Atbalstām Likteņdārzu Būves Daugavpilī Projektēšanas uzdevums Ēku renovācijas

Transcript

1 N R G A D A D E C E M B R I S Atbalstām Likteņdārzu Būves Daugavpilī Projektēšanas uzdevums Ēku renovācijas LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS Ventspils Kuldīga Liepāja Cena Ls 1,49 Rīga Jelgava Valmiera Cēsis Madona Jēkabpils Rēzekne Daugavpils

2 Lai slavēts ir Ziemassvētku brīnums, lai godāta neierobežota mīlestība, uzticēšanās, piedošana, līdzcietība un labdarība, prāts un gudrība! Atvadīsimies no vecā gada nepabeigtajiem darbiem, kļūdām un nožēlas, neveiksmēm un vilšanās gadā paturēsim sev tikai labo, gaišo un cerīgo! LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume

3 Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapā Žurnāls Būvinženieris Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība Redaktore Mārīte Šperberga Literārā redaktore Regīna Janmane Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska Reklāmas projektu vadītāja Signe Zuševica Latvijas Būvinženieru savienība K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012 Tālrunis, fakss E-pasts: LBS internetā: LR UR reģistrācijas Nr Latvijas Būvinženieru savienība, 2011 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju Citēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Būvinženieru savienību obligāta Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs Uz vāka Mārītes Šperbergas foto Paldies par dalību šā numura veidošanā Eduardam Raubiško, Aldim Grasmanim, Aivaram Caunem, Silvijai Štrausai, Aivaram Brambim, Helēnai Endriksonei, Jānim Prauliņam, Ilzei Zālamanei un Mārtiņam Straumem Abonēšana un reklāmas pieteikšana pa tālruni vai e-pastu: Saturs Ievads Jēga dzīvošanā 2 Ar cerību 3 Aktualitātes Turpināsim atbalstīt Likteņdārzu! 4 Likteņdārzā iestāda koku 6 Popularizē LBS un Būvinženieri 7 Izslēgti no LBS 7 Nominācijas 8 Izvirziet kandidātus valdei! 9 Objektu apskate Daugavpilī 10 LBS biedri piedalās 13 Par Būvinženieri 14 Vadība Valdes sēdes 25. oktobrī un 22. novembrī 15 Sekcijas Aptauja 18 Apvienojas Inženierbūvju un Transportbūvju sekcijas 20 Pakalpojumu eksports uz Zviedriju 21 Brīvais mikrofons Visa atbildība celtniekiem 23 Personība Aizrādījumi rada cīnītāju 24 Objekts Cietokšņa infrastruktūra 28 Autotransporta mezgls 30 Marka Rotko mākslas centrs 32 Energoefektivitāte Ēku kompleksas energoefektīvas renovācijas projektēšanas uzdevuma izstrāde 34 Siltuma izmaksu kontrole un samazināšana 42 Ēku renovācijas process Latvijā 44 Teorētiski un praktiski 48 Zinātne RTU uzstādīta iekārta ūdensapgādes tīkla piesārņojuma modelēšanai 50 Izglītība ERASMUS studenti Vācijā, Nīderlandē, Francijā 52 Tehnoloģijas Logi: nacionālās prasības un atbilstība tām 54 Moderni un efektīvi 60 Nord Stream 62

4 Ievads Jēga dzīvošanā Sajūsminājos, kad Oļģerts Kroders savos deviņdesmit gados teica: «Cilvēku vecu padara tas, ka viņam nav ko darīt. Nav mērķa. Atrofējas un netiek trenētas smadzenes... Tā jēga jau ir dzīvošanā. Un pa vidu vajag saraut pēc iespējas forši.» To atcerējos, runājoties ar būvinženieri Laimoni Kopu un skatot viņa grāmatas. Pajautāju viņam, ko viņš vēlētos saņemt no Ziemassvētku vecīša, taču Laimonis runāja nevis par sevi, bet par valsti, par politiku, par zinātni, par mūsu lielo nelaimi korupciju, par to, ko mēs katrs dodam valstij. Pēc Saeimas vēlēšanām gāja karsti, jo partijas, kā parasti, dalīja portfeļus (ministrijas), daudz nedomājot par profesionalitāti. Šoreiz tirgošanās krietni vien ieilga. Politiķi kā mantru skaita arī par ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanu, bet paši dod priekšroku skaidrai naudai un gadiem ilgi nevēlējās ieviest nulles deklarāciju. 1. decembrī Saeima beidzot nobalsoja par tās ieviešanu. Latvijā esam ieslīguši valstiska līmeņa problēmā mums ir īstermiņa plāni dabūt lielu naudu, pēc tam jau redzēs. Kā būs, tā būs. No pašreizējiem 4300 būvkomersantiem 928 ir fiktīvi uzņēmumi, caur kuriem veic pakalpojumus PVN izkrāpšanai un veido aplokšņu algu paradīzi. Mārcis Bendiks teicis: «Politikā taisnība ir tam, kas melo pirmais.» Un politiķi turpina pārliecinoši melot! Brr! Gribas noskurināties un nomest to nelabumu nost, bet nav tik vienkārši. Varbūt tāpēc daba šogad mēģināja radīt līdzsvaru, dāvādama pasakainu rudeni. Ja vēl gadās satikt cilvēkus, kas ir īstajā vietā, laikā un godprātīgi dara savu darbu, tad prieks par stiprajiem, uz kuriem turas mūsu zeme, pāraug enerģijā. Bet ko lai palūdz Ziemassvētku vecītim? Lai mums visiem izdodas saskatīt jēgu dzīvošanā! Trenēsim smadzenes un tā krietni sarausim to, ko protam, kas vislabāk patīk, nu, tā, lai ir pēc iespējas forši! Mārīte Šperberga, žurnāla Būvinženieris redaktore Ar cerību Lai jums nekad nepietrūkst darāmā darba, lai nepietrūkst iespēju, draugu tuvuma, mīlestības un sirdsmiera! Skatieties nākotnē ar cerību, drosmi un apņēmību, ar sparu un līksmu prātu! Piesakieties! Divu nedēļu mācības Vācijā Leonardo da Vinci programmas ietvaros gada trešajā ceturksnī LBS saviem biedriem būvuzraugiem organizē divu nedēļu mācības Vācijā. Šāda iespēja būs 12 cilvēkiem. Lai pretendētu uz dalību programmā, nepieciešamas angļu vai vācu valodu zināšanas Tuvojas gada nogale, un ir pienācis laiks darbību un bezdarbību izvērtējumam. Gan aktīvāk, gan mazāk aktīvi esam piedalījušies sava «profesionālā» parlamenta vēlēšanās, un rezultāts ir tāds, kādu paši veidojām. Vai jaunās valdības interpretējumā būvniecības kompleksa attīstības perspektīva ir daudzsološāka nekā līdz šim? To jau drīz vien rādīs laiks. Mums pašiem un tikai pašiem ir jāveido sava un savas profesijas nākotne soli pa solim ik dienu, ik stundu, ik minūti. Apzinoties šo sūtību, Lāčplēša dienā, gada 11. mēneša 11. datumā, dienā, kad Cemex saražoja savu miljono tonnu cementa, deviņi Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji ar devīzi «Tev mūžam dzīvot, Latvija!» Likteņdārzā iestādīja LBS piemiņas priedīti ar cerību, ka mūsu biedri, kas, ekonomiskās krīzes dzīti, atraduši darbu ārzemēs, atgriezīsies Dzimtenē, atgriezīsies savos birojos, atgriezīsies savos būvlaukumos. Mārtiņš Straume, LBS valdes priekšsēdētājs saziņas līmenī un vismaz piecu gadu pieredze būvniecībā. Pieteikumus dalībai apmācību programmā lūdzam iesniegt līdz gada 15. janvārim LBS birojā K. Barona ielā 99, lit. 1A, Rīga, LV-1012, e-pasts: tālr Latvijas Būvinženieru savienība

5 Aktualitātes Turpināsim atbalstīt Likteņdārzu! Latvijas Būvinženieru savienības un Likteņdārza īstenotāja Kokneses fonda sadarbība aizsākās ar Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes iniciatīvu gada 9. decembrī, kad Rīgas Celtniecības koledžā notika Likteņdārzam veltīta konference, kurā koledžas studenti prezentēja savu iesaistīšanos Likteņdārza tapšanā. Pagājušā gada decembrī notika pirmās sarunas ar LBS valdi par savienības biedru profesionālu iesaistīšanos šā projekta tapšanā gada 18. februārī ar Būvmateriālu ražošanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Leonīda Jākobsona atbalstu fondam tika dota iespēja pastāstīt par Likteņdārzu Būvmateriālu ražošanas asociācijas valdes sēdē. Kokneses fonda pārstāvji tika uzaicināti ar prezentāciju uzstāties arī LBS XXIII kongresā gada 18. martā. Gada sākumā aizsāktā sadarbība devusi konkrētus rezultātus: LBS biedri ir iesaistījušies tehnisko projektu izstrādē, būvmateriālu ražotāji ziedojuši būvmateriālus un vēl šā gada nogalē palīdzējuši tapt Likteņdārza amfiteātra vidusdaļai. Likteņdārza arhitektoniskā uzraudzība uzticēta SIA Projektēšanas birojs ARHIS. Arhitekti Andris Kronbergs un Raimonds Saulītis piedalās visu ar arhitektūru saistīto jautājumu risināšanā. Kopš gada sākuma Aldis Grasmanis un SIA Būvinženieru konsultāciju birojs sadarbībā ar SIA Projektēšanas birojs ARHIS, piesaistot praktizējošos studentus, izstrādā Likteņdārza Piemiņas nama tehnisko projektu, kurā paredzēts eksponēt to cilvēku vārdus, ko Latvija zaudēja 20. gadsimtā. Lai aplēstu ēkas aptuvenās būvniecības izmaksas, pirmos būvniecības aprēķinus veica Gunta Saule-Pavlovska. Fonds ir pateicīgs SIA K Forma inženieriem Kasparam Kurtišam un Vladislavam Pozņakam, kas nāca ar savu iniciatīvu izstrādāt Likteņdārza ieejas inženiertehnisko daļu. Arhitektūras daļu, piesaistot arhitektūras studiju praktikantu, izstrādā SIA Projektēšanas birojs ARHIS. Būvmateriālu ražotāji SIA Cemex, SIA Pļaviņu DM, SIA IM Karjers, SIA Mark Invest Latvia un SIA A.C.B. ar būvmateriālu cementa, šķembu un grants ziedojumiem palīdz tapt amfiteātrim. Vēl šajā gadā valsts SIA Vides projekti plāno veikt Daugavas krasta nostiprināšanu amfiteātra daļā. Krasta nostiprinājuma tehnisko projektu kā ziedojumu izstrādājis Juris Marnauza no SIA JMI Birojs, projektu dokumentācijas sakārtošana ir arhitektes Guntas Kursītes ziedojums, savukārt Daugavas krasta nostiprinājuma tehniskā projekta ekspertīzi kā ziedojumu Likteņdārzam veicis Raimonds Maslovskis. Kokneses fonds pateicas visiem, kas palīdz tapt Likteņdārzam! Īpašs paldies LBS un Kokneses fonda sadarbības vadītājam Laurim Lācgalvim! Valda Auziņa, Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Jura Tervita foto 4 Latvijas Būvinženieru savienība 5

6 Aktualitātes Likteņdārzā iestāda koku Pirms gada Kokneses fonds lūdza Latvijas Būvinženieru savienību līdzdarboties Likteņdārza tapšanā. Tagad LBS biedri piedalās topošā dārza veidošanā, lai kopā ar pārējiem, kas palīdz īstenot ideju par memoriālo ansambli, godinātu visus tos Latvijas iedzīvotājus, kuri zuduši Latvijai pagājušajā gadu simtenī: gājuši bojā dažādos karos, represēti, bijuši spiesti pamest Latviju, cietuši savu uzskatu vai radurakstu dēļ. LBS biedri Jānis Prauliņš, Kaspars Kurtišs, Aldis Grasmanis, Lauris Lācgalvis, Aivars Brambis un citi nesavtīgi piedalījušies memoriālā ansambļa objektu projektēšanā un veidošanā. Cerams, ka šādu entuziastu projektētāju, celtnieku, būvmateriālu ražotāju un tirgotāju pulks gadā būtiski paplašināsies gada 11. novembrī Lāčplēša dienā LBS pārstāvji Mārtiņš Straume, Raimonds Eizenšmits, Helēna Endriksone, Romāns Auniņš, Ilze Zālamane, Juris Tervits, Ludmila Okoloviča, Mirdza Treija un Jānis Ivbulis Likteņdārzā iestādīja LBS memoriālo priedi. Jura Tervita foto Kopš šā gada 14. novembra plāksnīte ar Latvijas Būvinženieru savienības nosaukumu ir izvietota uz Likteņdārza pagaidu informācijas ēkas sienas. Popularizē LBS un Būvinženieri Kopprojekts ar RTU Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) īsteno kopprojektu LBS žurnālā Būvinženieris regulāri tiek publicēta RTU žurnāla Jaunais Inženieris sagatavota informācija par universitātes pētnieku veiktajiem atklājumiem būvniecības jomā, kā arī par jaunākajām tehnoloģijām un sasniegumiem. RTU mājaslapā mediji var lasīt par Būvinženieri. Portālā viss.lv Turpmāk Būvinženiera rakstus varēs lasīt portāla sadaļās Lasītava un Katalogs (celtniecība, nekustamais īpašums). Dāvina žurnālu SIA Sanistal dāvina žurnāla Būvinženieris abonementus Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkai, Latvijas Lauksaimniecības universitātes bibliotēkai un Rīgas Celtniecības koledžas bibliotēkai. Katra mācību iestāde saņems piecus abonementus. Tikpat abonementu SIA Jēkabpils PMK dāvina Rēzeknes Augstskolas bibliotēkai. Izslēgti no LBS 27. septembrī LBS valde atbalstīja LBS Ētikas komisijas 5. septembra lēmumu un, pamatojoties uz LBS statūtu punktu, izslēdza LBS biedru Kārli Grāmatnieku no Latvijas Būvinženieru savienības par atkārtotu ētikas principu pārkāpšanu, kas izpaudās kā nepatiesas informācijas par savu būvpraksi iesniegšana iepirkuma konkursam. Pēc viena gada Kārlim Grāmatniekam ir tiesības lūgt valdi atjaunot savu piederību LBS. 25. oktobrī LBS valde atbalstīja LBS Ētikas komisijas 6. oktobra lēmumu un, pamatojoties uz LBS statūtu un punktu, izslēdza LBS biedru Māri Jurēviču no Latvijas Būvinženieru savienības par viņa darbības neatbilstību LBS statūtu un punktam, kas izpaudās kā LBS autoritātes graušana un pretdarbība LBS XXII un XXIII kongresa un LBS valdes pieņemtajiem lēmumiem, šim nolūkam izmantojot konferences, oficiālās diskusijas, sanāksmes Saeimas Tautsaimniecības komisijā, Ministru kabinetā, Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzot faktiem neatbilstošu informāciju presē. Māris Jurēvičs izmantoja savas tiesības apstrīdēt lēmumu un lūdz LBS kongresu atcelt LBS valdes lēmumu. LBS biedri! Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu, mājas adrešu, e-pastu maiņu Latvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012, vai elektroniski: 6 Latvijas Būvinženieru savienība 7

7 Aktualitātes Nominācijas Nominācija Mūža ieguldījums LBS balva Par mūža ieguldījumu būvniecībā tiek pasniegta LBS kongresa laikā par izciliem un ilggadējiem sasniegumiem būvniecības nozarē. Pretendentus var pieteikt inženieri, darba devēji, būvfirmas, par konkrētā speciālista darbību informēti Latvijas iedzīvotāji, pilsētu un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēju organizāciju pārstāvji, juridiskas un fiziskas personas, kuras nav pretendenta pirmās pakāpes radinieki. Pretendentam nepieciešama vismaz 30 gadu darba pieredze būvniecībā. Nominācijai nevar pieteikt pats sevi. Pieteikumā jāiekļauj: īss pretendenta darba pieredzes raksturojums; pamatojums, kāpēc konkrētais inženieris tiek pieteikts nominācijai; vismaz trīs rekomendācijas no darba devējiem vai sadarbības partneriem, vai institūcijām, kas saistītas ar būvniecību vai pašvaldībām, kurās ieteiktais būvspeciālists darbojies; papildus var iesniegt citus materiālus, kas atspoguļo pretendenta darbu, piemēram, fotogrāfijas, avīžu izgriezumus, darbības rādītāju atspoguļojumu u. c. Nominācija Inženieris darbaudzinātājs Nominācija Inženieris darbaudzinātājs ir Latvijas Būvinženieru savienības pateicība tiem inženieriem, kuri sistemātiski dalās savās zināšanās, pieredzē un uzskatos ar jaunajiem speciālistiem, palīdzot kļūt viņiem aizvien profesionālākiem. Darbaudzinātājs ir pieredzējis inženieris, kurš jaunajam speciālistam palīdz sasniegt viņa mērķus, papildina viņa praktisko pieredzi un profesionālās kvalifikācijas. LBS apbalvojumam var pieteikt inženierus, kuru darba pieredze ir lielāka par desmit gadiem un kuri pieredzes pārņēmējam vismaz sešus mēnešus bijuši darbaudzinātāji. Pretendentus var pieteikt pieredzes pārņēmēji, citi inženieri, darba devēji, būvfirmas, par pretendenta darbību informēti Latvijas iedzīvotāji, pilsētu un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēju organizāciju pārstāvji, juridiskas un fiziskas personas, kuras nav pretendenta pirmās pakāpes radinieki. Pieteikumā jāiekļauj: īss pretendenta darba pieredzes raksturojums un darbības apraksts; jānorāda reāli pieredzes pārņēmēji un jāpamato, ko viņi ieguvuši no sava darbaudzinātāja; rekomendācijas no pieredzes pārņēmēju darba devēja vai institūcijām; papildus var iesniegt citus materiālus, kas palīdz atspoguļot pretendenta darbību: fotogrāfijas, avīžu izgriezumus, darbības rādītāju atspoguļojumu u. c. Nominācija Labākais jaunais inženieris Nominācija Labākais jaunais inženieris ir veids, kā uzteikt jaunus, mērķtiecīgus un talantīgus jauniešus, kuri izvēlējusies savu dzīvi saitīt ar būvniecību. Pretendentus, kuri nedrīkst būt vecāki par 30 gadiem, piesaka citi inženieri, darba devēji, būvfirmas, par pretendenta darbību informēti Latvijas iedzīvotāji, pilsētu un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēju organizāciju pārstāvji, juridiskas un fiziskas personas, kuras nav pretendenta pirmās pakāpes radinieki. Pretendenta darba pieredze būvniecībā pēc augstskolas pabeigšanas nedrīkst būt ilgāka par pieciem gadiem. Dalība konkursā ir bez maksas. Pieteikumā jāiekļauj: īss pretendenta izglītības un darba pieredzes raksturojums; pamatojums, kāpēc konkrētais inženieris tiek pieteikts nominācijai; papildus var iesniegt citus materiālus, kas palīdz atspoguļot pretendenta darbību: fotogrāfijas, avīžu izgriezumus, darbības rādītāju atspoguļojumu u. c. Pieteikumi visām nominācijām iesniedzami līdz gada 10. februārim plkst. 17. Tos var nosūtīt pa pastu vai nogādāt personiski LBS birojā Krišjāņa Barona ielā 99, Rīgā, LV-1012, kā arī iesūtīt elektroniski: Par balvu piešķiršanu lems valde. Apbalvojumus saņems būvinženieri, LBS biedri, kuri atklātā balsojumā iegūs valdes balsu vairākumu. Laureāti tiks nosaukti LBS XXIV kongresā. Ar konkursa nolikumu varat iepazīties mājaslapā lv vai LBS birojā. Izvirziet kandidātus LBS valdei! gads ir LBS valdes vēlēšanu gads. LBS ir ieinteresēta savā valdē redzēt profesionālākos, kompetentākos un aktīvākos biedrus, tāpēc 22. novembra valdes sēdē tika pieņemts lēmums jau laikus uzrunāt LBS biedrus, lai potenciālajiem valdes kandidātiem un it īpaši jaunajiem speciālistiem dotu iespēju sniegt informāciju par sevi un startēt valdes vēlēšanās, kas notiks LBS XXIV kongresā 23. martā. Intervijas ar tiem kandidātiem, kas tiks izvirzīti līdz 10. janvārim, būs publicētas žurnāla Būvinženieris februāra numurā un LBS mājaslapā. Izvirziet gan savus kolēģus, gan paši sevi! Esiet aktīvi! Tikai no mums pašiem atkarīgs, kādi cilvēki aizstāvēs LBS biedru intereses. Rakstiet: vai LBS K. Barona ielā 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012, un pamatojiet, kāpēc jūsu piedāvātajam kandidātam būtu jāstrādā LBS valdē no līdz gadam. Saeima pirmajā lasījumā pieņēmusi Būvniecības likumu. Līdz 1. februārim jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam. 8 Latvijas Būvinženieru savienība 9

8 Aktualitātes Objektu apskate Daugavpilī Apsveicam jubilārus Stipras gribas cilvēks un ūdenskritums pats lauž sev ceļu. (Angļu sakāmvārds) novembrī Māru Strautiņu Jāni Dudaru Uldi Stukli Egilu Kviesi Arnoldu Rieri Veru Palmu Jevgeniju Locovu Rūtu Krastiņu Valentīnu Maļukovu 3. novembrī Daugavpilī ieradās Latvijas Būvinženieru savienības Būvmateriālu tehnoloģiju sekcijas dalībnieki, lai apskatītu ceļu pārvada četrus vērienīgos infrastruktūras objektus un uzzinātu šā kompleksa projektēšanas un būvniecības gaitas detaļas. Otrs apskates objekts bija ne mazāk nozīmīgs Daugavpils cietoksnis. Objektu apskati organizēja LBS Būvmateriālu tehnoloģiju sekcijas vadītājs Eduards Raubiško un Daugavpils reģionālās kopas vadītāja, Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas departamenta būvvaldes vecākā būvinspektore Juzefa Isakova. Par projektiem un objektu būvniecību ar LBS biedriem pieredzē dalījās gan projektētāji AS Ceļuprojekts Tiltu nodaļas galvenais speciālists Juris Mārtiņš Leikarts un SIA Vektors T tehniskā direktore Lilija Smirnova, gan būvētāji SIA Binders ceļu būvdarbu vadītājs Armands Vēveris un SIA TVA Construction tehniskais direktors Arkādijs Bohvalovs, gan pasūtītāja pārstāvji: Daugavpils pilsētas domes Projektu vadības grupas priekšsēdētājs, Daugavpils pilsētas Pārvaldes iestādes Komunālās saimniecības pārvaldes vadītājs Aivars Pudāns, Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas departamenta vadītāja, pilsētas galvenā arhitekte Inguna Kokina, Daugavpils pilsētas domes Pilsētas apbūves galvenais būvinženieris Viktors Nikolajevs, Daugavpils cietokšņa pārvaldnieks Jānis Dukšinskis un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra projekta vadītāja Sarmīte Teivāne. LBS šo braucienu uzskata par veiksmīgu un ļoti vērtīgu. Mārītes Šperbergas foto decembrī Andri Pilveru Igoru Putniņu Kasparu Frīdmani Māri Bērziņu Vilni Birznieku Anatoliju Gulbi Juri Treiju Aivaru Brambi 10 Latvijas Būvinženieru savienība Par jubilāriem lasiet

9 Aktualitātes Ādolfs Musts gada 14. decembris gada 15. novembris Aleksandrs Dzerkalis gada 16. oktobris gada novembris Aleksandrs Dzerkalis nācis no ceļinieku dinastijas. Viņš pats celtniecībā sāka strādāt gadā. Pieredzi Aleksandrs Dzerkalis krāja projektēšanas institūtā Latgiprodortrans, tad ceļu tehniskās uzraudzības trestā Latautodormost gadā viņš kļuva par ceļu satiksmes uzraudzības vadošo speciālistu Latvijas Autotransporta un šoseju ceļu ministrijā, bet no gada bija projektu grupas vadītājs trestā Rīgas ceļi. Aleksandrs Dzerkalis bija Rīgas pilsētas izpildkomitejas Ceļu inženieru uzraudzības dienesta galvenais inženieris, Rīgas domes Satiksmes un sakaru pārvaldes priekšnieks, pēc tam Satiksmes pārvaldes priekšnieks. Viņa lielā rūpe bija Rīgas ceļi. Garās darba dzīves laikā iziets cauri visdažādākajiem posmiem, ko valsts mērogā Aleksandrs Dzerkalis raksturoja šādi: «Padomju laikos bija nauda, Ādolfs Musts Rīgas Politehniskajā institūtā ieguva inženiera celtnieka diplomu. Viņš strādāja Rīgas PMK par galveno inženieri, vadīja sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecības objektu būvniecību gadā Ādolfs Musts iestājās Latvijas Būvinženieru savienībā. Kolēģi Ādolfu Mustu raksturo kā erudītu un godprātīgu inženieri, ar kuru allaž bija patīkami sastrādāties. bet nebija ne atbilstošu materiālu, ne tehnikas. Tad sekoja Atmodas laiks, un apmēram līdz gadam izveidojās situācija, kad bija pieejami materiāli un laba tehnika, bet nebija līdzekļu. Pēc tam sākās uzplaukums, jo pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija pieejami ES līdzekļi, kas tika ieguldīti ceļu un tiltu būvniecībā. Vēlāk inflācija noēda daudzus labus nodomus. Ir prieks par to posmu, kad tomēr daudz tika izdarīts.» Vaļas brīžos Aleksandrs Dzerkalis labprāt strādāja ģimenes dārzā, vasarās makšķerēja. Viņam patika arī ogot un sēņot. Vēl pirms pāris gadiem Aleksandrs Dzerkalis teica, ka darbaspējas saglabājis, pateicoties saviem senčiem, jo viņu dzimtā ir ilgdzīvotāji, sevišķi sievietes. Rekordiste bijusi Aleksandra Dzerkaļa tēva mamma, kura nodzīvojusi 105 gadus. LBS biedri piedalās 7. oktobrī SIA LBS Konsultants valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone Latvijas Tiesnešu mācību centrā nolasīja tiesnešiem lekciju Būvniecības process Latvijā un tā tiesiskais regulējums. 11. oktobrī Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji Mārtiņš Straume, Raimonds Eizenšmits, Tālis Straume, Helēna Endriksone un Aldis Grasmanis tikās ar Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas (LBPA) pārstāvjiem Gati Poču, Mārtiņu Studeru, Gintu Vīksnu. LBPA informēja par savas asociācijas mērķiem un darbības principiem. Tika pārrunātas sadarbības iespējas (piemēram, tehniskā projekta saturs/sastāvs) un būtiskākie ar būvniecību saistītie jautājumi. 13. oktobrī Helēna Endriksone piedalījās Latvijas radio 1. programmas raidījumā Kā labāk dzīvot, kura temats bija Ēku siltināšana, energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība no plānošanas līdz realizācijai. 17. oktobrī LBS biedrs, kapitālsabiedrības Būvalts projekta vadītājs, būvuzraugs Bruno Fībigs piedalījās žurnāla Latvijas Būvniecība diskusijā par restaurāciju. Diskusija publicēta žurnāla novembra/ decembra numurā. No 17. līdz 20. oktobrim Inženierbūvju sekcijas dalībnieki SIA Aqua-Brambis vadītāja vietnieks Guntars Maļina un SIA Aqua-Brambis vecākais inženieris Juris Laicāns piedalījās DOW organizētajā tehniskajā seminārā Ūdens un procesa risinājumi (Water & Process Solutions) La Boella (Tarragona, Spānija). 24. oktobrī Helēna Endriksone piedalījās konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2011 organizatoru sēdē. 26. oktobrī Romāns Auniņš piedalījās LATAK organizētajā seminārā LVS EN ISO 17024, Personu sertificēšanas institūciju vispārīgās prasības un akreditācija Ekonomikas ministrijā. 7. novembrī Mārtiņš Straume tikās ar Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātu grupu, lai pārrunātu pasākumu kopumu mājokļa programmas valstiskai realizācijai. 16. novembrī Mārtiņš Straume Radisson Blu Daugava konferenču centrā piedalījās konferencē forumā Biznesa līgumi UZMANĪBU! Lūdzam ieskaitīt LBS biedru naudas gada maksu norēķinu kontā: Latvijas Būvinženieru savienība K. Barona iela 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012 PVN reģistrācijas Nr. LV A/S «SEB banka», Vecrīgas filiāle. Kods UNLALV2X001 Norēķinu konta Nr. LV80UNLA Strādājošiem LBS biedriem un asociētiem biedriem LVL 25 Nestrādājošiem pensionāriem LVL 5 12 Latvijas Būvinženieru savienība 13

10 Aktualitātes Vadība Par Būvinženieri «Lasi nevis tādēļ, lai runātu pretī un atspēkotu, nevis tādēļ, lai noticētu un pieņemtu kā pašu par sevi saprotamu, nevis tādēļ, lai rastu pamatu sarunai, bet tādēļ, lai apsvērtu, izspriestu un izprastu.» (Frānsiss Bēkons) Novēlu mūsu lolojumu žurnālu Būvinženieris lasīt, analizēt, izprast un dalīties savos priekšlikumos par tā satura un formas pilnveidošanu! Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Ar nepacietību gaidu katru jauno Būvinženiera izdevumu. Tas ir vienīgais žurnāls, kas mūs, būvinženierus, apvieno. Tas ir ļoti personisks. Ir tāda sajūta, ka sarunājos ar savējiem. Izlasot to, vienmēr kaut ko gūstu, uzzinu ko jaunu par mūsu biedriem Latvijas būvinženieriem. Rodas sajūta, ka ir stipra aizmugure! Rūta Krastiņa, mecenātes Petkevičas mantojuma, Latvijas Universitātes namīpašumu K. Barona ielā 28 un 28a, Rīgā, pārvaldniece Žurnālam ir ļoti patīkams un ērts formāts, tāpēc to var paņemt visur līdzi un pat ielikt kabatā. Būvinženierī ir veiksmīgi apkopota informācija par pieredzi un praksi būvniecībā. Nav aizmirsta arī likumdošana un būvmateriāli. Negāciju pilnajā šodienā žurnāls ir patīkams ar pozitīvo pieredzi. Tas izceļ būvnieku darbu un cilvēkus, tieši tāpēc Būvinženieris ir interesants. Vēl viena laba vēsts žurnāls ir maksimāli tālu no politikas. Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Būvinženieris ir viens no tiem žurnāliem, kas nepieciešami būvinženierim ikdienā dažādas informācijas iegūšanai īsā laikā. Te ir rakstīts par visu svarīgāko. Žurnālā prasmīgi apkopota jaunākā profesionālā informācija, īpašu uzmanību pievēršot aktuālajiem tematiem, piemēram, ekoloģijai, energoefektivitātei, vides aizsardzībai u. tml., sasaistot to ar būvniecību. Augsti vērtēju žurnāla uzmanības pievēršanu tiem profesionālajiem procesiem valstī, kas saistīti ar tiesiski normatīvās bāzes izmaiņu jautājumiem būvniecībā. Manuprāt, žurnāla svarīgākā misija ir iepazīstināt lasītāju ar LBS aktualitātēm, un tā tiek izpildīta perfekti. Par žurnālu var teikt: viss vienā, jo tam piemīt ekselenta prasme apvienot visu būvinženieriem nepieciešamo informāciju. Ineta Geipele, Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes profesore Valdes sēdes 25. oktobrī LBS valdes sēdē piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, lai atbildētu uz valdes locekļu jautājumiem un informētu par plānotajām aktivitātēm būvniecības jomā Rīgā un iespējamo sadarbību ar LBS. Valdes sēdē tika runāts arī par pēdējā mēneša laikā LBS Ētikas komisijā izskatītajiem jautājumiem un LBS sekciju darbu. Andris Ameriks pastāstīja par Rīgas attīstības plāniem un objektiem, kas tiks būvēti tuvākajā laikā. Ziemeļu transporta koridors ir lielākais projekts, par ko joprojām diskutē. Tas ir 30 km garš posms ar konkrētu infrastruktūru, kura realizācijai nepieciešams ne mazāk par vienu miljardu latu, bet tā nav precīza summa. Šis projekts ir sadalīts četrās daļās. Brīvības ielas dubliera būvniecība varētu sākties ap gadu un 14 Latvijas Būvinženieru savienība 15

11 Vadība izmaksāt 80 miljonus latu. Patlaban Rīga gatavo četrus citus infrastruktūras objektus: divi ir mazgabarīta, divi lielāki. Piemēram, jāpabeidz Austrumu maģistrāle. 20 miljoni latu nepieciešami Ieriķu Vietalvas ielas posmam. Aptuveni 80 miljonus latu vajag, lai visas ielas, mezglus, infrastruktūru, transporta kustību sakārtotu ap topošo bibliotēku Gaismas pili. Taču Rīga šajā vietā negrasās ieguldīt, līdzekļiem jānāk no valsts. Galvaspilsēta jau tāpat nesaņem no valsts līdzekļus, lai uzturētu ceļus, ko kā maģistrāles izmanto visa valsts. Tie ir apmēram miljoni latu gadā. Attiecībā par detālplānojumu Andris Ameriks paskaidroja, ka Latvijā ir atbilstoša normatīvā bāze un detālplānojumu izstrādāšanā var startēt tikai tie arhitekti, kuriem ir attiecīga kvalifikācija. Diemžēl tādu ir maz. Pilsēta detālplānojumus iepērk kā pakalpojumu. Taču LBS valdes locekļus vairāk uztrauc tas, ka šo detālplānojumu izstrādē netiek iesaistīti inženieri. Netiek izstrādāti ielu šķērsprofili ar visām komunikācijām, un tādas plānošanas sekas ir nepārdomāta inženierkomunikāciju būvniecība kur varēja rakt vienu reizi, katrs būvētājs rok no jauna; ūdensvadu un kanalizācijas būvniecībā, gāzes vadu un pārējo komunikāciju izbūvē iesaistītie strādā paralēli un dažkārt cits citam krietni traucē. Valde izteica vairākus priekšlikumus, ko Rīgas domei iesniegs arī rakstiski. 22. novembrī Šoreiz valdes sēdē tika runāts par LBS Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas darbu, par nepieciešamību valdības rīcības plānā iekļaut būvniecības jautājumus, par mājaslapas jauno versiju un konkursu «Devīze mājaslapai», par pieņemto Teritorijas attīstības plānošanas likumu un Būvniecības likumprojekta virzību, par Latvijas Arhitektu savienības iestrādēm arhitektu pašpārvaldes un Arhitektūras kvalitātes likumprojekta virzībā un par plānoto tikšanos ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, kā arī par jaunu sertificēšanas virzienu darbības uzsākšanu. Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas vadītāja Rūta Krūskopa un Helēna Endriksone informēja, ka sekcijā runāts par vairākiem jautājumiem, taču svarīgākā bija problēma, kurā vēlams LBS atbalsts, proti, liela daļa būvju tiek realizētas bez būvatļaujām kā vienkāršotā renovācija. Dažas pašvaldības oficiāli paziņojušas, ka visi siltināšanas projekti ir vienkāršotā renovācija. Tāpēc, brīdinot par iespējamām sekām, ka pēc audita nāksies atmaksāt ievērojamas summas par nesasniegtajiem rādītājiem, valdē tika nolemts par šo jautājumu sagatavot vēstuli ar priekšlikumiem Ekonomikas ministrijai. Valde izskatīja vairākus priekšlikumus LBS statūtu grozījumiem, par kuriem tiks lemts LBS kārtējā kongresā. Gatavojoties kongresam, kurā jāievēl jauna valde nākamajiem trim gadiem, informācija par kandidātiem jau laikus būs atrodama žurnālā Būvinženieris, kā arī LBS mājaslapā. Turpmāk LBS nereglamentētajā sfērā tiks sertificēti arī akustikas speciālisti. Šādu ierosinājumu izteica Latvijas Akustiķu biedrība. Ir izstrādāti priekšlikumi, eksaminācijas jautājumi, panākts LATAK atbalsts. Arī ēku apsaimniekotāji izteikuši vēlmi sertificēties LBS Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijā. Mārītes Šperbergas foto 16 Latvijas Būvinženieru savienība 17

12 Sekcijas Aptauja 431 biedram, kuri bija norādījuši savas e-pasta adreses, tika izsūtītas vēstules aptaujas par darbu LBS sekcijās. Atbildēja 38 biedri. Paldies! Aktivitāte aug, jo, piemēram, pirms gada aptaujā par žurnālu piedalījās krietni mazāk LBS biedru. Ko vēlas biedri? Vieni labprāt saņemtu materiālus par kādu konkrētu tematu, citi ir gatavi dalīties savās zināšanās un pieredzē. Martins Studers: «Savulaik centos aktīvi un ar entuziasmu iesaistīties Būvprojektēšanas, Jauno speciālistu, Uzņēmēju un Starptautisko sakaru sekcijās. Reālu darbu esmu pieredzējis tikai divās sekcijās: Būvprojektēšanas un Starptautisko sakaru. Kāpēc iesaistījos tik daudzās sekcijās? Jo esmu ieinteresēts strādāt kompetenta speciālista vadībā un sasniegt rezultātus. Tas ir vienīgais veids, kā uzzināt, cik reāli ir sasniegt manis izvirzītos mērķus.» Voldemārs Ēvele: «Interesē darbošanās Uzņēmēju sekcijā, īpaši saistībā ar specializāciju Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu apguves noteikumu sagatavošanā, realizēšanā un pārskatu sagatavošanā. Esmu to darījis 90 objektos. Uzņēmēju sekcijā labprāt liktu lietā savas zināšanas un pieredzi.» Biedri, kas tikai nesen iestājušies Būvinženieru savienībā, vēlējās saņemt ziņas no vairākām sekcijām, lai izprastu to darbu organizāciju un būtu lietas kursā par visām aktivitātēm un aktuālajiem jautājumiem. Tādējādi viņi varētu izlemt, kādā sekcijā iesaistīties aktīvāk. Lasot LBS biedru vēstules, radās jautājums: ko mēs saprotam ar sekciju? Diskusiju klubu un pieredzes apmaiņu, kas vairo katra iesaistītā zināšanas un paplašina redzesloku? Iespēju elektroniski saņemt materiālus par jomu, kurā katrs strādā? Līdzdalību valsts procesu ietekmēšanā, izsakot priekšlikumus, strādājot darba grupās, kad top likumi, normatīvi, noteikumi u. tml.? Lai saprastu, ko no darba sekcijās vēlas sagaidīt valde, sekciju vadītāji un biedri, novembrī un decembrī notika sekciju sanāksmes. Valdes locekļi, sekciju vadītāji un LBS biedri izvērtēja, kādas sekcijas saglabāt, kādas apvienot, kādas likvidēt, kurām nepieciešams mainīt vadītājus. Kaut kādā mērā sekcijas patiešām ir interešu grupas, kur visi darbojošies apmainās domām, iegūst pieredzi, jaunas zināšanas un pēc nepieciešamības iesaistās valsts mēroga aktivitātēs. Arhitektūra un pilsētbūvniecība Ilgus gadus Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekciju vadīja Valdis Trops, un tā bija viena no aktīvākajām LBS sekcijām ar 40 biedriem. Sekcija izvirzījusi sev jaunus uzdevumus. Tās sanāksme notika 15. novembrī. Sekcijas dalībnieki runāja katrs par savām ikdienas problēmām un dalījās pieredzē par darbu Krievijā, teātru projektēšanā, par konkursiem, komunikāciju ar ierēdņiem, apmainījās viedokļiem. Diskusija raisījās par terminiem, ar kuriem nākas saskarties, startējot konkursos. Piemēram, krāsojums un apdare. Vai krāsojums ir arī apdare vai tomēr ne? Tika runāts par Rīgas domes sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību un Latvijas Būvinženieru savienību izsludinātajiem konkursiem, par grāmatām, kas atstājamas vēsturei, lai saglabātu liecības ne vien par būvētājiem, bet arī arhitektiem un projektētājiem. Sekcijas biedrus bažīgus dara fakts, ka pat energoefektivitātes projektu ietvaros objekti masveidā tiek noformēti kā vienkāršotās renovācijas, kam nevajag projektus un būvatļaujas. Diemžēl jau gadiem valstī par būvniecību lemj juristi, kuri uzskata, ka projektus nevajag, bet, ja pasūtītājam kaut kas nepatiks, būvnieku varēs iesūdzēt tiesā, līdz ar to juristiem būs darbs. Tātad parādi komandē nevis profesionāļi, bet juristi. Tikai kas maksās par kļūdām? Lūk, tādas ir Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas dalībnieku atziņas. Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas vadītāja Rūta Krūskopa, tālr ; Vietnieki: Viesturs Briedis (arhitektūra), tālr ; Ija Niedole (pilsētbūvniecība), tālr ; Būvprojektēšana Būvprojektēšanas sekcijas dalībnieki tikās 16. novembrī. Galvenais sarunu temats bija būvprojektu sastāvs un detalizācija. Sanāksmē tika nolemts sadarboties ar šogad nodibināto Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju. Tas ir svarīgi, lai nedublētos, jo asociācija patlaban strādā pie aprēķinu sējuma noformēšanas principa. Lai veiksmīgi varētu uzsākt būvprojektēšanas detalizācijas principu izstrādi, dalībnieki piekrita Jura Treija ierosinājumam un vienojās, ka būtu racionāli pārskatīt padomju laikos izdotos paraugus un palīglīdzekļus. Andris Pavītols uzskata, ka jāpanāk, lai projektos automātiski netiktu likti mezgli un risinājumi no būvmateriālu ražotāju un izplatītāju katalogiem. Sekcijas dalībnieki diskutēja par dažādām problēmām, piemēram, par projektēšanas līgumiem, projektēšanas pakalpojumu iepirkumu, par gatavu projektu pieņemšanu, par projektu ekspertīzēm, laika grafikiem, būvkonstrukciju projektēšanu, būvuzraudzību, par projektu galvenajiem inženieriem, paaudžu maiņu, par reālu iespēju tikko augstskolu absolvējušam jaunietim dibināt uzņēmumu un bez pieredzes projektēt sarežģītas konstrukcijas. Sekcijas dalībnieki vienojās, ka turpmāk sanāksmes notiks reizi mēnesī. Katrs sagatavos priekšlikumus par projekta sastāvu un detalizācijas robežu. Būvprojektēšanas sekcijas vadītājs Jānis Prauliņš, tālr ; 18 Latvijas Būvinženieru savienība 19

13 Sekcijas Pakalpojumu eksports uz Zviedriju 27. oktobrī LIAA rīkotā semināra Pakalpojumu eksports uz Zviedriju mērķis bija informēt Latvijas uzņēmējus par pakalpojumu sniegšanas iespējām Zviedrijas tirgū. Apvienojas Inženierbūvju un Transportbūvju sekcijas 24. novembrī Inženierbūvju un Transportbūvju sekcijas apvienojās vienā un nolēma, ka līdz nākamās LBS valdes vēlēšanām martā sekcijas darbu koordinēs abu sekciju līdzšinējie vadītāji, valdes locekļi Aivars Brambis un Anatolijs Gulbis. Turpmāk to sauks par Inženierbūvju sekciju. Sanāksmes dalībnieki pārsprieda aktualitātes: ģeotehnisko izpēti, topogrāfiju, tehniskās specifikācijas, plašāku FIDIC izmantošanu, būvprojektus, pasūtītāju izglītošanu, konkursus, zemāko cenu tajos, kvalifikācijas vērtēšanu. Lai gan sekcijas dalībnieki līdz šim izstrādājuši priekšlikumus gan Būv- niecības, gan Iepirkumu likumam, sevišķu panākumu nav bijis. Ministrijās LBS bieži palikusi neuzklausīta. Tālis Straume ieteica izstrādāt valsts institūcijām adresētu rezolūciju ar precīziem priekšlikumiem, kas ir principiāli svarīgi nozarei. To apstiprinātu LBS kongress. Par rezolūciju un priekšlikumiem pēc tam regulāri jāatgādina gan ministriem, gan attiecīgo ministriju ierēdņiem. Inženierbūvju sekcijas vadītāji: Anatolijs Gulbis, tālr , Aivars Brambis, tālr , LIAA pārstāvniecības Zviedrijā vadītāja Austra Krēsliņa pastāstīja, ka ar celtniecības pakalpojumiem saistītais imports Zviedrijas tirgū veido 2,4% no kopējā importa jeb aptuveni 820 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, uzsākto būvniecības projektu apjoms ir palielinājies. Sīkāk pa reģioniem neliels kritums vērojams Stokholmā, savukārt liela celtniecības aktivitāte ir Kristianstadā un Jamtlandē. Lai veiksmīgi darbotos Zviedrijā, jārēķinās ar vietējā biznesa kultūras specifiku. Svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā: attieksme jānopelna uzticība ar patiesu interesi un ieklausīšanos, ar kvalitāti; laiks zviedri visu plāno tālu uz priekšu un ir ļoti punktuāli; organizāciju struktūra deleģēta atbildība, lēmumu pieņemšana parasti aizņem ilgu laiku; tiešums kad ir iegūta uzticība, daudzus jautājumus var atrisināt sarunu ceļā; līgumi īsi, ar atsaucēm uz likuma pantiem vai standarta līgumiem, gari, pašu rakstīti līgumi drīzāk šķiet aizdomīgi nekā nopietni; sarunu temati hobiji, ģimene, sports (bet ne politika, reliģija un nauda); apģērbs vienkāršs, bet korekts. Ir vairāki veidi, kā meklēt potenciālos biznesa kontaktus. Viens no iedarbīgākajiem veidiem ir individuālas vizītes konkrēts piedāvājums, potenciālo sadarbības partneru uzrunāšana, noorganizēta vizīte. Otrs potenciāli iedarbīgs veids ir izmantot kontaktbiržu, kur uzņēmumu grupa var pēc sev vēlamajiem kritērijiem meklēt un noorganizēt konkrētas tikšanās ar potenciāliem sadarbības partneriem. Tāpat ir iespēja piedalīties izstādēs, kur klātienē var reklamēt savu pakalpojumu un tikties ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Austra Krēsliņa minēja iespēju sadarbībā ar LIAA organizēt Latvijas uzņēmēju stendu kādā no gaidāmajām celtniecības izstādēm. Viena no tādām norisināsies gada aprīlī. Vairāk par izstādi Nordbygg: www. nordbygg.se. Informācija par Zviedrijas publiskajiem iepirkumiem: www. opic.com (valsts iepirkumi), (publiskie un privātie iepirkumi, celtniecības iepirkumi tikai maksas datubāzē), (bruņoto spēku tenderi). Ar noderīgu un praktisku informāciju dalījās Kristīne Bodniece. Viņa kopā ar vīru Zviedrijā nodibinājusi un veiksmīgi vada nelielu būvniecības kompāniju. Darbību Zviedrijā var uzsākt trīs veidos. Pirmais ir dibināt savu uzņēmumu, privātu akciju sabiedrību AB (līdzīgi kā pie mums SIA). Nepieciešams dibināšanas sapulces protokols un pamatkapitāls SEK ( ~ 5000 eiro), uzņēmums jāreģistrē Bolagsverket (e-pakalpojums ~ 1900 SEK), kā arī jāreģistrējas Skatteverket (nodokļu inspekcija, PVN, VAT numurs, F-skatt, darba devēja reģistrācija). Otra iespēja ir pirkt jau gatavu uzņēmumu lagerbolag. Pozitīvais šajā veidā ir tas, ka darbību var uzsākt 20 Latvijas Būvinženieru savienība 21

14 Sekcijas Brīvais mikrofons nekavējoties. Pirms uzņēmuma iegādes noteikti jāpārbauda tā darbības vēsture. Jānomaina uzņēmuma nosaukums. Kristīne pastāstīja, ka jau reģistrēta uzņēmuma iegāde saistīta ar lielākiem izdevumiem. Trešais veids reģistrēt filiāli. Jāpiebilst, ka šajā gadījumā filiāle nav juridiska persona. Tai jāieceļ izpilddirektors, jāreģistrē uzņēmumu reģistrā (2000 SEK). Mātesuzņēmums jāreģistrē nodokļu inspekcijā (F-skatt). Pirms būvniecības uzsākšanas, līdzīgi kā pie mums, jāsaņem būvatļauja no konkrētās pašvaldības, kuras teritorijā notiks būvdarbi. Būvju garantijas laiks ir gadi. Pirmajos divos gados jāveic visi garantijas darbi (šajos divos gados uzņēmējam jāpierāda, ka viņš nav kļūdījies). Nākamos astoņus gadus var pieteikt pretenzijas un pieprasīt veikt garantijas darbus tikai tad, ja pretenzijas ir pierādītas un pamatotas. Veicot būvdarbus, jāievēro Zviedrijā spēkā esošie būvnormatīvi. Būvnormatīvu datubāze: Īsā prezentācijā par savu redzējumu un sadarbības iespējām ar Latvijas uzņēmējiem dalījās zviedrs Hanss Fransons no uzņēmuma Jarntorget Bygg AB. Uzņēmums veic dzīvojamo ēku celtniecību un dzīvojamās platības tālāku realizāciju. Kā svarīgāko aspektu Hanss minēja uzņēmēju attieksmi pret saviem darbiniekiem. No sadarbības partneriem tiek prasīts, lai viņi saviem darbiniekiem nodrošinātu tādas pašas algas un sociālās garantijas kā vietējiem strādniekiem. Tika minēti arī vairāki negatīvi piemēri, kad viņiem kā ģenerāluzņēmējam nācies samaksāt savu apakšuzņēmēju vie- tā darbiniekiem par padarīto. Lai gan tas nav viņu pienākums, tā rīkoties viņiem liek augstā sociālā atbildība. Protams, pēc šādiem gadījumiem sadarbība tiek pārtraukta. Meklējot sadarbības partnerus Latvijā, viņi vērtē uzņēmuma apgrozījumu, sociālo atbildību, likviditāti, kā arī reputāciju. Zviedru uzņēmējam ir pieredze sadarbībā ar vidējiem un lieliem vietējiem uzņēmumiem. Hanss Fransons minēja, ka uzņēmumam, kas mēģina atrast sev sadarbības partnerus Zviedrijā, tas nedrīkst būt «pēdējais salmiņš». Daudz lielākas iespējas veiksmīgai sadarbībai ir sekmīgi strādājošiem uzņēmumiem, kas sevi jau pierādījuši pašmāju tirgū. Uģis Grīnbergs no UPB holdinga minēja svarīgākos aspektus, kas jāņem vērā, lai sekmīgi strādātu Zviedrijas tirgū. Neapšaubāmi, viens no svarīgākajiem aspektiem ir veiksmīga sadarbības veidošana ar vietējām strādnieku arodbiedrībām. Byggnads ir lielākā būvniecības arodbiedrība Zviedrijā (ap 30 nodaļu). Gan Zviedrijas, gan ārzemju būvuzņēmējiem obligāti jāslēdz arodbiedrības kolektīvais līgums. Kad līgums ir noslēgts, par katru projektu ir jāinformē Byggnads, nosūtot pieteikumu. Byggnads reglamentē atalgojumu, darba laiku, darba drošību, apdrošināšanu un sadzīves apstākļus. Uzsākot projektu, jāvienojas par stundas likmi, kas patlaban ir aptuveni 165 SEK. Iespējams vienoties arī par gabaldarba apmaksu, bet šo praksi uzņēmuma pārstāvis neiesaka, jo tā ir ļoti sarežģīta. Vienu reizi divos mēnešos jāiesniedz elektronisks pārskats par katru projektu. Tajā jānorāda katra cilvēka nostrādātās stundas un saņemtā alga. Zviedrijā plaši tiek izmantoti standarta līgumi un to formas. Piemēram, ABT 06 General Conditions of Contract, for design and construct contractors for building, civil engineering and installation works; ABT-U 07 General Conditions of Sub-Contract for design and construct; ABK General rules of agreement for architectural and engineering consulting services. Uģis Grīnbergs pastāstīja par priekšrocībām un trūkumiem, atverot sava uzņēmuma pārstāvniecību Zviedrijā. Pastāvīgās pārstāvniecības jēdzienu reglamentē Latvijas un Zviedrijas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Ja būvlaukuma montāžas ilgums nepārsniedz 183 dienas (ieskaitot pārtraukumus), uzņēmuma IIN un UIN jāmaksā Latvijā. Šajā situācijā Zviedrijā nav nodokļu atbildības. Ja būvlaukuma montāžas ilgums pārsniedz 183 dienas, UIN 26,3% apmērā no montāžas peļņas jāmaksā Zviedrijā, arī par montāžas darbiniekiem ir jāmaksā IIN Zviedrijā. Projektiem, kas turpinās ilgāk par 183 dienām, iespējams, izdevīgāk ir atvērt Zviedrijas uzņēmumu/pārstāvniecību, bet jārēķinās ar tās uzturēšanas izmaksām, tāpēc tas varētu būt izdevīgi tikai lielu apjomu gadījumā. Vairāk par šo semināru un citām LIAA aktivitātēm var uzzināt Kaspars Kurtišs, LBS Starptautisko sakaru sekcija Visa atbildība celtniekiem Visvaldis Magone, SIA LBS Konsultants tehniskais direktors Speciālistu kompetence ir jānosaka, bet to nedrīkst darīt formāli. Jābūt sistēmai. Mani uztrauc atsevišķu kolēģu formālās ekspertīzes un zemo cenu eksperti, kas degradē būvinženiera vārdu. Nedrīkst jaukt celtniecību kopā ar politiku. Kas var sanākt no likuma, ja to taisa politiķis, nevis celtnieks? Konkursi jau kļuvuši par kaut ko ārkārtēju. Piemēram, būvuzraudzībā konkursos ar vienādiem noteikumiem startē gan juridiskas, gan fiziskas personas, lai gan nodokļi un izmaksas katram ir citi. Ja būvuzraugs nedempingo un maksā visus nodokļus, no 18 konkursiem, kuros esmu piedalījies, labi ja vienā uzvarēju. Jānis Auziņš, projektu vadītājs Žēl, ka radies tik daudz asociāciju un biedrību, kas dažkārt kļūst gluži vai par pensionāru atpūtas namiem. Ja vienā nozarē ir tik daudz nevalstisko organizāciju un katrai ir savas prasības, loģiski, ka valsts līmenī neko nav iespējams panākt. Inženieriem būtu jāapvienojas zem viena jumta, jābūt vienotai sertificēšanas institūcijai. Varētu būt viena liela organizācija, teiksim, LBS, un pārējās pakārtotas tai, nevis desmitiem valžu un priekšnieku. 22 Latvijas Būvinženieru savienība 23

15 Personība Aizrādījumi rada cīnītāju Laimonis Kops nav pierunājams fotografēties. Esot jārāda nevis portreti, bet darbi. Un viņa darbi ir konkrēti projekti, reālas būves. Taču viņam allaž paticis rakstīt, par ko liecina vairāk nekā simt publikācijas žurnālos, konferenču un simpoziju materiāli un četras grāmatas par būvniecību. Grāmatā Melu virpulī viņš aprakstījis savu dzīvi. Kas ietekmējis Laimoņa Kopa izvēles, kas veidojis viņa uzskatus un profesionalitāti? To jautāju Laimonim pašam. Amatnieks kopš dzimšanas Jau kopš dzimšanas daba bija noteikusi, ka man jākļūst par amatnieku. Kopš sevi atminos, nazis un āmurs allaž bijuši mani sabiedrotie. Jau bērnībā manas rokas bija tulznās, vēlāk pievienojās fiziskais rūdījums un gribēšana darboties lauku sētā. Atceros, uztaisīju 21 strazdu būri, ko sakāru visās iespējamās vietās, un ar nepacietību gaidīju putnu atgriešanos. Kūts griestos starp pārseguma sijām iebūvēju ligzdošanas vietas kādiem desmit baložu pāriem. Mūsu mājas atradās Kurzemes katla teritorijā, kara laikā zemnieku saimniecība tika izpostīta, pēckara periodā centāmies to atjaunot. Cūku kūts iekšpuse bija izdemolēta, kara laikā tur tika novietoti zirgi. Man tolaik bija gadu, un es darbodamies daudz ko apguvu. Vajadzēja uztaisīt ap desmit siļu cūku ēdināšanai. Katrai silei galos izveidoju gropes, ko aizdrīvēju ar pakulām. Tas jau bija sarežģītāk nekā sanaglot strazdu būrīšus. Zirgi ar pakaviem bija sabojājuši cementa grīdu, to vajadzēja aizlāpīt. Pats sagatavoju cementa un grants maisījumu. Cementu ņēmu tik daudz, lai grants daudzums nenomāktu cementa pelēko nokrāsu. Kad maisījums bija gatavs, piebēru dzēsto kaļķi pusi no cementa daudzuma. Kad ģimeni deportēja uz Sibīriju, kūtī sāka saimniekot cūkkope Krone, kas vēlāk kļuva par darba varoni un saņēma Sarkano Zvaigzni. Uzskatu, ka viņas panākumi tika kaldināti arī ar manām rokām. Es veicu saimniecībā nepieciešamos darbus. Man nebija mērķa kļūt par būvnieku vai par būvinženieri, vēl jo mazāk par būvju pētnieku, taču es nevarēju iespaidot savu dzīvi. Politiskie notikumi mani ierāva straumē un nesa pa manis neizvēlētu gultni. Tajā laikā tiku malts un burzīts, taču nespēju iespaidot ne politiskos notikumus, ne arī straumes virzienu. Konservatorija pret monolītā dzelzsbetona aprēķiniem Nesenā pagātnē kāds ievērojams mūziķis atzinās, ka savu instrumentu viņš iemīlējis tikai tad, kad to apguvis pilnībā un saņēmis publikas atzinību. Tā varētu teikt par visu, arī par būvniecību. Jaunam speciālistam jānonāk pie secinājuma, ka augstskolā iegūtās zināšanas dod tikai starta iespējas. Un tas jāapjauš ar savu smadzeņu, ar kolēģu, darbabiedru, arī konkurentu palīdzību. Pēc augstskolas pirmajā darbavietā Sverdlovskā katra mana izstrādātā zīmējuma lapu rūpīgi pārbaudīja grupas vadītājs, nodaļas vadītājs, galvenais konstruktors. Tā nebija formalitāte, jo projektēšanu veicām arī pēc ārvalstu līgumiem. Nepārtrauktie aizrādījumi aizskāra manu patmīlību, bet tieši tas mani padarīja par cīnītāju. Lai papildinātu zināšanas būvmehānikā, pametu mācības konservatorijā, ko apmeklēju vakaros, un, saņēmis atļauju, turpmāk kā brīvklausītājs apmeklēju lekcijas Urālu Politehniskajā institūtā. Tās bija mūža vērtīgākās mācības. Pēc daudzajiem pārmetumiem darbā it kā klapes nokrita no acīm. Sapratu un izvērtēju savu zināšanu nepilnības. Nonācu pie atziņas, ka nepieciešams papildināt zināšanas, radās pārliecība, 24 Latvijas Būvinženieru savienība 25

16 Personība ka tas palīdzēs nostāties līdzās pieredzējušiem inženieriem. Vērtīgākais, ko tolaik iemācījos, bija rāmju un nepārtraukto siju aplēses, ko veicu pēc mezglu līdzsvarošanas metodes. Iemācījos aprēķināt nepārtraukto laidumu konstrukcijas neatkarīgi no laidumu un šķērsgriezumu daudzveidības, mezglos sasieto elementu skaita. Tolaik plaši tika izmantotas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Minētā metode noderēja arī monolītā dzelzsbetona aprēķinam. Pēc priekšnieka ieteikuma izstrādāju aprēķinu metodes pamatprincipus, ko vadība pēc tam pielika pie sienas. Tas man, jaunam speciālistam, deva iedvesmu darboties. Tas bija sākums. Iespējams, šāda pašizpausme pamudināja mani sākt rakstīt. Pirms vienu uzrakstīt, vajag desmit izlasīt Lai uzrakstītu vienu publikāciju, jāizlasa vismaz desmit citu rakstu. Lai uzrakstītu kādu tehnisku grāmatu, jāizlasa daudzas citu autoru grāmatas un zinātniskie raksti. Rakstu daudzveidība ļauj paskatīties uz savu specialitāti caur zinātnisku prizmu, ar plašāku, zinātniski pamatotu būvniecības izpratni. Tā nonācu līdz darbam ar studentiem. Jau 19 gadu esmu pasniedzējs dažādās specialitātēs (septiņus gadus lasīju lekcijas par celtniecības materiāliem Ļeņingradas Dzelzceļa institūta Rīgas filiālē un 12 gadu strādāju par pasniedzēju Rīgas Politehniskā institūta Būvkonstrukciju un Silikātu tehnoloģijas katedrās). Mana specialitāte ir autoceļi un tilti, bet visu laiku esmu darbojoties civilbūvniecībā. Augstskolā iegūtā padziļinātā izpratne par hidroģeoloģiju, hidrauliskiem empīriski pierādītiem procesiem un dinamiku dažkārt ļāvusi atšķirīgi izprast dažus būvju destruktīvos procesus. Reālajā būvniecībā, būvju projektēšanā un zinātniski pētnieciskajā betona un dzelzsbetona laboratorijā nostrādātie gadi palīdzēja satuvināt teoriju ar praksi. Būvinženieris, kas sēž tikai pie rasējamā dēļa, kļūst par zinošu, bet no reālās būvniecības attālinātu formālistu, savukārt praktiķi mēdz uzvērt: «Nav vajadzīgas teorētiskās zināšanas, jo būvniecībā tā nedara.» Projektētāji bez reālās prakses būvniecībā dažkārt ir pārliecināti, ka praksē ir iespējams 32 milimetru stiegras izlocīt kā diegu ar tamborējamo adatu vai ko tamlīdzīgu. Vitruvija mācība par nemitīgu praksi Pirmajā gadu simtā pirms mūsu ēras dzīvoja ievērojamais tā laika būvnieks arhitekts Vitruvijs. Viņš sastādīja enciklopēdisku traktātu Desmit grāmatas par arhitektūru, kas vairākus gadsimtus kalpoja par ceļvedi būvmākslā. Vitruvijs uzsvēra, ka būvnieku māka ir teorijas un prakses apzināts kopums. Vitruvijs apgalvoja, ka prakses iemaņas bez zinātniska pamatojuma nevar saņemt atzinību, bet, balstoties tikai uz teorētiskiem traktātiem, iegūstam vien profesijas ēnu... Vai daudzi no mums ir apguvuši šīs abas jomas, kas ir tik atšķirīgas, taču ved pie vienota mērķa? Ja nav zināšanu ne vienā, ne otrā jomā, ir tikai izglītības apliecinājums, ja arī tā nav izvēlētajā nozarē, tad izveidojas tāds speciālists kā ekspremjers reformators Māris Gailis, kurš izteicās, ka ir gatavs vadīt jebkuru ministriju... Galvaspilsēta tiek piesātināta ar būvēm, kas arhitektoniski ir tai svešas, tostarp izslavētā Gaismas pils. Ja ieinteresētie birokrāti nevar sabiedrību citādi pārliecināt, tiek piesaukti ārzemju speciālistu atzinumi. Un ne jau bez samaksas. Cik izmaksāja Brīvības pieminekļa renovācijai pieaicinātie itāļu un angļu konsultanti? Atjaunošanas darbā viņu ieteikumi nav manīti. Atmodas sākumā mani uzaicināja dot savu novērtējumu par pieminekļa stāvokli, ko arī izdarīju bez atlīdzības. Labdarība bija arī mana palīdzība atjaunotai Latvijas armijai, kad veicu Ādažu poligona garāžu kompleksa un bloķētās vairākstāvu administratīvās ēkas tehnisko izpēti. Taču ne bez «Pentagona» ziņas tika pieaicināts cits speciālists, kurš, izmantojot manus materiālus, noslēdza līgumu un saņēma lielu atlīdzību. Par to ziņoju tā laika «Pentagona» saimniekam ministram Tālavam Jundzim. Taču bez rezultātiem. Sākās laiks, kad Latvijas ceļa iedibinātās valsts institūcijas ļāva vaļu korupcijai un visaptveroši valsts mērogā parādījās «likumīgie» zagļi. Tādi piemēri lika man ar citu skatu paraudzīties uz okupācijas apstākļos izaudzināto un pie varas nonākušo eliti. Dažkārt plašsaziņas līdzekļos ārzemnieku ieteikumi tiek pasniegti kā vienīgie iespējamie risinājumi, lai gan bieži atklājas viņu nekompetence. Ārzemniekiem ir sveša mūsu mentalitāte, viņi dzīvo atšķirīgā ģeogrāfiskajā zonā un ar citām materiālajām iespējām, bet sniedz mums ieteikumus, ko centīgi pieņemam. Skumji! Tāpat zemē tiek ieraktas ievērojamas materiālās vērtības, lai slēptu «atbirumu». Nav iespējams noteikt, dažkārt pat aptuveni, cik lielas summas tiek noraktas, cik tiek atņemts valsts budžetam vai privātai kabatai. Jautājums ir cits: kur paliek nerakstītais inženiera morāles kodekss? Mārīte Šperberga Autores foto 26 Latvijas Būvinženieru savienība 27

17 Objekts Cietokšņa infrastruktūra Projekts Daugavpils cietokšņa infrastruktūras ielu kompleksais labiekārtojums un inženiertīklu renovācija sākās gada martā. Tā kopējais finansējums ir lati. No tiem Kohēzijas fonda finansējums 85%, valsts budžeta dotācija 4,5%, Daugavpils pilsētas domes finansējums 10,5%. Daugavpils cietoksnī būvdarbus veic CBF SIA Binders, projektēšanu un autoruzraudzību SIA Firma L4, būvuzraudzību SIA INRI. Svarīgākā ir cietokšņa inženiertehnisko sistēmu (siltumapgāde, ūdensapgāde, kanalizācija, teritorijas apgaismojums, lietus ūdens kanalizācija) un ielu kompleksā rekonstrukcija un labiekārtošana. Maģistrālo inženiertīklu un ielu kompleksais labiekārtojums tiks veikts detālplānojumā noteiktajām pilsētas nozīmes ielām: Aleksandra (Ordeņa), Hekeļa (Popova), Mihaila (Aviācijas) un Imperatora (Možaiska) ielai, tā nodrošinot visu apkārt izvietoto kvartālu pro- jektējamo un perspektīvo pieslēgumu. Ielu kompleksā rekonstrukcija notiek šādām pilsētas nozīmes ielām: 2. oficieru (Ģen. Jegošina), 1. oficieru (Ģen. Lagodjuka), Komandanta (Oficieru), Konstantīna (Lidotāju) un Hospitāļa (Ģen. Činnova) ielai, no Nikolaja (Dvinskas) ielas līdz iebrauktuvei Daugavpils pilsētas un reģionālās policijas pārvaldes (DPRPP) Kinoloģijas centra teritorijā. Ielu izbūves darbi ietver ietvju, brauktuvju, veloceliņa, automobiļu stāvvietu, autobusu pieturvietu izbūvi; ceļa zīmju, ceļa zīmju metāla balstu, virziena rādītāju balstu, velosipēdu turētāju uzstādīšanu; teritorijas apzaļumošanu, dekoratīvo krūmu, liepu iestādīšanu; soliņu, atkritumu urnu izvietošanu. Inženiertīklu izbūve ietver ūdens apgādes tīklu, sadzīves kanalizācijas tīklu, kanalizācijas spiedvada, lietus ūdens kanalizācijas tīklu, lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtu, siltumapgādes tīklu izbūvi, čuguna lūku uzstādīšanu, elektrības kabeļu ieguldīšanu, apgaismojuma balstu uzstādīšanu. Mārītes Šperbergas foto 28 Latvijas Būvinženieru savienība 29

18 Objekts Autotransporta mezgls Projekts Daugavpils autotransporta mezgls (Vidzemes, Piekrastes, Andreja Pumpura, Višķu iela) sākās gada martā. Tika ieplānots finansējums gandrīz 24 miljoni latu, no tiem 85% Kohēzijas fonda finansējums, 4,5% valsts budžeta dotācija, 10,5% Daugavpils pilsētas domes finansējums. stratēģisks objekts, kas savieno vairākus pilsētas mikrorajonus: Ķīmiķu mikrorajonu, Jaunbūvi, Stropus. Objektā tika ietaupīti 6,5 miljoni latu, un pašvaldībai izdevās pārliecināt valdību šos līdzekļus atstāt pilsētai gada 27. septembrī starp Satiksmes ministriju un Daugavpils pilsētas domi tika parakstīti grozījumi vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu. Parakstītie grozījumi paredz, ka projekta Daugavpils autotransporta mezgls (Vidzemes, Piekrastes, Andreja Pumpura, Višķu iela) ietvaros vēl papildus tiks rekonstruētas šādas ielas: Ventas iela un Vidzemes iela (posmā no Ventas līdz Skostu ielai), Višķu iela (posmā no Kauņas līdz Mendeļejeva ielai) un Slāvu iela (posmā no Višķu līdz Kauņas ielas), gājēju tunelis zem dzelzceļa pārvada Vidzemes ielā un Vidzemes iela abpus dzelzceļa pārvadam. Mārītes Šperbergas foto Daugavpils autotransporta mezglu būvēja pilnsabiedrība SIA Binders, SIA TVA Construction un SIA M.A. TAKA, projektēja un autoruzraudzību veica SIA Ceļuprojekts, būvuzraudzība SIA Geo Consultants. Daugavpils autotransporta mezgla būvniecības ietvaros tika izbūvēta 1080 metrus gara jauna iela Latgales iela, kas stiepjas no Vidzemes līdz Višķu ielai, Piekrastes iela no Vidzemes līdz Arendoles ielai, 75,9 metrus garš Piekrastes ielas pārvads pār jauno Latgales ielu, 52,7 metrus un 54,4 metrus gari dzelzceļa pārvadu tuneļi zem dzelzceļa Daugavpils Rēzekne sliežu ceļiem, divi rotācijas apļi jauni ielu pieslēgumi Vidzemes un Višķu ielām, 64,05 metrus garš gājēju tiltiņš, autotransporta mezgla apgaismojumam uzstādīti 90 apgaismojuma stabi, 4880,4 metrus gari lietus ūdens atvades tīkli, 814,7 metru garumā atjaunotas siltumtrases, 6256 metru garumā veikts dzelzceļa kapitālremonts. Daugavpils ceļu pārvadu būvēja divus gadus. Grūtības sagādāja lielie darbu apjomi un divas sniegotās ziemas, kurās darbi netika apstādināti. Būvniekiem vajadzēja strādāt īpašos apstākļos, jo dzelzceļa transporta satiksmi nedrīkstēja pārtraukt. Problēmas radīja arī vecie māju pamati. Tomēr gan projektētājiem un celtniekiem, gan pašvaldības speciālistiem ir gandarījums par paveikto, jo nu Daugavpilī ir kvalitatīvs un pilsētai ļoti nepieciešams 30 Latvijas Būvinženieru savienība 31

19 Objekts Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnis ir unikāla 19. gadsimta fortifikācijas būve, vienīgais tāda veida komplekss Rietumeiropā. Vēsturiski līdz pat 20. gadsimtam Daugavpils cietoksnim bija stratēģiska nozīme Daugavpils attīstībā. Arī patlaban tiek gādāts, lai tas kļūtu par multifunkcionālu objektu. Daugavpils pilsētas attīstības programmā gadam kā galvenie izaugsmes resursi minēti Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnis un slavenā gleznotāja Marka Rotko mākslinieciskais mantojums. Daugavpils Rotko mākslas centra (DRMC) kā Latvijas mērogā unikāla starpsezonas produkta izveide Daugavpils cietokšņa Arsenāla ēkā Mihaila ielā 3 ir mēģinājums radīt līdz šim nebijušu tūrisma produktu Latgales reģionā un Latvijas tūrisma tirgū kopumā. Marks Rotko ir visā pasaulē slavens mākslinieks, kurš gadā dzimis Daugavpilī un vēlākajos gados dzīvojis un strādājis Ņujorkā (ASV), pārstāv abstraktā ekspresionisma novirzienu mākslā. Viņa oriģināldarbi atrodas lielākajos muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē. Diemžēl Rotko dzimšanas vietā Daugavpilī nav neviena mākslinieka oriģināldarba. Daugavpils Rotko mākslas centra izveide un darbība balstās uz veiksmīgu sadarbību ar pasaulslavenā mākslinieka bērniem Keitu un Kristoferu Rotko un viņu lēmumu deponēt mākslinieka oriģināldarbus jaunveidojamajā mākslas centrā. Arsenāla ēkas platība ir 3849 kvadrātmetri. Lai rekonstruētu ēku, tika izstrādāti un apstiprināti trīs dažādi Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti. Radošo industriju attīstība Latvijas Lietuvas pārrobežu reģionā ir Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programma gadam. Projekta kopējās izmaksas eiro, ko veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums eiro un Daugavpils pilsētas domes līdzfinansējums eiro. Projekta Artilērijas Arsenāla ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko mākslas centra izveidei ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi aktivitāte Sociālekonomiski nozīmīgu kultūras mantojuma objektu atjaunošana. Projekta kopējās izmaksas ,43 latus veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ( lati), valsts budžeta dotācija (42 857,14 lati) un Daugavpils domes līdzfinansējums ( ,29 lati). Trešais šai ēkai līdzekļus piesaistošais projekts ir Daugavpils Rotko mākslas centra ēkas rekonstrukcija un piegulošās teritorijas labiekārtošana, kas tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi aktivitātē Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai. Projekta kopējās izmaksas latu. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir lati, valsts budžeta dotācija lati, Daugavpils pilsētas domes līdzfinansējums lati. Daugavpils Rotko mākslas centru plānots atvērt gada sākumā. Būvprojekta autors SIA Arhitektūrinženieru kompānija Arhis; autoruzraudzība SIA Arhitektūrinženieru kompānija Arhis, arhitekte Ilze Ratniece; būvuzraugs SIA Nekustamā īpašuma aģentūra Metrs, Nadežda Giptere. Projekta Radošo industriju attīstība Latvijas Lietuvas pārrobežu reģionā būvuzņēmējs SIA Gādība; atbildīgais būvdarbu vadītājs Aleksandrs Zelenkovs. Projektu Artilērijas Arsenāla ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko mākslas centra izveidei un Daugavpils Rotko mākslas centra ēkas rekonstrukcija un piegulošās teritorijas labiekārtošana būvuzņēmējs SIA Ditton Būve; atbildīgie būvdarbu vadītāji Nikolajs Gorbunovs un Vjačeslavs Prokopkins. Mārītes Šperbergas foto 32 Latvijas Būvinženieru savienība 33

20 Energoefektivitāte Ēku kompleksas energoefektīvas renovācijas projektēšanas uzdevuma izstrāde (vienkāršotās renovācijas būvprojektam) Nopietnāka pieeja projektēšanas uzdevuma definēšanai pilnveidotu būvprojektēšanu un aizstāvētu ēku kompleksas energoefektīvas renovācijas pasūtītāja intereses. Patlaban, ja būvprojektu ekspertīžu laikā norāda uz projektā pieļautajām kļūdām, projektētājs ar lielu gandarījumu atbild, ka eksperta prasītais projektā nav parādīts tāpēc, ka pasūtītājs to neesot norādījis projektēšanas uzdevumā. Par gala rezultātu netiek domāts. Patlaban ar vienkāršotu renovāciju saprotam, ka: nav vajadzīgs plānošanas un arhitektūras uzdevums; nav vajadzīgi tehniskie un īpašie tehniskie noteikumi 20 gb. robežās; nav vajadzīga būvatļauja. Bet tas nenozīmē, ka nevajag projektu. Mūsu būvstrādnieki, vismaz lielākā daļa, nav pienācīgi sagatavoti būvmeistari amatnieki vārda visprofesionālākajā nozīmē. Kā var renovēt ēku bez projekta, kad būveksperts un energoauditors norāda ārējo norobežojošo siltinājuma biezumu, piemēram, četros variantos: cokolam, karnīzei, gala fasādēm, fasādes vidusdaļai, kā arī ierīkot vēdināmus jumtus, rekonstruēt apkures sistēmu, rekonstruēt un sakārtot ventilācijas un vēdināšanas sistēmu vai izbūvēt rekuperācijas sistēmu? Ja nebūs projekta, nebūs ievēroti būvfizikas likumi, nebūs iespējams līdz santīmam aprēķināt būvniecības izmaksas, kas dzīvokļu īpašniekiem būs jāatmaksā. Bet, ja būs projekts, nebūs grūti atmaksāt no 50 līdz 70% ietaupītās naudiņas tikai par apkuri vien. Kā bez projekta varēs izturēt piecu gadu monitoringu par, teiksim, 60 kwh/m 2 gadā? Tāda attieksme renovēt ēku bez projekta ir bezatbildīga un robežojas ar kriminālu! Tātad, lai būtu projekts, jāizstrādā projektēšanas uzdevums. Citēju izvilkumu no Vispārīgajiem būvnoteikumiem: «3.6. Projektēšanas uzdevums 54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma un būvprojekta neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs. 55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves: galvenās funkcijas un parametrus, teritorijas plānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija.» Vai ar to ir pietiekami, lai pasūtītājs ar projektētāju noslēgtu projektēšanas līgumu? Vai pēc šāda projektēšanas uzdevuma projektētājs saprastu, kāds mērķis viņam jāsasniedz? Projektēšanas uzdevums domāts jaunbūvju projektiem vien kā obligātais satura rādītājs. Tātad Vispārīgajos būvnoteikumos ir prasīta projektēšanas uzdevuma izstrāde kā būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, bet nav definētas konkrētas prasības tā saturam, tostarp vienkāršotās kompleksās ēku energoefektīvas renovācijas būvprojektam. Paraudzīsimies interneta meklētājā. Ko tik mēs tur neatradīsim! Projektēšanas uzdevums tehniskās specifikācijas? Tur parasti norādīts vien projekta sastāvs vai arī projekta daļu un sadaļu uzskaitījums ar norādēm iekļaut vai neiekļaut to vai citu daļu vai sadaļu. Citiem vārdiem sastopamies ar formālu un tukšu frāžainību. Nevienā būvnormatīvā un pat Vikipēdijā vēl nav tāda raksta Tehniskās specifikācijas! Savukārt Vispārīgie būvnoteikumi gan prasa pēc katras projekta daļas un sadaļas izstrādāt būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas, lai tāmētājs pasūtītāja uzdevumā varētu sastādīt pēc iespējas precīzāku kontroltāmi un būvnieks varētu piedāvāt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu būvdarbu izmaksu tāmi atbilstoši iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkumam un būvdarbu apjomu sarakstam. Jā! Ir nācies praksē sastapties ar būvprojektiem, kuri izstrādāti bez projektēšanas uzdevuma. Tā rezultātā ēka jau pēc piecu gadu ekspluatācijas ir jāgatavo nopietnai renovācijai projektā neparedzētie tehniskie risinājumi būvniecības gaitā pārvēršas gan par segtiem, gan atklātiem nopietniem būvdarbu defektiem un/vai tikpat nopietniem būvdarbu tehnoloģiskajiem pārkāpumiem. Ēku kompleksas energoefektīvas renovācijas projektēšanas uzdevuma saturam jābūt tādam, lai, izstrādājot būvprojektu un izpildot tajā paredzētos būvdarbus, nodrošinātu ēkas energoaudita (ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, kas tiek veikta, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas) pārskatā paredzēto siltumenerģijas ietaupījuma sasniegšanu. Skaidrs, ka projektēšanas uzdevumā kā saistoši jānosaka ēkas energoaudita pārskata un tehniskās apsekošanas atzinuma kopīgie secinājumi. Projektēšanas uzdevumā kā prasību iekļaujot energoaudita pārskata un tehniskās apsekošanas atzinuma kopīgos secinājumus, tiek panākts, ka renovācijas projektējamo būvizstrādājumu fizikālās īpašības un izmaksas nav pretrunā ar energoaudita pārskatā iegūtajiem secinājumiem par renovācijas rezultātā iegūstamajiem ietaupījumiem un renovācijas izmaksu prognozēm. 34 Latvijas Būvinženieru savienība 35

21 Energoefektivitāte Iesaku lietot ēku renovācijā vienotu projektēšanas uzdevuma formu, atbilstošu Vispārīgo būvnoteikumu 89. punktā noteiktajam būvprojekta strukturālajam sastāvam, un piepildīt to ar pasūtītāja objektīvajām prasībām atbilstošu saturu. Vispārīgajā gadījumā tehniskais projekts sastāv no astoņām daļām un atbilstošajām sadaļām: 1. VD. Vispārīgā daļa 2. AR. Arhitektūras daļa 2.1. TS. Teritorijas sadaļa 2.2. AR. Arhitektūras sadaļa 3. IRD. Inženierrisinājumu daļa 3.1. BK. Būvkonstrukciju sadaļa 3.2. ŪK. Ūdensvads un kanalizācija, iekšējais inženiertīkls 3.3. ŪKT. Ūdensvads un kanalizācija, inženiertīklu pievads 3.4. LKT. Lietus ūdens kanalizācija, inženiertīklu pievads 3.5. UŪ. Ugunsdzēsības ūdensvads, inženiertīklu pievads 3.6. AVK. Apkure, ventilācija un kondicionēšana 3.7. SA. Siltumapgāde 3.8. EL. Elektroapgāde, iekšējais inženiertīkls 3.9. ELT. Elektroapgāde, inženiertīklu pievads GAT. Gāzes apgāde, inženiertīklu pievads VS (atbilstošie tīklu nosaukumi). Iekšējais inženiertīkls VST. (atbilstošie tīklu nosaukumi). Inženiertīklu pievads VAP. Vides aizsardzības pasākumi 4. TD. Tehnoloģiskā daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem) 5. ED. Ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem projektiem): 5.1. IS. Iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums (specifikācijas) 5.2. BA. Būvdarbu apjomi 5.3. T. Izmaksu aprēķins (tāme) 6. DOP. Darba organizācijas projekts 7. UPP. Ugunsdrošības pasākumu pārskats 8. EE. Energoefektivitātes aprēķins Taču mūsu gadījumā tam varētu būt šādas daļas un sadaļas, kas atbilstu attiecināmajām izmaksām atbilstoši LR MK noteikumu prasībām, piemēram: ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa; tai skaitā atsevišķu dzīvokļu īpašumu robežās esošo ārsienu logu atjaunošana un nomaiņa; pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana; kāpņu telpas remonts, ja tiek veikti energoefektivitātes darbi kāpņu telpā, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām; siltumapgādes un karstā ūdens sadales sistēmas renovācija vai rekonstrukcija, izņemot siltumenerģijas un karstā ūdens ražošanas avotu uzstādīšanu, renovāciju vai rekonstrukciju; ventilācijas sistēmas izveide, renovācija vai rekonstrukcija; ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu funkcionāli nedalāmu elementu atjaunošana, kas paredzēta tehniskajā projektā vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijā, ja tā nodrošina energoefektivitātes pasākumu ilgtspēju vai pēc pasākuma īstenošanas tiek iegūts siltumenerģijas ietaupījums u. c. Šajā piemērā kā iespējamu parādu nosacītas ēkas projektēšanas uzdevuma vīziju, kuru iespējams pilnveidot. MĒRĶIS zema enerģijas patēriņa mājas (~60 kwh/m 2 gadā), un īpaši akcentēts visu ēku (ēkas) arhitektoniskais koptēls ĒKU KOMPLEKSAS ENERGOEFEKTĪVAS RENOVĀCIJAS PROJEKTĒŠANAS UZDEVUMS (Ar šo piemēru nosakāms gan projekta sastāvs, gan arī tā saturs.) 1. Vispārīgā daļa Tehniskās apsekošanas atzinums (TAA) Energoaudita pārskats (EAP) Inventarizācijas (kadastrālās uzmērīšanas) lieta Īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti 2. Arhitektūras daļa 2.1. Vispārīgo rādītāju lapa: situācijas plāns; daļas vai sadaļas rasējumu saraksts un to markas; izmantoto un pievienoto dokumentu saraksts; norādījumi (var būt apvienoti ar paskaidrojuma rakstu) un nestandarta apzīmējumi; būvprojekta daļas vai sadaļas vadītāja apliecinājums VBN 67. punktam; skaidrojuma raksts, tai skaitā aprakstīti energoefektivitātes nosacījumi arhitektūras daļai: siltuma zudumu samazinājums ar norobežojošām konstrukcijām un siltuma zudumu samazinājums ar gaisa apmaiņu Teritorijas sadaļa Būvprojekta plāna rasējuma lapa M 1:500 uz uzmērījuma plāna ar zemes gabala robežām Savietotais esošo inženiertīklu pievadu plāns M 1:500 uz uzmērījuma plāna (paskaidrojums: lai projekta plānā tiktu parādītas pievadu vietu piesaistes ēkā) Arhitektūras sadaļa Būves pagraba stāva, stāvu un jumta plāni ar telpu izmēriem un telpu grupu lietošanas veidu eksplikāciju, kuru pievieno konkrētā stāva plānam: siltināt ar mērķi samazināt ēkas siltuma zudumus caur norobežojošām konstrukcijām līdz 4 reizēm: cokolu 1 m dziļumā, pagraba grīdu, pagraba sienu, daļēji, līdz 60 cm «pārklājot» cokola siltinājumu, vēdināmu jumtu (ja divslīpju); mezgli; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas Ekas fasādes ar augstuma atzīmēm: fasādes apdare vēdināma fasāde, neplānot apmetumu; izvēlēties racionālāko pēc svara, montāžas 36 Latvijas Būvinženieru savienība 37

22 Energoefektivitāte tehnoloģijas, cenas aspekta no visu fasādes apdares plākšņu materiālu klāsta no Magnezit līdz Marmoroc; starppaneļu šuvju apstrāde, lai novērstu aukstuma tiltus un iegūtu vienmērīgu temperatūras sadalījumu; ārsienu siltināšana ar mērķi sasniegt μ=0,16 0,20 W/m 2 K, kur μ=ūdens tvaika pretestības faktors, kuru nosaka saskaņā ar standartu LVS EN vai saskaņā ar būvnormatīva LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika pielikuma 6. un 7. tabulu, kur noteiktas μ vērtības viendabīgiem būvmateriāliem un siltumizolācijas materiāliem; akmens un stikla vatei bez pārklājuma µ=1; logu, tai skaitā kāpņu telpu, nomaiņa uz plastmasas rāmja 7 kameru 2(3) stiklojuma pakešu logiem, līdz K=1,1 W/m 2 K; ārsienu siltināšana ar mērķi sasniegt siltuma caurlaidības koeficientu U=0,13 0,25 W/m 2 K, izvēloties lietderīgāko siltinājuma biezumu vidējiem dzīvokļiem un lietderīgāko siltinājuma biezumu gala, pirmā un pēdējā stāva dzīvokļiem; izvēloties lietderīgāko siltinājuma biezumu un struktūru paneļu šuvēm un paneļu padziļinājuma daļai; logu, kas robežojas ar lodžijām, nomaiņa uz plastmasas rāmja 6 kameru 2 stiklu pakešu logiem ar U=1,3 W/m 2 K un pārējo logu nomaiņa ar plastmasas rāmja 6 kameru 3 stiklu pakešu logiem ar U=0,85 W/m 2 K; lodžiju aizstiklošanu ar bīdāmajām vai esošām stiklojuma sistēmām ar rūpīgi izstrādātu lietus ūdens novadīšanas sistēmu (ir vienots aizstiklošanas projekts); mezgli; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas Raksturīgie griezumi, mezgli detalizēti: mezglos norādīt asis, augstuma atzīmes, M 1:10, M 1:20, M 1:50, būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas. 3. Inženierrisinājumu daļa 3.1. Vispārīgo rādītāju lapa 3.2. Būvkonstrukcijas: mezgli logu stiprinājumi siltinājuma zonā; atbilstoši tehniskās apsekošanas atzinumam ieteiktie konstruktīvie risinājumi; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas Karstā ūdens apgādes sistēma: karstā un aukstā ūdens patēriņa elektroniski nolasāmu skaitītāju ierīkošana dzīvokļos kontrolskaitītāju uzstādīšana; mezgli; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas Apkure: esošās viencaurules apkures sistēmas pārbūve par divcauruļu sistēmu ar apvedcauruli (šuntu) vai paralēlo cauruli; esošo stāvvadu nomaiņa pēc vajadzības saskaņā ar TAA; mainīt sildķermeņus tur, kur tas nav izdarīts atbilstoši TAA; uz visiem sildķermeņiem uzstādīt termoregulatorus un siltumenerģijas patēriņa sadalītājus elektroniski attālināti nolasāmus; dzīvokļu siltumenerģijas patēriņa elektroniski nolasāmos skaitītājus uzstādīt siltummezglā; mezgli; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas. 1. variants Esošās centralizētās apkures sistēmas demontāža; Jaunās apkures sistēmas izbūve: iekšējo tīklu plāni; iekšējo tīklu aksonometriskās shēmas pa sekcijām. 2. variants Esošās apkures sistēmas modernizācija, izmantojot tam paredzētus tehniskos līdzekļus: hidraulisko plūsmu aprēķins pēc esošās situācijas; plānot vajadzīgos balansēšanas vārstus un sildķermeņu apsaistes armatūru pēc esošā cauruļu sistēmas tipa: viencaurules, divcauruļu apkures sistēmas. Ēkas siltuma zudumu aprēķinu veikt pie ārgaisa temperatūras -20,7 C. Radiatoru apkures sistēma kompensē transmisijas un infiltrācijas siltuma zudumus un normatīvas gaisa apmaiņas nodrošināšanai nepieciešamo siltuma jaudu. Aprēķinos izmantot šādas telpu temperatūras: dzīvokļos +20 C, apvienotajos sanitārajos mezglos +24 C, tualetēs un gaiteņos +18 C, kāpņu telpās un lifta priekštelpās +16 C, tehniskajās telpās +5 C. Apakšējās sadales cauruļvadu slīpumu pieņemt 0,002 m uz iztukšošanas ventiļu pusi. Cauruļvadu izolēšanai izmantot siltumizolāciju ar PVC pārklājumu. Kāpņu telpu stāvvadus (kas iebūvējami sienas konstrukcijā/pie sienas) izolēt ar 20 mm siltumizolāciju. Visiem sildķermeņiem paredzēti termostati. Apkures sistēmas atgaisošana notiek caur radiatoru atgaisotājiem un sistēmu augstākajos punktos uzstādītajiem automātiskajiem atgaisotājiem. Apkures sistēmas ieregulēšana/ balansēšana; esošo siltumapgādes cauruļvadu līdz siltummezglam siltumizolācijas nomaiņa; apdares darbi pēc jaunās apkures sistēmas izbūves; siltummezgla renovācija saskaņā ar projekta risinājumiem; būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas Vēdināšana. Izstrādāt risinājumus: 1. Ar mērķi samazināt siltumenerģijas zudumus ar gaisa apmaiņu līdz 4 reizēm. 38 Latvijas Būvinženieru savienība 39

23 Energoefektivitāte 2. Nodrošināt ēkas sākotnējā projektā paredzēto gaisa apmaiņu vienādā kvalitātē visos dzīvokļos: 2.1. koplietošanas telpu pagraba, kāpņu telpu, bēniņu gaisa apmaiņa ar siltuma atguvi; 2.2. izvēlēties piemērotāko dzīvokļu gaisa apmaiņas risinājumu: gaisa apmaiņa ar 85 88% siltuma un aptuveni 81% mitruma atguvi; esošās gaisa apmaiņas sistēmas sakārtošana atbilstoši normatīvos paredzētajām vērtībām un paredzot visu šahtu kanālu tiešu izvadīšanu cauri jumtam (esošo šahtu gali beidzas bēniņos, un cauri jumtam iet katrā sekcijā tikai viena centrā novietota kopēja šahta 1x2 m, bēniņos patlaban izveidojas virsspiediens, kas traucē visu trīs augšējo stāvu dzīvokļu gaisa apmaiņu). Projekta ventilācijas daļai jānodrošina: 1) pilnīga pelējuma sēnes un aļģu attīstības apstākļu novēršana visās ēkas daļās visos gadalaikos visos ēkas turpmākajos ekspluatācijas gados kontekstā ar projekta lietus ūdens un kondensāta novadīšanas no visām virsmām un slāņiem daļu; 2) gaisa apmaiņas maksimāla stabilitāte un virziens siltumizolācijas slāņu efektīvas žūšanas nodrošināšanai visā turpmākajā ēkas ekspluatācijas gaitā; 3) saprotamība no dzīvokļa īpašnieka un būvētāja viedokļa; 4) neatkarība no citiem dzīvokļiem un laika apstākļiem. Projekta ventilācijas daļā jāietver: ventilācijas sistēmu plāni, kas izstrādāti, ņemot vērā vecos, ēkas būvniecības gaitā lietotos plānus un tajos konstatētās kļūdas, nepieciešamo ventilācijas kanālu skaitu un kanālu šķērsgriezumu atbilstība dzīvokļu skaitam; ventilācijas sistēmu gaisa vadu aksonometriskā shēma katrai sekcijai ar dzīvokļu numuriem un atbilstošiem kanālu numuriem; griezumi, šķēlumi. Projekta ventilācijas daļai atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem jānodrošina vienāds un labs gaiss visos renovētajos dzīvokļos. Tas jārealizē ar divu pilnīgi neatkarīgu no citiem dzīvokļiem ventilācijas kanālu vienu sanmezglam un vienu virtuvei izdalīšanu, papildināšanu vai papildu izbūvi dzīvokļiem, kuriem to trūkst. Sanmezgla ventilācijas kanālam nepieciešamības gadījumā (piemēram, pēc dzīvokļa īpašnieka iniciatīvas) jānodrošina pēc atsevišķa projekta iespēja pieslēgt tikai šim dzīvoklim paredzētu ventilācijas rekuperatoru ar šī atsevišķā dzīvokļa kanāla izmantošanu posmā no 1. stāva līdz dzīvoklim pieplūdei un posmā no dzīvokļa līdz bēniņiem nosūcei. Visu dzīvokļu trūkstošo ventilācijas kanālu izbūve jāveic pirms ēkas siltumizolācijas slāņa montāžas. Projektā jānorāda, ka pēc sienu siltumizolācijas slāņa un logu montāžas ēkas katrā sekcijā izlases veidā jāveic gaisa caurlaidības pārbaude, vai tā nepārsniedz normatīvo vērtību 3 m 3 /m 2 stundā: 1) pagrabā, 2) kāpņu telpās, 3) bēniņos, 4) divos katras sekcijas dzīvokļos izlases veidā. Pārbaudāmajos dzīvokļos ventilācijas daļai jānodrošina gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās vismaz 2 līdz 3 m 3 /m 2. Divi izlases pārbaudes mērījumi jāveic pie aizvērtiem logiem un atvērtām gaisa pieplūdes ierīcēm visos logos virs apsildes ķermeņiem. Kopējais trokšņu līmenis dzīvojamās istabās no ventilācijas pieplūdes un nosūces ierīcēm nedrīkst pārsniegt 35 db. Spiedienam telpās attiecībā pret āra gaisu jābūt vismaz -1 Pa. Dzīvojamās telpās ar atvērtām dzīvokļa iekšdurvīm, ar aizvērtiem logiem, ar atvērtiem gaisa ieplūdes vārstiem, ar normatīvo gaisa apmaiņu, atrodoties 1 cilvēkam uz 10 m 2, CO 2 koncentrācijai jābūt aptuveni 0,07%, bet ne lielākai par 0,09%. 3. Būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas uz katras rasējuma lapas. 4. Ekonomikas daļa 4.1. Iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums Būvdarbu apjomi Izmaksu aprēķins (tāme). 5. Būvdarbu organizācija: būvdarbu ģenerālplāna izstrāde: būvlaukuma nožogojums, mājas ieejas mezglu norobežošana, gājēju kustības shēma, transporta iebraukšanas un izbraukšanas vieta un ceļu shēma, būvnieku un būvdarbu vadītāju darba telpas un sanitārhigiēniskais aprīkojums, noliktavu telpas, būvmehānismu stāvvietas, būvizstrādājumu iespējamās novietnes, norādīt būvdarbu tehnoloģisko secību, neparedzot ēkas iedzīvotāju vai darbinieku, vai studentu evakuāciju uz pagaidu mītnēm vai telpām, būvgružu savākšana, īslaicīga uzglabāšana un transportēšana; būvdarbu kalendārais plāns MS Project formātā; darba aizsardzības plāns; paskaidrojuma raksts. 6. Ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm). Secinājums: tikai sistēmiska pieeja un metodiski pārdomāta projektēšanas uzdevuma izstrāde kopā ar būvprojekta vadītāja arhitekta radošajām idejām, nodrošinās saturīgu, pārskatāmu un būvniekam ērtu būvprojektu ritmiskai un līdz ar to kvalitatīvai būvdarbu veikšanai. Projektu finansiāli atbalsta: Oskars Caune, SIA Eko Enerģija Rīga valdes loceklis 40 Latvijas Būvinženieru savienība 41

24 Energoefektivitāte Siltuma izmaksu kontrole un samazināšana Kopš ekonomiskā krīze likusi pārvērtēt attieksmi pret ēku būvniecību, pasūtītāji izrāda aizvien lielāku interesi par energoefektīvajām mājām. Diemžēl labu rezultātu sasniegt traucē patērētāju nepietiekamā izpratne par ēkā notiekošajiem siltumtehniskajiem procesiem un būvdarbu zemā kvalitāte. Latvijā apkures sezona ilgst vidēji septiņus mēnešus, un nereti apkures izmaksas ir nesamērīgi lielas. Ja būvnieki ievērotu gada būvnormatīvus attiecībā uz energoefektivitāti, sildot 60 m 2 dzīvokli ar elektrību, mēnesī nāktos izdot ap 38 latiem. Zemas enerģijas mājā patēriņš samazinātos vēl uz pusi. Diemžēl būvnormatīvu ievērošana, it īpaši privātajā sektorā, netiek pietiekami kontrolēta, arī būvnieku zināšanas par siltumtehniku ir nepilnīgas, un galu galā patērētājs maksā par ēkas celtniecības gaitā pieļautajām kļūdām. Uzņēmuma RB&B Būve devīze ir: siltuma izmaksas nosaki pats! Uzņēmums darbojas nozarē kopš gada un ir Starptautiskās Pasīvo māju asociācijas Problemātisko vietu identificēšana ar termogrāfijas metodi. biedrs. Veicot māju siltumnoturības un gaisa kvalitātes mērījumus telpās, mūsu ekspertu slēdziens visbiežāk ir šāds: būvniecība vai renovācija veikta neprasmīgi mainot logus nav paredzēti telpu papildu ventilācijas risinājumi, nepareizi vai nepietiekami nodrošināta siltuma un mitruma izolācija. Tādējādi pāris gadu pēc nodošanas ekspluatācijā ēkas konstrukcijā iemetas sēnīte, rēķini par apkuri ir milzīgi, bet komfortablu temperatūru ēkā nodrošināt nav iespējams. Siltināmo materiālu klāsts ir gana plašs, taču būvniekiem pietrūkst zināšanu par to īpašībām un to, kā konkrētais Ar Blower Door tehnoloģiju nosaka ēkas gaisa caurlaidību, kā arī identificē lokālo defektu vietas būvkonstrukcijās. sintētiskais materiāls mainīsies laika gaitā. Kļūdu labošana, ko esam spiesti veikt ēku siltumnoturības uzlabošanas nolūkos, nereti izmaksā pat līdz 100 Ls/m 2. Bieži esam spiesti labot «ielaistas problēmas», lai gan daudz efektīvāk būtu pirms iekšējās apdares uzsākšanas pieaicināt speciālistus un ar modernām metodēm pārbaudīt ēkas siltumnoturību. Mūsu kompānija piedāvā veikt ēkas gaisa caurlaidības pārbaudi, izmantojot Blower Door tehnoloģiju, kas ļauj identificēt gaisa plūsmas izraisītos siltuma zudumus. Papildus defektu vietu identificēšanai veicam termogrāfiju un gaisa plūsmas mērījumus lokālās vietās. Tā var nekļūdīgi izstrādāt trūkumu novēršanai nepieciešamo darbu projektu. Ar šo metodi ieteicams pārbaudīt arī ēkas kvalitāti, pirms ēku iegādāties īpašumā. Jāatzīst, ka liela nozīme energoefektivitātes uzlabošanā ir materiāliem. Uzņēmums RB&B Būve izmanto galvenokārt dabīgus siltumizolācijas un pretvēja plākšņu materiālus uz kokšķiedru un celulozes izejvielu bāzes. No dabīgiem materiāliem celtā mājā ir daudz komfortablāks mikroklimats un iespējams sasniegt augstus energoefektivitātes rādītājus. Piemēram,150 m 2 māja, kur apkurei jātērē ne vairāk par 150 latiem gadā, nav nekāds sapnis, bet realitāte, un patlaban mūsu uzņēmums strādā pie vairākiem projektiem, kur telpu apkure nebūs nepieciešama. Harijs Tučs, SIA RB&B Būve projektu vadītājs 42 Latvijas Būvinženieru savienība 43

25 Energoefektivitāte Ēku renovācijas process Latvijā Iespējas un ieguvumi (Nobeigums, sākums 22. numurā septembrī) Būvniecība KPFI (Klimata pārmaiņu finanšu instruments) konkursa ietvaros 1. Vadlīnijas KPFI konkursa ietvaros pirmā ir ideja būvinženiera paskaidrojuma raksts, kur sertificēts arhitekts vai būvinženieris no sava redzesviedokļa izvērtē projekta iesniegumā ietvertos plānotos pasākumus, aprakstot projekta ietvaros plānoto darbu saturu, tehnoloģiju. Būtiski, lai energoaudita ietvaros definētie pasākumi sakrīt ar paskaidrojuma rakstā ietvertajiem. Papildus energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem var tikt īstenotas darbības, kas uzlabo ēkas tehnisko stāvoklī, tādējādi veicinot vai papildinot energoefektīvo pasākumu lietderību. Piemēram, būtiski ir pirms bēniņu siltināšanas pārliecināties par jumta tehnisko stāvokli un, ja konstatēti tā bojājumi, ieplānot arī jumta seguma renovāciju vai nomaiņu. Speciālistu pienākums ir sagatavot tādu pasākumu kopumu energoaudita un paskaidrojuma rakstā, kas ļauj nodrošināt gan ēkas, gan energoefektīvo darbu ilgmūžību. Kompleksa ēku energoefektīva renovācija renovācijas darbu kopums, kura ietvaros tālredzīgi tiek izvērtēti visi nepieciešamie pasākumi ēkas tehniskā stāvokļa un energoefektivitātes uzlabošanai. Nereti darbi tiek plānoti izlases veidā no energoauditora ieteikumiem, tomēr šajos gadījumos netiek sasniegti maksimālie rezultāti enerģijas patēriņa, kā arī ēkas ekspluatācijas izdevumu samazināšanā. KPFI programmu ietvaros aktualizēts arī zaļā iepirkuma principu piemērošanas jautājums. Sīkāk tika pētīti Liepājas domes pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, kuru ietvaros finansējumu no KPFI saņēmušas 26 ēkas. Zaļā iepirkuma principu piemērošana dod iespēju organizēt iepirkuma procedūru, kur tehniskajās specifikācijās tiek iekļautas zaļā iepirkuma prasības atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un papildu punkti tiek doti, ja iespēju robežās izmantoti videi draudzīgi būvniecības materiāli un izstrādājumi. Pretendenti potenciālie būvdarbu veicēji iesniedz piedāvājumus un veic darbus, ievērojot iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības. Kā galvenā prasība var tikt izmantots nosacījums, ka pretendentiem jāapstiprina noteiktu materiālu izslēgšana/neiekļaušana ēku renovācijas darbos, piemēram, otrreiz pārstrādāti koksni saturoši produkti, kokmateriāli, plastmasa, tērauds vai citi materiāli, par kuriem nav pavaddokumentu, kas apliecina, ka tie nesatur bīstamas vielas (saskaņā ar LR normatīviem). Gatavojot iepirkumu konkursu tehniskās specifikācijas, iepirkumu priekšmetiem var paredzēt atbilstošu vides kvalitātes prasību ievērošanu, piemēram: ekovates izmantošana bēniņu pārsegumu siltināšanai; saules kolektora uzstādīšana karstā ūdens ieguvei; apmācību programmas izveide par energoefektivitātes uzlabošanu vai lietotāja rokasgrāmatas izstrāde atbilstoši renovācijas procesā veiktajam pasākumu kopumam; silikāta krāsu izmantošana ēku fasādēm; ventilācijas sistēmu izbūve energoefektivitātes uzlabošanai; videi draudzīga atkritumu apsaimniekošana ar uzsvaru uz otrreizēju pārstrādi; resursus taupošu iekārtu izmantošana būvlaukuma iekārtošanā, piemēram, ūdenspadevē un elektroapgādē. Zaļā iepirkuma prasības var tikt piemērotas arī pakalpojumu līgumiem, ko slēdz par dokumentācijas izstrādi, piemēram, energoauditoru, būvinženieru vai arhitektu, kas veiks dokumentācijas izstrādi, atlases kritērijos iespējams iekļaut pieredzes kritēriju, dodot priekšroku tiem speciālistiem, kuri var uzrādīt sertifikātus vai apliecinājumus par mācību kursu beigšanu enerģiju taupošu ēku projektēšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanā, pieslēgšanā. Par iepriekš minēto kritēriju iekļaušanu iepirkuma procedūrā tehniskās dokumentācijas vai būvdarbu sagatavošanas posmā projekta pieteikumam tiek piešķirti no nulles līdz četriem punktiem. Liepājas domes projektu ietvaros divās no ēkām centrālapkures siltuma enerģija karstā ūdens sagatavošanai aizvietota ar alternatīvu saules kolektoru. 2. Pieredze Projektu ietvaros realizējamie pasākumi: 1) ārējo norobežojošo konstrukciju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi atbilstoši energoaudita pārskatā ietvertajiem norādījumiem un tehniskajiem rādītājiem tiek izvēlēts siltumizolācijas materiāls un atbilstošais biezums; 2) pārsegumu siltināšana bēniņu grīda un pagrabu griesti, kur papildus jāizvērtē cauruļvadu tehniskais stāvoklis. Būtisks ir kanalizācijas cauruļvadu tehniskais stāvoklis, jo to bojājuma gadījumā siltumizolācijas kārta ir pakļauta samirkšanas riskam; 3) logu, durvju un lūku nomaiņa, renovācija, blīvēšana svarīgi apzināties, ka logu un durvju ražošanas tehnoloģijas strauji attīstās, un desmit gadu laikā, kopš aktīvi tika veikta koka logu nomaiņa uz plastikāta logiem, logu siltumnoturība ir ievērojami pieaugusi. 44 Latvijas Būvinženieru savienība 45

26 Energoefektivitāte Papildus arvien zemākiem siltumcaurlaidības rādītājiem logu ražotāji piedāvā logos iestrādātas ventilācijas iespējas. Veicot logu nomaiņu, atrisināms arī ventilācijas nodrošināšanas jautājums. Jāņem vērā, ka atkarībā no telpu izmantošanas siltumcaurlaidības koeficients var būt zemāks vai augstāks, piemēram, būtiski nodrošināt logus ar zemu siltumcaurlaidības koeficientu slēgtās un apkurināmās telpās, savukārt pagraba telpās, kur logi apvienoti ar ventilācijas restēm, nav vajadzīgs viszemākais logu siltumcaurlaidības koeficients, jo šajās telpās ir pat nepieciešama lielāka svaiga gaisa apmaiņa nekā apkurināmā telpā, piemēram, klasē; 4) siltumapgādes sistēmas renovācija, rekonstrukcija, cauruļvadu siltumizolēšana KPFI programmas ietvaros jau novecojušo siltumapgādes sistēmu iespējams nomainīt pret modernāku un rentablāku, uzstādot plašu funkciju siltummezglu ar siltumpadeves regulēšanas iespējām; 5) karstā ūdens apgādes sistēmas renovācija, rekonstrukcija, cauruļvadu siltumizolēšana; 6) ventilācijas sistēmas renovācija, izbūve, rekonstrukcija; 7) atjaunojamo enerģijas avotu uzstādīšana, pieslēgšana, ja tiek nodrošināta siltumapgādes sistēmas pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem; 8) energoefektīva apgaismojuma uzstādīšanas izmaksas; 9) renovācijas darbi, strukturālo daļu nomaiņas jeb remontdarbi, kas nepieciešami energoefektīvo pasākumu īstenošanai. 3. Monitorings Diagrammā atspoguļotie dati parāda renovēto un renovācijas procesā esošo Liepājas pašvaldības ēku siltumenerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar iepriekšējo četru gadu vidējo patēriņu attiecīgajos mēnešos. Daļā no ēkām darbi ir procesā, tāpēc datu apkopošanas brīdī nav iespējams noteikt precīzu enerģijas ietaupījumu pēc renovācijas. Salīdzinot datus, jāņem vērā dažādās āra gaisa temperatūras katrā apkures sezonā un nolasītajiem rādītājiem jāpiemēro klimata korekcija. Būtiska ir arī iekštelpu klimata ietekme uz siltuma patēriņu, ja veic tā salīdzināšanu pirms un pēc renovācijas. Sabiedriskajās ēkās ar lielu stikloto platību, zālēm un lielu griestu augstumu pirms renovācijas vērojama zema iekštelpu temperatūra un ļoti liels patēriņš, savukārt pēc renovācijas ir uzlabojies mikroklimats un iespēja nodrošināt augstāku temperatūru iekštelpās, savukārt kopējais siltumenerģijas patēriņa samazinājums ir salīdzinoši mazāks nekā ēkās, kurās iekštelpu temperatūra bijusi pietiekama pirms renovācijas. Siltumenerģijas ietaupījuma analīzes rezultāti pēc renovācijas būs objektīvi tikai tad, ja tiks gan piemērota klimata korekcija ārgaisa temperatūrai salīdzināmajā laika periodā, gan izvērtēta iekštelpu gaisa temperatūra. Signe Kajaka, Kurzemes reģionālās enerģētikas un attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja, RTU lektore Projektu finansiāli atbalsta: Enerģijas patēriņa samazinājums pret iepriekšējo četru sezonu vidējo patēriņu. 46 Latvijas Būvinženieru savienība 47

27 Energoefektivitāte Teorētiski un praktiski Šā gada 16. novembrī LBS sadarbībā ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (KPFI) Sauriešos organizēja izbraukuma semināru cikla Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība no plānošanas līdz realizācijai ietvaros. LBS Konsultants projektu vadītāja Mārīte Puža uz semināru bija uzaicinājusi daudz dažāda profila būvspeciālistu, sākot ar būvvalžu, pasūtītāju un beidzot ar būvniecības realizētāju pārstāvjiem. KPFI projektu vadītāja Dace Minikoviča bija sagādājusi plašu informatīvo materiālu. Klasiskie piemēri mansarda un citu liekto norobežojošo konstrukciju iesegšanai ar Knauf triecientrokšņa izolācijas plātnēm ĀRSIENĀM ŠĶĒRSSIENĀM 1 3 Perforētās Knauf plātnes izskatās tāpat kā iepriekš, bet mehāniskās un fizikālās īpašības gan mainījušās. Komunikāciju iestrāde «ventilācijas šahtās». Tās tiek nosegtas ar daudzslāņu Knauf ģipškartona plātnēm. Daudzslāņu ģipškartona izmantošana šķērssienu un ārsienu konstrukcijām. 1. Daudzslāņu Knauf ģipškartona apšuvums (18+12 mm). 2. Puscietā akmens vate 50 (70, 100) mm. 3. Cietā (puscietā) akmens vate mm. 4. Koka karkass 100 (150)x100 mm. 5. Ģipškartona (1 vai 2 kārtu) triecienizturīgās plātnes. 6. Metāla profili mm No dizaina viedokļa priedes koks ir tīkamāks acij, bet, ja noteicošās ir ugunsdrošības prasības... Akustikas pārbaudes stends Knauf laboratorijā. 1. Skaņas uztveršanas mikrofoni mm triecientrokšņa izolācijas plātne TP-GP mm akmens vates izolācija. Elektrokabeļus un citus vadus ērti ieslēpt sienās un starpsienās. Par to jāvēsta DP. Semināra nagla bija LTU lektora Andra Zabrauska vēstījums, ka gada 1. septembrī stāsies spēkā jaunās prasības sadaļā Būvakustika gan projektēšanā, gan būvniecībā LBN Jaunie būvnoteikumi būs saistīti ar ražotāju datu korekcijām C un Ctr, kā arī ar normatīvo bāzi Latvijas likumdošanā jauninājumiem apbūves akustikā teritorijām un telpām. Semināra praktisko nodarbību daļā tika demonstrētas dažādu materiālu trokšņa (skaņas) caurlaidības spējas. Uzskatāmi tika pārbaudīta skaņas izolācija divkārtu triecientrokšņa izolācijas un 100 mm akmens vates slānim. Eksperimenta rezultāts tādam «sendvičam» bija 20 db. Iespējams, arhitektiem, būvkonstruktoriem un materiālu ražotājiem daudz Akustikas mērījumu stends darbībā. 1. Skaņas uztvērējantena. 2. Skaļrunis. kas no seminārā prezentētā nebija nekāds jaunums, taču kopumā daudziem speciālistiem tas deva jaunas, radošas idejas materiālu izmantojumam turpmākajā darbā. 1 Mārtiņš Marģeris Putniņš Autora foto 2 48 Latvijas Būvinženieru savienība 49

28 Zinātne RTU uzstādīta iekārta ūdensapgādes tīkla piesārņojuma modelēšanai Iekārta atgādina miniatūru ūdensapgādes sistēmu. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedrā izstrādāta un uzstādīta ūdens apgādes sistēmas pilotiekārta, ar kuru var modelēt ūdensapgādes tīkla piesārņojuma situācijas. Iekārta kalpo kā izmēģinājumu poligons, kurā mācīties ātri un efektīvi noteikt piesārņojuma cēloni un teritoriju ūdensvada avārijas gadījumā, kā arī izveidot efektīvāko piesārņojuma neitralizēšanas metodoloģiju. Miniatūra ūdensapgādes sistēma eksperimentiem Iekārta atgādina miniatūru ūdensapgādes sistēmu, tās cauruļvadu kopējais garums sasniedz 100 metrus. Tā veidota no trim posmiem, kas ir viegli modelējami un demontējami. Pos- mus iespējams saslēgt virknē, kā arī izslēgt jebkuru posmu no ūdens ceļa. Iekārta aprīkota ar tiešsaistes režīma (online) sensoriem un cauruļu virsmas paraugu fragmentiem. Iekārtas darba nodrošināšanai izmanto zemgrīdas ūdens rezervuārus. Zinātnieki pēta, kā konstatēt, ierobežot un novērst ūdensvada piesārņojumu. Imitē piesārņojumu, lai mācītos Ar iekārtas palīdzību zinātnieki izstrādā: ātrus un precīzus paņēmienus, lai noteiktu, ar ko ir piesārņots ūdens; metodes ūdensapgādes sistēmā nonākušā piesārņojuma izplatības teritorijas noteikšanai; metodes ūdensapgādes sistēmas attīrīšanai no mikroorganismiem, ķimikālijām, radioaktīvām vielām. Modelējot piesārņojuma izplatīšanos ūdensapgādes sistēmā, var imitēt reālas ūdens piesārņojuma situācijas. Tas palīdz izstrādāt pareizu ūdens piesārņojuma ierobežošanas stratēģiju. Atsevišķi iekārtas posmi tiek izmantoti arī eksperimentiem, kas paredzēti piesārņojuma neitralizēšanai. Tīrs ūdens pasaules zinātnieku izaicinājums Izmantojot iekārtu, trīs RTU doktoranti izstrādā doktora disertācijas, kuru mērķis ir izveidot vadlīnijas patogēnu izplatīšanās modelēšanai cauruļvados, kā arī metodi ūdensvada tīkla sistēmas attīrīšanai no Sibīrijas mēra sporām. Ar iekārtas palīdzību var imitēt reālas ūdens piesārņojuma situācijas. Savukārt vasarā ar iekārtu strādāja pētniece no Portugāles, kas pētīja, kā attīrīt ar pesticīdiem piesārņotu ūdeni. RTU iekārta izstrādāta Eiropas Savienības 7. ietvarprogrammas terorisma apkarošanas projekta SecurEau ietvaros, kurā kopumā strādā septiņu valstu zinātnieki. Eksperimentālā laboratorijas iekārta nepieciešama pētījumiem, kuru mērķis ir novērst sekas, kādas var radīt teroristu uzbrukums pilsētas ūdensvadam. Kontaktinformācija: RTU Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedra Rīgā, Āzenes ielā 16/20 Tālr E-pasts: Publikācija veidota sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes žurnālu Jaunais Inženieris Vizualizācija no Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras arhīva Eduarda Lapsas foto 50 Latvijas Būvinženieru savienība 51

29 Izglītība ERASMUS studenti Vācijā, Nīderlandē, Francijā Laikā no gada 9. līdz 16. oktobrim LBS biedri Jānis Kreilis, Guntis Andersons, Silvija Štrausa, Maija Žodziņa un Sandra Gusta devās ERASMUS finansētā komandējumā. Brauciena mērķis bija apmeklēt LLU LIF būvniecības studiju programmas 5. kursa studentus, kuri atrodas pirmsdiploma ražošanas praksē Vācijā, Nīderlandē un Francijā. Firmas Uppe Deutschland Gmbh specifika ir publisko ēku stikla konstrukciju projektēšana, izgatavošana un montāža. Darbam viņi izmanto Schuko firmas profilus; konstrukcijas izgatavo un montē Vācijā. Firmā praksi apgūst ERASMUS studenti Ruslans Pjaternevs un Mārtiņš Muitinieks. Ruslans strādā projektēšanas birojā Hannoverē un piedalās bērnudārza stikloto konstrukciju projektēšanā. 17. oktobrī sākās šo konstrukciju montāža. Objekts atrodas Esenē. Mārtiņš pie- dalās stikloto interjera elementu dizaina izstrādes un montāžas darbos tirdzniecības centrā Ratio Land Baunatal, kas atrodas Baunatalā, 15 kilometrus no Kaseles. Studenti prakses laikā apgūst reāliem būvdarbiem nepieciešamās prasmes un kompetences. Darbs notiek komandā, komunicējot un piedaloties iknedēļas būvobjekta vadības kopsapulcēs. LLU delegācija iepazinās ar senākās un modernās arhitektūras objektiem: Structural Reconstruction of Herkuless and Trumpet Angels monument (izmaksas 20,1 miljons eiro) Kaselē; ar bankas stikla konstrukcijām Hannoverē, Herenhoiseres muižas rekonstrukciju, veco rātsnamu ar izbūvētu skatu torni, apskatīja Hannoveres maketus dažādos vēstures periodos, ieskaitot gada drupas. ERASMUS studente Rūta Ikauniece, kura mācās 5. kursā, praksi apgūst firmā Witteveen+ Boss Deventerā, Nīderlandē, kur viņa ir projekta vadītāja. Rūta pastāstīja, ka šai firmai ir filiāles visā pasaulē: Eiropā, Kazahstanā, Indonēzijā, Ķīnā un citur; tā ieņem 10. vietu ražošanas apjoma ziņā starp Eiropas būvfirmām. Firmas specifika ir projektēšana, konsultēšana un būvniecība tās speciālisti būvē tiltus, tuneļus, ostas. Witteveen+ Boss veic arī personāla kvalifikācijas celšanu, organizē kursus, pieaicinot vieslektorus ekspertus no universitātēm un ražošanas. Firma piedalās Daugavas ziemeļu pārvada tuneļa konkursa projekta izstrādē, strādā arī pie transporta kustības rekonstrukcijas projekta Rīgā. Studente Rūta Ikauniece strādā pie tuneļa izbūves projekta. Papildus viņa apgūst teorētiskās zināšanas par tuneļu un atbalsta sienu projektēšanu, iepazīstas ar grunts inženierģeoloģiskās izpētes noteikšanas metodēm Latvijā un Eiropā. Viņas darbs saistīts ar atbalsta sienu aprēķināšanu, konstruēšanu un tehniski ekonomisko izvērtēšanu projekta dokumentācijas izstrādē. «Deventerā iepazināmies arī ar smaku noteikšanas un izvērtēšanas laboratoriju, kas izveidota pie minētās būvfirmas un ir viena no kādām sešām šāda veida laboratorijām Eiropā. Piedalījāmies smaku noteikšanā un degunu jūtīguma testēšanā. Smakas nepieciešams noteikt, lai izvērtētu projektu ietekmi uz vidi,» stāsta LLU asociētā profesore Silvija Štrausa. Parīzē delegācija tikās ar 5. kursa studentu Robertu Rapšu, kurš savu praksi aizvada būvfirmā Leon Grosse. Viņa uzdevums ir rekonstruēt publisko ēku, kas sākotnēji bijusi septiņstāvu dzelzsbetona autostāvvieta, ko pārbūvē par banku ar diviem pazemes stāviem automašīnu stāvvietām. Pašlaik notiek daļēja demontāža, jo no viena ēkas apjoma paredzēts izveidot piecus bankas apjomus ar iekšējiem pagalmiem. Roberts ir viens no būvdarbu vadītājiem, atbild par darba drošību, rasē objekta griezumus, mezglus, rēķina slodzes, seko demontāžas darbiem. «Mums bija iespēja iepazīties ar darbu norisi visos septiņos stāvos, vērot dzelzsbetona siju un plātņu demontāžu, pirmā pazemes stāva izbūvi. Daļa no esošajām konstrukcijām tiks atstātas, tikai pastiprinātas. Mūsu students Roberts Rapšs franču valodu apguvis pašmācības ceļā, mērķtiecīgi sevi gatavojis darbam starptautiskā komandā, jo jau vairākus gadus vasarās viņš strādāja būvlaukumos Francijas dienvidos, kur veica vienkāršus darbus. Profesionālā praksē viņš nokļuva, pateicoties labam CV. Puisis nebaidās uzņemties atbildību. Praksē Roberts izmanto un papildina teorētiskās zināšanas, jo objektā tās ir nepieciešamas augstā līmenī,» stāsta Silvija Štrausa. Sandras Gustas foto 52 Latvijas Būvinženieru savienība 53

30 Tehnoloģijas Logi: nacionālās prasības un atbilstība tām Latvijā, tāpat kā visās citās ES dalībvalstīs, logu atbilstība obligāti ir jānovērtē atbilstoši LVS EN :2006+A1:2010 Logi un durvis. Izstrādājumu standarts, veiktspējas raksturlielumi. 1. daļa: Logi un gājēju zonas ārdurvju bloki bez ugunsizturības un/vai dūmu necaurlaidības raksturlielumiem. Ir jānovērtē, tikai praksē tas notiek ļoti reti, jo šis standarts pats par sevi nekādas prasības logiem neizvirza. Tas nozīmē ja kāds vēlas panākt kādu atbilstību šim standartam, vispirms jāizvirza konkrētas prasības atbilstoši tam un tikai tam. Prasība nedrīkst būt vispārīga, teiksim, «labs un kvalitatīvs logs». Standarts konkretizē 22 logu veiktspējas (izpildījuma) raksturlielumus un piecas speciālās prasības. Tas nozīmē, ka atkarībā no loga/ārdurvju atrašanās vietas un nepieciešamajām kalpošanas īpašībām tās ir JĀPROT noformulēt un izvirzīt atbilstoši šim standartam. Tikai tad, ja projektā tās ir šādi noformulētas, vēlāk būvē tās ir iespējams realizēt atbilstoši šim standartam. Te nu mēs nonākam pie nākamā punkta atbilstoši šim standartam JĀPROT gan izvēlēties, gan novērtēt faktisko logu/ārdurvju konstrukciju atbilstību izvirzītajiem veiktspējas raksturlielumiem. Faktiski neviena institūcija ne izglītības, ne sertificēšanas sistēma ne projektētājiem, ne atbildīgajiem būvdarbu vadītājiem neuzliek par pienākumu zināt šo standartu, kā arī visas darbības saistībā ar logiem/ārdurvīm veikt tikai un vienīgi atbilstoši šim standartam. Rezultātu mēs redzam ik dienas, jo šajā jomā valda ķīselis, nevis standartam pakārtotas darbības. Situācija nemainī- sies, kamēr no projektētājiem, būvdarbu vadītājiem, būvuzraugiem un ekspertiem netiks prasīta nopietna atbildība par šādu nezināšanu, kamēr projekti, kas neatbilst prasībām, netiks atzīti par nekvalitatīviem/nepilnīgiem un atdoti atpakaļ projektētājiem. Lielākajā daļā ES valstu atbilstoši šim standartam ir noteiktas minimālās nacionālās prasības, kas pārsvarā arī regulē dažus būtiskākos logu/ārdurvju raksturlielumus un to vērtības, kuras katrā individuālajā gadījumā būtu obligāti jānodrošina. Pie mums šādu standartam atbilstošu «nacionālo prasību» logiem nav! Mēģinājumi par tādām uzskatīt dažas esošajos Latvijas Būvnormatīvos, LBN («siltuma caurlaidība», «gaisa caurlaidība») vai LBN («vēja slodžu izturība», «akustika») minētās prasības agrāk vai vēlāk atdursies pret problēmu, ka tās ir realizējamas tikai saistībā ar projektu. Bet kura no pusēm (pasūtītājs vai logu piegādātājs) ir atbildīga par LBN logu siltuma caurlaidības prasības izpildi, ja projekts par to «klusē», kā arī individuālas logu/ ārdurvju nomaiņas vai «vienkāršotās renovācijas» gadījumā? LBN nav minēta konkrēta minimālā vērtība, bet noteikšanas princips, kas ietver koeficientu K, kur galīgā vērtība ir atkarīga gan no konkrētās vietas klimata, gan konkrētajā telpā nodrošināmās temperatūras. Šie mēģinājumi «pievilkt» LBN kā «nacionālās prasības logiem» tāpat neko labu šai nozarei nevar dot, jo tajos ietvertās prasības jau ir novecojušas. Mūsu kaimiņiem Lietuvā šādas prasības ir (dažas pat klaji nepārdomātas), savukārt Igaunijā nav. Vai tāpēc Igaunijā situācija logu nozarē būtu sliktāka nekā pie mums? Nebūt ne! Tātad galvenais nav atkal radīt jaunu normatīvu. Visu nosaka būvniecības dalībnieku atbildība. Vienīgi, kā to panākt ar represīvām metodēm vai brīvprātīgi? Projektu un realizācijas KVALITĀTE ir izšķiroša ne tikai logu/ārdurvju nozarei, tā ir kritiska visai energoefektīvās būvniecības nozarei. Tur neiztikt bez EN un citu valstu būvniecības atbilstības novērtēšanas principiem. Patlaban var vienīgi cerēt, ka absurdās prasības par «siltajiem», «zaļajiem», «elpojošajiem», «trīsstiklu» un «desmitkameru» logiem aizstās profesionālas prasības atbilstoši logu un citiem standartiem. Protams, īpaši siltumcaurlaidības ziņā. Tāpat būtu jābūt arī kādai valstiskai nozares attīstības vīzijai, kā tas ir citās ES valstīs, kur ir skaidrs, ka no gada U w jābūt zem 1,1 W/m 2 K, no gada zem 1,0 W/m 2 K un tā līdz gadam, kad visā ES jaunbūvju logiem U w jābūt zem 0,8 W/m 2 K. Izskatās, ka mums jāgatavojas lēcienam no 1,8 W/m 2 K uz 0,8 W/m 2 K. Jaunajā gadā tikai siltus un gaišus logus! Atis Jumiķis, SIA Rehau tehniskais konsultants 54 Latvijas Būvinženieru savienība

31 56 Latvijas Būvinženieru savienība

32

33 Tehnoloģijas Moderni un efektīvi Objekts: daudzstāvu dzīvojamā ēka Antonijas ielā 16a, Rīgā. Pasūtītājs: SIA Larix Property. Ģenerāluzņēmējs: SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG. Žurnāla Būvinženieris iepriekšējā numurā aplūkojām šā nama fasādes siltināšanas metodi ar Paroc. Savukārt starpsienu būvniecībā tika izmantots cits inovatīvs materiāls. Pasūtītājs kopā ar būvuzraugu ēkas dzīvokļu apdari nolēma veikt pēc Knauf tehnoloģijas, izmantojot gan ģipškartona plāksnes, gan minerālvati un citus palīgmateriālus. Knauf ECOSE minerālvate sienu aizpildīšanai tika izvēlēta tās ekoloģisko īpašību dēļ, jo tas ir videi draudzīgs jaunās paaudzes materiāls, kas nesatur formaldehīdus un citas kaitīgās vielas. Materiāls ir viegli iestrādājams un uzlabo gaisa kvalitāti telpās. Objektā tika izmantota 60, 40 un 20 mm bieza TI140 decibelu Knauf ECOSE minerālvate. Ar šo materiālu tika aizpildītas starpsienas, un tas tika izmantots papildus skaņas izolācijas nodrošināšanai starp dzīvokļiem, kā arī papildus skaņas izolācijai starp dzīvokļu griestu pārsegumiem. Tādējādi par sešiem līdz astoņiem db izdevās uzlabot trokšņu līmeņa rādītājus starp diviem blakus esošiem dzīvokļiem salīdzinājumā ar LBN Būvakustika noteiktajiem normatīviem. Andrejs Trabo, SIA Larix Property Autora foto 60 Latvijas Būvinženieru savienība 61

34 Augstas kvalitātes virsmas aizsardzības sistēma (VAS) ēku fasādēm, inženierbūvēm un konstrukcijām Nord Stream: ilgtermiņa risinājums Eiropas enerģētikas drošībai Pirmais Nord Stream cauruļvads ir nodots ekspluatācijā gada 8. novembrī. Otro cauruļvadu pabeigs gada nogalē. Vides monitoringa rezultāti par cauruļvada ietekmi uz vidi atbilst pirms būvniecības veiktajam ietekmes uz vidi novērtējumam gadā Nord Stream saņēma prestižo Vācijas Loģistikas asociācijas balvu par izstrādāto zaļās loģistikas koncepciju. Nord Stream dabasgāzes cauruļvads ir aptuveni 1224 kilometrus garš un sastāv no diviem paralēliem cauruļvadiem. Abus cauruļvadus veidos vairāk nekā ar betona kārtu pārklātu cauruļu. To ražošana, pārklāšana ar betonu, uzglabāšana un nogādāšana uz cauruļvadu ieguldīšanas kuģiem ir daļa no Nord Stream izstrādātās loģistikas ķēdes. Pirms būvniecības uzsākšanas divas trešdaļas no būvniecībai nepieciešamajām caurulēm jau atradās piecās stratēģiski izvēlētās Baltijas jūras ostās, kas ir daļa no īsu transportēšanas maršrutu stratēģijas, paredzot transportēšanu ar kuģiem un vilcieniem. Šī koncepcija kopā ar videi draudzīgu transportēšanu ļāva samazināt CO 2 patēriņu par aptuveni tonnām. Cauruļvada maršruts Baltijas jūrā izveidots, balstoties uz alternatīvo maršrutu izpēti, kas notika laikā no līdz gadam un ļāva secināt, ka cauruļvada maršruts pa Baltijas jūru ir piemērotākais gāzes transportēšanas veids. Piemēram, sauszemes cauruļvadam ir nepieciešamas vairākas kompresijas stacijas, savukārt Nord Stream zemūdens cauruļvadam tādas nav nepieciešamas, līdz ar to tiek nodrošināta mazāka CO 2 izmešu emisija un mazākas ekspluatācijas izmaksas. Sarmīte Žumbure, Nord Stream sabiedrisko attiecību konsultante 62 Latvijas Būvinženieru savienība Vācu kompānija MC-Bauchemie ir radījusi modernu VAS (krāsojumu), kas nodrošina ilglaicīgu un daudzpusīgu būvkonstrukciju aizsardzību. VAS galvenais mērķis ir aizsargāt celtņu struktūras no agresīvas vides ietekmes. Prasības šādām sistēmām ir noteiktas starptautiskos noteikumos: UV noturība, kapilārā ūdens absorbcija, saķere ar virsmas pamatni, krāsu dažādība, kā arī pretestība pret ūdens tvaikiem un oglekļa dioksīdu. Inovatīvas virsmas aizsardzības sistēmas MC-Bauchemie pētniecības mērķis ir piedāvāt jaunu krāsojumu, jaunu VAS, kas nodrošina visaptverošu aizsardzību, garantējot ēku konstrukciju ilgu funkcionalitāti un estētiku. Emcephob NanoPerm P ir jaunas paaudzes VAS (krāsojums). Pigmentēts, uz ūdens bāzes, organisku silikonu modificēts poliuretāna akrilāts, kura ražošanas pamatā ir nanotehnoloģijas. Materiāla tehniskie raksturlielumi ir unikāli, un produkts piedāvā lielāku aizsardzību nekā vairākums VAS. Vairāk, nekā prasīts Emcephob NanoPerm P difūzijas pretestība pret oglekļa dioksīdu ir lielāka nekā 3600 m (normatīvu prasības >50 m). Tāpēc materiāls maksimāli samazina karbonizācijas procesu. Izturība pret ūdens tvaiku difūziju ir tikai 1,2 m (normatīvu prasības <4 m). Tādējādi difūzijas spējas ēku konstrukcijās pilnībā saglabājas. Tomēr Emcephob NanoPerm P piedāvā vairāk. Atšķirībā no standarta sistēmām aizsargkārta veidojas nevis žūšanas procesā, bet gan ķīmiskā (nanolīmeņa) reakcijā, tādējādi veidojas noturīgs, nedilstošs, nesarūkošs un skrāpējumu noturīgs virsmas pārklājums, kas ilgstoši pasargā pret mitrumu, sūnām un aļģēm. Papildus tam virsma ir noturīga pret šķīdinātājiem, kam pateicoties daudzreiz var viegli notīrīt grafiti, izmantojot Emcephob Basic Cleaner. Emcephob NanoPerm P ir hidrofobisks, tāpēc arī ūdens necaurlaidīgs un mitrumu atgrūdošs, kas padara to derīgu lietošanai mitrā vidē. Materiāls ir sala noturīgs, kā arī sertificēts ar B1 uguns izturību, tāpēc izmantojams projektos ar paaugstinātas uguns noturības prasībām un agresīvās vidēs (piemēram, tuneļos un uz tiltiem). Pateicoties minētajiem argumentiem, MC-Bauchemie radītā virsmas aizsardzības sistēma ir izmantojama daudz plašāk nekā parastie virsmu krāsojumi. Toms Glūdiņš, MC-Bauchemie pārstāvis Latvijā Tālr toms.gludins@mc-bauchemie.com UAB MC-Bauchemie Veiverių g. 150, Kaunas, LT Tālr Fakss:

35 Būves Nīderlandē Nākamajā numurā Mārītes Šperbergas foto Energoefektivitāte un ainavu arhitektūra Ēku siltumenerģijas zudumi un ūdens graujošā ietekme Risinājumi lielpaneļu ēkām

36

37