PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM Pēteris Guļāns 2009. gads
Vārda krīze skaidrojums Oxford Dictionery for the Business World: 1) time of danger or great difficulty un 2) decisive movement; turning-point. Tātad: 3) briesmu vai lielu grūtību laiks un 4) izšķirošais moments, pagrieziena punkts. Ekonomikā krīzi skaidro kā vienu no attīstības cikla fāzēm. Tā seko pēc uzplaukuma fāzes. Krīzes pazīmes: patēriņa krišanās peļņas un uzņēmējdarbības iespēju samazināšanās, nepārdoto preču krājumu palielināšanās, uzņēmumu bankroti, bezdarba palielināšanās. Krīzei seko depresijas fāze Depresija: saimniecības sastingums, zemas preču cenas. mazs preču un kapitāla pieprasījums, augsts bezdarba līmenis. Depresijas laikā rodas priekšnoteikumi saimniecības atjaunošanai - rosībai. Rosība -saimnieciska aktivizēšanās: cenu paaugstināšanās (vispirms ražošanas līdzekļiem), palielinās akciju kursi, nodokļu likmes, kredītu procenti, darbinieku algas, uzņēmumu ienākumi, paplašinās ražošana, samazinās bezdarbs. Rosība pāriet uzplaukumā.
Ekonomisko ciklu teorijas Mēģinājumu radīt teoriju daudz, vispār atzītās teorijas nav. Lielos vilcienos tās sadalās divās grupās Ārējie faktori (ārpus ekonomiskās sistēmas) kari, revolūcijas vēlēšanas naftas cenu izmaiņas zelta iegulu atklāšana jaunu zemju un dabas resursu apgūšana migrācija zinātniskie atklājumi un tehnoloģiskās inovācijas pat plankumi uz saules. Iekšējie faktori Būtībā netieši atzīst, ka krīzes ir dabiska sistēmai piemītoša parādība: katrs uzplaukums jau ietver lejupslīdes sēklas, un otrādi, katrā depresijā ir rosības un uzplaukuma iedīgļi. Šie uzskati cieši saistīti ar multiplikatora paātrinājuma teoriju, tātad investīciju lomu
Krīžu vēsture Gadi Valstis Piezīmes 1825 Anglija Rūpniecība 1836 Anglija un ASV Rūpniecība 1847 Anglijā, vājāk pārējā Eiropā 1857 Eiropa un Amerika (Ziem. un Dienv.) Pasaules mēroga krīze 1866 Anglija (kokvilnas bads) un citur Rūpniecība, finanses 1873-78 Sākās Austrijā un Vācijā, aptvēra citas, pēdējo Angliju Ražošana, arī agrārā sfēra 1882-4 Centrs: Francija un ASV 1890-93 Vācija, ASV, Krievija u.c. Paralēli 1870.-90. g. agrārā krīze 1900-03 Vācija, ASV (1903), Anglija, Francija u.c., Krievija Krievijā arī neraža 1907 Visas valstis, īpaši ASV 1914 Parādījās krīzes simptomi. Sākās I pasaule karš 1920-21 Anglija un ASV, Kanādā valstīs, kurās nebija kara laika postījumu. 1929-33 Aptvēra visu kapitālistisko pasauli. Lielā depresija 1937 Parādās krīzes pazīmes. Notušē gatavošanās karam. 1948-9, 1953-4 Ražošanas kritums ASV, Kanādā 1957-58 ASV, Kanāda, Lielbritānija, Beļģija, Francija, Japāna u.c. Te ražoja ~2/3 kap. pasaules rūpn. prod. 1970-71 Rupniecības produkcijas ražošana samazinājās 16 valstīs 1974-75 Rūpniecības prod. samazinājums. Enerģētiskā krīze 1980 Lielbritānija, ASV, Kanāda 1990-tie Ekonomikas sabrukums pēcsociālisma valstīs 1998 Austrumāzijās valstīs un Krievijā 2008. Pašreizējā pasaules ekonomiskā un finanšu krīze Aptver visu pasauli
Daži 1929.- 1933. gada ekonomiskās krīzes rezultāti Rūpnieciskās ražošanas indeksa samazinājums (%): ASV par 46 Anglijā - - 24 Vācijā - - 41 Francijā - - 32 Beļģijā - - 31 Rūpniecības korporāciju akciju kursu kritums (%): ASV par 87 Anglijā - - 48 Vācijā - - 64 Francijā - - 60 Zviedrijā - - 72 ASV 1930-32. g. bankrotēja 86 tūkst. tirdzn. un rūpn. uzņēmumu ar pasīvu summu 2,3 miljardi USD, un > 9 tūkst. banku ar depozītu kopsummu ~ 7 miljardi USD. Līdzīgi notikumi bija arī citās valstīs. Bezdarbnieku skaits pasaulē palielinājās 5 reizes, sasniedza 30 milj. ASV tas no 1,9 milj. 1929. gadā pieauga līdz 13,7 milj. Pēc Romas Starptautiskā agrārā institūta datiem, lauksaimniecības preču cenas 1933. gadā, salīdzinot ar 1928. gadu kritās: ASV par 53.0%, Kanādā - - 49.4% Argentīnā - - 47.5% Jaunzelandē - - 47.2%, Itālijā - - 47.4%, Vācijā - - 35.4% un Anglijā - - 24.5%. Ienākumi no lauksaimniecības (1929.- 1932.) samazinājās: ASV par 56.8%, Kanādā - - 54.0% Argentīnā - - 40.6% Dānijā - - 32.0%. ASV fermeru pārdoto preču cenas (1929.- 1932.) vidēji kritās par 58%, t. sk. graudu par 69%, kokvilnas - 61%, gaļas lopu - 58% un piena un putnkopības produktu 51%. Paplašinājās cenu šķēres. ASV lauksaimniecības preču cenas kritās par 58,7%, bet fermeru pirkto preču cenas par 31,7%. Polijā attiecīgi par 14%, un 67%.
Ekonomiskā krīze Latvijā 1929-1933 (Avots: P. Dzērves monogrāfija -1953. g.). Krīze sākās 1930. gada nogalē. Kā viens no iemesliem minēts Latvijas PSRS 1927. gada tirdzniecības līguma radītais noieta tirgus. Otrs - vāji attīstīta ražošanas līdzekļu ražošana. Zemākais punkts 1932. g. Produkcijas vērtība saruka par 36,3%, strādnieku skaits par 16,8%. Izbeidzās sērkociņu skaliņi, gumijas apavu, linoleja u.c. ražošana Palielinājās sīko amatniecisko uzņēmumu skaits. Agrārajā jomā krīze visvairāk skāra lopkopību. Lai gan eksportētā sviesta daudzums krīzes gados pat pieauga, ieņēmumi no tā saruka par 75.5%. Piena iepirkuma cenu tā ražošanai uzturēja ar valsts piemaksām. Importētājvalstis (īpaši Vācija) noteica augstas ievedmuitas. Cūku skaits 1931.- 32. g. saruka par 130 tūkst., jeb 18.3%. Krasi samazinājās lauksaimniecības mašīnu imports: traktoru 14 reizes, labības kūlēju 9,zālepļāvēju 6, zirga grābekļu 12 utt. No 1930. līdz 1934. tika izsludinātas 16873 lauku nekustamo īpašumu ūtrupes. Ārējā tirdzniecība (milj. Ls) 1929 1933 1933/29,% Eksports 273,87 81,53 29,8 Imports 362,15 91,21 25,2 Bilance -88,28-9,69 Ārvalstu valūtas un zelta krājumi 1928.- 31. g. samazinājās 2,6 reizes. Akciju banku apgrozījums saruka 6.2 reizes, noguldījumi 2,3 un aizdevumi 3 reizes. Tika izsludinātas 20886 ūtrupes, t.sk. pilsētās 4331 un laukos 16555. Valsts busdžet no 178,7 milj. latu (1930/31) saruka līdz 140,7 (1933/34) par 23%. Reģistrētie bezdarbnieki: 1930. g. - 14670; 1932. g. -39086 un 1933. g. 33080. Palielinājums attiecīgi 2,7 un 2,3 reizes. Daudzi strādāja nepilnu darba nedēļu.
Iekšzemes kopprodukta dinamika (1980 = 100) 160 150 140 130 120 110 100 90 80 70 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995
IKP dinamika Latvijā 140 120 100 procenti 1990=100 80 60 40 20 0 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 Gadi
Latvijas IKP apjoms 2006-2008 milj.ls 3000 2500 2000 1500 1000 500 0 1.kv 2.kv 3.kv 4.kv 1.kv 2.kv 3.kv 4.kv 1.kv 2.kv 3.kv 4.kv 2006 2007 2008 Series1 1722,9 1939,5 2039,3 2201,4 1878,6 2120,8 2271,9 2420,4 1888,3 2081,2 2153,8 2166,3
IKP un nozaru Pv tempi 450 400 350 300 250 procenti 200 150 100 50 0 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 IKP Lauks. Rūpniec Tirdzniec Finanšu st. Oper. ar nek.īp
KO DARĪT? UN VAI MĒS VARAM KAUT KO DARĪT???????
IKP uz iedzīvotāju, pēc PPS 40000 35000 30000 25000 20000 15000 10000 5000 0 ES27 ES25 Latvija Lietuva Igaunija Polija Slovēnija Īrija Somija Zviedrija 2000 19000 19900 7000 7500 8500 9200 15000 24900 22300 24100 2003 20700 21600 9000 10100 11300 10100 17000 29100 23400 25400 2007 24800 25700 14400 15000 17900 13300 22000 36300 29000 31300
Patēriņa cenu līmenis 2007, ES-27=100% 140 136,9 120 126 100 93 100 102 3,2 106,7 116,4 112,3 80 84,6 88,6 60 65 59,7 71,3 40 20 0 Latvija Lietuva Igaunija Portugāle Grieķija Spānija Austrija Vācija Francija Zviedrija Somija Dānija Lielbritānija Īrija
Pārveides politikas sekas No Eiropas Savienībā uzņemtajām pēcsociālisma valstīm, vislielākais tautsaimniecības potenciāla kritums (salīdzinot ar 1990. gada) bija Latvijai. Tas daļēji skaidrojams ar ārējiem apstākļiem. Liela nozīme bija arī kļūdām un nepilnībām pārveides procesa plānošanā un realizācijā. Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji. Likuma par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju (pieņemts 1994. gada 17. februārī, izsludināts 3. martā) 2.1. pants. Privatizācija radīs priekšnoteikumus, lai idejām bagāti cilvēki varētu radīt produktus un pakalpojumus, kas vajadzīgi(..) iedzīvotājiem. (..) Tādējādi tiks kompensēta padomju laikā uzcelto uzņēmumu nenovēršamā bojāeja. Jo ātrāk notiks šī bojāeja, jo tas būs labāk no ekonomiskā viedokļa. (Diena lietišķam cilvēkam 1994. gada 14. februārī. Lielāko daļu uzņēmumu privatizēja ar likvidācijas metodi.
Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Realizētā produkta vērtība Pievienotā vērtība Pirkto resursu un pakalpojumu vērtība Darba izmaksas Citi nodokļi Kapitāla izmaksas Tīrais ienākums Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Pievienotā vērtība (PV) - atalgojums nodarbinātajiem un ar to saistītie nodokļi, - pamatkapitāla patēriņš (amortizācija), - citi ražošanas nodokļi, - darbības tīrais rezultāts Iekšzemes kopprodukts (IKP) IKP = ΣPV, plus produktu nodokļi (PVN, muitas & akcīzes), mīnus subsīdijas Nacionālais bruto ienākums (NBI) NBI = IKP, plus starptautisko norēķinu saldo par darba spēka un kapitāla izmantošanu (var būt pozitīvs vai negatīvs) Neto (tīrais) nacionālais ienākums (NNI) NNI = NBI, mīnus pamatkapitāla patēriņš (amortizācija). Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Kapitāla un darba izmaksu attiecība 12 10.8 10 8 6 4 2 0 0.17 0.16 0.07 0.22 0.04 Rūpniecība Pārtikas Apģērbu Kokapstrāde Biroja tehnika Celuloze Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Pienesums IKP un NNI Ls/kbm koksnes 180 160 140 156.35 127.93 PV Algas+ nodokļi 120 100 80 82.98 72.49 60 40 20 0 53.05 52.86 40.37 25.06 23.13 16.97 17.25 11.38 23.92 23.55 16.3 9.84 11.64 11.05 8.52 8.38 7.96 7.93 7.8 8.29 10.94 6.08 4.62 3.75 Rīgas finieru r. "Sāga" "Laiko" Liepājas sēociņi Latvijas Finieris "Komēta: Katrīnkoks Saldus MR REKOR Rīgas Tonis Rēzeknes MRS Bolderāja Nelss (Aizkr.) Kurekss Vika-Wood Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Pievienotās vētības struktūra, % 100% 90% 80% 70% 60% 50% 28.57 24.78 25.56 10.69 10.2 1.5 25.77 14.22 0.07 20.29 8.85 0.12 58.94 74.64 40% 30% 20% 10% 0% 59.72 49.38 49.54 Rūpniecība Tabakas uzstr. Koksne un koka izstr 70.74 36.8 22.73 1.24 3.03 0.76 1.87 Mēbeles un citi Celuloze -450 Celuloze - 600 Darba izm Pārējie nod. Kapitāla izm Tīrais ieņ. Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Iekšzemes kopprodukta struktūra 2007. gadā, % 100% 90% 80% 70% 60% 50% 74,7 61,4 68,5 59,3 60,1 63,5 64,6 69,8 73,0 63,4 Pakalpojumi Rūpn., būvn. Lauks., zvejn. 40% 30% 20% 10% 22,0 33,3 28,5 38,1 37,0 34,5 32,2 28,7 25,7 34,9 0% 3,0 3 3,3 5,3, 2,6 2,9 2,0 3,2 1,5 1,3 1,7 0 Latvija Lietuva Igaunija Čehija* Slovākija Slovēnija Somija Zviedrija Dānija Īrija*
Pienesums IKP un NNI Ls/kbm koksnes, ja celulozes cena 600 USD/t 50 47.08 47.08 47.08 45 40 35 30 25 23.92 23.55 20 16.3 15 10 5 9.84 8.52 8.38 11.05 7.93 7.8 8.29 6.08 4.62 10.94 3.75 2.14 4.92 6.9 0 Saldus MR REKOR Rīgas Tonis Bolderāja Nelss (Aizkr.) Kurekss Vika-Wood B.P-uin 0, div.0 B.P-uin 100 div.-0 BP-uin 100,div 40 PV Algas+ nodokļi Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Reinvestīcijām izlietotās peļņas iespējamie varianti: darbības paplašināšana, radot jaunas darba vietas; darbības paplašināšana, mehanizējot un automatizējot ražošanas procesus, saglabājot strādājošo skaitu; darbības paplašināšanu, vienlaicīgi samazinot strādājošo skaitu; darbības saglabāšanu iepriekšējā līmenī, samazinot strādājošo skaitu. Komersantam pieņemami ir visi varianti un, atkarībā no tirgus situācijas, viņš realizēs sev izdevīgāko. Tādēļ tie enerģiski aizstāv ideju par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN. Latvijas ieguvumiem ir divi avoti: nodarbināto atalgojums un uzņēmuma maksāto nodokļu, galvenokārt UIN palielinājums. Pieejai jābūt selektīvai, jo ne katrs no minētajiem variantiem rada šos avotus
Divu kokzāģētavu pienesuma Latvijas makroekonomikai salīdzinājums Avots: Koksnes pārstrādes uzņēmumu 2002. gadā veiktajā apsekojumā iegūtā informācija. Nelss Vika Wood Attiecība Nelss = 100% Pārstrādāta apaļkosne m 3 370000 242462 65.5 Darbinieku skaits 478 121 25.3 Darba ražīgums m 3 /nodarbināto 774 2004 258.9 Darba izmaksas Ls 1234119 489172 39.6 Kapitāla izmaksas (amortizācija) Ls 635480 1100167 173.1 Nodokļi Ls 1016276 419011 41.2 Peļņa Ls 0 644747 ~ Pievienotā vērtība Ls 2885875 2653097 91.9 Latvijas ieguvums: darba izmaksas + nodokļi 2250395 908183 40.4 Ls Attiecinot uz 1m 3 koksnes Pievienotā vērtība Ls (palielina IKP) 7.80 10.94 140.3 tai skaitā - darba izmaksas 3.33 2.02 60.7 - kapitāla izmaksas 1.72 4.53 2.02 - nodokļi 2.75 1.73 62.9 - peļņa 0 2.66 NNI palielinājums (darba izmaksas + nodokļi) Ls/ 1m 3 6.08 3.75 61.7
Naudas kursa maģiskais četrstūris Augstā nacionālās naudas kursā ieinteresēti importētāji un naudas īpašnieki Nacionālās naudas kursa pazemināšanā ieinteresēti preču eksportētāji Optimālais valūtas kurss Iedzīvotāju intereses ir divējādas. Paaugstinātais kurss padara importa preces lētākas, bet ierobežojot eksporta iespējas apgrūtina vietējās ražošanas attīstību un samazina nodarbinātību. Augsts kurss nav pieņemams tiem, kam ir aizņēmumi ārvalstu valūtā Valdības pienākums un uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības kāpumu (lētas importa preces, augsta nodarbinātība un atalgojums) un saglabāt valsts un iedzīvotāju spēju sekmīgi pildīt saistības pret ārējiem kreditoriem.
Zemes virsmas sadalījums, miljardi ha 8.9 4.2 37.9 Udeņi un ledāji Tūksneši un neproduktīvā Ekoloģiski produktīvā Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Pasaules iedzīvotāju skaits un ekoloģiski produktīvā zeme uz iedzīvotāju 12 10 8 6 4 2 0 1800 1900 1940 1980 2000 2005 2025 2050 Iedzīvotāji, miljardi 0.906 1.608 2.246 4.452 6.082 6.451 7.962 9.224 Zeme ha/iedz. 10.8 5.5 4 2 1.46 1.38 1.12 0.96 Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Iedzīvotāju patēriņa līmenim atbilstošā zemes platība, ha ASV Kanāda Nīderlande Austrija Beļģija Lielbritānija Indija Vidēji pasaulē ir 5,1 4,3 3,3 3,0 3,0 3,0 0,4 1,4 Avots: Matiss Vakerneidžels un Viljams Rīss Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. Apgāds Norden AB 2000 Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences
Zemes platība, kas nepieciešama, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu tādu dzīves līmeni, kāds 20.g.s. nogalē bija: Gadi 2005 2025 2050 ASV miljardi ha 33,5 41,4 48,0 Zemes ložu skaits 3,8 4,7 5,4 2005 2025 2050 Eiropas valstu 19,4 23,9 27,7 2,2 2,7 3,1 Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences