Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8

Transcript

1 LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Convulex 100 mg/ml šķīdums injekcijām Natrii valproas Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem cilvēkiem ir līdzīgi simptomi. - Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu, izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam. Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Convulex 100 mg/ml un kādam nolūkam to lieto 2. Pirms Convulex 100 mg/ml lietošanas 3. Kā lietot Convulex 100 mg/ml 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Convulex 100 mg/ml 6. Sīkāka informācija 1. KAS IR CONVULEX 100 MG/ML UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO Farmakoloģiskās īpašības. Valproiskābei, Convulex 100 mg/ml aktīvajai vielai, piemīt pretkrampju darbība. Uzskata, ka valproiskābe darbojas, potencējot GASS-mediēto inhibīciju caur pre-sinaptisko ietekmi uz GASS metabolismu un/vai caur tiešu post-sinaptisku iedarbību uz neironu membrānas jonu kanāliem. Pie kādām indikācijām tiek lietots Convulex 100 mg/ml? Epilepsijas lēkmju ārstēšanā, ja valproiskābes perorāla lietošana īslaicīgi nav iespējama: - ģeneralizētas lēkmes bezkrampju formā, miokloniski krampji, toniski-kloniski krampji, atoniski krampji un jaukta tipa kramji; - fokālas lēkmes, gan vienkāršas, gan kompleksas, sekundāri ģeneralizētas lēkmes un specifiski sindromi (West sindroms, Lennox-Gastaut sindroms). Zīdaiņiem un bērniem, kas sāk staigāt, nātrija valproāts kā izvēles preparāts ir tikai izņēmuma gadījumos; Convulex 100 mg/ml jālieto ar speciālu piesardzību, tikai pēc rūpīgas gaidāmā labvēlīgā efekta un riska attiecību izvērtēšanas un ieteicams monoterapijā. Zāļu forma Šķīdums i.v. injekcijām. Koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai. 2. PIRMS CONVULEX 100 MG/ML LIETOŠANAS Nelietojiet Convulex 100 mg/ml šādos gadījumos. - Ja Jums ir paaugstināta jutība pret nātrija valproātu vai kādu citu preparāta sastāvdaļu. - Ja Jums vai Jūsu radinieka anamnēzē ir smagas aknu slimības, īpaši, kas saistītas ar zāļu lietošanu. - Ja Jums ir smagi aknu funkciju vai aizkuņģa dziedzera funkciju traucējumi. - Ja ir bijuši aknu funkciju traucējumi, kas izraisījuši brāļu vai māsu, kuri ārstēti ar valproiskābi, nāvi. - Ja Jums ir hepatiskā porfīrija. Īpaša piesardzība, lietojot Convulex 100 mg/ml, nepieciešama šādos gadījumos. - Maziem bērniem, kam nepieciešama vienlaicīga ārstēšana ar vairākiem pretepilepsijas līdzekļiem. - Bērniem un pusaudžiem ar daudzējādiem pavadošiem traucējumiem un smagām lēkmju formām. - Ja Jums ir kaulu smadzeņu bojājums. - Ja Jums ir iedzimts enzīmu deficīts. - Ja Jums ir hipoproteīnēmija. - Ja Jums ir sistēmisks lupus erythematosus. Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8

2 Īpaši brīdinājumi. Aknu un aizkuņģa dziedzera bojājumi. Retos gadījumos novēroti smagi aknu bojājumi un ļoti retos gadījumos aizkuņģa dziedzera bojājumi. Abos gadījumos tie var izraisīt nāvi. Nāves risks ir palielināts, ja vienlaicīgi parādās hepatīts un pankreatīts. Galvenokārt tiek skarti bērni līdz 15 gadu vecumam, bet visbiežāk zīdaiņi un bērni, kuri sāk staigāt, jaunāki par 3 gadiem, kuriem ir smagi epileptiski traucējumi. Risks ir sevišķi paaugstināts, ja viņi saņem kombinētu ārstēšanu ar vairākiem pretepilepsijas līdzekļiem vai arī, ja ir vai pievienojas smadzeņu bojājums, garīga aizture un/vai iedzimti metaboliski traucējumi. Šai pacientu grupai valproiskābe jālieto ar speciālu piesardzību un monoterapijā. Pieredze liecina, ka šo traucējumu sastopamība ievērojami samazinās virs šīs vecuma grupas (ievērojami virs 10 gadu vecuma). Lielākajā daļā gadījumu aknu bojājumi tika novēroti pirmo 6 ārstēšanas mēnešu laikā, īpaši starp 2. un 12. nedēļu, un visbiežāk, ja tikuši vienlaicīgi ordinēti citi pretepilepsijas līdzekļi. Smags vai fatāls aknu bojājums var būt ar nespecifiskiem simptomiem, piemēram, lēkmju recidīvi vai lēkmju smaguma un biežuma palielināšanās, fizisks savārgums, apetītes zudums, nepatika pret ierasto barību, nepatika pret valproātu, vemšana, sāpes augšējā vēdera daļā, neparasti bieža zilumu parādīšanās vai deguna asiņošana, tūskas noteiktās ķermeņa vietās vai ģeneralizēta tūska, letarģija. Pacienti (un īpaši zīdaiņi un bērni, kas sāk staigāt) attiecībā uz jebkuru no šiem simptomiem rūpīgi jākontrolē. Pasākumi agrīnai aknu bojājuma diagnosticēšanai. Pirms ārstēšanas sākuma detalizēti jāieprotokolē pacienta anamnēze un viņa/viņas ģimenes anamnēze un jāveic specializēta ekstensīva klīniska pārbaude, īpaši pievēršot uzmanību metabolisma, aknu vai aizkuņģa dziedzera un koagulācijas traucējumiem. Pirms terapijas, bērniem pēc 1, 3, 5, 7 un 9 ārstēšanas nedēļām un ar 4 nedēļu intervāliem, kā arī 6 pirmo ārstēšanas mēnešu laikā jāveic aknu funkcijas laboratorijas testi (ALAT, ASAT, gamma-glutamīntransferāzes, bilirubīna, kopējā proteīna), jāpārbauda koagulācijas parametri (protrombīna laiks, parciālais protrombīna laiks, fibrinogēns), jāpārbauda asinsaina (ieskaitot trombocītu skaitu), jānosaka lipāze, seruma α-amilāze un asins glikoze. Pusaudžiem (apmēram no 15 gadu vecuma) un pieaugušiem klīniskie un laboratorijas parametri jāpārbauda pirms ārstēšanas sākuma, bet pēc tam, ievērojot mēnesi ilgus intervālus visā pirmā ārstēšanas pusgada laikā. Pacientiem, kuriem nenovēro klīniskos simptomus vai pazīmes, bet laboratorijas testu rādītāju vērtības ceturtās ārstēšanas nedēļas beigās ir virs normas, turpmākās pārbaudes jāveic 3 reizes ar maksimāliem intervāliem 2 nedēļas, pēc tam vienu reizi mēnesī līdz 6 mēnešu terapijas beigām. Īpaši jākontrolē pacienti, kam attīstās drudzis. Vecāki un citas personas, kuras uzrauga pacientu, jābrīdina par iespējamiem aknu bojājuma simptomiem; viņiem aktīvi jāpiedalās kontroles procesā un viņiem jānorāda, ka, parādoties jebkādām neparastām pazīmēm, nekavējoties jāinformē ārsts. Pēc 12 mēnešu ilgas ārstēšanas, ja neparādās novirzes, parasti pietiekoši ir veikt 2-3 medicīniskas pārbaudes gadā. Tūlītēja ārstēšanas atcelšana jāapsver sekojošos gadījumos. Neizskaidrojams vispārējs vājums, aknu vai aizkuņģa dziedzera bojājuma klīniskie simptomi vai tendence uz pastiprinātu asiņošanu, vairāk nekā 2-3 reizes paaugstināts aknu transamināžu līmenis, pat bez klīniskām pazīmēm (jāņem vērā iespējamā enzīmu indukcija, vienlaicīgi lietojot citas zāles), neliela (1 ½ -2 kārtīga) aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās, kam pievienojas akūti gripas vai drudža simptomi, ievērojamas koagulācijas parametru novirzes (fibrinogena un koagulācijas faktoru samazināšanās). Ja ir aizdomas par smagiem aknu funkcijas traucējumiem, piesardzības dēļ jāpārtrauc lietot arī citas vielas, kuras var izraisīt līdzīgas blakusparādības, metabolizējoties caur tiem pašiem metabolisma lokiem (piemēram, salicilāti). Individuālos gadījumos klīniskā aina var turpināt pasliktināties. Citi brīdinājumi. Ārstēšanas laikā ar valproiskābi saturošiem preparātiem var paaugstināties seruma amonija līmenis (hiperamoniēmija). Ja parādās simptomi, piemēram, miegainība, vemšana vai hipotensija, vai palielinās lēkmju biežums, jānosaka amonija un valproiskābes līmeņi serumā; ja nepieciešams, jāsamazina zāļu devas. Ja ir aizdomas par iepriekš esošu urīnvielas cikla enzīmu deficītu, lai izsargātos no hiperamoniēmijas rašanās, pirms ārstēšanas ar valproātu rūpīgi jāpēta jebkura metaboliska novirze. Convulex 100 mg ml šķ inj Page 2 of 8

3 Jārēķinās, ka līdzīgi citiem pretepilepsijas līdzekļiem, ārstēšanas ar valproiskābi sākumā var parādīties pārejoša transamināžu līmeņa paaugstināšanās bez klīniskiem simptomiem. Retos gadījumos var parādīties neliela, galvenokārt pārejoša slikta dūša, kam dažreiz pievienojas vemšana un anoreksija, bet šīs blakusparādības parasti izzūd bez jebkādiem pasākumiem vai pēc devu samazināšanas. Ja rodas blakusparādības, kas nav saistītas ar devu, Convulex 100 mg/ml lietošana jāpārtrauc. Pirms ķirurģiskas iejaukšanās vai, parādoties spontānai asiņošanai vai hematomai, jāpārbauda koagulācijas parametri. Ja vienlaicīgi ordinē K vitamīna antagonistus, rekomendē biežu protrombīna laika kontroli. Pacienti ar kaulu smadzeņu bojājumu anamnēzē stingri jākontrolē. Pievērsiet īpašu uzmanību: dažiem cilvēkiem, kas ārstēti ar pretepilepsijas līdzekļiem, piemēram, tādiem kā valproiskābe, novērotas paškaitēšanas un pašnāvības domas. Ja Jums rodas šādas domas, jebkurā laikā nekavējoties sazinieties ar savu ārstu. Citu zāļu lietošana Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Īpaši pretepilepsijas terapijas sākumā, kombinējot Convulex 100 mg/ml ar citiem pretkrampju līdzekļiem, rekomendē plazmas līmeņa kontroli, lai nepieciešamības gadījumā varētu pielāgot individuālā pretepilepsijas līdzekļa devas. Citu vielu ietekme uz nātrija valproātu. - Enzīmus-inducējošie pretepilepsijas līdzekļi, piemēram, fenobarbitāls, primidons, fenitoīns un karbamazepīns, var izraisīt pastiprinātu valproiskābes elimināciju, tās līmeņa samazināšanos plazmā, tādā veidā samazinot iedarbību. - Felbamāts izraisa no devas atkarīgu, lineāru brīvās valproiskābes seruma koncentrācijas paaugstināšanos (18%). - Meflokvīns palielina valproiskābes metabolismu, un tam piemīt krampjus izraisoša darbība. Tāpēc to vienlaicīga lietošana var inducēt epileptiskas lēkmes. - Aknu metabolisma inhibīcijas dēļ, vienlaicīgi ordinējot cimetidīnu un eritromicīnu, var paaugstināties valproiskābes līmenis plazmā. - Vienlaicīga lietošana ar fluoksetīnu var arī izraisīt valproiskābes līmeņa paaugstināšanos serumā; taču, ir bijuši arī ziņojumi par samazinošu ietekmi. - Ja vienlaicīgi ar Convulex 100 mg/ml lieto panipenēmu vai meropenēmu, valproiskābes līmenis serumā samazinās. Atsevišķos gadījumos šo samazināšanos pavada lēkmju parādīšanās. Ja vienlaicīgi ordinē panipenēmu vai meropenēmu, rūpīgi jākontrolē valproiskābes līmenis plazmā. - Vielas ar izteiktu saistību ar plazmas proteīniem, piemēram, acetilsalicilskābe, var izspiest nātrija valproātu no tā saistīšanās vietām ar plazmas proteīniem un tādā veidā palielināt brīvās valproiskābes frakciju plazmā. Tāpēc jāizvairās no vienlaicīgas nātrija valproāta un acetilsalicilskābes lietošanas antipirētiskās/analgētiskās devās; tas īpaši attiecas uz zīdaiņiem un bērniem, kas sākuši staigāt. Nātrija valproāta ietekme uz citām vielām. Paaugstinātai fenobarbitāla koncentrācijai, ko izraisa nātrija valproāts, ir speciāla klīniska nozīme, jo tā var izpausties kā izteikts nomākums, īpaši bērniem. Ja parādās šī iedarbība, fenobarbitāla vai primidona deva jāsamazina (primidons tiek daļēji metabolizēts līdz fenobarbitālam). Tāpēc tiek rekomendēta rūpīga kontrole, īpaši pirmajās kombinētās terapijas dienās. Ja preparāti, kas satur valproiskābi tiek pievienoti jau ordinētai terapijai ar fenitoīnu, vai, ja tiek paaugstinātas to devas, var palielināties brīvā fenitoīna daudzums (aktīvās, ar proteīniem nesaistītās frakcijas koncentrācija), kamēr kopējais fenitoīna līmenis serumā paliek nemainīgs. Kā sekas tam var paaugstināties blakusparādību risks (īpaši smadzenes bojājošā ietekme); skatīt arī apakšpunktu 4.8. Nevēlamās blakusparādības. Lietojot vienlaicīgi karbamazepīnu un valproātu, ir aprakstīti simptomi, kas, iespējams, radušies valproiskābei potencējot karbamazepīna toksiko iedarbību. Tāpēc jāordinē klīniskā kontrole, īpaši šādas ārstēšanas sākumā; ja nepieciešams, jāpielāgo devas. Nātrija valproāts izraisa samazinātu lamotrigīna klīrensu un ievērojamu tā eliminācijas pusperioda pagarinājumu. Tāpēc nepieciešamības gadījumā jāpielāgo lamotrigīna devas. Ir bijušas aizdomas par paaugstinātu ādas reakciju risku lamotrigīna un valproiskābi saturošu zāļu vienlaicīgas lietošanas dēļ, kas Convulex 100 mg ml šķ inj Page 3 of 8

4 pamatots uz individuāliem ziņojumiem par smagām ādas reakcijām 6 nedēļu laikā pēc kombinētās ārstēšanas sākuma, kuras daļēji izzudušas atceļot zāļu lietošanu, vai pēc adekvātas simptomu ārstēšanas. Valproiskābe var paaugstināt felbamāta līmeni serumā par apmēram 50%. Lietojot kombinācijā ar benzodiazepīniem, barbiturātiem, neiroleptikām, MAO-inhibitoriem un antidepresantiem, valproāts var paaugstināt šo zāļu CNS-nomācošo darbību. Ja tiek lietota kāda no šīm kombinācijām, pacients rūpīgi jākontrolē un atbilstoši jāpielāgo devas. Var tikt arī ietekmēts metabolisms un citu vielu, piemēram, kodeīna, saistības ar proteīniem apjoms. Iespējams, ka valproiskābe paaugstina zidovudīna seruma koncentrāciju, kas var izraisīt palielinātu zidovudīna toksicitāti. Vienlaicīga nātrija valproāta un antikoagulantu vai salicilskābes ordinēšana var palielināt tendenci uz asiņošanu. Tāpēc to vienlaicīgas lietošanas laikā rūpīgi jākontrolē koagulācijas parametri. Cita mijiedarbība. Tā kā valproiskābe tiek daļēji metabolizēta līdz ketonvielām, jārēķinās ar nepatiesi-pozitīviem ketonvielu ekskrēcijas testa rezultātiem pacientiem ar diabētu un aizdomām par ketoacidozi. Tā kā valproātam nav enzīmus-inducējoša iedarbība, tas nepavājina hormonālo kontraceptīvo līdzekļu darbību. Nevar izslēgt, ka potenciāli hepatotoksiskas zāles, kā arī alkohols var potencēt valproiskābes toksisko iedarbību uz aknām. Nesaderība. Ja vienlaicīgi intravenozi jāordinē citas zāles, Convulex 100 mg/ml jāievada caur atsevišķu līniju, jo nav izslēgta nesaderība. Grūtniecība un zīdīšanas periods. Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Grūtniecība. Grūtniecības laikā ārstēšanu ar valproātu bez ārsta norādījuma nedrīkst pārtraukt, jo pēkšņa preparāta atcelšana vai nekontrolēta devu samazināšana grūtniecēm var inducēt epileptiskas lēkmes, kas var kaitēt viņai un/vai nedzimušajam bērnam. Pirms ārstēšanas sākuma sievietes reproduktīvā vecumā jāinformē par grūtniecības plānošanas un kontroles nepieciešamību. Agrīnās grūtniecības laikā jāsāk lietot folātu pārtikas piedevas, tās iespējams lietot arī, kad tiek plānota grūtniecība vai pēc apaugļošanās. Kroplību risks bērniem, ir 2-3 reizes augstāks (apmēram 6-9%), ja mātei ir epilepsija un viņa saņem pretepilepsijas terapiju, salīdzinot ar vispārējo populāciju (apmēram 3%). Kroplību risks pieaug, ja tiek ordinēta kombinēta pretepilepsijas terapija. Pirms grūtniecības plānošanas pretepilepsijas terapijas nepieciešamība jāpārvērtē. Ja nātrija valproāts tiek uzskatīts par būtisku, jāordinē tā minimālās efektīvās devas un tam jābūt vienīgam līdzeklim visas grūtniecības laikā, īpaši pirmajos 3 grūtniecības mēnešos. Tā kā ir ļoti iespējams, ka kroplības tiek izraisītas pie vielas maksimālās koncentrācijas serumā, visām sievietēm, kas plāno grūtniecību, īpaši tas attiecas uz laiku starp 20. un 40. dienu pēc apaugļošanās, kopējā dienas deva jāsadala vairākās sīkākās devās, ko lieto visas dienas laikā. Turklāt, regulāri jākontrolē valproāta koncentrācija serumā. Pēc relatīvi konstanta līmeņa pirmā un otrā grūtniecības trimestra laikā konstatēts, ka brīvās valproiskābes koncentrācija paaugstinās trešā trimestra laikā, palielinoties līdz trim reizēm dzemdību laikā. Ir aprakstīti abstinences simptomi bērniem, kuri piedzimuši mātēm, kas ārstētas ar valproātu. Meningomielocēles attīstības risks ir palielināts, ja preparāts lietots grūtniecības agrīnā fāzē (pirmajā trimestrī) (sastopamība 1-2% no pacientiem, kas lietojuši preparātu). Turklāt, var parādīties citas kroplības, ieskaitot augļa antiepileptisko sindromu, un, lietojot vienlaicīgi ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, risks pieaug. Ir ziņojumi par asins koagulācijas traucējumiem jaundzimušiem (hemorāģisko sindromu), kuru mātes grūtniecības laikā tikušas ārstētas ar valproātu. Šis sindroms ir saistīts ar hipofibrinogenēmiju. Ir ziņots pat par dažiem nāves gadījumiem pilnīga fibrīna trūkuma dēļ. Hipofibrinogenēmija var parādīties saistībā ar koagulācijas faktoru strauju samazināšanos. Taču, jāatšķir starpība starp šo sindromu un koagulācijas faktoru samazināšanos, kas atkarīga no K vitamīna, ko var izraisīt fenobarbitāls un enzīmus-inducējošie līdzekļi. Convulex 100 mg ml šķ inj Page 4 of 8

5 Tāpēc jaundzimušiem jākontrolē trombocītu skaits, fibrinogēna līmenis un koagulācijas faktori un jāveic koagulācijas testi. Prenatālajā periodā rekomendē skrīninga metodes agrīnai noviržu diagnostikai (izmeklēšanu ar ultraskaņu, augļa alfa-proteīna noteikšanu). Valproāts šķērso placentas barjeru un sasniedz augstas koncentrācijas gan augļa serumā, gan mātes serumā. Zīdīšana. Valproiskābe izdalās mātes pienā. Pie līdzsvara stāvokļa koncentrācija mātes pienā sasniedz līdz 10% no seruma koncentrācijas. Vispār, tas neizraisa risku auglim, tāpēc parasti nav nepieciešams pārtraukt bērna barošanu ar krūti. Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana. Sākot ārstēšanu ar nātrija valproātu, lietojot augstas devas un/vai kombinācijā ar citām zālēm, kas darbojas uz centrālo nervu sistēmu, var parādīties ar CNS-saistītas blakusparādības, piemēram, miegainība vai apjukums, kas neatkarīgi no esošās slimības var ietekmēt pacienta reakciju tādā apjomā, ka tiek traucēta pacienta spēja aktīvi piedalīties ceļu satiksmē vai apkalpot mehānismus. Šī iedarbība var pastiprināties, vienlaicīgi lietojot alkoholu. 3. KĀ LIETOT CONVULEX 100 MG/ML Vienmēr lietojiet Convulex 100 mg/ml tieši tā, kā ārsts Jums stāstījis. Neskaidrību gadījumā vaicājiet ārstam vai farmaceitam. Dienas deva jāizvēlas individuāli, pielāgojot atbilstoši vecumam, ķermeņa masai un individuālai jutībai pret valproātu. Mērķim, īpaši arī grūtniecības laikā, jābūt sasniegt optimālu lēkmju kontroli pie minimālas devas. Tā kā nav terapeitiski būtiskas korelācijas starp dienas devu, seruma koncentrāciju un terapeitisko efektu, optimālo devu jāizvēlas, pamatojoties uz klīnisko reakciju. Ja netiek sasniegta adekvāta lēkmju kontrole, vai ir aizdomas par blakusparādībām, papildus klīniskai kontrolei jāapsver valproāta līmeņa plazmā noteikšana. Parasti efektīvais diapazons ir starp 40 un 100 mg/litrā ( µmol/l). Ieteicamās deva. Ja ordinē lēnu intravenozu injekciju. Rekomendētā deva ir starp 5 un 10 mg nātrija valproāta uz 1 kg ķermeņa masas. Pieaugušiem pacientiem ar ķermeņa masu 65 kg tas atbilst apmēram 500 mg nātrija valproāta vai 1 ampulai. Ja ordinē infūziju, rekomendētā deva ir 0,5 1 mg nātrija valproāta uz 1 kg ķermeņa masas stundā. Lietošana pacientiem ar perorālu valproiskābes lietošanas režīmu. Ja pāriet no perorālas uz intravenozu lietošanu, to var darīt, ievērojot devu attiecību 1:1; Convulex 100 mg/ml jāievada 12 stundas pēc pēdējās perorālās devas, vai nu kā vienreizēju injekciju vai kā infūziju. Gadījumos, kad nepieciešams ātri sasniegt un uzturēt augstu koncentrāciju plazmā, rekomendē sekojošu risinājumu: 5 minūšu laikā intravenozi ievada 15 mg nātrija valproāta uz kg ķermeņa masas, 30 minūtes vēlāk sāk infūziju 1 mg/kg/ķermeņa masas/stundā, pastāvīgi kontrolējot līmeni plazmā, līdz tiek sasniegta koncentrācija apmēram 75 µg/ml. Lai optimāli adaptētu terapiju individuālām prasībām, devas jāpielāgo atbilstoši pacienta klīniskajam stāvoklim. Ja tiek ordinētas atkārtotas injekcijas vai nepārtraukta Convulex 100 mg/ml infūzija, nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas devu 2500 mg nātrija valproāta. Zīdaiņiem, kas vecāki par 2 mēnešiem, un bērniem parasti saglabā iepriekšējo perorālo devu līmeni (parasti mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas/dienā). Intravenozas injekcijas vai infūzijas deva ir apmēram 0,8-1,35 mg/kg ķermeņa masas/stundā. Vidējās dienas devas ir sekojošas: - 20 mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas pieaugušiem un gados veciem pacientiem; - 25 mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas pusaudžiem; - 30 mg nātrija valproāta/kg ķermeņa masas bērniem. Infūzijas norma. Ja 1 ampulu (=500 mg nātrija valproāta) izšķīdina 500 ml šķīduma infūzijām, infūzijas norma ir 1 ml šķīduma infūzijām/kg ķermeņa masas/stundā. Convulex 100 mg ml šķ inj Page 5 of 8

6 Ja ordinē zāles, kas satur valproiskābi, kombinācijā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, iepriekš lietotā pretepilepsijas līdzekļa deva nekavējoties jāsamazina, īpaši fenobarbitāla gadījumā. Ja iepriekšējā ārstēšana jāpārtrauc, tas jādara pakāpeniski. Tā kā enzīmus-inducējošā citu pretepilepsijas līdzekļu iedarbība ir reversīva, valproiskābes līmeņi serumā jāpārbauda apmēram 4-6 nedēļas pēc šāda veida pretepilepsijas līdzekļa atcelšanas, un, ja nepieciešams, jāsamazina dienas devas. Seruma koncentrācija (mērīta pirms pirmās dienas devas) nedrīkst pārsniegt 100 µg valproiskābes/ml. Pacientiem ar nieru mazspēju un hipoproteīnēmiju jārēķinās ar paaugstinātu brīvās valproiskābes līmeni serumā; nepieciešamības gadījumā jāsamazina devas. Ievadīšanas veids un ilgums. Intravenozās injekcijas. Convulex 100 mg/ml jāievada vai nu tieši intravenozi lēni (3-5 minūšu laikā) vai jāordinē infūzijas veidā (nepārtrauktas infūzijas vai atkārtotu devu veidā). Jāizvairās no intraarteriālas, intramuskulāras un perivenozas ievadīšanas audu bojājuma riska dēļ (skatīt arī Lokālā panesamība apakšpunktā Preklīniskie dati par drošību ). Drīkst lietot tikai dzidru un bezkrāsainu vai nedaudz iedzeltenu šķīdumu. Šķīdumi infūzijām, kas satur Convulex 100 mg/ml, jāizlieto 24 stundu laikā pēc to pagatavošanas. Jebkura neizlietotā šķīduma porcija jāizmet. Infūzijas pagatavošanai drīkst izmantot sekojošus šķīdumus: - izotonisko nātrija hlorīda šķīdumu; - 5% glikozes šķīdumu; - laktāta Ringera šķīdumu. Ja intravenozi vienlaicīgi tiek ordinētas citas zāles, Convulex 100 mg/ml jāievada caur atsevišķu līniju. Tiklīdz pacienta veselības stāvoklis atļauj, Convulex 100 mg/ml jāaizvieto ar perorālām zāļu formām. Kā likums, perorālo zāļu formu lietošanu jāsāk 12 stundas pēc infūzijas pabeigšanas. Pretepilepsijas terapija parasti ir ilgstoša. Par ārstēšanas sākumu, ārstēšanas ilgumu un valproiskābi saturošu zāļu atcelšanu, pamatojoties uz individuālo pacienta stāvokli, jālemj neirologam vai bērnu neiroloģijas speciālistam. Parasti devu samazināšanu vai ārstēšanas atcelšanu drīkst apsvērt tikai tad, ja pacientam vismaz 2-3 gadus nav bijušas lēkmes. Atcelšana jāveic, devas samazinot ļoti pakāpeniski viena līdz divu gadu laikā; šī perioda laikā nedrīkst pasliktināties EEG rādītāji. Ja devas samazina bērniem, iespējams rēķināties ar vecumu saistīto devas uz 1 kg ķermeņa masas maiņu. Pārdozēšana. Izvērtējot intoksikācijas gadījumu, jāapsver iespējamā papildus toksicitāte vairāku zāļu lietošanas dēļ, piemēram, var parādīties tieksme uz pašnāvību. Pie terapeitiskā līmeņa plazmā ( µg/ml), nātrija valproātam piemīt relatīvi neliela toksicitāte. Pie plazmas līmeņiem virs 100 µg/ml pieaugušiem un bērniem novēroti ļoti reti akūtas saindēšanās ar valproiskābi gadījumi. No literatūras zināmi atsevišķi akūtas vai hroniskas saindēšanās gadījumi, kas beigušies letāli. a) Saindēšanās simptomi. Raksturīgs saindēšanās simptoms ir apmulsuma stāvoklis, sedācija (dažkārt progresējoša līdz komai), miastēnija, hiporefleksija vai arefleksija. Novēroti individuāli hipotensijas, miozes, sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas neregularitātes, smadzeņu tūskas un intrakraniālās hipertensijas, metaboliskās acidozes un hipernatriēmijas gadījumi. Augsts līmenis serumā izraisa neiroloģiskus traucējumus, piemēram, palielināts lēkmju biežums vai uzvedības izmaiņas pieaugušiem un bērniem. b) Saindēšanās ārstēšana. Nav zināma specifiska pretinde. Tāpēc ārstēšanā jāizmanto vispārējie pasākumi, lai eliminētu aktīvo vielu no organisma, un jāatbalsta vitālās funkcijas. Ja saindēšanās notikusi, lietojot perorālās zāļu formas, sākotnēji jāizraisa vemšana (pirmo 30 minūšu laikā) vai jāveic kuņģa skalošana (līdz stundām pēc preparāta norīšanas), kā arī jāordinē aktivētā ogle, un nepieciešama stingra pacienta kontrole intensīvās terapijas nodaļā. Turklāt, var būt efektīva hemodialīze un forsētā dialīze. Šķiet, ka peritoneālā dialīze varētu būt mazāk noderīga. Nav pietiekošas pieredzes attiecībā uz koka ogles hemoperfūziju un plazmas pilnīgu aizvietošanu vai transfūziju. Vieglas vai mēreni smagas saindēšanās gadījumā rekomendē intensīvu klīnisku ārstēšanu bez specifiskām detoksifikācijas procedūrām, bet ar plazmas koncentrācijas kontroli Convulex 100 mg ml šķ inj Page 6 of 8

7 (īpaši bērniem). Ir ziņots, ka pret apziņas aptumšošanos dažos gadījumos efektīva bijusi intravenoza naloksona injekcija. Ja Jums ir kādi jautājumi par šī produkta lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam. 4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS Tāpat kā citas zāles, Convulex 100 mg/ml var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Kuņģa-zarnu trakta traucējumi. Atsevišķos gadījumos no devas atkarīgs ķermeņa masas pieaugums, palielināta apetīte vai anoreksija, garšas izmaiņas. Retos gadījumos pastiprināta siekalošanās, caureja, vemšana, atraugas. Retos gadījumos dažas dienas, īpaši ārstēšanas sākumā, novēroti kuņģa un zarnu darbības traucējumi, piemēram, slikta dūša, kuņģa sāpes, kuru dēļ nav bijis nepieciešams pārtraukt ārstēšanu. Retos gadījumos novēroti no devas neatkarīgi smagi aknu funkcijas traucējumi (dažreiz letāli). Aknu bojājuma attīstības risks ir būtiski paaugstināts bērniem, īpaši, ja viņi saņem kombinētu pretepilepsijas terapiju (skatīt arī Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā ). Ārstēšanas laikā pacients jākontrolē, īpaši tas attiecas uz sekojošiem simptomiem, kuri var būt aknu vai aizkuņģa dziedzera bojājuma pazīmes: antiepileptiskās iedarbības samazināšanās, kas raksturojas ar recidīviem vai epileptisko lēkmju biežuma palielināšanos; nepārejoši simptomi, piemēram, vājums, apātija, anoreksija, letarģija, slikta dūša un atkārtota vemšana vai neskaidras izcelsmes vēdera sāpes, pastiprinātas tūskas, kas skar visu ķermeni vai noteiktus rajonus, apziņas traucējumi ar apmulsumu, nemiers un motorie traucējumi. Ir ziņots par individuāliem aizkuņģa dziedzera bojājuma gadījumiem, par ko liecina simptomi, līdzīgi augstāk aprakstītajiem, un šie gadījumi dažreiz bijuši fatāli. Ļoti rūpīgi attiecībā uz šiem simptomiem jākontrolē zīdaiņi un bērni, kas sāk staigāt. Ja simptomi, kas līdzīgi augstāk aprakstītajiem saglabājas, vai ir smagi, jāveic detalizēta medicīniska pārbaude ar atbilstošiem laboratorijas testiem. Centrālās nervu sistēmas traucējumi. Atsevišķos gadījumos parādījušās galvassāpes, miegainība, tremors un parestēzija. Ir reti ziņojumi par spazmām un ataksiju, uzbudināmību, hiperaktivitāti, halucinācijām un ausu džinkstēšanu. Ir ziņots par pārejošu vai nepārejošu dzirdes zudumu, bet cēloniska sakarība ar valproiskābi saturošu preparātu lietošanu nav noskaidrota. Retos gadījumos novērots arī apmulsums un stupors, kas daļēji var būt saistīts ar lēkmju biežuma palielināšanos un var izraisīt encefalopātiju. Par to galvenokārt ziņots, ja ļoti ātri paaugstinātas nātrija valproāta devas un ordinēta kombinēta pretepilepsijas terapija (īpaši ar fenobarbitālu); minētās blakusparādības parasti ir pārejošas, samazinot devas vai pārtraucot ārstēšanu. Ilgstošas ārstēšanas laikā ar valproiskābi saturošiem preparātiem kombinācijā ar citiem pretepilepsijas līdzekļiem, īpaši fenitoīnu, var attīstīties smadzeņu bojājuma (encefalopātijas) simptomi un pazīmes: lēkmju pastiprināšanās, nespēks, stupors, miastēnija (muskuļu hipotonija), motorie traucējumi (horejveidīga diskinēzija) un smagas vispārējas EEG izmaiņas. Ir ziņots par individuāliem demences gadījumiem kopā ar cerebrālu atrofiju, kuri pēc preparāta atcelšanas bijuši pārejoši. Turklāt, ir ziņots, ka, lietojot valproiskābi, parādījies pārejošs Parkinsona sindroms. Asins un limfatiskās sistēmas traucējumi. Retos gadījumos parādījusies asiņošana. Atsevišķos gadījumos novērota trombocitopēnija (īpaši bērniem) vai leikopēnija, kas bieži izzuda pat tad, ja zāles turpināja lietot nemainīgi, bet tās vienmēr bija pilnīgi pārejošas, pārtraucot valproiskābes lietošanu. Individuālos gadījumos kaulu smadzeņu funkcijas traucējumi var izraisīt limfopēniju, neitropēniju, pancitopēniju vai anēmiju. Nātrija valproāts var samazināt fibrinogēna un/vai VIII koagulācijas faktora koncentrāciju un inhibēt trombocītu agregācijas sekundāro fāzi, tādā veidā izraisot pagarinātu tecēšanas laiku. Ir ziņots par atsevišķiem fibrinogēna koncentrācijas samazināšanās gadījumiem, galvenokārt bez kādiem klīniskiem simptomiem, kas visbiežāk parādījušies pie augstām devām. Ādas un zemādas audu bojājumi. Atsevišķos gadījumos parādījušās lokālas reakcijas injekcijas vietā, pārejoša matu izkrišana, un retos gadījumos iekaisums injekcijas vietā, kā arī perifērā tūska. Neuzmanīga intraarteriāla vai perivenoza ievadīšana var izraisīt audu bojājumu. Convulex 100 mg ml šķ inj Page 7 of 8

8 Individuālos gadījumos valproiskābi saturošu preparātu lietošana var izraisīt ādas reakcijas (multiformo eritēmu) un imunoloģiskā aizsargmehānisma izmaiņas (vaskulītu, lupus erythematosus). Ir ziņots par alerģiskām reakcijām. Turklāt, ir ziņots par diviem izņēmuma gadījumiem ar smagām ādas reakcijām (Stīvensa-Džonsona sindromu, toksisko epidermālo nekrolīzi vai Laiela sindromu). Izmeklējumi. Bieži var parādīties izolēta un mērena hiperamoniēmija bez novirzēm aknu testu rādītājos vai bez klīniskiem simptomiem, kuras dēļ nav nepieciešams pārtraukt ārstēšanu. Ir bijuši individuāli ziņojumi par paaugstinātiem testosterona līmeņiem un policistiskām olnīcām. Turklāt, ir ziņots par amenorejas parādīšanos un neregulāru menstruālo ciklu. Literatūrā ir atsevišķi ziņojumi par Frankoni sindromu (metabolisko acidozi, fosfātūriju, aminoskābjūriju, glikozūriju), kas bijis pārejošs pēc ārstēšanas ar valproātu pārtraukšanas, bet ar to saistītais darbības mehānisms līdz šim nav noskaidrots. Citas. Retos gadījumos bērniem novērotas nespecifiskas sāpes un enurēze. Lietojot Convulex 100 mg/ml, atsevišķos gadījumos dažas minūtes pēc ievadīšanas var parādīties slikta dūša un miegainība, kas spontāni izzūd dažu minūšu laikā. Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. 5. KĀ UZGLABĀT CONVULEX 100 MG/ML Nelietojiet Convulex 100 mg/ml, pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz iepakojuma. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Infūzijai sagatavotus šķīdumus, kas satur Convulex lietošanai uzglabāt temperatūrā no 20 līdz 25 C. 100 mg/ml jāizlieto 24 stundu laikā un līdz Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā. Zāles nedrīkst izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. 6. SĪKĀKA INFORMĀCIJA Ko Convulex 100 mg/ml satur Aktīvā viela ir valproiskābe. Viena ampula ar 5 ml šķīduma injekcijām satur 500 mg nātrija valproāta (Natrii valproas), kas atbilst 433,9 mg valproiskābes. Citas sastāvdaļas ir nātrija hidrogenfosfāta dodekahidrāts, nātrija hidroksīds, ūdens injekcijām. Convulex 100 mg/ml iepakojums Oriģināliepakojums ar 5 ampulām pa 5 ml šķīduma. Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs. Gerot Pharmazeutika Ges.m.b.H., Arnethgasse 3, A-1160 Vienna, Austrija. Šī lietošanas instrukcija akceptēta: mm/yyyy. Informācija sagatavota gada 1. oktobrī. Gerot Pharmazeutica Ges.m.b.H., pilnvarotā pārstāve Convulex 100 mg ml šķ inj Page 8 of 8