Projekts nr. 3 Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana paaugstinātas uzturvērtības pārtikas produktu izstrādei (PĀRTIKA) R.Galoburda, A.Ruža, I.Skrabule, E.Kaufmane, A.Jemeļjanovs, T.Rakčejeva
Projekta PĀRTIKA mērķis Radīt bezatlikuma pārstrādes tehnoloģiju izmantošanas iespējas jaunu un inovatīvu pārtikas produktu ieguvei un ražotāju konkurētspējas paaugstināšanai, izmantojot vietējās augu un dzīvnieku izejvielas. 2
Izpildītāji Latvijas Lauksaimniecības universitāte - Lauksaimniecības fakultāte - Pārtikas tehnoloģijas fakultāte APP Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts Latvijas Valsts augļkopības institūts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts Sigra Projekta vadītāja: Dr.inž. Ruta Galoburda
Apakšprojekti (atbildīgie izpildītāji) 1. Augsnes kā galvenā resursa ilgtspējīga izmantošana drošu un kvalitatīvu pārtikas un lopbarības izejvielu ieguvei no plašāk audzētajām laukaugu sugām (Dr.habil.agr. Antons Ruža, LLU Agrobiotehnoloģijas institūts) 2. Ābolu kvalitātes paaugstināšanas, saglabāšanas un pārstrādes iespēju risinājumi (Dr. biol. Edīte Kaufmane, Latvijas Valsts augļkopības institūts) 3. Augstvērtīgas briežkopības produkcijas ieguve ilgtspējīgas saimniekošanas apstākļos (Dr.habil.agr., Dr.vet.med. Aleksandrs Jemeļjanovs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts Sigra ) 4. Jaunu pārstrādes tehnoloģiju ietekme uz bioloģiski aktīvo savienojumu saglabāšanu pārtikas produktos (Dr. sc. ing. Tatjana Rakčejeva, Latvijas LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte) 4
Pētījumu objekts vietējo augu un dzīvnieku izejvielas Tritikāle Kailgraudu mieži Kartupeļi Āboli Staltbrieži 5
Projektā veikto uzdevumu kopsavilkums Izpētīta lauksaimniecībā nozīmīgu kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju dažādu aspektu ietekme uz kvalitatīvas pārtikas un lopbarības izejvielu ieguvi; agroekonomiski izvērtētas šo tehnoloģiju priekšrocības un trūkumi attiecībā uz veselībai nozīmīgu vielu nodrošināšanu un vides ilgtspējību. Izvērtēta jaunu pārstrādes tehnoloģiju ietekme uz bioloģiski aktīviem savienojumiem pārtikas izejvielās un produktos; noteikti optimālie tehnoloģiskie parametri produktu kvalitātes saglabāšanai pārstrādes procesos un uzglabāšanas laika pagarināšanai. Izpētīti pārtikas ražošanas bezatlikumu tehnoloģiskie risinājumi, lai palielinātu lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotāju konkurētspēju. 6
Dr.habil.agr. Antons Ruža, LLU Agrobiotehnoloģijas institūts Dr.agr. Ilze Skrabule, APP Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts AUGSNES KĀ GALVENĀ RESURSA ILGTSPĒJĪGA IZMANTOŠANA DROŠU UN KVALITATĪVU PĀRTIKAS UN LOPBARĪBAS IZEJVIELU IEGUVEI NO PLAŠĀK AUDZĒTAJĀM LAUKAUGU SUGĀM 7
Raža un tās kvalitāte Sējumu nezāļainība Vaboles kā bioloģiskās daudzveidības indikatori AUGI AUGSNE Augu slimības Augsnes agrofizikālās īpašības Augsnes agroķīmiskie rādītāji Augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte 8
Graudu raža, t ha -1 7 6 5 4 3 2 1 0 Minimālā Tradicionālā Minimālā Tradicionālā Bezmaiņas Augmaiņa Ziemas kviešu graudu ražas lielums vairāk atkarīgs no augmaiņas un mazāk no augsnes apstrādes veida. Augsnes apstrādes varianti ziemas kviešu graudu kvalitātes rādītājus (proteīna saturu, lipekļa saturu, sedimentācijas vērtību, krišanas skaitli) būtiski neietekmēja. 9
Minimālā augsnes apstrāde un augu maiņas neievērošana veicina kviešu stiebra pamatnes un sakņu puves izplatību. Stiebra pamatnes un sakņu puve kompleksa infekcija, ko ierosina dažādi patogēni. Gaeumannomyces graminis Oculimacula spp. Pieaug Fusarium ģints mikotoksīnu producentu patogēnu izplatība! Identifikācijā izmanto vizuālās, klasiskās mikoloģiskās un molekulārās metodes. 10
Augsnes elpošanas intensitāte dažādās augu maiņas sistēmās (A,B,C,D,E,) augsnes minimālās (M) un tradicionālās (T) apstrādes ietekmē, 10 (0-10) un 20 (10-20) cm dziļumā A - ziemas kvieši; B - kvieši, kvieši, rapsis, kvieši, rapsis; C- rapsis, rapsis, kvieši, kvieši, rapsis; D - rapsis, kvieši, kvieši, rapsis, kvieši; E - rapsis, kvieši, mieži, mieži, rapsis Ar sarkanu līniju atzīmēta vidējā augsnes elpošanas intensitāte katrā analizētajā dziļumā. 11
Skrejvaboles un īsspārņi kā integrētās augu aizsardzības indikatori ziemas kviešu sējumos Skrejvaboles un īsspārņi plēsīgi kukaiņi, kaitēkļu dabiskie ienaidnieki Pētījumi uzsākti 2012. gadā Tiek pētīta minimālas un tradicionālas augsnes apstrādes un dažādu priekšaugu ietekme uz skrejvabolēm un īsspārņiem ziemas kviešu sējumos Pirmie rezultāti liecina, ka augsnes apstrāde būtiski ietekmē maza izmēra (<5 mm) skrejvaboļu blīvumu tas ir lielāks laukos ar tradicionāli apstrādātu augsni
Pētījuma uzdevums: novērtēt audzēšanas tehnoloģiju un sistēmu ietekmi uz veselībai nozīmīgu savienojumu saturu laukaugu šķirnēs. Audzēšanas tehnoloģiju raksturojums pētītajiem laukaugiem Saimniekošanas sistēma Kartupeļi Mieži Tritikāle Konvencionālā saimniekošanas sistēma, pielietojot minerālmēslus un nepieciešamos pesticīdus Bioloģiskā saimniekošanas sistēma N-60 NPK 4 t ha -1 ražas sasniegšanai N-120 NPK 6 t ha -1 ražas sasniegšanai NPK - 6 t ha -1 ražas sasniegšanai un ārpussakņu mēslojums NPK 6 t ha -1 ražas sasniegšanai NPK 10 t ha -1 ražas sasniegšanai NPK 10 t ha -1 ražas sasniegšanai + ārpussakņu mēslojums Izsējas norma 450 dīgstoši graudi uz m 2 Izsējas norma 550 dīgstoši graudi uz m 2 13
Pētītās laukaugu šķirnes un bioloģiski aktīvās vielas Laukaugs Izvēlētie genotipi jeb šķirnes Pētītie parametri Kartupeļi Mieži Tritikāle 12 šķirnes un kloni atšķiras pēc agrīnuma, mizas un mīkstuma krāsas un gatavošanas tipa 6 plēkšņaino miežu šķirnes 1 kailgraudu miežu šķirne 3 kailgraudu selekcijas līnijas atšķirīgas pēc veselībai nozīmīgu vielu satura 1 jauna šķirne 2 selekcijas līnijas Standartam Dinaro (Polija) un kvieši Fredis Atšķiras pēc ražības, agrīnuma un kvalitātes raža un tās struktūra cietes saturs C vitamīns B 1 vitamīns karotinīdu saturs antocianīnu saturs ražas potenciāls Β-glikāni minerālvielas (Fe un Zn) E vitamīna sastāvā esošais α-tokoferols polifenoli eļļa, taukskābes aminoskābes (lizīns) ražas potenciāls tilpummasa cietes saturs proteīna saturs krišanas skaitlis, aminoskābju kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs 14
Būtiska šķirnes jeb genotipa ietekme Visām pētītajām pazīmēm Nozīmīgākie izpētes rezultāti Augstāks veselībai nozīmīgo vielu saturs bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā Kartupeļiem ciete un C vitamīns Miežiem polifenoli Tritikālei ciete Augstāku veselībai nozīmīgo vielu saturu nosaka lielāka mēslojuma deva Kartupeļiem lielo bumbuļu īpatsvars ražā Miežiem - α-tokoferols, lizīns Tritikālei proteīns un aminoskābes Līdzvērtīgs daudzums visās pētītajās audzēšanas tehnoloģijās Kartupeļiem karotinīdi, antocianīni Miežiem Zn savienojumi, β-glikāni Tritikālei krišanas skaitlis, tilpummasa 15
Dr. biol. Edīte Kaufmane, Latvijas Valsts augļkopības institūts ĀBOLU KVALITĀTES PAAUGSTINĀŠANAS, SAGLABĀŠANAS UN PĀRSTRĀDES IESPĒJU RISINĀJUMI 16
Ābeļu audzēšanas tehnoloģisko paņēmienu ietekmes uz augļu kvalitāti izpēte Ražas normēšanas paņēmienu, lapu virsmas un tās kvalitātes ietekme uz Latvijā audzēto šķirņu ābolu kvalitāti Darba mērķis Izpētīt ābeļu audzēšanas tehnoloģiju dažādu aspektu ietekmi uz kvalitatīvas un ekonomiski konkurētspējīgas pārtikas izejvielu ieguvi; agroekonomiski izvērtēt šo tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus attiecībā uz veselībai nozīmīgu vielu nodrošināšanu un vides ilgtspējību. Pētījuma uzdevums bija iegūt datus par Latvijā audzēto ābeļu šķirņu ar rokām veiktās ražas normēšanas laika un intensitātes, lapu virsmas lieluma un hlorofila saturu tajās ietekmi uz ražas un augļu lielumu, mīkstuma blīvumu un šķīstošās sausnas daudzumu. Pētījums veikts LVAI 2010.-2013.gadā ar 5 komerciāli audzētām ābeļu šķirnēm un 3 jaunām Latvijas selekcijas šķirnēm. Pētīti 3 augļaizmetņu retināšanas veidi un 2 retināšanas laiki. 17
Rezultāti Dažādas šķirnes uz augļaizmetņu retināšanas variantiem - laiku un intensitāti - reaģēja atšķirīgi, atkarībā no to bioloģiskajām īpatnībām. Vairumā gadījumu augļaizmetņu retināšana jūnijā deva labākus rezultātus salīdzinājumā ar augļu retināšanu augustā. Retināšana jūnijā var pozitīvi ietekmēt augļu šķīstošās sausnas saturu (P<0,05). Nav novērota būtiska retināšanas ietekme uz augļu blīvumu. Novērota salīdzinoši cieša pozitīva korelācija (P<0,01 vai P<0,05) starp jauno dzinumu lapu virsmu un augļu lielumu (r=0,357 0,525) vairumam šķirņu, izņemot Antej. Daļai šķirņu novērota arī būtiska negatīva korelācija starp lapu virsmas un ražas lielumu. Hlorofila saturs lapās, kas raksturo fotosintēzes intensitāti, būtiski (P<0,05) atšķīrās starp šķirnēm, bet neatšķīrās starp retināšanas variantiem. Lielākais tas bija šķirnēm Antej, Sinap Orlovskij, Orļik, mazākais šķirnei Auksis. Retināšana nebija efektīva lielaugļu šķirnēm, kurām raksturīga daļēja augļu pašnobire. Izstrādāti ieteikumi augļaizmetņu retināšanai 5 komerciāli audzētajām, kā arī 3 jaunajām šķirnēm. 18
Pētījumu rezultātu piemēri 40,0 35,0 30,0 25,0 20,0 15,0 10,0 5,0 0,0 virs 80 75-80 70-75 65-70 60-65 55-60 mm kontrole, neretināts retināts ik pa sprīdim jūnijā noplūkti visi augļi zara apakšā jūnijā Šķirnes Zarja Alatau augļu procentuālais sadalījums pa kalibriem atkarībā no retināšanas varianta (2011. gadā) cm 2 240 220 200 180 160 140 120 100 Orļik Zarja Alatau kontrole retinot pa sprīdim jūnijā Lapu virsma uz 1 augli šķirnēm Zarja Alatau un Orļik kontroles un retināšanas variantos, cm² (2013. gadā) < Pa kreisi neretināti augļi Pa labi retināti augļi > 19
Jaunu ābolu pārstrādes tehnoloģiju izstrāde un augļu uzglabāšanas pētījumi Darba mērķis Izvērtēt jaunu ābolu pārstrādes tehnoloģiju ietekmi uz bioloģiski aktīviem savienojumiem izejvielās un produktos; noteikt optimālos tehnoloģiskos parametrus produktu kvalitātes saglabāšanai pārstrādes procesos un uzglabāšanas laika pagarināšanai. Pētījuma uzdevumi Veikt uzglabāšanas pētījumus ābolu komercšķirnēm, izmantojot augšanas regulatoru 1-MCP un izstrādāt ieteikumus audzētājiem; izpētīt un apkopot datus sidra ražošanai piemērotu ābolu šķirņu un to pārstrādes produktu ķīmisko sastāvu; izstrādāt jaunas, ābolu produktu ražošanas tehnoloģijas un veikt to patentēšanu. 20
Ābolu uzglabāšanas laika pagarināšanas iespējas izmantojot 1- metilciklopropēnu (1-MCP) Divu gadu pētījumu rezultāti norāda, ka Latvijā audzētu ābolu gatavības pakāpei ir būtiska nozīme apstrādes ar 1-MCP efektivitātei. Analizējot 18 šķirnes, secināts, ka septiņām šķirnēm augļus ieteicams vākt ar gatavības indeksu robežās no 0,11 līdz 0,23: `Auksis`, `Aļesja`, `Antej`, `Belorusskoje Maļinovoje`, Sinap Orlovskij` un Zarja Alatau`, kas ievākti apstrādei piemērotā gatavības pakāpē, pēc 6 mēnešu uzglabāšanas augļi bija kvalitatīvāki salīdzinājumā ar neapstrādātajiem paraugiem. Pētījumā konstatēts, ka apstrāde ar 1-MCP nav piemērota rudens šķirņu `Kovaļenkovskoje` un `Tiina` uzglabāšanai ilgāk par 3 mēnešiem neatkarīgi no novākšanas laika. Atšķirīgie klimatiskie apstākļi 2011.-2012. gados norāda, ka vairumam šķirņu ir nepieciešams veikt atkārtotus pētījumus. Skābes saturs,% Blīvums kg/cm 2 10 8 6 4 2 0 Pirms uzglabāšanas Dzesētavā 1-MCP Dzesētavā 1-MCP 3 Mēneši 6 Mēneši 0,9 0,6 0,3 0 Pirms uzglabāšanas Dzesētavā 1-MCP Dzesētavā 1-MCP 3 Mēneši 6 Mēneši Sinap Orlovskij Auksis Uzglabāšanas laiks/ veids Sinap Orlovskij Auksis Uzglabāšanas laiks/veids
Sidra ražošanai piemērotu ābolu (t.sk. kreba tipa ābolu) ķīmiskā sastāva izvērtējums Glikoze, mm Florizīns, mg/ g Cukuru saturs, mg/ g Pirmo reizi Latvijā ar mērķi atrast piemērotākās sidra ražošanai, analizētas 11 lielaugļu un kreba tipa ābeļu šķirņu augļi, to sula un spiedpaliekas. Lielaugļu šķirņu Auksis un Lietuvas Pepiņš sulu kupažēšanai, lai sasniegtu sidra ražošanai atbilstošus rādītājus (cukura/ skābju attiecību un miecvielu saturu), ieteicams izmantot kreba tipa ābolu šķirnes Hyslop, Cornelie, Kuku un Riku, kas raksturojas ar augstu cukuru, skābju un polifenolu, tajā skaitā tanīnu saturu. Viens no polifenolu klases savienojumiem florizīns var ietekmēt glikozes reabsorbciju nierēs, kas ir būtiski cukura diabēta ārstēšanā. Lielākais florizīna saturs noteikts kreba ābeļu šķirņu Balsgard/ K 8/9-24, Cornelie un Kerr spiedpaliekās. 15 Eksperimentālā pilotpētījumā nelielam skaitam 12 dzīvnieku (Zucker žurkām) konstatēts, ka ābolu 9 spiedpalieku pulvera vienreizēja perorāla ievadīšana 6 dzīvniekiem samazina/kavē glikozes pieaugumu asinīs 2 3 0 stundas pēc ēšanas*. * Pētījums veikts sadarbībā ar OSI, RSU projektu BIOMEDICINE un NATRES ietvaros 0,9 0,6 0,04 0,03 0,02 0,01 0,00 Balsgard/K 8/9-24 Kuku Hyslop Riku Cornelie Cornelie Ābolu šķirnes Ābolu šķirnes Glikoze Fruktoze Saharoze Kontrole Ābolu pulveris 250 mg/kg 22 Glikoze 250 mg/kg p.o. * Kerr
L* vērtība Jaunas ābolu pārstrādes produktu tehnoloģijas un produkti tirgus dažādošanai Ābolu čipsu izstrādei piemērotas šķirnes ( Auksis, Ilga, Iedzēnu u.c.), kas raksturojas ar augstu šķīstošās sausnas saturu un blīvu mīkstumu. Ābolu gabaliņu brūnēšanas novēršanai pirms kaltēšanas ieteicams izmantot krūmcidoniju un smiltsērkšķu sulas, kā arī pretbrūnēšanas inhibitoru Natur Seal, tā uzlabojot produkta izskatu un paaugstinot uzturvērtību. 80 70 60 50 0 3 6 9 12 Ābolu produktu žāvēšanas tehnoloģisko procesu parametru prognozēšanai dažādiem gabaliņu izmēriem un cukura koncentrācijai izstrādāts šī procesa difūzijas modelis, kas būtisks energoefektīvu iekārtu konstruēšanā*. Izstrādāts diabētiķu un vegānu uzturam piemērots, škiedrvielām bagātināts produkts Ābolu batoniņš uz augļu/ogu un linsēklu spiedpalieku bāzes (tehnoloģija sagatavota patentēšanai). Uzglabāšanas laiks, dienas Kontole 20% Smiltsērkšķu sula 20% krūmcidoniju sula 20% balto jāņogu sula 4%NS 5%NS *Pētījums veikts sadarbībā ar LLU ITF Fizikas katedru 23
Dr.habil.agr., Dr.vet.med. Aleksandrs Jemeļjanovs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts Sigra ) AUGSTVĒRTĪGAS BRIEŽKOPĪBAS PRODUKCIJAS IEGUVE ILGTSPĒJĪGAS SAIMNIEKOŠANAS APSTĀKĻOS 24
Augstvērtīgas briežkopības produkcijas ieguve ilgtspējīgas saimniekošanas apstākļos 1. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + rapšu rauši (eļļas blakusprodukts) 2. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + Baltiprot-50 (spirta blakusprodukts) 3. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + Ābolu spiedatliekas (ābolu sulas blakusprodukts) 4. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + skuju ekstraktvielas (mežizstrādes blakusprodukts) Dzīvnieku organisma metaboliskie, fizioloģiskie procesi, Barības sagremojamība Eksternālie apstākļi Barības izmaksas, Produktivitāte, Produkcijas apjoms, Gaļas kvalitāte, Ietekme uz vidi Rentabilitāte Konkurētspēja Ilgtspēja 25
Briežu ēdināšanas izmēģinājumu rezultāti 1. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + rapšu rauši Kopējās barības izmaksas Ietekme uz vidi (Nesagremotais kopproteīns) Produkcijas apjoms (Liemeņa masa) 8.13% 15.02% +4.85% 2. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + Baltiprot-50 18.21% 15.58% +7.31% 3. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + Ābolu spiedatliekas +44.62% 0.07% + 1.23% 4. Posms - izmēģinājums Rupjā barība, graudi + skuju ekstraktvielas +21.43% 5.22% +3.6% salīdzinājumā ar kontroles grupu, % 26
Staltbriežu liemeņa masa (kg), ieņēmumi par gaļu un izdevumi barībai izmēģinājuma periodā (LVL) Rādītāji 1. grupa kontrole Izmēģinājums ar rapša raušiem 2. grupa izmēģinājuma Izmaiņas pret kontroli faktiski % Vidējā liemeņa masa, kg 62.87 66.70 +3.83 + 6.09 Briežu gaļas realizācijas cena vairumtirdzniecībā kg -1 * 5.00 5.00 - - Ieņēmumi par gaļu 314.35 333.50 +19.15 + 6.09 Patērētās barības izmaksas izmēģinājuma periodā vidēji vienam staltbriedim*** 22.14 20.34-1.80-8.13 Izmēģinājums ar Baltiprot TM -50 Vidējā liemeņa masa, kg 51.68 55.46 +3.79 + 7.31 Briežu gaļas realizācijas cena vairumtirdzniecībā kg -1 ** 5.70 5.70 - - Ieņēmumi par gaļu 294.57 316.22 +21.55 + 7.31 Patērētās barības izmaksas izmēģinājuma periodā vidēji vienam staltbriedim*** 25.20 20.61-4.59-18.21 27
Taukskābju saturs briežu muskuļaudos (% no kopējiem lipīdiem) Radītāji Rapšu rauši Baltiprot-50 Ābolu spiedatliekas Skuju ekstraktvielas Piesātinātās taukskābes 27.76-16.26 34,46-6.24% 32.71-17.31 30.50-7.79 Mononepiesātinātās taukskābes 19.98 +9.89 22,95 +15.05% 16.16-10.29 34.96 +1.57 Polinepiesātinātās taukskābes 49.80 +26.41 38.50 +17.57 35.93 +15.82 36.90 +2.61 n-3 taukskābes 21.07 18.56 9.86 17.72 +11.28 +3.89 + 5.20 +4.38 n-6 taukskābes 28.73 23.61 26.07 19.18 +15.13 +11.34 +10.62 +0.23 n-6: n-3 1.36 : 1 1.27 : 1 2.64:1 1.08:1 28
Dr. sc. ing. Tatjana Rakčejeva, Latvijas LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte JAUNU PĀRSTRĀDES TEHNOLOĢIJU IETEKME UZ BIOLOĢISKI AKTĪVO SAVIENOJUMU SAGLABĀŠANU PĀRTIKAS PRODUKTOS 29
Dzīvnieku valsts izejvielu pārstrāde un kvalitātes izvērtējums Augu valsts izejvielu pārstrāde un kvalitātes izvērtējums Galvenie pētījumu virzieni Tatjana.Rakcejeva@llu.lv 30
Mīkstā iepakojumā termiski apstrādātu kartupeļu produktu kvalitātes izmaiņas uzglabāšanas laikā Veikta jaunu kartupeļu produktu receptūru (kartupeļi bez mērces, kartupeļi ar sviesta mērci un kartupeļi ar šampinjonu mērci) izstrāde ar pagarinātu uzglabāšanas laiku un relatīvi īsu pagatavošanas laiku izmantojot divu dažādu iepakojumu materiālu veidus: PE/PA un laminēta alumīnija folija. Patērētāju aptauja + Augu valsts izejvielu pārstrāde un kvalitātes izvērtējums Sandra.Muizniece@llu.lv 31
Aromātveidojošās vielas sidrā Sidra aromātveidojošo vielu izcelsme: izejvielas raudzēšanas procesā notiekošie bioķīmiskie procesi Aromātveidojošo vielu saturs dažādu šķirņu ābolu sulās un to kupāžās K_1 kupāža no trīs šķirņu ( Auksis, Kerr, DI-93-4-14 ) ābolu sulām attiecībā 1:1:1; K_1_T teorētiskais aromātveidojošo vielu saturs kupāžā K_1 K_2 kupāža no trīs šķirņu ( Auksis, Kerr, DI-93-4-14 ) ābolu sulām attiecībā 2:2:1; K_2_T teorētiskais aromātveidojošo vielu saturs kupāžā K_2. Augu valsts izejvielu pārstrāde un kvalitātes izvērtējums Rita.Riekstina@llu.lv 32
No siera sūkalām iegūta glikozes galaktozes sīrupa piemērotības izpēte cieto karameļu konfekšu ražošanai Sadarbībā ar mājražotāju «Karameļu darbnīca» eksperimentāli ir pierādīta glikozes-galaktozes piemērotība cieto karameļu konfekšu ražošanai. Uzglabāšanas laikā karameles gatavotas no glikozes galaktozes sīrupa labi saglabā formu, cietību un raksturīgās īpašības. Izejvielu sajaukšana, cukura masas vārīšana līdz kreka posmam, t.i. 135 ºC, turpina vārīt līdz 165 ºC, masas krāsošana/aromatizēšana, atdzesēšana Dzīvnieku valsts izejvielu pārstrāde un kvalitātes izvērtējums Daiga.Kunkulberga@llu.lv Karameles stiepšana, vīšana un griešana 33
Jaunu nedzidrinātu siera sūkalu dzērienu izstrāde un kvalitātes vērtējums Izstrādāti sūkalu dzērieni ar dažādu augļu sulu piedevām. 1 vīnogu, 2 ananāsu, 3 citronu-laima, 4 apelsīnu, 5 ananāsu-kokosriekstu, 6 ābolu, 7 banānu Daudzums, g 100g -1 produktā Viela Ābolu sulu Apelsīnu sulu Sūkalu dzēriens ar Ananāsu - kokosriekstu sulas dzērienu Citrona laima sulas dzērienu Olbaltumvielas 0.47 Tauki 0.06 Ogļhidrāti Enerģētiskā vērtība, kcal/kj Jelena.Zagorska@llu.lv 7.1 7.1 7.5 6.7 31/129.89 31/129.89 32/134.08 29/121.51 Dzīvnieku valsts izejvielu pārstrāde un kvalitātes izvērtējums 34
Aizsarggāzu vidē iepakotas termiski apstrādātas briežu gaļas kvalitātes un mikrobioloģiskās drošības vērtējums Ir veikti pētījumi par marinētas un inertas aizsarggāzes (N 2 ) iepakojumā termiski apstrādātas brieža un liellopa gaļas kvalitātes rādītāju izmaiņām uzglabāšanas laikā un noteikts produktu derīguma termiņš. Marinētas liellopa un brieža gaļas derīguma termiņš aizsarggāzu iepakojumā uzglabājot pazeminātā temperatūrā (+4±1 o C) ir 14 dienas Inertas aizsarggāzes vidē iepakotas gaļas optimālais termiskās apstrādes režīms ir +90±5 o C temperatūra, ilgums 60±1 minūtes Termiski apstrādātas gaļas inertas aizsarggāzes (N 2 ) iepakojumā, to uzglabājot pazeminātā temperatūrā +4±1 o C, derīguma termiņš ir 35 dienas Tatjana.Rakcejeva@llu.lv D 40 min apstrādāts 110 C temperatūrā; E 50 min apstrādāts 110 C temperatūrā; F 60 min apstrādāts 110 C temperatūrā; A 40 min apstrādāts 100 C temperatūrā; B 50 min apstrādāts 100 C temperatūrā; C 60 min apstrādāts 100 C temperatūrā; I 40 min apstrādāts 90 C temperatūrā; H 50 min apstrādāts 90 C temperatūrā; G 60 min apstrādāts 90 C temperatūrā; M 40 min apstrādāts 80 C temperatūrā. L 50 min apstrādāts 80 C temperatūrā; K 60 min apstrādāts 80 C temperatūrā Dzīvnieku valsts izejvielu pārstrāde un kvalitātes izvērtējums 35
Pētījumi no lauka līdz galdam 36
Daži rezultātu piemēri - publikācijas 37
Daži rezultātu piemēri produkti, tehnoloģijas 38
Daži rezultātu piemēri reģistrētas šķirnes, patenti Inarta Irbe 39
Daži rezultātu piemēri informatīvi pasākumi, dalība konferencēs 40
Nozīmīgākie rezultatīvie rādītāji* projektā PĀRTIKA 2010.-2013. gadā Rādītājs Plānots Projektā kopā t.sk. 2013. gadā Promocijas darbi aizstāvēti / izstrādes stadijā (aizstāvēšana paredzēta 2014. gadā) 6 2/7 2/7 Starptautiskas zinātniskās publikācijas 15 101 24 Monogrāfijas 3 6 2 Prezentācijas konferencēs 33 167 49 Patenti 7 11 2 Jaunie produkti 12 11 5 Tehnoloģijas, metodes, tehnoloģiskie risinājumi 23 23 15 *Aptuveni. Galīgais skaits vēl tiks precizēts. 41
42