Asfalta maisījuma noturība pret plastiskām deformācijām. Augstas stiprības asfaltbetonu (HMAC) izpēte.

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "Asfalta maisījuma noturība pret plastiskām deformācijām. Augstas stiprības asfaltbetonu (HMAC) izpēte."

Transcript

1 Rīgas Tehniskā universitāte Asfalta maisījuma noturība pret plastiskām deformācijām. Augstas stiprības asfaltbetonu (HMAC) izpēte. Atskaite Rīga, gads 25. janvāris

2 Apstiprinu, Ceļu un tiltu katedras vadītājs paraksts Starpziņojuma nosaukums Asfalta maisījuma noturība pret plastiskām deformācijām. Augstas stiprības asfaltbetonu (HMAC) izpēte. Numurs Līgums Nr LVC2012/1.10/2/AC Datums Ziņojuma statuss Starpziņojums Ziņojuma izstrādes periods gads Lapaspušu skaits 42 Projekta nosaukums: RTU projekta kods Tips Atbildīgā institūcija Jauno tehnoloģiju izpētes programma 2012 gads L7837 Zinātniski pētnieciskais Rīgas Tehniskā Universitāte, Būvniecības fakultāte, Transportbūvju institūts, Ceļu un tiltu katedra, Āzenes iela 16/20, Rīga, Latvija, LV-1048 Projekta izpildītāji Vārds un uzvārds Paraksts Projekta vadītājs Viktors Haritonovs Pētnieks Jānis Tihonovs Pētnieks Mārtiņš Zaumanis Projektu finansē VAS "Latvijas Valsts Ceļi" Partneri VAS "Latvijas Valsts Ceļi", LOTOS Asfalt Sp. Zo.o (Polija), SIA Pļaviņu DM Abstrakts Dolomīts ir viens no izplatītākajiem nogulumiežiem Latvijas teritorijā. Būvmateriālu izejvielu atradņu reģistrs pašreiz atspoguļo informāciju par 2265 atradnēm un prognozēto krājumu laukumiem, starp tiem arī par 1265 izpētītām atradnēm, no kurām visvairāk (980) ir smilts un grants atradņu [ Kopējāis izpētīto (A kategorija) dolomīta atradņu krājumu apjoms Latvijā ir 367 milj. m 3, savukārt neizpētīto 1200 milj. m 3. Septiņas lielākās detālizpētītās dolomīta atradnes - - Aiviekstes kreisais krasts, Birži-Pūteļi, Dārzciems, Iecava, Kranciems, Pērtnieki un Turkalne. [ Tomēr, atbilstoši Ceļu specifikācijas 2010 prasībām, šim derīgajam izrektenim, kā arī drupinātām grants šķembām ir parāk zemi kvalitātes radītāji (LA 40 ), lai tos izmantotu asfaltbetona sastāvu izstrādei augstas intensitātes ceļiem. Tāpēc asfaltbetona sastāvu izstrādei Latvijā bieži izmanto importētas un dārgas izvirduma iežu šķembas (granīts, diabazs, gabro un bazalts), kā arī augstākas stiprības dolomītu. Praktiskā pieredze rada, ka šie kvalitatīvie minerālmateriāli asfalta sastāvā pilnībā nerealizē savu potenciālu veidojas rises, noguruma un termiskās plaisas. Projekta ietvaros, izmantojot vietējos minerālmateriālus, plānots izstrādāt augstas stiprības sastāvus asfaltbetona seguma saistes un apakškārtai, jo lielākie bīdes spriegumi (σ = 0,29P) veidojas 4 12cm zem seguma virsmas. Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, plānots piedāvāt priekšlikumus šo asfaltbetonu un to izejmateriālu specifikācijām. 2

3 SATURS SATURS IEVADS Dolomīta materiāla pieejamība Latvijā Dolomīta minerālmateriāla izmatošana ceļu būvē Projekta mērķis un uzdevumi EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA Eksperimentālās daļas plāns Izejmateriālu īpašības Minerālmateriāls Bitumens HMAC asfaltbetona sastāvu projektēšana HMAC HMAC -1 sastāvi HMAC -1 sastāvu pamatīpašības HMAC HMAC -2 sastāvi HMAC -2 sastāvu pamatīpašības HMAC -2 sastāvu ekspluatācijas īpašības MODIFICĒTO BITUMENU ĪPAŠĪBU ANALĪZE AUGSTO EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU SASTĀVU (HMAC) RADĪŠANAI Bitumenu modificēšana lietojot termoplastiskos elastomērus Bitumenu modificēšana lietojot termoplastiskos polimērus, kas nesatur gumiju SECINĀJUMI TURPMĀKIE PĒTĪJUMA VIRZIENI REKOMENDĀCIJAS

4 1. IEVADS 1.1 Dolomīta materiāla pieejamība Latvijā Dolomīti Latvijas Zemes dzīlēs sastopami dažāda vecuma nogulumos, bet biezāki slāņi ir trijās augšdevona karbonātiežu svītās: Pļaviņu, Daugavas un Stīpiņu (skat. 1. attēls). Visvairāk izmanto Daugavas svītas dolomītus. Dolomīta kvalitāti raksturo tā ķīmiskais sastāvs, fizikālās, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības, Latvijas dolomīti parasti satur 17-21% magnija oksīdu un 26-32% kalcija oksīdu. Tā blīvums 2,83-2,86 t/m 3, tilpummasa 2,42-2,65 t/m 3, porainība 7,0-14,8%, vidējā stiprība no 45 līdz 100 MPa. 1. Attēls 1 1 Pļaviņu svīta; 2 Daugavas svīta; 3 Stipinu svīta; 4 Žagares svīta; 5 Ketleru svīta. Visvecākie no izmantojamiem slāņiem ir Pļaviņu svītas dolomīti. Tie izplatīti lielākajā Latvijas teritorijas daļā. Ģeoloģiskajā kartē redzams, ka dolomītu izplatību ziemeļrietumu virzienā ierobežo 1 Kondratjeva S., Hodireva V Latvijas dolomīti. Rīga: VARAM, VĢD, 5. lpp. 4

5 līnija, kas virzās no Apes uz Cēsīm, tālāk uz Rīgu, Tukumu, Talsiem, Kuldīgu un Pāvilostu; dienvidaustrumu virzienā dolomīta izplatība beidzas pie Preiļiem. Lielākajā Latvijas daļā Pļaviņu svīta sedz jaunāki devona nogulumi, bet tikai 1-10 km platā joslā pie ziemeļrietumu izplatības robežas tā ieguļ tieši zem irdenajiem kvartāra nogulumiem. Daudz plašāk Pļaviņu svītas nogulumi zemkvartāra virsmā izplatīti Latvijas dienvidaustrumos, vietām pat vairākus desmitus kvadrātkilometru lielos laukumos. Pļaviņu svītas atsegumi sastopami lielāko upju- Daugavas (pirms Pļaviņu HES izbūves), Ventas, Abavas, Gaujas un palsas krastos. Pļaviņu svītas biezums var sasniegt pat 50 m, bet parasti ir m. Daugavas svītas nogulumi ir mazāk izplatīti kā Pļaviņu, bet Daugavas dolomīti biežāk ieguļ tieši zem kvartāra nogulumiem, un tie ir visvairāk izmantotie dolomīta slāņi Latvijā. Viena Daugavas svītas izplatības teritorija ir no Lielupes līdz Ogrei, bet vēl plašāka tā ir austrumos no Kokneses līdz pat Latvijas austrumu robežai. Svītas nogulumu atsegumi sastopami Daugavas, Aiviekstes, Gaujas, Mazās un Lielās Juglas un daudzu mazāku upju krastos. Daugavas svītas nogulumu biezums ir visai svārstīgs. Parasti tas ir 8-20 m, bet var sasniegt arī 40 m biezumu. Biezākie dolomīta slāņi sastopami Latvijas austrumos Viļānu, Ludzas un Kārsavas apkārtnē. Stipinu svītas augšdevona karbonātiskie jūras nogulumi plaši izplatīti Lietuvā, bet Latvijas teritorijā denudācijas procesos svītas nogulumi ir tik lielā mērā erodēti, ka līdz mūsdienām saglabājušās tikai atsevišķas šo nogulumu salas Latvijas vidusdaļā, galvenokārt Bauskas un Iecavas apkārtnē. Stipinu svītas nogulumi atsedzas Lielupes, Mūsas, Mēmeles, Iecavas, Abavas, Imulas un Amulas ielejās. Svītas kopējais biezums mainās no 5 līdz 18 m. Visseklāk Stipinu svītas dolomīti ieguļ Iecavas apkārtnē. Latvijas dienvidrietumos sastopami arī jaunāki augšdevona dolomītu slāņi un ar tiem saistītu atradņu ir maz. Liepājas apkārtnē nelielā dziļumā sastopami tumši pelēki Žagares svītas dolomīti, kuri veido Kapsēdes atradni, bet Saldus rajonā plāns Ketleru svītas dolomītu slānis- Airīšu atradni. Paši jaunākie ir perma nogulumos sastopamie Naujoji Akmens svītas dolomīti Paplakas atradnē. Tiem raksturīga gaiši dzeltena krāsa, poraina, oolītiska struktūra un ļoti zems dzelzs oksīdu saturs, bet šie dolomīti vēl ir maz pētīti. 5

6 Izpētītās dolomīta atradnes. 2. Attēls 2 2 Kondratjeva S., Hodireva V Latvijas dolomīti. Rīga: VARAM, VĢD, 18. lpp. 6

7 Novērtētās dolomīta atradnes un prognozēto krājumu laukumi. 3. Attēls 3 3 Kondratjeva S., Hodireva V Latvijas dolomīti. Rīga: VARAM, VĢD, 19. lpp. 7

8 1.2 Dolomīta minerālmateriāla izmatošana ceļu būvē Dolomīta minerālmateriālu vispārīgo īpašību prasības ir atkarīgas no izmantošanas veida - ar saistvielām nesaistītajās un hidrauliski saistīto konstrukciju kārtu izbūvē, kā minerālmateriālu asfaltbetona, bruģakmens cementbetona ražošanā. Vispārīgo īpašību prasības nosaka četri Latvijas valsts standarti: 1. LVS EN Minerālmateriāli bituminētajiem maisījumiem un virsmas apstrādēm ceļiem, lidlaukiem un citiem satiksmes laukumiem 2. LVS EN Minerālmateriāli nesaistītajiem un hidrauliski saistītajiem maisījumiem būvniecībai un ceļu konstrukcijām 3. LVS EN Akmeņi hidrotehniskām būvēm - 1.daļa: Specifikācija 4. LVS EN Minerālmateriāli betonam 1. tabulā apkopotas prasības minerālmateriāliem ES valstīs. Pētījuma programmas Ilgtspējīgi asfalta segumi jaunajām ES dalībvalstīm (Sustainable Pavements for Europeasn New Member States) ietvaros ir veikts pētījums par HMAC tipa asfalta ieviešanu ES jaunajās dalībvalstīs, kas ir SPENS sastāvā. HMAC tipa asfalts ir paredzēts lietošanai asfalta pamata kārtās un/vai saistes kārtās vidējas vai augstas intensitātes autoceļos, lidlaukos un citās satiksmes platībās, kur nepieciešama augsta asfalta segas pretestība deformācijām un liela nogurumizturība, piemēram, krustojumos, sabiedriskā transporta pieturvietās u.c. Augstāku pretestību deformācijām un mazāku noguruma plaisāšanu, kā arī augstu asfalta moduli iespējams panākt izveidojot lielas stiprības maisījuma sastāvu un nosakot asfaltam ekspluatācijas īpašību testu prasības. HMAC asfaltu raksturo relatīvi smalks granulometriskais sastāvs un augsts bitumena saturs, kas nodrošina labu nogurumizturību, turklāt, lietojot bitumenu ar augstu viskozitāti un/vai bitumena modifikatorus, tajā pašā laikā ir iespējams panākt izcilu pretestību deformācijām. Augstāks asfalta kārtu stinguma modulis samazina spriegumus uz ceļa konstrukcijas nesaistītajām kārtām. Augstākas kvalitātes bitumena (ar augstāku viskozitāti) pielietošana, potenciāli ļauj izmantot zemākas kvalitātes minerālmateriālus, nodrošinot HMAC asfalta augstu kvalitāti, t.i., ar izcilām mehāniskajām īpašībām tabulā apkopotas prasības HMAC asfaltbetonam un to izejmateriāliem (ES valstīs).

9 Prasības minerālmateriālam ES valstīs Tabula 1 - Latvijas dolomīta no SIA Pļaviņu DM iegūtie testēšanas rezultāti 9

10 Bitumena tipi HMAC sastāviem Tabula 2 Valsts Bitumens Polija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Serbija, Slovēnija, Zviedrija 20/30 ( saskaņā ar EN 12591) 15/25,10/20 (saskaņā ar EN 13924) PMB 10/40-65, PMB 10/40-75 (saskaņā ar EN 14023) Prasību nemodificētām ceļu bitumenam B20/30 Tabula 3 -HMAC sastāvu izstrādei izvēlēta bitumena B20/30 īpašības un salīdzinājums ar Slovēnijas un Zviedrijas specifikācijām. Prasības asfaltbetonam HMAC Tabula 4 Īpašības Prasības Poru saturs, % Vmin 3,0 Vmax 5,0 Ar bitumenu pildīto poru daudzums % Izturība pret paliekošajām deformācijām ( B metode gaisā, 60 C, cikli) Vidējais riteņa iespiešanās dziļums ( 60 C, 100mm, cikli % (mm/mm)) Stingums, 10 C, 10Hz, Mpa WTSair0,1-0,25 PRDair3,0 5,0 Smin14000 Nogurumizturība ε6, 10 C, 10 Hz, μmm/mm ε6-130 Ūdensjūtība ar netiešās stiepes stiprību ITSR, % ITSR 80 10

11 1.3 Projekta mērķis un uzdevumi Projekta mērķis izstrādāt augstās stiprības asfaltbetona sastāvus pielietojot Latvijā iegūtus minerālmateriālus un, lai nodrošinātu asfalta pielietošanu augstas intensitātes ceļiem, piedāvāt priekšlikumus specifikāciju papildināšanai ar jaunu asfalta tipu, kam projektēšanas prasības balstītas uz fundamentālām testēšanas metodēm. Uzdevumi 1. Apkopot un analizēt ārvalstīs veikto pētījumu rezultātus par augstas stiprības asfaltbetona sastāviem, kas izgatavoti no zemās kvalitātes šķembām (LA 30 LA 40 ). 2. Izstrādāt pētījumu programmu, ietverot tajā informāciju par pētījuma kalendāro plānu, sadarbības partneriem, izejmeteriālu piegādātājiem, asfaltbetona sastāvu projektiem un vienošanās dokumentāciju ar uzņēmējiem par izejmeteriālu saņemšanu pētījuma vajadzībām. 3. Salīdzināt Latvijas dolomīta un gransts šķembu īpašības ar izvirduma iežu šķembu granīta, diabaza, gabro un bazalta īpašībām. 4. Latvijas teritoriju klimatisko zonu noteikšana un bitumena tipa izvēle atbilstoši Performance grade bitumena klasifikācijas sistēmai (PG). 5. Laboratorijā izgatavot augstas stiprības asfaltbetona maisījuma paraugus no dolomīta un grants šķembām un salīdzināt to īpašības ar tradicionālajiem asfalta veidiem. 6. Asfaltbetona paraugu deformatīvo īpašību eksperimentālās pārbaudes, pielietojot ekspluatācijas īpašību testēšanas metodes riteņu sliežu veidošanās tests, stinguma un noguruma tests, kā arī ūdensjūtība. 7. Eksperimentālā posma izbūves projekta izstrādāšana (ar sadarbības partneriem), projekta iesniegšana apstiprināšanai Tehniskajā komisijā, konkursa dokumentu izstrādāšana un eksperimentālo darbu plānošana; 8. Izstrādātu maisījumu ražošana un ieklāšana uz Tehniskajā komisijā apstiprināta eksperimentālā posma. Eksperimentālā posma monitorings un iegūto rezultātu salīdzinājums ar laboratorijas pētījumiem; 9. Publikāciju, posteru un ziņojumu sagatavošana; 10. Sagatavot dolomīta un grants šķembu lietošanas ar cieto bitumenu (modificētu, augsti modificēto) ekonomisko novērtējumu, dodot pasūtītājam rekomendācijas, pie kādiem 11

12 nosacījumiem (transportēšanas attālumi, ražošanas izmaksas) ir lietderīgi plānot šo materiālu lietošanu. 11. Projekta atskaites sagatavošana. 12. Preikšlikumu došana ceļu specifikāciju papildināšanai, iekļaujot ar fundamentālām testēšanas metodēm izstrādāta asfaltbetona tipa projektēšanas prasības un prasības minerālmateriālu īpašībām. 12

13 2. EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA Asfaltbetona sastāvu projektēšanas un testēšanas metodes izvēlētas tā lai sasniegtu šajā pētījuma izvirzīto mērķi un uzdevumums radīt asfaltbetona sastāvu(s) ar augstām ekspluatācijas īpašībām smagi noslogotiem ceļa posmiem un piedāvāt priekšlikumus vitējo tehnisko noteikumu Ceļu specifikācijas 2012 pilnveidošanai (sk. 4. attēls). 2.1 Eksperimentālās daļas plāns Izejmateriālu izvēle Minerālmateriāls Bitumens LA > 20 LA 20 B70/100 B20/30; B35/50; PMB 10/40-65; PMB 25/55-60 References sastāvs HMAC Rezultātu analīze Preikšlikumi ceļu specifikāciju papildināšanai 4. att Eksperimentālās daļas plāns 13

14 2.2 Izejmateriālu īpašības Minerālmateriāls Asfaltbetona pildviela izvēlēta tā, lai minerālu karkasu veidotu šķembas ar zemāku par Ceļu specifikācijas 2012 noteikto drupināšanas izturību (LA 30 -LA 40 ). Minerālmateriālam noteiktas galvenās fizikālās (daļiņu forma, blīvums, granulometrija u.c.) un mehāniskās (drupināšanas izturība) īpašības un izvērtēta atbilstība tehnisko noteikumu prasībām (sk tab. un 5.att.). SIA Pļaviņu DM dolomīta fizikālās un mehāniskās īpašības Nosakamais parametrs Standarts Rezultāts Tabula 5 Ceļu specifikācijas 2012 prasības S-I S-II Los Angeles koeficients (LA), % LVS EN LA 25 LA 20 Smilts ekvivalents (SE), % LVS EN Nodilumizturība (AN), % LVS EN Plūšanas koeficients (Ecs), sek LVS EN ,6 > 30 Ūdens absorbcija (WA), % LVS EN < 1 Magnija sulfāta rādītājs (MS), % LVS EN < 25 < 18 Metilēnzilā vērtība (MB), g/kg LVS EN ,5 < 10 - atbilst - neatbilst Pildvielas frakciju blīvums Tabula 6 Minerālmateriāla izmērs mm Blīvums (Mg/m³) 0/5 2,69 2/5 2,78 8/11 2,77 11/16 2,77 16/20 2,78 14

15 Minerālmateriāla izmērs mm Pildvielas frakciju plākšņainības indekss Plākšņainības indekss FI Ceļu specifikācijas 2012 prasības S-VI; S-III S-I; S-II Tabula 7 2/5 12 8/11 5,7 11/ /20 3 < 30 < 20 - atbilst - neatbilst Tabula 8 Granulometriskais sastāvs Frakcija, d/d 22, ,2 8 5,6 Siets, mm ,5 0,25 0,125 0,063 Fakt. Kategorija LVS EN Prasība 0/ ,6 83,7 66,3 44,8 19,6 5,0 2,5 G A 90 G A 85 2/ ,0 65,1 8,7 1,5 1,3 1,3 1,2 1,1 G c 90/10 8/ ,2 5,8 1,0 1,0 1,0 1,0 1,0 1,0 0,9 0,9 G c 90/10 11/ ,7 10,4 0,8 0,7 0,7 0,7 0,7 0,7 0,7 0,6 0,6 G c 90/15 16/ ,7 0,7 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 Neatb. G c 85/20 - atbilst - neatbilst 15

16 C au ri iz g āju šie, % Frakcija 0/5 Frakcija 2/5 Frakcija 8/11 Frakcija 11/16 Frakcija 16/20 <0,063 0,063 0,125 0,25 0, ,6 8 11, ,4 Siets, mm 5. att. Granulometrisko sastāvu grafiki Bitumens Šajā etapā asfaltbetona sastāvu izgatavošanai izvēlēts bitumens B20/30. Bitumena tips atbilst HMAC specifikācijām (sk. 2. tabula). Bitumenas saskaņā ar LVS EN standartu Ceļu bitumena tehniskie noteikumi noteiktas galvenās fizikālās, mehāniskās un ķīmiskās īpašības (sk. 9. tab.). Svarīgi atzīmēt, ka izvēlētais bitumena tips neatbils Ceļu specifikācijas 2012 prasībām. Tabula 9 Bitumena B 20/30 īpašības Nosakamais parametrs Standarts Rezultāts Penetrācija LVS EN mm Mīkstēšanas t C LVS EN ,7 FRAS t C pēc RTFOT LVS EN Bitumena īpašības pēc novecošanās (RTFOT metode) Masas izmaiņas pēc RTFOT LVS EN % Mīkstēšanas t C palielināšanās LVS EN ,9 C Mīkstēšanas t C pēc RTFOT LVS EN ,6 FRAS t C LVS EN Paliekošā penetrācija, % 72% LVS EN 1426 Penetrācija pēc RTFOT 21mm 16

17 2.3 HMAC asfaltbetona sastāvu projektēšana HMAC sastāvu proketēšanas programma iekļauj: 1) Sastāvu projektēšana izmantojot Maršala metodi; 2) Sastāvu maksimālā blīvuma noteikšana atbilstoši LVS EN standarta prasībām; 3) Tilpumblīvuma noteikšana atbilstoši LVS EN standarta prasībām; 4) Poru satura noteikšana atbilstoši LVS EN standarta prasībām; 5) Maršala stabilitātes un plūstamības noteikšana atbilstoši LVS EN standarta prasībām; 6) Ūdensjutības noteikšana atbilstoši LVS EN standarta prasībām; 7) Risu noturības 60 noteikšana atbilstoši LVS EN standarta prasībām (mazā iekārta B metode); 8) Stinguma 10, 10Hz noteikšana atbilstoši LVS EN standarta prasībām; 9) Nogurumizturības 10, 10Hz ar 4PB noteikšana atbilstoši LVS EN standarta prasībām. Saskaņā ar Maršala metodi, izmantojot Latvijas dolomīta šķembas no SIA Pļaviņu DM, izprojektēti divi AC bin 16 sastāvi atbilstoši LVS EN prasībām. Tā kā projektētu sastāvu izejmateriālu īpašības neatbilst tradicionālo asfaltbetona tipu īpašībām, tiem dots apzīmējums HMAC-1 un HMAC HMAC HMAC -1 sastāvi HMAC-1 granulometriskās līknes projektēšanai izmantotas sekojošās dolomīta šķembu frakcijas: 1) frakcijas 11/16; 2) frakcijas 8/11; 3) frakcijas 2/5; 17

18 4) frakcijas 0/5; 5) minerālais aizpildītājs Saulkalne Kopā tika izgatavoti trīs asfaltbetona sastāvi ar dažādiem bitumena saturiem no 4,4% līdz 5,0%. 6. attēlā dots HMAC-1 sastāva granulometrijas projekts. Svarīgi atzīmēt, ka šis sastāvs projektēts bez frakcijas 5/8. Izejmaterials HMAC-1 sastāvi Sastāvi, % 1 (HMAC-1/1) 2 (HMAC-1/2) 3 (HMAC-1/3) frakcijas 11/16 23,9 23,9 23,8 frakcijas 8/11 21,0 21,0 20,9 frakcijas 2/5 28,7 28,6 28,5 frakcijas 0/5 17,7 17,6 17,5 aizpildītājs Saulkalne Bitumens B20/30 4,3 4,3 4,3 4,4 4,6 5,0 Tabula 10 18

19 6. att. HMAC-1 ( AC-16 base/bin ) sastāva projekts 19

20 Cauri izgājušās daļiņas, % HMAC-1/1 HMAC-1/2 HMAC-1/ ,06 0,13 0,25 0, ,6 8 11, ,4 siets, mm 7. att. HMAC-1 sastāvu granulometrijas pēc bitumena ekstrākcijas HMAC -1 sastāvu pamatīpašības Veicot sablīvējuma analīzi, konstatēts, ka HMAC-1 bez frakcijas 5/8, bet ar atbilstošu granulometriju nesasniedz HMAC specifikācijās reglamentēto sablīvējumu 3-5% (sk. 4. tab.). 11. tabulā parādītas HMAC - 1 sastāva fizikālās īpašības. 20

21 Nosakamais parametrs HMAC-1 sastāvu fizikālās īpašības Rezultāti 1 (HMAC-1/1) 2 (HMAC-1/2) 3 (HMAC-1/3) Tilpumblīvums, kg/m Maksimālais blīvums, kg/m Porainība Vm, % 10,7 10,3 9,5 VMA 20,3 20,6 20,7 VFB 47,2 50,2 54,2 Fakt. bitumena saturs, % 4,14 4,47 4,83 Tabula 11 - atbilst - neatbilst HMAC - 2 Turpmāko pētījumu veikšanai HMAC-1 granulometrija tika koriģēta, iekļaujot frakciju 5/8. HMAC-2 ir jaunā sastāva apzīmējums. Kopā tika izgatavoti pieci HMAC-2 asfaltbetona sastāvi ar dažādiem bitumena saturiem no 4,4% līdz 6,0% (sk. 12. tab). 8. attēlā dots HMAC-1 sastāva granulometrijas projekts HMAC -2 sastāvi HMAC-1 granulometriskās līknes projektēšanai izmantotas sekojošas dolomīta šķembu frakcijas: 1) frakcijas 11/16; 2) frakcijas 8/11; 3) frakcijas 5/8; 4) frakcijas 2/5; 5) frakcijas 0/5; 6) minerālais aizpildītājs Saulkalne 21

22 8. attēlā dots HMAC-1 sastāva granulometrijas projekts. Svarīgi atzīmēt, ka šis sastāvs projektēts ar frakcijas 5/8. Izejmaterials 1 (HMAC-2/1) HMAC-2 sastāvi 2 (HMAC-2/2) Sastāvi, % 3 (HMAC-2/3) 4 (HMAC-2/4) Tabula 12 5 (HMAC-2/5) frakcijas 11/16 28,7 28,6 28,4 28,3 28,2 frakcijas 8/11 7,6 7,6 7,6 7,6 7,5 frakcijas 5/8 11,5 11,4 11,4 11,3 11,3 frakcijas 2/5 19,1 19,0 19,0 18,9 18,8 frakcijas 0/2 26,8 26,7 26,5 26,4 26,3 aizpildītājs Saulkalne Bitumens B20/30 1,9 1,9 1,9 1,9 1,9 4,4 4,8 5,2 5,6 6,0 22

23 8. att. HMAC-2 ( AC-16 base/bin ) sastāva projekts 23

24 Cauri izgājušās daļiņas, % HMAC-2/1 HMAC-2/2 HMAC-2/3 HMAC-2/4 HMAC-2/ ,9 12,6 14,9 17,1 21,2 28,1 41,2 50,9 59,7 79, siets, mm 9. att. HMAC-2 sastāvu granulometrijas pēc bitumena ekstrakcijas HMAC -2 sastāvu pamatīpašības Analīzējot HMAC-2 sablīvējumu, konstatēts, ka līdz saistvielas saturam 5,06% netiek sasniegts HMAC tehniskām prasībām atbilstošs sablīvējums. Savukārt pieaugot sasitvielas saturam līdz 5,6-5,9% (HMAC-2/4 un HMAC-2/5) iegūtais sablīvējums ir 3,9 un 3,7%, kas iekļaujas HMAC reglamentētajās robežās 3-5% (sk. 13. tab.). 14. tabulā doti HMAC-2/4 un HMAC-2/5 sastāvu Maršala stabilitātes un plustamības testu rezultāti. 24

25 Nosakamais parametrs 1 (HMAC-2/1) HMAC-2 sastāvu fizikālās īpašības 2 (HMAC-2/2) Rezultāti 3 (HMAC-2/3) 4 (HMAC-2/4) Tabula 13 5 (HMAC-2/5) Tilpumblīvums, kg/m Maksimālais blīvums, kg/m Porainība Vm, % 8,4 6,8 6 3,9 3,7 VMA 19,3 18,8 18,3 17,8 18 VFB 56, ,2 78,2 79,6 Fakt. bitumena saturs, % 4,56 4,99 5,06 5,67 5,83 - atbilst - neatbilst Tabula 14 Nosakamais parametrs Bitumena saturs, % Paraugu augstums, mm Maršala stabilitāte, kn Maršala plūstamība, mm HMAC-2 sastāvu Maršala testa rezultāti Rezultāti (HMAC-2/1) (HMAC-2/2) (HMAC-2/3) (HMAC-2/4) (HMAC-2/5) 5,6 5,9 63,6 62,8 Testēšana netiek veikta (porainība > 5%) 16,65 15,43 3,8 6,9 25

26 a) b) Stabilitāte / Plūstamība Paraugs nr. 2 kn kn Stabilitāte / Plūstamība Paraugs nr. 18,0 16,0 14,0 12,0 10,0 8,0 6,0 4,0 2,0 0,0 0,0 2,0 4,0 6,0 8,0 10,0 mm 18,0 16,0 14,0 12,0 10,0 8,0 6,0 4,0 2,0 0,0 0,0 5,0 10,0 15,0 mm 10. att Maršala stabilitāte/plūstamības tests sastāviem: a) ar 5,6% bitumenu; b) ar 5,9% bitumenu HMAC -2 sastāvu ekspluatācijas īpašības Asfaltbetona sastāviem ar atbilstošu sablīvējumu noteiktas ekspluatācijas īpašības risu noturība, nogurumizturība, stingums un ūdenjutība. Analīzējot HMAC-2 ekspluatācijas īpašību rezultātus konstatēts, ka visas ekspluatācijas īpašības atbilst HMAC sastāvu prasībām (sk tab., att.). a) Ūdensjutība Bitumena saturs, % HMAC-2 sastāvu ūdensjutības rezultāti Ūdenjūtība, % 5,6 98 5,9 94 HMAC prasībās > 80 Tabula 13 - atbilst - neatbilst 26

27 b) Risu noturība 7,00 6,00 5,00 4,00 3,00 2,00 1,00 0, Rises dziļums, mm HMAC_2/4 HMAC_2/5 Tradicionalais_1 Tradicionalais_2 Tradicionalais_3 Tradicionalais_4 Tradicionalais_5 Riteņa gājienu skaits 11. att Riteņu sliežu veidošanās tests Tabula 14 HMAC-2 sastāvu risu noturības salidzinājums ar tradicionāliem sastāviem HMAC prasībās HMAC- 2/4 5,6% (5,6) HMAC- 2/5 5,9% (6,0) Tradicionālie sastāvi AC-16base/bin WTS, mm/1000ciklos 0,03-0,25 0,14 0,22 0,11 0,22 0,05 0,08 0,05 Riteņa iegrime, mm 3,8 5,7 3,7 5,3 2,2 2,3 2,9 Tilpumblīvums, kg/m Maksimālais blīvums, kg/m Porainība Vm, % 3,9 3,7 5,5 6,4 5 4,8 - Bitumena saturs, % 5,67 5,83 4,87 4, Formēšanas t atbilst - neatbilst 27

28 c) Nogurumizturība Tabula 15 HMAC-2 sastāvu nogurumizturība10hz, 10 C, 130 µmm/mm Sastāvs Bitumena saturs, % Stinguma samazinājums pēc 10 6 cikliem, % HMAC-2/4 5,6 10 HMAC-2/5 5,9 10 HMAC prasībās 50 - atbilst - neatbilst Stinguma samazinājums, % (no sākotnējas vērtības) HMAC_2/4 HMAC_2/ E+05 1E+05 1E+05 2E+05 2E+05 2E+05 Ciklu skaits 12. att Nogurumizturības tests stinguma samazinājums (%) no sākotnējas vērtības (100%) 28

29 Stingums, MPa HMAC_2/4 HMAC_2/ E+0 5 1E+0 5 Ciklu skaits 1E+0 5 2E+0 5 2E+0 5 2E att Nogurumizturības tests stinguma samazinājums d) Stingums Tabula 16 HMAC-2 sastāvu stingums 10Hz, 10 C, 130 µmm/mm (pēc 1000cikliem) Sastāvs Bitumena saturs, % Stingums, MPa HMAC-2/4 5, HMAC-2/5 5, HMAC prasībās > atbilst - neatbilst 29

30 Nosakamais parametrs Rezultātu apkopojums un īpašību izvērtējums HMAC- 2/4 Sastāvs HMAC- 2/5 Prasības Tabula 17 Poru saturs, % 3,9 3,7 Vmin 3,0 Vmax 5,0 Izturība pret paliekošajām deformācijām ( B metode gaisā, 60 C, cikli) 0,14 0,22 WTSair0,03-0,25 PRDair3,0 Stingums, 10 C, 10Hz, Mpa Smin14000 Nogurumizturība ε6, 10 C, 10 Hz, μmm/mm ε6-130 ε6-130 ε6-130 ( 50%) Ūdensjūtība ar netiešās stiepes stiprību ITSR, % ITSR 80 - atbilst - neatbilst 30

31 3. MODIFICĒTO BITUMENU ĪPAŠĪBU ANALĪZE AUGSTO EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU SASTĀVU (HMAC) RADĪŠANAI Asfaltbetona ražošanā tiek izmantots plašs klāsts dažādāko piedevu, kuras uzlabo asfaltbetona ekspluatācijas īpašības, atvieglo segumu ieklāšanas un blīvēšanas procesus, samazina maisījumu gatavošanas, kā arī uzturēšanas izmaksas, vienlaikus samazinot kaitīgo ietekmi uz apkārtējo dabu. Bitumena modifikātoriem ir visplašākā pielietojuma sfēra un vislielākā nozīme asfaltbetona segumu ražošanā. Svarīgākā polimēru īpašība ir superelastība spēja ievērojami deformēties, pie tam šī deformācija ir atgriezeniska. Tās pamatā ir lokano makromolekulu virkņu atgriezeniskā deformācija. Deformējot polimērus makromolekulas virknes iztaisnojas, novietojoties paralēli viena otrai stiepšanās virzienā. Noteiktos apstākļos šis orientētais virkņu stāvoklis saglabājas, piešķirot polimēram īpašību anizotropiju atsevišķu īpašību rādītāju atkarību no virziena materiālā. Nonākot kontaktā ar šķidrām mazmolekulārām vielām, polimēri uzbriest, absorbējot bieži vien ļoti lielus mazmolekulāras vielas daudzumus. Polimēra tilpums var palielināties pat vairākus desmitus reižu. Process ir atgriezenisks. Noteiktos apstākļos uzbriedušais polimērs pāriet šķīdumā. Polimēru šķīdumiem raksturīga ļoti liela viskozitāte; tā daudzus desmitu reižu pārsniedz līdzīgas koncentrācijas mazmolekulāro vielu šķīduma viskozitāti. Tas raksturīgs arī polimēru kausējumiem. Minētās īpašības ir specifiskas tikai polimēriem. Tādēļ pēc tām var viennozīmīgi noteikt, ka dotā viela ir polimērs. Polimēru izmantošana visās tautas saimniecības nozarēs, tehnikā saistīta ar ārkārtīgi plašo derīgo īpašību klāstu. Šeit jāuzsver, ka polimērus mēs izmantojam galvenokārt par materiāliem ar noteiktām īpašībām (mehāniskajām un fizikāli ķīmiskajām īpašībām šajā ziņā ir izšķiroša nozīme). No mehāniskajām īpašībām nozīmīgākā ir jau minētā superelastība. Daudzus polimērus var atgriezeniski deformēt vairāk nekā desmit reižu salīdzinājumā ar parauga sākuma izmēriem. Šī polimēru īpatnība tiek izmantota elastīgu, viegli deformējamu izstrādājumu iegūšanai. Šādi izstrādājumi ir, piemēram, transporta līdzekļu riepas un kameras, amortizējošas detaļas, dzensiksnas un transportlentes, elastīgi profili un caurules, iesaiņojumu plēves, elastīgi pārklājumi. Mainot polimēru uzbūvi, polimēru deformatīvās īpašības var mainīt plašās robežās, veidojot ne tikai superelastīgus materiālus, bet arī stingus un atsperīgus, plastiskus un mīkstus materiālus. Polimēriem salīdzinājumā ar citiem materiāliem piemīt samēra neliela mehāniskā stiprība. Daudziem materiāliem tā ir ievērojami lielāka nekā 31

32 atsevišķiem polimēriem. Tajā pašā laikā dažiem polimēriem orientētā stāvoklī ir stiprības rādītāji, kas tuvi un pat pārsniedz vienkāršo konstrukciju tēraudu stiprības rādītājus. Sevišķi lielas ir polimēru īpatnējās stiprības vērtības. Salīdzinājumā ar metāliem polimērublīvums ir reizes mazāks. Īpatnējā stiprība un citi līdzīgi rādītāji ļoti objektīvi parāda materiāla stiprību kopsakarā ar šo materiālu izmantošanu ekspluatācijas vajadzībām. Katrs konstrukcijas elements bez derīgas slodzes nes arī savu masu. Jo mazāks blīvums ir materiālam, no kura elements izgatavots, jo mazāka masa tam jānes. Nevar neatzīmēt polimēru mehānisko īpašību kraso atkarību no temperatūras. Daudzi polimēri C temperatūru intervālā noiet ceļu no stiklveida stāvokļa līdz plastiskam. Trausums vairumā gadījumu uzskatāms par kaitīgu īpašību. tāpēc sevišķu interesi izraisa tie polimēru materiāli, kas spēj saglabāt super elastību arī ļoti zemās temperatūrās līdz 100 C un mazāk. Temperatūrās, kas augstākas par C, daudzi polimēri prakstiski zaudē mehānisko izturību. Tikai daži polimēri to spēj saglabāt C temperatūrā. Polimēru deformatīvās īpašības ļoti lielā mērā atkarīgas arī no slogošanas ātruma. Pastāvot lieliem slogošanas ātrumiem, deformējami materiāli kļūst trausli un otrādi: lēnā slogošanā pat stiklveida polimērus var ievērojami deformēt. Polimēru īpašību atkarība no to deformēšanas ātruma ir pamatā slāpēt dažāda veida un dažādas frekvences svārstības. Tāpēc tos plaši izmanto par skaņas un citu svārstību izolējošiem materiāliem. Polimēru deformatīvo īpašību izteiktā vienlaicīgā atkarība no temperatūras un slogošanas ātruma izpaužas tā saucamajā temperatūras - laika ekvivalencē, kas tik krasi izpaužas vienīgi polimēriem. Polimēru noteiktu rādītāju izmaiņas, kas radušās, paaugstinot temperatūru, var kompensēt, palielinot slogošanas ātrumu. Polimēri ir labi siltumizolatori, jo vāji vada siltumu. Tāpēc tos jo plaši izmanto siltumizolējošo slāņu iegūšanai galvenokārt porainu vai šķiedrveida materiālu veidā. Ļoti noderīgas ir polimēru optiskās īpašības; tādus polimēru optiskos parametrus kā gaismas caurlaidību, gaismas laušanas koeficientu var mainīt samērā plašās robežās. Polimēri ir sevišķi augstvērtīgi dielektriķi. Tāpēc tos izmanto dažādu strāvu vadošu elementu elektriskai izolācijai. Viens no visefektīvākajiem polimēru uzlabošanas un trūkumu novēršanas paņēmieniem ir polimēru kompozīciju materiālu veidošana. Par polimēru kompozīciju materiāliem visplašākā nozīmē sauc sistēmas, kuras kopā ar polimēru satur arī citus komponentus. Sistēmas sastāvdaļas var veidot savstarpējus šķīdumus vai maisījumus. Tādēļ polimērā iespējams ievadīt krāsvielas, stabilizatorus vecošanas palēninātājus, antistatiskas vielas statiskā elektriskā lādiņa likvidēšanai, antipirēnus-degamības samazināšanai un daudzas citas piedevas kāda rādītāja uzlabošanai. Polimēri veidoti no mazākām molekulām vai monomēriem, kas ķīmiski saistīti garās molekulu ķēdēs. Polimēra 32

33 nosaukums parasti balstīts un monomēra nosaukuma, kas lietots, lai veidotu šo polimēru, piemēram, etilēna polimerizācijā iegūst polietilēnu. Divas plašas polimēru klases, ko lieto bitumena modificēšanai, ir poliolefīni un stirēna polimēri. Poliolefīni tā nosaukti, jo tie balstīti uz molekulu polimerizāciju, kas satur vienkāršu dubultsaiti vai olefīnu. Poliolefīnu polimēri ietver polietilēnu, polipropilēnu un etilvinilacetātu. Stirēna polimēri tā nosaukti, jo tie balstīti uz polistirēnu, kas koppolimerizācijas procesā apvienots ar citām mazām molekulām. Polimēru piedevas ķīmiski nesaistās un nemaina bitumena ķīmisko dabu, kad tas tiek modificēts. Polimēri maina bitumena fizikālo būtību, tie spēj izmainīt bitumena fizikālās īpašības, piemēram, mīkstēšanas temperatūru vai trauslumu. Termins "polimērs" automātiski nenosaka, ka tas ir sintētisks materiāls. Tas būtībā nosaka to, ka tā ir vai nu liela skaita vienkāršu mazu molekulu kombinācija, vai "monomēra" savienošanās lielās molekulās vai "polimēros". Polimēram var būt atšķirīgas īpašības salīdzinot ar monomēru. Ir sastopami ļoti daudz dabīgie polimēri. Tie var būt gan organiskas, gan minerālas vielas. Pat bitumens var tikt uzskatīts par polimēru, jo daļa organiskās molekulas, kuras ir bitumena sastāvdaļa, veido garas ķēdes. Polimērus var arī klasificēt pamatojoties uz to fizikālajām īpašībām. Atkarībā no viņu uzvedības, kad tie tiek izstiepti ar pietiekamu spēku, polimērus iedala plastomēros un elastomēros. Elastomēriem ir ļoti izteiktas elastīgās īpašības - ārējo faktoru - slodzes un temperatūras iedarbības rezultātā šis materiāls deformējas, bet pēc slodzes noņemšanas tas elastīgi atjaunojas. Modifikācijai ar bitumenu izmantojot šī tipa polimērus, var iegūt pret paliekošo deformāciju veidošanos izturīgu asfaltbetonu. Plastomēri izveido bitumena saistvielā pret paliekošo deformāciju veidošanos izturīgu, stingru telpisko režģi un salīdzinājumā ar elastomēriem, uzrāda ievērojami mazākas elastīgās deformācijas. Visbeidzot, kad polimēri iemaisīti bitumenā, tie var uzvesties divos veidos. Ja polimērs veido atsevišķas daļiņas bitumenā, tad tas primāri funkcionē, kā biezinātājs, kas palielina bitumena viskozitāti, bet tam nav būtiskas ietekmes uz zemo temperatūru īpašībām. Ja polimērs veido nepārtrauktu tīklu bitumenā, tad tas darbojas kā viendabīgs maisījums, kas var uzlabot dažas fizikālās īpašības polimēriem ar bitumenu. Šādā veidā var tikt ietekmētas augsto un zemo temperatūru bitumena īpašības. 33

34 14. att. Modifikatoru iedarbība uz bitumenu 3.1 Bitumenu modificēšana lietojot termoplastiskos elastomērus No četrām galvenajām termoplastisko elastomēru grupām - poliuretāns, poliēterapoliestera koppolimērs, olefīnu rindas koppolimērs un stirēna bloka koppolimērs - tieši stirēna bloka koppolimērs parādījis lielāko potenciālu, kad tas sajaukts ar bitumenu. Stirēna bloka koppolimērs, saukts arī par termoplastisko gumiju vai termoplastisko elastomēru, var tikt ražots izmantojot stirēna-butadiēna-stirēna (SBS) vai stirēna-izoprēna-stirēna (SIS) secīgas kārtas darbības polimerizācijas. Visbiežāk praksē izmantojamais šāda tipa PMB ir modificēts ar stirēnbutadiēn-stirēna (SBS) modifikatoru. Šis ir vecākais un aizvien plaši pielietots modifikācijas tips. SBS sākotnēji tika izmantots tikai kā adhēzijas piedeva. Taču pateicoties labām elastības īpašībām un stingumam, sekmīgi lietots kā modifikators PMB iegūšanā asfalta segai ar augstu temperatūru. To var iemaisīt bitumenā iepriekš vai tieši ievadīt asfalta maisītājā maisījuma iegūšanas procesā. Galvenais trūkums šim modifikatoru tipam tas ievērojami pasliktina asfaltā paliekošā bitumena trausluma īpašības. Protams, SBS nav vienīgais elastomēra tipa modifikators. Kā jaunākas paaudzes modifikators jāmin Elvaloi tipa modifikators, kuram ir vairākas priekšrocības salīdzinot ar SBS. Taču cenas ziņā tas ir dārgāks. 34

35 15. att. SBS polimērmodificētā bitumena ražošanas shēma Alternatīvi dubultbloka priekštecis var tikt ražots secīgā polimerizācijā no stirēna vidus blokamonomēra pēc reakcijas ar savienojošo aģentu. Tādā veidā ne tikai lineāri koppolimēri, bet arīmultisazaroti koppolimēri var tikt ražoti, ko bieži vien sauc par radiāliem vai sazarotiem koppolimēriem. 16. att. Lineārs un sazarots termoplastiskais elastomērs 35

36 17. att. Shematiska termoplastiskā elastomēra struktūra apkārtējā temperatūrā. 18. att. Saderīgas sistēmas uzglabāšanas stabilitātes efekts bitumena un termoplastisko elastomēru maisījumos. 36

37 Termoplastiskie elastomēri savu stiprību un elastību iegūst no fizikālas molekulu starpķēžu iekļūšanas trīsdimensiju tīklā. Tas tiek panākts ar polistirēna beigu bloka aglomerāciju atdalītā sfērā kā shematiski parādīts 17.attēlā, nodrošinot fizikālas starpķēdes trīsdimensionālam polibutadiēnam vai poliizoprēnam. Filozofija ražot saderīgas sistēmas balstīta uz praktiskiem un lietotājam nepieciešamiem bitumeniem, lai veicinātu vidēja termiņa uzglabāšanu, kas bieži vien ir vajadzīgs. Stabilas sistēmas radītais efekts uzglabāšanas stabilitātes nodrošināšanā parādīts 18.attēlā. Tas parāda skaitliskās atšķirības mīkstapšanas temperatūrai paraugiem, kas ņemti no augšas un apakšas bitumenam, kas satur 7% SBS termoplastisko gumiju pēc 1, 3, 5 un 7 dienu uzglabāšanas 140 C temperatūrā. Rezultāts skaidri parāda, ka saderīga sistēma ir ļoti stabila, turpretī nesaderīga sistēma dramatiski sadalās un apakšējais paraugs paliek praktiski bez polimēra pēc 7 dienu uzglabāšanas. Stabilas sistēmas pozitīvā ietekme uz uzglabāšanu ir acīmredzama. Praksē ir iespējams lietot polimērmodificētas saistvielas, kas nav stabilas uzglabāšanai. Tomēr ar tām jārīkojas ar lielu rūpību un jāuzglabā tvertnēs ar maisītājiem vai palielinātu cirkulāciju, lai novērstu polimēra atdalīšanos. Polimēra saturu polimērmodificētā bitumena paraugā var noteikt izmantojot infrasarkano spektrofotometru, kas parādīts 19. attēlā. Satura noteikšanas precizitāte atkarīga no dažādiem faktoriem, bet parasti polimēra saturu var noteikt ar +/- 0,5% precizitāti. 19. att. Infrasarkanais spektrofotometrs, ko lieto polimēra satura noteikšanai bitumenu polimēru sistēmās. 37

38 Cariphalte DM ir augsta polimēru satura bitumens, kas satur 7% SBS, radīts gadā, lai uzlabotu vispārējo karstā asfalta darbību. 7% SBS piedevas efekts uz reoloģisko bitumena profilu salīdzinot ar standarta 40/60 bitumenu parādīts 20.attēlā. Grafiks skaidri parāda, ka pie augstas ceļa virsmas temperatūras (55 līdz 60 C), Cariphalte DM ir daudz augstāka viskozitāte nekā 40/60 bitumenam, tādejādi tas ir daudz stingrāks. 20. att. Cariphalte DM un 40/60 bitumena salīdzinājums. Speciālisti ir izpētījuši, ka SBS modificēts bitumens, ko parasti lieto ap 3% samazina Frasa trausluma temperatūru, bet pārsniedzot 5% robežu ievērojami palielina Frasa trausluma temperatūru. Protams, tas ļoti sadārdzina galaprodukta cenu. Veiktie pētījumi rāda, ka izmantojot SBS tipa polimēru un bitumenu ar zemāku viskozitāti (piemēram, B100/150) vai lietojot viskozus bitumenus (B50/70, B70/100) ar plastifikatoriem (eļļām) var uzlabot asfaltbetona deformatīvās īpašības zemās un augstās ekspluatācijas temperatūrās. 38

39 3.2 Bitumenu modificēšana lietojot termoplastiskos polimērus, kas nesatur gumiju Polietilēns, polipropilēns, polivinilhlorīds, polistirēns un etilvinilacetāts (EVA) ir galvenie gumiju nesaturošie termoplastiskie polimēri, kas pārbaudīti modificējot ceļu bitumenus. Kā termoplasti tie raksturojas ar mīkstināšanos pie sildīšanas un cietēšanu pie atvēsināšanas. Šiem polimēriem ir tendence ietekmēt vairāk penetrāciju nekā mīkstēšanas temperatūru, kas ir pretēja tendence termoplastiskajiem elastomēriem. Termoplastiskie polimēri sajaukti ar bitumenu pie noteiktām temperatūrām palielina bitumena viskozitāti. Tomēr tie būtiski nepalielina bitumena elastību un, kad tos karsē, tie var atdalīties, tādā veidā radot rupju dispersiju pie dzesēšanas. EVA koppolimērs ir termoplastisks materiāls ar izlases struktūru ko ražo koppolimerizējot elilēnu ar vinilacetātu. Koppolimēram ar zemu vinilacetāta saturu piemīt īpašības līdzīgas zema blīvuma etilēnam. Ja vinilacetāta līmeni paaugstina, tad mainās koppolimēra īpašības. EVA koppolimēra īpašības tiek klasificētas ar molekulāro svaru un vinilacetāta saturu: Molekulārais svars daudziem polimēriem definēts ar alternatīvu īpašību noteikumiem; standarta prakse EVA materiālam ir novērtēt kušanas plūsmas indeksu (MFI), viskozitātes tests apgriezti saistīts ar molekulāro svaru; Jo augstāks MFI, jo zemāks molekulārais svars un viskozitāte; tas ir analogi bitumena penetrācijas testam; jo augstāka penetrācija, jo zemāks vidējais molekulārais svars un bitumena viskozitāte; Vinilacetāta saturs. Lai novērtētu galvenos vinilacetāta ietekmes efektus uz modificēta bitumena īpašībām, aplūkosim vienkāršu struktūras ilustrāciju, kā parādīts 21. attēlā. Tas parāda kā regulāri polietilēna virknes segmenti var saistīties tuvu kopā veidojot tā sauktos kristāliskos reģionus. Tas arī parāda kā liela izmēra vinilacetāta grupas var sagraut šo tuvo saiti veidojot nekristāliskus vai amorfus reģionus. Kristāliskie reģioni ir relatīvi biezi un dod ievērojamu pastiprinošo ietekmi. 39

40 21. att. Polietilēna "iepakošana" EVA. Plašs klāsts EVA koppolimēra pieejams, kam norādīts gan MFI, gan vinilacetāta saturs. EVA koppolimēru var viegli disperģēt un tas labi saistās ar bitumenu. Tie ir termiski stabili pie temperaturām, kurās parasti tiek veidots asfalta maisījums. Tomēr statiskās uzglabāšanas laikā var rasties neliela nošķiršanās un tāpēc rekomendējams pirms lietošanas to kārtīgi samaisīt. 40

41 SECINĀJUMI 1) Analīzējot ārvalstu pieredzi augsto ekspluatācijas īpašību sastāvu izstrādē no zemākas kvalitātes minerālmateriāla (HMAC) apkopotas prasības HMAC sastāviem 2) Iztradāts HMAC sastāvu laboratoriskās izstrādes plāns. HMAC asfaltbetona sastāvu izstrādei izvēlēti piemēroti izejmateriāli zemās drupināšanas izturības Latvijas dolomīts un ciets bitumens B20/30. Šim pētījuma posmam izejmateriāli tika piegādāti no SIA Pļaviņu DM un Grupa LOTOS S.A (Polija). 3) Noteiktas izejmateriāku īpašības un izvērtēta to atbilstība Ceļu specifikācijas 2012 un HMAC specifikāciju prasībām. 4) Laboratorijas apstākļos radīti HMAC sastāvi uz AC bin/base 16 bāzes. Sastāviem noteiktas pamatīpašības un ekspluatācijas īpašības. HMAC-2/4 un HMAC-2/5 īpašības atbilst High Modulus Asphalt Concrete (HMAC) specifikāciju prasībām 5) Sagatavota publikācija DEVELOPMENT OF HIGH PERFORMANCE ASPHALT CONCRETE USING LOW QUALITY AGGREGATES publicēšanai starptautiski atzītos izdevumos un ziņošanai starptautiskās konferencēs. TURPMĀKIE PĒTĪJUMA VIRZIENI 1) Sastāvu projektēšana un testa paraugu izgatavošana ar B35/50, PMB 10/40-65 un PMB 25/55-60 bitumena tipiem. 2) Citu Latvijas karjeru dolomīta šķembu izmantošana HMAC sastāvu izstrādei. 3) Eksperimentālā posma izbūves projekta izstrādāšana (ar sadarbības partneriem), projekta iesniegšana apstiprināšanai Tehniskajā komisijā, konkursa dokumentu izstrādāšana un eksperimentālo darbu plānošana. 4) Izstrādātu maisījumu ražošana un ieklāšana uz Tehniskajā komisijā apstiprināta eksperimentālā posma. Eksperimentālā posma monitorings un iegūto rezultātu salīdzinājums ar laboratorijas pētījumiem. 5) Priekšlikumu došana ceļu specifikāciju papildināšanai 41

42 REKOMENDĀCIJAS Ja turpmākā pētījumā, izmantojot citu Latvijas karjeru minerālmateriālu, tiks apstiprināti šajā pētījumā iegūtie rezultāti - izmantojot vietējo materiālu var radīt augstu ekspluatācijas īpašību asfaltbetona sastāvus, tad tiks piedāvāts iekļaut HMAC asfaltbetona tipu Ceļu specifikācijas prasībās stingri reglamentējot sekojošus parametrus: 1) Risu veidošanās ātrums; 2) Stingums; 3) Nogurumizturība; 4) Ūdenjutība; 5) Sablīvējums. 42

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

Compress 6000 LW Bosch Compress LW C 35 C A ++ A + A B C D E F G. db kw kw /2013

Compress 6000 LW Bosch Compress LW C 35 C A ++ A + A B C D E F G. db kw kw /2013 Ι 55 C 35 C A A B C D E F G 47 17 21 18 19 19 18 db kw kw db 2015 811/2013 Ι A A B C D E F G 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst ES regulu 811/2013,

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI

FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI Mikroklimats FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI P 1 GALVENIE MIKROKLIMATA RĀDĪTĀJI gaisa temperatūra gaisa g relatīvais mitrums

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Ģeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest

Ģeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest Ģeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest Reģ. Nr. 403040947, Rīgas 45-34, Līvāni, LV-5316, mob. tālr. 26105551, e-pasts bginvest@inbox.lv PASŪTĪTĀJS: SIA K-RDB Draudzības Aleja 19-58, Jēkabpils, LV-51,

Διαβάστε περισσότερα

ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/

ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/ ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 009/0196/1DP/1...1.5/09/IPIA/VIAA/001 ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU

DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU LV DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU DoP No. Hilti HIT-HY 270 33-CPR-M 00-/07.. Unikāls izstrādājuma tipa identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 270 2. Tipa, partijas vai sērijas numurs, kā

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Unikāls izstrādājuma veida identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Tipa, partijas vai sērijas

Διαβάστε περισσότερα

I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi

I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi Pasūtītājs : SIA Vertex Projektēšanas stadija : Tehniskais projekts Pārskats par ģeotehniskajiem izpētes darbiem Stāvlaukuma izbūve pie Mārupes pamatskolas Viskalnu ielas

Διαβάστε περισσότερα

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais

Διαβάστε περισσότερα

Klasificēšanas kritēriji, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības

Klasificēšanas kritēriji, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības , ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības Mg.sc.ing. Līga Rubene VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Informācijas analīzes daļa Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļa 20.04.2017.

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6

Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6 Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants),4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 6 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 6 5 v 1 2 3 4 5 6 7 Rp ½,5 1, p-c 1,5 2,

Διαβάστε περισσότερα

Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4

Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4 Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 1 2 3 4,4,8 1,2 Rp ½ Rp 1,2,4,6,8 1, Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 15/1-4, 25/1-4, 3/1-4 4 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 4 m/s Atļautie

Διαβάστε περισσότερα

PĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017.

PĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017. PĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017.gadā APSTRIPRINU LVĢMC valdes priekšsēdētājs K.Treimanis 2018.

Διαβάστε περισσότερα

Valsts ģeoloģijas dienests LATVIJAS ZEMES DZĪĻU RESURSI

Valsts ģeoloģijas dienests LATVIJAS ZEMES DZĪĻU RESURSI Valsts ģeoloģijas dienests LATVIJAS ZEMES DZĪĻU RESURSI Rīga 1996 V. Segliņš, A. Brangulis (redaktori) Izdevējs: Valsts Ģeoloģijas dienests Reģistrācijas Nr: LGV 00000090 Licences Nr: Iespiests Tehniskās

Διαβάστε περισσότερα

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss)

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvkonstrukciju profesora grupa KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) LABORATORIJAS DARBI RTU Rīga, 004 Laboratorijas darbi paredzēti RTU būvniecības specialitāšu

Διαβάστε περισσότερα

Darba burtnīca elektromateriālmācībā

Darba burtnīca elektromateriālmācībā Viļānu 41.arodvidusskola Andris Stafeckis Darba burtnīca elektromateriālmācībā Viļāni 2007 1 EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS Izdots ESF projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža un elektromehānika

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats Lapa : 1 (16) Apstiprinu: VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2017. gada. Salaspils kodolreaktora 2016. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja:

Διαβάστε περισσότερα

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats Lapa 1 (15) Apstiprinu VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2016. gada. Salaspils kodolreaktora 2015. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

BŪVPROJEKTA SASTĀVS. 4.sējums Specifikācijas

BŪVPROJEKTA SASTĀVS. 4.sējums Specifikācijas BŪVPROJEKTA SASTĀVS 1.sējums 2.sējums 3.sējums 4.sējums 5.sējums 6.sējums 7.sējums Vispārīgā daļa, VD Arhitektūras daļas teritorijas sadaļa, TS Inženierrisinājumu daļa, ELT/BK/LKT/DT/TN Specifikācijas,

Διαβάστε περισσότερα

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs SIA TENAX SIA Evopipes SIA SAKRET SIA Bureau Veritas Latvia SIA "KNAUF"

Διαβάστε περισσότερα

Uponor PE-Xa. Ātrs, elastīgs, uzticams

Uponor PE-Xa. Ātrs, elastīgs, uzticams Uponor PE-Xa Ātrs, elastīgs, uzticams Pasaulē pirmās, vislabākās un visbiežāk izmantotās PEX sistēmas Plastmasas risinājumu pionieru kompetence, vairāk nekā četru dekāžu pieredzes rezultāts Sistēma izstrādāta

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi

Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi Projekts (vienošanās ) Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi Izveidotā jaunā magnētiskā lauka gradienta mērīšanas moduļa apraksts Aktivitāte

Διαβάστε περισσότερα

MEŽA AUTOCEĻU BŪVNIECĪBAS SPECIFIKĀCIJAS 2011

MEŽA AUTOCEĻU BŪVNIECĪBAS SPECIFIKĀCIJAS 2011 Apstiprinātas 2011. gada 07. oktobrī ar LVM Mežsaimniecība, Meža infrastruktūra direktora rīkojumu Nr. 3.1-2.1_002y_230_11_18 MEŽA AUTOCEĻU BŪVNIECĪBAS SPECIFIKĀCIJAS 2011 IEVADS Meža autoceļu būvniecības

Διαβάστε περισσότερα

Sērijas apraksts: Wilo-Stratos PICO-Z

Sērijas apraksts: Wilo-Stratos PICO-Z Sērijas apraksts:, /-, /- Modelis Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūsaienojumu, bloķējošās strāas pārbaudes EC motors un integrēta elektroniskā jaudas regulēšana. Modeļa koda atšifrējums Piemērs:

Διαβάστε περισσότερα

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Izstrādājuma veida unikālais identifikācijas kods: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Veids, partijas vai sērijas

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts

Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts Nanovadu struktūras ir parādījušas sevi kā efektīvi (Nat. Mater, 2005, 4, 455) fotošūnu elektrodu materiāli 1.katrs nanovads nodrošina tiešu elektronu ceļu uz

Διαβάστε περισσότερα

ūvfizika ENERGOEFEKTĪVAS ĒKAS PROJEKTĒŠANA LIKUMDOŠANA, NOSACĪJUMI, PIEREDZE P - 1 Andris Vulāns, Msc. Ing

ūvfizika ENERGOEFEKTĪVAS ĒKAS PROJEKTĒŠANA LIKUMDOŠANA, NOSACĪJUMI, PIEREDZE P - 1 Andris Vulāns, Msc. Ing ENERGOEFEKTĪVAS ĒKAS PROJEKTĒŠANA LIKUMDOŠANA, NOSACĪJUMI, PIEREDZE P - 1 Būvniecības likums 2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir kvalitagvas dzīves vides radīšana, nosakot efekgvu būvniecības procesa

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC www.latea.lv www.lldra.lv CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC LVS EN 14351-1 PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas

Διαβάστε περισσότερα

UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS

UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS Vieglas un noslogotas koka konstrukcijas TERMINU SKAIDROJUMI UN SAĪSINĀJUMI Ugunsaizsardzība Ugunsizturība Ugunsdroša būvkonstrukcija Nestspējas R kritērijs Viengabalainība,

Διαβάστε περισσότερα

CEĻVEDIS LOGU UN DURVJU IZVĒLEI LOGU UN DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJA PĒC LVS EN

CEĻVEDIS LOGU UN DURVJU IZVĒLEI LOGU UN DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJA PĒC LVS EN LOGU DIZAINS CEĻVEDIS LOGU UN DURVJU IZVĒLEI www.rehau.lv Būvniecība Autobūve Industrija PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas procesā nepieciešami skaidrojumi normatīviem un prasībām. Eiropas

Διαβάστε περισσότερα

Fasāžu siltināšana izmantojot sertificētas sistēmas. ETAG 004

Fasāžu siltināšana izmantojot sertificētas sistēmas. ETAG 004 Fasāžu siltināšana izmantojot sertificētas sistēmas. ETAG 004 Šis materiāls tapis sadarbībā ar: Paroc Knauf Valmieras stikla šķiedra Sakret Tenax Kas reglamentē siltināšanas sistēmas projektēšanu: Jāizvēlas

Διαβάστε περισσότερα

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. septembrī (OR. en)

Eiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. septembrī (OR. en) Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 27. septembrī (OR. en) 12656/17 ADD 3 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: COMER 100 CFSP/PESC 829 CONOP 74 ECO 56 UD 215 ATO 42 COARM 247 DELACT 169 Direktors Jordi AYET

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

Bezpilota lidaparātu izmantošana kartogrāfijā Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference

Bezpilota lidaparātu izmantošana kartogrāfijā Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference Bezpilota lidaparātu izmantošana kartogrāfijā Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference Ģeomātika 03.02.2017 LĢIA Fotogrammetrijas daļas vadītājs Pēteris Pētersons Motivācija Izpētīt bezpilota lidaparāta

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2013 /2 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

Vispārīgā bioloģija ; Dzīvības ķīmija Biologi-2017 Laboratorijas darbs 2

Vispārīgā bioloģija ; Dzīvības ķīmija Biologi-2017 Laboratorijas darbs 2 Vispārīgā bioloģija ; Dzīvības ķīmija Biologi-2017 Laboratorijas darbs 2 Spektrofotometrija. Gaisma, gaismas spektrs, spektrofotometrijas pielietojums bioloģijā, spektrometrijā lietotās iekārtas (FEK,

Διαβάστε περισσότερα

Kodolenerģijas izmantošana ūdeņraža iegūšanai

Kodolenerģijas izmantošana ūdeņraža iegūšanai Kodolenerģijas izmantošana ūdeņraža iegūšanai Akadēmiķis Juris Ekmanis Fizikālās enerģētikas institūta direktors Rīga, 20/03/2013 Ūdeņraža daudzums dažādās vielās Viela Formula Ūdeņraža sastāvs vielā (masas

Διαβάστε περισσότερα

Ceļu un ielu apgaismes sistēmu ierīkošanas pamatjautājumi un standartizācija. RTU EEF EI EK Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa

Ceļu un ielu apgaismes sistēmu ierīkošanas pamatjautājumi un standartizācija. RTU EEF EI EK Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa Ceļu un ielu apgaismes sistēmu ierīkošanas pamatjautājumi un standartizācija RTU EEF EI EK Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa Kristina.Berzina@rtu.lv 2016 LVS EN 13201 IELU APGAISMOJUMS ir: stacionāro apgaismes

Διαβάστε περισσότερα

Rekurentās virknes. Aritmētiskā progresija. Pieņemsim, ka q ir fiksēts skaitlis, turklāt q 0. Virkni (b n ) n 1, kas visiem n 1 apmierina vienādību

Rekurentās virknes. Aritmētiskā progresija. Pieņemsim, ka q ir fiksēts skaitlis, turklāt q 0. Virkni (b n ) n 1, kas visiem n 1 apmierina vienādību Rekurentās virknes Rekursija ir metode, kā kaut ko definēt visbiežāk virkni), izmantojot jau definētas vērtības. Vienkāršākais šādu sakarību piemērs ir aritmētiskā un ǧeometriskā progresija, kuras mēdz

Διαβάστε περισσότερα

Ķermeņa inerce un masa. a = 0, ja F rez = 0, kur F visu uz ķermeni darbojošos spēku vektoriālā summa

Ķermeņa inerce un masa. a = 0, ja F rez = 0, kur F visu uz ķermeni darbojošos spēku vektoriālā summa 2.1. Ķereņa inerce un asa Jebkurš ķerenis saglabā iera stāvokli vai turpina vienērīgu taisnlīnijas kustību ar neainīgu ātruu (v = const) tikēr, kaēr uz to neiedarbojas citi ķereņi vai ta pieliktie ārējie

Διαβάστε περισσότερα

3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana

3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana Seminārs 3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana Doc. Līga Gaile (LVS/TC 30 «BŪVNIECĪBA» EN AK vadītāja, SM&G PROJECTS Latvia, RTU) 2013. gada 15. novembris 1 Semināra programma 15:00 15:30 (+15

Διαβάστε περισσότερα

INDRĀNU IELA 1 KOKNESE

INDRĀNU IELA 1 KOKNESE Pielikums Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumiem Nr. 160 Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām INDRĀNU IELA 1 KOKNESE 2 I. Vispārīgie jautājumi 1.1.

Διαβάστε περισσότερα

Naftas produktu atdalītāju sistēmas Labko

Naftas produktu atdalītāju sistēmas Labko Aprīlis 2011 Naftas produktu atdalītāju sistēmas Labko Lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtas no noliktavu un rūpnieciskām teritorijām, garāžām, autostāvvietām, DUS, lidostām, u.c. Droši risinājumi Tvertnes

Διαβάστε περισσότερα

Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 15/1-6

Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 15/1-6 Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 15/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants) 5 4 3 2 1 v 1 2 3 4 5 6,5 1, p-c 1,5 2, Rp 1 m/s 1 2 3 4,2,4,6,8 1, 1,2,4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Stratos PICO 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6

Διαβάστε περισσότερα

Plakano jumtu apsiltināšana, izmantojot ROCKWOOL akmens vates plātnes

Plakano jumtu apsiltināšana, izmantojot ROCKWOOL akmens vates plātnes Plakano jumtu apsiltināšana, izmantojot ROCKWOOL akmens vates plātnes Ievads Ēkas jumts ir viena no svarīgākajām konstrukcijām, kuru visvairāk ietekmē klimata apstākļi, tādēļ tam jābūt izturīgam pret atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

Energoefektivitāte Cik vērta ir būvprojektu energoefektivitātes sadaļas detalizēta izstrāde?

Energoefektivitāte Cik vērta ir būvprojektu energoefektivitātes sadaļas detalizēta izstrāde? Energoefektivitāte Cik vērta ir būvprojektu energoefektivitātes sadaļas detalizēta izstrāde? Nereti ēku būvproblēmās tiek vainots būvnieks, nekvalitatīvi būvmateriāli vai iekārtas. Taču tādos gadījumos

Διαβάστε περισσότερα

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika Tiesību akts: spēkā esošs Ministru kabineta noteikumi Nr.339 Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 64. ) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" Izdoti

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

7. Eirokodekss, lietojamība un attīstība Pāreja no LBN uz Eirokodekss projektēšanas normatīviem. 01/11/2013

7. Eirokodekss, lietojamība un attīstība Pāreja no LBN uz Eirokodekss projektēšanas normatīviem. 01/11/2013 7. Eirokodekss, lietojamība un attīstība Pāreja no LBN uz Eirokodekss projektēšanas normatīviem. 01/11/2013 RTU BF Civilo ēku būvniecības katedras Asoc. prof., Dr.sc.ing. Kaspars Bondars LZP, LBS, LBPA,

Διαβάστε περισσότερα

SKRŪVPĀĻI Speciālais kurss

SKRŪVPĀĻI Speciālais kurss RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvniecības fakultāte Būvkonstrukciju katedra Andīna SPRINCE, Leonīds PAKRASTIŅŠ SKRŪVPĀĻI Speciālais kurss Rīga 2010 UDK 624.154-428(075.8) Sp 920 s Sprince A., Pakrastiņš

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

Knauf grīdu sistēmas. Knauf BROWN grīdas plāksne Sauso grīdu sistēma

Knauf grīdu sistēmas. Knauf BROWN grīdas plāksne Sauso grīdu sistēma Knauf grīdu sistēmas Knauf grīdu sistēmas 0 Knauf BROWN grīdas plāksne Sauso grīdu sistēma Sausās grīdas ir viens no praktiskākajiem un ērtākajiem jaunās paaudzes grīdu variantiem. Tagad jaunbūvēs vai

Διαβάστε περισσότερα

FIZIKAS MEDICĪNISKIE ASPEKTI 2. temats BIOREOLOĂIJAS PAMATI

FIZIKAS MEDICĪNISKIE ASPEKTI 2. temats BIOREOLOĂIJAS PAMATI RTU un LU starpaugstskolu maăistrantūras studiju modulis Medicīnas fizika Līgums 2006/0250/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0079/0007 FIZIKAS MEDICĪNISKIE ASPEKTI 2. temats BIOREOLOĂIJAS PAMATI Uldis Teibe

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu

Διαβάστε περισσότερα

Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu

Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu Izcila hidrauliskā balansēšana apkures sistēmās, izmantojot Danfoss RA-DV tipa Dynamic Valve vārstu un Grundfos MAGNA3 mainīga ātruma sūkni Ievads Zema enerģijas

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTE.

ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTE. PROJEKTS Vaiņodes novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana līdzdalībai Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu un pasākumu īstenošanā. Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/091/81

Διαβάστε περισσότερα

Divkomponentu elektrostatisko strāvu vadoša pašizlīdzinoša epoksīdu pārklājuma sistēma

Divkomponentu elektrostatisko strāvu vadoša pašizlīdzinoša epoksīdu pārklājuma sistēma Materiāla apraksts Rediģēts 29.07.2009. Versijas Nr. 0001 Sikafloor -262 AS N Divkomponentu elektrostatisko strāvu vadoša pašizlīdzinoša epoksīdu pārklājuma sistēma Construction Produkta apraksts ir divkomponentu

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

Direktīva ErP 125 un Systemair ventilatori

Direktīva ErP 125 un Systemair ventilatori Ventilatori Gaisa apstrādes iekārtas Gaisa sadales produkti Ugusndrošība Gaisa aizari un apsildes produkti Tuneļu ventilatori Direktīva un Systemair ventilatori 2 Direktīva Directive 3 Systemair ventilatori

Διαβάστε περισσότερα

LUB/7.04/16/4 BŪVPROJEKTS. Būvprojekts. K.Kubuliņš

LUB/7.04/16/4 BŪVPROJEKTS. Būvprojekts. K.Kubuliņš IK RK Ceļu Projekts Juridiskā adrese: Kastaņi, Naudaskalns, Balvu novads, LV-4561 Vienotais reģistrācijas Nr. 42402015926 Tālr.: 26116869, e-pasts: kaspars.kubulins@gmail.com Pasūtītājs Lubānas novada

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Materiālu un Konstrukciju institūts. Uzdevums: 3D- sijas elements Beam 189. Programma: ANSYS 9

Rīgas Tehniskā universitāte Materiālu un Konstrukciju institūts. Uzdevums: 3D- sijas elements Beam 189. Programma: ANSYS 9 Rīgas Tehniskā universitāte Materiālu un Konstrukciju institūts Uzdevums: 3D- sijas elements Beam 189 Programma: ANSYS 9 Autori: E. Skuķis 1 ANSYS elements: Beam 189, 3-D Quadratic Finite Strain Beam Beam

Διαβάστε περισσότερα

BŪVJU TEORIJAS PAMATI

BŪVJU TEORIJAS PAMATI BŪVJU TEORIJAS PAMATI Pamatjēdzieni: (atkārtojumam, turpmākam plānam)) nedeformējami ķermeņi, to mehānika (teorētiskā mehānika), cieti deformējami ķermeņi, to mehānika: pieņēmumi (hipotētiski) - materiāla

Διαβάστε περισσότερα

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA

EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA saskaņā ar Regulas (ES) 305/2011 (par būvizstrādājumiem) III pielikumu Hilti ugunsdrošās putas CFS-F FX Nr. Hilti CFS 0843-CPD-0100 1. Unikālais izstrādājuma tipa

Διαβάστε περισσότερα

Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai. Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11.

Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai. Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11. Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11. klasei Kopā: 106 punkti 1. uzdevums Leģendām

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa. 8. klases uzdevumu atrisinājumi

Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa. 8. klases uzdevumu atrisinājumi Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa 8. klases uzdevumu atrisinājumi 1. ΔBPC ir vienādmalu trijstūris, tādēļ visi tā leņķi ir 60. ABC = 90 (ABCDkvadrāts), tādēļ ABP = 90 - PBC = 30. Pēc dotā BP = BC un, tā kā

Διαβάστε περισσότερα

VĒJA ENERĢIJAS ROKASGRĀMATAS SATURS. Ievads.. Īsa vēja enerģētikas attīstības vēsture... Vēju daba un dažādība...

VĒJA ENERĢIJAS ROKASGRĀMATAS SATURS. Ievads.. Īsa vēja enerģētikas attīstības vēsture... Vēju daba un dažādība... VĒJA ENERĢIJAS ROKASGRĀMATAS SATURS Ievads.. Īsa vēja enerģētikas attīstības vēsture... Vēju daba un dažādība... 1. Latvijas vēja enerģijas kadastrs 1.1. Informatīvās bāzes raksturojums.... 1.2. Klimatiskie

Διαβάστε περισσότερα

PAR ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTI. 1. Ievads

PAR ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTI. 1. Ievads 1 PAR ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTI. 1. Ievads 2012.gada 6. decembrī Saeima pieņēma jaunu Ēku energoefektivitātes likumu. Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti,

Διαβάστε περισσότερα

LBPA PS 001:2013 PRASĪBAS BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTA SATURAM UN NOFORMĒŠANAI METODISKIE MATERIĀLI. Sējums 2 aprēķina atskaites piemērs

LBPA PS 001:2013 PRASĪBAS BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTA SATURAM UN NOFORMĒŠANAI METODISKIE MATERIĀLI. Sējums 2 aprēķina atskaites piemērs LATVIJAS BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒTĀJU ASOCIĀCIJA LBPA PS 001:2013 PRASĪBAS BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTA SATURAM UN NOFORMĒŠANAI METODISKIE MATERIĀLI Sējums 2 aprēķina atskaites piemērs Reģ. Nr Juridiskā adrese

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

Modificējami balansēšanas vārsti USV

Modificējami balansēšanas vārsti USV Modificējami balansēšanas vārsti USV Izmantošana/apraksts USV-I USV vārsti ir paredzēti manuālai plūsmas balansēšanai apkures un dzesēšanas sistēmās. Vārsts USV-I (ar sarkano pogu) kopā ar vārstu USV-M

Διαβάστε περισσότερα

Īsi atrisinājumi Jā, piemēram, 1, 1, 1, 1, 1, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi Skat., piemēram, 1. zīm.

Īsi atrisinājumi Jā, piemēram, 1, 1, 1, 1, 1, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi Skat., piemēram, 1. zīm. Īsi atrisinājumi 5.. Jā, piemēram,,,,,, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi. 5.. Skat., piemēram,. zīm. 6 55 3 5 35. zīm. 4. zīm. 33 5.3. tbilde: piemēram, 4835. Ievērosim, ka 4 dalās

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2007)

LATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2007) LATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (007) Rajona (pilsētas) posma olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Darba izpildes laiks 4 astronomiskās stundas. Risinājumā parādīt

Διαβάστε περισσότερα

TIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE

TIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE TIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE Botānikas un ekoloăijas katedra Iluta Dauškane Vides gradients Tiešā un netiešā gradienta analīze Ordinācijas pamatideja Ordinācijas metodes Gradientu analīze Sugu skaits

Διαβάστε περισσότερα

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti

Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti Meža statistiskā inventarizācija Latvijā: metode, provizoriskie rezultāti JURĂIS JANSONS LVMI Silava direktors LVMI Silava mežkop kopības, meža a resursu virziena pētnieks Tālr. +3716190266 E-pasts: jurgis.jansons@silava.lv

Διαβάστε περισσότερα

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu 2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),

Διαβάστε περισσότερα

Tas ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma.

Tas ir paredzēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem, bērniem un zīdaiņiem no 1 mēneša vecuma. Šīm zālēm tiek piemērota papildu uzraudzība. Tādējādi būs iespējams ātri identificēt jaunāko informāciju par šo zāļu drošumu. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām

Διαβάστε περισσότερα

Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina"

Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB ArmetLina UAB "ArmetLina" Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina" piegādātājs SIA "EK Sistēmas" 1. Daļa Satura rādītājs: Uzskaites sadalne IUS-1/63 3 Uzskaites

Διαβάστε περισσότερα

Ģeologa profesionālās iespējas Latvijā

Ģeologa profesionālās iespējas Latvijā Kuldīgas 2.vidusskola Ģeologa profesionālās iespējas Latvijā Pētnieciskais darbs sociālajās zinībās Darba autors: Mikus Prenclavs 7.a klases skolnieks Darba vadītāja: Mag.paed. Agita Grāvere-Prenclava

Διαβάστε περισσότερα

RĪGAS BRĪVOSTAS VIDES PĀRSKATS GADAM

RĪGAS BRĪVOSTAS VIDES PĀRSKATS GADAM RĪGAS BRĪVOSTAS VIDES PĀRSKATS 2013. GADAM Rīga, 2014 SATURS Tekstā lietoto saīsinājumu skaidrojumi 3 Ievads 4 1. Rīgas brīvostas vispārīgs raksturojums 5 1.1. Ostas akvatorija 5 1.2. Sauszemes teritorijas

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. FORMETIC 500 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 850 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 1000 mg apvalkotās tabletes

ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. FORMETIC 500 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 850 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 1000 mg apvalkotās tabletes ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS FORMETIC 500 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 850 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 1000 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS FORMETIC 500 mg Viena

Διαβάστε περισσότερα

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes Rockwool LATVIJA Ārsienu siltināšana Apmetamās un vēdināmās fasādes Apmetamo fasāžu siltināšana Akmens vates izstrādājumiem, kurus izmanto ēku fasāžu siltināšanai, raksturīga izmēru noturība (tā nedeformējas

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

Priekšlikumi apdzīvojuma struktūras un tās elementu, kā arī pilsētvides attīstībai un kvalitātes paaugstināšanai

Priekšlikumi apdzīvojuma struktūras un tās elementu, kā arī pilsētvides attīstībai un kvalitātes paaugstināšanai Priekšlikumi apdzīvojuma struktūras un tās elementu, kā arī pilsētvides attīstībai un kvalitātes paaugstināšanai Pētījums Apbūves un vides veidošanas vadlīniju izstrāde Rīgas apdzīvojuma telpiskās struktūras

Διαβάστε περισσότερα