2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

Save this PDF as:
 WORD  PNG  TXT  JPG

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri"

Transcript

1 2. TEMATS SILTUMS UN DARBS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_02_P1 Senie laiki Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P2 Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P3 Enerģija 20. gadsimtā: iekšdedzes dzinēju ēra Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P4 Mūsdienu enerģētiskās problēmas Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P5 Enerģijas ieguves un siltuma dzinēju vēsturiskais aspekts Skolēna darba lapa F_11_UP_02_P1 Ap ģērbs kā siltuma izolācija Skolēna darba lapa F_11_DD_02_P1 Adiabātisks proces Skolēna darba lapa F_11_DD_02_P1 Cikliski procesi ideālajā gāzē Skolēna darba lapa Lai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.

2 S I LT U M S SILTUMS UN DARBS T E M A T A 20 A P R A K S T S Šajā tematā tiek aplūkota vielas iekšējā enerģija un tās izmantošanas iespējas. Vielas iekšējo enerģiju izmanto siltuma dzinējos, kas darbina transportlīdzekļus uz zemes, ūdenī, gaisā un arī bezgaisa telpā. Tādēļ skolēniem ir rūpīgi jāapgūst šis temats, nolūkā izprast dažādo siltuma dzinēju darbības principu. Jau pamatskolas kursā skolēni ir ieguvuši informāciju par siltuma daudzumu, siltuma procesiem, to rezultātā veikto darbu, kā arī par siltuma dzinēja darbības principu. Temats vērsts uz skolēnu zināšanu papildināšanu. Skolēni apgūst jēdzienus: ideālās gāzes iekšējā enerģija, darbs termodinamikā, adiabātisks process, atgriezenisks un neatgriezenisks process. Viņi veic aprēķinus, izmantojot formulu lapu: nosaka ideālās gāzes iekšējo enerģiju, tās izmaiņu, darbu termodinamikā, kā arī siltuma dzinēja lietderības koeficientu. Skolēni var izmantot datorsimulācijas procesu apguvē. Viņi analizē siltumprocesus sadzīvē, kā arī šo procesu vēsturisko attīstību. Skolotājam jāvēro, vai skolēni spēj novērtēt siltuma dzinēju darbības sekas, alternatīvā kurināmā izmantošanas vajadzību, un kāda ir skolēnu prasme analizēt siltuma procesus no enerģētiskā viedokļa. Skolotājam jāseko, vai skolēni lieto atbilstīgus fizikālo lielumu apzīmējumus un SI mērvienības, vai viņi spēj tās saistīt ar ārpussistēmas mērvienībām un aprēķinos izmanto decimālos daudzkārtņus. U N D A R B S

3 S I L T U M S U N D A R B S FIZIKA 11. klase C E Ļ V E D I S Galvenie skolēnam sasniedzamie rezultāti Analizē mehānikas, siltuma un elektromagnētisma procesus no enerģētiskā viedokļa. Veic aprēķinus un iegūto skaitlisko rezultātu izsaka kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā. Iepazīstina citus ar saviem vai grupas darba rezultātiem, izmantojot dažādas IT. Izvērtē tehnoloģiju izmantošanas pieredzi fizikā, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas. 21 Analizē termodinamiskos procesus no enerģētiskā viedokļa. Izprot gāzes veiktā darba un gāzes iekšējās enerģijas izmaiņas sakarības. Aprēķina, izmantojot formulu lapu: vienatomu ideālās gāzes iekšējo enerģiju, darbu termodinamikā, siltuma mašīnas lietderības koeficientu. Izsaka skaitlisko rezultātu kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā uzdevumos par siltumu un darbu. Izstrādā pētījuma gaitas aprakstu par dažādu siltumizolācijas materiālu lietojumu sadzīvē un tehnikā. Iepazīstina citus ar izveidoto pētījuma gaitas aprakstu, arī izmantojot IT. Analizē dažādu siltuma mašīnu vēsturisko attīstību, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas. Demonstrēšana. D. Adiabātisks process. D. Cikliski procesi ideālajā gāzē. Kooperatīvā mācīšanās. SP. Enerģijas ieguves un siltuma dzinēju vēsturiskais aspekts. VM. Dīzeļdzinēja un benzīndzinēja darba cikls. VM. Četrtaktu benzīna dzinēja darba cikls. VM. Haoss un entropija. KD. Darbs termodinamikā. VM. Kurināmā elements. VM. Benzīna dzinēja uzbūve. KD. Pirmais termodinamikas likums.

4 S I L T U M S U N D A R B S U Z D E V U M U P I E M Ē R I 22 Sasniedzamais rezultāts I II III Apraksta termodinamiskos procesus dabā un sadzīvē. Ievieto trūkstošos vārdus! a) Siltumvadīšana notiek, ja starp ķermeņa daļām ir... temperatūra. b) Ja gaisā dažādās vietās rodas dažāds blīvums, tad notiek.... c) Siltumstarojums... vakuumā. d) Siltumvadīšanas procesā aizplūdušais siltuma daudzums ir atkarīgs no Attēlā parādīta ar malku kurināma plīts šķērsgriezumā. Paskaidro, kā rodas velkme! gadā angļu zinātnieks Hamfrijs Deivijs izgudroja kalnraču lampu, kurā liesmu aptver vara sietiņš. Pamato, kāpēc šāda lampas konstrukcija aizkavē šahtā esošās gāzes metāna uzliesmošanu! 2. Kāpēc katlu un pannu rokturus izgatavo no koka vai plastmasas, bet nevis no metāla? Ideālās gāzes spiediens p atkarībā no absolūtās temperatūras T mainās tā, kā parādīts grafikā. Kā mainās gāzes iekšējā enerģija procesos 1 2 un 2 3? Analizē termodinamiskos procesus no enerģētiskā viedokļa. Kurā no minētajiem procesiem gāzes iekšējā enerģija nemainās? a) Noslēgta trauka tilpumam palielinoties 4 reizes, tajā esošās gāzes spiediens samazinās trīs reizes. Pasvītro to doto tilpuma vērtību, kas atbilst ideālās gāzes vislielākajai iekšējai enerģijai! b) Uzbraucot uz asa zemē iedurta dzelzs priekšmeta, no velosipēda riepas strauji izplūst gaiss. c) Dīzeļdzinēja cilindrā ar virzuli saspiež gaisu. d) Lēni saspiežot gāzi noslēgtā traukā, tās tilpumam samazinoties divas reizes, gāzes spiediens pieaug divas reizes. Analizē, kā mainās gāzes iekšējā enerģija, ja tās tilpums palielinās nosacītās vienībās no 1 līdz 5!

5 S I L T U M S U N D A R B S FIZIKA 11. klase Sasniedzamais rezultāts I II III Izskaidro termodinamiskos procesus, izmantojot siltuma mašīnas modeli. 1. Kāda nozīme siltuma dzinējos ir sildītājam, darba vielai un dzesētājam? 2. Papildini siltuma mašīnas modeļa blokshēmu ar trūkstošajiem ierakstiem! T 1 1. Siltuma dzinēju lietderības koeficients nevar sasniegt 100 %. Uzraksti iemeslus, kādēļ! Kādiem nosacījumiem jābūt, lai siltuma mašīnas lietderības koeficients sasniegtu 100 %? 2. Paskaidro, kāpēc siltuma dzinējos jārealizē cikliski procesi! Grafikā tuvināti parādīti procesi, kas notiek dīzeļdzinēja cilindrā, kad dzinējs darbojas. Q 1 3. Apkārtējā vide T 1 23 Darba viela A Q 1 Q 2 Darba viela A Izskaidro termodinamiskos procesus enerģijas ieguves tehnoloģijās. 1. Nosauc, kādu enerģētisko pārvērtību rezultātā iegūst siltumenerģiju! 2. Kādu veidu enerģijā var pārvērst siltumenerģiju? T 2 Q 2 Atdzesējamā telpa Izmantojot attēlā parādīto dzesēšanas iekārtas blokshēmu, paskaidro, kāpēc ar lieljaudas ledusskapi iespējams apsildīt neliela izmēra telpu! 4. Izmantojot uzziņas materiālus (piemēram, sagatavo stāstījumu par to, kā darbojas automobiļa gaisa kondicionēšanas sistēma! T 2 Spārniņi Pudeles iekšiene izkrāsota melna Procesā 1 2 dzinēja cilindrā iesūc gaisu, procesā 2 3 gaisu adiabātiski saspiež. Stāvoklī 3 cilindrā iesmidzina degvielu, kas karstajā gaisā procesā 3 4 sadeg. Procesā 4 5 gāzes kopā ar gaisu adiabātiski izplešas. Stāvoklī 5 atveras izplūdes vārsts, bet procesā 2 1 sadegušās gāzes un gaisu izgrūž no cilindra. Paskaidro, kuros procesos darbojas sildītājs un dzesētājs! Kas ir darba viela? 1. Izstrādā projektu, kā izveidot dušu, kurā ūdens sildīšanai izmantotu Saules izstaroto siltumu! 2. Izmantojot dažādus informācijas avotus, atrodi informāciju par siltumsūkņiem un to darbību! Analizē siltumsūkņa darbības efektivitātes paaugstināšanas iespējas! Attēlotajā Saules turbīnas modelī Saules izstarotā siltumenerģija tiek pārvērsta spārniņu kinētiskajā enerģijā. Paskaidro, kā darbojas šī ierīce!

6 S I L T U M S U N D A R B S Sasniedzamais rezultāts I II III Izprot ideālās gāzes iekšējās enerģijas jēdzienu. 1. Izmantojot formulu lapu, uzraksti gāzes iekšējās enerģijas formulu un paskaidro tajā ietilpstošos fizikālos lielumus! 2. Ķermeņu iekšējā enerģija ir tā molekulu kinētiskās enerģijas un potenciālās enerģijas summa. Kas ir ideālās gāzes iekšējā enerģija? 24 Izskaidro gāzes veikto darbu termodinamikā. Darbu uzskata par pozitīvu, ja to veic gāze izplešoties, un par negatīvu ja to veic ārēji spēki, gāzi saspiežot. Atzīmē ar + tos procesus, kuros darbs ir pozitīvs, un ar tos procesus, kuros darbs ir negatīvs! a) Gāze izotermiski izplešas. b) Gāzi izohoriski silda. c) Gāzi izobāriski silda. d) Gāzi adiabātiski saspiež. e) Gāzi izotermiski saspiež. f) Gāze adiabātiski izplešas. g) Gāze izohoriski atdziest. h) Gāzi adiabātiski saspiež. Ideālās gāzes (m = const) izoprocesu secība parādīta p, T koordinātās. Paskaidro, kurā no grafika punktiem gāzes iekšējā enerģija ir vislielākā! 1. Paskaidro, kāda sakarība pastāv starp gāzes darbu un iekšējās enerģijas izmaiņu adiabātiskajā procesā! 2. Ideālās gāzes spiediens p atkarībā no absolūtās temperatūras T mainās tā, kā parādīts grafikā. Noskaidro, kuros procesos gāze veic darbu, kuros darbs netiek veikts un kuros ārējs spēks veic darbu! Ideālā gāze (m = const) secīgi pāriet no kāda stāvokļa nākamajos, kā parādīts grafikā. Salīdzini gāzes iekšējo enerģiju dažādos grafika punktos! 1. Viena un tā pati gāze izplešas a) izotermiski un b) adiabātiski. Abos gadījumos tilpuma izmaiņa un sākotnējie lielumi gāzei ir vienādi. Salīdzini gāzes veikto darbu procesos un paskaidro darba lieluma atšķirību! 2. Vienu un to pašu cilindrisko trauku ar gaisu vienreiz novieto vertikāli, otrreiz horizontāli un silda tā, lai virzulis pārvietotos par vienādu attālumu. Salīdzini un analizē gaisa veikto darbu abos gadījumos! Virzuļa masa ir jāievēro, bet berzi starp virzuli un cilindra sieniņām var neievērot. Izskaidro siltuma zudumu cēloņus un to novēršanas iespējas. 1. Kādus siltuma zudumus novērš logu dubultstikli? 2. Kādus siltuma zudumus novērš termosa a) iekšpusē izklātā spoguļvirsma; b) vakuuma slānis; c) aizbāznis? Kāpēc siltā ūdens un apkures cauruļu izolācijas materiāli ir izgatavoti no poraina, viegla materiāla, kas pārklāts ar metāla folijas kārtu? 1. Uzskaiti, kādi ir siltuma zudumi dzīvoklī! Pamato dzīvokļa siltināšanas atšķirības, ja dzīvoklis: a) atrodas pirmajā stāvā virs pagraba, b) ir ar trim mājas ārsienām, c) atrodas pēdējā stāvā zem bēniņiem! 2. Vienu centimetru biezs akmens vates slānis aiztur tikpat lielu siltuma daudzumu, cik 4,5 cm bieza koka siena. Cik reižu samazināsies siltuma zudumi caur šo sienu, ja to pārklās ar 5 cm biezu akmens vates slāni?

7 S I L T U M S U N D A R B S FIZIKA 11. klase Sasniedzamais rezultāts I II III Izprot gāzes veiktā darba un gāzes iekšējās enerģijas izmaiņas sakarības. Aprēķina, izmantojot formulu lapu: vienatomu ideālās gāzes iekšējo enerģiju, darbu termodinamikā, siltuma mašīnas lietderības koeficientu. Izsaka skaitlisko rezultātu kā aptuvenu racionālu skaitli vai skaitli normālformā uzdevumos par siltumu un darbu. Nosauc piemērus, kuros, gāzei veicot darbu, mainās tās iekšējā enerģija! 1. Pieņemts uzskatīt: Q > 0 gāzei pievadīts siltuma daudzums, Q < 0 no gāzes aizvadīts siltuma daudzums, U > 0 gāzes iekšējā enerģija palielinājusies, U < 0 gāzes iekšējā enerģija samazinājusies, A < 0 ārējā spēka veiktais darbs, A > 0 gāzes veiktais darbs. Aizpildi tabulu! Nr.p.k. Q, kj U, kj A, kj Darba viela no sildītāja saņem 600 kj lielu siltuma daudzumu. Cik lielu siltuma daudzumu tā atdod dzesētājam, ja siltuma dzinēja lietderības koeficients ir 30 %? 3. Ideāla siltuma mašīna darbojas pēc Karno cikla. Cik liels ir mašīnas lietderības koeficients, ja sildītāja temperatūra ir 500 ºC, bet dzesētāja temperatūra ir 27 ºC? 1. Dīzeļdzinējos degmaisījumu aizdedzina, ātri un spēcīgi saspiežot gaisu kopā ar tajā ievadītajiem degvielas tvaikiem. Kā mainās degmaisījuma temperatūra šajā procesā un kāpēc? 2. Izmantojot pirmo termodinamikas likumu, paskaidro, kāpēc nav iespējams uzbūvēt t. s. I veida mūžīgo dzinēju! 1. Viena mola hēlija temperatūra ir 27 ºC. a) Cik liela ir hēlija iekšējā enerģija? b) Cik liels ir hēlija tilpums, ja tā spiediens ir 1, Pa? c) Cik liels siltuma daudzums jāpievada hēlijam izohoriskā procesā, lai tā iekšējā enerģija palielinātos divas reizes? d) Cik lielu darbu veic hēlijs, ja to izobāriski sasilda līdz 54 ºC? e) Par cik džouliem mainās hēlija iekšējā enerģija, ja to izobāriski sasilda līdz 54 ºC? f) Cik liels siltuma daudzums jāpievada hēlijam, lai to izobāriski sasildītu līdz 54 ºC? 2. Izoparametriskie procesi parādīti p, T koordinātās. Ieraksti tabulā, kā mainās iekšējā enerģija, darbs un siltuma daudzums! Process U (palielinās, samazinās, nemainās) A (gāze veic, ārējs spēks veic, neveic) Q (pievadīts, aizvadīts) Analizē pistoles šāvienu no enerģētiskā viedokļa! 1. Nosaki, kurš no procesiem ir izobārisks! a) Vienatomu ideālajai gāzei pievadot 500 kj siltuma, gāze veic 300 kj darba. b) Vienatomu ideālā gāze veic 400 kj darba un tās iekšējā enerģija samazinās par 400 kj. c) Vienatomu ideālajai gāzei pievadot 1 MJ siltuma, tās iekšējā enerģija pieaug par 0,6 MJ. 2. Ideālās gāzes (m = const) izoprocesu secība parādīta p, V koordinātās. Nosaki gāzes iekšējās enerģijas izmaiņu, veikto darbu, pievadīto un aizvadīto siltuma daudzumu vienam molam vienatomu gāzes! 25

8 s i l t u m s u n d a r b s 26 Sasniedzamais rezultāts I II III Lieto fizikālo lielumu apzīmējumus, SI mērvienības un saista tās ar ikdienā lietojamām mērvienībām uzdevumos par siltumu un darbu. Nosaka gāzes veikto darbu, izmantojot izoprocesu grafikus. Izsaki siltuma daudzumu SI mērvienībās un normālformā! a) 4,2 kj b) 140 kcal c) 200 GW h 1. Ideālā gāze pāriet no stāvokļa 1 stāvokļos 2, 3 un 4. Raksturo gāzes veikto darbu katrā procesā! Paskaidro, kāpēc kalorijās var mērīt gan siltuma daudzumu, gan arī pārtikas produktu enerģētisko vērtību! 1. Ideālā gāze pāriet no stāvokļa 1 stāvokļos 2, 3 un 4. Raksturo gāzes veikto darbu katrā procesā! Siltumenerģētikā izmanto ne tikai enerģijas SI mērvienības, bet arī kaloriju un tās decimālos daudzkārtņus, kā arī gigavatstundu. Analizē un pamato šo mērvienību lietojuma priekšrocības un nepilnības! Ideālā gāze pāriet no stāvokļa K stāvoklī L. Aprēķini gāzes veikto darbu, ja stāvoklī K gāzes spiediens ir 1 atm! 2. Aprēķini darbu, ko veic gāze, pārejot no stāvokļa K stāvoklī L! 2. Ideālā gāze pāriet no stāvokļa 1 stāvokļos 2, 3 un 4. Raksturo gāzes veikto darbu katrā procesā!

9 s i l t u m s u n d a r b s FIZIKA 11. klase Sasniedzamais rezultāts I II III Izstrādā pētījuma gaitas aprakstu par dažādu siltumizolācijas materiālu lietojumu sadzīvē un tehnikā. Analizē fizikas zināšanu nozīmi ar siltuma ražošanu un siltumapgādi saistītu inženiertehnisko profesiju apguvē. Analizē dažādu siltuma mašīnu vēsturisko attīstību, ietekmi uz sabiedrību un nākotnes perspektīvas. Skolēns vēlējās salīdzināt dažādus materiālus no siltumizolācijas viedokļa. Viņš izmantoja trīs vienādus termosus ar vākiem, kas izgatavoti no a) gumijas, b) korķa mizas skaidu presējuma, c) polivinilhlorīda ar gaisa ieslēgumu. Skolēns bija iecerējis spriest par siltumizolācijas kvalitāti, salīdzinot karsta ūdens atdzišanas ātrumus termosos ar dažādiem vākiem. Skolēns izvirzīja hipotēzi: termosa vāka materiālu pieaugošas kvalitātes secība ir a), b), c). Tas tā ir tāpēc, ka gumija siltumu vada labāk nekā pārējie materiāli, bet gaisa ieslēgums plastmasā savukārt nodrošina īpaši labu siltumizolāciju. Pētījuma veikšanai radītas šādas iespējas: a) gaisa temperatūru telpā var kontrolēt ar termometru; b) iespējams noteikt ūdens masu un temperatūru termosos (vākos ir mazs caurumiņš temperatūras sensora ievadīšanai); c) laiku var mērīt ar hronometru. Uzraksti eksperimentālā darba soļu secību, kas jāveic skolēnam, lai pārbaudītu izvirzītās hipotēzes pareizību! Uzskaiti, kādas fizikas zināšanas no tikko apgūtā temata vajadzīgas siltumenerģētikas un siltumtehnikas speciālistiem! 1. Kas ir siltumnīcefekts? Kāds ir tā cēlonis? 2. Izmantojot uzziņas materiālus vai mācību grāmatu, izveido pārskata tabulu Automobiļi un to izgudrotāji! Gads Uzvārds Sasniegums Pētāmā problēma (F_11_UP_02_P1) kā izvēlēties apģērbu vieglas fiziskas slodzes gadījumā mājas apstākļos atkarībā no gaisa temperatūras telpā, lai nodrošinātu komforta sajūtu, ja ir zināmas apģērba siltumizolācijas īpašības? Tev ir šādas iespējas: a) lietot dažādu materiālu apģērbu poliestera, kokvilnas, linu, pusvilnas, vilnas, turklāt ar īsām un garām piedurknēm; b) ar radiatoru regulatoru mainīt telpā gaisa temperatūru no 15 ºC līdz 25 ºC; c) mērīt gaisa temperatūru, gaisa mitrumu, sava ķermeņa ādas temperatūru, laiku. Izvirzi pētījuma hipotēzi, izvēlies atkarīgos, neatkarīgos un fiksētos lielumus/pazīmes, izvēlies vajadzīgās mērierīces un izstrādā pētījuma gaitas aprakstu! Apraksti, kādi pētījumi jāveic būvinženieriem kopīgi ar siltumtehnikas speciālistiem, lai nodrošinātu optimālu daudzstāvu dzīvojamās ēkas siltumapgādi un siltināšanu! Izmantojot uzziņas materiālus, sagatavo pārskatu par iekšdedzes dzinēju uzbūves attīstību un ietekmi uz sabiedrību! Privātmājā centrālapkures sistēma izveidota tā, ka viena no galvenajām sistēmas caurulēm atrodas verandā. Verandā ierīkojot ziemas dārzu, radusies vajadzība gaisa temperatūru no decembra līdz februārim uzturēt robežās no +2 ºC līdz +10 ºC. Lai netraucētu pārējo telpu apsildīšanu, caurule daļēji jāpārklāj ar siltumizolācijas materiālu. Izstrādā tādu pētījuma gaitas aprakstu, lai būtu iespējams a) izraudzīties minimālu caurules garumu, kas jāievieto cauruļvadu siltumizolācijas čaulā (tās īpatnējā siltumvadītspēja λ=0,041 W/(m K)); b) veikt atbilstīgus pasākumus, lai uzturētu norādīto temperatūru arī sevišķi barga sala un pēkšņa siltumperioda apstākļos! Iedomājies, ka esi siltumenerģētikas speciālists, kuram jāizstrādā modernas siltumapgādes sistēmas projekts savai skolai! Analizē, kādas zināšanas fizikā no vajadzīgajām jau esi apguvis, lai nodrošinātu šī projekta izstrādi! Izvērtē, vai ir pietiekami apgūt tikai fizikas zināšanas! Izmantojot uzziņas materiālus, salīdzini benzīna dzinēju un dīzeļdzinēju priekšrocības un vājās puses un prognozē to izmantošanas perspektīvas! 27

10 s i l t u m s u n d a r b s M Ā J A S D A R B S U N V I E N A M Ā C Ī B U S T U N D A 28 ENERĢIJAS IEGUVES UN SILTUMA DZINĒJU VĒSTURISKAIS ASPEKTS Mērķis Pilnveidot izpratni par enerģijas izmantošanas vēsturisko attīstību un siltuma mašīnu lomu ekonomikas uzplaukuma veicināšanā, attīstot skolēnu sadarbības prasmes. Skolēnam sasniedzamais rezultāts Zina siltuma mašīnu vēsturiskās attīstības posmus un radītās ekoloģiskās problēmas. Novērtē alternatīvo kurināmo izmantošanas iespējas. Pilnveido sadarbības prasmes. Nepieciešamie resursi Izdales materiāli: teksta fragmenti no žurnāla Terra, 2003.g. marts lpp. (F_11_SP_02_P1; P2; P3; P4); skolēna darba lapa (F_11_SP_02_P5). Mācību metode Kooperatīvā mācīšanās. Mācību organizācijas formas Grupu darbs. Vērtēšana Skolotājs novērtē, kā skolēni paveikuši mājas darbu un kā strādā grupās. Pēc kārtējās vērtēšanas rezultātiem skolotājs novērtē skolēnu izpratni par enerģijas izmantošanas vēsturisko attīstību un siltuma dzinēju lomu ekonomikas uzplaukuma veicināšanā. Skolotāja pašnovērtējums Secina par stundas mērķa sasniegšanu, izmantotās metodes lietderību un efektivitāti, kā arī par to, kas izdevās un kādiem jautājumiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Stundas gaita Iepriekšējās stundas beigās skolēniem uzdots mājas darbs, strādājot grupās pa četri. Katrs grupas dalībnieks saņem atšķirīgu tekstu un veicamo uzdevumu. 1. Senie laiki. Enerģija 17. gadsimtā. Enerģija 18. gadsimtā. Izveido un aizpildi tabulu, kurā attēloti svarīgākie atklājumi šajā periodā! 2. Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets. Izveido un aizpildi tabulu, kurā attēloti svarīgākie atklājumi šajā periodā! 3. Enerģija 20. gadsimtā: iekšdedzes dzinēju ēra. Izveido un aizpildi tabulu, kurā attēloti svarīgākie atklājumi šajā periodā! 4. Mūsdienu enerģētiskās problēmas.... Izraksti no teksta svarīgākās moderno laiku enerģētiskās problēmas un to risinājumus! Papildu informācija par Starptautisko kodoltermiskās sintēzes projektu ITERA: Darbs jāveic individuāli mājās. Skolotāja darbība Informē skolēnus, ka stundā kopīgi veidos pārskatu par enerģijas ieguves un siltuma dzinēju vēsturisko attīstību. Stundas sākumā lūdz sanākt vienkopus tos skolēnus, kas iepazinušies ar vienu un to pašu teksta fragmentu, lai kopīgi salīdzinātu svarīgāko. (5...7 minūtes) Kooperatīvā mācīšanās (20 minūtes) Skolēnu darbība Ņemot līdz mājas darbu, izveido četras grupas un kopīgi pārrunā svarīgākos notikumus konkrētajā posmā. Apmainās ar informāciju, apzina neskaidros jautājumus un koriģē savus pierakstus.

11 s i l t u m s u n d a r b s FIZIKA 11. klase Skolotāja darbība Lūdz skolēnus atgriezties sākotnējās grupās, kurās sadalījās, veicot mājas darbu. Uzdod skolēniem izstāstīt saviem grupas biedriem svarīgākos enerģijas izmantošanas un siltuma dzinēju attīstības aspektus, kā arī svarīgākās modernās pasaules problēmas ( minūtes). Skolēnu darbība Atgriežas sākotnējās grupās un secīgi stāsta klases biedriem par svarīgāko apskatītajā laikposmā. Ja nepieciešams, seko, lai katrs grupas dalībnieks noteiktajā laikā varētu izteikties un tādējādi būtu apskatītas visas tēmas. Lūdz skolēnus pārtraukt grupu darbu un katram individuāli izpildīt uzdevumus darba lapā (F_11_SP_02_P5). 1. Kā ieguva un izmantoja enerģiju senatnē? 2. Apraksti fosilā kurināmā izmantošanas sekas 17. gadsimtā! 3. Nosauc svarīgākos izgudrojumus 18. gadsimtā! 4. Analizē tvaika dzinēju ietekmi uz tehnoloģiju attīstību! 5. Nosauc divas svarīgākās atziņas enerģijas izmantošanā 20. gadsimtā! 6. Analizē svarīgākās moderno laiku enerģētiskās problēmas un to risinājumus! Vērtēšanas kritēriji Uzdevums Kritēriji Punkti Zina enerģijas ieguves veidus senatnē 1 punkts Apraksta enerģijas izmatošanu senatnē 1 punkts Nosauc fosilā kurināmā izmantošanas veidus 17. un 18. gs. 1 punkts Nosauc fosilā kurināmā izmantošanas sekas 17. un 18. gs. 1 punkts Nosauc tvaika dzinēju 1 punkts Nosauc elektrisko bateriju 1 punkts Nosauc piemērus tvaika dzinēju izmantošanai 19. gs. 1 punkts Saskata cēloņsakarību 19. gs. tehnoloģiskajā attīstībā 1 punkts Nosauc iekšdedzes dzinēju 1 punkts Nosauc atomenerģijas izmantošanu 1 punkts Nosauc mūsdienu enerģētiskās problēmas 1 punkts Saskata mūsdienu enerģētisko problēmu iespējamos risinājumus 1 punkts Kārtējā vērtēšana (20 minūtes) Rakstiski veic uzdevumus. 29 Pēc saviem ieskatiem stundas beigās (pēc tam, kad skolēni izpildījuši uzdevumus) var ierosināt diskusiju.

12 S k o l ē n a d a r b a l a p a А_11_SP_02_P1 Vārds uzvārds klase datums senie laiki 1. uzdevums Izlasi tekstu! Jau senatnē cilvēki iemācījās apieties ar uguni. Iespējams, ka tas notika gadus p. m. ē. vai vēl senāk. Šajos sensenajos laikos cilvēku vajadzības pēc enerģijas vēl bija pavisam pieticīgas. Saule deva siltumu, un, kad Saules nebija, ļaudis kurināja malku, salmus vai kaltētus mēslus. No zīmējumiem, kas atrasti alās, mēs zinām, ka akmens laikmetā (aptuveni pirms gadiem) vīrieši un sievietes malku izmantoja ēdiena gatavošanai, kā arī, lai sasildītu un apgaismotu savas alas un būdas. Dažādu vēstures posmu nosaukumi akmens, dzelzs un bronzas laikmets ir atvasināti no cilvēku prasmes izmantot enerģiju, lai iegūtu metālu, ražotu darbarīkus un ieročus. Enerģijas izmantošana ievērojami mainījās, kad cilvēki atteicās no klejotāju dzīvesveida un apmetās uz dzīvi kādā noteiktā vietā. Viņi iemācījās nodarboties ar lauksaimniecību. Šī nodarbe tiešā veidā bija saistīta ar Saules enerģijas izmantošanu un rezultātā ar lauksaimniecības ražas pārvēršanu patērējamā pārtikā. Kāds senos laikos izmantots enerģijas avots, ko izmanto arī tagad, ir dzīvnieku spēks. Zirgu, vēršu, kamieļu, ēzeļu un ziloņu spēku var izmantot transportā, lauksaimniecībā, dzirnavu un ūdenssūkņu darbināšanai. Mūsdienās jaunattīstības valstīs joprojām plaši izmanto dzīvnieku spēku. Dzīvniekiem piemīt dažādas īpašības: vērši ir ļoti stipri un tos var izmantot augsnes apstrādei, savukārt zirgi ir ātrāki un labāk der transportam. Enerģijas iegūšanai izmantoja arī cilvēku darbaspēku: romiešu karakuģi 260. gadā pirms Kristus darbināja 170 prasmīgi airētāji. Bieži vien flote sastāvēja no simtiem šādu kuģu! Jau 500. gadā pirms Kristus vēja enerģiju izmantoja kuģu vadīšanai pa Nīlu, bet dažus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas Ķīnā ūdeni sūknēja ar vējdzirnavām. Ir zināms, ka Persijā graudu malšanai arī izmantoja vējdzirnavas. Krītošā ūdens spēka izmantošanai ir gara vēsture. Jau 4000 gadus pirms Kristus Grieķijā ūdensratus izmantoja nelielās dzirnavās, kurās mala ne tikai graudus, ūdensratus izmantoja arī dzeramā ūdens piegādē ciematiem un dažādu darbu veikšanai malkas zāģēšanai, ēzes pūšanai u. c. Sākotnēji Saules enerģiju izmantoja militāros nolūkos, un par to vēsta leģendas. Viena no leģendām vēsta, ka Arhimēds ir izmantojis lielu spoguli, lai aizdedzinātu romiešu karakuģus kaujā pie Sirakūzām (ap 240. gadu pirms Kristus). Kā enerģijas avots ļoti sen ir izmantotas ogles. Šis fosilais kurināmais bijis zināms arī ķīniešiem, kas ogles ieguva un dedzināja jau pirms 3000 gadiem. Arī 13. gadsimtā slavenais ceļotājs Marko Polo publicēja grāmatu par saviem ceļojumiem Ķīnā, un grāmatā viņš aprakstījis lielus, melnus akmeņus, kas sadeg kā kokogles. Ķīnieši tas izmantoja saimniecībā. Atrasti pierādījumi, ka Anglijā mūsu ēras sākumā ogles ir izmantotas ēdiena gatavošanai. Nu jau gadsimtiem ilgi tās ir viens no galvenajiem kurināmā veidiem. 10

13 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_SP_02_P1 Enerģija 17. gadsimtā Kad eiropieši saprata, cik nozīmīgas telpu apsildei ir ogles, viņi steigšus sāka meklēt to ieguves avotus. Atklājās, ka tās atrodas visapkārt. Ap gadu ogļu ieguve Anglijā bija kļuvusi par plaukstošu biznesu, un ogles eksportēja uz daudzām valstīm. Lai gan kurināšana ar oglēm ļoti piesārņoja Anglijas pilsētas, angļi samierinājās ar to, jo meži viņiem bija nepieciešami kokogļu ražošanai. Kokogles lielos daudzumos izmantoja dzelzs kausēšanai, kā arī citu metālu apstrādei. Savukārt kokmateriāli bija vajadzīgi flotes karakuģu un transportkuģu būvei. Pirmā enerģētiskā krīze vēsturē sākās gadā, kad kokogļu ražošana apstājās. Ogles no ogļraktuvēm nevarēja izmantot rūpniecībā, jo tās saturēja pārāk daudz ūdens un sēra. Tādēļ tās aizdegās zemākā temperatūrā. Lai šo problēmu atrisinātu, kokoglēs tika pārvērsta liela daļa Zviedrijā un Krievijā augošo koku. Ap gadu cilvēki iemācījās izdalīt sēru no oglēm, un tad ogles varēja izmantot arī metālu ražošanai. Enerģija 18. gadsimtā 18. gadsimta sākumā lielākajā daļā Eiropas un it īpaši Anglijā visi meži bija izcirsti. Tā kā angļi bija pieraduši par kurināmo izmantot ogles, pieprasījums pēc oglēm strauji pieauga. Nozīmīgs atklājums bija tvaika dzinējs, ko gadā izgudroja Tomass Ņūkomens.* To izmantoja, lai sūknētu gruntsūdeni no dziļām ogļraktuvēm. Pirms tam ūdeni no raktuvēm vilka ārā ar zirgiem, iesienot spaini virvē, kas, protams, bija ļoti neefektīvi. Džeimss Vats gadā tvaika dzinēju uzlaboja, tā, ka to varēja izmantot ne tikai ūdens sūknēšanai, bet arī citu mašīnu darbināšanai. Tvaika dzinēja nozīmīgums izpaudās apstāklī, ka pirmoreiz enerģiju, kas iegūta, sadedzinot kurināmo (to sauc par termisko enerģiju), varēja pārveidot cita veida enerģijā kustības enerģijā. Šis izgudrojums nodrošināju iespēju darbināt mašīnas ar oglēm. Līdz tam bija nepieciešams būvēt vējdzirnavas vai ogļraktuvju tuvumā meklēt krītoša ūdens avotu. Tā kā ogļu bija pietiekami, kļuva daudz vieglāk darbināt lielu skaitu mašīnu gadā itāļu izgudrotājs Alesandro Volta izgatavoja pirmo bateriju, kas bija pasaulē pirmais pastāvīgais elektroenerģijas avots. Vārdu volts mēs lietojam vēl joprojām: sienas kontaktligzda mums piegādā voltu elektrību.** Elektrību atklāja grieķu filozofs Taless, kas dzīvoja pirms 2500 gadiem. Viņš ievēroja, ka dzintars, ja to paberzē ar kažokādu, pievelk kāda viegla materiāla nelielus fragmentus, piemēram, spalvas vai vilnu. Grieķu valodā dzintara nosaukums ir êlectron, no tā arī cēlies jēdziens elektrība. Tagad mēs zinām, ka šo pievilcējspēku rada statiskā elektrība. 2. uzdevums Izveido un aizpildi tabulu, kurā attēloti svarīgākie atklājumi un enerģijas ieguves veidi minētājā periodā! * ** 11

14 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_SP_02_P2 Vārds uzvārds klase datums Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets 1. uzdevums Izlasi tekstu! 19. gadsimtā strauji sāka veidoties modernā pasaule. Viens tvaika dzinējs šajā laikā varēja aizstāt 200 vīru spēku. Visā Anglijas teritorijā veidojās rūpnīcas, kurās izmantoja tvaika dzinējus, lai ražotu tekstilizstrādājumus, mēbeles un daudzas citas lietas, ko līdz tam laikam izgatavoja ar rokām. Tā kā šie izstrādājumi kļuva par masu produkciju, tos varēja atļauties nopirkt daudz vairāk cilvēku. Tas savukārt veicināja tirgus izaugsmi un eksporta uzplaukumu. Šo posmu, kad strauji attīstījās rūpnieciskās ražošanas manufaktūras, sauc par industriālo revolūciju, un tā ātri sasniedza Rietumeiropu un Ziemeļameriku. Pirmoreiz cilvēces vēsturē enerģiju varēja izmantot jebkurā laikā, vietā un daudzumā. Pirms tam enerģijas piegāde rūpnīcām bija atkarīga no vēja un ūdens spēka, kas nebūt nebija pieejami visur un vienmēr. Enerģiju pamazām sāka uztvert kā resursus, kas pieejami, kad un kur vien nepieciešami. Tvaika dzinējus izmantoja arī citos nolūkos, ne tikai rūpnīcās gadā tika uzbūvēta pirmā tvaika lokomotīve un gadā tvaikonis. Tai pašā laikā atklāja arī gāzi, kas izdalās, dedzinot ogles. To izmantoja rūpnīcu apgaismojumam. Tika atklāts arī šķidrums, kas izdalās, kad ogles sakarsē gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai, mūsdienās to sauc par petroleju. Jau gadā Londonā petroleju izmantoja ielu apgaismošanai. Tvaika lokomotīve* Saskaņā ar nostāstiem jēdzienu zirgspēks jaudas apzīmēšanai pirmais ieviesa tvaika mašīnu meistars Džeimss Vats. Vienu no viņa izgatavotajām mašīnām gribēja nopirkt kāds aldaris. Taču īsti nezināja, cik lielas jaudas tvaika mašīna viņam ir vajadzīga. Lai to noskaidrotu, viņš sāka nodarboties ar aprēķiniem. Sākotnējie dati aprēķiniem gan bija mazliet dīvaini. Ūdenssūkni, kura darbināšanai viņš gatavojās iegādāties tvaika mašīnu, līdz tam darbināja zirgs. Tādēļ nepieciešamo jaudu aldaris definēja kā zirga nepārtrauktu darbu astoņu stundu laikā ar tādu noslodzi, lai darba beigās lopiņš būtu ne pa jokam pārguris. Mērījumi parādīja, ka šādā režīmā zirgs spēj ik sekundi pacelt 75 litrus ūdens viena metra augstumā. Tad nu tvaika mašīnai, kura varēja veikt tikpat liela darba apjomu, piedēvēja viena zirgspēka jaudu**. Viens tvaika dzinējs var paveikt daudzu zirgu darbu. Džeimss Vats aprakstīja savas mašīnas, uzsverot, cik zirgu tās varētu aizstāt. Tā viņš, piemēram, pieminēja 20 zirgspēku mašīnu, kas paveiktu 20 zirgu darbu. Vats aprēķināja, cik daudz katra firma ietaupītu, ja izmantotu viņa mašīnu, nevis zirgu komandas. Tad firmai nākamos 25 gadus vajadzēja viņam katru gadu maksāt vienu trešdaļu šīs summas. Džeims Vats aprēķināja, ka zirgs vienā sekundē spēj pacelt vienas pēdas (30,5 cm) augstumā 550 mārciņas (249,7 kg [viena angļu mārciņa ir 454 g]). Tas atbilst tāda ķermeņa pacelšanai viena metra augstumā, kura masa ir 74 kg. Tātad 1 ZS = 736 W, savukārt 1 kw = 1,36 ZS. Tehnikā dažkārt lieto arī jaudas vienību zirgspēja***. * ** *** 12

15 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_sP_02_P2 Pakāpeniski tvaika dzinējs tika uzlabots un kļuva vēl jaudīgāks. 19. gadsimta sākumā tvaika dzinējs nodrošināja jaudu, kas aizvietoja 6000 vīru darbu. 19. gadsimta vidū sākās nelielu dambju celtniecība, kur elektrību ražoja no ūdens enerģijas, bet gadsimta beigās tika veikti eksperimenti, kā iegūt elektrību, izmantojot ūdensdzirnavas gadā francūzis Augusts Mušū pirmoreiz izmantoja Saules enerģiju. Viņš koncentrēja Saules gaismu, lai iegūtu tvaiku, kas darbināja nelielu tvaika dzinēju gadā ar oglēm darbināmu tvaika dzinēju pievienoja pasaulē pirmajam elektrības ģeneratoram. Tomasa Alvas Edisona elektrotehnikas rūpnīca nodrošināja pirmā elektriskā apgaismojuma ierīkošanu Ņujorkā Volstrītā un laikraksta New York Times izdevniecības telpās gadā no Pensilvānijas zemes ASV pirmoreiz sāka sūknēt naftu. Ilgi nafta bija traucēklis, kas piesārņoja dzeramā ūdens akas. Kādu laiku to pārdeva kā zāles, bet tad cilvēki aptvēra tās noderību apsildei un apgaismojumam, viņi iemācījās attīrīt naftu, lai iegūtu benzīnu un dīzeļdegvielu, ko izmantoja jauna izgudrojuma iekšdedzes dzinēja darbināšanai. 19. gadsimtā uzbūvēja daudz rūpnīcu, kurās darbināja tvaika dzinējus. Jaudīgs tvaika dzinējs ar lielu spararatu piegādāja enerģiju visai rūpnīcai. Tvaika dzinēju un mašīnas savienoja ādas lente. Tomass Alva Edisons* 2. uzdevums Izveido un aizpildi tabulu, kurā attēloti svarīgākie atklājumi un enerģijas ieguves veidi minētājā periodā! Edisona izgudrotā lampa** * ** 13

16 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_SP_02_P3 Enerģija 20. gadsimtā: iekšdedzes dzinēju ēra 1. uzdevums Izlasi tekstu! Francūzis Etjēns Lenuārs izgudroja pirmo praktiski izmantojamo iekšdedzes dzinēju, kurā virzuļa pārvietošanai izmantoja jauniegūto degvielu benzīnu. Vācu izgudrotājs Nikolauss Augusts Oto 16 gadus vēlāk izgudroja labāku dzinēju gadā vācu inženieris Karls Bencs pievienoja Oto dzinējam riteņus, tā radīdams pirmo automobili (tam gan bija tikai trīs riteņi). Nākamajā gadā vācu inženieris Gotlībs Daimlers uzbūvēja četrriteņu automobili, ko darbināja iekšdedzes dzinējs. Pirmie automobiļi, protams, bija dārgi, un tāpēc tos galvenokārt izmantoja bagātnieki.. Taču situācija strauji vien mainījās. Amerikas Savienotajās Valstīs Henrijs Fords izdomāja, kā ļoti ātri saražot daudz automobiļu. Viņš pirmais sāka lietot konveijeru industriālos mērogos un tādējādi būtiski intensificēja automobiļu ražošanu. Katrs strādnieks visu darbadienu stāvēja vienā vietā un pievienoja katram garām slīdošajam automobilim vienu un to pašu detaļu gadā automobiļu rūpnīcā saražoja tūkstoš auto dienā! Automobiļi kļuva lētāki, tos varēja iegādāties daudz vairāk iedzīvotāju. Daimlers un Maibahs savā pirmajā automobilī (1886)* gadā divi amerikāņi brāļi Vilburs un Orvils Raiti ievietoja iekšdedzes dzinēju lidojošā mašīnā. Tā radās pirmā lidmašīna, kuras darbināšanai izmantoja degvielu. Aptuveni tajā pašā laikā Itālijā elektrību sāka ražot pirmā ģeotermiskā spēkstacija, kas izmantoja Zemes dzīļu siltumu. 20. gadsimta vidū otrā pasaules kara laikā sākās atoma iekšējās struktūras izmantošana enerģijas ieguvei. Vācu zinātniece Līze Meitnere kodoldalīšanās procesu: smags atoms sadalās vieglākos, atbrīvojot lielu enerģijas daudzumu gadā ASV itāļu fiziķis Enriko Fermi pirmajā atomreaktorā realizēja vadāmu kodoldalīšanās ķēdes reakciju gadā pirmā ar kodolenerģiju darbināmā spēkstacija tika uzbūvēta PSRS. Brāļu Raitu uzbūvētā pirmā motorlidmašīna** * ** 14

17 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_SP_02_P3 Jau gadā kļuva skaidrs, ka Saule enerģiju iegūst kodolsintēzes procesā, kurā nelielu atomu kodoli saplūst, izdalot lielu enerģijas daudzumu gadā zinātnieki sāka pētīt, kā šo enerģijas avotu varētu izmantot uz Zemes, izmantojot par degvielu ūdeņradi, kas ietilpst parastā ūdens sastāvā. 20. gadsimtā enerģijas izmantošana paātrinājās, dubultojoties aptuveni ik 25 gados. Enerģijas ražošanas izmaksas samazinājās, enerģija kļuva lēta un neierobežoti pieejama Eiropā un Amerikā. Enerģiju nevajadzēja taupīt. Kodolsintēzes enerģija ir Saules enerģijas avots. Zinātnieki cenšas šo enerģijas avotu pielāgot Zemes apstākļiem * 2. uzdevums Izveido un aizpildi tabulu, kurā attēloti svarīgākie atklājumi un enerģijas ieguves veidi minētājā periodā! * 15

18 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_sP_02_P4 Vārds uzvārds klase datums Mūsdienu enerģētiskās problēmas uzdevums Izlasi tekstu! Pēdējo 150 gadu laikā cilvēki ir iemācījušies izmantot enerģiju savā labā, un šis sasniegums uz visiem laikiem ir mainījis mūsu dzīvi. Tā kā enerģija ir pieejama viegli izmantojamā formā, mēs spējam būt mobili un radoši, taču zinām, ka par enerģiju ir jāmaksā. Arābu valstis gadā politisku iemeslu dēļ pārstāja piegādāt naftu Rietumvalstīm un Amerikai. Vienas nakts laikā naftas cenas trīskāršojās. Tas izraisīja lielu enerģētisko krīzi, automobiļi stāvēja rindās pie degvielas uzpildes stacijām. Varbūt tad pirmo reizi radās atskārsme par to, cik atkarīgi mēs esam kļuvuši no enerģijas, un cik svarīgi ir šo dārgo resursu izmantot saprātīgi. Otrā naftas cenu krīze bija gadā. Cena par naftas barelu (ASV naftas barels = 158,99 litri) pieauga līdz 41 dolāram. Pašlaik barels naftas maksā aptuveni 76 dolāri ( ) gadā Trīsjūdžu salas atomspēkstacijā (ASV) mehānisku un operatora kļūdu dēļ izveidojās avārijas situācija. Šis nelaimes gadījums padziļināja krīzes sajūtu sabiedrībā. Vēl nopietnāks un biedējošāks nelaimes gadījums gadā notika Černobiļas atomelektrostacijā. Tā rezultātā mainījās uzskati par kodoldegvielu kā enerģijas avotu. Arī fosilā kurināmā izmantošana apdraud dabu. Visu veidu fosilais kurināmais ogles, nafta un gāze piesārņo atmosfēru. Dažas no izplūdes gāzēm, piemēram, oglekļa dioksīds CO 2 darbojas kā siltumu aizturošs slānis, kas apņem Zemi, izraisot t. s. siltumnīcefektu. Šī efekta ietekmē temperatūra uz Zemes paaugstinās. Šādas izmaiņas var radīt daudz negatīvu seku. Kopš industriālās revolūcijas laikiem temperatūra uz Zemes ir paaugstinājusies par 0,6 C. Citas izplūdes gāzes piesārņo gaisu, veidojot pilsētās smogu. Vēl viena problēma ir tā, ka enerģija nav pieejama visiem uz Zemes. Aptuveni diviem miljardiem cilvēku jeb vienai trešdaļai pasaules iedzīvotāju nav pieejama moderno formu enerģija. Rezultātā viņiem nav tāda līmeņa ērtību un veselības aprūpe, kāda ir nodrošināta attīstītajās valstīs. Cilvēces pieprasījums pēc enerģijas ļoti strauji pieaug. Pašlaik uz Zemes dzīvo 6,6 miljardi iedzīvotāju. Pēc dažām prognozēm sagaidāms, ka gadā uz Zemes būs 10 miljardi cilvēku un tiem visiem būs nepieciešama enerģija. Arī jaunattīstības valstu iedzīvotāji pastiprināti sāks izmantot enerģiju. Saskaņā ar prognozēm gadā pieprasījums pēc enerģijas var 4 reizes pārsniegt pašreizējo. Ja turpināsies enerģijas ieguve tā, kā pašlaik, galvenokārt izmantojot fosilo kurināmo, tad apkārtējai videi tiks nodarīti milzīgi zaudējumi. Fosilais kurināmais kļūs dārgāks un tālā nākotnē izsīks pavisam. Sadedzinot fosilo kurināmo, izdalās oglekļa dioksīds CO 2. Tomēr pastāv iespēja šo gāzi savākt un aizvadīt uz tukšām dabasgāzes un naftas atradnēm. Šo paņēmienu sauc par oglekļa izolēšanu, un to var izmantot kā īslaicīgu līdzekli siltumnīcefekta samazināšanai. Ideja ir šāda: ja dabasgāze var atrasties zem zemes miljoniem gadu, tad tāpat varētu notikt arī ar CO 2 gāzi, ko iepilda tās vietā. Pašlaik tiek veikti pētījumi, lai pārliecinātos, vai šī tehnika ir droša, praktiska. Tas ir piemērs tehnoloģijām, kuras tiek izstrādātas ar mērķi izmantot fosilo kurināmo ekoloģiski tīrā veidā, un tāpēc tās sauc par tīrajām tehnoloģijām. 16

19 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_sP_02_P4 Pašlaik tiek pētītas un attīstītas jaunas tehnoloģijas, kas paredzētas atjaunojamo enerģijas avotu, tādu kā Saules, vēja un biomasas enerģijas izmantošanai. Lai gan tās veido mazāk nekā 1 % izmantojamās enerģijas daudzuma, tomēr prognozē, ka jau gadā šīs enerģijas ievērojami papildinās enerģijas apjomus uz Zemes. Daudzi pētījumi tiek veltīti to problēmu risināšanai, kas saistītas ar kodoldalīšanās reaktoru izmantošanu pašlaik, jo ir jārisina tādas problēmas kā radioaktīvo atkritumu aizvākšana un noglabāšana, reaktoru drošība, jaunu veidu kodolreaktoru izstrāde. Iespējams, ka 21. gs. 50.-tajos gados varētu sākt izmantot enerģiju, kas izdalās kodolsintēzes procesā, saplūstot atomiem, tāpat kā tas notiek uz Saules. Rezultātā mēs iegūtu drošu un ekoloģiski tīru enerģijas avotu. * Kā kodolsintēzes degvielu paredzēts izmantot galvenokārt okeāna ūdeni. Pašlaik visā pasaulē tiek veikti nacionālā mēroga un starptautiski pētījumi, lai šāda veida enerģiju iegūtu un to varētu izmantot uz Zemes. Elektrības iegūšana no Saules, izmantojot saules baterijas 1 Elektrības iegūšana, izmantojot vēja enerģiju uzdevums Izraksti no teksta svarīgākās moderno laiku enerģētiskās problēmas un to risinājumus! * 17

20 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_110_sP_02_P5 Vārds uzvārds klase datums ENERĢIJAS ieguves UN SILTUMA DZINĒJU VĒSTURISKAIS ASPEKTS Sniedz izvērstas un pamatotas atbildes! 1. uzdevums (2 punkti) Kā ieguva un izmantoja enerģiju senatnē? 2. uzdevums (2 punkti) Nosauc fosilā kurināmā izmantošanas veidus un izraisītās sekas 17. un 18. gadsimtā! 3. uzdevums (2 punkti) Nosauc svarīgākos izgudrojumus 18. gadsimtā! 4. uzdevums (2 punkti) Nosauc piemērus tvaika dzinēju izmantošanai 19. gadsimtā un analizē to ietekmi uz tehnoloģiju attīstību! 5. uzdevums (2 punkti) Nosauc divas svarīgākās atziņas par enerģijas ieguvi un izmantošanu 20. gadsimtā! 6. uzdevums (2 punkti) Nosauc un analizē svarīgākās mūsdienu enerģētiskās problēmas un to risinājumus! 18

21 D a r b a l a p a s k o l ē n u g r u p a i F_11_uP_02_P1 Vārds uzvārds klase datums APĢĒRBS KĀ SILTUMA IZOLĀCIJA Pētāmā problēma Kā izvēlēties apģērbu vieglas fiziskas slodzes gadījumā mājas apstākļos atkarībā no gaisa temperatūras telpā, lai nodrošinātu komforta sajūtu, ja ir zināmas apģērba siltumizolācijas īpašības? Izlasi tekstu! Viens no adaptācijas līdzekļiem siltuma videi ir drēbes. Izvēloties drēbju tipu, ir iespējams kompensēt individuālo jutīgumu attiecībā uz gaisa temperatūru. Drēbēm no gludu šķiedru audekliem, kurām ir lielāks saskares laukums ar ķermeni, nav pietiekamas siltumu izolējošas īpašības. Šādām drēbēm ir arī zems higroskopiskums. Ja šādas drēbes ir mitras, tad to siltumvadāmība palielinās, jo ūdens siltumietilpība ir liela. Zīda un līdzīgu sintētisko audumu, kā arī kokvilnas audumu samitrināšanās būtiski samazina to siltumizolējošās īpašības. Vilnas atsperīgās šķiedras samirkstot, saglabā līdz 60 % gaisa savos vijumos, un tāpēc vilnas izstrādājumi lielā mēra saglabā siltumu. Eksistē ierastas ģērbšanās tradīcijas darbā un mājas apstākļos, kuras ietekmē vēlamo gaisa temperatūru. Komforta apstākļos ādas temperatūrai jābūt 33,3 ºC. Veļā un pusvilnas vai vilnas drēbēs miera stāvoklī vēlamā gaisa temperatūra ir 21 ºC. Kustoties vieglas fiziskas slodzes apstākļos, temperatūrai jābūt zemākai (18 ºC). Siltumu un aukstumu jutīgie receptori izvietoti ādā. Siltuma receptori atrodas dziļāk nekā aukstuma receptori, kuru skaits ir lielāks. Liela nozīme ir summēšanās efektam. Lielu laukumu kairināšana rada jutīguma sliekšņa pazemināšanos. Siltuma receptori fiksē temperatūras izmaiņas no 20 līdz 47 ºC, bet ar vislielāko intensitāti ºC diapazonā. Aukstuma receptori ir aktīvi ºC diapazonā ar maksimālo intensitāti ºC temperatūru intervālā. Tādā veidā organisms saņem informāciju par ādas temperatūru un tās izmaiņām. Reflektorās reakcijas uz aukstuma signāliem vērstas uz siltuma saglabāšanu. Ādas asinsvadi sašaurinās, tādēļ siltumatdeve samazinās pat līdz 33 %. Turpmākas atdzišanas rezultātā rodas muskuļu aktivizēšanās un vēlāk ārēji izteikta ķermeņa drebēšana. Tas notiek vēl pirms temperatūras pazemināšanās dziļākos audos. Ja temperatūra paaugstinās, tad palielinās fermentatīvu reakciju ātrums. Savukārt +40 ºC temperatūrā olbaltumvielas un lipīdi izmainās tā, ka kļūst nederīgi audu šūnām. Temperatūrai paaugstinoties, sākas reflektoriskās reakcijas, kas paplašina ādas asinsvadus. Palielinoties asinscirkulācijai ādā, siltumvadāmība palielinās reizes. Ja temperatūras bilance nenormalizējas, tad paaugstinās ādas temperatūra. Paaugstinoties ādas temperatūrai līdz ºC, sākās sviedru izdalīšanās. Uzdevums Iedomājies, ka tev ir iespēja a) lietot dažādu materiālu apģērbu poliestera, kokvilnas, linu, pusvilnas, vilnas, turklāt ar īsām un garām piedurknēm; b) ar radiatoru regulatoru mainīt gaisa temperatūru telpā no 15 ºC līdz 25 ºC; c) mērīt gaisa temperatūru, gaisa mitrumu, cilvēka ādas temperatūru, laiku! Izvirzi pētījuma hipotēzi, izvēlies atkarīgos, neatkarīgos un fiksētos lielumus/pazīmes, kā arī vajadzīgās mērierīces un izstrādā pētījuma gaitas aprakstu! 19

22 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_dd_02_P1 Vārds uzvārds klase datums ADIABĀTISKS PROCESS 1. uzdevums Vēro demonstrējumu un tabulā pieraksti prasītos fizikālos lielumus: a) spiediena, tilpuma un temperatūras momentānās vērtības, kas atbilst sarkanā kvadrātiņa atrašanās vietai grafikā; b) ideālās gāzes veiktā darba A, tās iekšējās enerģijas izmaiņas U un siltuma daudzuma Q vērtības nosacītās vienībās, skatoties enerģētisko diagrammu! 2. uzdevums Aprēķini pv reizinājumu un ieraksti tabulā tā vērtības! 3. uzdevums Aprēķini pv T un ieraksti tabulā tā vērtības! Nr.p.k. p, kpa V, T, dm 3 K pv pv T A, nos. vien. U, nos. vien. Q, nos. vien. Rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumi Ieraksti atbildes uz jautājumiem! Raksturo ideālās gāzes tilpuma, spiediena un temperatūras izmaiņu adiabātiskā procesā! Kādas ir galvenās atšķirības starp adiabātisko un izotermisko procesu ideālajai gāzei? Vai gāzes stāvokļa vienādojums pv T = const ir spēkā arī ideālajai gāzei adiabātiskā procesā? 5

23 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_dd_02_P1 Paskaidro, kādā gadījumā adiabātiskā procesā pozitīvu darbu veic gāze, kādā ārējie spēki! Kā adiabātiskā procesā mainās gāzes iekšējā enerģija? Formulē pirmo termodinamikas likumu adiabātiskam procesam un uzraksti tam formulu! Uzraksti adiabātisku procesu piemērus dabā un sadzīvē! 6

24 S k o l ē n a d a r b a l a p a F_11_dd_02_P2 Vārds uzvārds klase datums CIKLISKI PROCESI IDEĀLAJĀ GĀZĒ 1. uzdevums Vēro demonstrējumu un aizpildi tabulu! Norādi, kurš no lielumiem gāzes spiediens p, tilpums V, temperatūra T, iekšējās enerģijas izmaiņa U, gāzes saņemtais siltuma daudzums Q un gāzes veiktais darbs A g attiecīgajā grafika posmā palielinās ( ), samazinās ( ), nemainās (const) vai ir vienāds ar nulli (0)! 2. uzdevums Izmantojot pirmo termodinamikas likumu Q = U + A g, uzraksti, ar ko ir vienāds gāzes veiktais darbs A g katrā posmā! Izotermiskajā posmā (1 2) p V T Q A U Ag12 = Adiabātiskajā posmā (2 3) p V T Q A U Ag23 = Izotermiskajā posmā (3 4) p V T Q A U Ag34 = Pēdējā adiabātiskās saspiešanas posmā Karno cikls p V T Q A U A g41 = Rezultātu analīze, izvērtēšana un secinājumi Atbildi uz jautājumiem! Kuros cikla posmos nenotiek siltumapmaiņa ar apkārtējo vidi? Kuros cikla posmos gāze pastrādā pozitīvu darbu? Kā dzesētāja temperatūra ietekmē siltuma mašīnas lietderības koeficientu? 7

25 K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S f_11_kd_02_01 Vārds uzvārds klase datums Pirmais termodinamikas likums Darbā izmanto formulu lapu. Siltumtehnikā plaši izmanto cikliskus procesus, kuros gāzes raksturlielumi (spiediens, tilpums un temperatūra) atgriežas sākuma stāvoklī. Šādi cikliski procesi notiek automobiļu dzinējos, ledusskapī un citās siltumierīcēs. Siltumierīču darbību var analizēt, izmantojot ideālās gāzes modeli. Ideālās vienatomu gāzes stāvoklis cikliskā procesā mainās tā, kā parādīts grafikā. Stāvoklī 1 gāzes temperatūra ir 300 K. 1. uzdevums (4 punkti) Kas notiek ar gāzes iekšējo enerģiju grafikā parādītajos procesos? Pareizo atbildi atzīmē ar krustiņu! Paskaidro atbildes izvēli, lietojot sakarības starp fizikālajiem lielumiem! Process Palielināzinānās Sama- Nemai- Atbildes skaidrojums Gāzei palielinās tilpums V, tāpēc atbilstīgi sakarībai U = 3pV/2 palielinās arī tās iekšējā enerģija U, spiediens p nemainās l 2. uzdevums (4 punkti) Nosaki, kuros grafikā parādītajos procesos tiek veikts darbs! Pareizo atbildi atzīmē ar krustiņu! Paskaidro atbildes izvēli! Process Gāze veic Ārējs spēks veic Neveic Atbildes skaidrojums Gāze veic darbu A, jo palielinās gāzes tilpums V (sakarība A = p V)

26 K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S f_11_kd_02_01 3. uzdevums (4 punkti) Nosaki, kuros grafikā parādītajos procesos gāzei tiek pievadīts siltuma daudzums, un kuros no gāzes aizvadīts siltuma daudzums! Pareizo atbildi atzīmē ar krustiņu! Paskaidro atbildes izvēli! Process Pievadīts Aizvadīts Atbildes skaidrojums Gāzei jāpievada siltuma daudzums Q iekšējās enerģijas palielināšanai par U un darba A veikšanai atbilstīgi sakarībai Q = U + A 4. uzdevums (3 punkti) Aprēķini gāzes iekšējo enerģiju stāvoklī 1, gāzes veikto darbu procesā 1 2 un pievadīto siltuma daudzumu procesā 1 2! 8

27 K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S f_11_kd_02_02 Vārds uzvārds klase datums DARBS TERMODINaMIKĀ Siltumtehnikā plaši izmanto dīzeļdzinējus. Attēlā parādīts vienkāršots dīzeļdzinēja darbības cikls. Procesā 1 2 dzinēja cilindrā tiek iesūkts gaiss, bet procesā 2 3 gaiss tiek adiabātiski saspiests. Saspiestā gaisā iesmidzina degvielu, kas procesā 3 4 sadeg. Procesā 4 5 gāzes, kas rodas, sadegot degvielai kopā ar gaisu, adiabātiski izplešas. Stāvoklī 5 atveras izplūdes vārsts, un procesos 5 2 un 2 1 gāzes izplūst no cilindra. 1. uzdevums (2 punkti) Aprēķini cilindrā iesūktā gaisa iekšējo enerģiju stāvoklī 2! Gaisu var pieņemt par divatomu gāzi. Divatomu gāzes iekšējā enerģija U = 2,5pV. 2. uzdevums (2 punkti) Cik liels darbs veikts, adiabātiski saspiežot gaisu (process 2 3)? 3. uzdevums (2 punkti) Cik lielu darbu veica gāzes izplešoties (process 4 5)? 9

28 K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S f_11_kd_02_02 4. uzdevums (2 punkti) Cik liels ir cikla lietderīgais darbs? 5. uzdevums (2 punkti) Cik liels ir dzinēja lietderības koeficients? 10

29 N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S f_11_nd_02 Vārds uzvārds klase datums Siltums un darbs Atļauts izmantot formulu lapu un kalkulatoru. Raksti atbildes uz šīs lapas! 1. variants 1. uzdevums (8 punkti) Vai apgalvojums ir patiess? Ievelc krustiņu atbilstīgajā ailē! Nr.p.k. Uzdevums Jā Nē 1. Ideālās gāzes iekšējā enerģija ir atkarīga no gāzes masas un absolūtās temperatūras. 2. Gāze veic darbu visos izoparametriskajos procesos. 3. Ja gāze izotermiski izplešas, tad tās iekšējā enerģija samazinās. 4. Ja gāzi adiabātiski saspiež, tad tā saspiešanas procesā atdod apkārtējai videi siltumenerģiju. 5. Trauku siltumietilpība ir atkarīga no to masas un vielas, no kuras trauki ir izgatavoti. 6. Ja vienatomu ideālajai gāzei izohoriskā procesā pievada 400 kj siltuma, tad tās iekšējā enerģija palielinās par 400 kj. 7. Siltumprocesi dabā var būt atgriezeniski un neatgriezeniski. 8. Ja siltuma dzinēja dzesētāja temperatūru pazemina, bet sildītāja temperatūru nemaina, tad siltuma dzinēja lietderības koeficients samazinās. 2. uzdevums (10 punkti) Siltuma mašīnu darbībā gāzu procesus parasti attēlo p, V koordinātās. Uzdevumā modelēta daļa no procesiem siltuma mašīnā. 0,4 moliem vienatomu gāzes spiediens p atkarībā no tilpuma V mainās tā, kā parādīts grafikā. Aprēķini! a) Cik liela ir gāzes absolūtā temperatūra stāvoklī K?... b) Cik liela ir gāzes iekšējā enerģija stāvoklī K?... c) Cik lielu darbu veic gāze, pārejot no stāvokļa K stāvoklī L? d) Cik liels siltuma daudzums jāpievada gāzei, lai tā no stāvokļa K pārietu stāvoklī L? e) Cik liela ir gāzes iekšējā enerģija stāvoklī M? f) Cik lielu darbu veic gāze, pārejot no stāvokļa L stāvoklī M? g) Cik liels siltuma daudzums jāpievada gāzei, lai tā no stāvokļa L pārietu stāvoklī M? 23

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS FIZIKA 10. 12. KLASEI MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMAS PARAUGS IEVADS Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta: 1) mērķis un uzdevumi; 2) mācību

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_10_SP_06_P1 Uzdevums grupai Skolēna darba lapa F_10_UP_06_P1 Seismogrāfa darbības shēma

Διαβάστε περισσότερα

6. TEMATS GĀZU LIKUMI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri. Elektrodrošība izmantojot aizsargzemējumu (PE)

6. TEMATS GĀZU LIKUMI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri. Elektrodrošība izmantojot aizsargzemējumu (PE) 6. TEMATS GĀZU LIKUMI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_UP_06_P1 Noplūdes strāvu automātu izmantošana Skolēna darba lapa F_11_UP_06_P2 Elektrodrošība izmantojot

Διαβάστε περισσότερα

4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_04_01_P1 Elektriskais lādiņš un lādētu ķermeņu mijiedarbība Skolēna darba

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

Lai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.

Lai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home. 5.TEMATS ĶĪMIJAS UN VIDES TENOLOĢIJAS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri K_12_SP_05_01_P1 Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecība Krustpils pagasta Ozolsalā Skolēna darba

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskās svārstības un viļņi

Elektromagnētiskās svārstības un viļņi Elekromagnēiskās svārsības un viļņi Par brīvām svārsībām sauc svārsības, kas norisinās svārsību sisēmā, ja ā nav pakļaua periodiskai ārējai iedarbībai. Tāad svārsības noiek ikai uz ās enerģijas rēķina,

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem. 1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu

Διαβάστε περισσότερα

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa IZGLĪTĪBAS SATURA UN EKSAMINĀCIJAS CENTRS IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI 2008. gads 1. variants, 1. daļa Maksimālais punktu skaits par 1. daļu 30 p. Aizpilda skolotājs: 1. uzdevums. Vai apgalvojums ir

Διαβάστε περισσότερα

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts:

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais

Διαβάστε περισσότερα

2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_12_SP_02_01_P1 Apgaismojuma pētīšana Skolēna darba lapa F_12_SP_02_01_P2 Prasības nacionālā krājuma

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos

Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte www.videszinatne.lv Zaļās enerģijas izmantošanas iespējas laukos Dr. Dagnija Blumberga, Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Vides

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

Saules starojuma enerģijas izmantošana

Saules starojuma enerģijas izmantošana Saules starojuma enerģijas izmantošana Galvenais enerģijas avots Saules sistēmā, arī uz Zemes, ir Saules elektromagnētiskais starojums. Saule ir gāzu-plazmas ķermenis, tās iekšienē notiek kodolu sintēzes

Διαβάστε περισσότερα

Kvalitatīva renovācija ar siltināšanu

Kvalitatīva renovācija ar siltināšanu Kvalitatīva renovācija ar siltināšanu 05.06.2009. Celtniecības Izolācija /Ronalds Liepiņš 1 SATURS 1. Paroc akmens vate, kvalitāte, atšķirības 2. Jaunie būvnormatīvi 3. Kvalitatīva darbu secība fasāžu

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

12. klase ĶĪMIJA 3.2

12. klase ĶĪMIJA 3.2 D A R B I 12. klase ĶĪMIJA 3.2 P Ā R B A U D E S Projekts Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos Pārbaudes darbi. Ķīmija 12. klase Autortiesības

Διαβάστε περισσότερα

1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03

1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03 1. MAIŅSRĀVA Ķeguma spēkstacija Maiņstrāvas iegūšana Maiņstrāvas raksturlielumumomentānās vērtības Maiņstrāvas raksturlielumu efektīvās vērtības Enerģijas pārvērtības maiņstrāvas ķēdē Aktīvā pretestība

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu

Διαβάστε περισσότερα

2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE. Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri Stundas piemērs

2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE. Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri Stundas piemērs 2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri Stundas piemērs D_l0_UP_02_Pl HIV vīrusa pētniecība Skolēna darba lapa D_l0_UP_02_Pl Šūnas sastāvdaļas

Διαβάστε περισσότερα

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes Rockwool LATVIJA Ārsienu siltināšana Apmetamās un vēdināmās fasādes Apmetamo fasāžu siltināšana Akmens vates izstrādājumiem, kurus izmanto ēku fasāžu siltināšanai, raksturīga izmēru noturība (tā nedeformējas

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā? Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI Atrisini tālāk dotos sešus uzdevumus un atbildes noformē elektroniski (Word dokuments, PDF datne u.c.) un nosūti uz

Διαβάστε περισσότερα

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. 005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību

Διαβάστε περισσότερα

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats Lapa 1 (15) Apstiprinu VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2016. gada. Salaspils kodolreaktora 2015. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006)

LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Risinājumā parādīt arī visus aprēķinus! Rakstīt glītā, salasāmā rokrakstā! Uz risinājumu

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS

UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS Vieglas un noslogotas koka konstrukcijas TERMINU SKAIDROJUMI UN SAĪSINĀJUMI Ugunsaizsardzība Ugunsizturība Ugunsdroša būvkonstrukcija Nestspējas R kritērijs Viengabalainība,

Διαβάστε περισσότερα

Kontroldarba varianti. (II semestris)

Kontroldarba varianti. (II semestris) Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE 9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos

Διαβάστε περισσότερα

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Unikāls izstrādājuma veida identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Tipa, partijas vai sērijas

Διαβάστε περισσότερα

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Ventilācijas sistēma sastāv no gaisa kanāliem, caur kuriem mājā tiek nodrošināts svaiga gaisa klimats. Virtuvē, vannas istabā un tualetē izmantotais gaiss

Διαβάστε περισσότερα

dabasgåze tavås måjås 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts:

dabasgåze tavås måjås 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts: dabasgåze måjås Ûurnåls a/s «Latvijas Gåze» klientiem 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts: «Gåzes cenas pieaugums Latvijå nebüs tik liels kå Rietumos» Rîcîbas plåns tiem, kuri nolémußi gazificét

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības)

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības) atvijas Uiversitāte Fizikas u matemātikas fakutāte Fizikas oaļa Papiiājums ekciju kospektam kursam vispārīgajā fizikā ektromagētisms (eektromagētiskās iukcijas parāības) Asoc prof Aris Muižieks Noformējums

Διαβάστε περισσότερα

PIRMĀ NODARBĪBA PIRAMĪDU ZEME

PIRMĀ NODARBĪBA PIRAMĪDU ZEME PIRMĀ NODARBĪBA PIRAMĪDU ZEME Neviens Ēģiptes apmeklētājs nevar stāvēt milzīgo Gīzas piramīdu pakājē Kairas apkārtnē un nebūt sajūsmā, aplūkojot šo milzīgo vēstures pieminekli. Kurš tās uztaisīja? Kāpēc?

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana. Kursa darbs Dzīvojamās ēkas apkure un ventilācija

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana. Kursa darbs Dzīvojamās ēkas apkure un ventilācija Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana Kursa darbs Dzīvojamās ēkas apkure un ventilācija Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs Stud. apl. Nr. 081RBC049

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās

Διαβάστε περισσότερα

Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē

Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA Vilis Pauliņš Metodiskā izstrādne Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē Praktisko mācību priekšmeta programma 64 stundām LŪZNAVA 2008 Saturs

Διαβάστε περισσότερα

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp 1. Ievads bioloģijā Grāmatas 6. 37. lpp Zaļā krāsa norāda uz informāciju, kas jāapgūst Ar dzeltenu krāsu izcelti īpaši jēdzieni, kas jāapgūst Ar sarkanu krāsu norādīti papildus informācijas avoti vai papildus

Διαβάστε περισσότερα

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC www.latea.lv www.lldra.lv CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC LVS EN 14351-1 PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas

Διαβάστε περισσότερα

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS E.Vanzovičs, S.Želvis RTU Enerģētikas un elektrotenikas fakultāte Enerģētikas institūts Rīga 2006 ANOTĀCIJA Darbā apskatīta pārsprieguma

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. Palīgvielas: satur laktozi (kā laktozes monohidrātu), skatīt apakšpunktu 4.4. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU APRAKSTS. Palīgvielas: satur laktozi (kā laktozes monohidrātu), skatīt apakšpunktu 4.4. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Euthyrox 25 mikrogrami tabletes Euthyrox 100 mikrogrami tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena Euthyrox 25 mikrogrami tablete satur 25 mikrogramus nātrija

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2013 /2 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

Kā iemācīt mīlēt sinusu? Autore: Mg. paed.,nellija Guda Viļānu vidusskola 2011

Kā iemācīt mīlēt sinusu? Autore: Mg. paed.,nellija Guda Viļānu vidusskola 2011 Kā iemācīt mīlēt sinusu? Autore: Mg. paed.,nellija Guda Viļānu vidusskola 2011 Kā to izdarīt? Latvijas vispārizglītojošās skolās pamatizglītības satura reformas ieviešana tika pabeigta 2007./2008. māc./g.

Διαβάστε περισσότερα

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας

Διαβάστε περισσότερα

Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 7. klasei

Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 7. klasei 01 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 7. klasei 1. Varam pieņemt, ka visos darbos Kristiāna strāda piecu darba dienu nedēļu, tātad 40 stundas nedēļā (drīkst arī pieņemt, ka Kristiāna strādā nedēļas

Διαβάστε περισσότερα

DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU

DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU LV DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU DoP No. Hilti HIT-HY 270 33-CPR-M 00-/07.. Unikāls izstrādājuma tipa identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 270 2. Tipa, partijas vai sērijas numurs, kā

Διαβάστε περισσότερα

Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA

Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS Rīga 2006 DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT

Διαβάστε περισσότερα

Automātikas elementi un ierīces

Automātikas elementi un ierīces LATVIJAS LAKSAIMNIECĪBAS NIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKLTĀTE Lauksaimniecības enerģētikas institūts Automātikas elementi un ierīces Mācību metodiskais līdzeklis automātikas pamatos Jelgava 006 Sastādīja: prof.

Διαβάστε περισσότερα

Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija

Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Ainars Knipšis Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis Elektrisko pārvades tīklu elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts: Rīgas

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča SATURS

Irina Vdoviča SATURS Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Analītiskā ķīmija. Kvantitatīvā analīze. Laboratorijas darbi, uzdevumi SATURS KVANTITATĪVĀ ANALĪZE... GRAVIMETRIJA... Laboratorijas darbs KRISTALIZĀCIJAS ŪDENS NOTEIKŠANA

Διαβάστε περισσότερα

DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE

DOBELES NOVADA ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU UN ENERGOEFEKTIVITĀTES IZMANTOŠANAS IESPĒJU ANALĪZE 2012 Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/094 Dobeles novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana atjaunojamās enerģijas izmantošanas attīstības projektu īstenošanai (vienošanās

Διαβάστε περισσότερα

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam 2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr. 17 31. ) Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014. 2020. gadam 1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadam (turpmāk pamatnostādnes).

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas

Διαβάστε περισσότερα

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas

Διαβάστε περισσότερα

NOOFEN 250 mg tabletes

NOOFEN 250 mg tabletes Apstiprināts ZVA14027-240409 1. ZĀĻU NOSAUKUMS 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Aktīvā viela: Phenibutum (fenibuts). Katra tablete satur 250 mg fenibuta. Katra tablete satur 180 mg laktozes.

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

Izstrādājumu cenrādis 2014

Izstrādājumu cenrādis 2014 Izstrādājumu cenrādis 0 Derīgs no 0 gada. maija LATVIJA www.rockwool.lv Jūsu uzticamais partneris izolācijas jautājumos! DROŠAS ĒKAS DROŠĀKAI DZĪVEI ROCKWOOL akmens vates izolācija pasargā Jūsu ēkas no

Διαβάστε περισσότερα

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Dr. oec, docente, Silvija Kristapsone 29.10.2015. 1 I. Zinātniskās pētniecības

Διαβάστε περισσότερα

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti JURĂIS JANSONS LVMI Silava direktors LVMI Silava mežkop kopības, meža a resursu virziena pētnieks Tālr. +3716190266 E-pasts: jurgis.jansons@silava.lv

Διαβάστε περισσότερα

Testu krājums elektrotehnikā

Testu krājums elektrotehnikā iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža

Διαβάστε περισσότερα

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2011 / 1 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu

Διαβάστε περισσότερα

RENOLIT WATERPROOFING 1. RENOLIT ALKORPLAN L Brīva klājuma un balasta sistēma

RENOLIT WATERPROOFING 1. RENOLIT ALKORPLAN L Brīva klājuma un balasta sistēma RENOLIT WATERPROOFING 1 RENOLIT ALKORPLAN L Brīva klājuma un balasta sistēma EXCELLENCE IZCILĪBA JUMTU IN KLĀŠANĀ ROOFING 2 RENOLIT WATERPROOFING Brīva klājuma un balasta sistēma INFORMĀCIJA PAR IZSTRĀDĀJUMU

Διαβάστε περισσότερα

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus:

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: ķīmiskos fizikālos bioloģiskos sociālos psiho-sociālos kā arī šo faktoru īstermiņa un ilgtermiņa

Διαβάστε περισσότερα

8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences

8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences 8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA Valsts iedzîvotåju veselîbas ståvoklis bieωi tiek noteikts, izmantojot divus statistikas rådîtåjus jadzimußo paredzamo müωa ilgumu mirstîbas procentu attiecîbå uz bérniem

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem DINAMIKA. Dinmik prkst pātrinājum ršnās cēloħus un plūko tā lielum un virzien noteikšns pħēmienus. Spēks (N) ir vektoriāls lielums; ts ir ėermeħu vi to dĝiħu mijiedrbībs mērs. Inerce ir ėermeħu īpšīb sglbāt

Διαβάστε περισσότερα

AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība

AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga, 2016 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas piegādi...

Διαβάστε περισσότερα

Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums

Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums Izdevējs: SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Valsts Lauku tīkla pasākuma ietvaros, 2013. gadā Rīgas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku

Διαβάστε περισσότερα