RĪGAS BRĪVOSTAS VIDES PĀRSKATS GADAM

Transcript

1 RĪGAS BRĪVOSTAS VIDES PĀRSKATS GADAM Rīga, 2014

2 SATURS Tekstā lietoto saīsinājumu skaidrojumi 3 Ievads 4 1. Rīgas brīvostas vispārīgs raksturojums Ostas akvatorija Sauszemes teritorijas Termināļi un to darbības ekonomiskie rādītāji 6 2. Vides pārvaldība Rīgas brīvostā Rīgas brīvostas izstrādātie vides pārvaldības dokumenti un izvirzīto uzdevumu realizācija RBP sabiedriskās aktivitātes Vides riski un darbības to novēršanai Piesārņojošās darbības pārvaldība Rūpniecisko avāriju riska objekti Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā Darbību ar bīstamām vielām pārvaldība Vides kvalitāte Rīgas brīvostas teritorijā Monitoringa sistēmu raksturojums Gaisa kvalitāte Grunts un pazemes ūdeņu kvalitāte Virszemes ūdeņu kvalitāte Gultnes sedimentu kvalitāte Notekūdeņi un to apsaimniekošana Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošana Piesārņojuma kontrole Piesārņoto teritoriju sanācija Troksnis un vibrācija Aizsargājamās teritorijas un bioloģiskā daudzveidība Pielikums. A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas saņēmušo RBO uzņēmumu saraksts. 35

3 TEKSTĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMI DL GT HELCOM IMO ISO IVN ĪADT MK LVĢMC PM 10 PM 2,5 RBO RBP VPVB VVD RVP dabas liegums bruto tonnas vienība (no angļu valodas gross tonnage) Helsinku komisija Starptautiskā Jūrniecības organizācija (International Maritime Organization) Starptautiskā Standartizācijas organizācija (International Organization for Standardization) ietekmes uz vidi novērtējums īpaši aizsargājama dabas teritorija Ministru kabinets Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs daļiņas ar aerodiametra izmēru līdz 10 μm daļiņas ar aerodiametra izmēru līdz 2,5 μm Rīgas brīvosta Rīgas brīvostas pārvalde Vides pārraudzības valsts birojs Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde 3

4 IEVADS Rīgas brīvosta ir nozīmīgs posms globālajā un reģionālajā kravu transporta ķēdē un Baltijas jūras reģiona pasažieru satiksmes tīklā. Osta kā integrāla Rīgas pilsētas daļa pilnībā apzinās savu atbildību sociālajā un vides aizsardzības aspektā, tādēļ viena no Brīvostas darbības vadlīnijām ir augsta darbības efektivitāte un sniegto pakalpojumu kvalitāte. Lai vadītu un kontrolētu savu ietekmi uz vidi, Rīgas brīvostas pārvaldē ir ieviesta un tiek uzturēta vides pārvaldības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO prasībām. Rīgas brīvostas pārvalde darbojas saskaņā ar vides pārvaldības sistēmā apstiprināto vides politiku, kura tiek īstenota: samazinot ostas darbības un jauno attīstības projektu negatīvo ietekmi uz vidi, pastāvīgi pilnveidojot ostas pārvaldes sniegto pakalpojumu izpildes tehnoloģijas ar mazāku resursu patēriņu un saudzīgāku attieksmi pret vidi, nodrošinot normatīvajos aktos un citos saistošajos dokumentos noteikto vides aizsardzības prasību ievērošanu visās ostas pārvaldes struktūrvienību darbībās, paplašinot sabiedrības un ostas pārvaldes sadarbības partneru informētību par vides pārvaldības politiku, mērķiem un uzdevumiem, kā arī paveiktajiem darbiem vides aizsardzības jomā. Vides pārskata mērķis ir sniegt sabiedrībai informāciju par vides kvalitāti Rīgas brīvostā, tās izmaiņu tendencēm un plānotajiem pilnveides procesiem. 4

5 1. RĪGAS BRĪVOSTAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Rīgas brīvosta atrodas Rīgas pilsētas teritorijā pie Daugavas ietekas Rīgas līcī. Ostas akvatorijā ietilpst Daugavas lejtece apmēram 14 km garumā un Daugavas pietekas Buļļupe, Hapaka grāvis, Mīlgrāvis, Sarkandaugavas atteka un Audupe. Rīgas brīvostas teritorija aizņem ha lielu platību, kas sastāv no ha akvatorijas un ha sauszemes teritorijas. Ostai pieguļošās teritorijas veido vairāki blīvi apdzīvoti mikrorajoni Bolderāja, Daugavgrīva, Kundziņsala, Vecmīlgrāvis u.c. Ģeoloģiskā uzbūve nosaka to, ka ostas sauszemes teritorijas reljefs ir līdzens ar kritumu uz Daugavas krastu pusi. Teritorijā dominē smilts un grants nogulumi, kas ir pēdējā leduslaikmeta Latvijā ledāja kušanas ūdeņu nestie materiāli un Baltijas ledus ezera nogulumi. Hidrotehnisko būvju ietekmē Daugavas hidromorfoloģiskā struktūra ir pārveidojusies. Palienēs esošie sēkļi, pussalas un saliņas kļuvušas par pastāvīgām sauszemes teritorijām, kas izmantojamas apbūvei un citām ostas vajadzībām Ostas akvatorija 69% jeb ha no kopējās ostas platības aizņem ostas akvatorija. RBO ārējais reids Rīgas jūras līcī ir ha, savukārt, ostas iekšējie ūdeņi ha. Hidrotehniskās būves kuģu ceļš, kuģošanas kanāli un pieejas piestātnēm, krasta stiprinājumi, piestātnes, kuģu apgriešanās baseini, Austrumu (Mangaļsalas) un Rietumu (Daugavgrīvas) moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, kā arī navigācijas iekārtas un ierīces ir nodotas Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašumā. Rīgas brīvostā ir nodrošināta kuģu pieņemšana un apkalpošana pie piestātnēm ar kopējo garumu m. Galvenais kanāls kuģu ienākšanai Rīgas ostā no pieņemšanas bojas B līdz Pasažieru terminālim veido kuģu ceļu. Kuģojams ir arī kanāls Mīlgrāvja caurtecē un Sarkandaugavas kanāls. Kuģu apgriešanās baseini atrodas pie Eksportostas, Kundziņsalas, Sarkandaugavas, Rīnūžiem, Mīlgrāvja Sarkandaugavas, Krievu salas un Daugavgrīvas. Pieejas piestātnēm ir dažāda platuma un dziļuma, un tās ir izveidotas, lai nodrošinātu neapgrūtinātu kuģu kustību līdz piestātnei. Pie Rīgas brīvostā esošajām piestātnēm iespējams pārkraut ģenerālkravas, beramkravas un lejamkravas, izņemot jēlnaftu. Lai garantētu kuģu drošu kustību, Rīgas brīvostas akvatorijā regulāri tiek veikti gultnes padziļināšanas darbi Sauszemes teritorijas Rīgas brīvosta izvietota gar abiem Daugavas krastiem, tā aizņem aptuveni vienu piekto daļu Rīgas pilsētas teritorijas. Pilsētas un ostas attīstība notiek savstarpējā dinamiskā mijiedarbībā. Rīgas brīvostas teritorijai nav raksturīga stingri noteikta izmantošana atkarībā no apstrādājamo kravu vai uzņēmuma darbības veida lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi nav izvietoti 5

6 vienkopus, bet gan izkliedēti dažādos ostas rajonos. Liela daļa uzņēmumu strādā ar dažādām kravām, tāpēc šo uzņēmumu teritorijas ir klasificējamas kā jaukta tipa kravu termināļi. Jāuzsver, ka mainīgā ekonomiskā situācija ietekmējusi operatoru maiņu RBO, kā arī operatoru pārkrauto kravu veidu mainīgumu. Taču daudzprofilu pārvadājumu apkalpošanas iespējas ir Rīgas ostas priekšrocība, kas ļauj sekmīgi konkurēt ne tikai ar Latvijas, bet arī ar citām Baltijas jūras lielākajām ostām. Jūras kravu teritoriālais izvietojums 1. tabula Jūras kravu veids Daugavas labais krasts Daugavas kreisais krasts Kundziņsala Podrags Sarkandaugavas D Krēmeri Ģenerālkravas Jaunmīlgrāvja Z Krievu sala Daugavgrīva Vecmīlgrāvja DA Vecmīlgrāvja D Eksportosta* Beramkravas Andrejsala* Rīnūži Daugavgrīva Kundziņsalas DR Naftas produkti Sarkandaugava Jaunmīlgrāvis Rīnūži Sašķidrinātā gāze Krievu sala Rīnūži Krēmeri Jaukta tipa kravas Mangaļsala Krievu sala Daugavgrīva * teritorijas administratīvi atrodas ārpus RBO robežām, tomēr uzņēmumi, kas tajās darbojas, izmanto ostas infrastruktūru (piestātnes u.c.) Daugavas labais krasts ir ne tikai blīvāk apdzīvots, bet arī, kā redzams 1. tabulā, intensīvāk izmantots RBO uzņēmumu darbībām. Ostas teritorijā atrodas arī vairākas ostas funkciju veikšanai neizmantojamas teritorijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), atsevišķas mazdārziņu teritorijas, kā arī dzīvojamās apbūves teritorijas Kundziņsalā un Voleros. Mangaļsalā un Daugavgrīvā atrodas daļa no valsts nozīmes vēstures pieminekļa Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss teritorijas, Daugavgrīvā atrodas vietējas nozīmes vēstures pieminekļa Komētforts teritorija. RBO teritorijā ietilpst daļa dabas parka Piejūra teritorijas (Mīlestības saliņa) un dabas liegums Krēmeri. Rīgas brīvostas teritorija tieši robežojas ar dabas liegumu Vecdaugava un dabas parku Piejūra Termināļi un to darbības ekonomiskie rādītāji No Rīgas ostā ienākošajiem kuģu tipiem dominējošie ir sauskravu kuģi, kas nodrošina beramkravu un ģenerālo kravu pārvadājumus (skat. 2. tabulu). Jūras kravu apgrozījumam Rīgas ostā ir tendence katru gadu pieaugt, gadā sasniedzot 36,05 mlj. tonnu gadā vērojams neliels (1,6%) kopējais kravu apgrozījuma kritums (skat. 3.tabulu), kas saistīts Krievijas kravu novirzīšanu caur Krievijas ostām. 6

7 Rīgas brīvostā ienākušo kuģu skaits laika periodā no līdz 2013.gadam 2.tabula Apkalpoto kuģu skaits Kuģu tips Sauskravu kuģis Tankkuģis Pasažieru kuģis, prāmis Balkers Konteinerkuģis Pārējie* KOPĀ *roro tipa kuģi, refrižeratorkuģi Rīgas brīvostā pārkrauto kravu daudzums laika periodā no līdz 2013.gadam 3.tabula Pārkrauto kravu daudzums Kravas veids tūkst. t % tūkst. t % tūkst. t % Beramkravas 19970,4 58, ,4 60, ,7 60,8 Lejamkravas 7575,7 22,2 7772,8 21,6 7111,4 20,1 Ģenerālkravas 6526,0 19,2 6650,7 18,4 6781,6 19,1 KOPĀ 34072,1 100, ,9 100, ,7 100,0 Izvērtējot kuģu skaitu un to kravnesību (skat. 1.attēlu), var secināt, ka ienākušo kuģu kravnesība pieaug straujāk nekā ostā apkalpoto kuģu skaits. Šāda tendence novērojama jau vairāku gadu garumā, kā rezultātā Rīgas osta pēc kravu apgrozījuma saglabā līdera pozīciju starp Baltijas valstu ostām. 1.attēls. Ienākošo kuģu GT un pārkrauto kravu pieauguma dinamika attiecībā pret ostā ienākošo kuģu skaitu nosacītajās vienībās laika periodā no līdz 2013.gadam 7

8 Rīgas brīvostā gadā darbojās 34 stividorkompānijas, un to pārkrauto kravu struktūra kopumā nav būtiski nav mainījusies salīdzinot gadu, stabilas ir palikušas arī nozīmīgāko Rīgas brīvostā pārkrauto produktu pozīcijas (skat.2.attēlu). 2.attēls. Pārkrauto kravu struktūra (%) Rīgas brīvostā gadā 84% no ostas kravu apjoma apstrādāja desmit lielākās stividorkompānijas (skat. 3 attēlu). 3. attēls gada desmit lielāko uzņēmumu pēc kravu apjoma (tūkst. t) procentuālais sadalījums 8

9 2. VIDES PĀRVALDĪBA RĪGAS BRĪVOSTĀ Par vides kvalitāti Rīgas brīvostā atbildīga gan RBP, gan ostā strādājošie operatori. Starp RBP un nomnieku noslēgto zemes nomas līgumu nosacījumi paredz, ka nomnieka pienākums ir ievērot visas likumdošanas prasības attiecībā uz vides aizsardzību, t.sk. saņemt nepieciešamās atļaujas savai darbībai. RBP nodrošina regulāru visas Rīgas brīvostas teritorijas apsekošanu dabā, savas kompetences ietvaros novērtējot zemes un piestātņu nomas līgumu nosacījumu izpildi un normatīvo aktu prasību ievērošanu. Operatoriem, kas veic darbību RBO teritorijā Valsts vides dienestā ir jāsaņem atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai. Par atļauju nosacījumu izpildes kontroli ir atbildīgs Valsts Vides dienests Rīgas brīvostas izstrādātie vides pārvaldības dokumenti un izvirzīto uzdevumu realizācija Rīgas brīvostas pārvaldē ir ieviesta un tiek uzturēta kvalitātes vadības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO 9001 un vides pārvaldības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO prasībām. Uzņēmums Bureau Veritas Latvia, kas ir viens no līderiem pasaulē atbilstības novērtējuma atbilstības pakalpojumu sniegšanā, veic vides pārvaldības sistēmas uzraudzības auditus un pārsertifikāciju gadā, pēc apstiprināšanas Ostu padomē, ir stājusies spēkā Rīgas brīvostas Attīstības programma gadam (Attīstības programma pieejama Rīgas brīvostas mājas lapā internetā uncategorised/993attistibasprogramma.html) RBP valde apstiprināja grozījumus Attīstības programmā. Neskatoties uz to, ka Attīstības programmai netika piemērots stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, RBP investēja līdzekļus un nodrošināja līdzvērtīgu ietekmes novērtējumu, lai pārliecinātos, ka Attīstības programmas ieviešanas procesā tiktu ņemti vērā visi vides un sociāla rakstura apsvērumi (Attīstības programmas Vides pārskats pieejams Attīstības programmas Vides pārskata ietvaros izstrādāts Vides pārvaldības plāns (VPP), kura mērķis ir noteikt stratēģiska līmeņa ietekmes uz vidi mazināšanas un vides monitoringa pasākumus saistībā ar būtiskākajām ostas attīstības projektu radītajām ietekmēm. Attīstības programmas ietvaros izstrādāts Rīgas brīvostas Attīstības programmas Rīcības plāns Rīcības plāns ir strukturēts atbilstoši programmā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem. Rīcības plānā iekļautas konkrētas darbības Attīstības programmā izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai. Reizi gadā tiek veikta Rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes kontrole. Pārskats par Rīcības plāna izpildi tiek iesniegts izskatīšanai Rīgas brīvostas valdei. Rīcības plāna ietvaros 2013.gadā veikto pasākumu atspoguļojums apkopots 4.tabulā 9

10 Viens no stratēģiskajiem mērķiem ir samazināt ostas darbības un jauno attīstības projektu radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Mērķa sasniegšana ietver sekojošas darbības: ietekmes uz vidi mazināšanas darbības; vides monitoringa darbības; darbības vides piesārņojuma novēršanai. Šī mērķa realizācijai jānodrošina, ka samazināsies naftas noplūžu un piesārņojuma gadījumu skaits gadā, samazināsies sūdzību skaits par ostas darbību no sabiedriskajām organizācijām un iedzīvotājiem, tiks saglabāta bioloģiskā daudzveidība īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, tiks veikts piesārņojuma monitorings, palielināsies to piestātņu skaits, kas nodrošina krasta elektroapgādi, palielināsies to termināļu un ostas klientu skaits, kas ir ieviesuši vides pārvaldības sistēmu un kam piešķirti sertifikāti, ostas attīstības projektiem tiks veikta ietekmes visi novērtējuma procedūra. Vides pārvaldības dokumenti tiek aktualizēti katru gadu, ņemot vērā gan esošo vides stāvokli un monitoringa rezultātus, gan sasniegtos mērķus. Balstoties uz aktuālajiem prioritārajiem vides aspektiem, tiek apstiprināti veicamie pasākumi un plānots vides projektu gada budžets. Gan Rīgas brīvostas vides politika, mērķi un uzdevumi, gan Vides pārvaldības plāna un Rīcības plāna pasākumi ir būtiskākie aspekti, izvērtējot jaunu projektu pieteikumus un plānojot jaunas aktivitātes ostas teritorijā. 10

11 RBP īstenotās Attīstības programmas Rīcības plānā paredzētās darbības un to realizācija 2013.gadā 4. tabula Plānotie pasākumi Piesārņotās vietas (bijušās AS "Bolderāja" attīrīšanas iekārtas) statusa maiņas LVĢMC reģistrā procesa veikšana Biotehniskie pasākumi DL "Krēmeri" (ūdensputnu populācijas saglabāšana) Sasniegtie rezultāti gadā veikta teritorijas papildus izpēte, plānotie pasākumi tiks turpināti 2014.gadā. Darbi gadā netika veikti, plānotie pasākumi tiks turpināti gadā. Putnu monitorings Biotehniskie pasākumi Mīlestības salas iekšējā ezeriņā pozitīvus rezultātus nav devuši, DL Krēmeri ir panākts pozitīvs rezultāts, Žurku salā kā putnu ligzdošanai traucējošs tiek atzīmēts arvien pieaugošais nemiera faktors, kas saistīts ar jaunu tehnisko objektu izvietošanu salā un tās tuvumā. Piekrastes morfoloģisko procesu uzraudzība, pētījumi Veikts ietekmes novērtējums par Daugavas sedimentu bioloģisko kvalitāti un ekotoksikoloģiskajām izpausmēm Rīgas jūras līča un Daugavas pārejas ūdeņos. Pētījumā secināts, ka Daugavas un Rīgas līča sedimentu un to elutriātu biotestēšanas rezultāti neliecina par statistiski ticamu testēto sedimentu toksiskumu. Rīgas brīvostas teritorijas grunts un gruntsūdens piesārņojuma kompleksā izpēte un monitoringa urbumu ierīkošana Veikti grunts un gruntsūdeņu izpētes darbi SIA AGA teritorijā Rīgā, Flotes ielā 9, SIA JTB Truck Service teritorijā Daugavgrīvas šosejā 4b. SIA KS Terminal un tai piegulošajā teritorijā, Zilā ielā 22. Monitoringa aku uzturēšana un gruntsūdeņu kvalitātes Veikts gruntsūdens monitorings 299 novērošanas akās, iegūta informācija par gruntsūdens mērījumu veikšana Gaisa piesārņojuma izplatības modelēšana Rīgas brīvostas teritorijā un gaisa mērījumu rekomendāciju sagatavošana (izvietojums un kontrolējamo vielu noteikšana) kvalitātes izmaiņām Izstrādāts pētījums Gaisa piesārņojuma izplatības modelēšana Rīgas brīvostā. Sniegtas rekomendācijas piemērotāko monitoringa staciju iekārtu izvēlē, kā arī sniegti priekšlikumi gaisa kvalitātes monitoringa staciju un meteoroloģisko staciju izvietošanai Rīgas brīvostas robežojošā teritorijā. Gaisa kvalitātes mērījumu veikšana Nodrošināti nepārtraukti mērījumi (cietās daļiņas PM 10 ) divās monitoringa stacijās Vecmīlgrāvī, Gāles ielā 2 un Voleros, Voleru ielā 2. 11

12 Divu meteoroloģisko staciju uzstādīšana Rīgas brīvostas teritorijā Vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas Sarkandaugavā atbalsta pasākumu nodrošināšana Bīstamo un piesārņojošo kravu terminālu monitorings (radionuklīdu identifikācijas spektrometra iegāde) Attīstīt un uzturēt vienotu ūdens piesārņojuma monitoringa sistēmu Iegādāties pārvietojamo degvielas izgarojumu koncentrācijas noteikšanas detektoru Pārvaldes ēku un tām pieguļošo teritoriju apsaimniekošana ar videi draudzīgiem Eko līdzekļiem, lai samazinātu ķīmisko līdzekļu radīto negatīvo ietekmi uz vidi Plānots uzstādīt gadā Uz trīspusējā sadarbības līguma (Valsts Vides dienests Rīgas dome Rīgas brīvostas pārvalde) pamata tiek turpināts darbs pie Latvijas Šveices sadarbības programmas ietvaros realizētā Sarkandaugavas vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācijas projekta gadā sekmīgi tika pabeigts pilotprojekts, uzsākta teritorijas attīrīšana, kā arī uzsākts darbs pie projekta nākamās kārtas organizatoriskajiem pasākumiem un iepirkuma procedūras. Iegādāts RIID EyeGN tipa radionuklīdu identifikācijas spektrometrs, kuru paredzēts izmantot Ostas kontroles nodaļas inspektoru darbā. Izveidota un tiek uzturēta naftas noplūžu reģistrācijas sistēma (7 reģistrējošās stacijas, 6 no tām Daugavā pie termināļiem, 1 pie Vanšu tilta) ostas akvatorijā. Iegādāti detektori, ar kuriem iespējams kontrolēt gaistošo organisko savienojumu koncentrāciju produktu pārkraušanas un uzglabāšanas laikā, tajā skaitā bīstamās kravas saturošo konteineru, cisternkonteineru, pārvietojamo tilpņu vai treileru ārējo stāvokli, lai konstatētu acīmredzamus bojājumus vai noplūdes pazīmes. Uzsākta pāreja uz videi draudzīgas bionoārdošās, bez hlora, amonjaka un gaistošiem organiskiem komponentiem sadzīves ķīmijas izmantošanu. 12

13 2.2. RBP Sabiedriskās aktivitātes Rīgas brīvostas pārvalde ir vairāku starptautisku organizāciju biedrs un dalība šajās organizācijās sniedz svarīgu informāciju par ostu attīstības tendencēm pasaulē, veicina Rīgas brīvostas starptautisko publicitāti un nodrošina informācijas un pieredzes apmaiņu. Pārvaldes darbinieki aktīvi darbojas vairāku starptautisko organizāciju komitejās, kas sniedz iespēju netieši piedalīties nozarei svarīgu lēmumu pieņemšanā un Rīgas ostas interešu aizstāvībai starptautiskā līmenī. Brīvostas pārvalde aktīvi sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām Starptautisko ostu asociāciju IAPH (International Association of Ports and Harbours), Baltijas ostu organizāciju BPO (Baltic Ports Organization) un Eiropas Kruīzu organizāciju (Cruise Europe Organization). RBP darbojas arī IACP (International Association of Cities and Ports) un ESPO (European Sea Ports Organization) Vides aizsardzības komitejā, kurā tiek apspriesti aktuālie vides jautājumi gada RBP organizēja Baltijas jūras reģiona ostu vadības pārstāvju un Rīgas ostas uzņēmēju tikšanos. Pasākums norisinājās Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā. Baltijas jūras reģiona ostu pārstāvji stādīja jūras akmeni, lai stiprinātu Baltijas valstu ostu sadarbību un panākumus, lai nodotu vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī, lai akcentētu vides aizsardzības aktualitāti. Pasākumā piedalījās Rīgas, Tallinas, Klaipēdas, Ventspils, Liepājas un Kaļiņingradas ostu vadības pārstāvji gada aprīlī pēc Vecmīlgrāvja apkaimes biedrības iniciatīvas tika rīkota tikšanās, kurā piedalījās Sarkandaugavas, Kundziņsalas un Mežaparka biedrību un Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji. Šī bija pirmā plašāka mēroga tikšanās par vides jautājumiem, īpaši vēršot uzmanību jautājumam par smaku izplatību un to rašanās cēloņiem. Sadarbībā ar Vecmīlgrāvja attīstības biedrību realizēts projekts Mūsu Osta 2013 ar mērķi veicināt sadarbību un savstarpēju izpratni ar ostas apkaimes iedzīvotājiem. Sadarbības ietvaros realizēti pasākumi: Mīlgrāvja krastmalas svētki; Ziemeļblāzmas bērnu svētki; akcija,,mūsu ostas svētki 3 ; Sniega un ledus svētki u.c. Pasākumi tika plaši apmeklēti Mīlgrāvja krastmalas svētkus, kas norisinājās 2013.gada jūnijā, apmeklēja aptuveni 5000 Rīgas iedzīvotāju un viesu. Veiksmīgās sadarbības ietvaros atjaunotajā Ziemeļblāzmas kultūras pilī izveidota informatīva telpa, kas veltīta Rīgas ostai. Maija beigās RBP atklāja rekonstruēto skvēru Vecmīlgrāvī, Meldru ielā. Projekta ietvaros izbūvēti gājēju celiņi, tostarp gar pašu Daugavas krastu, iekārtots mūsdienīgs 13

14 4.attēls. Trešo Mīlgrāvja krastmalas svētku apmeklētāji. Galvenā skatuve. bērnu rotaļu laukums. Bērnu laukuma centrā izvietots stilizēts kuģis ar mastiem, kapteiņa kabīni un klāju. Šie elementi teritorijai ir kā atrašanās vietas atpazīšanas zīme osta. 5.attēls. Vecmīlgrāvja skvēra atklāšana. Starptautiskās regates The Tall Ships Races 2013 ietvaros Kronvalda parkā notika Rīgas Brīvostas festivāls. Pasākuma ietvaros tika piedāvāta plaša izklaides programma gan ģimenēm ar bērniem (eksperimenti kopā ar zinātkāres centru Zili brīnumi, radošā darbnīca ar portālu Mammām un tētiem, spēles no biedrības Cita Rīga un zīmējumu teātris ar Vari Klausītāju), gan sportiskās aktivitātes jahtu komandām (Kanāla regate, virves vilkšanas sacensības). 14

15 Ikgadējo Ostas svētku ietvaros Rīgas iedzīvotājiem un to viesiem tika piedāvāts plašs pasākumu un izklaižu klāsts, kuru starpā bija Koncerts uzvedums Brīnumskapis, 2013.gada Ielu mūzikas diena, Diennakts basketbola turnīrs, Kanāla regate un sadarbībā ar Rīgas Pašvaldības Kultūras iestāžu apvienību svētku dalībniekiem tika sniegta iespēja baudīt pasākuma noslēguma koncertuzvedumu krastmalā pie Rīgas pils. Jau otro gadu sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru Communications & Strategies notiek skolēnu un studentu radošo ideju konkurss ar mērķi iesaistīt studentus un skolniekus ostas ideju bankas papildināšanā gadā Osta pilsētai ir ieguvusi plašu atpazīstamību un konkursam pieteicās 262 jaunieši, kas ir uz pusi vairāk kā gadu iepriekš gadā konkursam pieteicās ne tikai jaunieši no Rīgas, bet arī Valmieras, Jēkabpils, Jersikas, Ogres, Salaspils, Kuldīgas, Jaunpiebalgas, Varakļāniem. 6.attēls. Konkursa Osta pilsētai dalībnieki un žūrija. Sadarbībā ar Rīgas brīvostas floti Muzeju nakts 2013 pasākumu apmeklētajiem tika dota iespēja apmeklēt ledlauzi Varma. Nordea Rīgas Maratona laikā, kad Vanšu tiltu šķērsoja aptuveni cilvēku, Rīgas Brīvostas Flotes velkoņi demonstrēja krāšņas piruetes gadā Apgāds Zvaigzne ABC izdeva pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem paredzētu grāmatu Ahoi! Plūdi Daugavā ar pazīstamā latviešu bērnu rakstnieka Jura Zvirgzdiņa tekstu un mākslinieka Alekseja Naumova ilustrācijām. Stāstā tika ietverti elementi, kas apraksta RBP darbību un pienesumu pilsētas izaugsmē. 15

16 7.attēls gada Nordea Rīgas maratons. Tradicionāli RBP aktīvi piedalījās Lielās talkas organizatoriskajā koordinācijā Rīgas brīvostas teritorijā un Lielās talkas publicitātes nodrošināšanā. Lielā talka ir kļuvusi par neatņemamu RBP gada notikumu gadā RBO teritorijā noorganizētas 8 ekskursijas, tai skaitā arī tradicionālās ekskursijas skolēniem Vides riski un darbības to novēršanai Lai maksimāli labi sagatavotos iespējamiem negadījumiem un avārijas situācijām, kas varētu rasties personāla kļūdas, aprīkojuma bojājumu, ugunsgrēka, ekstrēmu laika un dabas apstākļu vai ļaunprātīgas rīcības (terorisms) dēļ, vispirms tiek apzināti visi riska objekti. Riska objektiem identificē iespējamās avārijas, novērtē to sliktākos iespējamos scenārijus, lai noteiktu nepieciešamās drošības zonas, kas, ievērojot īpašas prasības, var palīdzēt izvairīties no upuriem un lieliem zaudējumiem, t.sk. vides piesārņojuma, jebkurā no iespējamām avārijām. Pamatojoties uz avāriju un to iespējamā mēroga novērtējumu, tiek sagatavoti nepieciešamie resursi avārijas un tās radīto seku novēršanai, samazināšanai un likvidēšanai. Par pietiekamu resursu esamību, to pieejamības un lietošanas kompetencēm, atbildīgo darbinieku informētību regulāri pārliecinās teorētiskās mācības un praktiskos treniņos. Avārijas novērst vai būtiski samazināt iespējams tikai stingri ievērojot obligātos uzraudzības, brīdināšanas, u.c. kontroles un tehniskos pasākumus, ko paredz ar bīstamajām vielām/maisījumiem strādājošo uzņēmumu darbības noteikumi Piesārņojošās darbības pārvaldība Daļa Rīgas ostā veiktās saimnieciskās darbība norisinās pilsētas vēsturiskā centra, blīvi apdzīvotu un aizsargājamo dabas teritoriju tuvumā, tāpēc ir būtiski izvērtēt 16

17 plānoto darbību un realizējamo projektu ietekmes sekas. Objektiem ar iespējamu ievērojamu ietekmi uz vidi tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, lai pēc iespējas agrākā projektēšanas etapā identificētu iespējamās ietekmes uz vides un cilvēku veselību un paredzētu pasākumus vai tehnoloģijas to novēršanai vai samazināšanai. Ietekmes uz vidi novērtējumā tiek izvērtēti ar konkrēto projektu saistītie vides aspekti, darbības negatīvās ietekmes samazināšanai un labākās pieejamās tehnoloģijas paredzētās darbības realizācijai. Pēc ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras pabeigšanas paredzētajai darbībai, pirms tās realizēšanas, jāsaņem Rīgas domes un Rīgas brīvostas pārvaldes akcepts. RBO realizējamo projektu IVN procedūras statuss 5. tabula Nr.p. k Projekta nosaukums, realizētājs Tērauda liešanas ceha rekonstrukcija, AS Rīgas kuģu būvētava Naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa rekonstrukcija un tumšo naftas produktu noliešanas no dzelzceļa vagoncisternām estakādes būvniecība, A/S B.L.B. Baltijas termināls Piestātnes LP 27 rekonstrukcijai, paredzot jaunas piestātnes būvniecību, SIA BMPL * izdevējiestāde ir VPVB Datums Procedūra (informācija) Piemērota IVN procedūra Pabeigta ziņojuma aktualizētā versija Piemērota IVN procedūra Izsniegta programma * IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana Piemērota IVN procedūra Darbības pieteicējs atteicies no pieteiktās rekonstrukcijas ieceres tālākās virzības Saņemts VPVB atzinums RBP realizē ostas infrastruktūras un teritorijas attīstības projektus, kuru plānošanā un realizācijā stingri ņemti vērā ietekmes uz vidi aspekti. Rīgas brīvostas pārvalde iznomā zemi saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmējsabiedrībām. Par vides stāvokli iznomātajās teritorijās ir atbildīgi tur strādājošie uzņēmumi, uzņēmumu darbību kontrolē vides institūcijas, tajā skaitā VVD Lielrīgas RVP. Zemes nomas nosacījumu izpildi, tajā skaitā attiecībā uz vides prasību ievērošanu, savas kompetences ietvaros kontrolē arī Rīgas brīvostas pārvalde. Uzņēmumu saraksts, kuri saņēmuši atļaujas A un B piesārņojošās darbības veikšanai, apkopots 1. pielikumā. Atļauja ir administratīvs akts, kas atļauj veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārta vai tās daļa funkcionē atbilstoši vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos un pašā atļaujā noteiktajām prasībām, tajā skaitā nosakot arī gaisa un ūdens monitoringa veikšanas nosacījumus un ievērojamās normas, kā arī atkritumu apsaimniekošanas nosacījumus. 17

18 Rūpniecisko avāriju riska objekti RBO teritorijā atrodas 5 uzņēmumi (skat. 6. tabulu), kuriem saskaņā ar MK noteikumu (ar grozījumiem, kuri izdarīti līdz ) Nr. 532 Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem 14. punkta prasībām ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma (RANP). Uzņēmumi RBO teritorijā, kuriem ir izstrādāts RANP 6.tabula Nr.p.k. Uzņēmums Adrese Bīstamās vielas SIA AGA, Bolderājas Skābeklis, acetilēns, propāns un 1. Flotes ielā 9, Rīgā gāzu uzpildes stacija citas bīstamas vielas 2. SIA VL Bunkerings Tvaika iela 68, Rīga Naftas produkti SIA Woodison Terminal SIA VEXOIL Bunkering 5. SIA OVI Tvaika iela 39, Rīga Atlantijas iela 27, Rīga Tvaika iela 35 un 37A, Rīga Naftas produkti Naftas produkti Naftas produkti RBO teritorijā izvietoti 8 uzņēmumi (skat. 7. tabulu), kam saskaņā ar MK noteikumu Nr. 532 Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem 15. punkta prasībām ir izstrādāts drošības pārskats un civilās aizsardzības plāns. Uzņēmumu, kuriem izstrādāts RANP un drošības pārskats, izvietojums Rīgas brīvostas teritorijā parādīts 8.attēlā. Uzņēmumi RBO teritorijā, kuriem ir izstrādāts drošības pārskats kopā ar civilās aizsardzības plānu 7.tabula Nr.p.k. Uzņēmums Adrese Bīstamās vielas 1. SIA Alpha Osta Atlantijas iela 35, Rīga Minerālmēsli 2. AS B.L.B. Baltijas Termināls Ezera iela 22, Rīga Naftas produkti 3. SIA Statoil Fuel & Retail Latvia Laivinieku iela 7, Rīga Naftas produkti 4. SIA Latvijas propāna gāze Zilā iela 20, Rīga Propāns butāns 5. SIA T2 Terminal Tvaika iela 7k1, Rīga Naftas produkti 6. SIA Naftimpeks Laivinieku iela 11, Rīga Naftas produkti 7. SIA Neste Latvija Laivinieku iela 5, Rīga Naftas produkti 8. SIA Riga fertilizer terminal Kundziņsala, Rīga Minerālmēsli Veicot RANP vai drošības pārskatu (un civilās aizsardzības plānu) izstrādi, tiek modelēti iespējamo rūpniecisko avāriju scenāriji, un, vadoties pēc iegūtajiem datiem, pilsētas teritorijas plānojumā tiek iekļautas drošības zonas. Drošības zonas un to platums katram no paaugstināta riska objektiem ir atzīmēts teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas aprobežojumi. Apbūves noteikumi katrā šajā zonā paredz īpašus un individuālus nosacījumus un ierobežojumus teritorijas izmantošanai. 18

19 8.attēls. Avārijas un riska objektu izvietojums Rīgas brīvostas teritorijā. Apzīmējumi: Rīgas brīvostas robeža Uzņēmumi, kuriem ir izstrādāts RANP Uzņēmumi, kuriem ir izstrādāts drošības pārskats Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā Pamatojoties uz MK (ar grozījumiem ) noteikumu Nr. 82 Tipveida prasības, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos prasībām, gada 16. decembrī ir apstiprināts Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā. Lai Darbības plāns nezaudētu savu aktualitāti, tas tiek katru gadu aktualizēts un nosūtīts plāna realizācijā iesaistītajām organizācijām. 19

20 Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā nosaka avārijas situācijas izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības kārtību, kā arī akvatorijas piesārņojuma likvidācijas pasākumu secību piesārņojuma gadījumā. Plānā, balstoties uz situācijas analīzi, izvirzītas prioritātes un noteikta secība, kādā veicami pasākumi piesārņojuma likvidācijai. RBP Ostas policijas Operatīvās vadības nodaļa nodrošina un koordinē avārijas situācijas izziņošanu, informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem. Ir izveidots diennakts tālrunis, pa kuru jebkurš aculiecinieks var ziņot par pamanītu piesārņojumu vai ārkārtas situāciju RBO teritorijā. Darbības plāna mērķis ir izvairīties no potenciāli iespējamā bīstamo naftas un ķīmisko produktu piesārņojuma Rīgas brīvostas akvatorijā vai vismaz mazināt tā apmērus. Viens no uzdevumiem, lai sasniegtu plāna mērķi, ir regulāri organizēt teorētiskās un praktiskās apmācības gada oktobrī Rīgas brīvostas teritorijā Darbības plāna ietvaros tika organizētas piesārņojuma seku likvidācijas mācības, bet decembrī MSC STORM rīkotas apmācības Bīstamo un piesārņojošo kravu drošības inspektors Darbību ar bīstamām vielām pārvaldība MK (grozījumi ) noteikumi Nr Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās nosaka prasības, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostā kā arī minēto prasību ievērošanas kontroli. Rīgas brīvostā pārkrautās bīstamās kravas ir praktiski visas lejamkravas un ķīmiskās kravas, savukārt no beramkravām tie ir minerālmēsli. Bīstamo kravu pārkraušanas apjomi atspoguļoti 9. attēlā. Galvenās bīstamo pārkraujamo un uzglabājamo vielu īpašības viegli uzliesmojošas, īpaši viegli uzliesmojošas, degošas, sprādzienbīstamas, bīstamas videi, pie noteiktas tvaiku koncentrācijas kaitīgas veselībai. RBO uzņēmumos, kas ražo ķīmiskus maisījumus, piemēram, SIA Vega Stividors (autokosmētika), SIA Statoil Fuel & Retail Latvia (terminālī sagatavo degvielu ar biopiedevām), SIA VL Bunkerings (biodīzeļdegvielas ražošanas procesā izmanto metanolu un nātrija hidroksīdu) u.c. arī notiek darbības ar bīstamiem produktiem. Potenciālie naftas produktu un ķīmisko vielu noplūdes avoti lejamkravu termināļos sauszemē ir rezervuāri, dzelzceļa un autocisternu noliešanas iekārtas (estakādes, sūkņu stacijas), produktu transportēšanas cauruļvadi. Bīstamo vielu noplūdes piestātnes tuvumā vai no kuģiem var radīt arī virszemes ūdeņu piesārņojumu. Naftas vai ķīmisko vielu piestātne un terminālis nedrīkst uzsākt savu darbību, pirms VVD nav apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā. Šie darbības plāni vērsti tieši uz noplūdes novēršanu un samazināšanu, kas var piesārņot virszemes ūdeņus. Rīcību noplūdes gadījumā uz sauszemes reglamentē uzņēmumu RANP vai drošības pārskati un civilās aizsardzības plāni. 20

21 9. attēls. Rīgas brīvostā pārkrauto bīstamo kravu dinamika laikā no līdz gadam. Rīgas brīvostas noteikumi paredz, ka naftas produktu un kaitīgo šķidro lejamkravu pārkraušanas piestātnēs kravas operācijas notiek saskaņā ar šo termināļu ekspluatācijas noteikumiem. Pirms kravas operāciju uzsākšanas visi naftas tankkuģi un ķīmisko produktu tankkuģi ar piesārņojošām, kaitīgām šķidrajām lejamkravām ir ierobežoti ar bonām. Naftas un ķīmisko produktu pārkraušanas piestātne ir apgādāta ar absorbentu, kas nodrošina vismaz pusi no teorētiski iespējamā noplūdušā piesārņojuma apjoma absorbēšanu, un skimmeri, kā jauda nav mazāka par 20 m 3 /h. Par minēto prasību izpildi pilnībā ir atbildīgs piestātnes vai termināļa lietotājs. Darbības ar bīstamiem maisījumiem RBO tiek uzraudzītas 3 līmeņos. Latvijas Jūras administrācija veic pirmā līmeņa uzraudzību jeb vispārēju pārraudzību attiecībā uz bīstamo un piesārņojošo kravu aprites prasību ievērošanu ostās, kā arī pārbaudes uz kuģiem. 2. līmenī Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policija savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu, nodrošina personu, transporta līdzekļu un kravu kustības kontroli ostas teritorijā un šķērsojot ostas teritorijas sauszemes robežu, kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, piedalās ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanas organizēšanā, kontrolē Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā, kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem, nodrošina ostas teritorijas sauszemes robežas kontroli, atbilstoši kompetencei nodrošina ostas iekšējo ūdeņu/ akvatorijas kontroli, nodrošina personu un sabiedrības drošību. Ostas policijas inspektori RBO komersantu teritorijās gadā īstenojuši 84 bīstamo un piesārņojošo kravu aprites pārbaudes 29 uzņēmumos, kurās atklāta

22 dažāda rakstura neatbilstības. RBO teritorijā tiek veikts arī infrastruktūras un kravu radiācijas monitorings gadā veiktas 120 pārbaudes, neskaitot stacionāro radiācijas kontroles iekārtu datus, kas tiek uzskaitīti atsevišķi. Īstenotas 132 privāto piestātņu pārbaudes un 85 dokumentācijas pārbaudes, lai konstatētu atbilstību Civilās aizsardzības likumam. 10.attēls. Bīstamo un piesārņojošo kravu terminālu izvietojums Rīgas brīvostas teritorijā Konstatējot neatbilstību, tā tiek identificēta, notiek pārrunas ar attiecīgā uzņēmuma atbildīgo personu un organizētas ārpuskārtas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka neatbilstība ir novērsta. Tā gadā RBO uzņēmumiem ir sniegtas 48 konsultācijas civilās aizsardzības un citās jomās. Šāda pieeja ir devusi ievērojamus pozitīvus rezultātus ir panākta sapratne no RBO uzņēmumu puses, kā arī novērstas neatbilstības kravu kraušanas mehānismu, aprīkojuma un ugunsdrošību sistēmu pārbaužu nodrošināšanā, kā arī nepieciešamo ugunsdzēsības resursu sagādē u. tml. 22

23 Visas pārbaudes tiek organizētas tā, lai neaizkavētu kravu pārkraušanu, neradītu kuģu un termināļu dīkstāves. Ar šīm preventīvajām darbībām tiek novērsti visi riski, ko iespējams priekšlaicīgi identificēt. Ostas komersants (3. līmenis), kurš iesaistīts bīstamo un piesārņojošo kravu apritē, ir atbildīgs par kravas drošību, kā arī par kravu apritē iesaistīto darbinieku drošību un veselības aizsardzību. Katram šādam ostas komersantam jānorīko persona, kura ir atbildīga par kravas operācijām ar bīstamām un piesārņojošām kravām gada septembrī Rīgas brīvostas teritorijā sadarbībā ar Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības dienestu, tika organizētas mācības, kurās inscenēja pasažieru autobusa avāriju un ķīmiskās vielas noplūdi. Mācības tika rīkotas ar Eiropas struktūrfondu finansiālu atbalstu. To laikā Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Rīgas ostas atbildīgie dienesti ne tikai pārbaudīja darbinieku gatavību un kompetenci, bet arī pārliecinājās par iesaistīto dienestu operatīvu iekļūšanu ostā un visu dienestu saskaņotu rīcību. Saistībā ar Riga Fertilizer terminal darbības uzsākšanu, kas ir paaugstinātas bīstamības objekts, ir veiktas ārpuskārtas apsekošanas un saņemts slēdziens, par termināla tehnoloģiskajiem risinājumiem un potenciālo kravu no vides drošības aspektiem. Slēdziens par potenciālās kravas amonija nitrāta fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām apliecina, ka minētais kravu veids ir ar zemu detonācijas iespēju, kā arī terminālis ir aprīkots ar modernākajām drošības sistēmām, kas paredz un izslēdz jebkurus riskus, kas saistīti ar temperatūras kāpšanu, putekļu rašanos un citiem drošības jautājumiem. RBO uzņēmumos notiek darbības ne tikai ar bīstamām ķīmiskām vielām, bet arī bīstamām iekārtām. Bīstamās iekārtas ir iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības, piemēram, bīstamo lejamkravu uzglabāšanas rezervuāri, cauruļvadi, katlu iekārtas u.c. Visas bīstamās iekārtas tiek reģistrētas reģistrā, ko veic sertificētas inspicēšanas institūcijas A/S Inspecta, SIA TǗV Nord Baltik vai SIA LRTDEA. Bīstamās iekārtas tiek regulāri pārbaudītas, lai garantētu to lietošanas drošību. 23

24 3. VIDES KVALITĀTE RĪGAS BRĪVOSTAS TERITORIJĀ 3.1. Monitoringa sistēmu raksturojums Lai novērtētu esošo vides kvalitāti RBO teritorijā un tās iespējamās izmaiņas noteiktā laika periodā, tiek veikts gaisa, gruntsūdens, gultnes sedimentu (izlases veidā), kā arī putnu monitorings ĪADT. Rīgas brīvostas teritorijā pie Daugavgrīvas bākas ir uzstādīta automātiska meteoroloģisko novērojumu stacija. Stacijā tiek mērīti šādi parametri redzamība, ūdens temperatūra, vēja ātrums un virziens, relatīvais mitrums, gaisa temperatūra, atmosfēras spiediens un nokrišņu daudzums. Stacija raksturo meteoroloģisko situāciju RBO piekrastes teritorijās un tās dati var tikt izmantoti uzņēmumu ietekmes uz gaisa kvalitāti analīzē. Gaisa kvalitātes monitoringa stacijas ir izvietotas abos Daugavas krastos. Viena atrodas Vecmīlgrāvī, Gāles ielā 2 (Daugavas labais krasts), otra Voleru ielā 2 (Daugavas kreisais krasts). Stacijas uzstādītas ar mērķi kontrolēt cieto daļiņu PM 10 (putekļu) koncentrāciju vidē. Ikmēneša pārskati ir publiski pieejami RBP mājas lapā. Gruntsūdens monitorings. Grunts un gruntsūdeņu izpēte RBO teritorijā tika uzsākta gadā, kad tika ierīkotas pirmās gruntsūdens monitoringa akas gadā gruntsūdens monitorings tika veikts 171 monitoringa akā Daugavas labajā krastā un 128 akās Daugavas kreisajā krastā. Putnu sugu daudzveidības monitorings. Mīlestības saliņas, Žurku salas un dabas lieguma,,krēmeri bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai tiek pievērsta liela RBP uzmanība. Lai novērtētu šajās teritorijās ligzdojošo putnu populāciju stāvokli un izvērtētu veikto biotehnisko pasākumu efektivitāti, jau vairākus gadus RBP organizē šo teritoriju apsekošanu un monitoringu. Putnu sugu daudzveidības monitoringu saskaņā ar Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas brīvostas pārvaldes noslēgto līgumu veic LU Bioloģijas institūts. Speciālisti konstatējuši, ka biotehniskie pasākumi (mākslīgās salas, plosts) Mīlestības salas iekšējā ezeriņā pozitīvus rezultātus nav devuši. Žurku salā pieaugošais nemiera faktors ar katru gadu tajā tiek ieviesti arvien jauni tehniskie objekti, kas liecina par biežāku cilvēka uzturēšanos tajā neapšaubāmi, negatīvi ietekmē šīs salas kā putnu ligzdošanas vietas nozīmi. Pēc biotehnisko pasākumu veikšanas panākts pozitīvs efekts DL Krēmeri gadā daļēji saglabājusies izveidojusies vēl viena lielo ķīru kolonija, pieaudzis arī kopējais ligzdojošo lielo ķīru skaits, kā arī parādījušies citu sugu ūdensputni. Diemžēl bridējputnu skaits ir samazinājies Gaisa kvalitāte Galvenie gaisa piesārņojuma avoti RBO teritorijā ir beramkravu un lejamkravu pārkraušanas un uzglabāšanas procesi, kuģu dzinēju radītās emisijas, uzņēmumu lokālo katlumāju un autotransporta līdzekļu radītās emisijas. Šo darbību rezultātā atmosfērā tiek emitēti dažādi smakas veidojošie ķīmiskie savienojumi, kā arī cietās daļiņas (putekļi). 24

25 Būtiski ir atzīmēt to, ka ostas teritorija ir darba vide, uz kuru nav attiecināmi MK noteikumu Nr.1290,,Noteikumi par gaisa kvalitāti normatīvi. Noteikumos noteiktie mērķlielumi un robežvērtības ir attiecināmi uz publisko un dzīvojamo telpu, t.i. gaisa kvalitātes rādītājiem jābūt nodrošinātiem ārpus uzņēmumu teritorijām. Neskatoties uz to, ka uz RBO teritoriju nav attiecināmi iepriekš minēto MK noteiktie gaisa kvalitātes robežlielumi un to pārsniegumi, ir viennozīmīgi skaidrs, ka RBO uzņēmumu darbība ietekmē gaisa kvalitāti arī ārpus savas teritorijas. Pēc RBP pasūtījuma 2013.gadā tika veikts pētījums Gaisa piesārņojuma izplatības modelēšana Rīgas brīvostā. Tika veikta Rīgas brīvostas teritorijā esošo uzņēmumu un ar Rīgas brīvostas darbību cieši saistīto uzņēmumu radītā gaisa piesārņojuma izplatības modelēšanu benzolam, daļiņām PM 10 un PM 2,5. Pirmais izpētes etaps ietvēra datu apkopošanu par 2012.gadā iesniegtajiem valsts statistikas pārskatiem Nr.2Gaiss par daļiņu PM 10, daļiņu PM 2,5 un benzola emisijām, emisijas avotu fizikālo raksturojumu un iekārtas darbības režīma raksturojumu. Apkopojot gaisa kvalitātes monitoringa staciju datus, tika izvērtēta informācija par meteoroloģisko parametru ietekmi uz gaisa kvalitāti un piesārņojuma izkliedei nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem ostas teritorijā. Otrajā etapā tika veikta daļiņu PM 10, daļiņu PM 2,5 un benzola izkliedes modelēšana. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini tika veikti gan analizējot tikai Rīgas brīvostas teritorijā esošo un ar ostas infrastruktūru saistīto uzņēmumu radīto piesārņojumam, gan ņemot vērā pilsētas emisijas avotu devumu. Izmantojot apkopotos monitoringa datus, tika veikta modelēšanas rezultātu verifikācija, novērtēts avotu devums esošajos monitoringa punktos un tuvākajās jutīgajās teritorijās, kur aprēķina rezultāti uzrādīja nozīmīgāko piesārņojumu. Atbilstoši darba uzdevumam tika sagatavotas rekomendācijas piemērotāko monitoringa staciju iekārtu izvēlē, kā arī sniegti priekšlikumi gaisa kvalitātes monitoringa staciju un meteoroloģisko staciju izvietošanai Rīgas brīvostas robežojošā teritorijā. Neskatoties uz to, ka ostas uzņēmumu darbības, galvenokārt, tiek klasificētas kā B vai C kategorijas piesārņojošas darbības, kurām nav obligāta prasība izmantot nozares labākās pieejamās tehnoloģijas, tieši labākās pieejamās tehnoloģijas ir veids kā pēc iespējas vairāk samazināt ietekmi uz vidi. Tam apliecinājums ir jaunās paaudzes lejamkravu termināļi, kas, brīvprātīgi ieviešot šādas tehnoloģijas savā darbībā, ievērojami samazina emisiju daudzumu, kas potenciāli varētu rasties to darbības rezultātā Grunts un pazemes ūdeņu kvalitāte Grunts un gruntsūdeņu izpēte RBO teritorijā Daugavas kreisajā krastā uzsākta gadā, no 2005.gada tā tiek veikta arī Daugavas labajā krastā. Darbu mērķis ir noteikt grunts un gruntsūdens kvalitāti, savukārt vietās, kur konstatēts piesārņojums, arī piesārņojuma pakāpi, kā arī novērtēt papildus pētījumu un sanācijas darbu nepieciešamību. Piesārņojums lielā daļā teritoriju nav saistāms ne ar Rīgas brīvostas pārvaldes, ne pašreizējo zemes nomnieku darbību. Kā galvenie piesārņojuma iemesli ir sliktais iepriekšējos gadu desmitos ierīkoto kanalizācijas tīklu tehniskais stāvoklis, 25

26 bijušās lokālās degvielas uzpildes stacijas, dažādi remontcehi, katlu mājas un kurināmā uzglabāšanas rezervuāri, kā arī metāllūžņu uzglabāšanas un griešanas laukumi 2013.gadā tika apsekotas 55 teritorijas, kurās kopumā ierīkotas 299 monitoringa akas. Sekojot situācijas dinamikai kopš monitoringa tīkla izveidošanas, jāsecina, ka kopumā situācija būtiski uzlabojusies lielā daļā teritorijas gadā izveidots jauns gruntsūdens monitoringa tīkls SIA AGA teritorijā Rīgā, Flotes ielā 9, SIA JTB Truck Service teritorijā, Daugavgrīvas šosejā 4b un SIA KS Terminal Zilā ielā 22. RBO teritorijā atrodas LVĢMC datu bāzē iekļautās 21 piesārņotās un 10 potenciāli piesārņotās teritorijas. RBP veiktais monitorings apstiprina informāciju, ka lielākā daļa LVĢMC datu bāzē iekļautās teritorijas ir piesārņotas, izņemot SIA Jūras vējš, SIA La Con un A/S Bolderāja bijušās attīrīšanas iekārtu teritoriju, kur monitoringa dati uzrāda, ka grunts un gruntsūdeņu kvalitāte nav ietekmēta vai ir nedaudz ietekmēta. Pamatojoties uz veiktajiem ilgtermiņa novērojumiem A/S Bolderāja bijušās attīrīšanas iekārtu teritorijā un to pozitīvajiem rezultātiem RBP plāno veikt darbības A/S Bolderāja bijušās attīrīšanas iekārtu teritorijas statusa maiņai piesārņoto teritoriju reģistrā. Saskaņā ar gadā SIA AGA teritorijā veikto izpēti grunts un gruntsūdens kvalitāte raksturojama kā apmierinoša, līdz ar ko potenciālā piesārņojuma klātbūtne teritorijas gruntī un gruntsūdenī nav apstiprinājusies, teritorija uzskatāma par salīdzinoši maz ietekmētu. Attiecībā uz potenciāli piesārņotajām teritorijām, veiktās izpētes ir apstiprinājušas piesārņojuma esamību SIA Vexoil Bunkering, SIA Latvijas Rietumu Termināls (tagad SIA ManTess ), A/S Rīgas kuģu būvētava, A/S BMGS, SIA Port Magnat un SIA Latvijas Propāna gāze, bet SIA Neste Latvija nomātajā teritorijā, kas reģistrā iekļauta tikai tādēļ, ka tajā tiek veikta naftas produktu pārkraušana, līdz šim regulāri veiktais gruntsūdeņu kvalitātes monitorings būtiska piesārņojuma klātbūtni neapstiprina Virszemes ūdeņu kvalitāte Rīgas brīvostas virszemes ūdeņu kvalitāte tiešā veidā ir atkarīga no kuģu uzturēšanās ostā, kā arī notekūdeņu no teritorijām novadīšanas Daugavā un tās pietekās. Virszemes ūdeņu kvalitātes kontroli veic LVĢMC Valsts vides monitoringa programmas ietvaros. Rīgas brīvostas robežās Daugavas ūdens kvalitātes novērojumi tiek veikti divās stacijās Andrejsalā un Daugavgrīvā. Valsts monitoringa programma paredz sezonālu paraugu noņemšanu un testēšanu. Informācija par gadu nav pieejama, jo LVĢMC neveica virszemes ūdeņu kvalitātes kontroli Daugavā. 26

27 3.5. Gultnes sedimentu kvalitāte Neatņemams ostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt kuģošanas drošību. Šim nolūkam regulāri tiek veikta Daugavas gultnes padziļināšana. Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas konkrētajā vietā vienmēr tiek veikts zivsaimniecības novērtējums, kā arī saņemti nosacījumi par laika periodiem, kad šos darbus veikt, lai nodarītais kaitējums būtu vismazākais. Valsts zinātniskā institūta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departaments aprēķina videi nodarītos zaudējumus, ko RBP kompensē naudas izteiksmē. RBP veic ikgadēju zivju mazuļu ielaišanu Daugavā atbilstoši BIOR ekspertīzes atzinumā veiktajiem aprēķiniem. Būtiski pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas ir noteikt gultnes sedimentu kvalitāti uz izvēlēties optimālāko variantu izsmeltās grunts izvietošanai. Gultnes sedimentu kvalitāte tiek noteikta laboratoriski. Gultnes sedimentu kvalitāte tiek noteikta ne tikai vietās, kur plānots veikt remontdarbus gultnes padziļināšanai, IVN procesu laikā, bet izlases veidā arī atsevišķās izpētes teritorijās gadā gultnes sedimentu kvalitātes izpēte tika veikta: Daugavgrīvas vadlīnijā (Komētforta dambja rajons); Baltās baznīcas vadlīnija, pieejās uz piestātnēm KS29; KS30; Ķīpsalas rajonā (Jahtkluba pieeju izveide); Daugavas grīvas rajonā (pagaidu grunts novietne pie R mola). Neviens no gultnes sedimentu kvalitātes analīžu rezultātiem gadā nav uzrādījis kvalitātes robežlielumu pārsniegumus. Gan kvalitātes izpētei, gan padziļināšanas veikšanai nepieciešamas atbildīgo vides institūciju atļaujas, kas nosaka īpašus nosacījumus un sniedz ieteikumus darbu izpildei, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz ūdens vidi. Latvijas Hidroekoloģijas institūts veicis ekspertīzi, lai novērtētu ietekmi uz jūras un sauszemes bioloģisko kvalitāti pagaidu grunts novietnē pie R mola. Lai noteiktu sedimentu toksiskumu, bioakumulāciju un ķīmisko vielu bioloģisko pieejamību bentiskiem organismiem, tika veikta sedimentu un to elutriātu (suspendētu sedimentu ūdens frakcija) biotestēšana. Pētījumā konstatēts, ka Daugavas un Rīgas līča sedimentu un to elutriātu biotestēšanas rezultāti, testus veicot ar pelaģiskiem un bentiskiem vēžveidīgiem, neliecina par statistiski ticamu testēto sedimentu toksiskumu Rīgas jūras līča un Daugavas pārejas ūdeņos gadā padziļināšanas darbi veikti Baltās baznīcas vadlīnijas pieejās uz SIA Riga Fertilizer Terminal, Baltās baznīcas vadlīnijas pieejās pie piestātnēm KS29, KS30 un pieejās uz piestātnēm KRS1, KRS2. Kopējais izsmeltās grunts apjoms sastāda m 3. Izsmeltā grunts noglabāta pagaidu krautnēs Kundziņsalas ziemeļu un dienvidu daļās Notekūdeņi un to apsaimniekošana RBP teritorijā esošajos uzņēmumos radītie saimnieciskie notekūdeņi tiek novadīti Rīgas pilsētas centralizētajos sadzīves kanalizācijas tīklos. Par notekūdeņu 27

28 pieņemšanu, kvalitāti un citiem nosacījumiem uzņēmums slēdz līgumu ar SIA Rīgas ūdens. Vietās, kur pilsētas kanalizācijas tīklu tuvumā nav, ir izbūvētas lokālas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vai izsmeļamas bedres. Lietus notekūdeņi Rīgas brīvostas teritorijā veidojas atmosfēras nokrišņiem notekot no ēku jumtiem, iekšējiem ceļiem, kravu laukumiem un citām teritorijām. Uzņēmumi ir atbildīgi par savu virszemes ūdeņos novadāmo notekūdeņu kvalitāti un veic to paškontroli. Ja uzņēmuma notekūdeņi tiek novadīti vidē (virszemes ūdeņos), Valsts Vides dienesta izsniegtajās atļaujās ir noteiktas novadāmās piesārņojošās vielas un pieļaujamās koncentrācijas un/ vai gadā atļautie novadāmie daudzumi. Šo nosacījumu ievērošanas kontroli veic VVD. RBP nodrošina lietus notekūdens monitoringu izplūdēm Kudziņsalā SIA Baltic Container Terminal teritorijā un Meldru ielā gadā tika pabeigta ostas teritorijā esošo kanalizācijas tīklu, kā arī kanalizācijas sistēmu elementu sūkņu staciju, attīrīšanas iekārtu, notekūdeņu krājrezervuāru un notekūdeņu izlaides vietu vidē apsekošana, to apsaimniekotāju un lietotāju noskaidrošana. Līdz šim veiktās izpētes rezultātā konstatēts, ka lielākajā daļā uzņēmumu nav pilnvērtīgas tehniskās dokumentācijas un informācijas par to teritorijās esošajām kanalizācijas sistēmām, tas izskaidrojams ar to, ka ievērojama daļa kanalizācijas sistēmu izbūvētas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Atsevišķu uzņēmumu sadzīves notekūdeņi tiek novadīti uz notekūdeņu krājrezervuāriem, taču šo rezervuāru hidroizolāciju nepieciešams papildu izmeklēt. Ir arī tādi uzņēmumi, kuros notekūdeņu kanalizācijas sistēmas tikai daļēji pilda savas funkcijas tīkli un attīrīšanas iekārtas, kas darbojas kopš padomju gadiem, ir šodienas normatīviem neatbilstoši, nolietojušies, aizsērējuši un tehnoloģiski nepilnīgi, līdz ar to neveicot tiem paredzētās funkcijas. Sistēmu ievērojamā vecuma un izbūves kvalitātes dēļ nav nodrošināta cauruļvadu un skataku hidroizolācija. Izņēmums ir pēdējos 20 gados jaunbūvēti vai rekonstruēti objekti. Pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka RBP ir uzsākusi ļoti nozīmīga vides aspekta apzināšanu, kas atklāj vairākus ievērojamus kanalizācijas sistēmas trūkumus ar potenciālu būtisku ietekmi uz vidi. Tāpēc būtu jāplāno pakāpeniska korektīvo darbību īstenošana, lai arī ir skaidrs, ka šādu darbību īstenošana ir saistīta ar ievērojamiem finanšu ieguldījumiem Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošana Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošana notiek saskaņā ar Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu Rīgas brīvostā gadā tika izstrādāts jauns kuģu atkritumu apsaimniekošanas plāns nākamo trīs gadu periodam ( gada 13. martā plānu apstiprināja Rīgas brīvostas valde. Plāns attiecas uz visiem Rīgas brīvostā ienākošo kuģu radītiem atkritumiem un kravu pārpalikumiem, kurus saskaņā ar MARPOL 73/78 konvenciju ir aizliegts novadīt Baltijas jūrā. 28

29 Saskaņā ar MARPOL 73/78 konvenciju lielākajai daļai kuģu ir iespēja likumīgi izvadīt notekūdeņus jūrā 12 jūras jūdzes no krasta, tāpēc tos galvenokārt nodod tie kuģi, kuri ostā un Baltijas jūrā uzturas ilgāku laiku. Paredzams, ka turpmākajos gados kuģu nodoto notekūdeņu daudzums Rīgas brīvostā pieaugs, kas izskaidrojams ar gada pieņemtajiem MARPOL IV pielikuma grozījumiem, kuri stājās spēkā gada 1.janvārī. Grozījumi nosaka Baltijas jūras teritoriju, kā speciālo zonu, kurā tiek noteikti ierobežojumi notekūdeņu novadīšanai no pasažieru kuģiem. Līdz ar prasības par īpašā statusa stāšanos spēkā, jau šobrīd ir būtiski palielinājies Rīgas ostā nodoto notekūdeņu apjoms (skat. 11.attēlu). 11. attēls. Rīgas brīvostā pieņemto kuģu atkritumu struktūra un daudzums laika periodā no līdz gadam Ostas uzņēmumu teritorijās radušos atkritumu apsaimniekošanu nodrošina paši uzņēmumi, slēdzot sadarbības līgumus ar licencētām organizācijām, vai saņemot nepieciešamās atļaujas atkritumu apsaimniekošanai pašu spēkiem Piesārņojuma kontrole Piesārņojuma kontroli RBO nodrošina Ostas policija. Ostas policijas galvenais uzdevums ir operatīvi reaģēt uz iespējamiem riskiem videi un cilvēkiem Rīgas brīvostas teritorijā un aktīvi iesaistīties krīzes situāciju novēršanā savas kompetences ietvaros, vienlaikus veicot preventīvo darbu kontroles, apsekošanu, informācijas pārbaudi un nepieciešamības gadījumā to nododot partneru dienestiem vai kompetentajām iestādēm (VUGD, Valsts Robežsardze, Krasta apsardzes dienests, Valsts Vides dienests, Valsts policija u.c.). 29

30 2013.gadā Ostas policijai ir nodrošināta piekļuve Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apziņošanas sistēmai, kā arī vispasaules Ostu policiju ziņu tīklam, kas dod iespēju laikus sagatavoties potenciālo risku situācijām. Lai nodrošinātu un paaugstinātu spēju uzraudzīt, savlaicīgi reaģēt un sekmētu operatīvu rīcību ārkārtas situācijā un akvatorijas daļas piesārņojuma gadījumā, gadā tika ieviesta jauna un detalizēta piesārņojuma gadījumu konstatēšanas, reģistrēšanas, pārbaudes un novērtēšanas sistēma, ko īsteno Ostas policija. Ostas teritorijā tika uzstādīti 7 akvatorijas daļas naftas produktu piesārņojuma noteikšanas detektori (skat. 12.attēlu) pie naftas produktu pārkraušanas termināliem un vietās, kur parādās neparedzami piesārņojumi no pilsētas puses (Rīgas pasažieru termināls). Ostas policijas iekšējais drošības dienests signālus no detektoriem uzrauga 24 stundas diennaktī. 12.attēls. RBO piesārņojuma noteikšanas detektoru izvietojums Daugavā. Saņemot signālu pa telefonu vai ziņojumu par piesārņojumu no kāda RBO uzņēmuma, vai no agrās brīdināšanas sistēmas, inspektors izbrauc uz notikuma vietu, lai pārliecinātos par piesārņojuma esamību, veidu un apjomu. Pēc tam, kad inspektors ir apstiprinājis piesārņojuma esamību un konstatējis nepieciešamību uzsākt tā likvidācijas darbus, darboties sāk konkrētā uzņēmuma 30

31 Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā vai Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā, ja uzņēmuma resursi nav pietiekoši, lai likvidētu piesārņojumu gadā Ostas policijā reģistrēti 66 ziņojumi. Saņemtos ziņojumus par akvatorijas piesārņojumu var iedalīt sekojošās kategorijās: izbraucot uz norādīto vietu, piesārņojums netika konstatēts (25% gadījumu); piesārņojums bija nenozīmīgs (nav nepieciešamības uzsākt savākšanas darbus 12% gadījumu) piesārņojuma gadījumi, kuros uzsākti likvidācijas darbi : o vēsturiskais piesārņojums (32% gadījumu); o neidentificēti piesārņojuma gadījumi (31% gadījumu). Uzlabotā akvatorijas piesārņojuma gadījumu detektēšanas, reģistrēšanas un pārbaudes sistēma nodrošina visu piesārņojuma gadījumu uzskaiti un nekavējošu seku novēršanas uzsākšanu, kas ir ļoti būtiski, jo naftas produktu noplūdes seku likvidācijas efektivitāte ir tieši atkarīga no operatīvo vienību reaģēšanas ātruma, kas ietver laiku no noplūdes paziņošanas brīža līdz seku likvidācijas operācijas uzsākšanai gadā iegādāts radionuklīdu identifikācijas spektrometrs, kuru paredzēts izmantot Ostas kontroles nodaļas inspektoru darbā. Radiācijas monitoringa programmas ietvaros 2013.gadā veiktas 120 pārbaudes, tajā skaitā izlases kārtībā detalizētas konteineru pārbaudes konteineru terminālos 26 reizes Piesārņoto teritoriju sanācija gadā turpināti RBP atbalstītie sanācijas darbi SIA OVI Rīga un A/S B.L.B. Baltijas Termināls teritorijās. A/S B.L.B. Baltijas Termināls teritorijā Jaunmīlgrāvī laikā no Līdz 1967.gadam darbojās Superfosfāta rūpnīca. Pirmo reizi ekoloģiskā situācija tika novērtēta gadā un atkārtoti gadā. Tika konstatēts piesārņojums ar smagajiem metāliem (Pb, Zn, Cu u.c.) un naftas produktiem. Teritorijas sanācijas darbi uzsākti jau gadā (pilotprojekts). Gruntsūdeņu attīrīšanai tiek izmantots apmaiņas reakcijas princips, kurā sērskābie ūdenī šķīstošie sārņi tiek pārveidoti grūti šķīstošos karbonātos. Konstatēts, ka, salīdzinot ar gadu, gada rudenī vidējā cinka koncentrācija samazinājusies no 3,31 līdz 2,16 mg/l, bet arsēna palikusi nemainīga 0,04 mg/l. Tā kā filtrācijas spēja ir ļoti zema, sodas šķīduma ieplūšana izdedžu slānī notiek lēni un pozitīvs attīrīšanas rezultāts var parādīties pēc ilgāka perioda. SIA OVI Rīga, bijusī SIA Eļļu un smērvielu ražotne Rīga, teritorijā jau kopš 1874.gada notikusi naftas produktu uzglabāšana, pārstrāde un transportēšana. Līdz ar to uzkrājušos piesārņojumu gruntī un gruntsūdenī var raksturot kā peldošu naftas produktu slāni gadā tika turpināts iepriekšējā gadā uzsāktais sanācijas process ar divkāršās atsūknēšana metodi gadā tika atsūknēts 604,27 m 3 ūdens un 31

32 naftas produktu maisījuma, kas atbilst 13,54 m 3 naftas produktu. Pavisam laika periodā no 1999.gada savākti 304,68 m 3 naftas produktu. 13. attēls. Projekta Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā realizācijas vietas karte Uz trīspusējā sadarbības līguma (Valsts Vides dienests Rīgas domerīgas brīvostas pārvalde) pamata tiek turpināts darbs pie Latvijas Šveices sadarbības programmas ietvaros realizētā Sarkandaugavas vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācijas projekta gadā sekmīgi tika pabeigts pilotprojekts, uzsākta teritorijas attīrīšana, kā arī uzsākts darbs pie projekta nākamās kārtas organizatoriskajiem pasākumiem un iepirkuma procedūras. Projekta mērķis ir panākt augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunot un uzlabot vides kvalitāti un novērst iedzīvotāju veselības apdraudējumu Troksnis un vibrācija Galvenie trokšņa un vibrācijas avoti RBO teritorijā ir dažādas tehnoloģiskās iekārtas, dzelzceļa pievedceļi, kā arī autoceļi. Līdz šim iedzīvotājiem vistraucējošākais ir licies tieši dzelzceļa pievedceļu radītais troksnis vietās, kur dzelzceļš iet tuvu dzīvojamām mājām (pat 30 m attālumā: Tvaika ielā, Ezera ielā). Jāņem vērā, ka dzelzceļa pievedceļi šajās vietās ir atradušies jau ilglaicīgi, pie tam efektīvu prettrokšņa pasākumu veikšana, lai samazinātu tieši dzelzceļa troksni, ir finansiāli ietilpīga. Taču neskatoties uz to, RBP šajās problēmu vietās ir domājusi par iespējamiem risinājumiem. Tā, piemēram, SIA ManTess iepriekšējos gados veikusi dzelzceļa pievedceļa attālināšanu līdz 50 m no daudzdzīvokļu mājas Tvaika ielā 54 un dzelzceļa pārbrauktuves Tvaika ielā drošības apstākļu uzlabošanu gadā ir īstenots projekts prettrokšņa sienas izbūvei Daugavgrīvā gar dzelzceļa pievedceļu. 32

33 2013. gadā tika izstrādāts trokšņu aizsardzības žoga Kundziņsalā tehniskais projekts. Žoga izbūve plānota gadā. Trokšņu žoga izbūves mērķis samazināt troksni Kundziņsalas dzīvojamās zonā Aizsargājamās teritorijas un bioloģiskā daudzveidība Rīgas brīvostas teritorijā šobrīd atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un viens mikroliegums: dabas liegums Krēmeri un dabas parkā Piejūra ietilpstošā Mīlestības saliņa, kā arī mikroliegums Spilves pļavās. Rīgas brīvostas teritorija tieši robežojas ar dabas liegumu Vecdaugava un dabas parku Piejūra, kā arī tā dabas lieguma zonu Daugavgrīva. Jāuzsver, ka par īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu atbilstoši to dabas aizsardzības plāniem atbildīgas šo teritoriju administrācijas vai, ja tādu nav, noteiktas institūcijas dabas liegumam Krēmeri tā ir Rīgas dome, bet dabas parkam Piejūra Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas liegums Krēmeri nodibināts, lai saglabātu putniem nozīmīgu ligzdošanas vietu Rīgas pilsētā. Atbilstoši ornitologu ieteikumiem, kopš gada DL Krēmeri pastāv mākslīga putnu ligzdošanas vieta peldoša platforma un tiek pļautas niedres 2,7 ha platībā. 14. attēls. Krēmeru liegums; redzams daļēji aizaugušais plosts , foto M.Janaus gadā, apsekojot liegumu, biologi konstatējuši ka netālu no jau iepriekš ( g.) atjaunotās izveidojusies vēl viena lielo ķīru kolonija (tādējādi pieaudzis arī kopējais šajā vietā ligzdojošo lielo ķīru skaits), kā arī citu sugu ūdensputni. Diemžēl bridējputnu skaits ir samazinājies, kam par iemeslu acīmredzot ir ūdenstilpes krastu aizaugšana ar niedrāju un krūmiem. Kopumā sugu daudzveidība šajā atjaunotajā biotopā ir ievērojami augusi, t.sk. pēc ilgāka pārtraukuma konstatēta aizsargājamas sugas lielā dumpja klātbūtne (ticami ligzdošana). 33