Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka. Gada pårskats

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka Gada pårskats 2002

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka. Burti A un B ir pirmie alfabétå. Tie veido arî Aizkraukles bankas identifikåcijas zîmes kodolu AB.LV. Aizkraukles Bankai ir lîdera potenciåls jaunîbas spéks, moderna domåßana un desmit gadu finanßu darbîbas pieredze. Galvenais resurss, kas nodroßina Bankas attîstîbas tempu, ir personåls; tie ir cilvéki, kas izvirza un sasniedz straté iskos mér us. Müsu cilvéki veido saliedétu komandu lojålu, profesionålu un pårliecinåtu par saviem spékiem. Més zinåm sekmîgas darbîbas formulu Aizkraukles Banka nodroßina individuålu, pretimnåkoßu attieksmi gan pret klientiem, gan darbiniekiem.

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka

Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002 Nopietnîba: PAULS BIappleIS, maksåjumu karßu noda as vadîtåjs Aizkraukles Bankå strådå no 1995. gada. Absolvéjis Rîgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administréßanas augstskolu (ma istra gråds uzñéméjdarbîbas vadîbå un administréßanå) un Latvijas Universitåtes Ekonomikas fakultåti. Precéjies, ir meita. Aizraußanås: velotürisms, zemüdens peldéßana, labpråt klausås daωådu tautu un Ambient müziku.

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka Pauls Bi is Aizkraukles Banka maksåjumu kartes såka izdot 1997. gadå, un paßlaik mums ir vairåk nekå 7000 karßu lietotåju. Jaunåkais Aizkraukles Bankas produkts ir virtuålå karte noré iniem internetå, kuru izmantojot iespéjams minimizét darîjuma risku. Attîstoties interneta tirdzniecîbai, virtuålås kartes k üs arvien populåråkas. Maksåjumu kartes ma iskums slépjas iespéjå ar to noré inåties viså pasaulé, un kartes kontå nauda ir lielåkå droßîbå nekå naudas makå. Ja esi pazaudéjis naudas maku, tad zini ar ßo naudas summu vari neré inåties, bet pazaudétu maksåjumu karti var viegli noblo ét, piezvanot Bankai vai apstrådes centram. Domåju, ka drîzumå bezskaidras naudas noré ini arvien vairåk aizstås skaidras naudas noré inus un maksåjumu kartém müsu dzîvé büs nozîmîga vieta. Es lietoju vairåkas maksåjumu kartes un par to értumu esmu pårliecinåjies arî pats. Domåju, ka karßu dizains ir nozîmîgs mårketinga elements. Nelielå plastikåta kartîte ir arî Bankas vizîtkarte pasaulé. Manupråt, Bankas pamatvértîba ir zinoßa vadîba un profesionåls kolektîvs. Íeit strådå sava darba entuziasti, kas vélas izglîtoties un augt kopå ar Banku. Bankas politika ir draudzîgums pret klientu, bet virziens inovåcijas un érta apkalpoßana. Aizkraukles Banka ir moderna banka, kurå tiek izmantotas modernas tehnolo ijas un klienta rîcîbå ir müsdienîgas iespéjas. AB par Paulu: Paulam patîk pårbaudît savus spékus arî ekstremålos apståk os, tåpéc viñß nodarbojas ar zemüdens peldéßanu, iekarojot dzi as un mistiskas vietas, pieméram, Velnezeru un Latvijas dzi åko ezeru Drîdzi. Nåkotné Pauls gribétu ienirt arî kådå Norvé ijas fjordå vai jürå pie haizivîm un paklaiñot Amazones dωung os. Ne velti Pauls ir National Geographic Society (ASV) biedra kandidåts. Pauls saka, ka Aizkraukles Banka ir solîds, izglîtots un izturéts vîrietis vienkårßs un apveltîts ar stila izjütu. Íîs îpaßîbas piemît arî Paulam.

Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002 ALISA OZOLA, dokumentåro operåciju speciåliste Aizkraukles Bankå strådå jau 5 gadus. Precéjusies, ir meita Marija. Absolvéjusi Rîgas Aviåcijas universitåtes Radioelektronikas un skait oßanas sistému fakultåti. Interesé balles dejas un sports: basketbols, taekvondo, aikido, handbols, skritu slidoßana. Darbå uz galda Alisai ir amulets skarabeja figüriña no iptes. Vitalitåte:

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka Alisa Ozola Mans darba pienåkums ir sniegt atbalstu klientiem, veicot tirdzniecîbas operåcijas. Reizém tås ir plaßa méroga, citkårt nelielas. Tomér ikvienu darîjumu Banka ciena. Ja esmu palîdzéjusi klientam, mani pårñem moråls gandarîjums. Ir tik patîkami, ja gluωi vienkårßi pasaka: Paldies! tad zinu, ka mans darbs ir nepiecießams kå Bankai, tå klientam. Man patîk, ka mans darbs ir daudzveidîgs, nevis mono- tons ik dienu notiek kas jauns un ikvienai situåcijai nepiecießams atß irîgs risinåjums. Svarîgi, lai klientu apkalpoßanas process noritétu gludi. Bankå ir saliedéts un tradîcijåm bagåts kolektîvs. Més tiekamies ne vien darba ikdienå, bet arî sporta svétkos un Jaungada svinîbås. Aizkraukles Banka ir jauna un mobila ßådam raksturam arî domas lidojums ir plaßåks. Manupråt, Bankas dvésele ir tås darbinieki, bet izaugsmes pamatakmens ir Bankas profesionålå erudîcija un arvien augståku mér u izvirzîßana. Ir patîkami apzinåties, ka arî es palîdzu ßos mér us sasniegt. AB par Alisu: Alisai pieståv viñas vårds viña ir tikpat vitåla un romantiska kå Alise no Brînumzemes. Tomér darbå Alisa ir oti lietiß a. Viña konsulté klientus par akreditîvu un Bankas garantiju jautåjumiem, piedåvåjot klientiem optimålos biznesa finanséßanas risinåjumus. Viñas konsultåcijas ir svarîga Bankas pakalpojumu saståvda a. Alisa studéjusi eksaktås zinåtnes, jo ir apveltîta ar analîtisku domåßanu. Viña ir savas noda as dvésele, labpråt dalås pieredzé un zinåßanås, pamåcot arî citas darbinieces, jo uzskata, ka labs rezultåts panåkams, tikai strådåjot vienoti. Alisai patîk, ja dzîve mutu o: dzîvesprieks stiprina attiecîbas kå Korespondentattiecîbu da å, tå arî imené.

Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002 Dinamika: JÅNIS BRËVERIS, dîleris Absolvéjis Rîgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administréßanas augstskolu (ma- istra gråds uzñéméjdarbîbas vadîbå) un Latvijas Universitåtes Ekonomikas fakultåti. Måcîjies arî J. Mediña müzikas skolå. Precéjies, ir meita un déls. Patîk åtrums. Ja pasaωieri piekrît, Jånis savu auto vada zibenîgå tempå un klausås labu müziku. Fantåzijas avots kompaktdiski un literatüra. Patîk kolorîtå austrumnieku virtuve, jo savulaik braucis komandéjumos uz Kazahiju un Uzbekiju. Nåkotné vélétos doties ce ojumå uz Jaunzélandi.

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka Jånis Brüveris Es veidoju Aizkraukles Bankas valütas pozîciju ar mér i güt pe ñu, proti, pérku un pårdodu naudu. Mana darba mér is ir Bankas pe ña, kas sabalanséta ar klientu vélmi ieekonomét, jo Bankai jåbüt klientam draudzîgai. Dîlinga darbå ir milzîga iespéju amplitüda. Man patîk kvalitatîva dinamika dîlerim jåprot åtri rea ét laikå, kad zvana divi tålruñi un pîkst terminåls, jåspéj koncentréties uz savas Bankas interesém. Man nav pieñemama ideja Esam nopelnîjußi sev un saviem bérniem, tåpéc tagad metam mieru!. Pats darbs taçu sagådå baudu! Bankas darbå svarîga ir étika, pieméram, ja redzi, ka partneris k üdås, ßo k üdu nedrîkst izmantot savå labå. Un patîkami, ka ßis princips banku sistémå tiek ievérots. Lai gan teorijå teikts, ka laiku pa laikam jåmaina darbs, es péc daudziem Aizkraukles Bankå nostrådåtajiem gadiem joprojåm ßeit jütos labi, jo darbå sañemu uzmundrinåjumu un Aizkraukles Banka man ir apliecinåjusi savu lojalitåti. Man patîk sadarboties ar intelektuå iem un cilvékiem ar labu gaumi tad es jütu radoßu lidojumu un zinu, ka mana darba rezultåts ir vajadzîgs arî citiem. AB par Jåni: Jånis Brüveris un Aizkraukles Bankas dîlings jau k uvußi par sinonîmiem, jo viñß ßeit strådå jau kopß Bankas dibinåßanas. Jåni fasciné tas, ka maßînai, ar ko pårdod naudu, nav taustiña backspace tåtad pieñemto lémumu nodzést nevar. Dîlera darbå svarîgi ir prognozét un rîkoties pårdomåti. Jånim åtrums ir ierakstîts sirds dzîlés kå domu gaitå, tå dzîvesveidå. Bezdarbîba viñu nogurdina, tåpéc Jånis ap sevi pulcé cilvékus, kas vienmér atrod nodarboßanos. Ang u valodå ir vårds explorer jaunatklåjéjs vai pétnieks. Íis vårds tråpîgi identificé Jåña personîbu, tåpéc viñu vienlîdz valdzina kå tålas zemes, tå pårgåjiens rudenî gar vétras plosîtu jüru.

Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002 ILZE GAˆÌE, juriste administratîvajos jautåjumos Aizkraukles Bankå strådå no 2001. gada. Studéjusi jurisprudenci Oksfordå un Latvijas Universitåté. Eiropas Lietu savienîbas (Oksforda) un Oksfordas universitåtes studentu savienîbas biedre. Aizraußanås: snovbords, teniss un vésturiski apraksti. Rota u suñuks palîdz Ilzei strådåt ar prieku.

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka Zinåßanas: Ilze Gañ e Mans darbs Aizkraukles Bankå ir lo isks jurisprudences studiju turpinåjums tas bija jauns izaicinåjums un vélme sevi pierådît. Bankas klimats vérsts uz progresîvu izaugsmi un kvalitatîviem pakalpojumiem. Es domåju, ka müsdienu konkurences apståk os oti svarîgi ir pielågoties, manevrét un prognozét situåciju. Bankas darbå, tåpat kå braucot ar snovborda déli, jåkoncentré uzmanîba uz mér i, vienlaikus prognozéjot spraigas situåcijas attîstîbu un risinåjumu izvéloties pareizo trasi, var izvairîties no kritiena. Mani fasciné Aizkraukles Bankas jaunîba, vitalitåte un straujå izaugsme. Arî Aizkraukles Bankas interjers un sulîgå kråsu gamma liecina par rakstura atvértîbu visapkårt ir gaißums, atklåtîba un draudzîgums. Strådåjot Aizkraukles Bankå, nepårñem bailes no vadîbas ßeit novérté darbinieku idejas, vélmi papildinåt zinåßanas un paßiniciatîvu. Banka mani iedvesmo profesionålai izaugsmei. Jütams, ka Banka novérté profesionålus speciålistus, jo uzñémuma prioritåte ir ilgtermiña attîstîba. AB par Ilzi: Ilzei ir izcilu zinåßanu kapitåls, kas ik dienas noder Bankas juridisko jautåjumu risinåßanå. Viñas pårziñå ir apdroßinåßanas, büvniecîbas, autortiesîbu un citi lîgumi. Ilze ir sportiska, erudîta un mér tiecîga. Viña jau studiju gados iemåcîjusies strådåt patståvîgi un netaupît spékus darba pabeigßanai. Vakaros Ilze lasa lekcijas par Eiropas un starptautiskajåm tiesîbåm Latvijas Universitåtes Juridiskajå fakultåté. Ilze ir mér tiecîga kad 9. klasé viña skolas profesionålås orientåcijas pårrunås minéjusi, ka véloties studét Oksfordå, tas ß itis tikpat sirreåli kå ce ojums uz Ménesi, tomér Ilze ar savu zinåßanu spéku ßo sapni îstenoja.

Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002 Precizitåte: Iepriekßéjå darbavietå man regulåri vajadzéja sadarboties ar Banku, un drîz sapratu, ka no mazås saliñas vélos nok üt lielajå zemé Bankå. Banka ir sareω îts mehånisms, kur vienlaikus mijiedarbojas daudzi elementi un nedrîkst izkrist ne skrüvîte. Tåpéc mums jåstrådå ar augstu atbildîbas izjütu un precizitåti. Jåizslédz k üdu iespéja. Müsu noda as prioritåte ir nodroßinåt maksåjumu informåcijas kontroli. Ja man vaicåtu, vai Banka ir sieviete vai vîrietis, es teiktu, ka Banka ir vîrietis, jo Aizkraukles Banka man asociéjas ar profesionåliem vadîtåjiem. Toties Bankas skåbeklis ir tießi sievietes viñas veic oti bütisku darbu bankas iekßiené. Man ir svarîgi, ka klienti uzticas Bankai, turklåt manam darbam jåbüt interesantam tas ir manas personîgås izaugsmes nosacîjums. Es Bankå jütos labi kå måjås, tåpéc arî savus nåkotnes mér us esmu izvirzîjusi kopå ar Aizkraukles Banku. AB par Annu: Maksåjumu noda a ir lielåkå Bankå, tur strådå 19 operatori un administratori. Paßlaik noda as svarîgåkie projekti ir saistîti ar jaunu maksåjumu formåtu ievießanu un maksåjumu apstrådes automatizåciju. Nozîmîgs devums ßajos projektos ir arî Annai, kas savu darbu tiecas padarît godpråtîgi un precîzi, lai nodroßinåtu transakciju kvalitåti. Annu interesé modernås tehnolo ijas, tåpéc viñai grüti iedomåties sevi strådåjam Bankå, kas darbojas pa vecam. Bankas bizness ir da a no müsu dzîves. Bankas bizness ir pakalpojumu bizness. Anna ir pårliecinåta Bankas bizness ir veiksmîgs, ja klienti ir apmierinåti ar Bankas sniegtajiem pakalpojumiem. Un, ja darbs sagådå prieku, tad arî måjås ir miers un pårticîba.

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka Anna Semeñako ANNA SEMEˆAKO, maksåjumu noda as vadîtåja vietniece Aizkraukles Bankå strådå no 1999. gada. Absolvéjusi Rîgas Aviåcijas universitåtes Ekonomikas un vadîbas fakultåti. Vilina siltås zemes, vétraina jüra un kalnu virsotnes. Viña ir aktîva dzîvesveida cienîtåja, jo vélas uzturét sevi labå garîgå un fiziskå formå. Uz Annas rakståmgalda pu upodå aug acålija, jo viñai oti patîk daωådi ziedi.

Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002 Progress: Aizkraukles Bankå es strådåju jau astoñus gadus. Müsu noda a vienlaikus îsteno aptuveni 15 projektus esoßo Bankas produktu pilnveidi, jaunu produktu ievießanu un sistémas optimizåciju. Projektu vadîba Bankå ir måksla, ar kuras palîdzîbu Banka un tås klienti sasniedz savus mér us. 19. gadsimtå banku bizneså svarîgåkås bija tradîcijas, bet müsdienås svarîgi, lai informåcija nebütu piesaistîta noteiktai telpai. Pieméram, esam darîjußi visu, lai klienti, atverot internetlapu www.ab.lv, jebkurå pasaules vietå justos kå Bankå. Bankas pakalpojumu mobilitåte, operativitåte un individuåla attieksme pret klientu arî turpmåk büs müsu uzmanîbas centrå. Mans darbs ir vienlaikus måksliniecisks un eksakts. Müsu noda a modelé iespéjas nåkotnei gluωi kå Ûils Verns, kurß savås gråmatås attélojis iztélé radîtos tålaika brînumus lidaparåtus un zemüdeni. Svarîgi, lai cilvéks neapståtos pie sasniegtå, bet raudzîtos nåkotné un pie autu iespéju, ka vél ir tik daudz iespéju izzinåt notikumu bütîbu un radît jaunus risinåjumus. Vadot projektus, jåbüt radoßåm domåm, kuru vienîgais nosacîjums ir precîzs rezultåts, un komandas garam. Kåpéc saliedétîba ir tik svarîga? Tas taçu ir gluωi kå ßuvéju darbnîcå lai uzvalks labi izskatîtos, drébniekam jåuzmodelé pareiza piegrieztne, ßuvéjam jåuzßuj piemérota odere, bet palîgam jåprot pießüt pogas. Mums ar Aizkraukles Banku sader raksturi esam atvérti jaunåm idejåm, apveltîti ar radoßas brîvîbas izjütu, stabilitåti cilvéciskajås attiecîbås un vélmi strådåt. Més jütamies kå labi draugi. Domåju, ka, strådåjot Bankå, îstenoßu arî savu sapni man reiz büs imene ar trîs bérniem, måja uz salas un modernås tehnolo ijas vienmér aus büt notikumu epicentrå. AB par Mihailu: Mihaila noda å strådå 13 darbinieki: projektu vadîtåji, analîti i un programmétåji. Mihails nebaidås no nezinåmå jauniem izaicinåjumiem un projektiem ar skatu nåkotné. Mihails raugås arî tålåkå nåkotné viñß domå, ka arî 22. gadsimtå Bankas darbîbå vissvarîgåkå büs informåcijas pieejamîba un operativitåte. Veiksmes pamatakmeni müsu darbinieki ielikußi jau sen vél pagåjußajå gadsimtå!

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka Mihails Mohovs MIHAILS MOHOVS, projektu vadîbas noda as vadîtåjs Absolvéjis Rîgas Aviåcijas universitåti, padzi inåti studéjot augståko fiziku (kodolfiziku un kvantu fiziku). Skolas gados apguvis teåtra måkslu. Brîvajå laikå lasa fantastisko literatüru, jo ßajå Ωanrå domas lidojumam nav robeωu. Aizraujas ar sportu: tenisu, basketbolu un peldéßanu. Patîk dåvinåt interesantus suvenîrus.

Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002 Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka

A/s Aizkraukles banka 2002. gada finanßu pårskati Saturs: Vadîbas ziñojums.......................... 16 Bankas vadîba.............................. 19 Paziñojums par vadîbas atbildîbu............ 20 Finanßu pårskati: Pe ñas un zaudéjumu apré ins.......... 21 Bilance un årpusbilances posteñi........ 22 Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats... 23 Naudas plüsmas pårskats............... 24 Pielikumi............................... 25 Revidentu ziñojums......................... 48

Vadîbas ziñojums A/s "Aizkraukles banka" (turpmåk tekstå Banka) 2002. gadå ir sasniegusi plånotos finanßu mér us un kvalitatîvi augståku pakåpi savå attîstîbå. Jaunå Bankas identitåte nostiprina paveikto, uzlabojot klientu apkalpoßanas kvalitåti, un simboliski apliecina Bankas ambîcijas. Notiek ener iska Bankas attîstîba, turpinot ekspansiju gan Latvijas, gan arî starptautiskajå tirgü. Lai sasniegtu ilgtermiña straté ijå paredzéto tirgus da as palielinåßanu, pérn veikti nozîmîgi ieguldîjumi Bankas attîstîbå. Ieviesta jauna korporatîvå identitåte, kas nostiprina Bankas pamatvértîbas tås ir dinamiska izaugsme, individuåla attieksme un modernas tehnolo ijas. Izveidota jauna tirdzniecîbas marka AB.LV, ar plaßåm kampañåm veicinåta tås atpazîstamîba vietéjå un starptautiskajå tirgü. Darbîbas paplaßinåßana noteikusi aizvien jaunu darba vietu radîßanas nepiecießamîbu. Gada beigås Bankå strådåja 301 darbinieks. Salîdzinot ar iepriekßéjå gada beigåm, pérn darbinieku skaits pieauga par 49 cilvékiem. Sasniegtå Bankas attîstîbas pakåpe pérn noteica nepiecießamîbu nodalît tås straté isko un administratîvo vadîbu. Jaunås pårvaldes struktüras ietvaros tika reforméta Bankas valde. Valdes locek u skaits tika samazinåts no seßiem lîdz trim cilvékiem, katram no tiem uzticot atbildîbu par vairåku Bankas funkcionålo sféru attîstîbu un straté isko virsvadîbu. Galveno akcionåru kopîgs darbs Bankas valdé ir paåtrinåjis svarîgu lémumu pieñemßanas procesu. Funkcionålå atbildîba palîdz efektîvåk vadît jaunu produktu izstrådi un citus projektus, kuros iesaistîtas vairåkas Bankas struktürvienîbas. Lîdz ar pårvaldes struktüras reformu Bankå izveidota Biznesa tehnolo iju pårvalde, kuras uzdevumos ietilpst jaunu biznesa metoωu ievießana Bankas darbå, kå arî Bankas darbinieku apmåcîba un kvalifikåcijas celßana. Bankas vadîba ir pårliecinåta, ka péc jaunu klientu piesaistes un bütiska apgrozîjuma pieauguma pérn Bankas struktüras reorganizåcija nesîs aug us jau tuvåkå gada laikå. Sakarå ar darbîbas apjoma un darbinieku skaita pieaugumu uzsåkta Bankas galvenås ékas rekonstrukcija un paplaßinåßana Rîgå, Elizabetes ielå 23. Vérienîgå rekonstrukcijas projekta pirmå kårta noslédzås martå, kad tika atvérts Bankas centrålais klientu apkalpoßanas birojs Elizabetes ielå 21a. Tå izveidé investéti 779,664 latu, no kuriem lielåkå da a ieguldîta modernåko droßîbas sistému iegådé. Bankas galvenås ékas rekonstrukcijas otrajå kårtå pérn ieguldîti 491,632 latu, bet kopumå projekta otrajå kårtå plånots investét 3.1 miljonu latu. Lai realizétu rekonstrukciju, jünijå veikta Bankas administråcijas un ar klientu apkalpoßanu nesaistîto pårvalωu pårcelßanås uz netålu esoßo A klases biroju éku Mednieku ielå 4a. Saskañå ar Bankas straté iju, kas paredz tås darbîbas attîstîbu ekonomiski aktîvåkajos Rîgas rajonos, 2002.gada maijå atvérts jauns klientu apkalpoßanas centrs "Purvciems". Uzlabojot klientu servisa kvalitåti, Banka pårveido esoßos noré inu centrus par klientu apkalpoßanas centriem, paplaßinot gan telpas, gan sniegto pakalpojumu klåstu. Pérn pabeigts darbs pie noré inu centra "Imanta" rekonstrukcijas. Modernåko tehnolo iju ievießana ir Bankas darbîbas pamatå. Ar mér i sasniegt starptautiski atzîtu kvalitåti martå ieviesta jauna interneta måjas lapas versija, kurå ievietotå informåcija tiek regulåri un operatîvi atjaunota. Realizéjot Bankas prioritåro uzdevumu elektronisko noré inu pilnveidé, jülijå tirgü tika piedåvåts jauns konta vadîbas lîdzeklis "Internetbank AB.LV". 2002. gadå noslégts sadarbîbas lîgums ar a/s "Latvijas Unibanka" par atvieglotåm tås bankas automåtu tîkla izmantoßanas iespéjåm a/s "Aizkraukles banka" klientiem. 16

Vadîbas ziñojums Banka pårsniegusi 2002. gadå plånoto pe ñas prognozi. Pagåjußajå gadå tå strådåjusi ar 3.7 miljonu latu lielu pe ñu. Valde piedåvå akcionåru pilnsapulcei izmaksåt dividendes desmit latu apmérå par vienu akciju un atlikußo pe ñas da u ietvert Bankas bilancé kå nesadalîto pe ñu. Bankas vidéjo aktîvu rentabilitåte (ROA) joprojåm ir viena no augståkajåm starp Latvijas komercbankåm 2.7% gadå. Bankas likviditåte sasniegusi 80%. Bet vidéjå paßu kapitåla rentabilitåte (ROE) sasniedza 24.6%. Pe ña uz akciju (EPS) ir 37.5 lati. 2002. gadå Bankas aktîvi pieaugußi par 43%, sasniedzot 175.2 miljonus latu. Piesaistîto lîdzek u apjoms gada beigås bija 157.4 miljoni latu, kas ir par 49.9 miljoniem jeb 46% vairåk nekå 2001. gada beigås. Pérn Bankai izdevies ievérojami paplaßinåt hipotekåro kreditéßanu. Pårsniedzot 41.9 miljonus latu, Bankas bruto kredîtportfe a apjoms salîdzinåjumå ar 2001. gadu ir pieaudzis par 11.8 miljoniem latu jeb 39%. Tajå paßlaik 89% ir rezidentiem izsniegtie kredîti. Privåtpersonåm izsniegtie kredîti veido 41%, juridiskajåm personåm 59%. Privåtpersonåm izsniegto kredîtu apjoms salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu palielinåjies par 4.7 miljoniem latu, sasniedzot 17.4 miljonus. Savukårt juridiskajåm personåm izsniegto kredîtu apjoms sasniedzis 24.5 miljonus latu, pieaugot par 7.1 miljonu latu, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu. Ievérojamu klientu båzes pieaugumu Bankai izdevies sasniegt, piedåvåjot savus pakalpojumus arî starptautiskajå tirgü. Nerezidentu atvérto kontu skaits pérn, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu, pieaudzis par 30%. Starptautiskajå tirgü iesåkti vairåki perspektîvi kreditéßanas projekti. Turklåt pagåjußajå gadå Bankå veikta Korespondentkontu tîkla optimizåcija. Plånveidîgi pilnveidota un paplaßinåta Bankas pakalpojumu tießås pårdoßanas sistéma. Pérn Banka Finanßu un kapitåla tirgus komisijå sañéma licenci starpniekdarbîbas veikßanai, k uva par Latvijas Centrålå depozitårija dalîbnieci un såka piedåvåt vértspapîru starpniecîbas darîjumu pakalpojumus. Darbå ar vértspapîriem Bankai ir ilggadéja pieredze, un tås vértspapîru portfe a pårvaldîßanas efektivitåti apliecina augstie rentabilitåtes rådîtåji pédéjo gadu laikå. Lai uzlabotu aktîvu izvietoßanu un uzraudzîbu, 2002. gadå îpaßa uzmanîba tika veltîta aktîvu novértéßanai un klasifikåcijai. Banka izstrådå stingråku pieeju, nosakot kvalitåtes kritérijus aktîviem un pilnveidojot uzraudzîbas mehånismu. Aktîvu novértéßanas komiteja regulåri veic Bankas aktîvu novértéßanu, tådéjådi nodroßinot objektîvåku to atspogu ojumu bilancé. Riska vadîbas pårvalde veic regulåru finanßu risku analîzi un uzraudzîbu, nodroßinot båzi operatîvai lémumu pieñemßanai risku samazinåßanas jomå. Ievießot jaunas riska darîjumu uzraudzîbas procedüras, pérn tika samazinåti arî Bankas operacionålie riski. Lai nodroßinåtu Bankas kredîtportfe a kvalitåti, 2002.gadå izveidota Kredîtu noda a, kuras uzdevumos ietilpst kredîtu ñéméju maksåtspéjas un kredîtrisku analîze. Noda a pilnveidojusi kredîtu uzraudzîbas procedüras Bankå, un tiek strådåts pie uzñémumu reitingu sistémas izveidoßanas. Gada beigås izstrådåta Bankas attîstîbas straté ija tuvåkajiem pieciem gadiem. Lîdz ar pieaugoßo konkurenci starp komercbankåm vietéjå tirgü Banka arî 2003. gadå plåno dinamisku Bankas darbîbas rådîtåju izaugsmi. Realizéjot uzdevumu panåkt Bankas konkurétspéjas pieaugumu starptautiskå lîmenî, vadîbai îpaßi nozîmîgs bijis Bankas kolektîva atbalsts un vértéjums, ko sañemam no müsu klientiem. Tießi tas ir galvenais rådîtåjs, kå spriest par to, vai péc sniegto pakalpojumu mérogiem un servisa kvalitåtes Banka pérn ir tuvinåjusies starptautiskå finansu tirgus lîmenim. Íajå virzienå més turpinåsim augt lîdz ar müsu klientiem un valsti, kurå strådåjam. 17

Vadîbas ziñojums A/s "Aizkraukles banka" ar pårliecîbu skatås nåkotné, redzot aizvien jaunas iespéjas, kas, izturot grütus pårbaudîjumus, paveras Latvijas attîstîbas ce å. Bankas vadîba izsaka pateicîbu saviem klientiem un apñemas arî turpmåk sekmét attîstîbu saskañå ar a/s "Aizkraukles banka" straté iju un ilgtermiña mér i strådåt klientu interesés. Rîgå, 2003. gada 28. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis 18

Bankas vadîba Bankas padome: Padomes priekßsédétåjs: Aleksandrs Bergmanis Padomes priekßsédétåja vietnieks: Jånis Krîgers Padomes loceklis: Vladimirs Kutovojs 2002. gada 23. augustå Bankas akcionåru pilnsapulce atbrîvoja Ernestu Berni no padomes priekßsédétåja pienåkumiem un ievéléja Aleksandru Bergmani. Bankas valde: Valdes priekßsédétåjs: Ernests Bernis Valdes priekßsédétåja vietnieks: O egs Fi s Valdes loceklis: Påvels Ínejersons 2002. gada 23. augustå Bankas akcionåru pilnsapulce atbrîvoja Aleksandru Bergmani no valdes priekßsédétåja pienåkumiem, Zani Kurzemnieci, Aleksandru PåΩi, Aivaru Rausku no valdes locek u pienåkumiem un Måri Kannenieku no valdes kandidåta pienåkumiem. Par valdes priekßsédétåju ievéléja Ernestu Berni. Rîgå, 2003. gada 28. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis 19

Paziñojums par vadîbas atbildîbu Bankas vadîba ir atbildîga par Bankas finanßu pårskatu sagatavoßanu. Finanßu pårskati sagatavoti saskañå ar Latvijas Republikas KredîtieståΩu likumu, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem un citåm uz kredîtiestådém attiecinåmåm Latvijas Republikas likumdoßanas prasîbåm. Finanßu pårskati, kas atspogu oti no 21. lappuses lîdz 47. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un sniedz patiesu priekßstatu par Bankas finansiålo ståvokli 2002. un 2001. gada 31. decembrî, kå arî tås 2002. un 2001. gada darbîbas rezultåtiem, kapitåla un rezervju izmaiñåm un naudas plüsmu. Iepriekßminétie finanßu pårskati ir sagatavoti, konsekventi ievérojot Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem atbilstoßus uzskaites principus un pamatojoties uz uzñéméjdarbîbas turpinåßanas principu. Ío finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå vadîbas pieñemtie lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi piesardzîgi un pamatoti. Bankas vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas nodroßinåßanu, Bankas aktîvu saglabåßanu, kå arî par kråpßanas un citu Bankå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un novérßanu. Bankas vadîba ir atbildîga arî par Latvijas Republikas KredîtieståΩu likuma, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas Republikas likumdoßanas prasîbu ievéroßanu. Rîgå, 2003. gada 28. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis 20

Pe ñas un zaudéjumu apré ins par 2002. un 2001. gadu Pielikums 2002 2001 Procentu ienåkumi 4 7,726,254 8,352,668 Procentu izdevumi 4 (1,761,082) (2,784,113) Neto procentu ienåkumi 5,965,172 5,568,555 Ienåkumi no vértspapîriem 318 1,215 Komisijas naudas ienåkumi 5 4,387,238 3,348,100 Komisijas naudas izdevumi 5 (836,561) (666,048) Neto komisijas naudas ienåkumi 3,550,677 2,682,052 Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña 6 1,603,139 1,730,253 Citi parastie ienåkumi 7 159,167 129,979 Pamatdarbîbas ienåkumi 11,278,473 10,112,054 Administratîvie izdevumi 8 (5,149,303) (3,342,193) Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek u nolietojums un to vértîbas korekcijas 19 (629,853) (444,835) Citi parastie izdevumi 9 (409,107) (4,524) Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem 10 (559,873) (1,173,850) Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi 10 307,384 183,852 Ilgtermiña finanßu ieguldîjumu pårvértéßanas zaudéjumi 10 (295,528) (341,198) Parastås darbîbas pe ña 4,542,193 4,989,306 Årkårtas izdevumi (14,674) - Pe ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok a apré inåßanas 4,527,519 4,989,306 Uzñémumu ienåkuma nodoklis 11 (778,992) (815,624) Pårskata gada pe ña 3,748,527 4,173,682 Rîgå, 2003. gada 28. februårî Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda a. 21

Bilance un årpusbilances posteñi 2002. un 2001. gada 31. decembrî Pielikums 31.12.02. 31.12.01. Aktîvi Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm 12 9,453,911 4,949,371 Prasîbas pret kredîtiestådém 13 66,615,138 49,606,989 Prasîbas uz pieprasîjumu 57,632,054 23,197,990 Påréjås prasîbas 8,983,084 26,408,999 Kredîti 14 40,581,359 28,790,015 Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 15 52,946,169 34,890,861 Valsts paråda vértspapîri 24,023,428 19,543,271 Påréjo emitentu paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 28,922,741 15,347,590 Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 16 50,281 16,251 Atvasinåtie lîgumi 17 34,941 57,420 Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå 18 12,000 12,000 Nemateriålie aktîvi 19 309,650 187,092 Pamatlîdzek i 19 3,670,400 3,163,891 Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 20 889,565 935,356 Påréjie aktîvi 21 660,696 82,710 Kopå aktîvi 175,224,110 122,691,956 Pasîvi Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 22 862,897 923,190 Saistîbas uz pieprasîjumu 344,397 261,706 Termiñsaistîbas 518,500 661,484 Noguldîjumi 23 156,517,163 106,532,018 Pieprasîjuma noguldîjumi 130,467,062 88,074,666 Termiñnoguldîjumi 26,050,101 18,457,352 Atvasinåtie lîgumi 17 58,976 1,316 Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi 24 367,979 417,454 Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 25 316,739 130,619 Påréjås saistîbas 26 288,592 1,121,122 Kapitåls un rezerves 16,811,764 13,566,237 Apmaksåtais pamatkapitåls 28 10,000,000 5,000,000 Akciju emisijas uzcenojums 254,676 254,676 Paßas akcijas (3,000) - Rezerves kapitåls un påréjås rezerves 1,250,000 1,250,000 Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe ña 1,561,561 2,887,879 Pårskata gada nesadalîtå pe ña 3,748,527 4,173,682 Kopå pasîvi 175,224,110 122,691,956 Årpusbilances posteñi Aktîvi pårvaldîßanå - 136,535 Iespéjamås saistîbas 27 1,452,755 927,824 Galvojumi (garantijas) 1,036,679 311,028 Påréjås iespéjamås saistîbas 416,076 616,796 Årpusbilances saistîbas pret klientiem 27 18,023,059 5,364,928 Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis Rîgå, 2003. gada 28. februårî Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda a. 22

Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par 2002. un 2001. gadu Apmaksåtais Akciju emisijas Paßas Rezerves Nesadalîtå Kopå kapitåls pamatkapitåls uzcenojums akcijas kapitåls pe ña un rezerves 01.01.2001. 5,000,000 254,676-1,001,790 3,636,089 9,892,555 Izmaksåtas dividendes - - - - (500,000) (500,000) Ieskaitîts rezerves kapitålå - - - 248,210 (248,210) - 2001. gada pe ña - - - - 4,173,682 4,173,682 31.12.2001. 5,000,000 254,676-1,250,000 7,061,561 13,566,237 Izmaksåtas dividendes - - - - (500,000) (500,000) Apmaksåtå pamatkapitåla palielinåßana 5,000,000 - - - (5,000,000) - Paßas akciju atpirkßana - - (3,000) - - (3,000) 2002. gada pe ña - - - - 3,748,527 3,748,527 31.12.2002. 10,000,000 254,676 (3,000) 1,250,000 5,310,088 16,811,764 2002. gadå Bankas akcionåri ir pieñémußi lémumu palielinåt pamatkapitålu no iepriekßéjo gadu nesadalîtås pe ñas par 5 miljoniem latu, paaugstinot vienas akcijas nominålvértîbu lîdz 100 (50) latiem.. Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda a. 23

Naudas plüsmas pårskats par 2002. un 2001. gadu 2002 2001 Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå Pe ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok a apré inåßanas 4,527,519 4,989,306 Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek u nolietojums un to vértîbas (negatîvå ) korekcija 629,853 453,247 Uzkråjumu nedroßiem parådiem pieaugums 476,163 1,339,110 Uzkråjumu saistîbåm un maksåjumiem pieaugums 35,120 35,081 Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas zaudéjumi 3,354 86,477 Pamatlîdzek u un nemateriålo aktîvu atsavinåßanas zaudéjumi/ (pe ña) 373,202 (1,952) Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå pirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos 6,045,211 6,901,269 Nåkamo periodu ienåkumu un uzkråto izdevumu (samazinåjums) (49,475) (66,351) Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto ienåkumu samazinåjums/ (pieaugums) 44,769 (294,101) Påréjo aktîvu samazinåjums/ (pieaugums) 3,336 (24,130) Påréjo saistîbu pieaugums/ (samazinåjums) 5,473 (57,413) Èstermiña ieguldîjumu (pieaugums) (15,661,250) (11,347,496) Prasîbu pret kredîtiestådém (pieaugums)/ samazinåjums (1,014,200) 398,865 Kredîtu (pieaugums) (11,885,167) (11,460,402) Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm (samazinåjums) (6,061) (614,294) Noguldîjumu pieaugums 49,985,144 37,111,421 Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå pirms uzñémumu ienåkuma nodok a apré inåßanas 27,467,780 20,547,368 (Samaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis) (1,853,342) (153,910) Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå 25,614,438 20,393,458 Naudas plüsma ieguldîjumu darbîbas rezultåtå Pamatlîdzek u un nemateriålo aktîvu (iegåde) (1,854,638) (1,115,472 Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå un citu ilgtermiña ieguldîjumu (iegåde) 2,699,184) (1,306,783) Pamatlîdzek u un nemateriålo aktîvu pårdoßana 54,430 10,364 Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) ieguldîjumu darbîbas rezultåtå (4,499,392) (2,411,891) Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå DividenΩu (izmaksas) (499,280) (498,950) Paßas akciju (atpirkßana) (3,000) - Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) finanséßanas darbîbas rezultåtå (502,280) (498,950) Naudas un tås ekvivalentu pieaugums 20,612,766 17,482,617 Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå 52,887,981 35,491,841 Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (zaudéjumi) (3,354) (86,477) Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås 73,497,393 52,887,981 Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda a. 24

Finanßu pårskatu pielikumi 1. Pamatinformåcija (Ja vien nav norådîts citådi, tad tekstå iekavås uzrådîtie skait i atbilst 2001. gada 31. decembra datiem vai datiem par 2001. gadu.) A/s "Aizkraukles banka" tika re istréta kå akciju sabiedrîba Aizkrauklé, Latvijas Republikå 1993. gada 17. septembrî. 2000. gadå Bankas juridiskå adrese tika mainîta no Skolas ielas 8, Aizkrauklé, uz Elizabetes ielu 23, Rîgå. Sakarå ar galvenås ékas rekonstrukciju un paplaßinåßanu no 2002. gada maija Bankas administråcijai tiek nomåtas telpas Rîgå, Mednieku ielå 4a. Péc rekonstrukcijas pabeigßanas Bankas administråcija turpinås darbu Bankas juridiskajå adresé Rîgå, Elizabetes ielå 23. Bankai ir filiåle Aizkrauklé, trîs klientu apkalpoßanas centri un divi noré inu centri Rîgå. Tås galvenie darbîbas virzieni ir kreditéßana, maksåjumu pårvedumi, årvalstu valütas maiñas operåcijas un finanßu resursu pårvaldîßana. Banka darbojas saskañå ar LR likumdoßanu un Latvijas Bankas izsniegto licenci, kas auj sniegt visus KredîtieståΩu likumå paredzétos finanßu pakalpojumus. 2. Ziñas par lietotajåm svarîgåkajåm gråmatvedîbas metodém Íajå pielikumå atspogu oti nozîmîgåkie 2002. gadå un 2001. gadå konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) ievérotie uzskaites principi. a) Finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valüta Finanßu pårskati ir sastådîti latos, ja vien nav norådîts citådi. b) Uzskaites pamati Finanßu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re istriem. Íie uzskaites re istri ir sagatavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu, ietverot atseviß u bilances posteñu pårvértéßanu un korekcijas, kas izdarîtas, lai ßie atbilstoßi Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem (SFPSS) un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm sagatavotie finanßu pårskati sniegtu patiesu priekßstatu. c) Finanßu pårskatu sagatavoßanas principi Íie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar SFPSS un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas "Banku gada pårskatu sagatavoßanas noteikumiem". Salîdzinåßanas nolükå 2001. gada 31. decembra bilancé, kå arî 2001. gada pe ñas un zaudéjumu apré inå uzrådîtie posteñi ir pårklasificéti. Tådéjådi iepriekß pamatlîdzek u saståvå atspogu otais programmnodroßinåjums, kas nav datortehnikas neatñemama saståvda a, ir iek auts nemateriålajos aktîvos; nebankås izvietotie lîdzek i un droßîbas depozîti, kas iepriekß atspogu oti påréjos aktîvos, klasificéti kå kredîti; sakaru izdevumi, kas iepriekß atspogu oti kå komisijas naudas izdevumi, iek auti administratîvajos izdevumos un ienåkumi no lîgumsodiem, kas iepriekß atspogu oti procentu un komisijas ienåkumos, ir iek auti citos parastajos ienåkumos. d) Ienåkumu un izdevumu atzîßana Visi nozîmîgie ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz uzkråßanas principu. Procentu ienåkumi netiek atzîti nedroßiem kredîtiem (skatît j) skaidrojumu). Procentu ienåkumu atzîßana tiek pårtraukta, kad rodas ßaubas par procentu vai kredîtu pamatsummas atmaksas iespéjamîbu. Bilancé uzkråtiem procentu ienåkumiem tiek izveidoti attiecîgi uzkråjumi tajå brîdî, kad tiek pårtraukta procentu ienåkumu atzîßana. Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek iegråmatoti pe ñas un zaudéjumu apré inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî, izñemot gadîjumus, kad tie tiek uzskaitîti par da u no faktiskås procentu likmes. e) Uzkråjumi darbinieku atva inåjumu apmaksai Uzkråjumi darbinieku atva inåjumu apmaksai tiek apré inåti, summéjot katra Bankas darbinieka neizmantoto atva inåjumu darbadienu skaitu, kas reizinåts ar dienas vidéjo izpe ñu atva inåjuma apmaksai saskañå ar Darba likumu, un pieskaitot darba devéja valsts sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas. f) Årvalstu valütu pårvértéßana Darîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjumu dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Monetårie aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc gada beigås spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Årvalstu valütas maiñas kursa turpmåko izmaiñu rezultåtå iegütå pe ña vai zaudéjumi tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå kå pe ña vai zaudéjumi no årvalstu valütas pozîcijas pårvértéßanas. 25

Nozîmîgåkie Bankas bilances sagatavoßanå izmantotie Latvijas Bankas noteiktie valütas maiñas kursi (lats pret vienu årvalstu valütas vienîbu) bija ßådi: Pårskata gada beigu datums USD EUR RUB 2002. gada 31. decembrî 0.594 0.610000 0.01870 2001. gada 31. decembrî 0.638 0.560856 0.02110 g) Uzñémumu ienåkuma nodoklis Saskañå ar Latvijas Republikas nodok u likumdoßanas prasîbåm uzñémumu ienåkuma nodoklis tiek apré inåts 22% (25%) apmérå no attiecîgajå nodok u periodå gütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåkumiem. Atliktie nodok i, kas radußies no îslaicîgåm atß irîbåm, iek aujot atseviß us posteñus nodok u deklaråcijås un ßajos finanßu pårskatos, ir apré inåti, izmantojot saistîbu metodi. Atliktie nodok i attiecas uz nåkotné iespéjamajåm nodok u prasîbåm un saistîbåm par visiem darîjumiem un notikumiem, kas atzîti finanßu pårskatos vai nodok u deklaråcijås. Atliktås nodok u saistîbas tiek noteiktas, pamatojoties uz nodok u likmém, kuras paredzéts piemérot tad, kad izzudîs îslaicîgås atß irîbas. Galvenås îslaicîgås atß irîbas laika ziñå rodas no atß irîgajåm gråmatvedîbas un nodok u vajadzîbåm piemérotajåm nolietojuma likmém pamatlîdzek iem, vispåréjiem uzkråjumiem nedroßiem parådiem un uzkråjumiem darbinieku atva inåjuma apmaksai un bilances aktîva posteñu, t.sk. vértspapîru, pårvértéßanas. h) Kredîti Kredîti atspogu o neatmaksåto kredîtu pamatsummu, no kuras atskaitîti uzkråjumi nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåjums), kå parådîts 10. pielikumå. Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no finanßu lîzinga lîgumiem izrietoßas prasîbas ir klasificétas kå kredîti. i) Finanßu lîzings un noma No finanßu lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas tiek uzrådîtas kå aktîvi, kas atspogu oti zemåkajå no iznomåtå îpaßuma patiesås vértîbas vai minimålo nomas maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu lîzinga tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot vienlîdzîgu un regulåru atdevi no neatmaksåtås summas. Maksåjumi, kas izriet no aktîvu nomas, tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå visa nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi. j) Uzkråjumi nedroßiem parådiem Par nedroßiem kredîtiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevumus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, par kuriem lîgumå paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 30 dienåm, procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti, par kuru procentu un pamatsummas atmaksas iespéjamîbu Bankas vadîbai ir radußås ßaubas. Banka pieß ir klientiem komerciåla un patériña rakstura kredîtus. Nosakot uzkråjumu lielumu nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåjumu), Bankas vadîba ir ñémusi vérå gan vispåréjo (portfe a), gan specifisko risku. Speciålie uzkråjumi nedroßiem kredîtiem tiek izveidoti, atseviß i izvértéjot katru kredîtu un ñemot vérå aizñéméja finansiålo ståvokli, kredîta nodroßinåjuma vértîbu, kredîtlîguma nosacîjumu ievéroßanu un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikto riska darîjumu lieluma ierobeωojuma ievéroßanu. Vispåréjie uzkråjumi tiek veidoti iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem, kas, balstoties uz lîdzßinéjo pieredzi, varétu paståvét Bankas kredîtportfelî. Atzîstot kredîtu par nedroßu vai par ar augstu riska pakåpi saistîtu kredîtu, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås neatgüstamås summas apmérå. Uzkråjumu apjoms tiek noteikts atbilstoßi nåkotnes naudas plüsmas tagadnes vértîbai, ñemot vérå bütiskus faktorus, kas ietver ne tikai Bankas iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéjumu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinåmos kredîtportfelî paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk us, kas varétu ietekmét aizñéméju spéju atmaksåt to parådus, îlas vértîbu un esoßos ekonomiskos apståk us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé izsniegto kredîtu atmaksu un îlu vértîbu. Faktiskie kredîtu zaudéjumi var atß irties no to paßreizéjåm aplésém. Kredîta nodroßinåjumam pieñemtås îlas vértîba tiek noteikta, balstoties uz tås iespéjamo realizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot paredzamo naudas plüsmu un attiecîgi nepiecießamo kredîtu uzkråjumu lielumu. Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba ßos uzkråjumus kori ét, pårskata perioda pe ñas un zaudéjuma apré inå tiek iek auti attiecîgi labojumi. Bankas vadîba ir oti uzmanîgi izvértéjusi iespéjamos kredîtu zaudéjumus un, ñemot vérå pieejamo informåciju, uzskata, ka ßajos finanßu pårskatos atspogu otie uzkråjumi nedroßiem parådiem ir pietiekami. Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tos noraksta årpusbilances kontos, vienlaicîgi samazinot uzkråjumu nedroßiem parådiem atlikumu. Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie pasåkumi un noteikts zaudéjumu galîgais apjoms. 26

k) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Tirdzniecîbas portfelis Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek iek auti tirdzniecîbas portfelî, ja tie ir iegådåti ar nolüku tuvåkajå laikå güt pe ñu no cenu vai procentu likmju svårstîbåm. Tirdzniecîbas portfelî iek aujamos finanßu aktîvus un saistîbas nosaka Bankas tirdzniecîbas portfe a politika. Tirdzniecîbas nolükos iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, kas tiek noteikta, pamatojoties uz kotétajåm tirgus cenåm. Pe ña vai zaudéjumi, kas rodas no vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pårvértéßanas atbilstoßi to tirgus vértîbai, un pe ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré ina postenî "Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña". Investîciju portfelis Investîciju portfelî tiek iek auti paråda vértspapîri un citi paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, kurus Bankai ir nolüks turét lîdz to dzéßanai. Investîciju portfelî iek autie vértspapîri tiek atspogu oti to iegådes vértîbå, pie kuras pieskaitîta amortizétå diskonta vértîba vai kura samazinåta par amortizétås prémijas summu, kas apré inåta, izmantojot faktiskås procentu likmes metodi, atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem. 2001. gadå diskonta un prémijas amortizåcija tika apré inåta, izmantojot lineåro metodi, kå arî restrukturizétie paråda vértspapîri tika atspogu oti to iegådes vértîbå. Diskonta un prémijas vértîba tiek pakåpeniski iegråmatota pe ñas un zaudéjumu apré inå no vértspapîru iegådes brîωa lîdz to dzéßanas brîdim. Uzkråjumi vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu tiek izveidoti, ja péc Bankas vadîbas domåm ieguldîjuma atgüstamå summas paßreizéjå vértîba ir mazåka par ßo ieguldîjumu bilances vértîbu. Uzkråjumu lielums tiek noteikts tådå apmérå, lai samazinåtå bilances vértîba atbilstu ieguldîjuma atgüstamås summas paßreizéjai vértîbai. Atgüstamås summas paßreizéjå vértîba tiek noteikta kå nåkotné atgüstamo summu diskontétå vértîba, izmantojot diskonta likmi, kas atbilst såkotnéjai faktiskajai procentu likmei. Pårdoßanai pieejamie aktîvi Pårskata periodå Banka nav klasificéjusi savus ieguldîjumus paråda vértspapîros vai citos vértspapîros ar fiksétu ienåkumu kå pårdoßanai pieejamus aktîvus. l) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu Akcijas un citi vértspapîri tiek klasificéti péc ieguldîjuma veida atbilstoßi iepriekß izklåstîtajiem vértspapîru ar fiksétu ienåkumu klasifikåcijas principiem. Tirdzniecîbas nolükos izdarîti ieguldîjumi birωå kotétås akcijås tiek uzskaitîti to tirgus vértîbå. Nerealizétå pe ña vai zaudéjumi, kas radußies no birωå kotétu akciju uzskaites to tirgus vértîbå, un pe ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré ina postenî "Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña". Gadîjumå, ja ieguldîjumu tirgus vértîba nav nosakåma, akcijas tiek uzskaitîtas bilancé to iegådes vértîbå, atskaitot uzkråjumus, kas noteikti, pamatojoties uz ieguldîjuma atgüstamîbu. m) Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå Ieguldîjumi saistîtos uzñémumos, kuros Bankai tießå vai netießå veidå pieder vairåk nekå 20%, bet mazåk kå 50% akciju un balsstiesîbu, tiek uzskaitîti, izmantojot paßu kapitåla metodi. n) Nemateriålie aktîvi Nemateriålos aktîvus veido iegådåtais programmnodroßinåjums, kas nav datortehnikas neatñemama saståvda a un licences. Nemateriålie aktîvi tiek amortizéti iegüto tiesîbu izmantoßanas laikå vai, ja tas nav noteikts, 5 gadu laikå, izmantojot lineåro metodi. o) Pamatlîdzek i Pamatlîdzek i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkråtais nolietojums. Nolietojums tiek apré inåts viså pamatlîdzek u lietderîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Pamatlîdzek iem un nomåtå îpaßuma uzlabojumiem to celtniecîbas vai sagatavoßanas laikå nolietojums netiek apré inåts. 27

Nolietojuma apré inå izmantotas ßådas likmes: Gada likme Pamatlîdzek u veids 2002 2001 kas un îpaßuma uzlabojumi 5% 5% Transporta lîdzek i 20% 20% Datortehnika un programmnodroßinåjums 20-25% 20-25% Biroja aprîkojums 10-33% 10-33% Pamatlîdzek u uzturéßanas un remontu izdevumi, kas nepalielina jaudu vai nepagarina lietoßanas laiku, tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå to raßanås brîdî. 2002.gadå Bankas ékå tiek veikti rekonstrukcijas darbi, un uz rekonstrukcijas laiku Banka ir pårtraukusi ékas vértîbas nolietojuma apré inu. Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti un turpmåk amortizéti viså atlikußajå nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi. p) Atvasinåtie lîgumi un citi årpusbilances finanßu darîjumi. Atvasinåtie lîgumi Ikdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta valütu mijmaiñas (swap) darîjumos, birωas vértspapîru nåkotnes (futures) un årpusbirωas valütas maiñas nåkotnes (forward) darîjumos. Noslégtie atvasinåtie finanßu darîjumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå, kas noteikta atbilstoßi tirgus cenåm, un atspogu oti atseviß å bilances postenî "Atvasinåtie lîgumi" attiecîgi gan aktîvos, gan saistîbås. Atvasinåto finanßu instrumentu pårvértéßanas rezultåtå radusies pelña vai zaudéjumi tiek atzîti pe ñas un zaudéjumu apré ina postenî "Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe ña". Citi årpusbilances finanßu darîjumi Ikdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîjumos, kas saistîti ar kredîtu pieß irßanu, galvojumu izsniegßanu un akreditîvu noforméßanu. Íie finanßu darîjumi tiek atspogu oti finanßu pårskatos attiecîgo lîgumu noslégßanas brîdi. Uzkråjumu veidoßanas principi årpusbilances finanßu darîjumiem ir atbilstoßi j) skaidrojumå aprakstîtajiem kredîtu uzkråjumu veidoßanas principiem. r) Aktîvi pårvaldîßanå Aktîvi pårvaldîßanå ir lîdzek i, kurus Banka pårvalda savå vårdå klientu uzdevumå. Íie lîdzek i netiek uzskatîti par Bankas aktîviem, un lîdz ar to tie netiek atspogu oti Bankas bilancé. s) Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu o naudas lîdzek u daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai saistîbas varétu tikt dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja péc Bankas vadîbas domåm finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski atß iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un saistîbu patieså vértîba tiek atseviß i atspogu ota finanßu pårskatu pielikumos. t) Nauda un tås ekvivalenti Nauda un tås ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku un citåm kredîtiestådém un termiñnoguldîjumus Latvijas Bankå un citås kredîtiestådés ar såkotnéjo termiñu lîdz trîs méneßiem, centrålås valdîbas îstermiña parådzîmes ar såkotnéjo dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem, atskaitot saistîbas uz pieprasîjumu un termiñsaistîbas ar såkotnéjo dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem vai mazåk pret citåm kredîtiestådém, kå 30. pielikumå. 28

3. Risku vadîba Banka, veicot savu darbîbu, ir pak auta daωådiem finanßu riskiem, no kuriem nozîmîgåkie ir kredîtrisks, likviditåtes risks un tirgus riski, kurus izraisa izmaiñas procentu likmés, valütas maiñas kursos un citi faktori. Risku vadîbas politikas apstiprina Bankas padome, bet îsteno Bankas attiecîgås darbîbas jomas struktürvienîbas. Risku vadîbas politiku îstenoßanu uzrauga Bankas Riska pårvalde. Risku vadîbas sistémas nepårtraukti tiek pilnveidotas, ievérojot Bankas darbîbas un finanßu tirgus attîstîbu, un to regulåri kontrolé Iekßéjå audita noda a. a) Kredîtrisks Kredîtrisks ir iespéja ciest zaudéjumus, ja Bankas darîjumu partneris vai parådnieks nepildîs lîgumå noteiktås saistîbas pret Banku. Banka pårvalda tås kredîtrisku, nosakot ierobeωojumus viena aizñéméja, kå arî eogråfiskå re iona vai nozares segmenta riska apméram. Riskam pak autie darîjumi ar jebkuru aizñéméju, arî banku vai brokeru sabiedrîbu, tiek pak auti tålåkiem ierobeωojumiem, nosakot limitus. Bankas padome ir apstiprinåjusi Tirdzniecîbas portfe a politiku, kura nosaka tirdzniecîbas portfe a struktüru, maksimålo pozîcijas apjomu ar vienu emitentu, limitus pa tautsaimniecîbas nozarém, pa valütåm, portfe a likviditåti, efektivitåtes apré inåßanas un novértéßanas kårtîbu. Tirdzniecîbas portfe a politiku realizé Finanßu tirgus pårvalde, bet regulåri kontrolé Iekßéjå audita noda a. Bankas valde apstiprina uzñémumu kredîtñéméju finansiålå ståvok a novértéßanas metodes, nosaka maksimålås kredîtu summas pa aizñéméju darbîbas nozarém, kredîtu veidiem un citiem kritérijiem, kå arî nosaka maksimålo kredîtportfe a limitu un maksimålo kredîta summu, ko drîkst izsniegt vienam klientam vai savstarpéji saistîtu klientu grupai. Privåtpersonu kreditéßanai Bankå ir izveidota iekßéjo reitingu sistéma, kas tiek izmantota kredîta pieß irßanas lémumu pieñemßanai, kå arî kredîtportfe a pårvaldîßanai un vispåréjo uzkråjumu apjomu noteikßanai. Efektîvai kredîtriska pårvaldîßanai Bankas Aktîvu novértéßanas komiteja regulåri veic aktîvu un årpusbilances saistîbu novértéßanu, t.i., to atgüstamås vértîbas noteikßanu. Atbilstoßi novértéßanas rezultåtiem tiek noteikti vispåréjo un speciålo uzkråjumu apjomi. Banka uzskata, ka lielåkais kredîtrisks piemît kredîtiem, ieguldîjumiem paråda vértspapîros ar fiksétu ienåkumu un prasîbåm pret kredîtiestådém. Nåkamå tabula atspogu o bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc eogråfiskajiem re ioniem. Eiropas Påréjås Savienîbas OECD re iona Citås (tükst. latu) Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå Aktîvi Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm 7,219 1,487 725 21 2 9,454 Prasîbas pret kredîtiestådém 1,867 36,420 24,496 369 3,463 66,615 Kredîti 35,804 1,590 1,117 1 2,069 40,581 Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 9,071 600 16,600 7,190 19,485 52,946 Påréjie aktîvi 5,026 12 182 125 283 5,628 Kopå aktîvi 58,987 40,109 43,120 7,706 25,302 175,224 Årpusbilances saistîbas 8,665 568 163 24 10,056 19,476 Aktîvi un årpusbilances saistîbas eogråfisko re ionu dalîjumå kopå 67,652 40,677 43,283 7,730 35,358 194,700 Emitenti, kas re istréti kådå valstî tikai lîdzek u piesaistes nolükå, atspogu oti atbilstoßi tai valstij vai re ionam, kurå atrodas ßo saistîbu galvotåji. 29