LATVIETISwww.laikraksts.com

Transcript

1 Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.com Austrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē An Australian newspaper for Latvians worldwide Nr gada 13. jūlijā TĪMEKLĪ ISSN Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Kaķīšu ezers Vidzemē. FOTO Maruta Jurjāne Latvijai jauns prezidents Valsts prezidenta Andra Bērziņa runa Saeimas svinīgajā sēdē 8. jūlijā Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ekselences! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Valsts prezidenta svinīgajā solījumā es zvērēju, ka visus spēkus veltīšu tautas labumam un labklājībai. Es apsolu galvenās rūpes veltīt tam, lai ikviens iedzīvotājs atgūtu ticību savai valstij Prezidenta akmeņi Andra Bērziņa veiksme prezidenta amatā nebūs atkarīga no apgādnieka prasmes Nesen Somijas TV stāstīja par tagad jau pensionējušos prezidenta kancelejas vadītāju Jāko Kalelu. Nostrādājis vairāk nekā 30 gadu, pieredzējis vairākus prezidentus Urho Kekonenu, Mauno Koivisto, Marti Ahtisāri un Tarju Halonenu. Nevienam no prezidentiem neienāca prātā, ka iepriekšējā prezidenta kancelejas vadītājs neder augstais valsts ierēdnis kalpoja valstij un tautai, nevis vienam vai otram prezidentam. Atjaunotās Latvijas 20. gadadienas svelmainajā vasarā savus pienākumus sāks pildīt jauns Valsts prezidents un viņa komanda. Pēctecība līdz šim garantēta prezidenta izvirzīšanas paražās. Atgādinot bieži skandināto frāzi un sev pašam. Labas pārmaiņas valstī mēs varam sasniegt, tikai vispirms mainot sevi un savu domāšanu, balstoties uz to labo, kas ir mums apkārt. Darbs ir visa pamats, un es esmu pārliecināts, ka Latvija var sasniegt pārticību un labu dzīvi ar perspektīvu nākotni, lai cik šodien zema ir mūsu starta pozīcija. Mana pārliecība ir, ka taisnīgums prasa, lai turpmāk pieņemtie ekonomiskie lēmumi veicinātu (naudas ir tik, cik ir; ierēdņi mums ir tādi, kādi ir utt.), atliek secināt, ka prezidents mums ir tāds, kāds ir. Gunti Ulmani savulaik ievēlēja, pateicoties slavenajam sencim. Toreiz atjaunotajai Latvijai nebija pieredzes, ko īsti dara prezidents. Vairu Vīķi- Freibergu kāds tolaik ietekmīgs politiķis, kurš tagad aizrāvies ar golfa spēli tālu no dzimtenes, nodēvēja par baltu lapu. Tā viņš novērtēja daudzu grāmatu autori, līdz ar to pauzdams, ka pats izglītojošas grāmatas nelasa. Latvijas intelektuālajās aprindās zinātniece jau sen bija pazīstama. Viņa sava darba gados vairoja Latvijas starptautisko autoritāti. Valdi Zatleru bīdīja aprindas, kuras galu galā aptvērušas, ka pa- Turpinājums 2. lpp. valsts attīstību, samazinātu mūsu reģionālās atšķirības, radītu vidi, kur cilvēkiem gribētos dzīvot, strādāt un mācīties. Nav pieļaujama cilvēku šķirošana pēc tautības, reliģijas un uzskatiem. Prezidenta uzde- Turpinājums 3. lpp. Saturs Austrālijas ziņas...4, 15 Latvijas ziņas...4, 6, 10 Latvieši pasaulē...5, 9, 12, 13 Redakcijā...3 LR prezidents...1, 3, 11 Anna Žīgure...1, 2 Ivars Mirovics...2 Līgo...5 Okupācijas muzejs...6 Atis Skalbergs...6, 15 Elīna Kerre...7 Māra Branča skatījums...8 Jancis par sakāmvārdiem...13 Sēru vēsts...14 DV konkurss...14 Datumi HRLINH*gjjaac+

2 2. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 13. jūlijā Nozagtā Trešā atmoda Prezidenta akmeņi Turpinājums no 1. lpp likušas ar garu degunu. Viņš izrādījies godavīrs un valstsvīrs. Valsts prezidents Andris Bērziņš acīmredzot ir labi pazīstams finanšu aprindās, kur zina, kā taisa naudu. Viņš pratis apgādāt sevi, un viņa virzītāji vēsta, ka viņš pratīs apgādāt arī plašākas vēlētāju masas. Tomēr Andra Bērziņa veiksme vai neveiksme prezidenta amatā nav atkarīga tikai no apgādnieka prasmes. No prezidenta pils gaida citas vērtības, un tieši tās būs noteicošās. Vai prezidents centīsies mazināt dziļo neuzticības aizu starp vēlētājiem un valsti, vai rosinās sabiedrību aktīvāk piedalīties mūsu valsts dzīvē un liks pie sirds politiķiem neaizmirst, nepamest un neuzmest savus vēlētājus? Vai prezidents rīkosies, lai Latvijā stiprinātos tiesu vara? Vai prezidenta Bērziņa darba laikā Latvijā izbeigsies aziātiskā pēcpadomju prakse, un viņš skaidri un gaiši deklarēs Ziemeļvalstu attīstības ceļu, kas nodrošinājis labus panākumus Igaunijai? Šis brīdis nav viegls, un ne jau tāpēc, ka daudzi cilvēki dzīvo nabadzībā. Ievērojami grūtāks prezidenta Ivara Mirovica skatījums Šodien, cerams, esam mācījušies, kā vēlreiz nepazaudēt, ko guvām, komunistiskai impērijai grūstot, trešās atmodas laikā. Toreiz tie varoņi pie barikādēm ticēja, cerēja un sapņoja, ka atdzims Latvijas valsts un pastāvēs latviešu tauta un tās valoda. Viņi, riskējot ar savām un savu piederīgo dzīvībām, izcīnīja neatkarību Latvijai. Bet šī uzvara tika viņiem ar viltu, nodevību un nekaunību nolaupīta. Vai viņi būtu likuši savas dzīvības uz spēli, lai iznākumā redzētu tos pašus padomju privileģētos varas vīrus vai viņu ielikteņus, nostājamies jaunās valsts priekšgalā? Nedomāju. Varbūt, tajā juku laiku sajūsmā, bijām pārāk nevērīgi naivi cerībā ka tie kangari, kam 45 gadus bija vara un nekaunība vazāt tautu aiz deguna un noārdīt visu to, kas latviešiem svēts, paši noies pie malas, lai latvju tauta varētu atkal atdzimt. Toreiz neaptvērām, ka iepriekšējo varas vīru jaunie slogāni un apgrieztie kažoki bija apzināts maskējums piektās kolonnas labi finansētiem nākotnes plāniem un aktivitātēm ievēlēt ielikteņus valsts reprezentējošos amatos, kurus var bīdīt kā marionetes pa leļļu teātra skatuvi. Viss tas gāja pēc plāna un grafika, bet bez uzkrītošas steigas 20 gadi nav ilgs posms, lai atjaunotu sabrukušu impēriju. Tradicionālās piecgades tika apmainītas ar četrgadēm, kas būtībā pārveidojās uz astoņgadēm. Pirmā prezidentūra tika pagarināta uz astoņiem gadiem, par sekmīgi veiktu pirmo posmu: panākot sarkanarmijas izvešanu no Latvijas teritorijas un atļaujot vairāk kā tās virsniekiem izcilam materiālam 5. kolonnas pamatam! apmesties uz dzīvi Rīgā. Tā bija tikpat kā garantija, 20 gadu laikā atgriezt impērijas robežās to, kas bija pazaudēts. Par tādu tālredzību, protams, astoņgade bija nopelnīta. Otrās prezidentūras laikā, kad skats tika pievērst ārpolitikai, gūstot ievērojamus sasniegumus ārzemēs, uzmanība tika novērsta notikumiem Latvijā. Daļa no ES piešķirtiem atbalstiem atbalsojās zināmā tautas apmierinātībā, kaut ar lielākā daļa nonāca oligarhu un citu blēžu kabatās. Šim otrās prezidentūras laikam vajadzēja piedzīvot mūsu nacionālās apziņas un latviešu valodas nostiprināšanos un augšupeju. Bet notika pretējais: iestājās nacionāla apātija un nepārtraukts, augošs spiediens uz divvalodību. Tie, aiz skatuves drapērijām noslēpušies, marionetes manipulētāji, bija gandarīti un piešķirto četrgadi varēja atkal atalgot ar astoņgadi. Trešā prezidentūrā pēc pirmajiem četriem gadiem kaut kas uz skatuves saķērās. Vai tas bija pārāk spēcīgs rāviens, marionetes aukliņai pārtrūkstot, vai, kā brīnumainā pasakā, lelle atdzīvojās un, saraujot pie kājām darbs var izrādīties jaunu vēsmu dēļ, jo sabiedrība ir pamodusies. Kļuvusi izglītotāka, garīgi možāka, arī modrāka. Ja prezidents pratīs izmanot to milzīgo potenciālu, ko uzkrājušas Latvijas un Rietumu augstskolās mūsdienīgu izglītību guvušās paaudzes, tad viņa laiks var kļūt svētīgs valstij. Turpretim, ja viņš skatīsies un balstīsies vairāk uz vakardienas cilvēkiem (neatkarīgi no vecuma), tad Latvija vēl vairāk atpaliks no pārējām Baltijas valstīm. Neviena gudra valsts savā pamatā neliek vienīgi ekonomiku un domu labi nopelnīt, bet arī nacionālās vērtības, kultūru un pāri visam izglītību. Prezidentu gaida daudzi pārbaudījumi un klupšanas akmeņi. Viens no tiem jau šomēnes. Vai viņš aplaimos Jaunā viļņa koncertus, kas atkal notiks Jūrmalā? Varam būt droši, ka viņš pats var nopirkt biļeti par latu un nekādu nožēlojamu ielūgumu viņam nevajag. Bet varbūt šos latus varētu izdot arī citādi, piemēram, atbalstot Latvijas Leļļu teātra fasādes nokrāsošanu? Jo Leļļu teātris dara apbrīnojamu darbu, izglītojot visu tautību Latvijas bērnus. Anna Žīgure Pirmpublicējums žurnālā Ir piesietos diedziņus, apstājās dancot pēc spēlētās mūzikas. Beidzot vienam galvenās lomas tēlotājam bija dūša pateikt: Pietiek! Vai tā bija sirdsapziņas balss, goda prāts, atmošanās no padomju dogmu murgiem, vai 20 gados apgūtie demokrātiskie principi, nepieļaut iznīcināt latviešu tautu, viņas valodu un valsti? Kas to lai zina. Lai nu kā kad prezidents pēc 10. saeimas vēlēšanām skaidri pateica, ka Latvijā var būt tikai viena valoda, bija cerība, ka viņš atļausies pateikt vēl daudz ko vairāk. Tagad tas ir noticis. Viņš, izsludinot nobalsošanu 10. saeimas atlaišanai, bija gatavs ziedot savu prezidentūru, politisko karjeru un personīgo labklājību, lai atdotu latviešu tautai ticību un cerību nākotnei. Šodien latviešiem ir dota vēl viena iespēja: pierādīt sevi kā tautu, cienīgu veidot un vadīt savu valsti. Šī ir mūsu ceturtā atmoda, varbūt pēdējā. Tamdēļ nākošās vēlēšanās visi kopīgi pieliekot roku un prātu, katrs pēc savām spējām pārvērtīsim to uzvarā un tad sargāsim to, lai tā netiktu nozagta, kā mūsu trešā atmoda pirms 20 gadiem. Ivars Mirovics Melburnā, g. 7. jūl. Published by Sterling Star Pty Ltd ABN Redakcija / Editorial Office: Sterling Star PO Box 6219 SOUTH YARRA, VIC 3141 AUSTRALIA Tel/fakss: (03) redakcija@laikraksts.com latvietis@netspace.net.au Editor: Dr. Gunars Nagels Associate Editor: Ilze Nagela Abonēšanas cena izdrukātam laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz Sterling Star Pty Ltd vārda. Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā. Content and design: Sterling Star and individual authors All rights reserved. Tīmeklī/Online ISSN Abonētājiem/Print ISSN Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

3 Trešdien, gada 13. jūlijā Laikraksts Latvietis 3. lpp. Redakcijā Sveicināti, lasītāji! Latvijai ir jauns prezidents. Nepilnas nedēļas laikā ir jau kļuvis skaidrs, ka jaunais prezidents saprot Valsts prezidenta lomu un svarīgumu savādāk, nekā viens otrs pilsonis. Kā lasām preses konferences atreferējumā tūliņ pēc ieviešanas amatā, viņam nelikās pietiekami svarīga nedz iekļūšana augstā amatā, nedz augstāko valsts apbalvojumu saņemšana (Triju Zvaigžņu ordenis, I šķira, Viestura ordenis, I šķira un Atzinības krusts, I šķira), lai būtu vērts viņa sievai būt klāt. Prezidents Bērziņš jau paspējis saniknot lietuviešus ar paziņojumu intervijā laikrakstam Diena, ka tuvāko gadu laikā Latvija nevarēs atļauties piedalīties Visaginas Atomelektrostacijas (AES) projektā, jo Latvijai ir 45% valsts parāds, bet Igaunijai tikai 10%. Ja šis ir pareizs atreferējums, tad tas liekas mazliet dīvains iemesls. Ar valsts parādu varētu būt domāts valsts parāds kā procents no iekšzemes kopprodukta, kas saskan ar prezidenta minētiem datiem. Bet tad jāiegaumē, ka Latvijai šis procents ir labvēlīgāks nekā gandrīz visai Rietumeiropai un Ziemeļamerikai (piemēram, Itālija 119%, Beļģija 97%, Vācija 83%, Francija 82%, Lielbritānija 77%, ASV 59%). Var jau būt, ka ir citi iemesli, kāpēc Latvija nevarētu atļauties piedalīties, bet tikai šīs statistikas minēšana nav saprotama. Prezidents Bērziņš arī meties padomu sniegšanā citās jomās. Piemēram, viņaprāt: Man ir pavisam konkrēts viedoklis, ko vajadzētu darīt vidējās izglītības jomā. Man ir pilnīgi skaidra sajūta, ka no tiem 12 gadiem ir jātiek lejā uz 11. Es arī darīšu visu, lai tā tas notiek. Tagadējā informācijas pasaulē, ja mēs nespējam to gadu noņemt, tad mēs nekur nederam. Tur tomēr būtu mūsu konkurētspēja, un mēs dabūtu tos cilvēkus par gadu ātrāk darba tirgū, kas būtu ievērojams atbalsts. Te jāpiebilst, ka padomju laikā tieši bija šie 11 gadi, lai iegūtu vidējo izglītību. Par paša prezidenta izglītību varam lasīt prezidenta oficiālā tīmekļa vietnē (president.lv). No gadam (5 gadus) viņš ir apguvis radio inženiera specialitāti Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultātē, bet vēl padomju laikos no gadam (t.i. vienu mācību gadu, kura laikā viņš arī bija Ražošanas apvienības Elektrons direktors) apguvis rūpniecības plānošanas specialitāti Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. (Iestādes pareizais nosaukums tomēr bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte). Ko vēl mācīs jaunais prezidents? GN INFORMĀCIJA PAR TAUTAS NOBALSOŠANAS NORISI AUSTRĀLIJĀ Sestdien, gada 23. jūlijā notiks tautas nobalsošana. Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu: Vai Jūs esat par 10. Saeimas atlaišanu?. Latvijas pilsoņiem ārvalstīs, kuri balsošanas dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir derīga Latvijas pilsoņa pase ir tiesības balsot tiešā veidā paredzētajos iecirkņos. Vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu dienā, 23. jūlijā, būs atvērti Adelaides, Brisbanes, Sidnejas, Melburnas un Pertas latviešu centros no pulksten Ierašanas vēlama starp pulksten un Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase. Pasēm, kurām nav beidzies derīguma termiņš, kā arī pases ar derīguma termiņu BEZTERMIŅA, ir derīgas balsošanai. Kur var nobalsot Austrālijā? Adelaidē: Latviešu namā (Tālava), 4 Clark St, Wayville. Brisbanē: Latviešu namā, 24 Church Ave. Buranda. Melburnā: Latviešu namā, 3 Dickens St. Elwood. Pertā: Latviešu centrā, 60 Cleaver Terrace, Belmont. Sidnejā: Latviešu namā, 32 Parnell St, Strathfield. Latvijai jauns prezidents Turpinājums no 1. lpp vums ir apvienot sabiedrību, un tā būs viena no manām darba prioritātēm. Šodien tautas skaitītāji nespēj Latvijā atrast pat divus miljonus cilvēku, jo daudzi pret savu gribu ir bijuši spiesti doties svešumā, tāpēc mums ir jādomā par to, kas šeit dzīvos jau vienas, tuvākās paaudzes jeb tuvāko 20 gadu laikā, un mūsu uzdevums ir atvest viņus atpakaļ mājās. To nevar panākt tikai ar uzmundrinošām runām, tādēļ galveno uzmanību esmu nolēmis veltīt valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Ja man kāds teiks, ka tie ir Ministru kabineta uzdevumi un prezidents Latvijā ir tikai tēls un simbols, es pierādīšu, ka ar manā rīcībā esošajiem varas instrumentiem valsts labā var izdarīt daudz. Ceru un ticu, ka mani šajā darbā atbalstīs lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un mums pietiks spēka un apņēmības veicināt tiesiskuma un labas pārvaldības stiprināšanu valstī. Mūsu draugiem un sabiedrotajiem ārvalstīs varu nelokāmi apliecināt, ka Latvija turpinās līdzšinējo politisko kursu, joprojām būs uzticīgs partneris un turpinās pildīt visas savas starptautiskās saistības. Mēs cītīgi strādāsim, lai paplašinātu sadarbību. Es esmu astotais Latvijas Valsts prezidents. Septiņi mani priekšgājēji Andris Bērziņš, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, piektdien, 8. jūlijā, Saeimas ārkārtas sesijas sēdē nodod svinīgo solījumu. bez šaubīšanās atdeva dzimtenei daļu no sevis, un katra prezidenta laiks ir atstājis savas pēdas mūsu valsts vēsturē. Es sekošu viņu labo darbu piemēram, un kopā mēs attīstīsim un uzlabosim dzīvi valstī. Paldies visiem par man parādīto godu un uzticību! Dievs, svētī Latviju! Andris Bērziņš Latvijas Valsts prezidents FOTO Autors: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

4 4. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 13. jūlijā Limbažu bibliotēka saņem grāmatas no Sidnejas Pateicība un aicinājums Adelaides Latviešu draudžu palīdzības apvienība (ALDPA) ir jau 20 gadus sūtījusi humānās palīdzības tilpnes uz Latviju. Šogad marta beigās tika nosūtīts 43. tilpne. Sūtīšanu organizē ALDPA priekšsēdis Jānis Caune un sūtījumus pieņem arī no citām Austrālijas pilsētām. Tilpnē no Sidnejas bija sūtītas saziedotas trimdas rakstnieku grāmatas. Daugavas Vanagi maksāja par grāmatu sūtīšanu no Sidnejas uz Adelaidi. Par sūtīšanu tālāk uz Latviju maksāja Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ). Pateicība Grāmatas no Sidnejas ir jau nonākušas Limbažu Galvenajā bibliotēkā (LGB). Bibliotēkas direktore Dzintra Justa atrakstīja un pateicās: Labdien, liels, sirsnīgs paldies! Esam saņēmuši apjomīgo sūtījumu 15 kastes. 13 kastes aizceļos uz pagastu bibliotēkām, bet 2 paliks Limbažu Galvenajā bibliotēkā... Arī LGB mājas lapā www. limbazubiblioteka.lv ir rakstīts par grāmatu dāvinājumu no Austrālijas. Vēl par LGB Dzintra Justa raksta, ka mājas lapā viņi veidojot sadaļu Novadpētniecība, kurā ir daudz digitalizētu materiālu, kas varētu interesēt arī ārzemju latviešus. Tāpat, labprāt, esam gatavi iesaistīties dažādos sadarbības projektos. Aicinājums Dzintra Justa aicina iesaistīties projektā Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa. Projekta mērķis ir gādāt, lai labas grāmatas būtu pieejamas ikvienam bērnam visā Latvijā, neatkarīgi no ģimenes rocības vai dzīves vietas. Latvijā šai projektā ir iesaistījušies daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki. Latvijā jau vairākus gadus darbojas īpaša programma Bērnu žūrija, kuru vada Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs. Ideja tāda, ka par valsts finansējumu iepērk izvēlētu bērnu grāmatu kopu, tad visu gadu bibliotēkās bērni tās lasa, apspriež, organizē pasākumus, konkursus, saņem balvas utt. Noslēgumā visi tiekas lielajā pasākumā, kur čaklākie saņem īpašas balvas. Pēdējos gadus valsts finansējums šim pasākumam tiek samazināts, un bibliotēkām jābūt gatavām pašām līdzfinansēt šo grāmatu kopu. Šogad situācija kļuva īpaši saspringta, jo daudzas bibliotēkas pat nesaņēma naudu grāmatu iepirkšanai. Lai šis projekts No kreisās: Inta Sokolovska un Broņislava Sauka. nenomirtu, iesaistījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība, kura izvērsa ziedojumu vākšanu bērnu grāmatu kopu iepirkšanai tām bibliotēkām, kurām nepietiek finansējuma. Biedrība ir gandarīta par katru labas gribas vēstnieku, kas iesaistās ziedojumu vākšanā. Baiba Vītola Haringtona FOTO Kristīne Kīne Ceļojums uz Vjetnamu Austrālijas Baltiešu draudzības biedrības kārtējā sanāksmē 7. jūlijā Maija Tebēce interesanti stāstīja par savu ceļojumu Indoķīnā (Vjetnamā, Laosā, Kambodžā), kur viņa nupat bija kopā ar Rutu Ēķi. Bija ļoti interesanti. Fotogrāfijā viņa rāda kartē, kur ceļojusi. Viņa bija 21 ceļotāja grupā no firmas Vendīvū (Wendy Wu). Viņiem ļoti patika, bet tie daudzie sarkanie karogi viņas šokēja. Viņi nosēdās Hošiminā (bij. Saigonā), visur elektrības vadi un motocikli. Nav nekādu likumu, un pagāja ilgāks laiks, kamēr iemācījās, kā tikt pāri ielai staigāt vienmērīgā gaitā. Viņa piegāja tuvu vienai vjetnamietei un kopā gāja pāri. Tā sieviete visu laiku tik smējās. 3 dienas viņi tika apmācīti kā šķērsot ielas, jo nav luksoforu, nav likumu. Mašīnas redz reti, jo jāstrādā 2 gadus, lai varētu nopelnīt mašīnu, bet 2 mēnešus, lai nopelnītu motociklu. Ielas pārpildītas ar tiem. Motocikli var pilnīgi pazust zem kravas, ko ved. Piemēram: 4 cilvēki (2 pieauguši, 2 bērni) un mantu kalns. Divās nedēļās tur viņa neredzēja nevienu Maija Tebēce. satiksmes negadījumu. Naudas vērtība ir pārsteidzoša, piemēram dongi ir vienā dolārā. Viss ir lēts; ļoti daudz mušu, C temperatūra un mitrs gaiss. Maijai Tebēcei ļoti patika viss šis ceļojums un piedzīvojumi. Bija skaisti. Elga Ķēniņa FOTO Elga Ķēniņa Abonējiet laikraksta Latvietis drukāto izdevumu! Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriem ar piegādi Austrālijā. Dāviniet sev vai citam! Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic Čeki rakstāmi: Sterling Star Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī

5 Trešdien, gada 13. jūlijā Laikraksts Latvietis 5. lpp. Jāna Jāņos Anglijā Līgo svētki ir uz vēl vienu gadu nosvinēti. Šogad es svinēju Jāņus Anglijā, savā jaunajā dzīves vietā, jauno draugu pulkā. Sestdien, 18. jūnijā mēs pavadījām saulainu un siltu diennakti Straumēnos. Līgotāju pulks bija liels, un, staigājot pa īpašumu, bija forša atmosfēra. Kur skatījās, tur bērni kopā spēlējās, meitenes pina vaiņagus, cilvēki cēla teltis pļavā, draugi sēdēja ap ugunskuriem, un visur ļaudis draudzīgi sasveicinājās Līgo, līgo! Dienā bija tirdziņš, kur tirgojās ar latviešu precēm, latviesiem.co.uk karaoke skatuve, kur līgotāji ar prieku dziedāja pazīstamas latviešu dziesmas un varēja noskatīties mēģinājumus vakara koncertam. Koncerts sākās pievakarē un pēc Jāņu dziesmām un rotaļām, ko sniedza folkloras grupas Skandenieki no Latvijas un Dūdalnieki no Anglijas, līgotāji nogāja pļavā un, dziesmas pavadījumā, aizdedzināja milzīgo Jāņu ugunskuru. Kad tradīcijas bija izvestas līdz galam, cilvēki aizklīda vai nu uz Zviedru zāli, kur spēlēja šlāgermūziku, vai uz galveno estrādi, kur spēlēja Latvijas Sestā jūdze, vai uz karaoke skatuvi, nodziedāt vēl pēdējo reizi, vai arī uz telšu pilsētiņu klusi pasēdēt ar draugiem. Kad saule norietēja pēc garās dienas, ap ugunskuru pulcējās tie, Dūdalnieki un Skandenieki Straumēnos. kurus apvienoja dziedāšanas prieks. Kad visas pazīstamās Jāņu dziesmas bija izdziedātas, tad turpināja ar tautas dziesmām. Un vakars tā beidzās ap ugunskuru ar dziesmām. Sekojošā piektdienā, 24. jūnijā, Londonas Daugavas vanagu namā bija Jāņu svinības pilsētas stilā. Tiem, kam nebija iespēja tikt prom uz laukiem, varēja Londonas centrā uzlikt vaiņagu, cienāties ar Jāņu sieru un uzdejot danci. Londonas dejotāji novadīja dančus, Londonas Latviešu koris nodziedāja Jāņu dziesmas un neformālā un mīļā vidē ikkatrs latvietis varēja iejusties Līgo sajūtā. Svētdien, 26. jūnijā piedalījos trešā un mums pēdējā Jāņu pasākumā. Rofantas muižā, kas atrodas Londonas dienvidos, uzstājos kopā ar Londonas dejotājiem rīkotajā Jāņu pasākumā angļu publikai. Koncertā arī piedalījās Londonas Latviešu koris, Novadi (koris no Mansfīldas) un Helmuts un Liene (dziedāšanas duo no Mansfīldas). Pēc koncerta pakavējāmies pļaviņā, iedzērām aliņu un baudījām pēcpusdienas saulīti skaistajos angļu laukos. Atpakaļ mājās Londonas ziemeļaustrumos mūsu vannas istabā karājās vairāki vaiņagi, kas sāk jau izkalst, gatavībā nākamā gada ugunskuram. Mums mīļš atgādinājums par forši pavadītajiem vasaras saulgriežiem. Jāna Andersone FOTO Raimonds Dāle Londonas Latviešu tautas deju kopa Rofantā. FOTO Arnis Latvietis Daugavas vanagu namā Londonā. FOTO Arnis Latvietis Sit, Jānīti, vara bungas! Līgošana Oslo Vara bungas nedzirdēja, bet atsaucoties Latviešu biedrības Norvēģijā aicinājumam, ap 40 Jāņa bērni no Oslo un apkārtnes Līgo vakarā, 23. jūnijā, sanāca Disen lauksaimniecības dārzā. No lauksaimniecības gan tikai māja un dārzs ir palikuši, kādreizējos laukus apēdusi pilsēta. Tur tagad dzīvojamo māju vide. Norvēģi arī svin Jāņu vakaru 23. jūnijā, upju ezeru un fjordu krastos kurina ugunskurus, ēd, dzer un līksmojas. Dziedātāji gan viņi nav, bet mūsu līgošana tai vakarā labi iederas. Bija darbdienas vakars, lielākā daļa Jāņa bērni nāca tieši no darba, tādēļ Inguna Hānes (Haanes) apsveica sanākušos un aicināja pie galda stiprināties ar pašu sanestajiem gardumiem. Kad vēders bija dabūjis savu, varējām sākt daudzināt Jānīti. Izmēģinājām Līgo dziesmas. Tad pārgājām uz tautas dziesmām. Nopļāvām div pļaviņas, sametām tīklus jūriņā, uzvilkām baltu zēģelīti un laidām līdz ziemeļa namdurvīm. Tautieši citās zemēs jau droši vien domā, ka mums tās ziemeļa namdurvis tepat ap stūri, dzīvojam tak ziemeļzemē, bet gluži tā nav, no Oslo līdz ziemeļiem patālu. Palikām arī bēdu zem akmens un pat krodziņā zem galda nonācām. Omulīgo dziedāšanu iztraucēja uznākušais lietus, vajadzēja iet telpās, bet telpās jau nav tik skaisti kā dārzā zem smaržīgiem zariem. Laiku neviens nevar iespaidot, paldies rīkotājiem par patīkamo vakaru līdz nākošgadam! Nu ar Dievu, Jāņu diena, Līdz citam gadiņam. Ies dieniņas, nāks dieniņas, Kamēr tevi redzēsim. Harijs Valdmanis, Oslo

6 6. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 13. jūlijā Latvijas okupācijas muzejs Nākotnes nams būs 5. jūlijā LR Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu, par Padomju okupācijas memoriāla kompleksa celtniecību, ieskaitot ilgi gaidītā Nākotnes nama piebūvi Latvijas 50 gadu Okupācijas muzejam. Izpildes datums noteikts gada 31. decembris. Okupācijas muzeja biedrības Staļinisms SC darbībā Ata Skalberga viedoklis g. jūnijā iznākusi grāmata Nākotnes melnraksti. Autori ir partiju apvienības Saskaņu centrs (SC) priekšnieks Jānis Urbanovičs, avīzes Neatkarīgā žurnālists Juris Paiders un Krievijas prezidenta Medvedjeva padomnieks Igors Jurgens. Tā ir grāmata, kas izplata staļiniskos melus. Latvija brīvprātīgi iestājusies PSRS, to krievi nav okupējuši, par deportācijām ne vārda, tāds vēsturisks izklāsts, kāds tas bija Staļinlaikos. Grāmata būs arī krieviski un to dāvinās visām skolām, bet pārdos zem pašizmaksas. Tās izdošanu finansē Krievija. Mērķis ir viegli saprotams sanaidot latviešus ar krieviem, sēt neuzticību, veicināt naida gaisotni sabiedrībā. Svarīgi, ka grāmata iznākusi pirms 11. Saeimas vēlēšanām un tā atmasko SC staļinisko politiku. Vairāki Vienotības politiķi: Solvita Āboliņa, Artis Pabriks, Aigars Štokenbergs, Edgars Jaunups daudzkārt ir atkārtojuši, ka Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Monako Firsts Alberts Aleksandrs Luijs Pjērs, Dzintra Bungs. Ielīgošana ar grupu Laiva. Jūnija notikumu hronika Jūnijā muzeju apmeklēja vairāk kā astoņi tūkstoši cilvēku, tajā skaitā Viņa Augstība Monako Firsts Alberts Aleksandrs Luijs Pjērs, Bo marķīzs un Latvijas Institūta vadītāja Kārina Pētersone. 7. jūnijā muzejā notika Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas izbraukuma sēde, kurā piedalījās komisijas vadītāja I. Druviete, I. Rībena, A. Burunovs, I. Dālderis, R. Dzintars, N. Kabanovs, J. Kursīte, O. Zīds. Valters Nollendorfs komisijas locekļus iepazīstināja ar muzeja jaunās ekspozīcijas maketu un stāstīja par muzeja nākotnes cerībām. 13. jūnijā muzejā notika izstādes Latvijas traģēdija atklāšana. Izstādi Okupācijas muzejs veidojis sadarbībā ar muzeju Ebreji Latvijā. Sarīkojuma viesus uzrunāja muzeja Ebreji Latvijā kurators Marģers Vestermanis, LR Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Kultūras ministre, Ārlietu ministrs, Konrāda Adenauera fonda Baltijas biroja vadītājs un OMB vadības pārstāvis Pēteris Bolšaitis, kurš latviski tulkojis E. Andersa grāmatu Starp latviešiem holokausta laikā. Pirmo grāmatas latviešu valodas eksemplāru P. Bolšaitis dāvināja Valsts prezidentam. Atklāšanā piedalījās daudzi ārvalstu diplomāti. 13. jūnijā muzejā notika arī Sibīrijas bērnu fonda izdotās grāmatas The Children of Siberia 1. sējuma angļu valodā atvēršana un Dzintras Gekas dokumentālās filmas Sibīrijas bilance pirmizrāde. 14. jūnijā muzejā notika Sibīrijas bērnu fonda rīkota konference Aizvestajiem, kas veltīta gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem. Pēc konferences muzejā notika Litenes aploksnes zīmogošana ar veltījuma zīmogu Litene-70, ko rīkoja Latvijas Pasts. Veltījuma zīmoga izgatavošanu ierosināja Okupācijas muzejs. Deportāciju piemiņas dienā Torņakalnā visiem interesentiem bija atvērts piemiņas vagons. 14. jūnija vakarā muzeja direktore Gundega Michele viesojās Latvijas Radio 1 studijā un sniedza interviju Kārlim Streipam. Okupācijas muzeja biedrības valde jūnijā izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteikumu termiņš ir 8. jūlijs. Plašāka informācija par konkursa nolikumu lasāma muzeja mājas lapā Jūnijā iznāca 31. muzeja Apkārtraksts. Tas izsūtīts muzeja atbalstītājiem visā pasaulē, kā arī elektroniski pieejams muzeja mājas lapā. 9., 16. un 20. jūnijā muzejā notika Jāņu ielīgošanas sarīkojumi kopā ar folkloras kopu Laiva. No 30. jūnija līdz pat septembra sākumam muzejā redzama rotkaļa Aleksandra Alunāna izstāde Dzintara gaisma. Izstādē apskatāma unikāla dzintaru kolekcija, priekšmeti un fotogrāfijas, kas ataino mākslinieka dzīvi un daiļradi. Inese Krieviņa, Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītāja priekšsēdis Valters Nollendorfs izsaka pateicību visiem laika gaitā par uzticēšanos un atbalstu no pirmās arhitekta Gunāra Birketa skices pirms desmit gadiem, līdz šai dienai. Latvijas 50 gadu Okupācijas muzeja Nākotnes nams būs gatavs gandrīz vienlaikus ar Gaismas pili Daugavas otrā krastā. Arī no savas puses pateicos visiem, kas ziedojuši, lai Nākotnes nams taptu! Atbalsts vēl nepieciešams. Čeki rakstāmi Okupācijas muzejam. Ināra Graudiņa Okupācijas muzeja pārstāve Austrālijā 141 Darley Rd Randwick NSW 2031 SC ir jāņem valdībā. Vēlētājiem svarīgi atcerēties šos uzvārdus, lai 17. septembrī svītrotu no deputātu kandidātu saraksta. SC ir naidīga politiska partija, kas piekopj staļinistisku politiku. Šī grāmata ir dokuments, kas to apliecina. 14. jūnijā, kad valstī pieminējām uz Sibīriju izsūtītos, pie Brīvības pieminekļa pulcējās cilvēki, lai pieminētu komunistiskos upurus. SC deputāti šo pasākumu ignorēja. Turpinājums 15. lpp. FOTO Inese Krieviņa FOTO Inese Krieviņa

7 Trešdien, gada 13. jūlijā Laikraksts Latvietis 7. lpp. 16 Austrālijas virtuves īpatnības Elīnas Kerres skats no Eiropas Vārdu sakot, Austrāliju no Eiropas šķir ne tikai attālums, bet arī ēšanas un iepirkšanās paradumi. Protams, saimniekošanu virtuvē te ir ietekmējuši gan laika apstākļi, gan arī ciešā politiskā, kulturālā, vēsturiskā saikne ar Lielbritāniju. Jāsaka, ka Austrālija atrodas Lielbritānijai daudz tuvāk, nekā es biju iedomājusies, un tai pašā laikā šīs zemes pārtikas veikalu plauktos no Eiropas nav ne smakas. Te ir mani novērojumi par Austrālijas virtuves īpatnībām: 1. Nezinu, kuram angļu lordam tas ienāca prātā (nez kāpēc man šķiet tā ir Lielbritānijas ietekme un, protams, hroniskais ūdens trūkums), bet Austrālijā ir paradums traukus neskalot. Izlietnē tiek ieliets karsts ūdens, pievienots mazgājamais līdzeklis, trauki tiek šajā ūdenī izmazgāti... un pēc tam noslaucīti ar virtuves dvieli vai vienkārši atstāti nožūt. Nekādas skalošanas! Hmm, nez kāpēc tās alerģijas visiem te rodas. Varbūt tāpēc, ka ēdieni tiek notiesāti kopā ar mazgāšanas līdzekļa daļiņām?! 2. Saldētavā tiek glabāti ne tikai dārzeņi, gaļa un saldējums, bet arī svaigi pirktā maize. Jo citādāk, atstāta plauktā vai uz galda, tā ātri vien sāks pelēt vai arī tai uzbruks kādi kukaiņi. Mums mājās maize, kas atstāta pieliekamajā uz plaukta, sapelē otrajā vai trešajā dienā. 3. Aizmirstiet par uzvārītās debesmannas dzesēšanu uz balkona vai ārā uz mauriņa. Tā būs drošībā tikai iekštelpās, jo ārā dzīvo simtiem debesmannas kāri kukaiņi. Iekštelpas kārtīgos namos tiek regulāri pārbaudītas un dezinficētas proti, reizi pusgadā ierodas pret-kaitēkļu-dienests, kurš to arī profesionāli paveic. 4. Austrālijā tējas dzeršana 90 procentos gadījumu nozīmē malkot melno tēju, kurai pievienots cukurs un piens. Tad vēl varat uzrauties uz īpašiem cepumiem (scotch finger biscuits), kurus te drīkst pārlauzt tikai gareniski, bet nekādā gadījumā pa tā rādiusu. Tādas te tradīcijas. 5. Ielūgums uz tēju (angl.: for a tea) nozīmē ielūgumu uz pusdienām, bet jautājums: Vai vēlaties tasi tējas? (angl.: Would you like to have a cup of tea?) to arī nozīmē Vai nevēlaties tasi tējas?. 6. Man pagāja laiciņš, kamēr ielauzos vietējā pārtikas veikala sortimentā proti, no Eiropas kompāniju produktiem te gandrīz nav nekā, jo viss tiek ražots pārsvarā vai nu Austrālijā, vai Āzijā. Mans pirmais gājiens uz veikalu tāpēc aizņēma vismaz piecas reizes ilgāku laiku, jo nevarēju saprast, kuru sieru, pienu, cepumus, maizi lai izvēlos par nevienu no firmām iepriekš nebiju dzirdējusi. 7. Austrālijā cieņā ir bārbekjū ģimenes vai draugu lokā uz grila tiek sasviesti dārzeņi, desiņas vai steiks, tas viss tiek nesteidzīgi sagrilēts un vēlāk notiesāts, uzdzerot kolu, aliņu vai sulu. Gandrīz katrā namā ir lielāks vai mazāks grils, bet parkos bez maksas pieejami elektriskie grili. 8. Vidusmēra Austrālijas vīriešu virtuve tiek pārsvarā balstīta uz gaļu daudz, daudz gaļas, mērces, kartupeļu čipsi, gaļas pīrāgi (mīkla pildīta ar gaļu) un varbūt nedaudz dārzeņu (taču jauni vīrieši lielākoties ir pārliecināti, ka dārzeņi ir visa ļaunuma sakne un nav baudāmi). Sievietes ir gana izvēlīgākas un cimperlīgākas var ēst salātus, dārzeņus utml. 9. Kulinārijas izstrādājumi te lielākoties ir Lielbritānijas kopija tonna negaršīgu un sausu keksu (angl.: muffins), pudiņu, burkānu un banānu kūku. Salīdzinājumā ar Eiropā, tai skaitā Latvijā, ceptajām kārtainās mīklas kūciņām, nekā tik garšīga un viegla te nesastapt. Patīkams izņēmums ir putukrējuma kūka Pavlova ar augļiem un eiropiešu kūrētās konditorejas (kas te gan ir retums), bet tā pārsvarā dzimšanas dienās visi štopē vēderus ar kūkām bez iedvesmas. Protams, jums var noveikties un varat tikt ielūgti pie tādiem austrāļiem, kas aizraujas ar izcili gardu ēdienu gatavošanu. Viņu daudzums aug, jo vispopulārākais televīzijas šovs Austrālijā ir MasterChef (angl.: virspavārs) par ēst gatavošanu restorāna līmenī. 10. Āzijas tuvums ir nopietni ietekmējis Austrālijas virtuvi Taizemes, Ķīnas, Japānas un Indijas ēdieni te ir ļoti populāri un arīdzan visur pieejami. 11. Austrālijā vēl neesmu atradusi veikalu, kurā var nopirkt kefīru un kvasu. Runā, ka krievu vadītajos veikalos, kuros var iepirkt produktus no Krievijas, arī šad tad no Latvijas, varot. Būs kādudien jāiemet tur aci. 12. Austrālijā gandrīz visās ēdināšanas iestādēs tiek piedāvāti alternatīvi mīklas izstrādājumi proti, bez glutēna. Celiakija un dažādas alerģijas te sit augstu vilni (vismaz tā man rādās, salīdzinot ar Latviju), tāpēc attiecīgi arī tāds piedāvājums. Turklāt Austrālijas virtuve ir pamatā balstīta uz baltmaizes ēšanu milzīgos kvantumos pusdienlaika pārtraukumā visi ēd sviestmaizes (visi te pārsvarā ēd baltmaizi), slavenākā uzkoda (angl.: sausage sizzle) ir apcepta desiņa un sīpoli ar baltmaizi un tamlīdzīgi. Īstu rupjmaizi veikalos atrast ir grūti. 13. Topā ir organiska pārtika un saimniekošanas metodes. Kas Latvijā ir burtiski iezīsts no mātes krūts (piemēram, savā dārziņā augušu dārzeņu konservēšana), te ir jauna tendence. Kurš vien vēlas un var, pie mājas audzē podos ēdienu garšvielas, drosmīgākie tur vistiņas un audzē savus tomātus. Veikalos un tirgos var iegādāties organisku pārtiku, kura ir 4-12 reizes dārgāka par parasto. Mans novērojums ir tāds, ka te vietējā pārtika, pirms tā nonāk veikalos, tiek apstrādāta ar dažādām ķimikālijām daudz vairāk nekā Latvijā. Lai arī īpašas alerģijas pret pārtiku man nav, šad un tad pēc produktu notiesāšanas ir parādījušās alerģiskas reakcijas (uzmetas pumpas, āda sāk niezēt). 14. Skolās un darba vietās par pusdienlaika pauzi ir jāparūpējas pašam vai vecākiem proti, līdzi jāņem sviestmaizes vai kādas citas uzkodas. Lielākā ēdienreize ir pusdienas ap sešiem vakarā. Tad uz ielām un veikalos krasi samazinās cilvēku skaits, jo visi ēd vakariņas. 15. Mani laika trūkuma dēļ aši sagatavotie tomātu salāti ar skābu krējumu visiem ir lielākais pārsteigums. Tik garšīgi, un tik interesanta ideja, šādi tos ir komentējuši visi mūsu viesi. Austrālijā standarta salāti nozīmē saplūkātas salātu lapas, kas sasviestas bļodā ar svaigiem un sagrieztiem burkāniem, tomātiem, gurķiem. Protams, restorānos var pasūtīt dažādus makaronu salātus, Cēzara vai grieķu salātus, taču lielākoties visiem mutes aiz pārsteiguma paliek vaļā, kad pasaku, ka Latvijā veikalā Maksima var nopirkt 200 dažādus salātus! 16. Austrālijā uz vietas tiek audzēti ļoti garšīgi dārzeņi un augļi saldie kartupeļi, banāni, ananāsi, kaisles auglis (passion fruit), mango. Kad tie tiek galdā likti pirmās zortes svaiguma, tie ir bezgalīgi garšīgi. P.S. Ak vai, pavisam aizmirsu! Austrālija, cik es zinu, ir vienīgā valsts, kas ēd savus valsts ģerbonī atspoguļotos simbolus ķenguru un emu. Turklāt ķenguru gaļa skaitās veselībai visdraudzīgākā, jo ir ļoti liesa. Tai piemīt specifiska garša, gluži kā jēra gaļai, un, manuprāt, tā ir diezgan garšīga. Šur tur restorānos var nobaudīt arī krokodilu, bifeļu un kamieļu gaļu. Taču nepievilieties! Vai nu pērciet kārtīgu gaļas gabalu vai arī iztieciet bez tās pavisam, nemaz nemēģiniet vēderus piemānīt ar austrāļu darinātajām desiņām (ungāru stilā vai vācu frankfurtes desiņas neskaitās, jo tās ir gardas visur)! Vietējās desiņas ir ļoti bezgaršīgas, un jums nāksies notiesāt tikpat daudz tomātu vai bārbekjū mērces, lai liktos, ka pusdienās tiešām kaut ko ēdāt! Elīna Kerre

8 8. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 13. jūlijā Māra Branča skatījums Simtgadnieks un trīs mazmeitas 30. jūnijā Ģ Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāja profesora Ģederta Eliasa skolnieka Friča Zandberga ( ) un viņa mazmeitu Ingemāras, Jutas un Lindas Treiju darbu izstādi Kopā. Profesors Jānis Siliņš gadā izdotās Latvijas mākslas 2. sējumā raksta par šo gleznotāju: Parādījies Kultūras fonda izstādēs ar žanriem, kluso dabu un ainavām, Zandbergs vairs nav sastopams izstādēs, un nav zināms, kas ar apdāvināto mākslinieku noticis. Šodien mākslinieks ir kļuvis kaut cik zināms mazmeitu enerģiskās rīcības dēļ. Fricis Zandbergs, kurš beidza Latvijas Mākslas akadēmiju gadā, pieder pie tās nelaimīgās paaudzes, kuru karš, došanās svešumā vai izsūtīšana uz Sibīriju skāra vissāpīgāk. Kaut arī kritika 30. gadu beigās un vācu okupācijas laikā viņu slavēja kā daudzsološu gleznotāju, pašos pamatos viņš vēl nebija atradis savu izteiksmes veidu. Viņš izgāja radošo meklējumu moku ceļu. Viss bija tikai sācies. Tiesa, viņš bija Ģederta Eliasa mīļākais skolnieks, kam uzticētas pat meistara darbnīcas atslēgas. Viņa glezniecība izcēlās ar pastoziem otas triepieniem, ar smalku tonālo risinājumu, demokrātiskām tēmām plostu pludināšanu, zvejnieku dzīvi, zemnieku izdienu, tomēr tikai viņam vien piemītošās balss vēl pietrūka gados viņš strādāja par skolotāju Gaujienā, vēlāk bija skolu inspektors. Kara laikā Fricis Zandbergs mēģināja dabūt darbu Rīgā, bet kolēģa nodevība piespieda doties uz dzimtajām mājām Kandavas apriņķa Griepciema Klāvos gadā mākslinieks iestājās leģionā, karoja 15. divīzijas sapieru bataljonā, izpelnīdamies I un II pakāpes Dzelzs krustus, palika Kurzemes cietoksnī un, karam beidzoties, pārradās tēva mājās, bet viņu apcietināja, un krievi izsūtīja viņu uz Sibīriju gadā atgriezās Latvijā ar smagu kreisās puses paralīzi. Kā tautas ienaidniekam viņam bija liegta apmešanās Rīgā un kas vēl smagākais dabūt darbu. Atkopies pēc spaidu darbiem, Fricis Zandbergs atsāka gleznot, pievērsdamies iemīļotām tēmām zvejniekiem, lauku ļaudīm, ainavām un klusajām dabām, galvenokārt ziedu gleznojumiem, kas vērtējamas visaugstāk. Žanra darbos bieži var novērot Valda Kalnrozes, Jāņa Liepiņa un citu ietekmi, tikai Friča Zandberga darbi ir krāsaināki. Mākslinieku savienībā viņu kā bijušo leģionāru neuzņēma. Tas apgrūtināja krāsu iegādi, tās varēja saņemt tikai šīs savienības biedri. Mākslinieka trīs mazmeitas ir mākslinieces divas gleznotājas un viena tekstilmāksliniece. Gods un slava viņām, kuras neļauj vectēvam pazust pagātnes miglājā bez pēdām. Viņas, jo sevišķi Ingemāra, vāc Friča Zandberga gleznas (pēc dažām ziņām tās kara beigās sadegušas tēva mājās) un ved pa Latvijas muzejiem rādīt gleznotāja veikumu, sarūpējot arī katalogu. Pēc Jelgavas muzeja ierosinājuma vectēvam pievienojušās ar Ingemāra, Juta un Linda Treijas. Viņām katrai eksponēti pa pāris darbiem, no tiem grūti spriest par trešās paaudzes mākslinieču Izstades atklāšana mazmeitas Juta un Ingemara Treijas un Muzeja direktora vietniece Marija Kaupere. Linda Treija. Nostaļģija potencēm. Vecākā mazmeita Ingemāra glezno figurālas kompozīcijas lielos laukumos, visai dekoratīvām krāsām. Arī jaunākā no māsām Linda nodarbojas ar glezniecību gadā radītā Nostaļģija liecina, ka viņa, kura nu jau ilgāku laiku dzīvo Amerikā un pat būs Amerikas Latviešu mākslinieku apvienības priekšsēde, joprojām vēl ilgojas pēc dzimtenes. Juta ir tekstilniece, kura jelgavniekiem rāda divus zīda gleznojumus. Māris Brancis FOTO Māris Brancis FOTO Māris Brancis Fricis Zandbergs. Smagie ormaņi FOTO Māris Brancis Fricis Zandbergs. Daugava FOTO Māris Brancis

9 Trešdien, gada 13. jūlijā Laikraksts Latvietis 9. lpp. Mēs varam būt visur... * Imantā pie Skujņiem Pireneju kalnu pakājē Ciemošanās mazajā, 60 dvēseļu kais. Pilsēta stāvo, sniegbalto Pireneju ciematā Bažēr (Bagert), kas atrodas kalnu tiešā pakājē. Aivars Skujiņš lielāko daļu maizes darba dzīves strādā- apm. 550 m virs jūras līmeņa starp zaļām ielejām ar sniegotiem turpat jis par TV inženieri Ziemeļaustrumu 3000 m augstiem kalniem skatāmā Francijā. Pirenejos viņš pats saviem tālumā maija beigās pieskaitāms pie spēkiem restaurējis vismaz 200 gadu interesantākajiem braucieniem. veco māju un siena šķūni. Bez amatnieka prasmēm ikdiena Skujiņu cie- Tuvākā lidosta ir Tulūza (Toulouse). Līdz seno dienu draugu sētai, kurai iedots Imantas vārds, jo to franči ir viņu izvēle tuvāk pie dabas krūts! matiņā būtu tikpat kā izmisums! Bet tā nesakropļojot, vēl 150 km tas neesot nekas, saka tulkotāja Velta Sku- Aivars dodas reizi nedēļā. Arī mēs Vasarā uz 80 km attālo Lišonu jiņa (dzim. Bajāre). Viņa uzaugusi nokļuvām pie ļoti mundras 85 g.v. Lībekas, Augustdorfas un Minsteres draudzes locekles, novadnieces Žakelīnas (Jaqueline), kas viena dzīvo bēgļu nometnēs un beigusi Minsteres Latviešu ģimnāziju. Eiropas Latviešu smagā darbā atjaunotā namā klints jaunatnes apvienības (ELJA) biedre galā. Zemāk laukakmeņu šķūnī mitinās vietējais aitu gans, kam paprāvs kopš 16 gadu vecuma, viņa ar interneta palīdzību uztur saites ar tās biedriem Latvijā un citur pasaulē. automašīnu pa serpentīnu ceļiem, kas ganāmpulks. Vecā dāma vēl brauc ar Pirmā rītā aizturēju elpu, skatīdamās no bijušās kūtsaugšas siena jāpavada lejas ciematā. Namiņam bla- ir izplēstu roku platumā. Ziema gan šķūņa, kas pārbūvēts par gaišu, plašu kus kapsētiņa ar nedaudziem kapiem telpu ar verandu viesiem. Skats pāri arī viņas vīra, kas bijis pilots. Skujiņu terases veidīgajam dārzam ar Žakelīna mums bija laba ceļvede vīģu kokiem, vīna ogulājiem, meža zemenītēm un bagātīgi ziedošām rozēm zaļā kalnu pārejā 1700 m augstumā. uz tuvāko nacionālo parku. Nonācām visskaistākajās variācijās. Strauti gāzās lejā no sniegotiem kalniem, kas jau bija Spānijas pusē pāri Lai ar tālu no Latvijas un latviešu sabiedrības tuvākā tautiete, Mārīte, par 3000 m augsti. Pļavas ziedu pilnas, apmēram 140 km attāluma V. Skujiņa labi informēta par jaunāko Latvijā bas apbrīnotājas! un mēs nebijām vienīgās skaistās da- ne tikai no dzimtenes ziņu avotiem. Mūsu pavadone, kas piedzīvojusi Viņa zin, ka mītnes zemei Francijai Francijas okupāciju II Pasaules karā nav skaidrības par Baltijas valstu vēsturi. Tās prese labprāt sagroza faktus. meļāfrikā stāstīja, ka tieši pa mums un alžīriešu atbrīvošanās cīņas Zie- V. Skujiņa tulko, lielākie darbi redzamo kalnu pāreju visos laikos, S. Kalnietes grāmata Ar balles kurpēm brīvību meklēdami, devušies bēgļi. Spāņu pilsoņu karā no turienes uz Sibīrijas sniegos un Latvija zem Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas varas, Okupācijas mu- okupantiem uz Spāniju. Parīzietes pat Franciju, Otrā Pasaules karā no vācu zeja izdevums franču valodā. Daudz vasaras kurpītēs. Daudzi tā zaudējuši lielāku izpratni par Latvijas vēsturi dzīvību, apmaldoties vai ceļvežu pamesti un pievilti. varētu veicināt, iztulkojot Ezergaiļa darbus, ko viņa uzņemtos. Bet jāmeklē Žakelīna visu mūžu veltījusi brīvprātīgam palīdzības darbam jebkurā izdevējs un līdzekļi. Lūdzu atsaukties! Nedēļa Pireneju pakalnos un vēsturiskās vietas kā gleznainā Albi, garo gadu pieredzes dzīvē svarīgākais. dzīves vietā. Jautājām, kas pēc viņas Virves uz debesīm (Cordes sur Ciel), Iecietība, teica enerģiskā, labestīgā sieviete. Sv. Žirona (St. Girons) pilsētas, Garonnas (Garonne) upe, kūrorts Lišona Bez automašīnas šeit cilvēks gandrīz bezspēcīgs. Mazajos kalnu cie- (Luchon) pie Spānijas robežas, neaizmirsīsies. Albi slavena katoļu celta matos vilcienu un autobusu satiksmes katedrāle pēc tam, kad brutāli iznīcināja t.s. labos vīrus un sievietes ka- Sv. Žirona (15 km brauciens) ir tu- nav. tarus Viduslaikos. vākā pārvaldes un nepieciešamo lietišķo darījumu pilsēta upes krastā. Sest- Pa šaurajām ieliņām uzrāpjamies Virves uz debesīm pilsētas cietoksnī, dienā pilsēta ļaužu pārpildīta starp kas ir pilsētiņa par sevi klints galotnē. vecu platānu alejām notiek tirgus. Ar Mazi vietējo amatnieku veikaliņi, kafejnīcas, rožu krūmu apaugušie senie zemnieku sierus, augļu, dārzeņu un ziņkārību un baudu pētījām vietējo mūri un skati visapkārt uz vīnu laukiem ielejās mudināja apstāties un eiro (apm. Austrālijas $15) nopirkām cepumu dažādību un bagātību. Par 11,- ievilkt elpu karstajā saulē. Netālu atrodas Mārītes Jāņumuižas (Domaine de Citur pasaulē tāda laime vēl nebija ga- 4 kg kasti sulīgu, gardu tumšo ķiršu. la Chanade) vīna dārzi. dījusies! Skujiņi piedalās baznīcas dzīvē, Skujiņu ciematā arī ir katoļu baznīca kalniņa galā. To lieto tikai bērēm Aivars ir Sēngodēnas (Saint-Gaudens) un Lišonas draudzes padomes vecā- un trim dievkalpojumiem gadā. Bet No kreisās: Velta Skujiņa ar Ilzi Gulēnu (Rīga). No kreisās: Ilze Gulēna (Latvija), Aivars un Velta Skujiņi (Francija). zvani ir labākā kārtībā tie sāk savu dziesmu plkst no rīta un sevi cītīgi atgādina dienas gaitā. Pēdējā vakarā atvadījāmies no mūsu kalna virsotnes galda, kurā iestrādāts, cik tālu atrodas kura virsotne visos virzienos. Skats sniedzas pāri septiņām kalnu grēdām tālumā. Pireneju Imanta zilie kalni! Ciema kukulim paņēmām līdzi turpat saplūktos, ļoti kuplās liepas ziedus un netālo kaimiņu mājās gatavoto kazu sieru. Paldies draugiem Pirenejos latvieši ir visur! Aija Ebdene * Latviešu tēlniece Parīzē Valentīna Zeile. FOTO Aija Ebdene FOTO Aija Ebdene FOTO Aija Ebdene

10 10. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 13. jūlijā Preses konference 8. jūlijā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses iespējas atreferējums Valsts prezidents jautājums ir par to, kur, kad un kas, kā Andris Bērziņš: Labdien! Es vispirms gribētu pateikties visiem, kas man palīdzēja šajā sagatavošanas darbā, lai šodiena noritētu raiti, visiem, kas šodien piedalījās un atbalstīja mani ar domām. Paldies viss process ir veiksmīgi noticis, un es esmu gatavs sākt darbu. Jautājums: Jūs šodien intervijā laikrakstam esat teicis, ka Latvija nevar atļauties tuvāko gadu laikā Visaginas AES projektu. Līdz šim gan līdzšinējais prezidents teicis, ka Latvijai ir svarīgi šajā projektā piedalīties un arī valdība tā ir vienojusies. Kāpēc Jūs domājat citādāk, vai tomēr nevajadzētu pārdomāt un turpināt politisko kursu, kā Jūs arī uzrunā teicāt? Valsts prezidents: Es diemžēl nezinu, kā tas ir laikrakstā Diena atspoguļots. Man tā doma bija, ka tieši šajā momentā man tas neliekas iespējams, jo valsts parāds ir pārāk liels. Mēs nevaram uzņemties lielāku parādu. Tas absolūti nenozīmē, ka mēs šo jautājumu nevērtēsim un nerisināsim. Doma bija par šo brīdi. Es arī skaidroju tālāk, ka šī situācija, kāda ir pēc Vācijas paziņojuma, katrā gadījumā izmainīs daudzas noslēgtās vienošanās Eiropā un ietekmēs arī mūs kā mazo valsti. Mums visi šie projekti ir jāizvērtē ļoti uzmanīgi, un to mēs arī tūlīt darīsim kopā gan Igaunijā, gan Lietuvā. Es ceru, ka es iegūšu vairāk informācijas, lai varētu precīzāk spriest par šo jautājumu, jo, sevišķi izejot no Latvijas situācijas un tā tarifa, ko maksā gala lietotāji. Mēs esam savas iespējas izsmēluši, tāpēc tā situācija mums ir sarežģītāka nekā kaimiņiem, un ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē vispirms ekonomiski. Ja šī izvērtēšana būs izdarīta, tad arī varēs precīzāk prognozēt. Tas būs jādara, tikai jautājums ir, kad un kādā veidā. Jautājums: Vai Jūsu komandā būs arī vēsturnieki, kas pētīs pirmo republikas laiku līdz gadam, spožos Latvijas panākumus? Valsts prezidents: Protams, vēsturnieks jau viens ir oficiālā štatā padomnieks Zundas kungs. Es ar viņu izrunāju ļoti vispārīgi, bet mēs vienojāmies, ka es sākšu darboties praktiski, mēs visas šīs lietas pārrunāsim. Es viņu uzskatu par ļoti profesionālu cilvēku, kas man varēs palīdzēt visus šos jautājumus attīstīt un risināt. strādā. Šī sfēra ir ļoti specifiska. Izvērtējot situāciju, kādā veidā vislabāk virzīties uz priekšu, saņemot vairāk nekā mēneša laikā nepieciešamo informāciju, es nonācu pie secinājuma, ka man vajadzīgs cilvēks, ko es nosaucu. Tāda ir atbilde. Jautājums: Es gribēju jautāt Jums par komandu vai Jums ir zināms, kas būs Jūsu padomnieks ekonomikas jautājumos un kādas ir kandidatūras, jo es saprotu, ka šobrīd tikai šī vieta ir vakanta? Valsts prezidents: Redziet, esošajā padomnieku sastāvā nav vispār ekonomikas padomnieka amata, tāpēc es ļoti uzmanīgi izvērtēju situāciju. Esmu ticies ar dažādām organizācijām un valsts institūcijām, ar Rimšēviča kungu no Latvijas Bankas. Ir bijušas pārrunas arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Man ir jāsavāc no visiem viedoklis, cik viņi katrs varētu piedalīties. Es precīzi nevaru atbildēt, kad tas notiks, bet tas ir tuvāko divu nedēļu jautājums, kad es mēģināšu atrast galīgu risinājumu, jo man vajag cilvēku, kas var šo procesu koordinēt. Atsaucība ir ļoti liela, un jautājumu loks ir ļoti plašs un dažāds, tādēļ šie visi jautājumi ir jāsāk nekavējoties risināt, jo sevišķi saistībā ir pirmajiem Eiropas Komisijas paziņojumiem. Ļoti liela aktivitāte ir no lauksaimniecības organizāciju puses, kuru aicinājums jau bija izveidot pastāvīgi darbojošos komisiju prezidenta paspārnē, kas vismaz reizi ceturksnī apkopotu visus šos jautājumus, sevišķi saistībā ar kopējiem lauksaimniecības maksājumiem. Protams, arī kopā ar gada Eiropas kopienas budžeta attīstību, jo jūs zināt, ka pie šī priekšlikuma, ka, Latvijai nedaudz palielinot platību maksājumus, attiecīgi var samazināties Kohēzijas fonda līdzekļi. Acīmredzot, tas būs jautājums, kas būs jārisina kopā, un ne tikai šie jautājumi. Jautājums: Bet vai ir kandidāti šim amatam? Valsts prezidents: Protams, ir kandidāti, bet, visu šo laiku strādājot, informācija nāk klāt, un, protams, man arī mainās sajūta, kādu man vajadzētu cilvēku, kas šo procesu varētu vadīt. Jo doma nav tāda, ka šeit radīt lielu štatu, sevišķi par ekonomiskajiem jautājumiem, bet atrast to veidu, kā sakoordinēt Latvijā visu ekonomiku virzošo struktūru, gan valstisko, gan pašvaldību, gan privāto, darbību. Jautājums: Prezidenta kungs, Jautājums: Bērziņa kungs, sakiet, Raimonds Rožkalns ir izteicies, ka Jūs viņam sacījāt, ka viņš būs nacionālās drošības padomnieks. Vai Jūs izteicāt šādu solījumu, un, ja jā, kāpēc Jūs to neizpildījāt? Valsts prezidents: Acīmredzot kāpēc šīs dienas oficiālajos pasākumos nepiedalījās prezidenta kundze, un kāpēc šorīt nenotika svinīgais dievkalpojums? Valsts prezidents: Es sākšu ar pēdējo jautājumu. Iepazīstoties ar visiem procedūras pasākumiem, mana sajūta attiecībā uz dievkalpojumu radās tāda, ka dievkalpojums ir obligāts un nepieciešams valsts svētkos. Visos oficiālos pasākumos viņš ne vienmēr ir tas sākums. Attiecībā uz manu kundzi viņa savā īsajā vēstījumā ir pateikusi, ka viņa piedalīsies tikai tajos pasākumos, kur būs obligāta nepieciešamība. Jautājums: Šodien tādas nebija? Valsts prezidents: Šodien viss bija organizēts atbilstoši situācijai. Kā jau esmu paziņojis, uzskatu, ka mana darba sākumā nav loģiski rīkot lielus balles pasākumus. Ja būs rezultāti mums kopā, tad arī mēs rīkosim, un tur būs arī mana kundze. Jautājums: Bet apbalvošanas ceremonija taču jau bija, un Jūs saņēmāt apbalvojumus pirms? Valsts prezidents: Kā jau tika paziņots, šis apbalvojums ir saistīts ar likuma izpildi, nevis ar maniem darba rezultātiem. Jautājums: Vai Jūs atteiksieties no algas, un kam Jūs to novirzīsiet? Valsts prezidents: Es no savas algas neatteikšos. Savu nopelnīto algu es izmantošu tā, kā uzskatīšu par vislabāko. Kā jau teicu, mana prioritāte ir izglītība. Pie tās es arī turēšos kā pamata, ilgtermiņa prioritātes. Šajā brīdī es izvērtēšu, kur es savu algu varu izmantot vislabāk šajā virzienā. Pirmo divu mēnešu izvēli es esmu izdarījis pirmā alga būs manai pirmajai, Nītaures skolai, otrā Siguldas ģimnāzijai, kas agrāk bija Siguldas 1.vidusskola. Par tālāko darbību jūs tiksiet informēti. Es nevaru visu izdomāt ilgtermiņā, jo visās lietās, iepazīstoties ar darbu, sapratne par to, kas jādara tūlīt un kas vēlāk, mainās. Jautājums: Pēc Jūsu ievēlēšanas Saeimā cilvēkiem, kas Jūs sagaidīja ārpus Saeimas, bija diezgan negatīva attieksme. Vai esat pamanījis izmaiņas sabiedrības attieksmē šī mēneša laikā? Valsts prezidents: Jā, esmu. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja Prezidenta preses dienests Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem. Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $20.

11 Trešdien, gada 13. jūlijā Laikraksts Latvietis 11. lpp. Latvijas īsziņas Valdis Zatlers dibinās partiju Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdien, 9. jūlijā, preses konferencē viesnīcas Hotel Bergs, Berga Bazārā, Stikla zālē paziņoja par viņa tālāko darbību pēc prezidentūras beigām. Tautas nobalsošanas dienā, 23. jūlijā, viņš dibināšot jaunu partiju, Zatlera Reformu partiju, kura nesadarbošoties ar partijām, kuras pārvaldot oligarhi Tautas partiju, Zaļo un zemnieku savienību un LPP/LC. Ar Saskaņas centru varēs sadarboties tikai, ja tā pieņem latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un atzīst Latvijas okupācijas faktu. Preses konferencē neatklāja citus cilvēkus, kuri piedalītos partijā. Partijas manifests ar 10 vispārīgiem punktiem publicēts tīmekļa vietnēs un Manifesta ievadā rakstīts: Divdesmit gados, kopš neatkarības atjaunošanas, mēs neesam iemācījušies labi pārvaldīt savu valsti, izveidot efektīvu un godīgu pārvaldi, pieņemt to par savu un saprātīgi kopā rīkoties. Par to maksājam ar lauku iztukšošanos, cilvēku aizbraukšanu, atpalicību no kaimiņiem, korupciju un atsvešinātību pašiem no savas valsts. Tautas izturība un krīzes mācība mums devušas vienreizēju iespēju nepieciešamas un gudras reformas beidzot īstenot līdz galam un nesavtīgi veidot valsti tādu, kurā mēs un mūsu bērni gribam dzīvot, mācīties un strādāt. Pārmaiņas var notikt tikai ar cilvēku brīvu gribu un līdzdalību. Ja visi, kas to grib un spēj, domā līdzi, iesaistās un rīkojas, tad pārmaiņas nav apturamas! Jauns politisks spēks ir atvērts ikvienam, kas pieņem un atbalsta pārmaiņu nepieciešamību un šos desmit principus, uz kuriem tas balstīts. Divas dienas vēlāk, 11. jūlijā, jaundibināmās partijas preses relīzē rakstīts: Sākot no sestdienas plkst esam saņēmuši vairāk nekā 300 argumentētus un izsvērtus pieteikumus internetā, kuros cilvēki pauduši gribu aktīvi līdzdarboties un iesaistīties, piedāvājot savas prasmes un zināšanas. Šie cilvēki ir no visdažādākajām Latvijas vietām, dažādu profesiju un tautību pārstāvji, kurus vieno vajadzība pēc pārmaiņām gudras, godīgas un pašu pārvaldītas Latvijas. [..] Šonedēļ ar kandidātiem notiks sarunas partijas biedru atlasei. Pieteikties līdzdarboties ir aicināts ikviens, kam piemīt griba un spējas un kurš atbalsta Zatlera Reformu partijas formulētos 10 principus (www. valdiszatlers. lv). Vēlēšanu reformas biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš ir jau paziņojis, ka aktīvi iesaistījies Zatlera Reformu partijas komandā. * * * Sestdien, 9. jūlijā Bauskā Tēvzemei un brīvībai/lnnk ārkārtas kongresā 86 no 90 delegātiem nobalsoja par apvienošanos ar partiju Visu Latvijai! (VL). Svētdien, 10. jūlijā Teikas vidusskolā Rīgā VL kopsapulce atbalstīja lēmumu par apvienošanos ar 152 balsīm par, 12 pret un pieciem atturoties. Atsevišķu abu partiju biedru izteikumi liecina, ka visas pretrunas gan nav atrisinātas. Apvienošanos par loģisku rīcību apvienības turpmākajā evolūcijas ceļā nosauca nacionālās kustības vecbiedrs Juris Dobelis. Pozitīvi lēmumu par apvienošanos vērtēja arī partijas biedre Ance Gulbe, kura pašlaik strādā EP Briselē: Nacionāli noskaņotiem vēlētājiem rudenī būs vieglāk izlemt, par ko balsot. Pēdējam TB/LNNK kongresam valdes loceklis Dzintars Rasnačs bija sagatavojis vēsturisku atskatu apvienības 14 gados paveiktajā. Nacionālās apvienības VLTB/LNNK pārtapšana par vienotu partiju notiks 23. jūlijā vienā dienā ar referendumu par Saeimas atlaišanu. * * * Sestdien, 9. jūlijā Rīgā no Berlīnes atlidoja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. 24. maijā, Rīgā pusmaratona laikā viņš smagi saslima. Berlīnes klīnikā politiķi nogādāja, jo pārkaršanas sindroma dēļ bija cietusi viņa iekšējo orgānu sistēma. Pirmdien, 11. jūlijā viņam bija paredzēta tikšanās ar savu vietnieku Andri Ameriku. * * * Sestdien, 9. jūlijā Tautas partijas 15. kongresa delegāti nolēma likvidēt partiju. No 308 kongresa delegātiem par TP darbības izbeigšanu nobalsoja 248. Pret balsoja 26 kongresa delegāti. Partiju likvidēja. Andris Šķēle paziņoja, ka viņa politiskā karjera un politiskā dzīve ir noslēgta. LNT raidījumā 900 sekundes intervijā Šķēle teica, ka jau iepriekš astoņus gadus bija prom no politikas, bet pastāvēja Tautas partija, kurā varēja atgriezties, bet tagad, Šķēle sacīja: Vairs nav, kur atgriezties. Jautāts, vai viņš varētu pievienoties kādai citai partijai, politiķis teica viņš domā, ka citā partijā neies. * * * Piektdien, 8. jūlijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komercilikumā, kas pieprasa atklāt ārzonu kompāniju patiesos labuma guvējus. Par likumprojektu bija 83 deputāti, neviens nebija pret, bet atturējies viens Tautas partijas līderis Andris Šķēle. Likums stāsies spēkā 13. jūlijā. Komerclikuma grozījumi nosaka, ka visām Latvijā esošajām juridiskām personām, kam pieder vismaz 25% personālsabiedrības akciju, būs pienākums iesniegt komercreģistram informācija par fizisko personu, kas ir šī kapitāla patiesais labuma guvējs. Informācija par patieso labuma guvēju jāsniedz arī tad, ja persona tur akcijas kādas citas personas labā. Personām, kas centīsies izvairīties no reālā kapitāldaļu apjoma uzrādīšanas un slēps to caur vairākām ārzonu kompānijām, draudēs kriminālatbildība. Ar ziņām par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem būs tiesīgas iepazīties tiesībaizsardzības un kontroles institūcijas, plānots, ka šādu informāciju uzglabās speciālā datu bāzē Uzņēmumu reģistrā. Ziņas jāiesniedz 14 dienu laikā pēc minētā akciju apjoma iegūšanas, bet attiecībā uz jau piederošiem aktīviem līdz šā gada 31. decembrim.

12 12. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 13. jūlijā Rietumanglijas un Velsas latviešu luterāņu draudzes Vera Rozīte par arhibīskapa vizitācijām (3) Otrais turpinājums. Sākums laikrakstā Latvietis Nr. 148, maijā Sv. Bartolomeja (St. Bartholomews) baznīcā Bristolē sabraukuši latvieši no visa tuvākā apvidus. Parasti latviešu luterāņu dievkalpojumi te notiekot divas reizes gadā Lieldienās un Ziemassvētkos. Šoreiz izņēmuma kārtā tas notiek maijā, kad draudzē vizitē arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Dievkalpojuma norisi organizējusi draudzes mācītāja Elīze Zikmane un Lielbritānijas prāvests Dr. Andris Abakuks. Draudzes priekšnieks Latvijas goda konsuls Velsā Andris Tauriņš ar kundzi rūpējušies par draudzes vakara organizēšanu. Kopbilde Bristolē. Daudzus gadus Bristoles draudzes sirds un dvēsele bijuši Arvīds un Rasma Sermuliņi, kuri nesavtīgi rūpējušies par Bristoles latviešiem. Viņu māju durvis vienmēr bijušas atvērtas latviešu ciemiņiem. Arī vēl tagad, kad Rasma Sermuliņa zaudējusi acu gaismu, viņas sirds gaisma turpina starot uz cilvēkiem, jo blakus joprojām ir stiprā un uzticamā mūža drauga Arvīda roka. Bristolē, bet nākamajā dienā arī Svonsijā, redzot, ar kādu interesi latviešu ļaudis brauc uz dievkalpojumiem, jādomā par to, kā izglītot un sagatavot kalpošanai draudzēs ja ne mācītājus, tad vismaz brīvprātīgus diakonus, kuri varētu pulcēt latviešus, kopīgi mācīties izprast kristīgās pamatvērtības, kas skaidrotas Svētajos Rakstos un pie reizes arī kopīgi veidotu latviskus centrus, ņemot vērā ļoti lielo latviešu skaitu, kas šobrīd atrodas ārpus Latvijas. Ja to nedarīs šodien un tagad pēc gada vai vēlāk latvieši integrēsies lokālajās vidēs, it īpaši tad, kad bērni sāks apmeklēt vietējās skolas. Ingai Hermanei, kura Bristolē ieradusies no Latvijas ar labu muzikālo izglītību, ir iecere veidot latviešu bērniem muzikālās nodarbības. Šo ideju atbalsta arī Dace Brinkus, kurai ir divi bērni. Daces vecāki 90-to gadu sākumā Talsos atvēra privātu veikaliņu Dace, kuru, diemžēl, nācās slēgt pēc tam, kad Latvijā uzradās lielveikali. Un, kaut gan Dace Brinkus ir īsta talsiniece un Talsu luterāņu draudzes locekle, viņa gadā bija spiesta Latviju atstāt un doties darba meklējumos uz Angliju, bet vēlāk uz Velsu. Viņas dēls Kārlis kristīts Dižstendes baznīcā gadā, kad draudzē viesojies arī arhibīskaps Elmārs Rozītis. Trīsgadīgā meita Ance-Māra arī kristīta Latvijā mazajā Strazdes baznīcā. No gada Dace strādājusi Kornvollas (Cornwall) gaļas pārstrādes uzņēmumā par līnijas vadītāju, bet tagad audzina mazo meitu, pie reizes apmeklējot arī datoru kursus. Jaunās paaudzes vidū redzami arī vecāka gada gājuma cilvēki. Interesanti, ka Bristolē uz dievkalpojumu ieradusies arī bijusī skolotāja un Torņkalna draudzes locekle Ārija Brūniņa, kura jau sesto gadu strādā Rofantā Viesu namā. Kaut gan arī viņai bijis grūti no Latvijas šķirties, viņa ar dzīvi ir apmierināta un salīdzina pensionāru dzīves kvalitātes Latvijā un Lielbritānijā. Skumji dzirdēt, bet viņa saka: Te es jūtos kā baltais cilvēks, par mani rūpējas Lielbritānijas valdība. Bez maksas es varu ceļot ar autobusiem pa Lielbritāniju. Man ir pensija. To nevar salīdzināt ar pensionāru dzīvi Latvijā. Ārija Brūniņa aktīvi darbojas latviešu luterāņu draudzē Rofantā, kur to labi varēja redzēt šogad Draudžu dienās. Skaidrīte Stabiņa caur Ķīles bēgļu nometni Lielbritāniju sasniedza gadā, bet Bristolē dzīvo no gada. Viņas tēvs bijis savā laikā tālbraucējs kapteinis. Viņa studējusi Kardifas (Cardiff) Universitātē un strādājusi pēc tam ceļojumu birojā. Sarunā jaušams dziļa kultūras cilvēka skatījums uz lietām un notikumiem. Viņa interesējas par mākslu, mūziku un, neraugoties uz cienījamiem gadiem, interneta tīklā atrod vērtīgas informācijas par mākslu un mūziku. Ņemot vērā interneta pieejamību, būtu vērts domāt par atsevišķu latviešu domubiedru grupu veidošanu konkrētos portālos. Piemēram latviešu mākslas un mūzikas portāls, kurā varētu satikties un domām apmainīties līdzīgu interešu cilvēku loks Austrālijā, Latvijā, Vācijā vai vēl cituviet pasaulē. Tā būtu iespēja aktīvi iesaistīties latviešu kultūras un mākslas saglabāšanā un tālākattīstībā ne tikai sabiedrībā redzamām personām, bet arī tiem, kuri pagājuši malā vai nu vecuma nespēkā, vai piedzīvojot kādas vilšanās, vai arī citu apsvērumu dēļ. Kādam tas vienkārši jāuzsāk! Daudzo sarunu vidū visspilgtāk atmiņā palikusi saruna ar jauno, enerģisko Atvērtās universitātes (Open University) kriminoloģijas un psiholoģijas studija 4. kursa studenti Evitu Jerginu. Viņa ir liepājniece, Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu filoloģijā, un, nesaredzot izaugsmes un labas darba iespējas Latvijā, gada 22. jūnijā devusies darba meklējumos uz Lielbritāniju. Vispirms viņa astoņu mēnešu laikā koledžā apguvusi angļu valodu. Šos kursus tajā laikā apmaksāja Lielbritānijas valdība un Eiropas savienība. Nodarbības notikušas katru dienu no plkst līdz Blakus tam viņa strādājusi visvienkāršākos gadījuma rakstura darbus divās līdz trīs darba vietās, lai nodrošinātu sev iztiku. Tagad, paralēli studijām viņa jau četrus ar pus gadus strādā The Grand hotel vecākajā un skaistākajā Bristoles viesnīcā, kurā ir 182 istabas un 10 banketa telpas par menedžeri. Evita Jergina studē Lielbritānijas kriminālo vēsturi. Viņa stāsta, ka līdzīga situācija Lielbritānijā bijusi os gados, kad Lielbritānijā iebraukuši jamaikieši, kuri vēlējušies saņemt patstāvīgu dzīves vietu un būvētu Lielbritāniju. Tolaik Lielbritānijas ekonomika augusi lēnām, un masu mēdiji cēluši paniku, sakot, ka it kā imigranti vainojami pie noziegumiem valstī. Evita saka: Ja cilvēks ir izstumts no sabiedrības, viņš grib būt piederīgs kaut kam. Visātrāk tad viņš atrod līdzbiedrus kriminālās aprindās, kur nav jābūt gudram, izskatīgam, bagātam, nav uzstādītas prasības, kas izdara psiholoģisku spiedienu. Tur ir alkohols, narkotikas. Valsts un masu mēdiji radīja morālo paniku. Lielbritānijā tas likvidējās daļēji. Turpinājums 13. lpp. FOTO Dace Brinkusa

13 Trešdien, gada 13. jūlijā Laikraksts Latvietis 13. lpp. Šis tas par sakāmvārdiem Nezinu, kā tas gadījās, bet man ar vienu paziņu iznāca tāda maza saraušanās. Es pēc dabas esmu ļoti miermīlīgs cilvēks, bet šoreiz vienā brīdi sarkans sagriezās gar acīm, un es pateicu dažas patiesības par paziņas radu rakstiem. Paziņa brīdi blenza manī un rīstījās un tad izšņāca, ka esot mucā audzis un pa spundi barots. Un tad viņš teciņus aizlaidās. Šo sakāmvārdu biju jau kaut kur dzirdējis, bet nebiju tam piegriezis sevišķu vērību. Tagad, kad biju drusku atdzisis, sāku tā dziļāk apdomāt, vai tiešām tas varētu atteikties uz mani un ko tas īsti nozīmē. Nepagāja ilgi, kad sāku smaidīt. Muļķības! Kā var tik stulbi runāt? Varbūt būtu iespējams pavisam mazu bērniņu turēt mucā kādu laika sprīdi. Tāds mazs knēvelis varbūt varētu tā izgrozīties pa mucas dibenu, ka brīžam lūpiņas, brīžam dibentiņš tiek pie spundes cauruma, bet mucā augt... Bleķis! Spundes caurums ir mucas dibena tuvumā, un, ja pa to notiks visa barošana, kamēr tu augsi, tad tev būs galva mucas dibenā, bet pakaļa gaisā. Un, jo vairāk tu augtu, jo tuvāk mucas augšgalam tiektos tavs apakšgals. Nemaz nerunājot par citām problēmām, kas varētu tev birt uz galvas, asins salītu galvā, sāktu reibt, nāktu ģīboņi un tev būtu jāatstāj šī pasaule, pirms tu par kaut kādu augšanu varētu domāt. Ka mans paziņa varētu tādu kļūdu pielaist, par to es nebrīnos, bet sakāmvārds taču nāk no mūsu tautas gara mantām, un tām ir iekšā daudz dzīves pieredzes un gudrības. Vienīgais izskaidrojums varētu būt, ka tā muca viņiem bija pa priekšu jāiztukšo un tad varētu saprast, ka nebija vairs īsti skaidra domāšana. Šāda izskaidrojumu varbūt atbalsta cits sakāmvārds par mucu tukša muca tālu skan. Ja nekas nebūs mucā iekšā, tad tur nekādu trokšņu nebūs, viss būs tukšs un kluss. Bet, ja iekšā būtu iepriekš minētais bērniņš, tad agrāk vai vēlāk tas brēktu, kā jau tādi mīlulīši brēc, un tad varētu teikt, ka muca skan. Man droši vien tagad pārmetīs, ka es slikti izsakos par tautas gara mantām. Nepavisam, nē. Kā jau teicu, tajās ir daudz gudrības un patiesības, un es tās labprāt lietoju, kur vien varu. Tā piemēram, ja tas mans paziņa nebūtu tik fiksi aizlaidies, tad es viņam būtu atbildējis ar prātīgiem sakāmvārdiem: Ak, lakstīgala, nedziedi, pie mana kapa sērīgi; Ak, tu jēra dvēsele; Muld kā baļļā iekāpis; Tev tik daudz gudrības kā vistas kājā gaļas; Tev jau kāposti galvā un Es labāk ar klibu dancoju nekā ar muļķi runāju. Šie sakāmvārdi pas kā kulaks uz acs, un mans paziņa būtu palicis melns un maziņš, un tad ES būtu pagriezies un aizgājis. Bet dzīvē jau bieži gadās, ka nenotiek tā, kā vajadzētu notikt. Cik man zināms, ir vēl tikai viens cits sakāmvārds, par ko varētu šaubīties. Āzi par dārznieku neizmācīsi. Kāpēc ne? Aplaistīt un apmēslot stādiņus viņš jau prot, atliek vienīgi iemācīt, kurus zariņus vai atvasītes vajag grauzt nost, kurus nē. Un vai tad piecos vai septiņos skolas gados pienācīgi izglītots skolotājs to āzītim nevarētu iemācīt? Ja jau nu sakāmvārds par āzi bija tik nepieciešams, tad labāk būtu bijis teikt: āzi par skroderi vai āzi par skursteņslauķi neizmācīsi! Bet galu galā, liela brēka, maza vilna, mani jau tas pārāk neuztrauc, ja no tūkstots sakāmvārdiem divi vai trīs nogājuši greizi. Centušies jau tie senči ir gods kam gods. Tādēļ: štrunts par bitēm, ka tik medus. Nobeigšu nevis ar sakāmvārdu, bet ar ļoti pamācošu stāstiņu, ko uzrakstījis vai nu slavenais Ēzops (Αἴσωπος), vai cits kāds vīrs ar gudru galvu. Reiz bija mazs putniņš, laikam bezdelīga, kas sadumpojies un nolēmis vairāk uz siltām zemēm pa ziemu nelidot par daudz esot jāpiepūlas. Bet kad aukstie rudens vēji sākuši putniņu drebināt un pienācis laiks, kad sals sācis kniebt, kur nu putniņam var iekniebt, tad viņam uznākušas dzīvības bailes, un viņš sācis lidot uz dienvidiem. Bet, ak, vai, bijis jau par vēlu! Drīz vien uz spārniem sākuši mesties ledus vižņi, un putniņš gandrīz sasalis, nokritis zemē kādā lauku sētā. Garām gājusi govs un uztaisījusi kārtīgu pļecku tieši putniņam virsū. Putniņš jau domāji, ka gals klāt, bet mēsli putniņu sasildījuši, un viņš juties tik labi un silti, ka sācis dziedāt. Garām gājis kaķis un, dziedāšanu izdzirdis, sācis kasīties pa mēsliem un atradis putniņu. Tad viņš putniņu aprijis! No tā būs mācīties: a) ne visi, kas taisa tev uz galvas, ir tavi ienaidnieki; b) ne visi, kas palīdz tevi izvilkt no mēsliem, ir tavi draugi; c) ja tu, mēslos dzīvodams, jūties silti un labi, tad turi muti un nečivini! Jancis Rietumanglijā un Velsā Turpinājums no 12. lpp Joprojām ir liels procents jamaikiešu, afrikāņu-somāliešu bandas, kas siro Londonā u.c. Bristolē os gados cilvēkiem pat bija bailes iet uz ielas. 70-os gados parādījās panki, kas pulcējās jūrmalā dienvidos pludmales zonās un kūrortu rajonos. Viņi bija savādāki. Viņus uzskatīja par neslavu tautai. Tā kā viņus izstūma no sabiedrības, viņus nicināja, viņi kļuva par noziedzniekiem. Tas pats tagad notiek Latvijā izstumj, nedod darbu un cilvēki kļūst par noziedzniekiem. Lielbritānija daudz darījusi, lai palīdzētu šiem cilvēkiem: uzlaboti sociālie servisi, pabalsti, uzlabota izglītības sistēma, no gadiem jaunieši tiek iesaistīti dažādās, no pašvaldībām sponsorētās Sabiedrības skolās (Community Schools), kurās jaunieši mācās kompjūteru, filmēšanu, dziedāšanu, sporta spēles u.c. ar devīzi: Brīvs no narkotikām, brīvs no alkohola un vardarbības. Šīs skolas māca iesaistīties sabiedrībā. Tās izņem cilvēku no ielām un palīdz adaptēties patstāvīgā darba vietā. Cilvēki jūtas piederīgi šīm skolām, un apmeklē tās vēl gadu vecumā. Piemēram, Seintpauls (St. Pauls) bija kriminālākais rajons Bristolē. Tur notika masu grautiņi un slepkavības. Tieši tur izveidoja Sabiedrības skolu, un situācija mainījās. Līdzīgus centrus varētu izveidoties Latvijā. Būtu nepieciešamas lekcijas kriminoloģijā kā sabiedrība kopā var mainīt kriminālo situāciju, un aicināt visus iesaistīties. Piemēram, jauniešu noziedznieku rehabilitācijas programmās Lielbritānijā iesaistās brīvprātīgie. Universitāšu pasniedzēji rada interesi par studijām. Sabiedrības skolām centros nav bijuši uzbrukumi, jo viņi paši tās sargā. Evitai ir labas idejas, kuras būtu noderīgas Latvijai. Viņa saka, ka ar internās psiholoģijas zināšanām var būt noderīgs sabiedrībai. Evita saskata, ka cilvēki Latvijā neatgriezīsies, ja ekonomiskā un politiskā situācija valstī nemainīsies. Viņa saka: Politikā visi saistīti savā starpā ja nepārraus šo ķēdi, nekas nemainīsies. Būtu iespējams to pārraut, ja visi to vēlētos. Liela daļa tās paaudzes, kas dzīvojuši un uzauguši padomju laikā, kuri raduši nedomāt lai visu noliek priekšā, jo padomju laikā nebija tiesības neko teikt un mainīt. Jaunāko cilvēku īpatsvars ir mazāks. Tikko jaunākais mēģina ko darīt, lielā masa to nospiež un neļauj darīt. Tāpēc jauniešiem jābūt stipriem garā, jābūt vienotiem. Tagad katrs mēģina cīnīties pats. Sarunas laikā radās doma veidot politisku jauniešu organizāciju gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Jādomā, ka tas varētu būt liels spēks, kas nāktu no ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu jauniešiem. Mag. Paed. Vera Rozīte

14 14. lpp. Laikraksts Latvietis Trešdien, gada 13. jūlijā Elza Ķezbere Dzejniece, simtgadniece devusies mūžībā Dzejnieka piemiņai Vai tu aizgāji pa Putnu ceļu? Vai pie Dieva ciemoties tev prieks? Šaurās delnās Letas vilni smeļu, Prasu: pazuda kur dziesminieks? Runā debess, viļņu balsis saka: Mūžīgo no nīcīgā būs šķirt! Ceļas gars, lai cik to dziļi raka. Dziesminieks un dziesma nevar mirt! Trešdien, 6. jūlijā, Ņujorkā, ASV, 100 gadu vecumā mūžībā devusies Elza Ķezbere latviešu dzejniece. Pavisam nesen gada 5. maijā dzejniece Ņujorkā svinēja savu 100. dzimšanas dienu. Elza Ķezbere dzimusi gada 5. maijā Tirzas pagastā, Vidzemē. Kā ļoti daudzi, arī viņa gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet gadā tālāk uz ASV, Ņujorku. Pēdējos sava mūža piecus gadus Elza Ķezbere pavadīja Glenouksa (Glen Oaks) aprūpes namā Ņujorkā. Pirms Elzas Ķezberes pārvākšanās no mazā Bruklinas dzīvoklīša uz aprūpes namu, viņa ar Eleonoras Šturmas palīdzību uz Rīgu, Rakstniecības un mūzikas muzeju, nosūtīja daļu savas bibliotēkas ar rakstnieku grāmatu dāvinātāju ierakstiem, kā arī daudzas fotogrāfijas, vairākas vēstules, piemiņas lietas, rotas. Dzejniece sarakstījusi un izdevusi deviņas dzejoļu grāmatas. Pirmie dzejas krājumi ir Profils stiklā (1937) un Dziedošais gliemežvāks (1938) pilni sapņainas romantikas, ilgām pēc mīlestības. Krājums Vēstules Pēram Gintam (1938) pēc pirmā izdevuma izdots vēl sešas reizes. Īpaši atzīmējams krājums Jāapsnieg (1943) personisko sāpju un visas tautas likteņa traģikas pārpilns. Viņas dzejas galvenās tēmas ir mīla, Latvijas daba, tuvu cilvēku piemiņa, dzīves apcere, skumjas. Vairāk nekā 140 viņas dzejoļi ir komponēti un kļuvuši par dziesmām gadā Elza Ķezbere apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. DV konkurss Vēstule Gunāram Astram Daugavas Vanagu organizācija izsludina globālu latviešu jaunatnes radošo darbu konkurss internetā: Vēstule Gunāram Astram. Konkursu veltīs Latvijas brīvības un tautas tiesību cīnītājam Gunāram Astram. Viņam gada 22. oktobrī būtu 80! Konkursu īstenos sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA), Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Valsts arhīvu, EP Informācijas biroju Rīgā, Valsts Izglītības Satura centru un Talsu Valsts ģimnāziju. Konkursa nolikums Konkursa mērķis: 1. Iepazīties ar nevardarbīgās pretestības kustību Latvijas okupācijas gados. 2. Saprast Latvijas 18. novembra valstisko ideju un Trešās Atmodas notikumus. 3. Būt Latvijai būt latviešu tautai. Konkursa dalībnieki: Konkursā piedalīties aicināti klašu skolēni un studējošie, strādājošā latviešu jaunatne līdz 25 g. v., kas vēlas gatavot radošu darbu internetā Vēstule Gunāram Astram. Konkursa dalībnieki var gatavot darbu patstāvīgi, kā arī izmantot konsultantu. Konkursa norise: Visiem konkursa dalībniekiem sagatavotos darbus jāiesūta Guntim Brencānam com laikā no gada 15. septembra līdz 22. oktobrim. Konkursa dalībniekiem ārvalstīs sekos papildus norādes internetā: Dalībnieks, kas gatavo Vēstule Gunāram Astram tēmas ietvaros izvēlas pats savu tematu vai arī kādu no piedāvātajām: Gunāra Astras Pēdējais vārds g. decembra prāvā: Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs Mums noteikti jāuzvar un mēs uzvarēsim (Gunārs Astra)...es nāku no mazas tautas un tajā es aiziešu rīt. Kā latvietis caur un cauri un mani nepārkrustīs (K. Skujnieks) Līdzcilvēk, ko tu vari man dot? Ko tu vari no manis iemantot? (K. Skujnieks) Trimdas latviešu loma nevardarbīgās pretestības norisēs Latvijas okupācijas gados. Vēstule Gunāram Astram ir katra konkursa dalībnieka personīgs veltījums brīvības cīnītājam, kurš 19 gadus ir pavadījis Gulaga nometnēs. Rakstītājs atskatās Latvijas okupācijas tumšajos laikos ( ) un Trešās Atmodas notikumos ( ), pievēršoties arī latviešu tautas rītdienai. Darbam jāatbilst šādām prasībām: Darbam ir jābūt datora salikumā: burtu izmērs 12, intervāls 1,5, Times New Roman, atstarpe no katras malas 2 cm, vienā lappusē ap burtu. Darba apjoms 2 4 lappuses. Izmantotie avoti dokumentālie darbi, publicistika u.c. norādāmi teksta beigās (apjomā netiek ieskaitīti). Darba titullapā autors norāda: konkursa tēmu, darba tēmu, vārdu, uzvārdu, vecumu, skolas klasi, tālruņa numuru, e-pasta adrese, darba konsultantu, ja tāds ir. Darbam jāpievieno apliecinājums, ka autors iesniedz oriģināldarbu. Darbi iesūtāmi no gada 15. septembra līdz gada 22. oktobrim uz adresi: vestule.g.astram@gmail.com Prasībām neatbilstoši darbi netiks vērtēti. Konkursa Žūrija: Žūriju veido PBLA, LOM, LVA, EP, Talsu valsts ģimnāzijas un Daugavas Vanagu organizācijas pārstāvji. Vērtējamos darbus iedalīs divās grupās: a) klases skolnieki. b) studējošā / strādājošā jaunatne līdz 25 g. v. Katras grupas labākie autori saņem atbilstošas balvas un atzinības rakstus. Būs arī pārsteiguma balvas. Lūdzu sekot informācijai internetā un laikrakstos. Konkursa balvu fonds: Projekta noslēgumā konkursa dalībniekiem paredzētas balvas par izcilāko veikumu, kā arī atzinības balvas un raksti. Balvu fonda izveidošanai konkursa iniciatori piesaistīs projektā jaunatnes darba atbalstītājus Latvijā un ārvalstīs. Publikācijas: Konkursa organizatori patur tiesības darbus izmantot pēc saviem ieskatiem. Darbi nedrīkst būt iepriekš publicēti. Konkursa nobeiguma sarīkojums paredzēts gada novembrī Rīgā. Tuvākas norādes sekos internetā un laikrakstos. Līdzīgi Gunāra Astras piemiņas sarīkojumi gada paredzēti arī ārvalstīs, piedaloties šo zemju konkursa dalībniekiem. Konkursa organizētāji: Ilze Jozēna, DV CV Jaunatnes nozares vadītāja Jānis Andersons, PBLA pārstāvniecība Rīgā Guntis Brencāns, Konkursa darbu koordinators Imants Balodis, DV CV JN projekta vadītājs

15 Trešdien, gada 13. jūlijā Laikraksts Latvietis 15. lpp. Kino klubiņš Melburnā Nākamais filmu seanss svētdien, 17. jūlijā Kafejnīcā no plkst varēs desmito gadu represijas, kas tik lietišķi un nežēlīgi izrēķinājās ar tiem, kuri nobaudīt gardas vakariņas šoreiz būs frikadeļu zupa un svaigi ceptas pildītās pankūkas. domju Krievijā. Strēlnieki runā par sa- domājās atraduši jaunu dzimteni Pavas izvēles motivāciju, par to, ko viņi Strēlnieku zvaigznājs aizstāvēja, ko ieguva un kā nācās par Plkst dokumentālā filma filmas garums 50 minūtes gi runāts par latviešu tautas sarežģīto to visu samaksāt. Šajā filmā tiek godī- Režisors Juris Podnieks vēsturi. Strēlnieku Zvaigznājs ir mēģinājums izprast savas tautas vēsturi, ar bija 300 no , kas brīvprātīgi Filmas uzņemšanas laikā dzīvi dziļi personisku attieksmi ieklausoties pieteicās strēlnieku rindās, bet šobrīd latviešu strēlnieku stāstos. Šajā vēstures stāstā ietilpst gan Pirmā Pasaules apkopo unikālu un vēsturisku mate- jau nav neviena no viņiem Filma kara cīņas, gan līdzdalība Krievijas riālu, kam līdzīga nav bijis un nu jau revolūcijā un Pilsoņu karā, gan trīs- arī nebūs. Rūdolfa mantojums Plkst mākslas filma filmas garums viena stunda un 54 minūtes Režisors Jānis Streičs Šī filma ir Jāņa Streiča veltījums Rūdolfam Blaumanim fantāzija par Skroderdienu varoņu jaunības dienām, tiem dodot citus vārdus, un darbību pārnesot krietni vēlākā laikā. Filmā ir stāstīts par pārtikušu saimnieku, kas pat baronam ir kā dadzis acī. Bet saimnieks kļūst pavisam nevaldāms tad, kad viņš iemīlas kalponē. Filmu izrādīšanu Kino klubiņš rīko Melburnas Latviešu nams. Staļinisms SC darbībā Turpinājums no 6. lpp Urbanovičs jau piekritis būt par valdības vadītāju, ja vēlēšanās veiksies g. 3. oktobrī, kad tikko bija beigušās 10. Saeimas vēlēšanas, TV nakts raidījumā jautāja par 2,2 miljoniem eiro, ko Kremlis devis promaskavisko partiju atbalstam. Uzrunātais visu noliedza. Ietekmīgā franču avīze Le Monde publicēja plašu rakstu par to, kā Krievija finansē krieviskās partijas Latvijā. Tā noticis pirms pēdējo gadu svarīgākajām vēlēšanām. To apstiprina mūsu SAB, uzsverot, ka Kremļa izlūkdienestu aktivitātes bijušas augstas. Ir liecības, ka šajos mēnešos šīs aktivitātes pieaug. Nav zināms, vai mūsu valsts zināmos faktus izmantos pretdarbībai, vai tikai bailīgi noskatīsies, jo ir tādi padomdevēji, kas gandrīz vienmēr saka, ka nevajag kaitināt Krieviju. Diemžēl daudziem latviešu politiķiem pazemīga piekāpšanās šķiet pareizāka. Zinot, ka prezidentu Bērziņu ievēlēja ar SC balsīm, nevar paredzēt, kā viņš rīkosies. Atis Skalbergs Datumi Vārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi 14. jūlijs Oskars, Ritvars, Anvars dzejnieks, literatūras kritiķis Jūlijs Ķipers aktieris Artūrs Kalējs vēlēšanas par Latvijas Saeimu (tikai viens saraksts), beidzas jūlijs Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Henrihs Latvija un Vācija paraksta pagaidu miera līgumu dzejnieks Harijs Skuja ASV valdība iesaldē ASV bankās noguldītos Baltijas valstu līdzekļus. 16. jūlijs Hermīne, Estere scenogrāfs Jānis Muncis valodnieks Trevors Fennels PSRS pirmoreiz kaujā izmēģina Katjušu Staļina ērģeles. 17. jūlijs Aleksis, Aleksejs Anglija un Kurzeme paraksta kuģniecības un tirdzniecības līgumu pēc boļševiku partijas pavēles Jekaterinburgā tika nogalināts Krievijas cars Nikolajs II un viņa ģimene Latvijas jurists un politiķis, KNAB priekšnieks (2004.g. 27.maijs 2008.g. 29.jūn.) Aleksejs Loskutovs Sanktpēterburgā tika pārapbedītas Krievijas pēdējā cara Nikolaja II un viņa ģimenes mirstīgas atliekas. 18. jūlijs Rozālija, Roze politiķis, sabiedrisks darbinieks Pēteris Lazdāns rakstnieks Kārlis Miltiņš ārsts, PBLA priekšsēdis ( ) Linards Lukss rakstnieks, tulkotājs Harijs Gāliņš SLT aktieris Ivars Apelis. 19. jūlijs Jautrīte, Kamila, Digna dziedātājs, rakstnieks Mariss Vētra sabiedriskais darbinieks Austrālijā, Dienvidaustrālijas gubernatora vietnieks ( ) Bruno Krūmiņš kinorežisors (t.sk. Nāves ēnā (1971.), Pūt, vējiņi (1973.)) un kinoscenārists Gunārs Piesis latviešu skatuves, TV un filmu aktieris Austrālijā Ivars Kants Latvijas politiķis, LR īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās (2006.g. 7.nov g. 1.janv.) Oskars Kastēns. 20. jūlijs Ritma, Ramona rakstnieks, lit. vēsturnieks, folklorists Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš inženieris un skolu darbinieks Austrālijā Osvalds Aizstrauts Kārlis Ulmanis noliek Latvijas Valsts prezidenta amatu un to pārņem Augusts Kirhenšteins rakstniece, žurnāliste Monika Zīle (pseidonīmi Mērija Muša, V. Veldre, Veronika Veldre) aktieris, režisors, rakstnieks Juris Rozītis. Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi Adelaidē Sestdien, 16. jūl., plkst Pavārmākslas kursi Tālavas virtuvē. Brigita Ose dalīsies ar savu cūkaustiņu recepti. Ziedojumi, sākot ar $3. Visi laipni aicināti! Pieteikties LAIMAS birojā Turpinājums 16. lpp.