EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Gēteborgā/Briselē, 2013. gada 26. septembrī Gēteborgas grāmatu gadatirgū paziņoti Eiropas Savienības 2013. gada Literatūras balvas ieguvēji Šodien Andrula Vasiliu, Eiropas komisāre, kuras pārziņā ir izglītība, kultūra, daudzvalodība un jaunatne, Gēteborgas grāmatu gadatirgus atklāšanā paziņoja Eiropas Savienības 2013. gada Literatūras balvas saņēmējus labākos jaunos autorus Eiropā. Šogad uzvarētāji ir Izabella Verī no Beļģijas, Faruks Šehičs no Bosnijas un Hercegovinas, Emilioss Solomu no Kipras, Kristians Bangs Foss no Dānijas, Mēlis Frīdentāls no Igaunijas, Lidija Dimkovska no bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Katri Lipsone no Somijas, Marica Bodrožiča no Vācijas, Tullio Fordžiarīni no Luksemburgas, Joana Pirvulesku no Rumānijas, Gabriela Babnika no Slovēnijas un Kristians Krusats no Spānijas. Pielikumā piedāvājam sīkākas ziņas par uzvarētājiem un viņu grāmatām. No sirds apsveicu visus šā gada laureātus. Eiropas Savienības Literatūras balva pievērš starptautiskās sabiedrības uzmanību lieliskiem jaunajiem autoriem, kas citādi, iespējams, ārpus savas dzimtenes negūtu pelnīto atzinību. Mēs ne tikai palīdzam viņiem piesaistīt jaunu lasītāju loku, mūsu mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar jaunu augstas raudzes Eiropas literatūru un piedāvāt viņiem plašāku izvēli. Ilgtermiņā tā varēsim izveidot īstu Eiropas lasītāju auditoriju ar gandrīz pusmiljardu potenciālo lasītāju. Mūsu jaunā Radošās Eiropas finansējuma programma dos iespēju vairāk atbalstīt grāmatu tulkošanu un izvērst kultūras daudzveidību, sacīja komisāre Vasiliu. Katrs uzvarētājs saņems 5000 eiro. Vēl svarīgāk ir tas, ka izdevēji ir motivēti pieteikties ES finansējumam, lai laureātu grāmatas iztulkotu citās Eiropas valodās. Konkursā par Eiropas Savienības Literatūras balvu var piedalīties 37 valstis, kas pašlaik ir ES programmas Kultūra dalībnieces 28 ES dalībvalstis un Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Lihtenšteina, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Norvēģija, Serbija un Turcija. Ik gadu trešdaļā valstu žūrija no savas valsts izvirza laureātu. Līdz ar to trīs gadu laikā pārstāvētas tiek visas valstis. Šā gada laureātus apbalvos Briselē 26. novembrī ceremonijā, kurā piedalīsies arī komisāre Andrula Vasiliu un ievērojami literatūras, kultūras un politikas pārstāvji. Konkursu par Eiropas Savienības Literatūras balvu rīko Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Grāmatu tirgotāju federāciju, Eiropas Rakstnieku padomi un Eiropas Izdevēju federāciju. Eiropas Grāmatu tirgotāju federācijas priekšsēdētājs Džons Makneimī sacīja: Esmu ieintriģēts atklāt jaunos talantus un no sirds apsveicu visus šā gada uzvarētājus. Grāmatu tirgotāji ir gandarīti, ka ES Literatūras balva palīdz literatūrai šķērsot robežas, un gatavojas piedāvāt lasītājiem plašāku izvēli, vairāk grāmatu un vairāk Eiropas literatūras. Eiropas Rakstnieku padomes priekšsēdētāja Pirjo Hīdenmā uzsvēra: Eiropai ir vajadzīgi stāsti un stāstnieki, un pēc grāmatām ar mūžsvarīgajām tēmām pieprasījums nekad nebeidzas. Rakstnieki spēj uzšķilt dzirkstis mūsu apziņā un valodā, un tikai pārmaiņas spēj uzturēt pie dzīvības kultūru. Tāpēc jaunas balsis literatūrā allaž sagādā prieku un pārliecina mūs, ka kultūra attīstās un mainās. IP/13/877
Esmu ļoti gandarīts, ka mūsu organizācija tik aktīvi piedalās konkursā par Eiropas Savienības Literatūras balvu. Pateicoties tam, mēs caur uzvarējušo talantīgo autoru darbiem atklājam jaunu pasauli un jaunas kultūras. Ceru, ka 2013. gada laureāti tiks tulkoti tik daudzās valodās, cik viņi ir pelnījuši, tā ir lieliska iespēja sumināt Eiropas daudzveidību: vērtību, ko jācenšas saglabāt šajos krīzes laikos, piebilda Eiropas Izdevēju federācijas priekšsēdētājs Pjotrs Marčišuks. Gēteborgas grāmatu gadatirgū šogad uzmanības centrā būs Rumānija. Komisāre Vasiliu šorīt piedalījās atklāšanas ceremonijā kopā ar slaveno rumāņu dzejnieku, prozaiķi un esejistu Mirču Kerteresku. Eiropai patīk lasīt Pēc preses konferences (plkst. 12.15) komisāre Vasiliu piedalīsies arī pasākumā, kas saistīts ar viņas virzīto lasītprasmes kampaņu Eiropai patīk lasīt. Viņa tiksies ar Gēteborgas starptautiskās skolas Internationella Engelska Skolan jaunāko klašu skolēniem, kas lasīs priekšā savas iemīļotās grāmatas. Eiropā katrs piektais 15 gadus vecais jaunietis (turklāt arī daudzi pieaugušie) neprot kā nākas lasīt. Kampaņas mērķis ir pievērst uzmanību kritiskajam stāvoklim lasītprasmes jomā Eiropā, kā arī atgādināt par prieku, ko sagādā lasīšana. Komisāre Vasiliu regulāri apmeklē priekšlasījumus, kuros uzstājas bērni, pusaudži un pieaugušie. Bērnu uzstāšanās bieži notiek vairākās valodās, lai mudinātu viņus lasīt skaļi svešvalodās un uzsvērtu valodu dažādības nozīmi. Vispārīga informācija Eiropas Komisija ik gadu iegulda 3 miljonus eiro daiļliteratūras tulkojumos un vairāk nekā 2,4 miljonus eiro sadarbības projektos, kuros iesaistīta grāmatniecības nozare. Šīs nozares devums ES iekšzemes kopproduktā ir 23 miljardi eiro, tajā uz pilnu laiku tiek nodarbināti 135 tūkstoši cilvēku. Grāmatas ir otrā visvairāk eksportētā kultūras prece Eiropas Savienībā (pēc mākslas darbiem un antikvārajiem priekšmetiem). Kopš 2009. gada, kad ES Literatūras balva tika piešķirta pirmo reizi, ES programma Kultūra ir piešķīrusi finansējumu 43 laureātu grāmatu tulkošanai 20 dažādās valodās pavisam 149 tulkojumiem. Uzvarētāji arī gūst īpašu ievērību Eiropas svarīgākajos grāmatu gadatirgos, piemēram, Frankfurtē, Londonā, Gēteborgā, un festivālā Passaporta, kas notiek Briselē. Grāmatniecības nozare ir būtiska kultūras un radošās nozares daļa, kurā tiek saražoti līdz 4,5 % no ES iekšzemes kopprodukta un kura nodrošina darbu vairāk nekā 8 miljoniem cilvēku. Lai gan krīzes laikā šo nozaru stāvoklis nav būtiski pasliktinājies, tomēr arī tās saskaras ar ievērojamām grūtībām, ko rada digitalizācija un globalizācija, kā arī tirgus sadrumstalotība kultūras un valodu ziņā. Komisija 2014. gada janvārī sāks īstenot jauno programmu Radošā Eiropa, kas tiecas nostiprināt kultūras un radošās jomas konkurētspēju, kā arī sekmēt kultūras daudzveidību. Paredzēts, ka jaunās programmas kopējais budžets 2014. 2020. gadā būs 1,3 miljardi eiro par 9 % vairāk, salīdzinot ar pašreizējo finansējumu. No šīs programmas tiks nodrošināts finansējums vairāk nekā 4500 grāmatu tulkošanai, bet 300 tūkstoši mākslinieku un kultūras nozares darbinieku varēs iegūt starptautisko pieredzi kādā citā valstī. Tas pats attiecas arī uz mākslas darbu apriti. 2
Sīkāka informācija Balvas tīmekļa vietne: http://www.euprizeliterature.eu/ Eiropas Savienības kultūras portāls: http://ec.europa.eu/culture Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne Sekojiet Andrulai Vasiliu tviterī: @VassiliouEU 3
Pielikumā: uzvarētāji un viņu grāmatas Izabella Verī (Isabelle Wéry) Marilyn Désossée (Atkaulotā Merilina), Éditions Maelström, 2013. Ljēžā dzimusī Izabella Verī ne tikai raksta grāmatas, viņa ir arī aktrise un režisore. Viņa trīsreiz ir izvirzīta Beļģijas teātra kritiķu balvai, kuru saņēma 2008. gadā par lugu La tranche de Jean-Daniel Magnin (Žana Daniela Maņāna daļa). No līdzšinējiem darbiem jāatzīmē romāns Monsieur René (Renē kungs), kurā aprakstīta beļģu aktiera Renē Eno iedomāta biogrāfija, un Saisons culottes amis (Yvette s Poems) (Gadalaiki apakšbikses draugi (Ivetes dzejoļi)). 2013. gadā beļģu autoru krājumā Feuilleton publicēja viņas īsstāstu Skaï. Marilyn Désossée ir romāns, kas uzrakstīts kā ceļojuma piedzīvojumu filma. Tās galvenais tēls ir Merilina, ko allaž saistījušas romantiskas un intīmas tikšanās. Kas ir tas dīvainais klikšķis, kas saved kopā divu cilvēku dzīves? Merilinas ziņkārei nav robežu, viņa cenšas izpētīt katru eksistences stūrīti. 4
Faruks Šehičs (Faruk Šehić) Bosnija un Hercegovina Knjiga o Uni (Grāmata par Unu), Buybook d.o.o., 2011. Faruks Šehičs ir dzimis 1970. gadā Bihačā. Viņš uzauga toreizējā Dienvidslāvijā, Bosanska Krupas pilsētā. Kad 1992. gadā sākās karš, viņš studēja veterināriju Zagrebā. 22 gadu vecumā viņš brīvprātīgi iestājās Bosnijas un Hercegovinas armijā un kļuva par 130 kareivju vienības komandieri. Pēc kara viņš studēja literatūru un kopš 1998. gada raksta savus darbus. Kritiķi viņu uzskata par vienu no apdāvinātākajiem šā reģiona jaunajiem rakstniekiem, tā sauktās zudušās paaudzes cerību. Grāmata par Unu stāsta par vīrieti, kas mēģina pārvarēt psiholoģisko traumu, kura gūta Bosnijā un Hercegovinā 1992. 1995. gada kara laikā. Grāmata ietver trīs periodus bezrūpīgu bērnību, kas pavadīta Bosnijas pilsētiņā skaistas upes krastā, kara gadus un beigās pēckara laiku, kad viņš mēģina atsākt normālu dzīvi izpostītā pilsētā un valstī. Grāmata ir veltīta visiem, kas tic dzīves skaistumam un spēkam nāves un masu iznīcināšanas priekšā. Paralēli galvenajam sižetam romānā aprakstīta Una upe, kas vietumis saplūst ar mītu un sapņu pasauli. 5
Kipra Emilioss Solomu (Αιμίλιος Σολωμού) Hμερολóγιο μιας απιστίας (Neuzticības dienasgrāmata), Psichogios Publications SA, 2012. Emilioss Solomu ir dzimis 1971. gadā Nikosijā un uzaudzis Potami ciemā. Viņš ir studējis vēsturi un arheoloģiju Atēnu Universitātē. Turpinājis žurnālistikas studijas Kiprā, viņš vairākus gadus nostrādāja dienas avīzē. Tagad viņš pasniedz grieķu valodu un vēsturi vidusskolēniem. Viņa agrākais romāns Cirvis tavās rokās ir ieguvis Kipras literatūras valsts balvu. Viņš ir sarakstījis arī daudzus īsos stāstus, kas publicēti literārajos žurnālos. Neuzticības dienasgrāmata ir romāns par laiku, iznīcību, atmiņām un mīlestību. Jorgoss Dukarelis ir arheologs un profesors, kurš atgriežas kādā salā 20 gadus pēc izrakumiem, kas viņam atnesa slavu, viņš atrada jaunas sievietes mirstīgās atliekas, kas bija nogalināta pirms 5000 gadiem, esot bērna gaidībās. Toreiz viņam salā sākās romāns ar Antigoni, vienu no studentēm, kuru viņš vēlāk pēc šķiršanās no sievas apprecēja. Salā viņš atgriežas sešus mēnešus pēc tam, kad Antigone mīklaini pazudusi. Jorgoss, ceļodams starp pagātni un tagadni, iedziļinās noslēpumainajās attiecībās, kas viņu saista ar trijām savas dzīves sievietēm. 6
Dānija Kristians Bangs Foss (Kristian Bang Foss) Døden kører audi (Nāve brauc ar Audi), Gyldendal, 2012. Kristians Bangs Foss ir dzimis 1977. gadā, viņš universitātē sākumā bija studējis matemātiku un fiziku. 2003. gadā viņš pabeidza Dānijas Rakstnieku akadēmiju. Viņa pirmais romāns Fiskens vindue (Zivs logs), kas iznāca 2004. gadā, pārsteidza kritiķus ar izteiksmīgo stilu, kā bija aprakstītas šķietami ikdienišķas darbības un norises. Šai debijai sekoja Stormen i 99 (99. gada vētra), darbs ar brīnišķīgu melnā humora noti, kas norisinās parastā darbavietā, kura kļūst par intrigu, ietekmes dalīšanas un dažādu absurdu notikumu skatuvi. Nāve brauc ar Audi darbība notiek 2008. gadā. Asgers ar draudzeni un viņas meitu dzīvo Kopenhāgenā un strādā reklāmas aģentūrā. Spēkā sāk pieņemties kredītu krīze, un pēc reklāmas kampaņas izgāšanās Asgeru atlaiž no darba. Viņš pavada laiku, gulšņādams uz dīvāna, pieņemdamies svarā un dzerdams. Draudzene viņu pamet, un viņš pārceļas uz dzīvokli Sidhavnā, zaudēdams kontaktu ar citiem cilvēkiem. Pēc pusgada viņš sāk strādāt par invalīdu aprūpētāju. Viņš palīdz Valdemāram, kurš ir slims un vēlas doties uz Maroku, lai tur ārstētos pie dziednieka. Asgera nostāja ir skeptiska, bet viņš palīdz Valdemāram iegūt naudu braucienam. Tad abi ar automašīnu dodas cauri visai Eiropai, vienubrīd konstatēdami, ka viņiem seko melns Audi. Tuvojoties Marokai, ceļojums izvēršas par sacīkstēm uz dzīvību un nāvi. 7
Marica Bodrožiča (Marica Bodrožić) Vācija Kirschholz und alte Gefühle (Ķirškoks un senas sajūtas), Luchterhand Literaturverlag, 2012. Marica Bodrožiča ir dzimusi 1973. gadā Svibā, Horvātijā, kas toreiz bija Dienvidslāvijas sastāvā. Desmit gadu vecumā viņa pārcēlās uz Vāciju. Bodrožiča ne tikai raksta esejas, romānus un dzeju, viņa arī tulko literatūru, māca studentiem radošo rakstniecību un ir uzņēmusi dokumentālo filmu. Grāmatas Ķirškoks un senas sajūtas varone Arjeta Filipo ir jauna sieviete, kurai pēc pilsoņu kara Dienvidslāvijā ir atņemta dzimtene. Pārvācoties uz jaunu mājvietu, viņa atrod vecas fotogrāfijas, kas viņai palīdz izprast dzīves notikumus, kuri bija šķituši neizskaidrojami. Arjeta var atteikties no daudzām lietām, tikai ne no vecāsmātes galda. Sēžot pie mantotā galda jaunajā Berlīnes dzīvoklī, raugoties fotogrāfijās, atdzīvojas atmiņas tā vien šķiet, ka no ķirškoka galda raisās stāsts par visu, ko tas gadu gaitā pieredzējis. 8
Mēlis Frīdentāls (Meelis Friedenthal) Igaunija Mesilased (Bites), AS Varrak, 2012. Mēlis Frīdentāls ir dzimis 1973. gadā, viņš ir uzrakstījis doktora disertāciju par XIII gadsimta filozofiski teoloģisku traktātu, kurā iztirzāta atšķirība starp redzēšanu un vīziju. Viņš pašlaik strādā par pētnieku Tartu Universitātes bibliotēkā, bet agrāk šajā augstskolā ir lasījis lekcijas Teoloģijas un vēstures fakultātē. Frīdentāla pirmais romāns Zelta laikmets ieguva trešo vietu valsts mēroga konkursā 2004. gadā. Nākamajā gadā Nerissa ieguva Igaunijas zinātniskās fantastikas balvu. Frīdentāls arī darbojas interneta žurnāla Algernon redakcijas padomē. Šajā izdevumā tiek publicēti zinātniskās fantastikas darbi, jaunumi un raksti. Grāmatā Bites aprakstīti Laurentija Hilasa piedzīvojumi. Viņš ir students, kas no Leidenes Universitātes ceļo uz Gustava Kārļa Akadēmiju Tērbatā, Livonijā. Tērbata ir izdaudzināta kā mūzu pilsēta, bet Laurentijs redz tikai izbadējušos cilvēkus un drēgnus nameļus. Studentu pārņem melanholija, un viņš bīstas, ka atsāks redzēt rēgus, kas viņu vajā jau kopš bērnības. Laurentijs dzird kādu profesoru runājam par Boila medicīnas teoriju un atbilstoši viņa ieteikumam liek sev nedaudz nolaist asinis. Diemžēl tas nelīdz, un Laurentijs no asins zuduma zaudē samaņu. Nespēka pārņemts, viņš redz vīziju meiteni ar acīm zelta krāsā, kā tumšu medu, kurai elpa zum kā bitei. Sākumā viņa parādās naktī un pacienā Laurentiju ar ēdienu, bet vēlāk puisis saskaras ar dīvainiem notikumiem, kas ielenc viņu kā burvju lokā. 9
Lidija Dimkovska (Lidija Dimkovska) Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika РЕЗЕРВЕН ЖИВОТ (Rezerves dzīve), Ili-Ili, 2012. Lidija Dimkovska ir dzimusi 1971. gadā Skopjē. Viņa raksta dzeju, romānus un esejas, kā arī tulko. Viņa ir studējusi salīdzināmo literatūru Skopjes Universitātē un ieguvusi rumāņu literatūras doktora grādu Bukarestes Universitātē. Viņa ir pasniegusi savu dzimto valodu un literatūru Bukarestes Universitātē un pasaules literatūru Nova Goricas Universitātē Slovēnijā. Kopš 2001. gada viņa dzīvo Slovēnijā, Ļubļanā, kur nododas rakstīšanai un tulko rumāņu un slovēņu literatūru maķedoniešu valodā. Viņa strādā par dzejas redaktori interneta literatūras žurnālā Blesok, kas iznāk maķedoniešu un angļu valodā. Rezerves dzīve stāsta par divām Siāmas dvīnēm Srebru un Zlatu un par viņu cīņu par individualitāti, privāto sfēru un tiesībām uz pašām savu dzīvi. Zlatas vārdiem stāstītais stāsts sākas 1984. gada jūnija pēcpusdienā Skopjes priekšpilsētā un beidzas turpat 2012. gada 18. augustā. Abas varones nolemj izzīlēt, ar ko un cik gadu vecumā apprecēsies. Vēlāk pareģojumi piepildās, bet ar traģisku pavērsienu. Sākumā ar zīlēšanu nodarbojas Srebra un Zlata, vēlāk to dara Zlatas meitas Marta un Marija, kuras arī ir dvīnes. Loks ir noslēdzies pagājuši 28 dzīves, attīstības, ciešanu, mīlestības un naida gadi. Pēc dvīņu atdalīšanas māsas pārņem nomāktība, kas pārnestā nozīmē atgādina gaisotni pēc Dienvidslāvijas sadalīšanas. 10
Katri Lipsone (Katri Lipson) Somija Jäätelökauppias (Saldējuma pārdevējs), Tammi Publishers, 2012. Katri Lipsone ir dzimusi 1965. gadā Helsinkos. Pabeigusi vidusskolu, viņa Zviedrijā sāka studēt medicīnu un 1993. gadā pabeidza Upsalas Universitātes Medicīnas fakultāti. Kopš tā laika viņa ir strādājusi par ārsti Zviedrijā, Āfrikā un Somijā. Viņa allaž ir rakstījusi sākot ar pasakām un beidzot ar stāstiem, dzejoļiem, lugām un romāniem. Viņas pirmais romāns Kosmonautti (Kosmonauts) 2008. gadā tika izvirzīts Finlandia balvai un avīzes Helsingin Sanomat konkursā tika atzīts par gada labāko debiju rakstniecībā. Lipsones otrā grāmata Jäätelökauppias (Saldējuma pārdevējs) iznāca 2012. gadā. Viņa ar ģimeni dzīvo Somijā, Vantā. Saldējuma pārdevējs ir jautrs un rotaļīgs romāns, kas lielākoties noris pagājušā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados Čehoslovākijā, bet reizumis ietiecas mūsdienās. Filmēšanas grupa uzņem jaunu filmu, kuras režisors grib strādāt bez scenārija. Filma tiek uzņemta hronoloģiskā secībā, lai aktieri nezinātu, kāds būs viņu tēlu liktenis. Viņi vienlaikus gan tēlo, gan izdzīvo savas lomas, bet vai filmas varoņu dzīve var kļūt reālāka par īstenību? Un kāda galu galā ir atšķirība starp īstu un iztēlotu vai iedomātu pieredzi? Romānā dzīve tiek interpretēta kā detaļu un stāstu apkopojums, un vēsture fascinējošā dialogā sastop tagadni. 11
Tullio Fordžiarīni (Tullio Forgiarini) Luksemburga Amok Eng Lëtzebuerger Liebeschronik (Amoks Luksemburgas mīlas stāsts), Éditions Guy Binsfeld, 2011. Tullio Fordžiarīni ir dzimis 1966. gadā Luksemburgā, Neidorfā itālieša un luksemburgietes ģimenē. Viņš ir studējis vēsturi Luksemburgā un Strasbūrā. Kopš 1989. gada viņš pasniedz vēsturi, latīņu valodu un ģeogrāfiju Luksemburgā, Vilcas licejā Lycee du Nord. Viņš arī strādā ar bērniem no nelabvēlīgas sociālās vides. Fordžiarīni prozai ir drūma gaisotne, viņš lielākoties raksta franciski, iedvesmojies no melnajiem kriminālromāniem un līdzīgām filmām. Viņa darbi ir publicēti avīzēs, žurnālos un antoloģijās, viņš ir sarakstījis vairākus romānus. Viņš ir precējies un dzīvo Luksemburgā. Amoks 17 īsās nodaļās stāsta par pusaudža dzīvi, meklējot mīlestību, atzinību, laimi un vietu mūsdienu sabiedrībā. Autora lietotā rupjā valoda pārliecinoši atspoguļo sociālo izolāciju, pamestību novārtā, perspektīvu trūkumu, neadekvātu uzvedību un bezjēdzīgu vardarbību, kas dominē mūsdienu pasaulē. Grāmata atspoguļo ikdienas dzīves daļu, kas parasti neizpelnās vietu medijos un sabiedrības diskusijās. Lasītājs tiek iesviests iedomātajā un smalki izstrādātajā galvenā varoņa sapņu pasaulē, kurš apņēmies tikt prom no šīs nekontrolējamās realitātes, lai gan viņa pūliņi lemti neveiksmei. 12
Joana Pirvulesku (Ioana Pârvulescu) Rumānija Viaţa începe vineri (Dzīve sākas piektdien), Humanitas Publishing, 2009. Dzimusi 1960. gadā Brašovā, Joana Pirvulesku 1983. gadā pabeidza Bukarestes Universitātes Filoloģijas fakultāti, kurā kopš 1996. gada pasniedz moderno literatūru. 1999. gadā viņa aizstāvēja doktora disertāciju Literārie aizspriedumi: ērtas iespējas rumāņu literatūras interpretācijā. Viņa koordinēja Cartea de pe noptieră (Naktsskapīša grāmatu) sērijas sagatavošanu izdevniecībā Humanitas un bija redaktore literatūras žurnālā România literară. Viņa ir Rumānijas Rakstnieku savienības biedre un viena no Rumānijas Salīdzinošās literatūrzinātnes biedrības dibinātājām. Dzīve sākas piektdien ir vēl nepieredzēts valdzinošs ceļojums pagājībā. Kādu jaunu vīrieti atrod bezsamaņā guļam Bukarestes priekšpilsētā. Neviens nezina, kas viņš ir, tāpēc katram ir savs viedoklis par to, kā viņš tur ticis. Dažādo vērotāju stāsti cieši savijas cits ar citu, ieskicējot ainavu, kas beigās izrādās grāmatas svarīgākais tēls, pašu Bukaresti. Patiesībā varētu teikt, ka tieši mēs izdzīvojam viņu nākotni. To dara arī Dans Krecu, saukts arī par Danu Kretzu, mūsdienu žurnālists, kurš mīklaini ierauts pagātnē, kas uzplaiksnoties arī mums ļauj izjust tālīnas, gandrīz aizmirstas, taču sirdī vēl visnotaļ dzīvas pasaules valdzinājumu. 13
Slovēnija Gabriela Babnika (Gabriela Babnik) Sušna doba (Sausais gadalaiks), Študenstska Založba, 2012. Gabriela Babnika ir dzimusi 1979. gadā Vācijā, Gepingenē. Pabeigusi Ļubļanas Universitāti, viņa kādu laiku dzīvoja Nigērijā, kur ieguva maģistra grādu par pētījumu Nigērijas modernā romāna jomā. Kopš 2002. gada viņa regulāri raksta Slovēnijas galvenajiem dienas un nedēļas izdevumiem. 2005. gadā Babnika Ļubļanas Universitātē ieguva doktora grādu salīdzināmajā literatūrzinātnē un literatūras teorijā. 2007. gadā iznāca viņas pirmais romāns Koža iz bombaža (Kokvilnas āda), kas ieguva Slovēnijas Grāmatizdevēju savienības balvu par labāko pirmo romānu. Otrais romāns V visoki travi (Garā zālē) 2010. gadā tika izvirzīts Kresnika balvai. Sausais gadalaiks stāsta par neparastu mīlas dēku. Anna ir 62 gadus veca dizainere no Viduseiropas, un Ismaels 27 gadus vecs afrikānis, izaudzis ielās, kur bieži piedzīvojis pārestības. Abiem kopīga ir vientulība, traģiska bērnība un sausuma periods jeb Harmattan, kura laikā pamirst gan daba, gan mīlestība. Anna drīz vien atskārš, ka starp abiem valdošajā tukšumā nav vainojama atšķirīga ādas krāsa vai vecumu starpība, bet gan viņas piederība Rietumu kultūrai, kurā viņa zaudējusi vai atstājusi novārtā iespēju izdzīvot meitas, sievas un mātes lomu. Sekss nepalīdz pieveikt vientulību, un apziņas dzīlēs paslēptie noslēpumi no pagātnes uznirst virspusē, izgaismojot pasauli, kas viņai šķiet gan nežēlīgāka, gan arī nevainīgāka par viņējo. 14
Kristians Krusats (Cristian Crusat) Spānija Breve teoría del viaje y el desierto (Īsa teorija par ceļošanu un tuksnesi), Editoriales Pre-Textos, 2011. Kristians Krusats (dzimis 1983. gadā) ir sarakstījis grāmatas Estatuas (Statujas) (2006.), Tranquilos en tiempo de guerra (Miers kara laikā) (2010.) un Breve teoría del viaje y el desierto (Īsa teorija par ceļošanu un tuksnesi) (2011.). 2010. gadā viņam piešķīra Starptautisko Manuela Ljano prēmiju. Viņa esejas, tulkojumi un raksti par salīdzinošo literatūrzinātni ir publicēti daudzos Spānijas un Latīņamerikas valstu žurnālos. 2012. gadā Krusats sastādīja un pārtulkoja franču rakstnieka Marsela Švoba kritisko eseju krājumu El deseo de lo único. Teoría de la ficción (Alkas pēc vienreizīguma. Fikcijas teorija). Viņš ārzemēs pasniedz spāņu valodu un literatūru. Grāmatu Īsa teorija par ceļošanu un tuksnesi veido seši stāsti, kas apcer cilvēka eksistences pilnu diapazonu. Tie lasītāju aizved ceļojumā apkārt pasaulei no Vidusjūras piekrastes izkaltušajām ainavām līdz žilbinošā serbu rakstnieka Milorada Paviča darbiem. Visi tēli gaida, meklē vai iztēlojas atklāsmi, kura nekad neapgaismo viņu sastingušās tagadības mirkļus. Paradoksālā kārtā tā vien šķiet, ka varoņi īsti nespēj neko paveikt, izņemot varbūt Lenu, kas raksta, iegrimusi sapņu pasaulē. Tomēr gadās brīži, kuros cauri varoņu izolētajai eksistencei izlaužas liktenis vai kaut vai tikai atskārtas iespēja nenozīmīga starpgadījuma veidā, kad kāds noģībst nūdistu pludmalē vai (ne jau īstenībā) nokrīt lidmašīna. Kontaktpersonas: Dennis Abbott (+32 2 295 92 58); tviterī: @DennisAbbott Dina Avraam (+32 2 295 96 67) 15