1.daļa: Esošās situācijas un SVID analīze 1.redakcija 2012.gada 9.oktobris 1. lpp Vizītkarte
Vizītkarte 2. lpp Vizītkarte
Saturs VIZĪTKARTE... 2 SATURS... 3 I. IEVADS... 4 1. KOPSAVILKUMS... 5 2. IECAVAS NOVADA VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA... 7 3. NOVADA FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS... 8 3.1. ĢEOGRĀFISKĀ ATRAŠANĀS VIETA UN TERITORIJA... 8 3.2. DABAS RESURSI... 9 3.3. DABAS VĒRTĪBAS... 12 4. VIDES STĀVOKLIS... 14 4.1. GAISA PIESĀRŅOJUMS... 14 4.2. ŪDENS PIESĀRŅOJUMS... 14 4.3. TROKŠŅA PIESĀRŅOJUMS... 15 4.4. PIESĀRŅOTĀS VIETAS... 16 5. IEDZĪVOTĀJI... 17 5.1. SKAITS UN APDZĪVOTĪBAS BLĪVUMS... 17 5.2. IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS... 18 5.3. IEDZĪVOTĀJU DZIMUMA UN VECUMA STRUKTŪRA... 19 5.4. PILSONĪBA... 21 5.5. IEDZĪVOTĀJU NACIONĀLAIS SASTĀVS... 21 5.6. IEDZĪVOTĀJU SKAITA PROGNOZE 2019.GADAM... 22 6. SOCIĀLĀ JOMA... 23 6.1. IZGLĪTĪBA... 23 6.2. KULTŪRA... 29 6.3. SPORTS... 32 6.4. TŪRISMS UN AKTĪVĀ ATPŪTA... 34 6.5. SOCIĀLĀ DROŠĪBA... 36 6.6. VESELĪBAS APRŪPE... 39 6.7. SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA... 41 6.8. SADZĪVES PAKALPOJUMI... 43 6.9. KAPSĒTAS... 44 7. INŽENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA... 45 7.1. TRANSPORTS... 45 7.2. INŽENIERTEHNISKĀ INFRASTRUKTŪRA... 51 8. NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS... 55 8.1. DZĪVOJAMAIS FONDS UN APSAIMNIEKOŠANA... 55 8.2. BŪVNIECĪBA... 55 8.3. ZEMES LIETOŠANAS VEIDI UN ĪPAŠUMPIEDERĪBA... 56 8.4. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS SITUĀCIJA... 57 9. EKONOMIKA... 59 9.1. UZŅĒMĒJDARBĪBA... 59 9.2. ĀRVALSTU TIEŠĀS INVESTĪCIJAS... 61 9.3. NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBS... 62 10. PĀRVALDE... 67 10.1. PAŠVALDĪBAS PĀRVALDE... 67 10.2. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA... 70 10.3. PROJEKTU KAPACITĀTE... 73 10.4. SADARBĪBA... 73 11. NOVADA FUNKCIONĀLĀS SAITES... 75 12. NOVADA ATTĪSTĪBAS INDEKSS... 76 13. SVID ANALĪZE... 77 III. IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI... 80 3. lpp Saturs
I. Ievads Iecavas novada attīstības programma 2013. 2019.gadam (turpmāk tekstā attīstības programma) izstrādāta saskaņā ar Iecavas novada domes 09.08.2011. sēdes lēmumu (prot. Nr. 19) Par Iecavas novada attīstības programmas 2013. 2019.gadam izstrādes uzsākšanu. Iecavas novada attīstības programmas izstrāde veikta, balstoties uz LR normatīvajiem aktiem, kā arī nacionāla līmeņa, Zemgales plānošanas reģiona un vietēja līmeņa plānošanas dokumentiem. Attīstības programmas izstrādei izmantoti LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) 2010.gada 23.septembra Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī. Iecavas novada attīstības programma izstrādāta, izmantojot integrētu pieeju: ievērojot telpisko, tematisko un laika dimensiju. Attīstības programma sastāv no šādām daļām: I. daļa. Esošās situācijas un SVID analīze; II. daļa. Stratēģiskā daļa un rīcības plāns; Pielikumi. I. daļa. Esošās situācijas un SVID analīze Esošās situācijas analīzes mērķis ir apzināt un novērtēt novada rīcībā esošos resursus (vides, sociālos un ekonomiskos), raksturot teritorijas attīstības tendences, kā arī identificēt novada funkcionālās saites. SVID analīze (stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums) ir teritorijas attīstības perspektīvu izvērtējums, ņemot vērā pašreizējo situāciju. II. daļa. Stratēģiskā daļa un rīcības plāns Attīstības programmas stratēģiskajā daļā, ņemot vērā esošās situācijas analīzes rezultātus, ir formulēta novada attīstības vidēja termiņa mērķi un prioritātes. Prioritātēm ir definēti (kvalitatīvi un kvantitatīvi) vidējā termiņā sasniedzamie rezultāti. Lai sasniegtu izvirzītos vidējā termiņa rezultātus, ir definēti rīcības virzieni. Rīcības plānā uzskaitītas attīstības programmas ietvaros veicamās rīcības. Tās rīcības, kurām ir definēts nepieciešamais finansējuma apjoms, finansējuma avoti, rīcības uzsākšanas un pabeigšanas termiņš un atbildīgais, ir atsevišķi uzskaitītas investīciju plānā. Rīcības plānā ietverts arī attīstības programmas uzraudzības sistēmas apraksts, kā arī pārskats par sabiedrības līdzdalību un iesaisti attīstības programmas izstrādē. Pielikumi Programmas izstrādes ietvaros tika veikta novada iedzīvotāju aptauja, veicot 300 intervijas. Informatīvi materiāli, kas papildina Iecavas novada attīstības programmā ietverto informāciju. 4. lpp I. Ievads
II. Esošās situācijas un SVID analīze 1. Kopsavilkums Atšķirībā no daudziem jaunveidotajiem Latvijas novadiem, Iecavas novads jau ilgstoši pastāv esošajās robežās, tas ir veidots no viena Iecavas pagasta. Laika gaitā novads ir mainījies. 16. 18.gadsimtā šeit darbojās liels skaits rūpnīcu, savukārt 20. 21.gadsimtā tranzītceļš un Rīgas tuvums novada iedzīvotājiem liek vērtēt iespēju veidot Iecavu kā Pierīgas guļamrajonu jeb vai attīstīt šeit loģistikas pakalpojumus un rūpniecību. Tomēr novada tēlu gan pašu novadnieku acīs, gan citur Latvijā nosaka salīdzinoši auglīgās un ērti apstrādājamās zemes. Iecava asociējas ar plašiem, labi apstrādātiem tīrumiem un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Attēls Nr.1. Rapšu lauks pie Audrupiem. Autors: G. Pāvils Iedzīvotāji Novadā dzīvo 8 947 iedzīvotāji. Iedzīvotāju blīvums šeit ir nedaudz zemāks (28,7 cilvēki/km 2 ) nekā vidēji Latvijā (31,6 cilvēki/km 2 ). Novads ir izteikti monocentrisks: 62% novada iedzīvotāju dzīvo Iecavā ciemā, kurš vērtē iespēju mainīt statusu un kļūt par pilsētu. Pēdējo 22 gadu laikā iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies par 9,2%. Bērnu skaits novadā ir lielāks (15,7% no visiem iedzīvotājiem) nekā vidēji Latvijā (13,8%), tomēr tam ir tendence samazināties. Demogrāfiskā slodze novadā ir nedaudz zemāka (572) nekā vidēji Latvijā (573). Ģeogrāfiskais novietojums, transports Dabas resursi Uzņēmējdarbība un specializācija Iecavas novada platība ir 31 178,5 ha. Novads atrodas Rīgas aglomerācijas zonā un, ja nav satiksmes sastrēgumu, no Iecavas aptuveni 40 minūšu laikā var aizbraukt uz Rīgas centru. Labi nodrošināts ir sabiedriskais transports virzienā Rīga Iecava Bauska Iecava Rīga, savukārt neapmierinoša satiksme ir virzienā Iecava Jelgava Iecava. Novadu ziemeļu dienvidu virzienā cauri Iecavai šķērso Latvijas nozīmīgākais autoceļš Via Baltica. Savukārt rietumu austrumu virzienā novadu šķērso Jelgavas Krustpils dzelzceļš, pa kuru uz Latvijas ostām tiek transportēts liels kravu apjoms. Pēc 2025.gada tiek plānots izbūvēt Via Baltica Iecavas apvedceļu, cauri novadam virzās arī viens no plānotā dzelzceļa Rail Baltica trases novietojuma variantiem. Novada mazos ciemus ar Iecavu savieno ceļi, šo ceļu kvalitāte ir neapmierinoša un kavē harmonisku novada attīstību. Iecavas novadā atrodas dolomīta atradnes, kas netiek izmantotas. Lauksaimnieciskā zeme klāj 46,02% novada platības, 73% lauku ir meliorēti. Mežs un krūmāji faktiski klāj 43,76% novada teritorijas, turklāt, neraksturīgi Rīgas aglomerācijas zonai, liela daļa meža ir saimnieciskajā zonā. Novadu raksturo līdzenumu kultūrainava, attālāk no Via Baltica daudzviet ir estētiski pievilcīga mozaīkveida ainava. Novada iedzīvotāji tomēr novadā veido maz uzņēmumu uzņēmumu skaits uz 1 000 cilvēkiem šeit (39,8) ir būtiski zemāks, nekā vidēji Latvijā (60). Iecavas novada uzņēmēji ir salīdzinoši sekmīgi piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas 22 gadu laikā piesaistīti 6 262 810 LVL, kas novadu ierindo 23.vietā starp visām Latvijas pašvaldībām. Novadā esošie uzņēmumi izmanto dabas resursu sniegtās iespējas lielākais skaits uzņēmumu 5. lpp 1. Kopsavilkums
darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Novada iedzīvotāji uzskata, ka šāda specializācija lauksaimniecības kultūru audzēšana, kā arī pārtikas produktu ražošanas būtu jāsaglabā arī tuprmāk. Rīgas tuvums un plānotie transporta infrastruktūras projekti (Rail Baltica un Via Baltica attīstība) liek domāt arī par loģistikas un, iespējams, arī rūpniecības attīstību. Nodarbinātība, darba samaksa un nodokļu ieņēmumi Komunālā saimniecība Izglītība Kultūra Bezdarba līmenis Iecavas novadā (6,7%) ir zemāks, nekā vidēji Latvijā un Zemgales reģionā, tomēr augstāks, nekā vairumā citu Pierīgas pašvaldību. Darba samaksa sabiedriskajā sektorā (367 LVL) ir zemāka, nekā vidēji Latvijā (493 LVL), Zemgales reģionā (392 LVL) un kaimiņu novados. Krīzes iespaidā iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumi uz vienu cilvēku novadā 2010.gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, samazinājās par 27,7%. Šajā periodā krasi (no 51 līdz 326) palielinājās trūcīgo ģimeņu skaits. Iecavā ir centralizētas siltumapgādes sistēma, kas darbojas ar dabas gāzi. Centralizēta ūdensapgādes sistēma ir Iecavā, Dimzukalnā, Zālītē un Zorģos, notekūdeņu savākšanas sistēmas Iecavā, Zālītē un Zorģos. Novadā nav bīstamo atkritumu savākšanas sistēmas, ir tikai viens atkritumu šķirošanas laukums. Novadā atrodas divas pirmsskolas izglītības iestādes abas Iecavā, četras skolas (divas Iecavā un pa vienai Dzimtmisā un Zālītē), Iecavas mūzikas skola un Iecavas novada sporta skola Dartija. Iecavas bērnudārzos nav iespējams uzņemt visus pieteiktos bērnus. Novada izglītības iestādes neņem aktīvu dalību novada uzņēmējdarbības vides veidošanā, Iecavas novadā nav attīstīts mūžizglītības piedāvājums. Skolu un bērnudārzu infrastruktūra ir dažādā stāvokli daļā izglītības iestāžu ir jau veikta rekonstrukcija, vairāku izglītības iestāžu (Dzimtmisas pamatskola, Iecavas mūzikas skola) ēkām ir nepieciešama rekonstrukcija. Novadu raksturo aktīva kultūras dzīve: šeit aktīvi darbojas Iecavas kultūras nams un sešas bibliotēkas. Katrai no šīm iestādēm ir liela nozīme novada sabiedriskajā dzīvē: kultūras nams kalpo kā novada kultūras identitātes veidotājs, savukārt novada mazo ciemu bibliotēkas ir šo ciemu sociālās aktivitātes centri. 6. lpp 1. Kopsavilkums
2. Iecavas novada vēsturiskā attīstība No aizvēstures līdz 19.gadsimtam Tagadējā Iecavas novada teritorijā dzīvoja zemgaļu ciltis Upmales zeme, šeit apzināti vairāki arheoloģiskie pieminekļi dzelzs laikmeta un vēlāka laika apbedījumi. 14.gs. tagadējā Iecavas novada teritorija tika iekļauta Livonijas ordeņa valstī, rakstos Iecava pirmo reizi minēta 1492.gadā. No 16.gs. vidus līdz 18.gs. beigām novada teritorija bija Kurzemes hercogistes sastāvā, un šeit veidojās rūpniecības centrs. Tagadējā Iecavas novada teritorijā bija vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vienkrāsainas vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. Dzelzāmurā darbojās dzelzs ceplis, enkuru kaltuve, naglu kaltuve, lielgabalu lietuve, dzelzs virpotava. Ražoja lielgabalus (divus no tiem tagad var apskatīt Iecavas centrā), lielgabala lodes, kuģa naglas, katlus. 1641.gadā uzsāka tagadējās Iecavas luterāņu baznīcas celtniecību. 1795.gadā Iecavas muižu savā īpašumā ieguva grāfs Pēteris fon der Pālens, kura valdīšanas laikā tika uzbūvēta Iecavas pils (nopostīta 1915.gadā), izveidots ainavu parks. 19.gadsimtā Iecavas teritorijā bijušas 16 muižas (Brantu, Briedes, Grienvaldes, Misas, Zorģes muiža u.c.). 1827.gadā atvērta Dzimtmisas skola, 1858.g. Iecavas skola, 1864. Misas skola. Iecavas ciems sāka veidoties 19.gadsimta beigās 1869.gadā uzcēla pagasta namu, 1876.gadā Iecavas pagasta skolu, 1891.gadā pabeidza celt jauno miertiesas namu, kurā tagad atrodas kultūras nams. 20.gadsimts Pirmā pasaules kara laikā, divus gadus atrazdamās frontes joslas tuvumā, Iecava stipri cieta, tika nopostīta Iecavas pils. Tomēr liela daļa muižas centra apbūves ir saglabājusies līdz mūsdienām. Pēc Pirmā pasaules kara, pateicoties ērtajai satiksmei, auglīgajai zemei un uzņēmīgajiem iecavniekiem, Iecava atkal ātri attīstījās. 1935.gadā Iecavā bija 709 iedzīvotāji. Līdz ar padomju okupāciju daļa novada iedzīvotāju tika deportēti, novada teritorijā tika izvietotas trīs padomju armijas daļas. 1963.gadā Iecava ieguva pilsētciemata statusu. Tagadējā novada teritorijā tika izveidoti kolhozi, kas septiņdesmitajos gados tika apvienoti kolhozā Iecava, padomju saimniecībā Progress un padomju saimniecībā Zālīte. 1973.gadā ražošanu uzsāka Iecavas putnu fabrika (tagadējā A/S Balticovo ), 1980jos gados tika izveidotas vairākas citas ražotnes. 1990.gadā Iecavas Tautas deputātu padome, izvērtējot ciemata statusa maiņu, izvēlējās, ka Iecava nekļūs par pilsētu un būs daļa no Iecavas pagasta. Šai laikā no novada tiek izvestas arī padomju karaspēka daļas. Iecavas novads ir izveidots 2004.gada 1.janvārī agrākā Iecavas pagasta robežās. 7. lpp 2. Iecavas novada vēsturiskā attīstība
3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums 3.1. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un teritorija Novietojums un platība Iecavas novads atrodas Latvijas centrālajā daļā (sk. attēlu Nr.2.), Zemgales plānošanas reģionā. Attēls Nr.2. Iecavas novads, attālumi no Iecavas līdz citām Latvijas pilsētām Administratīvais centrs: Iecava (6 048 iedzīvotāji, 62% novada iedzīvotāju); Platība: 31 178,5 ha 1 14. lielākā no 20 Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām; Robežojas ar Baldones, Bauskas, Olaines, Ozolnieku un Vecumnieku novadiem; Atrodas Rīgas aglomerācijas iekšējā zonā; 2 Ģeoloģija un ģeomorfoloģija Dabas rajons: Viduslatvijas zemiene; Dabas apvidi: Zemgales līdzenums (novada rietumu daļa); Tīreļu līdzenums (ziemeļu daļa); Upmales paugurlīdzenums (austrumu daļa); 3 Karte: SIA NK Konsultāciju birojs 1 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011. 2 Rīgas plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2005. 2020.gadam. 8. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
Reljefs: vāji viļņots, limnoglaciālais līdzenums ar 5 10 m lielām relatīvā augstuma izmaiņām; Reljefa absolūtais augstums: no 7 m virs jūras līmeņa novada rietumu daļā līdz aptuveni 45 50 m virs jūras līmeņa Dzelzāmura apkaimē. Iecava atrodas 15 25 m virs jūras līmeņa. Kvartāra nogulumu biezums ir neliels no dažiem desmitiem cm līdz 27 metriem; Kvartāra nogulumu ģenēze: ledāja (glacigēnie) un pēcledāja nogulumi, novada ziemeļu daļā tos klāj Baltijas ledus ezera un Litorīnas jūras nogulumi māli un smiltis. Dienvidu daļā Iecavas drumlinu lauks, ko veido smilšaini fluvioglaciālie nogulumi. Novadu šķērso Iecavas upe, kuras ielejā ir līdz 10 m biezi aluviālie nogulumi; Zemkvartāra pamatiežu virsmu veido augšdevona Stipinu (Bauskas) un Pamūšas svītas. Stipinu svītas dolomīti vietām, tai skaitā Iecavas centrā, atsedzas Iecavas upes krastos. Klimatiskie apstākļi Ietilpst Piejūras zemienes un Zemgales līdzenuma klimatiskajā rajonā; Novada klimatu nosaka līdzenuma apstākļi un Baltijas jūras Rīgas jūras līča tuvums; Klimats ir nedaudz kontinentālāks, nekā vidēji Latvijā, tas ir samērā sauss un silts; Ziema parasti ir salīdzinoši maiga, neveidojas stabila sniega sega; Veģetācijas periods sākas 10 14 dienas ātrāk, nekā, piemēram, Latvijas ziemeļu daļā; Vidējā gaisa temperatūra: Janvārī: -5ºC (Latvijā vidēji -4,8ºC); Jūlijā: +17ºC (Latvijā vidēji +16,7ºC). Vidējais nokrišņu daudzums: 600 660 mm (Latvijā vidēji 600 700 mm); Dominē dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēji. 3.2. Dabas resursi Derīgie izrakteņi Nozīmīgākais derīgais izraktenis novadā ir dolomīts apzinātas septiņas dolomīta atradnes 4 (sk. tabulu Nr.1.). Tabula Nr.1. Dolomīta atradnes Iecavas novadā Atradne Piezīmes Dolomīta pielietojums Izpētes Krājumu sadalījums gads kategorijās (tūkst. m 3 ) Iecava Lielākā daļa atrodas Ozolnieku novadā Šķembām 1985 A 3596,8 N 3864,0 Gulbji 2007.gadā ieguve beigusies, tiek veidots zivju dīķis Šķembām, dolomīta miltiem un dekoratīvajam akmenim 2007 A 284,7 N 946,2 Purmaļi Netiek izmantota Šķembām 1997 A 1365,5 N 525,2 Purmales Netiek izmantota, ietver atradni Jaunbemberi Šķembām 1982 A 5942, 2 N 16865,2 Sproģi Netiek izmantota Šķembām, kaļķu ražošanai un 1964 N 1898,13 dekoratīvajam akmenim Misēni Netiek izmantota Šķembām 1990 A 459,2 Vajeikas Nevar izmantot atrodas maģistrālā gāzes vada un autoceļa Iecava Jelgava aizsargjoslās Šķembām un dekoratīvajam akmenim 1971 N 6261,8 Informācijas avots: Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs 3 Latvijas ģeogrāfijas atlants. Jāņa sēta. 1999. 4 Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. 9. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
Iecavas novada teritorijā atrodas arī 32 kūdras atradnes, smilts un smilts grants atradne Vecpūres, smilts atradne Mazupītes. Šajās atradnēs derīgo izrakteņu ieguve nenotiek, nepieciešama atradņu inventarizācija ar mērķi noteikt turpmākajos teritorijas plānojumos rezervējamās atradņu platības. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Derīgo izrakteņu krājumu bilancē par 2011.gadu nav iekļauta neviena Iecavas novadā esošā atradne, novadā nav valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes, ar Iecavas novadu robežojas Ozolnieku novadā esošā valsts nozīmes dolomīta atradne Iecava. Dzeramā ūdens resursi Novadā ūdensapgādei tiek izmantoti pazemes ūdeņi, novadā atrodas 26 darbojošies urbumi 5, no kuriem centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantoti astoņi artēziskie urbumi. Nelielu apdzīvotu vietu un viensētu vajadzībām ūdens tiek iegūts no grodu akām. Dzeramā ūdens ieguvei tiek izmantots devona nogulumu Arukilas Amatas ūdens horizontu komplekss (smilšakmens, māls un aleirolīti), kas ieguļ līdz 300 m dziļumam. Šis ūdens horizonts ir labi aizsargāts no iespējamā virszemes piesārņojuma pieplūdes. Visi artēziskie urbumi izmanto ūdeni no Gaujas (D3gj) horizonta. Artēziskais ūdens no šī ūdens horizonta pēc ķīmiskā sastāva klasificējams kā hidrogēnkarbonātu kalcija vai magnija tipa ar mineralizāciju 0,2 līdz 0,5 g/l, cietību 2 līdz 7 miligramekvivalentiem uz litru un dzelzs daudzumu no 0,5 līdz 1,5 mg/l. Lai nodrošinātu kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi patērētājiem, Iecavas novadā nepieciešams veikt ūdens atdzelžošanu. Ūdeņi un purvi Zem ūdens atrodas 679,1 ha (2,2 %) no novada teritorijas; 6 Novads pilnībā ietilpst Lielupes upes (baseins Nr. L143) un tās pieteku Iecavas (L127) un Misas (L129) baseinos. Lielākā daļa novada atrodas Iecavas baseinā (sk. 1.pielikumu). Iecava ir nozīmīgākā upe novadā, šeit tā tek 30 km garumā (no kopējā 137 km garuma), seklā ielejā. Vietām upes gultne ir regulēta; Iecavas upe iekļauta 15.01.2002. MK noteikumos Nr.27 Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus. Iecavas upe ir upes nēģa nārstošanas vieta. Novada teritorijā atrodas arī vairākas mazākas upes, tai skaitā Briede, Ģedule, Īkstrums, Jāņupe, Smakupe, Vērģupe (Vergupe) un aptuveni 4 km garš Zvirgzdes posms. Vairums šo upju ir ievērojami pārveidotas hidromeliorācijas darbu rezultātā. Ūdensobjektu bioloģiskā kvalitāte atbilst β mezosaprobai un β-α mezosaprobai pakāpei 7, t.i. ūdensteču kvalitāte raksturojama kā vāji piesārņota stipri piesārņota; Iecavas un Misas ūdensobjektiem ir vidēja ekoloģiskā kvalitāte, bet Lielupes ūdensobjektam Iecavas novadā ir ļoti slikta kvalitāte (sk. tabulu Nr.2); Lielupes baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ir iekļauti ūdens kvalitātes parametri, kuru vērtības ir jāuzlabo līdz 2015.gadam, lai sasniegtu Iecavas novadā esošo ūdensobjektu kvalitātes mērķus (sk. 2.pielikumu); Lielupes ūdensobjekta L143 kvalitātes mērķi (laba ūdens kvalitāte) ir jāsasniedz 2021.gadā; 5 Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistrs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra. 6 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011. 7 Saprobitātes indekss - vispārināts ūdens kvalitātes novērtējums skaitliska indeksa veidā pēc ūdens organismiem, kas atspoguļo piesārņojumu ar bioloģiski viegli noārdāmām organiskām vielām 10. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
Tabula Nr.2. Iecavas novada ūdensobjektu raksturojums Ūdensobjekta kods, nosaukums Kvalitāte Ekoloģiskais tips Platība, km 2 Notece, mm/gadā Caurplūdums L127 Iecava 6. 1 174,23 179 12,3 L129 Misa 4. 753,94 305 9,42 L143 Lielupe 6. 320,80 140 69,9 Lielupes baseina apgabala apsaimniekošanas plāns 2010. 2015.gadam, 2009 Purvi aizņem 146,6 ha novada platības 8, 117,7 no tiem ietilpst mežu zemēs; Lielākie purvi: Sierūžu, Suņu, Zoskalna (Speķa purvs), Kangarpurvs un vislielākais Lamžu purvs (Lamzene). Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem apmēram 14 347,3 ha jeb 46,02 % no Iecavas novada platības; 9 No šīm platībām lauksaimniecībai tiek izmantoti 14 000,6 ha jeb 44,9% no novada teritorijas; 10 73% lauku ir meliorēti; Izplatītākais augšņu veids: glejaugsnes un podzolaugsnes, kuras pēc mehāniskā sastāva ir vidēja un viegla smilšmāla (28%), mālsmilts (34%) un smilts vai grants augsnes (32%); Novadā neatrodas nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas; 11 Novads neietilpst lauksaimniecībai mazāk labvēlīgo apvidu sarakstā; 12 Lielākās lauksaimniecības zemju platības izvietotas apmēram kilometru platā joslā abpus autoceļam A7, četru kilometru rādiusā ap Iecavas ciemu, pārsvarā novada teritorijas centrālajā un rietumu daļā; Galvenā lauksaimniecības nozare augkopība, labi attīstīta ir dārzeņkopība gan segtajās, gan atklātajās lauka platībās. Attīstās rapša audzēšana un pārstrāde. Meži un mežsaimniecība Meža zemju kopējā platība: 9 914 ha jeb 31,8% novada teritorijas; 13 Faktiski mežs un krūmājs klāj 13 644,5 ha jeb 43,76% novada teritorijas; Lielākā daļa starpības starp meža zemju un faktiski apmežoto platību veidojas uz aizaugušo lauksaimniecības zemju platību rēķina mežs un krūmājs klāj 4 453,3 ha (14,3%); Meža apsaimniekošanas uzraudzību un kontroli veic Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības Bauskas mežniecība; 8 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011. 9 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011. 10 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011. 11 12.10.2010. MK noteikumi Nr.977 Noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām 12 Lauku atbalsta dienests (http://www.lad.gov.lv) 13 Iecavas novada zemes sadalījums pa nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (pēc nekustamā īpašuma lietošanas mērķa) un pa zemes lietošanas veidiem (ha) uz 01.01.2011. 11. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
9 508 ha no meža zemju platības Iecavas novada teritorijā ir valsts meži, ko apsaimnieko AS Latvijas valsts meži Vidusdaugavas mežsaimniecība (Bauskas un Vecumnieku iecirkņi); Mežu apsaimniekošana tiek veikta saskaņā ar Vidusdaugavas mežsaimniecības meža apsaimniekošanas plānu 2012. 2016.gadam, kurš nosaka meža apsaimniekošanas darbības piecu gadu periodam; Lielākie vienlaidus meža masīvi atrodas novada ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu daļā. Lielākā daļa ir saimnieciskie meži, bet ir izdalīti arī aizsargājamie meža iecirkņi 208,7 ha no novada platības; No kopējās krājas skuju koku mežaudžu īpatsvars sastāda 64%, bet lapu koku 36%; 2011.gadā tika izstrādāts rekreācijas objektu apsaimniekošanas plāns Iecavas piepilsētas meži 112 ha kopplatībai. Ainavas Iecavas novads ietilpst Rietumzemgales ainavzemē un Austrumzemgales ainavzemē; 14 Novada dienvidrietumu daļa aizņem nelielu daļu no Rietumzemgales ainavzemes Rietumzemgales (Elejas Bauskas) āru līdzenuma ainavapvidus; Pārējā novada teritorijā atrodas četri Austrumzemgales ainavzemes ainavapvidi: Misas mežaine, Baldones Iecavas pauguraine, Baldones Tomes mežaine un Zemgales vidienes (Birzgales Valles Skaistkalnes) āru viļņaine; Rietumzemgales (Elejas Bauskas) āru līdzenuma ainavapvidus ir Latvijai tipisks līdzenumu kultūrainavas tips, kur dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Plaši tīrumi mijas ar nelieliem savrupiem meža puduriem. Šādās ainavās svarīgi ainavas elementi ir apdzīvotās vietas viensētas un ciemi, atsevišķi koki, koku puduri un alejas. Dominē atklāti un plaši skati. Misas mežaine un Baldones Tomes mežaine ir ainavas ar līdzenu reljefu un augstu mežainumu. Šeit atrodas lieli meža masīvi, kuros lauksaimniecībā izmantojamās zemes veido atsevišķas salas. Dominē tuvi un noslēgti skati. Baldones Iecavas pauguraine raksturojama kā mozaīkveida un estētiski pievilcīgs ainavu tips, ko raksturo liela bioloģiskā daudzveidība. Pauguru un ieplaku mija rada lielu augšņu, mitruma, mikroklimata un biotopu daudzveidību. Šeit plaši un atklāti skati mijas ar tuviem un noslēgtiem skatiem. Zemgales vidienes (Birzgales Valles Skaistkalnes) āru viļņainē nelieli vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm mijas ar reljefa pazeminājumiem. Viļņainei raksturīgs viendabīgums un plašums. Novada teritorijā esošās upes ir līnijveida ainavas elementi, kuri ainavas struktūrā pilda koridora funkcijas. Upes krastos sastopamie krūmāju un pļavu fragmenti, savukārt, ir nozīmīgi laukumveida ainavas elementi. Novada ainavu degradē atsevišķu īpašumu nesakoptība un vairāki pamesti saimnieciskie objekti; Iecavas novada ainavas vērtību paaugstina kultūras pieminekļi un Iecavas upes dolomīta atsegumi. Nozīmīgi ainaviski un bioloģiskās daudzveidības elementi ir aizsargājamie meža iecirkņi. 3.3. Dabas vērtības Iecavas novada teritorijā atrodas viena īpaši aizsargājamā dabas teritorija valsts nozīmes aizsargājamais dabas piemineklis Iecavas alejas ; 15 Novada teritorijā nav Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo Natura 2000 teritoriju; 14 K.Ramans. Latvijas ainavzemju un ainavapvidu karte, 1994. 15 22.11.2005. MK noteikumi Nr.888. Noteikumi par aizsargājamām alejām. 12. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
No bioloģiskās daudzveidības viedokļa vērtīgas teritorijas ir aizsargājamie meža iecirkņi, Iecavas parks, dižkoki un dolomīta klintis Iecavas upes krastos; Novadā apzināti 43 dižkoki trīs ozoli, četras kļavas, 35 priedes un viena vīksna; 16 Prognozējams, ka līdz ar vairāku sugu dižkoku minimālā izmēra samazināšanu, saskaņā ar 2010.gada 16.marta MK noteikumiem Nr.264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, valsts aizsardzībā esošu dižkoku skaits Iecavas novadā ir lielāks, nekā apzināts līdz šim. 16 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze Ziņas par īpaši aizsargājamiem un retiem kokiem. 13. lpp 3. Novada fizioģeogrāfiskais raksturojums
4. Vides stāvoklis 4.1. Gaisa piesārņojums Iecavas novadā 2010.gadā atradās vairāki gaisu piesārņojošie avoti galvenokārt sadedzināšanas iekārtas; 17 Nozīmīgākie gaisa piesārņotāji novadā ir uzņēmumi SIA Jaunpagasts plus, SIA Iecavas siltums, kā arī AS Balticovo ; Novadā biežāk izmantotais kurināmais ir dabas gāze videi draudzīgs kurināmais. Kopējais dabas gāzes patēriņš Iecavas novadā 2010.gadā bijis 7 830 tūkst.m 3, un lielākie dabas gāzes patērētāji ir SIA Jaunpagasts plus (Iecavas spirta dedzinātava) un SIA Iecavas siltums katlu mājas. Slāpekļa dioksīda faktiskās emisijas (tikai no rūpnieciskā piesārņojuma) 2010.gadā bija 13,57 tonnas 18, no kurām lielāko daļu emitēja: SIA Jaunpagasts plus 6,5 tonnas gadā; SIA Iecavas siltums 3,6 tonnas gadā; AS Balticovo 1,66 tonnas gadā; SIA Latagra 0,79 tonnas gadā; Kopējās uzskaitītās oglekļa oksīda emisijas 2010.gadā Iecavas novadā ir 11,56 tonnas. Lielāko oglekļa oksīda piesārņojumu rada: SIA Jaunpagasts plus 5,46 tonnas gadā; SIA Iecavas siltums 2,82 tonnas gadā; AS Balticovo 1,38 tonnas gadā; SIA Latagra 0,96 tonnas gadā; Vienīgais uzņēmums Iecavas novadā, kas emitē sēra dioksīdu, ir AS Balticovo, 2010.gadā 2,8 tonnas. Daļiņu PM 10 kopējās emisijas 2010.gadā bija 9,6 tonnas, galvenais piesārņotājs ir AS Balticovo (9,0 tonnas). Daļiņu PM 10 patiesās emisijas no rūpnieciskajiem objektiem varētu būt daudz lielākas, ja uzņēmumi gatavotu statistikas atskaites atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem. 2010.gadā emitētais kopējais oglekļa dioksīda apjoms bija 12 515 tonnas. Lielākās oglekļa dioksīda emisijas 2010.gadā radīja: SIA Jaunpagasts plus 7 583,5 tonnas gadā; SIA Iecavas siltums 3 884,65 tonnas gadā. Arī oglekļa dioksīda piesārņojumu pilnā apmērā nevar novērtēt, jo daži uzņēmumi nav informējuši par oglekļa dioksīda emisiju apjomiem no sadedzināšanas iekārtām. 4.2. Ūdens piesārņojums Iecavas novada ūdenstecēs ūdens bioloģiskā kvalitāte atbilst β mezosaprobai un β-α mezosaprobai pakāpei, tās raksturojamas kā vāji piesārņotas. Būtiskāko ietekmi uz virszemes ūdeņiem rada punktveida (notekūdeņu novadīšanas vietas) un difūzais (lauksaimniecības un mežsaimniecības radītais piesārņojums) piesārņojums, kā arī avārijas, kuru rezultātā ūdeņos nokļūst piesārņojošās vielas. Lielākā daļa ūdens piesārņojuma Iecavas baseinā tiek radīta apdzīvotās 17 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra gaisa informatīvā sistēma Valsts statistikas pārskati Nr.2 Gaiss. 18 Analīze šeit un turpmāk veikta atbilstoši 03.11.2009. MK noteikumu Nr.1290 Noteikumi par gaisa kvalitāti noteiktajiem vielu robežlielumiem. 14. lpp 4. Vides stāvoklis
vietās, nozīmīgs ir arī piesārņojums, kas veidojas pēc mēslojuma iestrādes lauksaimniecības zemēs, slāpekļa un fosfora savienojumi tiek ieskaloti ūdeņos. Pārskatus par notekūdeņu novadīšanu Iecavas novadā 2010.gadā iesniegušas septiņas juridiskas personas (sk. tabulu Nr.3). 19 Tabula Nr.3. Iecavas novadā saražotie notekūdeņi, 2010.gads Juridiskās personas Notekūdeņu Darbības nozare nosaukums daudzums, m 3 /gadā Notekūdeņu veids AS Balticovo Putnkopība 209 660 ANK-Normatīvi netīri komunālie notekūdeņi SIA Dzīvokļu Ūdens ieguve, attīrīšana un 170 807 ANK-Normatīvi netīri komunālā apgāde komunālie notekūdeņi saimniecība VSAC Zemgale, filiāle Iecava Garīgās atpalicības, garīgās veselības traucējumu un atkarības ārstēšanas pakalpojumi 10 079 BTK-Normatīvi tīri komunālie notekūdeņi NAI veids Industriālās NAI Komunālās NAI Neatkarīgās jeb individuālās NAI Iecavas internātpamatskola SIA Iecavnieks SIA Zemgales EKO SIA Buvema Izglītības iestāde 4 470 ANK-Normatīvi netīri komunālie notekūdeņi Graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana Atkritumu apstrāde un izvietošana (izņemot bīstamos atkritumus) Būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana 1 146 BNS-Normatīvi netīri sadzīves notekūdeņi 59 ATS-Normatīvi tīri sadzīves notekūdeņi (ar attīrīšanu) Atskaitās tikai par ūdens ņemšanu Izmanto SIA Dzīvokļu komunālā saimniecība NAI Izmanto SIA Dzīvokļu komunālā saimniecība NAI Neatkarīgās jeb individuālās NAI Informācijas avots: LVĢMC datu bāze Iecavas novadā 2010.gadā tika saražoti 212 393 m 3 normatīvi netīri notekūdeņi ar 64,65 tonnām paliekošā piesārņojuma gadā, tai skaitā: Suspendētās vielas: 6,89 t; Bioloģiskais skābekļa patēriņš BSP 5 : 3,43 t Ķīmiskais skābekļa patēriņš ĶSP: 35,33 t Kopējais fosfors P kop ir 1,20 t, N kop : 11,50 t. 20 Lielupes baseina liela daļa atrodas Lietuvas teritorijā, tādēļ zināma daļa piesārņojuma ieplūst no kaimiņvalsts teritorijas. Pastāv risks, ka avāriju gadījumā Iecavas novadu var sasniegt Lietuvā radies piesārņojums. 4.3. Trokšņa piesārņojums Nozīmīgākie trokšņa avoti Iecavas novadā ir: Galvenais autoceļš A7 Rīga Bauska. Vidējā transporta diennakts intensitāte posmā A5 Iecava bija 9 568 automašīnas/diennaktī no kurām 25% bija kravas transportlīdzekļi, savukārt posmā Iecava Bauska 2010.gadā bija 7 738 automašīnas/diennaktī, no kurām 30% bija kravas transportlīdzekļi. 21 Reģionālais autoceļš Jelgava Iecava (P93). 2007.gadā P93 lietoja 2 587 automašīnas/diennaktī, no kurām 43% bija kravas transportlīdzekļi; Reģionālais autoceļš Iecava Stelpe (P92). 2007.gadā P92 lietoja 1 204 automašīnas/diennaktī, no kurām 11% bija kravas transportlīdzekļi; 19 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze Ūdens informatīvā sistēma. 20 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze Ūdens informatīvā sistēma. 21 VAS Latvijas Valsts ceļi satiksmes intensitātes dati http://www.lvceli.lv/lv/download/?t=pagefile&i=257 15. lpp 4. Vides stāvoklis
Dzelzceļa līnija Jelgava Krustpils. Vidējā diennakts kravas kustības izpilde 2009.gadā bija 30 kravas vilcieni (16/14 (pāra/nepāra virziens)), bet 2010./2011.gadā 49 kravas vilcienu sastāvi (26/23 (pāra/nepāra virziens)). 22 Autoceļu un dzelzceļa līnijas tiešā tuvumā atrodas dzīvojamās apbūves teritorijas plānotās lauku, savrupmāju, plānoto savrupmāju, sabiedrisko objektu, jauktas darījumu un sabiedrisko objektu apbūves teritorijas, kuru atļautā izmantošana ir savrupmāju, valsts, pašvaldības, izglītības, ārstniecisko u.c. iestāžu būvniecība 23, kā arī atsevišķu viensētu attīstība. Ņemot vērā augsto satiksmes intensitāti uz autoceļiem un dzelzceļa līnijām (trokšņa līmenis automaģistrāļu un dzelzceļu līniju tuvumā parasti ir 65 85 db(a) robežās 24 ), ir nepieciešams veikt pasākumus šo infrastruktūras objektu tuvumā esošo dzīvojamo teritoriju aizsardzībai pret troksni. 25 4.4. Piesārņotās vietas Iecavas novadā atrodas divas piesārņotas vietas SIA Zemnieks degvielas uzpildes stacija un izgāztuve Grantiņi. 26 Novadā ir arī 17 potenciāli piesārņotas vietas: SIA BALTOGLES kokogļu ražotne; SIA AGRO KAMARDE amonjaka noliktava; SIA Žaņa Lagzdiņa maizes fabrika Iecavas elevators Iecavas minerālmēslu krātuve; AS Balticovo putnu fabrika; Dzīvnieku kapsēta Rājumnieki ; SIA Astarte nafta degvielas uzpildes stacija; AS Zālīte degvielas uzpildes stacija; LAKS Rosme degvielas uzpildes stacija mehāniskajās darbnīcās; SIA Jaunpagasts Plus ; Iecavas dzelzceļa stacijas apkārtne; Dzīvnieku kapsēta Upuri ; AS Rakmente degvielas uzpildes stacija; SIA Ikstrums degvielas uzpildes stacija; Jaundedži minerālmēslu noliktava; Bijusī PSRS armijas teritorija karabāze Dienvidi; Bijusī PSRS armijas teritorija - karabāze Ziemeļi; Bijusī PSRS armijas teritorija karabāze Misa. 22 Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2011. gadam, VAS Latvijas dzelzceļš, 2010 23 Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, Iecavas novada teritorijas plānojums 2005.-2017. ar 2008. g. grozījumiem, Grupa 93, 2008 24 Būvakustika, A.L. Zabrauskis, 2006. 25 13.07.2004. MK noteikumi Nr.597 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība. 26 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu bāze Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu informācijas sistēma. 16. lpp 4. Vides stāvoklis
5. Iedzīvotāji 5.1. Skaits un apdzīvotības blīvums Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2012.gada sākumā Iecavas novadā dzīvoja 8 947 iedzīvotāji (sk. tabulu Nr.4.). Pēc iedzīvotāju skaita, salīdzinājumā ar piecām kaimiņu pašvaldībām, Iecavas novads ir trešais mazākais, savukārt pēc iedzīvotāju blīvuma otrais mazāk apdzīvotais novads (28,7 iedzīvotājs uz 1 km 2 ). Tabula Nr.4. Iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju blīvums Iecavas novadā, kaimiņu pašvaldībās un Latvijā, uz 01.07.2012. Teritorija Iedzīvotāju skaits (01.07.2012.) Platība (km 2 ) Iedzīvotāju blīvums 01.01.2012. (iedz. uz 1 km 2 ) Iecavas novads 8 947 311,6 28,7 Bauskas novads 25 062 786,7 31,9 Vecumnieku novads 8 629 845,5 10,2 Ozolnieku novads 9 849 285,5 34,4 Olaines novads 19 839 296,0 66,5 Baldones novads 5 429 179,1 30,3 Zemgales reģions 250 177 10 733 23,3 Latvija 2 041 763 64 559 31,6 Informācijas avots: CSP datu bāze Iedzīvotāju izvietojums novada teritorijā ir ļoti nevienmērīgs 62% no visiem iedzīvotājiem dzīvo Iecavā (sk. attēlu Nr.3.). Salīdzinoši lielā iedzīvotāju skaita un pilsētas tipa apbūves struktūras dēļ tiek vērtēta iespēja mainīt Iecavas ciema statusu, tam kļūstot par pilsētu. Attēls Nr.3. Iedzīvotāju izvietojums Iecavas novadā, 2010.gads Informācijas avots: Iecavas novada dome 17. lpp 5. Iedzīvotāji
5.2. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Iedzīvotāju skaita (ilgtermiņa) izmaiņas novadā nav tik ļoti negatīvas kā valstī un reģionā kopumā: ja Latvijā iedzīvotāju skaits laikā no 1991. līdz 2012.gadam ir samazinājies par 23,5% un Zemgales reģionā par 21,8%, tad Iecavas novadā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9,2%. Straujais iedzīvotāju skaita samazinājums 2011.gadā izveidojies ņemot vērā 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas rezultātus (sk. attēlu Nr.4.). 87% no aptaujātajiem novada iedzīvotājiem turpmāko piecu gadu laikā plāno palikt Iecavas novadā, bet 12,3% gatavojas novadu atstāt. Attēls Nr.4. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Iecavas novadā, 1990. 2012.gads Informācijas avots: CSP datu bāze Iedzīvotāju dabiskais pieaugums laikā no 2006. līdz 2011.gadam kopumā ir bijis negatīvs (-26), jo mirušo skaits ir pārsniedzis dzimušo skaitu (sk. attēlu Nr.5.). Attēls Nr.5. Dabiskā iedzīvotāju kustība Iecavas novadā, 2006. 2011.gads Informācijas avots: CSP datu bāze Arī migrācijas saldo Iecavas novadā 2009. un 2010.gadā ir bijis negatīvs (sk. attēlu Nr.6.). 18. lpp 5. Iedzīvotāji
Attēls Nr.6. Migrācija Iecavas novadā, 2009. 2010.gads Informācijas avots: CSP datu bāze 5.3. Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra Vīriešu īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji Latvijā un laikā no 2006. līdz 2011.gadam tas ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem. 2011.gadā Iecavas novadā 51,8% no visiem iedzīvotājiem bija sievietes, ka ir mazāk nekā vidēji Latvijā (sk. attēlu Nr.7.). Attēls Nr.7. Vīriešu un sieviešu īpatsvars Iecavas novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2006. 2011.gads Informācijas avots: PMLP datu bāze Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji valstī, un laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem, jo ir samazinājies dzimstības līmenis novadā (sk. attēlu Nr.8.). 19. lpp 5. Iedzīvotāji
Attēls Nr.8. Iedzīvotāju līdz darbspējas vecumam skaits Iecavas novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. 2012.gads (gada sākums) Informācijas avots: PMLP datu bāze Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars novadā ir augstāks nekā vidēji valstī un laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas ir palielinājies par 0,9 procentpunktiem (sk. attēlu Nr.9.). Attēls Nr.9. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Iecavas novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. 2012.gads (gada sākums) Informācijas avots: PMLP datu bāze Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma īpatsvars novadā ir zemāks nekā valstī kopumā, un laikā no 2007. līdz 2012.gadam tas ir palicies iepriekšējā līmenī (sk. attēlu Nr.10.). Attēls Nr.10. Iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits Iecavas novadā un Latvijā, % no kopējā iedzīvotāju skaita, 2007. 2012.gads (gada sākums) Informācijas avots: PMLP datu bāze Demogrāfiskās slodzes līmenis Iecavas novadā laikā no 2006. līdz 2012.gadam ir palielinājies, bet tas ir augstāks (2012.gadā) nekā vidēji Zemgales reģionā, Bauskas un Olaines novados (sk. tabulu Nr.5.). Tabula Nr.5. Demogrāfiskā slodze, 2006. 2012.gads Teritorija 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 Iecavas novads 568 540 530 512 511 564 572 Bauskas novads 532 506 494 478 480 533 545 Vecumnieku novads 602 577 556 525 520 568 574 Ozolnieku novads 561 535 533 525 528 579 602 20. lpp 5. Iedzīvotāji
Baldones novads 580 558 551 538 544 579 593 Olaines novads 478 459 461 453 462 508 532 Zemgales reģions 558 534 522 504 504 555 566 Latvija 553 531 524 510 514 558 573 Informācijas avots: CSP datu bāze 5.4. Pilsonība Laikā no 01.01.2007. līdz 01.01.2012. novadā par 2,5 procentpunktiem ir palielinājies pilsoņu īpatsvars, bet nepilsoņu īpatsvars ir samazinājies par 2,8 procentpunktiem (sk. tabulu Nr.6.). Tabula Nr.6. Pilsonības statuss, procentuāli no iedzīvotāju kopskaita Statuss 2007 2008 2009 2010 2011 2012 Pilsonis 84,2 85,0 85,4 86,0 86,5 86,7 Nepilsonis 15,1 14,4 13,8 13,2 12,7 12,3 Citu valstu pilsoņi 0,7 0,6 0,8 0,8 0,8 1,0 Informācijas avots: PMLP datu bāze 5.5. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Uz 01.07.2011. Iecavas novadā 71,2% no visiem iedzīvotājiem bija latvieši, 16,2% krievi un 12,6% citu tautību iedzīvotāji (sk. attēlu Nr.11.). Attēls Nr.11. Iecavas novada dzīvotāju nacionālais sastāvs, 01.01.2012. Informācijas avots: PMLP datu bāze Latviešu īpatsvars (procentuāli no visiem iedzīvotājiem) Iecavas novadā ir augstāks nekā Olaines un Ozolnieku novados, kā arī Latvijā kopumā (sk. tabulu Nr.7.). Tabula Nr.7. Iedzīvotāju skaits (procentos) Iecavas novadā, kaimiņu pašvaldībās un Latvijā pēc nacionālā sastāva, uz 01.01.2012. Teritorija Latvieši Krievi Pārējie Iecavas novads 71,1 16,1 12,8 Baldones novads 84,5 8,8 6,7 Bauskas novads 76,2 8,8 15,0 Olaines novads 42,7 39,6 17,7 Ozolnieku novads 70,8 18,9 10,3 Vecumnieku novads 80,2 7,5 12,3 Latvija 59,5 27,2 13,3 Informācijas avots: PMLP datu bāze 21. lpp 5. Iedzīvotāji
Laikā no 01.07.2007. līdz 01.07.2011. latviešu tautības iedzīvotāju īpatsvars novadā ir samazinājies par 0,12 procentpunktiem, krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 0,72 procentpunktiem, bet citu (pārējo) tautību iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 0,83 procentpunktiem. 5.6. Iedzīvotāju skaita prognoze 2019.gadam Saskaņā ar Latvijas Universitātes pētījumā Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros. Latvijas Universitāte, Rīga, 2007.g. izstrādātajām demogrāfiskajām prognozēm par iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņām, ir prognozējams, ka Latvijā: Pēc 2010.gada darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā iedzīvotāju kopskaits; Iedzīvotāju kopskaita un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās prognozēšanas periodā līdz 2030.gadam sagaidāma visos reģionos, izņemot Pierīgu; Pēc 2010.gada aizvien izteiktāk izpaudīsies darbspējas vecuma kontingenta novecošanās, jo to ietekmēs dzimstības krituma vilnis, kas bija novērojams pēdējos 15 gados; Turpināsies palielināties vecuma grupas 65 74 gadi īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā un arī darbaspēka sastāvā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences, kā arī ES Statistikas pārvaldes Eurostat prognozes, ir izstrādāti trīs scenāriji iedzīvotāju skaita prognozēm Iecavas novadā līdz 2019.gadam (sk. attēlu Nr.12.): Bāzes scenārijs iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz ES Statistikas pārvaldes Eurostat prognozi par iedzīvotāju skaita izmaņām Latvijā līdz 2020.gadam; Pesimistiskais scenārijs iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas būs saskaņā ar iedzīvotāju skaita izmaiņu vidējā termiņa (astoņu gadu posms) lineāro tendenci Iecavas novadā; Optimistiskais scenārijs iedzīvotāju skaita aprēķins turpmākajiem gadiem veikts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas būs saskaņā ar iedzīvotāju skaita izmaiņu ilgtermiņa (22 gadu posms) lineāro tendenci Iecavas novadā. Attēls Nr.12. Iecavas novada dzīvotāju skaita prognoze, 2012. 2019.gads Avots: SIA NK Konsultāciju birojs aprēķins Līdz ar to var prognozēt, ka saskaņā ar bāzes scenāriju iedzīvotāju skaits Iecavas novadā 2019.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, samazināsies par 2,8%. 22. lpp 5. Iedzīvotāji
6. Sociālā joma 6.1. Izglītība Iecavas novada bērniem un jauniešiem ir nodrošināta iespēja izglītoties astoņās izglītības iestādēs: vidusskolā, pamatskolā, divās pirmsskolas izglītības iestādēs, internātpamatskolā, speciālajā internātpamatskolā, mūzikas un sporta skolā (sk. attēlu Nr.13.). Attēls Nr.13. Izglītības iestādes Iecavas novadā Lai uzlabotu Iecavas novada domes darba organizāciju un darba kvalitāti izglītības jomā, 2010.gadā tika izveidota pašvaldības Izglītības nodaļa. Bez vispārējās izglītības novadā tiek nodrošināts arī kvalitatīvs interešu izglītības piedāvājums, kur īpaši sasniegumi ir dejotāju, dziedātāju, folkloristu Karte: SIA NK Konsultāciju birojs 65,3% no aptaujātajiem novada iedzīvotājiem uzskata, ka novadā ir radītas iespējas gūt labu izglītību. Izglītības pakalpojumi neapmierina 14,7% respondentu. sniegumā konkursos, skatēs, sacensībās, novada Mazajos dziesmu un deju svētkos, kā arī Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Laikā no 2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. izglītojamo skaits novada pirmsskolas un vidējās izglītības iestādēs ir samazinājies par 121 skolēnu jeb 6,9% (sk. attēlu Nr.14.). 23. lpp 6. Sociālā joma
Attēls Nr.14. Izglītojamo skaits novada pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs 2006./2007.m.g. 2010./2011.m.g. Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība Samazinoties izglītojamo skaitam novada pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs par 7,9% samazinājies ir arī pedagogu skaits. Pirmsskolas izglītības iestādes Pirmsskolas izglītība tiek nodrošināta pirmsskolas izglītības iestādēs Dartija un Cālītis, pirmsskolas izglītības programma tiek nodrošināta arī Dzimtmisas pamatskolā un Zālītes speciālajā internātpamatskolā. Pirmsskolas izglītības iestāde Dartija Iecavas novada PII Dartija īsteno pirmsskolas izglītības programmu, speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar valodas traucējumiem un speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar dažādiem attīstības traucējumiem. 2010./2011.m.g. PII bija 177 izglītojamie, strādāja 27 pedagogi un 26 tehniskie darbinieki. 2010.gadā PII Dartija piešķirts Eko skolu programmas Zaļais diploms un 2011.gadā starptautiskais Eko skolas sertifikāts, kā arī pacelts Zaļais karogs. 2010./2011.m.g. PII Dartija apmeklēja trīs bērni, kuru dzīvesvieta ir deklarēta citā pašvaldībā (2006./2007.m.g. divi bērni, 2007./2008.m.g. divi bērni, 2008./2009.m.g. divi bērni, 2009./2010.m.g. četri bērni). Vietu trūkuma dēļ nav iespējams uzņemt visus rindā gaidošos bērnus (rindā uz vietu PII 2007.g. bija 105 bērni, 2008.g. 97 bērni, 2009.g. 102 bērni, 2010.g. 99 bērni un 2011.gadā 113 bērni). PII Dartija būve tika nodota ekspluatācijā 1976.gadā. 2007./2008.g. tika veikta ēkas renovācija siltināšana, jauna jumta izbūve un komunikāciju nomaiņa, kā arī daļēja teritorijas labiekārtošana. Iestādes virtuves telpas, iekārtas un ventilācijas sistēma neatbilst sanitārtehniskajām prasībām. Sporta laukuma segums, bērnu rotaļu laukumu celiņu segums un iekārtojums ir sliktā tehniskā stāvoklī. Pirmsskolas izglītības iestāde Cālītis PII Cālītis īsteno pirmsskolas izglītības programmu un speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar valodas traucējumiem. 2010./2011.m.g. PII bija 207 izglītojamie, strādāja 25 pedagogi un 27 tehniskie darbinieki. Vietu trūkuma dēļ nav iespējams uzņemt visus rindā gaidošos bērnus rindā uz vietu PII 2011.gadā bija 60 bērnu. 24. lpp 6. Sociālā joma
PII Cālītis ēka celta 1976.gadā pēc standarta projekta kā 12 grupu bērnudārzs. Divu grupu telpas ir pārveidotas vienā atrodas sporta zāle, bet otrā ēdamzāle. 2010./2011.m.g. iestādē tika veikti ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas darbi, uzstādīta automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija, ierīkota zibens aizsardzības sistēma, veikta karstā un aukstā ūdensvada rekonstrukcija. Visās otrā stāva bērnu garderobēs ir veikts remonts un iegādāti jauni drēbju skapīši, kā arī nodrošināta bērnu drēbju žāvēšana ar silto gaisu no apkures sistēmas. Iestādē trūkst telpu papildus grupu izveidei, iestādes ventilācijas un kanalizācijas sistēma ir sliktā tehniskā stāvoklī, daļa telpu (grupu telpas, tualetes) un daļa inventāra ir nolietojusies. PII teritorija atrodas sliktā tehniskā stāvoklī tā neatbilst normatīvo aktu prasībām bērnu drošībai, jo šeit nav atbilstoša nožogojuma, teritorija nav pietiekami apgaismota, nojumes ir avārijas stāvoklī, celiņi bērnu rotaļu laukumos ir nelīdzeni, rotaļu iekārtas ir nolietojušās u.c. Vispārējās izglītības iestādes Vispārējo izglītību Iecavas novadā nodrošina četras pašvaldības izglītības iestādēs Iecavas vidusskola, Dzimtmisas pamatskola, Iecavas internātpamatskola un Zālītes speciālā internātpamatskola. Iecavas vidusskola Iecavas vidusskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas šādas izglītības programmas: Pamatizglītības programma (525 izglītojamie); Mazākumtautību pamatizglītības programma (39 izglītojamie); Pamatizglītības otrā posma (7. 9.klase) pedagoģiskās korekcijas izglītības programma (17 izglītojamie); Vispārējās vidējās izglītības programma matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena īstenošanai (80 izglītojamie); Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens (83 izglītojamie); Vispārējās vidējās izglītības programmas vispārizglītojošais virziens (vakarskola) (29 izglītojamie); kā arī interešu izglītības programmas (floristika, četri deju kolektīvi, teātris, vides ķīmija, teātra sports, folkloras kopa Tarkšķi, novadpētniecība, debašu klubs, publiskās runas klubs, skolēnu mācību firmas, volejbols, basketbols, Jaunais ceļu satiksmes dalībnieks, 1. 4.klases koris un datorzinību pulciņš). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 64 pedagogi un 33 tehniskie darbinieki. 2010./2011.m.g. Iecavas vidusskolā mācījās 28 izglītojamie no citām pašvaldībām (2006./2007.m.g. 38 bērni, 2007./2008.m.g. 32 bērni, 2008./2009.m.g. 38 bērni, 2009./2010.m.g. 38 bērni). Skolas noslogojums krities no 124,4% 2006./2007.m.g līdz 102,4% 2010./2011.m.g. Skolēnu skaits samazinājies, samazinoties dzimstībai, bez tam 46 skolēni izbraukuši no valsts. Skolēni izvēlas skolas ar profesionālo ievirzi (mūzika, sports, valodas), mazākumtautību programmu skolēni bieži izvēlas apgūt citās skolās. Iepriekšējā mācību gadā skolu beidza 72 12.klašu absolventi, bet mācības 1.klasēs uzsāka 41 skolēns). Laikā no 2007./2008.m.g. līdz 2010./2011.m.g. Iecavas vidusskolas absolventi pārsvarā turpināja mācības augstākās izglītības iestādēs (sk. tabulu Nr.8.). Tabula Nr.8. Iecavas vidusskolas absolventu tālākā izglītība 2007./2008.m.g. 2010./2011.m.g. 2007./2008.m.g. 2008./2009.m.g. 2009./2010.m.g. 2010./2011.m.g. Absolventu skaits 77 68 72 57 Augstskolas 85,7% 83% 81% 73% Tehnikumi 8% 6% 7% 7% Arodskolas - 2% 3% - Apmeklē kursus - - 2% - Strādā 6,3% 9% 7% 5% Strādā un/vai mācās ārzemēs 15% Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība 25. lpp 6. Sociālā joma
Iecavas vidusskolas ēka celta 1967.gadā kā hospitālis iespējama kara vajadzībām. Skolas telpas piemērotas, lai apmācītu 755 skolēnus, t.i. skolā mācās vairāk skolēnu, nekā telpās paredzēts. Skolā trīs kārtās laikā no 1999.gada līdz 2004.gadam ir veikti renovācijas darbi, 2007.gadā uzcelta moderna ēdnīca, 2009. 2010.gados ar ERAF atbalstu renovēti un aprīkoti 4 dabaszinātņu mācību kabineti un veikti citi darbi. Ar mērķi paaugstināt izglītības kvalitāti skolā 2012.gadā notiek 15 projekti. Dzimtmisas pamatskola Dzimtmisas pamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas četras izglītības programmas: Obligātā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības programma (18 izglītojamie); Vispārējās pamatizglītības programma (111 izglītojamie); Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (viens izglītojamais); Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (trīs izglītojamie), kā arī interešu izglītības programmas (tautiskās dejas, mūzikas pulciņš, sporta pulciņš, tūrisma pulciņš, gidu pulciņš, vides pulciņš, floristikas pulciņš un vizuālās, lietišķās mākslas pulciņš). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 19 pedagogi un 13 tehniskie darbinieki. 2010./2011.m.g. Dzimtmisas pamatskolā mācījās 11 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g. 17 bērni, 2007./2008.m.g. 14 bērni, 2008./2009.m.g. 11 bērni, 2009./2010.m.g. deviņi bērni). Skolas noslogojums ir palielinājies no 78,4% 2006./2007.m.g līdz 82,1% 2010./2011.m.g. 2010./2011/m.g. 40% no pamatskolas absolventiem izvēlējās turpināt mācības arodvidusskolās (sk. tabulu Nr.9.). Tabula Nr.9. Dzimtmisas pamatskolas absolventu tālākā izglītība 2006./2007.m.g. 2010./2011.m.g. 2006./ 2007.m.g. 2007./ 2008.m.g. 2008./ 2009.m.g. 2009./ 2010.m.g. 2010./ 2011.m.g. Arodvidusskolas 6 40% 62% 51% 40% Vidusskolas 1 44% 32% 29% 23% Tehnikumi 20% 12% 2% 6% 27% Valsts ģimnāzijas - - 4% 6% 10% Strādā 10% 4% - 8% - Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība Galvenā skolas ēka ir sena muižas pils ēka, kuras celtniecības laiks nav precīzi zināms. Skolā 2006./2007.m.g. tika veikts ķīmijas kabineta remonts, 2008.gadā skolas galvenās ēkas otrā stāva izbūve, 2009.gadā klašu kosmētiskie remonti un nomainīti logi, 2011.gadā piecgadīgo un sešgadīgo klases remonts. Skolas jumta segums, logi, apkures elementi (krāsnis), daļa iekštelpu ir sliktā tehniskā stāvoklī. Skolai nav piemērotu telpu sporta nodarbībām, sporta laukums ir rupjo šķembu segumu. Iecavas internātpamatskola Iecavas internātpamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas divas izglītības programmas: Vispārējās pamatizglītības programma (159 izglītojamie); Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (92 izglītojamie); kā arī interešu izglītības programmas (kultūrizglītība, sporta izglītība, vides izglītība, skolēnu pašpārvalde, tehniskās jaunrades programma u.c.). 2010./2011.m.g. skolā strādāja 52 pedagogi un 39 tehniskie darbinieki. 2010./2011.m.g. Iecavas internātpamatskolā mācījās 100 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g. 110 bērni, 2007./2008.m.g. 106 bērni, 2008./2009.m.g. 115 bērni, 2009./2010.m.g. 112 bērni). Skolas internāta pakalpojumus izmanto 140 180 skolēnu. Skolas noslogojums ir samazinājies no 70,6% 2006./2007.m.g līdz 69,7% 2010./2011.m.g. 2010./2011.m.g. pieci no 10 internātpamatskolas absolventiem izvēlējās turpināt mācības arodskolās (sk. tabulu Nr.10.). 26. lpp 6. Sociālā joma
Tabula Nr.10. Iecavas internātpamatskolas absolventu tālākā izglītība 2006./2007.m.g. 2010./2011.m.g. 2006./ 2007.m.g. 2007./ 2008.m.g. 2008./ 2009.m.g. 2009./ 2010.m.g. 2010./ 2011.m.g. Arodvidusskolas 4 9 2 4 1 Vidusskolas 1 5 1 7 2 Arodskolas 6 1 4 11 5 Strādā/cits 1 5 2 2 2 Kopā: 12 20 9 24 10 Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība Iecavas internātpamatskolas ēka celta 1959.gadā, internāta ēka 1961.gadā. Kopš 2000.gada skolas un internāta ēkām ir nomainīti jumti, rekonstruētas apkures sistēmas, dzeramā ūdens sistēma un kanalizācija, nomainīti logi, veikti telpu kosmētiskie remonti. Abās ēkās ierīkotas ugunsdzēsības trauksmes signalizācijas. Skolai nav atbilstošas infrastruktūras sporta nodarbībām, sporta laukums ir sliktā tehniskā stāvoklī. Sliktā tehniskā stāvoklī ir arī veļas māja, skolas un internāta ēku pagrabstāvi un apkārtnes teritorijas segums. Zālītes speciālā internātpamatskola Zālītes speciālajā internātpamatskolā 2010./2011.m.g. tika īstenotas šādas izglītības programmas: Speciālā pirmsskolas programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem; Speciālā pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem; Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem; Pirmsskolas izglītības programma; kā arī mājturības, kokizstrādājumu izgatavošanas un ēdināšanas pakalpojumu profesionālās pamatizglītības programmas. 2010./2011.m.g. skolā strādāja 33 pedagogi un 32 tehniskie darbinieki. 2010./2011.m.g. internātpamatskolā mācījās 60 izglītojamie no citām administratīvajām teritorijām (2006./2007.m.g. 43 bērni, 2007./2008.m.g. 35 bērni, 2008./2009.m.g. 36 bērni, 2009./2010.m.g. 48 bērni). Desmit skolēni, kuri 2010.gadā pabeidza 9.klasi, palika skolā apgūt profesionālās pamatizglītības programmas. Skolas ēka celta 1880.gadā, internāta ēka 1965.gadā un sākumskolas ēka 1970.gadā. Skolas ēka atrodas privātīpašumā. ERAF projekta ietvaros veikta pamatskolas un internāta ēkas ārējā renovācija. Skolai nav atbilstošas sporta infrastruktūras. Profesionālās ievirzes un interešu izglītība Novadā profesionālās ievirzes un interešu izglītība (bez vispārējām izglītības iestādēm) ir pieejama Iecavas mūzikas skolā un Iecavas novada sporta skolā Dartija. Iecavas mūzikas skola Iecavas mūzikas skola ir akreditēta profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kurā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: Taustiņinstrumentu spēle (klavierspēle un akordeona spēle); Pūšaminstrumentu spēle (flautas spēle); Sitaminstrumentu spēle; Stīgu instrumentu spēle (vijoļspēle, kokles spēle, ģitāras spēle); Vokālā mūzika (kora klase). 2010./2011.m.g. skolā mācījās 82 izglītojamie (t.sk. viens citā pašvaldībā deklarēts bērns), strādāja 12 pedagogi un seši tehniskie darbinieki. 27. lpp 6. Sociālā joma
Laikā no 2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. izglītojamo skaits Iecavas mūzikas skolā ir nedaudz, par 1,2%, palielinājies (sk. attēlu Nr.15.). Attēls Nr.15. Izglītojamo skaits Iecavas mūzikas skolā, 2006./2007. 2010/2011.m.g. Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība Ēka, kurā atrodas mūzikas skola, celta 1950.gadā citām vajadzībām. Skolas vajadzībām telpas pielāgotas 1988.gadā, tomēr šaurās klašu telpas neatbilst mūzikas skolas vajadzībām un kultūrizglītības iestāžu telpu normatīvajām prasībām. Telpu trūkums un šaurība traucē īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas mūzikā un mākslā atbilstoši akreditētajām un licencētajām programmām. 2011.gada pavasarī tika veikta ēkas tehniskā apsekošana, atzinumā secināts, ka ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un esošās ēkas konstrukcijas un konstruktīvie elementi ir pirmsavārijas stāvoklī. Iecavas novada sporta skola Dartija 1991.gadā uz Lauku sporta kluba Dartija bāzes tika atvērta kluba jaunatnes sporta nodaļa tagadējā Iecavas novada sporta skola Dartija. 2007.gadā sporta skola tika akreditēta uz sešiem gadiem un tajā tiek īstenotas trīs izglītības programmas basketbols, vieglatlētika un galda teniss. 2010./2011.m.g. sporta skolā trenējās 233 audzēkņi, strādāja pieci treneri un pieci tehniskie darbinieki. Laikā no 2006./2007.m.g. līdz 2010./2011.m.g. audzēkņu skaits Iecavas novada sporta skolā ir palielinājies par 16% (sk. attēlu Nr.16.). Attēls Nr.16. Audzēkņu skaits Iecavas novada sporta skolā Dartija, 2006./2007. 2010/2011.m.g. Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība 28. lpp 6. Sociālā joma
Treniņu nodarbībām sporta skolas audzēkņi izmanto visas Iecavā pieejamās sporta bāzes SAKS Dartija sporta namu, āra laukumu pie sporta nama, Iecavas vidusskolas sporta zāli, kā arī Iecavas parku. Mūžizglītība un tālākizglītība Mūžizglītības ietvaros Iecavas novada iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt angļu (iesācējiem un ar priekšzināšanām), spāņu (iesācējiem) valodas un datorzinību (iesācējiem un padziļināti) kursus. Pieaugušo izglītību piedāvā arī Iecavas mūzikas skola. Skolā var apgūt dziedāšanu un instrumentu (klavieres, akordeons, vijole, kokle, ģitāra, flauta, sitaminstrumenti) spēli. 6.2. Kultūra Iecavas novadā atrodas sešas bibliotēkas, Iecavas kultūras nams un brīvdabas estrāde vasaras pasākumiem (sk. attēlu Nr.17.). Kultūras dzīve un izklaides iespējas (iespējas darboties pašdarbības kolektīvos, redzēt teātra izrādes, koncertus, izstādes) novadā apmierina 72% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs. Attēls Nr.17. Kultūras infrastruktūra Iecavas novadā Iecavas kultūras nams un estrāde Karte: SIA NK Konsultāciju birojs Kultūras nams atrodas 1894.gadā celtajā Miertiesas namā, kas neilgi pēc uzcelšanas pārgāja Izglītības un dziedāšanas biedrības apsaimniekošanā. Kultūras nams piedāvā novada iedzīvotājiem piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā un apmeklēt profesionālās mākslas sasniegumus. 2011.gadā kultūras namā dažādām interesēm darbojās 14 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi (296 dalībnieki), tajā tiek rīkotas teātra izrādes un koncerti (sk. tabulu Nr.11.). 29. lpp 6. Sociālā joma
Tabula Nr.11. Iecavas kultūras nama darbības statistika, 2006. 2010.gads Darbības rādītājs 2006 2007 2008 2009 2010 Apmeklētāju skaits 12 315 1 182 8 760 15 520 15 819 Pasākumu skaits 95 55 39 86 97 Kolektīvu/ pulciņu skaits 13 15 18 14 14 Pašdarbības kolektīvu dalībnieku skaits 324 248 318 275 296 Informācijas avots: Iecavas novada dome Pasākumu un apmeklētāju skaita samazinājums 2007. un 2008.gadā ir saistīts ar renovācijas darbu norisi kultūras namā. Kopumā laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam apmeklētāju skaits Iecavas kultūras namā ir palielinājies par 28,5%, bet rīkoto pasākumu skaits par 2,1%. Kultūras nama lielajā zālē ir 350 vietas, bet mazajā 200 vietas. Ar pašvaldības, ES struktūrfondu un valsts finansējuma atbalstu kultūras nama iekštelpas un ārpuse 2007. 2012.gadā tika renovētas. Brīvdabas estrāde atrodas ainaviskajā Iecavas parkā pie Iecavas upes. Šeit tiek rīkoti lielākie vasaras mūzikas un deju festivāli, deju mūzikas albumu prezentācijas. Laikā no 2006. līdz 2011.gadam apmeklētāju skaits estrādē rīkotajos pasākumos ir palielinājies no 2 286 līdz 6 110 apmeklētājiem. Bibliotēkas Vairumā Iecavas novada ciemu darbojas bibliotēkas: Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka, Iecavas novada bērnu bibliotēka, Ziemeļu bibliotēka, Zorģu bibliotēka, Zālītes bibliotēka un Rosmes bibliotēka. Edvarta Virzas Iecavas bibliotēka ir dibināta 1940.gadā. Iecavas novada iedzīvotāji salīdzinoši ir ļoti (87,3%) apmierināti ar bibliotēku sniegto pakalpojumu pieejamību. 2003.gadā bibliotēka tika nosaukta novadnieka Edvarta Virzas vārdā un no Iecavas kultūras nama pārcelta uz jaunām, modernām telpām Iecavas centrā, Ed.Virzas ielā 21a. Iecavas novada bērnu bibliotēka ir dibināta 1967.gadā. Ar 1997.gada 1.marta Bauskas rajona padomes lēmumu bibliotēka kļuva par Iecavas pagasta bērnu bibliotēku. Kopš 1999.gada 8.marta bibliotēka atrodas Iecavā Ed.Virzas ielā 21a. Ziemeļu bibliotēka atrodas Dimzukalnā un ir dibināta 1951.gadā kā Baldones rajona Ziemeļu ciema bibliotēka. 1996.gadā tā kļuva par Iecavas pagasta Ziemeļu bibliotēku. Kopš 2000.gada bibliotēkas adrese ir Dimzukalns 2-1 (daudzdzīvokļu ēka). Bibliotēka izvietota daudzdzīvokļu ēkā, tās telpu tehniskais stāvoklis neatbilst bibliotēku lietošanas un darba drošības normām. Zorģu bibliotēka ir dibināta 1945.gadā. 2011.gadā tika pārcelta uz rekonstruētām telpām. Par LEADER projekta līdzekļiem bibliotēkas telpas pilnībā aprīkotas ar jaunām mēbelēm un datortehniku. Zālītes bibliotēka ir dibināta 1953.gadā un to izmanto Zālītes iedzīvotāji, tai skaitā Zālītes speciālās internātpamatskolas filiāles 1. 4.klašu audzēkņi un skolotājas. Atrodas daudzdzīvokļu ēkā. Rosmes bibliotēka dibināta 1969.gadā, atrodas daudzdzīvokļu ēkā. Ziemeļu, Zālītes un Rosmes bibliotēkās ir elektriskā apkure. Laikā no 2006. līdz 2010.gadam lasītāju skaits Iecavas novada bibliotēkās ir palielinājies par 5%, bet apmeklējumu skaits ir palielinājies par 24,3% (sk. attēlu Nr.18.). 30. lpp 6. Sociālā joma
Attēls Nr.18. Iecavas novada bibliotēku lasītāju un apmeklējumu skaits, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Iecavas novada bibliotēkas Novada bibliotēkas to lietotājiem nodrošina pieeju bibliotēku krājumiem, datu bāzēm un interneta resursiem, kā arī veic citus pakalpojumus (dokumentu kopēšana, izdrukas un skenēšana). Novada bibliotēkas ir iekļautas Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada bibliotēku kopkatalogā (e kopkatalogā). Bibliotēkās notiek arī dažādas nodarbības un tematiskie pasākumi. Iecavas sporta un vēstures muzejs Iecavas sporta un vēstures entuziastu 2010.gadā dibinātā biedrība Arhīvs ir izveidojusi Iecavas sporta un vēstures muzeju (nav akreditēts). Muzejā tiek vāktas vēstures liecības par novada sporta dzīvi izcilu sportistu balvas, ekipējums un formas, rakstiskas un vizuālas liecības par viņu sasniegumiem. Šī muzeja ekspozīcijas plānots izvietot ēkā Grāfa laukumā 3 (Iecava), bijušās muižas klētī, kas celta 1779.gadā un ir otra senākā celtne Iecavā pēc luterāņu baznīcas. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 450 priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi, ap 250 foto oriģinālu un vairāk kā 350 fotomateriālu digitālajā formātā. Kultūrvēsturiskais mantojums Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas šādas Iecavas novada kultūrvēsturiskās vērtības: 27 Divi valsts nozīmes un seši vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: Iecavas muižas apbūve ar parku valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Parka platība ir 17,2 ha, tajā ir 27 vietējās un 68 introducētās koku un krūmu sugas, ozolu un kastaņu aleja, liepu gaņģis. Iecavas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem valsts nozīmes arhitektūras piemineklis; 3 vārtu sargu namiņi Iecavā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi; Bibliotēka Grāfa laukumā 1 vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; Klēts Grāfa laukumā 3 vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; Stallis Grāfa laukumā 4 vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; Veļas māja Edvarta Virzas ielā 1 vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; Tiltiņš vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis; Trīs valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi: 27 Informācijas avots: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapa http://www.mantojums.lv 31. lpp 6. Sociālā joma
Rājumnieku senkapi valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis; Rutenieku apmetne valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis; Strēļu senkapi valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis; Kļavu viduslaiku kapsēta vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis; Klibju viduslaiku kapsēta vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis; Mazlēksnu viduslaiku kapsēta vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis; Sniķeru viduslaiku kapsēta vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis; Iecavas viduslaiku kapsēta vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis; Novadā ir vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, kas ietverti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tai skaitā: No sarkaniem ķieģeļiem neogotiskā stilā būvētas ēkas: bijusī amatnieku māja (tagad pasta ēka Rīgas ielā 12), kādreizējā miertiesas, pasta un telegrāfa ēka (tagad kultūras nama ēka Rīgas ielā 18), Sarkanā skola Baldones ielā Nr. 65; 1904.gadā eklektikas un jūgendstila formās no koka būvētā Dzelzāmura medību pils, šobrīd apsaimnieko AS Latvijas valsts meži ; Dzimtmisas muižas kungu māja, koka guļbūve ar dēļu apšuvumu, iespējams, celta 19.gs., Iecavas novada domes īpašums, tiek izmantota Dzimtmisas pamatskolas vajadzībām; Grienvaldes dzirnavas, kas celtas ap 1860. gadu, pašlaik privātīpašumā, tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai; Iecavas dzelzceļa stacija, AS Latvijas dzelzceļš īpašums, netiek izmantota. Iecavas novada kultūras mantojums var kalpot par nozīmīgu faktoru novada identitātes veidošanai. 6.3. Sports Iecavas novadā ir senas un bagātas sporta tradīcijas, kas aizsākušās 20.gadsimta 20. 30.gados ar volejbola un vieglatlētikas attīstību. 1971.gadā padomju saimniecības Progress fizkultūras kolektīvam tika piešķirts lauku sporta kluba nosaukums Dartija, kas bija pirmais šāda veida klubs Baltijā. 1978.gadā Iecavā ekspluatācijā tika nodots sporta nams, kurā ir notikuši gan PSRS čempionāti, sarīkoti starptautiskie turnīri volejbolā un basketbolā, kā arī Eiropas līgas sacensības galda tenisā. 1993.gadā tika nodibināta sporta un atpūtas kooperatīvā sabiedrība (SAKS) Dartija, kas privatizācijas rezultātā 1994.gadā pārņēma sporta namu. Lai veicinātu jaunatnes sporta attīstību novadā, 1991.gadā Iecavas pašvaldība nodibināja sporta skolu Dartija. Sporta infrastruktūra Ar sporta pasākumiem, aktīvās atpūtas iespējām, un iespēju nodarboties ar dažādiem sporta veidiem un aktivitātēm novadā ir apmierināti lielākā daļa 62,3% aptaujāto iedzīvotāju. Novadā ir pieejama šāda sporta infrastruktūra, kurā iedzīvotāji var nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm: SAKS Dartija sporta nams. Tehniskais stāvoklis labs. Iecavas vidusskolas sporta zāle. Tehniskais stāvoklis labs. Āra sporta laukums pie Iecavas internātpamatskolas. Nolietojies, sliktā stāvoklī, ar 250 m izdedžu celiņu, standartiem neatbilstošu un nelīdzenu futbola laukumu, sliktā tehniskā stāvoklī esošu tenisīta seguma basketbola laukumu. Futbola laukums pie Iecavas vidusskolas. Tehniskais stāvoklis labs, trūkst palīgbūves tribīnes, tualetes. 32. lpp 6. Sociālā joma
Skeitparks pie upes; Minifutbola laukums pie Iecavas baznīcas. Minifutbola laukums Zālītē. Slikts tehniskais stāvoklis. Āra basketbola laukums pie SAKS Dartija sporta nama un skeitparkā; Pludmales volejbola laukums atpūtas zonā Spirtnieki ; Sporta klubs FORTE IECAVA WPC dalībnieki smagatlētikas (poverliftinga) nodarbībām izmanto privāta sporta kluba Jautrais apelsīns trenažieru zāli. 2011.gada nogalē šajā sporta veidā trenējās arī 15 jaunieši (18 25 g.v.) un pieteikušies bija vēl seši (13 15 g.v.). Šī sporta veida attīstībai novadā trūkst atbilstošas telpas. Novadā trūkst vieglatlētikas stadiona, kurā ar sportu varētu nodarboties arī citu sporta veidu pārstāvji. Futbola kluba Iecava tehniskais nodrošinājums materiāli tehniskā bāze gan treniņiem, gan sacensību rīkošanai ir labā līmenī. Iecavas novada sporta skolas Dartija" telpas tiek nomātas no sporta nama Dartija" un ir labā stāvoklī. Sporta klubam FORTE IECAVA WPC un citu sporta veidu pārstāvjiem trūkst smagatlētikas nodarbībām atbilstošu un attiecīgi aprīkotu telpu. Privātais sporta klubs Jautrais apelsīns nespēj nodrošināt sportot gribētājus ne ar pietiekamu un drošu aprīkojumu, ne pietiekamas ietilpības telpām. Sporta aktivitātes un pasākumi Novadā tiek rīkots liels skaits sporta pasākumu. Skolēniem tiek rīkotas sacensības futbolā, florbolā, basketbolā, strītbolā, tautas bumbā, tiek organizēti rudens un pavasara krosi un citi pasākumi. Šo pasākumu apmeklētība ir laba. Pieaugušajiem novadā tiek rīkoti basketbola čempionāti, vasaras sporta svētki, skrējiens Iecavas rudens, slēpošana, badmintons, pludmales volejbols u.c. Šo sporta pasākumu apmeklētība ir laba. Iecavas novada sporta skolā tiek rīkotas vieglatlētikas sacensības, vieglatlētikas sacensības telpās, Latvijas Jaunatnes basketbola līgas sacensības, galda tenisa sacensības, starptautiskās sacensības galda tenisā Iecavas novada sporta skolas Dartija balvu izcīņa. Šo pasākumu apmeklētība ir ļoti laba. Sporta klubs FORTE IECAVA WPC organizē Latvijas kausa posmu un novada mācību iestāžu čempionātu svara stieņa spiešanā guļus. Sacensībās piedalās ap 140 sportistu. Iecavas novada vasaras sporta spēļu ietvaros tiek rīkota atsevišķa disciplīna svara stieņa spiešanā guļus, kur piedalās ap 40 sportistu. Dažādos novada pasākumos ietvaros Sporta klubs FORTE IECAVA WPC organizē spēka disciplīnas kā virves vilkšanu (piedalās ap 30 dalībnieku), svaru bumbu celšanu (piedalās ap 35 dalībnieku), pievilkšanos. Futbola klubs Iecava rīko divus turnīrus telpās un vienu ārā. Iecavas novada kausa izcīņa telpu futbolā notiek martā/aprīlī. Tajā piedalās ap 120 140 cilvēku. Otrs Iecavas novada kausa čempionāts telpu futbolā notiek novembrī. Tajā piedalās ap 70 90 cilvēku. Vasaras āra turnīrā futbolā 7x7 piedalās ap 100 cilvēku. Novadā notiek Latvijas Galda tenisa federācijas un Latvijas Basketbola savienības sacensības, tiek rīkotas LR jaunatnes čempionāti, kā arī Latvijas Jaunatnes basketbola līgas un Latvijas basketbola līgas 3.divīzijas sacensības basketbolā. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam iedzīvotāju sportiskā aktivitāte ir palielinājusies (sk. attēlu Nr.19.). 33. lpp 6. Sociālā joma
Attēls Nr.19. Sportiskās aktivitātes Iecavas novadā, 2007. 2011.gads Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldība Novada sportisti izmanto arī citu blakus esošo pašvaldību sporta infrastruktūru un piedalās tur rīkotajās sacensībās. Sporta skolas vieglatlētikas nodaļas audzēkņi ziemas posmā trenējas Bauskas stadiona manēžā, bet vasaras posmā treniņiem tiek izmantots arī Bauskas stadions, treniņnometnes notiek arī Vallē, kur ir radīti teicami apstākļi nodarbībām gan stadionā, gan sporta zālē. Savukārt citu novadu iedzīvotāji izmanto iespēju nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm SAKS Dartija sporta namā. 6.4. Tūrisms un aktīvā atpūta Nozīmīgākie apskates objekti novadā ir: Minizoo (putnu un mazo dzīvnieku dārzs Dobuļi ); Atrakciju parks Labirinti (saimniecība Bērziņi ); Iecavas Evanģēliski luteriskā baznīca; Iecavas Romas katoļu baznīca; Dievdārziņš; Iecavas parks un muižas apbūve; Brīvības piemineklis Iecavas parkā; Iecavas daiļdārzi; Meža inteliģences taka; Dzimtmisas muiža; Grienvaldes dzirnavas un citi objekti. Aktīvās atpūtas iespējas novadā piedāvā: Atrakciju parks Filipi (velomobiļi, elektromašīnas, batuts, kvadracikli u.c.); Ar tūrisma attīstību novadā ir apmierināti 36,7% aptaujāto iedzīvotāju, bet neapmierināti 34%. Saimniecība Bērziņi (jautrie labirinti, dīķu un ūdens kanālu daudzpusīga izmantošana, dažādas āra spēles u.c.); Peintbols (Poligons DK); Fitnesa klubs Jautrais apelsīns u.c. Tradicionālie pasākumi ir laivošanas sacensības pa Iecavas upi (aprīlī) un Iecavas ziedu svētki (notiek katru otro gadu jūlija pēdējā sestdienā). Novada teritorijā oficiālu peldvietu nav, bet iedzīvotāji peldas pašvaldības aktīvās atpūtas zonā pie Iecavas upes, privātos dīķos un karjeros. Novadā nakšņošanas iespējas piedāvā astoņas naktsmītnes (sk. tabulu Nr.12.). 34. lpp 6. Sociālā joma
Tabula Nr.12. Naktsmītnes Iecavas novadā Nr. p.k. Nosaukums Vietu skaits Piedāvātie pakalpojumi 1. Atpūtas komplekss Kloniņš 40 Pieejamas telšu vietas, aktīvā atpūtas iespējas, peldēšanās, relaksācijai un atpūtai krievu pirts 2. Viesu nams Dārta 30 Iespēja organizēt pasākumus, seminārus, sapulces u.c. 3. Motelis Brencis 44 Restorāns, banketu zāle, sauna, telšu laukums, stāvlaukums kemperu automašīnām 4. Viesu nams Iecupes 100 Banketa zāle, pirts (ar baseinu), spēļu laukums bērniem, volejbola laukums, iespēja rīkot seminārus 5. Kempings Labirinti 12 Pieejamas 20 kemperu vietas, 50 telšu vietas 6. Poligons DK n/d Naktsmītnes, virtuve, banketa zāle, karaoke u.c. 7. Viesu nams Pogas 30 Pirts, aktīvā atpūta, dīķis, volejbola laukums, strītbols, ziemā hokeja laukums, slidotava 8. Kalnakriknas 15 Brīvdienu māja, sauna, lapene, dīķis, aktīvā atpūta Informācijas avots: www.iecava.lv Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem laikā no 2006. līdz 2010.gadam novada naktsmītnēs apkalpoto cilvēku skaits kopumā ir samazinājies par 60,9%, bet par 20,1% ir palielinājies ārzemnieku skaits (sk. attēlu Nr.20.). 2010.gadā Iecavas novada naktsmītnēs tika apkalpoti 1 192 cilvēki, t.sk. 747 ārzemnieki. Attēls Nr.20. Iecavas novada naktsmītnēs apkalpotie cilvēki, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Centrālā statistikas pārvalde Laikā no 2006. līdz 2010.gadam, samazinoties naktsmītnēs apkalpoto cilvēku skaitam, par 77,5% samazinājies ir arī nakšņojumu skaits (sk. attēlu Nr.21.). Attēls Nr.21. Nakšņojumu skaits Iecavas novada naktsmītnēs, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Centrālā statistikas pārvalde Tūristu piesaisti novadā kavē 28 nesakārtota un neattīstīta tūrisma infrastruktūra (ceļa zīmju, norāžu, stāvlaukumu, tūrisma informācijas stendu, tualešu trūkums), tūrisma koordinācijas un informācijas trūkums un mazs tūrisma pakalpojumu sniedzēju un apskates objektu skaits. 28 Informācijas avots: Iecavas novada tūrisma attīstības stratēģija 2008. 2013.gadam 35. lpp 6. Sociālā joma
Iecavas novada tūrisma attīstības stratēģija 2008. 2013.gadam Tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ir izstrādājusi Iecavas novada tūrisma attīstības stratēģiju 2008. 2013.gadam, kurā ir noteikti Iecavas novada tūrisma attīstības stratēģiskie mērķi, uzdevumi un rīcības. Stratēģijā ir noteiktas šādas Iecavas novada pašvaldības rīcības 2007. 2013.gadam: Radīt koordinētu un plānveidīgu tūrisma sistēmu; Radīt kvalitatīvus, konkurētspējīgus tūrisma objektus, pakalpojumus un produktus; Veidot Iecavas novadu par atpazīstamu un ģimenei draudzīgu atpūtas vietu pie Via Baltica ceļa. 6.5. Sociālā drošība Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību novada iedzīvotājiem sniedz Iecavas novada pašvaldības budžeta iestāde Iecavas novada Sociālais dienests. Sociālajam dienestam ir izstrādāts darbības stratēģiskais plāns 2011. 2016.gadam. Ar pašvaldības sociālo palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem novadā ir apmierināti 45,3% aptaujāto iedzīvotāju. Iecavas novada Sociālajā dienestā 2011.gadā strādāja 13 darbinieki sociālā dienesta vadītāja, sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem, trīs sociālie darbinieki, divi sociālās palīdzības koordinatori, sociālais pedagogs Iecavas vidusskolā/dzimtmisas pamatskolā, divas aprūpētājas, psihologs, lietvede un automobiļa vadītājs. Dienesta darbinieku darbības teritorija ir Iecavas novads (izņemot skolu sociālo pedagogu). Pašvaldībā netiek izpildītas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.panta prasības, kas paredz, ka pašvaldībā ir nepieciešams viens sociālā darba speciālists uz 1 000 iedzīvotājiem. Aprūpi mājās (pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem; invalīdiem ar fiziska rakstura traucējumiem, pensijas vecuma personām) pašvaldībā nodrošina Iecavas novada pašvaldības iestādes Iecavas novada Sociālais dienests Mobilā aprūpes grupa. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem pašvaldībā sniedz valsts sociālās aprūpes centra Zemgale filiāle Iecava. Iecavas novada bāriņtiesa ir pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, kura veic darbības bāriņtiesas kompetences ietvaros, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un publiskajiem tiesību principiem. Laikā no 2008. līdz 2010.gadam Iecavas novadā par 12,7% ir samazinājies sociāli apdrošināto personu skaits (sk. attēlu Nr.22.). Attēls Nr.22. Sociāli apdrošināto personu skaits Iecavas novadā, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 36. lpp 6. Sociālā joma
Samazinoties sociāli apdrošināto personu skaitam, laikā no 2006. līdz 2010.gadam pašvaldības sociālo pabalstu saņēmēju skaits ir palielinājies 2,8 reizes, savukārt trūcīgo personu skaits novadā ir palielinājies 2,4 reizes, bet trūcīgo ģimeņu skaits pat 5,6 reizes (sk. attēlu Nr.23.). Attēls Nr.23 Pašvaldības sociālo pabalstu saņēmēju, trūcīgo personu un ģimeņu skaits Iecavas novadā, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldības iestādes Iecavas novada Sociālā dienests sniegtā informācija Palielinoties sociālās palīdzības saņēmēju skaitam, kā arī trūcīgo personu un ģimeņu skaitam, sociālās palīdzības apjoms 2010.gadā, salīdzinājumā ar 2006.gadu, ir palielinājies 3,1 reizi (sk. attēlu Nr.24.). Sociālās palīdzības (pabalstu) apjoms ir pieaudzis, jo šajā laikā ir samazinājies sociāli apdrošināto personu skaits un iedzīvotāju ienākumi, bet ir pieaudzis minimālo ienākumu līmenis ar kādu persona tiek atzīta par trūcīgu, maznodrošinātu vai tās ienākumi ir zem garantētā minimālā ienākuma līmeņa. Attēls Nr. 24. Sociālās palīdzības un pakalpojumu apjoms (latos) Iecavas novadā, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldības iestādes Iecavas novada Sociālā dienests sniegtā informācija Saasinoties dažādu sociālo slāņu problēmām, novadā palielinās pakalpojuma pieprasījums personām ar kustību traucējumiem, veciem cilvēkiem kā arī bērniem un jauniešiem. 2011.gada septembrī pašvaldībā bija pieci dzīvokļi ar sociālā dzīvokļa statusu, kuros bija izmitinātas 13 personas (sk. tabulu Nr.13.). Pašvaldības sociālo dzīvokļu skaits un izmitināšanas iespējas ir nepietiekamas. 37. lpp 6. Sociālā joma
Tabula Nr.13. Sociālo dzīvokļu un izmitināto personu skaits Iecavas novadā, 2007. 2011.gads 2007 2008 2009 2010 27.09.2011. Sociālo dzīvokļu skaits 1 4 5 5 5 Izmitināto personu skaits 1 7 9 10 13 Informācijas avots: Iecavas novada pašvaldības iestādes Iecavas novada Sociālā dienests sniegtā informācija Samazinoties dzimstībai, samazinājies ģimenes valsts pabalsta saņēmēju un bērna piedzimšanas pabalstu skaits (sk. tabulu Nr.14.). Tabula Nr.14. Valsts pabalstu saņēmēju skaits Iecavas novadā, 2008. 2010.gads 2008 (vidēji mēnesī) 2009 (vidēji mēnesī) 2010 (vidēji mēnesī) Gads Pabalsta saņēmēju skaits Bērnu skaits Pabalsta saņēmēju skaits Bērnu skaits Pabalsta saņēmēju skaits Bērnu skaits Ģimenes valsts pabalsts 1 301 2 081 1 277 2 016 1 211 1 900 Piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta 37 40 38 39 38 40 par bērnu invalīdu Valsts atbalsts ar celiakiju slimiem 4 4 3 3 4 4 bērniem Valsts sociālais pabalsts aizbildnim 23 26 23 27 26 26 par bērna uzturēšanu Atlīdzība par aizbildņa pienākumu 28-27 - 26 - pildīšanu Bērna invalīda kopšanas pabalsts 7 7 7 7 9 9 Pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana 20 20 (inv.) 26 26 (inv.) 31 32 (inv.) Bērna piedzimšanas pabalsts 121-121 - 90 - (pabalstu skaits) latos latos latos Vecāku pabalsts 94 351,03 LVL 91 420,41 LVL 57 437,9 LVL Bērna kopšanas pabalsts līdz viena gada vecumam un piemaksa pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem/trīņiem 36 50,00 LVL 26 50,00 LVL 36 50,00 LVL Bērna kopšanas pabalsts no viena līdz divu gada vecumam un piemaksa pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem/trīņiem 127 30,00 LVL 145 30,00 LVL 129 30,00 LVL Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Laikā no 2008. līdz 2010.gadam novadā par 4,6% ir palielinājies pensiju saņēmēju skaits un par 24,7% vidējais pensijas apmērs (sk. tabulu Nr.15.). Tabula Nr.15. Pensiju saņēmēju skaits un vidējo piešķirto pensiju apjoms Iecavas novadā, 2008. 2010.gads Gads Vecuma pensija skaits vidējais apmērs (latos) Invaliditātes pensija skaits vidējais apmērs (latos) Apgādnieka zaudējuma pensija skaits vidējais apmērs (latos) Izdienas pensija skaits vidējais apmērs (latos) Pensijas kopā skaits vidējais apmērs (latos) 2010 1 831 176,21 359 129,54 106 93,76 1 242,88 2 286 165,17 2009 1 786 173,42 326 130,31 109 97,50 3 172,55 2 209 163,39 2008 1 772 139,16 311 109,23 107 87,65 5 139,72 2 185 132,42 Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Vidējā vecuma pensija novadā šai laikā ir palielinājusies par 37,05 LVL (26,6%), invaliditātes pensija par 47,75 LVL (15,3%), apgādnieka zaudējuma pensija par 6,1 LVL (7%) un izdienas pensija par 103,16 LVL (73,8%). 38. lpp 6. Sociālā joma
6.6. Veselības aprūpe Ambulatoro ārstniecības iestāžu skaits Iecavas novada teritorijā ir palielinājies no četrām 2006.gadā līdz piecpadsmit 2011.gadā. LR Veselības ministrijas Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu reģistrā Iecavas novadā (2011.gada novembris) bija reģistrēti šādi ārstniecības pakalpojumu sniedzēji: SIA Aizlīči (skaistumkopšana); SIA ANNAMED (ģimenes ārsta kabinets); Bauverte Inita ārsta prakse oftalmoloģijā; Brants Egils ārsta prakse zobārstniecībā; SIA Daces Siugales zobārstniecība (zobārstniecība); SIA DENTESS (zobārstniecība); Iecavas internātpamatskolas veselības punkts; Iecavas novada PII Dartija veselības punkts; Iecavas novada sporta skolas Dartija veselības punkts; Pašvaldības aģentūra Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs ; Iecavas vidusskolas veselības punkts; SIA Iecavas zobārstniecība (zobārstniecība un mutes higiēna); SIA Ilzes Vaičenokas ārsta prakse (ģimenes ārsta kabinets); SIA Jautrais apelsīns (fitnesa klubs); un Zālītes speciālās internātpamatskolas veselības punkts. Novada iedzīvotājiem pieejami arī aptieku pakalpojumi. Ar ārstu pieejamību un iespējām saņemt medicīniskos pakalpojumus novadā ir apmierināti 74% aptaujāto iedzīvotāju. Palielinoties ambulatoro ārstniecības iestāžu skaitam novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam palielinājies arī ārstu skaits uz vienu iedzīvotāju no 0,001 uz 0,002 (sk. attēlu Nr.25.), kas tomēr ir mazāk, nekā vidēji Latvijā (0,003). Attēls Nr.25. Ārstu skaits uz vienu iedzīvotāju, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem 2010.gadā novadā uz 1 000 novada iedzīvotājiem bija 2,07 ārstniecības personu ar vidējo medicīnisko izglītību un 0,23 vecmāšu. Iecavas novadā laikā no 2010. līdz 2006.gadam ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem uz vienu iedzīvotāju ir palielinājies par 7,7% sasniedzot 4,2 apmeklējumus. Palielinājies arī apmeklētāju skaits pie ārstu palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām novadā (sk. tabulu Nr.16.). 39. lpp 6. Sociālā joma
Tabula Nr.16. Ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem, ārstu palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām (uz vienu iedzīvotāju), 2006. 2010.gads 2006 2007 2008 2009 2010 Pie ārstiem Pie ārstu palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām Pie ārstiem Pie ārstu palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām Pie ārstiem Pie ārstu palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām Pie ārstiem Pie ārstu palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām Pie ārstiem Pie ārstu palīgiem, vecmātēm un medicīnas māsām Iecavas 3,9 n/d 5,3 n/d 2,1 1,12 3,8 0,84 4,2 0,45 novads Zemgales 4,9 0,12 5,1 0,09 5,0 0,33 5,0 0,35 5,1 0,33 reģions Latvija 5,4 0,20 5,8 0,20 6,0 0,57 5,6 0,63 5,6 0,66 Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests Summārais ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem laikā no 2006. līdz 2010.gadam ir pieaudzis par 9,3%, t.i., no 37 212 apmeklējumiem 2006.gadā līdz 40 658 apmeklējumiem 2010.gadā (sk. attēlu Nr.26.). Attēls Nr.26. Summārais ambulatoro apmeklējumu skaits pie ārstiem Iecavas novadā, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Nacionālais veselības dienests Novadā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk NMP) dienesta mediķu brigādes punkts. Tuvākās NMP dienesta brigādes ir izvietotas Baldonē, Olainē, Jelgavā (sešas), Vecumniekos un Bauskā (divas). Tuvākie NMP dienesta reģionālie centri atrodas Jelgavā un Rīgā. 2010.gadā novadā tika izpildīti 1 125 neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi. Pašvaldības aģentūra Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs ir Iecavas novada pašvaldības iestāde, kas izveidota 2003.gada 12.martā. Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā 2010.gadā strādāja 54 darbinieki, t.sk. četri ģimenes ārsti, 24 ārsti speciālisti, 11 medicīnas māsas, trīs administrācijas darbinieki un 12 saimnieciskā dienesta darbinieki. Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā ir trīs nodaļas: Ambulatorajā nodaļā ģimenes ārsti un ģimenes ārstu palīgi nodrošina valsts garantēto primāro veselības aprūpi, ārstēšanu dienas stacionārā (konsultācijas un izmeklējumus nodrošina šādi ārsti speciālisti: arodslimību ārsts, endokrinologs, ginekologi, ķirurgi, neirologs, otolaringologs, psihiatrs, internists, narkologs, akupunktūras speciālists), telefoniskās konsultācijas un mājas vizītes; Diagnostikas nodaļā pieejama ultrasonoskopija (abdominālā, ginekoloģiskā, piena dziedzeru), ehokardiogrāfija, doplerogrāfija, rentgena izmeklējumi, mamogrāfija, elektrokardiogrāfija, spirogrāfija un veloergometrija; Rehabilitācijas nodaļā pieejami fizioterapeita, masiera, logopēda, fizikālās terapijas, fiskālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta pakalpojumi. Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā plaša spektra laboratoriskos izmeklējumus piedāvā SIA E.Gulbja laboratorija. 40. lpp 6. Sociālā joma
Ambulatoro apmeklējumu skaits 2010.gadā bija 35 067 (jeb vidēji 151 apmeklējums darba dienā). Laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā vidējais apmeklējumu skaits ir palielinājies par 16,2% (sk. attēlu Nr.27.). Attēls Nr.27. Ambulatoro apmeklējumu skaits Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā, 2006. 2010.gads Informācijas avots: PA Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs Salīdzinoši straujais (+23,8%) ambulatoro apmeklējumu skaita palielinājums 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, galvenokārt ir skaidrojams ar rentgena digitalizācijas procesa pieejamību kopš 2009.gada (rentgena uzņēmumi ir pieejami jau nākošajā dienā), dienas stacionāra ar izmitināšanas iespējām atvēršana 2010.gada janvārī, rehabilitācijas pakalpojumu pieprasījuma no pacientu puses palielinājumu u.c. faktoriem. Kopš 2012.gada septembra novada pašvaldībā strādā veselības veicināšanas koordinētājs. Veselības veicināšanas programma Iecavas novadam 2012. 2016. Veselības veicināšanas pašvaldībā mērķi, uzdevumi un plānotie pasākumi mērķu sasniegšanai ir noteikti Veselības veicināšanas programmā Iecavas novadam 2012. 2016. Programmā ir noteikti šādi mērķi: 1. Popularizēt veselīgu dzīvesveidu sabiedrībā (prioritāri pirmsskolas un skolas vecuma grupās). 2. Iesaistīt sabiedrību pašvaldības organizētajos veselības veicināšanas pasākumos (prioritāri ģimenes ar bērniem, cilvēki ar kustību traucējumiem, gados veci cilvēki). 3. Izveidot iedzīvotāju atbalsta grupas, piemēram, veciem cilvēkiem, personām ar kustību traucējumiem, cilvēkiem, kas nonākuši atkarības vielu ietekmē u.c. 4. Izveidot sistēmu iedzīvotāju informēšanai par veselīgu dzīvesveidu un veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem (skrīningprogrammas, dažādas veselības pārbaudes). 6.7. Sabiedriskā kārtība Sabiedriskā kārtība un drošība Sabiedrisko kārtību un drošību Iecavas novadā nodrošina Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde un Iecavas domes Sabiedriskās kārtības dienests. Sabiedrisko kārtību un sanitāro tīrību novada administratīvajā teritorijā regulē Iecavas novada domes 09.11.2010. saistošie noteikumi Nr.24. Par sabiedrisko kārtību Iecavas novadā. Pēc CSP datiem 2010.gadā Iecavas novadā tika reģistrēti 255 noziedzīgie nodarījumi (3,9% no visiem Zemgales reģionā reģistrētajiem), kas ir 0,0261 noziedzīgi nodarījumi uz vienu novada iedzīvotāju gadā. Ar sabiedrisko kārtību un drošību novadā ir apmierināti 63% aptaujāto iedzīvotāju un neapmierināti 31,3%. 41. lpp 6. Sociālā joma
Ugunsdzēsība un glābšanas darbi Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbus novadā nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes Bauskas daļas Iecavas postenis. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem, laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam novadā par 32,9% ir samazinājies ugunsgrēku skaits (sk. attēlu Nr.28.). Bez tam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ik gadus piedalās 7 11 glābšanas (cilvēku glābšana, ceļu satiksmes negadījumi, dzīvnieku glābšana, sadarbība ar iedzīvotājiem, policiju un tehniskā palīdzība) darbu izsaukumos. Attēls Nr.28. Ugunsgrēku un glābšanas darbu skaits Iecavas novadā, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 2006. un 2007.gadā novadā reģistrētajos ugunsgrēkos nebija izglābtu, cietušu vai bojā gājušu cilvēku, turpretī: 2008.gadā ugunsgrēkos gāja bojā trīs cilvēki un cieta viens cilvēks, bet glābšanas darbos tika izglābti trīs cilvēki; 2009.gadā ugunsgrēkos cieta viens cilvēks un glābšanas darbos tika izglābti divi cilvēki; 2010.gadā ugunsgrēkos gāja bojā trīs cilvēki. Ceļu satiksmes drošība Lielais ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk CSNg), cietušo un bojā gājušo skaits (sk. attēlu Nr.29.), novadā saistīts ar to, ka pašvaldības teritoriju šķērso valsts autoceļš A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle) uz kura vidējā diennakts satiksmes intensitāte 2011.gadā bija 9 111 automašīnas/diennaktī. Attēls Nr.29. CSNg skaits Iecavas novadā, 2005. 2011.gads Informācijas avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija Kopumā ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk CSNg) skaits Iecavas novadā laikā no 2005. līdz 2011.gadam ir samazinājies par 44%, CSNg ar cietušajiem skaits samazinājies par 45,8%, bet bojā gājušo skaits ir samazinājies pat par 80%. CSNg samazinājums saistīts ar veiktajiem satiksmes drošības paaugstināšanas pasākumiem uz novadu šķērsojošajiem valsts un pašvaldības autoceļiem. 42. lpp 6. Sociālā joma
Civilā aizsardzība Saskaņā ar 22.09.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.1072 Noteikumi par pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu, komisiju darbības teritoriju un to izveidošanas kārtību pašvaldībā darbojas Iecavas novada civilās aizsardzības komisija. Saskaņā ar Valsts civilās aizsardzības plānu (MK 09.08.2011. rīkojums Nr.369) Iecavas novadā ir identificēti šādi paaugstinātas bīstamības objekti: Maģistrālie gāzes vadi Rīga Viļņa, Rīga Paņeveža un Iecava Jelgava Liepāja ; Gāzes regulēšanas stacijas Ziemeļi un Iecava ; Nacionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības transporta riska teritorija valsts galvenais autoceļš A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža (Grenctāle) ; Stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija Zilupe Rēzekne 2 Krustpils Jelgava Tukums 2 Ventspils ; Hidrotehniskā būve Grienvaldes hidroelektrostacija (Iecava 42 km no ietekas Lielupē, Iecavas novads); Novadā atrodas I-III ugunsbīstamības klases meži (sk. 3.pielikumu). 6.8. Sadzīves pakalpojumi Iecavā atrodas vienīgā pasta nodaļa novadā. 2011.gada novembrī novada iedzīvotājiem bija pieejami apdrošināšanas un finanšu institūciju pakalpojumi. Novadā atrodas lielāko Latvijas komercbanku (AS Swedbank, AS SEB banka, AS Latvijas Hipotēku un zemes banka u.c.) bankomāti. Pieejami ir arī veikalu, autoskolas, autoservisa, veterinārārsta, skaistumkopšanas, veļas mazgātuves, degvielas uzpildes staciju u.c. pakalpojumi. Iecavas novada iedzīvotājiem ir pieejami būtiskākie sadzīves pakalpojumi (sk. tabulu Nr.17.). Iepirkšanās iespējas novadā apmierina 67,7% aptaujāto iedzīvotāju un neapmierina 30%. Banku un bankomātu pieejamība apmierina 69,7% aptaujāto iedzīvotāju un neapmierina 21%. Ar pasta pakalpojumiem ir apmierināti 86,3% no aptaujātajiem novada iedzīvotājiem. Tabula Nr.17. Pieejamie pakalpojumi Iecavas novadā Nr.p. k. Pakalpojums Zālīte 1. Darbojas ražošanas uzņēmums 2. Darbojas pārtikas preču veikals 3. Pieejams sabiedriskais transports 4. Pieejami bankas pakalpojumi 5. Pieejama pamatizglītība 6. Pieejama vidējā jeb profesionālā izglītība 7. Pieejama bibliotēka 8. Pieejama medicīniskā aprūpe mājās (ģimenes ārsts) 9. Aptieka 10. Pieejama sociālā aprūpe 11. Pieejamas centralizētas inženierkomunikācijas (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde) Iedzīvotāju skaits 374 287 6 048 146 234 62 100 34 Informācijas avots: Iecavas novada dome Dimzukalns Iecava Rosme Zorģi Dzimtmisa Audrupi Dzelzāmurs 43. lpp 6. Sociālā joma
6.9. Kapsētas Iecavas novada teritorijā atrodas 13 atvērtās 29 kapsētas: Jaunkalniņu (0,7 ha); Stīveru (0,9 ha); Jaundedžu (1,4 ha); Gruzduļu (0,6 ha); Upuru (1,3 ha); Baložu (0,7 ha); Grūžu Kraukļu (1,4 ha); Pleču (1,1 ha); Rumbu (0,5 ha); Smedes (0,6 ha); Raņķu (1,1 ha); Misas (0,2 ha) un Sila (5,9 ha) kapsētas. Iecavas pašvaldība uz apsaimniekošanas līguma pamata (līdz 2020.gadam) izmanto arī Olaines novada Birzuļu kapsētu (1 ha). Ņemot vērā straujo kapavietu aizpildīšanos Sila kapos ir nepieciešama to paplašināšana un pievadceļu sakārtošana. Novadā atrodas arī divas daļēji slēgtās kapsētas, kur apbedī tikai ģimenes kapavietās Vecbrāļu (0,2 ha) un Lanciņu (0,4 ha) kapsētas un četras slēgtās (kapsēta, kurā apbedīšana nav atļauta) kapsētas Baznīcas kapi, Gruzduļu (vecie) kapi, Kazuļu kapi un Brāļu kapi. Kapsētu apsaimniekošanas kārtību pašvaldībā nosaka 08.03.2011. Iecavas novada domes saistošie noteikumi Nr.5 Par kapsētu apsaimniekošanu. Pašvaldības SIA Dzīvokļu un komunālā saimniecība apsaimnieko Jaundedžu, Upuru, Stīveru, Smedes, Baložu, Pleču, Misas, Kraukļu, Jaunkalniņu, Rumbu, Gruzduļu, Raņķu un Sila kapsētas, kā arī Brāļu kapus Iecavas parkā un Dievdārziņu (sena kulta vieta) 16,68 ha kopplatībā. 29 Atvērtās kapsētas kapsētas, kur atļauta mirušo apbedīšana un tiek ierādītas jaunas kapavietas 44. lpp 6. Sociālā joma
7. Inženiertehniskā infrastruktūra 7.1. Transports Valsts autoceļi Iecavas novadu šķērso vairāki Latvijas valsts autoceļi galvenais valsts autoceļš A7, divi reģionālie autoceļi P92 un P93, kā arī vairāki vietējie autoceļi 107,99 km kopgarumā (sk. attēlu Nr.30.). Attēls Nr.30. Valsts autoceļi Iecavas novadā Karte: SIA NK Konsultāciju birojs Galvenais autoceļš A7 Rīga Bauska Lietuvas robeža. Autoceļš novada teritorijā ir 18,883 km garš (ar melno segumu). Pēc VAS Latvijas valsts ceļi kvalitātes novērtējuma 2010.gadā autoceļa segums bija labā stāvoklī. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam uz autoceļa A7 posma A5 Iecava bija samazinājusies par 15,4%, 2011.gadā sasniedzot 9 111 automašīnas/diennaktī, no kurām 2 642 bija kravas automašīnas. Savukārt uz autoceļa A7 posma Iecava Bauska vidēja diennakts satiksmes intensitāte ir samazinājusies par 2,3% 2011.gadā sasniedzot 7 261 automašīnu diennaktī, no kurām 2 396 bija kravas automašīnas (sk. attēlu Nr.31.). 45. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Attēls Nr.31. Satiksmes intensitāte uz autoceļa Rīga Bauska Lietuvas robeža (automašīnas diennaktī), 2007. 2011.gads Informācijas avots: VAS Latvijas valsts ceļi Iecavas novada teritoriju šķērso divi reģionālie autoceļi P92 Iecava Stelpe un P93 Jelgava Iecava 19,597 km kopgarumā (sk. tabulu Nr.18.). Nr.p. k. Autoceļa nosaukums 1. P92 Iecava - Stelpe 2. P93 Jelgava - Iecava Tabula Nr.18. Reģionālie autoceļi Iecavas novadā Garums (km) t.sk. melnais segums (km) t.sk. grants (šķembu) segums (km) Autoceļa seguma novērtējums Vidējā satiksmes intensitāte (autom./dienn.), 2007. - 2010.gads 1 204, t.sk., 14,226 7,5 6,726 Labs/ apmierinošs 132 kravas automašīnas 5,371 5,371 - Labs 1 242, t.sk., 360 kravas automašīnas Kopā: 19,597 12,871 6,726 Informācijas avots: VAS Latvijas valsts ceļi Vairāk kā viena trešdaļa (34,3%) no visa reģionālo valsts autoceļu kopgaruma ir ar grunts (šķembu) segumu. Pēc VAS Latvijas valsts ceļi kvalitātes novērtējuma 2010.gadā reģionālo autoceļu segums bija labā un apmierinošā stāvoklī. Vietējā līmenī liela nozīme ir valsts pārziņā esošiem vietējiem autoceļiem, kas savieno novada apdzīvotās vietas 69,51 km kopgarumā (sk. tabulu Nr.19.). Nr.p. k. Autoceļa nosaukums Tabula Nr.19. Vietējie valsts autoceļi Iecavas novadā Garums kopā (km) t.sk. melnais segums (km) t.sk. grants (šķembu) segums (km) Autoceļa seguma novērtējums Vidējā satiksmes intensitāte (autom./dienn.), 2007. - 2010.gads 1. V1004 Iecavas stacijas pievadceļš 3,095 2,305 0,79 Slikts/labs 152, t.sk., 12 kravas automašīnas 2. V5 Piebalgas Dzelzāmurs 3,55-3,55 Slikts 105 189, t.sk., 13 43 kravas automašīnas Rātstraute 3. V1008 Iecava Emburga 4,63-4,63 Apmierinošs 64 116, t.sk., 10 65 kravas automašīnas 4. V1009 Ozolgaiļi Zālītes stacija 4,9-4,9 Apmierinošs 229 237, t.sk., 14 55 kravas automašīnas 5. V1010 Stūri 5,8-5,8 Apmierinošs 210 Ziemeļi 6. V1011 Pārslas Misa Šarlotes 2,925-2,925 Labs 295, t.sk., 53 kravas automašīnas 7. V1012 Zvirgzde 3,3-3,3 Apmierinošs 126, t.sk., 46. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Nr.p. k. Autoceļa nosaukums Misa Dāviņi 8. 1039 Iecava Rožkalni Irbītes 9. V1040 Pievadceļš Iecavas pansionātam 10. V1047 Iecava Lambārte 11. V7 Baloži Plakanciems Iecava Garums kopā (km) t.sk. melnais segums (km) t.sk. grants (šķembu) segums (km) Autoceļa seguma novērtējums Vidējā satiksmes intensitāte (autom./dienn.), 2007. - 2010.gads 14 kravas automašīnas 3,756 0,55 3,206 Apmierinošs 187 197, t.sk., 4 11 kravas automašīnas 3,0 2,15 0,85 Slikts/ 463 470, t.sk., apmierinošs 69 136 kravas automašīnas 11,39 0,557 10,833 Apmierinošs 115, t.sk., 29 kravas automašīnas 9,599 1,991 7,608 Slikts/ 417, t.sk., apmierinošs 42 kravas automašīnas 12. V9 Iecava - Baldone 13,565 13,565 - Apmierinošs 452 726, t.sk., 36 54 kravas automašīnas Kopā: 69,51 21,118 48,392 Informācijas avots: VAS Latvijas valsts ceļi Vairāk kā divas trešdaļas (69,9%) no visa vietējo valsts autoceļu kopgaruma ir ar grunts (šķembu) segumu. Pēc VAS Latvijas valsts ceļi kvalitātes novērtējuma 2010.gadā vietējo autoceļu segums galvenokārt bija apmierinošā stāvoklī. Pašvaldības autoceļi un ielas Iecavas novada pašvaldības īpašumā esošo autoceļu kopgarums ir 134,025 km. Tikai 6,409 km (4,8%) no tiem ir asfaltēti (sk. tabulu Nr.20.). 70,5% no visiem pašvaldības ceļiem ir A grupas ceļi, 23,2% B grupas ceļi un 6,3% C grupas ceļi. Tabula Nr.20 Iecavas novada pašvaldības ceļu tīklu raksturojošie parametri, uz 20.09.2010. Ceļu grupa Autoceļi Ar melno segumu, km Ar grants segumu, km Bez seguma, km Kopā, km A grupas ceļi 4,588 89,88 0,00 94,468 B grupas ceļi 1,821 28,07 1,191 31,082 C grupas ceļi 0,00 6,911 1,564 8,475 Iecavas novads kopā: 6,409 124,861 2,755 134,025 Informācijas avots: Iecavas novada dome Novadā ir 47 ielas, no kurām Iecavas pilsētā atrodas 38, Zālītes ciemā četras, Dimzukalna ciemā četras un Zorģu ciemā - viena. Novadā esošo ielu kopgarums ir 29,892 km. Ielas ir asfaltētas 17,086 km garumā, kas sastāda 57,2% no ielu kopgaruma (sk. tabulu Nr.21.). Tabula Nr.21. Iecavas novada pašvaldības ielu tīklu raksturojošie parametri, uz 20.09.2010. Apdzīvotā vieta Ar ceļu un ielu kvalitāti novadā ir apmierināti 68,3% aptaujāto iedzīvotāju. Ielas ar melno segumu ar grants segumu bez seguma kopā km m 2 km m 2 km m 2 km m 2 Iecavas pilsēta 13,467 71 034,1 8,599 36 427 0,091 318,5 22,157 107 779,6 Zālītes ciems 1,474 9 581 1,953 9 684,9 - - 3,427 19 265,9 Dimzukalna ciems 0,577 3 577,4 1,899 7 799,4 - - 2,476 11 376,8 Zorģu ciems 1,568 6 585,6 0,264 1 108,8 - - 1,832 7 694,4 Iecavas novads kopā: 17,086 90 778,1 12,715 55 020,1 0,091 318,5 29,892 146 116,7 Informācijas avots: Iecavas novada dome Uz novada ceļiem un ielām atrodas septiņi tilti (garums kopā 126,5 m, platība kopā 882 m 2 ). 47. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Novadā nav speciāli izbūvēti veloceliņi, bet ir trases, kuras ir pielāgojamas braukšanai ar velosipēdiem. Pašvaldību ielu, ceļu, tiltu stāvokli tiešā veidā ir ietekmējis arī autoceļu fonda līdzekļu samazinājums 2009. un 2010.gadā strauji ir samazinājušies pašvaldībai pieejamie finanšu līdzekļi ielu, ceļu un tiltu remontiem un izbūvei (detalizētāk sk. 10.1.sadaļu Pašvaldības pārvalde ). Mežu ceļi Ar ielu un trotuāru (gājēju celiņu) apgaismojumu novadā ir apmierināti 68,8% aptaujāto iedzīvotāju. Iecavas novada teritorijā atrodas 39 AS Latvijas valsts meži autoceļi 106,6 km kopgarumā. Laikā no 2011. 2020.gadam AS Latvijas valsts meži plāno Iecavas novadā izbūvēt sešus autoceļus 25,45 km kopgarumā (sk. tabulu Nr.22.). Tabula Nr.22. Plānotie AS Latvijas valsts meži ceļu būves objekti Iecavas novada teritorijā Nr.p.k. Nosaukums Garums, km Plānots būvēt, gads 1. Zušu ceļš 2,88 2012 2. Asaru ceļš 5,21 2011 3. Vileikas Silarūķi 4,24 2011 4. Upenieki Jaunais ceļš 4,98 2012 5. Resnās priedes ceļš 5,33 līdz 2020 6. Kāsīša ceļš 2,81 līdz 2020 Kopā: 25,45 Informācijas avots: AS Latvijas valsts meži Sabiedriskais transports un skolēnu pārvadājumi Galvenie autobusu satiksmes virzieni ir Rīga, Bauska un Jelgava. Satiksmei starp novada apdzīvotajām vietām tiek izmantoti galvenokārt Rīgas Bauskas / Bauskas Rīgas autobusu reisi. Nokļūšanai no Dzimtmisas uz novada centru galvenokārt tiek izmatoti autobusi, kuri kursē no Rīgas uz Bausku, kā arī vietējie autobusu (Dzimtmisa Iecava Bauska u.c.) maršruti. Darbadienās 2011.gada novembrī bija 35 autobusu reisi (ceļā tika pavadītas aptuveni 11 minūtes, biļetes cena 0,80 LVL). 30 Šie paši autobusu reisi tiek izmantoti arī nokļūšanai no Dimzukalna uz novada centru (ceļā tiek pavadītas aptuveni deviņas minūtes, biļetes cena 0,70 LVL). Nokļūšanai no Zālītes uz novada centru tiek izmatoti autobusi, kuri kursē maršrutos Jelgava Iecava Bauska un Jelgava Vecumnieki. Darbadienās 2011.gada novembrī bija trīs autobusu reisi (ceļā tika pavadītas aptuveni 16 minūtes, biļetes cena 0,80 LVL). Nokļūšanai no Zorģiem uz novada centru galvenokārt tiek izmatoti autobusi, kuri kursē no Bauskas uz Rīgu, kā arī vietējie autobusu maršruti (Bauska Iecava Dzimtmisa u.c.). Darbadienās 2011.gada novembrī bija 37 autobusu reisi, ceļā tika pavadītas aptuveni piecas minūtes. Biļetes cena 0,60 LVL. Autobusu satiksmi ar citām pilsētām/apdzīvotām vietām nodrošina SIA AIPS, SIA Jelgavas autobusu parks u.c. pārvadātāji, kuru reisu autobusi kursē uz/no/cauri Iecavai vai novada teritorijā. 30 Informācijas avots: www.1188.lv Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību novadā ir apmierināti 79,3% aptaujāto iedzīvotāju. 48. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Skolēnu pārvadājumi tiek nodrošināti maršrutos uz/no Iecavas vidusskolu/-as un Dzimtmisas pamatskolu/-as. Lai arī ir samazinājies maršrutu skaits, tomēr ik dienas (pirmdiena piektdiena, katrs divas reizes uz un no skolas) vidēji tiek pārvadāti 235 skolēni (sk. tabulu Nr.23.). Tabula Nr.23. Skolēnu pārvadājumi (dienā) Mācību gads Maršrutu skaits Reisu skaits Pārvadāto skolēnu skaits dienā (aptuveni) Nobrauktais attālums (km) 2012./2013. 6 12 211 395 2011./2012. 6 17 281 554 2010./2011. 6 15 235 442 2009./2010. 7 17 281 490 Informācijas avots: Iecavas novada dome Dzelzceļš Iecavas novada teritoriju šķērso stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnija Zilupe Rēzekne 2 Krustpils Jelgava Tukums 2 Ventspils. Novada teritorijā atrodas dzelzceļa preču stacija Iecava. Potenciāli liela mēroga transportbūvju projekti Iecavas novada attīstību nākotnē var būtiski ietekmēt divu lielu transportbūvju attīstības projekti Via Baltica ceļa attīstība un Rail Baltica dzelzceļa trases būvniecība (sk. attēlu Nr.32.). Attēls Nr.32. Via Baltica un Rail Baltica trašu novietojums attiecībā pret Iecavas novadu Via Baltica Iecavas apvedceļš Karte: SIA NK Konsultāciju birojs Saskaņā ar LR Satiksmes ministrijas sniegto informāciju atbilstoši projektā E67 Via Baltica autoceļa A4 (Saulkalne) Bauska (Ārce) attīstības izpēte veiktajiem aprēķiniem, Via Baltica Iecavas apvedceļa izbūve ir 49. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
ekonomiski pamatota tikai sākot ar 2025.gadu, tādējādi šis projekts nav prioritārs ES struktūrfondu 2014. 2020.gada plānošanas periodā. Rail Baltica koridors 2011.gada jūnijā noslēdzās izpēte Tehniski ekonomiskais pamatojums par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (Rail Baltica koridors). Izpētes mērķis bija nodrošināt Baltijas valstu valdības un ES ar visaptverošu un pamatotu bāzi lēmumu pieņemšanai par tālākām tehniskām izpētēm nacionālā līmenī. Tehniski ekonomiskā pamatojuma izpētē, kurš aptvēra Igauniju, Latviju un Lietuvu, kopumā no vairāk kā 20 aplūkotajām alternatīvām padziļināti tika pētīti četri projekta maršruti. Konsultanta Lielbritānijas konsultāciju uzņēmuma Aecom Ltd. ieteiktais ir taisnākais un īsākais maršruts Tallina Pērnava Rīga Paņevēža Kauņa. Uz Iecavas novada attīstības programmas 2013. 2019.gadam izstrādes brīdi (2011.gada decembris) tika veikti sagatavošanas darbi tālākai detalizētai izpētei (precīza trases noteikšana, izmaksu precizēšana, skiču projektu izstrāde, ietekmes uz vidi novērtējums), kuru plānots pabeigt līdz 2014.gada beigām. Šīs izpētes ietvaros tiks precizēts līnijas izvietojums, kā arī analizētas vietējās satiksmes iespējas šajā līnijā, kā arī kravas un/vai pasažieru termināļu izvietojums. Attiecībā uz perspektīvo dzelzceļa līniju Rail Baltica Satiksmes ministrija ir noteikusi, ka Iecavas novada domei, veicot teritorijas plānojuma izstrādi vai tā grozījumus ir nepieciešams griezties Satiksmes ministrijā, lai saņemtu perspektīvās dzelzceļa līnijas novietojuma vektordatus. Reģistrētie transportlīdzekļi Mainoties valsts politikai transportlīdzekļu (TL) reģistrācijas jomā un samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, 2011.gadā strauji (par 37% salīdzinot ar 2010.gadu) samazinājās Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits Iecavas novadā (sk. attēlu Nr.33.). Samazinoties reģistrēto transportlīdzekļu skaitam novadā, palielinājās transportlīdzekļu ar tehnisko apskati (TA) īpatsvars (no 45,2% 2007.gadā uz 76,9% 2012.gadā), t.i., iedzīvotāju un juridisko personu īpašumā palika tie transportlīdzekļi, kuri reāli tiek izmantoti ceļu satiksmē. Attēls Nr.33. Reģistrēto transportlīdzekļu skaits Iecavas novadā, 01.01.2007. 01.01.2012. Informācijas avots: Ceļu satiksmes drošības direkcija Lielākā daļa (uz 01.01.2012. 78,2%) no visiem novadā reģistrētajiem transportlīdzekļiem ir vieglie transportlīdzekļi un fiziskām personām piederošie transportlīdzekļi (91,5%). 50. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
7.2. Inženiertehniskā infrastruktūra Siltumapgāde un gāzes apgāde Centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Iecavā sniedz SIA Iecavas siltums. SIA Iecavas siltums kopā ir 53 lietotāji (10 juridiskas personas un 43 mājsaimniecības). Iecavas centralizētās siltumapgādes sistēma darbojas ar dabas gāzi, ir pieslēgums pie vidēja spiediena gāzes vada. Autonomas apkures iekārtas nodrošina ar siltumu pārējās Iecavas iestādes, uzņēmumus un mājas, kā arī pārējās novada apdzīvotajās vietās. SIA Iecavas siltums ir divi siltumenerģijas ražošanas avoti: Tirgus ielā 12 (uzstādītā jauda 7,72 MW, gadā saražo 14 130 MWh, kurināmais dabas gāze, tehniskais stāvoklis labs (rekonstruēta 2003.gadā)); Grāfa laukumā 5 (uzstādītā jauda 3,72 MW, sešos apkures mēnešos saražo 3 170 MWh, kurināmais dabas gāze, tehniskais stāvoklis apmierinošs (rekonstruēta 1996. un 2005.gadā). Katlu māja atrodas zemāk par ielu līmeni un stipru lietusgāžu laikā lietus ūdens satek centrālajā siltumtrasē, tādejādi palielinot siltuma zuduma trasē un bojājot centrālo siltumtrases kolektoru. Kopējais siltumapgādes trases/tīklu garums Iecavas centrā ir aptuveni 7,2 km. Elektroapgāde Centralizētās siltumapgādes pakalpojumi (nevērtējot pakalpojuma cenu, bet tikai kvalitāti) novadā apmierina 75,3% aptaujāto iedzīvotāju. Novada teritorija ir pilnībā elektrificēta. Elektroapgādi nodrošina 110 kv/20kv apakšstacija Nr.45 Iecava, elektroapgādes līnijas apkalpo AS Sadales tīkls Dienvidu reģions, kura pārziņā ir vidēja sprieguma (20 kv) un zemsprieguma (0,23 0,40 kv) elektrolīnijas un 20/0,4 kv transformatoru apakšstacijas. Elektropārvades līniju stāvoklis pārsvarā ir labs. Lai energoietaises uzturētu labā tehniskā kārtībā, tiek veikta to tehniskā apkalpošana, uzturēšanas un atjaunošanas remonti, rekonstrukcijas darbi un ārpuskārtas remonti. Ik gadu AS Sadales tīkls investē līdzekļus elektrolīniju tehniskā stāvokļa uzlabošanai, gaisvadu līniju pārbūvei zemes kabeļu līnijās (Iecavas līnija 2011.g.), kā arī sprieguma kvalitātes uzlabošanai lietotājiem (2011.gadā trīs objekti, 2012.gadā divi objekti). Tiek vērtēta iespēja būvēt jaunu 20 kv saites līniju, lai nodrošinātu divpusējo barošanu stratēģiski svarīgiem objektiem. Elektroenerģijas piegāde saistītiem lietotājiem notiek saskaņā ar noslēgto ar sistēmas operatoru vai publisko tirgotāju piegādes līgumu saskaņā ar 21.07.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr.793 Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi un sistēmas pakalpojumu līgumu, ko slēdz sistēmas operators un lietotājs, un elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, ko slēdz tirgotājs un lietotājs. Uzturēšanas remonta rezultātā ir atjaunotas līnijas Iecavas novada lauku teritorijās, ciematos Audrupi, Zorģi, Rosme, Zālītes, kur visas gaisvadu kailvadu līnijas tika nomainītas ar piekarkabeļa līnijām. Lielākie elektroenerģijas patērētāji Iecavas novadā ir AS Balticovo (gada patēriņš ~5 831 340 kwh), SIA Jaunpagasts (gada patēriņš ~ 2 269 633 kwh) un SIA Iecavnieks (gada patēriņš ~229 417 kwh). Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un atļautās slodzes palielināšana notiek saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 01.04.2009. lēmumā Nr.74 apstiprinātiem Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Sistēmas pieslēguma ierīkošana elektroenerģijas ražotājiem veicama saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Padomes 03.09.2008. lēmumu apstiprināto Nr.280 Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem prasībām. 51. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Sakari un informācijas tehnoloģijas Fiksētos un mobilos telekomunikāciju pakalpojumus novadā sniedz visi mobilo sakaru operatori, kas darbojas Latvijā SIA Lattelecom, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele2 un SIA Bite Latvija. Iecavas novadā ir pietiekami pieejams arī interneta, Interneta pakalpojumi novadā apmierina 81% aptaujāto iedzīvotāju. digitālās (satelīttelevīzijas, virszemes televīzijas un interaktīvās televīzijas) televīzijas nodrošinājums. Interneta pieejamību novadā nodrošina vairāki pakalpojuma sniedzēji SIA Interneta pasaule, SIA Komerccentrs DATI grupa, SIA ALDEMS, SIA Lattelecom un SIA Baltcom TV. Savukārt mobilo internetu nodrošina SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele2 un SIA Bite Latvija. Digitālās un kabeļtelevīzijas televīzijas apraidi novadā nodrošina uzņēmumi SIA Lattelecom un SIA Baltcom TV. Novadā darbojas seši publiskie interneta pieejas punkti (visās novada bibliotēkās). Ūdensapgāde Iecavas novadā ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas pakalpojumus sniedz Iecavas pašvaldības SIA Dzīvokļu un komunālā saimniecība. Novadā ir sešas ūdensapgādes sistēmas, tai skaitā trīs Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi (nevērtējot pakalpojuma cenu, bet tikai kvalitāti) novadā apmierina 58,2% aptaujāto iedzīvotāju un neapmierina 38,8% iedzīvotāju. Iecavā (jaudas: 300 m 3 /diennaktī; 120 m 3 /diennaktī un 100 m 3 /diennaktī), pa vienai Zālītes (30 m 3 /diennaktī), Zorģu (30 m 3 /diennaktī) un Dimzukalna (10 m 3 /diennaktī) apdzīvotās vietās. Dzeramais ūdens tiek iegūts no deviņiem urbumiem. Artēziskais ūdens, ko izmato kā dzeramo ūdeni, pēc ķīmiskā sastāva klasificējams kā hidrogēnkarbonātu kalcija vai magnija tipa ar mineralizāciju 0,2 līdz 0,5 g/l, cietību 2 līdz 7 mgeqv/l un dzelzs daudzumu 0,5 līdz 1,5 mg/l. Kopumā dzeramā ūdens kvalitāte novadā atbilst ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām, izņemot paaugstināto dzelzs, mangāna un sulfātu koncentrāciju, krāsainību un ūdens oksidējamību atsevišķās akās. Līdz šim veiktās Sabiedrības veselības aģentūras ūdens analīzes, apliecinājušas, ka Iecavas dzeramajā ūdenī nav bakterioloģiskā piesārņojuma. Dzeramais ūdens Iecavas novadā netiek attīrīts nevienā no pašvaldības pārziņā esošajām ūdensapgādes sistēmām. Ūdensapgādes tīkli pārsvarā ir 30 līdz 50 gadu veci, to tehniskais stāvoklis ir slikts. Labā tehniskā stāvoklī ir ūdensapgādes sistēma Dimzukalnā. Palielinoties centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu lietotāju skaitam no 2 190 abonentiem 2007.gadā līdz 2 216 abonentiem 2010.gadā (2011.gadā 2 220 abonenti), par 3,7% ir palielinājies ūdens patēriņš (sk. attēlu Nr.34.). Attēls Nr.34. Ūdens patēriņš (m3) Iecavas novadā, 2007. 2010.gads Informācijas avots: Iecavas novada dome 52. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Tabulā Nr.24. sniegts informācijas apkopojums par ūdensapgādes tīkliem Iecavas novadā. Apdzīvotā vieta Izbūves gads Tīklu garums (m) Tabula Nr.24. Ūdensapgādes tīkli Iecavas novadā Tehniskā stāvokļa raksturojums Iecava n/d 16 330 n/d Rosme n/d 1 600 n/d Zālīte 1983 1 830 Cauruļvadi ir aizauguši, novecojuši, bieži plīst, avārijas notiek ~ 9 10 reizes gadā, kā rezultātā notiek noplūdes. Vidēji zudumi ~18 26% gadā. Noslēgarmatūras (ventiļi, aizbīdņi) funkcionēšana ir ierobežota un korozijas dēļ daļa nedarbojas, ūdensapgādes sistēmu iespējams noslēgt tikai dažās aizbīdņu akās un dažu daudzdzīvokļu māju pagalmos. Zorģi 1990 2 489 Cauruļvadi ir aizauguši, novecojuši, bieži plīst, avārijas notiek ~12 reizes gadā, kā rezultātā notiek noplūdes. Vidēji zudumi 16 51% gadā. Noslēgarmatūras (ventiļi, aizbīdņi) funkcionēšana ir ierobežota, korozijas dēļ daļa no tiem nedarbojas, ūdensapgādes sistēmu iespējams noslēgt tikai dažās aizbīdņu akās un dažu daudzdzīvokļu māju pagalmos. Informācijas avots: Iecavas novada dome Iecavas novadā tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēts projekts Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Iecavas novadā. Projekta ietvaros tiek plānots veikt astoņu esošo artēzisko aku (urbumu) tamponēšanu un divu jaunu artēzisko aku (urbumu) ierīkošanu. Tiek plānots uzstādīt dzeramā ūdens sagatavošanas (atdzelžošanas) staciju un divus dzeramā ūdens uzglabāšanas rezervuārus. Notekūdeņu savākšana un attīrīšana Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir trīs novada ciemos: Iecavā (jauda 1 800 m 3 /diennaktī). Pēc nostādinātāja notekūdens pašteces ceļā ieplūst Iecavas upē. Zālītē (jauda 100 m 3 /diennaktī). Zorģos (jauda 50 m 3 /diennaktī). 2011. 2013.gados KF un ERAF projektu ietvaros tiek veikta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu lietotāju skaits laikā no 2007.gada līdz 2010.gadam ir saglabājies nemainīgs Iecavā 2 010 abonenti (patēriņš ~165 000 m 3 /gadā), Zālītē 149 abonenti (patēriņš ~8 000 m 3 /gadā) un Zorģos 59 abonenti (patēriņš ~8 300 m 3 /gadā). Notekūdeņi no atsevišķām mājsaimniecībām tiek izvesti uz attīrīšanas iekārtām ar specializētu transportu. Tabulā Nr.25. sniegts informācijas apkopojums par kanalizācijas tīkliem Iecavas novadā. Apdzīvotā vieta Izbūves gads Tabula Nr.25. Kanalizācijas tīkli Iecavas novadā Tīklu garums (m) Tehniskā stāvokļa raksturojums Iecava 1974. 1990. 14 406 Reģistrēto avāriju skaits gadā ~5. Rosme n/d 1 600 n/d Zālīte 1983. 1 891 Tīklu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, avārijas tīklos notiek ~11 18 reizes gadā. Lielāko daļu avāriju sastāda aizsērējumi un aku nosēšanās. Kanalizācijas tīkli ekspluatācijas laikā ir nolietojušies. Ir nepieciešama to rekonstrukcija. Zorģi 1990. 2 036 Tīklu tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs, avārijas tīklos notiek ~15 reizes gadā. Lielāko daļu avāriju sastāda aizsērējumi un aku nosēšanās. Kanalizācijas tīkli ekspluatācijas laikā ir nolietojušies. Ir nepieciešama to rekonstrukcija. Informācijas avots: Iecavas novada dome Iecavas ciematā ir izveidota atsevišķa lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēma ar izplūdi Iecavas upē. Pie vairākām daudzdzīvokļu mājam lietus kanalizācijas tīkls ir nepilnīgs, akas ir izbūvētas, bet nav izbūvēti lietus kanalizācijas cauruļvadi. Dimzukalnā ir izbūvēta notekūdeņu savākšanas un attīstīšanas sistēma, taču tā pilnībā nedarbojas. Rosmes ciema notekūdeņi netiek attīrīti, jo attīrīšanas iekārtas ir nolietojušās, un ir nepieciešama to rekonstrukcija. 53. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
Pie centralizētas kanalizācijas sistēmas nav pieslēgtas privātmājas, tai skaitā 44,5% no Iecavas ciematā dzīvojošajiem. Šo iedzīvotāju radītie notekūdeņi tiek savākti izsmeļamajās bedrēs. Uzņēmumu un iedzīvotāju novadītie notekūdeņi, kas tiek savākti izsmeļamajās bedrēs, ar SIA Dzīvokļu komunālā saimniecība palīdzību tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas tīklā. 31 Atkritumu saimniecība Iecavas novadā atkritumu apsaimniekošanu regulē 13.09.2011. pašvaldības saistošie noteikumi Nr.17 Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Iecavas novadā, uz kuru pamata kopš 2012.gada sadzīves atkritumu Atkritumu savākšanas un izvešanas pakalpojumi novadā apmierina 88,3% aptaujāto iedzīvotāju. apsaimniekošanu Iecavas novadā veic tikai SIA Dzīvokļu komunālā saimniecība. Līdz 2012.gadam atkritumu savākšanas pakalpojumus novadā sniedza arī AS L&T Latvija un SIA Vides serviss. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam Iecavas novadā centralizētās atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēju (mājsaimniecības, dzīvokļi un iestādes) skaits ir palielinājies par 16,4% (sk. attēlu Nr.35.). Attēls Nr.35. Centralizētās atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēji, 2007. 2011.gads Informācijas avots: Iecavas novada dome Palielinoties atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmēju skaitam Iecavas novadā laikā no 2006.gada līdz 2010.gadam, par 18,9% palielinājies ir arī izvesto atkritumu apjoms (sk. attēlu Nr.36.). Attēls Nr.36. Izvesto atkritumu apjoms (m 3 ), 2006. 2010.gads Informācijas avots: Iecavas novada dome Uz 2011.gada decembri Iecavas novadā bija viens atkritumu šķirošanas laukums pie attīrīšanas iekārtām Ed.Virzas ielā (papīra un stikla šķirošana, ir līgums par savākšanu). Novadā nav bīstamo atkritumu savākšanas vietu. 31 Iecavas novada teritorijas plānojums 2005. 2017.gadam 54. lpp 7. Inženiertehniskā infrastruktūra
8. Nekustamais īpašums 8.1. Dzīvojamais fonds un apsaimniekošana Mājokļu skaits Iecavas novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam ir palielinājies par 2,8% (sk. attēlu Nr.37.). Attēls Nr.37. Mājokļu skaits Iecavas novadā, 2006. 2010.gads (gada sākumā) SIA Dzīvokļu komunālā saimniecība" apsaimnieko 34 daudzdzīvokļu mājas (48 541,35 m 2 privātie, 237,8 m 2 pašvaldības), t.sk. 25 daudzdzīvokļu ēkas Iecavas centrā. Pa vienai daudzdzīvokļu mājai apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība A41 un Baldones ielā. 10 mājas Informācijas avots: CSP datu bāze 56,0% aptaujāto novada iedzīvotāju apmierina mājokļu pieejamība (iespējas atrast dzīvesvietu) novadā. Dartijas mikrorajonā apsaimnieko paši māju iedzīvotāji, vairumā gadījumu nav izveidotas biedrības. Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi ir sliktā stāvoklī, iedzīvotāju privātais transports traucē izvest atkritumus, ziemā tīrīt sniegu. 8.2. Būvniecība Iecavas novadā laikā no 2006. līdz 2010.gadam (sasniedzot kulmināciju 2007.gadā) ir samazinājies izdoto būvatļauju skaits par 62,7% (sk. attēlu Nr.38.). Attēls Nr.38. Izdotās būvatļaujas Iecavas novadā, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Iecavas novada dome 55. lpp 8. Nekustamais īpašums
Laikā no 2006. līdz 2010.gadam visaugstākā būvniecības aktivitāte bija 2008.gadā, kad ekspluatācija tika nodota 51 jaunbūve, veikta 21 rekonstrukcija/renovācija, kā arī sakārtota dokumentācija 63 objektiem (sk. tabulu Nr.26.). Tabula Nr.26. Iecavas novadā ekspluatācijā nodotās ēkas, 2006. 2010.gads Jaunbūves Rekonstrukcija, Sakārtota Gads Sektors Kopā renovācija dokumentācija Skaits Platība (m 2 ) Skaits Platība (m 2 ) Skaits 2006 Individuālās dzīvojamās/ 33 14 2 025,8 5 2 368,9 14 nedzīvojamās mājas Ražošanas, rūpnieciskie objekti 4 2 4 655,3 2 4 921,6 - Inženierbūves 5 5 7,3 m 2 un - - - 9 791,59 m 2007 Individuālās dzīvojamās/ 79 36 6 090,4 5 666,5 38 nedzīvojamās mājas Ražošanas, rūpnieciskie objekti 12 10 23 878,9 2 1 755,4 - Inženierbūves 11 11 10 821,4 un - - - 17 840,81 m Valsts, pašvaldības 2 2 9 372,1 - - - 2008 Individuālās dzīvojamās/ 97 28 5 018 6 591,7 63 nedzīvojamās mājas Ražošanas, rūpnieciskie objekti 20 12 21 158 8 8 538,3 - Inženierbūves 15 11 n/d 4 n/d - Valsts, pašvaldības 4 - - 3 4 391,5 1 2009 Individuālās dzīvojamās/ 71 20 3 456,9 12 1 277,9 39 nedzīvojamās mājas Ražošanas, rūpnieciskie objekti 8 8 23 311,3 - - - Inženierbūves 13 10 n/d 3 n/d - Valsts, pašvaldības 2 - - 2 724,1-2010 Individuālās dzīvojamās/ 26 15 2 143,81 2 181,1 9 nedzīvojamās mājas Ražošanas, rūpnieciskie objekti 4 1 510,4 3 4 241,4 - Inženierbūves 8 4 127 4 2 441,4 - Valsts, pašvaldības 4 2 38,3 2 n/d - Informācijas avots: Iecavas novada dome Kopumā visaugstākā būvniecības aktivitāte ir individuālo dzīvojamo un nedzīvojamo māju sektorā. 8.3. Zemes lietošanas veidi un īpašumpiederība Lielāko daļu Iecavas novada aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes (46,02 %) un meži (43,76 %) (sk. attēlu Nr.39.). 56. lpp 8. Nekustamais īpašums
Attēls Nr.39. Zemes lietošanas veidi Iecavas novadā, 01.01.2011. Informācijas avots: Valsts zemes dienests 64,99% novada zemju ir fizisko un juridisko personu īpašumā un lietošanā, 32,59% - valsts īpašumā un lietošanā, bet pašvaldības īpašumā (t.sk. piekritīga) ir tikai 1,78% zemju (sk. attēlu Nr.40.). Attēls Nr.40. Zemes īpašuma statuss Iecavas novadā, 01.01.2011. Informācijas avots: Valsts zemes dienests Iecavas novada pašvaldības īpašumā ir 554,6 ha zemes. 301,9 ha (54,4%) no šīs zemes ir lauksaimniecībā izmantojama zeme un 16,3 ha (2,9%) ir meži. 8.4. Nekustamā īpašuma tirgus situācija Ar publiskās telpas (parki, soliņi, apstādījumi, peldvietas u.c.) sakoptību novadā ir apmierināti 83,3% aptaujāto iedzīvotāju. Cenu diapazons nekustamajam īpašumam Iecavas novadā un kaimiņu pašvaldībās ir ļoti plašs un ir atkarīgs no nekustamā īpašuma tehniskā stāvokļa, projekta, atrašanās vietas un citiem faktoriem (sk. tabulu Nr.27.). Daļa no piedāvātajiem īpašumiem ir sliktā stāvoklī vai arī to cena ir pārāk augsta. 57. lpp 8. Nekustamais īpašums
Tabula Nr.27. Nekustamā īpašuma cenas novadu centros 21.12.2011., LVL/m 2 Teritorija Dzīvokļi Mājas Ražošanas telpas Biroji Zeme privātmājas būvniecībai L/s zeme (novada teritorijā) Iecava 170 430 81 776 6 120-0,12 18 0,08 0,71 Bauska 110 500 286 650 170 145 0,3 30 - Vecumnieki 180 250 50 390 - - 0,3 3,4 0,05 0,3 Ozolnieki 180 960 170 770 - - 0,6 20 - Olaine 200 530 170 750 145 175 4,5 13 0,5 1,2 Baldone 320 480 140 550 - - 0,4 7 - Informācijas avots: Sludinājumu serviss www.ss.lv Vismazākais piedāvājums ir biroju un ražošanas telpu segmentā, kas skaidrojams ar pašvaldību tuvumu Rīgai. Piedāvājumā ar vien biežāk parādās banku īpašumā nonākušie īpašumi. Saskaņā ar Iecavas novada domes sniegto informāciju par atteikumiem no pirmpirkumiem, pamatā pašvaldībā notiek darījumi ar lauksaimniecības zemi. Saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem (www.zemesgramata.lv) reģistrēto pirkuma līgumu skaits Bauskas zemesgrāmatu nodaļā (ietverot noslēgtos pirkuma līgumus Iecavas novadā) laikā no 2007. līdz 2010.gadam ir samazinājies par 60% (sk. attēlu Nr.41.). Attēls Nr.41. Reģistrētie pirkuma līgumi Bauskas zemesgrāmatu nodaļā Informācijas avots: Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati Savukārt 2011.gada 11 mēnešos reģistrēto pirkuma līgumu skaits salīdzinot ar 2010.gadu ir palielinājies par 11,9%, kas parāda pozitīvas tendences nekustamā īpašuma tirgū. Pēc Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem laikā no 26.09.2011. 02.10.2011. zemesgrāmatā reģistrēto 10 lielāko nekustamā īpašuma darījumu saraksta septītajā pozīcijā bija darījums ar nekustamo īpašumu Iecavas novadā (zemes un ēkas nekustamais īpašums ar platību 3,17 ha, kopējā darījuma summa 228 411 LVL). 58. lpp 8. Nekustamais īpašums
9. Ekonomika 9.1. Uzņēmējdarbība Laikā no 2006. līdz 2010.gadam Iecavas novadā uzņēmumu 32 skaits uz 1 000 iedzīvotājiem palielinājās par 51,2% un sasniedza 39,76 uzņēmumus (sk. tabulu Nr.28.). Tabula Nr.28. Ekonomiski aktīvo tirgus sektora vienību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem, 2006. 2010.gads Teritorija 2006 2007 2008 2009 2010 33 Iecavas novads 26,3 35,9 33,8 25,89 39,76 Baldones novads 31,61 35,08 37,09 39,01 42,06 Bauskas novads 41,94 55,29 45,47 34,72 53,54 Olaines novads 24,25 29,29 30,82 30,47 32,35 Ozolnieku novads 38,99 42,58 41,65 42,23 45,73 Vecumnieku novads 38,37 49,32 36,49 28,67 48,3 Zemgales statistiskais reģions 46,82 49,97 47,34 44,66 50,08 Latvija 52,0 57,0 57,0 57,0 n/d Informācijas avots: CSP datu bāze Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem Iecavas novadā ir mazāks nekā vidēji Zemgales reģionā un Latvijā. Sadalījumā pa īpašuma formām, laikā no 2006. līdz 2010.gadam, Iecavas novadā visstraujāk (vairāk nekā divas reizes) bija palielinājies individuālo komersantu un pašnodarbināto personu skaits (sk. attēlu Nr.42.). 2010.gadā Iecavas novadā bija 126 pašnodarbinātās Saskaņā ar iedzīvotāju aptaujas datiem, 46,6% respondentiem uzsākt savu uzņēmējdarbību sagādātu lielas grūtības vai to nevarētu izdarīt vispār. personas, 135 komercsabiedrības, 34 individuālie komersanti, 17 fondi, 95 zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī 14 valsts un pašvaldību iestādes. Attēls Nr.42. Ekonomiski aktīvo statistikas vienību skaits sadalījumā pa īpašuma formām Iecavas novadā, 2006. 2010.gads 140 135 120 126 100 94 95 80 79 60 63 40 34 20 16 17 11 12 14 0 2006 2007 2008 2009 2010 32 Ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības 33 Provizoriska informācija Valsts un pašvaldību budžeta organizācijas Pašnodarbinātās personas Komercsabiedrības Individuālie komersanti Fondi, nodibinājumi un biedrības Zemnieku un zvejnieku saimniecības Informācijas avots: CSP datu bāze 59. lpp 9. Ekonomika
Lielākā daļa (246 jeb 63,1%) no visām novada ekonomiski aktīvajām tirgus sektora statistikas vienībām 2010.gadā bija mikro uzņēmumi. Iecavas novadā nav lielo uzņēmumu (sk. attēlu Nr.43.). Attēls Nr.43. Ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaits sadalījumā pa lieluma grupām Iecavas novadā, 2006. 2010.gads Uzņēmējdarbība novadā ir cieši saistīta ar vietējo resursu izmantošana. 2010.gadā lielākais uzņēmumu skaits novadā darbojās lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (40,5%), vairumtirdzniecības/ mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē (19,3%) un apstrādes rūpniecībā (8,7%) (sk. tabulu Nr.29.). Informācijas avots: CSP datu bāze Iedzīvotāju skatījumā novadā būtu jāveicina pārtikas produktu ražošana (51,3% respondentu), graudaugu, rapšu u.c. lauksaimniecības kultūru audzēšana (49%) un augļu koku un ogu audzēšana (46%). Tabula Nr.29. Ekonomiski aktīvās tirgus statistikas vienības sadalījumā pēc galvenā darbības veida Iecavas novadā, 2010.gads Darbības veids Komercsabiedrības Individuālie Zemnieku un zvejnieku Kopā komersanti saimniecības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un 11 5 91 107 zivsaimniecība Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 1 - - 1 Apstrādes rūpniecība 21 1 1 23 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un 2 - - 2 gaisa kondicionēšana Būvniecība 5 5-10 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; 39 10 2 51 automobiļu un motociklu remonts Transports un uzglabāšana 9 1-10 Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 8 1-9 Informācijas un komunikāciju pakalpojumi 4 1-5 Operācijas ar nekustamo īpašumu 6-1 7 Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 10 4-14 Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 3 - - 3 Izglītība 1 1-2 Veselības aizsardzība 5 - - 5 Māksla, izklaide un atpūta 3 - - 3 Citi pakalpojumi 7 3-10 Nav noteikts - 2-2 Kopā: 135 34 95 264 Informācijas avots: CSP datu bāze 60. lpp 9. Ekonomika
Kopumā laikā no 2006. līdz 2012.gadam (14.septembrim) reģistrēto uzņēmumu skaits novadā pārsniedza likvidēto uzņēmumu skaitu (sk. attēlu Nr.44.). Attēls Nr.44. Reģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaits Iecavas novadā, 2006. 2012.gads Informācijas avots: Lursoft datu bāze Saskaņā ar Lursoft datiem, vidējais Iecavas uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla apjoms uz 15.09.2012. bija 23 073,6 LVL (kopā 13 221 170 LVL). Salīdzinājumā ar kaimiņu pašvaldībām lielāks vidējais uzņēmumu pamatkapitāla apjoms bija tikai Olaines novadā reģistrētajiem uzņēmumiem (72 969,47 LVL). Lielākie (pēc apgrozījuma) uzņēmumi Iecavas novadā 2011.gadā bija AS Balticovo (darbības nozare putnkopība, apgrozījums 23 329 090 LVL, 186 Ar iespējām veidot vai paplašināt uzņēmumu un/vai zemnieku saimniecību, kā arī atbalstu jaunu uzņēmumu veidošanai novadā apmierināti ir 28,3% aptaujāto iedzīvotāju. 53,3% bija grūti atbildēt. darbinieki), SIA AGROCHEMA LATVIA (darbības nozare minerālmēslu tirdzniecība, apgrozījums 10 357 011 LVL, 25 darbinieki) un SIA RENE PLUSS (darbības nozare poligrāfijas pakalpojumi, apgrozījums 5 041 076 LVL) sk. 7.pielikumu. Uzņēmumi ar vislielāko apgrozījuma palielinājumu 34 2011.gadā attiecībā pret 2010.gadu bija SIA RENEPRINT (5,39 reizes, poligrāfijas pakalpojumi), SIA Timber Grinvalde (80%, kokapstrāde) un SIA DIGITOURS (67%, tūrisms un viesnīcu rezervēšana). 9.2. Ārvalstu tiešās investīcijas Iecavas novada uzņēmumiem salīdzinoši labi ir veicies ar ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk ĀTI) piesaisti. Saskaņā ar Lursoft datiem Iecavas novadā reģistrētie uzņēmumi laikā no 01.01.1991. līdz 15.09.2012. bija piesaistījuši 6 262 810 LVL ierindojot novadu 23.vietā starp Latvijas pašvaldībām pēc ĀTI kopapjoma. Salīdzinājumam, Baldones novadā ĀTI bija 4 000 LVL (112.vieta Latvijā), Bauskas novadā 254 435 LVL (64.vieta), Olaines novadā 56 284 247 LVL (7.vieta), Ozolnieku novadā 1 748 366 LVL (41.vieta) un Vecumnieku novadā 1 254 393 LVL (45.vieta). Lielākie (pēc apjoma) investori Iecavas novadā ir no Lietuvas Republikas (uzņēmums SIA AGROCHEMA Uždaroji akcine bendrove, darbības veids minerālmēslu vairumtirdzniecība) un Nīderlandes Karalistes (sk. tabulu Nr.30.). 34 Lursoft datu bāzes dati 61. lpp 9. Ekonomika
Tabula Nr.30. Ārvalstu tiešās investīcijas (latos) Iecavas novadā, 1991. 2012.gads Nr.p.k. Valsts Skaits (gab.) Investīcijas (LVL) 1. Lietuvas Republika 1 4 500 000 2. Nīderlandes Karaliste 2 1 355 400 3. Luksemburgas Lielhercogiste 1 239 300 4. Francijas Republika 2 81 312 5. Ukraina 2 72 980 6. Krievijas Federācija 2 6 218 7. Vācijas Federatīvā Republika 2 3 000 8. Igaunijas Republika 1 2 000 9. Pakistānas Islāma Republika 2 2 000 10 Amerikas Savienotās Valstis 1 600 Kopā: 17 6 262 810 Informācijas avots: Lursoft datu bāze Sadalījumā pēc uzņēmumu darbības veidiem (pa NACE kodiem) vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas ir bijušas cita veida specializētajā (minerālmēslu) vairumtirdzniecībā (72% no kopējām ĀTI jeb 4 500 000 LVL) un lopkopībā (25% no kopējām ĀTI jeb 1 594 700 LVL). Pēc apjoma vislielākās ĀTI ir bijušas 2007., 2009. un 2010.gadā (sk. attēlu Nr.45.). Attēls Nr.45. ĀTI sadalījums pa gadiem (latos) 35 Informācijas avots: Lursoft datu bāze 9.3. Nodarbinātība un bezdarbs Nodarbinātība 2009.gadā vislielākais nodarbināto skaits sabiedriskajā un privātajā sektorā Iecavas novadā (pēc darbinieku faktiskās darba vietas un komersanta, iestādes galvenā darbības veida) bija izglītībā 20%, apstrādes rūpniecībā 18,7%, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā/automobiļu un motociklu remontā 16,3% un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 14,7% (sk. tabulu Nr.31.). Tabula Nr.31. Vidējais darbinieku skaits pa nozarēm Iecavas novadā 2009.gadā Darbības veids (NACE 2.red.kods) Vidējais darbinieku skaits Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) 307 Ieguves rūpniecība un izstrāde (B) 6 Apstrādes rūpniecība (C) 390 Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) 20 35 Investīciju apjoma izmaiņas parāda investīciju ieguldīšanas un izņemšanas apjoma dinamiku pa gadiem. Darba iespējas novadā neapmierina 49,7% aptaujāto iedzīvotāju. Tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka novadā ir pietiekami labas iespējas atrast labi apmaksātu darbu. 62. lpp 9. Ekonomika
Darbības veids (NACE 2.red.kods) Vidējais darbinieku skaits Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) 5 Būvniecība (F) 37 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) 341 Transports un uzglabāšana (H) 59 Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) 25 Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) 6 Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) 9 Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) 89 Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) 15 Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) 42 Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) 61 Izglītība (P) 418 Veselība un sociālā aprūpe (Q) 188 Māksla, izklaide un atpūta (R) 48 Citi pakalpojumi (S) 22 Kopā: 2 088 Informācijas avots: CSP datu bāze Bezdarbs Laikā no 31.12.2006. līdz 31.05.2012. Iecavas novadā bezdarba līmenis ir pieaudzis no 3,7% līdz 6,7%, augstāko līmeni sasniedzot 2009.gadā (11,2%), pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī. 2012.gada vidū bezdarba līmenis novadā (6,7%) bija zemāks nekā Zemgales reģionā (9%) un vidēji Latvijā (8,3%) (sk. attēlu Nr.46.). Attēls Nr.46. Bezdarba līmenis (procentos) Iecavas novadā, Zemgales reģionā un Latvijā, 31.12.2006. 31.05.2012. 16,0 12,0 8,0 4,0 6,5 4,6 3,4 4,9 3,7 3,0 7,0 5,2 5,1 16,0 12,8 11,2 11,8 9,6 Atrast darbu Iecavas novadā sagādātu lielas grūtības vai nevarētu to izdarīt 60,3% no visiem respondentiem, bet tuvākajā apkārtnē 48%. Savukārt atrast darbu Rīgā sagādātu lielas grūtības vai nevarētu to izdarīt 46,6% no visiem respondentiem. 14,4 9,6 9,0 8,9 8,3 7,0 6,7 Iecavas novads Zemgales reģions Latvija 0,0 2006 2007 2008 2009 2010 2011 31.05.2012. Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2012.gada 31.maijā Iecavas novadā, salīdzinājumā ar kaimiņu pašvaldībām, bija viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem (6,7%), Baldones novadā 3,7%, Bauskas novadā 8,9%, Olaines novadā 6,3%, Ozolnieku novadā 7,3%, Vecumnieku novadā 6,8%. Sadalījumā pēc vecuma grupām, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, Iecavas novadā skaitliski visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits 50 54 gadu vecuma grupā (par 48 cilvēkiem) (sk. tabulu Nr.32.). Tabula Nr.32. Bezdarbnieku skaits pa vecuma grupām Iecavas novadā, 2007. 2011.gads Vecuma grupa 2007 2008 2009 2010 2011 15 19 2 6 26 14 8 20 24 32 40 88 48 50 25 29 20 40 86 81 49 63. lpp 9. Ekonomika
Vecuma grupa 2007 2008 2009 2010 2011 30 34 25 36 73 57 58 35 39 18 47 78 73 44 40 44 19 36 79 69 45 45 49 21 38 91 77 47 50 54 20 39 98 89 68 55 59 27 31 90 95 67 60< 6 10 18 18 11 Kopā: 190 323 727 621 447 Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra Sadalījumā pēc izglītības līmeņa, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, Iecavas novadā skaitliski visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits ar profesionālo izglītību (par 92 cilvēkiem) (par (sk. tabulu Nr.33.). Tabula Nr.33. Bezdarbnieku skaits pēc izglītības līmeņa Iecavas novadā, 2007. 2011.gads Izglītības līmenis 2007 2008 2009 2010 2011 Augstākā izglītība 17 28 63 48 32 Profesionālā izglītība 54 131 239 182 146 Vispārējā vidējā izglītība 72 93 198 174 135 Pamatizglītība 41 57 196 183 113 Zemāka par pamatizglītību 6 14 31 34 21 Kopā: 190 323 727 621 447 Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra Atkarībā no bezdarba ilguma, laikā no 2007.gada 31.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim, Iecavas novadā skaitliski visvairāk ir palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri ir bez darba no viena līdz trim gadiem (palielinājums par 130 cilvēkiem) (sk. tabulu Nr.34.). Tabula Nr.34. Bezdarbnieku skaits pēc bezdarba ilguma Iecavas novadā, 2007. 2011.gads Bezdarba ilgums 2007 2008 2009 2010 2011 Līdz 6 mēnešiem 136 253 455 277 204 6 12 mēnešiem 43 56 213 155 91 1 3 gadi 11 14 59 188 141 3 gadi un vairāk 0 0 0 1 11 Kopā: 190 323 727 621 447 Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra Arī sadalījumā pēc problēmgrupām, laikā no 2006. līdz 2010.gada, Iecavas novadā skaitliski visvairāk ir palielinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits (par 178 cilvēkiem) (sk. tabulu Nr.35.). Tabula Nr.35. Bezdarbnieku skaits pēc problēmgrupām Iecavas novadā, 2007. 2011.gads Problēmgrupas 2006 2007 2008 2009 2010 2011 Sieviete 142 133 171 363 319 246 Vīrietis 83 57 152 364 302 201 Bezdarbnieku skaits 225 190 323 727 621 447 Ilgstošie bezdarbnieki - 11 14 59 189 152 Invalīdi bezdarbnieki 2 8 10 15 20 19 Jaunieši vecumā 15 24 gadi 33 34 46 114 62 58 Personas pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma - 2 1 3 3 2 Personas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma - 25 21 24 13 18 Pirmspensijas vecuma sievietes - 20 15 30 47 26 Pirmspensijas vecuma vīrieši - 6 13 27 33 27 Informācijas avots: Nodarbinātības valsts aģentūra Atkarībā no profesijas, visvairāk bezdarbnieku ir ar palīgstrādnieka profesiju un tie, kuriem nav profesijas (bez specialitātes): 2007.gadā 21,1% no visiem bezdarbniekiem, 2008.gadā 18,3%, 2009.gadā 19,9% un 2010.gadā 26,6%. 64. lpp 9. Ekonomika
Darba samaksa Iecavas novadā 2011.gadā vidējā bruto darba samaksa (pavisam) bija 459 LVL, kas ir mazāk nekā Olaines (488 LVL), Ozolnieku (502 LVL) un vidēji valstī (sk. tabulu Nr.36.). Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā novadā 2011.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās par 3,2%. Tabula Nr.36. Bruto darba samaksa Iecavas novadā, Zemgales reģionā, kaimiņu pašvaldībās un Latvijā (latos), 2009. 2011.gadā Teritorija Iespējas atrast labi atalgotu darbu neapmierina 68,7% aptaujāto iedzīvotāju. 2009 2010 2011 Sabiedriskajā Pavisam 36 Sabiedriskajā Sabiedriskajā Pavisam sektorā sektorā sektorā Pavisam Iecavas novads 379 467 349 419 367 459 Baldones novads 363 338 423 404 425 424 Bauskas novads 403 364 395 355 396 365 Olaines novads 429 457 424 460 434 488 Ozolnieku novads 411 467 377 466 392 502 Vecumnieku novads 364 365 359 387 374 411 Zemgales reģions 412 408 377 389 392 413 Latvija 480 489 470 483 493 504 Informācijas avots: CSP datu bāze 2010.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga, no kuras tika veikta sociālās apdrošināšanas iemaksas, Iecavas novadā ir samazinājusies par 15% (sk. attēlu Nr.47.). Attēls Nr.47. Vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga Iecavas novadā, 2008. 2010.gads Informācijas avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Vidējā alga novadā dzīvojošajiem vīriešiem 2010.gadā bija par 21,1% lielāka nekā sievietēm. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2010.gadā salīdzinot ar 2006.gadu, nodokļu maksātāju skaits (fiziskās personas) Iecavas novadā ir palielinājies par 5% (sk. attēlu Nr.48.). 36 Pavisam, bez privātā sektora komersantiem ar nodarbinātos skaitu <50. 65. lpp 9. Ekonomika
Attēls Nr.48. Nodokļu maksātāju skaits (fiziskās personas) Iecavas novadā, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Valsts ieņēmumu dienests Valsts budžetā faktiski iemaksātais Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apjoms uz vienu nodokļa maksātāju Iecavas novadā 2010.gadā bija 649,67 LVL, kas ir vairāk nekā Bauskas un Vecumnieku novados (sk. attēlu Nr.49.). Kopumā IIN iemaksu apjoms, 2010.gadā salīdzinot ar 2006.gadu, ir palielinājies par 26,6%. Savukārt IIN iemaksu valsts budžetā samazinājums, 2010.gadā salīdzinot ar 2008.gadu, par 27,7% ir saistīts iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, ko izraisīja vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī. Attēls Nr.49. Budžetā faktiski iemaksātās IIN summas Iecavas novadā un kaimiņu pašvaldībās, 2006. 2010.gads Informācijas avots: Valsts ieņēmumu dienests No Iecavas novada 2010.gadā valsts budžetā faktiski tika iemaksāts IIN 3 095 680,97 LVL apmērā. 66. lpp 9. Ekonomika
10. Pārvalde 10.1. Pašvaldības pārvalde Pārvaldes struktūra un funkcijas Iecavas novada pašvaldības teritorija sastāv no Iecavas novada, kurā atrodas šādi ciemi ar konkrētām noteiktām robežām Audrupi, Dimzukalns, Dzelzāmurs, Dzimtmisa, Iecava, Rosme, Zālīte un Zorģi. Iecavas novada pašvaldība darbojas saskaņā ar likumu Par pašvaldībām un Iecavas novada domes nolikumu, kas apstiprināts Iecavas novada domes sēdē 2009.gada 14.jūlijā (Iecavas novada domes saistošie noteikumi Nr.18 Iecavas novada pašvaldības nolikums ). Pašvaldības iedzīvotāju pārstāvību nodrošina to ievēlēts pašvaldības lēmējorgāns dome, kuru veido 15 deputāti. Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdēs pašvaldībā ir izveidotas četras patstāvīgās komitejas (Finanšu komiteja; Veselības un sociālo jautājumu komiteja; Attīstības komiteja; Izglītības, kultūras un sporta komiteja), 10 komisijas (Administratīvā komisija; Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija; Dzīvokļu īres komisija; Vēlēšanu komisija; Iepirkumu komisija; Interešu izglītības programmu izvērtēšanas un mērķdotācijas sadales komisija; Interešu izglītības un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisija; Iecavas novada pedagoģiski medicīniskā komisija; Iecavas novada izglītības iestāžu pedagogu atlases komisija; Iecavas novada pašvaldības Politiski represētās personas statusa piešķiršanas komisija) un laikraksta Iecavas Ziņas un Iecavas novada mājas lapai www.iecava.lv redkolēģija. Pašvaldības autonomo funkciju realizācijai Iecavas novada pašvaldībā ir šādas pašvaldības iestādes un aģentūra: (1) Iecavas novada dome; (2) pašvaldības aģentūra Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs ; (3) Iecavas PII Cālītis ; (4) PII Dartija ; (5) Iecavas mūzikas skola; (6) Iecavas novada sporta skola Dartija ; (7) Iecavas vidusskola; (8) Dzimtmisas pamatskola; (9) Iecavas kultūras nams; (10) Iecavas internātpamatskola; (11) Zālītes speciālā internātpamatskola; (12) Iecavas novada bāriņtiesa; (13) Iecavas novada Sociālais dienests. Pašvaldība ir kapitāldaļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās: (1) SIA Dzīvokļu komunālā saimniecība ; (2) SIA Iecavas siltums ; (3) SIA Iecavas tirgus ; (4) Pamatojoties uz Būvniecības likuma 7.panta otro daļu, būvniecības pārzināšanai un kontrolei Iecavas novada dome sadarbojas ar Bauskas novada būvvaldi). Iecavas novada dome ir Iecavas novada pašvaldības iestāde, kas nodrošina domes darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu, lēmumu izpildi un kuras sastāvā ietilpst: (1) Finanšu nodaļa; (2) Dzimtsarakstu nodaļa; (3) Kanceleja; (4) Attīstības nodaļa; (5) Zemes ierīcības dienests; (6) IT nodaļa; (7) Jurists; (8) Saimnieciskā daļa; (9) Sabiedriskās kārtības dienests; (10) laikraksta Iecavas Ziņas un Iecavas novada pašvaldības mājas lapas www.iecava.lv redakcija; (11) Iekšējais auditors; (12) Bibliotēkas; (13) Izglītības nodaļa; (14) Kapitālās celtniecības galvenais speciālists. Pašvaldība ir dalībnieks šādas biedrībās un nodibinājumos: (1) biedrībā Latvijas Pašvaldību savienība ; (2) biedrībā Bauskas rajona lauku apvienība. Pašvaldība ir dalībnieks sporta un atpūtas kooperatīvajā sabiedrībā Dartija. Iecavas pašvaldība ir izvietota daudzdzīvokļu ēkas vienā korpusā (piecos stāvos). Telpu izvietojums un plānojums neatbilst pašvaldības administratīvo funkciju veikšanai. Veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir apgrūtināta pieeja speciālistiem un dalībai domes sēdēs. 67. lpp 10. Pārvalde
Pašvaldības budžets Iecavas novada pašvaldība budžetu veido vienam saimnieciskajam gadam, t.i., laika periodam no 1.janvāra līdz 31.decembrim un tas atspoguļo novada attīstības pasākumus tuvākajā laika periodā un turpmākajos gados. Iecavas novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta: Pamatbudžets ir galvenā budžeta sastāvdaļa, kas ietver visus pašvaldības ieņēmumus vispārējo izdevumu segšanai un tie nav iezīmēti īpašiem mērķiem. Tikai uz pamatbudžetu attiecas pašvaldības aizņēmumi, galvojumi un citas saistības. Speciālais budžets ietver apropriācijas īpašiem mērķiem, t.sk., dāvinājumus un ziedojumus. Pamatbudžets Pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus veido: nodokļu ieņēmumi (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, azartspēļu nodoklis); nenodokļu ieņēmumi (maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem, valsts un pašvaldību nodevas, ieņēmumi no pašvaldības kapitāla izmantošanas, īpašuma atsavināšanas un citi ieņēmumi); valsts budžeta transferti un pārējie maksājumi (valsts budžeta mērķdotācijas, galvenokārt, izglītības nozarei), finansējums ES struktūrfondu investīciju projektiem un citiem projektiem un pasākumiem. 2011.gadā Iecavas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumus (6 239 347 LVL) veidoja nodokļu ieņēmumi - 47,9%, nenodokļu ieņēmumi 4,2% un saņemtie valsts un pašvaldības budžeta transferti un maksājumi 47,8%, t.sk. valsts budžeta transferti ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai (sk. attēlu Nr.50. un 4.pielikumu). Attēls Nr.50. Iecavas novada pašvaldības ieņēmumi un izdevumi (latos), 2006. 2011.gads Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati Iecavas novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no 2006.gada līdz 2011.gadam ir vairāk nekā divas reizes. Iecavas novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumi 2011.gadā bija 5 822 023 LVL apmērā. Lielākie izdevumi no pašvaldības pamatbudžeta (nozaru griezumā) 2011.gadā tikai veikti izglītībai (65,1%), sociālajai aizsardzībai (8,3%) un vispārējiem valdības dienestiem (8,7%) (sk. attēlu Nr.51.). 68. lpp 10. Pārvalde
Attēls Nr.51. Iecavas novada pašvaldības pamatbudžeta izdevumi (pa funkcionālajām kategorijām), 2006. 2011.gads Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati Laikā no 2006.gada līdz 2011.gadam izdevumu izglītībai īpatsvars ir pieaudzis no 60% uz 65%, savukārt vislielākais samazinājums ir bijis pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanā no 10% uz 2%. Speciālais budžets Pašvaldības speciālais budžets ietver īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumu avotus: Nodokļu ieņēmumus: dabas resursu nodoklis; Nenodokļu ieņēmumus: pašvaldības īpašuma iznomāšanas, pārdošanas un maksas pakalpojumi; Transfertus: valsts un pašvaldību budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai. Speciālais budžets ietver arī saņemtos ziedojumus un dāvinājumus. Speciālā budžeta līdzekļi tiek novirzīti konkrētu pasākumu īstenošanai. Laikā no 2006.gada līdz 2011.gadam Iecavas novada pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumi kopumā ir samazinājušies par 12,7%, kas ir saistīts ar valsts mērķdotācijas samazināšanu pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai 2009.gadā (sk. attēlu Nr.52.). Attēls Nr.52. Iecavas novada speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi (latos), 2006. 2011.gads Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati 69. lpp 10. Pārvalde
2011.gadā lielāko daļu, jeb 77,6% no speciālā budžeta ieņēmumiem veidoja valsts budžeta mērķdotācija pašvaldības autoceļu (ielu) finansēšanai. Ziedojumu un dāvinājumu budžeta ieņēmumi 2006.gadā bija 5 599 LVL apmērā, 2007.gadā 5 520 LVL, 2008.gadā 1 200 LVL, 2009.gadā 3 3351 LVL, 2010.gadā 1 090 LVL un 2011.gadā 3 200 LVL. Saņemtie ziedojumi un dāvinājumi tiek novirzīti konkrētu pasākumu finansēšanai. Budžeta saistības Uz 2011.gada 31.decembri kopējās Iecavas novada saistības veido 12 aizņēmumu līgumi un četri galvojuma līgumi kopsummā par 2 345 576 LVL ar atmaksas termiņu līdz pat 2024.gadam (sk. 5.pielikumu). Aizņēmumi ņemti, galvenokārt, izglītības, komunālās saimniecības (siltumapgāde, notekūdeņu attīrīšana u.c.), sporta, kultūras un sociālās infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai. Palielinoties atmaksājamajai aizdevuma daļai un samazinoties pamatbudžeta ieņēmumiem 2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, ikgadējais pašvaldības saistību maksājumu apjoms ir palielinājies no 6,94% uz 7,13% (sk. tabulu Nr.37.). Tabula Nr.37. Iecavas novada pašvaldību saistību apjoms, 2009. 2011.gads Kopā saistības Pamatbudžeta ieņēmumi (bez mērķdotācijām Saistību maksājumu apjoms % no Gads (latos) un iemaksām PFIF) pamatbudžeta ieņēmumiem 2009 252 102 3 765 509 6,70% 2010 263 643 3 796 980 6,94% 2011 256 175 3 675 631 6,97% Informācijas avots: Valsts kases pašvaldību budžeta pārskati Turpmākajos gados (pēc 2012.gada) Iecavas novada pašvaldības ikgadējo saistību apmērs samazināsies, pie nosacījuma, ja pašvaldība neuzņemsies jaunas kredītsaistības un nesamazināsies pamatbudžeta ieņēmumi. Plānošanas situācija Iecavas pašvaldības darbību nosaka šādi vietējā līmeņa plānošanas dokumenti: Iecavas novada teritorijas plānojums 2005. 2017.gadam, kurā ir noteiktas Iecavas novada teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. Iecavas novada tūrisma stratēģija 2008. 2013.gadam, kurā ir noteikti Iecavas novada tūrisma attīstības mērķi un uzdevumi; Veselības veicināšanas programma Iecavas novadam 2012. 2016., kurā ir noteikti veselības veicināšanas pašvaldībā mērķi, uzdevumi un plānotie pasākumi mērķu sasniegšanai. 10.2. Sabiedrības līdzdalība Dialogs ar sabiedrību Domes, komiteju un komisiju sēdes ir atklātas un brīvi pieejamas jebkuram interesentam. Pēc Domes sēdēm protokoli un lēmumi tiek izvietoti uz ziņojuma dēļa Domes kancelejā, un jebkurš apmeklētājs mēneša laikā var ar tiem iepazīties. Minētie dokumenti pieejami arī Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā. Iespējas piedalīties novada attīstības plānošanā apmierina 30,7% aptaujāto iedzīvotāju, 51% respondentu bija grūti atbildēt. 70. lpp 10. Pārvalde
Regulāri tiek papildināta un atjaunota informācija Iecavas novada pašvaldības mājas lapā www.iecava.lv. Portāla apmeklētāji var iepazīties ar Domes normatīvajiem aktiem, lēmumiem, sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem jautājumiem un dažādām ikdienas aktualitātēm. Lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas aktīvāk līdzdarboties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībā, pamatojoties uz izmaiņām likumā «Par pašvaldībām», kas stājās spēkā 2010.gada 1.oktobrī, interneta mājas lapā www.iecava.lv tiek publicēti arī Domes sagatavotie saistošo noteikumu projekti. Tiem tiek pievienota detalizēta informācija par plānoto noteikumu būtību un ietekmi uz pašvaldības budžetu. Iedzīvotāju ērtībai portālā ir izveidota paplašināta sadaļa par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, norādot darbības, dokumentus, samaksu u.c. svarīgu informāciju, kas ir būtiska konkrētu pakalpojumu saņemšanas procedūrā. Interneta mājas lapā tiek ievietoti aizpildāmo veidlapu paraugi, tādējādi popularizējot iespējas un priekšrocības, ko sniedz komunikācija internetā. Pašvaldības aktualitātes tiek atspoguļotas arī Domes izdotajā nedēļas laikrakstā Iecavas Ziņas, kura tirāža 2010.gadā bija 1 000 eksemplāru (2010.gadā iznāca 51 numurs, t.sk. seši bija daudzkrāsu numuri). Laikraksta numuri elektroniskā formātā ir publicēti interneta portālā www.iecava.lv. Avīze bez maksas lasītājiem ir pieejama Iecavas novada bibliotēkās, skolās, Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrā. Avīzes bezmaksas eksemplāri tiek piegādāti arī pašvaldības kapitālsabiedrībām, Iecavas kultūras namam un Sociālajam dienestam. Laikrakstu var iegādāties piecās tirdzniecības vietās (veikalos Maxima, Cēsnieki, Cento, degvielas uzpildes stacijās Neste, Astarte nafta ) un abonēt ar Latvijas Pasta starpniecību (abonentu skaits 2010.gada laikā svārstījās no 300 līdz 337). 2010.gada vasaras mēnešos divas jaunietes izmantoja pašvaldības piedāvāto iespēju apgūt informācijas vākšanas un apstrādes iemaņas, strādājot «Iecavas Ziņu» redakcijā. Nevalstiskās organizācijas un aktīvistu grupas Savstarpējās sadarbības uzlabošanai un sadarbības veicināšanai ar pašvaldību novada sabiedriskās organizācijas kopš 2010.gada rīko ikgadēju NVO forumu. Pēc Lursoft datu bāzes datiem uz 11.11.2011. Iecavas novada teritorijā bija reģistrētas 33 sabiedriskās organizācijas (biedrības un nodibinājumi). Aktīvākās no tām ir: Aktīvistu klubs Vardes, kura darbības mērķis popularizēt aktīvu dzīves veidu; organizēt, atbalstīt un piedalīties dažādos sporta, kultūras un aktīvās atpūtas pasākumos, nometnēs, koncertos, festivālos un projektos; mudināt līdzcilvēkus iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs u.c. Sporta klubs FORTE IECAVA WPC, kura darbības mērķis ir veicināt visu paaudžu, īpaši jauniešu, iesaistīšanos pauerliftinga (no angļu valodas powerlifting) nodarbībās, to attīstīšanā un pilnveidošanā, sporta pasākumu realizēšana un ar to saistīto projektu īstenošana. Iecavas ģimeņu ar bērniem biedrība Marabella, kuras darbības mērķis ir apvienot Iecavas novada ģimenes, veicinot savstarpēju atbalstu un palīdzību. Biedrība Iecavas Jauniešu padome, kuras darbības mērķis ir apvienot tās fiziskās un juridiskās personas, kas vēlas praktiski veicināt jaunatnes formālās un neformālās izglītības attīstīšanu un pilnveidošanu, ar to saistīto pieredzes apmaiņas realizēšanu jauniešu vidū, jaunatnes kultūras pasākumu realizēšanu un ar to saistīto projektu īstenošanu. Biedrība Iecavas sieviešu klubs Liepas, kuras darbības mērķis ir apvienot sievietes, lai veicinātu ģimeņu fizisko un garīgo stabilitāti, sekmētu sieviešu pašizglītošanos u.c. Iecavas invalīdu biedrība Rūķītis, kuras darbības mērķis ir sniegt palīdzību Iecavas novada invalīdiem. Iecavas politiski represēto klubs, kura darbības mērķis ir atbalstīt politiski represētās personas, gan sniedzot psiholoģisko, gan juridisko, gan citu nepieciešamo palīdzību u.c. Biedrība Futbola klubs Iecava, kura darbības mērķis ir popularizēt futbolu Iecavas novadā, Iecavas novada komandu un izlašu veidošana, to vadības un sastāva apstiprināšana u.c. 71. lpp 10. Pārvalde
Pasaules Putnkopības zinātniskās asociācijas Latvijas biedrība, kuras darbības mērķis ir veikt zinātniskos pētījumus putnkopībā, veicināt starptautiskos profesionālos kontaktus u.c. Biedrība Basketbola klubs Dartija, kuras darbības mērķis ir organizēt, uzturēt un pārvaldīt basketbola klubu Dartija, organizēt sporta pasākumu norisi basketbola popularizēšanai u.c. Iecavas lauksaimnieku biedrība, kuras darbības mērķis ir kopīgi risināt novada lauksaimniecības attīstības jautājumus un veikt darbību tirgus izpētē. Zorģu radošā kopa, kuras darbības mērķis ir apvienot Zorģu ciema sabiedrību aktīvās, radošās, izglītojošās un izklaidējošās nodarbēs. Mednieku klubi Zālīte, Zirnieki un Iecava, kuru darbības mērķis ir apvienot individuālos medniekus kopīgai medību organizēšanai, medību saimniecības labiekārtošanai, kultūras, sporta un atpūtas vajadzību apmierināšanai u.c. Novadā darbojas piecas draudzes Iecavas Evaņģēliski Luteriskā draudze, Iecavas Svētā Antona Katoļu draudze, Iecavas Vissvētās Dievmātes piedzimšanas draudze, Iecavas Evaņģēliskās Ticības Kristiešu draudze Dzīvības straume un Pestīšanas armijas Iecavas korpuss. Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkurss Ar mērķi atbalstīt sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu Iecavas novadā, veicināt iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos, veicināt sadarbību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām Iecavas novada dome, saskaņā ar 08.06.2010. lēmumu (prot.nr.8., 9.p.), ir apstiprinājusi Nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursa nolikumu, kurš nosaka kārtību, kādā Iecavas novada dome piešķir līdzfinansējumu LR likumdošanā noteiktajā kārtībā reģistrēto nevalstisko organizāciju (biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju) projektiem. Pašvaldība līdzekļus nevalstisko organizāciju projektiem piešķir konkursa kārtībā. Līdzekļi projektu līdzfinansēšanai tiek plānoti pašvaldības kārtējā gada budžetā. Projektu pieteikumus savu mērķprogrammu īstenošanai var iesniegt nevalstiskās organizācijas un to struktūrvienības vai nodaļas, kuru juridiskā adrese ir Iecavas novadā vai savu darbību veic Iecavas novada teritorijā. Projektu konkurss tiek izsludināts ne retāk kā vienu reizi gadā. Konkursa nolikums, nosaka, ka projekta aktivitātēm jānotiek Iecavas novadā vai ieguvējiem no projekta rezultātiem jābūt Iecavas novada iedzīvotājiem. Iecerētais projekts jārealizē un jābeidz līdz kārtējā kalendārā gada 30.decembrim. Pieprasītā līdzfinansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 90% no projekta kopējām izmaksām, un projekta iesniedzējam jānodrošina ne mazāk kā 10% finansējuma no kopējās summas. 2011.gada konkursa pirmajā kārtā Iecavas novada dome atbalstīja piecus nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursa pieteikumus piešķirot 3 018,26 LVL. Salīdzinot ar 2010.gadu, kad nevalstisko organizāciju projektu konkurss noritēja pirmo reizi un Iecavas novada budžetā šim mērķim bija atvēlēti 2 000 LVL, 2011.gadā projektu līdzfinansēšanas apmērs bija 5 000 LVL, bet 2012.gadā 6 000 LVL. Projektu konkurss Iedzīvotāji veido savu vidi 2011 Iecavas novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu Koninklijke Nederlandsche Heide Maatschappij (KNHM) 2011.gadā uzsāka īstenot projektu konkursu Iedzīvotāji veido savu vidi 2011. Projektu konkursa mērķis ir rosināt Iecavas novada iedzīvotāju iniciatīvu un aktivitāti, veicinot dzīves kvalitātes uzlabošanos un attīstot sabiedrības, pašvaldības un vietējo uzņēmēju sadarbību. 72. lpp 10. Pārvalde
Sadarbība ar Nīderlandes fondu ilgs trīs gadus. Piešķirtais finansējums pirmajā sadarbības gadā ir 8 000 EUR, jeb vienam projektam pirmajā gadā 1 000 EUR, otrajā gadā 500 EUR, bet trešajā gadā 400 EUR. Projektu konkursā var piedalīties fizisku personu neformālās grupas, kurās apvienojušies vismaz pieci vietējie iedzīvotāji, un ikviena reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kuru juridiskā adrese ir Iecavas novadā. Lai piedalītos konkursā, iedzīvotājiem jāiesniedz pašu sagatavots projekts, kas saistīts ar dzīves kvalitātes uzlabošanu Iecavas novadā un ko viņi paši spēj īstenot. Svarīgs nosacījums ir tas, ka projekts nedrīkst nest peļņu. Tā rezultātiem jābūt brīvi pieejamiem plašai sabiedrības daļai, bet galvenais - projektam ir jūtami jāuzlabo iespējami lielākas iedzīvotāju daļas dzīves kvalitāte. Viens no galvenajiem izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem ir iedzīvotāju pašu darba ieguldījums. No 19 iesniegtajiem projektiem 2011.gadā projektu konkursa ietvaros tika atbalstīti desmit iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju projekti. 2012. gadā no 10 iedzīvotāju iesniegtajiem projektiem tika atbalstīti 7. 10.3. Projektu kapacitāte Laika periodā no 2000. līdz 2011.gadam Iecavas novada pašvaldība ir īstenojusi 40 investīciju projektus izmantojot pašvaldības budžeta līdzekļus, valsts investīcijas un piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu, kā arī citu finanšu instrumentu līdzekļus (sk. 6.pielikumu). Investīciju projekti, galvenokārt, tika īstenoti izglītības, sociālās sfēras un komunālo pakalpojumu nozarēs. Projektu ietvaros tika veikti komunālās saimniecības attīstības darbi, uzlabota izglītības, kultūras, sociālo iestāžu infrastruktūra (energoefektivitātes paaugstināšanas darbi u.c.) un materiāltehniskā bāze, kā arī īstenotas citas aktivitātes. Uz 2011.gada oktobri īstenošanas stadijā bija 10 projekti, kuri jau saņēmuši ES fondu vai citu finanšu institūciju līdzfinansējuma apstiprinājumu primārās aprūpes veselības infrastruktūras uzlabošana PA Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs, ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana PA Iecavas veselības un sociālās aprūpes centrs, nodrošinot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pārprofilēšanu uz ambulatorās veselības pakalpojumu sniegšanu, Iecavas izglītības iestāžu informatizācija u.c. 10.4. Sadarbība Dalība organizācijās Iecavas novada pašvaldība ir Latvijas Pašvaldības savienības biedre. Iecavas pašvaldība darbojas biedrībā Bauskas rajona lauku partnerība, kurā ir iesaistījušās 17 pašvaldības, deviņi uzņēmumi un 29 nevalstiskās organizācijas. Biedrības mērķis ir veicināt Bauskas rajona teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, sekmēt pilsoniskās sabiedrības veidošanos Bauskas rajonā, ietverot formālu un neformālu vietējās attīstības grupu veidošanos un attīstību, kā arī aktīvu sadarbību. Novads ir pārstāvēts arī Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomē un Bauskas rajona pašvaldību apvienībā. Sadarbības partneri Iecavas novada pašvaldības sadarbības partneri ārzemēs ir Terebodas (Töreboda Kommun) pašvaldība Zviedrijā un Pasvales (Pasvalys) rajona pašvaldība Lietuvā. Pagājušā gadsimta 90.gados iedibināti draudzīgi kontakti ar Lubānas pilsētas pašvaldību. 73. lpp 10. Pārvalde
Kontakti starp Iecavas un Terebodas pašvaldību (http://www.toreboda.se/) Zviedrijā tika nodibināti 1992.gadā, bet 1993.gada 15.maijā noslēgts sadraudzības līgums. Šī līguma mērķis ir (1) radīt un attīstīt kontaktus starp Iecavas un Terebodas iedzīvotājiem; (2) apmainīties ar pieredzi dažādās dzīves jomās; (3) veidot un attīstīt saimnieciskos kontaktus. Visveiksmīgāk sadarbība risinās pašvaldību līmenī. Jau daudzus gadus notiek delegāciju pieredzes apmaiņas vizītes. Zviedru draugi iesaistījuši Iecavu ilgtermiņa projektā Par drošu vidi pašvaldībā. 2002.gada rudenī Iecavas pašvaldības delegācija Zviedrijā piedalījās starptautiskā konferencē Par drošību un neapdraudētību sabiedrībā, bet 2003.gada novembrī Stokholmā piedalījās seminārā par drošas pašvaldības politikas izveidi. Laba sadarbība izveidojusies izglītības jomā: nostiprinās saikne starp Dzimtmisas pamatskolu un Fredsbergas skolu, Iecavas vidusskolu un Centrālskolu. Terebodā ciemojušies un koncertējuši Iecavas mūzikas skolas audzēkņi. Savstarpēji individuāli kontakti izveidojušies lauksaimniekiem. Arī citu Zviedrijas novadu pārstāvji ir nodibinājuši kontaktus ar iestādēm Iecavā: organizācija no Enšensvīkas pilsētas Latvija draugi kopš 1993.gada draudzējas ar Iecavas internātpamatskolu, Iecavas Valsts policiju un ugunsdzēsējiem. No Latvija draugiem vairākkārtīgi saņemta humānā palīdzība un vērtīgi tehnikas dāvinājumi. 1999.gada 18.septembrī noslēgts draudzības un sadarbības līgums ar Pasvales (Pasvalys) rajona pašvaldību Lietuvas Republikā (http://www.pasvalys.lt/lt/titulinis.html). Līgums paredz sadarbību šādās jomās: izglītība, kultūra, sports, tūrisms, pārvaldes organizācija, vides aizsardzība, veselība un sociālā aizsardzība, demokrātijas paplašināšana. Sadarbības ietvaros tiek organizētas ciemošanās un savstarpējas vizītes (īpaši cieša profesionālā sadarbība izveidojusies bibliotekāriem). Abu pušu amatiermākslas kolektīvi regulāri piedalās sadarbības partnera pasākumos. Pagājušā gadsimta 90.gados iedibināti draudzīgi kontakti ar Lubānas pilsētas pašvaldību (www.lubana.lv), ko ilgus gadus vadīja Miķelis Gruzītis. No 2009.gada 1.jūlija Lubānas novada pašvaldību vada Tālis Salenieks. Sadraudzības ietvaros ir notikuši pašvaldību darbinieku pieredzes apmaiņas braucieni. Vidējās paaudzes deju kopa Iecava vairākkārtīgi piedalījusies lubāniešu rīkotajos tradicionālajos Aiviekstes svētkos. Valsts iestādes un organizācijas Iecavas novadā atrodas šādas valsts iestādes un organizācijas: Valsts sociālās aprūpes centra Zemgale filiāle Iecava ; Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauska iecirkņa Kārtības policijas Iecavas iecirknis; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Zemgales reģiona brigāde, Bauskas daļa, Iecavas postenis; VAS Latvijas Pasts Iecavas nodaļa. 74. lpp 10. Pārvalde