Tagad piecelsimies un pieminïsim ar klusuma br di tos skolïnus, kas ir miru i. Un tagad pieminïsim ar klusuma br di tos skolïnus, kas vi us nogalinçja. I da a. Piektdiena, 27. decembris
1 Baltais Maiks ir tievs un bçls kç dapplemu strapplekla. Baltais Maiks nïsç dïinsus, sporta kreklu ar kapuci un tum zilu Brooks Brothers mïteli, kas karçjas uz vi a gar un va gs. Vi a gai ie mati ir gandr z balti un si apcirpti. Baltais Maiks ir t rs. Nav izsmï ïjis savç mappleïç nevienu cigareti. Nav ar neko stiprçku dzïris vai p pïjis zçli. Tomïr Baltais Maiks k uvis par veiksm gu narkotiku tirgoni, lai gan sçka ar t ro nieku pçrdeva vienu devu, izl dzot savam brçlïnam âçrlijam. Baltais Maiks bija labs skolnieks, bet nu jau bapples se i mïne i, kop vi beidzis skolu, un, ja ar kçdu interesï, ko vi tagad dara, nevienu, iet, pa i nesatrauc tas, ka vi uz gadu atlicis mçc bas koledïç. Varbapplet vairçk nekç uz gadu. Baltais Maiks redzïja to filmu, «AmerikÇ u skaistums» par dïeku, kur tirgoja narkotikas un par ie emto pi i pirka dçrgu videoaparatappleru. is dïeks teica tç: lçgiem pasaulï ir tik daudz skaistuma, ka to nav iespïjams aptvert. PiedrÇzt to, domç Baltais Maiks. obr d Baltais Maiks neredz neko skaistu. Vi redz Manhetenu, ±stsaidas aug galu. Pirms divçm diençm bija Ziemassvïtki, visi ir sabrauku i mçjçs no skolçm un visiem ir pi is, ko tïrït. TÇ nu Baltais Maiks ir oti aiz emts jçdabapple HÇrlemÇ prece un tad uz priek- u: unces* un mazçkas devas par piecdesmit un desmit za ajiem, ska a mapplezika, mçjas, kur visi nçk un iet, un atkal citi reisi, cilvïki no Hoãkisas, Endoveras, Sentpolas un D rf ldas**, kas grib kaifu un gvelï par to, kç tas notiek ar citiem, DoltonÇ un Kel dïitç, âepinç un RiverdeilÇ**, un tiem ir pa iem savi stçsti. TÇdi pa i, taisn bu sakot. ajç gada laikç pilsïtç valda baigç jezga, it pa i ogad. Medisona avïnijç kaut ko ce un bapplevï, un Baltais Maiks neatceras redzïjis Leksingtonas avïnijç tik daudz klaido u. Uz ietvïm m cçs cilvïku papple i jo vairçk sniega, jo aunçk, un sniega ir vai cik. Ielas pusï aug kupenu grïdas, tç ka daïviet paliek tikai aura, ar sçli un sasalu iem su u sapplediem klçta asfalta eja. Auksts ir jau kop Pateic bas dienas***, oti auksts, aukstçkç * Unce 28,3 grami. ** Vietas, kur atrodas prestiïas privçtçs internçtskolas. *** Noz m gi svïtki ASV, ko atz mï novembra ceturtajç tre - dienç, pieminot laiku, kad indiç i glçba no bada nçves pirmos pçrce otçjus, mçcot tiem audzït kukurapplezu un lab bu. 8 9
ziema pïdïjç desmitgadï, saka telev zija, bet Baltajam Maikam nav iebildumu pret aukstumu. Kad Baltais Maiks sçka savu biznesu, bija karsta vasara, un vi eksperimentïja ar sevi, mïæinot pïc iespïjas ilgçk iztikt bez miega. Vi likçs bçls un briesm gs tiem, kas no vi a kaut ko pirka, un tre ajç dienç Maika dïinsi un baltais teniskrekls bija jau stipri net rs un vi izskat jçs pïc bezpajumtes DÏeimsa D na*, pïdïjçs stundçs viss peldïja acu priek Ç un ma nas drçzçs garçm tik tuvu, ka cilvïki, to redzot, sarçvçs, bet pilsïtas ritmi bija Maikam asin s, ar vi u viss bija kçrt bç. Vi a draugs Hanters ieraudz ja vi u Leksingtonas avïnijas un 86. ielas stappler un pras ja, vai tu labi jappleties, Maik, un Baltais Maiks pagriezçs pret vi u, net rumi izsmïrïti uz sejas, acis kvïlo «Papaijas kara a», sulu un hotdogu ïstuves, neona gaismç. Baltais Maiks uzsmaid ja vi am un teica, skaties, un metçs skriet, vienkçr i baigç ÇtrumÇ aizdrçzçs uz Parka avïnijas pusi. TajÇ pa Ç virzienç gçja bari privçtskolas dïeku; kad * DÏeimss D ns (1931 1955) amerikç u kinoaktieris, 24 gadu vecumç gçjis bojç autokatastrofç. JaunÇ dumpinieka simbols: dz vo strauji, mirsti jauns. vi i ieraudz ja Balto Maiku skrienam garçm, viens no tiem teica, gana ska i, lai Maiks dzirdïtu: «Trakais skrien.» Un Baltais Maiks apsviedçs, gçja atpaka tiem pret un teica: «Trakais, trakais, trakais, trakais», un dïeki nobijçs, un tad Baltais Maiks ieskrïja ajç kompçnijç un vi i pajuka uz visçm pusïm, vi iem nemaz nelikçs, ka tas ir jautri, un Baltais Maiks sçka riet uz vi iem un gaudot, un vi i metçs bïgt. Baltais Maiks skrïja vi iem paka, rïja un gaudoja, un Hanters skrïja paka Maikam, un pïc pçris kvartçliem vi lika tiem mieru. Hanters iesïdinçja Balto Maiku taks, pierunçja oferi, lai pa em vi u, un samaksçja par braucienu. oferis nervozïja un visu laiku vïroja Balto Maiku atskata spogul. Bet Maiks bija izbçzis galvu pa logu un skat jçs uz gçjïjiem. Kad Baltais Maiks nok uva mçjçs, vi ar visçm drïbïm un apaviem iekrita gultç un nodomçja pirms miega: «KÇpïc gan ne?» Vi bija pavad jis nomodç tr s dienas. Baltais Maiks izkçpj no tak a 76. ielas un Parka avïnijas stappler. Vi uzmet skatienu tak a numuram: 1F17. Maiks vienmïr iegaumï numuru, kçpjot ÇrÇ no tak a, gad jumam, ja vi bappletu tur kaut ko aizmirsis. TÇ vïl nav gad jies. 10 11
Visus Parka avïnijas kokus un krapplemus rotç Ziemassvïtku spuldz tes, vadi dod sniegam papildu atbalstu, un tas ir ap epinçjis zarus biezç slçn. Vakaros tçs iedegas, un koki gandr z pazappled zem lampi u virtenïm, ïteriskie gaismas punkti iez mï tumsç robotas zvaigznçju aprises. ÅrÇ krïslo, un Baltais Maiks atceras kçdu vakaru pirms daudziem gadiem, kad vi a mamma vïl bija dz va, sïdïja uz vi a gultas malas, rapplep gi iev st jusi vi u uz nakti segç, un stçst ja par haosa teoriju. Baltais Maiks skaidri atceras, ko vi a toreiz teica. Ja kçds taurenis piepe i nokristu beigts Braz lijas p avç, vi a stçst ja, un noliektu s ku zçles stiebri u vai iztraucïtu peli, viss varïtu bapplet citçdi ar eit, tappleksto- iem jappledïu attçlumç. KÇ tç? vi vaicçja. πoti vienkçr i katrs notikums kaut ko maina, un is kaut kas savukçrt maina ko citu. pårmai u virkne var veikt visu garo ce u apkçrt pasaulei un nonçkt te pie tevis, tavç gulti Ç. Vi a ieknieba Maikam degunç. Vai to izdar ja tauri? Vai tas tauri nomira? vi toreiz jautçja. Pïk i iedegas Parka avïnijas gaismas. Baltais Maiks japplet, kç vibrï vi a telefons. 2 Sporta zçlï kçdus divdesmit kvartçlus uz zieme iem odien ir t u vakars. Visi dïeki, kas nçk urp spïlït basketbolu, nïsç bandanas un Jordans sporta kurpes, vi i visi ir melnie. Reizïm parçdçs ar divi baltie. Viens no tiem ir musku ots, se as pïdas gar dïeks; vi labçk par visiem met grozç, bet piln gi neprot vad t bumbu. Vi u sauc Hanters Makkalohs, vi visu laiku grapplestçs un lçgiem izdara kçdu no saviem metieniem, tç vi tiek pie spïles. PirmajÇ reizï Hanters bija gal gi apstulbis. Tas bija pirms pçris gadiem, kad vi u urp atveda Baltais Maiks. Visi sauca viens otru par nigeriem un runçja tik Çtri, ka Hanters netika l dzi vi u tekstiem. Melnkoka dïeki, kç saka Baltais Maiks, tç ir realitçte. Tagad Hanters ir pie Çvies; vi gan vïl nelieto vçrdi u nigers, bet zina, kas ir dill*. ovakar dill ir basketbols. Nena labçk par visiem prot vad t bumbu. Åtrs, stiprs un og u melns zem baltç krekli a, vi patlaban piedalçs viena groza spïlï, ko Hanters vïro no sçnu l nijas. KÇrnais DÏerijs, otrs baltais dïeks, ir garçkais * AfroamerikÇ u jaunie u ÏargonÇ dar jums, lietas, nodarbo- ançs. 12 13
pretinieku komandç. Nena palecas metienam, bet DÏerijs notriec vi u zemï. Nena piece as, burk ot kaut ko par sçpïm kaklç, Hanters sti nesaprot, ko, un dodas prom no laukuma. Vi uzkçpj pa v t u kçpnïm, kas ved uz antresolu, un apsïïas uz aug ïjç pakçpiena, kur vi u no lejas nevar redzït. Vi a komandas dïeki kliedz, ka zina, kur vi, nigers, ir lai nes savu paka u lejç un turpina spïlït. Bet Nena neliekas dzirdam. Tad kçds no Nenas komandas paskatçs uz sçnu l niju un pazi o, ka vi iem vajag vienu spïlïtçju. Hanters ie em Nenas vietu. Ir jau vïls, un laukuma malç stçv vïl tikai s ks puertorikç u dïeks, vçrdç Arturo, kur vienmïr te grozçs un nekçdi netiek pie spïles. Hanters normçli iek aujas spïlï, bet tç atkal apraujas, jo Nena nokçpj lejç un pieprasa savu vietu. Es spïlïju. Ko? jautç Hanters. Vi nekad nav gribïjis izrais t ka i, kop pa as pirmçs reizes, lçgiem pat atvainojçs komandas biedriem par pçrkçpumiem un netrçp tajçm bumbçm. Neviens cits nemïdza atvainoties, bet Hanters bija normçls baltais dïeks, kur prata gapplet grozus, tçlab neviens ne ïma to galvç. Es teicu, ka gribu atpaka savu sappleda vietu. Okei. Hanters parausta plecus un pagrieïas uz ie anu. PÇrïjie mulsi skatçs cits uz citu. Tas nav labi. Hei, veci, ne auj vi am tç dirsties, saka dïeks, kur pasauca Hanteru Nenas vietç. Vi pats aizgçja. TÇ ir tava spïle. Bapples jau labi. Nï, tev nevaj g nekur iet. Vi aizgçja, tu spïlïji. Paliec, kur esi. Ko tu teici? saka Nena. Es teicu, ka vi am jçpaliek. Tu aiztinies. Varïsi spïlït nçkamo. NÇkamo spïlï u es, saka Arturo. Aizveries, Arturo, saka visi. Hanters domç, ka ikviens mçcçs pie emt kompromisus. Varbapplet tas nçk no vïstures stundçm, kur vi mçc jçs par Henriju Kleju*, diïo kompromisu meistaru. Bet Klejs nençca uz o sporta zçli. Ej prom no laukuma, Nena. Hanters ir mans nigers, saka cits melnais dïeks un draudz gi iebelï Hanteram. Smejas visi, iz emot Nenu. Nena saskai as un iesit Hanteram pa seju. Hanteram nav ne jausmas, ko lai dara. Vi atkçpjas. PÇrïjie stçv un skatçs. Arturo sarosçs, mançmi ieinteresïts, un kliedz: Dod pret! Nena nikni lamçjas. * Henrijs Klejs (1777 1882) ievïrojams amerikç u valstsv rs, prezidenta amata kandidçts. 14 15