Ēku rekonstrukcija un restaurācija

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Civilo ēku būvniecības katedra Ēku rekonstrukcija un restaurācija Studiju darbs Ēkas Stabu ielā 17 rekonstrukcija un restaurācija Izpildīja: Ģirts Striebulis Roberts Krastiņš Mikus Krastiņš III RBCB03 Pieņēma: Kārlis Kostjukovs Atzīme: Paraksts: Rīga,2011. gada maijs

Saturs Saturs... 2 1. Mērķi... 3 2. Tehniskās apsekošanas atzinums... 3 2.1 Mērķi... 3 2.2 Vispārīgas ziņas par būvi... 3 2.3 Situācijas plāns... 3 2.4 Būves daļas... 4 2.4.1 Pamatne un pamati... 4 2.4.2 Sienas... 5 2.4.3 Pārsegumi... 6 2.4.4 Jumts... 7 2.4.5 Logi un durvis... 8 2.4.6 Fotografēšanas virzienu shēma... 8 2.4.7 Secinājumi... 9 3. Pārplānojums... 10 3.1 Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas... 10 izmantošanas un apbūves noteikumi... 10 3.1.1 Esošās apbūves statuss... 10 3.1.2 Esošo ēku un būvju renovācija, remonts, restaurācija un rekonstrukcija... 10 3.1.3 Noteikumi teritoriju fragmentiem ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem... 11 3.1.4 Jumtu ainavas noteikumi pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās... 11 3.2 2. stāva daļējais pārplānojums... 12 3.2.1 Arhitektūras risinājumi... 12 3.2.2 Pārveidojumi... 12 3.2.3 Sienas... 12 3.2.4 Pārsegums... 12 3.2.5 Logi un durvis... 12 3.3 3. stāva plānojums... 13 3.3.1 Arhitektūras risinājumi... 13 3.3.2 Pārveidojumi... 13 3.3.3 Sienas... 13 3.3.4 Pārsegums... 13 3.3.5 Logi un durvis... 13 3.3.6 Jumts... 13 3.3.7 Kvartāla ainava... 14 4. Labiekārtošanas darbi... 14 4.1 Pamatu hidroizolācija... 14 4.2 Ārsienu siltumizolācija... 14 4.3 Akustiskie risinājumi... 15 4.4 Ugunsdrošība... 16 5. Konstrukciju aprēķins... 17 5.1 Starpstāvu pārsegumu siju pārbaude... 17 5.2 Logu ailas pārsedzes izveides risinājums... 19 5.3 pamatu konstrukciju pastiprināšana... 20 Izmantotā literatūra... 22 Grafiskā daļa... 23

Tehniskās apsekošanas atzinums 1. Mērķi Projekts izstrādāts dzīvojamai ēkai Rīgā, Stabu ielā 17, kad.nr. 01000220015001, kuras īpašnieks vēlas palielināt dzīvojamo platību neizmainot apbūves platību. 2. Tehniskās apsekošanas atzinums Tehniskā apsekošana tika veikta saskaņā ar LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana", un atzinums ir izstrādāts atbilstoši šī būvnormatīva pielikumā esošajiem ieteikumiem. Tehniskajai apsekošanai tika izmantoti ēkas rekonstrukcijas (08.2000.) AR daļas plāni, iepirkums par fasādes rekonstrukciju un termogrāfiskās apsekošanas (2010.02.10) dati. Tehniskā apsekošana tika sadalīta divās daļā un veikta 2011. gada 4. martā, kad ēku apsekoja Roberts Krastiņš un Mikus Krastiņš, kā arī 25. aprīlī, kad to apsekoja un Pēteris Pastars. 2.1 Mērķi Tehniskās apsekošanas mērķis bija noteikt ēkas vispārējo stāvokli un papildstāva izbūves iespējas. 2.2 Vispārīgas ziņas par būvi Dzīvojamās ēkas Rīgā, Stabu ielā 17., koordinātas(lks92):x507653m; Y 312696 m, projektu izstrādāja arhitekts Pauls fonhardenaks 1877. gadā. Kopš 1923. gada ēka atrodas studentu korporācijas Selonija īpašumā. Ēkai ir 2 virszemes stāvi un pagrabstāvs, kā arī neapkurināmi bēniņi. Ēkas plānojumu skatīt Grafiskās daļas AR sadaļas 1. 2. un 3. lappusē. Ēka: Pielietojums: dzīvojamā ēka, īres nams, biroju ēka; Apbūves laukums: 402,89 m 2 (Platība pa ārējo kontūru (arī ārējās daļas)) Būvtilpums: 4874,97 m 3 (Ārējā kontūra) Kopējā platība: 975,86 (platība, kas izriet no iekštelpu platību summas) Stāvu skaits: 3 Renovācija: 2001. gada vasara Ēkas izmantošana atbilst plānojuma veidam, jo biroja telpas un tām pieguļošās platības aizņem 295,38 m 2, kas sastāda 30% no ēkas kopējās platības. Ēkai nav piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. 2.3 Situācijas plāns Zemes gabals atrodas Rīgas vēsturiskā centra apbūves teritorijā saskaņā ar Rīgas teritorijas attīstības plānu 2006. 2018. gadam un Rīgas domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem, kas paredz kultūrvēsturiskās vides veidošanu, dzīvojamās funkcijas īpatsvaru virs 60% un perimetrālās apbūves principus. Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu iekšpagalms dotajam zemesgabalam ir neapbūvējams. Būve atrodas pie zemes gabala robežas ar Stabu ielu un pieguļ Stabu ielas namam Nr. 19. Brauktuves un autostāvvieta 24 mašīnāmsastāda22,2% no zemesgabala platības un ir ieklātas ar bruģakmeni. Teritorija ir nožogota no visām pusēm ar metāla sētu 2m augstumā. Dotā zemesgabala izmantošana atbilst teritorijas plānojumam.

Tehniskās apsekošanas atzinums Situācijas plānu skatīt Grafiskās daļas Ģenerālplāna sadaļā. Zemesgabals: Kadastra Nr.: 01000220015001 Platība: 1349,35 m 2 2.4 Būves daļas Apbūves blīvums: Apbūves laukumu summa/ pret zemes gabala platību Apbūves intensitāte: Stāvu platība (3. stāvu) / zemes gabala platību 2.4.1 Pamatne un pamati Grunts ģeoloģija tiek pieņemta balstoties uz vispārzināmajiem avotiem un nav izskatīta atsevišķākajam objektam. Gruntsūdens līmenis šajā apvidū ir 2m, pārējos grunts ģeoloģiskos raksturlielumus skatīt Grafiskās daļas Ģeotehniskās izpētes sadaļā. Ēkai ir lentveida pamati, kuru iestrādes dziļumu pieņem 4,5 m zem 1. stāva grīdas līmeņa. Pamati veidoti no akmens mūra un saistīti ar javu(att.2.1),, to biezums svārstās no 320 mm līdz 800 mm. Apdarei izmantoti dekoratīvie apmetumi. Vairākās vietā pagrabstāvā ir redzami mitruma radīti bojājumi sienu un griestu apmetumam (att.2.2 un att.2.3) un ir sākusies sēnītes izplatīšanās. att.2.1 Pamatu materiāls att.2.2pagrabstāva sienas apmetuma bojājumi att.2.3 Pagrabstāva pārsegumu apmetuma bojājumi Tikai daļai ēkas ir izveidota betona apmale ūdens novadīšanai no pamata, pārējai ēkas daļai apkārt ir izvietos bruģakmens, kuš nav saistīts ar sienu(att.2.4), tādējādi veidojot plaisu, kurā nokļūst lietus ūdens un mitrina pamatus. Lai pagrabstāvu padarītu gaišāku ir izveidotas gaismas šahtas, kurās pašlaik krājas komposts, kas aizsedz ūdens novades kanālus, un tajās vietās novērojamas plaisas un apmetuma bojājumi (att.2.5). Pamatu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. att.2.4bruģakmens pie pamata att.2.5gaismas šahta 4

Tehniskās apsekošanas atzinums 2.4.2 Sienas Pagrabstāva ārsienas sienas veidotas no akmens mūra un apskatītas punktā 2.4.1. Pagrabstāva iekšsienās izmantots sarkanais māla ķieģelis, no kura izveidotas arī velves (att.2.6). Kā redzams, tad uz ķieģeļiem ir parādījies balts apsūbējums (kaļķu izdalījumi), kas radies sāļu un javas, gruntsūdeņu vai mitrā gaisa migrācijas ceļā. Ēkas virszemes sienas ZR virzienā ar biezumu 250mm veidotas no sarkanajiem māla ķieģeļiem, kas apstrādāti ar dekoratīvo apmetumu(att.2.7). Apmetums vairākās vietās ir bojāts, tādējādi pakļaujot ķieģeļus mitruma iedarbībai. att.2.6pagrabstāva velves att.2.7 ZR sienas apmetums Pēc termogrāfisko datu apskates, var secināt, ka šai sienai ir novērojami lieli siltuma zudumi pie siltummezgla cokola līmenī (att.2.8). Pārējai sienai termiskie rezultāti ir vienādā līmenī (att.2.9). Arī ēkas kopējā siena ar Stabu ielas 19. namu ir kapitāla mūra siena, kuras biezums 250mm. Šai sienai ir novērojami mitruma radītie apmetuma bojājumi (att.2.10 un att.2.11). att.2.8 Siltuma zudumi mūrī sanmezgla tuvumā att.2.9 Mūra kopskats att.2.10 Siena ar 19. namu. Priekštelpa att.2.11 Siena ar 19. namu. Vējtveris 5

Tehniskās apsekošanas atzinums Pārējo sienu konstrukcija sastāv no koka statņiem. Pēc iepirkuma datiem šajās sienās ir izvietoti 150 mm akmensvates, no kuriem 50 mm ir vēja izturīgi. Ārējai apdarei izmantoti 30 mm apdares dēļi, bet iekšpusē riģipsis. Sienu krāsojums ir saplaisājis, jo apdarē izmantots fasādei neatbilstošas krāsas. Dēļi pie ieejas pagrabstāvā ir satrupējuši (att.2.12), jo nav nodrošināti pret mitruma iedarbību no zemes. DA sienā ir izveidots atvērums (att.2.13), pa kuru māja ziemas mēnešos zaudē siltumu. Sienai otrā stāva gaitenī ir mitruma, kas nāk no jumta, radīti bojājumi (att.2.14), kā arī izveidojušās plaisas (att.2.15), kuru cēlonis varētu būt konstrukcijas nestspējas zudums. Pēc termogrāfiskās apsekošanas datiem var spriest, ka ir siltuma zudumi iekšpagalma fasādei(att.2.16) un sienai, kas robežojas ar bēniņu kāpnēm (att.2.17). Sienu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. att.2.12 Siena pie pagraba ieejas att.2.13 Caurums sienā uz 19. nama pusi att.2.14 2. stāva gaiteņa sienas bojājumi att.2.15 Plaisa 2. stāva sienā att.2.16 Siltuma zudumi Pauc zālē att.2.17 Siltuma zudumi bēniņu kāpņu sienā 2.4.3 Pārsegumi Daļa pagrabstāva pārseguma ir veidota no mūra arkām (att.2.18), bet daļa rekonstruēta, un tajos izmantotas koka sijas. Pirmā un otrā stāva pārsegumos izmantotas koka konstrukcijas ar siju biezumu 250 mm un soli 900 mm. Sijas balstītas uz nesošajām sienām. Pārseguma masivitātes nodrošināšanai lietoti būvgruži. Daļa otrā stāva pārseguma ir siltināta ar 100 mm akmensvates. Otrā stāva pārsegumā redzamas mitruma iedarbības pazīmes, kas novedušas pie apmetuma bojājumiem (att.2.19). No termogrāfijas rezultātiem iespējams secināt, ka zem otrā stāva pārseguma vai tā līmenī uz ārpusi tiek 6

Tehniskās apsekošanas atzinums izstarots liels siltuma daudzums (att.2.20). Tāpat siltuma zudumi ir caur šo pārsegumu uz bēniņiem (att.2.21- att.2.26), kuru efektu palielina gan ventilācija, gan dūmvads. Otrā stāva pārseguma stāvoklis pēc vizuālās apsekošanas tika pieņemts kā labs un citas pārbaudes netika veiktas. att.2.18 Pagraba pārsegums att.2.19 Mitruma bojājumi otrajā stāva att.2.20 Siltuma zudumi brandmūrī att.2.21 Ventilācijas kanāls un dūmvads att.2.22 Ventilācijas kanāls att.2.23 Siltummezgla dūmeņa izvads att.2.24 Bēniņu pārsegums. Skats uz stadionu att.2.25 Vecās apkures sistēmas izplešanās trauks att.2.26 Ventilācijas izvadi 2.4.4 Jumts Koka jumta konstrukcija (att.2.27)veidota no priežu brusām ar šķērsgriezumu 250 250 mm. Virs spārēm atrodas latojums un skārda (att.2.28)segums. Jumta konstrukcijai ir redzamas virspusējas trupes pazīmes (att.2.29), kuras izraisījis mitrums, kas tek caur jumta seguma materiāla salaiduma vietām. Pagaidām bojājumi ir nenozīmīgi, tomēr jumta segumam nepieciešams remonts. Jau bez termiskās apskates redzams, caur kurām vietām jumtā tiek zaudēts siltums (att.2.28), tomēr pēc sīkākas apskates šādu problēmzonu skaits pieaug. Jumta konstrukcijas tehniskais stāvoklis ir labs. 7

Tehniskās apsekošanas atzinums att.2.27 Jumta konstrukcija att.2.28 Jumta segums att.2.29 Trupes pazīmes jumta konstrukcijai 2.4.5 Logi un durvis Mājai ir izmatoti divkāršā stiklojuma logi plastikāta rāmī, tomēr, lai arī logi ir salīdzinoši kvalitatīvi, tomēr to montāžā vērojamas nepilnības, kas noved pie siltuma zudumiem (att.2.30). att.2.30 Logi 2. stāvā 2.4.6 Fotografēšanas virzienu shēma att.2.31 Pagrabstāva shēma att.2.32 1. stāva shēma 8

Tehniskās apsekošanas atzinums att.2.32 2. stāva shēma 2.4.7 Secinājumi Pēc ēkas Rīgā, Stabu ielā 17 vizuālās apsekošanas var izdarīt sekojošu secinājumus: 1. Ēkas pamatu konstrukcijās netika konstatētas būtiskas plaisas vai citi bojājumi, kas liecinātu par to nevienmērīgu sēšanos. Tomēr pamatos un pagraba sienās uzkrājas mitrums, tāpēc ir jāveic pamatu un pagraba sienu hidroizolēšanas un siltināšanas darbi. Lai veiktu papildstāva izbūvi nepieciešams pārbaudīt pamatu un pamatnes nestspēju. 2. Lai uzlabotu temperatūras režīmu pagrabstāvā un samazinātu mitruma daudzumu, nepieciešams izveidot ventilācijas tuneli no siltummezgla uz burgas zāli. 3. Ēkas nesošajās ķieģeļu sienās nav konstatēti būtiski bojājumi, un to stāvoklis raksturojams kā apmierinošs. Tā kā ķieģeļu sienu termiskās pretestības koeficients neatbilst mūsdienu normatīvu prasībām, un lai samazinātu ēkas siltuma zudumus un atbilstoši ekspluatācijas izdevumus, jāveic ēkas ārsienu papildus siltināšana. Lai izbūvētu paredzētās ailas un papildstāvu nepieciešama mūra nestspējas pārbaude. Visus darbus ieteicams veikt kompleksi vienā laikā. 4. Ēkas koka karkasa sienas ir labā stāvoklī, tomēr nepieciešams veikt savienojumu pārbaudi ar logiem. 5. Ēkas pagraba un starpstāvu pārsegumi ir apmierinošā stāvoklī. Lai veiktu papildstāva izbūvi, jāpārbauda otrā stāva pārseguma robežstāvokļi. 6. Jumta konstrukcija ir labā stāvoklī, tomēr nepieciešams veikt jumta seguma labošanas darbus. Lai izbūvētu papildstāvu, jāveic kompleksa jumta konstrukcijas balstīšana. 9

Likumdošana 3. Pārplānojums 3.1 Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Ņemot vērā, ka objekts atrodas Rīgas vēsturiskā centra zonā, tad tam pastāv vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar Rīgas attīstības plānu 2006. 2018. gadam un Rīgas domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem. 3.1.1 [5.3.]Esošās apbūves statuss [5.3.1.1.] Pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošas vēsturiskās ēkas, kas grafiskajā daļā attēlotas smilšu krāsā, ietver vēsturisko apbūvi (kultūrvēsturiski unikālas, kultūrvēsturiski ļoti vērtīgas un kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas), kā arī arhitektūras pieminekļus saskaņā ar LR Kultūras ministrijas apstiprinātu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un kuru pārveidošanu ierobežo spēkā esošie normatīvie akti kultūras pieminekļu jomā (grafiskajā daļā kā papildu informācija apzīmēti ar diagonālu gaiši brūnu svītrojumu). 3.1.2 [5.5.]Esošo ēku un būvju renovācija, remonts, restaurācija un rekonstrukcija [5.5.1.] Vispārīgie noteikumi visu RVC un tā AZ teritorijā esošo ēku un būvju izmantošanai, rekonstrukcijai un pārbūvei, to pārveidošanas ierobežojumus un pieļaujamos izņēmumus nosaka Ministru kabineta 08.03.2004. noteikumu Nr.127 Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi 4., 5. un 6.punktā. [5.5.2.]Ēkas un būves izmantojamas atbilstoši RVC AZ TP un/vai detālplānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai, pastāvīgi jāuztur labā tehniskā stāvoklī, laikus un periodiski renovējamas (remontējamas), ieskaitot krāsojuma un citas ārējās apdares atjaunošanu, lai saglabātu un uzlabotu to tehnisko stāvokli un labu ārējo izskatu. [5.5.4.]Pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošo vēsturisko ēku (skat. šo saistošo noteikumu 5.3.1.1.punktu) un/vai vēsturiskās apbūves rekonstrukcija pieļaujama vienīgi to plānojuma kvalitātes, labiekārtojuma tehniskā līmeņa paaugstināšanai, konstruktīvu defektu novēršanai, saglabāšanas apstākļu uzlabošanai, kā arī pielāgojot tās citai izmantošanai. [5.5.5.] RVC un tā AZ kultūrvēsturiskās vides vērtību un vēsturiskās apbūves kvalitātes uzturēšanas nolūkā ir jāsaglabā un jāatjauno pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošu vēsturisko ēku un/vai vēsturiskās apbūves ielu fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, autentiskais arhitektoniskais un tēlnieciskais dekors,būvgaldniecības izstrādājumi un citas detaļas. [5.5.6.] Pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošai vēsturiskajai apbūvei, kurai noteikta kultūrvēsturiski nozīmīga, autentiska apbūves fronte (RVC AZ TP grafiskajā daļā apzīmēta ar līniju, ko veido melnu trīsstūru virkne), nav pieļaujamas disharmonējošas mēroga un ritma izmaiņas fasādēs, arhitektoniskajā dekorā un apdarē, dzegu veidotajā augstuma līnijā, kā arī jumtu, arhitektonisko akcentu un dūmeņu veidotajā siluetā. Šajā frontē apjoma palielināšana, jumtu paaugstināšana un/vai formas maiņa atļauta situācijās: [5.5.6.2.]ja ēka nav kultūras piemineklis; [5.5.6.3.] izmaiņas nav pretrunā ar teritoriju fragmentu ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem (turpmāk tekstā apbūves fragments) prasībām (skat. 5.18.punktu); [5.5.6.4.]ja tas nepazemina īpašuma kultūrvēsturisko vērtību, nepasliktina sanitāros un izsauļojuma apstākļus apkārtējā apbūvē; [5.5.6.5.] ja tas uzlabos ēkas saglabāšanas apstākļus; [5.5.6.6.]ja tas labvēlīgi ietekmē jumtu ainavas harmoniskumu. [5.5.8.] Ēkas un būves rekonstrukcijas jeb pārbūves iecere aprakstāma un noformējama kā būvniecības iesniegums uzskaites karte, kas tiek iesniegts un tiek izskatīts Būvvaldē Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 Vispārīgie būvnoteikumi noteiktajā kārtībā. 10

Likumdošana 5.5.11. Pirms restaurācijas, rekonstrukcijas un renovācijas projekta izstrādā jebkurai ēkai un/vai būvei, kas nav jaunāka par 50 gadiem, jāveic arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, kuras apjoms atkarīgs no apbūves statusa. 3.1.3 [5.18.] Noteikumi teritoriju fragmentiem ar atšķirīgiem apbūves noteikumiem [5.18.6.]Ēkām atļauta restaurācija, renovācija un rekonstrukcija, ievērojot un saglabājot apbūves fragmenta esošajai apbūvei raksturīgo apbūves ritmu, mērogu un apbūves rādītājus: koka un/vai, attiecīgi, mūra mazstāvu apbūves augstumu, ēku apjomu proporcijas, jumtu formas, fasāžu ritmu un apdares materiālus, ja atsevišķa apbūves fragmenta noteikumos nav noteikts vai pieļauts citādi. Pārveidojumi un jaunveidojumi pieļaujami tad, ja tie nedominē pār autentiskajām apbūves vērtībām ne telpiski (būves tilpums, apbūves laukums u. tml.), ne kompozicionāli, ne materiālu pielietojumā. [5.18.8.]Apbūves fragmentu apbūvei ar kultūrvēsturiski nozīmīgu, autentisku apbūves fronti, apjoma palielināšana, jumtu paaugstināšana un/vai formas maiņa atļauta tikai tad, ja paredzamās izmaiņas nav pretrunā ar atsevišķa apbūves fragmenta noteikumiem. 3.1.4 [5.19.] Jumtu ainavas noteikumi pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās [5.19.1.] Jumtu ainavas saglabāšanas vispārīgās prasības. [5.19.1.1.] Jumtus raksturo un jumtu ainavu veido jumtu slīpums, forma, seguma materiāls un kolorīts, kā arī atsevišķās RVC un tā AZ teritorijās atšķirīgs jumtu plakņu dalījuma mērogs. [5.19.1.2.] Lai saglabātu RVC un tā AZ jumtu ainavu un nepieļautu kultūrvēsturisko vidi degradējošas izmaiņas, jāizvairās no uztveramām, acīmredzami kontrastējošām un disonējošām pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošu vēsturisko ēku un/vai vēsturiskās apbūves jumtu pārbūvēm īpaši publiskajā ārtelpā un no augstajiem skatu punktiem. [5.19.1.5.] Jumtu pārveidojumiem jāiekļaujas tuvākās apkaimes jumtu ainavā, izmantojot raksturīgos jumtu ainavas rādītājus. [5.19.1.6.] Rekonstruējamu vai renovējamu ēku jumtu iesegumam, tai skaitā jumtu virsbūvēm, drīkst pielietot ēkas arhitektūrai stilistikā un krāsā atbilstošus materiālus. [5.19.1.10.]Ēkām, kas atrodas pagalmos un kas nav kultūras pieminekļi, un apbūves fragmentos, saglabājot kopējo jumtu ainavas autentiskumu, pieļaujama jumtu formas maiņa: [5.19.1.10.1.] no plakana vai lēzena uz stāvāku, [5.19.1.10.2.] no simetriska uz asimetrisku, [5.19.1.10.3.] no asimetriska uz simetrisku. [5.19.3.] Logi jumtos [5.19.3.1.]Bēniņu telpu izgaismošana pieļaujama ar stilistiski atbilstošām jumta virsbūvēm, ņemot vērā ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmeni un šādus principus: [5.19.3.1.1.] visu jumta logu virsbūvju formai un iesegumu veidam jāatbilst ēkas arhitektūras stilistikai un kompozīcijai un vietas kultūrvēsturiskās vides raksturam; [5.19.3.1.2.] jumta logu virsbūves vienai ēkai jāveido ar vienotu arhitektoniski kompozicionālo risinājumu, to sienu un jumtu materiāliem un krāsojuma toņiem jāatbilst ēkas fasādēs un jumtā lietotajiem; [5.19.3.1.3.]jumta logu virsbūvēm jābūt vismaz 1,5 m attālumā no kaimiņu robežas (pretuguns mūra); [5.19.3.1.8.] * rekonstruējot esošu ēku, jumta logu virsbūvju kopējais platums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu jumta platuma un kopējais aizņemtais jumta laukums nedrīkst būt lielāks par 30% no jumta virsmas. 11

Plānojums 3.2 2. stāva daļējais pārplānojums 3.2.1 Arhitektūras risinājumi Otrais stāvs tiek pārveidots par dzīvojamo zonu korporācijas Selonija biedriem. Daļa telpu ir paredzētas kā kopmītnes, daļa kā privātā dzīvojamā platība, bet daļa kā atpūtas telpas. Stāvā tiek izveidotas 6 istabas, kas paredzētas 12 cilvēkiem, ar kopējo platību 113,14 m 2. Uz šīm istabām ir paredzētas 3 tualetes un 3 dušas kabīnes, kā arī virtuve, kuras platība ir 19,84 m 2, ar divām izlietnēm un divām elektriskajām plītīm. Pret pagalmu ir orientēta kopējā atpūtas istaba ar platību 22,92 m 2. Bez kopmītņu tipa dzīvokļiem tiek izveidots arī viens dzīvoklis prominentākajiem pārstāvjiem ar kopējo dzīvojamo platību 37,89 m 2. Dzīvoklim ir atsevišķa tualete un dušas telpa. 68,28 m 2 ir paredzēti Selonijas filistriem kā atpūtas telpas un dzīvojamā telpa, ja ir nepieciešamība palikt Selonijā. Otrā stāva plānojumu skatīt Grafiskās daļas AR sadaļas 4. lappusē. 3.2.2 Pārveidojumi Lai iegūtu dzīvokļa plānoto telpu izvietojumu, nepieciešams nojaukt sētas kāpnes uz trešo stāvu un izveidot koka pārsegumu. Sienā pie I ass jāizveido ailu, kura vedīs uz dušas telpu un kuru norobežos bīdāmās durvis. Lai izveidotu kopmītņu tipa dzīvokļus nepieciešams nojaukt stikla sienu, kuras daļu vēlāk izmantos virtuves zonas norobežošanai. Divās kopmītņu telpās (Nr. 1 un 11) jāizveido papildus logi (1000 2000 mm) ZR sienā, lai radītu atbilstošu izsauļojumu. Lai nodrošinātu ērtāku piekļuvi filistru dzīvojamai telpai nepieciešams aizdarīt durvis uzgaidāmajā telpā pie sienas ar asi D, kā arī izveidot jaunu durvju ailu šai pašai telpai sienā pie 6 ass. Otrā stāva demontāžas plānojumu skatīt Grafiskās daļas AR sadaļas 3. lappusē. 3.2.3 Sienas Sienas veidotas no koka statņiem, starp kuriem atrodas akmens vate. Kā apšuvums izmantots divkāršais riģipša slānis. Starptelpu sienas ir ar 60 db skaņas izolācijas indeksu un ugunsizturības klasi EI 90. Vietās, kur nav nepieciešams nodrošināt skaņas izolāciju, izvietotas sienas, kas ir 122 mm biezumā ar Rw = 45 db un EI = 45. Šajās sienās izmantots mitruma noturīgais riģipsis, jo šādas sienas tiek izmantotas kā atdalošais elements sanmezglos. Sienu slāņus skatīt AR sadaļas 7. lappusē. 3.2.4 Pārsegums Jaunizveidotajam pārsegumam izmantotas koka konstrukcijas un akmens vate, kas nodrošina skaņas izolāciju un ugunsdrošību. Pārsegums projektēts pēc Paroc ieteikumiem un atbilst lietošanas kritērijiem. Pārsegumu slāņus skatīt AR sadaļas 8. lappusē. 3.2.5 Logi un durvis Durvis tiek pieskaņotas ēkas kopējam stilam, lai atbilstu estētiskajām prasībām. Durvju specifikāciju iespējams atrast iepriekšējā rekonstrukcijas projektā. Jaunajās ailās tiek ievietoti sešu kameru logi ar divkāršo stiklojumu. Logu iestrādāšana tiek veikta reizē ar siltināšanas darbiem un tos jāiestrādā uz distanceriem siltinājumā, lai neradītu termiskos tiltiņus. 12

Plānojums Roberts Krastiņš 3.3 3. stāva plānojums 3.3.1 Arhitektūras risinājumi Ēkai tiek piebūvēts papildus 3. stāvs (uzskatāms stāva modelis, kas neatbilst esošajai situācijai parādīts 3.1 attēlā), kas paredzēts kā birojs, tomēr ar iespēju, ka tas var tikt izmantots arī citām funkcijām. Lielu daļu no stāva veido terase. 3. stāvā paredzētas 2 biroja telpas ar kopējo platību 38,1 m 2, konferenču zāle, terase un tualete. Kopējā platība 136,8 m 2. Konferenču zāles telpu iespējams sadalīt vairākās daļās tādejādi iegūstot papildus biroja telpas. Izeja uz terases paredzēta no konferenču zāles kā arī no vienas no biroja telpām. Terases kopējā platība ir 62,25 m 2. Konferenču zālē ir paredzētas lielas stiklotas durvis, kas nodrošinās pietiekamu gaismas piekļuvi, kā arī ērtu izeju uz terasi. 3. stāva plānojumu skatīt Grafiskās daļas AR sadaļas 5. lapā. 3.3.2 Pārveidojumi Lai varētu izbūvēt papildus stāvu vispirms nepieciešams nojaukt esošo jumta konstrukciju un tad uz esošā 2. stāva pārseguma iespējams izbūvēt papildus stāvu, jo esošās pārseguma konstrukcijas ir ar pietiekamu nestspēju. Nepieciešams ēkas vidusdaļā starp asīm 4 un 6 veikt pārsegumu paaugstināšanu, jo tur esošais pārsegums ir citā līmenī nekā atlikusī daļa. Pastāv iespēja neveikt pārseguma paaugstināšanu veidojot terasi divos līmeņos. att.3.1 3. stāva modelis 3.3.3 Sienas Sienas veidotas no koka statņiem, starp kuriem atrodas akmens vate nodrošinot pietiekamu siltumizolāciju, no ārpuses sienas apšūtas ar baltiem koka dēļiem atveidojot esošo ēkas fasādes apšuvumu, lai jaunuzbūvētais stāvs iekļautos ēkas kopējā izskatā. Sienas iekšpusē apšūtas ar divkāršu riģipša slāni. 3.3.4 Pārsegums Jaunizveidotajam pārsegumam izmantotas koka konstrukcijas un akmens vate, kas nodrošina siltumizolāciju, skaņas izolāciju un ugunsdrošību. Virs pārseguma izvietoti aukstie bēniņi. Pārsegums projektēts pēc Paroc ieteikumiem un atbilst lietošanas kritērijiem. 3.3.5 Logi un durvis Durvis tiek pieskaņotas ēkas kopējam stilam, lai atbilstu estētiskajām prasībām. Durvju specifikāciju iespējams atrast iepriekšējā rekonstrukcijas projektā. Jaunajās ailās tiek ievietoti sešu kameru logi ar divkāršo stiklojumu. Logu iestrādāšana tiek veikta reizē ar siltināšanas darbiem un tos jāiestrādā uz distanceriem siltinājumā, lai neradītu termiskos tiltiņus. 3.3.6 Jumts Jumts tiek veidots ar 15 grādu slīpumu un klāts ar nerūsējošā tērauda slokšņu segumu, lai neatšķirtos no esošā jumta un iekļautos kopējā ainavā. Jumta segumā jāparedz vēdināšanas lūkas, lai bēniņu telpā varētu notikt gaisa apmaiņa. 13

Plānojums Roberts Krastiņš 3.3.7 Kvartāla ainava Attēlos 3.2. un 3.3. parādīta esošā kvartāla apbūve kā arī 3D modelis, kurā redzams aptuvens ēkas atveidojums ar papildus stāvu, lai varētu novērtēt kā tas iekļaujas apkārtējā ainavā. att.3.2 Kvartāla apbūve att.3.3 Ēkas modelis 4. Labiekārtošanas darbi 4.1 Pamatu hidroizolācija Apsekošanas laikā atklājās, ka pamatu stāvoklis nav apmierinošs un nav nodrošināta to hidroizolācija. Tāpēc paredzēts veikt pamatu hidroizolāciju veicot iespējamo tehnoloģiju izpēti un izmaksu/efektivitātes izvērtējumu. Pagalma daļā pieļaujama pakāpeniska pamatu atsegšana un tieša hidroizolācijas uzklāšana, tomēr ielas pusē jāpiemēro risinājums, kurā pamatus nav nepieciešams atrakt piemēram injekciju metode. 4.2 Ārsienu siltumizolācija Veicot termogrāfijas attēlu analīzi, kā arī novērtējot vidējo ēkas patērēto siltumenerģiju varam konstatēt, ka nav nodrošināta nepieciešamā siltumizolācija, tādēļ paredzēts veikt ārsienu siltumizolāciju mūra sienas noklājot ar siltumizolācijas materiālu un pēc tam veidojot apmetumu, fasādes, kurās ir koka dēļu apšuvums, tas vispirms jānoņem un jāveic siltumizolācijas slāņa atjaunošana, ja tur tāds ir, vai tāds jāizveido un pēc tam fasādes dēļu apšuvums jāatjauno. 14

Labiekārtojums/Akustika 4.3 Akustiskie risinājumi Būvakustika ir akustikas nozare, kuras mērķis ir cilvēka labvēlīgas akustiskās vides veidošana ēkās un apbūvē kopumā. Būvniecības nozarē, galvenais no akustikas viedokļa ir nodrošināt pietiekošu skaņas izolāciju, tādējādi nodrošinot labvēlīgus apstākļus ēkās. Normas, kas ir jāievēro par akustiku ir Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-03 Būvakustika, Ministru kabineta noteikumi Nr. 468, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu un stājušies spēkā 01.07.2004. Atbilstoši LBN 016-03 Vispārīgais jautājums, izmantotie termini, kas pieminēti šajā darbā: reducētais triecientrokšņa līmeņa indekss L n,w (db) lielums, kuru izmanto, novērtējot triecientrokšņa izplatīšanos ēkā, un kas raksturo norobežojošo konstrukciju triecientrokšņa izolāciju reālos apstākļos ar skaņas blakusceļiem; skaņas gaisā izolācijas indekss R w (db) lielums, kuru izmanto, novērtējot ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju skaņas izolāciju, un kas raksturo skaņas izplatību caur attiecīgo norobežojošo konstrukciju, kā arī caur tai blakus esošajām konstrukcijām pa blakusceļiem; skaņas skaidrības parametrs C80 (db) klausītāja uztvertās agrīnā (līdz 80 ms) un vēlīnā (pēc 80 ms) laikposma skaņas enerģijas attiecība, kas raksturo skaņas skaidrību telpas punktos; Normētie skaņas izolācijas lielumi ir skaņas izolācijas indekss R w un reducētais triecientrokšņa līmeņa indekss L n,w, kas noteikti LBN 016-03 3. un 4.pielikumā. Ēkas iekšējo norobežojošo konstrukciju virsmas veido atbilstoši LBN 016-03 3. un 4.pielikumā noteiktajām skaņas izolācijas prasībām: skaņas gaisā izolācijas indekss R w ir ne zemāks par to, kāds noteikts LBN 016-03 3. un 4.pielikumā, bet triecientrokšņa līmeņa reducētie indeksi L n,w ir ne lielāki par tiem, kādi noteikti LBN 016-03 3. un 4.pielikumā. indeksa R w vērtības ir nepieciešamā skaņas izolācija starp telpām vertikālajā un horizontālajā virzienā. indekss L n,w norāda nepieciešamo triecientrokšņa izolāciju visos virzienos (vertikālajā un horizontālajā virzienā un pa diagonāli). Atbilstību triecientrokšņa izolācijas prasībām nosaka telpām, kuru grīdas virsmu laukums ir vismaz 2,5 m 2. Skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošajām konstrukcijām, kas jāievērtē šī darba izstrādē: Nr. p. k. Telpu tips Prasības Skaņas gaisā izolācijas indekss R w (db) 1 Starp dzīvokļu un dzīvojamām telpām 54 2 Starp viena dzīvokļa telpām 45 Triecientrokšņa līmeņa reducētais indekss L n,w (db) 3 Starp dzīvokļiem 54 Akustiskie risinājumi tika izvēlēti tipveida, kas atbilst normatīvajām prasībām. 15

Labiekārtojums/Ugunsdrošība 4.4 Ugunsdrošība Ugunsdrošība ir obligāta prasība, kas jāizvērtē un jāizpilda, būvniecības gaitā. Neviena ēka, nevar būt pieņemta ekspluatācijā, ja tā neatbilst LBN 201-07 Būvju ugunsdrošība. Normas, kas ir jāievēro par ugunsdrošību ir Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 Būvju ugunsdrošība, Ministru kabineta noteikumi Nr. 866, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu un stājušies spēkā 01.03.2008. Atbilstoši LBN 201-07 Vispārīgais jautājums, izmantotie termini, kas pieminēti šajā darbā: ugunsizturība būves, tās konstrukciju vai elementu spēja noteiktā laikposmā saglabāt nestspēju, siltumizolācijas spēju (termisko pretestību) un viengabalainību; ugunsreakcija būvizstrādājumu reakcija uz uguns iedarbību noteiktos apstākļos; ugunsslodze būvtilpumā esošais summārais siltuma enerģijas daudzums (izteikts SI vienībās), ieskaitot sienu, starpsienu, grīdu un griestu ārējās virsmas un apdari; Par būtiskām ugunsdrošības prasībām uzskata prasības, kas iespējamā ugunsgrēka gadījumā nodrošina, lai: noteiktu laiku saglabātos būves nestspēja; tiktu ierobežota uguns un dūmu rašanās un izplatīšanās būvē; tiktu ierobežota ugunsgrēka izplatīšanās no būves uz blakus esošām būvēm; būves lietotāji varētu būvi nekavējoties atstāt, viņi tiktu evakuēti vai izglābti citādi; neradītu neparedzamus draudus ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbībai un nodrošinātu iespēju efektīvi veikt ugunsdzēsības un glābšanas darbus. Pēc LBN 201-07 1. pielikuma 1.tabulas būve atbilst I izmantošanas veidam dzīvojamās būves un dzīvojamās telpas. Būvei jānodrošina U2 būves ugunsnoturības pakāpi, pēc LBN 201-07 1. pielikuma 2. tabulas. U2 būves nesošās konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā nedrīkst sabrukt noteiktā laikposmā, un tas ir īsāks, nekā paredzēts U1 būvēm. Atbilstoši būves izmantošanas veidam ir ierobežots stāvu un lietotāju skaits. Pēc LBN 201-07 1 34.punkta ugunsslodze ir mazāka nekā 600 MJ/m 2 (dzīvojamās mājas). Konstrukcijām ir izmantoti tipveida risinājumi, kuru atbilstība ir apstiprināta ar sertifikāciju. 16

250 Studiju darbs Konstrukciju pastiprināšana Ģirts Striebulis 5.1 Starpstāvu pārsegumu siju pārbaude 5. Konstrukciju aprēķins Starpstāvu pārseguma izbūvei pirmajā un otrajā stāvā, kā arī daļai pagrabstāva, izmantotas koka konstrukcijas. Pārseguma atbilstību slodžu lielumam, kā arī iespējamo pastiprināšanas veidu pamatojam ar vienkāršotu aprēķinu. Galvenie pārseguma raksturojošie lielumi: Sijas gabarīti: 250 x 250 mm Siju izvietojuma solis: s=900 mm. Lielākais laidums: l= 6.7 m (2. stāva biroja telpa nr.13) Sijas balstītas uz nesošajām sienām Slogotās konstrukcijas kategorija (atbilstoši LVS EN 1991-1-1):B kategorija (g k =2 [kn/m 2 ]) 1.Tabula Slodzes un iedarbes uz pārseguma konstrukciju Nr. p.k. Virsmas slodzi veidojošās sastāvdaļas Slodzes raksturīgā normatīvā vērtība g k [kn/m 2 ] Slodzes drošuma koeficients F Slodzes aprēķina vērtība g d = g k F [kn/m 2 ] Pastāvīgā slodze 1 Pārseguma pašsvars 1.0 1.35 1.35 Mainīgā slodze 2 Lietderīgā slodze 2.0 1.5 3.00 Kopā: 4.35 Aprēķins: Aprēķinu veicam kā vienkāršai divbalstu sijai. gd=4.35 kn/m2 Nestspējas aprēķins: Nosacījums: Sijas efektīvais laidums: Slodzes laukums uz vienu siju: Aprēķina slodzes uz vienu siju: 250 650 250 650 250 900 900 att.4.1 Virsmas slodze uz pārsegumu qd=3.915 kn/m Izkliedētā slodze uz vienu siju (aprēķina vērtība): Maksimālais lieces moments: att.4.2 Pārseguma sijas aprēķina shēma Nepieciešamais pretestības moments: koksnes pretestība liecē (pieņemu atbilstoši koksnei C14) 17

Konstrukciju pastiprināšana Ģirts Striebulis Sijas pretestības moments: - Nosacijums izpildās! Deformāciju aprēķns: Pārbaudām sijas izlieces atbilstību lietojamības robežstāvoklim Nosacījums: [ ] Normatīvā slodzes uz vienu siju: Izkliedēta slodze uz vienu siju (normatīvā vērtība): ( ) ( ) Sijas inerces moments: Elastības modulis kosnei: ) (Koksne C14) Sijas galīgā izleice:, kur Sijas pieļaujamā izliece: [ ] mm [ ] ) Izlieces galīgā vērtība par 25.9 mm pārsniedz pieļaujamo vērtību pēc lietojamības robežstāvokļa. Tā kā pārseguma siju stāvoklis pēc apsekošanas ir labs (nav novērtoa trupe vai citi bojājumi) un no nestspējas viedokļa pārsegumam ir ievērojamas rezerves, pārseguma sijas pastiprinām konstruktīvi ar spraišļiem starp sijām 200x100 ar soli 1.8 m (skatīt atbilstošo rasējumu BK1 grafiskajā daļā), tādējādi uzlabojot siju un visa pārseguma kopdarbību. Pārseguma skaņas izolācijas atbilstību mūsdienu prasībām nodrošinam ar akmens vati. Tā kā pārseguma masivitātes nodrošināšanai tika izmantots būvgružu pildījums, kurš veidoja ievērojamu slodzi uz pārsegumu, pēc būvgružu aizvākšanas un akmens vates ievietošanas ievērojami samazināsies starpstāvu pārseguma pašsvars, kas samazinās izlieces vērtību. Starpstāvu pārseguma siju maksimālais laidums virs citām telpām sastāda 5.4 m. Tā kā nestspēja būs nodrošināta visur (vienāds sijas šķērsgriezums), pārbaudām šo siju izlieces atbilstību lietojamības robežstāvoklim Nosacījums: [ ] 18

2200 100 Studiju darbs Plānojums Roberts Krastiņš Sijas efektīvais laidums: 250 650 250 Sijas galīgā izleice: Sijas pieļaujamā izliece: [ ] mm, kur Koka sija 100 x 200 m; s = 1.8 m S2; Tērauda leņķa profils att.4.3 Pārseguma sijas pastiprināšana [ ] ) Izliece ir nodrošināta. Tādējādi var secināt, ka pastiprināt nepieciešams tikai sijām ar laidumu 6.7 m gan 1., gan 2. stāva pārsegumiem. 5.2 Logu ailas pārsedzes izveides risinājums Logu ailu nepieciešams izveidot jau esošā mūrī. (2. stāvs 1. un 11. telpas ). Loga ailas izmēri 1100 x 2200. Nesošā mūra biezums 250 mm. Ailas pārsedzes risinājumu veidojam izkaļot mūrī gropes tērauda U- veida profilu ievietošanai abās pusēs sienai. Pēc tērauda profilu ievietošanas un saskrūvēšanas ar vītņstieņu palīdzību, veic pārsedzes aizbetonēšanu. Tikai tad, kad betona stiprība sasniegusi 70% no projektētā lieluma, veic ailas izkalšanas darbus. Aprēķins: Slodžu un piepūļu aprēķins Slodze uz ailas pārsedzi veido mūra pašsvars (ievērojot mūra slodzes izkliedes koeficientu α=45 ), kā arī starpstāvu pārseguma sijas balstījuma vietas nodotā slodze, kuras novietojumu pieņemam plānotās pārsedzes vidū. 45 1200 Maksimālās aprēķina slodzes noteikšana no mūra pašsvara: 1100 att.4.4 Loga ailas izbūve mūrī Ped=8.026 kn qd=3.645 kn/m Maksimālās aprēķina slodzes noteikšana starpstāvu pārseguma: (Attiecīgās pārseguma sijas garums ir 4.0 m) Pārseguma sijas efektīvais laidums 1200 att.4.5 Loga ailas pārsedzes aprēķina shēma 19

Konstrukciju pastiprināšana Ģirts Striebulis Pārseguma sijas balsta reakcija Maksimālā lieces momenta noteikšana Maksimālo lieces momentu nosakām Izmantojot programmu Axis LT Pārsedzes izveidošanai nepieciešamo tērauda U-veida profilu dimensionēšana Nosacījums: Nepieciešamais pretestības moments: att.4.6 Loga ailas pārsedzes lieces momentu epīra izmantojot programmu Axis LT Betons 2 Pastiprināšanai izvēlamies divus U veida profilus Nr. 12+ atbilstoši GOST 8240-89.. Atbilstoši tehnoloģiskai iestrādāšanai izvēlamies lielākus profilus, kā nepieciešams pēc nestspējas nosacījumiem. (skatīt atbilstošo rasējumu BK2 grafiskajā daļā) nodrošināta. Nosacījums izpildās nestspēja ir att.4.7 Loga ailas pārsedzes izveide 5.3 pamatu konstrukciju pastiprināšana Ēkai ir lentveida pamati, kuru iestrādes dziļums ir 4.5 m zem 1. stāva grīdas līmeņa. Pamati veidoti no akmens mūra un saistīti ar javu; biezums svārstās no 320 mm līdz 800 mm. Vairākās vietā pagrabstāvā ir redzami mitruma radīti bojājumi sienu un griestu apmetumam. Pamatu konstrukcija ir visumā apmierinošā stāvoklī, taču atsedzot apmetumu vietām ir redzamas plaisas. Tā kā pamatu iebūves dziļums ir salīdzinoši liels, pamata apjoms ir ievērojams (biezums līdz pat 800 mm), pamats ir iebūvēts labās gruntīs (vidēji rupja smilts, smalka smilts, mālsmilts), kā arī pamata materiāla akmens mūra pretestība ir pietiekama, pamatu iebūves dziļumu palielināt nav nepieciešams. Lai novērstu sēšanās radītās plaisas pamata konstrukcijā, kā arī palielinātu pamatu nestspēju un paaugstinātu ūdens necaurlaidību, pamata konstrukciju pastiprināšanai izvēlamies pastiprināšanu ar cementa suspensijas injekciju metodi. Lai veiktu cementizāciju un pamata konstrukcijas monolitizēšanu, nepieciešams pamatu mūrī izveidot urbumus, kuros varētu ievietot injektorus ar diametru 25mm. Caur injektoriem zem 0,2...0,6 MPa spiediena ievada cementa suspensiju ar ūdens cementa attiecību 1:1. Urbuma diametram jābūt par 2...3mm lielākam nekā injektora diametram, bet dziļumam 0,4...0,6 no pamatu platuma. Injekcējot cementa šķīdumu, pamats tiek pastiprināts zonā ar diametru aptuveni 0,6 1,2 m ap injektoru. Spiediena ietekmē mūrī ieplūstošā cementa suspensija piepilda visus tuvākos mūra tukšumus starp akmeņiem, iesūcas cauri visam mūrim, pakāpeniski nogulsnējas un sacietē. Injekcijas spiedienu pakāpeniski paaugstinot, šķidums aizpilda visus tukšumus, spraugas un poras, tādējādi izveidojot stipru un blīvu monumentu. 20

liels 610 500 500 ~1200 1500 3024 500 1000 366 Studiju darbs Konstrukciju pastiprināšana Ģirts Striebulis Vidējais cementa suspensijas patēriņš veicot šāda veida pamatu pastiprināšanu, sastāda aptuveni 25 30% no pastiprināmā mūra tilpuma. Tā kā ēkas lentveida pamatu stāvoklis ir apmierinošs, injektorus izvieto ar soli 1.0 m. Injektorus izvieto no iekšpuses pamatiem. (Skatīt atbilstošo rasējumu BK3 grafiskajā daļā) Kieģeļu mūra siena Sienas horizontālā hidroizolācija Ealstīga starplika Nesošās sijas 250 x 250 mm Latas 50 x 50 mm ±0,000 T.GR.L. -1,000 D.L. Bruģa apmale 30 Parketa dēlīši 15 mm Saplāksnis 20 mm Retināts dēļu klājs 36 mm Akmens vate Paroc extra 75 mm Melnie griesti 20 mm Metāla karkass 27 mm Reģipša loksne 13 mm -3,000 W.L. Injektors Urbums Flīžu segums 15 mm Izlīdzinošā kārta 15 mm Betona slānis 470 mm -3.390 P.GR.L. F.L. -4,500 600 att.4.8 Lentveida pamatu pastiprināšana 21

Izmantotā literatūra Izmantotā literatūra 1. http://www.rigis.lv 2. http://apkaimes.lv 3. http://likumi.lv 4. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 5. http://www.rdpad.lv/uploads/rvc/saistosie_notekumi_rvc.pdf 6. http://www.paroc.lv/channels/lv/building+insulation/cad+designs/partitions/st+10.asp 7. http://www.paroc.lv/channels/lv/building+insulation/cad+designs/partitions/st+09.asp 22

Grafiskā daļa Grafiskā daļa 23