Automātikas elementi un ierīces

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "Automātikas elementi un ierīces"

Transcript

1 LATVIJAS LAKSAIMNIECĪBAS NIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKLTĀTE Lauksaimniecības enerģētikas institūts Automātikas elementi un ierīces Mācību metodiskais līdzeklis automātikas pamatos Jelgava 006

2 Sastādīja: prof. A. Šnīders, asoc. prof. P. Leščevics, asoc. prof. A. Galiņš. Automātikas elementi un ierīces: mācību metodiskais līdzeklis laboratorijas darbu sagatavošanai, izpildei un aizstāvēšanai priekšmetā Automātikas pamati /. papildinātais izdevums; A. Šnīders, P. Leščevics, A. Galiņš. LL, Jelgava, lpp. Izklāstīta laboratorijas darbu sagatavošanas un izpildes metodika, galvenais darba mērķis un uzdevumi priekšmetā Automātikas pamati. Katram laboratorijas darba aprakstam dots darba teorētiskais pamatojums, kuru var izmantot darba sagatavošanai, noformēšanai un aizstāvēšanai. Laboratorijas darbu aprakstu beigās doti kontroles jautājumi un literatūras avoti, kas palīdzēs padziļināt un nostiprināt zināšanas par automātikas elementiem un ierīcēm. Norādīta laboratorijas darbu izpildes kārtība un darba drošības tehnikas prasības automātikas laboratorijā, kā arī rīcība nelaimes gadījumos, nonākot saskarē ar veselībai un dzīvībai bīstamu elektrisko spriegumu. Mācību metodiskais līdzeklis paredzēts lauksaimniecības enerģētikas, datorvadības un datorzinātnes, autotransporta, lauksaimniecības mehanizācijas, kokapstrādes tehnoloģijas, mežizstrādes inženieru un pārtikas tehnoloģijas specialitāšu bakalauru studiju studentiem. Tab.: 4, att.: 33, bibliogrāf. : 13 Recenzenti: RT Industriālās elektronikas un elektrotehikas institūta profesors J. Greivulis TF Lauksaimniecības enerģētikas institūta asoc.prof. I. Ž. Klegeris Mācību metodiskais līdzeklis apstiprināts TF Lauksaimniecības enerģētikas institūta sēdē 006. gada 31. janvārī

3 DROŠĪBAS TEHNIKAS INSTRKCIJA Lauksaimniecības enerģētikas institūta laboratorijās strādājošiem studentiem. Lai varētu sākt strādāt laboratorijas darbus, studentiem jāiepazīstas ar darbu izpildes kārtību automātikas laboratorijā. Pirms laboratorijas darbu strādāšanas studentiem jāiepazīstas ar drošības tehnikas noteikumiem un stingri tie jāievēro. Par drošības tehnikas instruktāžas saņemšanu studenti parakstās žurnālā. Mācību laboratorijās pievadītais darba spriegums ir 0/380 V, kas ir bīstams cilvēka veselībai un dzīvībai. Jāatceras, ka nelabvēlīgos apstākļos cilvēka ķermeņa pretestība var samazināties pat līdz dažiem simtiem omu, kā rezultātā pat 36 V spriegums var būt bīstams cilvēka dzīvībai. Tādēļ, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, strādājot laboratorijā, jābūt sevišķi uzmanīgiem. Laboratorijā jāievēro sekojošas drošības tehnikas prasības: 1. z darba galdiem nedrīkst novietot portfeļus, somas, liekus vadus, aparātus un citus nevajadzīgus priekšmetus. Laboratorijā ierasties bez mēteļiem un cepurēm.. Sākot saslēgt shēmu, studentiem personiski jāpārliecinās, vai darba vietā visi slēdži (automāti) ir atslēgti un aparāti nav pieslēgti spriegumam. 3. Neieslēgt slēdzi (automātu), pirms pasniedzējs, kas vada nodarbību, vai laborants nav pārbaudījis shēmu un devis atļauju ieslēgt. 4. Shēmas saslēgšanai drīkst izmantot tikai vadus ar nebojātu izolāciju un uzgaļiem, nodrošinot labu un drošu kontaktu zem aparātu vai iekārtas spailēm. 5. Pirms jebkuras izmaiņas shēmā, mēraparāta vai automātikas ierīces nomaiņas obligāti jātslēdz barošanas spriegums, shēmu drīkst pieslēgt spriegumam atkārtoti tikai pēc pasniedzēja vai laboranta atļaujas. 3

4 6. Elektromērinstrumenti un barošanas avoti jāizvēlas tā, lai tie atbilstu pētamo ierīču parametriem. 7. Studentiem aizliegts ieslēgt vai atslēgt elektriskos slēdžus un aiztikt mēraparātus un iekārtas, ja tie nav vajadzīgi darbā. 8. Pieslēdzot shēmu spriegumam, pārējos brigādes locekļus nepieciešams skaļi brīdināt: Ieslēdzu spriegumu. 9. Pēc tam, kad spriegums shēmai pieslēgts, studentiem kategoriski aizliegts: a) pieskarties pie shēmas mēraparātu vai iekārtu neizolētām, strāvu vadošām daļām; b) pieskarties siltumapgādes radiātoriem un ūdensvada caurulēm; c) izdarīt shēmā izmaiņas vai aparātu nomaiņu; d) atstāt darba vietu bez uzraudzības. 10. Aizliegts staigāt no vienas darba vietas uz otru, traucēt citus ar sarunām, iejaukties citu brigāžu darbā. 11. Pirms elektrisko mašīnu palaišanas izdarīt elektrodzinēja un palaišanas iekārtas ārējo apskati. Raudzīties, lai savienojošie vadi netiktu ierauti mašīnas rotējošās daļās. 1. Aizliegts pieskarties ieslēgta elektrodzinēja rotējošām daļām, līdz tās pilnīgi apstājas. 13. Ievērojiet pietiekošu attālumu no rotējošām mašīnas daļām, it sevišķi, ja ir gari mati vai ap kaklu šalle, jo pat pilnīgi gluda vārpsta ir spējīga aptīt apģērbu. 14. Sprieguma pazušanas gadījumā, nekavējoties izslēgt galveno darba vietas slēdzi un ziņot par to pasniedzējam vai laborantam. 15. Avārijas gadījumā, nekavējoties darīt visu iespējamo, lai pārtrauktu elektroenerģijas padevi izslēgt slēdžus darba vietā, bet ja tas nav iespējams, tad izslēgt galveno laboratorijas sadales skapja slēdzi. 16. Darbu beidzot, pirms shēmas izjaukšanas, pārliecināties, vai barojošais tīkls ir atslēgts. 17. Par visiem aparātu vai iekārtas bojājumiem, kas notikuši darba laikā, jāziņo pasniedzējam. 18. Pēc darba nostrādāšanas sakārtot darba vietu, to atstāt drīkst tikai ar pasniedzēja atļauju. 4

5 19. Ja notiek nelaimes gadījums un cietušais nokļūst zem sprieguma, vai arī to aizķer mašīnas rotējošās daļas, nekavējoties ar jebkuriem līdzekļiem, neapdraudot sevi un citus, jāatslēdz spriegums. Kamēr cietušais atrodas zem sprieguma, pārējiem jāizvairās no saskares ar to, taču sprieguma izslēgšanas brīdī jāsargā cietušais no iespējamā kritiena. Pēc cietušā atbrīvošanas no sprieguma, tam jāsniedz palīdzība vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Par jebkuru, arī vismazāko nelaimes gadījumu nekavējoties jāziņo pasniedzējam. Piezīmēm 5

6 Metāla termopāri Darba mērķis. Iepazīties ar termopāru konstrukciju, izgatavošanas metodiku un izmantošanu dažādās automātikas sistēmās. Darba uzdevums. 1. Iepazīties ar rūpniecisko termopāru konstrukciju un parametriem.. Izvēlēties divus atšķirīga metāla vai metālu sakausējuma vadus termopāra izgatavošanai, iepazīties ar metināšanas metodiku un izgatavot termopāri (1.1.att.). 3. Saslēgt termopāra graduēšanas shēmu (1..att.). 4. zņemt termopāra statisko raksturlīkni E T = f(t d -T b ) (1.3.att.). 5. Izmantojot eksperimenta datus, noteikt termopāra jutības koeficientu k pie dažādām temperatūrām. Aprēķināt k vidējo vērtību un izkliedi. 6. Secinājumos salīdzināt eksperimenta datus ar attiecīgās markas termopāra tehniskajiem datiem un novērtēt termopāra jutību un praktiskās pielietošanas iespējas. Termopāru raksturojums. Ja izveido elektrisko ķēdi no diviem dažādiem vadītājiem vai pusvadītājiem, turklāt vienus galus sametina, bet brīvajiem galiem pieslēdz jutīgu galvanometru vai milivoltmetru, tad uzturot temperatūru starpību starp sametinātajiem un brīvajiem galiem, mērinstruments uzrāda elekrodzinējspēku. Šo elektrodzinējspēku sauc par termoelektrodzinējspēku (TEDS), bet ierīci, ar kuru to iegūst, - par termopāri. Termopāris ir ģeneratora tipa pārveidotājs. Termopāra sametināto galu, kuru iegremdē kontrolējamā vidē, sauc par darba jeb karsto galu, pārējos divus sauc par brīvajiem jeb aukstajiem galiem. Termopāra TEDS ir tieši proporcionāls darba gala un brīvo galu temperatūras starpībai. Varam izvirzīt divus galvenos TEDS rašanās nosacījumus: termopāri jāizgatavo no divām metāla vai metālu sakausējuma stieplēm ar atšķirīgu elektrovadītspēju; jāpastāv temperatūru starpībai starp termopāra darba galu un brīvajiem galiem. 6

7 Jebkurus divus atšķirīgus metālus vai to sakausējumus var izmantot par termopāra termoelektrodiem. Taču ne katrs termopāris būs derīgs praktiskai lietošanai. Galvenās prasības termoelektrodu materiāliem ir sekojošas: TEDS nemainīgums laikā pie vienas un tās pašas temperatūru starpības; zems pretestības temperatūras koeficients; termoelektrodu materiāla homogenitāte, kas nodrošina termopāru savstarpēju apmaināmību. Konstruējot termopārus cenšas izmantot termoelektrodus, no kuriem viens dod negatīvu termoelektrisko potenciālu attiecībā pret platīnu, bet otrs pozitīvu. Jo lielāki šie potenciāli, jo augstāka termopāra jutība. Izgatavojot termopāri, jāņem vērā arī lietojamo termoelektrodu derīgums dotajiem apstākļiem (mērāmo temperatūru diapazons, vides īpašības,u.tml.). Termopāru termoelektrodu izplatītākie materiāli ir varš - konstantāns, hromels - kopels, hromels - alumels. Augstu temperatūru mērīšanai izmanto platīna - platīnrodija termopārus. Izplatītāko termopāru tehniskie dati sakopoti 1.1.tabulā. Termopāru izgatavošana. Ja praksē pieejamāki ir termoelektrodu materiāli nevis rūpnieciski izgatavoti termopāri, tad tos izgatavo uz vietas ražošanas objektā, lietojot vienkāršus paņēmienus un ierīces. Taču jāievēro, ka termopāra izgatavošanas kvalitāte var ievērojami ietekmēt tā jutību un raksturlīkņu stabilitāti. Mērot temperatūru objektos ar lielu temperatūras gradientu, svarīga nozīme ir termoelektrodu savienojuma kvalitātei, kam izvirza sekojošas prasības: savienojuma vietas mehāniskā izturība nedrīkst būt zemāka par termoelektrodu mehānisko izturību; agresīvās vidēs savienojuma vieta nedrīkst korodēt ātrāk par termoelektrodiem; tai jābūt ar zemu omisko pretestību; tā nedrīkst saturēt dažādus piemaisījumus ( oksīdus, oglekļa savienojumus, u.c.). Termopāru izgatavošanai lieto vairākus paņēmienus: lodēšanu, gāzes metināšanu, elektrometināšanu un plazmas loku. Termopāru lodēšanai ar darba temperatūru līdz C lieto alvas svina lodmetālu, bet darba temperatūrai līdz C vara sudraba cinka 7

8 lodmetālu. Lai iegūtu kvalitatīvu lodējumu, lieto speciālus kušņus. Taču jāatzīmē, ka daži termoelektrodu materiāli slikti lodējas (alumels, konstantāns), speciālie lodmetāli un kušņi ne vienmēr ir pieejami. Tāpēc lētākais, vienkāršākais un vispieejamākais termopāru izgatavošanas paņēmiens ir elektrometināšana. Izšķir vairākus elektrometināšanas veidus: loka metināšana ar grafīta elektrodiem; metināšana vannā ar šķidru elektrolītu; ar kondensatoru baterijas impulsveida izlādi caur metināšanas transformatora primāro tinumu; metināšana vannā ar grafīta vai ogles pulveri (1.1. att.) V att. Termopāra sametināšana vannā ar grafīta pulveri: 1 - porcelāna vanna; - grafīta pulveris; 3 - vara elektrods Termopāru graduēšana Lai izgatavoto termopāri varētu izmantot temperatūras mērīšanai, tas jāgraduē. Šajā nolūkā tā brīvos galus pieslēdz jutīgam galvanometram vai milivoltmetram, bet darba galus ievieto termostatā. Termopāra darba gala temperatūras T d izmaiņu pie noteiktas nemainīgas brīvo galu temperatūras T b (piemēram 0 0 C) kontrolē ar precīzu dzīvsudraba termometru (1..att.). Jāievēro, ka termometra termobalonam un termopāra darba galam jāatrodas vienādos siltumapmaiņas apstākļos un vienādās temperatūrās. Temperatūra termostatā jāmaina pietiekami lēni, lai mērījumu precizitāti neietekmētu termopāra un termometra silšanas inerces atšķirības. Jāatceras, ka termopāra TEDS ir proporcionāls termopāra darba 8

9 gala un brīvo galu temperatūru starpībai, tādēļ graduēšanas laikā brīvo galu temperatūra jāuztur nemainīga. E T = k (T d - T b ), kur E T - termoelektrodzinējspēks, mv, k - termopāra jutības koeficients, mv/ 0 C, T d darba gala temperatūra, 0 C, T b brīvo galu temperatūra, 0 C. Tb P1 mv Td EK1 0V 1.. att. Termopāra graduēšanas eksperimentālās iekārtas shēma: 1 termometrs; vārglāze ar ūdeni; 3 elektriskā plītiņa. Iegūto graduēšanas raksturlīkni, kas lielākai daļai termopāru noteiktos temperatūras diapazonos ir lineāra, var lietot temperatūras kontrolei un mērīšanai dažādos objektos (elektrodzinēju tinumos, krāsnīs, autoklāvos, žāvēšanas kamerās u.c.). Jāievēro, ka uzņemtā graduēšanas raksturlīkne ir derīga dotajam termopārim komplektā ar dotās markas galvanometru vai milivoltmetru. Pieslēdzot termopāri citas markas mēraparātam ar atšķirīgu jutību un iekšējo pretestību, radīsies lielas mērīšanas kļūdas. Termopāris kopā ar graduēto mēraparātu veido temperatūras mērierīci. Lai iegūtu maksimālu temperatūras mērierīces jutību, termopāra ķēdes pretestība jāsaskaņo ar mēraparāta iekšējo pretestību. 9

10 Termopāra nosaukums un markas apzīmējums Platīnrodijs (+) platīns (-) Hromels (+) alumels (-) Hromels (+) kopels (-) Dzelzs (+) kopels (-) Varš (+) kopels (-) Varš (+) konstantāns (-) Termopāru tehniskie parametri Pieslēgšanas vadu marka pozitīvajam (+) un negatīvajam (-) termoelektrodiem (+) (-) varš Vara-niķeļa sakausējums (99,4 % Cu + 0,6 % Ni) varš konstantāns hromels kopels dzelzs kopels varš kopels varš konstantāns Robežtemperatūra Ilgstoša Īslaicīga tabula Termo EDS mv pie Tb = 100 o C, Td = 0 o C 0,64 4,10 6,95 5,57 4,76 4,10 10

11 E T, mv E T =k(t d -T b ) 0 T d =T b T d, o C 1.3. att. Termopāra statiskā raksturlīkne. Kontroles jautājumi 1. No kā sastāv termopāris?. Ar ko atšķiras termopāra termoelektrodi? 3. Pie kāda nosacījuma termopāris ģenerē termoelektrodzinējspēku? 4. Kādi ir izplatītākie termoelektrodu materiāli? 5. Kādu tehnoloģisko parametru mērīšanai pielieto termopāri? 6. Kāds ir apgrieztais termoelektriskais efekts un kur to pielieto? 7. Kādi ārējie apstākļi iespaido termopāra darbības precizitāti? 8. Kā izgatavo termopāri? 9. Kā graduē termopāri? 10. Kas jāievēro izvēloties termopāra un mēraparāta savienojošos vadus? 11. Ar kādiem paņēmieniem novērš apkārtējās vides temperatūras iespaidu uz termoelektriskā termometra precizitāti? 1. Kādas ir galvenās metāla termopāru un pusvadītāju termopāru priekšrocības un trūkumi? 11

12 Literatūra 1. Šnīders A. Kokapstrādes automatizācija, - R.: Avots, lpp.. Terebkovs A., Gasparjans A. Greivulis J. Automātikas elementi tehniskajā diagnostikā. Rīga. RT, lpp. Piezīmēm 1

13 Metāla un pusvadītāju termorezistori Darba mērķis. Iepazīties ar metāla un pusvadītāju termorezistoru uzbūvi, tehniskajiem parametriem, darbības principu un raksturlīknēm. Darba uzdevums. 1. Iepazīties ar doto metāla un pusvadītāju termorezistoru uzbūvi un tehniskajiem datiem, izmantojot rokasgrāmatas.. Izveidot termorezistoru parametru pētīšanai nepieciešamo iekārtu, kuras shēma dota.1. attēlā. 3. zņemt doto metāla un pusvadītāju termorezistoru statiskās raksturlīknes R T = f(t) (..att.,.3.att), izmantojot.1. attēla shēmu. 4. Izmantojot eksperimenta datus, aprēķināt termorezistoru pretestības temperatūras koeficientu α, jutības koeficientu k, pretestības termisko koeficientu TKR (%/ 0 C). 5. Pēc pasniedzēja norādījuma uzņemt termorezistora dinamiskās raksturlīknes R T = f(t) pie lēcienveida temperatūras izmaiņas ΔT = const. 6. Secinājumos raksturot apskatīto termorezistoru priekšrocības un trūkumus norādot to pielietošanas iespējas tehnoloģisko procesu automatizācijā. Metāla termorezistori. Temperatūras mērīšanai, reģistrēšanai un automātiskai regulēšanai kā jutīgos elementus plaši lieto metāla termorezistorus, kurus izgatavo no tīriem metāliem vara, platīna, niķeļa. Metāla termorezistors sastāv no 0,05 0,07 mm stieples, kas bifilāriuztīta uz izolācijas materiāla stienīša vai plāksnītes. Bifilātais uztīšanas veids novērš maiņstrāvas komponentes inducētā parazītiskā EDS iespaidu uz temperatūras mērījuma precizitāti. Ir zināms, ka, pieaugot temperatūrai, palielinās brīvo elektronu haotiskās kustības vidējais ātrums. Līdz ar to palielinās vadītāja elektriskā pretestība. Lielākajai daļai tīru metālu ir lineāra statiskā raksturlīkne R T = f(t). Tā, piemēram, vara stieples pretestības izmaiņu temperatūru diapazonā C izsaka sakarība: R T = R 0 (1 + α T ) (.1) 13

14 kur R 0 pretestība pie 0 C; α pretestības temperatūras koeficients (varam α = / C); T temperatūra, C. P1 Ω t 0 R T T EK1 0V.1. att. Termoreistoru graduēšanas iekārtas shēma: P1 ommetrs vai universālais elektroniskais voltmetrs; R T termorezistors; T termometrs; EK1 elektriskā žāvēšanas skapja sildelements Ja vara termorezistora sākuma temperatūra lielāka par nulli T 1 > 0, tā pretestību pie temperatūras T aprēķina pēc formulas: R ( 1 + α T )/( + α ) T R 1 T T 1 1 = (.) jeb pēc aptuvenas izteiksmes: R T [ + ( T )]. R T T 1 α (.3)

15 Svarīgs termorezistora statisko īpašību rādītājs ir jutības koeficients k = dr T /dt. Izmantojot izteiksmi (.1), iegūstam, ka k = R 0 α, bet no izteiksmes (.) atrodam, ka k = R T1 α/(1+α T 1 ). Pēdējo izteiksmi lieto, ja nav zināma termorezistora pretestība R 0 pie 0 C temperatūras. Grafoanalītiski jutības koeficientu k aprēķina sekojoši: k = (R T1 R 0 ) /T 1 (.. att.) R T, Ω R T1 K= R T1 -R 0 T 1 R 0 0 T 1 T, 0 C.. att. Vara termorezistora statiskā raksturlīkne. Termorezistoru jutības salīdzināšanai lieto pretestības termisko koeficientu TKR, kas parāda pretestības procentuālo izmaiņu attiecībā pret tās nominālo vērtību uz katru temperatūras grādu, TKR = (.4) R 0 αν 100% / R0, kur R 0 termorezistora pretestība 0 C temperatūrā. Vara termorezistoriem TKR=0.4%/ C. 15

16 Termistori. Termistori ir pusvadītāju termorezistori ar augstu negatīvu pretestības termisko koeficientu TKR, kurš reižu pārsniedz metāla termorezistoru TKR. Termistoru īpašības izskaidrojamas ar pusvadītāju struktūru. Normālos apstākļos pusvadītājos ir mazs brīvo lādiņnesēju daudzums. Pieaugot temperatūrai, to skaits strauji palielinās, kas izsauc pretestības samazināšanos. Termistoru jutīgos elementus izgatavo no metālu oksīdiem, piemēram, vara-mangāna (MMT, CT), kobalta-mangāna (KMT, CT1), vara-kobalta-mangāna (CT3, MKMT), niķeļa-kobalta-mangāna (CT4) oksīda pusvadītājiem. Statisko sakarību starp termistora pretestību R T un temperatūru T izsaka eksponenciāla sakarība: R T = A e B / T, (.5) kur A un B koeficienti, kas raksturo pusvadītāja materiāla īpašības un termistora konstruktīvo izveidojumu; T - temperatūra, izteikta Kelvina grādos ( T T + 73 ) o = C Termistora statiskā raksturlīkne R T = f(t) parādīta.3. attēlā. Atšķirībā no metāla termorezistoriem termistoru statiskās raksturlīknes ir izteikti nelineāras. Ja eksperimentāli uzņemti termistora statiskās raksturlīknes divi punkti R T1 pie T 1 un R T pie T, pārējos punktus var aprēķināt, izmantojot izteiksmi (.5). Vispirms aprēķina koeficientus A un B B/ T1 A= R T / e vai 1 B/ T A= R T / e, (.6) kur B = [ T T ( T T )] ln( R T / R ). / T 16

17 Koeficients A vienāds ar dotā termistora pretestību ja T un raksturo materiāla elektriskās īpašības. No izteiksmes (.5) iegūst B = T lnr T /A. Varam secināt, ka pie A = const, T = const B vērtību nosaka termistora pretestība R T temperatūrā T. Atvasinot izteiksmi (.5) pēc temperatūras, iegūstam termistora statisko jutības koeficientu: k = -B R T /T =α R T, (.7) kur α = -B/T termistora pretestības temperatūras koeficients 1/K. Mīnusa zīme izteiksmē (.7) norāda, ka paaugstinoties temperatūrai termistora pretestība samazinās. Redzam, ka koeficients k nav konstants lielums, bet mainās atkarībā no temperatūras. Paaugstinoties temperatūrai, termistora jutības koeficients samazinās. Jutības koeficientu izvēlētajā raksturlīknes punktā var noteikt grafoanalītiski (.3. att.). Šai nolūkā dotajā punktā 1 velk pieskari, uz kuras atliek divus brīvi izvēlētus punktus, 3. Pie tam atrod šo punktu projekcijas uz abscisas T un ordinātas R T asīm un nosaka temperatūras izmaiņu ΔT 1 kā arī tai atbilstošo pretestības izmaiņu ΔR T1. Tad jutības koeficients ierobežotā apgabalā ap punktu 1 ir k T1 = ΔR T1 /ΔT 1. Ρ Τ, Ω R T1 K = T1 ΔR T1 1 ΔR T1 ΔT 1 3 ΔT 1 0 T, o C T 1.3.att. Termistora statiskā raksturlīkne. 17

18 Termorezistoru tehniskie dati.1.tabula Metāla termorezistora tips R 0, Grad. grupa Mēramo temperatūru diapazons α 10 3, 1/ C K, Ω/ C TKR, %/ C TCM (vara) TCM (vara) TCΠ (platīna) TCΠ (platīna) Pt 100 (platīna) Termistoru tehniskie dati..tabula Parametri MMT-I MMT-4 KMT-6 KMT-I KMT-10 R min -R max, kω Pielaide, % TKR%/ C +0 C Koeficients B, K Laika konstante τ, s P min, mw P max, W Darba temperatūru diapazons C Kontroles jautājumi 1. No kādiem matriāliem izgatavo metāla termorezistorus?. Kāda ir metāla termorezistora uzbūve? 18

19 3. Ar kādu konstruktīvu paņēmienu novērš metāla termorezistora parazītisko induktīvo pretestību? 4. Kāds rādītājs raksturo termorezistora jutību,kā to aprēķina? 5. Kādi parametri nosaka termorezistora jutību un silšanas inerci? 6. Kādas ir metāla termorezistora priekšrocības un trūkumi? 7. Kāpēc metāla termorezistora jutība nemainās atkarībā no temperatūras? 8. Kāpēc metāla termorezistoru pievieno mēraparātiem vai temperatūras regulatoriem ar trīsvadu sistēmu? 9. Kas ir savstarpējā apmaināmība? Kuri temperatūras mērpārveidotāji ir savstarpēji apmaināmi? 10. Kādas ir pusvadītāju termistoru īpašības? 11. Kādas ir termistoru priekšrocības salīdzinājumā ar metāla termorezistoriem? 1. Kādi ir termistoru būtiskie trūkumi? 13. Kādi parametri iespaido termistoru jutību? Kā izmainās termistoru jutības koeficients, palielinoties temperatūrai? 14. Kā var grafoanalitiski noteikt termistora jutības koeficientu? Literatūra 3. Šnīders A. Kokapstrādes automatizācija, - Rīga: Avots, lpp. Piezīmēm 19

20 Fotorezistori, fotodiodes un fotoreleji Darba mērķis. Iepazīties ar gaismas jutīgo elementu - fotorezistoru un fotodiožu tehniskajiem parametriem, darbības principu un pielietošanu fotorelejos. Darba uzdevums. 1. Iepazīties ar fotorezistoru uzbūvi un kataloga datiem.. zzīmēt un saslēgt shēmu fotorezistora voltampēru raksturlīknes I = f() E=const uzņemšanai pie diviem dažādiem apgaismojumiem. 3. zzīmēt un saslēgt shēmu fotorezistora apgaismojuma raksturlīknes I = f(e) =const uzņemšanai pie diviem dažādiem spriegumiem. 4. zņemt sakarību R f = f(e). Aprēķināt fotorezistora tumsas pretestību R t un R nom pie nomināla apgaismojuma (00 lx). 5. Aprēķināt fotorezistora integrālo jutību un īpatnējo integrālo jutību (pie dotā sprieguma). 6. zzīmēt un saslēgt fotoreleja shēmu un izpētīt tā darbību. 7. Secinājumos analizēt fotorezistora īpašības, fotoreleja darbību un pielietošanas iespējas tehnoloģisko procesu automatizācijā. Fotorezistori un fotoreleji. Apgaismojuma kontrolei izmanto fotoelektriskas ierīces. Visplašāk lauksaimniecībā un rūpniecībā pielieto fotoelektriskās ierīces ar iekšējo fotoefektu, kuras bieži sauc par pusvadītāju fotoelementiem. Šajās ierīcēs gaismas iedarbības rezultātā mainās to vadītspēja. Automātikas shēmās izmanto fotorezistorus, fotodiodes un fototranzistorus. Fotorezistora uzbūve un shematisks apzīmējums parādīts 3.1.attēlā. z stikla jeb kvarca pamatnes 1 uzklāts gaismas jutīgs pusvadītāja slānis ar kontaktizvadiem 5. Visa šī konstrukcija ievietota plastmasas vai metāla apvalkā 4 kurā izveidota gaismas sprauga 3. 0

21 3 VR att. Fotorezistora uzbūve un shematiskais apzīmējums. Praksē ir izplatīti kadmija sulfīda (CdS) fotorezistori, kuriem ir augsta jutība redzamās gaismas diapazonā. Svina sulfīda fotorezistori (PbS) un kadmija selenīda fotorezistori (CdSe) izmantojami spektra infrasarkanajā daļā. Raksturīgākie atsevišķu fotorezistoru parametri sakopoti 3.1. tabulā. Sakarība starp fotorezistora foto strāvu I f un gaismas plūsmu Ф ir nelineāra : n I f = aφ, kur a un n eksperimentāli iegūti skaitliski koeficienti; spriegums, V; Fotorezistora tips Φ - gaismas plūsma, lm. Pieļaujamā izkliedes jauda, W Fotorezistoru parametri. Darba spriegums, V Tumsas pretestība, MΩ Tumsas strāva I t, μa 3.1.tabula Nominālā fotostrāva I f, ma ФСК ФСК ФСК ФСК СФ СФ СФ * nominālā foto strāva tiek noteikta pie nominālā apgaismojuma 00 lx. (3.1) 1

22 Gaismas plūsmas vietā ērtāk ir lietot apgaismojumu E, kuru var izmērīt ar luksmetru: Φ E =, Ф=E S, S (3.) kur S- fotorezistora gaismas jutīgās virsmas laukums, Ф - gaismas plūsma, lm E - apgaismojums, lx. m Fotorezistora fotostrāvu aprēķina izmantojot sekojošu izteiksmi: I f 1 1 = I g It = ( ), (3.3) R R g t kur I g - apgaismota fotorezistora strāva, ma; I t - neapgaismota fotorezistora strāva, ma; R t - neapgaismota fotorezistora pretestība, kω ; R g apgaismota fotorezistora pretestība, kω. Fotorezistora apgaismojuma raksturlīknes I = f (E) =const un voltampēru raksturlīknes I = f () E=const uzņemšanai var izmantot 3.. attēlā parādīto shēmu. 0V A1 V P ma P1 VR1 HL1 P3 lx 0V T V 3.. att. Fotorezistora pētīšanai nepieciešamās iekārtas shēma.

23 Tā kā foto rezistora tumsas strāva ir ļoti maza (I t «I g ), tad pieņem, ka I f I g = I, kur I caur fotorezistoru plūstoša strāva pie dotās gaismas plūsmas Ф un barošanas sprieguma. Fotorezistora voltampēru raksturlīkņu I = f () E=const iegūšanai iestata konstantu apgaismojumu E 1 = const vai E = const. Pēc tam, mainot spriegumu, uzņem raksturlīknes (3.3. att.): I f ) E = const = 1 ( un I f ( ) E = const = Fotorezistora apgaismojuma raksturlīkņu iegūšanai iestata konstantu spriegumu 1 = const vai = const. Pēc tam uzņem raksturlīknes (3.4. att.): ( un I f ( E) = const. I f E) = const = 1 = Fotorezistoru jutību pie dažādiem spriegumiem izsaka ar integrālās jutības koeficientu: k ΔI ΔI = = (3.4) ΔΦ ΔE S Integrālā jutība ir atkarīga no sprieguma. Jo augstāks spriegums, jo lielāks koeficients k. Fotorezistora gaismas jutīgā materiāla īpašības raksturo īpatnējā integrālā jutība: K ΔI ΔI σ = = =, (3.5) ΔΦ ΔE S kur - Ф - gaismas plūsmas izmaiņa, lm; - I - atbilstošā fotostrāvas izmaiņa, ma; - E - apgaismojuma izmaiņa, lx; - S - fotorezistora gaismas jutīgās virsmas laukums, m. 3

24 Integrālā jutība k ir atkarīga no barošanas sprieguma, turpretī īpatnējā integrālā jutība σ dotajam fotorezistoram ir konstants lielums un raksturo gaismas jutīgā pusvadītāju materiāla fotoelektriskās īpašības. Fotorezistora jutības rādītājus k un σ aprēķina no apgaismojuma raksturlīknēm (3.4. att.). I,mA E 1 >E I,mA =const I I 1 E =const E 1 =const I I 1 ΔI ΔE 1 =const 0,V 0 E 1 E E,lx 3.3. att. V-A raksturlīkne att. Apgaismojuma raksturlīkne. Fotorezistorus var izmantot dažādās apgaismojuma automātiskās kontroles un regulēšanas sistēmās, izmantojot fotorelejus. Vienkāršākais fotorelejs sastāv no fotorezistora VR1 un augstomīga līdzstrāvas elektromagnētiskā releja K1 (3.5.att.). Lai šādu releju varētu barot no maiņstrāvas tīkla, virknē ar releja spoli K1 slēdz taisngrieža diodi VD1, bet paralēli spolei pievieno filtra kondensātoru C1. VR1 EL1 0V VD1 C1 K1 K att. Vienkāršākā fotoreleja shēma mākslīgā apgaismojuma automātiskai ieslēgšanai un izslēgšanai. 4

25 Kad fotorezistoru VR1 apgaismo, tā pretestība samazinās, releja K1 ķēdē strāva pieaug un tas ieslēdzas, ar saviem kontaktiem pārslēdzot attiecīgo izpildiekārtu vadības ķēdes. Ja apgaismojums samazinās, tad arī releja K1 spoles ķēdē strāva samazinās un tā enkurs atlaižas. Lai paaugstinātu fotoreleja jutību, fotorezistora signālu pastiprina ar tranzistoru (3.6.att.). Fotorezistors VR1 un potenciometrs R1 veido sprieguma dalītāju tranzistora VT1 bāzes ķēdē. Ar potenciometru R1 iestata fotoreleja nostrādes slieksni. Ja potenciometra slīdkontakts ir augšēja stāvoklī fotoreleja jutība ir minimāla, bet apakšējā stāvoklī maksimāla. Ja fotorezistora apgaismojums ir lielāks par iestatīto, relejs K1 ir ieslēgtā stāvoklī. Ievietojot necaurspīdīgu ekrānu starp gaismas avotu EL1 un fotorezistoru VR1, tā pretestība ievērojami palielinās, tranzistors VT1 aizveras un relejs K1 izslēdzas. Šādu fotoreleju var izmantot mehānismu pozicionēšanai un automātiskai izslēgšanai. 0V A1 VD1 K1 VT1 VR1 EL1 R att. Fotorelejs ar pastiprinātāju mehānisma pozicionēšanai. Fotodiodes struktūra un darbības princips. Daudz jutīgākas shēmas iespējams izveidot, pielietojot fotodiodes un fototranzistorus. Gaismas ietekmē uz fotodiodes pārejas veidojas fotoģenerācijas EDS. Fotodiodes izmanto fotoģenerācijas vai vadāmas diodes režīmā. Fotodiode sastāv no silīcija vai germānija n un p tipa pusvadītājiem, starp kuriem veidojas sprostslānis (3.7.a. att.). Fotodiodes darbības pamatā ir iekšējais fotoefekts. Apstarojot n tipa pusvadītāju slāni ar gaismas plūsmu Φ, gaismas fotoni ierosina elektronus, 5

26 kas injicējas sprostslānī kā brīvie lādiņnesēji un palielina sprostslāņa elektrovadītspēju. Vienlaicīgi uz p un n tipa pusvadītāju pārejas rodas potenciālu starpība, kas rada foto EDS (E f =ϕ p -ϕ n ). Atkarībā no fotodiodes tipa un jutības maksimālais foto EDS ir robežās no 0,5V līdz 0,8V. Fotodiodes pozitīvo elektrodu (anodu) veido p-tipa pusvadītāja slānis, bet negatīvo elektrodu (katodu) n-tipa pusvadītāja slānis. Fotodiodi var izmantot ģenerācijas un diodes režīmos. Ģenerācijas režīmā tiek izmantots fotodiodes ģenerētais foto EDS E f, kas slodzes pretestībā R1 rada strāvu i f (3.7.b. att.). Aptumšotai fotodiodei E f = 0, i f 0. Palielinot fotodiodes apgaismojumu, pieaug E f un i f. Tas notiek līdz zināmai robežai, kad iestājas piesātinājums. Tātad ģenerācijas režīmā fotodiode darbojas bez ārēja enerģijas avota. Φ R n s p VD1 E f i f R1 VD i s a b c 3.7. att. Fotodiode: a uzbūve; b ģenerācijas režīms; c vadāmas diodes režīms. Diodes režīmā fotodiode darbojas ar ārēju barošanas avotu (3.7.c. att.). Fotodiode VD slēgta virknē ar slodzes pretestību R sprostvirzienā attiecībā pret barošanas līdzspriegumu. Aptumšotai fotodiodei sprostslāņa elektriskā pretestība ir ļoti augsta (vairāki megaomi), līdz ar to sprostrāva i s ir ļoti maza. Palielinot fotodiodes apgaismojumu, sprostslānī injicētie elektroni samazina tā pretestību, kā rezultātā pieaug sproststrāva i s. Tātad šajā režīmā fotodiode darbojas kā vadāma diode, kuras sprostslāņa pretestība samazinās, pieaugot apgaismojumam. 6

27 Fotoreleji ar fotodiodi. Jutīgos fotorelejos fotodiodi izmanto kā ģenerācijas, tā diodes režīmos (3.8.att.). Tā kā fotodiodes ģenerētais foto EDS parasti nepārsniedz 0,5V, tad jutīga fotoreleja izveidošanai nepieciešams vairākpakāpju pastiprinātājs. Fotodiodi slēdz pastiprinātāja ieejas tranzistora VT1 bāzes ķēdē (3.8.a. att.). Pastiprinātāja otru pakāpi veido tranzistors VT. Ja fotodiode VD1 ir aptumšota, tās ģenerētais foto EDS E f =0. Tranzistoru VT1 un VT bāzes strāvas i b1 0 un i b 0. Līdz ar to abi tranzistori ir aizvērti un relejs K1 ir izslēgtā stāvoklī. Apgaismojot fotodiodi VD1, ģenerējas foto EDS E f 0,5V kas rada strāvu i b1 tranzistora VT1 bāzes ķēdē. VT1 atveras, kā rezultātā ievērojami pieaug tranzistora VT bāzes strāva i b, kas vienāda ar tranzistora VT1 kolektora strāvu (i b = i k1 ). Līdz ar to atveras tranzistors VT. Tā kolektora strāva i k, plūst caur releja spoli K1 un izraisa tā ieslēgšanos. i b1 VD1 i b =i k1 VT1 E f VT K1 i k VD VD1 i b R1 i f K1 VT1 i k =i s VD i R1 a b 3.8. att. Fotoreleji ar fotodiodi: a ģenerācijas režīmā; b vadāmas diodes režīmā. Fotodiodes jutība ģenerācijas režīmā ir zemāka nekā diodes režīmā. Tādēļ jutīgos un ātrdarbīgos fotorelejos biežāk izmanto diodes režīmu. Šādā fotorelejā (3.8.b. att.) fotodiode darbojas kā vadāma diode, kurai gaismas plūsmas iespaidā samazinās sprostslāņa pretestība, kas izraisa fotostrāvas i f pieaugumu. Ja fotodiode VD1 ir aptumšota, i b 0, tranzistors VT1 ir aizvērts un relejs K1 izslēgts. Apgaismojot VD1, pieaug i f un i b, kā rezultātā atveras tranzistors VT1 un ieslēdzas relejs K1. Fotoreleja nostrādes slieksni var pārstatīt ar potenciometru R1. Abās fotoreleju shēmās diode VD aizsargā izejas tranzistoru pret 7

28 pašindukcijas EDS radītu pārspriegumu un novērš tranzistora iespējamu caursišanu tā straujas atvēršanās vai aizvēršanās momentos. Kontroles jautājumi 1. Kāpēc izmainās fotorezistora elektrovadītspēja gaismas plūsmas iespaidā?. Kas ir fotorezistora tumsas strāva un fotostrāva? 3. Kā izmainās fotorezistora elektriskā pretestība, palielinot tā apgaismojumu? 4. Kā aprēķina fotorezistora integrālo jutību un īpatnējo integrālo jutību, izmantojot eksperimenta datus? 5. Kā tiek eksperimentāli uzņemtas fotorezistoru V-A raksturlīknes un apgaismojuma raksturlīknes? 6. No kā sastāv vienkāršakais fotorelejs ar fotorezistoru un kā tas darbojas? 7. Kā izveidots un kā darbojas fotorelejs ar pārstatāmu nostrādes slieksni? 8. Nosauciet vismaz trīs fotoreleju praktiskās pielietošanas piemērus. 9. Pastāstiet fotodiodes uzbūves un darbības principu, kas ir iekšējais fotoefekts un kā tas izpaužas fotodiodes darbībā? 10. Kā izpaužas fotodiodes darbība ģenerācijas režīmā un diodes režīmā? Ar ko šie režīmi atšķiras? 11. Izstāstiet fotoreleja shēmas uzbūvi un darbību, izmantojot fotodiodi ģenerācijas režīmā. 1. Izstāstiet fotoreleja shēmas uzbūvi un darbību, izmantojot fotodiodi vadāmas diodes režīmā. 13. Nosauciet fotodiožu praktiskās pielietošanas piemērus elektronikas un automātikas ierīcēs. 14. Kādas ir fotodiožu galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar fotorezistoriem? Literatūra 4. K.Tomariņš, E.Zablovskis. Radioelektronika. Rīga: Zvaigzne, lpp. 5. Бородин И.Ф., Кирилин Н.И. Практикум по основам автоматики и автоматизации производственных процессов.- М.: Колос, с. 8

29 6. Литван В.И. Фотореле в системах автоматики.- М.: Энергия, с. 7. Зайцев Ю.Б. и др. Полупроводниковые резисторы в электротехнике.- М.: Энергоатомиздат, с. 8. Полупроводниковые фотоприемники: Ультрафиолетовый, видимый и ближний инфракрасный диапазоны спектра / Под ред. В.И.Степанова.- М.: Радио и связь, с. Piezīmēm 9

30 Elektromagnētiskie līdzstrāvas un maiņstrāvas releji Darba mērķis. Iepazīties ar elektromagnētisko releju uzbūvi, darbību un aprēķinu metodiku. Darba uzdevums. 1. Izvēlēties optimālo mērīšanas shēmas variantu voltampēru (V-A) raksturlīknes I=f() uzņemšanai līdzstrāvas relejam, zinot izvēlēto mērinstrumentu iekšējās pretestības un releja parametrus.. Saslēgt elektrisko ķēdi (4.1. att.). n uzņemt līdzstrāvas releja V-A raksturlīkni. Sevišķu uzmanību pievērst releja enkura pievilkšanās un atlaišanās momentiem. 3. zzīmēt līdzstrāvas releja V-A raksturlīkni, atzīmējot uz tās pievilkšanās, atlaišanās un nominālā režīma parametrus (4.3. att.). 4. Aprēķināt līdzstrāvas releja drošuma koeficientu K d, atgriešanās koeficientu K a un pastiprinājuma koeficientu K p. 5. Saslēgt elektrisko ķēdi (4..att.) maiņstrāvas releja V-A raksturlīknes uzņemšanai, izvēloties atbilstošus mērinstrumentus maksimālo un minimālo strāvu un spriegumu mērīšanai. Sevišķu uzmanību pievērst strāvas lēcienveida izmaiņai enkura pievilkšanās un atlaišanās momentos. 6. Izmērīt maiņstrāvas releja spoles aktīvo pretestību R. 7. zzīmēt maiņstrāvas releja V-A raksturlīkni, parādot pievilkšanās un atlaišanās strāvas un spriegumus, kā arī maksimālo pievilkšanās strāvu un nominālo darba strāvu (4.4. att.). 8. Izmantojot ekperimenta datus un Oma likumu maiņstrāvas ķēdei, izskaitļot releja spoles induktīvo pretestību X L. Īpašu uzmanību pievērst X L izmaiņai releja pievilkšanās un atlaišanās momentos. 9. Veikt elektromagnētisko releju aprēķinu (pēc pasniedzēja norādījumiem). 10. Dot līdzstrāvas un maiņstāvas releju V-A raksturlīkņu salīdzinošo analīzi. Izdarīt secinājumus par līdzstrāvas un maiņstrāvas releju priekšrocībām un trūkumiem. 30

31 A1 P ma 0 P1 V K1 4.1.att. Līdzstrāvas releja K1 pētīšanas shēma. T1 P 0 V P1 ma K 4..att. Maiņstrāvas releja K pētīšanas shēma. I, ma I, ma I nom I max I p 1 I p 1 I a 3 a p nom, V I nom I a a p nom, V 4.3.att. Līdzstrāvas releja V-A raksturlīkne. 4.4.att.Maiņstrāvas releja V-A raksturlīkne. Elektromagnētisko releju aprēķins. Par elektromagnētisko releju sauc elektromagnētisku ierīci, kurā enkura pievilkšanas spēku rada spoles strāvas magnētiskais lauks. Mainoties ieejas spriegumam vienmērīgi, izejas spriegums mainās lēcienveidā. Galvenie elektromagnētisko releju parametri: 31

32 1. Enkura pievilkšanās spriegums p (pievilkšanās strāva I p ) - minimālais spoles spriegums (strāva spolē), kas nodrošina enkura pievilkšanos (releja kontaktu pārslēgšanos).. Nominālais spriegums nom (nominālā strāva I nom ), kas nodrošina releja stabilu darbību ( nom > p ; I nom >I p ). 3. Atlaišanās spriegums a (atlaišanās strāva I a ), pie kura releja enkurs atlaižas un kontakti ieņem sākuma stāvokli. 4. Drošuma koeficients: I K = nom nom d =, (4.1) p I p kur K d > 1 (K d = 1,,0). Drošuma koeficients raksturo releja nominālā sprieguma rezervi attiecībā pret pievilkšanās spriegumu. 5. Atgriešanas koeficients. K = I a a a =, (4.) p I p kur K a < 1 (K a = 0, 0,9). Atgriešanas koeficients raksturo releja jutību. Mazjutīgiem relejiem k = 0, 0,3, augstas jutības relejiem k = 0,8 0,9. 6. Pastiprinājuma koeficients. P Knom K p =, (4.3) PSnom kur P Knom kontaktu nominālā komutācijas jauda, P Snom - releja spoles nominālā jauda. 3 Līdzstrāvas releja V-A raksturlīkne I=f() ir lineāra (4.3.att.). To apraksta Oma likums līdzstrāvas ķēdei: kur R - releja spoles aktīvā pretestība; I un releja spoles strāva un spriegums. I =, (4.4) R

33 Maiņstrāvas releja V-A raksturlīkne ir izteikti nelineāra (4.4.att.). To apraksta Oma likums maiņstrāvas ķēdei: I = = Z R +, (4.5) XL kur Z - maiņstrāvas releja spoles pilnā pretestība; X L spoles induktīvā preterstība. Induktīvā pretestība X L ir mainīgs lielums, kas atkarīgs no enkura stāvokļa: kur f maiņstrāvas frekvence, Hz (s -1 ); L spoles induktivitāte, H. X L = πfl, (4.6) Pievelkoties enkuram, induktīvā pretestība X L palielinās, jo pieaug releja spoles induktivitāte L. Spoles induktivitāti aprēķina: w μ μs = l + μδ L 0, (4.7) kur w - releja spoles vijumu skaits; S - serdeņa šķērsgriezuma laukums, m ; l - magnētiskās ķēdes garums pa viduslīniju, m; δ - gaisa spraugas platums, m; μ - serdeņa materiāla relatīvā magnētiskā caurlaidība; μ 0 - magnētiskā konstante, vienāda ar 4π 10-7 H/m. Izmantojot eksperimenta datus un dotās formulas, var aprēķināt releja serdeņa relatīvās magnētiskās caurlaidības izmaiņu atkarībā no enkura stāvokļa un spoles strāvas. Līdzstrāvas releja ar vienu gaisa spraugu starp serdeni un enkuru elektromagnētisko vilces spēku F e aprēķina pēc formulām: F e Φ μ = ; S 0 F e B S μ ( I w) μ0 S = ; F e =, (4.8) 0 δ 33

34 kur F e līdzstrāvas elektromagnēta vilces spēks, N; Φ - spoles strāvas radītā magnētiskā plūsma, Wb; B - magnētiskā lauka indukcija, T; w spoles vijumu skaits; I - spoles strāva, A. Maiņstrāvas releja ar vienu gaisa spraugu elektromagnētisko vilces spēku F e aprēķina pēc formulas: F e = Φ (1,5 μ S sin ωt ) ; F e = B S (1,5 μ sin ωt ) ; (4.9) kur ( I w) μ0s 3 Fe = (1,5 sin ωt ) 3 δ Φ - spoles strāvas radītās magnētiskās plūsmas efektīvā vērtība, Wb; B - magnētiskā lauka indukcijas efektīvā vērība, T; I - spoles strāvas efektīvā vērtība, A; ω = πf - maiņstrāvas leņķiskā frekvence, s -1 ; F e maiņsrāvas elektromagnēta vilces spēks, N. Līdzstrāvas relejam, ja spoles strāva I=const, F e mainās tikai atkarībā no gaisa spraugas platuma δ, apgriezti proporcionāli tās kvadrātam. Maiņstrāvas relejam F e ir svārstīgs un periodiski mainās no F emin līdz F emax ar divkāršu maiņstrāvas frekvenci. Ja ωt = π/, tad Ja ωt = π, tad ( I w) μ S 0 Fe = Fe min 0.1 (4.10) δ F ( I w) 0 e = Fe max δ μ S 34

35 Salīdzinot maiņstrāvas relejus ar ekvivalentu līdzstrāvas releju, iegūstam F ekv no kurienes F emin = 0,4F ekv= ; F emax = 1,58F ekv= ; ( I w) μ S 0 = =, (4.11) δ kur F ekv= - ekvivalentā līdzstrāvas releja enkura vilces spēks, N. Lai novērstu maiņstrāvas releja enkura vibrācijas, kas rodas sinosuidālajai spoles strāvai (I = I max sin ωt) ejot caur nulles punktu, uz releja serdes gala uzmontē vara vai alumīnija gredzenu, kas aptver /3 no serdes gala laukuma (4.5. att.). Līdz ar to releja spoles radītā magnētiskā plūsma Ф šajā vietā sadalās divās komponentēs Ф 1 un Ф (4.6. att.). Plūsmas komponente Ф 1 apiet gredzenu un sakrīt fāzē ar pamatplūsmu Ф. Plūsmas komponente Ф iet caur gredzenu un inducē tajā strāvu I i, kuras radītā magnetiskā plūsma Ф i, atbilstoši Lenca likumam, darbojas pretī plūsmas Ф izmaiņai un nobīda to fāzē pret komponenti Ф 1 par 60 grādiem. Līdz ar to notiek abu komponenšu pārklāšanās, kas nodrošina stabilu enkura pievilkšanās spēku F e, kurš vienmēr lielāks par atsperu mehānisko pretdarbošanās spēku F m. gredzens Φ enkurs Φ Φi Φ 1 serdenis I 4.5.att. Elektromagnētiskais maiņstrāvas relejs ar īsi slēgtu vijumu. 35

36 Φ,Wb Φ Φ 1 Φ o 180 o 540 o ωt,deg 60 o 4.6. att. Magnētiskās plūsmas maiņstrāvas releja serdenī. Kā līdzstrāvas tā maiņstrāvas elektromagnētiem ar divām gaisa spraugām pie tā paša magnetodzinējspēka M=I w ir divreiz mazāks vilces spēks. F e = ( I w) 4 μ S 0 δ ; Fe ( I w) μ δ 0 3 = (1,5 sinωt ). 6 (4.1) δ δ Herkonu releji. Herkonu releji ir komutācijas ierīces, kas sastāv no magnētiski vadāmu, hermetizētu kontaktu elementa herkona 1, kurš ievietots spolē ar lielu vijumu skaitu. Lai pastiprinātu magnētisko plūsmu Φ, mazgabarīta herkonu releju spoles aptver ar magnētisko ķēdi 3. Herkons 1 sastāv no stikla balona, kurā iekausēti magnētiski mīksta materiāla elastīgi kontakti. Dzirksteļošanas samazināšanai starp kontaktiem, herkona balonā iepildīta inertā gāze (argons). Ieslēdzot slēdzi S1 (4.7.att.) releja spolē plūst strāva I s. Tās radītā magnētiskā plūsma Ф iet caur herkonu 1 un magnetizē tā kontaktus. Magnētiskā pievilkšanās spēka iespaidā kontakti saslēdzas un ieslēdz slodzi, signālspuldzīti HL1. Izslēdzot slēdzi S, magnētiskā plūsma izzūd, kontakti atmagnetizējas un pārtrauc slodzes ķēdi. Herkonu releju galvenās priekšrocības: vienkārša uzbūve (nav mehāniskās daļas); var darboties ugunsnedrošās un sprādzienbīstamās vidēs; liels komutācijas ciklu skaits (līdz 10 7 ); 36

37 lielāka komutējamā jauda salīdzinājumā ar ekvivalenta gabarīta elektromagnētiskajiem relejiem. bar HL1 3 S1 1 I s s att. Herkonu relejs: 1- herkons; - spole; 3- magnētiskā ķēde. Kontroles jautājumi. 1. No kādiem elementiem sastāv elektromagnētiskā releja magnētiskā ķēde?. Kādi elementi tiek slēgti elektromagnētiskā releja ieejas ķēdē un kādi - izejas ķēdē? 3. Ar ko atšķiras neitrālais relejs no polarizētā releja? 4. Kas ir atgriešanas koeficients? Kādu releja īpašību tas raksturo un kā to aprēķina? 5. Kādam nolūkam izmanto mazjutīgus relejus? 6. Kādam nolūkam izmanto relejus ar augstu jutību? 7. Kas ir releja rezerves jeb drošuma koeficients? Kā tas raksturo releja darbību un kā to aprēķina? 8. Kā izvēlas elektromagnētisko releju? Kādi slodzes parametri jāzina, lai izvēlētos atbilstošu komutācijas releju? 9. Kā var samazināt kontaktu dzirksteļošanu? 10. No kā atkarīgs elektromagnētiskā releja enkura vilces spēks? 11. Kāpēc maiņstrāvas relejam ieslēgšanās un izslēgšanās momentos rodas strāvas lēcienveida izmaiņa spolē? 1. Kādiem relejiem ir augstāks ekspluatācijas drošums? Ar ko tas izskaidrojams? 13. Kas ir herkonu releji? Kā tie darbojas? 14. Kāpēc herkonu relejus var izmantot agresīvās un sprādzienbīstamās vidēs? 37

38 Literatūra. 1. A. Baltiņš, A. Kanbergs, S. Miesniece. Zemsprieguma elektriskie aparāti. Mācību līdzeklis. R.: Jumava, llp.. Миловзоров В.П. Электромагнитые устройства автоматики. - Москва: Высшая школа, с. 3. Игловский И.Г., Владимиров Г.В. Справочник по слаботочным электрическим реле. Л.: Энергоатомиздат, с. 4. Чунихин А.А. Электрические аппараты. - Москва: Энергоатомиздат, с. Piezīmēm. 38

39 Elektromagnētiskie laika releji un impulsu ģeneratori Darba mērķis. Iepazīties ar līdzstrāvas elektromagnētisko releju darbības kavējumu metodēm un to pielietošanu impulsu ģeneratoros. Darba uzdevums. 1. Saslēgt impulsu ģeneratora shēmu (5.1.att.) un elektroniskā hronometra shēmu (5.. att.) impulsu ilguma t i un to sekošanas perioda T uzņemšanai.. z pretestību magazīnas (atbilstoši pasniedzēja norādījumam) iestatīt uzdoto pretestību R1, ieslēgt slēdzi S1 un ieregulēt minimālo barošanas spriegumu, pie kura sākas impulsu ģeneratora darbība. Pēc tam slēdzi S1 izslēgt un hronometru atgriezt 0 stāvoklī. 3. Ieslēdzot slēdzi S1, saskaitīt vairākus impulsus (n = 5 10). Sākoties pēdējam impulsam, slēdzi S1 izslēgt. Elektroniskais hronometrs parāda n impulsu kopējo laiku t n. 4. Šuntējot kontaktu K1., uzņemt n impulsu kopējo periodu T n. 5. zņemt sekojošas raksturlīknes (pēc pasniedzēja norādījuma): a) t i = f(c), kur t i = t n / n impulsa ilgums, C releja spolei pieslēgtā kondensatora kapacitāte, = const, R1 = const; b) T = f(c), kur T = T n / n impulsu ģeneratora svārstību periods; =const, R1 = const.; c) T = f(r1), kur R1 kondensatora uzlādes ķēdes pretestība; = const, C= const; d) t p = f(r1), t p = T - t i pauzes ilgums; =const, C= const; e) T = f(), R1 = const., C = const; f) t p = f(), R1 = const., C = const. 6. Izmērīt releja K1 pievilkšanās spriegumu p un atgriešanās spriegumu a. Konstruēt impulsu diagrammas c = f(t), iz = f(t), kur c spriegums uz releja spoles; iz spriegums uz ģeneratora slodzes (5.3.att.). 39

40 7. Izmantojot eksperimenta datus, teorētiski aprēķināt impulsa un pauzes ilgumu (t i apr, t p apr ). 8. zzīmēt un saslēgt shēmas sekojošu ierīču impulsveida vadīšanai: a) avārijas signalizācijas; b) izpildmehānisma. 9. Secinājumos salīdzināt teorētiskos aprēķinus ar eksperimentu datiem, analizēt elektromagnētisko līdzstrāvas releju darbības kavējuma metodes un to pielietošanu impulsu ģeneratoros. Aprakstīt izpētītā impulsu ģeneratora praktiskās pielietošanas variantus. Taisngriezis S1.1 K1.1 R1 ~0V ~ = V P1 iz K1. HL K1 C1 C C3 C 5.1.att. Impulsu ģeneratora shēma Hronometrs S1. K1. a ~0V 000 b 5..att. Elektroniskā hronometra shēma c p a t iz t i t p T t 5.3.att. Impulsu diagrammas: c kondensatora un releja spoles spriegums; iz ģeneratora izejas (slodzes) spriegums 40

41 Elektromagnētiskais laika relejs. Vienkāršākais elektromagnētiskais laika relejs sastāv no līdzstrāvas elektromagnētiskā releja, kura spolei paralēli pieslēgts kondensators (5.4.att.). Ieslēdzot slēdzi S1, caur uzlādes rezistoru R1 plūst strāva i, kas mezglu punktā 1 sadalās spoles strāvā i s un kondensatora uzlādes strāvā i c. Releja spoles K1 pretestība R s rada noplūdi kondensatoram C1 un samazina tā kapacitāti. Tādēļ, lai iegūtu lielākus laika kavējumus, + i S1 R1 1 K1 i s R s C1 i c c = att. Laika releja shēma jāizvēlas augstomīgs relejs (R s 10kΩ). Slēdža ieslēgšanas momentā (t = 0), i s = 0, bet i c = i cmax = /R1, c = 0. Saskaņā ar otro komutācijas likumu, spriegums uz kondensatora nevar mainīties lēcienveidīgi. Tas pieaug pakāpeniski, atkarībā no kondensatora kapacitātes C1. Kad kondensatora spriegums kļūst vienāds ar releja pievilkšanās spriegumu c = p, relejs K1 ieslēdzas. No slēdža S1 ieslēgšanas momenta līdz releja K1 nostrādei paiet laika sprīdis t p, ko sauc par releja pievilkšanās kavējumu. Pēc tam kondensators turpina uzlādēties līdz spriegumam cmax (5.5. att.). Izslēdzot slēdzi S1, notiek kondensatora C1 izlāde caur releja spoli K1. Kondensatora izlādes strāva notur releju K1 ieslēgtā stāvoklī zināmu laika sprīdi pēc tam, kad tiek atslēgts barošanas spriegums. Šo laika sprīdi sauc par releja atslēgšanās laika kavējumu t a. Lai analītiski aprēķinātu laika releja parametrus, sastāda tā elektriskās ķēdes strāvu un spriegumu bilances vienādojumus izmantojot Kirhofa likumus: i = is + ic = R 1 + C ( 1) ( ), (5.1) kur i = R1 / R1; i s = c / R s ; i c = C d dtc. 41

42 Ievietojot strāvu izteiksmes vienādojumā (1), bet no vienādojuma () izsakot spriegumu R1, iegūstam elektriskās ķēdes diferenciālvienādojumu: R 1 = R C C + S d C dt C (5.) Pēc attiecīgiem pārveidojumiem iegūstam homogēnu 1.kārtas diferenciālvienādojumu ar konstantiem koeficientiem C R R S 1 R + R S dc + + C = dt 1 S 1 RS R + R, (5.3) kur - R C R S S R1 = τ p - releja pievilkšanās laika konstante, s; + R 1 R S R S + R 1 = C max - kondensatora maksimālais uzlādes spriegums, V; Laika konstante τ p raksturo releja pievilkšanās inerci, ko izsaka sekundēs. Ω Ω [ ] = F = F Ω s. τ p = Ja R 1 =0, tad τ p =0 un Cmax =. Ω Laika intervālā, kas vienāds ar laika konstanti τ p, kondensators uzlādējas līdz spriegumam c = 0,63 c max. Ja kondensatora uzlādes raksturlīkne uzņemta eksperimentāli, tad τ p var noteikt grafiski kā parādīts 5.5. attēlā. Diferenciālvienādojuma (5.3) atrisinājums ir eksponentfunkcija: C = C max 1 e t τ P. (5.4) Ievietojam šajā izteiksmē c = p un t = t p. Tad pārveidojam to un logaritmējam iegūtās izteiksmes abas puses no kurienes releja pievilkšanās laika kavējums t P τ max ln e P c = ln, cmax p 4

43 t p = τ p ln cmax c max p. (5.5) Laika sprīdī t p kondensators uzlādējas līdz releja pievilkšanās spriegumam p. Izslēdzot slēdzi S1, relejs tiek atslēgts no barošanas avota. Līdz ar to izmainās strāvu un spriegumu bilances vienādojums, jo i = 0; = 0; R1 = 0. Tad i s + i c = 0 c = s, (5.6) kur s = i R ; s s i s d c = ic = C ; dt i R C R d c c = s = s s = s, dt no kurienes iegūst diferenciālvienādojumu, kas apraksta kondensatora izlādes procesu: d c C Rs + c = 0. (5.7) dt Pārdalot mainīgos, iegūstam: d c c dt =. (5.8) C R s Releja atlaišanās kavējuma laikā t a notiek kondensatora izlāde no c max līdz releja atlaišanās spriegumam a. Šos robežnosacījumus ņemam vērā integrējot iegūto vienādojumu. a c max d c c = ta 0 dt C R s ; ta lna ln cmax = ; C R s 43

44 cmax a =τ a ln (5.9) a t kur τ a = C R releja atlaišanās laika konstante, s. Laika konstanti τ a var noteikt s grafoanalītiski kā parādīts 5.5. attēlā., V S1 - ieslēdz = const c c max p t p t a a τ p τ a 0 t 1 t t 3 t 4 t S1 - izslēdz 5.5. att. Laika releja sprieguma raksturlīknes. Elektromagnētiskais impulsu ģenerators. Lai elektromagnētiskais laika relejs darbotos impulsu ģeneratora režīmā, veido atgriezenisko saiti no shēmas izejas uz ieeju ar releja atslēdzošo kontaktu K1.1 (5.6.att.). + S1 K1.1 R1 i s Atgriezeniskā saite i 1 K1 R s i c izl. C1 i c uzl. c = s att. Impulsu ģeneratora shēma. 44

45 Ieslēdzot slēdzi S1, pakāpeniski uzlādējas kondensators C1. Kad kondensatora spriegums pieaug līdz releja pievilkšanās spriegumam ( c = p ), tas ieslēdzas un pārtrauc kontaktu K1.1. Līdz ar to tiek pārtraukta barošanas ķēde un sākas kondensatora C1 izlāde caur releja K1 spoli. Izlādes strāva notur releju ieslēgtā stāvoklī, kamēr kondensatora spriegums samazinās līdz atlaišanās spriegumam ( c = a ). Tad relejs izslēdzas, saslēdzas tā kontakts K1.1 un sākas atkal kondensatora uzlāde. Impulsu ģeneratora darbību apraksta tie paši vienādojumi, kas apraksta atbilstošā laika releja darbību. Atšķiras tikai sākuma un beigu nosacījumi. Laika relejam kondensatora spriegums mainās robežās c c, bet impulsu ģeneratoram- a c P. 0 max Ņemot to vērā, iegūstam sekojošas impulsa t i un pauzes t p ilguma aprēķina izteiksmes: t i p = τ a ln, τ a = C Rs 1 (5.10) a t p c max a R = τ p ln, 1 RS τ p = C, R S cmax = R + R R R c max p 1 S S + 1 Salīdzinot eksperimentāli iegūtos datus ar teorētiski aprēķinātajiem, jāņem vērā elektrolītisko kondensatoru parametru lielā izkliede. Kontroles jautājumi. 1. Kādas ir līdzstrāvas releju darbības kavējuma metodes?. Kur pielieto laika relejus ar nostrādes kavējumu līdz dažām sekundēm? 3. Kas ir laika releja pievilkšanās laika konstante, kādi parametri nosaka tās lielumu? 4. Kas ir laika releja atlaišanās laika konstante, kādi parametri nosaka tās lielumu? 5. Kādi releja parametri iespaido tā darbības kavējumu uz ieslēgšanos un uz atslēgšanos? 6. Kā un kāpēc releja darbības kavējumu iespaido tā spolei pieslēgtā kondensatora kapacitāte? 45

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

Testu krājums elektrotehnikā

Testu krājums elektrotehnikā iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris) Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

Elektronikas pamati 1. daļa

Elektronikas pamati 1. daļa Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta

Διαβάστε περισσότερα

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS RĪGAS TEHNSKĀ NVERSTĀTE ENERĢĒTKAS N ELEKTROTEHNKAS FAKLTĀTE NDSTRĀLĀS ELEKTRONKAS N ELEKTROTEHNKAS NSTTŪTS VARS RAŅĶS, NNA BŅNA (RODONOVA) ENERGOELEKTRONKA TREŠAS ATKĀRTOTAS ZDEVMS RĪGA 007 DK 6.34 Lekciju

Διαβάστε περισσότερα

Kontroldarba varianti. (II semestris)

Kontroldarba varianti. (II semestris) Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbi elektrotehnikā

Laboratorijas darbi elektrotehnikā iļānu 4.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Laboratorijas darbi elektrotehnikā iļāni 2006 zdots ESF projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža un elektromehānika uzlabošana un

Διαβάστε περισσότερα

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma Analogās 520TVL krāsu kameras EQ350 Sensors: 1/3 SONY CCD Izšķirtspēja: 752 x 582 (PAL) 520 TVL Gaismas jūtība: 0.5 lux (F=1.2) S/N attiecība: > 48 db (AGC izslēgts) Lēca: nav Nominālais spriegums: EQ

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības)

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības) atvijas Uiversitāte Fizikas u matemātikas fakutāte Fizikas oaļa Papiiājums ekciju kospektam kursam vispārīgajā fizikā ektromagētisms (eektromagētiskās iukcijas parāības) Asoc prof Aris Muižieks Noformējums

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 ul. Wróblewskiego 18 93-578 Łódź tel: (0-42) 684 47 62 fax: (0-42) 684 77 15 ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA I. DARBĪBA UN UZBŪVE.............. lpp. 2 II. GĀZES SKAITĪTĀJA MARĶĒJUMS......

Διαβάστε περισσότερα

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas

Διαβάστε περισσότερα

AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība

AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga, 2016 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas piegādi...

Διαβάστε περισσότερα

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem. 1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu

Διαβάστε περισσότερα

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā.

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā. Lietošanas pamācība SVINA AKUMULATORU STARTERBATERIJAS kompānijas EXIDE Automotive Batterie GmbH produkcija ar zīmoliem DETA Senator2, DETA Power un DETA Standard Šajā lietošanas pamācībā ietverti drošības

Διαβάστε περισσότερα

L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA. Studiju materiāli

L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA. Studiju materiāli LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKULTĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS ENERĂĒTIKAS INSTITŪTS I l mārs Žanis Kl e g e r i s L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA Studiju materiāli Lekciju konspekts.

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

MICROMASTER kw kw

MICROMASTER kw kw MICROMASTER 430 7.5 kw - 250 kw Lietošanas instrukcijas 12/02 izlaidums Informācija lietotājam 6SE6400-5AE00-0BP0 Dokumentācija MICROMASTER 430 Palaišanas pamācība Ātrai SPD un BOP-2 palaišanai ekspluatācijā.

Διαβάστε περισσότερα

AS Sadales tīkls. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība

AS Sadales tīkls. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga 2015 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas sadalīšanu...

Διαβάστε περισσότερα

Cietvielu luminiscence

Cietvielu luminiscence 1. Darba mērķis Cietvielu luminiscence Laboratorijas darba mērķis ir iepazīties ar cietvielu luminiscenci un to raksturojošiem parametriem. Īpaša uzmanība veltīta termostimulētai luminiscencei (TSL), ko

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02

TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02 Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT02 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes skaitītāja

Διαβάστε περισσότερα

Elektrozinību teorētiskie pamati

Elektrozinību teorētiskie pamati LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības enerăētikas institūts.galiħš Elektrozinību teorētiskie paati Elektrisko ėēžu aprēėini Jelgava 8 LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ

Διαβάστε περισσότερα

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss)

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvkonstrukciju profesora grupa KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) LABORATORIJAS DARBI RTU Rīga, 004 Laboratorijas darbi paredzēti RTU būvniecības specialitāšu

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem DINAMIKA. Dinmik prkst pātrinājum ršnās cēloħus un plūko tā lielum un virzien noteikšns pħēmienus. Spēks (N) ir vektoriāls lielums; ts ir ėermeħu vi to dĝiħu mijiedrbībs mērs. Inerce ir ėermeħu īpšīb sglbāt

Διαβάστε περισσότερα

Interferometri

Interferometri 6..6. Interferometri Interferometri ir optiskie aparāti, ar kuriem mēra dažādus fizikālus lielumus, izmantojot gaismas interferences parādības. Plānās kārtiņās koherentie interferējošie stari atrodas relatīvi

Διαβάστε περισσότερα

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā

Διαβάστε περισσότερα

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 584 Pieņemts: 13.10.2015. Stājas spēkā: 01.07.2016. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 202 (5520), 15.10.2015. OP numurs: 2015/202.9 Ministru kabineta

Διαβάστε περισσότερα

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC www.latea.lv www.lldra.lv CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC LVS EN 14351-1 PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_04_01_P1 Elektriskais lādiņš un lādētu ķermeņu mijiedarbība Skolēna darba

Διαβάστε περισσότερα

Brīvie elektroni metālos. 1. Drudes metālu teorija

Brīvie elektroni metālos. 1. Drudes metālu teorija Brīvie eletroni metālos 1. Drudes metālu teorija Metālus vieno virne opīgu īpašību. Visi metāli ir labi siltuma un eletrisās strāvas vadītāji, tiem rasturīga aļamība, plastisums, gaismas spoguļreflesija.

Διαβάστε περισσότερα

Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java

Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Materiāla apraksts Rediģēts 11.02.2009. Versijas Nr. 0002 Sikagard -720 EpoCem Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Construction Produkta apraksts

Διαβάστε περισσότερα

Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē

Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē LŪZNAVAS PROFESIONĀLĀ VIDUSSKOLA Vilis Pauliņš Metodiskā izstrādne Praktisko mācību Motori metodiskais nodrošinājums izglītības iestādē Praktisko mācību priekšmeta programma 64 stundām LŪZNAVA 2008 Saturs

Διαβάστε περισσότερα

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes Rockwool LATVIJA Ārsienu siltināšana Apmetamās un vēdināmās fasādes Apmetamo fasāžu siltināšana Akmens vates izstrādājumiem, kurus izmanto ēku fasāžu siltināšanai, raksturīga izmēru noturība (tā nedeformējas

Διαβάστε περισσότερα

Elektriskie gani 2014 Uzticami un droši elektriskie gani

Elektriskie gani 2014 Uzticami un droši elektriskie gani Elektriskie gani 2014 Uzticami un droši elektriskie gani Vairāk informācijas par DeLaval elektriskajiem ganiem var lasīt sadaļā Risinājumi & Produkti- >Govs komforts->produkti- >Elektriskie gani vietnē

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

Iekštelpas apkures iekārtas un cauruļu meklēšana. Paklāji un kabeļi. Uzstādīšanas rokasgrāmata

Iekštelpas apkures iekārtas un cauruļu meklēšana. Paklāji un kabeļi. Uzstādīšanas rokasgrāmata Iekštelpas apkures iekārtas un cauruļu meklēšana Uzstādīšanas rokasgrāmata Iekštelpas apkures iekārtas un cauruļu meklēšana Paklāji un kabeļi Intelligent solutions with lasting effect Visit.com Satura

Διαβάστε περισσότερα

Saules starojuma enerģijas izmantošana

Saules starojuma enerģijas izmantošana Saules starojuma enerģijas izmantošana Galvenais enerģijas avots Saules sistēmā, arī uz Zemes, ir Saules elektromagnētiskais starojums. Saule ir gāzu-plazmas ķermenis, tās iekšienē notiek kodolu sintēzes

Διαβάστε περισσότερα

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS E.Vanzovičs, S.Želvis RTU Enerģētikas un elektrotenikas fakultāte Enerģētikas institūts Rīga 2006 ANOTĀCIJA Darbā apskatīta pārsprieguma

Διαβάστε περισσότερα

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Dr. oec, docente, Silvija Kristapsone 29.10.2015. 1 I. Zinātniskās pētniecības

Διαβάστε περισσότερα

ENERGOSTANDARTS VĒJAGREGĀTU SISTĒMAS

ENERGOSTANDARTS VĒJAGREGĀTU SISTĒMAS LATVIJA ENERGOTANDART LEK 1400-21 Pirmais izdevums 2006 VĒJAGREGĀTU ITĒMA 21. DAĻA TĪKLĀ LĒGTU VĒJAGREGĀTU ITĒMA ĢENERĒTĀ ELEKTROENERĢIJA KVALITĀTE PARAMETRU MĒRĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA Latvijas Eletrotehisā

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskie lauki

Elektromagnētiskie lauki Nesaistoša labas prakses rokasgrāmata par Direktīvas 2013/35/ES īstenošanu Elektromagnētiskie lauki 2. sējums. Gadījumu analīzes Sociālā Eiropa Šī publikācija saņēmusi Eiropas Savienības Nodarbinātības

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTRĪBA UN MAGNĒTISMS. Laboratorijas darbi Uzdevumi patstāvīgai risināšanai

ELEKTRĪBA UN MAGNĒTISMS. Laboratorijas darbi Uzdevumi patstāvīgai risināšanai ELEKTRĪBA UN MAGNĒTISMS Lortorijs dri Uzdevumi ptstāvīgi risināšni RTU Elektrotehniks institūts 1 Krājumā ievietoti priekšmet «Elektrī un mgnētisms» (EuM) lortorijs dru prksti, kurus RTU Elektrotehniks

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte datorzinātņu nodaļa

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte datorzinātņu nodaļa Latvijas Univesitāte Fizikas un matemātikas fakultāte datozinātņu nodaļa Eksāmena biļešu atbildes Fizikā (Teoētiskā mehānika, elektomagnētisms, optika) NEPABEIGTS Rīga,. Šis dabs i nācis no http://datzb.intelctuals.net/

Διαβάστε περισσότερα

STEP SYSTEMS. ph mērītājs ECO pocket

STEP SYSTEMS. ph mērītājs ECO pocket STEP SYSTEMS ph mērītājs ECO pocket Ūdens izturīgs ph mērītājs. Uz LCD displeja attēlo ph un temperatūras mērījumus. Ieslēdzot mērītāju, tas veic savas programmas pārbaudi un pēc tam uz displeja attēlo

Διαβάστε περισσότερα

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. 005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību

Διαβάστε περισσότερα

SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...

SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana... 1 SKICE. VĪTNE SATURS Ievads... 2 Tēmas mērķi... 2 1. Skice...2 1.1. Skices izpildīšanas secība...2 1.2. Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...5 2. Vītne...7 2.1. Vītņu veidi un to apzīmējumi...10 2.1.1.

Διαβάστε περισσότερα

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu

Διαβάστε περισσότερα

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā? Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu

Διαβάστε περισσότερα

PRASĪBAS 1 KV ELEKTROTĪKLA PROJEKTĒŠANAI UN BŪVNIECĪBAI

PRASĪBAS 1 KV ELEKTROTĪKLA PROJEKTĒŠANAI UN BŪVNIECĪBAI LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 139 Pirmais izdevums 2013 PRASĪBAS 1 KV ELEKTROTĪKLA PROJEKTĒŠANAI UN BŪVNIECĪBAI AS Latvenergo, teksts, 2013 Biedrība Latvijas Elektrotehniskā komisija, noformējums, makets,

Διαβάστε περισσότερα

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu 2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),

Διαβάστε περισσότερα

juridiskām personām Klientu serviss Elektroenerģijas tarifi TARIFI Informatīvais bezmaksas tālrunis:

juridiskām personām Klientu serviss Elektroenerģijas tarifi  TARIFI Informatīvais bezmaksas tālrunis: TARIFI Klientu serviss Informatīvais bezmaksas tālrunis: 80200400 Bojājumu pieteikšana: 80 200 404 Pašapkalpošanās portāls: www.elatvenergo.lv Epasts: klientu.serviss@latvenergo.lv Pasta adrese: AS klientu

Διαβάστε περισσότερα

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

FOTO TEHNIKAS JAUNUMI

FOTO TEHNIKAS JAUNUMI FOTO TEHNIKAS JAUNUMI PAVASARIS / VASARA 2016 α6300 Jauna E-bajonetes kamera ar pasaulē ātrāko autofokusu Jaunā bezspoguļa kamera ir aprīkota ar pasaulē ātrāko AF ar lielāko AF fokusa punktu skaitu, kā

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

Leica Lino L360, L2P5, L2+, L2G+, L2, P5, P3

Leica Lino L360, L2P5, L2+, L2G+, L2, P5, P3 Leica Lino L360, L25, L2+, L2G+, L2, 5, 3 Lietotāja rokasgrāata Versija 757665i Latviski Apsveica ūs ar Leica Lino iegādi. Drošības instrukciju nodaļa seko pēc ekspluatācijas instrukciju nodaļas. irs lietojiet

Διαβάστε περισσότερα

Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle

Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Кabeļu trepes KS Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Nepieciešamo virsmas apstrādi izvēlas atkarībā no atmosfēras iedarbības faktoriem kabeļus nesošās konstrukcijas uzstādīšanas

Διαβάστε περισσότερα

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS FIZIKA 10. 12. KLASEI MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMAS PARAUGS IEVADS Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta: 1) mērķis un uzdevumi; 2) mācību

Διαβάστε περισσότερα

SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS

SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS Publicēts 2014.gada 1.septembrī Ar grozījumiem no 2015.gada 1.oktobra SATURS 1. Ievads... 3 2.

Διαβάστε περισσότερα

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp 1. Ievads bioloģijā Grāmatas 6. 37. lpp Zaļā krāsa norāda uz informāciju, kas jāapgūst Ar dzeltenu krāsu izcelti īpaši jēdzieni, kas jāapgūst Ar sarkanu krāsu norādīti papildus informācijas avoti vai papildus

Διαβάστε περισσότερα

IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ

IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ RĪGAS TEHNISKĀS KOLEDŽA I.Klotņa IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ 011. 1 1. FIZIKĀLO LIELUMU MĒRĪŠANA Peredze apstprna, ka dažādus tpskus objektus var savā starpā salīdznāt tka pēc tādām īpašībām, kuras raksturo ar

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2013 /2 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 43 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 43 Pārlokot

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Metāla konstrukcijas

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Metāla konstrukcijas Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Metāla konstrukcijas Studiju darbs Ēkas starpstāvu pārseguma nesošo tērauda konstrukciju projekts Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs Stud. apl. Nr. 081RBC049

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE 9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos

Διαβάστε περισσότερα

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. TEMATS SILTUMS UN DARBS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_02_P1 Senie laiki Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P2 Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets

Διαβάστε περισσότερα

KabeĜu līniju un cauruĝvadu meklēšanas metodika

KabeĜu līniju un cauruĝvadu meklēšanas metodika KabeĜu līniju un cauruĝvadu meklēšanas metodika pielietojot 3M Dynatel sērijas kabeĝu meklēšanas iekārtas 1998.gada augusts 80-6108-6216-3-С 2 Saturs 1.nodaĜa. KabeĜa trases meklēšanas pamati 1. Ievads...7

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča SATURS

Irina Vdoviča SATURS Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Analītiskā ķīmija. Kvantitatīvā analīze. Laboratorijas darbi, uzdevumi SATURS KVANTITATĪVĀ ANALĪZE... GRAVIMETRIJA... Laboratorijas darbs KRISTALIZĀCIJAS ŪDENS NOTEIKŠANA

Διαβάστε περισσότερα

(Leģislatīvi akti) REGULAS

(Leģislatīvi akti) REGULAS 28.2.2014. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 60/1 I (Leģislatīvi akti) REGULAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar

Διαβάστε περισσότερα