FLPSA LĪKNES NOVĒRTĒJUMS LATVJA Aleksejs Meļihovs, Anna Zasova 2007. gada 23. aprīlī
Saturs 1. Pētījuma pamatojums 2. Filipsa līknes 3. Pētījuma rezultāti
1. Pētījuma pamatojums
Pamatinflācija atrodas monetārās politikas uzmanības centrā.. Centrālās bankas parasti definē cenu stabilitāti ar patēriņa cenām Starp tām ir plaši pieņemts, ka monetārajai politikai ir jābūt orientētai uz pamatinflāciju; LB publicētajā pamatinflācijas rādītājā salīdzinājumā ar patēriņa grozu neietilpst: degviela, neapstrādātā pārtika un administratīvi regulējamās cenas.
.. jo pamatinflācijai ir savas priekšrocības Monetārās politikas orientēšana uz pamatinflāciju: ļauj sekot cenu pieauguma tendencei ilgākā laika posmā; dod iespēju izvairīties no reakcijas uz augsti svārstīgu cenu kategorijām (piem., neapstrādātā pārtika); ļauj izvairīties no izmaiņām patēriņa cenu indeksa aprēķināšanas metodoloģijā, jo pamatinflācija ir visai noturīga pret šādām izmaiņām.
Pamatinflācija lielā mērā nosaka kopējās inflācijas dinamiku 9 8 7 nflācija, procentos Pamatinflācijas devums, procentpunktos 6 5 4 3 2 1 0-1 2000 V 2001 V 2002 V 2003 V 2004 V 2005 V 2006 V 2007
Ekonomikas teorijas, kuru uzdevums ir izskaidrot inflācijas dinamiku Pamatā ir O. V. Filipsa sakarība, no kuras laika gaitā izveidojās trīs pamatvirzieni: tradicionālā Filipsa līkne; jaunā Keinsa-Filipsa līkne jeb jaunā Filipsa līkne; hibrīda Filipsa līkne. Piezīme: 2006. gadā Edmundam Felpsam piešķīra Nobela prēmiju par ieguldījumu Filipsa līknes teorijas attīstībā!
2. Filipsa līknes
O. V. Filipsa sakarība 1958. gadā Londonas ekonomikas skolas piekritējs O.V. Filipss nopublicēja pētījumu, kurā atspoguļoja sakarību starp bezdarba un algu līmeni Lielbritānijā laikā no 1861. līdz 1957. gadam. Algu pieaugums A B Bezdarba līmenis
Filipsa līkne Ekonomisti Samuelsons un Solouss 1960. gadā radīja terminu "Filipsa līkne, sasaistot bezdarba līmeni ar inflāciju jo augstāks bezdarbs, jo zemāka inflācija, un otrādi. Šī sakarība vēlāk tika papildināta ar inflācijas gaidām.
nflācijas gaidas Ekonomikas teorijā pastāv divu veida gaidas, kuras atšķiras ar formēšanas mehānismu: adaptīvās gaidas, racionālās gaidas. Adaptīvās gaidas balstās uz iepriekš novērojamo attiecīgā rādītāja dinamiku. Racionālās gaidas uz nākotnē paredzamo attiecīgā rādītāja dinamiku, kuru nosaka ekonomikas fundamentālie pamatrādītāji.
nflācijas gaidas - piemērs 7 6 5 4 3 2 Ekonomikas aģenti ar adaptīvām gaidām uzskata, ka inflācija nākamajā periodā būs kārtējā perioda līmenī. 6.1 6.1 4.7 Ekonomikas aģenti ar racionālām gaidām uzskata, ka fundamentālo mainīgo attīstība nākamajā periodā mazinās inflācijas līmeni. 1 0 0. periods 1. periods Faktiskā inflācija, % Sagaidāmā inflācija pēc adaptīvām gaidām, % Sagaidāmā inflācija pēc racionālām gaidām, %
Tradicionālā Filipsa līkne Tradicionālā Filipsa līkne balstās uz šādiem rādītājiem: ekonomikas attīstības fāze (vai ekonomika atrodas virs vai zem sava potenciāla); adaptīvās inflācijas gaidas t.i., ekonomikas aģents sagaida, ka rīt inflācija būs tāda pati kā šodien; ārējie faktori, kas ietekmē inflācijas dinamiku (atvērtas ekonomikas modeļiem). Piezīme: adaptīvās inflācijas gaidas palīdz izskaidrot inflācijas noturīgumu tautsaimniecībā.
Jaunā Filipsa līkne Jaunās Filipsa līknes teorētiskus pamatus izveidoja Teilors un Kalvo 1980. gadu sākumā. Galvenā jaunās Filipsa līknes atšķirība no tradicionālās ir cenu noteikšanas procesā: jaunā teorija paredz, ka inflāciju ietekmē šodien gaidāmā nākotnes inflācija ekonomikas aģents balstās uz racionālām gaidām, kuras jau šodien ietekmē viņa darbību un lēmumu pieņemšanu. Piezīme: racionālās inflācijas gaidas palīdz izskaidrot inflācijas reakciju uz izmaiņām fundamentālajos faktoros.
Hibrīda Filipsa līkne Hibrīda Filipsa līknes pamatā ir pieņēmums, ka ne visiem uzņēmumiem ekonomikā ir racionālās gaidas un ka daļa no uzņēmumiem formē savas inflācijas gaidas, balstoties uz iepriekšējā perioda inflāciju. Hibrīda Filipsa līkne uzskatāma par kompromisa risinājumu, jo ietver sevī gan tradicionālās, gan jaunās Filipsa līknes priekšnosacījumus.
Filipsa līkņu formulējums Tradicionālā Filipsa līkne t = βet 1 Jaunā Filipsa līkne { π } λ c Y π + π t t t { π } = λky c + βe t t t +1 П ir inflācija E ir gaidu operators Y ir rādītājs, kas raksturo ekonomikas ciklisko stāvokli Hibrīda Filipsa līkne π t { π } + 1 + γ b π t 1 = λ c f kyt + γ Et t
Pētījumā izmantotie inflāciju ietekmējošie faktori Tautsaimniecības attīstības fāze (virs vai zem potenciālā līmeņa) Situācija darba tirgū (bezdarba līmeņa novirze no strukturālā bezdarba līmeņa) Ārējie faktori: ražotāju cenu līmenis Latvijas galvenajās importa partnervalstīs*, valūtas kursi nflācijas gaidas * ASV, Dānija, Francija, tālija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija, Vācija, Zviedrija, gaunija, Krievija, Lietuva un Polija
Tautsaimniecības attīstības fāze un situācija darba tirgū 5 4 3 2 1 0-1 -2 Novirze no strukturālā līmeņa, % Atveseļošanās no banku krīzes Atveseļošanās no Krievijas krīzes Strauja attīstība -3 Banku krīze -4 1996 1997 1998 Krievijas krīze 1999 2000 2001 Naftas tranzīta sarukums 2002 2003 Bezdarba līmenis Ražošanas apjoms 2004 2005 2006
Ārējie faktori Pret iepriekšējo ceturksni, % 12 10 8 6 Krievijas krīze Nominālais efektīvais valūtas kurss Vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas galvenajās importa partnervalstīs 4 2 0-2 -4-6 1996 1997 1998 Korekcija pasaules finanšu tirgos 1999 2000 2001 2002 2003 2004 Piesaiste pie ERO 2005 2006
3. Pētījuma rezultāti
Latvijas inflācijas dinamiku vislabāk atspoguļo Hibrīda Filipsa līkne ( no ) Latvijā uzņēmumu ar adaptīvām inflācijas gaidām jeb uz pagātni orientēto uzņēmumu īpatsvars ir aptuveni 50%. Eiro zonā un ASV uzņēmumu vidū prevalē uzņēmumi ar racionālām gaidām jeb uz nākotni orientēti uzņēmumi.
Latvijas inflācijas dinamiku vislabāk atspoguļo Hibrīda Filipsa līkne ( no ) Vidējais laiks, kas paiet starp diviem sekojošiem cenu pielāgošanās notikumiem, ir apmēram 6 mēneši. Sagaidāmais laiks, kad cenas paliek nemainīgas eiro zonā, ir aptuveni 3 gadi, bet ASV aptuveni 1.5 gads.
Secinājumi ( no ) Latvijā uzņēmēju inflācijas gaidas ir nozīmīgs faktisko inflāciju ietekmējošs faktors. zmaiņas inflācijas gaidās salīdzinoši ātri atspoguļojas faktiskajās cenu izmaiņās. Tai pašā laikā salīdzinoši lielais uzņēmumu īpatsvars ar adaptīvām inflācijas gaidām padara kopējās inflācijas gaidas valstī noturīgākas, bet inflācijas gaidu samazināšanas uzdevumu sarežģītāku.
Secinājumi ( no ) Uzņēmumu savlaicīga un vispusīgā informēšana par sagaidāmām izmaiņām inflācijas dinamikā varētu mazināt inflācijas gaidas un, kā rezultāts, arī faktisko inflāciju.
Paldies par uzmanību!