Kartupeli. Kartupeli. Kartupeļu audzētāju. savienība. pārstrādātāju. Sagatavoja: A.Rūtenberga Dizains: D.Āva. Rīga 2008

Transcript

1 Kartupeli, 2008

2 Kartupeli, Kartupeli Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība Sagatavoja: A.Rūtenberga Dizains: D.Āva Rīga 2008

3 4 K a r t u p e ļ i 2008 K a r t u p e ļ u s i t u ā c i j a La t v i j ā 2008 g a d ā Starptautiskais kartupeļu gads! Dr.agr. Ilze Skrabule Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts Starptautiskais kartupeļu gads!. gada 18. oktobrī Apvienoto Nāciju galvenajā mītnē Ņujorkā gads oficiāli 2007 tika pasludināts par Starptautisko kartupeļu gadu. Par moto tam ir izvēlēts sauklis Nenovērtētais dārgums ( Hidden treasure ). Kartupelis liekas tik pierasts un vienkāršs, ka bieži netiek novērtēts, cik liela nozīme tam ir lauku ļaužu ikdienā, valsts ekonomikā un veselīgas pārtikas nodrošināšanā pasaules mērogā. Pasaulē kartupeļi aug km 2 lielā platībā. Iegūtās produkcijas daudzuma ziņā tie ieņem ceturto vietu starp pārtikā izmantojamiem laukaugiem. Kāpēc kartupelis ir celts tādā godā visas pasaules mērogā? 1. Kartupeļi var pabarot daudz pasaules iedzīvotāju, kuri cieš no pārtikas trūkuma. Pat no nelielas audzēšanas platības iegūtā raža ir lielāka kā citu laukaugu raža. Bez tam, 85 % no kartupeļu auga ir izmantojami pārtikai, kamēr graudaugiem tikai 50%. 6. Vācija Polija Baltkrievija Nīderlande Francija tabula Saražotā kartupeļu produkcija vienam valsts iedzīvotājam jeb kartupeļu patēriņš gadā, kg/ per. Valsts kg/ per. 1. Baltkrievija Nīderlande Ukraina Dānija Latvija Polija tabula Starptautiskais kartupeļu gads! 2. Kartupeļi kā laukaugu suga selekcijas rezultātā ir pilnveidota un pielāgota audzēšanai gandrīz visur pasaulē. Pēdējā 7. Beļģija desmitgadē ļoti strauju pieaugušas kartupeļu audzēšanas platības Āzijā un Āfrikā. Ķīna ir vadošā valsts saražotās kartupeļu 8. Lietuva produkcijas ziņā pasaulē. 9. Krievija Paplašinot kartupeļu audzēšanas platības vēl jaunos reģionos, kartupeļu ražošana nodrošinās darbu daudzām brīvām 10. Kirgīzija darba rokām. Tos var audzēt arī nelielos lauciņos ģimenes vajadzībām, iesaistot audzēšanā visus ģimenes locekļus. 4. Kartupelis ir ļoti augstvērtīgs pārtikas produkts. Ogļhidrāti ciete un cukuri ir lielisks enerģijas avots muskuļiem un smadzenēm. Bumbuļu sastāvā esošais proteīns palīdz regulēt dažas cilvēku veselības problēmas. Ļoti nozīmīgs ir vitamīnu un minerālvielu saturs kartupeļos, kas to ierindo augstvērtīgu diētisku produktu vidū. Toties tauku saturs ir pavisam niecīgs. Kartupeļu platība un raža dažās Eiropas valstīs gadā Valsts Audzēšanas platība, ha Krievija Ukraina tabula Kartupeļu audzētāji Latvijā var būt lepni, ka viņu aprūpē ir pasaules nozīmes laukaugs. Šī gada nozīmīgums ļauj uzsvērt kartupeļu lomu mūsu ikdienā, kā arī meklēt atbalstu dažādu problēmu risinājumā, kas saistās ar kartupeļu audzēšanu, sēklkopību un pārstrādi. Latvijas kartupeļu audzētāji nevar sacensties ar lielvalstīm kartupeļu audzēšanas platības ziņā. Diemžēl arī kartupeļu ražas Latvijā nav tās augstākās. Bet Latvija tomēr ir iekļuvusi vienā no pasaules kartupeļu topiem saražoto kartupeļu daudzuma ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir piektajā vietā. Top kartupeļu ražotāji pasaulē, Saražotā kartupeļu produkcija pasaules valstīs gadā, t: 1. tabula Vācija Polija Baltkrievija Rumānija Nīderlande Francija Lielbritānija Beļģija Latvija * 12.2* Valsts t 1. Ķīna * - Latvijas CSP 2. Krievija Indija Ukraina ASV

4 6 K a r t u p e ļ i 2008 NENOVĒRTĒTAIS DĀRGUMS - KARTUPELIS 2008 NENOVĒRTĒTAIS DĀRGUMS - KARTUPELIS gada 8. augustā visi mīļi aicināti ciemos pie KARTUPEĻA Priekuļos, laukumā pie Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta no pulksten 11:00-16:00 Varēs aplūkot: Kartupeļus - jaunus, un var būt vairs ne tik jaunus, ietērptus krāšnās drānās un var būt nedaudz atkailinātus! Visu to, kas piedienas kartupeļiem no A līdz Z! Ģenerālsponsors Priekuļu pagasta dome Piedalās E U R O P L A N T

5 8 K a r t u p e ļ i 2008 Kartupeļi Latvijā Dr.agr. Gunta Bebre Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts Kartupeļi Latvijā Tāpat kā daudzās pasaules valstīs arī Latvijā kartupeļi ir viens no ļoti nozīmīgiem pārtikas avotiem. Tautā ne velti tie tiek saukti par otro maizi. Pirmās ziņas par kartupeļiem Latvijā saistās ar hercogu Jēkabu, kas kartupeļus ievedis Kurzemē no Hamburgas gadā. Vidzemē kartupeļi tika ievesti vēlāk ap gadu. Taču kartupeļiem no ievešanas brīža līdz tautā atzītam un plaši audzētam laukaugam bija jānoiet garš laika posms. Kartupeļu audzēšana sākumā izplatījās ļoti lēnām, jo zemnieki neizprata to nozīmi un uzskatīja par viņiem nevajadzīgu vāciešu jaunievedumu. Toties muižnieki kartupeļos saskatīja līdzekli, ar ko uzturēt bada nomocītos zemniekus, netērējot savu biežos neražas gados tik dārgo labību. Kartupeļu audzēšanas veicināšanai Latvijā bija veltīta gadā Rīgā izdotā F.D.Vāra brošūra Kartoppelu Dahrs, ko tapehz, lai mihļi Widsemmes Latweeschi ne wairs us preekschu gruhtu Baddu zeesch, weens no wiņņu ustizzameem Dsihwes Beedreem sche Rakstos stahda. Tajā bija uzmundrinājums audzēt kartupeļus: Jūs tak esat cilvēki, cilvēcīga sirds, žēlīga pret sev un saviem bērniem, kustās iekš jums. Tad nu es, jūsu uzticams dzīves biedris pielūgdams lūdzu jūs: Stādait kartoppeles! Ja jūs ar labu prātu šo manu mīlīgu padomu pieņemsiet, nudien! Tad aiztrenksiet jūs savas rūgtās Maizes bēdas un smagu bada ciešanu no sev un tiem savējiem (V.Gaujers Kartupeļi, 1969.). Igaunijas selekcionārs J.Āmisepps kartupeļu kultūras vēsturi Baltijā iedalījis vairākos periodos: 1) gadi audzēšanas sākums; 2) gadi audzēšana muižnieku sakņu dārzos; 3) gadi audzēšana sakņu dārzos un nedaudz lauka platībās; 4) Pēc 1840.gada audzēšana masveidā. Kartupeļu audzēšana tika visādi veicināta. Vecā un jaunā laika grāmatā gadam bija atzīmēti gadā godalgotie vidzemnieki Puregail Mārtins no Sārum Ubbenormes kirspiles (Umurgas), kas dabūjis 10 dālderus par 100 pūru izaudzēšanu, bet Ratniek Gabars no Mazās Roopas (Mazstraupes) 5 dālderus par 50 pūriem. No kartupeļu kā lauksaimniecības kultūrauga ieviešanas sākuma Latvijā līdz gadam, ko ANO Ģenerālā asambleja izsludinājusi par pasaules internacionālo kartupeļu gadu, būs pagājuši 325 gadi. Šobrīd kartupeļi ieņem stabilu vietu gan citu laukaugu vidū, gan iedzīvotāju uzturā. Lielākās vai mazākās platībās tie ir katrā zemnieku saimniecībā vai piemājas dārziņā. Salīdzinot kartupeļu platību svārstības valstī, redzams, ka tās kopš gada (ap 80 tūkst. ha) pakāpeniski samazinājušās gadā pēc CSP ziņām kartupeļu platība bija 51.3 tūkst. ha, bet gadā 45.1 tūkst. ha. Ļoti zems parādās vidējās ražas līmenis gadā, gadā, gadā. Protams, specializētajās saimniecībās, kur kartupeļus audzē lielākās platībās un pielieto atbilstošas tehnoloģijas ražas nav zemākas par Taču vairāk nekā 60 % no saimniecībām, kurās audzē kartupeļus, ir nelielas ar zemu tehnoloģiju pielietojuma iespējām un zemām ražām. Kartupeļu audzēšana ir ienesīga nodarbošanās, bet prasa nopietnus ieguldījumus, kas nav pa spēkam mazajām saimniecībām. Lielākā iegūtās ražas daļa tiek izlietota pārtikai. Salīdzinoši nedaudz (ap 40 tūkst t no tūkst. saražotajām t) tiek pārstrādāta cietē un čipsos. Pēdējos gados problēma ir nestandarta kartupeļu realizācija, jo lopkopībā tos darbietilpības dēļ izmanto arvien mazāk. Samazinājušās arī kartupeļu sēklu lauku platības gadā sēklu audzēja tikai 241 ha (2003. gadā 483 ha). Straujais kritums bija saistīts ar iestāšanos ES un ar to saistītajām prasībām. Toties tagad ir plašas iespējas ievest dažādu šķirņu sēklu no Eiropas valstīm. Ievērojot pašreizējās tendences kartupeļu audzēšanā, var plānot, ka tuvākajā nākotnē audzētāju skaits samazināsies. Saruks to mazo saimniecību skaits, kurās audzē kartupeļus tirgum, bet specializēto saimniecību īpatsvars palielināsies. Līdz ar to pieaugs šīs kultūras vidējā ražība valstī.

6 10 K a r t u p e ļ i 2008 K a r t u p e ļ u s i t u ā c i j a La t v i j ā 2008 g a d ā 11 Kartupeļu gaišā gredzenpuve Inga Madelāne-Čulba Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas Kaitīgo organismu monitoringa sektora Vecākā inspektore Kartupeļu gaišā gredzenpuve Arvien vairāk Latvijas kartupeļu audzētajiem problēmas rada bīstama karantīnas slimība kartupeļu gaišā gredzenpuve, ko ierosina baktērija Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus. Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir augu karantīnas organisms, kas bojā kartupeļu bumbuļus, tādējādi samazinot kartupeļu ražu, atsevišķos gadījumos pat līdz 50 %. Labvēlīgākie apstākļi slimības ierosinātājas baktērijas attīstībai ir liels mitrums un paaugstināta temperatūra līdz o C. Slimības pazīmes parādās augu ziedēšanas beigās augiem novīst atsevišķi zari un stublāji, bumbuļi sapūst. Kartupeļu gaišai gredzenpuvei raksturīga latentā infekcijas attīstības stadija, kad simptomi nav novērojami. Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir postīga slimība. Stipri bojātie bumbuļi parasti sapūst pirms uzdīgšanas. Galvenais infekcijas avots ir bumbuļi. Parasti inficēšanās notiek kartupeļu novākšanas laikā, kad mehāniski traumēti bumbuļi saskaras ar inficētiem lakstiem, bumbuļiem, inficētu tehniku un taru. no tām 6 saimniecībās ir konstatēta iepriekšējos gados. Inficēto saimniecību skaits ir liels tāpēc, ka dienests gadā divkāršoja pārbaudāmo saimniecību skaitu. Jauni noteikumi par kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību gada 29. maijā stājās spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 365 Par kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtību. Lai ierobežotu un apkarotu kartupeļu gaišo gredzenpuvi, noteikumi paredz, ka kartupeļu audzētājiem no gada 1.janvāra katru gadu būs jāatjauno sēklas materiāls ar sertificētiem sēklas kartupeļiem 25 % apmērā no apstādāmās platības, lai 4 gadu laikā pilnībā nomainītu stādīšanas materiālu. Noteikumi paredz, ka divus gadus pēc infekcijas atklāšanas saimniecībā jāveic dezinfekcijas pasākumi. Ar piemērotiem dezinfekcijas līdzekļiem jāapstrādā noliktavas, iekārtas, tehnika un tara, kas ir bijusi saskarē ar inficētajiem vai iespējami inficētajiem kartupeļiem. Ja pirmais testēšanas rezultāts ir pozitīvs, tiek uzskatīts, ka kartupeļi varētu būt inficēti. Tādēļ nav atļauts saimniecībā pārvietot vai realizēt šos kartupeļus, lai infekcijas gadījumā neizplatītu slimību. Ja turpmākie testēšanas rezultāti apstiprina, ka organisms nav atrasts fitosanitārie pasākumi tiek atcelti un ļauj realizēt kartupeļus. Jaunie noteikumi nosaka arī ierobežojumus inficēto kartupeļu tirdzniecībai. Inficētos kartupeļus atļauts realizēt tādam kartupeļu pārstrādes uzņēmumam, kuram ir piemērotas atkritumu iznīcināšanas vietas, un ar uzņēmuma piekrišanu. Kartupeļus drīkst izbarot lopiem, pirms tam veicot termisko apstrādi, kas iznīcina organismu. Tie ir jāvāra vai vismaz 30 minūtes jākarsē temperatūrā virs 70 o C. Taču ieteicams inficētos kartupeļus iznīcināt, sadedzinot vai aprokot vismaz 2 metru dziļumā tādā vietā, kur tie nepiesārņos pazemes ūdeņus. Iespējami inficētos kartupeļus drīkst izmantot pārstrādei, lopbarībai (pēc termiskās apstrādes) vai realizēt pārtikai safasētā veidā. Atkarībā no saimniecības lauku izmantošanas intensitātes, inficētajā laukā nākamos trīs vai četrus gadus nedrīkst stādīt kartupeļus. Ja fitosanitāros pasākumus piemēro četrus gadus un iepriekšējos veģetācijas periodos nav konstatēti pārziemojuši kartupeļi, tad ceturtajā gadā inficētajā laukā drīkst stādīt kartupeļus pārtikai, pārstrādei vai lopbarībai, bet nevar iegūt sēklas kartupeļus. Jaunajos noteiktumos vairs nav prasības stādīt sertificētu sēklu, taču tai ir jābūt pārbaudītai. Sēklas ieguvei kartupeļus drīkst stādīt tad, ja pasākumus piemēro piecus gadus, un iepriekšējos četros veģetācijas periodos bija ierīkota melnā papuve vai ganības. Saimniecības pārējos laukos, kur iepriekšējā gadā netika audzēti kartupeļi vai bietes un nav atrasti pārziemojuši kartupeļu augi vai organisma saimniekaugi, drīkst stādīt sertificētus kartupeļus (ne no savas saimniecības), kurus izmantos pārtikai, pārstrādei vai lopbarībai. Nākamajā gadā šajos laukos drīkst stādīt sertificētus kartupeļus vai citās, pārbaudītās un brīvās no infekcijas saimniecībās izaudzētus kartupeļus, kuriem ir veiktas pārbaudes kartupeļu gaišās gredzenpuves atklāšanai. Tas nozīmē, ka var iegādāties kartupeļus no saimniecības, kura ir reģistrēta VAAD fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā. Trešajā gadā drīkst stādīt sertificētus kartupeļus vai kartupeļus, kas izaudzēti no sertificētiem sēklas kartupeļiem. Ja pirmajos divos gados saimniecībā tika stādīti sertificēti kartupeļi, tad trešajā gadā jau drīkst stādīt kartupeļus, kuri izaudzēti savā saimniecībā. Kartupeļu gaišā gredzenpuve Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk VAAD) kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības pārbaudes uzsāka 1998.gadā un kartupeļu gaišo gredzenpuvi atklāja septiņās saimniecībās gadā šis organisms tika iekļauts Ministru kabineta apstiprinātajā augu karantīnas organismu sarakstā, un no gada VAAD katru gadu veic kartupeļu pārbaudes sēklaudzēšanas saimniecībās un uzrauga fitosanitāro pasākumu izpildi. VAAD veicot pārbaudes gada ražas kartupeļiem, noņēma 1830 kartupeļu paraugus 482 pārtikas un sēklas kartupeļu audzēšanas saimniecībās. Provizoriskie rezultāti rāda, ka kartupeļu gaišā gredzenpuve no jauna konstatēta 86 saimniecībās (t.sk. divās sēklaudzēšanas saimniecībā), kas ir 18% no visām pārbaudītajām saimniecībām. Pārbaužu rezultāti 2003.gada kartupeļu raža 2004.gada kartupeļu raža 2005.gada kartupeļu raža 2006.gada kartupeļu raža 4. tabula 2007.gada kartupeļu raža (līdz 20.martam) Pārbaudīto saimniecību skaits Pārbaudītās kartupeļu audzēšanas platības, ha Noņemto paraugu skaits, gab. Inficēto saimniecību skaits Inficētās platības, ha Platības, kur auguši iespējami inficētie kartupeļi, ha Kopā gadā dienests atklāja 92 saimniecības, kuru audzētos kartupeļos ir konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve, Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumu projekts Ir izstrādāts un tiek virzīts apstiprināšanai jauns Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumu projekts, kuros iekļauts punkts, ka no gada 1. janvāra kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībām, kuras audzē

7 12 K a r t u p e ļ i 2008 K a r t u p e ļ u s i t u ā c i j a La t v i j ā 2008 g a d ā 13 Kartupeļu gaišā gredzenpuve kartupeļus arī pārtikai, pārstrādei vai lopbarībai, stādīšanai drīkstēs izmantot tikai sertificētu sēklu, izņemot kartupeļu selekcijas materiālu un kartupeļu ģenētisko resursu kolekcijās iekļauto materiālu. Dezinfekcijas līdzekļi kartupeļu gaišā gredzenpuves baktērijas iznīcināšana Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs un gadā veica pētījumu Dezinfekcijas pasākumu izstrāde kartupeļu gaišā gredzenpuves baktēriju iznīcināšanai. Pētījuma mērķis bija noskaidrot dažādu dezinfekcijas līdzekļu pielietošanas iespējas kartupeļu gaišās gredzenpuves ierosinātāja iznīcināšanai. Viens no galvenajiem fitosanitārajiem pasākumiem kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanai, pirmajā un otrajā Vi r k o n S pret Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus ieteiktā koncentrācija 1.0 %, ekspozīcijas laiks: 30 min. Labi iedarbojas aukstā ūdenī un zemā gaisa temperatūrā. Pulveri devā 10 g/l ūdens izšķīdināt aukstā ūdenī un apsmidzināt virsmas, tehniku, iekārtas ar muguras smidzinātāju. Darba šķidruma daudzums smidzināšanai: 400 ml/m 2. Pirms dezinfekcijas virsmas rūpīgi jāmazgā, lai atbrīvotu no augsnes, putekļiem, organiskām atliekām u.c. netīrumiem. Kartupeļu gaišā gredzenpuve gadā pēc infekcijas atklāšanas, ir noliktavu, iekārtu un tehnikas tīrīšana un dezinfekcija ar efektīviem augu dezinfekcijas Darba šķidruma pagatavošanai un smidzināšanai nepieciešams līdzekļiem, kas tieši paredzēti baktērijas Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus iznīcināšanai. Ja tīrīšana un dez- lietot aizsargtērpu. infekcija netiek veikta, tad infekcija netiek ierobežota un tā tiek izplatīta ar tehniku un augu atliekām. He x a q u a r t L pret Clavibacter michiganensis subsp. Pārbaudot 13 jaunus dezinfekcijas līdzekļus, salīdzināja tos ar standartproduktu Latvijā vienīgo reģistrēto dezin- sepedonicus ieteiktā koncentrācija 2.0 %, ekspozīcijas laiks: fekcijas līdzekli Menno Florades. Par efektīvākajiem dezinfekcijas līdzekļiem atzīti pieci dezinfekcijas līdzekļi - Virkon S, 30 min. Hexaquart L, Sanibact, Neoquat S un Virocid. Dezinfekcijas līdzeklis Menno Florades pētījumā ražošanas un laboratorijas Labi iedarbojas aukstā ūdenī un zemā gaisa temperatūrā. apstākļos parādīja vāju efektivitāti. Preparātu devā 20 ml/l ūdens izšķīdināt aukstā ūdenī Dezinfekcijas pasākumu veikšana Lai netiktu izplatīta infekcija, jāveic iekārtu un tehnikas dezinfekcija. Pirms mašīnu un iekārtu smidzināšanas, tās ir rūpīgi jānomazgā no augsnes un netīrumiem, tāpēc, ka organiskās vielas samazina dezinfektantu iedarbību. Nepieciešams kārtīgi notīrīt kartupeļu glabātuvēs virsmas no augsnes un iepriekšējā gada ražas atliekām, lai būtu pilnīga tīrība un nebūtu organisko atlieku. Tāpat kārtīgi jāiztīra tara, kastes, konteineri, maisi, un iekārtas. Pēc iztīrīšanas, apcirkņus, sienas un grīdas nomazgā ar karstu (70 o C) ziepjūdeni, ja iespējams, tad ar augsta spiediena mazgājamo ierīci, un noskalo. Pēc apstrādes virsmām jāļauj nožūt, lai dezinfekcijas līdzeklis netek. un apsmidzināt virsmas, tehniku, iekārtas ar muguras smidzinātāju. Darba šķidruma daudzums smidzināšanai: 400 ml/m 2. Pirms dezinfekcijas virsmas rūpīgi jāmazgā, lai atbrīvotu no augsnes, putekļiem, organiskām atliekām u.c. netīrumiem. Darba šķidruma pagatavošanai un smidzināšanai nepieciešams lietot aizsargtērpu. Sanibact pret Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus ieteiktā koncentrācija 1.5 %, ekspozīcijas laiks: 15 min. Smidzināt ar dezinfekcijas līdzekļiem, izmantojot augstu spiedienu, saskaņā ar 5. tabulā doto informāciju: Ieteikumi dezinfekcijas līdzekļu lietošanai Preparāts Koncentrācija, % Preparāta deva uz 1 m2 (ml, mg) Ekspozīcijas laiks (min) Ūdens daudzums, ml/m 2 Virkon S Hexaquart L Sanibact Virocid Neoquat S Izsmidzinot dezinfekcijas līdzekļu darba šķidrumu, jāievēro: a) ieteicamā koncentrācija; b) darba šķidruma pielietojamā deva; c) vajadzīgais augstais darba spiediens, bar.; d) vajadzīgais iedarbības laiks; e) personāla drošības noteikumi. 5. tabula Pārbaudīts ražošanas apstākļos. Piemīt bakteriostatiskas īpašības. Nesatur cilvēkam bīstamas vielas, likvidē organisku vielu noārdīšanās radītas nepatīkamas smakas. Līdzekļa paaugstināto spēju nonāvēt baktērijas papildina tā augstās virsmas slapināšanas spējas. Preparāta deva 15 ml/ l. Darba šķidruma daudzums smidzināšanai: 400 ml/m 2 Virocid pret Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus ieteiktā koncentrācija 0.5 %, ekspozīcijas laiks: 15 min. Pārbaudīts ražošanas apstākļos. Ļoti piemērots lietošanai smidzinātājos, jo satur isopropanolu. Vairāk kā 90 % bioloģiski sadalās. Preparāta deva 5 ml/ l. Darba šķidruma daudzums smidzināšanai: 400 ml/m 2 Ne o q u a t S pret Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus ieteiktā koncentrācija 2.0 %, ekspozīcijas laiks: 30 min. Pārbaudīts ražošanas apstākļos. Neiedarbojas un nerada koroziju hroma, niķeļa, alumīnija, tērauda, parastā tērauda, vieglā un krāsainā metāla virsmām, kā arī to sakausējumiem un plastmasām. Saskarsmē ar anodētām alumīnija virsmām ir jāizdara priekšizmēģinājumi. Dezinfekcijas līdzekļu lietošana kartupeļu gaišās gredzenpuves Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus organisma apkarošanai Preparātu deva 20 ml/l. Darba šķidruma daudzums smidzināšanai: 400 ml/m 2.

8 14 K a r t u p e ļ i 2008 K a r t u p e ļ u s i t u ā c i j a La t v i j ā 2008 g a d ā Starptautiskais kartupeļu gads! Kartupeļu šķirņu demonstrējumu salīdzinājuma rezultāti Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā gadā Dr.agr. Gunta Bebre Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts Mēslojums NPK kg/ha, stādījums smidzināts ar fungicīdiem pret lakstu puvi 2 x (26.06 ar Tattū un ar Gloria, pievienojot insekticīdus). 6. tabula 6. tabula Marabel Vineta Agrie dzeltenie Rosalind Baccara Laura Clarina Valisa Jaunumi gadā Valsts šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumu veikšanai (SĪN testam) nodotas 2 jaunas Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā izaudzētās šķirnes PRELMA N un MANDAGA N. Šķirne PRELMA ir vidēji agra, ļoti ražīga galda kartupeļu šķirne, atbilst B vārīšanas tipam (mazmiltaina). Bumbuļi Starptautiskais kartupeļu gads! Šķirne Bumbuļu frakcijas > 50 mm mm Cietes saturs, % Garša, balles Miltainība, balles garenovāli, dzeltenu mizu, gaiši dzeltenu mīkstumu. Šķirne MANDAGA ir vidēji vēla galda kartupeļu šķirne, atbilst BC vārīšanas tipam. Borodjanskij Rozovij Bumbuļi apaļi ovāli, dzeltenu mizu, gaiši dzeltenu mīkstumu. Jelly Mandaga Lenora Elfe Esprit Monta Anuschka Jaunums! Re. Nr Ewelina Magdalena Brasla Colette Prelma Presto Adretta Mutagenagrie Bellarosa Romula Roxana Laimdota Zīle Solara Eldena Fasan Vitara Madara Camilla Augu Aizsardzîbas Serviss

9 Udens Blusas SIA Pārtikas kartupeļi Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība Kartupeļu grāmatiņa Sertificēti Sēklas kartupeļi Jauna kartupeļu tehnika Latvijā audzēti kartupeļi

10 18 K a r t u p e ļ i 2008 Kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti 2007.gadā LLU MPS Vecauce Kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti 2007.gadā LLU MPS Vecauce Sagatavoja: Zinta Gaile, LLU MPS Vecauce direktora vietniece zinātniskajā darbā un Oskars Balodis izmēģinājumu lauka vadītājs.gadā LLU MPS Vecauce kopā tika vērtētas 44 kartupeļu šķirnes (1.-3. attēli). Šajā gadā visaugstākā 2007 vidējā raža iegūta vidēji vēlīno un vēlīno šķirņu grupā 63.8, tālāk seko vidēji agrīno šķirņu grupa ar 55.2 un agrīno šķirņu grupa ar Meteoroloģiskie apstākļi 2007.gadā bija piemēroti augstu kartupeļu ražu iegūšanai, jo laikā, kad ieriešas un piebriest bumbuļi, bija pietiekams mitruma nodrošinājums un labvēlīgs temperatūras režīms. Arī ražas novākšanas laikā augusta beigās (agrīnās šķirnes) un septembrī ( vidēji agrīnās šķirnes, vēlīnās šķirnes) meteoroloģiskie apstākļi bija piemēroti Mu ta g ē n a g r i e 24.5 Fl av i a 34.6 Fr e s ko 35.8 Te r r a n a 39.5 Ko l i b r i 41.6 Red Scarlet 44.9 Ad o r a 45.8 Ro s a r a 1.attēls. Iegūtā raža agrīno kartupeļu šķirņu salīdzinājumā 2007.g. LLU MPS Vecauce : standarts Mutagēnagrie, RS0.05= Im pa l a 47.7 Ve l o x 51.1 Lat o n a 51.9 Aktivia 54.3 Riviera 54.4 Be l l a r o s a 54.9 Pr e s to 57.0 Am o r o s a 61.0 Arielle 61.0 Ma r a b e l Mo n a c o Brasla (st.) Ko r m o r a n To m e n s a Im a n ta Se c u r a 3.attēls. Iegūtā raža vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu šķirņu salīdzinājumā 2007.g. LLU MPS Vecauce : standarts Brasla, RS0.05= Izmēģinājuma apstākļu raksturojums Augsnes raksturojums: Vg, sm Org. viela: 3.0 % ph KCl =7.2 P 2 O 5 = 230 mg/kg augsnes K 2 O = 204 mg/kg augsnes MgO = 334 mg/kg augsnes Kartupeļu izmēģinājumi gadā LLU MPS Vecauce stādīti ; bumbuļi uz ha; sēklas kartupeļi kodināti: maksims 0.25: 2.0l/t + kruizers 0.15l/t. Kodināšana ar kruizeru nodrošināja veiksmīgu kartupeļu lapgrauža ierobežošanu kartupeļu agrīnajā attīstības fāzē. Pavasarī lauks šļūkts , kultivēts ar dziļirdinātāju kultivatoru , izveidotas vagas Pirms stādīšanas šķirņu salīdzinājumam vagās dots mēslojums atbilstoši aprēķinam ar mērķi iegūt kartupeļu bumbuļu ražu vismaz 40 : Cropcare N 10 P 10 K kg/ha + K 2 SO kg/ha + NH 4 NO kg/ha, t.i., kopējā barības elementu norma: N 114, P 80, K 256 kg/ha. Visās grupās iegūta augstāka raža par uzstādīto mērķi, ko varēja nodrošināt barības elementu krājumi augsnē. Papildmēslojumam izmantots ārpussakņu mēslošanas līdzeklis Hydro Plus reizē ar fungicīdu smidzinājumu. Sat i n a Ra ja EL Pa s o Ag r i a Ku r a s Augu aizsardzība: o Nezāļu ierobežošana titus 30 g/ha + mistrāls 100 g/ha + kemivets 100 ml uz 100 l ūdens. o Slimību un kaitēkļu ierobežošana agrīnās, vidēji agrīnās un vēlīnās šķirnes- smidzinājumi lakstu puves ierobežošanai veikti saskaņā ar lēmumu atbalsta datorprogrammas PlantPlus ieteikumu, kaitēkļu ierobežošanai atkarībā no kartupeļu lapgrauža un/vai laputu klātbūtnes stādījumā: 20.0 Ridomils Gold 2.5 l/ha + Hydro Plus 3 l/ha (21.06., ); Sa n t e (st.) No m a d e Pi r o l Di t ta Co s m o s La m b a da Pr i n c e s s Red Baron Ro m a n z e Ma r l e n Al m e r a Ar t e m i s Fo n ta n e Mu r at o La u r a Širlans 0.3 l/ha + Sumi alfa 200 g/ha (13.07.); Širlans 0.3 l/ha (25.07.). Laksti iznīcināti: 2.attēls. Iegūtā raža vidēji agrīno kartupeļu šķirņu salīdzinājumā 2007.g. LLU MPS Vecauce : standarts Sante, RS0.05=11.96.

11 20 K a r t u p e ļ i 2008 Kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti 2007.gadā LLU MPS Vecauce agrīnajām šķirnēm ; vidēji agrīnajām šķirnēm ; vidēji vēlīnajām un vēlīnajām šķirnēm lakstu iznīcināšanai izmantots reglons super 2 l/ha; Raža novākta: agrīnās šķirnes ; vidēji agrīnās šķirnes ; vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes Kartupeļu mēslošanas jautājumu izpētes rezultāti 2007.gadā LLU MPS Vecauce sadarbībā ar SIA Kemira GrowHow Galda kartupeļu pamatmēslošanas veidu salīdzinājums 2007.gadā Šķirne 1. mēslošanas variants - A Cropcare (Somu) N 8 -P 12 -K kg/ha + K 2 SO kg/ha + NH 4 NO kg/ha; kopā N 115 kg, P 2 O 5 96 kg, K 2 O 256 kg 2. mēslošanas variants - B Cropcare (Lietuvas) N 8 P 12 K kg/ha + K 2 SO kg/ha + NH 4 NO kg/ha; kopā N 115 kg, P 2 O 5 96 kg, K 2 O 256 kg 3. mēslošanas variants - C ARVI N 13 P 10 K kg/ha + K 2 SO kg/ha + NH 4 NO 3 34 kg/ha; kopā N 115 kg, P 2 O 5 80 kg, K 2 O 256 kg 7. tabula Raža vidēji šķirnei, γ0,05 = 5.47 Garša, balles 9 1 Garša, balles 9 1 Garša, balles 9 1 Laura Almera Red Baron Vidēji mēslošanas veidam γ0.05= X 7.tabulā apkopotie dati liecina, ka nav statistiski būtiskas atšķirības (p>0.05) iegūtās kartupeļu ražas ziņā starp dažādajiem galda kartupeļu pamatmēslošanas variantiem. Tāpat nav arī būtisku atšķirību kartupeļu garšas vērtējumā. Augsnes raksturojums un sagatavošanas darbi identiski tiem, kas aprakstīti šķirņu salīdzinājumā, arī stādīšana un kodināšana veikta tāpat kā šķirņu salīdzinājumā. Slimības ierobežotas atbilstoši tā saucamajai rutinētajai (jeb standarta) sistēmai: 1. akrobāts plus 2 kg/ha ; 2. akrobāts plus 2 kg/ha + sumi alfa 200 g/ha ; 3. ranmans 0.2 l/ha ranmans 0.2 l/ha Laksti iznīcināti, izsmidzinot reglonu super 2 l/ha , raža novākta Izvēloties vienādas N:P:K attiecības dažādiem mēslošanas līdzekļiem, iespējams iegūt vienlīdz augstas ražas neatkarīgi no izvēlētā mēslošanas līdzekļa. Būtiskākā atšķirība pielietojamā papildmēslojuma - N un K daudzumam katrā variantā. Galda kartupeļu ārpussakņu papildmēslojumu salīdzinājums gadā SIA LLU MPS Vecauce 8. tabula Šķirne 1. mēslošanas variants - D 2. mēslošanas variants - E 3. mēslošanas variants - F Raža vidēji šķirnei, γ0,05 = 5.47 Garša, balles 9 1 Garša, balles 9 1 Garša, balles 9 1 Kolorado vabole Almera Red Baron Vidēji mēslošanas veidam γ0,05= X 8. tabula 8.tabulā apkopotie dati liecina, ka gadā līdzīgi kā gadā augstāku ražu nodrošināja varianti D (būtiski augstāka raža) un E salīdzinājumā ar variantu F, taču variants F nodrošināja labākās garšas īpašības. Iegūto ražu noteica arī izmantotā šķirne un šajā salīdzinājumā tāpat kā šķirņu izpētes izmēģinājumā un galda kartupeļu pamatmēslošanas veidu salīdzinājumā ražīgākā bija šķirne Laura. Izmēģinājuma apstākļu raksturojums identisks iepriekš aprakstītajam; pamatmēslojums lietots tāds pats kā šķirņu salīdzinājumā (Cropcare N 10 P 10 K kg/ha + K 2 SO kg/ha + NH 4 NO kg/ha, t.i., kopējā barības elementu norma: N 114, P 80, K 256 kg/ha), bet ārpussakņu mēslojums atbilstoši 9. tabulai izsmidzināts galvenokārt reizē ar fungicīdu, izņemot variantā F Wolf Trax tiek smidzināts atsevišķi. Ārpussakņu mēslojuma varianti galda kartupeļiem Laura

12 22 K a r t u p e ļ i 2008 K a r t u p e ļ u s i t u ā c i j a La t v i j ā 2008 g a d ā 23 Kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti 2007.gadā LLU MPS Vecauce Variants Produkts N:P:K attiecība Deva Smidzināšanas laiks Variants D Phosfik l/ha Variants E Variants F 9. tabula Ar fungicīdu ; ; Folicare kg/ha Ar fungicīdu Folicare kg/ha Ar fungicīdu Folicare kg/ha Ar fungicīdu Folicare kg/ha Ar fungicīdu Folicare kg/ha Ar fungicīdu Folicare kg/ha Ar fungicīdu WolfTrax DDP Ca 4 kg/ha Atsevišķs smidzinājums Folicare kg/ha Ar fungicīdu Folicare kg/ha Ar fungicīdu Cietes kartupeļu mēslošanas veidu salīdzinājums gadā SIA LLU MPS Vecauce. Cietes kartupeļu mēslošanai gadā izmantoti tieši tādi paši mēslošanas līdzekļi un to normas kā 2006.g.: G v a r i a n t s: N 12 P 15 K kg/ha + NH 4 NO kg/ha, kas kopā uz 1 ha nodrošina: N 130 kg, P 2 O kg, K 2 O Firmas Agrico kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti gadā Z/s Jaunvidiņi, Saldus rajons, Saldus pagasts Izmēģinājumu veica: agr. Raita Bambāne e-pasts: jaunvidini@inbox.lv Nr.p.k. Šķirne Kopraža Bumbuļi > 30 mm, % Preču produkcija Bumbuļu vidējais savrs g, > 50 mm 10. tabula Garšas īpašības, balles Rieviera Artemis Almera Amorosa Ampera Firmas Agrico kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti gadā 120 kg; 6. Agria H v a r i a n t s: Cropcare (Lietuvas) N 8 P 12 K kg/ha + NH 4 NO kg/ha, kas kopā uz 1 ha nodrošina: N 132 kg, P 2 O 5 96 kg, K 2 O 184 kg 7. Fontane Murato Red Baron Cosmos EL Paso Provento Marlen Raja Arielle Elisabeth Fresko Br a s l a H va r i a n t s G va r i a n t s To m e n s a Attēls. Cietes kartupeļu mēslošanas veidu salīdzinājums gadā SIA LLU MPS Vecauce. Ku r a s Kartupeļi stādīti 18.,20.maijā. Pirms stādīšanas lauks šļūkts, kultivēts ar dziļirdinātāju kultivatoru, vagas izveidotas 18. maijā. Augsnes raksturojums: mālsmilts kultūraugsne, ph KCl = 6,1; P 2 O 5 =255 mg/kg augsnes; K 2 O =204 mg/kg augsnes, trūdvielu saturs 2,5 %. Priekšaugs - auzas. Dotais mēslojums: 10.maijā NPK mikroelementi 800 kg/ha. Herbicīdi: Titus 50 g/ha + Aktara 80 g/ha + Kemivets 0.1 l/ha. Fungicīdi: Ridomil Gold 2,5 kg/ha + Vidēji G mēslošanas variants nodrošināja būtiski augstāku ražu kā H variants; līdzīga tendence tika novērota arī 2006.g., kaut gan ražu starpība tad nebija būtiska. Augstāko ražu tradicionāli uzrādījusi šķirne Kuras. Augsnes raksturojums un sagatavošanas darbi tāpat kā stādīšana un kodināšana šajā izmēģinājumā bija tādi pat kā aprakstīts iepriekš. Slimību ierobežošana veikta atbilstoši tā saucamajai rutinētajai (jeb standarta) sistēmai kā aprakstīts, analizējot galda kartupeļu pamatmēslošanas veidu salīdzinājumu. Laksti iznīcināti , bet raža novākta Fastaks 0,15 l/ha. Raža novākta septembris. Šajā gadā kartupeļu augšanai un bumbuļu attīstībai nozīmīgākajos periodos ( bumbuļu dīgšana, spēcīgas sakņu sistēmas, lapu, stublāju un ziedpumpuru veidošana ) siltums un pietiekošs mitrums sekmēja barības vielu izmantošanu asimilācijas virsmas veidošanai. Tas arī pamats augstai kvalitatīvu bumbuļu ražai. Ziedēšanas laikā līdz lakstu dzeltēšanas sākumam biežas lietavas. Paugurainais reljefs veicināja liekā ūdens aizplūšanu tā pasargājot ražu no bojāejas. Savlaicīgā apstrāde pret lakstu puvi slimības izplatību aizkavēja līdz augusta vidum. Ražu novācot bumbuļiem miziņa nobriedusi. Plaisājušo vai ar izaugumiem ļoti maz. Parastais kraupis, rizoktonija uz bumbuļiem nav konstatēti.

13 24 K a r t u p e ļ i 2008 K a r t u p e ļ u s i t u ā c i j a La t v i j ā 2008 g a d ā 25 Firmas Agrico kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti gadā Rieviera 45.7 Ar t e m i s 36.2 Al m e r a 38.1 Am o r o s a 48.0 Am p e r a 46.2 Šķirnei Elisabeth ar slapjo puvi bojāti bumbuļi jau ražu novācot. Bumbuļi turpina bojāties arī pēc pāršķirošanas. Tā kā bumbuļu saglabāšanai jāpievērš īpaša uzmanība. Tajā pat laikā ik gadus šķirnei bumbuļu forma īpaši pievilcīga. Garšas īpašības arī tiek vērtētas augstu. Šķirne Almera iepriekšējos gados raksturojās ar kvalitatīvu ražu, tad šogad tā pavisam necila īpaši daudz plaisājušo bumbuļu, arī ar izaugumiem ne mazums. Nedaudz bumbuļi plaisājuši šķirnēm Cosmos, Fontane, Red Baron gada kartupeļu bumbuļu raža īpaši kvalitatīva šķirnēm Amorosa, Ampera, Agria, Arielle, Artemis, Murato, El-Paso, Provento, Riviera. Vairākām šķirnēm garšas īpašības šogad novērtētas augstāk nekā pērn. Tajā skaitā šķirnes Ampera, Amorosa, Riviera, Provento. Savukārt šķirne Marlen garšīgākā ne vienu gadu vien. z/s Zīlītes, Lēdurgas pagasts, Limbažu rajons Ag r i a 44.8 Fo n ta n e Nr.p.k. Šķirne Agrīnums Kopraža, Raža pa frakcijām, > 50 mm mm nestandarts 11. tabula Garšas īpašības, balles Almera Impala Fontane Arielle Raja Manitou Mu r at o Firmas Agrico galda kartupeļu šķirņu salīdzinajums z/s Jaunvidiņi Marianne Red Baron 44.6 Co s m o s 47.6 EL Pa s o 58.1 Pro v e n to 47.3 Ma r l e n 44.0 Ra ja 47.1 Arielle 45.0 El i s a b e t h 36.2 Fr e s ko Amorosa Agria Marlen Pekaro EL Paso Ampera Red Baron Al m e r a 47.8 Im pa l a 42.5 Fo n ta n e 36.5 Arielle 33.8 Ra ja 29.9 Ma n i to u 36.0 Ma r i a n n e 27.9 Co s m o s 35.5 Mo n a c o 33.6 Di t ta 11. tabula Firmas Agrico galda kartupeļu šķirņu salīdzinajums z/s Zīlītes. Izmēģinājums iekārtots velēnu - gleja augsnē, mehāniskais sastāvs - smilšmāls. Augsnes ķīmiskie rādītāji: ph KCl 5.5, P 2 O mg/ kg; K 2 O mg/ kg, MgO mg/ kg. Izmēģinājums iestādīts Mēslots reizē ar stādīšanu NPK kg/ha. Vagu frēzēšana Miglošana: Zenkors 0.3 kg/ha ; Akrobāts 2 kg/ha + Fastaks 0.25 l/ha ; Tanos 0.6 kg/ha Laksti iznīcināti Ražas novākšana Izmēģinājumā salīdzinoši ātri tika iznīcināti laksti, tāpēc vēlīnāššķirnes neizmantoja savu potenciālu. Frakcijā nestandarts pamatā bija maivaboļu kāpuru bojātie bumbuļi, bojājumu apmēru lielā mērā ietekmēja ilgais laiks no lakstu iznīcināšanas līdz novāķsanai Sa n t e 36.1 Mu r at o 24.5 Riviera 23.7 Am o r o s a 22.5 Ag r i a 25.1 Ma r l e n 24.7 Pe k a r o 27.7 EL Pa s o 35.1 Am p e r a 33.0 Red Baron Firmas Agrico kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti gadā 8. Cosmos Firmas Agrico kartupeļu šķirņu salīdzināšanas rezultāti gadā trīs saimniecībās, raža 9. Monaco tabula 10. Ditta Nr.p.k. Šķirne Agrīnums z/s Zīlītes VMPS Vecauce z/s Jaunvidiņi 11. Sante Almera Murato Impala Riviera Fontane

14 26 K a r t u p e ļ i 2008 K a r t u p e ļ u s i t u ā c i j a La t v i j ā 2008 g a d ā 27 Firmas Agrico kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti gadā 12. tabula 4. Arielle Raja Manitou Marianne Cosmos Monaco Ditta Sante Murato Riviera Amorosa Agria Marlen Pekaro M A R L E N Šķirne selekcionēta Holandē (Agria x Saturna), selekcionārs Mansholt, Vierhuizen. Vidēji agrīna šķirne, pēc NIVAA apraksta agrīnums novērtēts ar 6 ballēm. Cers vidējs līdz augsts, dzinumi vidēji stāvi līdz stāvi, uz stublājiem nav vai ir ļoti vājš antociāna krāsojums. Ziedu vidēji daudz līdz daudz, tie ir balti, ogu nav vai to ir ļoti maz. Bumbuļi ovāli līdz apaļi ovāli, vidēji seklām acīm. Cerā vidēji daudz bumbuļu, tie ir diezgan izlīdzināti. Miza diezgan gluda, dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens. Ļoti miltaini (vārīšanās tips BC), vārot izjūk. Cietes saturs vidēji augsts. Laba šķirne pārstrādei čipsos ar miltainiem, garšīgiem un pietiekami izskatīgiem bumbuļiem. Imūna pret vēzi, izturīga pret nematodi (Ro 1,4). Ir iekļauta Latvijas un ES katalogā. Šķirne ļoti jūtīga pret zenkoru, tāpēc nezāļu apkarošanai jāizmanto citi līdzekļi, Bumbuļi ir jūtīgi pret parasto kraupi. Bumbuļiem ilgs miera periods. Piemērotās augsnēs (kur neslimo ar kraupi) dod ļoti augstas ražas ar lielu lielo bumbuļu īpatsvaru. Laba šķirne miltaino bumbuļu cienītājiem. Firmas Agrico kartupeļu šķirņu salīdzinājuma rezultāti gadā 18. EL Paso Ampera Red Baron M O N A C O Šķirne selekcionēta Holandē (Arletta x Arielle), selekcionārs Svalof Weibull B.V. A L M E R A Šķirne izveidota krustojot BM x AR , selekcionārs Svalof Weibull BV. Vidēji agrīna šķirne. Ceri vidēji augsti, stāvi līdz nedaudz izplesti, stublāji resni līdz vidēji resni, uz stublājiem nav vai ir ļoti vājš antociāna krāsojums. Ziedi vidēji daudz, tie ir sarkani-violeti, ogu vidēji daudz līdz daudz. Bumbuļi lieli, tie ir izlīdzināti, forma ovāla, seklām acīm. Miza gluda, dzeltena, mīkstums gaiši dzeltens. Vārot neizjūk, nav miltaini (vārīšanās tips AB). Cietes saturs zems. Laba, ļoti izskatīga galda šķirne, viena no garšīgākajām salātu tipa šķirnēm. Agrīna galda šķirne. Cers vidēji augsts līdz augsts, dzinumi vidēji stāvi, ļoti vājš antociāna krāsojums. Ziedu ļoti maz, tie ir balti, ogas neveido. Bumbuļi gareni ovāli, seklām acīm. Cerā maz bumbuļu, tie ir lieli un izlīdzināti. Miza gluda, dzeltena, mīkstums intensīvi dzeltens. Maz miltaini (vārīšanās tips AB), vārot neizjūk. Cietes saturs zems. Starp agrīnajām galda šķirnēm izceļas ar dzeltenu mīkstumu un labu garšu. Šķirne ir izturīga pret nematodi (Ro 1), paaugstināta jūtība pret zenkoru. Ir iekļauta ES katalogā. Raksturojas ar agrīnu ražu un augstu preču produkcijas iznākumu. Bumbuļiem salīdzinoši ilgs miera periods. Šķirne ir imūna pret vēzi, izturīga pret nematodi (Ro 1). Ir iekļauta ES katalogā. Tieksme veidot ļoti lielus bumbuļus, starp salātu tipa šķirnēm izceļas ar labu garšu. Šķirnei novērota paaugstināta jūtība pret rizoktoniju, jāizvairās no ļoti agras stādīšanas neiesilušā augsnē. R I V I E R A Šķirne selekcionēta Holandē (Minerva x Alcmaria), selekcionāra tiesību īpašnieks ir firma AGRICO B.A. Ļoti agrīna šķirne, pēc UPOV apraksta iekļauta visagrīnākajā grupā. Cers zems līdz vidēji augsts, dzinumi vidēji stāvi A M O R O S A Šķirne selekcionēta Holandē (Arinda x Impala), selekcionārs Agrico Research, Bant. līdz skraji, vidējs antociāna krāsojums. Ziedu maz, tie ir balti, ogas neveido. Bumbuļi ovāli, diezgan seklām acīm. Cerā maz bumbuļu (vidēji 9), tie ir lieli un izlīdzināti. Miza gluda, dzeltena, mīkstums krēmkrāsas. Maz miltaini (vārīšanās tips AB), vārot neizjūk. Cietes saturs zems. Agrīna šķirne, pēc NIVAA apraksta agrīnums novērtēts ar 7 ballēm. Cers vidējs līdz augsts, dzinumi vidēji stāvi, uz stublājiem stiprs līdz ļoti stiprs antociāna krāsojums. Ziedu maz līdz vidēji daudz, tie ir sarkani violeti ar baltiem vainaglapu galiem, ogu daudz. Bumbuļi gareni ovāli, seklām acīm. Cerā maz līdz ļoti maz bumbuļu, tie ir lieli un izlīdzināti. Miza diezgan gluda, sarkana, mīkstums gaiši dzeltens. Maz miltaini (vārīšanās tips AB), vārot neizjūk. Cietes saturs vidēji zems. Izskatīga galda šķirne ar sarkanu mizu un labu garšu. Izturīga pret nematodi (Ro 1,4). Ir iekļauta ES katalogā. Bumbuļiem īss miera periods. Viena no visagrīnākajām galda šķirnēm. Šķirne izturīga pret vēzi, izturīga pret nematodi (Ro 1,4). Ir iekļauta ES katalogā. Raksturojas ar ļoti agrīnu ražu un augstu preču produkcijas iznākumu. Bumbuļiem salīdzinoši ilgs miera periods.

15 28 K a r t u p e ļ i 2008 Galda kartupeļu šķirņu salīdzinājumu rezultāti SIA Aloja Agro gadā Galda kartupeļu šķirņu salīdzinājumu rezultāti SIA Aloja Agro gadā SIA Aloja Agro agronome Sarmīte Avotiņa Šķirne Agrīnums Bumbuļu frakcijas, % > 50 mm mm Marabel agra Jelly vēla Roxana vidēji agra Esprit vēla Anuschka agra Elfe agra Solara vidēji agra Tizia vēla Baccara agra Vineta agra Colette vidēji agra Rosalind agra Finka agra Laura vidēja Evelina agra Presto agra Bellarosa agra Camilla vidēja Quarta vidēja Milva vidēja Ciete, % 13. tabula Cietes kartupeļu šķirņu salīdzinājumu rezultāti SIA Aloja Agro gadā 14. tabula Šķirne Ciete, % Cietes raža, Omega Magnat K Roberta Brasla Olga Aveka Opus

16 30 K a r t u p e ļ i 2008 K a r t u p e ļ u s i t u ā c i j a La t v i j ā 2008 g a d ā 31 Galda kartupeļu šķirņu salīdzinājumu rezultāti SIA Aloja Agro gadā Awaya Imanta Eldena tabula Izmēginājumos SIA Aloja Agro laukos lietots : Cropcare NPK kg/ha + amonija nitrāts 130 kg/ha, Folicare kg/ ha 3 reizesw reizē ar fungicīdu miglojumu. Cietes kartupeļu šķirņu salīdzinājumu rezultāti trīs saimniecībās gadā Šķirnes Aloja Agro Priekuļi Lielgreiži Vidēji Ciete, % Cietes raža, Ciete, % Cietes raža, 15. tabula Magnat Roberta Omega Brasla Dorota Olga Aveka Robeny Imanta Opus Awaya Opus Oktan K Eldena Ciete, % Cietes raža, Ciete, % Cietes raža, Pētījums par cietes kartupeļu audzēšanu SIA Aloja Starkelsen agronome Aiga Kraukle SIA Aloja Starkelsen piešķirtā cietes ražošanas kvota ir 5778 t cietes. Lai to saražotu, nepieciešamas t kartupeļu pie cietes satura 17 %. Tā kā vidējās kartupeļu ražas cietes kartupeļu stādījumos nesasniedz 30, kartupeļu audzētājiem nav pietiekamas rentabilitātes. Pārstrādes uzņēmums šogad ieguva subsīdijas zinātniski pētnieciskajam darbam, lai noskaidrotu, kādu ražas līmeni iespējams iegūt, pielietojot optimālo tehnoloģiju kartupeļu audzēšanā. Tika izraudzītas 3 saimniecības Vidzemes reģionā pētījuma veikšanai : Limbažu rajonā SIA Aloja Agro, Valmieras rajonā z/s Ruņģi, Valkas rajonā z/s Piekalnes. Lauki izvēlēti ar platību ne mazāk kā 10 ha, lai tas būtu kā lielražošanas lauks, kas paredzēts pārstrādei, nevis tikai demonstrējumam. Tā kā pētījums tika apstiprināts pēc kartupeļu stādīšanas laika beigām, pielietotā mēslojuma veidā un daudzumā korekcijas iespējas bija minimālas. Aprēķinātais nepieciešamais mēslojuma daudzums bija vismaz 700 kg/ha. SIA Aloja Agro pielietoja optimālo devu 800 kg/ha NPK , z/s Ruņģi 400 kg/ha NPK , z/s Piekalnes 500 kg/ha NPK Minerālmēslu devu korekcijai tika izmantots papildmēslojums. Izvēlētie lauki bija ar atšķirīgu mehānisko sastāvu. SIA Aloja Agro audzēja 2.5 ha Calla un ha Kuras. Stādīšanu iesāka 29.aprīlī un pabeidza 10.maijā. Z/s Ruņģi visā platībā 10 ha audzēja Tomensu. Stādīšanas laiks 1. līdz 4. maijs Z/s Piekalnes 6 ha platībā audzēja šķirni Terana, 4 ha platībā šķirni Kuras. Stādīšanas laiks 26.aprīlis -2.maijs, stādīšanu sākot ar vēlo šķirni Kuras. Pielietotie augu aizsardzības līdzekļi un papildmēslojumi apkopoti tabulā Nr. 16. Pozīcija SIA Aloja Agro z/s Ruņģi z/s Piekalnes Herbicīdi Mistrāls 0.4 kg/ha Zenkors 0.3 kg/ha Reindžers 2 l/ha (rudenī) Titus 0.05 kg/ha + Kemivets 0.2 l/ha Titus 0.03 kg/ha + Kemivets 0.2 l/ha 16. tabula Titus 0.03 kg/ha + Kemivets 0.2 l/ha Zenkors 0.3 kg/ha Insekticīdi Kestaks 0.2 l/ha Aktara 0.2 l/ha Kestaks 0.2 l/ha Fastaks 0.2 l/ha Aktara 0.2 l/ha Fungicīdi Ridomils Gold 2.5 kg/ha Ridomils Gold 2.5 kg/ha Glorija 4 l/ha Pētījums par cietes kartupeļu audzēšanu Tatoo 4 l/ha Ridomils Gold 2.5 kg/ha Sereno 2.5 kg/ha Ditāns 2 kg/ha Tatoo 4 l/ha Glorija 4 l/ha Penkocebs 2 kg/ha Tatoo 4 l/ha Sereno 2.5 kg/ha Penkocebs 2 kg/ha Penkocebs 2 kg/ha Sereno 2.5 kg/ha Papildmēslojums Amonija nitrāts 0.15 Amonija nitrāts 0.15 Amonija nitrāts 0.15 Folicare kg/ha Kūdras eliksīrs 1 l/ha Vuksals 4 l/ha Folicare kg/ha Suplo 2 l/ha Vuksals 4 l/ha Folicare kg/ha Folicare kg/ha Vuksals 4 l/ha Folicare kg/ha Pielietoto augu aizsardzības līdzekļu ziņā būtisku atšķirību nav. Atšķirīgi ir pielietotie papildmēslošanas līdzekļi. Tā kā audzētās šķirnes ir ar dažādu ražas un cietes satura potenciālu, nav iespējams tieši noteikt mēslošanas līdzekļa ietekmi uz cietes saturu. Tā kā SIA Aloja Agro pielietoja vislielāko minerālmēslu daudzumu, vajadzēja būt redzamākai atšķirībai ražas ziņā. Pētījuma rezultātus būtiski ietekmēja lielais nokrišņu daudzums novākšanas periodā. Tā kā šķirne Kuras ir vēla, tās vākšana sākās septembra beigās, kas faktiski laika apstākļi novākšanai virs nebija labvēlīgi. 4 ha SIA Aloja Agro Drātstārps palika nenovākti un arī novāktie hektāri vietām ir novākti ar lieliem zudumiem, kas ļauj secināt, ka faktiski raža ir bijusi

17 32 K a r t u p e ļ i 2008 Pētījums par cietes kartupeļu audzēšanu 40. Z/s Ruņģi vākšanu iesāka septembra sākumā un pabeidza 24.septembrī. Līdz ar to ražas zudumi vākšanas laikā bija minimāli. Z/s Piekalnes vākšanu iesāka augusta beigās ar agro šķirni Terana, septembra otrajā pusē pabeidza vākt Kuras. 2.augustā tradicionāli pulcējāmies lauka dienā, lai izvērtētu zinātniskā pētījuma laukus. Pirmo apmeklējām z/s Piekalnes lauku Paežas Valkas rajonā. Lai gan nokrišņu daudzums šajā laika periodā lielākajā daļā lauku bija pietiekošs, to nevarēja teikt par šo lauku. Agrā šķirne Terana jau bija cietusi no mitruma trūkuma, kas bija ietekmējis bumbuļu skaitu. Kuras no mitruma trūkuma nebija cietusi, jo tai bumbuļu veidošanās notika vēlāk. Ražas starpība ir 17. To gan nevar viennozīmīgi vērtēt kā sausuma ietekmi, jo ražas potenciāls lielāks ir vēlajai šķirnei Kuras. Tomēr agra šķirne saimniecībā ir nepieciešama, lai laikus uzsāktu novākšanu. Nākamā apmeklējuma saimniecība bija z/s Ruņģi lauks Židavas Brenguļu apkaimē. Pētījumam bija izvēlēta viena šķirne Tomensa ar nodalītu platību no kopējā lauka. Veicot rakumus, konstatējām lielu bumbuļu skaitu zem cera. Taču lielais bumbuļu skaits nedeva cerēto ražu. Šķirnes potenciāls un iestrādātais mēslojuma daudzums to limitēja. Lapu mēslojums nevar aizstāt pamatmēslojumu. Tas var tikai palīdzēt augam stresa situācijā vai apgādāt augu ar mikroelementiem. Tika veikti kontrolrakumi SIA Aloja Agro laukā. Iepriekšējā dienā kontrolsvērumā aprēķinājām, ka raža jau tobrīd bija 28 šķirnei Kuras un 26 šķirnei Calla. Kuras vēl bija pilnos ziedos. Veiktā pētījuma galvenie rādītāji atspoguļoti tabulā Nr tabula Rādītāji SIA Aloja Agro z/s Ruņģi z/s Piekalnes Platība, ha Cietes saturs, % Cietes raža, Izmaksas uz 1 ha Ieņēmumi no 1 ha Peļņa Aloja Agro ienākumi uz ha Izvērtējot rezultātus, var secināt, ka iegūstot 40 iespējams gūt labus finansiālos rādītājus cietes kartupeļu audzēšanā. Ienākumos ietverta pamatsamaksa, līguma izpildes un attīstības prēmijas un subsīdija par cieti. Lai pētījums patiesāk atspoguļotu iespējas iegūt ražu 40, to nepieciešams atkārtot vēl divus turpmākos gadus, lai izvērtētu ražas ieguves iespējas dažādos meteoroloģiskajos apstākļos SIA Aloja Agro z/s Ruņģi z/s Piekalnes Iz m a k s a s u z 1 ha Ie ņ ē m u m i n o 1 ha Pe ļ ņ a n o 1 ha

18 34 K a r t u p e ļ i 2008 Piezīmēm!

19