Stresa novēršanas rokasgrāmata

Stresa novēršanas rokasgrāmata Oktobris 2011 Šis projekts realizēts ar Eiropas Komisijas finansiālu atbastu. Šī dokumenta saturs atspoguļo autoru viedokli un Komisijas nenes atbildību par šīs informācijas izmantošanu 510375-LLP-1-2010-1-PT-GRUNDTVIG-GMP i

STRESSLESS Partneri: Sociedade Portuguesa de Inovação Sara Brandão E-mail: sarabrandao@spi.pt URL: http://www.spi.pt Health Education Milada Krejčí E-mail: krejci@pf.jcu.cz URL: http://www.pf.jcu.cz/ University of Nottingham Stavroula Leka E-mail: Stavroula.Leka@nottingham.ac.uk URL: http://www.nottingham.ac.uk/ University of Patras Konstantinos Poulas E-mail: kpoulas@ath.forthnet.gr URL: http://www.upatras.gr/ Latvian Adult Education Association Sarmite Pilate E-mail: sarmite.pilate@laea.lv URL: http://www.laea.lv Association Européenne des Enseignants Jean-Claude Gonon E-mail: jean-claude.gonon@aede.eu URL: http://www.aede.eu/ MBO Raad Manfred Polzin E-mail: M.Polzin@mboraad.nl URL: http://www.mboraad.nl/ Vedoma Olga Pregl E-mail: olga.pregl@siol.net URL: http://www.vedoma.si/ ASOCIĒTAIS PARTNERIS: European Trade Union Committee for Education Susan Flocken E-Mail: Susan.Flocken@csee-etuce.org URL: http://etuce.homestead.com/ ETUCE_en.html Haute École d'ingénierie et de Gestion du Canton de Vaud Ariane Dumont E-mail: ariane.dumont@heig-vd.ch URL: http://www.heig-vd.ch/ ii

Saturs 1. Kopsavilkums... 1 2. STRESSLESS Projekts... 3 3. Metodoloģija... 6 4. Labās prakses piemēri... 9 4.1. 1.Labās prakses piemēris Grieķija... 10 4.2. 2. Labās prakses piemērs Portugālel... 16 4.3. 3.Labās prakses piemērs Apvienotā karaliste... 19 5. Avoti... 23 iii

1. Kopsavilkums 1. Executive Summary 1

Stresa novēršanas rokasgrāmata ir viens no STRESSLESS projekta Stresa noturības veicināšana pedagogiem produktiem. Rokasgrāmatas mērķis ir iepazīstināt ar stresa mazināšanas un noturības veicināšanas labas prakses piemēriem. Te ir aprakstīta arī pielietojamā metodoloģija un pedagoģiskās tehnoloģijas. Rokasgrāmatā atradīsiet piemērus no izglītības sektora. Daži no tiem piemērojami skolotāja individuālā stresa novēršanai vai mazināšanai darba vidē. Citi piemēri ir vērsti uz institūcijām izglītības sektorā. Šos piemērus skolas direktors var pielietot kā stresa mazināšanas politikas pasākumus. Dažādu labas prakses piemēru iekļaušanas rokasgrāmatā mērķis ir dot pēc iespējas vairāk iedvesmas atbilstošajam ieinteresētajām pusēm izglītības sektorā. Rokasgrāmata saīsināta versija iekļauj sevī labas prakses piemērus no Grieķijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes. Garāks rokasgrāmatas variants ir pieejams internetā un tas ietver sevī piemērus no Čehijas Republikas, Spānijas, Latvijas, Slovēnijas, Brazīlijas, Šveices, Holandes un Beļģijas. 2

2. STRESSLESS Project 2. STRESSLESS Projekts 3

Eiropas Komisijas 2010.gada izglītības un mācību darba programmā kā prioritāte tika noteikta pedagogu izglītības un mācību uzlabošana. Šī programma atspoguļo kvalificētu un motivētu cilvēku piesaistes un saglabāšanas skolotāja profesijai nozīmību. Skolotāju izglītības un mācīšanas kvalitāte ir uzsvērta kā pamat faktors izglītības sasniegumu līmeņa paaugstināšanai un Lisabonas mērķu sasniegšanai 1. Ņemot vērā jaunās prasības skolotāja profesijai, ir nepieciešami jauni risinājumi paaugstinātam sociālam spiedienam uz izglītības sistēmu kā tādu un pedagogu paaugstinātam stresam darba vidē. (abi dod negatīvu ietekmi uz mācību procesu un tā rezultātiem). Eiropas darba drošības un veselības aģentūra stresu ir uzrādījusi kā otru biežāk sastopamo ar darba vidi saistīto veselības problēmu izglītības sektorā. Tas prasa daudzšķautnainu iejaukšanos, kas apvienotu adekvātu riska analīzi, kā arī uz darba vidi un darbinieku orientētus pasākumus, iesaistot piemērotus ārējos ekspertus, ilgstošas preventīvas aktivitātes. Nav iespējams ignorēt Eiropas Riska observatorijas atskaites faktus (2009), kas parāda, ka stress ietekmē vairāk nekā 22% ES strādājošo un to, ka palielinās cilvēku skaits, kas cieš no dažādiem ar stresu saistītiem apstākļiem. Kad prasības darbā pārsniedz darbinieku spēju tikt galā vai kontrolēt tās, stress darba vidē tiek asociēts ar daudziem riska faktoriem un iekļauj sevī reakciju uz stresu fizioloģiskā, psiholoģiskā un uzvedības līmenī. Stresam darba vidē var būt ilgstošas negatīvas sekas uz strādājošajiem (izraisa sirds asinsvadu, kaulu un muskuļu slimības un ietekmē garīgo veselību) un institūcijām (palielinās darba kavējumi un pasliktinās darba kvalitāte). Ņemot vērā darba vides stresa komplekso raksturu, STRESSLESS projekta Stresa noturības veicināšana pedagogiem, mērķis ir izmantot integrētu pieeju, kas pedagogiem var norādīt ceļu uz zināšanu un kompetenču uzlabošanu, radot inovatīvas atbildes uz vecām un augošām problēmām un radot pozitīvu ietekmi uz mācīšanās kvalitāti un efektivitāti, tiekot galā ar stresu skolās un nostiprinot pedagogu veselību (uzlabojot kompetenci, kā tikt galā ar stresu). 1 Kad valstu vadītāji tikās Lisabonas Sammitā, 2000. gada martā, Eiropas Savienības līderi izklāstīja jaunu stratēģiju, pamatojoties uz Dalībvalstu konsenusu, lai Eiropa kļūtu dinamiskāka un konkurētspējīgāka. Šī iniciatīva kļūva pazīstama kā Lisabonas Stratēģija un pārklāja ļoti plaša spectra politiku. Stratēģijas ieviešana tika uzsākta 2005.gada pavasarī un vairāk tika vērsta uz attīstību un darba vidi. 4

Tādēļ STRESSLESS projekts, divu gadu iniciatīva, kas sākusies 2010. gada novembrī, atzīst nepieciešamību attīstīt efektīvus risinājumus ar darba vidi saistītam stresam, īpaši izglītības jomā. Izstrādājot praktisko Ceļvedi, kas palīdzēs pedagogiem un izglītības iestādēm veicināt stresa noturību pret psiho sociāliem riskiem, projekts ietekmēs trīs pamat jomas: Indivīdu un iestāžu labklājības paaugstināšanu; Nodarbināto un organizāciju stresa mazināšanu; Izglītības kvalitātes uzlabošanu. 5

3. Methodology 4. Metodoloģija 6

Labas prakses piemēri tika meklēti pamatojoties uz partneru izstrādātajiem kritērijiem. Lai tos iekļautu rokasgrāmatā, labas prakses piemēriem bija jābūt dažādiem un jāatbilst izglītības sektora vajadzībām. Stresa novēršanas labās prakses piemēri atbilst STRESSLESS projekta mērķa grupām- skolotājiem, pedagogiem un dažādu izglītības iestāžu vadītājiem. Tas nozīmē, ka katrs labās prakses piemērs ir domāts vai nu indivīdam, strādājošam izglītības iestādē vai izglītības iestādei kopumā, kur vadītājs vai administrācija tos varētu ieviest kā daļu no stresa mazināšanas politikas. Otrs kritērijs tika ņemts no PRIMA-EF projekta Vadlīnijas psihosociālā riska menedžmenta Eiropas ietvaram 2, kurā aprakstīts ar darba vidi saistīts stress. Projekta ietvaros tika noteikti ar darba vidi saistīta stresa novēršanas trīs veidi, kuri tika definēti, kā primārais, sekundārais un terciārais stresa novēršanas veids. Primārais stresa novēršanas veids ir saistīts ar darba organizēšanas un vadīšanas paņēmienu maiņu. Piemēri ietver darba pārplānošanu, piemērotas komunikāciju sistēmu attīstību un apbalvošanas sistēmas pārskatīšanu. Sekundārais stresa novēršanas veids saistīts ar stress menedžmenta mācībām individuālo prasmju attīstībai. Šādu mācību piemēri var būt relaksācijas un laika menedžmenta mācības. Terciārais stresa novēršanas veids saistīts ar darba vidi saistīta stresa seku novēršanu uz strādājošo veselību, attīstot atbilstošas rehabilitācijas un atgriešanās dabā sistēmas un paplašinot drošības pasākumus strādājošo veselības nodrošināšanai darba vidē. Te ietverti arī darba ņēmēju konfidenciālu konsultāciju piemēri un kognitīvas uzvedības mācības. Partneri šinī rokasgrāmatā mēģināja ievietot visu trīs līmeņu stresa novēršanas veidu piemērus. 2 www.prima-ef.org 7

Trešais kritērijs labas prakses piemēra iekļaušanai rokasgrāmatas īsajā versijā bija ES dalībvalstu pārstāvība, lai būtu pārstāvēti visu trīs līmeņu stresa novēršanas veidi. Šinī ceļvedī ietverti labas prakses piemēri no Apvienotās Karalistes (stresa līmenis te ir zemāks par ES vidējo līmeni) Portugāles (stresa līmenis ir ES vidējā līmenī), un Grieķijas (stresa līmenis te ir augstāks par ES vidējo līmeni) Labās prakses piemēri ir aprakstīti vadoties pēc vienotas formas, ietverot šādus aspektus: Kopsavilkums Ievads Piemēra apraksts Rezultāti un diskusijas Praktiskas nodarbības Secinājumi un ieteikumi Atcerieties, ka ir pieejams arī garākais Stresa novēršanas rokasgrāmatas variants, kas ietver vairāk stresa novēršanas piemērus. Tas pieejams angļu valodā www.spi.pt/stressless.mājas lapā. 8

4. Selected Good Practices 6. Labās prakses piemēri 9

4.1. 1.Labās prakses piemērs Grieķija KOPSAVILKUMS Darba ņēmēju atbalsta programmas (Employee Assistance Programs EAPs) dod iespējas izmantot daudzpusīgas iesaistes sistēmas stresa novēršanai darba vietā. Kā labas prakses piemēru var minēt Grieķijas organizāciju Hellas darba ņēmēju atbalsta programma. Šī organizācija adaptē un ievieš starptautiski sertificēto EAPs programmu Grieķijas darba kultūrā. IEVADS Darba ņēmēju atbalsta programma (EAP) ir organizācijas resurss, kas izmanto specifiskas pamata tehnoloģijas, lai paaugstinātu darba ņēmēju un darba vietas efektivitāti, identificējot un novēršot personiskos un produktivitātes problemātiskos jautājumus (EAPA Int. 2002.). EAPs ir darba vietā balstīta sistēma, kura integrē zināšanas un prasmes biznesā un izturēšanās mākslā, lai efektīvi vadītu atsevišķus organizācijas izaicinājumus, piemēram: Personīgo & darba stresu Apstākļus, kuri darba vietā izraisa stresu, kā piemēram, reorganizāciju, apvienošanu, pārņemšanu Nepiemērotu uzvedību darba vietā, piemēram vardarbību, uzmākšanos, psiholoģisko vardarbību, mobingu utt. Garīgās veselības jautājumus Psihosociālos riski (organizācijas kultūru, pārslodzi, prasības darba vietā, savstarpējās attiecības darba vietā utt) Personīgās & ģimenes lietas Produktivitāti & izpildes aspektus Galvenie EAPs mērķi daudzpusīgas iesaistes sitēmas ieviešanai darba vietā ir: Efektīva ar darba vidi saistīta stresa mazināšana Garīgās un fiziskās veselības stresa faktoru minimizēšana Cilvēku pašsajūtas uzlabošana Psiho-sociālo risku mazināšana darba vietā Slimību profilakse Veselīgas darba vides un darbinieku veselības saglabāšana PRAKTISKO SOĻU APRAKSTS EAPs metadoloģijas vajadzību analīze. EAPs modeļa izstrādei nepieciešami uz pierādījumiem balstīti dati no darba vietas. Pirmais solis ir cilvēkresursu vajadzību un organizācijas darba vietu izaicinājumu novērtēšana un definēšana, izanalizējot : Vajadzību izvērtēšanas aptauju, kura izstrādāta atbilstoši organizācijas vajadzībām un 10

starptautiskajiem EAPs standartiem, rezultātus; Informāciju, kas iegūta, izvērtējot organizācijas darbību, organizācijas iekšējos pētījumus, psihometriskos vērtējumus, mērķa grupas, darba nespējas lapu datus, produktivitāti u.c. datus. Lai izvērtētu ar darba vidi saistīta stresa iemeslus un sekas, ar EAPs pakalpojumu palīdzību iespējams izmantot šādus papildus instrumentus darbinieku psiho-sociālā un labklājības līmeņa noteikšanai.: Veselības riska izvērtēšana: darbinieku pasaules uztveres un patreizējās garīgās un fiziskās veselības izvērtējums (fiziskās nodarbības, diēta, veselības pārbaudes & rūpes par savu veselību, alkohola patēriņš, medikamentu lietošana utt.) Stresa izvērtēšana: aptauja stresa simptomu izvērtēšanai Uzvedības riska izvērtēšana: darbinieku uzvedības riska izvērtēšana saistībā ar vardarbību, darba slodzi, komunikāciju jautājumiem, darba drošību utt. Psiho-sociālā izvērtēšana: pārbaudes, aptaujas, saistītas ar sociālo un darba dzīvi, ģimenes slimību vēsturi. Pakalpojuma modeļa izstrāde Balstoties uz augstāk minētajiem datiem, jāizstrādā piemērots EAPs modelis, atbilstoši konstatētajām darbinieku un organizācijas vajadzībām. Holistiska, daudzpusīga stresa menedžmenta sistēma darba vietai (menedžments, darbinieki un viņu ģimenes locekļi). Tas attiecas uz profesionālu atbalstu, organizācijas vadības, darbinieku un viņu ģimenes locekļu sagatavošanu un apmācību, balsoties uz CBT- (Cognitive-Behavioral Treatment) kognitīvās uzvedības koriģēšanas modeli. Mērķis ir atbalstīt indivīdus stresa situāciju vadīšanā darba vidē un personīgajā dzīvē, veicināt psiho-sociālo labsajūtu visā organizācijā sākot no vadības līmeņa. Statistika & pakalpojumu izmantošanas līmenis EAPs programmas tiek lietotas, lai analizētu kvantitatīvus un kvalitatīvus datus, kas iegūti analizējot atskaites ar šādu informāciju: Demogrāfija (vecums, dzimums, atrašanās vieta, stāvoklis utt); EAPs pakalpojumu izmantošana; Stresa faktori (saistīti ar darba vidi, personīgo un ģimenes dzīvi, kas traucē, ietekmē, uztrauc cilvēku); Apmierinātības pakāpe saistībā ar programmas īstenošanu; ROI (Atgriešanās pie investīcijām). Stresa mazināšana- trīs darbības asis Balstoties uz vajadzību analīzi, jāizstrādā un jāadaptē vispusīga stresa novēršanas un menedžmenta programma, kas vērsta uz konkrētām organizācijas vajadzībām. (3 darbības asis): 1. ass: Novēršana: Primārā novēršana: vērsta uz veselīgas, darbiniekus atbalstošas darba vides veidošanu, un aktīvu 11

stresa novēršanas un labklājības veicināšanu. Sekundārā novēršana: ietver sevī savlaicīgu risku, kuri var izsaukt psihosociālus traucējumus darbā, atzīšanu un paredz atbilstošas darbības, lai tās minimizētu. Terciārā novēršana: vērsta uz tiem darbiniekiem, kuru augstais stresa līmenis ir ietekmējis viņu garīgo veselību un pašsajūtu (izdegšana, depresija, panikas lēkmes, atkarības utt.) un kuriem nepieciešama profesionāla palīdzība rehabilitācijai un veiksmīgai atgriešanai darbā. 2. ass: Konkrēta palīdzība Tiem identificētajiem indivīdiem, kuriem nepieciešams individuāls terapijas plāns, lai atvieglotu stresa simptomus. Tas ietver: Problēmas un simptomu izpēte Īstermiņa mērķu noteikšana Ilgtermiņa mērķu noteikšana Jaunu prasmju un tehniku apgūšana stresa simptomu mazināšanai Termiņu noteikšana izvirzīto mērķu sasniegšanai. 3. ass: Turpinājums un izvērtēšana: Aktivitāšu turpināšana: lai novērotu progresu un novērtētu rezultātus. EAPs realizētie pakalpojumi stresa novēršanai katrai asij: NOVĒRŠANA Stresa novēršanas un pašsajūtas uzlabošanas politika un noteikumi darba vietā. 24/7/365 Telefona atbalsta līnija stresa menedžmentam. Īstermiņa atbalsts, konsultācijas darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem to personīgo un ģimenes problēmu risināšanai, kuras paaugstina viņu stresa līmeni un ietekmē darbu. Mācības par veselību & pašsajūtas uzlabošanu (vadītājiem un/vai darbiniekiem). Mācību programmas stresa pārvarēšanai, noturības un optimisma veicināšanai, problēmu risināšanas prasmju un psiho-sociālās imunitātes sistēmas uzlabošanai. Veselības & pašsajūtas uzlabošanas semināri un prezentācijas zināšanu paaugstināšanai, prasmju apguvei un pašsajūtas uzlabošanai, neskatoties uz stresu (tēmas saistītas ar garīgo & fizisko veselību, pareizu ēšanu, fiziskām aktivitātēm, relaksācijas un pretsmēķēšanas programmām utt.). 12

KONKRĒTA PALĪDZĪBA TURPINĀJUMS UN IZVĒRTĒŠANA Individuālas konsultācijas: Kognitivās uzvedības izmantošanas (CBT) modelis. CBT pieejas mērķis izmainīt stresainas un negatīvas domāšanas veidus, kuri negatīvi ietekmē pakalpojuma saņēmēja emocijas un uzvedību. Kritisko notikumu stresa menedžments CISM: Neparedzēta kritiska starpgadījuma (darbā vai ārpus tā, piemēram laupīšanas, avārijas, negaidīta zaudējuma, terorisma akta, vardarbības, ugunsgrēka, dabas katastrofas utt.) izraisīta stresa menedžments. CISM ir daudzpusīga starpniecības sistēma, kas atbalsta kritiska negadījuma upuri/aculiecinieku darbā un personīgajā dzīvē. Negadījumu menedžments paredz un piedāvā pārraudzības plāna nepārtrauktību katrā individuālā gadījumā. Šis plāns ietver sevī telefonisku palīdzību indivīdiem, kuri izmantojuši EAPs pakalpojumus. Papildus, ar anonīmu aptauju palīdzību, negadījumu menedžmenta profesionāļi veic klienta apmierinājuma pakāpes un piedāvātā pakalpojuma panākumu novērtējumu. REZULTĀTI UN DISKUSIJAS EAPs programmas ieviešanas un adaptācijas rezultāti Grieķijas kultūrā, kā holistiska anti-stresa stratēģija: Hellas EAPs pētījumā 2009 un 2010 gadā tika aptaujāti 1427 darbinieki no 7 Grieķijā dislocētiem nacionāliem un starptautiskiem uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši EAPs pakalpojumus un tika iegūti šādi rezultāti par stresa līmeņa paaugstinošiem faktoriem: Faktori, kas paaugstina stresa līmeni. 8,50% 16% 49,50% 8,50% 17,50% work-related stress lack of collaboration with collegues other problems conflicts at the work place difficulties in balancing work and personal life 1. Cits Hellas EAPs pētījums, kurā tika aptaujāti 1077 darbinieki no liela uzņēmuma (A) Grieķijā, kurš realizē starptautiski sertificētu kritisko negadījumu stresa menedžmenta (CISM) programmu, uzrāda šādus rezultātus par faktoriem, kuri paaugstina darbinieku stresa līmeni: 13

Faktori, kas paaugstina darbinieku stresa līmeni 14% 8% 8% 56% 15% work-related stress conflicts at the work place anger difficulties in balancing work and personal life other problems Ar darba vidi saistīts stress ietver sevī pārslodzi un nedrošību darbā, spiedienu uz darba izpildes termiņiem un plānoto mērķu sasniegšanu, spiedienu no prasīgiem klientiem, konfliktus ar pārraugiem, negodīgu darba sadali starp darbiniekiem utt. Citas problēmas: panikas lēkmes uzbrukumi, depresija, garīgās & fiziskās slimības, sarežģījumi savstarpējās attiecībās, šķiršanās, mīļotā nāve, hroniskas slimības ģimenē, vecāku aprūpes jautājumi utt.. 2. Trešajā Hellas EAPs, pētījumā 2007, 08 un 09. gadā, aptaujājot 250 darbiniekus banku sektorā, kuri bija cietuši no kritiska negadījuma un saņēma kritisko negadījumu stresa menedžmenta atbalstu; 97% no darbiniekiem uzskatīja, ka Hellas EAPs CISM sniegto pakalpojumu atbalsts viņiem bijis nozīmīgs vai ļoti nozīmīgs; 93% no darbiniekiem uzskatīja, ka CISM starpniecība deva nozīmīgu vai ļoti nozīmīgu ieguldījumu viņu darba uzlabošanā; 99% no darbiniekiem uzskatīja, ka viņiem arī turpmāk nepieciešams papildus atbalsts, lai tiktu galā ar stresu darbā un personīgajā dzīvē; 3. Ceturtajā Hellas EAPs pētījumā tika aptaujāti 2.870 darbinieki un viņu ģimenes locekļi (Grieķi un citu tautību pārstāvji), kuri saņēma EAPs pakalpojumus saistībā ar stresu darbā un personīgajā dzīvē. Rezultāti uzrādīja 98% apmierinātības līmeni; 4. Atgriežoties pie investīcijām (R.O.I) organizācijas, kuras izmantojušas EAPs pakalpojumus sniegušas šādus datus: uzņēmums A: 1:19 (Rūpnieciskais sektors) uzņēmums B: 1:36 (Rūpnieciskais sektors) uzņēmums C: 1:30 (Banku sektors) uzņēmums D: 1:32 (Banku sektors) 5. 2011.gadā Hellas EAPs klienta organizācija (B), kura nodarbināja vairāk nekā 5,000 cilvēku, 14

publiski paziņoja, ka izmantojot EAPs pamata pakalpojumus (24/7/365 telefona atbalsta līniju, individuālās konsultāciju sesijas un kritisko negadījumu menedžmenta programmu- CISM), darba nespējas lapu skaits samazinājies par 0.6%. 6. HELLAS EAPs iesaka 2012.gadā izmantot speciālo EAPs darba nespējas menedžmenta programmu. PRAKTIKĀS NODARBĪBAS Izaicinājumi EAP darbībai Grieķijas organizācijās: Saskarsme ar organizācijas vadības nepatiku izpētīt un izvērtēt ieguvumus no inovatīvu metožu un programmu realizācijas psiho-sociālās veselības un pašsajūtas uzlabošanai, izmainot darbinieku vadības metodes. Darbs pie grūtību pārvarēšanas EAPs starptautisko modeļu un principu ieviešanā, lai tie efektīvi kalpotu Grieķijas organizācijas darba kultūrai un darbiniekiem. Nepieciešamība pēc valsts un privātā sektora vadītāju apmācībām un informētības palielināšanas par globālo EAPs palīdzību darbiniekiem efektīvi tikt galā ar darba un personīgās dzīves izaicinājumiem, kuri palielina stresu un ietekmē viņu garīgo, fizisko veselību un pašsajūtu. Patstāvīgas rūpes veicinot veselīgas darba kultūras vērtības. Pārpratumu mazināšana darbinieku vidū attiecībā uz EAPs pakalpojumu konfidencialitāti. Cīņa pret darbinieku ar garīgām saslimšanām izstumšanu no kolektīva. Vadošā personāla mācības par robežu noteikšanu attiecībā uz viņu lomu un iespējām, kad iet runa par darbinieku garīgām saslimšanām darba vietā. Šādi gadījumi jāatstāj EAPs profesionāļu ziņā. Grieķijā dislocētās starptautiskās organizācijas ir atvērtākas EAPs pakalpojumu izmantošanā, jo viņu mātes uzņēmumiem ir liela pieredze šo pakalpojumu izmantošanā. Grūtību pārvarēšana attiecībā uz datu neesamību valsts un privātos uzņēmumos par zaudējumiem saistībā ar darbinieku slimošanu, ko izraisījis stress vai darbinieku zemāku produktivitāti, medicīnas izdevumiem. SECINĀJUMI UN IETEIKUMI EAPs pakalpojumi ir vispāratzīti starptautiskā un Eiropas līmenī tādās valstīs kā ASV, Kanādā, Austrālijā, Ķīnā, Āfrikā, Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Somijā. Šie pakalpojumi tiek izmantoti gan valsts gan privātajā sektorā jau vairāk kā 40 gadus ar pārliecinošiem kvantitatīviem un kvalitatīviem rezultātiem. Dažās no augstāk minētajām valstīm, piemēram Somijā, pirms EAPs pakalpojumu ieviešanas Valsts institūcijās, tika veikts izpētes darbs, ko finansēja no Eiropas Sociālā fonda, Sociālo pakalpojumu ministrijas un Nacionālās veselības veicināšanas izpētes centra līdzekļiem, kā arī no privātu iestāžu līdzekļiem. Papildus EAPs ir ieviesis anti-stresa stratēģiju valsts iestādēs Eiropā (1992a, 1992b), ko finansiāli atbalstīja Starptautiskā darba organizācija (ILO), Pasaules veselības organizācija (WHO) un Darba drošības un veselības administrācija (OSHA). Šodien EAPs māca zinātņu doktoriem starptautiskā līmenī. Hellas EAPs pirmā ieviesa šo programmu Grieķijā Hellenijas reģionā. EAPs kā zinātniska un ar 15

labiem rezultātiem pārbaudīta sistēma var būt veiksmīga Grieķijas darba vidē lai mazinātu stresu nopietnu finansu krīžu laikā. Citiem vārdiem sakot EAPs: Darbosies kā anti-stresa stratēģija, veicinot veselīgu darba vides kultūru ar tiešiem un netiešiem rezultātiem darba vietā, ģimenes dzīvē, organizācijā un sabiedrībā; Veicinās labvēlīgas darba kultūras efektīvu attīstību; Veicināšana fizisko, garīgo veselības un psiho-sociālo drošību darba vidē; Paaugstinās darbinieku noturību sarežģītos periodos; Radīs veselīgākas darba vietas un paaugstinās darbinieku labsajūtas līmen; Paaugstinās darba spēka produktivitāti; Paaugstinās biznesa konkurētspēju un pakalpojumu kvalitāti. 4.2. 2.Labās prakses piemērs Portugāle KOPSAVILKUMS Šis labās prakses piemērs ir vairāku universitāšu Portugālē, Brazīlijā un Spānijā kopīgs pētījums. Pētījuma mērķis bija atrast risinājumu kā novērst stresu un izdegšanu skolotājiem un veselības speciālistiem un kā paaugstināt viņu motivāciju. Lai realizētu šo mērķi, minētajai mērķa grupai tika izstrādāta stresa menedžmenta kursi. Tas bija 50 stundu kurss, sadalīts 11 sesijās. 10 sesijās tika organizēta kolēģu profesionāla pieredzes apmaiņa, identificējot stresa faktorus un izstrādājot iespējamās stratēģijas, kā ar to tikt galā, Iracionālas cerības aizstājot ar atbilstošākām un praktizējot relaksācijas un pašpārliecības vingrinājumus. Papildus viena diena tika veltīta kādas iestādes apmeklējumam, apskatot praksē šo stratēģiju pielietojumu. Analizējot mācību programmas rezultātus, tika konstatēts, ka programmu beidzot, dalībnieki uzrādīja nozīmīgu pašsajūtas un pašapziņas paaugstināšanos. IEVADS 2004.gadā profesori no Algarves Universitātes, Dienvidu Rio Grande Katoļu Universitātes izglītības fakultātes un Malagas Universitātes psiholoģijas fakultātes Spānijā veica pētījumu. Pētījuma mērķis bija mēģināt risināt stresa, izdegšanas un motivācijas trūkuma jautājumus, īpaši skolotāju un veselības darbinieku vidū, jo viņi pārstāv augsta riska grupu stresa izraisītu slimību jomā. Stresa jautājumi (ieskaitot izdegšanu, depresiju, motivācijas trūkumu utt.), ir kompleksa problēma, kurai nav viennozīmīgu risinājumu. Tomēr bieži kā risinājums šinī kontekstā tiek ieteiktas mācības un treniņi. Šāda tipa kursi un treniņi var uzlabot cilvēka apmierinātību ar darbu, paaugstināt pašapziņu un veicināt viņu profesionālo un personīgo attīstību. Šinī kontekstā īpaši šim mērķim tika izstrādāti kursi personīgo problēmu novēršanai. Pirmā programma tika izstrādāta 30 stundām un sadalīta 10 sesijās. Tā ietvēra sevī arī dažādus vingrinājumus. Šim kursam bija panākumi, kaut arī dalībnieki uzskatīja, ka nepieciešams vairāk sesijas/laiks, lai 16

jautājumus izskaidrotu detalizētāk. Tā šis stresa menedžmenta kurss balstās uz pirmo izstrādāto kursu, bet papildus ietver atbilstošākas tēmas un ir garāks, ko arī prasīja pirmā kursa dalībnieki. PRAKTISKO SOĻU APRAKSTS Mācību kurss tika strukturēts 11 sesijās un tā garums ir 50 stundas. Katra sesija tika sadalīta pa 4 stundām un no 11 sesijām, 10 notiek klases telpās, bet viena (10 stundas-1 diena) ārpus tām. Metodoloģija paredzēja novērtēt kursa saturu neatkarīgi no pasniedzēja. Kurss tika realizēts ar 2 dažāda tipa pasniedzējiem un tanī tika iekļauta arī kontroles un eksperimentāla grupa. Kurss tika realizēts ar 28 profesoriem, kuri mācīja vidējam līmenim. 21 no viņiem bija sievietes un 7 vīrieši. Tā bija eksperimentālā grupa. Kontroles grupā bija 30 profesori, 19 no viņiem sievietes un 11 vīrieši. Arī viņi mācīja vidējam līmenim. REZULTĀTI UN DISKUSIJAS Izmantotie indikatori parādīja atšķirības starp vērtējumu kursa pirmajā un pēdējā dienā. Kopumā pēc programmas dalībnieku profesionālā labsajūta tika novērtēta augstāk, dalībnieki jutās laimīgāki un vairāk motivēti turpināt darbu savā sektorā. Kā jau tika gaidīts arī kontroles grupa uzrādīja nozīmīgas izmaiņas. Kursa ietekme uz dažādiem cilvēkiem atšķīrās, kaut arī mācības notika profesionālas izpētes apstākļos un kuru rezultātus tika plānots izmantot turpmākajām analīzēm. Ir vērts pasvītrot, ka rezultāti dažādiem cilvēkiem bija atšķirīgi, tomēr kopumā dalībnieku stresa līmenis bija mazinājies un pēc kursa viņi jutās daudz labāk. PRAKTISKĀS NODARBĪBAS Mācību programma bija šāda: SESSIJAS AKTIVITĀTE Iepazīstināšana ar kursu, programmu un dalībniekiem. 1 Primārais dalībnieku problēmu/bēdu un pašsajūtas izvērtējums darba vidē. Problēmu/bēdu simptomu vai indikatoru identifikācija darba vidē. 2 Potenciālo faktoru identifikācija šīm problēmām/bēdām. Iespējamo problēmu risināšanas ceļu stratēģiju identifikācija, kuras profesionāļi 3 varētu izmantot grūtību pārvarēšanai. Negatīvo un iracionālo domu par indivīdiem un profesionālo dzīvi identifikācija un aizstāšana ar pozitīvām un racionālām. 4 Kompetences attīstība, lai labāk tiktu galā ar profesionālajiem pienākumiem, gaidām un mērķiem. Menedžmenta kompetences attīstība saistībā ar problēmu izraisītiem simptomiem 5 (elpošanas un relaksācijas vingrinājumi). Darba laika menedžmenta kompetences attīstība. 6 Sanāksmju un komandas vadīšanas kompetences attīstība. Draudzīgu attiecību uzturēšanai nepieciešamo īpašību identifikācija. 7 Līderības prasmju attīstība starptautiskajām vajadzībām. 8 Aizstāvēšanas prasmju attīstība un identifikācija. 17

Potenciālo konflikta situāciju risināšanas kompetences attīstība profesionālā darba vidē. Veselīga dzīves veida likumu identifikācija. 9 Dalībnieku individuālo darbības stratēģiju izstrāde. 10 Grupu dinamiskie vingrinājumi. Mūžizglītības perspektīvas un risinājumi katra dalībnieka profesionālajā un personīgajā dzīvē. 11 Pašsajūtas un problēmu/bēdu darba vietā gala izvērtējums un kursa lietderīgums dalībnieku skatījumā. SECINĀJUMI UN IETEIKUMI Eksperimentālā grupa apgalvoja, ka kursu beidzot viņi uzrādījuši augstāku apmierinātības pakāpi ar darbu un viņi arī bija vairāk motivēti turpināt darbu savā jomā. Rezultāti būtu jāizmanto turpmākām diskusijām par pašsajūtas uzlabošanu ar izglītības palīdzību priekšmetos, kuri var uzlabot cilvēku pašsajūtu, jo kā uzrādīja pētījuma rezultāti, mācību kurss deva pozitīvus rezultātus tā dalībniekiem. 18

4.3. 3.Labās prakses piemērs Apvienotā Karaliste KOPSAVILKUMS Oksfordšīras novada pašvaldības pārziņā ir gandrīz 300 skolu. Pašvaldība atzina, ka skatoties no slimību biežuma un arodbiedrību datiem, dažās skolās stress bija problēma. Šī jautājuma risināšanai pašvaldība izstrādāja Darba dzīves uzlabošanas shēmu (WLE). Shēma balstās uz pieciem soļiem, kuri ietver organizācijas sagatavošanu, datu savākšanu, problēmas izpēti un risinājumu meklēšanu, risinājumu dokumentēšanu, monitoringu un rezultātu pārbaudi. Shēma balstās uz sistemātisku pieeju, kā iesaka Darba drošības un veselības eksperti (HSE)- Menedžmenta standarta pieeja. Realizējot programmu, tika ņemta vērā vietējā situācija konkrētās skolās. Tā ietvēra sevī reorganizāciju, atbalsta personāla ieviešanu, kā arī stresa menedžmenta mācības. Rezultāti parādīja stabilus uzlabojumus skolās, kurās shēma tika pielietota. Personāls samazināja iespējamo risku stresa līmeņa paaugstināšanai un pašsajūtas pasliktināšanai darba vietā, rēķinot pēc HSE menedžmenta standartiem. Kopš tā laika darba dzīves uzlabošana kļuvusi par ievērojamu Oksfordšīras novada pašvaldības labklājības programmas daļu. Tiek strādāts pie shēmas paplašināšanas citās pašvaldības jomās. IEVADS Oksfordšīras novada pašvaldība ir atbildīga par daudziem vietējiem pakalpojumiem. Katru gadu pašvaldība apsaimnieko 845 miljonus valsts naudas šo pakalpjumu nodrošināšanai Oksfordšīras 615,000 iedzīvotājiem. Tā ir lielākais darba devējs Oksfordšīrā- ar vairāk kā 20,000 darbiniekiem. Daļa no pašvaldības atbildības ir pārvaldīt 300 skolas visā novadā. Oksfordšīras novada pašvaldība atzīst, ka stress bija problēma dažās skolās, skatoties pēc arodbiedrības datiem par darbinieku slimošanas biežumu. Pašvaldība iedrošināja skolas ierobežot stresu un tās Veselības nodrošināšanas departamentam tika uzdots izstrādāt darbības programmu, kas palīdzētu mazināt stresu skolās. Lai sāktu cīnīties ar šo problēmu, 2004-05 gadā tika nolemts izmantot Nacionālās Labklājības programmu, kuras modeli bija izstrādājis Skolotāju atbalsta tīkls. Pašvaldība izstrādāja pati savu programmu- Darba vides uzlabošanas shēmu (WLE). Darbu katrā skolā finansēja pati skola un tas nozīmē, ka programma bija reāla, īpaši daudzajām mazajām lauku skolām. WLE darbojas jau četrus gadus un tā ir daļa no pašvaldības veselības un darba drošības stratēģijas. Šinī shēmā turpina ienākt jaunas skola, vai nu konstatējot tādu nepieciešamību, vai arī to konstatē Veselības un darba drošības audits. Darba vides uzlabošana pieejama arī citos pašvaldības departamentos, strādājošo veselības uzlabošanai un stresa mazināšanai. PRAKTISKO SOĻU APRAKSTS Darba vides uzlabošanas shēmā, kas tiek ieviesta skolās ir 5 pamata elementi. Tie ir aprakstīti 1. tabulā. Šis process darbiniekiem palīdz atklātāk runāt par stresa jautājumiem un parādīt, ka skola ir gatava cīnīties pret stresu, kā arī pašvaldības vēlmi uzlabot situāciju. 19

ORGANIZĀCIJAS SAGATAVOŠANA DATU VĀKŠANA PROBLĒMU IZPĒTE UN RISINĀJUMU MEKLĒŠANA SECINĀJUMU DOKUMENTĒŠANA MONITORINGS UN PĀRBAUDE Darba vides uzlabošanas shēmas pamatelementi Būtiska ir skolotāju informēšana par procesu, lai viņi būtu sagatavoti ieguldīt nepieciešamos resursus shēmas aktivitātes realizācijai un rezultātu atpazīšanai. Ir skaidrs, ka shēma palīdz skolai rūpēties par saviem darbiniekiem atbilstoši likumdošanai. WLE komandas dalībnieks apmeklē skolu stresa pētījuma veikšanai. Visām darbinieku grupām ir iespēja piedalīties anonīmā aptaujā, kura balstās uz HSE menedžmenta standartiem attiecībā uz potenciālajiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem. Skolās atbilstoši speciālisti palīdz nodrošināt procesu un labas kvalitātes informācijas savākšanu no aptaujām. Viņi arī nodrošina, ka visi darbinieki zina pētījuma mērķi. Analizējot aptaujā savāktos datus, tiek izveidots skolas raksturojums. Šis raksturojums tiek izdiskutēts ar skolas administrāciju un procesa vadītāju. Procesā apmācīti cilvēki pozitīvā nekritizējošā veidā sniedz atgriezenisko saiti. Tad skolas administrācijas pārstāvji un procesa vadītājs sniedz informāciju visiem darbiniekiem un kopīgi vienojās par galvenajiem veicamajiem pasākumiem. Katras skolas darbiniekiem tiek piedāvāts stresa apzināšanās mācības- laika menedžmenta mācības, komunikācija vai citi jautājumi, kas identificēti pētījumā. Shēmas vadītāji, konsultējoties ar visiem skolas darbiniekiem, izstrādā darbības plānu. Viņi var ieteikt pasākumus, kuri devuši labus rezultātus citās skolās vai pasākumus, kuri īpaši piemēroti vietējai situācijai. Skolas administrācijas pārstāvji un procesa vadītāji regulāri tiekas sanāksmēs, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem. Šinī brīdī kā rīcības komiteja, shēmā iesaistās arī pašvaldības Izglītības, veselības un darba drošības pasākumu grupa. Pētījums tiek veikts ik gadu, lai redzētu progresu, izvērtētu jaunu pasākumu un risinājumu nepieciešamību. REZULTĀTI UN DISKUSIJAS Atsevišķās skolās, realizējot programmu, īpaši tiek ņemta vērā vietējā situācija. Daži piemēri: Kādā pamatskolā, iepazīstinot skolas administrācijas pārstāvjus ar darbinieku aptaujas pētījuma rezultātiem, tika konstatēts, ka atsevišķi skolēni nerespektē skolas atbalsta personālu. Darbinieki ieteica sistēmu, kur atbalsta personāls varētu izvēlēties kādu no pirmajām reakcijām un atbilstošās 20

sekas uz skolēna slikto uzvedību, izdodot viņiem dzeltenas vai sarkanas kartiņas. Šīs kartiņas tiks atdotas klases audzinātājam, kuram jāizlemj vai atbalsta personālam jāturpina pildīt savi pienākumi. Tas uzliek atbildību klases audzinātājam un atvieglo spiedienu uz atbalsta personālu. Sistēma tika izdiskutēta ar visiem atbildīgajiem darbiniekiem un tad sanāksmē ar to tika iepazīstināti skolēni. Šīs sistēmas rezultātā skolēnu uzvedība uzlabojās. 1. Kāda vidusskola savā budžetā paredzēja finansējumu Darba vides uzlabošanas koordinatoram visu skolas darbinieku pašsajūtas uzlabošanai darbā. rezultātā uzlabojās darba vides raksturojums. Pagāja laiks, kamēr shēmas ieguvumi bija redzami un pierādāmi, bet tagad tie ir atzīti visā skolā. 2. Kāda cita vidusskola iedrošināja savus darbiniekus uzlabot darba un personīgās dzīves balansu, nenesot darbu uz mājām un iet mājās noteiktā laikā. Tas lika darbiniekiem padomāt par darba slodzi un laika menedžmentu un izbeigt ilgu darba stundu kultūru. 3. Viena skola konstatēja, ka darba slodze skolotājiem kļūst par problēmu noteiktos laika posmos gadā (piemēram eksāmenu laikā u.c.) Tika nolemts izpētīt, kā izbrīvēt skolotāju laiku eksāmenu periodā. Rezultātā tika pārkārtotas darba sanāksmes un koriģēti skolēnu mājas darbi (uzdodot mājas darbus, kuri nav skolotājam jāpārbauda) tā samazinot laiku mājas darbu labošanai. Tas mazināja spiedienu uz skolotājiem, laikā kad darba slodze tiešām ir liela. 4. Shēmas vadītājam strādājot ar administrācijas komandu, darba slodze tika identificēta kā liels stresa izraisītājs. Viņi ieviesa dežūru sistēmu, lai mazinātu darba apjomu. 5. Stresa menedžmenta mācības iekļauj pārtraukuma iespēju atzīšanu un tā efektīvu izmantošanu. Šī ir daudzu skolu problēma darba specifikas dēļ, tomēr darbinieki uzskatīja, ka ir būtiski izmantot starpbrīžus savas enerģijas līmeņa atjaunošanai dienas garumā darba efektivitātes nodrošināšanai. Skolās, kur pētījumi regulāri tika atkārtoti, pielietojot HSE menedžmenta standartus, rezultāti uzrādīja stabilus uzlabojumus, darbiniekiem mazinājās stresa līmeņa paaugstināšanās iespēja un uzlabojās viņu pašsajūta darbā. Rezultāti parādīti nākošajā grafikā. Skolas, kas piedalījās 2006/07 un 2007/08 21

NB reitingi ir 1-4 (nevis 1-5) kur 1 zemākais vērtējums PRAKTISKĀS NODARBĪBAS Kā iesaka Veselības un darba drošības speciālisti (HSE) Apvienotajā Karalistē, Menedžmenta standarta pieeja tāpat kā Eiropas Komisija, Psiho-sociālā riska menedžments: pieci organizācijas sagatavošanas soļiem- datu vākšanai, problēmu izpētei un risinājumu meklēšanai, secinājumu dokumentēšanai un monitoringam, kā arī rezultātu pārbaudei jābalstās uz sistemātisku pieeju. Kā jau iepriekš minēts, sekojot šādai pieejai, varam gūt ilgstošus un noturīgus panākumus darbiniekiem un arī organizācijām. Daži piemēri no programmas aprakstīti zemāk: "Darba dzīves uzlabošanas mācībās es jutos tuvu asarām, jo visas emocijas plūda pāri malām un es jutos tik stresains. Runāt par to bija ļoti grūti. Mācības lika man izprast stresu un iedeva man ieročus tikt galā ar to". Jauns skolotājs no Oksfordšīras pamatskolas. "Iespaids uz skolu bija sataustāms un pozitīvs. Lielākā daļa skolas līderu apzinājās, ka viņiem jārūpējas par savas komandas vajadzībām un katram gribējās domāt, ka ikviens ir apmierināts strādājot kopā ar viņiem". Vidusskolas administrācijas pārstāvis. "Darba dzīves uzlabošanas mācības paaugstināja visu darbinieku pašsajūtu. Tās cēla viņu pašapziņu, deva iespēju runāt par savu darbu un tā ietekmi uz indivīdu un arī par skolu kopumā". Pamatskolas administrācijas pārstāvis. SECINĀJUMI UN IETEIKUMI Shēmas panākumu dēļ katru gadu tajā iesaistās arvien jaunas skolas. Skolas administrācija, pašvaldības un skolas darbinieki var redzēt ieguvumus no iesaistes šinī procesā. Shēmas realizācijas un attīstības laikā dažas skolas izstrādāja arī paši savas pašsajūtas uzlabošanas aktivitātes ārpus oriģinālās shēmas. Darba dzīves uzlabošana kļuva par nozīmīgu Oksfordšīras novada pašvaldības labklājības programmas darba daļu un šo shēmu sāka ieviest arī citās pašvaldības nodaļās. 22

5. References 7. Avoti 23

1. LABĀS PRAKSES PIEMĒRS Eiropas darba apstākļu fonda atskaite par stresu darba vietā, 2010, Eiropas Fonds darba un dzīves apstākļu uzlabošanai ΗΕLLAS DARBINIEKU ATBALSTA PROGRAMMA LTD. Dr. Anastasia P. Rush Hellas EAP Ltd. klīnisko pakalpojumu direktors 2. LABĀS PRAKSES PIEMĒRS Pētījums Formação em gestão do stresse Pieejams: http://redalyc.uaemex.mx/pdf/271/27140210.pdf. 3. LABĀS PRAKSES PIEMĒRS Oksfordšīras novada pašvaldība stresa piemēri izglītība. Pieejams: http://www.hse.gov.uk/stress/casestudies/oxfordshirecountycouncil.htm Menedžmenta standarti ar darba vidi saistītam stresam. Pieejams: http://www.hse.gov.uk/stress/standards/index.htm 24