I pielikums. Emitēto piesārņojošo vielu gaisā aprēķins

Ietekmes uz vidi novērtējums Rīgas ostas aktivitāšu daļas pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai I pielikums Emitēto piesārņojošo vielu gaisā aprēķins Eiroprojekts, 2008

Projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra ieviešanas rezultātā emitēto piesārņojošo vielu gaisā aprēķins Rīga 2008.gada oktobris 1

SATURS 1. Ievads 3 2. Emisiju gaisā izkliedes modelēšana un robežlielumi 6 3. Emisiju gaisā izvērtējums esošajā situācijā 8 3.1. Emisiju gaisā izvērtējums Andrejsalā un Eksportostā 8 3.2. Emisiju gaisā izvērtējums Krievu salā 19 4. Emisiju gaisā izvērtējums prognozējamajā situācijā 20 4.1. Emisiju gaisā izvērtējums Andrejsalā un Eksportostā 20 4.2. Emisiju gaisā izvērtējums Krievu salā 20 5. Transporta radīto emisiju novērtējums 43 6. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini, sagaidāmās izmaiņas gaisa kvalitātē un 45 atbilstība noteiktajiem normatīviem 7. Izmantotā literatūra 47 2

1. IEVADS Ar 2006.gada 1.septembri spēkā stājušies MK 30.08.2006. noteikumi Nr.690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu, kuros apstiprinātas Rīgas brīvostas teritorijas un robežu izmaiņas. Izmaiņas ir samazinājušas un atvirzījušas Ostas teritoriju no pilsētas centra un novirzījušas tuvāk jūrai. Jaunās Rīgas brīvostas robežas noteiktas līdz Vanšu tiltam. No Ostas teritorijas ar visiem tajā šobrīd esošajiem uzņēmumiem izslēgta Andrejsala un Eksportosta. Projekts Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra paredz esošo rūpniecisko teritoriju pārcelšanu no Andrejsalas un Eksportostas uz Krievu salas ziemeļu galu, t.i. no pilsētas centra uz pilsētas industriālo nomali. Paredzētās darbības rezultātā tiks samazināta kravu transporta plūsma Rīgas vēsturiskajā centrā, tiks pārtraukta termināļu un to palīgsaimniecību darbība UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības joslā. Lai arī paredzētā darbība ir tieši infrastruktūras izbūve, tā tiek īstenota noteiktu, esošu darbību pārcelšanai uz Krievu salu. Līdz ar to ir skaidrs, ka lielāko ietekmi, īpaši jau no emisiju gaisā aspekta, uz vidi radīs paredzētās darbības īstenošana ilgtermiņā termināļu darbība. Tāpēc šis emisiju gaisā aprēķins veikts periodam, kas sekos pēc infrastruktūras izveidošanas darbiem - termināļu un to palīgsaimniecību ekspluatācijai, kā arī transporta kustībai. Ņemot vērā to, ka emisijas gaisā, kas radīsies paredzētās darbības ieviešanas (infrastruktūras būvniecības laikā) uzskatāmas par īslaicīgām, pārejošām un salīdzinoši nebūtiskām, tas šajā aprēķinā nav izvērtētas. Andrejostā un Eksportostā, kas kopā sastāda 123 ha lielu platību Daugavas labajā krastā, galvenie pārkrautie kravu veidi šobrīd ir ogles un koksne. Tieši ogles 2007.gadā veido 90% no kopējā šīs teritorijas kravu apgrozījuma. Šajā teritorijā laikā no 2004.-2007.gadam noticis straujš kopējais kravu apgrozījuma pieaugums no 8,5 līdz 11 miljoniem tonnu gadā, kas sastāda 35 39% no kopējā Brīvostas apgrozījuma. Pie Eksportostas un Andrejostas piestātnēm tiek apkalpoti 30% no visiem lieltonnāžas kuģiem. Esošās situācijas raksturošanai Krievu salā, Andrejostā un Eksportostā izmantoti dati par tur šobrīd esošo konkrēto uzņēmumu pārkrauto kravu veidiem, apjomiem, izmantotajām tehnoloģijām, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dati karšu veidā fona koncentrācijas. Prognozējamajā situācijā (pēc paredzētās darbības īstenošanas) Andrejosta un Eksportosta kļūs par jaunām attīstības teritorijām (kā centru apbūves jeb jaukta tipa apbūves teritorijas) bez ievērojamiem gaisa piesārņojuma avotiem, bet Krievu salas neapgūtā ziemeļu daļa tiks izmantota beramkravu, ģenerālkravu un Ro-Ro kravu termināļu darbībai. Apgūstamā Krievu salas teritorija tiks iedalīta 3 operacionālajās zonās: 1)universālie beramkravu kompleksi ar atklātajiem kravu laukumiem Daugavas krasta pusē pie piestātnēm Nr.l, 2, 3 un Nr.4, blakus SIA Lindeks" nomātajai teritorijai; 2)Krievu salas pašā Ziemeļu galā tiks izvietota pārtikas kravu un speciālo 3

beramkravu operacionālā zona pie piestātnēm Nr.5 un 6 gan ar atklātajiem kravu laukiem, gan ar slēgto beramkravu noliktavu; 3)Ro-Ro kravu pārkraušanas komplekss no Hapaka grāvja puses pie piestātnes Nr.7 gan ar atklātajiem kravu laukumiem, gan ar slēgto noliktavu platību. Pēc Andrejostas un Eksportostas atbrīvošanas un tajās notiekošajai līdzšinējai darbībai analoģisku operāciju uzsākšanas Krievu salā plānota darbības attīstība palielināti pārkraujamo vielu apjomi (skat. 1.tabulu) un pielietotas emisiju samazināšanas tehnoloģijas, lai samazinātu cieto daļiņu (kas ir galvenā piesārņojošā viela) emisijas gaisā (piemēram, ogles pārkraušanas procesā tiks mitrinātas, lai izslēgtu to putēšanu, bet ogļu smalcināšanas etaps tiks aprīkots ar gaisa attīrīšanas filtriem). 1.tabula Perspektīvā plānotie pārkraujamo produktu veidi un apjomi Produkti Apgrozījums, t/a Ogles 12 000 000 Šķembas 2 420 000 Smilts 700 000 Rūda 700 000 Kūdra 700 000 Labības produkti 880 000 Jēlcukurs 1 300 000 Eļļas & tauki 700 000 Ģenerālkravas 1 320 000 Koksne 500 000 Čuguns 780 000 Kopējais perspektīvais kravu apgrozījums 22 000 000 t/a. Pieņemts, ka arī visas uzņēmumu palīgsaimniecības (degvielas uzpildes punkts, gāzes katlumāja, akumulatoru lādēšanas posteņi, metināšanas posteņi) tiks pārceltas uz Krievu salu. Ņemot vērā palīgsaimniecību darba stundas, izejmateriālu patēriņu, saražoto produkciju, emisijas gaisā rodas salīdzinoši nelielos apjomos, tāpēc nav lietderīgi izmantot kādas emisiju samazināšanas tehnoloģijas. Plānojamo termināļu darbība notiks pēc sekojošas tehnoloģiskās shēmas: 1) Beramkravu (ogles) pārkraušanai izmantos portālos celtņus ar greiferiem Vagons => celtņa greifers => (smalcinātājs, filtrēšanas iekārta) => noliktavas krautne => => celtņa greifers => kuģa tilpne Kuģa tilpne => celtņa greifers => (smalcinātājs, filtrēšanas iekārta) => noliktavas krautne => => celtņa greifers => kuģa tilpne, automašīnas puspiekabe Tilpne => greifers => feederis => transportiera lente => (buldozers) => noliktavas krautne 2) Segtajās noliktavās paredzēta beramkravu uzglabāšana, nodrošinot speciālo vagonu (hopperu) izkraušanu caur apakšējām lūkām, izmantojot konveijeru sistēmu Vagons => transportiera lente => (buldozers) => noliktavas krautne 4

3) Ro - Ro kravu pārkraušana kā uz atklātajiem kravu laukumiem, tā uz slēgto noliktavu gan no/uz ūdenstransportu klājs => (termināļa traktors) => rampa => īslaicīgās uzglabāšanas noliktava => (termināļa traktors) => rampa => klājs 2. EMISIJU GAISĀ IZKLIEDES MODELĒŠANA UN ROBEŽLIELUMI 5

Piesārņojošo vielu emisiju izkliedes aprēķini veikti vielām, kam MK 21.10.2003. noteikumos Nr.588 Noteikumi par gaisa kvalitāti reglamentētas robežvērtības vai mērķlielumi: oglekļa oksīdam, novērtējot 8 h 98-procentīlo koncentrāciju; slāpekļa dioksīdam, novērtējot 19.augstāko 1 h koncentrāciju un gada vidējo koncentrāciju; sēra dioksīdam, novērtējot 25.augstāko 1 h koncentrāciju un diennakts 4.augstāko koncentrāciju; putekļiem PM 10, novērtējot 36.augstāko 24 h koncentrāciju un gada vidējo koncentrāciju; toluolam, novērtējot nedēļas vidējo koncentrāciju; mangānam un tā savienojumiem, novērtējot gada vidējo koncentrāciju. Piesārņojošo vielu robežvērtības apkopotas 2.tabulā. Piesārņojošo vielu robežvērtības Piesārņojošā viela Noteikšanas periods Robežlielums Oglekļa oksīds 8 h 10 000 µg/m³ Slāpekļa oksīdi 1 h 200 µg/m³ kalendāra gads 40 µg/m³ Sēra dioksīds 1 h 350 µg/m³ 24 h 125 µg/m³ Putekļi PM 10 24 h 50 µg/m³ kalendāra gads 40 µg/m³ 2.tabula Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķināšanai izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un hidrometeoroloģijas aģentūrai piederošā datorprogramma EnviMan, versija Beta 2. OD (izstrādātājs - Zviedrijas kompānija OPSIS AB ); licence Nr.3473-8116-8147; licence bez termiņa. Šī programma, izmantojot Gausa matemātisko modeli, ļauj noteikt piesārņojošo vielu vidējās koncentrācijas un ekstrēmās vērtības uzņēmuma apkārtnē pie vidējiem un nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem. Kā izejas dati tiek izmantoti: meteoroloģiskais raksturojums (programmā EnviMan modulis EnviMet ), kas ietver meteoroloģisko informāciju kopš 1995.gada. Izmantojot šos datus, ģenerētas meteoroloģisko datu vidējās vērtības katrā no gadiem, tādējādi izveidojot vidējo klimatisko gadu. Kā izejas parametri izmantoti - temperatūras, vēja virziena, vēja ātruma, globālās radiācijas mērījumi; dati par emisijas avotu fizikālajiem parametriem, emisiju apjomiem un avotu darbības dinamiku. Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšana tika veikta 4 situācijām: pašreizējā situācija Andrejsalā un Eksportostā (kad turpina strādāt tur esošie termināļi); situācija Andrejsalā un Eksportostā, bez esošo termināļi klātbūtnes; pašreizējā situācija Krievu salā (bez nākotnē projektējamo termināļu klātbūtnes); 6

situācija Krievu salā, kad tur darbosies beramkravu, ģenerālkravu un Ro-Ro kravu termināļi ar to palīgsaimniecībām un transporta sistēmu. Rezultāti karšu veidā pievienoti 7.2.pielikumā. 7

3. EMISIJU GAISĀ IZVĒRTĒJUMS ESOŠAJĀ SITUĀCIJĀ 3.1. Emisiju gaisā izvērtējums Andrejsalā un Eksportostā Andrejsalā šobrīd atrodas un strādā A/S Rīgas Ostas Elevators (Andrejostas iela 14), kā darba profils ir graudu pārkraušana, glabāšana un žāvēšana. Ir palīgsaimniecība metināšanas postenis. Piesārņojošo darbību veikšanai izsniegta B kategorijas atļauja, kas ir derīga līdz 2008.gada 20.oktobrim. 2007.gadā uzņēmumā pārkrauto kravu veidu un to daudzumu skatīt 3.1.tabulā, atmosfērā emitētās piesārņojošās vielas 2007.gadā skatīt 3.2. tabulā. Pārkrauto kravu apgrozījums A/S Rīgas Ostas Elevators 2007.gadā Kravu veids Tonnas Graudi 130 000 A/S Rīgas Ostas Elevators gaisā emitētās vielas 2007.gadā Piesārņojošās vielas Tonnas Cietās izkliedētās daļiņas 9,6760 3.1. tabula 3.2. tabula Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 3.3.tabulā. 8

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts Emisijas avotu fizikālais raksturojums ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 3.3. tabula emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A1 AS1 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 61 480 6340 23 24 h/dnn; 5490 h/a A2 AS2 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 61 480 6230 23 24 h/dnn; 5490 h/a A3 AS3 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 61 480 6440 23 24 h/dnn; 5490 h/a A4 AS4 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 61 480 6550 23 24 h/dnn; 5490 h/a A5 AS5 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 320 2950 23 24 h/dnn; 5490 h/a A6 AS8 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 450 6370 23 24 h/dnn; 1830 h/a A7 AS9 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 230 1400 23 24 h/dnn; 1830 h/a A8 AS10 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 900 9250 23 24 h/dnn; 1830 h/a A9 AS11 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 900 9250 23 24 h/dnn; 1830 h/a A10 AS15 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 400 4430 23 24 h/dnn; 1830 h/a A11 AS16 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 250 1940 23 24 h/dnn; 1830 h/a A12 AS17 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 500 7450 23 24 h/dnn; 3660 h/a A13 AS19 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 400 4900 23 24 h/dnn; 5490 h/a A14 AS20 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 400 4860 23 24 h/dnn; 5490 h/a A15 AS21 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 250 2810 23 24 h/dnn; 3660 h/a A16 AS24 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 350 2740 23 24 h/dnn; 3355 h/a A17 AS25 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 350 2810 23 24 h/dnn; 3355 h/a A18 AS34 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 460 3420 23 24 h/dnn; 1830 h/a A19 AS35 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 400 5040 23 24 h/dnn; 1830 h/a A20 AS7 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 320 2700 23 24 h/dnn; 3050 h/a A21 AS28 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 320 3310 23 24 h/dnn; 3050 h/a A22 AS29 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 320 3420 23 24 h/dnn; 3050 h/a A23 AS32 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 480 4250 23 24 h/dnn; 3050 h/a A24 AS2 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 42 480 4390 23 24 h/dnn; 3050 h/a 9

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 3.3. tabulas turpinājums emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A25 AS34a caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A26 AS411 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A27 AS42 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A28 AS43 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A29 AS50 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A30 AS51 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 3890 23 24 h/dnn; 2440 h/a A31 AS52 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A32 AS53 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 7270 23 24 h/dnn; 2440 h/a A33 AS54 caurule 56º57`56`` 24º05`13`` 45 480 4570 23 24 h/dnn; 3050 h/a A34 AS1 caurule 56º58`02`` 24º05`13`` 20.5 560 3780 23 24 h/dnn; 1830 h/a A35 AS2 caurule 56º58`02`` 24º05`13`` 20.5 560 9040 23 24 h/dnn; 1830 h/a A36 AS3 caurule 56º58`02`` 24º05`13`` 20.5 560 10620 23 24 h/dnn; 1830 h/a A37 AS4 caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 20.5 560 5040 23 24 h/dnn; 1830 h/a A38 AS14 caurule 56º58`02`` 24º05`13`` 20.5 560 4610 23 24 h/dnn; 1830 h/a A39 AS55 caurule 56º58`02`` 24º05`13`` 42 480 3870 23 24 h/dnn; 2440 h/a A40 AS56 caurule 56º57`58`` 24º05`13`` 42 480 3850 23 24 h/dnn; 2440 h/a A41 AS57 caurule 56º57`58`` 24º05`13`` 42 480 3850 23 24 h/dnn; 2440 h/a A42 AS44 caurule 56º57`58`` 24º05`13`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A43 AS45 caurule 56º57`58`` 24º05`13`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A44 AS46 caurule 56º57`58`` 24º05`13`` 45 480 4250 23 24 h/dnn; 2440 h/a A45 AS6 caurule 56º57`58`` 24º05`13`` 21 320 3640 23 24 h/dnn; 5490 h/a A46 AS13 caurule 56º57`58`` 24º05`13`` 21 500 8750 23 24 h/dnn; 5490 h/a 10

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 3.3. tabulas turpinājums emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A47 AS1dz caurule 56º57`58`` 24º05`13`` 16 480 6010 23 24 h/dnn; 3660 h/a A48 AS2dz caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 16 480 6010 23 24 h/dnn; 3660 h/a A49 AS12dz caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 16 400 3640 23 24 h/dnn; 3660 h/a A50 AS1ž caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 24 560 8050 23 24 h/dnn; 800 h/a A51 AS2ž caurule 56º57`55`` 24º05`13`` 42 280 22840 23 24 h/dnn; 800 h/a A52 TB-25-1,12 56º57`55`` 24º05`13`` 14 300 12020 23 24 h/dnn; 1220 h/a A53 TB-25-1,12 56º57`57`` 24º05`13`` 14 300 12020 23 24 h/dnn; 1220 h/a A54 TB-25-1,12 56º57`57`` 24º05`13`` 14 300 12020 23 24 h/dnn; 1220 h/a A55 TB-25-1,12 56º57`57`` 24º05`13`` 14 300 12020 23 24 h/dnn; 1220 h/a A56 A1 caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A57 A2 caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A58 A3 caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A59 A4 caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A60 A5 caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A61 A6 caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A62 A7 caurule 56º57`57`` 24º05`13`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A63 Metināšanas postenis 56º58`01`` 24º05`13`` 3 200 1400 23 8 h/dnn; 480 h/a A64 Metināšanas postenis 56º58`01`` 24º05`13`` 3 200 1400 23 8 h/dnn; 480 h/a A65 Autotransports 56º57`55`` 24º05`13`` 3 - - - 24 h/dnn; 5490 h/a 11

SIA Rīgas Centrālais Termināls (Eksporta iela 15) ir izvietots Eksportostā. Tās darba profils beramkravu un ģenerālkravu izkraušana no dzelzceļa vagoniem un autotransporta, dažāda veida kravu iekraušana kuģos, vagonos un autotransportā, kravu uzglabāšana uzņēmuma teritorijā un noliktavās. Uzņēmumā tiek pārkrautas ogles, šķembas, smilts, rūda, kūdra, labības produkti, jēlcukurs, eļļa, tauki un ģenerālkravas. Ir palīgsaimniecība metālapstrāde, metināšana, degvielas uzpildes punkts. Piesārņojošo darbību veikšanai izsniegta B kategorijas atļauja, kas ir derīga līdz 2009.gada 25.augustam. Uzņēmumā pārkrauto kravu veidu un to daudzumu (kopā ar SIA Rīgas Centrālais Termināls filiāli Andrejosta ) 2007.gadā skatīt 3.4..tabulā; atmosfērā emitētās piesārņojošās vielas 3.5. tabulā. Pārkrauto kravu apgrozījums SIA Rīgas Centrālais Termināls 2007.gadā 3.4..tabula Kravu veids Tonnas Ogles 4 000 000 Šķembas 500 000 Smilts 500 000 Rūda 500 000 Kūdra 500 000 Graudi 500 000 Jēlcukurs 500 000 Eļļas un tauki 500 000 Ģenerālkravas 1 000 000 Koksne 360 000 Čuguns 500 000 KOPĀ 9 360 000 SIA Rīgas Centrālais Termināls gaisā emitētās vielas 2007.gadā Piesārņojošās vielas Tonnas Cietās izkliedētās daļiņas 33,6118 Oglekļa oksīds 0,004 Slāpekļa dioksīds 0,0024 KOPĀ 33,6182 3.5..tabula Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 3.6..tabulā. 12

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts Emisijas avotu fizikālais raksturojums ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 3.6. tabula emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A1 Ostas iekārtu tehnikas apkopju vieta 56º58`40`` 24º05`49`` 8.5 400 4320 20 70 h/a; 255 d/a A2 Metināšanas postenis 56º58`40`` 24º05`48`` 2.5 800 1080 20 333 h/a; 255 d/a A3 Autokrāvēju akumulatoru uzlādēšana 56º58`34`` 24º05`50`` 5 400 144 20 3000 h/a; 180 d/a A4 Automašīnu akumulatoru uzlādēšana 56º58`32`` 24º05`49`` 12 400 864 20 2400 h/a; 120 d/a A5 DD tvertnes elpošanas vārsts 56º58`41`` 24º05`47`` 2 100 457 20 303 h/a; 255 d/a A6 Metālapstrādes iecirknis 56º58`39`` 24º05`49`` 8 500 9216 20 8 h/a; 255 d/a A7 Treileru remonta iecirknis 56º58`38`` 24º05`51`` 2 100 3.5 20 857 h/a; 255 d/a A8 Greiferu remonta iecirknis 56º58`40`` 24º05`50`` 2 100 3.5 20 857 h/a; 255 d/a A9 Metināšanas stends 56º58`39`` 24º05`49`` 8 500 5508 20 143 h/a; 255 d/a A10 Metināšanas stends 56º58`38`` 24º05`49`` 8 500 4500 20 144 h/a; 255 d/a A11 Lakas piesūcināšana 56º58`39`` 24º05`49`` 8.5 500 9900 20 12 h/a; 170 d/a A12 Žāvēšanas kamera 56º58`39`` 24º05`49`` 8.5 500 12600 20 12 h/a; 170 d/a A13 Metināšanas postenis 56º58`29`` 24º05`49`` 2 450 3.5 20 6 h/a; 255 d/a A14 Metināšanas laukums 56º58`07`` 24º05`42`` 2 - - 18 657 h/a; 255 d/a A15 Ogļu izkraušana un glabāšana 56º59`06`` 24º05`37`` 10 - - 18 8760 h/a; 365 d/a A16 Ogļu iekraušana kuģī 56º59`46`` 24º05`35`` 8 - - 18 5000 h/a; 365 d/a A17 Celtn.m. izkraušana un glabāšana 56º58`46`` 24º05`34`` 8 - - 18 8760 h/a; 365 d/a A18 Celtn.m. iekraušana kuģī 56º58`31`` 24º05`33`` 8 - - 18 2941 h/a; 365 d/a A19 Graudu pārkaušana 56º58`38`` 24º05`37`` 6 - - 18 3333 h/a; 365 d/a A20 Kūdras izkraušana un glabāšana 56º58`29`` 24º05`38`` 8 - - 18 8760 h/a; 365 d/a A21 Kūdras iekraušana kuģī 56º58`29`` 24º05`37`` 8 - - 18 6250 h/a; 365 d/a A22 Rūdas izkraušana un glabāšana 56º58`49`` 24º05`53`` 8 - - 18 8760 h/a; 365 d/a A23 Rūdas iekraušana kuģī 56º58`49`` 24º05`53`` 8 - - 18 2778 h/a; 365 d/a 13

SIA Rīgas Centrālais Termināls filiāle Andrejosta (Andrejostas iela 4), kas nodarbojas ar kokapstrādi, kokmateriālu impregnēšanu un koksnes pārkraušanu kuģos, darbojas arī palīgsaimniecība degvielas uzpildes punkts un apkures katls. Piesārņojošo darbību veikšanai izsniegta B kategorijas atļauja, kas ir derīga līdz 2010.gada 17.februārim. Filiālē pārkrauto kravu apjoms un daudzums atsevišķi nav izdalīts. Filiāles emitētās piesārņojošās vielas atmosfērā skatīt 3.7. tabulā. SIA Rīgas Centrālais Termināls filiāles Andrejosta gaisā emitētās vielas 2007.gadā 3.7.tabula Piesārņojošās vielas Tonnas Cietās izkliedētās daļiņas 1,432 Oglekļa oksīds 0,03 Slāpekļa dioksīds 0,001 KOPĀ 1,463 Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 3.8.tabulā. 14

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts ģeogrāfiskās koordinātas Emisijas avotu fizikālais raksturojums dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 3.8. tabula emisijas ilgums Z platums A garums m m Nm 3 /h grādi C A1 Kokapstrādes cehs 56º57`43`` 24º05`46`` 12 0,5 2560 22 24 h/dnn; 6240 h/a A2 DD glabāšanas tvertne 56º57`43`` 24º05`46`` 2,5 0,04 10 18 24 h/dnn; 8760 h/a A3 Apkures katls 56º57`43`` 24º05`46`` 12 0,33 174 160 13 h/dnn; 2275 h/a 15

Latvijas Krievijas Francijas kopuzņēmums SIA STREK (Uriekstes iela 9), kā darba profils beramkravu un ģenerālkravu pārkraušana. Uzņēmumā tiek pārkrautas ogles, šķembas, čuguns, koks. Darbojas katlumāja, ir palīgsaimniecība. Piesārņojošo darbību veikšanai izsniegta B kategorijas atļauja, kas ir derīga līdz 2008.gada 1.decembrim. Uzņēmumā pārkrauto kravu veidu un to daudzumu 2007.gadā skatīt 3.9.tabulā; atmosfērā emitētās piesārņojošās vielas 3.10. tabulā. Pārkrauto kravu apgrozījums SIA STREK 2007.gadā Kravu veids Tonnas Ogles 5 678 000 Šķembas 500 000 Koksne 200 000 KOPĀ 6 378 000 SIA STREK gaisā emitētās vielas 2007.gadā Piesārņojošās vielas Tonnas Cietās izkliedētās daļiņas 50,0789 Oglekļa oksīds 0,2319 Slāpekļa dioksīds 0,165 Sēra dioksīds 0,0394 KOPĀ 50,5152 3.9.tabula 3.10.tabula Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 3.11.tabulā. 16

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts Emisijas avotu fizikālais raksturojums ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 3.11. tabula emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A1 Katlu māja 56º59`17`` 24º06`04`` 12 160 386 190 24 h/dnn; 4752 h/a A2 Katlu māja 56º59`23`` 24º06`04`` 15 570 84 190 18 h/dnn; 6480 h/a A3 DD uzglabāšanas tvertne 56º59`17`` 24º06`04`` 3 150 30 20 0,4 h/dnn; 6760 h/a A4 DD uzglabāšanas tvertne 56º59`23`` 24º06`04`` 3 150 30 20 0,3 h/dnn; 6760 h/a A5 Metināšanas postenis 56º59`19`` 24º06`04`` - - - - 8 h/dnn; 2040 h/a A6 Akumulatoru lādēšanas iecirknis 56º59`18`` 24º06`04`` 4 300 144 18 12 h/dnn; 3060 h/a A7 DD uzglabāšanas tvertne 56º59`20`` 24º06`04`` 3 150 30 20 1 h/dnn; 365 h/a A8 Ogļu, šķembu pārkraušanas laukums 56º59`23`` 24º06`04`` - - - - 24 h/dnn; 8760 h/a A9 Kuģu kravu tilpnes 56º59`23`` 24º06`04`` - - - - 24 h/dnn; 8760 h/a A10 Katlu māja 56º59`17`` 24º06`04`` 12 180 144 190 7,9 h/dnn; 2880 h/a A11 Katlu māja 56º59`08`` 24º06`04`` 12 160 273,6 190 17,7 h/dnn; 6480 h/a A12 DD uzglabāšana tvertne 56º59`08`` 24º06`04`` 3 150 29,88 20 0,005 h/dnn 2 h/a A13 Katlu māja 56º59`08`` 24º06`04`` 11,5 180 208,8 190 6 h/dnn; 2190 h/a A14 Katlu māja 56º59`23`` 24º06`04`` 11,5 180 208,8 190 6 h/dnn; 2190 h/a A15 DD uzglabāšanas tvertne 56º59`23`` 24º06`04`` 3 150 29,88 20 0,005 h/dnn 2 h/a 17

Esošo piesārņojuma līmeni papildus šo termināļu darbībai veido arī visa veida kuģu, autotransporta un dzelzceļa transporta kustība apkārtnē, lokālo katlumāju un citu apkārtnē esošu ražošanas uzņēmumu darbība, kā arī citu nozīmīgu emisiju avotu esamība tālākā apkārtnē. Esošās situācijas raksturojums Andrejsalā un Eksportostā veikts, pamatojoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras uzturētajā datu bāzē 2-Gaiss esošo informāciju par konkrēto uzņēmumu darbību un piesārņojošo vielu emisiju dinamiku atmosfērā 2007.gadā, kā arī izmantojot B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujās iekļauto informāciju par tehnoloģijām un darbības režīmu. Termināļu, ko paredzēts pārcelt uz Krievu salu, ietekmes uz Andrejsalas, Eksportostas un tuvākās apkārtnes gaisa kvalitāti novērtējums veikts, izmantojot modelēšanas metodi. SIA Rīgas Centrālais Termināls, SIA Rīgas Centrālais Termināls filiāle Andrejosta, SIA STREK un A/S Rīgas ostas elevators ietekmes izvērtēšanai izkliedes aprēķinos iekļautas 3.12.tabulā dotās piesārņojošās vielas un to daudzumi, kas aprēķināti, izmantojot masas bilances metodi. Aprēķinos pieņemts katra produktu veida maksimālais apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā, jo kravu apgrozījums pa sortimentiem katru gadu nedaudz mainās. Aprēķinos iekļautais visu pārkraujamo produktu kopējais apjoms 15,686 miljoni tonnu gadā. Viela Emisiju apjomi, t/a PM10 94,7987 CO 0,2659 NOx 0,1684 SO 2 0,0394 KOPĀ 95,2724 3.12.tabula Modelēšanas ceļā iegūtās piesārņojošo vielu koncentrācijas atmosfēras piezemes slānī apkopotas 3.13.tabulā. Šajos aprēķinos iekļautas ne tikai SIA Rīgas Centrālais Termināls, SIA Rīgas Centrālais Termināls filiāle Andrejosta, SIA STREK un A/S Rīgas ostas elevators emisijas, bet arī citi Rīgas pilsētā darbojošies piesārņojuma avoti, kā arī ievērtētas transporta emisijas. 3.13.tabula Viela Kods Gada vid. konc., Diennakts 8 stundu konc., Stundas konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 μg/m 3 μg/m 3 Cietās daļiņas (PM 10 ) 200002 6-22 13-50 - - Oglekļa oksīds 020029 - - 200-2344 - Slāpekļa oksīdi 020039 12-45 - - 42-194 Sēra dioksīds 020032-2-41-4-87 Atsevišķi modelēts piezemes piesārņojuma līmenis epizodei Andrejosta un Eksporta osta bez iepriekš minētajiem 4 uzņēmumiem. Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem, tika konstatēts, ka šie uzņēmumi faktiski neietekmē CO, NO x un SO 2 piesārņojuma līmeni, savukārt PM 10 piesārņojuma līmeni paaugstina par 34 % - 64 % (attiecīgi diennakts un gada koncentrāciju gadījumā). Faktiski, šo uzņēmumu pārvietošana risinātu gaisa 18

kvalitātes problēmas cieto daļiņu PM 10 piesārņojuma jomā Andrejostā un Eksporta ostā. 3.2. Emisiju gaisā izvērtējums Krievu salā Krievu salā paredzētās darbības īstenošanas vieta šobrīd ir neapbūvēta. Tuvākie rūpnieciskie uzņēmumi, kas iespaido gaisa kvalitāti arī plānotajā būvniecības vietā, ir: apgūstamās teritorijas dienvidrietumu daļa robežosies ar A/S Bolderāja" bijušo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu paliekām, ko apsaimnieko SIA Egola AV ; salas dienvidu daļā izvietojusies SIA Krievu salas termināls (šķeldas un zāģmateriālu pieņemšana, uzglabāšana un pārkraušana kuģos, zāģmateriālu impregnēšana), A/S "Lindeks" (kokmateriālu apstrāde, tirdzniecība, imports, eksports) un SIA "Latvijas Propāna Gāze" (sašķidrinātās gāzes pārkraušana, uzglabāšana un pildīšana balonos, kā arī nolietoto balonu piekrāsošana); pāri Hapaka grāvim atrodas A/S Latvijas finieris" ražotnes Lignums" un Hapaks", SIA Bolderaja Ltd (bijušais Bolderājas koksnes kompleksās pārstrādes kombināts ). Visas šīs ražotnes nodarbojas ar koksnes pārstrādi lielos apjomos; pāri Daugavai, uz austrumiem no Krievu salas izvietota PAS Termināls Vecmīlgrāvis (kravas pasažieru terminālis, muitas noliktava, stividoru pakalpojumi, koksnes impregnēšana, metālapstrāde un kuģu remonts), SIA BFT (muitas noliktava) un SIA Rīgas universālais termināls (stividoru pakalpojumi beramkravas un ģenerālkravas). Esošais piesārņojuma līmenis (fons) Krievu salā novērtēts modelēšanas ceļā (skat. 3.14. tabulu). 3.14 tabula Viela Kods Gada vid. Diennakts 8 stundu konc., Stundas konc., konc., μg/m3 konc., μg/m3 μg/m3 μg/m3 1. Cietās daļiņas (PM10) 200002 5-20 13-46 - - 2. Oglekļa oksīds 020029 - - 150-1190 - 3. Slāpekļa oksīdi 020039 2-28 - - 20-119 4. Sēra dioksīds 020032-0.5-16.5-0.6-29.4 Kā redzams no modelēšanas rezultātiem, esošais piesārņojuma līmenis atbilst LR normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. 19

4. EMISIJU GAISĀ IZVĒRTĒJUMS PROGNOZĒJAMAJĀ SITUĀCIJĀ 4.1. Emisiju gaisā izvērtējums Andrejostā un Eksportostā Prognozējamajā situācijā (pēc paredzētās darbības īstenošanas) Andrejosta un Eksportosta kļūs par jaunām attīstības teritorijām (kā centru apbūves jeb jaukta tipa apbūves teritorijas) bez ievērojamiem gaisa piesārņojuma avotiem. Modelēts piezemes piesārņojuma līmenis epizodei Andrejsala un Eksporta osta bez 4 beramkravu termināļiem, to palīgsaimniecībām, transporta. Saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem, tika konstatēts, ka šie uzņēmumi faktiski neietekmē CO, NO x un SO 2 piesārņojuma līmeni, savukārt PM 10 piesārņojuma līmeni paaugstina par 34% - 64% (attiecīgi diennakts un gada koncentrāciju gadījumā) (skat. arī 4.1.tabulu). Piesārņojuma līmeņa samazinājums Andrejsalā dots tabulā 4.1.tabula Viela Kods Gada vid. Diennakts vid. 8 stundu vid. Stundas vid. konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 Cietās daļiņas (PM 10 ) 200002 14 (64 %) 17 (34%) - - Oglekļa oksīds 020029 - - < 0,1 - Slāpekļa oksīdi 020039 < 0,1 - - < 0,1 Sēra dioksīds 020032 - < 0,1 - < 0,1 Tātad šo uzņēmumu pārvietošana dotu būtisku ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā attiecībā uz cieto daļiņu PM 10 piesārņojumu Andrejsalā un Eksportostā. 4.2. Emisiju gaisā izvērtējums Krievu salā EMISIJU IZVĒRTĒJUMS DARBĪBĀM, KAS ANALOGAS TĀM, KO PATLABAN VEIC SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLES ANDREJOSTA Emisijas atmosfērā uzņēmuma samnieciskās darbības rezultātā rodas no šādiem emisijas avotiem: - Kokapstrādes cehs (avots 001), - Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertne (avots 002), - Apkures katls (avots 003). Kokapstrādes cehs (avots 001). Cehā uzstādīti 3 darbagaldi (frēzes), kurām darbojoties atmosfērā nonāk cietās daļiņas. Cieto daļiņu emisiju samazināšanai tiek izmantots ciklons OEKDM ar attīrīšanas efektivitāti 90,2 %. Darba laiks 24 h/dnn, 6720 h/a. Emisijas atmosfērā 20

novērtētas pēc instrumentāliem mērījumiem un ņemot vērā ciklona attīrīšanas efektivitāti. Atmosfērā nonāk cietās daļiņas (t.sk. PM10): M = 0,233 g/s; G = 5,624 t/a. Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertne (avots 002). Teritorijā izvietotas 2 tvertnes ar 8 m 3 tilpumu katra, tās paredzētas dīzeļdegvielas glabāšanai, izsniegšanai tiek izmantota pildne. Dīzeļdegvielas gada apgrozījums 144 m 3. Darba laiks 1 h/dnn, 144 g/a. Maksimālās emisijas atmosfērā novērtētas pēc [1] metodikas: kur C max r C max r V cn M =, g/s 1200 - naftas produktu tvaiku koncentrācija uzpildot rezervuārus; V cn nafats produkta apjoms pildot rezervuārus, m 3 ; 1200 noplūdes laiks, s. M = ( 1,55 8) 1200 = 0,010 g/s; Gada emisijas atmosfērā novērtētas pēc [1] metodikas: G= G зак G пр G G зак пр = 6 [( C +C ) Q + ( C +C ) Q ] 10 r b rz r b pv 6 ( Q + Q ) = 50 10 rz pv kur C r, C b naftas produktu tvaiku koncentrācija, uzpildot rezervuārus un automašīnu bākas; Q rz, pv naftas produktu apjoms, uzpildot rezervuārus rudens-ziemas un pavasara-vasaras periodos. [( 0,80 + 1,6) 72+ ( 1,1+ 2,2) 72] 10 6 = 0,0004 G зак = t/a; G пр = 50 144 10 6 = 0,007 t/a; G = 0,0004 + 0,007= 0,008t/a. Atmosfērā emitētie dīzeļdegvielas tvaiki sadalīti individuālās vielās pēc metodikā [1] iekļautajāsm vadlīnijām piesātinātie ogļūdeņraži (99,57 %), benzols (0,0375 %), toluols (0,0375 %), ksilols (0,0375 %), etilbenzols (0,0375 %), sērūdeņradis (0,28 %). 21

Apkures katls (avots 003). Tiek ekspluatēts apkures katls OPOP ar jaudu 50 kw, lietderības koef. 0,7. Tas darbojas apkures sezonā - 7 mēnešus/gadā, 13 h/dnn, 2275 h/a. Izmantotais kurināmais malka, koksnes atkritumi (maksimālais patēriņš 7 g/s, 25 kg/h, gada patēriņš 15 t/a). Perspektīvā plānots, ka katlu mājā malkas vietā tiks izmantota fabas gāze, kas pašreizējās emsijas samazinās. Emisiju aprēķini veikti pēc metodikas [2]. - izkliedētās cietās daļiņas ( η) r M = B A X 1 ; ( 1 0) 0,021 M max = 7 0,6 0,005 = g/s; ( 1 0) 0,045 M = 15 0,6 0,005 = t/a. c 6 6 M i 10 0,021 10 = q4 4 α 1 7 3,236 1,4 1 100 100 i. c. d. = = 0 B Vd mg/m 3. - oglekļa oksīds r q 4 M = 0,001 B q3 R Q 1 100 M i ; 4 = 0,001 7 0,8 1 10, 24 1 0,055 g/s; 100 max = 4 M = 0,001 15 0,8 1 10, 24 1 = 0,118 t/a; 100 690 c CO - slāpekļa dioksīds 6 0,055 10 = 7 3,236 1,4 1 = 1807 4 100 mg/m 3. M = K NO B ; M max = 0,00021 7= 0,001 g/s; M = 0,00021 15= 0, 003 t/a; cno 2 6 0,001 10 = 7 3,236 1,4 1 4 100 = 33 mg/m 3. 22

Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 4.2. tabulā, no emisijas avotiem gaisā emitētās vielas apkopotas 4.3.tabulā. 23

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts Emisijas avotu fizikālais raksturojums ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 4.2. tabula emisijas ilgums Z platums A garums m m Nm 3 /h grādi C A1 Kokapstrādes cehs 57º02`01`` 24º04`06`` 12 0,5 2560 22 24 h/dnn; 6240 h/a A2 DD glabāšanas tvertne 57º02`14`` 24º04`08`` 2,5 0,04 10 18 24 h/dnn; 8760 h/a A3 Apkures katls 57º02`01`` 24º04`05`` 12 0,33 174 160 13 h/dnn; 2275 h/a Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums tips emisijas avota kods No emisijas avotiem gaisā emitētās vielas Piesārņojošā viela vielas kods Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosau-kums g/s mg/m 3 t/gadā Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte tips projekt. faktiskā 4.3. tabula Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā Kokapstrādes cehs Punktveida A1 200 002 PM10 2,372-57,389 Ciklons - 90,2-0,232 5,624 210006 043003 Dīzeļdegviela Benzols 0,010 0,00002 0,008 0,000003 DD glabāšanas 043017 Toluols 0,00002 0,000003 Punktveida A2 - - - - - - - tvertnes 210004 Ksilols 0,00002 0,000003 043008 020036 Etilbenzols Sērūdeņradis 0,00002 0,00003 0,000003 0,00002 Apkures katls Punktveida A3 200 002 020029 020038 PM10 Oglekļa oksīds Slāpekļa dioks. - - - - - - 690 1807 33 0,021 0,055 0,001 0,045 0,118 0,003 24

EMISIJU IZVĒRTĒJUMS DARBĪBĀM, KAS ANALOGAS TĀM, KO PATLABAN VEIC SIA STREK Emisijas atmosfērā uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā rodas no šādiem emisijas avotiem: - Katlu māja (avots A1/A2), - Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertne (avots A3/A4/A7), - Metināšanas postenis (avots A5), - Akumulatoru uzlādēšanas iecirknis (avots A6), - Ogļu, šķembu pārkraušanas laukums un uzglabāšana (avots A8), - Ogļu un šķembu iekraušana kuģu tilpnēs (avots A9). Uzņēmumā, bez oglēm un šķembām, tiek pārkrauti arī kokmateriāli un čuguns, tomēr šo materiālu pārkraušanas laikā emisijas atmosfērā nerodas. Katlu māja (avots A1/A2). Emisijas atmosfērā aprēķinātas izmantojot 2.nodaļa minēto metodiku un aprēķins veikts pēc līdzīga piemēra. Cietās daļiņas Oglekļa dioksīds Slāpekļa dioksīds Sēra dioksīds Parametrs avots A1 avots A2 0,001 g/s 0,0001 g/s 0,007 t/a 0,001 t/a 0,019 g/s 0,004 g/s 0,281 t/a 0,041 t/a 0,013 g/s 0,003 g/s 0,202 t/a 0,030 t/a 0,003 g/s 0,001 g/s 0,048 t/a 0,007 t/a Perspektīvā plānots, ka apkurei tiks izmantota dabas gāze, šajā gadījumā emisijas nepārsniegs pašraizējos B kategorijā noteiktos emsiju limitus. Dīzeļdegvielas glabāšanas tvertnes (avots A3/A4/A7). Emisijas atmosfērā aprēķinātas izmantojot 2.nodaļa minēto metodiku un aprēķins veikts pēc līdzīga piemēra. Avoti DD tvaiku emisijas g/s t/a Avots A3 0,168 0,001 Avots A4 0,168 0,0002 25

Avots A7 0,168 0,006 Metināšanas postenis (avots A5). Uzņēmumā strādā viens metālu metināšanas pusautomāts ar ANO-4 vai UONI 13/45 tipa elektrodiem. Darba laiks 4 h/dnn, 600 h/a. Maksimālais elektrodu patēriņš 0,5 kg/h (0,00014 kg/s), gada 125 kg/a katram veidam. Piesārņojošo vielu emisijas aprēķinātas izmantojot piesārņojošo vielu īpatnējo izmeti raksturojošus faktorus. Aprēķins veikts pēc formulas [3]: M = q k.v. m kur q k.v. atmosfērā emitētās piesārņojošās vielas īpatnējā izmete atkarībā no elektroda tipa; m elektroda patēriņš stundas laikā. - metināšanas aerosols M max = 0, 00014 9, 69= 0,001 g/s, M = ( 125 9,69) + ( 125 5,31) 10 6 = 0,002 t/a. - mangāna oksīds M max = 0, 00014 0, 51= 0, 0001 g/s, M = ( 125 0,51) + ( 125 0,69) 10 6 = 0,0002 t/a. - silīcija savienojumi, fluora savienojumi M max = 0,00014 1,4= 0,0002 g/s, M = ( 125 1,4) 10 6 = 0,0002 t/a. - fluorūdeņradis M max = 0,00014 1= 0,0001 g/s, M = ( 125 1) 10 6 = 0,0001 t/a. Akumulatoru uzlādēšanas iecirknis (avots A6). Skābes akumulatoru lādēšanas laikā izdalās sērskābes tvaiki, vienlaicīgi iespējams uzladēt 4 akumulatoru baterijas, gada laikā tiek uzlādētas 100 akumulatoru baterijas. Emisijas atmosfērā aprēķinātas izmantojot īpatnējās izmetes faktoru un formulu [3]: 26

M = K Θ 10 3, kur K ingredienta īpatnējās izdalīšanās rādītājs, kg/h uz 1Ah uzlādējamo akumulatoru elektroietilpības; - uzlādējamo akumulatoru elektroietilpība. M max = 0, 001 270 4 10 3 = 0,0003 g/s; M = 0,001 100 270 10 6 = 0,00003 t/a. Ogļu, šķembu pārkraušanas laukums un uzglabāšana (avots A8), Ogļu un šķembu iekraušana kuģu tilpnēs (avots A9). Uzņēmumā notiek ogļu un šķembu izkraušana no transporta vienībām, pārkaušanas process tiek realizēts pārkraušanas laukumā, pēc tam materiāli tiek pārkrauti kuģos. Pārkrauto produktu apjoms: ogles 2340000 t/a; šķembas 1613300 t/a. Emisijas atmosfērā aprēķinātas ņemot vērā pārkraušanas jaudu (120 t/h) un metodikā [4] iekļautos emisijas faktorus: - ogļu pārkraušana 0,00024 kg/t (ņemot vērā ogļu mitrināšanu); - šķembu pārkraušana 0,0013 kg/t. Pārkraušanas procesā atmosfērā nonāk PM 10. PM 10 emisijas no ogļu pārkraušanas un uzglabāšanas: M = 2340000 0, 00024 0,001= 0,5616 t/a, M max = 0,5616 106 3600 19500 = 0,008 g/s. PM 10 emisijas no šķembu pārkraušanas un uzglabāšanas: M = 1613300 0,0013 0, 001= 2,097 t/a, M max = 2, 097 106 3600 13444 = 0, 043 g/s. Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 4.4. tabulā, no emisijas avotiem gaisā emitētās vielas apkopotas 4.5.tabulā. 27

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts Emisijas avotu fizikālais raksturojums ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 4.4.tabula emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A1 Katlu māja 57º02`01`` 24º04`06`` 12 160 386 190 24 h/dnn; 4752 h/a A2 Katlu māja 57º02`01`` 24º04`06`` 15 570 84 190 18 h/dnn; 6480 h/a A3 DD uzglabāšanas tvertne 57º02`02`` 24º03`97`` 3 150 30 20 0,4 h/dnn; 6760 h/a A4 DD uzglabāšanas tvertne 57º02`02`` 24º03`96`` 3 150 30 20 0,3 h/dnn; 6760 h/a A5 Metināšanas postenis 57º02`10`` 24º04`04`` - - - - 8 h/dnn; 2040 h/a A6 Akumulatoru lādēšanas iecirknis 57º02`10`` 24º04`03`` 4 300 144 18 12 h/dnn; 3060 h/a A7 DD uzglabāšanas tvertne 57º02`04`` 24º04`10`` 3 150 30 20 1 h/dnn; 365 h/a A8 Ogļu, šķembu pārkraušanas laukums 57º02`12`` 24º04`24`` - - - - 24 h/dnn; 8760 h/a A9 Kuģu kravu tilpnes - - - - - - 24 h/dnn; 8760 h/a 28

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums tips emisijas avota kods Katlu māja Punktveida A1 Katlu māja Punktveida A2 DD uzglabāšanas tvertne DD uzglabāšanas tvertne Metināšanas postenis No emisijas avotiem gaisā emitētās vielas Piesārņojošā viela vielas kods 200 002 020029 020038 043003 200 002 020029 020038 043003 Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosaukums g/s mg/m 3 t/gadā PM10 Oglekļa oksīds Slāpekļa dioks. Sēra dioksīds PM10 Oglekļa oksīds Slāpekļa dioks. Sēra dioksīds 0,001 0,019 0,013 0,003 0,0001 0,004 0,003 0,001 15 292 200 46 7 282 212 71 0,007 0,281 0,202 0,048 0,001 0,041 0,030 0,007 Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte tips projekt. faktiskā - - - - - - 4.5. tabula Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā Punktveida A3 210006 Dīzeļdegviela 0,168-0,001 - - - - 0,168 0,001 Punktveida A4 210006 Dīzeļdegviela 0,168-0,0002 - - - - 0,168 0,0002 Laukuma A5 200002 010056 020037 020018 020017 Metin. aerosol. Mn oksīds Si savienojumi F savienojumi Fluorūdeņradis 0,001 0,0001 0,0002 0,0002 0,0001-0,002 0,0002 0,0002 0,0002 0,0001 15 292 200 46 7 282 212 71 - - - - Akumulatoru lādēšanas iecirknis Punktveida A6 020035 Sērskābe 0,0003-0,00003 - - - - 0,0003 0,00003 DD uzglabāšanas tvertne Punktveida A7 210006 Dīzeļdegviela 0,168-0,006 - - - - 0,168 0,006 Ogļu, šķembu pārkraušanas Laukuma A8 200002 PM10 0,051-2,6586 - - - - 0,051 2,6586 laukums Kuģu kravu tilpnes Laukuma A9 200002 PM10 0,051-2,6586 - - - - 0,051 2,6586 0,001 0,019 0,013 0,003 0,0001 0,004 0,003 0,001 0,001 0,0001 0,0002 0,0002 0,0001 0,007 0,281 0,202 0,048 0,001 0,041 0,030 0,007 0,002 0,0002 0,0002 0,0002 0,0001 29

EMISIJU IZVĒRTĒJUMS DARBĪBĀM, KAS ANALOGAS TĀM, KO PATLABAN VEIC SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS Emisijas atmosfērā uzņēmuma samnieciskās darbības rezultātā rodas no šādiem emisijas avotiem: - Iekārtu tehnikas apkopes vieta (avots A1), - Metināšanas postenis (avots A2), - Autokrāvēju/automašīnu akumulatoru uzlādēšana (avots A3/A4), - Dīzeļdegvielas tvertnes elpošanas vārsts (avots A5), - Metālapstrādes iecirknis (avots A6), - Treileru/greiferu remonta laukums (avots A7/A8), - Metināšanas stendi (avots A9/A10/A13/A14), - Lakas piesūcināšana (avots A11), - Žāvēšanas kamera (avots A12), - Ogļu izkraušana un glabāšana (avots A15), - Ogļu iekraušana kuģī (avots A16), - Celtniecības materiālu izkraušana un glabāšana (avots A17), - Celtniecības materiālu iekraušana kuģī (avots A18), - Graudu pārkraušana (avots A19), - Kūdras izkraušana un glabāšana (avots A20), - Kūdras iekraušana kuģī (avots A21), - Rūdas izkraušana un glabāšana (avots A22), - Rūdas iekraušana kuģī (avots A23). Vielu emisiju aprēķiniem izmantotas 2. un 3. nodaļā izmantotās metodikas un emisijas faktori. Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 4.6. tabulā, no emisijas avotiem gaisā emitētās vielas apkopotas 4.7.tabulā. 30

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts Emisijas avotu fizikālais raksturojums ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 4.6. tabula emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A1 Ostas iekārtu tehnikas apkopju vieta 57º02`15`` 24º04`08`` 8.5 400 4320 20 70 h/a; 255 d/a A2 Metināšanas postenis 57º02`02`` 24º03`96`` 2.5 800 1080 20 333 h/a; 255 d/a A3 Autokrāvēju akumulatoru uzlādēšana 57º02`03`` 24º03`98`` 5 400 144 20 3000 h/a; 180 d/a A4 Automašīnu akumulatoru uzlādēšana 57º02`03`` 24º03`95`` 12 400 864 20 2400 h/a; 120 d/a A5 DD tvertnes elpošanas vārsts 57º02`04`` 24º03`99`` 2 100 457 20 303 h/a; 255 d/a A6 Metālapstrādes iecirknis 57º02`15`` 24º04`07`` 8 500 9216 20 8 h/a; 255 d/a A7 Treileru remonta iecirknis 57º02`15`` 24º04`10`` 2 100 3.5 20 857 h/a; 255 d/a A8 Greiferu remonta iecirknis 57º02`15`` 24º04`08`` 2 100 3.5 20 857 h/a; 255 d/a A9 Metināšanas stends 57º02`23`` 24º04`05`` 8 500 5508 20 143 h/a; 255 d/a A10 Metināšanas stends 57º02`23`` 24º04`05`` 8 500 4500 20 144 h/a; 255 d/a A11 Lakas piesūcināšana 57º02`15`` 24º04`08`` 8.5 500 9900 20 12 h/a; 170 d/a A12 Žāvēšanas kamera 57º02`55`` 24º03`79`` 8.5 500 12600 20 12 h/a; 170 d/a A13 Metināšanas postenis 57º02`43`` 24º03`80`` 2 450 3.5 20 6 h/a; 255 d/a A14 Metināšanas laukums 57º02`55`` 24º03`79`` 2 - - 18 657 h/a; 255 d/a A15 Ogļu izkraušana un glabāšana 57º01`98`` 24º04`45`` 10 - - 18 8760 h/a; 365 d/a A16 Ogļu iekraušana kuģī 57º01`94`` 24º04`42`` 8 - - 18 5000 h/a; 365 d/a A17 Celtn.m. izkraušana un glabāšana 57º02`07`` 24º04`32`` 8 - - 18 8760 h/a; 365 d/a A18 Celtn.m. iekraušana kuģī 57º01`07`` 24º04`30`` 8 - - 18 2941 h/a; 365 d/a A19 Graudu pārkraušana 57º01`14`` 24º04`19`` 6 - - 18 3333 h/a; 365 d/a A20 Kūdras izkraušana un glabāšana 57º02`08`` 24º04`30`` 8 - - 18 8760 h/a; 365 d/a A21 Kūdras iekraušana kuģī 57º02`10`` 24º04`55`` 8 - - 18 6250 h/a; 365 d/a A22 Rūdas izkraušana un glabāšana 57º02`15`` 24º04`23`` 8 - - 18 8760 h/a; 365 d/a A23 Rūdas iekraušana kuģī 57º02`13`` 24º04`29`` 8 - - 18 2778 h/a; 365 d/a 31

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums Ostas iekārtu tehnikas apkopju vieta Metināšanas postenis Autokrāvēju akumulatoru uzlādēšana Automašīnu akumulatoru uzlādēšana DD tvertnes elpošanas vārsts Metālapstrādes iecirknis Treileru remonta iecirknis tips Punktveida Punktveida emisijas avota kods A1 A2 No emisijas avotiem gaisā emitētās vielas Piesārņojošā viela vielas kods 020029 043003 020038 200002 010056 020037 020017 010079 010022 Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosaukums g/s mg/m 3 t/gadā Oglekļa oksīds Benzols Slāpekļa dioks. PM10 Mn oksīds Si dioksīds Fluorūdeņradis Ni oksīds Cr (6+) 0.008 0.003 0.002 0.0016 0.0003 0.0001 0.0002 1E-05 1E-05 - - 0.002 0.001 0.001 0.0014 0.00015 0.00006 0.00004 6E-06 6E-06 Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte tips projekt. faktiskā - - - - - - - - 4.7. tabula Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā 0.008 0.003 0.002 0.0016 0.0003 0.0001 0.0002 1E-05 1E-05 Punktveida A3 020035 Sērksābe 0.001-0.014 - - - - 0.001 0.014 Punktveida A4 020035 Sērksābe 0.001-0.01 - - - - 0.001 0.01 Punktveida A5 210006 020036 Dīzeļdegviela Sērūdeņradis 0.02 0.00006-0.044 0.0001 - - - - 0.02 0.00006 0.002 0.001 0.001 0.0014 0.00015 0.00006 0.00004 6E-06 6E-06 Punktveida A6 010064 Nātrija sārms 0.0001-0.0007 - - - - 0.0001 0.0007 Punktveida A7 200002 010056 020038 020029 020037 020018 020017 010079 010022 PM10 Mn oksīds Slāpekļa dioks. Oglekļa oksīds Si dioksīds Fkuora sav. Fluorūdeņradis Ni oksīds Cr (6+) 0.0078 0.0006 0.004 0.004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05-0.0074 0.0005 0.002 0.002 0.0001 0.0001 0.0002 3E-06 3E-06 - - - - 0.0078 0.0006 0.004 0.004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.044 0.0001 0.0074 0.0005 0.002 0.002 0.0001 0.0001 0.0002 3E-06 3E-06 32

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums Greiferu remonta iecirknis tips Punktveida emisijas avota kods A8 Metināšanas stends Punktveida A9 Metināšanas stends Punktveida A10 Lakas piesūcināšana Punktveida A11 Žāvēšanas kamera Punktveida A12 Piesārņojošā viela vielas kods 200002 010056 020037 020018 020017 010079 010022 200002 010056 020037 020018 020017 010079 010022 200002 010056 020037 020018 020017 010079 010022 210001 043017 210001 043017 Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosaukums g/s mg/m 3 t/gadā PM10 Mn oksīds Si dioksīds Fkuora sav. Fluorūdeņradis Ni oksīds Cr (6+) PM10 Mn oksīds Si dioksīds Fkuora sav. Fluorūdeņradis Ni oksīds Cr (6+) PM10 Mn oksīds Si dioksīds Fkuora sav. Fluorūdeņradis Ni oksīds Cr (6+) Benzīns Toluols Benzīns Toluols 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.7 0.7 0.0022 0.0022 - - - - - 0.003 0.0003 0.0001 0.0001 0.0002 3E-06 3E-06 0.0005 0.0001 0.00005 0.00002 0.00005 6E-07 6E-07 0.0005 0.0001 0.00005 0.00002 0.00005 6E-07 6E-07 0.014 0.014 0.026 0.026 Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte tips projekt. faktiskā - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 4.7. tabulas turpinājums Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.7 0.7 0.7 0.7 0.003 0.0003 0.0001 0.0001 0.0002 3E-06 3E-06 0.0005 0.0001 0.00005 0.00002 0.00005 6E-07 6E-07 0.0005 0.0001 0.00005 0.00002 0.00005 6E-07 6E-07 0.014 0.014 0.014 0.014 33

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums Metināšanas postenis Metināšanas laukums Ogļu izkraušana un glabāšana Ogļu iekraušana kuģī Celtn.m. izkraušana un glabāšana Celtn.m. iekraušana kuģī tips Punktveida Laukuma emisijas avota kods A13 A14 Piesārņojošā viela vielas kods 200002 010056 020037 020018 020017 010079 010022 200002 010056 020037 020018 020017 010079 010022 Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosaukums g/s mg/m 3 t/gadā PM10 Mn oksīds Si dioksīds Fkuora sav. Fluorūdeņradis Ni oksīds Cr (6+) PM10 Mn oksīds Si dioksīds Fkuora sav. Fluorūdeņradis Ni oksīds Cr (6+) 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 - - 0.003 0.0002 0.0001 0.0001 0.0002 3E-06 3E-06 0.003 0.0002 0.0001 0.0001 0.0002 3E-06 3E-06 Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte tips projekt. faktiskā - - - - - - - - 4.7. tabulas turpinājums Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 0.0062 0.0004 0.0006 0.0006 0.0006 1E-05 1E-05 Laukuma A15 200002 PM10 0.008-1.4976 - - - - 0.008 1.4976 Laukuma A16 200002 PM10 0.008-1.4976 - - - - 0.008 1.4976 Laukuma A17 200002 PM10 0.043-2.193 - - - - 0.043 2.193 Laukuma A18 200002 PM10 0.043-2.193 - - - - 0.043 2.193 0.003 0.0002 0.0001 0.0001 0.0002 3E-06 3E-06 0.003 0.0002 0.0001 0.0001 0.0002 3E-06 3E-06 34

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums Graudu pārkraušana Kūdras izkraušana un glabāšana Kūdras iekraušana kuģī Rūdas izkraušana un glabāšana Rūdas iekraušana kuģī tips emisijas avota kods Piesārņojošā viela vielas kods Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosaukums g/s mg/m 3 t/gadā Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte tips projekt. faktiskā 4.7. tabulas turpinājums Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā Laukuma A19 200002 PM10 0.2-4.188 - - - - 0.2 4.188 Laukuma A20 200002 PM10 0.0007-0.018 - - - - 0.0007 0.018 Laukuma A21 200002 PM10 0.0007-0.018 - - - - 0.0007 0.018 Laukuma A22 200002 PM10 0.009-0.229 - - - - 0.009 0.229 Laukuma A23 200002 PM10 0.009-0.229 - - - - 0.009 0.229 35

EMISIJU IZVĒRTĒJUMS DARBĪBĀM, KAS ANALOGAS TĀM, KO PATLABAN VEIC A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS Emisijas atmosfērā uzņēmuma samnieciskās darbības rezultātā rodas no šādiem emisijas avotiem: - Elevators (avots A1-A9); - Tornis (avots A10-A19); - 1. Silosa korpuss (avots A20-A24); - 2. Silosa korpuss (avots A25-A33); - 3. Silosa korpuss (avots A34-A38); - 4. Silosa korpuss (avots A39-A44); - Graudu pieņemšanas un izkraušas galerija (avots A45-A45); - Graudu pieņemšanas un izkraušanas punkti (avots A47-A49); - Graudu kalte (Avots A50-A51); - Graudu pieņemšana no ūdens transporta (avots A52-A55); - Graudu pieņemšana un iekraušana autotransportā (avots A56-A62); - Metināšanas postenis (avots A63-A64). Vielu emisiju aprēķiniem izmantotas 2. un 3. nodaļā izmantotās metodikas un emisijas faktori, emisijas no graudu kaltes atstātas esošās B kategorijas ietvaros. Emisijas avotu fizikālais raksturojums dots 4.8. tabulā, no emisijas avotiem gaisā emitētās vielas apkopotas 4.9.tabulā. 36

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts Emisijas avotu fizikālais raksturojums ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 4.8. tabula emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A1 AS1 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 61 480 6340 23 24 h/dnn; 5490 h/a A2 AS2 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 61 480 6230 23 24 h/dnn; 5490 h/a A3 AS3 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 61 480 6440 23 24 h/dnn; 5490 h/a A4 AS4 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 61 480 6550 23 24 h/dnn; 5490 h/a A5 AS5 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 320 2950 23 24 h/dnn; 5490 h/a A6 AS8 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 450 6370 23 24 h/dnn; 1830 h/a A7 AS9 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 230 1400 23 24 h/dnn; 1830 h/a A8 AS10 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 900 9250 23 24 h/dnn; 1830 h/a A9 AS11 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 900 9250 23 24 h/dnn; 1830 h/a A10 AS15 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 400 4430 23 24 h/dnn; 1830 h/a A11 AS16 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 250 1940 23 24 h/dnn; 1830 h/a A12 AS17 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 500 7450 23 24 h/dnn; 3660 h/a A13 AS19 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 400 4900 23 24 h/dnn; 5490 h/a A14 AS20 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 400 4860 23 24 h/dnn; 5490 h/a A15 AS21 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 250 2810 23 24 h/dnn; 3660 h/a A16 AS24 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 350 2740 23 24 h/dnn; 3355 h/a A17 AS25 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 350 2810 23 24 h/dnn; 3355 h/a A18 AS34 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 460 3420 23 24 h/dnn; 1830 h/a A19 AS35 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 400 5040 23 24 h/dnn; 1830 h/a A20 AS7 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 320 2700 23 24 h/dnn; 3050 h/a A21 AS28 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 320 3310 23 24 h/dnn; 3050 h/a A22 AS29 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 320 3420 23 24 h/dnn; 3050 h/a A23 AS32 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 480 4250 23 24 h/dnn; 3050 h/a A24 AS2 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 480 4390 23 24 h/dnn; 3050 h/a 37

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 4.8. tabulas turpinājums emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A25 AS34a caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A26 AS411 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A27 AS42 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A28 AS43 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A29 AS50 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A30 AS51 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 3890 23 24 h/dnn; 2440 h/a A31 AS52 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A32 AS53 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 7270 23 24 h/dnn; 2440 h/a A33 AS54 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4570 23 24 h/dnn; 3050 h/a A34 AS1 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 20.5 560 3780 23 24 h/dnn; 1830 h/a A35 AS2 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 20.5 560 9040 23 24 h/dnn; 1830 h/a A36 AS3 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 20.5 560 10620 23 24 h/dnn; 1830 h/a A37 AS4 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 20.5 560 5040 23 24 h/dnn; 1830 h/a A38 AS14 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 20.5 560 4610 23 24 h/dnn; 1830 h/a A39 AS55 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 480 3870 23 24 h/dnn; 2440 h/a A40 AS56 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 480 3850 23 24 h/dnn; 2440 h/a A41 AS57 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 480 3850 23 24 h/dnn; 2440 h/a A42 AS44 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A43 AS45 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4070 23 24 h/dnn; 2440 h/a A44 AS46 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 45 480 4250 23 24 h/dnn; 2440 h/a A45 AS6 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 21 320 3640 23 24 h/dnn; 5490 h/a A46 AS13 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 21 500 8750 23 24 h/dnn; 5490 h/a 38

Emisijas avota kods Emisijas avota apraksts ģeogrāfiskās koordinātas dūmeņa augstums Emisijas avota un emisijas raksturojums dūmeņa iekšējais diametrs plūsma emisijas temperatūra 4.8. tabulas turpinājums emisijas ilgums Z platums A garums m mm Nm 3 /h grādi C A47 AS1dz caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 16 480 6010 23 24 h/dnn; 3660 h/a A48 AS2dz caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 16 480 6010 23 24 h/dnn; 3660 h/a A49 AS12dz caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 16 400 3640 23 24 h/dnn; 3660 h/a A50 AS1ž caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 24 560 8050 23 24 h/dnn; 800 h/a A51 AS2ž caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 42 280 22840 23 24 h/dnn; 800 h/a A52 TB-25-1,12 57º02`01`` 24º04`39`` 14 300 12020 23 24 h/dnn; 1220 h/a A53 TB-25-1,12 57º02`01`` 24º04`39`` 14 300 12020 23 24 h/dnn; 1220 h/a A54 TB-25-1,12 57º02`01`` 24º04`39`` 14 300 12020 23 24 h/dnn; 1220 h/a A55 TB-25-1,12 57º02`01`` 24º04`39`` 14 300 12020 23 24 h/dnn; 1220 h/a A56 A1 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A57 A2 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A58 A3 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A59 A4 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A60 A5 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A61 A6 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A62 A7 caurule 57º02`01`` 24º04`39`` 3 300 2480 23 24 h/dnn; 1220 h/a A63 Metināšanas postenis 57º02`00`` 24º04`38`` 3 200 1400 23 8 h/dnn; 480 h/a A64 Metināšanas postenis 57º02`00`` 24º04`36`` 3 200 1400 23 8 h/dnn; 480 h/a A65 Autotransports 57º02`01`` 24º04`37`` 3 - - - 24 h/dnn; 5490 h/a 39

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums tips emisijas avota kods No emisijas avotiem gaisā emitētās vielas Piesārņojošā viela vielas kods Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosaukums g/s mg/m 3 t/gadā Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte 4.9. tabula Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā tips projekt. faktiskā AS1 caurule punktveida A1 200002 PM10 0.09-1.779 - - - - 0.09 1.779 AS2 caurule punktveida A2 200002 PM10 0.094-1.858 - - - - 0.094 1.858 AS3 caurule punktveida A3 200002 PM10 0.091-1.799 - - - - 0.091 1.799 AS4 caurule punktveida A4 200002 PM10 0.102-2.016 - - - - 0.102 2.016 AS5 caurule punktveida A5 200002 PM10 0.044-0.87 - - - - 0.044 0.87 AS8 caurule punktveida A6 200002 PM10 0.099-0.652 - - - - 0.099 0.652 AS9 caurule punktveida A7 200002 PM10 0.023-0.152 - - - - 0.023 0.152 AS10 caurule punktveida A8 200002 PM10 0.152-1.001 - - - - 0.152 1.001 AS11 caurule punktveida A9 200002 PM10 0.154-1.015 - - - - 0.154 1.015 AS15 caurule punktveida A10 200002 PM10 0.069-0.455 - - - - 0.069 0.455 AS16 caurule punktveida A11 200002 PM10 0.031-0.204 - - - - 0.031 0.204 AS17 caurule punktveida A12 200002 PM10 0.118-1.555 - - - - 0.118 1.555 AS19 caurule punktveida A13 200002 PM10 0.082-1.621 - - - - 0.082 1.621 AS20 caurule punktveida A14 200002 PM10 0.080-1.581 - - - - 0.080 1.581 AS21 caurule punktveida A15 200002 PM10 0.045-0.593 - - - - 0.045 0.593 AS24 caurule punktveida A16 200002 PM10 0.046-0.556 - - - - 0.046 0.556 AS25 caurule punktveida A17 200002 PM10 0.046-0.556 - - - - 0.046 0.556 AS34 caurule punktveida A18 200002 PM10 0.049-0.323 - - - - 0.049 0.323 AS35 caurule punktveida A19 200002 PM10 0.076-0.501 - - - - 0.076 0.501 AS7 caurule punktveida A20 200002 PM10 0.064-0.701 - - - - 0.064 0.701 AS28 caurule punktveida A21 200002 PM10 0.079-0.868 - - - - 0.079 0.868 AS29 caurule punktveida A22 200002 PM10 0.082-0.901 - - - - 0.082 0.901 AS32 caurule punktveida A23 200002 PM10 0.097-1.069 - - - - 0.097 1.069 AS2 caurule punktveida A24 200002 PM10 0.108-1.186 - - - - 0.108 1.186 AS34a caurule punktveida A25 200002 PM10 0.093-0.813 - - - - 0.093 0.813 40

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums tips emisijas avota kods Piesārņojošā viela vielas kods Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosaukums g/s mg/m 3 t/gadā Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte 4.9. tabulas turpinājums Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā tips projekt. faktiskā AS411 caurule punktveida A26 200002 PM10 0.1-0.882 - - - - 0.1 0.882 AS42 caurule punktveida A27 200002 PM10 0.096-0.841 - - - - 0.096 0.841 AS43 caurule punktveida A28 200002 PM10 0.099-0.868 - - - - 0.099 0.868 AS50 caurule punktveida A29 200002 PM10 0.093-0.815 - - - - 0.093 0.815 AS51 caurule punktveida A30 200002 PM10 0.094-0.828 - - - - 0.094 0.828 AS52 caurule punktveida A31 200002 PM10 0.093-0.815 - - - - 0.093 0.815 AS53 caurule punktveida A32 200002 PM10 0.144-1.268 - - - - 0.144 1.268 AS54 caurule punktveida A33 200002 PM10 0.111-1.219 - - - - 0.111 1.219 AS1 caurule punktveida A34 200002 PM10 0.222-1.462 - - - - 0.222 1.462 AS2 caurule punktveida A35 200002 PM10 0.210-1.382 - - - - 0.210 1.382 AS3 caurule punktveida A36 200002 PM10 0.255-1.683 - - - - 0.255 1.683 AS4 caurule punktveida A37 200002 PM10 0.097-0.641 - - - - 0.097 0.641 AS14 caurule punktveida A38 200002 PM10 0.117-0.771 - - - - 0.117 0.771 AS55 caurule punktveida A39 200002 PM10 0.096-0.841 - - - - 0.096 0.841 AS56 caurule punktveida A40 200002 PM10 0.094-0.828 - - - - 0.094 0.828 AS57 caurule punktveida A41 200002 PM10 0.096-0.841 - - - - 0.096 0.841 AS44 caurule punktveida A42 200002 PM10 0.1-0.882 - - - - 0.1 0.882 AS45 caurule punktveida A43 200002 PM10 0.099-0.868 - - - - 0.099 0.868 AS46 caurule punktveida A44 200002 PM10 0.103-0.907 - - - - 0.103 0.907 AS6 caurule punktveida A45 200002 PM10 0.087-1.713 - - - - 0.087 1.713 AS13 caurule punktveida A46 200002 PM10 0.166-3.274 - - - - 0.166 3.274 AS1dz caurule punktveida A47 200002 PM10 0.122-1.602 - - - - 0.122 1.602 AS2dz caurule punktveida A48 200002 PM10 0.061-1.803 - - - - 0.061 1.803 AS12dz caurule punktveida A49 200002 PM10 0.091-1.202 - - - - 0.091 1.202 AS1ž caurule punktveida A50 200002 PM10 0.029-0.084 - - - - 0.029 0.084 41

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums nosaukums tips emisijas avota kods Piesārņojošā viela vielas kods Emisiju raksturojums pirms attīrīšanas nosaukums g/s mg/m 3 t/gadā Gāzu attīrīšanas iekārtas nosaukums, efektivitāte 4.9. tabulas turpinājums Emisiju raksturojums pēc attīrīšanas mg/m 3 g/s t/gadā tips projekt. faktiskā AS2ž caurule punktveida A51 200002 PM10 0.033-0.095 - - - - 0.033 0.095 TB-25-1,12 punktveida A52 200002 PM10 0.050-0.496 - - - - 0.050 0.496 TB-25-1,12 punktveida A53 200002 PM10 0.050-0.496 - - - - 0.050 0.496 TB-25-1,12 punktveida A54 200002 PM10 0.050-0.496 - - - - 0.050 0.496 TB-25-1,12 punktveida A55 200002 PM10 0.050-0.496 - - - - 0.050 0.496 A1 caurule punktveida A56 200002 PM10 0.001-0.035 - - - - 0.001 0.035 A2 caurule punktveida A57 200002 PM10 0.001-0.035 - - - - 0.001 0.035 A3 caurule punktveida A58 200002 PM10 0.001-0.035 - - - - 0.001 0.035 A4 caurule punktveida A59 200002 PM10 0.001-0.035 - - - - 0.001 0.035 A5 caurule punktveida A60 200002 PM10 0.001-0.035 - - - - 0.001 0.035 A6 caurule punktveida A61 200002 PM10 0.001-0.035 - - - - 0.001 0.035 A7 caurule punktveida A62 200002 PM10 0.001-0.035 - - - - 0.001 0.035 Metināšanas postenis Metināšanas postenis punktveida punktveida A63 A64 200002 010056 200002 010056 Autotransports laukuma A65 043003 020029 PM10 Mn oksīds PM10 Mn oksīds Ogļūdeņraži Slāpekļa dioks. Oglekļa oksīds 0.002 0.0003 0.002 0.0003 0.005 0.001 0.053 - - - 0.002 0.0002 0.002 0.0002 0.028 0.005 0.29 - - - - - - - - - - - - 0.002 0.0003 0.002 0.0003 0.005 0.001 0.053 0.002 0.0002 0.002 0.0002 0.028 0.005 0.29 42

5. Transporta radīto emisiju novērtējums Emisijas atmosfērā, kas rodas no plānotās transporta vienību kustības aprēķinātas prognozētai situācijai: Plānotais sliežu izvietojums 1. attēls. Plānotā Krievu salas dzelzceļa sliežu izvietojuma shēma Plānotais vilcienu sastāvu skaits dots 5.1. tabulā. 5.1. tabula Gadi Kustības apjomi, vilcienu pāri/diennaktī Pienākšana Nosūtīšana Maršruta Pārdevu Kopā Maršruta Pārdevu Kopa 2013. 7 2 9 7 2 9 2018. 11 4 15 11 4 15 Perspektīva 14 4 18 14 4 18 Emisiju aprēķini veikti izmantojot metodikā [5] iekļautos emisijas faktorus lokomotīvēm: - oglekļa oksīds 1.28 g/zs-h; - gaistošie organiskie savienojumi 0.48 g/zs-h; 43

- slāpekļa oksīdi 13.0 g/zs-h; - sēra dioksīds 0.17 g/zs-h; - cietās daļiņas PM10 0.32 g/zs-h. Aprēķiniem izmantota šāda metodikā [5] minētā formula: a) emisijas braukšanas laikā: Emisija [lb/dnn] = = (Emisijas faktors [g/zs-h]) x (Jauda [zs]) x (Stāvēšanas laiks [h/dnn]) x ( 1 453.6 [lb/g]) b) emisijas stāvēšanas laikā Emisija [lb/dnn] = = (Emisijas faktors [g/zs-h]) x ( 1 BSFC [zs-h/lb]) x (Degvielas blīvums [lb/gal]) x x (Degvielas patēriņš [gal/h]) x (Stāvēšanas laiks [hr/dnn]) x ( [lb/g]) 1 453.6 kur BSFC īpatnējais degvielas patēriņš CO emisijas atmosfērā (braukšanas laikā): M = 1.28 3000 1 1 453.6 = 8. 466 lb/dnn CO emisijas atmosfērā (stāvēšanas laikā): M = 1.28 1 0.37 7 5 1 1 453.6 = 0.267 lb/dnn Kopējās emisijas: 8.466 + 0.267 = 8.733 lb/dnn. Gada emisijas: 8.733 x 0.45359237 x 365 x 0.001 = 1.444 t/a. Maksimālās emisijas: 8. 733 453.59237 = 0.046 24 3600 g/s. Pārējām piesārņojošām vielām aprēķins veikts analogi. 44

6. Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķini, sagaidāmās izmaiņas gaisa kvalitātē un atbilstība noteiktajiem normatīviem Piesārņojošo vielu emisijas aprēķins atmosfērā veikts vielām, kurām noteikti gaisa kvalitātes normatīvi. Modelēšana veikta ar programmu EnviMan (beztermiņa licence Nr. 3473-8113- 8147, versija Beta 2.0D) izmantojot Gausa matemātisko modeli. Datorprogrammas izstrādātājs ir OPSIS AB (Zviedrija). Šī programma ļauj noteikt piesārņojošo vielu vidējās koncentrācijas un ekstrēmās vērtības uzņēmuma apkārtnē pie vidējiem un nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem. Kā izejas dati izmantoti: - meteoroloģiskais raksturojums (programmas EnviMan modulis EnviMet), kas ietver meteoroloģisko informāciju kopš 1995.gada; - dati par emisijas avotu fizikālajiem parametriem, emisiju apjomiem un avotu darbības dinamiku. Saskaņā ar Latvijas Vides, geoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sniegto informāciju esošais piesārņojuma līmenis (fons) Andrejsalas salas rajonā ir: Gada vid. konc., Diennakts 8 stundu konc., Stundas konc., Viela Kods μg/m 3 konc., μg/m 3 μg/m 3 μg/m 3 1. Cietās daļiņas (PM 10 ) 200002 6-22 13-50 - - 2. Oglekļa oksīds 020029 - - 200-2344 - 3. Slāpekļa oksīdi 020039 12-45 - - 42-194 4. Sēra dioksīds 020032-2-41-4-87 Atsevišķs aprēķins veikts situācijai 4 uzņēmumus izslēdzot no fona: Gada vid. konc., Diennakts vid. 8 stundu vid. Stundas vid. Viela Kods μg/m 3 konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 1. Cietās daļiņas (PM 10 ) 200002 6-22 13-50 - - 2. Oglekļa oksīds 020029 - - 200-2344 - 3. Slāpekļa oksīdi 020039 12-45 - - 42-194 4. Sēra dioksīds 020032-2-41-4-87 Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem redzams, ka šiem 4 Brīvostas uzņēmumiem raksturīga lokāla ietekme uz gaisa kvalitāti un tie faktiski neietekmē salīdzinoši augsto cieto daļiņu un slāpekļa dioksīda piesārņojuma līmeni ārpus Andrejsalas. Piesārņojuma līmeņa samazinājums Andrejsalā dots nākamajā tabulā: Gada vid. konc., Diennakts vid. 8 stundu vid. Stundas vid. Viela Kods μg/m 3 konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 1. Cietās daļiņas (PM 10 ) 200002 14 (64 %) 17 (34%) - - 2. Oglekļa oksīds 020029 - - < 0,1-3. Slāpekļa oksīdi 020039 < 0,1 - - < 0,1 4. Sēra dioksīds 020032 - < 0,1 - < 0,1 45

Atsevišķu piesārņojošo vielu gadījumā (slāpekļa oksīdi, sēra dioksīds un oglekļa oksīds) šiem Brīvostas uzņēmumiem faktiski ietekme uz piesārņojuma līmeni ir neliela (< 0,1 g/m 3 ) un no šo vielu viedokļa tie uzskatāmi par nebūtiskiem atmosfēras piesārņotājiem. Uzņēmumu pārvietošanas gadījumā sagaidāmas būtiskas izmaiņas cieto daļiņu piesārņojuma līmenī gada vidējās koncentrācijas samazināsies par 64 %, savukārt diennakts koncentrācijas par 34 %. Saskaņā ar izkliedes aprēķiniem, fona piesārņojuma līmenis Krievu salā ir: Gada vid. konc., Diennakts vid. 8 stundu vid. Stundas vid. Viela Kods μg/m 3 konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 konc., μg/m 3 1. Cietās daļiņas (PM 10 ) 200002 5-20 13-46 - - 2. Oglekļa oksīds 020029 - - 150-1190 - 3. Slāpekļa oksīdi 020039 2-28 - - 20-119 4. Sēra dioksīds 020032-0.5-16.5-0.6-29.4 Kopējā uzņēmumu ietekme uz summāro atmosfēras piesārņojuma līmeni, salīdzinājums ar normatīvajiem lielumiem dots nākamajā tabulā. Piesārņojošā viela Maksimālā summārā koncentrācija, μg/m 3 Aprēķinu periods/ laika intervāls Vieta vai teritorija Uzņēmuma vai iekārtas emitētā piesārņojuma daļa summārajā koncentrācijā, % Summārā piesārņojuma koncentrācija attiecībā pret gaisa kvalitātes normatīvu, % 30+17=47 diennakts Tuvākā dzīvojamā 36 94 Cietās daļiņas PM 10 apbūve 8+2=10 kalendāra gads 20 25 Oglekļa oksīds 350+1=351 8 stundu Tuvākā dzīvojamā apbūve 0.3 3.5 Slāpekļa oksīdi Sēra dioksīds 65+10=75 1 stundas Tuvākā dzīvojamā 13 37.5 apbūve 15+0.6=15.6 kalendāra gads 3.8 39 9+0.21=9.21 1 stundas Tuvākā dzīvojamā 2.3 2.6 apbūve 7+0.21=7.21 diennakts 2.9 5.8 Rezultāti noformēti arī karšu veidā (skat. nākamajā pielikumā šim IVN darba ziņojumam). 46

7. Izmantotā literatūra 1. Методические указания по определению выбросов загрязняющих веществ в атмосферу из резервуаров. Гос. Ком. РФ по охране окр. среды. С-П, 1999. 2. Metodiskie norādījumi piesārņojošo vielu izmešu atmosfērā aprēķināšanai dūmgāzēm no apkures-ražošanas katlu mājām. 3. Dažādu ražotņu kaitīgo vielu izmešu atmosfērā aprēķinu metodiku sakopojums. Hidrometeoizdat, L., 1986. 4. U.S. EPA. AP-42. 5. Technical Highlights - Emission Factors for Locomotives, EPA420-F-97-051, December 1997. 47

Ietekmes uz vidi novērtējums Rīgas ostas aktivitāšu daļas pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai II pielikums Esošā un prognozētā gaisa piesārņojuma modeļu kartes Eiroprojekts, 2008

OGLEKĻA OKSĪDA 8 STUNDU 98-PROCENTĪLO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ AR UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 1 no 28_VKB_24.09.2008

SLĀPEKĻA DIOKSĪDA STUNDAS 19.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ AR UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 2 no 28_VKB_24.09.2008

SLĀPEKĻA DIOKSĪDA GADA VIDĒJO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ AR UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 3 no 28_VKB_24.09.2008

SĒRA DIOKSĪDA STUNDAS 25.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ AR UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 4 no 28_VKB_24.09.2008

SĒRA DIOKSĪDA DIENNAKTS 4.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ AR UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 5 no 28_VKB_24.09.2008

PUTEKĻU PM 10 DIENNAKTS 36.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ AR UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 6 no 28_VKB_24.09.2008

PUTEKĻU PM 10 GADA VIDĒJO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ AR UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 7 no 28_VKB_24.09.2008

OGLEKĻA OKSĪDA 8 STUNDU 98-PROCENTĪLO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ BEZ UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 8 no 28_VKB_24.09.2008

SLĀPEKĻA DIOKSĪDA STUNDAS 19.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ BEZ UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 9 no 28_VKB_24.09.2008

SLĀPEKĻA DIOKSĪDA GADA VIDĒJO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ BEZ UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 10 no 28_VKB_24.09.2008

SĒRA DIOKSĪDA STUNDAS 25.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ BEZ UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 11 no 28_VKB_24.09.2008

SĒRA DIOKSĪDA DIENNAKTS 4.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ BEZ UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 12 no 28_VKB_24.09.2008

PUTEKĻU PM 10 DIENNAKTS 36.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ BEZ UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 13 no 28_VKB_24.09.2008

PUTEKĻU PM 10 GADA VIDĒJO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, ANDREJSALAS RAJONĀ BEZ UZŅĒMUMIEM: 1. A/S RĪGAS OSTAS ELEVATORS (RĪGĀ, ANDREJOSTAS IELĀ 14); 2. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS FILIĀLE ANDREJOSTA (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 3. SIA RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS (RĪGĀ, EKSPORTA IELĀ 15); 4. SIA STREK (RĪGĀ, URIEKSTES IELĀ 9) M 1:25 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Andrejsalas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 14 no 28_VKB_24.09.2008

OGLEKĻA OKSĪDA 8 STUNDU 98-PROCENTĪLO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ M 1:15 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Krievu salas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 15 no 28_VKB_24.09.2008

SLĀPEKĻA DIOKSĪDA STUNDAS 19.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ M 1:15 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Krievu salas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 16 no 28_VKB_24.09.2008

SLĀPEKĻA DIOKSĪDA GADA VIDĒJO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ M 1:15 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Krievu salas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 17 no 28_VKB_24.09.2008

SĒRA DIOKSĪDA STUNDAS 25.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ M 1:15 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Krievu salas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 18 no 28_VKB_24.09.2008

SĒRA DIOKSĪDA DIENNAKTS 4.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ M 1:15 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Krievu salas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 19 no 28_VKB_24.09.2008

PUTEKĻU PM 10 DIENNAKTS 36.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ M 1:15 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Krievu salas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 20 no 28_VKB_24.09.2008

PUTEKĻU PM 10 GADA VIDĒJO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ M 1:15 000 Izkliežu aprēķini veikti analizējot gaisa piesārņojuma līmeni Krievu salas rajonā. Aprēķinos iekļauti: - stacionārie piesārņojuma avoti (datu bāze 2-Gaiss); - mobilie piesārņojuma avoti (transporta plūsmu intensitātes mērījumu dati). Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 21 no 28_VKB_24.09.2008

OGLEKĻA OKSĪDA 8 STUNDU 98-PROCENTĪLO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ ŅEMOT VĒRĀ TIKAI SUMMĀRO IETEKMI, KĀDU DOTU TĀDA PAŠA VEIDA UN APJOMA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA KĀ TĀ, NO KURAS PAREDZĒTS ATBRĪVOT ANDREJSALAS RAJONU M 1:15 000 Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 22 no 28_VKB_24.09.2008

SLĀPEKĻA DIOKSĪDA STUNDAS 19.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ ŅEMOT VĒRĀ TIKAI SUMMĀRO IETEKMI, KĀDU DOTU TĀDA PAŠA VEIDA UN APJOMA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA KĀ TĀ, NO KURAS PAREDZĒTS ATBRĪVOT ANDREJSALAS RAJONU M 1:15 000 Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 23 no 28_VKB_24.09.2008

SLĀPEKĻA DIOKSĪDA GADA VIDĒJO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ ŅEMOT VĒRĀ TIKAI SUMMĀRO IETEKMI, KĀDU DOTU TĀDA PAŠA VEIDA UN APJOMA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA KĀ TĀ, NO KURAS PAREDZĒTS ATBRĪVOT ANDREJSALAS RAJONU M 1:15 000 Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 24 no 28_VKB_24.09.2008

SĒRA DIOKSĪDA STUNDAS 25.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ ŅEMOT VĒRĀ TIKAI SUMMĀRO IETEKMI, KĀDU DOTU TĀDA PAŠA VEIDA UN APJOMA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA KĀ TĀ, NO KURAS PAREDZĒTS ATBRĪVOT ANDREJSALAS RAJONU M 1:15 000 Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 25 no 28_VKB_24.09.2008

SĒRA DIOKSĪDA DIENNAKTS 4.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ ŅEMOT VĒRĀ TIKAI SUMMĀRO IETEKMI, KĀDU DOTU TĀDA PAŠA VEIDA UN APJOMA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA KĀ TĀ, NO KURAS PAREDZĒTS ATBRĪVOT ANDREJSALAS RAJONU M 1:15 000 Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 26 no 28_VKB_24.09.2008

PUTEKĻU PM 10 DIENNAKTS 36.AUGSTĀKĀS KONCENTRĀCIJAS NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ ŅEMOT VĒRĀ TIKAI SUMMĀRO IETEKMI, KĀDU DOTU TĀDA PAŠA VEIDA UN APJOMA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA KĀ TĀ, NO KURAS PAREDZĒTS ATBRĪVOT ANDREJSALAS RAJONU M 1:15 000 Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 27 no 28_VKB_24.09.2008

PUTEKĻU PM 10 GADA VIDĒJO KONCENTRĀCIJU NOVĒRTĒJUMS RĪGĀ, KRIEVU SALAS RAJONĀ ŅEMOT VĒRĀ TIKAI SUMMĀRO IETEKMI, KĀDU DOTU TĀDA PAŠA VEIDA UN APJOMA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA KĀ TĀ, NO KURAS PAREDZĒTS ATBRĪVOT ANDREJSALAS RAJONU M 1:15 000 Režģa šūnas izmēri - 50 50 m. 29.09.2008./ Lapa 28 no 28_VKB_24.09.2008

Ietekmes uz vidi novērtējums Rīgas ostas aktivitāšu daļas pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai III pielikums Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta atzinums un ziņojumi: 3.1. LU Bioloģijas institūts. Atskaite par līgumdarbu (RPB Nr. P67/07; 135 BI) Izstrādāt īstermiņa un ilgtermiņa plānu Rīgas brīvostas teritorijā 2008.-2018. gadam, atjaunojot un uzturot (kaijveidīgo putnu) ligzdošanai piemērotā stāvoklī kādreizējās ligzdošanas vietas Daugavas lejtecē, tādejādi radot pārcelšanās iespējas ostas attīstības apdraudētajai lielo ķīru kolonijai Krievu salā atbilstoši darba uzdevumam. Salaspils, 2007. 3.2. Vīksne J., Janaus M. 2008. gada 3. jūnijs. Ziņojums par kaijveidīgo putnu ligzdošanas koloniju stāvokli Žurku un Krievu salās 2008. gadā. 3.3. Vīksne J. 2008. gada 19. jūlijs. Ziņojums par Rīgas brīvostas pārvaldes un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta 2008. gada 29. jūlija līguma Nr. P-59/08 Darba uzdevuma 1.1.1. izpildi. 3.4. Vīksne J. 2008. gada 11. augusts. Ziņojums par Rīgas brīvostas pārvaldes un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta 2008. gada 29. jūlija līguma Nr. P-59/08 Darba uzdevumu 1.1.2. un 1.1.3. izpildi. Eiroprojekts, 2008

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts Atskaite par līgumdarbu (RBP Nr. P67/07; 135 BI) Izstrādāt īstermiņa un ilgtermiņa plānu Rīgas brīvostas teritorijā 2008. 2018. gadam, atjaunojot un uzturot (kaijveidīgo putnu) ligzdošanai piemērotā stāvoklī kādreizējās ligzdošanas vietas Daugavas lejtecē, tādējādi radot pārcelšanās iespējas ostas attīstības apdraudētajai lielo ķīru kolonijai Krievu salā atbilstoši darba uzdevumam Salaspils 2007

2 Saturs Galvenie izpildītāji 3 Darba uzdevumi 4 Ievads 5 Rīgā ligzdojošo kaijveidīgo putnu aizsardzības statuss 7 Materiāls un metodika 8 Rezultāti 10 Ligzdojošo lielo ķīru un citu kaijveidīgo putnu koloniju izvietojums un skaits Daugavas lejtecē (Rīgas brīvostas un tai pieguļošajā teritorijā) 2007. gada ligzdošanas sezonā 10 Lielais ķīris 11 Sudrabkaija 16 Upes zīriľš 18 Citi kaijveidīgie putni 21 Kaijveidīgo un citu ar mitrāju biotopiem saistītu putnu ligzdošanas vietu pašreizējais stāvoklis un perspektīvas 22 Detalizēti priekšlikumi Ţurku salas augāja transformācijai, kas veicama līdz 2007. gada 30. novembrim 24

3 Galvenie izpildītāji Jānis Vīksne Prof., Dr.biol., vadošais pētnieks, LZA īstenais loceklis (darba vadītājs) Māra Janaus Dr.biol., vadošā pētniece Ornitoloģijas laboratorija LU Bioloģijas institūts Miera iela 3, Salaspils, LV-2169 E-pasts: ornlab@latnet.lv Tel. 67945437 I.Deņisova foto

4 Darba uzdevumi Šim atskaites periodam (divu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīţa) bija paredzēti sekojoši darba uzdevumi: 1. Izstrādāt īstermiľa aktivitāšu plānu Krievu salā ligzdojošo lielo ķīru kolonijas pārejai uz alternatīvu ligzdošanas vietu: noskaidrot ligzdojošo lielo ķīru un citu kaijveidīgo putnu koloniju izvietojumu un skaitu Daugavas lejtecē (Rīgas brīvostas un tai pieguļošajā teritorijā) 2007. gada ligzdošanas sezonā; izstrādāt detalizētus priekšlikumus Ţurku salas augāja transformācijai, kas veicama līdz 2007. gada 30. novembrim. Jūras zīriņa Sterna paradisaea ligzda I.Deņisova foto

5 Ievads Upju grīvas izsenis ir saistījušas kā putnu, tā arī cilvēku uzmanību. Daudzās saliľas, smilšainās sēres, deltu veidojošie atzari (teces), daţādā mērā pārpurvotās vecupes rada piemērotus ligzdošanas apstākļus daţādiem ūdensputniem, tostarp kaijveidīgajiem. Bagātā un daudzveidīgā ūdens bezmugurkaulnieku un zivju fauna upju grīvās (deltās) tāpat veicina ūdensputnu apmešanos šajās vietās. Tādējādi piemēroti substrāti ligzdošanai un bagātīgi iegūstamā barība ir tie faktori, kas jau pirms cilvēka parādīšanās noteica upju grīvu (deltu) piemērotību ūdensputniem un to lielo skaitu šajās vietās. Upju grīvas kopš tālas senatnes ir kalpojušas kā iecienītas cilvēku apmešanās vietas galvenokārt tāpēc, ka šeit bija piemēroti apstākļi ostu ierīkošanai. Augot pilsētai un attīstoties ostai, aizvien lielākas platības upju lejtecēs tiek apbūvētas, upes tiek padziļinātas, to tecējums tiek iegroţots akmenī kaltos krastos. Tā visa rezultātā ūdensputni aizvien vairāk zaudē savas dzīves vietas. Daţādas sugas uz antropogēnajām pārmaiľām reaģē daţādi. Daudzas ir tādas, kuras nespēj sadzīvot ar cilvēka radītajām vides pārmaiľām. Taču ir arī tādas, kuras ligzdošanas vietas izvēlē ir visai plastiskas un cilvēka radītajā vidē cenšas atrast un atrod analogus savām dabiskajām ligzdošanas vietām. Ar granti vai oļiem nobērtie plakanie jumti ir pilnīgi analogi ledus iešanas laikā no krūmiem attīrītajām sērītēm un saliľām upē, kas raksturīgas kā daţādu sugu zīriľu ligzdošanas vietas. Tiem pašiem plakanajiem jumtiem vai slīpajiem jumtiem pilsētā ir zināma līdzība ar piekrastes klintīm, kas daudzviet Eiropā ir raksturīgas kā, piemēram, sudrabkaijas ligzdošanas vietas, un sudrabkaijas labprāt pieľem šo piedāvājumu. Tomēr, kā jau minējām, ne visas sugas spēj pielāgoties cilvēka pārveidotajai videi, bet tās, kuras to spējušas, palaikam rada problēmas (antisanitāri apstākļi, jumtu ūdens novadīšanas sistēmu bojājumi, utt.). Problēma diemţēl ir plašāka un neaprobeţojas ar uz jumtiem ligzdojošo kaijveidīgo putnu radītajām neērtībām. Cilvēka radītās putniem un citiem dzīvniekiem nelabvēlīgās vides pārmaiľas mūsdienās ir globālas. Tāpēc, runājot par daudzu sugu aizsardzību un turpmāko pastāvēšanu, nevaram mierināt sevi ar domu, ka konkrētajā vietā mēs attiecīgo dzīvotni iznīcināsim (apbūvēsim, nosusināsim, appludināsim utt.), bet citur šī suga var dzīvot netraucēti. Eiropā urbanizētās ainavas ir ievērojami

6 paplašinājušās, un daudzviet tik liela daļa kādas sugas populācijas dzīvo pilsētās, ka atlikušo ūdensputniem piemēroto dzīvotľu saglabāšanai pilsētā ir pirmšķirīga nozīme. Kā saglabāt ūdensputniem, gk. kaijveidīgajiem, piemērotus dzīves apstākļus Daugavas lejtecē Rīgas brīvostas teritorijā un tai pieguļošajās platībās, savienojot to ar ostas attīstību, ir aktuāla problēma tieši Rīgai. Līgumdarba ietvaros mēģināsim sniegt atbildi uz šiem jautājumiem. Sudrabkaiju ligzdas Žurku salā I.Deņisova foto

7 Rīgā ligzdojošo kaijveidīgo putnu aizsardzības statuss Sakarā ar to, ka kaijveidīgie putnu ligzdošanas biotopi ir apdraudēti un daudzas to sugas pēdējās desmitgadēs skaitliski samazinās, tie ir iekļauti daţādos starptautiskos un nacionāla mēroga ar dabas aizsardzību saistītos dokumentos. Šī informācija par sugām, kuras atrastas ligzdojam Rīgā 2007. gadā, ir apkopota 1. tabulā. 1. tabula. Rīgā ligzdojošo kaijveidīgo putnu aizsardzības statuss starptautiskā un nacionālā līmenī Suga SPEC¹ Apdraudējums Eiropas Bernes Bonnas AEWA 6 Īpaši Mikroliegumu kategorija Eiropas Putnu konvencijas konvencijas saraksts aizsargājamo veidošana sugu līmenī² direktīvas saraksta saraksta saraksts 7 koloniju kategorija³ kategorija 4 kategorija 5 vietās 7 Lielais ķīris S II/2 III X X Sudrabkaija S II/2 Kajaks 2 H II/2 III Upes zīriņš S I III II X X X Jūras zīriņš S I III II X X X Mazais zīriņš 3 D I III II X X X ¹ SPEC Sugas, kuru saglabāšanā Eiropai ir būtiska loma 2 Nelabvēlīgs aizsardzības statuss Eiropā; koncentrēta Eiropā 3 Nelabvēlīgs aizsardzības statuss Eiropā; nav koncentrēta Eiropā ² Apdraudējums Eiropas līmenī S Stabila H Skaits samazinājies 1970.-1990. gados, nav atjaunojies D Skaits samazinās 3 Eiropas Putnu direktīva par savvaļas putnu aizsardzību I I pielikuma sugas, kas ir jāpakļauj īpašai aizsardzībai II/2 II/2 pielikuma sugas, kuras drīkst izmantot, saņemot speciālu EK atļauju 4 Bernes konvencija par Eiropas dzīvnieku sugu un dzīvotņu aizsardzību III Aizsargājamas sugas 5 Bonnas konvencija par migrējošo dzīvnieku aizsardzību II Sugas, kuru aizsardzībā nepieciešama starptautiska sadarbība 6 AEWA Vienošanās par Āfrikas-Eiropas migrāciju ceļa ūdensputnu aizsardzību 7 Sugu un biotopu aizsardzības likums

8 Materiāls un metodika Laiks, kad ir iespējams veikt ligzdojošo lielo ķīru un citu kaijveidīgo putnu uzskaites ligzdošanas kolonijās, ir ļoti ierobeţots tā ir maija otrā puse jūnijs. Jāatzīmē, ka tas ir laiks pirms šī līguma oficiālās stāšanās spēkā, un neziľa par iecerētā līguma likteni iespaidoja uzskaites raksturu. Uzmanība tika koncentrēta uz sugām un vietām (ligzdošanas kolonijām), kuru liktenis Daugavas lejtecē ir saistīts ar Rīgas brīvostas tālāko attīstību un jaunu teritoriju, īpaši Krievu salas, apgūšanu. Tā kā Rīgas brīvostai pieguļošā teritorija ir ļoti nenoteikts jēdziens, centāmies attiecībā uz visām kaijveidīgo sugām aptvert visu Rīgu. Gadījumos, kad par no ostas attālākiem Rīgas rajoniem mūsu rīcībā nebija šī gada datu, orientējošu priekšstatu sniedz 2003. gada visai pilnīgajā uzskaitē gūtā informācija. Kaijveidīgo putnu uzskaitē lietotas kā absolūtās, tā relatīvās metodes. Absolūtā uzskaite ietver precīzu ligzdu saskaitīšanu attiecīgajā kolonijā tās apmeklējuma laikā, kā arī perējošo putnu skaitīšanu labi pārskatāmā kolonijā ar teleskopu no augstāka punkta. Absolūtā ligzdu uzskaite veikta Ţurku salā, Krievu salā, Daugavgrīvā, uz Preses nama un RTU ēku jumtiem, Rīnūţu ostas terminālā un daţās citās vietās. Relatīvā uzskaite ir ligzdojošo pāru skaita novērtējums pēc gaisā vienlaicīgi paceltajiem vecajiem putniem. Šī metode lietota gadījumos, kad tādu vai citādu apstākļu dēļ nav bijis iespējams veikt absolūto uzskaiti kolonija ir uz grimstoša substrāta, pa kuru nav iespējams pārvietoties, vai kolonija ir privātīpašumā, kura īpašnieks atsakās uzskaitītāju tajā ielaist. Pēdējais mūsu gadījumā attiecas uz daţām kolonijām uz ēku jumtiem. Uzskaites laikā tika apmeklētas visas iepriekšējos gados zināmās lielo ķīru, upes zīriľu, jūras zīriľu un mazo zīriľu ligzdošanas vietas, kā arī galvenās sudrabkaiju ligzdošanas vietas, tostarp tādas, kur pēdējos gados ligzdošanas nav novērota (Krēmeru liegums, Vecdaugava, Juglas ezers un daţas citas). Daţādu Rīgas brīvostas teritorijā un tai pieguļošajās platībās atrodošo kaijveidīgo putnu koloniju apmeklējumi šī līgumdarba izpildes sakarā pa datumiem apkopoti 2. tabulā.

9 2. tabula Līguma ietvaros apmeklētās potenciālās kaijveidīgo putnu ligzdošanas vietas Rīgā 2007. gadā Vieta Datums 28.03., 16.04., 8.06., Žurku sala 11.07. Rīnūži 8.06., 11.07. Mīlestības sala 11.07. Krievu sala 11.05. Daugavgrīva 17.05. Preses nams 1.06., 15.06., 27.06. Ķīpsala, RTU un Olimpija 1.06., 15.06., 27.06. Krēmeri 1.06. Vecdaugava 7.06. Juglas ezers 2.06. Aizsardzības Akadēmija 7.07. Gaiļezers 7.07. Ķīšezers 7.06. Grāpju pss. & Kojusalas līcis 23.06. Kundziņsalas D gals 7.07. Krievu sala ar lielo ķīru koloniju agrā pavasarī I.Deņisova foto

10 Rezultāti Ligzdojošo lielo ķīru un citu kaijveidīgo putnu koloniju izvietojums un skaits Daugavas lejtecē (Rīgas brīvostas un tai pieguļošajā teritorijā) 2007. gada ligzdošanas sezonā Pētījumu gaitā Rīgas pilsētas teritorijā 2007. gadā konstatētas ligzdojam seţas kaijveidīgo putnu sugas: lielais ķīris Larus ridibundus, kajaks Larus canus, sudrabkaija Larus argentatus, upes zīriľš Sterna hirundo, jūras zīriľš Sterna paradisaea, mazais zīriľš Sterna albifrons. Kopējie uzskaites rezultāti apkopoti 3. tabulā. 3. tabula. Kaijveidīgo putnu ligzdošana Daugavas lejtecē 2007. gadā (pāru skaits) Vieta Lielais Kajaks** Sudrab- Upes Jūras Mazais ķīris kaija*** zīriņš zīriņš zīriņš Rīnūžu termināls* X 4 2 Žurku sala 14 150 5 Kundziņsalas D gals X X X Krievu sala 816 Daugavgrīva 412 Preses nama jumti 380 1 2 84 5? RTU ēku jumti 283 2 380 5? Policijas akadēmija 25 Lielveikals "Olimpija" 25 Antenas iela 25 Citas vietas 0 5-9 800 50? 15? 15? Kopā (skaitļi noapaļoti) 1905 ap 10 ap 1000 ap 600 ap 30 ap 20 * Jūnijā kolonijas vietā sakrautas baļķu kaudzes, putnu vairs nav ** Kajaki nelielā skaitā, iespējams, ligzdo arī citur *** Sudrabkaijas ligzdo visā Rīgas teritorijā uz jumtiem, visvairāk ostas rajonā. Attiecībā uz "citām vietām" izmantoti 2003. gada uzskaites dati Ķīšezera Pils kaktā, Mīlestības salā, Juglas ez. pie slūžām, Krēmeros, Vecdaugavas attekā (pss. nav apmeklēta), Gaiļezerā, Grāpju pss. attīrīšanas iekārtas dīķos, Kojusalas līcī, Dārziņu vecupē kaijveidīgie neligzdoja Tālāk sīkāk tiek apskatīta atsevišķi trīs daudzskaitlīgāko kaijveidīgo sugu putnu (lielais ķīris, sudrabkaija, upes zīriľš) ligzdošana Rīgas teritorijā.

11 Lielais ķīris Ligzdošana konstatēta piecās vietās (1. att.): Krievu salā 816 pāru (detalizētu izvietojumu skat. 2. att.), Daugavgrīvā ap 412 pāru (3. att.), Ţurku salā 14 pāru, uz Preses nama jumta 380 pāru, uz Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) ēku jumtiem Āzenes ielā 283 pāri. Tādējādi Rīgas pilsētas robeţās 2007. gadā ligzdojot konstatēti 1905 pāri lielo ķīru. Salīdzinot ar 2003. gadu, kad pilnīga ligzdojošo lielo ķīru uzskaite tika veikta iepriekšējo reizi un tika konstatēti 2100 pāri, 2007. gadā to ir par apmēram 10% mazāk. Daļēji tas skaidrojams ar divu nelielu (70 un 10 pāri) koloniju izzušanu Juglas ezerā, kas, iespējams, pārcēlušies uz netālo ārpus Rīgas oficiālajām robeţām esošo koloniju Māšēnu ezerā. No 1905 konstatētajiem lielo ķīru pāriem 1242 pāri (65%) ligzdo uz dabiska substrāta: Krievu salā gk. uz vilkvālīšu slīkšľām, Daugavgrīvā uz nopļautu pērno niedru klājiena, Ţurku salā uz cietas zemes, kas klāta ar pļavu augāju. Salīdzinot ar 2003. g., ievērojami samazinājies Ţurku salā ligzdojošo lielo ķīru skaits (1350 pret 14), pieaudzis Krievu salā (200 pret 816) un Daugavgrīvā (30 pret 412) ligzdojošo lielo ķīru pāru skaits. Būtiskākā notikusī pārmaiľa lielo ķīru praktiski izzušana no Ţurku salas 2006. gadā un apmēram līdzīga skaita parādīšanās ligzdojot Krievu salā visticamāk skaidrojama ar svešzemju plēsēja Amerikas ūdeles klātbūtni. 2003. gadā tikai 11,4% no Rīgas lielajiem ķīriem ligzdoja uz jumtiem; 2007. gadā uz jumtiem ligzdoja jau 35%. Pieaudzis ne tikai relatīvais jumtu ligzdotāju daudzums, arī to absolūtais skaits piecos gados palielinājies 2,8 reizes (2003.g. 240, 2004.g. 360, 2005.g. 414, 2006.g. 556, 2007.7. 663 pāri). Lielā ķīra jumtu ligzdošanas attīstību var prognozēt divos aspektos: 1) jumtu ligzdotāju absolūtais un relatīvais daudzums turpinās palielināties, ko nosaka labākas vairošanās sekmes, salīdzinot ar zemes līmeľa kolonijām (jumtu kolonijas nav pieejamas plēsīgajiem zīdītājiem); 2) pieaugot uz jumtiem ligzdojošo lielo ķīru skaitam, palielināsies iedzīvotāju neapmierinātība ar tiem (ūdens novadīšanas sistēmu aizsērēšana ar putnu atrijām un ligzdu materiālu, ar ekskrementiem notraipītas automašīnas, apģērbs, utt.) un tiks rasti paľēmieni, kā ligzdošanu uz jumtiem nepieļaut.

12 Ľemot vērā augstāk teikto, jāsecina: ja gribam lielo ķīri saglabāt pilsētā, nepieciešams uzturēt putniem piemērotā stāvoklī dabiskos ligzdošanas biotopus, kur tie varētu pārcelties, kad ligzdošana uz jumtiem netiks pieļauta. Lielie ķīri pie ligzdas J.Vīksnes foto

13 pāru 1. attēls. Lielo ķīru ligzdošanas koloniju izvietojums Rīgā 2007. gadā

2. attēls. Lielo ķīru Larus ridibundus ligzdošanas kolonija Krievu salā 2007. gada 11. maijā (skaitļi apzīmē uzskaitīto ligzdu skaitu attiecīgajās vietās) 14

3. attēls. Lielo ķīru Larus ridibundus ligzdošanas kolonijas Daugavgrīvā 2007. gadā (skaitļi apzīmē uzskaitīto ligzdu skaitu attiecīgajā grupējumā) 15

16 Sudrabkaija Sākoties pārrunām starp LU Bioloģijas institūtu un Rīgas brīvostas pārvaldi par eventuālo līgumu, sudrabkaijas uzskaites laiks jau bija nokavēts. Tomēr par sugas skaitu un ligzdojošās populācijas izvietojumu Rīgas brīvostas teritorijā un tai pieguļošajās platībās samērā labu priekšstatu sniedz 2003. gadā veiktā uzskaite, kopš kuras sudrabkaiju skaits un izvietojums mainījies maz. Gan jāpiebilst, ka tieši brīvostas teritorijā sudrabkaiju absolūtā uzskaite veikta arī šogad (Ţurku sala). 2003. gadā Rīgā ligzdojot konstatēti 799 pāri sudrabkaiju 87 vietās, kas gan uzskatāms par minimālo skaitu reāli Rīgā ligzdojošo sudrabkaiju skaits varēja būt ap 1000 pāriem. Arī minētais vietu skaits ir zināmā mērā nosacīts, jo šīs kaijas mēdz ligzdot kā atsevišķiem pāriem, tā vienkopus lielākās vai mazākās grupās nelielā attālumā viena no otras. Tādējādi pāreja starp koloniālo un disperso ligzdošanas veidiem ir visai izplūdusi. Kā redzams no 4. attēla, ligzdojošās sudrabkaijas ir samērā vienmērīgi izplatītas visā Rīgā, pie tam 78% no tām ligzdo uz daţādu ēku jumtiem un citām cilvēka radītām konstrukcijām. Lielākās kolonijas 85 pāri (RER, Sarkandaugava), 120 pāri (Rīnūţi, osta) un 175 pāri (Ţurku sala). Pēdējā kā 2003. gadā, tā 2007. gadā bija vienīgā sudrabkaiju kolonija Rīgā, kas novietota uz dabiska (zemes līmeľa) substrāta. Sudrabkaiju skaita samazināšanās Ţurku salā 2007. gadā, salīdzinot ar 2003. gadu (175 pāri pret 150 pāriem) ir neliela, bet viegli izskaidrojama sudrabkaija ir rezistentāka pret Amerikas ūdeles klātbūtni nekā lielais ķīris un upes zīriľš, taču, kā liecina ilggadīgi novērojumi Kaľiera ezerā, ūdeles klātbūtnē sudrabkaiju skaits tāpat samazinās. Sprieţot pēc sudrabkaiju skaita izmaiľām atsevišķās vietās kopš 2003. gada, diezgan droši var teikt, ka to kopējais skaits Rīgā ir stabils vai nedaudz pieaudzis, pie tam pieaugums ir uz jumtu ligzdotāju rēķina. Jumtu ligzdotāju skaita pieaugumu varam izskaidrot ar labākām vairošanās sekmēm. Sudrabkaijas jumtu ligzdotājas ir mazāk apdraudētas arī no cilvēku puses (lielas kolonijas atrodas tikai ārpus biezi apdzīvotiem rajoniem).

4. attēls. Sudrabkaijas ligzdošanas koloniju un atsevišķu pāru izvietojums Rīgā 2003. 2007. gados 17

18 Upes zīriņš Konstatēta vismaz 544 pāru ligzdošana vismaz septiľās vietās (5.att.): Preses nama jumts 84 pāri, RTU ēku jumti Āzenes ielā 380 pāri, lielveikala Olimpija jumts vismaz 25 pāri, jumti starp Skaistkalnes un Antenas ielām apmēram 25 pāri, Policijas akadēmija apmēram 25 pāri (pēdējās trīs vietās pāru skaits noteikts, vērtējot gaisā vienlaicīgi pacēlušos īpatľu skaitu), kā arī Ţurku sala 5 pāri. Sprieţot pēc balsīm un lidojošu putnu novērojumiem no attāluma, kolonijas uz jumtiem ir arī Kundziľsalas dienvidu galā, taču tur putnu klātbūtnes laikā (resp. pirms līguma oficiālas noslēgšanas) iekļūt neizdevās un ziľu par kolonijas lielumu nav. Nav izslēgta vēl kādas nezināmas jumta kolonijas eksistence, tāpēc Rīgā ligzdojošo upes zīriľu kopējais skaits varētu būt līdz 600 pāriem. Vienīgi Ţurku salā upes zīriľi ligzdoja uz dabiska substrāta, un no kopējā Rīgā konstatēto ligzdojošo upes zīriľu skaita tas bija tikai 0,9%. Tātad jākonstatē, ka šobrīd praktiski visi upes zīriľi Rīgā ligzdo uz daţādu ēku jumtiem, pie tam kolonijas uz divu RTU ēku jumtiem, Preses nama un lielveikala Olimpija jumtiem veido samērā kompaktu grupu, kas aptver līdz 90% no Rīgas upes zīriľu populācijas. Uz jumtiem ligzdojošo upes zīriľu skaitam ir tendence palielināties vēl 2003. gadā jumtu ligzdotāju bija 82%. Pretstatā tam zemes līmenī (uz salām, slīkšľām) ligzdojošo skaits sarucis no 18% līdz 0,9%. Tas, neapšaubāmi, is skaidrojams ar atšķirīgām vairošanās sekmēm jumtu ligzdotājiem tās ir augstākas, jo tur ligzdas nav pieejamas plēsīgajiem zīdītājiem. Jāuzsver, ka ne uz visiem jumtiem zīriľu skaits palielinās uz Preses nama jumta 2003. gadā ligzdoja 170 pāri, šobrīd to ir tikai 84, kamēr uz RTU jumtiem to skaits pieaug. Tas izskaidrojams ar pakāpenisku zīriľiem piemērotā jumta seguma nomaiľu uz Preses nama, un lielāku zīriľiem piemēroto jumtu platību saglabāšanos uz RTU namu jumtiem. Tomēr, vērtējot šīs sugas jumtu ligzdotāju perspektīvas, jākonstatē, ka: 1) zīriľiem pret jumta segumu ir specifiskas prasības jumtam jābūt klātam ar granti vai oļiem (zīriľi nebūvē ligzdu, bet ieberzē substrātā bedrīti). Atjaunojot (remontējot) jumtus, šobrīd šāda tehnoloģija netiek lietota, līdz ar to padarot agrākās ligzdošanas vietas zīriľiem nederīgas. 2) Pieaugot zīriľu koncentrācijai uz atlikušajiem piemērotajiem jumtiem, manāmākas kļūst šo putnu klātbūtnes negatīvās puses ar ekskrementiem

19 notraipīti logi, automašīnas, apģērbs, tādējādi veicinot īpašniekiem domu par seguma nomaiľu vai pat jumta konstrukcijas maiľu. Ľemot vērā augstāk teikto, jāsecina, ka arī upes zīriľu gadījumā ligzdošana uz jumtiem nevar tikt uzskatīta par vienīgo ceļu sugas saglabāšanai urbanizētā vidē, tāpēc dabisko (zemes līmeľa) ligzdošanas vietu saglabāšana un uzturēšana putniem piemērotā stāvoklī ir aktuāla. Upes zīriņš ar mazuli V.Klimpiņa foto

5. attēls. Upes zīriņa ligzdošanas koloniju izvietojums Rīgā 2007. gadā 20

21 Citi kaijveidīgie putni Bez iepriekš minētajām Rīgā bieţi sastopamajām sugām lielā ķīra, sudrabkaijas un upes zīriľa 2007. gadā nelielā skaitā konstatētas vēl trīs sugas, kuras pelna ievērību sava aizsardzības statusa dēļ. Kajaks. Kopš 2003. gada Rīgā ik gadus zināmas 1 2 kajaku ligzdas (Preses nams, Āgenskalna līcis), taču domājams, ka kopējais Rīgā ligzdojošo pāru skaits varētu būt ap 10. Grūtības kajaka uzskaitē izriet no tā, ka tas bieţi ligzdo atsevišķiem pāriem un maz pievērš sev uzmanību. Jūras zīriņš. Suga gan pēc izskata, gan ligzdas un olām ļoti līdzīga upes zīriľam, palaikam ligzdo ar to kopīgās kolonijās, un precīza tā skaita noteikšana rada grūtības. Ļoti iespējams, ka 2007. gadā apmēram pieci pāri ligzdoja uz Preses nama, līdz pieciem pāriem uz RTU Ķīmijas fakultātes jumta, un četri pāri (kopā ar diviem pāriem mazo zīriľu) Rīnūţu ostas termināla teritorijā. Maksimālais pāru skaits Rīgā varētu būt ap 30. Mazais zīriņš. 2007. gadā Rīgā ligzdošana konstatēta vai atzīta par ļoti varbūtīgu sekojošās vietās: Rīnūţu ostas termināls 2 pāri (kopā ar četriem pāriem jūras zīriľu), Policijas akadēmijas ēku jumti daţi pāri, ēku jumti Kundziľsalas dienvidu galā (kopā ar upes zīriľiem, skaits nav zināms). Kopējais pāru skaits Rīgā varētu būt ap 20. Jūras zīriņi I.Deņisova foto

22 Kaijveidīgo un citu ar mitrāju biotopiem saistītu putnu ligzdošanas vietu pašreizējais stāvoklis un perspektīvas Daugavas lejtece vēl tikai pirms gadiem 50 70 bijusi izcili bagāta ar mitrāju biotopiem, kas kalpojuši gan kā ligzdošanas, gan ceļošanas apstājas vietas daudziem ūdensputniem. Mūsdienās vairums šo platību ir nosusinātas, aizbērtas, apbūvētas un tiek izmantotas daţādiem saimnieciskiem mērķiem, un putniem vairs nav izmantojamas. Citviet šīs platības putniem zudušas, pārtraucot tradicionālo zemes izmantošanu, piemēram, ganīšanu un pļaušanu, kas noved pie bijušo pļavu aizaugšanas ar kokiem un krūmiem. XX gs. 70.-80. gados daļā no atlikušajām putniem svarīgajām vietām izdevās izveidot dabas aizsardzības reţīmu Daugavgrīva, Vecdaugava un Krēmeri minamas kā tieši ūdensputniem pašas nozīmīgākās. Tomēr ne mazums nozīmīgu ūdensputnu ligzdošanas vietu palika ārpus iedibinātajām dabas aizsardzības teritorijām (piemēram, Krievu sala, Ţurku sala), gan tāpēc, ka tolaik tās neizcēlās ar īpašu ligzdojošo putnu koncentrāciju, gan tāpēc, ka tām nekāda transformācija pārskatāmā nākotnē nedraudēja. Diemţēl ūdensputnu saglabāšanai izveidotie liegumi bija pakļauti dabiskai sukcesijai, konkrētajos gadījumos aizaugšanai ar niedrēm. To, protams, veicināja tradicionālo zemes izmantošanas veidu ganīšanas un pļaušanas pārtraukšana (atmiršana?), organiskais piesārľojums un līdzekļu trūkums dabas aizsardzības organizācijām, lai speciāli koptu un uzturētu putniem piemērotā stāvoklī attiecīgos biotopus. Lielais ķīris ir indikatorsuga, kura klātbūtne parāda attiecīgā mitrāja piemērotību arī citām ūdensputnu sugām. XX gs. 80. gados lielo ķīru skaits Daugavgrīvā bija ap 8000 pāru, Bolderājas attīrīšanas dīķos 6000, vēlāk Vecdaugavā 7000, Krēmeros 500 pāru. Mīlestības salā savulaik ligzdojuši 250 pāri, Krievu salā 200 pāri. Vienā gadā Daugavas lejtecē ligzdojošo lielo ķīru skaits sasniedza 15570 pārus, pretstatā nepilniem 2000 pāriem patlaban. Pie tam izveidotajos liegumos tie gandrīz izzuduši (Krēmeros un Vecdaugavā tie neligzdoja, Daugavgrīvā 412 pāri sakarā ar kampaľveidīgu niedru pļaušanu), tie pazuduši arī no Mīlestības salas. XX gs. beigās XXI gs. sākumā Daugavas lejteces lielie ķīri intensīvi kolonizēja Preses nama un RTU jumtus, kā arī

23 Ţurku salu (1350 pāri 2003. gadā), no kuras, acīmredzot Amerikas ūdeles klātbūtnes dēļ, tie 2006. gadā pārcēlās uz citu vietu domājams, Krievu salu. Atzīstot, ka ilgstoša lielo ķīru kolonijas pastāvēšana Krievu salā līdztekus topošā ostas termināla izbūvei nav iespējama, un izvirzot uzdevumu radīt tiem alternatīvu ligzdošanas vietu, visperspektīvākā ir Ţurku sala. Vairāku iemeslu dēļ: Krievu salā ligzdojošie lielie ķīri visticamāk atnākuši uz turieni tieši no Ţurku salas; Nedaudz (14 pāri) lielo ķīru Ţurku salā ligzdoja arī 2007. gadā, neskatoties uz to pilnīgu trūkumu tajā 2006. gadā; No visām iespējamām alternatīvajām ligzdošanas vietām (Daugavgrīva, Krēmeri, Mīlestības sala, Ţurku sala) tieši Ţurku salā ir reāli radīt ideālus ligzdošanas apstākļus kaijveidīgajiem putniem līdz 2008. gada ligzdošanas sezonai; Ľemot vērā augstāk teikto, ir ļoti augsta varbūtība, ka, izzūdot ligzdošanas iespējām Krievu salā, lielie ķīri no turienes pārcelsies atpakaļ uz Ţurku salu. Citu alternatīvo ligzdošanas vietu pārveidošana, radot piemērotus apstākļus kaijveidīgo putnu ligzdošanai, ir darbietilpīgāka, nav paveicama līdz 2008. gada ligzdošanas sezonai, un, galvenais, lielajiem ķīriem jākolonizē pilnīgi no jauna. Uzturot tajās piemērotus apstākļus, var droši teikt, ka kolonizācija notiks, tikai nav iespējams pateikt, vai tas būs pēc gada, diviem vai pieciem.

24 Detalizēti priekšlikumi Žurku salas augāja transformācijai, kas veicama līdz 2007. gada 30. novembrim Vispiemērotākā no vietām, uz kurieni varētu pārcelties lielo ķīru un citu kaijveidīgo putnu ligzdošanas kolonija, ja Krievu salā ligzdošanas biotops tiktu iznīcināts, ir Ţurku sala Daugavas lejteces labajā krastā starp Rīnūţiem un Mangaļsalu. Tā ir apmēram 1,2 ha liela (310 x 40 m) relatīvi cilvēku netraucēta saliľa, kuru lielākoties klāj pļavu veģetācija, gar krastiem smilšu, akmeľu, būvgruţu u.tml. materiālu josla, aug atsevišķi krūmi un koki vai to grupas (it īpaši - salas ziemeļu galā). Kopējā ar krūmiem un kokiem apaugusī platība, aptuveni vērtējot, nepārsniedz 0,3 0,4 ha. Tā ir stipri piesārľota ar palu sanestiem materiāliem visdaţādākajiem plastmasas, stikla, koka u.c. priekšmetiem. Žurku sala I.Deņisova foto

25 Žurku sala I.Deņisova foto

26 Šī sala jau iepriekš ir bijusi iecienīta kaijveidīgo putnu ligzdošanas vieta. Piemēram, 2003. gadā tajā ligzdoja ap 1350 pāriem lielo ķīru, ap 175 pāriem sudrabkaiju un ap 50 pāriem upes zīriľu. Konstatēta arī jūrasţagatas, meţa pīles, vārnas un ţagatas ligzdošana. Diemţēl kopš 2006. gada lielie ķīri un upes zīriľi šeit ligzdo vairs tikai niecīgā skaitā, kam par iemeslu visticamāk ir, pirmkārt, Amerikas ūdeles uzturēšanās salā (tās uzturēšanās pēdas konstatētas gan 2006., gan 2007. gadā), un otrkārt salas pakāpeniska aizaugšana ar krūmiem un kokiem. No augstāk teiktā izriet, ka, lai atjaunotu Ţurku salu kā kaijveidīgo putnu masveidīgas un sekmīgas ligzdošanas vietu, jāveic sekojoši biotopa pārveidošanas pasākumi. 1. Jānocērt un jāaizvāc vai jāsadedzina uz vietas absolūti visi uz salas augošie koki un krūmi. 2. Iespēju robeţās jālikvidē daudzās spraugas zem betona paneļiem, kas veido ideālas slēptuves Amerikas ūdelei. Viens no veidiem, kā to izdarīt, varētu būt spraugu pieskalošana ar smiltīm, lietojot zemessūcēju. 3. Veicot salas attīrīšanu no kokiem un krūmiem, kā arī likvidējot daudzās spraugas starp betona paneļiem, būtu jāsaudzē pļavas augājs, salas dienvidu daļā, kas nepieciešams kaiju un zīriľu mazuļiem kā paslēptuve no saules. 4. Jāsavāc un jāaizvāc vai uz vietas jāsadedzina palu sanestie atkritumi (daļa no tiem ir bīstama putniem, piemēram, tie nereti sapinas makšķerauklās un iet bojā). 5. Šis pasākums tieši neattiecas uz biotopa pārveidošanu, taču ir ne mazāk svarīgs nepieciešama regulāra Amerikas ūdeles kontrole, veicot to ķeršanu pavasarī (marts maijs) ar attiecīgiem selektīviem slazdiem. Šī darba veikšanā Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas darbiniekiem ir uzkrāta zināma pieredze, un tie varētu konsultēt konkrētos darba veicējus.

27 Lielais ķīris Žurku salā J.Vīksnes foto Sudrabkaija Žurku salā I.Deņisova foto

Ziņojums par Rīgas brīvostas pārvaldes un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta 2008. gada 29. jūlija līguma Nr. P-59/08 Darba uzdevuma 1.1.1. izpildi Saskaņā ar darba uzdevumu 1.1.1 bija paredzēts veikt Rīgas brīvostas teritorijā esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) Mīlestības saliņa un Krēmeri esošo dabas vērtību apsekošanu, inventarizāciju, izpēti un izvērtējumu ornitoloģiskā un botāniskā aspektā, ar mērķi apzināt nepieciešamās rīcības un izstrādāt rekomendācijas nepieciešamajām darbībām aizsargājamo putnu koloniju labvēlīgu ligzdošanas apstākļu nodrošināšanai minētajās teritorijās. Mīlestības saliņa Mīlestības sala ietilpst dabas parka Piejūra lieguma zonā. Dabas aizsardzības plāns dabas parkam ir izstrādāts periodam no 2004. līdz 2015. gadam, aizsardzības pasākumu saturs īstermiņa mērķu sasniegšanai noteikts līdz 2008. gadam, un plāna atjaunošana nepieciešama ne vēlāk kā pēc 5 gadiem. Mīlestības sala ir cilvēka stipri transformēta, galvenokārt sakarā ar smilšu uzskalošanu Daugavas un Buļļupes padziļināšanas gaitā. Pelēko kāpu augāja klātie mākslīgie smilšu pauguri ir savdabīgākais biotops, kas robežo ar salas iekšējiem ezeriņiem, krūmājiem, niedrājiem, melnalkšņu un bērzu audzēm. Sīkāku salas raksturojumu skat. pievienotajā botāniķes, LU Bioloģijas fakultātes lektores Brigitas Laimes Atzinumā (1. pielikums). Kaijveidīgo putnu ligzdošanas iespēju atjaunošanas sakarā vērību saista ezeriņš salas dienvidaustrumu daļā (turpmāk DA ezeriņš), un niedrājs, kas DA ezeriņam piekļaujas no dienvidiem un dienvidrietumiem, un atdala DA ezeriņu no garā ezeriņa salas dienvidu daļā (turpmāk D ezeriņš). DA ezeriņā XX gs. 80. un 90. gados neregulāri ligzdojuši lielie ķīri Larus ridibundus 200-300 pāru, kas ir pamats šī ezeriņa izvēlei ūdensputnu ligzdošanas biotopa restaurācijas darbam. Pēdējos gados lielo ķīru koloniju DA ezeriņā, tāpat citos ezeriņos Mīlestības salā, nav. Tas ticami skaidrojams ar virsūdens augāja masivizāciju piekrastes niedrāju paplašināšanos un pakāpenisku saplūšanu ar atsevišķajiem virsūdens augāja puduriem.

2 konstatēti: Ezera apmeklējumā 2008. gada 19. jūnijā kā ligzdotāji DA ezerā (1.att.) paugurknābja gulbis Cygnus olor - 1 perējums meža pīle Anas platyrhynchos - 1 perējums laucis Fulica atra - 1 perējums niedru strazds Acrocephalus arundinaceus - ap 5 pāri niedru lija Circus aeruginosus - iespējams ligzdotājs Kā ligzdotāji DA ezeriņa piekrastes joslā konstatēti: brūnspārnu ķauķis Sylvia communis mazais svilpis Carpodacus erythrinus pelēkā vārna Corvus corone cornix Kā Mīlestības salā neligzdojoši putni DA un D ezeriņos barojoties konstatēti: zivju gārnis Ardea cinerea līdz 5 īp. lielais ķīris Larus ridibundus līdz 5 īp. 1. attēls. DA ezeriņš Mīlestības salā 2008.g. 19. jūnijā

3 No augstāk minētajām sugām īpaši minama niedru lija (iespējams ligzdotājs) un lielais dumpis Botaurus stellaris, kura ligzdošana, spriežot pēc Mīlestības salas ezeriņu augāja, nav izslēgta. Abas sugas iekļautas ES Putnu direktīvas (direktīva 79/409/EEK) 1. pielikumā. Tomēr jāņem vērā, ka minēto sugu ligzdošana paredzēto biotopa pārveides darbu vietā nav konstatēta, šīm sugām nepieciešamais biotops dažādos Mīlestības salas ezeriņos ir pietiekoši plaši pārstāvēts, un iecerētie pārveidojumi ir vērsti uz kaijveidīgo putnu piesaisti, kuru kolonijas rada labvēlīgus apstākļus citu ūdensputnu ligzdošanai. Rezultātā, veicot zemāk minētos biotopu pārveides pasākumus, sagaidāma putnu sugu daudzveidības palielināšanās. Ieteicamie biotopa pārveides pasākumi DA ezeriņā vēlams veikt sekojošus darbus klaja ūdens platību palielināšanai (2. att.): 1. likvidēt krastam pieguļošo niedrāju ezeriņa dienvidaustrumu stūrī, slīkšņas materiālu pārceļot un izkliedējot krastā austrumos; 2. izveidot apmēram 15-20 m platu kanālu gar ezeriņa ziemeļu malu, lai atdalītu ligzdošanai piemēroto slīkšņu no krasta; kanāla rakšanas gaitā iegūto materiālu izlīdzināt krastā; 3. tas pats ezera ziemeļrietumu stūrī; 4. likvidēt niedrāju, kas atdala DA ezeriņu no D ezeriņa, rakšanas gaitā iegūto materiālu izmantojot 2 3 saliņu veidošanai; 5. izveidot 10 x 30 m plostu mākslīgu peldošu salu zīriņu ligzdošanai, to noklājot ar rupju granti; 6. veikt regulāru plēsīgo zīdītāju Amerikas ūdeles, jenotsuņa un lapsas apkarošanu Mīlestības salā.

4 2. attēls. Mīlestības salas ezeriņos veicamie augāja transformācijas pasākumi Ar oranžu krāsu iezīmētas platības, kur likvidējams ezeriņus iekļaujošais niedrājs. Sarkanās bultas norāda virzienu, kādā pārvietojama niedrāja likvidācijas procesā pārvietojamā grunts, t.sk. saliņu veidošanai Dabas liegums Krēmeri Dabas liegums Krēmeri nodibināts, lai saglabātu putniem nozīmīgu ligzdošanas vietu Rīgas pilsētā. Valsts nozīmes dabas lieguma statuss tam piešķirts

5 1999. gadā (līdz tam kopš 1993.gada vietējas nozīmes liegums). XX gs. 80. gadu beigās 90. gadu sākumā šajā nelielajā (15 ha) teritorijā konstatēta ievērības cienīga putnu sugu daudzveidība, ko noteica līdz 450 pāru lielo ķīru kolonijas klātbūtne. Dažāda ranga aizsargājamo putnu sugu skaits sasniedza 9, tostarp ES Putnu direktīvas 1. pielikuma sugas lielais dumpis un niedru lija. Pēc Rīgas Domes Vides departamenta pasūtījuma SIA Grupa 93 izstrādājusi dabas lieguma Krēmeri dabas aizsardzības plānu periodam no 2007. līdz 2016. gadam. Sakarā ar dabas aizsardzības plāna izstrādi veikta lieguma apsekošana 2005. gadā, konstatējot, ka lielo ķīru kolonija beigusi pastāvēt, bet liegumā ligzdojot konstatēti lielas dumpis, niedru lija, paugurknābja gulbis, meža pīle (2 pāri), laucis (5 pāri). 2008. gadā, apsekojot liegumu, konstatēta atklāta ūdens platība, sastāvoša it kā no divām daļām: ziemeļu dienvidu virzienā orientēta klajuma, apmēram 140 x 70 m, un ziemeļaustrumu dienvidrietumu virzienā orientēta, ar nelielu niedrāju audzi no galvenās daļas daļēji atdalītu mazāku klajumu, 80 x 40 m (3. un 4. att.). Puslīdz droši var apgalvot, ka šeit izvests viens perējums meža pīļu, taču veiktā apsekošana nedod pamatu apgalvot, ka lielais dumpis un niedru lija šogad šeit ir vai nav ligzdojuši. Dabas lieguma Krēmeri dabas aizsardzības plāns paredz niedrāju pļaušanu visā mitrāja teritorijā apmēram 6,5 ha platībā. Pļaušana paredzēta 30-40 m platās joslās jūlija otrajā pusē augustā. Joslas pa gadiem jāmaina. Šis pasākums atzīts par prioritāru. Vērtējot šo pasākumu no lielo ķīru kolonijas atjaunošanas perspektīvas, augstākminēto pļaušanas plānu nepieciešams papildināt ar obligātu vismaz 30 m platas joslas nopļaušanu gar ūdens robežu ezeriņa rietumu malā, ziemeļu galā un mazākās lāmas dienvidu galā. Lielākās lāmas austrumu malā un dienvidu galā, kur dominē vilkvālīšu audzes, pļaušanu nepieciešams veikt, apmēram 20 m platu vilkvālīšu joslu atstājot ūdens pusē nepļautu. Ezerā atstāto vilkvālīšu joslu nepieciešams sadalīt četros atsevišķos ceros. Pļaušanu vēlams veikt veģetācijas periodā, vislabāk jūlija otrā pusē septembra vidū. Dabas aizsardzības plāns paredz mākslīgo ligzdu izvietošanu liegumā lielā ķīra kolonijas atjaunošanās veicināšanai. Mākslīgās ligzdas lielajam ķīrim, acīmredzot, ir terminoloģiska kļūda, taču arī mēs iesakām veidot divus 10 x 10 m lieluma plostus, noklāt tos ar oļiem un rupju granti, un noenkurot atklātā ūdens laukuma vidū. Šādi

6 plosti būtu īpaši piemēroti upes zīriņa ligzdošanai, taču radītu arī iespēju ligzdot lielajam ķīrim. 3. attēls. Skats uz Krēmeru lieguma ezeriņu 2008.g. 31. jūlijā no ziemeļiem Kā obligāts priekšnoteikums lielo ķīru vai citu kaijveidīgo putnu ligzdošanai dabas liegumā Krēmeri minama plēsīgo zīdītāju Amerikas ūdeles, Usūrijas jenotsuņa un lapsas darbības ierobežošana. Tā kā šis pasākums ir aktuāls visās Rīgas brīvostas teritorijā esošajās aizsargājamajās putnu kolonijās, šī darba veikšanai būtu nepieciešams plānot līdzekļus attiecīga sezonas strādnieka algošanai un slazdu iegādei.

7 4. attēls. Krēmeru dabas liegumā ūdensputnu ligzdošanas iespēju palielināšanai veicamie biotehniskie pasākumi. NB! Attēlā nav parādīti pasākumi, kas saskaņā ar Dabas aizsardzības plānu veicami ārpus ezeriņa pļavā un krūmājos. Ar oranžu krāsu iezīmētas izpļaujamās platības niedrājos, ar zaļu krāsu izpļaujamās platības virsūdens augājā, kur dominē vilkvālītes Pielikumā: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektores Brigitas Laimes Atzinums par Mīlestības salas augāju, biotopiem un to iespējamiem apsaimniekošanas pasākumiem Projekta vadītājs 1. pielikums Jānis Vīksne Prof. Dr.biol. LZA īstenais loceklis

8 Atzinums par Mīlestības salas augāju, biotopiem un to iespējamiem apsaimniekošanas pasākumiem Mīlestības sala ietilpst dabas parka Piejūra dabas lieguma zonā, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt dabisko sugu un biotopu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Mīlestības salu veido kāpu biotopu komplekss, niedrāji, ūdenstilpes un to krastmalas, krūmāji, melnalkšņu un bērzu audzes. Kā atzīmēts dabas parka Piejūra dabas aizsardzības plānā (2004.g.), daudzas dabas parka vērtības vēl pilnībā nav apzinātas un izvērtētas. Tādēļ dabas parka teritorijā turpmāk ir jāveic dabas vērtību un to saglabāšanas iespēju apzināšana. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvirzīts nozīmīgāko putnu atpūtas un ligzdošanas vietu papildus izpēte Gaujas grīvas kreisā krasta pļavās un Mīlestības salā. Šīs izpētes rezultāti izmantojami precizētu apsaimniekošanas pasākumu izstrādei nākamajam apsaimniekošanas plāna periodam. Dabas parka Piejūra dabas aizsardzības plāns ir izstrādāts laika periodam no 2004. gada līdz 2015. gadam, apsaimniekošanas pasākumi īstermiņa mērķu sasniegšanai noteikti līdz 2008. gadam. Kā norādīts dabas aizsardzības plāna 5.2. punktā, plāna atjaunošana nepieciešama ne vēlāk kā pēc 5 gadiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī izveidojušos situāciju Daugavas grīvas teritorijā, kur sakarā ar ostas attīstību samazinās putniem piemērotu ligzdošanas, atpūtas un barošanās vietu platības, 2008. gada jūnijā ir sākta izpēte Mīlestības salā ar mērķi novērtēt biotopu patreizējo stāvokli un turpmākās apsaimniekošanas vērtības. Apsekojot Mīlestības salas pret Daugavu vērsto daļu 2008. gada 19. jūnijā, konstatētas šādas nozīmīgākās dabas vērtības: pelēkās kāpas, ezeriņi ar piekrastes augsto lakstaugu augāju. Pelēkās kāpas aizņem plašu teritoriju gar Daugavas kreiso krastu. Pārsvarā dominē kāpu auzenes, čemurainās mauragas, kodīgā laimiņa pelēkās kāpas ar sūnām un ķērpjiem. Tās izvietotas tuvāk Daugavai. Šo kāpu vitalitāte ir laba, vietām konstatēti smilšu laukumi, kas liecina par labu struktūru un pelēko kāpu attīstības labvēlīgu statusu. Kāpās diezgan daudz sastopams pūkainais plostbārdis, kas ir suga ar samērā mazu vispārējās izplatības apgabalu un galvenajām atradnēm jūras krastā Latvijā. Tālāk no krasta uz ezeriņu pusi, kur smilšu pārplūšana mazāka, pelēkajās kāpās dominē smilts grīslis. Kopumā arī šo kāpu statuss pašreiz uzskatāms par labvēlīgu, lai gan vietām jau vērojamas augāja degradācijas pazīmes (augu sugu skaits kļūst mazāks, smilts grīslis veido blīvas, momodominantas audzes). Nepieciešami detālāki pētījumi, kuru mērķis būtu izstrādāt konkrētus pelēko kāpu

9 apsaimniekošanas pasākumus (smilšu pārplūšana, atsevišķu koku un krūmu izciršana un citus). Kāpu augājs robežojas ar pļavu, augsto lakstaugu joslu, kurā dominē niedres, dižzirdzenes, parastā vīgriezes un grīšļi. Izklaidus aug melnalksnis, āra bērzs un kārkli. Reljefam pazeminoties, lielas platības aizņem parastā niedre, kas it īpaši izpletusies uz Daugavgrīvas pusi. Starp niedrājiem vēl saglabājušies ezeriņi, kas pamazām aizaug. Ezeriņu krastos vietām vērojamas augstas sanešu kaudzes, kas apaugušas ar nātrēm un citiem nitrofīliem augiem Ezeriņu krastos redzamas arī cilvēku iemītas takas, ierīkotas atpūtas vietas, piesārņojums. Gan šo antropogēno, gan dabisko faktoru ietekmē prognozējama arvien lielāka ezeriņu un to piekrastes eitroficēšanās un aizaugšana. Rezultātā iespējama ainavas, biotopu un sugu daudzveidības samazināšanās, kas ir pretrunā dabas parka Piejūra mērķiem. Ņemot vērā ezeriņu nozīmību putnu sugu dzīvesvietu saglabāšanā, būtu jāizstrādā pasākumi ezeriņu un to piekrastes apsaimniekošanai un aizsardzībai. Šie pasākumi jāsaista ar apkārtējo biotopu aizsardzību, it īpaši pelēko kāpu aizsardzību. Apauguma noņemšana ezeriņu krastos, virsūdens augāja fragmentācija un platības samazināšana būtu vieni no nepieciešamajiem un pieļaujamajiem apsaimniekošanas pasākumiem. Visā apsekotajā teritorijā izklaidus aug vārpainā korinte, krokainā roze, sarkanais plūškoks, kas Latvijā ir invazīvas sugas. To savairošanās ir nopietns apdraudošs faktors vietējām augu sugām un dabisko biotopu augāja struktūrai. Nepieciešams plānot pasākumus šo krūmu izciršanai, kā arī sugu un biotopu monitoringam. Daudzviet Mīlestības salā vērojamas arī parastās apses jaunaudzes, kas pārņem atklātos kāpu un pļavu biotopus, samazinot to platību un kvalitāti. Lai objektīvi izvērtētu Mīlestības salas biotopu pašreizējo stāvokli un nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus, būtu nepieciešama salas biotopu un sugu izpēte. Balstoties uz šādas izpētes rezultātiem, varētu aktualizēt dabas parka Piejūra dabas aizsardzības plānu, saskaņā ar kuru savukārt būtu pieļaujama pasākumu realizēšana un to monitorings. Brigita Laime Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektore Kronvalda bulv. 4, Rīga, LV-1010; tāl.: 26592604; e-pasts: laime@lanet.lv 2008. gada 19. Jūlijā

10

Ziņojums par Rīgas brīvostas pārvaldes un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta 2008. gada 29. jūlija līguma Nr. P-59/08 darba uzdevumu 1.1.2. un 1.1.3. izpildi Darba uzdevums 1.1.2. paredzēja veikt Krievu salā esošo putnu ligzdošanas koloniju apsekošanu (putnu uzskaite, teritorijas novērtējums no ornitoloģiskā aspekta) ar mērķi sagatavot pamatdatus kopējai monitoringa sistēmas izveidošanai par putnu koloniju stāvokli Rīgas brīvostas teritorijā. Darba uzdevums 1.1.3. paredzēja veikt Ţurku salā esošo putnu koloniju apsekojumu, veicot putnu uzskaiti un nodrošinot datus par pagaidu ligzdošanas vietas izveidošanu minētajā teritorijā. Abi minētie darba uzdevumi izpildīti. Krievu sala Krievu sala kā daţādu ūdensputnu kaijveidīgo, pīļu un tārtiņveidīgo ligzdošanas vieta ir zināma sen. Ar virsūdens augāja mozaīkveida slīkšņām bagātā lagūna salas ziemeļaustrumu stūrī, pļavas un niedrāji dienvidos dienvidrietumos un ziemeļrietumos no tā (1.attēls) nodrošināja piemērotus dzīves apstākļus tipiskam šāda veida mitrājus apdzīvojošu putnu sugu kompleksam, kurš vēl 20.gs. 70.gados ievērību pelnīja galvenokārt ar atrašanos lielas pilsētas robeţās, bet ne ar īpaši lielu ligzdojošo putnu skaitu vai sevišķi apdraudētu sugu klātbūtni. Salīdzinot ar Daugavgrīvu, Vecdaugavu vai Krēmeriem, kur daţāda līmeņa dabas liegumi tika iedibināti attiecīgi 1988., 1984. un 1993. gadā, Krievu salas pļavās, niedrājā un lagūnā ligzdojošo putnu sastāvs un skaits netika atzīts par pietiekoši nozīmīgu, lai izvirzītu priekšlikumus par aizsardzības reţīma ieviešanu šajā vietā. Piemēram, 1986. gadā, kad kaijveidīgo putnu uzskaite veikta visā Latvijā, tostarp Rīgas pilsētā, nekādu kaijveidīgo putnu Krievu salā nav bijis. Lielo ķīru Larus ridibundus kolonija Krievu salā parādījusies 90. gados, pie tam ligzdošana tajā bijusi neregulāra (ne katru gadu), ligzdojošo pāru skaits nav pārsniedzis 200. Domājams, ka šīs kolonijas izveidē liela loma bijusi lielo ķīru kolonijas pakāpeniskai sarukšanai Krēmeru dabas liegumā. Krievu salā ap 200 pāru lielo ķīru tika

2 konstatēti ligzdojot arī 2003. gadā, kamēr Ţurku salā šajā gadā konstatētas 1350 lielo ķīru ligzdas. 1. attēls. Krievu salas lagūna ar mozaīkveida slīkšņām 2007. gadā Mūsu rīcībā nav ziņu par lielo ķīru skaitu Krievu salā 2004. un 2005. gadā. Tomēr 2006. gadā, kad Ţurku salā lielie ķīri un upes zīriņi ir pazuduši, Krievu salā ligzdojošo ķīru skaits ir pieaudzis līdz apmēram 1500 pāriem (R.Matroţa un D.Īvāna 23.05.2006. vērtējums 500 pāru, kas veikts no kutera, neaptver visus šeit ligzdojošos ķīrus, jo no lielākā attālumā garāmbraucoša ūdens transporta kolonija gaisā neceļas). Ļoti ticami, ka lielie ķīri uz šejieni pārcēlušies no Ţurku salas 2003. gadā Krievu salā un Ţurku salā uzskaitīto lielo ķīru skaits (200 + 1350) visai precīzi saskan ar skaita vērtējumu Krievu salā 2006. gadā (1500). 2007. gadā lielo ķīru skaits Krievu salas lagūnā samazinājās konstatētas ap 800 ligzdas (A.Stīpnieces dati). Taču jāņem vērā, ka šo putnu skaits pieauga uz Preses nama un Rīgas Tehniskās universitātes jumtiem (556 pāri 2006.g., 663 pāri 2007.g.) un Daugavgrīvas liegumā (pavisam 420 pāru, par 390 vairāk nekā iepriekšējais skaita vērtējums 30 pāru 2003. gadā). Jāatzīmē, ka 2007. gadā, arī ligzdošanas sezonas laikā,

3 veicot Rīgas brīvostas akvatorija padziļināšanu, smiltis tika uzskalotas Krievu salas dienvidaustrumu daļā, t.sk. arī lagūnas ieejā no Daugavas. Faktiski šie darbi netraucēja lielo ķīru ligzdošanu kolonijā (smilšu uzskalošanas rezultātā lagūnas austrumu ieejā bojā gāja 3 lielo ķīru ligzdas A.Stīpnieces dati), un 2007. gada sezona tika pabeigta sekmīgi. 2008. gadā, neskatoties uz to, ka ligzdošanas sezonas laikā netika veikta smilšu uzskalošana, pavasarī notika ziemā uzskaloto dubļu noplūde, samazinot ligzdošanai derīgo slīkšņu platību vismaz par 70%. Lielo ķīru klātbūtne kolonijas vietā konstatēta jau 2. martā. 7. maijā garāmbraucot to skaits novērtēts kā simti pāru, 10. maijā konstatēti 100-130 ligzdojoši pāri un 300-400 neligzdojoši īpatņi, pie tam liela daļa kolonijas slīkšņu bija aprakta zem dubļiem. Nākošajā apmeklējumā, resp. 28. maijā, kolonija vērtēta kā 300-400 pāru, taču piekļūt atlikušajām slīkšņām dubļu noplūdes rezultātā radītā sekluma dēļ nebija iespējams. Ticami, ka dubļu noplūde un ligzdošanas kolonijas slīkšņu applūšana turpinājās arī pēc 28. maija, par ko liecina kolonijas apskate no helikoptera (2. un 3. attēli). Jūnija sākumā aktīvā dubļu noplūde bija beigusies, un 19. jūnijā konstatēti vien daţi desmiti lielā ķīra īpatņu, kas, domājams, sekmīgi beidza ligzdošanas sezonu.

2. un 3. attēls. Krievu salas lagūna 2008.g. 30. maijā pēc dubļu noplūdes 4

5 Tādējādi var uzskatīt, ka lielā ķīra un citu ūdensputnu iecienītākais ligzdošanas substrāts ūdens ietvertas, relatīvi sausas vilkvālīšu slīkšņas - Krievu salā ir praktiski beidzis pastāvēt. Veicot tālāko Krievu salas transformāciju ostas infrastruktūras izveidei, būtu vēlams to veikt pirms 2009. gada putnu ligzdošanas sezonas, kas veicinātu lielo ķīru pārcelšanos uz alternatīvām ligzdošanas vietām. Krievu salas mitrāja biotopi pēdējo gadu laikā piedzīvojuši lielas pārvērtības, resp. pļavas, niedrāji un mozaīkveida vilkvālīšu slīkšņas aizstājuši uzskaloto smilšu lauki, un salas tālākas saimnieciskas apgūšanas rezultātā dabiskie biotopi tiks iznīcināti pilnīgi. Mākslīgi radītais substrāts smilšu klajumi ir piemērots atsevišķu sugu ligzdošanai ar noteikumu, ka šeit nenotiek intensīva saimnieciska darbība (smilšu uzskalošana, līdzināšana, daţādu ostas infrastruktūras elementu būve) un vismaz noteiktos rajonos smiltājos paspēj izveidoties skrajš augājs. Šādos apstākļos smiltājos var mēģināt ligzdot: upes zīriņš Sterna hirundo (atsevišķi pāri ligzdoja arī lielo ķīru kolonijā vilkvālīšu slīkšņās 2006.-2007.g.); jūras zīriņš Sterna paradisaea (līdz šim nav konstatēts, tomēr daţu pāru ligzdošana, pastāvot piemērotam biotopam, nav izslēgta); mazais zīriņš Sterna albifrons (nav izslēgts, ka daţi pāri netraucētos smiltāja rajonos ligzdoja 2006.-2007.g.); upes tārtiņš Charadrius dubius (daţi pāri ticami ligzdoja 2006.-2007.g.); jūrasţagata Haematopus ostralegus (1-2 pāri ligzdoja 2006.-2007.g. smiltāja daļās, kas klātas ar zālaugiem). Visu piecu augstāk minēto sugu turpmākā ligzdošana Krievu salā, izveidojot tajā ostas terminālus, kļūs neiespējama. No niedrājiem un vilkvālīšu mozaīkveida slīkšņām raksturīgajām sugām, kas kā ligzdotājas vai ticamas ligzdotājas 2006.-2008.g. konstatētas Krievu salā, minamas sekojošas (norādīts iespējamais ligzdojošo pāru skaits; 1. tabula).

6 1. tabula Krievu salā 2006.-2008.g. ligzdojošo putnu skaits Suga 2006 2007 2008 Cekuldūkuris Podiceps cristatus 5 4 2 Pelēkvaigu dūkuris P.grisegena 1 Lielais dumpis Botaurus stellaris 1? Paugurknābja gulbis Cygnus olor 2 1 1 Meža pīle Anas platyrhynchos 2-3 2 2 Prīkšķe Anas querquedula 1? Platknābis Anas clypeata 1? Brūnkaklis Aythya ferina 1 1 Cekulpīle A.fuligula 1 1 Niedru lija Circus aeruginosus 1 1? Laucis Fulica atra 5 7 7 Lielais ķīris Larus ridibundus ap 1500 ap 1000 100-130 Kajaks L.canus 1? Upes zīriņš Sterna hirundo 2-4 2-4 Ezera ķauķis Acrocephalus scirpaceus + + + Niedru strazds A.arundinaceus + + + Seivi ķauķis Locustella luscinoides + + +

7 Žurku sala Ţurku salā, kas 2007. gadā tika izvēlēta kā Krievu salas lielo ķīru alternatīva ligzdošanas vieta, 2007.-2008.g. ziemā tika Rīgas brīvostas spēkiem atbrīvota no nevēlamā apauguma un tādējādi pārvērsta par ideālu kaijveidīgo putnu ligzdošanas vietu (4.-6. attēli). Ligzdojošo putnu skaits Ţurku salā pirms un pēc salas pārveidošanas sniegts 2. tabulā. 4. attēls. Žurku sala pirms un pēc koku un krūmu novākšanas 2007./2008.g.

8 5. attēls. Krievu sala agrā pavasarī pēc koku un krūmu novākšanas 2007./2008.g. ziemā 6. attēls. Krievu sala vasarā pēc koku un krūmu novākšanas 2007./2008.g. ziemā

9 2. tabula Ligzdojošo putnu skaits (pāri) Žurku salā pirms un pēc koku un krūmu apauguma novākšanas 2007./2008.g. ziemā Suga 2003 2006 2007 2008 Lielais ķīris Larus ridibundus 1350 0 14 105-110 Sudrabkaija Larus argentatus 175 130-150 140-150 340 Upes zīriņš Sterna hirundo 50 0 5 35 Jūrasžagata Haematopus ostralegus? 1 1 2 Meža pīle Anas platyrhynchos? 1 1 6 Vārna Corvus corone cornix? 0 1 0 Žagata Pica pica? 0 1 0 Kā redzams no tabulas, koku un krūmu izciršana uz salas veicinājusi kaijveidīgo putnu un meţa pīļu skaita pieaugumu. Diemţēl pēc 28. maija uz salas ieviesusies Amerikas ūdele Mustela vison, kas nokodusi ap 80% jauno lielo ķīru un upes zīriņu. Šis novērojums apstiprina, ka lielo ķīru un upes zīriņu pazušana no salas 2006.g. visticamāk tiešām notikusi Amerikas ūdeles klātbūtnes dēļ. Reizē tas lieku reizi atgādina, ka Amerikas ūdeles nebūšana uz salas pašā ligzdošanas sezonas sākumā nenozīmē, ka tā nevar ierasties uz tās vēlāk. Tāpēc nepieciešams veikt regulāru šī svešzemju plēsēja apkarošanu (ķeršanu) visas ligzdošanas sezonas garumā. Projekta vadītājs Jānis Vīksne Prof. Dr.biol. LZA īstenais loceklis 2008. gada 11. augusts

Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktoram Rolandam Bebra kungam Valsts Vides dienesta ģenerāldirektoram Vilim Avotiņa kungam Ziņojums par kaijveidīgo putnu ligzdošanas koloniju stāvokli Žurku un Krievu salās 2008. gadā Rīgas brīvostas pārvaldes un LU Bioloģijas institūta 2007.g. 23. jūlija līguma (Rīgas brīvostas pārvaldes reģ. nr. P-67/07, LU BI reģ. Nr. 135 BI) izpildes rezultātā LU Bioloģijas institūts ieteica uzlabot kaijveidīgo putnu ligzdošanas apstākļus Žurku salā, lai radītu alternatīvu ligzdošanas vietu Krievu salā ligzdojošajiem lielajiem ķīriem, kur to turpmākā ligzdošana kļūs neiespējama termināla izbūves rezultātā. Rīgas brīvostas pārvalde, saskaņā ar Bioloģijas institūta ieteikumiem, 2007./2008.g. ziemā veica koku un krūmu apauguma novākšanu Žurku salā. Lai konstatētu paveiktā darba rezultātus, minētās salas 2008.gada vairošanās sezonā tika apmeklētas vairākkārt, t.sk. Žurku sala 2. 04., 8. 05., 21. 05. un 28. 05. (skat. 3.04.2008. un 8.05.2008 Aktus), Krievu sala apmeklēta 10. maijā (LU BI A.Stīpniece) un 28. maijā (no LU BI piedalās J.Vīksne un M.Janaus, no BGS J.Tērauds, no Rīgas brīvostas pārvaldes T.Bērziņš, no Valsts Vides dienesta Z. Lāce), un aplūkota no helikoptera 30. maijā (LU Bioloģijas institūta speciālisti J.Vīksne, M.Janaus, D.Boiko). Pēdējo apmeklējumu laikā konstatēts sekojošais. Žurku sala > Ligzdo ap 340 pāri sudrabkaiju (uzskaitītas 339 ligzdas) > Ligzdo vismaz 50 pāri upes zīriņu (21.05. atrastas 35 ligzdas, taču daudzas ar nepilniem dējumiem, kā arī tukšas, kas liecina, ka daļa putnu vēl nav sākusi ligzdot) > Pieaugošs lielo ķīru skaits, resp. * 7.05. 36 ligzdas * 21.05 110 ligzdas * 28.05. vērtējot pēc gaisā pacelto putnu skaita, salā ligzdo ne mazāk kā 200 pāri lielo ķīru.

Jāsecina, ka Žurku salas pielāgošana kaijveidīgo putnu ligzdošanai bijusi sekmīga, un tās kā ligzdošanas vietas ietilpība dažādām sugām, uzturot atbilstošu augāju, vēl palielināsies. Krievu sala Jau 2007.g. nogalē konstatētā smilts dūņu materiāla noplūde no smilšu pagaidu krautnes (skat. SIA BGS valdes locekļa J.Tērauda 2.06.2008. vēstuli pielikumā) ievērojami samazinājusi lielo ķīru kolonijai piemēroto substrātu vilkvālīšu slīkšņu platību, kā rezultātā ligzdojošo lielo ķīru skaits samazinājies no 816 pāriem 2007. gadā līdz maksimums 350 pāriem 2008. gada 28. maijā (vērtējums pēc gaisā paceltiem putniem, jo smilšu dūņu noplūde no krautnes liedz piekļūt kolonijas slīkšņām no laivas). Jāatzīmē, ka minētajās atlikušajās slīkšņās 130 pāri bija vērojami jau 10.maijā, un tālākais skaita pieaugums atbilst normālai kolonijas aizņemšanas fenoloģijai. Kā 10.maijā., tā 28.maijā ap 300-400 lielo ķīru uzturējās uz dubļu sērēm vietās, kur to ligzdošanas slīkšņas atradās 2007. gadā. Ir pamats domāt, ka kolonijas vietas applūšana ar smiltīm un dūņām notikusi jau pirms ligzdošanas sezonas, resp. noplūdes nodarītais kaitējums ir ligzdošanai piemērota substrāta vilkvālīšu slīkšņu iznīcināšana. 30.05.2008. veiktā Krievu salas apskate no helikoptera ļauj konstatēt, ka nelielas straumītes no krautnes turpina plūst arī šobrīd. Tādējādi iespējams, ka lēni turpinošā noplūde ir drauds arī atlikušajām kolonijas slīkšņām ar lielo ķīru ligzdām 2008. gada ligzdošanas sezonā. Visa augstāk minētā rezultātā uzskatām, ka jebkādi darbi, kas varētu veicināt tālāku smilšu dubļu noplūdi un atlikušo lielo ķīru apdzīvoto slīkšņu iznīcināšanu, jāpārtrauc un nav atsākami ātrāk kā 16. jūlijā. LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas lab. vadītājs Vad. pētniece Jānis Vīksne Prof. Dr.biol., LZA īstenais loceklis Māra Janaus Dr.biol. 2008. gada 3.jūnijā Pielikumā: Žurku salas apsekojuma akti (2 lpp.) un J.Tērauda vēstule ar pielikumiem (3 lpp.).

Rīgas Brīvostas pārvalde Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departaments O. Kalpaka bulv.12, Rīgā LV 1050, tālr.: 7030867, fakss: 7830051 Rīgā, 2008.gada 3.aprīlī Akts Sastādīts, pamatojoties uz 02.04.2008 veikto Žurku salas teritorijas apsekojumu, kurā piedalījās Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta (LUBI) Ornitoloģijas laboratorijas ornitologi Dr.biol. Māra Janaus, Dr. biol., Prof., LZA īstenais loceklis Jānis Vīksne un Rīgas brīvostas pārvaldes SPVVD vides speciāliste Guna Smilga. Veicot teritorijas apsekojumu, konstatēts sekojošais: 1. Rīgas Brīvostas pārvalde līdz 02.04.2008 ir veikusi Žurku salā augošo koku un krūmu izciršanu un pārvešanu uz sauszemi, un teritorijas sakopšanu. Teritorija ir pilnībā attīrīta no kokiem un krūmiem, kā arī no atkritumiem. 2. Salā pašlaik uzturas vismaz 150 pāru sudrabkaiju Larus argentatus, daži kajaki Larus canus un līdz 10 pāru lielo ķīru Larus ridibundus, kā arī aptuveni 10 pāru meža pīļu Anas platyrhynchos. 3. Samērā vienmērīgi pa visu salu ir izveidotas pagaidām vēl tukšas sudrabkaiju Larus argentatus ligzdas, tikai divās no tām ir iedēta pa vienai olai. 4. Konstatētas arī divas meža pīļu Anas platyrhynchos ligzdas ar nepilniem dējumiem. Tas ir pietiekoši, lai konstatētu, ka pašlaik Žurku sala ir piemērota kaijveidīgo un citu putnu ligzdošanas vajadzībām. 5. Lielais ķīris Larus ridibundus vēl nav aizņēmis ligzdošanas teritorijas, upes zīriņš Sterna hirundo vēl nav atlidojis, ligzdošanas uzsākšana sagaidāma attiecīgi aprīļa beigās un maijā. 6. Nepārprotamas plēsēju darbības pēdas uz salas nav konstatētas. Tiek noteiktas turpmākās rīcības: 1. Aprīļa beigās, piedaloties RBP un LU BI pārstāvjiem, tiek veikts atkārtots salas apsekojums, lai konstatētu līdz šim ligzdošanu uzsākušo kaijveidīgo un pīlveidīgo sastāvu un skaitu, t.sk. arī lielo ķīri Larus ridibundus un upes zīriņu Sterna hirundo. 2. Turpmāk LU BI pārstāvji veic salas apsekojumus, lai konstatētu plēsēju (Amerikas ūdele) parādīšanos un/ vai uzturēšanās pazīmes un izvērtētu nepieciešamību uzstādīt slazdus saskaņā ar Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas nozīmēta eksperta norādījumiem. 3. Ja tiek konstatēts, ka salā ir parādījušies plēsēji, RBP nodrošina slazdu uzstādīšanu un plēsēju izķeršanu. M.Janaus G.Smilga...... J.Vīksne...

Rīgas Brīvostas pārvalde Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departaments O. Kalpaka bulv.12, Rīgā LV 1050, tālr.: 7030867, fakss: 7830051 Rīgā, 2008.gada 8.maijā Akts Sastādīts, pamatojoties uz 07.05.2008 veikto Žurku salas teritorijas apsekojumu, kurā piedalījās Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta (LUBI) Ornitoloģijas laboratorijas ornitologi Dr.biol. Māra Janaus, Dr. biol. Aivars Mednis, līgumdarbinieki Igors Deņisovs, Miks Āboliņš-Ābols un Rīgas brīvostas pārvaldes SPVVD vides speciāliste Guna Smilga. Veicot teritorijas apsekojumu, konstatēts sekojošais: 1. Salā konstatētas trīs sugu kaijveidīgo putnu ligzdas: 339 sudrabkaiju Larus argentatus ligzdas (nelielā daļā no tām sākuši šķilties mazuļi; agrākie apmēram vienu nedēļu veci), 36 lielā ķīra Larus ridibundus, 15 upes zīriņa Sterna hirundo ligzdas. 2. Atrastas arī četras meža pīļu Anas platyrhynchos ligzdas (viena no tām pamesta), kā arī viena jūrasžagatas Haematopus ostralegus ligzda (uz salas ligzdo vēl viens pāris, bet tā ligzdu atrast neizdevās). 3. Atrastas četras beigtas pieaugušas sudrabkaijas (nobeigušās pirms 2 3 nedēļām), bet nāves iemesls ir neskaidrs; šķiet, ka tās nav zīdītāja nogalinātas. 4. Nav konstatētas nepārprotamas Amerikas ūdeles klātbūtnes un darbības pēdas (alas, ekskrementi). Šis apsekojums liecina, ka Žurku sala šobrīd ir ļoti labi piemērota ūdensputnu ligzdošanai un ir akceptējama par izveidotu alternatīvu ligzdošanas vietu. Jāņem vērā tas, ka lielo ķīru un it sevišķi upes zīriņu ligzdu skaits vēl pieaugs laika periodā līdz 2008.gada jūnija sākumam. Tiek noteiktas turpmākās rīcības: 1. Tiks veiktas vēl vismaz divas ligzdojošo lielo ķīru un upes zīriņu ligzdu uzskaites: 2008.gada maija beigās un jūnija sākumā. 2. Salas apsekojumu laikā tiks vērtēts, vai salā uzturas Amerikas ūdele. 3. Ja tiek konstatēts, ka salā ir parādījušies plēsēji, RBP nodrošina slazdu uzstādīšanu un plēsēju izķeršanu saskaņā ar Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas nozīmēta eksperta norādījumiem. Pamatojoties uz augstākminēto, puses secina, ka Rīgas brīvostas pārvaldes veiktie darbi Žurku salā teritorijas piemērošanai putnu ligzdošanai ir realizēti un nodrošinājuši specifisku biotopu izveidošanu, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus putnu ligzdošanai. Žurku sala ir klasificējama kā alternatīva putnu ligzdošanas vieta. M.Janaus G.Smilga......

Ietekmes uz vidi novērtējums Rīgas ostas aktivitāšu daļas pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu un ar to saistītās infrastruktūras attīstībai IV pielikums Latvijas Zivju resursu aģentūras ziņojums par zivsaimniecisko pētījumu veikšanu Eiroprojekts, 2008