PAR ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTI. 1. Ievads
|
|
- Λάρισα Παππάς
- 5 χρόνια πριν
- Προβολές:
Transcript
1 1 PAR ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTI. 1. Ievads 2012.gada 6. decembrī Saeima pieņēma jaunu Ēku energoefektivitātes likumu. Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu. Līdz ar šā likuma stāšanos spēku zaudē Ēku energoefektivitātēs likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 9. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.). Jaunajā likumā tāpat kā iepriekšējā būtiska vērība pievērsta ēku energosertifikācijai. Likumā iekļauts tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes gada 19. maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 30.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu: 1) Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.26 Noteikumi par energoauditoriem ; 2) Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.39 Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode ; 3) Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.504 Noteikumi par ēku energosertifikāciju. Noteikumi nosaka: 1) energoefektivitātes minimālās prasības jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām; 2) ēku energoefektivitātes aprēķina metodi; 3) kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija, kā arī attiecīgās ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību; 4) kārtību, kādā Ekonomikas ministrija pārrauga energosertifikāciju un Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem; 5) energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību; 6) pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kw, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kw; 7) prasības energoauditoriem, viņu atbildību, kā arī sertifikācijas un uzraudzības kārtību Ēku energosertificēšana ir process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu. Ēkas energoefektivitāte ir relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos. Ēkas energoefektivitāti izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kwh/m 2 gadā). Vairumam pagājušajā gadsimtā uzceltu daudzstāvu dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ir robežās no 150 līdz 350 kwh/m 2 gadā. Pēc dažu ekspertu vērtējuma pareizi uzprojektētai un kvalitatīvi uzceltai ēkai iespējams iztikt ar 50 līdz 60 kwh/m 2 gadā.
2 2 Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode nosaka divu veidu novērtējumus: - ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums; - ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējums. Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums ir energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām. Ēkas aprēķināto energoefektivitātes novērtējumu var iegūt gan esošām ēkām, gan projektējamām ēkām (jaunbūvēm un rekonstruējamām). Aprēķinos ņem vērā ne tikai ēkas norobežojošo konstrukciju un ēkas tehnisko sistēmu faktorus, bet arī klimatiskos datus, saules ietekmi, telpu ekspluatācijas režīmus, kā arī faktorus, ko rada cilvēki un ēkā izvietotās iekārtas. Aprēķinos ņem vērā visu kondicionētu (apkurinātu vai dzesētu) telpu platības, kā arī nekondicionētu telpu platības, ja gaisa temperatūra tajās ziemā atšķiras no āra gaisa temperatūras vairāk par 4ºC. Pamatojoties uz ēkas aprēķināto energoefektivitātes novērtējumu, izdod ēkas energoefektivitātes sertifikātu un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu. Ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu var iegūt tikai esošajām ēkām, ja iepriekšējā laika periodā ir veikta energonesēju uzskaite. 2. Ēku energoefektivitātes minimālās prasības Ēkas energoefektivitātes minimālās prasības noteiktas rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kuru kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25% no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi skar 25% no šādu ēku būvapjoma, kā arī visām jaunbūvēm. Ēkas energoefektivitātes minimālās prasības piemēro: - ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu kopējiem siltumtehniskiem parametriem; - ēkas tehniskām sistēmām (apkures, dzesēšanas, ūdensapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, apgaismošanas, saules un citām). Ēkas energoefektivitātes minimālās prasības nosaka Ēku energoefektivitātes likuma 4. pants, normatīvie akti būvniecības jomā un piemērojamie standarti. Ēkas norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskie parametri ir noteikti ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 apstiprinātajā Latvijas būvnormatīvā LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika (grozījumi LBN ar , un ). Ēkas tehniskajām sistēmām spēkā esošos būvniecību regulējošos normatīvajos aktos energoefektivitātes prasības pagaidām nav īpaši atrunātas vai arī iekļautas deklaratīvā veidā, taču ar laiku varētu būt noteiktas konkrētas tehniskas prasības.
3 3 3. Ēkas energoefektivitātes sertifikāts un pagaidu sertifikāts Ēkas energoefektivitātes novērtējuma rezultāts ir ēkas energoefektivitātes sertifikāts. Noteikumi nosaka divu veidu sertifikātus: - ēkas energoefektivitātes sertifikāts (esošām ēkām saskaņā ar 1.pielikumu), kas būs derīgs 10 gadus; - ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām saskaņā ar 2.pielikumu), kas būs derīgs 2 gadus. Pēc ēkas energosertifikātā vai pagaidu energosertifikātā ietvertajiem rādītājiem ēkas īpašnieks, apsaimniekotājs vai pircējs varēs salīdzināt konkrētās ēkas energoefektivitātes rādītājus ar citām ēkām. Tāpat varēs lemt par iespējām realizēt energoauditora ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, siltināt ēku). Ēkas energoefektivitāti izsaka ar kopējiem gada rādītājiem: - enerģijas patēriņam - kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā (kwh/m 2 gadā); - oglekļa dioksīda emisijas novērtējumam = kilogrami oglekļa dioksīda uz kvadrātmetru gadā (kgco 2 /m gadā). Oglekļa dioksīds (CO 2 ) rodas fosilā kurināmā degšanas procesā enerģijas ražošanai, t.sk. ēkas apkurei, dzesēšanai, kastā ūdens sagatavošanai un elektroenerģijai. Ēkām ar vienādu enerģijas patēriņu var būt atšķirīgs oglekļa dioksīda emisijas daudzums. Piemēram, pie vienāda enerģijas patēriņa ēkai, kas tiek kurināta ar akmeņoglēm ir vairāk kā par 30% liekāks oglekļa dioksīda emisijas faktors nekā ēkai, kurai kā kurināmo izmanto dabasgāzi. Ēkas energoefektivitātes sertifikātam vai pagaidu sertifikātam jāpievieno pielikums, kurā uzrāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu: telpu platības, aprēķina temperatūras, norobežojošo konstrukciju laukumus, termisko tiltu garumus, siltuma zudumu koeficientus, uzskaitītās enerģijas un energonesēju patēriņu, aprēķinos pieņemtās vērtības, aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus. Ēku energoefektivitātes likums nosaka, ka ar ēku energosertifikāciju atļauts nodarboties tikai sertificētiem energoauditoriem, kuru saraksts publicēts Ekonomikas ministrijas (EM) uzturētajā Energoauditoru reģistrā. Šo speciālistu kompetencē ir ēkas energoefektivitātes novērtēšana un ēkas energoefektivitātes sertifikāta izsniegšana, projektējamu jaunbūvju un rekonstruējamu ēku energoefektivitātes novērtēšana un ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta izsniegšana, kā arī apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitātes pārbaude un pārbaudes akta izsniegšana.
4 4 4.Norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes rādītāji (LBN VIII nodaļa MK noteikumu Nr.791 redakcijā) Būvprojektā norāda ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus E ΣG kilovatstundās (kw h) un īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e G kilovatstundās uz kvadrātmetru (kw h/m 2 ) normatīvā gada laikā. Aprēķināto ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e G izmanto projektētās ēkas energosertifikāta sastādīšanā. Ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus kilovatstundās (kw h) gada laikā nosaka, izmantojot šādu formulu: E ΣG = H T x T gd x 24 x 10-3, (1) kur H T - ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients vatos uz grādu (W/K); T gd - normatīvais grāddienu skaits būvvietā viena gada apkures periodā, ko nosaka, izmantojot šādu formulu: T gd = Σ D x (Ө i Ө e ), (2) kur Σ D apkures dienu skaits būvvietā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN "Būvklimatoloģija" 7. tabula(1.tabula); Ө i - iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gadalaikā ( C) atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" 2. pielikumam, ja attiecīgo ēku tipu reglamentējošie būvnormatīvi nenosaka citādi (2. tabula); Ө e ārgaisa vidējā temperatūra o C apkures periodā, ko nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN "Būvklimatoloģija" 7. tabulu (1. tabula). Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e G kilovatstundās uz kvadrātmetru (kw h/m 2 ) nosaka, izmantojot šādu formulu: e G = E ΣG / L, (3) kur L ēkas kopējā apkurināmā platība (m 2 ).
5 5 Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra ( C) 1.tabula. Nr. p.k. Vieta Diennakts vidējā gaisa temperatūra 8 C perioda ilgums (dienas) vidējā temperatūra ( C) 1. Ainaži 205-0,5 2. Alūksne 214-1,9 3. Daugavpils 205-1,3 4. Dobele 204-0,4 5. Liepāja 193 0,6 6. Mērsrags 211 0,4 7. Priekuļi 208-1,1 8. Rīga 203 0,0 9. Stende 209-0,2 10. Zīlāni 206-1,3 2. tabula Iekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjoms dzīvojamo namu telpās Nr.p.k. Telpa Iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gadalaikā ( C*) 1. Dzīvojamā istaba un 18 vismaz 3 m 3 /m 2 guļamistaba 2. Virtuve: apgādāta ar elektrisko plīti vismaz 60 m 3 Izvadāmā gaisa daudzums vai gaisa apmaiņas biežums stundā 2.2. apgādāta ar gāzes plīti vismaz 60 m 3, ja ir divriņķu plīts vismaz 75 m 3, ja ir trīsriņķu plīts vismaz 90 m 3, ja ir četrriņķu plīts 3. Vannas istaba 25 vismaz 25 m 3 4. Tualete 18 vismaz 25 m 3 5. Savietotais sanitārais mezgls 25 vismaz 50 m 3 6. Ēkas koplietošanas vestibils, 16 vismaz 1 m 3 /m 2 kāpņu telpa un koridors 7. Publiskās telpas (ja nav īpašu 18 vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa nosacījumu) 8. Atkritumu savākšanas kamera 5 vismaz vienreizēja gaisa apmaiņa divās stundās 9. Lifta mašīntelpa** 5 vismaz 0,5 m 3 /m 2 Piezīmes 1. * Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2 C augstākai, nekā norādīts tabulā. 2. ** Gaisa temperatūra lifta mašīntelpā siltajā gada laikā nedrīkst būt augstāka par 40 C.
6 6 5.ĒKAS NOROBEŽOJOŠO KONSTRUKCIJU ENERGOEFEKTIVITĀTES APRĒĶINS 5.1. Ēkas siltuma zudumu koeficientu noteikšana Būvnormatīvā LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika galvenie ēku siltumtehniskie rādītājs ir ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients (H T, W/K) un normatīvais siltuma zudumu koeficients (H TR W/K). Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu H T vatos uz grādu (W/K) nosaka saskaņā ar 4. formulu. Aprēķina siltuma zudumu vērtības nosaka atbilstoši tām raksturlielumu vērtībām, kuras lietotas aprēķinos, veicot būvprojektēšanu, un fiksētas būvprojektā. U i A i + ψ jl j + χ H, (4) T = k kur U i - būvelementa i aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m 2 K); A i - būvelementa i projektējamais laukums (m 2 ); ψ i - lineārā termiskā tilta j aprēķina siltuma caurlaidības koeficients W/(m K); l j - lineārā termiskā tilta j projektējamais garums (m); χ k - punktveida termiskā tilta k punkta aprēķina siltuma caurlaidības koeficients (W/K). Normatīvo siltuma zudumu koeficientu H TR (W/K) nosaka saskaņā ar 5. formulu.normatīvo siltuma zudumu aprēķiniem izmanto būvnormatīvā LBN noteiktās parametru normatīvās vērtības. H TR = U RNiA i + ψ RNjl j, (5) kur U RNi - būvelementa i normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m 2 K), ko nosaka saskaņā ar 3. tabulu; Ψ RNj - lineārā termiskā tilta j normatīvais siltuma caurlaidības koeficients W/(m K), ko nosaka saskaņā ar 3.tabulu. Siltuma caurlaidības koeficientu normatīvās un maksimālās vērtības 3. tabula. Būvelementi Jumti un pārsegumi, kas sakaras ar āra gaisu Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas bērnu dārzi Normatīvās vērtības U RN un Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnu dārzus Ražošanas ēkas Dzīvojamās mājas, pansionāti, slimnīcas bērnu dārzi Maksimālās vērtības U RM un Publiskās ēkas, izņemot pansionātus, slimnīcas un bērnu dārzus Ražošanas ēkas 0,2 κ* 0,25 κ 0,35 κ 0,25 κ 0,35 κ 0,5 κ Grīdas uz grunts 0,25 κ 0,35 κ 0,5 κ 0,35 κ 0,5 κ 0,7 κ Sienas: ar masu, mazāku nekā 100 kg/m 2 ar masu 100 kg/m2 un vairāk 0,35 κ 0,3 κ 0,5 κ 0,4 κ 0,45 κ Logi, durvis un 1,8 κ 2,2 κ 2,4 κ 2,7 κ 2,9 κ 2,9 κ 0,5 κ 0,3 κ 0,4 κ 0,4 κ 0,5 κ 0,5κ 0,6κ
7 7 stiklotas sienas Termiskie tilti ψ R 0,2 κ 0,25 κ 0,35 κ 0,25 κ 0,35 κ 0,5 κ * κ- temperatūras faktors. Ar temperatūras faktora k starpniecību tiek ņemta vērā iekštelpu temperatūra un ēkas atrašanās vieta. To aprēķina saskaņā ar 6. formulu: k=19/(θ i - Θ e), (6) kur Θ i - iekštelpu gaisa temperatūra aukstajā gasalaikā ( C) atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" 2.pielikumam, ja attiecīgo ēku tipu reglamentējošie būvnormatīvi nenosaka citādi (3. tabula); Θ e - āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā ( C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN "Būvklimatoloģija" 7. tabulai vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām (1. tabula). Piezīme. Temperatūras faktoru aprēķināt ar precizitāti divas zīmes aiz komata Saskaņā ar iepriekš minēto, ēkas energoefektivitāti iespējams novērtēt zinot dotās ēkas būvelementu laukumus, kā arī to aprēķina un normatīvos siltuma caurlaidības koeficientus U un U RN. LBN nosaka, ka ēku būvelementu siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām jāatbilst normatīvajām vērtībām, bet, ja tas nav iespējams, tās nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības U RM (3. tabula). Siltuma caurlaidības koeficients U norāda, kāds siltuma daudzums noteiktā laika vienībā izplūst caur vienu kvadrātmetru kontrakcijas laukuma, ja temperatūru starpība starp konstrukcijas abām pusēm ir viens grāds. LBN pastāv arī vienkāršāka iespēja noteikt normatīvo siltuma zudumu koeficientu H TR saskņā ar 6. formulu. Ēkām ar dažādu stāvu skaitu H TR vērtību nosaka katrai ēkas daļai atsevišķi. H TR = h A A, (7) kur h A - ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficients W/(m 2 K), ko nosaka saskaņā ar būvnormatīva LBN punktu; A dzīvojamās mājas apkurināmo grīdas laukumu summa visos stāvos (m 2 ). Ēkas īpatnējo siltuma zudumu koeficients h A W/(m 2 K), ko dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ēkas nosaka saskaņā ar būvnormatīva LBN punktu vienstāva ēkām ir 1,05 (W/m 2 K), divstāvu ēkām 0,8 (W/m 2 K), trīsstāvu un četrstāvu ēkām 0,7 (W/m 2 K), piecu un vairāk stāvu ēkām 0,6 (W/m 2 K). Ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients H T nedrīkst pārsniegt normatīvo vērtību H TR. Jāņem vērā, ka izdarot normatīvā siltumu zudumu koeficienta H RT aprēķinu tiek ievērots t.s. paraugēkas princips. To raksturo LBN punkts, kas nosaka sekojošo: Logu, stiklotu paneļu un citu stiklotu virsmu laukumi nedrīkst pārsniegt LBN punktā noteiktos 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas laukuma. Logu laukumu palielinājumu kompensē ar zemākām logu vai citu būvelementu siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām, lai nodrošinātu faktiskās ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu H T vienādu vai mazāku par normatīvās ēkas aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu H TR. 5.2.Norobežojošo konstrukciju aprēķina siltuma caurlaidības koeficientu noteikšana
8 8 Normatīvos siltuma caurlaidības koeficientus U RN nosaka saskaņā ar 1.tabulā dotajām siltuma caurlaidības koeficientu vērtībām. Piemēram, dzīvojamo ēku sienām ar masu 100 kg/m 2 un vairāk U RN = 0,3κ. Tālāk, saskaņā ar 6.formulu aprēķina temperatūras faktoru κ un nosaka U RN skaitlisko vērtību. Reālās siltuma caurlaidības koeficientu vērtības U nosaka sekojoši: sienām, jumtiem, pārsegumiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, - saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946; Aprēķinā izmanto sakarību U = 1/R. Šajā gadījumā vispirms atrod konstrukcijas summāro termisko pretestību R T = ΣR i, kur R i atsevišķa konstrukcijas slāņa termiskā pretestība, un tad aprēķina U vērtību. Piemēram, ja R T = 2,87 m 2 K/W, tad U = 1/2,87 = 0,35 W/m 2 K grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, - saskaņā ar standartu LVS EN ISO Tās ir grīdasuz grunts bez sānu virsmas izolācijas un ar sānu virsmas izolāciju. Aprēķina secība grīdai uz grunts bez sānu virsmas izolāciojas varētu būt šāda: 1. Nosaka grīdas raksturojošo izmēru B, m; B = A 0,5P,m, kur A grīdas platība, m 2; P grīdas perimetrs, m. Ļoti garām grīdām B ir vienāds ar grīdas platumu, bet kvadrātiskai grīdai tas ir vienāds ar pusi no sānu lieluma. 2. Nosaka ekvivalento biezumu d t,m (9. formula). Ekvivalentais biezums ir grunts biezums, kam irāda pati termiskā pretestība, kā apskatāmajai grīdai (8) d t =w+λ(r SI +R f +R SE ), m, (9) kur w pilns sienas biezums, ieskaitot visus sienas slāņus, m; λ - nesasalušas grunts siltumvadītspēja;w/(m K); R SI iekšējās virsmas siltuma zudumu pretestība, m 2 K/W; R f grīdas konstrukcijas siltuma zudumu pretestība, m 2 K/W; R SE ārējās virsmas siltuma zudumu pretestība, m 2 K/W. Grunts siltumvadītspējai pieņem sekojošs vērtības: māla iežiem un noguluiežiem 1,5 W/(m K), smiltīm un grantij 2,0 W/(m K), homogeniem kalnu iežiem 3,5 W/(m K). Ja datu par grunts sastāvu nav, zemes siltumvadītspēju pieņem 2,0 W/(m K). Grī das Virsmu termiskās pretestības R SI un R SE nosaka saskaņā ar 4. tabulu. Siltuma plūsmas virziens Uz augšu Horizontāli Uz leju konstrukcijas siltuma zudumu pretestību R f nosaka kā grīdas konstrukcijas atsevišķu slāņu termisko pretestību summu. 4.tabula Norobežojošas konstrukcijas virsmas siltuma zudumu pretestība
9 9 Iekšējās virsmas siltuma zudumu pretestība, R SI Ārējās virsmas siltuma zudumu pretestība, R SE 0,10 0,13 0,17 0,04 0,04 0,04 3. Nosaka bāzes siltuma caurlaidības koeficientu U 0, W(m2 K); Ja d t <B (neizolētas un vāji izolētas grīdas), tad: U, 2λ πb = ln + 1, πb + d d t t o, m W 2 K (10) Ja d t B (labi izolētas grīdas), tad: U o λ W =,, (11) ' 2 0,457B + d m K t kur λ - nesasalušas grunts siltumvadītspēja, W/(m K); B - grīdas raksturojošais izmērs, m; d t grīdas ekvivalentais biezums, m. Aprēķinu secība grīdai uz grunts ar sānu virsmas izolāciju: 1., 2. un3. punkti tādi paši kā grīdai bez sānu virsmas izolācijas 4. Nosaka sānu faktoru Ψ,W/m٠K; Pie horizontālas sānu izolācijas, kas ierīkota pa ēkas perimetru (1. zīm.) sānu faktors ir: Ψ= λ π ln d t D + 1 ln + d' D d t + 1, (12) 1. zīm. Horizontālās sānu izolācijas shematisks attēls
10 10 Pie vertikālas izolācijas, kas ierīkota pa ēkas perimetru zem zemes virsmas līmeņa vertikāli (2. zīm.), kā arī ja pamatu siltumvadītspēja ir mazāka par zemes siltumvadītspēju (3.zīm): λ 2D 2D W Ψ= ln ' ln 1,, ' dt d + π d + t m K (13) 12. un 13. formulā izmantotie apzīmējumi: D - izolācijas slāņa raksturojošais lielums (platums,dziļums vai), m; dziļums zem zemes virsmas līmeņa (metros). d - papildus ekvivalentais biezums, kas rodas pateicoties sānu izolācijai, m. d = R λ. (14) kur R - papildus siltuma zudumu pretestība, kas veidojas pateicoties sānu izolācijai, m2 Papildus siltuma zudumu pretestība R ir starpība starp izolācijas slāņa siltuma zudumu pretestību un zemes siltuma zudumu pretestību, ko šis slānis aizvieto. dins R' = Rins, λ m 2 K ; (15) W kur R ins sānu izolācijas siltuma zudumu pretestība; d ins izolācijas slāņa biezums, m; λ - nesasalušas grunts siltumvadītspēja, smiltij 2,0 W/mK; 5. Nosaka grīdas siltuma caurlaidības koeficientu U = U0 + 2 Ψ/B, W/(m2 K) 2. zīm. Vertikālā sānu izolācija (izolācijas slānis)
11 11 3. zīm. Vertikālā sānu izolācija (pamati) Logiem un durvīm - aprēķina vai nosaka atbilstoši standartam LVS ISO ; Loga (window, indekss- w) un durvju (door, indekss d) siltuma caurlaidības koeficients U w (U d ) veidojas no rāmja (frame,indekss f) U f un stiklojuma (glazing, indekss g) U g siltuma caurlaidības koeficentiem, ņemot vērā lineāro termisko tiltu uz rāmja un stiklojuma robežas. Ja stiklojums tiek aizvietots ar necaurspīdīgiem paneļiem, formulas papildinās ar trešo komponentu - paneļa siltuma caurlaidības koeficientu (panel, indekss p). Ja ēkai izvēlēti logi vai durvis ar firmas norādītiem siltuma caurlaidības koeficientiem U w (U d ), tad šie koeficienti arī tiek izmantoti tālākos aprēķinos. Pretējā gadījumā koeficienti ir jānosaka. Darba izpildes secība varētu būt šāda: 1) apkopo logu konstrukcijas parametrus a- rāmja tips, rāmja laukuma īpatsvars; b- stiklojuma kārtu skaits un attālumi starp stikliem, stikla emisijas spēja ε, aizpildījums; 2) nosaka rāmja siltuma caurlaidības koeficientu Uf, W/(m 2 K); (izmanto ražotājfirmas uzdoto vērtību jeb pēc 5. tab.); 3) nosaka stiklojuma siltuma caurlaidības koeficentu Ug, W/(m 2 K); (6. tab.); 4) zinot rāmja īpatsvaru un stiklojuma un rāmja siltuma caurlaidības koeficentus, nosaka loga siltuma caurlaidības koeficientu Uw, W/(m 2 K); (7. vai 8. tab.) Plastikāta logu rāmju siltuma caurlaidības koeficienti 5. tabula.
12 12 6. tabula. Siltuma caurlaidības koeficienti U g, W/(m K) stikla paketēm ar dažādu aizpildījumu stikls bez pārklājuma (parastais) viena pārklāta virsma viena pārklāta virsma viena pārklāta virsma viena pārklāta virsma bez pārklājuma (parastais) divas virsmas pārklātas Stiklojums Starpstiklu aizpildījuma gāze ar koncentrāciju >90% emisijas izmēri, mm gaiss argons kriptons SF6 spēja 0, ,3 3,0 2,8 3, ,0 2,8 2,6 3, ,9 2,7 2,6 3, ,7 2,6 2,6 3, ,7 2,6 2,6 3,1 <0, ,9 2,6 2,2 2, ,6 2,3 2,0 2, ,4 2,1 2,0 2, ,2 2,0 2,0 2, ,2 2,0 2,0 2,7 <0, ,7 2,3 1,9 2, ,3 2,0 1,6 2, ,9 1,7 1,5 2, ,8 1,6 1,6 2, ,8 1,6 1,6 2,5 <0, ,6 2,2 1,7 2, ,1 1,7 1,3 2, ,8 1,5 1,3 2, ,6 1,4 1,3 2, ,6 1,4 1,3 2,3 <0, ,5 2,1 1,5 2, ,0 1,6 1,3 2, ,7 1,3 1,1 2, ,5 1,2 1,1 2, ,5 1,2 1,2 2,2 0, ,3 2,1 1,8 2, ,0 1,9 1,7 2, ,9 1,8 1,6 2,0 <0, ,0 1,7 1,4 1, ,7 1,5 1,2 1, ,5 1,3 1,1 1,6 divas <0, ,8 1,5 1,1 1, ,4 1,2 0,9 1,3
13 13 virsmas pārklātas divas virsmas pārklātas divas virsmas pārklātas ,2 1,0 0,8 1,4 <0, ,7 1,3 1,0 1, ,3 1,0 0,8 1, ,1 0,9 0,6 1,2 <0, ,6 1,3 0,9 1, ,2 0,9 0,7 1, ,0 0,8 0,5 1,1 7. tabula Logu ar rāmja laukuma 20% īpatsvaru siltuma caurlaidības koeficienti U w, W/(m 2 K) Stiklojuma veids U g, W/(m 2.K) U f, W/(m 2 K) 1,0 1,4 1,8 2,2 2,6 3,0 3,4 3,8 7,0 Vienkāršs 5,7 4,8 4,8 4,9 5,0 5,1 5,2 5,2 5,3 5,0 Dubults 3,3 2,9 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,4 3,5 4,0 3,1 2,8 2,8 2,9 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,9 2,9 2,6 2,7 2,8 2,8 3,0 3,0 3,1 3,2 3,7 2,7 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 2,9 3,0 3,0 3,6 2,5 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,7 2,8 2,9 3,4 2,3 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,7 3,3 2,1 2,0 2,1 2,2 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 3,1 1,9 1,8 1,9 2,0 2,1 2,2 2,3 2,3 2,4 3,0 1,7 1,7 1,8 1,8 1,9 2,0 2,1 2,2 2,3 2,8 1,5 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 1,9 2,0 2,1 2,6 1,3 1,4 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 2,0 2,5 1,1 1,2 1,3 1,4 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 2,3 Trīskāršs 2,3 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,6 2,7 3,2 2,1 2,0 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 3,1 1,9 1,8 1,9 2,0 2,0 2,2 2,2 2,3 2,4 2,9 1,7 1,6 1,7 1,8 1,9 2,0 2,1 2,2 2,2 2,8 1,5 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 1,9 2,0 2,1 2,6 1,3 1,4 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 2,0 2,5 1,1 1,2 1,3 1,4 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 2,3 0,9 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,6 2,2 0,7 0,9 1,0 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 2,0 0,5 0,7 0,8 0,9 1,0 1,1 1,2 1,2 1,3 1,8
14 14 8. tabula. Logu ar rāmja laukuma 30% īpatsvaru siltuma caurlaidības koeficienti U w, W/(m 2 K) Stiklojuma veids W/(m 2.K) U f, W/(m 2 K) 1,0 1,4 1,8 2,2 2,6 3,0 3,4 3,8 7,0 Vienkāršs 5,7 4,3 4,4 4,5 4,6 4,8 4,9 5,0 5,1 6,1 Dubults 3,3 2,7 2,8 2,9 3,1 3,2 3,4 3,5 3,6 4,4 3,1 2,6 2,7 2,8 2,9 3,1 3,2 3,3 3,4 4,3 2,9 2,4 2,5 2,7 2,8 3,0 3,2 3,2 3,3 4,1 2,7 2,3 2,4 2,5 2,6 2,8 2,9 3,1 3,2 4,0 2,5 2,2 2,3 2,4 2,6 2,7 2,8 3,0 3,1 3,9 2,3 2,1 2,2 2,3 2,4 2,6 2,7 2,8 2,9 3,8 2,1 1,9 2,0 2,2 2,3 2,4 2,6 2,7 2,8 3,6 1,9 1,8 1,9 2,0 2,1 2,3 2,4 2,5 2,7 3,5 1,7 1,6 1,8 1,9 2,0 2,2 2,3 2,4 2,5 3,3 1,5 1,5 1,6 1,7 1,9 2,0 2,1 2,3 2,4 3,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,9 2,0 2,1 2,2 3,1 1,1 1,2 1,3 1,5 1,6 1,7 1,9 2,0 2,1 3,1 Trīskāršs 2,3 2,0 2,1 2,2 2,4 2,5 2,7 2,8 2,9 3,7 2,1 1,9 2,0 2,1 2,2 2,4 2,5 2,6 2,8 3,6 1,9 1,7 1,8 2,0 2,1 2,3 2,4 2,5 2,6 3,4 1,7 1,6 1,7 1,8 1,9 2,1 2,2 2,4 2,5 3,3 1,5 1,5 1,6 1,7 1,9 2,0 2,1 2,3 2,4 3,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,9 2,0 2,1 2,2 3,1 1,1 1,2 1,3 1,5 1,6 1,7 1,9 2,0 2,1 2,9 0,9 1,1 1,2 1,3 1,4 1,6 1,7 1,8 2,0 2,8 0,7 0,9 1,1 1,2 1,3 1,5 1,6 1,7 1,8 2,6 0,5 0,8 0,9 1,0 1,2 1,3 1,4 1,6 1,7 2, termiskajiem tiltiem j, k vērtības nosaka saskaņā ar standartu LVS EN ISO , LVS ISO vai LVS ISO
15 15 Termiskais tilts ir ēkas daļa, kur viendabīgo norobežojošo konstrukciju termisko pretestību jūtami izmaina sekojošie faktori: - norobežojošo konstrukciju vai to daļu šķērso materiāli ar atšķirīgu siltumvadītspēju un/vai - izmainās materiāla biezums un/vai - ir starpība starp būvelementa ārējiem un iekšējiem izmēriem, kā tas ir, piemēram, sienu/griestu/grīdas savienojuma vietas. Termiskā tilta zonās veidojas divdimensiju un trīsdimensiju siltuma plūsmas. To aprēķinu nevar veikt ar manuālām metodēm, un obligāti jāizmanto aprēķina datorprogrammas. Diplomprojektu izstrādē termisko tiltu ietekme uz ēkas siltuma zudumiem, atkarībā no uzbūves, jāievērtē pirmā stāva grīdu un sienu savienojumu vietās; logu, durvju rāmju un sienu pieslēguma vietās; pārsegumu balstījuma zonās (9. tabula).. Lineārie termiskie tilti grīdām uz grunts un pārsegumu balstījuma zonās. 9. tabula Izolācijas veids Lineārā tilta siltuma caurlaidības koeficients Ψ, W/mK Neizolēta grīda, vai grīdas/pārseguma izolācija savienota ar sienas izolāciju 0,0 Sienas izolācija nav tieši savienota ar grīdas/pārseguma izolāciju, bet pārsedz to 0,1 vismaz par 200 mm. Sienas izolācija nav savienota ar grīdas un 0,2 pārseguma izolāciju Ēkas tehniskie rādītāji Tehnisko rādītāju raksturojumi Avots Pakešu logiem rāmju un sienu sadurvietām papildus ņem vērātermiskos tiltus, Ψ = 0,1 W APRĒĶINA PIEMĒRS Uzdevums: Noteikt ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, t.i. īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e G Balvos projektētajai publiskai ēkai un novērtēt iegūto rezultātu. Vispirms tabulā apkopo ēkas tehniskos rādītājus saskaņā ar projekta uzdevumu, projekta izstrādes gaitā veiktajiem siltumtehniskajiem aprēķiniem un LBN norādēm.
16 16 Būvniecības vieta Balvi Projekta uzd. Ēkas tips Publiskā ēka Projekta uzd. Stāvu skaits 2 Projekta uzd. Iekštelpu temperatūra Θ i = 18 C 2. tab. Vid. temper. apkures sezonā Θ e = -1,9 C 1. tab. Apkures perioda ilgums ΣD = 206 dienas 1.tab. Kopīgā apkurināmās grīdas platība L = 1334 m 2 Projekts Grīda uz grunts 1. stāvā A = 672 m 2 (laukums) Silt. caurl. koef. U = 0,38 W/(m 2 K) Projekts Silt.tehn. apr. 2. stāva pārsegums (bēniņi) A = 672 m 2 Silt. caurl. koef. U = 0,23 W/(m 2 K) Projekts Silt.tehn. apr. Sienas A = 682 m 2 Silt. caurl. koef. U = 0, 38 W/(m 2 K) Projekts Silt.tehn. apr. Logi, ārdurvis* A = 291 m 2, P kop = 635 m U w =? Projekts Ēkas perimetrs P = 124 m (perimetrs) Projekts * Ja projekta izpildīšanas gaitā logu siltuma caurlaidības koeficients U w nav noteikts (kā šajā piemērā), tad to izdara sekojošā secībā: 1) a-izvēlamie PVC profila rāmi ar trim tukšām kamerām un 20% rāmja īpatsvaru. b-stiklojums ar emisijas spēju ε < 0,2, un gaisa pildījumu. 2) Saskaņā ar 5. tabulu rāmja siltuma caurlaidības koeficientu U f = 2,0 W/m 2 K; 3) Saskaņā ar 6.tabulu stiklojuma siltuma caurlaidības koeficients U g = 1,8 W/m 2 K; 4) Saskaņā ar 7. tabulu nosaka logu siltuma caurlaidības koeficientu U w = 1,95 W/(m 2 K); Aprēķina secība. 1) Pārbauda, vai logu platība atbilst LBN punkta prasībām, normatīvajā ēkā logu platība nedrīkst pārsniegt 20% no visu stāvu apkurināmās grīdas platības. Dotajai ēkai tas ir 1334x0,2=267 m 2. Tātad projektējamai ēkai logu platība ir =24 par 24m 2 lielāka, nekā normatīvajā ēkā. Tas nozīmē, ka normatīvajā ēkā sienu platība būs par 24 m2 lielāka nekā projektējamajā ēkā, t.i., =706 m 2. Ja logu platība nepārsniedz 20 % no visu stāvu apkurināmās grīdas platības, tad sienu platību normatīvajā ēka atstāj nemainīgu. 2) Tā kā sienu un pārsegumu un grīdu siltumizolācija nav tieši savienota, bet to pārsedz vairāk kā par 200 mm pieņem termiskā tilta ēkas perimetra garumā pirmā stāva grīdas un bēniņu pārseguma līmenī siltuma caurlaidības koeficientu pēc 9. tabulas Ψ=0,1 W(m K) 3) Pakešu logiem papildus ņem vērā termiskos tiltus pa perimetru logu un sienu sadurvietās, Ψ=0,1 W/mK 4) Nosaka projektējamās ēkas konstruktīvo elementu normatīvos siltuma caurlaidības koeficientus U RN un Ψ RN. Tā kā šie lielumi ir atkarīgi no temperatūras faktora κ, vispirms aprēķina κ (6.formula): κ=19/( Θ i Θ e )=19/(18-(-1,9))=0,96 Tā kā Balviem vidējā temperatūra apkures sezonas laikā nav uzrādīta, temperatūra tie ņemta tuvākai vietai Alūksnei (1. tabula). Nosaka ēkai normatīvos siltuma caurlaidības koeficientus (3.tabula): Sienai U RN = 0,4κ = 0,4 0,96 = 0.38 W/(m 2 K); Grīdai U RN = 0,35κ = 0,35 0,96 = 0,34 W/(m 2 K);
17 17 Pārsegumam U RN = 0,25 κ = 0,25 0,96 = 0,24 W/(m 2 K); Logiem U RN = 2,2 κ = 2,2 0,96 = 2,11 W/(m 2 K); Termiskiem tiltiem Ψ RN = 0,25 κ = 0,25 0,96 = 0,24 W/(m K).. 5) Nosaka normatīvo un aprēķina siltuma zuduma koeficientus H TR un H T (4. un 5.formula), aprēķinu rezultātus apkopo tabulā: H T =1333,95<H TR =1453,49 Iegūtais rezultāts atbilst būvnormatīva LBN prasībām, jo ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficients H T, ir mazāks par normatīvo siltuma zudumu koeficientu H TR. 6.) Ēkas kopējos siltumenerģijas zudumus kilovatstundās (kwh) gada laikā nosaka, izmantojot 1.formulu: E ΣG = H T x T gd x 24 x 10-3 kur T gd - normatīvais grāddienu skaits būvvietā viena gada apkures periodā, ko nosaka, izmantojot 2. formulu: T gd = Σ D x (Ө i Ө e )=203x(18-0)=3654 E ΣG =1333,95x3654x24x10-3 =116982,07 kwh 7) Nosaka īpatnējo siltuma zudumu koeficientu e G (3. formula) ; e G = E ΣG / L= ,8: 1334=87,69 kwh/m 2 gadā Piezīme. Pēc iegūtā siltuma zudumu koeficienta tikai aptuveni var spriest par ēkas energoefektivitāti. Lai veiktu pilnu energoefektivitātes aprēķinu, papildus jānosaka siltuma zudumi ar ventilāciju, nepieciešamais enerģijas daudzums siltajam ūdenim un apgaismojumam un siltuma ieguvumi no saules enerģijas un cilvēku un iekārtu darbības. Secinājumi. * * Secinājumos tiek novērtēti iegūtie rezultāti. Jānorāda vai iegūta siltuma zudumu Būvelements Laukums m Garums m U i W/(m 2 K) Ψ j W/(m K) U RN W/(m 2 K) Ψ RN W/(m K) koeficienta vērtība atbilst mūsdienu prasībām un kā iespējams izmainīsies siltuma zudumu koeficienta vērtība, ja tiks ņemti vērā visi to iespaidojošie faktori. Ja iegūtais energoefektivitātes rādītājs nav sevišķi labs, jānorāda, kā to būtu iespējams uzlabot. U i A i Ψ j l W/K U RN A i Ψ RN l i Siena normatīvā ēka 0,38 268,28 reālā ēka 682 0,38 259,16 2. stāva pārsegums 672 0,23 0,24 154,56 161,28 1. stāva grīda 672 0,38 0,34 255,36 248,64 Logi normatīvā ēka 267 2,11 563,37 reālā ēka 291 1,95 567,45 Termiskie tilti ,1 0,24 24,80 59,52 grīda/sienas un pārsegums/sienas Termiskie tilti logiem 635 0,1 0,24 63,50 152,4 Σ 1333, ,49 W/K
18 18 Ēkas energoefektivitātes sertifikāta paraugs 1.pielikums
19 19
20 20
21 21 Ekonomikas ministrs A.Kampars
22 22 2. pielikums Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāta paraugs
23 Ekonomikas ministrs A. Kampars 23
24 24 Izmantotā literatūra: 1. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika 2. LBN Būvklimatoloģija 3. LBN Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami 4. Belindževa-Korkla O. Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskie apreķini. Metodiskie norādījumi LBN izmantošanai. Rīga: RTU, lpp. 5. Belindževa- Korkla O. Metodiskie norādījumi praktiskajiem darbiem priekšmetā Būvniecības siltumfizika Rīga: RTU, lpp. 6. Liepiņš M. Norobežojošo konstrukciju siltumtehniskais aprēķins saskaņā ar LBN Rīga: RCK, lpp. Sastādīja Māris Liepiņš, Jānis Niedre
Compress 6000 LW Bosch Compress LW C 35 C A ++ A + A B C D E F G. db kw kw /2013
Ι 55 C 35 C A A B C D E F G 47 17 21 18 19 19 18 db kw kw db 2015 811/2013 Ι A A B C D E F G 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst ES regulu 811/2013,
Διαβάστε περισσότεραFIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI
Mikroklimats FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI P 1 GALVENIE MIKROKLIMATA RĀDĪTĀJI gaisa temperatūra gaisa g relatīvais mitrums
Διαβάστε περισσότεραūvfizika ENERGOEFEKTĪVAS ĒKAS PROJEKTĒŠANA LIKUMDOŠANA, NOSACĪJUMI, PIEREDZE P - 1 Andris Vulāns, Msc. Ing
ENERGOEFEKTĪVAS ĒKAS PROJEKTĒŠANA LIKUMDOŠANA, NOSACĪJUMI, PIEREDZE P - 1 Būvniecības likums 2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir kvalitagvas dzīves vides radīšana, nosakot efekgvu būvniecības procesa
Διαβάστε περισσότεραINDRĀNU IELA 1 KOKNESE
Pielikums Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumiem Nr. 160 Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām INDRĀNU IELA 1 KOKNESE 2 I. Vispārīgie jautājumi 1.1.
Διαβάστε περισσότεραLogatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013
51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina
Διαβάστε περισσότεραĒkas energoefektivitātes aprēķina metode
Publicēts: Latvijas Vēstnesis > 03.02.2009 18 (4004) > Dokumenti > Ministru kabineta noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr.39 Rīgā 2009.gada 13.janvārī (prot. Nr.3 17. ) Ēkas energoefektivitātes aprēķina
Διαβάστε περισσότεραĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTE.
PROJEKTS Vaiņodes novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana līdzdalībai Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu un pasākumu īstenošanā. Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/091/81
Διαβάστε περισσότεραNoteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"
Tiesību akts: spēkā esošs Ministru kabineta noteikumi Nr.339 Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 64. ) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" Izdoti
Διαβάστε περισσότεραPārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām. Vītolu iela 27/33, Liepāja LV-3401
Pārskats par ēkas energosertifikāta aprēķinos izmantotajām ievaddatu vērtībām Vītolu iela 27/33, Liepāja LV-3401 1 I Vispārīgi 1. Ēkas identifikācija 1.1.1. Adrese 1.1.2.. Ēkas kadastra numurs 17000320068
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo
Διαβάστε περισσότεραCEĻVEDIS LOGU UN DURVJU IZVĒLEI LOGU UN DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJA PĒC LVS EN
LOGU DIZAINS CEĻVEDIS LOGU UN DURVJU IZVĒLEI www.rehau.lv Būvniecība Autobūve Industrija PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas procesā nepieciešami skaidrojumi normatīviem un prasībām. Eiropas
Διαβάστε περισσότεραTēraudbetona konstrukcijas
Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām
Διαβάστε περισσότεραCEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC
www.latea.lv www.lldra.lv CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC LVS EN 14351-1 PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas
Διαβάστε περισσότεραEnergoefektivitāte Cik vērta ir būvprojektu energoefektivitātes sadaļas detalizēta izstrāde?
Energoefektivitāte Cik vērta ir būvprojektu energoefektivitātes sadaļas detalizēta izstrāde? Nereti ēku būvproblēmās tiek vainots būvnieks, nekvalitatīvi būvmateriāli vai iekārtas. Taču tādos gadījumos
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība
Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana. Kursa darbs Dzīvojamās ēkas apkure un ventilācija
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana Kursa darbs Dzīvojamās ēkas apkure un ventilācija Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs Stud. apl. Nr. 081RBC049
Διαβάστε περισσότεραESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 009/0196/1DP/1...1.5/09/IPIA/VIAA/001 ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības
Διαβάστε περισσότεραBūvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava
Διαβάστε περισσότεραKvalitatīva renovācija ar siltināšanu
Kvalitatīva renovācija ar siltināšanu 05.06.2009. Celtniecības Izolācija /Ronalds Liepiņš 1 SATURS 1. Paroc akmens vate, kvalitāte, atšķirības 2. Jaunie būvnormatīvi 3. Kvalitatīva darbu secība fasāžu
Διαβάστε περισσότεραDzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi
Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Ventilācijas sistēma sastāv no gaisa kanāliem, caur kuriem mājā tiek nodrošināts svaiga gaisa klimats. Virtuvē, vannas istabā un tualetē izmantotais gaiss
Διαβάστε περισσότεραVispārīgā daĝa. Ēkas energoaudita pārskats. Rīgā 2012
Ieceres dok. nosaukums: Adrese: Būves klasifikācija (MK not. Nr.162) Foto: PěAVIĥU NOVADA PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS ĒKAS vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentācija 1.Maija iela 4, PĜaviĦas, PĜaviĦu novads,
Διαβάστε περισσότεραFasāžu siltināšana izmantojot sertificētas sistēmas. ETAG 004
Fasāžu siltināšana izmantojot sertificētas sistēmas. ETAG 004 Šis materiāls tapis sadarbībā ar: Paroc Knauf Valmieras stikla šķiedra Sakret Tenax Kas reglamentē siltināšanas sistēmas projektēšanu: Jāizvēlas
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants),4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 6 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 6 5 v 1 2 3 4 5 6 7 Rp ½,5 1, p-c 1,5 2,
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 1 2 3 4,4,8 1,2 Rp ½ Rp 1,2,4,6,8 1, Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 15/1-4, 25/1-4, 3/1-4 4 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 4 m/s Atļautie
Διαβάστε περισσότεραEKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Unikāls izstrādājuma veida identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Tipa, partijas vai sērijas
Διαβάστε περισσότεραLabojums MOVITRAC LTE-B * _1114*
Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com
Διαβάστε περισσότεραDEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU
LV DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU DoP No. Hilti HIT-HY 270 33-CPR-M 00-/07.. Unikāls izstrādājuma tipa identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 270 2. Tipa, partijas vai sērijas numurs, kā
Διαβάστε περισσότερα3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana
Seminārs 3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana Doc. Līga Gaile (LVS/TC 30 «BŪVNIECĪBA» EN AK vadītāja, SM&G PROJECTS Latvia, RTU) 2013. gada 15. novembris 1 Semināra programma 15:00 15:30 (+15
Διαβάστε περισσότεραVIDSPRIEGUMA /6, 10, 20 kv/ GAISVADU ELEKTROLĪNIJAS GALVENĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 015 IZMAIŅAS 2 2016 VIDSPRIEGUMA /6, 10, 20 kv/ GAISVADU ELEKTROLĪNIJAS GALVENĀS TEHNISKĀS PRASĪBAS AS Latvenergo, teksts, 2016 LEEA Standartizācijas centrs Latvijas Elektrotehnikas
Διαβάστε περισσότεραIsover tehniskā izolācija
Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Stratos PICO 15/1-6
Datu lapa: Wilo-Stratos PICO 15/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants) 5 4 3 2 1 v 1 2 3 4 5 6,5 1, p-c 1,5 2, Rp 1 m/s 1 2 3 4,2,4,6,8 1, 1,2,4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Stratos PICO 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6
Διαβάστε περισσότεραSērijas apraksts: Wilo-Stratos PICO-Z
Sērijas apraksts:, /-, /- Modelis Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūsaienojumu, bloķējošās strāas pārbaudes EC motors un integrēta elektroniskā jaudas regulēšana. Modeļa koda atšifrējums Piemērs:
Διαβάστε περισσότεραĒku rekonstrukcija un restaurācija
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Civilo ēku būvniecības katedra Ēku rekonstrukcija un restaurācija Studiju darbs Ēkas Stabu ielā 17 rekonstrukcija un restaurācija Izpildīja: Ģirts Striebulis
Διαβάστε περισσότεραVEBINĀRS C: MĒRĪJUMI UN IETAUPĪJUMU PĀRBAUDE EEL PROJEKTOS Nodrošinot labākās cenas vērtību pašvaldībām
ENERGOEFEKTIVITĀTES LĪGUMI (EEL) SABIEDRISKO ĒKU ENERGOEFEKTIVITĀTES UZLABOŠANAI VEBINĀRS C: MĒRĪJUMI UN IETAUPĪJUMU PĀRBAUDE EEL PROJEKTOS Nodrošinot labākās cenas vērtību pašvaldībām Atruna Ne GIZ, ne
Διαβάστε περισσότεραŠis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),
Διαβάστε περισσότεραPĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017.
PĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017.gadā APSTRIPRINU LVĢMC valdes priekšsēdētājs K.Treimanis 2018.
Διαβάστε περισσότεραEiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/17
24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/17 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 245/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina
Διαβάστε περισσότεραLai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.
5.TEMATS FUNKCIJAS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri M UP_5_P Figūras laukuma atkarība no figūras formas Skolēna darba lapa M UP_5_P Funkcijas kā reālu procesu modeļi
Διαβάστε περισσότεραMK noteikumi Nr.273 "Mērvienību noteikumi" ("LV", 49 (4241), ) [spēkā ar ]
Lapa 1 no 10 VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005-2010 23.03.2010. MK noteikumi Nr.273 "Mērvienību noteikumi" ("LV", 49 (4241), 26.03.2010.) [spēkā ar 27.03.2010.] Redakcija uz 27.03.2010. Mērvienību noteikumi
Διαβάστε περισσότεραĪsi atrisinājumi Jā, piemēram, 1, 1, 1, 1, 1, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi Skat., piemēram, 1. zīm.
Īsi atrisinājumi 5.. Jā, piemēram,,,,,, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi. 5.. Skat., piemēram,. zīm. 6 55 3 5 35. zīm. 4. zīm. 33 5.3. tbilde: piemēram, 4835. Ievērosim, ka 4 dalās
Διαβάστε περισσότεραMe 803 ISBN
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvkonstrukciju katera METODISKIE NORĀDĪJUMI SAPLĀKŠŅA PANEĻU PROJEKTĒŠANAI (LVS EN 1995-1-1). izevums RTU Būvniecības specialitāšu stuentiem stuiju procesā izstrāājot uz koka
Διαβάστε περισσότεραRekurentās virknes. Aritmētiskā progresija. Pieņemsim, ka q ir fiksēts skaitlis, turklāt q 0. Virkni (b n ) n 1, kas visiem n 1 apmierina vienādību
Rekurentās virknes Rekursija ir metode, kā kaut ko definēt visbiežāk virkni), izmantojot jau definētas vērtības. Vienkāršākais šādu sakarību piemērs ir aritmētiskā un ǧeometriskā progresija, kuras mēdz
Διαβάστε περισσότεραKnauf grīdu sistēmas. Knauf BROWN grīdas plāksne Sauso grīdu sistēma
Knauf grīdu sistēmas Knauf grīdu sistēmas 0 Knauf BROWN grīdas plāksne Sauso grīdu sistēma Sausās grīdas ir viens no praktiskākajiem un ērtākajiem jaunās paaudzes grīdu variantiem. Tagad jaunbūvēs vai
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE. 4. klase
Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5.-5.).kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE 4. klase 33.. Ievietot
Διαβάστε περισσότεραEKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA saskaņā ar Regulas (ES) 305/2011 (par būvizstrādājumiem) III pielikumu Hilti ugunsdrošās putas CFS-F FX Nr. Hilti CFS 0843-CPD-0100 1. Unikālais izstrādājuma tipa
Διαβάστε περισσότεραEiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3
24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā
Διαβάστε περισσότεραMe 803 ISBN
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvkonstrukciju katera METODISKIE NORĀDĪJUMI SAPLĀKŠŅA PANEĻU PROJEKTĒŠANAI (LVS EN 1995-1-1) RTU Būvniecības specialitāšu stuentiem stuiju procesā izstrāājot uz koka konstrukciju
Διαβάστε περισσότεραMehānikas fizikālie pamati
1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide
Διαβάστε περισσότεραNorādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu
Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un
Διαβάστε περισσότεραLBPA PS 001:2013 PRASĪBAS BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTA SATURAM UN NOFORMĒŠANAI METODISKIE MATERIĀLI. Sējums 2 aprēķina atskaites piemērs
LATVIJAS BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒTĀJU ASOCIĀCIJA LBPA PS 001:2013 PRASĪBAS BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTA SATURAM UN NOFORMĒŠANAI METODISKIE MATERIĀLI Sējums 2 aprēķina atskaites piemērs Reģ. Nr Juridiskā adrese
Διαβάστε περισσότεραtips telpu grupas apdares veids materiāla apraksts; prasības, izmēri produkts; specifikācija tonis piezīmes paklājs WORVERK FORMA jāprecizē
RTU Elektronikas un telekomunikāciju ēkas RED B 2013.07.10 tips 8 tips 9 grīdas - papildinātas apstrādes prasības grīdas - papildinātas apstrādes prasības grīdlīstes un papildus detaļas - mainīts materiāls
Διαβάστε περισσότεραFizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei
Fizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei 12-1 Pseido hologramma Ievēro mērvienības, kādās jāizsaka atbildes. Dažus uzdevuma apakšpunktus var risināt neatkarīgi no pārējiem. Mūsdienās
Διαβάστε περισσότεραUGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS
UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS Vieglas un noslogotas koka konstrukcijas TERMINU SKAIDROJUMI UN SAĪSINĀJUMI Ugunsaizsardzība Ugunsizturība Ugunsdroša būvkonstrukcija Nestspējas R kritērijs Viengabalainība,
Διαβάστε περισσότεραDivkomponentu elektrostatisko strāvu vadoša pašizlīdzinoša epoksīdu pārklājuma sistēma
Materiāla apraksts Rediģēts 29.07.2009. Versijas Nr. 0001 Sikafloor -262 AS N Divkomponentu elektrostatisko strāvu vadoša pašizlīdzinoša epoksīdu pārklājuma sistēma Construction Produkta apraksts ir divkomponentu
Διαβάστε περισσότεραΟ ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004
Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας
Διαβάστε περισσότεραPriekšlikumi apdzīvojuma struktūras un tās elementu, kā arī pilsētvides attīstībai un kvalitātes paaugstināšanai
Priekšlikumi apdzīvojuma struktūras un tās elementu, kā arī pilsētvides attīstībai un kvalitātes paaugstināšanai Pētījums Apbūves un vides veidošanas vadlīniju izstrāde Rīgas apdzīvojuma telpiskās struktūras
Διαβάστε περισσότεραGaismas difrakcija šaurā spraugā B C
6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju
Διαβάστε περισσότεραAS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība
AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga, 2016 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas piegādi...
Διαβάστε περισσότερα7. Eirokodekss, lietojamība un attīstība Pāreja no LBN uz Eirokodekss projektēšanas normatīviem. 01/11/2013
7. Eirokodekss, lietojamība un attīstība Pāreja no LBN uz Eirokodekss projektēšanas normatīviem. 01/11/2013 RTU BF Civilo ēku būvniecības katedras Asoc. prof., Dr.sc.ing. Kaspars Bondars LZP, LBS, LBPA,
Διαβάστε περισσότεραConstruction. Betona virsmu aizsargpārklājums. Produkta apraksts Sikagard -680 S Betoncolor ir šķīdinātāju saturošs metakrilātu sveķu
Materiāla apraksts Rediģēts 27.07.2009. Versijas Nr. 0002 Sikagard -680 S Betoncolor Betona virsmu aizsargpārklājums Construction Produkta apraksts Sikagard -680 S Betoncolor ir šķīdinātāju saturošs metakrilātu
Διαβάστε περισσότεραDonāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts
Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts Nanovadu struktūras ir parādījušas sevi kā efektīvi (Nat. Mater, 2005, 4, 455) fotošūnu elektrodu materiāli 1.katrs nanovads nodrošina tiešu elektronu ceļu uz
Διαβάστε περισσότερα1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G
1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,
Διαβάστε περισσότεραTemperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma
Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras
Διαβάστε περισσότεραBezpilota lidaparātu izmantošana kartogrāfijā Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference
Bezpilota lidaparātu izmantošana kartogrāfijā Latvijas Universitātes 75. zinātniskā konference Ģeomātika 03.02.2017 LĢIA Fotogrammetrijas daļas vadītājs Pēteris Pētersons Motivācija Izpētīt bezpilota lidaparāta
Διαβάστε περισσότεραĢeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest
Ģeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest Reģ. Nr. 403040947, Rīgas 45-34, Līvāni, LV-5316, mob. tālr. 26105551, e-pasts bginvest@inbox.lv PASŪTĪTĀJS: SIA K-RDB Draudzības Aleja 19-58, Jēkabpils, LV-51,
Διαβάστε περισσότεραEiropas Savienības Padome Briselē, gada 17. janvārī (OR. en)
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 17. janvārī (OR. en) 5365/17 ADD 1 ENT 13 ENV 28 MI 46 PAVADVĒSTULE Sūtītājs Saņēmējs Eiropas Komisija Padomes Ģenerālsekretariāts K-jas dok. Nr. D045884/03
Διαβάστε περισσότεραAS Sadales tīkls. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība
AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga 2015 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas sadalīšanu...
Διαβάστε περισσότεραDivkomponentu elektrostatisko strāvu vadošs epoksīdu pārklājums
Construction Materiāla apraksts Rediģēts 02.09.2014. Versijas Nr. 0002 Sikafloor -220W Conductive Divkomponentu elektrostatisko strāvu vadošs epoksīdu pārklājums Produkta apraksts ir divkomponentu epoksīdu
Διαβάστε περισσότεραKlasificēšanas kritēriji, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības
, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības Mg.sc.ing. Līga Rubene VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Informācijas analīzes daļa Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļa 20.04.2017.
Διαβάστε περισσότεραSalaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats
Lapa : 1 (16) Apstiprinu: VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2017. gada. Salaspils kodolreaktora 2016. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja:
Διαβάστε περισσότεραBŪVPROJEKTA SASTĀVS. 4.sējums Specifikācijas
BŪVPROJEKTA SASTĀVS 1.sējums 2.sējums 3.sējums 4.sējums 5.sējums 6.sējums 7.sējums Vispārīgā daļa, VD Arhitektūras daļas teritorijas sadaļa, TS Inženierrisinājumu daļa, ELT/BK/LKT/DT/TN Specifikācijas,
Διαβάστε περισσότεραModificējami balansēšanas vārsti USV
Modificējami balansēšanas vārsti USV Izmantošana/apraksts USV-I USV vārsti ir paredzēti manuālai plūsmas balansēšanai apkures un dzesēšanas sistēmās. Vārsts USV-I (ar sarkano pogu) kopā ar vārstu USV-M
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Metāla konstrukcijas
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Metāla konstrukcijas Studiju darbs Ēkas starpstāvu pārseguma nesošo tērauda konstrukciju projekts Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs Stud. apl. Nr. 081RBC049
Διαβάστε περισσότεραPREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.
005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību
Διαβάστε περισσότεραUponor PE-Xa. Ātrs, elastīgs, uzticams
Uponor PE-Xa Ātrs, elastīgs, uzticams Pasaulē pirmās, vislabākās un visbiežāk izmantotās PEX sistēmas Plastmasas risinājumu pionieru kompetence, vairāk nekā četru dekāžu pieredzes rezultāts Sistēma izstrādāta
Διαβάστε περισσότεραProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016
CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte Materiālu un Konstrukciju institūts. Uzdevums: 3D- sijas elements Beam 189. Programma: ANSYS 9
Rīgas Tehniskā universitāte Materiālu un Konstrukciju institūts Uzdevums: 3D- sijas elements Beam 189 Programma: ANSYS 9 Autori: E. Skuķis 1 ANSYS elements: Beam 189, 3-D Quadratic Finite Strain Beam Beam
Διαβάστε περισσότεραLaboratorijas darbs disciplīnā Elektriskās sistēmas. 3-FAŽU ĪSSLĒGUMU APRĒĶINAŠANA IZMANTOJOT DATORPROGRAMMU PowerWorld version 14
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Enerģētikas institūts Laboratorijas darbs disciplīnā Elektriskās sistēmas 3-FAŽU ĪSSLĒGUMU APRĒĶINAŠANA IZMANTOJOT DATORPROGRAMMU PowerWorld
Διαβάστε περισσότεραATRISINĀJUMI LATVIJAS REPUBLIKAS 32. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6.-5. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS. OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI.. Pirmā apskatāmā skaitļa ciparu
Διαβάστε περισσότεραKodolenerģijas izmantošana ūdeņraža iegūšanai
Kodolenerģijas izmantošana ūdeņraža iegūšanai Akadēmiķis Juris Ekmanis Fizikālās enerģētikas institūta direktors Rīga, 20/03/2013 Ūdeņraža daudzums dažādās vielās Viela Formula Ūdeņraža sastāvs vielā (masas
Διαβάστε περισσότερα1. uzdevums. 2. uzdevums
1. uzdevums Reaktīvā pasažieru lidmašīna 650 km lielu attālumu bez nosēšanās veica 55 minūtēs. Aprēķini lidmašīnas kustības vidējo ātrumu, izteiktu kilometros stundā (km/h)! 1. solis Vispirms pieraksta
Διαβάστε περισσότεραLEK 043 Pirmais izdevums 2002 LATVIJAS ENERGOSTANDARTS SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA Tikai lasīšanai 043 LEK 2002
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 043 Pirmais izdevums 2002 SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA Latvijas Elektrotehniskā komisija LEK 043 LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 043 Pirmais izdevums 2002 SPĒKA KABEĻLĪNIJU
Διαβάστε περισσότεραLaboratorijas darbu apraksts (I semestris)
Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas
Διαβάστε περισσότεραVēja elektrostacijas pieslēguma tehniskie noteikumi
Vēja elektrostacijas pieslēguma tehniskie noteikumi LEEA Rīga 2008 Saturs 1. Tehnisko noteikumu mērķis... 3 2. Tehnisko noteikumu mērķauditorija... 3 3. Terminoloģija un simboli... 3 4. Iesniedzamā dokumentācija...
Διαβάστε περισσότεραAndrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA. Eksperimentāla mācību grāmata. Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Andrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA Eksperimentāla mācību grāmata Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija Rīga Zinātne 1996 UDK p 54(07) Ra 827 Recenzenti: Dr. chem. J. SKRĪVELIS
Διαβάστε περισσότεραFIZ 2.un 3.daļas standartizācija 2012.gads
FIZ.un 3.daļas standartizācija 0.gads Uzd. Uzdevums Punkti Kritēriji Uzraksta impulsu attiecību: m Lieto impulsa definīcijas formulu. Uzraksta attiecību. Pareizi izsaka meklējamo kr vkr lielumu. Iegūst
Διαβάστε περισσότεραSIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS
SIA LATTELECOM ATSAISTĪTAS PIEKĻUVES ABONENTLĪNIJAI, TĀS DAĻAI UN GALA POSMAM PAKALPOJUMU PAMATPIEDĀVĀJUMS Publicēts 2014.gada 1.septembrī Ar grozījumiem no 2015.gada 1.oktobra SATURS 1. Ievads... 3 2.
Διαβάστε περισσότεραSevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java
Materiāla apraksts Rediģēts 11.02.2009. Versijas Nr. 0002 Sikagard -720 EpoCem Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Construction Produkta apraksts
Διαβάστε περισσότεραDarba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 584 Pieņemts: 13.10.2015. Stājas spēkā: 01.07.2016. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 202 (5520), 15.10.2015. OP numurs: 2015/202.9 Ministru kabineta
Διαβάστε περισσότεραJauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu
Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu Izcila hidrauliskā balansēšana apkures sistēmās, izmantojot Danfoss RA-DV tipa Dynamic Valve vārstu un Grundfos MAGNA3 mainīga ātruma sūkni Ievads Zema enerģijas
Διαβάστε περισσότεραTEHNISKAIS UZDEVUMS. B9 korpusa rekonstrukcija Krustpils ielā 71a.
B9 korpusa rekonstrukcija Krustpils ielā 71a. 1 (5) 1. Vispārējā daļa. 1.1. Objekts: AS Grindeks, Krustpils ielā 71a,. 1.2. Krustpils ielā 71a atrodas korpuss B9, kas ir veidots kā kombinēts vairāku konteineru
Διαβάστε περισσότεραCeļu un ielu apgaismes sistēmu ierīkošanas pamatjautājumi un standartizācija. RTU EEF EI EK Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa
Ceļu un ielu apgaismes sistēmu ierīkošanas pamatjautājumi un standartizācija RTU EEF EI EK Dr.sc.ing. Kristīna Bērziņa Kristina.Berzina@rtu.lv 2016 LVS EN 13201 IELU APGAISMOJUMS ir: stacionāro apgaismes
Διαβάστε περισσότεραĀrtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina"
UAB "ArmetLina" Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina" piegādātājs SIA "EK Sistēmas" 1. Daļa Satura rādītājs: Uzskaites sadalne IUS-1/63 3 Uzskaites
Διαβάστε περισσότεραArnis Ližbovskis tirdzniecības vadītājs. Evita Zundmane tirdzniecības pārstāve. Roberts Bombins tirdzniecības pārstāvis
Produktu cenas un tehniskais raksturojums 2013 2 Kontaktinformācija Saint-Gobain ir viena no 100 lielākajām industriālajām grupām pasaule, kas dibināta Parīzē 1665. gadā. Kopējais koncerna apgrozījums
Διαβάστε περισσότεραKOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss)
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvkonstrukciju profesora grupa KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) LABORATORIJAS DARBI RTU Rīga, 004 Laboratorijas darbi paredzēti RTU būvniecības specialitāšu
Διαβάστε περισσότεραDarbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA
Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS Rīga 2006 DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT
Διαβάστε περισσότεραĶīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā
Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais
Διαβάστε περισσότερα(Leģislatīvi akti) REGULAS
28.2.2014. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 60/1 I (Leģislatīvi akti) REGULAS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar
Διαβάστε περισσότεραI.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi
I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi Pasūtītājs : SIA Vertex Projektēšanas stadija : Tehniskais projekts Pārskats par ģeotehniskajiem izpētes darbiem Stāvlaukuma izbūve pie Mārupes pamatskolas Viskalnu ielas
Διαβάστε περισσότεραTROKSNIS UN VIBRĀCIJA
TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,
Διαβάστε περισσότερα