt epidēmijas, ir šādi: Izmaiņas lauksaimnieciskā apsaimniekošanā un zemes izmantošanā Demogrāfiskās struktūras izmaiņas un pārmaiņas sabiedrībā Vāja iedzīvotāju veselība, ko izraisa nepietiekams uzturs Patogēno mikroorganismu elastīgums, izturība pret zālēm un pierašana pie tām Nepietiekams nodrošinājums ar medicīnisko aprūpi Ūdens avotu piesārņojums Starptautiskā tirdzniecība un tūrisms Neatbilstoša pilsētu plānošana Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās Klimata izmaiņas Parasti epidēmijas ir saistītas ar sociāli ekonomiskiem satricinājumiem (karš, bads) vai stihiskām dabas parādībām (plūdi, zemestrīce). 45

46

47 Pasaules vēsture ir saglabājusi atmiņas par daudzām epidēmijām un pandēmijām. Melnās nāves pandēmija bija viena no nežēlīgākajām cilvēces vēsturē un Eiropā savu maksimumu sasniedza no līdz gadam. Eiropā sešu gadu laikā gāja bojā miljoni cilvēku (apmēram trešā daļa no iedzīvotāju skaita!!!), bet atsevišķās pilsētās pat vairāk par pusi. Kopā pasaulē no tās mira ap 75 miljoni cilvēku Par tās visticamāko izraisītāju tiek uzskatīts buboņu mēris! Ilustrācija par Melno nāvi no Togenburgas bībeles (1411.).

48 avārijas ar ķīmisko, radioaktīvo un bioloģiski aktīvo vielu noplūdi; ugunsgrēki un sprādzieni ēkās un tautsaimniecības objektos; transporta avārijas; dambju pārrāvumi; komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi; Ar ķīmisko vielu noplūdēm saistītie! ēku un būvju sabrukšana. + Bīstamās ķīmiskās vielas Latvijā + Paaugstinātas bīstamības objekti Latvijā

49 Pievešana vai aizvešana - pa dzelzceļu, cauruļvadiem (gāze, naftas produkti), ar autotransportu, ar kuģiem, ar aviāciju (ļoti reti). Uzglabāšana Pārstrāde (mehāniska sajaukšana, pārtarēšana, fizikālie un ķīmiskie procesi) Katrā no šiem posmiem var notikt nevēlami notikumi, kas var izraisīt negadījumus vai katastrofas!

50 Divpusējā dzelzceļa estakāde Vienpusējā dzelzceļa estakāde

51 Vagona izbēršanas bedre (amonija nitrātam)

52 Tankkuģu piestātne

53 Autocisternu uzpildes vai noliešanas punkti naftas produktiem un citiem šķidriem produktiem

54 Tā nevajadzētu darīt

55 Sūkņi, kompresori, transportieri, cauruļvadi Slēgtā sūkņu stacija Atklātā sūkņu stacija Sildīšanas mezgls (mazutam) Kompresori (propāna-butāna maisījumam)

56 Cauruļvadi, transportieri Transportieris amonija nitrāta transportēšanai

57 Rezervuāri Vertikālie rezervuāri dažādi naftas produkti (benzīns, dīzeļdegviela, aviācijas degviela, mazuts u.c. produkti) Horizontālie rezervuāri

58 Spiedtvertnes uzglabā sašķidrinātu gāzi (propānu, butānu, skābekli). Attēlā redzama tvertņu dzesēšana. Amonija nitrāta uzglabāšanas noliktava

59

60 Rezervuāra vai cisternas pārliešana: Mēraparatūras vai vadības elementu defekts; Darbinieka kļūdaina rīcība. Rezervuāra, cauruļvadu, cisternu daļējs vai pilnīgs sabrukums: Iekārtas defekts metāla nogurums, metinājuma šuves defekts; pārsniegts pieļaujamais spiediens; Ārējie riska avoti dabas un tehnogēnās katastrofas, ļaunprātīga rīcība; Iekšējie riska avoti - pārspiediens vai siltumstarojums no blakus esošajām iekārtām (t.s. domino efekts).

61 1) Dabas katastrofas: Stipras vētras var sabojāt tehnoloģiskās iekārtas un noraut būvkonstrukciju elementus, var tikt pārtraukta elektroapgāde. Negaisa laika zibens var bojāt tehnoloģiskās un ugunsdzēsības vadības sistēmas, kā arī kļūt par ugunsgrēka cēloni.; Ekstremāli augstas vai zemas temperatūras; pie zemām t (< -25 C) samazinās metālu izturība, paaugstinās drošības un elpošanas vārstu, aizbīdņu atteikumu iespēja, krītas darbinieku darbaspējas. Augstas t rada sprādzienbīstamu vidi iepriekš neparedzētās vietās. Apledojums, sniega sanesumi; rada papildus slodzi tehnoloģiskajām iekārtām (rezervuāriem), apgrūtina to apkalpošanu. Būtiski tiek traucētata transportlīdzekļu kustība, paaugstināss ceļu satiksmes negadījumu risks. Zemestrīces; var radīt sūces cauruļvadu savienojumos, rezervuāru joslu metinājumos u.tml. Mežu ugunsgrēki radušais siltumstarojums var ietekmēt rezervuārus un citas iekārtas. Appludinājuma risks var būt iespējama plūdu/palu ūdeņu ietekme. HES pārrāvums. 2) Tehnogēnas katastrofas; 3) Ļaunprātīga darbība; 4) Hipotētiskie riska avoti.

62

63 Domino efekts no blakus esošajiem uzņēmumiem; Bīstamo kravu transportēšana pa blakus esošajiem ceļiem vai dzelzceļu; Aviokatastrofas; Autoavārijas. Teroristiska rīcība vai diversija, tai skaitā, nezināmas izcelsmes vielas vai priekšmeta ienešana, bioloģiski aktīvo vielu pielietošana, spridzekļa uzstādīšana, šaujamieroču pielietošana u.c., kā rezultātā tiek izraisītas bīstamo ķīmisko vielu noplūdes, ugunsgrēks, sprādziens atsevišķās tehnoloģiskās iekārtās. Ir bijuši gadījumi arī Latvijā! Meteorīta ietriekšanās, radioaktīvais piesārņojums

64 Vielas noplūde Noplūde bez aizdegšanās (peļķes izveidošanās) Ar aizdegšanos strūklas ugunsgrēks (jet fire) Blēve (Bleve) Ūdens, grunts piesārņojums Iztvaikošana no peļķes Peļķes aizdegšanās Tvaiku toksisko koncentrāciju izplatība Tvaiku-gaisa maisījuma eksplozija Siltumstarojums Pārspiediens

65 1999. gada 12. februārī Rendas pagastā konstatēta 116 m 3 dīzeļdegvielas noplūde no LatRosTrans naftas produktu cauruļvada gada 26. novembrī Tadaiķu pagastā notika vakuuma gāzeļļas izplūde (~45 t) no dzelzceļa cisternas uz sliežu ceļa 105 metru garumā gadā 29. decembrī Salaspilī apgāzās autocisterna, kura pārveda formalīnu. Avārijas rezultātā izplūda 12 tonnas formalīna gada 11. martā automobiļa un preču vilciena sadursmes rezultātā vidē izplūda un aizdegās 760 tonnas dīzeļdegvielas gada 22. augustā Ventspils ostā no Norvēģijas tankkuģa noplūda dīzeļdegviela (~9t) gada 11. martā posmā Rīga Liepāja 56 kilometrā apgāzās autocisterna, kura pārveda dīzeļdegvielu. Vidē noplūda 7 tonnas gada 5. martā SIA B.L.B. Baltijas Termināls noplūda naftas produkti (nokļuva Mīlgrāvja attekā). Piesārņotā ūdens laukums ~10000m gada 21. janvārī Ventspilī caurules plīsuma rezultātā rezervuāra apvaļņojumā izplūda 28m 3 dīzeļdegvielas gada 15. janvārī Baltijas jūrā iepretim Staldzenei uz sēkļa uzskrēja Kipras kuģis Golden Sky ar 500 tonnām degvielas un tonnām minerālmēslu. Glābšanas darbi turpinājās vairākus mēnešus gada 12.aprīlī Baltkrievijā naftas cauruļvada bojājuma rezultātā Daugavā noplūda ievērojams (?) daudzums dīzeļdegvielas.

66 Katru gadu Latvijā tiek pārkrautas, saražotas un uzglabātas tūkstošiem tonnu bīstamo ķīmisko vielu. Šie procesi rada risku, ka bīstamās ķīmiskās vielas var nokļūt apkārtējā vidē, tādējādi radot draudus gan apkārtējām ekosistēmām, cilvēkiem un īpašumiem. Nopietnākās sekas rodas gadījumos, kad bīstamās ķīmiskās vielas ir iesaistītas rūpnieciskajās avārijās. Lai novērtētu un samazinātu riskus, ko var radīt rūpnieciskās avārijas, ir izstrādāti MK gada 19. jūlija noteikumi Nr. 532 Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem.

67 35 Objektu sadalījums Naftas produkti 35 Gāze Minerālmēsli Bīstamie atkritumi Ķīmija Skaits Naftas produkti (benzīns, dīzeļdegviela u.c.); Gāze (SNG un Metāns); Minerālmēsli (amonija nitrāts); Bīstamie atkritumi; Citas ķīmiskās vielas (amonjaks, akrilnitrils, skābeklis u.c.).

68 Paaugstinātas bīstamības objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas

69

70 Vielas noplūde Noplūde bez aizdegšanās (peļķes izveidošanās) Ar aizdegšanos strūklas ugunsgrēks (jet fire) Blēve (Bleve) Ūdens, grunts piesārņojums Iztvaikošana no peļķes Peļķes aizdegšanās Tvaiku toksisko koncentrāciju izplatība Tvaiku-gaisa maisījuma eksplozija Siltumstarojums Pārspiediens

71 Vielas noplūde Noplūde bez aizdegšanās (peļķes izveidošanās) Ar aizdegšanos strūklas ugunsgrēks (jet fire) Blēve (Bleve) Ūdens, grunts piesārņojums Iztvaikošana no peļķes Peļķes aizdegšanās Tvaiku toksisko koncentrāciju izplatība Tvaiku-gaisa maisījuma eksplozija Siltumstarojums Pārspiediens Ir speciālas programmas seku modelēšanai!

72 Elektriskā izlāde iekārtu zemējuma defekta dēļ; Elektroinstalācijas un iekārtu defekti; Ugunsdrošības normu neievērošana darba vietā; Dzirkstele no automašīnām; Ārējie avoti - zibens izlāde, ugunsgrēks, teroristiska rīcība. Peļķes ugunsgrēks Strūklas ugunsgrēks

73

74 2005. gada 11. decembrī Bansfīldas degvielas bāzē Anglijā notika benzīna rezervuāra pārliešana. Apvaļņojumā izlija 300 tonnas benzīna. Sprādzienbīstamais tvaiku-gāzu mākonis izplatījās aptuveni m 2 platībā. Spādziens notika 41 minūti pēc pārliešanas sākuma jeb 23 minūtes pēc tam, kad tvaiku mākonis tika konstatēts ārpus apvaļņojuma. Būtiski bojātas ēkas un būvkonstrukcijas mākoņa izplatības zonā un izsisti logi 2 km rādiusā. Ugunsgrēks ilga 3 dienas un nodega 21 degvielas rezervuārs. Glābšanas darbos piedalījās 180 ugunsdzēsēji cilvēkus evakuēja. Pārliešana notikusi rezervuāra uzpildes līmeņa kontroles un avārijas līmeņa signalizācijas sistēmas defekta dēļ. Nav skaidrs, kādēļ uz acīmredzami kļūdainu (atmiņā fiksētu) kontroles sistēmas informāciju nav reaģējis operators vadības telpā.

75 Rezervuāra pārliešana un tvaika mākoņa izveidošanās.

76

77 Dzelzceļa stacijā "Ventspils 2" degošo desmit degvielas cisternu dzēšanā bija iesaistījies ļoti liels skaits ugunsdzēsības transporta vienību: 14 autocisternas, viens šļūteņu automobilis un divi ugunsdzēsības vilcieni - viens no Ventspils un viens no Jelgavas. Dzēst ugunsgrēku bija devušies ugunsdzēsēji no Talsiem, Stendes, Kuldīgas, Liepājas un četras automašīnas no Rīgas. Notikuma vietā kopā ar ugunsdzēsējiem strādā arī īpašas automašīnas no uzņēmumiem "Ventamonjaks" un "Ventbunkers". Degviela tika dzēsta ar īpašām putām. Ugunsgrēks izcēlies pēc vilciena avārijas, stacijā pieņemot vilciena sastāvu - vilciena sastāvs strauji bremzējis, tomēr saskrējies ar stāvošu vilcienu, kā rezultātā pieci vagoni noskrējuši no sliedēm, bet vēl pieci palikuši uz tām.

78

79

80

81

82 2011. gada 3. jūlijā notika ugunsgrēks Ulmaņa gatvē 119 uzņēmuma SIA ECOLAB ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu noliktavā. SIA ECOLAB elektroniskā uzskaite ir bojāta, tāpēc nav iespējams precīzi pateikt noliktavā esošo ķīmisko vielu un maisījumu veidus un apjomu. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas noliktavā atradās 50 tonnas, piemēram, tīrīšanas līdzekļi profesionālai lietošanai, dezinfekcijas līdzekļi, kā arī kodīgas, kairinošas, uzliesmojošas un videi bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumi. 3. jūlijā Valsts vides dienesta speciālisti ieradās notikuma vietā ap plkst pēc informācijas saņemšanas, lai novērtētu situāciju un organizētu pirmos neatliekamos pasākumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izlika bonas Mārupītē, un Mārupes pašvaldības pārstāvji divās vietās lokalizēja ūdeņu tālāku ieplūšanu Mārupītē. Iesaistīta SIA Eko Osta piesārņoto ūdeņu atsūknēšanai no ūdens kolektoriem, akām un novadgrāvja. Lai kontrolētu ūdens kvalitāti, Valsts vides dienesta inspektori 3.jūlijā trijās vietās (teritorijā, aiz bonām un izplūdes vietā Māras dīķi) noņēma ūdens paraugus un nodeva tos Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Vides laboratorijai testēšanai.

83 4. jūlijā ap plkst saņemti pirmie rezultāti Mārupītes ietekā Māras dīķi ir novērojams ķīmisks piesārņojums. Salīdzinot ar tipiski neattīrītiem sadzīves notekūdeņu raksturojošiem parametriem, ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) pieļaujamā koncentrācija pārsniegta 2-8 reizes Kopīgi ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas speciālistiem paņemts gaisa paraugs nodegušās noliktavas tuvumā. Valsts vides dienests ir lūdzis Veselības inspekciju iesaistīties dzeramā ūdens paraugu ņemšanā un izvērtēšanā. Valsts vides dienests kopīgi ar Rīgas domes speciālistiem turpina teritorijas apsekošanu. Māras dīķī ķīmisko vielu koncentrācija vēl ir paaugstināta. Tomēr salīdzinājumā ar svētdienu 4. jūlijā ķīmiskā skābekļa patēriņš Māras dīķī sarucis no 1700 mg/l līdz 150 mg/l.

84 7. jūlijs Notiek darbs pie nodegušās noliktavas ēkas nojaukšanas darbiem. Pēc konstrukciju nojaukšanas AS BAO uzsāks ķīmisko vielu izvešanas darbus no teritorijas. Valsts vides dienests ir pieprasījis informāciju no SIA ECOLAB par precīzu ķīmisko vielu un maisījumu sastāvu un apjomu, kas atradās nodegušajā noliktavā, un drošības datu lapas, kurās tiek atspoguļota ķīmisko vielu un maisījumu bīstamības pakāpe. Saņemti rezultāti par 4. jūlijā ņemto gaisa analīžu rezultātiem. Gaisa paraugi tika ņemti 20 metru attālumā no nodegušās noliktavas. Identificēto gaistošo organismu savienojumu koncentrācijas gaisā ir nelielas vai pat zem nosakāmās robežas un nerada draudus cilvēku veselībai. Saņemtie rezultāti uzrāda lēnu situācijas uzlabošanos, notiek pašattīrīšanās process. Četru dienu laikā ķīmiskā skābekļa patēriņš ir izlīdzinājies un sasniedzis līmeni, kāds novērots kontrolmērījuma vietā 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja Mārupītē.

85 11. jūlijs Paaugstināts kopējā hlora daudzums norāda, ka ūdeņos nonākuši hloru saturošie, oksidējošie līdzekļi, kādus lieto izlietņu un klozetpodu tīrīšanai. Pie ietekas Māras dīķī 3.jūlijā kopējais hlors, kura pieļaujamajam daudzumam virszemes ūdeņos ir jābūt vienādam vai mazākam par 0,005 mg/l, bija 9,9 mg/l. Ir palielināts intervāls starp ūdens paraugu ņemšanu. 14. jūlijs Pabeigta sadegušo un nelietojamo ķīmisko vielu un maisījumu atkritumu izvešana no nodegušās ķīmisko vielu un maisījumu noliktavas teritorijas. Kopš 2011.gada 7.jūlija nodegušajā ķīmisko vielu un maisījumu noliktavā AS BAO veica ķīmisko vielu un maisījumu savākšanu un pārtarēšanu. Valsts vides dienests ir lūdzis AS BAO un SIA Eco Osta iesniegt kopsavilkumu par veiktajiem darbiem, izvestajiem atkritumiem, to daudzumiem un izmaksām. 21. jūlijs Salīdzinot piesārņojuma koncentrāciju Mārupītē 100 metrus augšpus piesārņotā grāvja ieteces 4.jūlijā ar piesārņojuma koncentrāciju 21.jūlijā ieplūdē Māras dīķī, iztekā no Māras dīķa un ietekā Daugavā, secināms, ka paaugstināta visās paraugu ņemšanas vietās ir vienīgi nitrātjonu koncentrācija, taču arī tā ietilpst ūdens kvalitātes normā. Ūdens kvalitāte Mārupītē ir sasniegusi gandrīz tādu stāvokli, kāds tas bija pirms gada 3. jūlijā notikušā ugunsgrēka ar tam sekojošo ķīmisko vielu noplūdi. Regulāra ūdens paraugu ņemšana Mārupītē tiek pārtraukta.

86

87

88

89

90

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Cilvēka darbība ir būtiski izmainījusi ne tikai cilvēka dzīves vidi, bet arī biosfēru kopumā

Cilvēka darbība ir būtiski izmainījusi ne tikai cilvēka dzīves vidi, bet arī biosfēru kopumā Vide ap mums vienmēr ir bijis kaut kas, no kā var ņemt to, kas cilvēkam ir nepieciešams (ūdens, resursi) un kur izvadīt, izmest to, kas nav vajadzīgs atkritumus Cilvēka darbība ir būtiski izmainījusi ne

Διαβάστε περισσότερα

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus:

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: ķīmiskos fizikālos bioloģiskos sociālos psiho-sociālos kā arī šo faktoru īstermiņa un ilgtermiņa

Διαβάστε περισσότερα

VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI

VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI BÈSTAMO VIELU KONTROLE BALTIJAS JËRAS REÌIONÅ VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI PUBLIKÅCIJA Baltijas Vides Forums Autori: Hanna Andersson, Zviedrijas Vides Pētniecības

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. 1 apvalkotā tablete satur 50 mg, 100 mg vai 200 mg sulpirīda (Sulpiridum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU APRAKSTS. 1 apvalkotā tablete satur 50 mg, 100 mg vai 200 mg sulpirīda (Sulpiridum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS BETAMAKS 50 mg apvalkotās tabletes BETAMAKS 100 mg apvalkotās tabletes BETAMAKS 200 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 apvalkotā tablete

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību

Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību 1;2 Balode M., 1;2 Purviņa S., 1;2 Puriņa I., 2 Pfeifere M., 2 Jurkovska V., 1;2 Bārda I., 1;2 Strode E., 2 Balodis J., 1;2 Putna I. LU Bioloģijas Fakultātes

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum).

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum). 1. ZĀĻU NOSAUKUMS HICONCIL 125 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai HICONCIL 250 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība. Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī

Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība. Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī Ievads Vitamīni ir ķīmiski atšķirīgu organisku vielu savienojums, kas mazos daudzumos ir būtiski organisma

Διαβάστε περισσότερα

8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences

8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences 8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA Valsts iedzîvotåju veselîbas ståvoklis bieωi tiek noteikts, izmantojot divus statistikas rådîtåjus jadzimußo paredzamo müωa ilgumu mirstîbas procentu attiecîbå uz bérniem

Διαβάστε περισσότερα

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs SIA TENAX SIA Evopipes SIA SAKRET SIA Bureau Veritas Latvia SIA "KNAUF"

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS

PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS VISS PAR PĀRTIKAS PREČU MARĶĒJUMU Informācija, kas ir sniegta pārtikas preču marķējumā, ir kā vizītkarte, kurā var atrast visu par preci, sākot ar tās nosaukumu, sastāvu

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS DALACIN T 10 mg/ml šķīdums ārīgai lietošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs ml šķīduma satur 10 mg klindamicīna (clindamycinum) klindamicīna fosfāta veidā.

Διαβάστε περισσότερα

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Inflamac 50 mg cietās kapsulas 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 cietā kapsula satur 50 mg diklofenaka nātrija (diclofenacum natricum) Pilnu palīgvielu sarakstu

Διαβάστε περισσότερα

Uzņēmuma reģistra numurs Daugavgrīvas iela 63/65, Rīga, Latvija, LV-1007 Tālrunis Fakss E-pasts.

Uzņēmuma reģistra numurs Daugavgrīvas iela 63/65, Rīga, Latvija, LV-1007 Tālrunis Fakss E-pasts. 1. IEDAĻA. Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma apzināšana 1.1 Produkta identifikators Produkta nosaukums Divkomponentu parketa laka DUOKRON. 1.2 Vielas vai maisījuma attiecīgi apzinātie lietošanas

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam 2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr. 17 31. ) Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014. 2020. gadam 1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadam (turpmāk pamatnostādnes).

Διαβάστε περισσότερα

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija

Διαβάστε περισσότερα

SASKAŅOTS ZVA

SASKAŅOTS ZVA 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ciloxan 3 mg/ml acu pilieni, šķīdums. 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 ml šķīduma satur 3 mg ciprofloksacīna (ciprofloxacinum) (hidrohlorīda veidā). Palīgvielas: Viens ml

Διαβάστε περισσότερα

Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8

Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8 LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Convulex 100 mg/ml šķīdums injekcijām Natrii valproas Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams,

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 584 Pieņemts: 13.10.2015. Stājas spēkā: 01.07.2016. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 202 (5520), 15.10.2015. OP numurs: 2015/202.9 Ministru kabineta

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. Palīgvielas: satur laktozi (kā laktozes monohidrātu), skatīt apakšpunktu 4.4. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU APRAKSTS. Palīgvielas: satur laktozi (kā laktozes monohidrātu), skatīt apakšpunktu 4.4. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Euthyrox 25 mikrogrami tabletes Euthyrox 100 mikrogrami tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena Euthyrox 25 mikrogrami tablete satur 25 mikrogramus nātrija

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

Saules starojuma enerģijas izmantošana

Saules starojuma enerģijas izmantošana Saules starojuma enerģijas izmantošana Galvenais enerģijas avots Saules sistēmā, arī uz Zemes, ir Saules elektromagnētiskais starojums. Saule ir gāzu-plazmas ķermenis, tās iekšienē notiek kodolu sintēzes

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Onbrez Breezhaler 150 mikrogrami inhalācijas pulveris cietās kapsulās 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra kapsula satur indakaterola maleātu,

Διαβάστε περισσότερα

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa IZGLĪTĪBAS SATURA UN EKSAMINĀCIJAS CENTRS IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI 2008. gads 1. variants, 1. daļa Maksimālais punktu skaits par 1. daļu 30 p. Aizpilda skolotājs: 1. uzdevums. Vai apgalvojums ir

Διαβάστε περισσότερα

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts:

Διαβάστε περισσότερα

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp 1. Ievads bioloģijā Grāmatas 6. 37. lpp Zaļā krāsa norāda uz informāciju, kas jāapgūst Ar dzeltenu krāsu izcelti īpaši jēdzieni, kas jāapgūst Ar sarkanu krāsu norādīti papildus informācijas avoti vai papildus

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete kā aktīvo vielu satur 5,0 mg prednizolona (Prednisolonum). Tabletes satur laktozi.

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Nplate 250 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai Nplate 500 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE 9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos

Διαβάστε περισσότερα

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. TEMATS SILTUMS UN DARBS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_02_P1 Senie laiki Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P2 Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI Atrisini tālāk dotos sešus uzdevumus un atbildes noformē elektroniski (Word dokuments, PDF datne u.c.) un nosūti uz

Διαβάστε περισσότερα

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas Vielas un enerăijas maiħa citoplazmā 11. tēma Vielu un enerăijas maiħa Lizosomas Heterofāgija Autofāgija Mikroėermenīši Olbaltumvielu imports peroksisomās Vakuolas Proteosomas RNāze Glikolīze Šūnās gandrīz

Διαβάστε περισσότερα

SASKAŅOTS ZVA

SASKAŅOTS ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Yarina 3000/ 30 mikrogramu apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete satur 3000 mikrogramu drospirenona (Drospirenonum) un 30 mikrogramu

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006)

LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Risinājumā parādīt arī visus aprēķinus! Rakstīt glītā, salasāmā rokrakstā! Uz risinājumu

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Extavia 250 mikrogrami/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai. 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Extavia flakons satur 300 mikrogramus

Διαβάστε περισσότερα

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni. Xylometazolini hydrochloridum

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni. Xylometazolini hydrochloridum LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni Xylometazolini hydrochloridum Uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS E.Vanzovičs, S.Želvis RTU Enerģētikas un elektrotenikas fakultāte Enerģētikas institūts Rīga 2006 ANOTĀCIJA Darbā apskatīta pārsprieguma

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

1 apvalkotas kuņģa sulā nešķīstošas tabletes (dražejas) sastāvs: (rutosidum trihydricum)

1 apvalkotas kuņģa sulā nešķīstošas tabletes (dražejas) sastāvs: (rutosidum trihydricum) Saskaņots ZVA 16.05.2011. ZĀĻU APRAKSTS 1. NOSAUKUMS Wobenzym zarnās šķīstošās apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 apvalkotas kuņģa sulā nešķīstošas tabletes (dražejas) sastāvs:

Διαβάστε περισσότερα

Apstiprināts ZVA

Apstiprināts ZVA Apstiprināts ZVA 20896-160609 LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Cardace 2,5 mg tabletes Cardace 5 mg tabletes Cardace 10 mg tabletes Ramiprilum Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča SATURS

Irina Vdoviča SATURS Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Analītiskā ķīmija. Kvantitatīvā analīze. Laboratorijas darbi, uzdevumi SATURS KVANTITATĪVĀ ANALĪZE... GRAVIMETRIJA... Laboratorijas darbs KRISTALIZĀCIJAS ŪDENS NOTEIKŠANA

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā? Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu

Διαβάστε περισσότερα

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Kursu vada: Egita Zviedre Biologi, 1. kurss, 2. semestris Aļģes Aļģes (latīņu: Algae) ir gan vienšūnu, gan daudzšūnu, retāk - bezšūnu organismi; Aļģes

Διαβάστε περισσότερα

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus 16 PRAKSE endokrinoloģija Ingvars Rasa endokrinologs Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs Gaiļezers Anda Krišāne

Διαβάστε περισσότερα

BRONHIĀLĀ ASTMA Dr. Ineta Grīsle 04.10.2012. Diemžēl... Astma ir viena no visbiežākajām hroniskajām slimībā ~300 miljonu slimnieku pasaulē Tā turpina pieaugt bērnu vidū GINA, 2011 Par laimi! Astmu var

Διαβάστε περισσότερα

PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM. Pēteris Guļāns gads

PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM. Pēteris Guļāns gads PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM Pēteris Guļāns 2009. gads Vārda krīze skaidrojums Oxford Dictionery for the Business World: 1) time of danger or great difficulty un 2) decisive

Διαβάστε περισσότερα

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Aerivio Spiromax 50 mikrogrami/500 mikrogrami inhalācijas pulveris 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra nomērītā deva satur 50 mikrogramus salmeterola

Διαβάστε περισσότερα

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskie lauki

Elektromagnētiskie lauki Nesaistoša labas prakses rokasgrāmata par Direktīvas 2013/35/ES īstenošanu Elektromagnētiskie lauki 2. sējums. Gadījumu analīzes Sociālā Eiropa Šī publikācija saņēmusi Eiropas Savienības Nodarbinātības

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2013 /2 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java

Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Materiāla apraksts Rediģēts 11.02.2009. Versijas Nr. 0002 Sikagard -720 EpoCem Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Construction Produkta apraksts

Διαβάστε περισσότερα

Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā

Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā Dr.med. Simona Doniņa RAKUS, Latvijas Onkoloģijas centrs Audzēja marķieris var būtb jebkurš bioloģisks isks substrāts, ts, kas saistās s ar audzēja attīst

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un

Διαβάστε περισσότερα

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ) L 304/18 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 22.11.2011. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2011 / 1 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

BŪVPROJEKTA SASTĀVS. 4.sējums Specifikācijas

BŪVPROJEKTA SASTĀVS. 4.sējums Specifikācijas BŪVPROJEKTA SASTĀVS 1.sējums 2.sējums 3.sējums 4.sējums 5.sējums 6.sējums 7.sējums Vispārīgā daļa, VD Arhitektūras daļas teritorijas sadaļa, TS Inženierrisinājumu daļa, ELT/BK/LKT/DT/TN Specifikācijas,

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE

DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE 2012 Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/094 Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana atjaunojamās enerģijas izmantošanas attīstības projektu īstenošanai (vienošanās

Διαβάστε περισσότερα

EPIDIAN Epoksīda sveķu grīdas pārklājumi

EPIDIAN Epoksīda sveķu grīdas pārklājumi EPIDIAN Epoksīda sveķu grīdas pārklājumi Izplatītājs: SIA Kompozītmateriāli Kalna iela 4, Rīga LV-1003, +371 29112229, www.grateko.lv PAMATINFORMĀCIJA Epoksīda sveķi ir materiāls, uz kuru bāzes tiek sagatavotas

Διαβάστε περισσότερα

Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos

Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte www.videszinatne.lv Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos Dr. Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Vides

Διαβάστε περισσότερα

Stresa novēršanas rokasgrāmata

Stresa novēršanas rokasgrāmata Stresa novēršanas rokasgrāmata Oktobris 2011 Šis projekts realizēts ar Eiropas Komisijas finansiālu atbastu. Šī dokumenta saturs atspoguļo autoru viedokli un Komisijas nenes atbildību par šīs informācijas

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

Produktu katalogs 14 Atjaunots

Produktu katalogs 14 Atjaunots Produktu katalogs 14 Atjaunots 08.2015 Saturs 1. Krāsas 5 1.1. Krāsas un pārklājumi āra darbiem KS G Balta silikāta grunts minerālām virsmām 6 KS P Silikāta grunts 7 KS Ūdens dispersijas silikāta krāsa

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

ATTĀLINĀTA ŪDENS SKAITĪTĀJU RĀDĪJUMU NOLASĪŠANAS SISTĒMA ŪDENS SKAITĪTĀJI

ATTĀLINĀTA ŪDENS SKAITĪTĀJU RĀDĪJUMU NOLASĪŠANAS SISTĒMA ŪDENS SKAITĪTĀJI ATTĀLINĀTA ŪDENS SKAITĪTĀJU RĀDĪJUMU NOLASĪŠANAS SISTĒMA ŪDENS SKAITĪTĀJI Sistēmas un iekārtu darbības pamatprincipi Apraksts Attālinātā ūdens skaitītāju rādījumu nolasīšanas sistēma ir iekārtu kopums,

Διαβάστε περισσότερα

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC www.latea.lv www.lldra.lv CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC LVS EN 14351-1 PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas

Διαβάστε περισσότερα

Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle

Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Кabeļu trepes KS Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Nepieciešamo virsmas apstrādi izvēlas atkarībā no atmosfēras iedarbības faktoriem kabeļus nesošās konstrukcijas uzstādīšanas

Διαβάστε περισσότερα

BAXI INTERNATIONAL. Laipni lūdzam!

BAXI INTERNATIONAL. Laipni lūdzam! BAXI INTERNATIONAL Laipni lūdzam! SOLĀRĀS SISTĒMAS m2 -uzstādīto kolektoru laukums ITĀLIJAS TIRGUS 180.000 m2 uzstādīts 2006 gadā 360.000 m2 uzstādīts 2007 gadā Saules starojuma līmenis EIROPĀ Starojums

Διαβάστε περισσότερα

Saturs. Lietošanas instrukcijas FULL HD LCD displejs TH-47LFV5W. Modeļa Nr.

Saturs. Lietošanas instrukcijas FULL HD LCD displejs TH-47LFV5W. Modeļa Nr. Modeļa Nr. TH-47LFV5W Lietošanas instrukcijas FULL HD LCD displejs Saturs Svarīgs drošības paziņojums...2 Piesardzības pasākumi...3 Piederumi...6 Daļas un funkcijas...8 Savienojumi...10 Tehniskās specifi

Διαβάστε περισσότερα

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā

Διαβάστε περισσότερα