P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks
|
|
- Νικηφόρος Κορομηλάς
- 6 χρόνια πριν
- Προβολές:
Transcript
1 SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem atomiem, kas tuvojas viens otram no pietiekami liela attāluma. Attālumā r, kas lielāks par kādu noteiktu lielumu r S, mijiedarbība starp atomiem ir niecīga (3.4 att.). Attālumu r S sauc par saites darbības rādiusu. Attālumam r samazinoties starp atomiem sāk darboties pievilkšanās spēks P P, vienlaicīgi darbojas arī atgrūšanās spēks P A. Rezultējošais spēks P R = P P P A, kuram ir pievilkšanās raksturs, liek atomiem savstarpēji tuvoties līdz attālumam r 0, kad atgrūšanās un pievilkšanās spēks līdzsvarojas ( P P = P A, P R = 0). Starp atomiem ir izveidojusies saite. Tāpēc attālumu r 0 sauc par saites garumu. P atgrūšanās P A atgrūšanās spēks P A = P P r P S pievilkšanās r 0 r S P R rezultējošais spēks P R = P P P A P P pievilkšanās spēks 3.4 att. Starpatomu spēku P atkarība no attāluma r starp atomiem 8
2 Lai atomus attālinātu vienu no otra (3.5 att.,b) nepieciešams pārvarēt pievilkšanās spēkus. Maksimālais pievilkšanās spēks ir P S, jeb saites spēks. Lai atomus tuvinātu, jāpārvar lieli atgrūšanās spēki (3.5 att.,c), jo atomu to orbitāles pārsedzas. P P R = 0 a r P P R < 0, pievilkšanās b r P P R > 0, atgrūšanās c r 3.5 att. Pievilkšanās un atgrūšanās spēki attālinot un tuvinot atomus 9
3 Svarīgs rādītājs ir atomu mijiedarbības potenciālā enerģija U. To ar mijiedarbības rezultējošo spēku P R saista izteiksme: P 0 U = P R dr r P s r 0 U du = Pdr U s r att. Starpatomu spēku P un mijiedarbības potenciālās enerģijas U atkarība no attāluma r starp atomiem 10
4 Potenciālās enerģijas U minimums atbilst līdzsvara attālumam starp atomiem r 0. (3.6 att). Lielums U S raksturo enerģiju, kas nepieciešama lai sagrautu saiti. Tā ir saites enerģija. Darbojošos spēku izcelsme, to raksturlielumu P S, U S, r S, r 0 vērtības ir atkarīgas no mijiedarbībā esošo atomu dabas. KOVALENTĀ SAITE Praktiski visi zināmie elementi (izņemot cēlgāzes) pastāv nevis atsevišķu atomu, bet gan ķīmisku savienojumu veidā. Atomi ir vai nu saistīti savā starpā vai ar citiem atomiem. Atomiem savstarpēji tuvojoties notiek šo atomu ārējo valences elektronu orbitāļu savstarpēja pārklāšanās. Tās rezultātā izveidojas elektronu pāris, kas savā kustībā ir izkliedēts gan viena, gan otra atoma telpā. Šis kopīgais elektronu pāris saista atomus savā starpā. Starp atomiem ir izveidojusies kovalentā saite. Piemēram, kovalentās saites izveidošanās starp ūdeņraža atomiem shematiski attēlota 3.7 att. valences elektroni kovalentās saites elektronu pāris protons H atomi r 0 H 2 molekula 3.7 att. Kovalentās saites izveidošanās shēma starp ūdeņraža atomiem. 11
5 Aplūkosim vēl dažus kovalentās saites piemērus: H H 6 protoni 6 neitroni C H H CH att. Kovalentās saites izveidošanās shēma starp oglekļa un ūdeņraža atomiem. Kā redzams no 3.8 att., ogļūdeņraža CH 4 molekula rodas oglekļa C atomam veidojot kovalentās saites ar četriem ūdeņraža H atomiem (atsevišķie kovalentās saites elektronu pāri iezīmēti ar sarkanu pārtrauktu līniju). Šo saišu veidošanai tiek izmantoti visi četri C atoma valences elektroni, kas atrodas atoma ārējā orbitālē. Rezultātā izveidojas stabils valences elektronu kopums, kurā ir astoņi elektroni. Ogļūdeņražu molekulās ar lielāku molekulmasu kovalentās saites elektronu pāris veidojas arī starp oglekļa atomiem. Ap katru no C atomiem tāpat izveidojas stabilā astoņu elektronu kopa: C H CH 3 CH 3 CH 3 CH 2 CH 3 12
6 Kovalentai saitei C C ir liela loma organisko polimēru sistēmās. Savukārt daudzos neorganiskos materiālos bieži sastopam kovalento saiti Si O. Aplūkosim savienojuma SiO 2 veidošanās shēmu (3.9 att). 8 protoni 8 neitroni O 14 protoni 14 neitroni Si O SiO att. Kovalentās saites izveidošanās shēma starp silicija un skābekļa atomiem. Silicijs veido kovalento saiti ar diviem skābekļa atomiem. Katra skābekļa atoma divi valences elektroni (no sešiem) izveido divus kopīgus elektronu pārus ar silicija atomu. Tam tiek izmantoti visi četri Si atoma valences elektroni. Kā redzams no 3.9 att. Ap Si atomu un katru O atomu izveidojas stabilā astoņu elektronu kopa JONI. JONU SAITE Atomiem mijiedarbojoties viens no atomiem var pilnīgi piesaistīt elektronu pāri. Piemēram, nātrija Na un hlora Cl atomu mijiedarbības gadījumā (3.10 att.), Na atoms zaudē 13
7 savu vienīgo valences elektronu un iegūst pozitīvu lādiņu. Savukārt Cl atoms pievieno šo elektronu saviem septiņiem valences elektroniem (iegūstot stabilo astoņu elektronu kopu) un iegūst negatīvu lādiņu. Šīs lādētās daļiņas sauc par joniem un apzīmē attiecīgi kā Na un Cl Tā kā šie joni ir pretēji lādēti, starp tiem darbojas elektrostatiskie pievilkšanās spēki izveidojas jonu saite. 11 protoni 12 neitroni Na Cl 17 protoni 18 neitroni Na Cl 3.10 att. Jonu saites izveidošanās shēma starp Na un Cl atomiem. Kovalentā un jonu saites atšķiras principiāli. Atomu valences elektroni vai nu pieder abiem saitē esošiem atomiem (kovalentā saite) vai tikai vienam no tiem (jonu saite). Taču daudzu, galvenokārt neorganisku savienojumu gadījumā (arī aplūkotā NaCl gadījumā) ir sastopamas abu šo saišu veidu kombinācijas. To iespējams raksturot ar viena vai otra saišu veida īpatsvaru (3.2. tabula). 14
8 Jonu saišu īpatsvars dažos savienojumos 3.2. tabula Savienojums Jonu saišu īpatsvars, % CaF 2 89 MgO 73 NaCl 67 Al 2 O 3 63 SiO 2 51 SiC 12 STARPATOMU SAITES VIELĀ: KOVALENTĀ, JONU UN METALISKĀ SAITE Viela ir trijās dimensijās izkārtotu struktūrvienību: atomu, molekulu, jonu kopums. Starp šīm struktūrvienībām darbojas gan kovalentās, gan jonu saites. Tās nodrošina šo trīsdimensionālo struktūra stabilitāti. Kā piemēru trīsdimensionālam atomu izkārtojumam, kas savstarpēji saistīti ar kovalentām saitēm, aplūkosim vienu no oglekļa alotropām formām dimantu. a b c 3.11 att. Dimanta tetraedra struktūra 15
9 Katrs dimanta oglekļa atoms (shēmā 3.11 att.) ir kovalenti saistīts ar četriem citiem oglekļa atomiem, veidojot simetrisku tetraedra struktūru. Visu četru saišu garuma vērtības ir vienādas. Kovalenti saistītu atomu struktūru iespējams attēlot dažādi. Reālistiski ir atomus attēlot kā sfēriskus veidojumus, kuru diametrs atbilst elektronu ārējo orbitāļu diametram (3.11 a att.). Taču šajā gadījumā grūti saskatīt saišu garumu un leņķus starp saišu virzieniem. Vislabāk šie lielumi saskatāmi ja punktveida atomu ģeometriskos centrus vienkārši savieno ar taisnēm (3.11 b att.). Uzskatāmu attēlu iegūstam, ja atomus attēlojam kā neliela diametra lodītes (3.11 c att.). Lielāka kovalenti saistītu oglekļa atomu kopa, kas uzskatāmi raksturo dimanta struktūru, parādīta 3.12 att att. Dimanta struktūra Trīsdimensionāla nātrija hlorīda struktūra, kurā Na un Cl atomus saista jonu saite ir attēlota 3.13 att. 16
10 Cl Na 3.13 att. Nātrija hlorīda struktūra Metāla atomus savā starpā saista cits saites veids. Metālu atomu valences elektroni (no 1 līdz 3) nav cieši saistīti ar katru no atomiem. Tie var samērā brīvi pārvietoties metāla tilpumā (3.14 att.) Ar atomu cieši saistītiem pārējiem elektroniem un atomu kodoliem līdz ar to ir pozitīvs lādiņš (līdzīgi joniem). Šī lādiņa vērtība ir vienāda ar atoma valences elektronu lādiņa summu. Brīvo elektronu jūra ne tikai neļauj metāla atomu jonu veida daļiņām elektrostatiski atgrūsties, bet arī cieši salīmē tos kopā. Šādu saites veidu sauc par metālisko saiti. 17
11 3.14 att. Metāliskās saites shematisks attēlojums Atomi, kurus vielā savstarpēji saista starpatomu saites (kovalentās, jonu, metāliskās), spēj veidot noturīgas trīs dimensiju struktūras. Struktūras stabilitāti objektīvi vērtē tāds fizikāls parametrs kā vielas kušanas temperatūra. Tā raksturo to minimālo temperatūras vērtību, kurā siltuma kustības enerģija ir pietiekama, lai sagrautu starpatomu saites un izjauktu struktūru. Jo lielāka ir starpatomu saišu enerģija U s, jo lielāka vielas kušanas temperatūra T k. 18
12 3.3. tabula Kovalentās, jonu saišu enerģijas U s vērtības, kā arī atbilstošo vielu kušanas T kuš un viršanas T virš temperatūru vērtības. Saites tips Viela U s, kj/mol T kuš, C T virš, C KOVALENTĀ UN JONU SAITE C C dimants Si Si silicijs Mg O magnija oksīds (MgO) Na Cl nātrija hlorīds (NaCl) Al O alumīnija oksīds (Al 2 O 3 ) Si O silicija dioksīds (SiO 2 ) METALISKĀ SAITE HgHg dzīvsudrabs Mg Mg magnijs Al Al alumīnijs FeFe dzelzs WW volframs SAITES STARP MOLEKULĀM Daudzas praktiski izmantojamas vielas sastāv no atsevišķām molekulām, starp kurām nav ne kovalento, ne metālisko, ne jonu saišu. Fakts, ka šīs vielas noteiktos apstākļos var būt cietā agregātstāvoklī un uzrādīt noteiktas stiprības īpašības liecina, ka starp vielas molekulām tomēr darbojas pietiekami stipras saites. Šīs saites sauc par starpmolekulārām saitēm. Piemēram, ūdens molekulā H 2 O ūdeņraža H un skābekļa O atomus saista kovalentās saites: H O H 19
13 Šķidrā agregātstāvoklī ūdens molekulas izvietojas un kustas haotiski, cietā agregātstāvoklī (ledus) savstarpēji sakārtojas. Abos gadījumos starp ūdens molekulām darbojas starpmolekulārās saites: kovalentās saites starpmolekulārās saites Noskaidrosim kādas starpmolekulāras saites mēdz būt un kā tās darbojas. Ikkatrai molekulai iespējams noteikt pozitīvā lādiņa (to veido molekulā ietilpstošo kodolu protoni) un negatīvā lādiņa (elektroni) smaguma centru. Asimetriskā molekulā šo centru ģeometriskās koordinātes nesakrīt un atrodas zināmā attālumā d, kā, piemēram, ūdens molekulas gadījumā: polāra molekula _ d pastāvīgs dipols 20
14 Molekulā izveidojas pastāvīgs dipols, kuru veido pozitīvi un negatīvi lādēti rajoni poli. Molekula ir polāra. Molekulas polaritāti raksturo dipolmomenta µ vērtība, kas ir lādiņa q un attāluma d reizinājums: µ = q d Simetriskā molekulā pozitīvo un negatīvo lādiņu koordinātes sakrīt, kā, piemēram metāna (CH 4 ) molekulā: H nepolāra molekula C _ Molekula ir nepolāra, tai nav pastāvīgā dipola; d = 0, µ = 0 Molekulā kovalenti saistīto atomu elektroni atrodas nemitīgā kustībā. Tās rezultātā nemitīgi mainās negatīvā lādiņa smaguma centrs. Šajā aspektā var runāt par molekulas momentāno dipolu un tam atbilstošo momentāno dipolmomentu. Tā orientācija nemitīgi mainās. Momentānā dipola ietekme vislielākā ir nepolāru molekulu gadījumā (skat. shēmu nepolārai divatomu molekulai): negatīvā lādiņa pārākums pozitīvā lādiņa pārākums δ δ momentānais dipols 21
15 Momentānais dipols, protams, ir arī polārām molekulām. Starpmolekulārās saites ir dipolu mijiedarbības rezultāts. Pastāv vairāki starpmolekulāro saišu veidi. Polāru molekulu pastāvīgie dipoli var savstarpēji orientēties tā, lai tuvotos šo dipolu pretēji lādētie gali. Starp tiem sāk darboties elektrostatiskas pievilkšanās spēki. Izveidojas dipolu (vai orientācijas) starpmolekulārā saite: pastāvīgais dipols I dipolu (orientācijas) saite pastāvīgais dipols II Molekula ar pastāvīgu dipolu, deformējot nepolāru molekulu var inducēt tajā dipolu. Mijiedarbojoties pastāvīgam un inducētam dipoliem izveidojas indukcijas (deformācijas) saite. Saprotams, ka indukcijas saite ir vājāka par dipola saiti, jo daļa pastāvīgā dipola enerģijas tiek novirzīta inducētā dipola izveidošanai: pastāvīgs dipols indukcijas (deformācijas) saite nav dipola inducētais dipols 22
16 Mijiedarbībā stājas arī momentānie dipoli: atgrūšanās momentānais dipols I momentānais dipols II pievilkšanās Momentāno dipolu orientācija telpā nemitīgi mainās un līdzās elektrostatiskās pievilkšanās spēkiem starp momentāniem dipoliem var darboties arī atgrūšanās spēki. Taču pievilkšanās spēki dominē, veidojot saites starp molekulām. Šīs saites sauc par dispersijas saitēm. Visas minētās saites: dipolu, indukcijas un dispersijas sauc arī par Van der Vālsa saitēm. Ir vēl viens starpmolekulāro saišu tips, kas pēc būtības ir dipolu (orientācijas) saišu specifisks gadījums. Šī saite veidojas starp molekulām vai atomu grupām, kurās ūdeņraža atoms ir kovalenti saistīts ar kādu elektronegatīvu (elektronus saistošu) atomu (O, N, F, S u.c.). Šīs kovalentās saites elektronu pāris stipri nobīdās elektronegatīvā atoma virzienā. Izveidojas spēcīgs dipols, kura pozitīvais pols lokalizējas ūdeņraža atoma tuvumā, bet negatīvais elektronegatīvā atoma tuvumā. Tā kā ūdeņraža atoma izmēri ir niecīgi, bet valences elektronu nobīde ir ievērojama, šāda atoma grupa spēj pietuvoties citai elektronegatīvu atomu saturošai grupai, līdz attālumiem, kas ir ievērojami mazāki, nekā pastāvot Van der Vālsa saitēm. Šādu saiti sauc par ūdeņraža saiti: 23
17 H N H N _ spēcīgs pastāvīgais dipols I _ spēcīgs pastāvīgais dipols II ūdeņraža saite Salīdzinot ar citām Van der Vālsa saitēm, ūdeņraža saite ir ievērojami izturīgākā. Arī starpmolekulārās saites ņem dalību trīs dimensiju struktūru veidošanā. Kā piemēru aplūkosim ūdens cietā agregātstāvokļa (ledus) struktūru. Starp ūdens molekulām var veidoties plašs starpmolekulāro saišu spektrs, ieskaitot ūdeņraža saites: 24
18 SAIŠU SAVSTARPĒJS SALĪDZINĀJUMS Visu aplūkoto starpmolekulāro saišu veidu svarīgākie rādītāji apkopoti 3.4. tabulā, salīdzinājumā ar kovalentām saitēm. Kovalento un starpmolekulāro saišu enerģijas U atkarība no attāluma r starp atomiem attēlota 3.15 att tabula Kovalento un starpmolekulāro saišu enerģijas U s, saites darbības rādiusa r S un saites garuma r 0 vērtības Saites tips U s, kj/mol r S, nm r 0, nm KOVALENTĀS SAITES B O 500 B N 437 Si O 374 B C 373 0,3 0,1 0,2 C C 348 C O 332 C N 276 STARPMOLEKULĀRĀS SAITES ūdeņraža saite ,5 0,24 0,32 dipolu saite 20 indukcijas saite 2 0,5 0,3 0,5 dispersijas saites 40 25
19 U, kj/mol ,2 0,4 0,6 0,8 r, nm ūdeņraža saites starpmolekulārās (Van der Vālsa) saites 300 kovalentās saites att. Kovalento un starpmolekulāro saišu enerģijas U atkarība no attāluma r starp atomiem Kā redzams no 3.4. tabulas un 3.15 att., kovalentās saites ir ievērojami izturīgākas un darbojas mazākos attālumos, salīdzinot ar starpmolekulārām saitēm. 26
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība
Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =
Διαβάστε περισσότεραCompress 6000 LW Bosch Compress LW C 35 C A ++ A + A B C D E F G. db kw kw /2013
Ι 55 C 35 C A A B C D E F G 47 17 21 18 19 19 18 db kw kw db 2015 811/2013 Ι A A B C D E F G 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst ES regulu 811/2013,
Διαβάστε περισσότεραAndrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA. Eksperimentāla mācību grāmata. Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Andrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA Eksperimentāla mācību grāmata Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija Rīga Zinātne 1996 UDK p 54(07) Ra 827 Recenzenti: Dr. chem. J. SKRĪVELIS
Διαβάστε περισσότεραLogatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013
51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina
Διαβάστε περισσότεραLielais dānis Nilss Bors
Lielais dānis Nilss Bors No kā sastāv atoms? Atoma kodola atklāšana Atoma planetārais modelis. Bora teorija Orbitālais kvantu skaitlis Magnētiskais kvantu skaitlis. Magnētiskā mijiedarbība atomā Elektrona
Διαβάστε περισσότεραIrina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi
Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ
Διαβάστε περισσότεραMehānikas fizikālie pamati
1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide
Διαβάστε περισσότεραPalīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā
Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija
Διαβάστε περισσότεραĶermeņa inerce un masa. a = 0, ja F rez = 0, kur F visu uz ķermeni darbojošos spēku vektoriālā summa
2.1. Ķereņa inerce un asa Jebkurš ķerenis saglabā iera stāvokli vai turpina vienērīgu taisnlīnijas kustību ar neainīgu ātruu (v = const) tikēr, kaēr uz to neiedarbojas citi ķereņi vai ta pieliktie ārējie
Διαβάστε περισσότεραFIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI
Mikroklimats FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI P 1 GALVENIE MIKROKLIMATA RĀDĪTĀJI gaisa temperatūra gaisa g relatīvais mitrums
Διαβάστε περισσότεραESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 009/0196/1DP/1...1.5/09/IPIA/VIAA/001 ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības
Διαβάστε περισσότερα10. klase 1. uzdevuma risinājums A. Dēļa garums l 4,5 m. sin = h/l = 2,25/4,5 = 0,5 = (2 punkti) W k. s = 2,25 m.
0. klase. uzdevuma risinājums A. Dēļa garums l 4,5 m. sin = h/l =,5/4,5 = 0,5 = 0 0. ( punkti) B. v o = 0 m/s. Tādēļ s = at / un a = s/t Ja izvēlas t = s, veiktais ceļš s = 4m. a = 4/ = m/s. ( punkti)
Διαβάστε περισσότεραDonāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts
Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts Nanovadu struktūras ir parādījušas sevi kā efektīvi (Nat. Mater, 2005, 4, 455) fotošūnu elektrodu materiāli 1.katrs nanovads nodrošina tiešu elektronu ceļu uz
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE. 4. klase
Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5.-5.).kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE 4. klase 33.. Ievietot
Διαβάστε περισσότερα1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G
1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,
Διαβάστε περισσότεραTemperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma
Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras
Διαβάστε περισσότεραTēraudbetona konstrukcijas
Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām
Διαβάστε περισσότεραJAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI
C4. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos sešus uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu līdz
Διαβάστε περισσότερα2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE
Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas
Διαβάστε περισσότερα3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums
3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE
9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos
Διαβάστε περισσότεραLielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.
1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu
Διαβάστε περισσότερα6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)
6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā
Διαβάστε περισσότεραKā radās Saules sistēma?
9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika
Διαβάστε περισσότεραLatvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde
9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,
Διαβάστε περισσότεραĪsi atrisinājumi Jā, piemēram, 1, 1, 1, 1, 1, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi Skat., piemēram, 1. zīm.
Īsi atrisinājumi 5.. Jā, piemēram,,,,,, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi. 5.. Skat., piemēram,. zīm. 6 55 3 5 35. zīm. 4. zīm. 33 5.3. tbilde: piemēram, 4835. Ievērosim, ka 4 dalās
Διαβάστε περισσότεραATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).
004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt
Διαβάστε περισσότεραLatvijas. 9 punkti. Četri vienā. 15 punkti. 12 punkti. Kristāli no gaisa. Gāzu ķīmijaa 1. A = H 2 S B = SO 2 C = S D = SO 3 E = H 2 SO 3 F = H 2 SO 4
9. klases uzdevumuu atrisinājumii Latvijas 5. Nacionālās ķīmijas olimpiādes 9. klases teorētiskoo uzdevumu atrisinājumi. uzdevums 9 punkti Četri vienā S + S Fe + HCl FeCl + H C + KH KHC 3 NaH + HCl NaCl
Διαβάστε περισσότεραELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma
1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka
Διαβάστε περισσότεραAndris Fedotovs Silta fizika aukstā laikā
Andris Fedotovs Silta fizika aukstā laikā Kas ir «siltums»? Siltums ir enerģijas pārneses veids Nepareizi: Viela/materiāls/Objekts satur siltumu Pareizi: Viela/materiāls/Objekts satur enerģiju Šī enerģija
Διαβάστε περισσότερα6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi
6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,
Διαβάστε περισσότεραRekurentās virknes. Aritmētiskā progresija. Pieņemsim, ka q ir fiksēts skaitlis, turklāt q 0. Virkni (b n ) n 1, kas visiem n 1 apmierina vienādību
Rekurentās virknes Rekursija ir metode, kā kaut ko definēt visbiežāk virkni), izmantojot jau definētas vērtības. Vienkāršākais šādu sakarību piemērs ir aritmētiskā un ǧeometriskā progresija, kuras mēdz
Διαβάστε περισσότεραKomandu olimpiāde Atvērtā Kopa. 8. klases uzdevumu atrisinājumi
Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa 8. klases uzdevumu atrisinājumi 1. ΔBPC ir vienādmalu trijstūris, tādēļ visi tā leņķi ir 60. ABC = 90 (ABCDkvadrāts), tādēļ ABP = 90 - PBC = 30. Pēc dotā BP = BC un, tā kā
Διαβάστε περισσότεραP. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA
P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un
Διαβάστε περισσότεραNacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai. Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11.
Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11. klasei Kopā: 106 punkti 1. uzdevums Leģendām
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2007)
LATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (007) Rajona (pilsētas) posma olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Darba izpildes laiks 4 astronomiskās stundas. Risinājumā parādīt
Διαβάστε περισσότεραATTĒLOJUMI UN FUNKCIJAS. Kopas parasti tiek uzskatītas par fiksētiem, statiskiem objektiem.
2005, Pēteris Daugulis 1 TTĒLOJUMI UN FUNKCIJS Kopas parasti tiek uzskatītas par iksētiem, statiskiem objektiem Lai atļautu kopu un to elementu pārveidojumus, ievieš attēlojuma jēdzienu ttēlojums ir kāda
Διαβάστε περισσότεραFIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ KINĒTIKA. (I) Formālāķīmiskā kinētika. B. Zapols, J. Kotomins, V. Kuzovkovs /G. Zvejnieks/
FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ KINĒIKA (I) Formālāķīmiskā kinētika B. Zapols, J. Kotomins, V. Kuzovkovs /G. Zvejnieks/ Ievads Kondensētā stāvokļa fizika ir fizikas joma, kas aplūko vielas fizikālās makroskopiskās
Διαβάστε περισσότεραAtlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī
Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;
Διαβάστε περισσότερα6. Pasaules uzbūve. Jēdzieni, kurus apgūsi
6. Pasaules uzbūve Jēdzieni, kurus apgūsi Habla likums Lielā Sprādziena modelis Reliktstarojums Elementārdaļiņas Fermioni Bozoni Antiviela Standartmodelis Hadroni Kvarki Leptoni Protozvaigzne Baltie punduri
Διαβάστε περισσότερα5. un 6.lekcija. diferenciālvienādojumiem Emdena - Faulera tipa vienādojumi. ir atkarīgas tikai no to attāluma r līdz lodes centram.
Parasto diferenciālvienādojumu nelineāras robežproblēmas 5. un 6.lekcija 1. Robežproblēmas diferenciālvienādojumiem ar neintegrējamām singularitātēm 1.1. Emdena - Faulera tipa vienādojumi Piemērs 5.1.
Διαβάστε περισσότεραVispārīgā ķīmija medicīniskās ķīmijas kursam
Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedra Irina Kazuša, Āris Kaksis Vispārīgā ķīmija medicīniskās ķīmijas kursam Mācību līdzeklis 7., pārstrādāts un papildināts izdevums Rīga RSU 014 UDK 54 (074.8) K
Διαβάστε περισσότεραJauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi
Projekts (vienošanās ) Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi Izveidotā jaunā magnētiskā lauka gradienta mērīšanas moduļa apraksts Aktivitāte
Διαβάστε περισσότεραGaismas difrakcija šaurā spraugā B C
6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju
Διαβάστε περισσότερα6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 3.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES
6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 3.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vecmāmiņas atmiņas Vielu triviālie (vēsturiskie) nosaukumi: Triviālais Sistemātiskais
Διαβάστε περισσότεραFizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei
Fizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei 12-1 Pseido hologramma Ievēro mērvienības, kādās jāizsaka atbildes. Dažus uzdevuma apakšpunktus var risināt neatkarīgi no pārējiem. Mūsdienās
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS REPUBLIKAS 45. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6.-. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS 4. OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 4.. Dotās nevienādības > abas puses
Διαβάστε περισσότεραNADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas
Vielas un enerăijas maiħa citoplazmā 11. tēma Vielu un enerăijas maiħa Lizosomas Heterofāgija Autofāgija Mikroėermenīši Olbaltumvielu imports peroksisomās Vakuolas Proteosomas RNāze Glikolīze Šūnās gandrīz
Διαβάστε περισσότεραIsover tehniskā izolācija
Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,
Διαβάστε περισσότεραKontroldarba varianti. (II semestris)
Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo
Διαβάστε περισσότεραTestu krājums elektrotehnikā
iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža
Διαβάστε περισσότεραAgnis Andžāns, Julita Kluša /95. m.g. matemātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem
Agnis Andžāns, Julita Kluša 994./95. m.g. matemātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem Rīga, 997 Anotācija Šajā izstrādnē apkopoti 994./95. mācību gadā notikušo Latvijas mēroga matemātikas sacensību
Διαβάστε περισσότεραElektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības)
atvijas Uiversitāte Fizikas u matemātikas fakutāte Fizikas oaļa Papiiājums ekciju kospektam kursam vispārīgajā fizikā ektromagētisms (eektromagētiskās iukcijas parāības) Asoc prof Aris Muižieks Noformējums
Διαβάστε περισσότεραSpektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts. Linards Kalvāns LU FMF gada 7. janvārī
Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts Linards Kalvāns LU FMF 014. gada 7. janvārī Saturs I. Vispārīga informācija 4 I.1. Literatūras saraksts..........................................
Διαβάστε περισσότερα10. klase ĶĪMIJA 3.2
D A R B I 10. klase ĶĪMIJA 3.2 P Ā R B A U D E S Projekts Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos Pārbaudes darbi. Ķīmija 10. klase Autortiesības
Διαβάστε περισσότεραBioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka
Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):
Διαβάστε περισσότεραM.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem
DINAMIKA. Dinmik prkst pātrinājum ršnās cēloħus un plūko tā lielum un virzien noteikšns pħēmienus. Spēks (N) ir vektoriāls lielums; ts ir ėermeħu vi to dĝiħu mijiedrbībs mērs. Inerce ir ėermeħu īpšīb sglbāt
Διαβάστε περισσότεραUponor PE-Xa. Ātrs, elastīgs, uzticams
Uponor PE-Xa Ātrs, elastīgs, uzticams Pasaulē pirmās, vislabākās un visbiežāk izmantotās PEX sistēmas Plastmasas risinājumu pionieru kompetence, vairāk nekā četru dekāžu pieredzes rezultāts Sistēma izstrādāta
Διαβάστε περισσότεραSKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...
1 SKICE. VĪTNE SATURS Ievads... 2 Tēmas mērķi... 2 1. Skice...2 1.1. Skices izpildīšanas secība...2 1.2. Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...5 2. Vītne...7 2.1. Vītņu veidi un to apzīmējumi...10 2.1.1.
Διαβάστε περισσότεραLaboratorijas darbu apraksts (I semestris)
Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas
Διαβάστε περισσότερα1. ΧΗΜΙΚΟΙ ΕΣΜΟΙ ΣΤΑ ΣΤΕΡΕΑ
1. ΧΗΜΙΚΟΙ ΕΣΜΟΙ ΣΤΑ ΣΤΕΡΕΑ ΓΕΝΙΚΑ Η στερεά, η υγρή και η αέρια κατάσταση αποτελούν τις τρεις, συνήθεις στο γήινο περιβάλλον, καταστάσεις της ύλης. ιαφέρουν η µία από την άλλη σε κάποια απλά γνωρίσµατα:
Διαβάστε περισσότεραLatvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.
Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu
Διαβάστε περισσότεραXIX Baltijas Ķīmijas Olimpiāde. Teorētiskie uzdevumi Aprīlis 2011 Viļņa, Lietuva
XIX Baltijas Ķīmijas Olimpiāde Teorētiskie uzdevumi 1517 Aprīlis 2011 Viļņa, Lietuva XIX Baltic Chemistry Olympiad Vilnius, 1517 April 2011 Instrukcijas Uzraksti uz visām atbilžu lapām savu kodu. Jums
Διαβάστε περισσότερα1. uzdevums. 2. uzdevums
1. uzdevums Reaktīvā pasažieru lidmašīna 650 km lielu attālumu bez nosēšanās veica 55 minūtēs. Aprēķini lidmašīnas kustības vidējo ātrumu, izteiktu kilometros stundā (km/h)! 1. solis Vispirms pieraksta
Διαβάστε περισσότεραJauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu
Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu Izcila hidrauliskā balansēšana apkures sistēmās, izmantojot Danfoss RA-DV tipa Dynamic Valve vārstu un Grundfos MAGNA3 mainīga ātruma sūkni Ievads Zema enerģijas
Διαβάστε περισσότεραBrīvie elektroni metālos. 1. Drudes metālu teorija
Brīvie eletroni metālos 1. Drudes metālu teorija Metālus vieno virne opīgu īpašību. Visi metāli ir labi siltuma un eletrisās strāvas vadītāji, tiem rasturīga aļamība, plastisums, gaismas spoguļreflesija.
Διαβάστε περισσότεραMULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS
MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,
Διαβάστε περισσότεραFIZ 2.un 3.daļas standartizācija 2012.gads
FIZ.un 3.daļas standartizācija 0.gads Uzd. Uzdevums Punkti Kritēriji Uzraksta impulsu attiecību: m Lieto impulsa definīcijas formulu. Uzraksta attiecību. Pareizi izsaka meklējamo kr vkr lielumu. Iegūst
Διαβάστε περισσότεραEKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA saskaņā ar Regulas (ES) 305/2011 (par būvizstrādājumiem) III pielikumu Hilti ugunsdrošās putas CFS-F FX Nr. Hilti CFS 0843-CPD-0100 1. Unikālais izstrādājuma tipa
Διαβάστε περισσότεραElektriskais lauks dielektriķos Brīvie un saistītie lādiņi
3... Elktrskas lauks dlktrķos 3... Brīv un sastīt lādņ 79. gadā angļu znātnks S. Grjs (666 736) kurš konstatēja, ka lktrskas lādņš var pārt no vna ķrmņa uz otru, pmēram, pa mtāla stpl. Līdz ar to, var
Διαβάστε περισσότερα12. klase. Fizikas 64. valsts olimpiādes III posms gada 10. aprīlī
Fizikas 64. valsts olimpiādes III posms 2014. gada 10. aprīlī 12. klase Jums tiek piedāvāti trīs uzdevumi. Par katru uzdevumu maksimāli iespējams iegūt 10 punktus. Katra uzdevuma risinājumu vēlams veikt
Διαβάστε περισσότεραTaisnzobu cilindrisko zobratu pārvada sintēze
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE Tehniskā fakultāte Mehānikas institūts J. SvētiĦš, Ē. Kronbergs Taisnzobu cilindrisko zobratu pārvada sintēze Jelgava 009 Ievads Vienkāršs zobratu pārvads ir trīslocekĝu
Διαβάστε περισσότεραPREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.
005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību
Διαβάστε περισσότεραH H H H CH H H H H H H H
Fosfo lipīdu holesterola stabilizēts dubult slānis membrānās... (-P - -) fosfatidil holīna+ MW=70.0 g/mol Fosfo lipīdi no membrānas masas ir.% frakcija (/ daļa) no kopējās masas 00%. Londona mijiedarbības
Διαβάστε περισσότεραSatura rādītājs Apmācīšanās piemērs... 44
Satura rādītās. Neironu tīkli skaitļošanas paradigma... 3.. Neironu tīkls kā skaitļošanas sistēma... 3.. Bioloģiskie neironu tīkli... 4. Mākslīgais neirons... 7.. Neirona uzbūves un darbības pamatprincipi...
Διαβάστε περισσότεραModificējami balansēšanas vārsti USV
Modificējami balansēšanas vārsti USV Izmantošana/apraksts USV-I USV vārsti ir paredzēti manuālai plūsmas balansēšanai apkures un dzesēšanas sistēmās. Vārsts USV-I (ar sarkano pogu) kopā ar vārstu USV-M
Διαβάστε περισσότεραDEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU
LV DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU DoP No. Hilti HIT-HY 270 33-CPR-M 00-/07.. Unikāls izstrādājuma tipa identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 270 2. Tipa, partijas vai sērijas numurs, kā
Διαβάστε περισσότεραElektromagnētiskās svārstības un viļņi
Elekromagnēiskās svārsības un viļņi Par brīvām svārsībām sauc svārsības, kas norisinās svārsību sisēmā, ja ā nav pakļaua periodiskai ārējai iedarbībai. Tāad svārsības noiek ikai uz ās enerģijas rēķina,
Διαβάστε περισσότεραLatvijas Skolēnu 62. fizikas olimpiādes III posms
Latvijas Skolēnu 62 fizikas olimpiādes III posms Vērtēšanas kritēriji Teorētiskā kārta 212 gada 12 aprīlī 9 klase Uzdevums Caurplūdums, jeb ūdens tilpums, kas laika vienībā iztek caur šķērsgriezumu S ir
Διαβάστε περισσότερα2. ELEKTROMAGNĒTISKIE
2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko
Διαβάστε περισσότεραEiropas Savienības Padome Briselē, gada 27. septembrī (OR. en)
Eiropas Savienības Padome Briselē, 2017. gada 27. septembrī (OR. en) 12656/17 ADD 3 PAVADVĒSTULE Sūtītājs: COMER 100 CFSP/PESC 829 CONOP 74 ECO 56 UD 215 ATO 42 COARM 247 DELACT 169 Direktors Jordi AYET
Διαβάστε περισσότερα1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03
1. MAIŅSRĀVA Ķeguma spēkstacija Maiņstrāvas iegūšana Maiņstrāvas raksturlielumumomentānās vērtības Maiņstrāvas raksturlielumu efektīvās vērtības Enerģijas pārvērtības maiņstrāvas ķēdē Aktīvā pretestība
Διαβάστε περισσότερα5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 3.KĀRTAS ATBILDES
WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 3.KĀRTAS ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Foomīkla Elemens Elemens 1. Dzīvsudras 6. Jods. Fosfors 7. Varš 3. Sērs
Διαβάστε περισσότεραSekrēcijas sistēma šūnā 4. tēma
Sekrēcijas sistēma šūnā 4. tēma Sekrēcijas sistēma šūnā Ribosomas Ribosomas ir sastopamas visās prokariotu un eikariotu šūnās. Eikariotu šūnās citoplazmas ribosomas var atrasties uz kodola apvalka ārējās
Διαβάστε περισσότεραAtrisinājumi Latvijas 64. matemātikas olimpiāde 3. posms x 1. risinājums. Pārveidojam doto izteiksmi, atdalot pilno kvadrātu:
trisiājumi Latvijas 6 matemātikas olimpiāde posms 9 Kādu mazāko vērtību var pieņemt izteiksme 0, ja > 0? risiājums Pārveidojam doto izteiksmi, atdalot pilo kvadrātu: 0 ( ) 0 0 0 0 0 Tā kā kvadrāts viemēr
Διαβάστε περισσότεραIevads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar
Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).
Διαβάστε περισσότερα2011. Latvijas. olimpiāde. piedāvājam. 2. Pie. izteikuma vai. 5. Pēc. kartītē pārsvītro. 9. Darba izpildes. informāciju
12. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 52. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2011. gada 30. martāā Teorētiskie uzdevumi Cienījamais olimpieti! Latvijas 52. Nacionālās ķīmijas olimpiādes Žūrijas komiteja apsveic
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS REPUBLIKAS 35. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts o grāmatas: Adžās Agis, Bērziņa Aa, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 26.-5. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS 35. OLIMPIĀDE UZDEVUMI 8. klase 35. Atrisiāt vieādojumu x + 2x
Διαβάστε περισσότερα6.2. Gaismas difrakcija Gaismas difrakcijas veidi
6.. Gaismas difrakcija Ļoti pierasts un katram pilnīgi saprotams liekas priekšstats par gaismas taisnvirziena izplatīšanos homogēnā vidē. Tomēr, daudzos gadījumos gaismas intensitātes sadalījums uz robežas,
Διαβάστε περισσότερα3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana
Seminārs 3. Eirokodekss Tērauda konstrukciju projektēšana Doc. Līga Gaile (LVS/TC 30 «BŪVNIECĪBA» EN AK vadītāja, SM&G PROJECTS Latvia, RTU) 2013. gada 15. novembris 1 Semināra programma 15:00 15:30 (+15
Διαβάστε περισσότερα4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI
4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.
Διαβάστε περισσότεραRĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS
RĪGAS TEHNSKĀ NVERSTĀTE ENERĢĒTKAS N ELEKTROTEHNKAS FAKLTĀTE NDSTRĀLĀS ELEKTRONKAS N ELEKTROTEHNKAS NSTTŪTS VARS RAŅĶS, NNA BŅNA (RODONOVA) ENERGOELEKTRONKA TREŠAS ATKĀRTOTAS ZDEVMS RĪGA 007 DK 6.34 Lekciju
Διαβάστε περισσότεραΦασματοσκοπία υπεριώδους-ορατού (UV-Vis)
Καλαϊτζίδου Κυριακή Φασματοσκοπία υπεριώδους-ορατού (UV-Vis) Μέθοδος κυανού του μολυβδαινίου Προσθήκη SnCl 2 και (NH 4 ) 6 Mo 7 O 24 4H 2 O στο δείγμα Μέτρηση στα 690nm Μέτρηση 10-12min μετά από την προσθήκη
Διαβάστε περισσότεραTIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE
TIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE Botānikas un ekoloăijas katedra Iluta Dauškane Vides gradients Tiešā un netiešā gradienta analīze Ordinācijas pamatideja Ordinācijas metodes Gradientu analīze Sugu skaits
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI
LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI Atrisini tālāk dotos sešus uzdevumus un atbildes noformē elektroniski (Word dokuments, PDF datne u.c.) un nosūti uz
Διαβάστε περισσότεραEKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Unikāls izstrādājuma veida identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Tipa, partijas vai sērijas
Διαβάστε περισσότεραRA-N radiatora vārsti ar integrētiem priekšiestatījumiem
RA-N radiatora vārsti ar integrētiem priekšiestatījumiem Sertificēts atbilstoši EN 215 Taisnais variants Stūra variants Horizontāls stūra variants Variants uzstādīšanai kreisajā stūrī Pielietojums Visus
Διαβάστε περισσότεραAGNIS ANDŽĀNS, DACE BONKA, ZANE KAIBE, LAILA ZINBERGA. Matemātikas sacensības klasēm uzdevumi un atrisinājumi 2009./2010.
AGNIS ANDŽĀNS, DACE BONKA, ZANE KAIBE, LAILA ZINBERGA Matemātikas sacensības 4.-9. klasēm uzdevumi un atrisinājumi 009./00. mācību gadā Rīga 0 A. Andžāns, D. Bonka, Z. Kaibe, L. Zinberga. Matemātikas sacensības
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006)
LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Risinājumā parādīt arī visus aprēķinus! Rakstīt glītā, salasāmā rokrakstā! Uz risinājumu
Διαβάστε περισσότερα