Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana
|
|
- Σειληνός Λιακόπουλος
- 6 χρόνια πριν
- Προβολές:
Transcript
1 Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Kursu vada: Egita Zviedre Biologi, 1. kurss, 2. semestris
2 Aļģes Aļģes (latīņu: Algae) ir gan vienšūnu, gan daudzšūnu, retāk - bezšūnu organismi; Aļģes ir izcēlušās dažādos laikposmos un no dažādiem senčiem, kas tālākajā evolūcijas gaitā attīstījās patstāvīgi; Aļģes ir bioloģisks jēdziens, kas apvieno virkni pastāvīgu augu nodalījumu, kas evolūcijā līdzīgos eksistences apstākļos ir ieguvušas daudzas kopīgas pazīmes.
3 Aļģes Kur dzīvo aļģes? Aļģes aug galvenokārt ūdenī (piestiprinājušās vai brīvi peldošas), bet daudzas aļģes sastopamas arī augsnē, uz koku mizas, klintīm un citur.
4 Aļģu ekoloģiskās grupas Planktona aļģes Planktona aļģes atrodas ūdenī un pasīvi pārvietojas ar ūdens straumi. Planktona aļģēm raksturīgs mazs svars, kā arī mazi izmēri. To noturēšanos ūdenī sekmē dažādi šūnapvalka izaugumi, šūnās esošā eļļa, vakuolas utt. Closterium sp. Mikroskopiska planktona zaļaļģe
5 Aļģu ekoloģiskās grupas Planktona aļģes Planktons atšķiras dažādos biotopos un gadalaikos! Saldūdens fitoplanktons zaļaļģes, zilaļģes, zeltainās, eiglēnaļģes; Jūras fitoplanktons centriskās kramaļģes, peridīnijas, un zilaļģes. Ezers (pavasaris-ziema) Kramaļģes peridīnijas hrizomonādas zaļaļģes zilaļģes kramaļģes
6 Aļģu ekoloģiskās grupas Planktona aļģes Diennakts robežās vērojamas fitoplanktona svārstības - dienā aļģes paceļas vairāk virsējos slāņos, bet naktī iegrimst dziļāk. Šādas aļģu migrācijas ir saistītas ar fotosintēzes procesā izdalīto skābekli, kas ceļ aļģes uz augšu.
7 Aļģu ekoloģiskās grupas Neistons, Pleistons Neistons ir mikroskopisku organismu grupa, kas dzīvo uz ūdens virsmas plēvītes. Tas bieži attīstās mazos, stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos. Pleistons ir makroskopiski organismi, kas dzīvo uz ūdens vai tā augšējos slāņos.
8 Aļģu ekoloģiskās grupas Bentoss Bentoss ir uz ūdensbaseina dibena esošie organismi. Bentosa aļģes var būt brīvi peldošas (zilaļģes, zaļaļģes) vai piestiprinājušās pie substrāta (brūnaļģes, sārtaļģes, mieturaļģes). Nostoc pruniforme brīvi peldoša, bentiska aļģe
9 Aļģu ekoloģiskās grupas Bentoss Nitella Nitella sp. Laukezerā bentiskaaļģe, piestiprinājusies
10 Aļģu ekoloģiskās grupas Bentosa aļģes Kramaļģe Pinnularia viridis tipiska bentosa iemītniece
11 Aļģu ekoloģiskās grupas Bentoss Izšķir mikro- un makrobentosu; Fitobentosu ietekmē gaisma, temperatūra, pamatnes raksturs, barības vielu daudzums, piesārņojums; Aļģu augšanas dziļumu ietekmē ūdens dzidrība; Saldūdens bentoss zaļaļģes, kramaļģes, zilaļģes, mieturaļģes u.c. Jūras bentoss brūnaļģes, sārtaļģes.
12 Aerofītiskās aļģes (Pleurococcus vulgaris, Trentepohlia aurea) dzīvo uz koku stumbriem, sētām, mūriem, klintīm u.c. Aļģu ekoloģiskās grupas Aerofītiskāsaļģes Krasas temperatūras svārstības, īslaicīga samitrināšana Biezi šūnapvalki, gļotu apvalki
13 Aļģu ekoloģiskās grupas Aerofītiskāsaļģes Trentepohlia sp. uz parastās kļavas
14 Aļģu ekoloģiskās grupas Augsnes aļģes Apdzīvo augsnes augšējos slāņus dažu centimetru dziļumā; Bagātīgi savairojas rudeņos un pavasaros; Zināmas ap 2000 sugu; Augsnē galvenokārt dzīvo zaļaļģes, zilaļģes un kramaļģes. Nostoc commune bieži sastopama stepēs un pustuksnešos
15 Aļģu ekoloģiskās grupas Temperatūras robežas Attiecībā pret temperatūru visas aļģes var iedalīt 2 grupās: 1. Tādas, kas spēj dzīvot ļoti dažādā temperatūrā; 2. Tādas, kuras spēj dzīvot šauros, stingri noteiktos temperatūras ietvaros. Izturīgākās ir primitīvākās aļģes!
16 Aļģu ekoloģiskās grupas Temperatūras robežas Dažas aļģes spēj intensīvi augt un vairoties polāro apgabalu jūrās līdzko nokūst ledus. Savukārt dažas ziļaļģu sugas spēj dzīvot karstajos avotos, kur ūdens temperatūra var sasniegt pat + 93º temperatūru.
17 Aļģu ekoloģiskās grupas Sniegāju un ledāju aļģes Sauc par kriofitonu vai kriofilāmaļģēm; Vairojas pie zemas temperatūras; Sarkano sniegu rada Chlamydomonas nivalis savairošanās, šūnās daudz astaroksantīna; Sniegāju aļģu ir ap 100 sugu - zaļaļģes, kramaļģes, zilaļģes. Chlamydomonas nivalis
18 Aļģu ekoloģiskās grupas Sniegāju un ledāju aļģes Masveida zaļaļģu savairošanās Antarktīdas jūrā
19 Aļģu ekoloģiskās grupas Sniegāju un ledāju aļģes Chlamydomonas nivalis Arbūzu sniegs
20 Aļģu ekoloģiskās grupas Sniegāju un ledāju aļģes Chlamydomonas sp.
21 Aļģu ekoloģiskās grupas Karsto avotu aļģes Vairums dzīvo temperatūras diapozonā º C Kramaļģes, zaļaļģes līdz 50,7º C Zilaļģes līdz 85,2º C Pie tº no 85-90º C ir zināmas 2 sugas - Mastigocladus laminosus un Phormidium laminosum
22 Aļģu ekoloģiskās grupas Karsto avotu aļģes
23 Aļģu ekoloģiskās grupas Sālsbaseinu aļģes Sālsbaseinu aļģes sauc par halobiontiem. Tās sastopamas ūdeņos līdz sāls koncentrācija sasniedz 285g/l. Dunaliella salina ir augsts β-karotīna līmenis, lai pasargātu no saules un augsts glicerīna līmenis, lai pasargātu no osmozes.
24 Aļģu lapoņa uzbūve Aļģu lapoņaizmēri svārstās no 1-2 μ līdz vairākiem desmitiem metru; Aļģu konverģentā evolūcijā vērojams paralēlisms sakarā ar to attīstību vienādos ekoloģiskajos apstākļos. Tas ievērojami apgrūtina sugu noteikšanu! Sugas var būt mainīga izskata arī atrodoties dažādās vidēs!
25 Aļģu lapoņa uzbūve Amēbveida (rizopodiālā) Amēbveida (rizopodiālā) uzbūve ir vienšūnas un koloniju aļģēm, kam nav blīva šūnapvalka un pastāvīgas ķermeņa formas. Tās pārvietojas ar pseidopodijām, kas var izveidoties jebkurā šūnas daļā. Rhizochrysis sp.
26 Aļģu lapoņa uzbūve Monādas (vicaiņa) Monādas (vicaiņa) struktūra raksturīga vienšūnas un koloniju aļģēm, kam parasti ir blīvs šūnapvalks. Var būt vicas. Chlamydomonas sp.
27 Aļģu lapoņa uzbūve Palmellas (kapsālā) Palmellas (kapsālā) uzbūves tipa aļģes ir koloniju un vienšūnas aļģes, bez vicām un pseidopodijām, veģetatīvajā stāvoklī nespēj aktīvi pārvietoties. Struktūrai raksturīgas nekustīgas šūnas, kas ar recekļainas masas palīdzību veido kolonijas. Microcystis sp.
28 Aļģu lapoņa uzbūve Kokoīdā Kokoīdā struktūra novērojama vienšūnas, koloniju, tai skaitā cenobiju aļģēm. Veģetatīvā stāvoklī tām ir blīvs šūnapvalks, kas var būt gluds vai ar izaugumiem. Šīs aļģes ir nekustīgas; izņēmums ir kramaļģes un desmīdijas, kuru pārvietošanos sekmē protoplasta izdalīšanās. Pediastrum sp.
29 Aļģu lapoņa uzbūve Pavedienveida (trihālā) Pavedienveida (trihālā) struktūra ir daudzšūnu lapoņa vienkāršākā forma. Pavedieni var būt zaroti un nezaroti. Piestiprinātām formām pamatnes šūna dažreiz pārvēršas rizoīdā. Ulothrix sp.
30 Aļģu lapoņa uzbūve Dažādpavedienu (heterotrihālā) Dažādpavedienu (heterotrihālā) struktūras laponī izšķir horizontālo (piestiprinās) un vertikālo (asimilācija un bieži vairošanās funkcija) daļu. Sphacelaria cirrosa
31 Aļģu lapoņa uzbūve Plātņveida Plātņveida struktūra ir attīstījusies no pavedienveida struktūrām daloties gareniskajā un šķērsvirzienā. Laponis sastāv no 1, 2, vai vairākām šūnu kārtām. Ulva lactuca
32 Aļģu lapoņa uzbūve Plātņveida Ulva lactuca
33 Aļģu lapoņa uzbūve Audu (parenhimatiskā) Audu struktūra veidojas, šūnām daloties 3 savstarpēji perpendikulārās plaknēs. Parasti notiek šūnu diferenciācija primitīvos audos. Chara tomentosa
34 Aļģu vairošanās Aļģēm sastopami 3 galvenie vairošanās veidi: Veģetatīvā vairošanās nepieciešami optimāli vides apstākļi; Bezdzimumvairošanās ar sporām notiek šūnas (sporangija) protaplastam daloties un iznākot arpus tās. Kustīgās sporas ar vicām ir zoosporas, nekustīgās aplanosporas; Dzimumvairošanās parasti notiek tad, ja beidzas veģetācijas periods vai iestājas augšanai nelabvēlīgi apstākļi.
35 Bezdzimumvairošanās piemēri Cukura laminārija Laminaria saccharina 12 miljardi zoosporu Pirkstainā laminārija Laminaria digitata 27 miljoni zoosporu
36 Aļģu dzimumvairošanās Dzimumvairošanās notiek saplūstot divām dzimumšūnām. Rezultātā izveidojas jauna šūna zigota. Bieži notiek, lai pārciestu nelabvēlīgus apstākļus, piemēram, sausumu. Zigotā parasti tiek uzkrātas arī rezerves barības vielas.
37 Gametu saplūšana Veidojas 2n zigota; Pārklājas ar biezu apvalku; Tajā ir daudz rezerves vielu; Dīgst tūlīt vai pēc miera perioda; Ja zigotai dīgstot seko mejoze, tad aļģes ir haploīdas. Tos apzīmē par haplontiem. Zaļaļģēm tikai zigota ir 2n, aļģes ir haploīdas; Citām aļģēm veģetatīva fāze ir diploīda, tikai gametas ir haploīdas. Tos sauc par diplontiem.
38 Dzimumvairošanās Hologāmija vienkāršākais dzimumvairošanās veids, notiek saplūstot 2 kustīgām veģetatīvajām šūnām; Konjugācija saplūst 2 bezvicainu, šūnapvalkos ietvertu šūnu protoplasti Spirogiru konjugācija
39 Dzimumvairošanās veidi ar gametām 1. Izogāmija vienāda izskata, kustīgas gametas, 2. Heterogāmija dažāda izmēra, kustīgas gametas, 3. Oogāmija sievišķās dzimumšūnas ir nekustīgas un tās sauc par olšūnām, vīrišķās sīkas un kustīgas. Šūnas, kurās veidojas gametas sauc par gametangijiem. Lielākajai daļai aļģu vīrišķās gametas ir ar vicām (izņēmums sārtaļģes spermāciji)
40 Dzimumvairošanās veidi ar gametām Oogāmija Charophyta mieturaļģes oogonijs anterīdijs
41 Šūnas uzbūve Prokariotisko aļģu (zilaļģu) šūnās nav kodola, visu eikariotisko aļģu šūnās ir kodols; Fotosintezējošo pigmentu sastāvs ir viena no svarīgākajām aļģu sistemātikas pazīmēm; Eikariotisko aļģu pigmeti atrodas hromatoforos. To skaits, forma un izmēri ir sistemātikas pazīme; Šūnas var būt pirenoīdi olbaltumvielu ķermenīši, kas piedalās, piem., cietes sintēzē; Stigma gaismu uztverošs organoīds, sastopams galvenokārt kustīgajām aļģēm.
42 Zilaļģes (cianobaktērijas) Cyanophyta Senākie hlorofilu saturošie organismi uz Zemes. To atliekas ir atrastas stromatolītos slāņainos kaļķakmens veidojumos, kuru vecums ir apmēram 3 miljoni gadu. Zilaļģu šūnas uzbūve ir ļoti līdzīga baktērijām un pilnīgi atšķiras no citu hlorofilu saturošo organismu uzbūves. Atšķirībā no citām aļģēm, tām nav norobežota kodola un hromatoforu.
43 Zilaļģes (cianobaktērijas) Zilaģes (Cyanophyta) aug dažādos ūdeņos no peļķēm līdz okeāniem, bet visbiežāk saldūdeņos. Sastopamas arī uz augsnes un daudzu ķērpju laponī. Aļģu nosaukums cēlies no grieķu valodas un apzīmē aļģes (baktērijas) krāsu (Grieķu valodā: κυανός (kyanós) = zils). Zilaļģu šūnās bez hlorofila sastopams arī fikociāns (zilais pigments), kā arī citi pigmenti.
44 Zilaļģes (cianobaktērijas) Daudzām zilaļģēm ir sastopamas heterocistas tām nav asimilācijas pigmentu, gāzes vakuolu un rezelves vielu graudiņu. Heterocistas apņem biezs divslāņu apvalks. Visām zilaļģēm, kuras spēj asimilēt slāpekļiir heterocistas! Ziaļģes var baroties arī miksotrofi un uzņemt gatavas organiskas vielas, kas ļauj tām dzīvot tumsā un ļoti piesārņotos ūdeņos.
45 Zilaļģes (cianobaktērijas) Heterocistas Nostoc pruniforme
46 Zilaļģu (cianobaktēriju) nozīme Vasarā zilaļģes bieži ir ūdens "ziedēšanas" cēlonis. Dažas sugas satur vairākus toksīnus, kas ir bīstami gan cilvēku veselībai, gan arīūdeņu iemītniekiem. Mikrocistas Microcystis bieži izraisa ūdens ziedēšanu
47 Zilaļģes (cianobaktērijas) Cyanophyta Mikrocistas Microcystis sp. Mikroskpiskas zilaļģes ar ļoti vienkāršu morfoloģisko uzbūvi. Erie ezers (ASV, Mičigana) Aļģes izdala toksiskas vielas (mikrocistīnus), kas ir ļoti bīstamas aknām.
48 Zilaļģes (cianobaktērijas) Cyanophyta Ezerplūme Nostoc pruniforme
49 Zilaļģu (cianobaktēriju) nozīme Potenciāls nākotnes bioenerģijas resurss Ietilpst ķērpju lapoņos
50 Zilaļģu (cianobaktēriju) nozīme Ziļaļģu tuvumā bieži dzīvo slāpekli saistošas baktērijas, kas aļģu izdalītajās gļotvielās rod labu dzīvesvietu; Augsnes ziļaļģes purvainās augsnēs piegādā skābekli; Augsnes zilaļģes novērš eroziju, piegādā slāpekli, skābekli u.c
51 Zilaļģu (cianobaktēriju) nozīme No zilaļģēm ir veidojies Igaunijas degakmens (degslāneklis); Degslānekļa iegulas Igaunijas ziemeļos jau gadu desmitiem bijis viens no tās galvenajiem enerģijas avotiem. Tur dažādas kvalitātes degslāneklis atrodams metru dziļumā, un termoelektrostacijās no tā tiek saražots aptuveni 90 procentu elektrības
52 Zilaļģu (cianobaktēriju) nozīme Dažās sugas, piemēram, Nostoc commune austrumos (Ķīnā, Japānā, Andu kalnos) lieto pārtikā.
53 Heterokontophyta Heterokonti ir galvenā eikariotu grupa, ar aptuveni sugām. Vairums heterokontu ir aļģes, bet pieder arī sēnes; Heterokontiem ir raksturīga kustīga attīstības stadija ar 2 dažādu formām vicām; Heterokontu aļģēm hloroplastiem raksturīgi 4 membrānas; Hloroplasti satur hlorofilu a un c, dažas aļģes satur fukoksantīnu, kas aļģēm piešķir dzelteni brūnu vai brūni zaļu nokrāsu.
54 Heterokontophyta Bacillariophyceae Kramaļģes, diatomejas galvenokārt ir vienšūnu organismi, kuri sastopami jūrās, saldūdeņos un augsnē. To apvalks sastāv no pektīnvielām, ko sedz krama vāciņi. Papildu pigments ir diatomīns, kā arī fukoksantīns, ksantīni. Fotosintēzes rezultātā kā rezerves barības viela veidojas eļļa. Kramaļģes ir ļoti sīkas un bez mikroskopa redzamas tikai, ja savairojas masveidā.
55 Heterokontophyta Bacillariophyceae Kramaļģu vāciņi ir simetriski. Uz kramaļģu vāciņu virsmas atrodami dažādi izaugumi, dzeloņi un rievas, kas bieži izdala gļotas un apvieno šūnas kolonijās. Kramaļģu attīstībai nepieciešams silīcija dioksīds. Stephanodiscus sp. Cyclotella sp.
56 Heterokontophyta Bacillariophyceae Pinulārijas daudz sugu, formu un varietāšu
57 Heterokontophyta Bacillariophyceae Kramaļģes savu uzbūves īpatnību dēļ labi attīstās barības vielām nabadzīgos ūdeņos. Kramaļģes intensīvi vairojas pavasarī un rudenī. Visparastākais kramaļģu vairošanās veids ir veģetatīvā dalīšanās divās daļās.
58 Heterokontophyta Bacillariophyceae Kramaļģes vairojas daloties, sasniedzot minimālo iespējamo izmēru - notiek dzimumvairošanās
59 Kramaļģu nozīme Ir daudzu dzīvnieku barība, tai skaitā zivju, piemēram, siļķu un sardīņu; Palīdz attīrīties piesārņotam ūdenim; Veido nogulumiežus kramaļģu dūņas (piem. Baikālā), diatomītiežus (50-80% kramaļģu vāciņu)
60 Heterokontophyta Phaeophyceae Brūnaļģes ir daudzšūnu augi, sastopami gandrīz vienīgi jūrās (vairums aukstajās); Šo aļģu krāsa galvenokārt ir atkarīga no papildu pigmenta fukoksantīna, zeaksantīna u.c.; Brūnaļģes aug piestiprinājušās pie grunts vai citām lielākām aļģēm; Raksturīga paaudžu maiņa sporofīts un gametofīts.
61 Heterokontophyta Phaeophyceae Pūšļu fuku Fucus vesiculosus biežāk izskalo Rīgas līcī
62 Heterokontophyta Phaeophyceae Saldūdeņos sastopamas Pleurocladia, Lithoderma, Badonella ģints sugas. Pleurocladia lacustris Sastopam gan jūrās, gan saldūdeņos Eiropā, Amerikā, Āzijā
63 Brūnaļģu nozīme Iegūst algīnskābi (biezinātājs, emulgators), ko izmanto rūpniecībā un farmokoloģijā (sirds zāles); Fuks veicina fiziski vāji attīstītu bērnu augšanu (jādod ēst, līdzīgi kā jūras kāposti, esot negaršīgi); Savulaik tikko no jūras izskalota fuka ieguva jodu, tagad ir citas efektīvākas metodes. Kā arī kāliju un nātriju; Mēslojums; Jūras piekrastē bieži galvenās organisko vielu sintezētājas.
64 Brūnaļģu nozīme Veidojušās ogles piem., Krievijas Kuzņeckas baseina; Pārtikā laminārijas jūras kāposti ; Jūras kāpostus iegūst Tālajos Austrumos, Klusajā okeānā. Latvijā laminārijas ieved no Sahalīnas un Ķīnas. Laminārijas ikdienas ēdienkartē var lieliski aizstāt sāli.
65 Brūnaļģu nozīme Nozīme dabā biotops un slēptuve dažādiem organismiem.
66 Heterokontophyta Xanthophyceae Dzeltenzaļās aļģes dzīvo galvenokārt saldūdeņos, retāk jūrās un augsnē; Sastopamas gan tīros, gan piesārņotos, kā arī sārmainos un kaļķainos ūdensbaseinos; Ļoti dažāda izskata kustīgas, nekustīgas, vienšūnas un daudzšūnu; Vairums autotrofas, bet ir arī heterotrofas. Dažas sugas barību uzņem līdzīgi amēbām.
67 Heterokontophyta Xanthophyceae Vairums ir pasīvas planktona sugas, dažas sugas mīt perifitonā (apaugumā) un bentosā. Vaucheria sessilis (Vošērija) Bieži sastopama suga. Zarotas, pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās.
68 Heterokontophyta Chrysophyceae Zeltainās aļģes galvenokārt sastopamas tīros saldūdeņos; Dzīvām šūnām ir raksturīga zeltaina nokrāsa; Raksturīga ļoti liela formu daudzveidība vienšūnas, koloniālas, daudzšūnu. Vairums -mikroskopiskas; Dynobryon sp.
69 Heterokontophyta Chrysophyceae Starainā hrizamēba Chrysamoeba radians dzīvo dažāda veida saldūdeņos upēs, ezeros, dīķos u.c. Raksturīgas rizopodijas protoplazmas pavedieni, kas nepārtraukti mainot formu ļauj šūnai pārvietoties pa substrātu.
70 Zeltaino aļģu nozīme Zivju barība; Bagātina ūdeni ar skābekli; Veido sapropeli; Izraisa ūdens ziedēšanu, ko pavada zivju eļļas aromāts. Mazā primnēzija Primnesium parvum
71 Zeltaino aļģu nozīme Mazās primnēzijas Primnesium parvum izraisīta zivju bojāeja ASV
72 Zeltaino aļģu nozīme Kokolitoforīdai Discosphaera sp. raksturīgi dažādu formu kaļķu veidojumi. Aļģes sastopamas jūrās un okeānos, vairums dienvidu. Zemes garozā atrodami biezi kaļķakmens un krīta slāņi, kas veidojušies no šīm aļģēm.
73 Sārtaļģes Rhodophyta Sārtaļģes (Rhodophyta) ir dažādu formu, mikroskopiski un makroskopiski organismi, retāk vienšūnas vai veido kolonijas; Aug piestiprinoties pie substrāta; Galvenokārt jūras aļģes; Raksturīgākie pigmenti - fikoeritīns (sārts) vai fikociāns (zils); Sarežģīts attīstības cikls, nav vicainu stadiju; Asimilācijas produkts ir ciete, dažreiz - eļļa.
74 Sārtaļģes Rhodophyta Furcellaria fastigiata ģintī tikai viena suga! Sastopama ziemeļu puslodes jūrās (Baltā, Barenca, Atlantijas okeāns u.c.)
75 Sārtaļģes Rhodophyta Furcellaria fastigiata - izskalo galvenokārt Kurzemes jūrmalā
76 Sārtaļģes Rhodophyta Hildenbrandia rivularis upju straujteču un dabisku upju posmu indikatorsuga
77 Sārtaļģes Rhodophyta Batrahospermu Batrachospermum atgādina 3-8 cm lielus krūmiņus olīvzaļā vai zilzaļā krāsā. Aug saldūdeņos, purvu ezeriņos, upēs, strautos. Batrachospermum moniliforme Latvijā biežāk sastopamā šīs ģints suga
78 Sārtaļģu nozīme Iegūst agaru, ko izmanto izmanto daudzās rūpniecības nozarēs, kulinārijā un mikrobioloģijas laboratorijās; Mēslojums; Dzīvesvieta un barība dažādiem augiem un dzīvniekiem; Pārtikā, piem., podimēriju, porfīru dzimtas sārtaļģes.
79 Zaļaļģes Chlorophyta Zaļaļģēm (Chlorophyta) raksturīga ļoti liela formu daudzveidība; Tās ir gan vienšūnu, gan koloniāli, gan daudzšūnu organismi; Izplatītas visā pasaulē un aug galvenokārt saldūdeņos; Tās satur zaļus hromatoforus, kas asimilācijas norisē rada cieti.
80 Zaļaļģes Chlorophyta Chlamydomonadaceae Hlamidomonas Chlamydomonas ir kustīgas vienšūnas aļģes ar pozitīvu fototaksiju; Labvēlīgos apstākļos tās vairojas bezdzimumiski zaudē vicas un dalās;
81 Zaļaļģes Chlorophyta Chlamydomonadaceae Visbiežāk sastopamas stāvošos saldūdeņos, uz mitras augsnes, dūņām. Savairojoties masveidā izraisa ziedēšanu.
82 Zaļaļģes Chlorophyta Volvocaceae Pieder galvenokārt vienšūnas aļģes, retāk kolonijās apvienotas aļģes, kas spēj aktīvi pārvietoties ar vicām; Vicas vienmēr atrodas šūnas priekšgalā un ir 2 vai 4; Vairums sugu dzīvo planktonā un ar vicām aktīvi pārvietojas. Volvox aureus Lodveida cenobiji ir 2-3 mm lieli.
83 Zaļaļģes Chlorophyta Ulothrichaceae Ulotrihu Ulothrix sugām raksturīgi nezaroti, pavedienveida lapoņi; Aug piestiprinoties tīros, vēsos, tekošos saldūdeņos, dažkārt arī jūrā; Viss aļģes dzīves cikls noris haploidālā fāzē, diplodiāla ir vienīgi zigota. Ulotrix zonata
84 Zaļaļģes Chlorophyta Ulvaceae Pieder makroskopiskas aļģes ar plātņveida vai cauruļveida laponi, kas sastāv no 1 vai 2 šūnu slāņiem; Vairojas bezdzimumiski ar zoosporām, dzimumprocess izogāmija un anizogāmija; Ulvas ir jūras aļģes, kas plaši sastopamas litorālajā joslā ziemeļu un dienvidu jūrās.
85 Zaļaļģes Chlorophyta Ulvaceae Ulva lactuca
86 Zaļaļģes Chlorophyta Ulvaceae Enteromorfām Enteromorpha sugām raksturīgs sākumā pie substrāta piestriprinājies, vēlāk brīvi peldošs cauruļveida laponis; Jaunām aļģēm laponis ir 2-slāņu, vēlāk slāņi atdalās viens no otra, paliekot saistīti tikai malās. Cauruļveida lapoņa dobumā uzkrājas gāzes, kas paceļ aļģi ūdens virspusē; Sastopamas visā pasaulē saldūdeņos, un jūrās.
87 Zaļaļģes Chlorophyta Ulvaceae Zarnveida enteromorfa Enteromorpha intestinalis
88 Zaļaļģes Chlorophyta Cladophoraceae Kolkas piekrastē izskalotās kladoforas Vairums kladoforu Cladophora aug jūrā piestiprinājušās pie substrāta. Aptaustot tās ir raupjas, jo šūnapvalks nepārgļotojas. Vairojas bezdzimumiski ar zoosporām (saldūdens sugām 2 vicas, jūras 4).
89 Pleirokoku Pleurococcus laponis sasatāv no 1-4 un vairāk kopā saaugušām šūnām; Vairojas tikai veģetatīvi; Zaļaļģes Chlorophyta Pleurococcaceae Aug uz koku stumbriem, sienām u.c. zaļa apsūbējuma veidā. Pleurococcus vulgaris
90 Zaļaļģes Chlorophyta Zygnemataceae Spirogīrām Spirogyra raksturīgs spilgti zaļš, nezarots, pavedienveida, daudzšūnu laponis, Pavedieni ir glumi, jo ap tiem atrodas gļotu apvalks; Raksturīgs dzimumprocess konjugācija; Ļoti bieži sastopamas saldūdeņos; Priekšroku dod barība vielām bagātiem ūdeņiem.
91 Zaļaļģes Chlorophyta Zygnemataceae Spirogīra Spirogyra sp.
92 Zaļaļģu nozīme Ūdensdzīvnieku slēptuve un barība; Izmanto bioindikācijā; No saldūdens zaļaļģēm var izgatavot papīru; Zaļaļģi Chlorella kultivē un izmanto kā papildus barību putnu u.c. mājdzīvnieku ēdināšanā; Ietilpst ķērpju lapoņu sastāvā; Izmanto laborotorijās pētījumos; Pārtikā, piemēram, Ulvu zaļie jūras salāti.
93 Zaļaļģu nozīme Sekmē piesārņotu ūdeņu attīrīšanos; Veido sapropeli; Dažas sugas savairojas eitrofā vidē, nomācot citus augus. Rīgas līcis, Bērziems
94 Mieturaļģes Charophyta Senas grupas aļģes. Sastopamas saldūdenī, kā arī jūrās.vienas no lielākajām šūnām.
95 Mieturaļģes Charophyta Zīmējums Rūta Kazāka Chara aspera kopskats 1 galvenā ass, 2 sānzari, 3 īszari, 4 rizoīds ar gumiņiem.
96 Mieturaļģu nozīme Slēptuve un barība dzīvniekiem; Veicina ūdens pašatīrīšanos, īpaši no organisko vielu piesārņojuma; Mieturaļģu audzes Engures ezerā
97 Mieturaļģu nozīme Izmanto bioindikācijā; Izmanto šūnu fizioloģiskajos pētījumos; Mieturītes Chara sp. audze Dridzī
Compress 6000 LW Bosch Compress LW C 35 C A ++ A + A B C D E F G. db kw kw /2013
Ι 55 C 35 C A A B C D E F G 47 17 21 18 19 19 18 db kw kw db 2015 811/2013 Ι A A B C D E F G 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst ES regulu 811/2013,
Διαβάστε περισσότεραLogatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013
51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina
Διαβάστε περισσότερα1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G
1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,
Διαβάστε περισσότεραŠūnu bioloăija. Dr.biol. Tūrs Selga
Šūnu bioloăija Dr.biol. Tūrs Selga Saturs Šūnu pētīšanas vēsture Šūnu pētīšanas metodes Šūnu veidi Eikariotu šūnas uzbūve un struktūrelementu evolūcija. Daudzšūnu un vienšūnas eikariotu šūnu funkcijas
Διαβάστε περισσότεραŠūnu bioloăija. Saturs Šūnu bioloăijas raksturojums Mērėis un uzdevumi Šūnu pētīšanas vēsture Šūnu pētīšanas metodes
Šūnu bioloăija Dr.biol. Tūrs Selga 10.10.2012 Saturs Šūnu bioloăijas raksturojums Mērėis un uzdevumi Šūnu pētīšanas vēsture Šūnu pētīšanas metodes Šūnas sastāvdaĝas Plazmatiskā membrāna, kodols, citoplazma
Διαβάστε περισσότεραMULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS
MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība
Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =
Διαβάστε περισσότερα1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp
1. Ievads bioloģijā Grāmatas 6. 37. lpp Zaļā krāsa norāda uz informāciju, kas jāapgūst Ar dzeltenu krāsu izcelti īpaši jēdzieni, kas jāapgūst Ar sarkanu krāsu norādīti papildus informācijas avoti vai papildus
Διαβάστε περισσότεραKlimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību
Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību 1;2 Balode M., 1;2 Purviņa S., 1;2 Puriņa I., 2 Pfeifere M., 2 Jurkovska V., 1;2 Bārda I., 1;2 Strode E., 2 Balodis J., 1;2 Putna I. LU Bioloģijas Fakultātes
Διαβάστε περισσότεραTēraudbetona konstrukcijas
Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo
Διαβάστε περισσότεραFIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI
Mikroklimats FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI P 1 GALVENIE MIKROKLIMATA RĀDĪTĀJI gaisa temperatūra gaisa g relatīvais mitrums
Διαβάστε περισσότεραNADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas
Vielas un enerăijas maiħa citoplazmā 11. tēma Vielu un enerăijas maiħa Lizosomas Heterofāgija Autofāgija Mikroėermenīši Olbaltumvielu imports peroksisomās Vakuolas Proteosomas RNāze Glikolīze Šūnās gandrīz
Διαβάστε περισσότεραĶīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā
Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais
Διαβάστε περισσότεραLopbarības analīžu rezultātu apkopojums
Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums Izdevējs: SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Valsts Lauku tīkla pasākuma ietvaros, 2013. gadā Rīgas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku
Διαβάστε περισσότεραVides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus:
Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: ķīmiskos fizikālos bioloģiskos sociālos psiho-sociālos kā arī šo faktoru īstermiņa un ilgtermiņa
Διαβάστε περισσότεραATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).
004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt
Διαβάστε περισσότερα2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE. Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri Stundas piemērs
2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri Stundas piemērs D_l0_UP_02_Pl HIV vīrusa pētniecība Skolēna darba lapa D_l0_UP_02_Pl Šūnas sastāvdaļas
Διαβάστε περισσότεραVALSTIS, DOMĒNI UN IMPĒRIJAS
1 Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0021/0063) VALSTIS, DOMĒNI UN IMPĒRIJAS Prof. emer. Valdis Ăirts
Διαβάστε περισσότεραKā radās Saules sistēma?
9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika
Διαβάστε περισσότεραSekrēcijas sistēma šūnā 4. tēma
Sekrēcijas sistēma šūnā 4. tēma Sekrēcijas sistēma šūnā Ribosomas Ribosomas ir sastopamas visās prokariotu un eikariotu šūnās. Eikariotu šūnās citoplazmas ribosomas var atrasties uz kodola apvalka ārējās
Διαβάστε περισσότεραTemperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma
Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras
Διαβάστε περισσότεραVĒJA ENERĢIJAS ROKASGRĀMATAS SATURS. Ievads.. Īsa vēja enerģētikas attīstības vēsture... Vēju daba un dažādība...
VĒJA ENERĢIJAS ROKASGRĀMATAS SATURS Ievads.. Īsa vēja enerģētikas attīstības vēsture... Vēju daba un dažādība... 1. Latvijas vēja enerģijas kadastrs 1.1. Informatīvās bāzes raksturojums.... 1.2. Klimatiskie
Διαβάστε περισσότεραDEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU
LV DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU DoP No. Hilti HIT-HY 270 33-CPR-M 00-/07.. Unikāls izstrādājuma tipa identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 270 2. Tipa, partijas vai sērijas numurs, kā
Διαβάστε περισσότεραESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 009/0196/1DP/1...1.5/09/IPIA/VIAA/001 ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības
Διαβάστε περισσότερα5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum).
1. ZĀĻU NOSAUKUMS HICONCIL 125 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai HICONCIL 250 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS
Διαβάστε περισσότεραΠαρασκευή 1 Νοεμβρίου 2013 Ασκηση 1. Λύση. Παρατήρηση. Ασκηση 2. Λύση.
(, ) =,, = : = = ( ) = = = ( ) = = = ( ) ( ) = = ( ) = = = = (, ) =, = = =,,...,, N, (... ) ( + ) =,, ( + ) (... ) =,. ( ) = ( ) = (, ) = = { } = { } = ( ) = \ = { = } = { = }. \ = \ \ \ \ \ = = = = R
Διαβάστε περισσότεραP A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks
3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem
Διαβάστε περισσότεραĢeologa profesionālās iespējas Latvijā
Kuldīgas 2.vidusskola Ģeologa profesionālās iespējas Latvijā Pētnieciskais darbs sociālajās zinībās Darba autors: Mikus Prenclavs 7.a klases skolnieks Darba vadītāja: Mag.paed. Agita Grāvere-Prenclava
Διαβάστε περισσότεραTRITIKĀLE UN KAILGRAUDU MIEŽI PĀRTIKĀ
TRITIKĀLE UN KAILGRAUDU MIEŽI PĀRTIKĀ Inovatīvi risinājumi kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai (NFI/R/2014/11) Dr. Arta Kronberga Riga Food 2016 Veselīga
Διαβάστε περισσότεραK ima m t a a a pā p r ā ma m i a ņa ņ s
Klimata pārmaiņas 1 Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2015. - 2016. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma grantu shēmas projekta Klimata izglītība visiem Klimats
Διαβάστε περισσότεραKlasificēšanas kritēriji, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības
, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības Mg.sc.ing. Līga Rubene VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Informācijas analīzes daļa Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļa 20.04.2017.
Διαβάστε περισσότεραProduktu katalogs 2017
Produktu katalogs 2017 2017 Janvāris P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 Aprīlis P O T C P S Sv 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17
Διαβάστε περισσότερα6. Pasaules uzbūve. Jēdzieni, kurus apgūsi
6. Pasaules uzbūve Jēdzieni, kurus apgūsi Habla likums Lielā Sprādziena modelis Reliktstarojums Elementārdaļiņas Fermioni Bozoni Antiviela Standartmodelis Hadroni Kvarki Leptoni Protozvaigzne Baltie punduri
Διαβάστε περισσότεραĶermeņa inerce un masa. a = 0, ja F rez = 0, kur F visu uz ķermeni darbojošos spēku vektoriālā summa
2.1. Ķereņa inerce un asa Jebkurš ķerenis saglabā iera stāvokli vai turpina vienērīgu taisnlīnijas kustību ar neainīgu ātruu (v = const) tikēr, kaēr uz to neiedarbojas citi ķereņi vai ta pieliktie ārējie
Διαβάστε περισσότεραLabojums MOVITRAC LTE-B * _1114*
Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com
Διαβάστε περισσότερα9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?
Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu
Διαβάστε περισσότεραMehānikas fizikālie pamati
1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide
Διαβάστε περισσότεραP A V A S A R I S PRODUKTI UN RISINĀJUMI
P A V A S A R I S 2018 PRODUKTI UN RISINĀJUMI Jau 24. sezonu SIA Baltic Agro kolektīvs ir gatavs intensīvam darbam, nodrošinot visu nepieciešamo Latvijas simtgades ražai. Šis izdevums dos ieskatu mūsu
Διαβάστε περισσότεραAndris Fedotovs Silta fizika aukstā laikā
Andris Fedotovs Silta fizika aukstā laikā Kas ir «siltums»? Siltums ir enerģijas pārneses veids Nepareizi: Viela/materiāls/Objekts satur siltumu Pareizi: Viela/materiāls/Objekts satur enerģiju Šī enerģija
Διαβάστε περισσότεραEKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Unikāls izstrādājuma veida identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Tipa, partijas vai sērijas
Διαβάστε περισσότεραValsts ģeoloģijas dienests LATVIJAS ZEMES DZĪĻU RESURSI
Valsts ģeoloģijas dienests LATVIJAS ZEMES DZĪĻU RESURSI Rīga 1996 V. Segliņš, A. Brangulis (redaktori) Izdevējs: Valsts Ģeoloģijas dienests Reģistrācijas Nr: LGV 00000090 Licences Nr: Iespiests Tehniskās
Διαβάστε περισσότεραPalīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā
Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija
Διαβάστε περισσότεραInta Bombiza. Mācību materiāls Ķīmijas tehnoloģijas aparāti un procesi
Inta Bombiza Mācību materiāls Ķīmijas tehnoloģijas aparāti un procesi SATURS Saturs... 2 Anotācija... 3 Ievads... 4 1. Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesu iedalījums... 5 2. Procesu materiālā bilance un
Διαβάστε περισσότεραSalaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats
Lapa 1 (15) Apstiprinu VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2016. gada. Salaspils kodolreaktora 2015. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja
Διαβάστε περισσότεραAndrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA. Eksperimentāla mācību grāmata. Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Andrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA Eksperimentāla mācību grāmata Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija Rīga Zinātne 1996 UDK p 54(07) Ra 827 Recenzenti: Dr. chem. J. SKRĪVELIS
Διαβάστε περισσότεραRekurentās virknes. Aritmētiskā progresija. Pieņemsim, ka q ir fiksēts skaitlis, turklāt q 0. Virkni (b n ) n 1, kas visiem n 1 apmierina vienādību
Rekurentās virknes Rekursija ir metode, kā kaut ko definēt visbiežāk virkni), izmantojot jau definētas vērtības. Vienkāršākais šādu sakarību piemērs ir aritmētiskā un ǧeometriskā progresija, kuras mēdz
Διαβάστε περισσότεραZĀĻU APRAKSTS. 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena tablete satur 250 mg vai 500 mg klaritromicīna (Clarithromycinum).
ZĀĻU APRAKSTS 10302-070408 1. ZĀĻU NOSAUKUMS KLERIMED 250 mg apvalkotās tabletes 500 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena tablete satur 250 mg vai 500 mg klaritromicīna
Διαβάστε περισσότερα1.uzdevums. 1. Izpēti attēlu, kurā parādīti dažādu dzīvu organismu eritrocīti. Attēlā ievērots eritrocītu savstarpējais mērogs.
1.uzdevums 1. Izpēti attēlu, kurā parādīti dažādu dzīvu organismu eritrocīti. Attēlā ievērots eritrocītu savstarpējais mērogs. Novērtē apgalvojumus kā patiesus vai aplamus! (6 p) Apgalvojums Patiess Aplams
Διαβάστε περισσότεραDonāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts
Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts Nanovadu struktūras ir parādījušas sevi kā efektīvi (Nat. Mater, 2005, 4, 455) fotošūnu elektrodu materiāli 1.katrs nanovads nodrošina tiešu elektronu ceļu uz
Διαβάστε περισσότερα6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)
6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā
Διαβάστε περισσότεραVecu ēku atjaunošanas un izolācijas sistēmas
Vecu ēku atjaunošanas un izolācijas sistēmas Satura rādītājs I. Ceresit un izolācijas vēsture.............................................. 3 II. Jaunas iespējas senlaicīgām ēkām........................................
Διαβάστε περισσότεραGaismas difrakcija šaurā spraugā B C
6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju
Διαβάστε περισσότεραKomandu olimpiāde Atvērtā Kopa. 8. klases uzdevumu atrisinājumi
Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa 8. klases uzdevumu atrisinājumi 1. ΔBPC ir vienādmalu trijstūris, tādēļ visi tā leņķi ir 60. ABC = 90 (ABCDkvadrāts), tādēļ ABP = 90 - PBC = 30. Pēc dotā BP = BC un, tā kā
Διαβάστε περισσότεραSaskaņots ZVA
ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS DALACIN T 10 mg/ml šķīdums ārīgai lietošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs ml šķīduma satur 10 mg klindamicīna (clindamycinum) klindamicīna fosfāta veidā.
Διαβάστε περισσότεραPREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.
005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību
Διαβάστε περισσότεραTIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE
TIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE Botānikas un ekoloăijas katedra Iluta Dauškane Vides gradients Tiešā un netiešā gradienta analīze Ordinācijas pamatideja Ordinācijas metodes Gradientu analīze Sugu skaits
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants),4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 6 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 6 5 v 1 2 3 4 5 6 7 Rp ½,5 1, p-c 1,5 2,
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 1 2 3 4,4,8 1,2 Rp ½ Rp 1,2,4,6,8 1, Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 15/1-4, 25/1-4, 3/1-4 4 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 4 m/s Atļautie
Διαβάστε περισσότεραVADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI
BÈSTAMO VIELU KONTROLE BALTIJAS JËRAS REÌIONÅ VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI PUBLIKÅCIJA Baltijas Vides Forums Autori: Hanna Andersson, Zviedrijas Vides Pētniecības
Διαβάστε περισσότεραLielais dānis Nilss Bors
Lielais dānis Nilss Bors No kā sastāv atoms? Atoma kodola atklāšana Atoma planetārais modelis. Bora teorija Orbitālais kvantu skaitlis Magnētiskais kvantu skaitlis. Magnētiskā mijiedarbība atomā Elektrona
Διαβάστε περισσότεραNacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai. Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11.
Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11. klasei Kopā: 106 punkti 1. uzdevums Leģendām
Διαβάστε περισσότεραSatura rādītājs Apmācīšanās piemērs... 44
Satura rādītās. Neironu tīkli skaitļošanas paradigma... 3.. Neironu tīkls kā skaitļošanas sistēma... 3.. Bioloģiskie neironu tīkli... 4. Mākslīgais neirons... 7.. Neirona uzbūves un darbības pamatprincipi...
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2007)
LATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (007) Rajona (pilsētas) posma olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Darba izpildes laiks 4 astronomiskās stundas. Risinājumā parādīt
Διαβάστε περισσότεραATTĒLOJUMI UN FUNKCIJAS. Kopas parasti tiek uzskatītas par fiksētiem, statiskiem objektiem.
2005, Pēteris Daugulis 1 TTĒLOJUMI UN FUNKCIJS Kopas parasti tiek uzskatītas par iksētiem, statiskiem objektiem Lai atļautu kopu un to elementu pārveidojumus, ievieš attēlojuma jēdzienu ttēlojums ir kāda
Διαβάστε περισσότεραP. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA
P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un
Διαβάστε περισσότεραLai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.
5.TEMATS ĶĪMIJAS UN VIDES TENOLOĢIJAS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri K_12_SP_05_01_P1 Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecība Krustpils pagasta Ozolsalā Skolēna darba
Διαβάστε περισσότεραAtlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī
Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006)
LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Risinājumā parādīt arī visus aprēķinus! Rakstīt glītā, salasāmā rokrakstā! Uz risinājumu
Διαβάστε περισσότεραĢeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest
Ģeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest Reģ. Nr. 403040947, Rīgas 45-34, Līvāni, LV-5316, mob. tālr. 26105551, e-pasts bginvest@inbox.lv PASŪTĪTĀJS: SIA K-RDB Draudzības Aleja 19-58, Jēkabpils, LV-51,
Διαβάστε περισσότεραLatvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.
Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu
Διαβάστε περισσότεραIrina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi
Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ
Διαβάστε περισσότεραLatvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde
9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,
Διαβάστε περισσότεραSalaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats
Lapa : 1 (16) Apstiprinu: VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2017. gada. Salaspils kodolreaktora 2016. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja:
Διαβάστε περισσότερα(rutosidum trihydricum) Palīgvielas: Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.
Saskaņots ZVA 16.05.2011. ZĀĻU APRAKSTS 1. NOSAUKUMS Phlogenzym zarnās šķīstošās apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 apvalkotas zarnās šķīstošās tabletes sastāvs: bromelaīns
Διαβάστε περισσότεραNOOFEN 250 mg tabletes
Apstiprināts ZVA14027-240409 1. ZĀĻU NOSAUKUMS 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Aktīvā viela: Phenibutum (fenibuts). Katra tablete satur 250 mg fenibuta. Katra tablete satur 180 mg laktozes.
Διαβάστε περισσότεραJauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi
Projekts (vienošanās ) Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi Izveidotā jaunā magnētiskā lauka gradienta mērīšanas moduļa apraksts Aktivitāte
Διαβάστε περισσότερα1. ZĀĻU NOSAUKUMI ADAPTOL
10843-300708 1. ZĀĻU NOSAUKUMI 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Aktīvā viela: mebikārs (Mebicarum) plaši lietotais nosaukums. Katra ADAPTOL 300 mg tablete satur 300 mg mebikāra. Katra ADAPTOL
Διαβάστε περισσότερα5. un 6.lekcija. diferenciālvienādojumiem Emdena - Faulera tipa vienādojumi. ir atkarīgas tikai no to attāluma r līdz lodes centram.
Parasto diferenciālvienādojumu nelineāras robežproblēmas 5. un 6.lekcija 1. Robežproblēmas diferenciālvienādojumiem ar neintegrējamām singularitātēm 1.1. Emdena - Faulera tipa vienādojumi Piemērs 5.1.
Διαβάστε περισσότεραMitohondriji 12. tēma
Mitohondriji 12. tēma Mitohondriji Forma un novietojums šūnā Uzbūve Dalīšanās Mitohondriju DNS Mitohondriju DNS replikācija Mitohondriju genoma ekspresija Mitohondriju membrānas Olbaltumvielu imports mitohondrijos
Διαβάστε περισσότεραCHARACTERISTICS OF PLANKTONIC ALGAL COMMUNITY IN WINTER IN LAKE WULIANGSUHAI
43 * 2. 0400 2. 00022 202 203 2 32 8 66 20 8 6 6 2 3. 27 0 7 cell /L COD DOI 0. 3205 /j. hjgc. 204030 CHARACTERISTICS OF PLANKTONIC ALGAL COMMUNITY IN WINTER IN LAKE WULIANGSUHAI Yu Linghong Zhang Xiaoya
Διαβάστε περισσότεραΚ. Ποϊραζίδης Εισήγηση 7 η ΒΙΟΤΙΚΟΙ ΠΑΡΑΓΟΝΤΕΣ Εαρινό
ΥΔΑΤΙΝΑ ΟΙΚΟΣΥΣΤΗΜΑΤΑ 03/12/10 Κ. Ποϊραζίδης Εισήγηση 7 η ΒΙΟΤΙΚΟΙ ΠΑΡΑΓΟΝΤΕΣ Εαρινό 2010 2011 ΟΙ ΟΜΑΔΕΣ ΤΩΝ ΟΡΓΑΝΙΣΜΩΝ ΤΩΝ ΥΓΡΟΤΟΠΩΝ Στα φυσικά νερά διακρίνουμε δύο χωροεπικράτειες: 1. Την Πελαγική 2.
Διαβάστε περισσότεραSaskaņots ZVA
ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS DALACIN C 150 mg kapsulas DALACIN C 300 mg kapsulas DALACIN C 300 mg/2 ml šķīdums injekcijām DALACIN C 600 mg/4 ml šķīdums injekcijām 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS
Διαβάστε περισσότεραSIRDS UN VIRTUVE. Latvijas Inovatīvās medicīnas fonds, 2010, Rīga
SIRDS UN VIRTUVE Latvijas Inovatīvās medicīnas fonds, 2010, Rīga UDK 616.1+641(03) S 810 SIRDS UN VIRTUVE Andreja Ērgļa un Ivetas Mintāles redakcijā Autoru kolektīvs: Iveta Mintāle, Andrejs Ērglis, Anete
Διαβάστε περισσότεραProjekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/
C Praktisko darbu modulis 1. laboratorijas darbs Nodarbība. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā Priekšstatu veidošanās par mikroskopiju Mikroskopēšana ir viena svarīgākajām bioloăijā pielietojamām
Διαβάστε περισσότερα6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi
6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE. 4. klase
Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5.-5.).kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE 4. klase 33.. Ievietot
Διαβάστε περισσότεραKodolenerģijas izmantošana ūdeņraža iegūšanai
Kodolenerģijas izmantošana ūdeņraža iegūšanai Akadēmiķis Juris Ekmanis Fizikālās enerģētikas institūta direktors Rīga, 20/03/2013 Ūdeņraža daudzums dažādās vielās Viela Formula Ūdeņraža sastāvs vielā (masas
Διαβάστε περισσότεραPākšaugi alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas apstākļos
Pārskats par praktiski pielietojamā zinātniskā projekta izpildi 2017.gadā Pākšaugi alternatīva sojas izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums
Διαβάστε περισσότεραI PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS
I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS KRYSTEXXA 8 mg koncentrāts infūziju šķīduma pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viens flakons satur 8 mg peglotikāzes (pegloticase) (8
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI
LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI Atrisini tālāk dotos sešus uzdevumus un atbildes noformē elektroniski (Word dokuments, PDF datne u.c.) un nosūti uz
Διαβάστε περισσότεραPĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS
PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS VISS PAR PĀRTIKAS PREČU MARĶĒJUMU Informācija, kas ir sniegta pārtikas preču marķējumā, ir kā vizītkarte, kurā var atrast visu par preci, sākot ar tās nosaukumu, sastāvu
Διαβάστε περισσότεραBūvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava
Διαβάστε περισσότεραIsover tehniskā izolācija
Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,
Διαβάστε περισσότερα2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE
Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas
Διαβάστε περισσότεραAidosti kotimainen. KABEĻU TREPE KS20
Aidosti kotimainen. KABEĻU TREPE Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Nepieciešamo virsmas apstrādi izvēlas atkarībā no atmosfēras iedarbības faktoriem kabeļus nesošās konstrukcijas
Διαβάστε περισσότερα5. LEKCIJA NODALĪJUMS: SĒKLAUGI SPERMATOPHYTA. Prof. emer., Dr. biol. Valdis Ģirts Balodis Dr. biol. Iluta Dauškane
Prof. emer., Dr. biol. Valdis Ģirts Balodis Dr. biol. Iluta Dauškane 5. LEKCIJA NODALĪJUMS: SĒKLAUGI SPERMATOPHYTA ZIEDS...2 MIKROSPORANGIJS, MIKROGAMETOFĪTS...3 SĒKLAIZMETNIS, MEGASPORA, MEGAGAMETOFĪTS...4
Διαβάστε περισσότεραUDK ( ) Ko743
1 UDK 178+614.2(474.3-25) Ko743 Teksta redaktore: Datormaketētājs: Vāka dizains: Ināra Stašulāne Artūrs Kalniņš Matīss Kūlis Publicēšanas un citēšanas gadījumā lūdzam uzrādīt informācijas avotu "Rīgas
Διαβάστε περισσότεραFILIPSA LĪKNES NOVĒRTĒJUMS LATVIJAI. Aleksejs Meļihovs, Anna Zasova gada 23. aprīlī
FLPSA LĪKNES NOVĒRTĒJUMS LATVJA Aleksejs Meļihovs, Anna Zasova 2007. gada 23. aprīlī Saturs 1. Pētījuma pamatojums 2. Filipsa līknes 3. Pētījuma rezultāti 1. Pētījuma pamatojums Pamatinflācija atrodas
Διαβάστε περισσότεραΕνδιαιτήματα και Μορφολογία φυκών
Φυκολογία - ΒΙΟΛΟΓΙΑ ΤΩΝ ΦΥΚΩΝ «Δεν νοείται να ασχολούμαστε με την αξιοποίηση των φυκών χωρίς πρώτα να έχουμε μελετήσει και κατανοήσει τη βιολογία των φυκών» Ενδιαιτήματα και Μορφολογία φυκών Γεώργιος
Διαβάστε περισσότερα