6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)
|
|
- Αττις Γιάγκος
- 6 χρόνια πριν
- Προβολές:
Transcript
1 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = ,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā elektromagnētiskie viļņi ar dažādiem viļņa garumiem izplatās ar vienādiem ātrumiem. Citādi ir vielās. Gaismas izplatīšanās ātrums dažādās vielās ir dažāds, pie tam atkarīgs no viļņa garuma, t. i., v = f(λ). (6.4.1) Šo parādību sauc par gaismas dispersiju. Tā kā gaismas izplatīšanās ātrums vielā ir saistīts ar šīs vielas laušanas koeficientu n (n = c/v), tad var teikt arī, ka gaismas dispersija ir gaismas laušanas koeficienta n atkarība no viļņa garuma, t. i., n = f(λ). (6.4.2) Ja gaismai pāriet no vienas vides citā, tās svārstību frekvence paliek nemainīga, bet viļņa garums mainās ( = v/ ). Raksturojot gaismu, parasti uzrāda tās viļņa garumu vakuumā: = c/. Gaismas dispersijas parādības novēroja jau sen (gaismas dispersija lietus pilienos varavīksne; krāsas, kas rodas, stariem lūstot prizmā). Tomēr pirmais, kurš noskaidroja laušanas koeficienta atkarību no gaismas krāsas, bija. Ņūtons gadā viņš novēroja, ka, laižot baltas gaismas staru caur stikla prizmu, tas sadalās dažādu krāsu staros, kas izkārtoti šādā secībā: sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zilzaļa, zila un violeta. Ejot cauri prizmai, vismazāk noliecas sarkanie, bet visvairāk violetie stari. Tātad, stiklā redzamās gaismas diapazonā vismazākais laušanas koeficients ir sarkanajai gaismai, bet vislielākais violetajai. Salīdzinot spektrus, ko iegūst n ar prizmām, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem, bet kurām ir vienādi lauzējleņķi, redzams, ka dažādām vielām laušanas koeficienta n atkarība no gaismas viļņa garuma ir dažāda, tātad funkcijas n = f( ) ir dažādas un, dažādas ir dispersijas līknes. Visām dzidrām vielām λ laušanas koeficienti monotoni pieaug, viļņa garumam att. samazinoties (6.55. att.), tikai pēc dažādiem likumiem.
2 Šo parādību sauc par normālo dispersiju. Tomēr izrādās, ka visām vielām, arī dzidrām, dispersijas līknes ir ļoti komplicētas un normālā dispersija vienai un tai pašai vielai nepastāv visos spektra rajonos gadā franču fiziķis F. Lerū ( ) pamanīja, ka prizmā, kas pildīta ar joda tvaikiem, sarkanā gaisma noliecas stiprāk nekā zilā, bet pārējie redzamās gaismas stari nebija novērojami, jo pārējos redzamās gaismas viļņa garumus jods absorbē. Novēroto parādību Lerū nosauca par anomālo dispersiju. Tātad anomālā dispersija ir parādība, ka vielas laušanas koeficients pieaug, palielinoties viļņa garumam. Vēlāk izrādījās, ka anomālo dispersiju var novērot ne tikai vielu tvaikos, bet arī šķidros un cietos vielas agregātstāvokļos gadā vācu fiziķis A. Kundts ( ) parādīja, ka anomālā dispersija ir novērojama tajos spektra rajonos, kuros konkrētā viela stipri absorbē (par gaismas absorbciju skat ) gaismu. Kundts saistīja anomālo dispersiju ar absorbciju. Piemēram, stikls absorbē ultravioletā diapazona lielākos viļņa garumus, bet kvarcs šī diapazona īsākos viļņa garumus. Atbilstoši šajos apgabalos arī ir novērojama stikla un kvarca anomālā dispersija. Ja gaismu laiž uz prizmu, kas pildīta ar nātrija tvaikiem, anomālā dispersija ir novērojama nātrija dzelteno līniju tuvumā. Ļoti precīzu metodi anomālās dispersijas pētīšanai, ko sauc par āķu metodi, kurā izmanto savstarpēji krustotu interferometru un spektrogrāfu (plašāk par spektrogrāfu skat ) 199. gadā piedāvāja krievu fiziķis D. Roždestvenskis ( ). n attēlā parādīta cianīna šķīduma dispersijas līkne absorbcijas joslas rajonā, un līdzīgas dispersijas līknes ir iegūtas arī citām vielām. Ja kādai vielai ir att. šaura absorbcijas līnija, tad arī dispersijas līkne veidojas šaurā spektra rajonā. Ja vielai ir daudzas absorbcijas līnijas vai joslas, novērojami arī daudzi anomālās dispersijas apgabali. To, cik strauji mainās vielas gaismas laušanas koeficients, mainot gaismas viļņa garumu, raksturo vielas (jeb laušanas koeficienta) dispersija dn/dλ. Normālās dispersijas gadījumā dn/dλ <, bet anomālajai dispersijai dn/dλ >.
3 Gaismas dispersijas elektronu teorija Pirmie mēģinājumi izskaidrot dispersijas parādības izdarīti jau 19. gadsimta sākumā, balstoties uz priekšstatiem, ka gaisma ir speciālas hipotētiskas vides pasaules ētera svārstības. Pēc O. Frenela uzskatiem, vielas molekulas izmaina ētera īpašības, tāpēc vielā gaismas izplatīšanās ātrums ir citāds nekā vakuumā. Empīriski ir iegūta izteiksme B C n A..., (6.4.3) 2 4 kur n ir gaismas laušanas koeficients; A, B, C eksperimentāli nosakāmas konstantes; λ gaismas viļņa garums vakuumā. Praktiskām vajadzībām parasti pietiek ar pirmiem diviem locekļiem. zteiksmi (6.4.3) sauc par Košī formulu. Šī formula dod labu saskaņu ar eksperimentiem, ja tikai A, B, C ir pietiekami veiksmīgi noteiktas. Ar Košī formulu var labi aprakstīt normālo dispersiju, turpretim anomālai dispersijai tā nav derīga (tas arī saprotams, jo Košī laikā anomālā dispersija vēl nebija pazīstama). Kad tika atklāta anomālā dispersija un tās sakars ar gaismas absorbciju, V. Zelmeijers gadā, balstoties uz gaismas ētera teoriju un ievērojot vielas molekulu un ētera mijiedarbību, izveidoja pilnu dispersijas teoriju. Pie tam, V. Zelmeijers pieņēma, ka molekulām ir noteiktas, vielai raksturīgas pašsvārstību frekvences. Ja krītošās gaismas frekvence sakrīt ar molekulu pašsvārstību frekvenci, tad viela to absorbē. Zelmeijera teorija deva analītisku izteiksmi funkcijai n = f(λ), kas labi aprakstīja gan normālo, gan anomālo dispersiju. Daudz vēlāk gadā krievu fiziķis D. Roždestvenskis eksperimentāli pārbaudīja šo teoriju un secināja, ka tā sakrīt ar eksperimentiem. Mūsdienās, kad atomu (molekulu) uzbūve un likumsakarības atomos un molekulās ir labāk izpētītas un zināmas, dispersijas teorija ir ievērojami mainījusies. Tajā jau runā par šo daļiņu mijiedarbību ar krītošo gaismas elektromagnētisko vilni. V. Zelmeijera teorijas vietā nāca klasiskā dispersijas elektronu teorija. Gaismas vilnim nākot no vakuuma un ieejot vielā, viļņa periodiskais elektriskais lauks ierosina vielā esošo elektronu uzspiestās svārstības. Šajās svārstībās elektroni un joni emitē uz visām pusēm sekundārus gaismas viļņus. Tie, klājoties pāri krītošajam gaismas vilnim, rada rezultējošu vilni, kura ātrums v atšķiras no primārā viļņa ātruma vakuumā c. Kā zinām, šī sakarība ir v = c/n. Ja gaismas viļņa frekvence υ un lādiņu pašsvārstību frekvences υ i stipri
4 atšķiras, tad uzspiesto svārstību un sekundārā viļņa amplitūdas ir mazas, un viela gaismas izplatīšanos (ātrumu, gaismas laušanas koeficientu) ietekmē maz. Turpretim, ja vielā esošo lādēto daļiņu pašsvārstību frekvences un gaismas frekvences ir aptuveni vienādas, tad uzspiesto svārstību un sekundārā viļņa amplitūdas ir lielas, un viela stipri ietekmē gaismu. Aplūkosim klasisko dispersijas elektronu teoriju. Saskaņā ar Maksvela elektromagnētiskā lauka teoriju c n. (6.4.4) v Parasti visām vidēm gaismas frekvencēm μ 1, tāpēc vienādību (6.4.4) var rakstīt šādi: c n. (6.4.5) v Kā zināms no elektrības kursa, dielektriķis elektriskajā laukā polarizējas, t. i., tā atomi un molekulas veido dipolus. Šai gadījumā polarizējošais lauks ir uz attiecīgo vielu krītošā gaismas viļņa periodiski mainīgais lauks ar intensitāti E. Tā kā redzamās gaismas frekvence ir augsta, tā spēj polarizēt, resp., iesvārstīt, tikai atomos un molekulās esošos elektronus. Krītošā gaismas viļņa izraisītās polarizācijas intensitāti vielā mēra ar polarizācijas vektoru P. Tas modulis ir P Nex, (6.4.6) kur e ir dipola (elektrona) lādiņš, x attālums starp lādiņiem dipolā, N dipolu, resp., optisko elektronu skaits tilpuma vienībā. Polarizācijas vektors ir proporcionāls polarizējošā elektriskā lauka intensitātei E un vielas elektriskai uzņēmībai : kur ε ir elektriskā konstante. No elektrostatikas zināms, ka evērojot (6.4.5) (6.4.8) vienādības, iegūstam, ka P E, (6.4.7) 1. (6.4.8) n 2 P Nex 1 1. (6.4.9) E E zmantojot uzspiesto svārstību vienādojuma atrisinājumu un amplitūdas vienādojumu, var atrast, ka
5 2 2 2 Ne Ne n 1 1. (6.4.1) m( ) 4 m( ) Vienādību (6.4.1) sauc par Zelmeijera formulu. Atrastie rezultāti rāda, ka pie frekvencēm υ << υ un υ >> υ laušanas koeficients n 1, t. i., tad gaismas dispersijas praktiski nav un viela ir dzidra. Gaismas frekvencei υ augot un tuvojoties lādiņu pašfrekvencei υ, gaismas laušanas koeficients n aug līdz kādai maksimālai vērtībai n max. Pēc tam gaismas laušanas koeficients samazinās un pie υ υ atkal n 1 (6.57. att.). Tālāk, gaismas frekvencei vēl palielinoties, gaismas laušanas koeficients n samazinās līdz minimālai vērtībai n min < 1 un pēc tam atkal sāk lēni augt, sasniedz vērtību n = 1 un turpina palielināties. Rajonā no n max līdz n min dispersija ir anomāla, jo frekvencei υ augot, laušanas koeficients n samazinās. Šis rajons ir arī gaismas absorbcijas rajons. Ja laušanas koeficients līdz ar gaismas frekvences palielināšanos aug (ja υ nav υ tuvumā), tad gaismai ir normāla dispersija. n max 1 n anomālā dispersija normālā dispersija normālā dispersija n min υ att. υ Gaismas absorbcija Ja gaismas vilnis iet cauri vielai, tad daļu no savas enerģijas tas atdod vielai, jo periodiski mainīgais elektriskais lauks izraisa vielas atomos un molekulās esošo elektronu jonu uzspiestās svārstības, un šo svārstību uzturēšanai nepieciešama enerģija. Tā kā svārstošies lādiņi izstaro sekundārus elektromagnētiskus viļņus ar krītošā viļņa frekvenci, tad daļa enerģijas krītošajam vilnim tiek atdota atpakaļ, tomēr daļa no elektronu (jonu, atomu) svārstību enerģijas pāriet citos enerģijas veidos, piemēram, elektriskajā, ķīmiskajā, siltuma enerģijā, utt.. Tādējādi, gaismai ejot caur vielu, tās intensitāte samazinās. Šo parādību sauc par gaismas absorbciju.
6 Gaismas absorbciju var aprakstīt arī no tīri enerģētiska viedokļa, neiedziļinoties mijiedarbību mehānismos starp krītošo gaismas vilni un vielas x x - d x atomiem vai molekulām. Pieņemsim, ka caur optiski homogēnu vidi izplatās paralēls staru kūlis (6.58. att.) aplūkosim attālumā x gaismas stariem perpendikulāri novietotu vielas slānīti ar biezumu dx. Gaismai izejot caur slānīti, tās intensitāte x dx l att. absorbcijas dēļ samazinās par d x. Pie tam samazināšanās proporcionāla uz slānīti krītošās gaismas intensitātei x un slānīša biezumam dx. Tāpēc d dx, (6.4.11) x kur α ir no absorbējošās vides īpašībām atkarīgs lielums, ko sauc par absorbcijas koeficientu. Mīnusa zīme rāda, ka, slānīša biezumam dx pieaugot (dx > ), gaismas intensitāte samazinās (d x < ). Ja absorbējošā vielas slānī ar biezumu l ieejošās gaismas intensitāte ir, tad no slāņa izejošās gaismas intensitāti var aprēķināt, vienādojumā (6.4.11) atdalot mainīgos un to nointegrējot: x d x x l dx. (6.4.12) ntegrēšanas rezultātā iegūstam, ka l e. (6.4.13) Lielumu sauc par attiecīgā vielas slāņa caurlaidību, bet lielumu D ln l - par šī slāņa optisko blīvumu. Vienādību (6.4.13) gadā eksperimentāli ieguva un teorētiski pamatoja franču fiziķis P. Bugērs ( ), un to sauc par Bugēra likumu. Šis likums rāda, ka absorbcijas
7 koeficients α nav atkarīgs no absorbējošās vielas slāņa biezuma l un uz vielu krītošās gaismas intensitātes. Bet absorbcijas koeficients ir stipri atkarīgs no vielai cauri ejošās gaismas viļņa garuma, tāpēc, faktiski visi ķermeņi absorbē vairāk vai mazāk selektīvi: viena viļņa garuma gaismu vairāk, cita mazāk. Pastāv vairāku veidu absorbcijas spektri līniju un joslu spektri, kā arī nepārtraukti spektri. Bugēra likums ir ļoti svarīgs dabas likums, jo visas gaismas iedarbības uz vielu ir sekundāras, kas notiek pēc gaismas absorbcijas vielā. Reizē Bugēra likums ir arī viens no pašiem precīzākajiem dabas likumiem. Absorbcijas koeficients paliek konstants pat tad, ja uz vielu krītošās gaismas intensitāte mainās 1 2 reizes. Gaismas absorbciju, kurai absorbcijas koeficients nav atkarīgs no gaismas intensitātes, sauc par lineāro gaismas absorbciju Gaismas dispersijas un absorbcijas pielietojumi tehnikā Tā kā dispersijas dēļ gaisma, ejot cauri prizmai, sadalās monohromatiskās gaismas komponentēs, to izmanto prizmas spektrālajos aparātos gaismas sadalīšanai spektrā. Šos spektrālos aparātus sauc par spektrometriem. Spektrus var iegūt arī, izmantojot difrakcijas režģi. Katram prizmatiskajam (arī difrakcijas) spektrālajam aparātam ir trīs galvenās sastāvdaļas: 1) kolimators; 2) disperģējošā sistēma; 3) tālskatis vai kamera. Prizmatiskā spektrālā aparāta galvenās sastāvdaļas un staru gaita tajās parādīta attēlā Kolimators sastāv no šauras spraugas S, kas novietota savācējlēcas, t. s. kolimatora objektīva O 1, fokālajā plaknē, un tā uzdevums ir dot paralēlu staru kūli uz disperģējošo sistēmu (prizma P). No prizmas dažādos virzienos iziet dažādu krāsu (resp., viļņa garumu) starojumu paralēlu staru kūļi. Visvairāk noliekušies no sava sākotnējā virziena ir stari ar mazāko viļņa garumu (redzamajā gaismā - violetie), S vismazāk noliekušies ir stari ar dφ P O 2 O att. E
8 lielāko viļņa garumu (redzamajā gaismā - sarkanie). Paralēlos staru kūļus savā fokālajā plaknē savāc tālskata vai kameras objektīvs O 2, veidojot spektru. Spektru var novērot vizuāli uz ekrāna vai caur okulāru, kas kopā ar objektīvu O 2 veido tālskati. Spektru var reģistrēt arī fotogrāfiski, fotoelektriski vai citādi. Ja spektrus novēro vizuāli, tad attiecīgo spektrālo aparātu sauc par spektroskopu, bet, ja spektrus reģistrē fotogrāfiski, tad par spektrogrāfu. To, cik labi prizma spēj krītošo gaismas staru kūli sadalīt monohromatiskos staru kūļos, norāda divi prizmas raksturlielumi leņķiskā dispersija un izšķiršanas spēja. Ja divu spektrāllīniju viļņa garumu starpība ir dλ un novērošanas leņķu starpība, t. i., leņķu starpība, kādos tās iziet no disperģējošās sistēmas ir dφ, tad prizmas leņķiskā dispersija d D. (6.4.3) d Prizmas leņķiskā dispersija ir jo lielāka, jo lielāks tās lauzējleņķis, tomēr lauzējleņķis nevar būt pārāk liels, jo pretējā gadījumā uz prizmas izejas skaldnes notiek pilnīgā atstarošanās, tādēļ parasti izraugās leņķi α = 6. Prizmas izšķiršanas spēja R, (6.4.4) d kur dλ mazākā starpība starp diviem ar prizmu izšķirtiem viļņa garumiem λ un λ + dλ. Jo lielāka izšķiršanas spēja, jo tuvākas spektrāllīnijas spektrālais aparāts var izšķirt un tas ir labāks. Spektrus klasificē dažādi: a) Pēc viļņa garuma spektrus iedala infrasarkano staru, redzamās gaismas un ultravioleto staru spektros. b) Pēc spektru struktūras tos iedala līniju, joslu un nepārtrauktos spektros. Līniju spektri sastāv no atsevišķām līnijām, kurām atbilst noteikti viļņa garumi. Līniju spektrus dod retinātas gāzes. Joslu spektri, kurus dod molekulas, sastāv no atsevišķām joslām. Tuvāk aplūkojot, tomēr var konstatēt, ka joslas sastāv no daudzām ļoti tuvu stāvošām līnijām. Nepārtrauktos spektrus, kas kādā lielākā viļņa garuma intervālā satur visus viļņa garumus, dod šķidrumi, cietas vielas un blīvas gāzes. c) Pēc spektra izcelšanās veida spektrus iedala emisijas un absorbcijas spektros. Emisijas spektrus dod pašspīdoši ķermeņi, piemēram, sveču un deggāzu liesmas vai šajās liesmās
9 sakarsēti ķermeņi. Absorbcijas spektrs rodas, gaismai ar plašu nepārtrauktu spektru ejot caur kādu vidi. Tad spektrā uz gaišā fona parādās platas, tumšas absorbcijas joslas vai šauras tumšas absorbcijas līnijas. r noskaidrots, ka viela absorbē tos viļņa garumus, kurus tā karstā stāvoklī emitē. Gaismas absorbciju izmanto kolorimetrijā, spektrofotometrijā un absorbcijas spektrālanalīzē vielu identificēšanai (kvalitatīvā spektrālanalīze), molekulu uzbūves pētīšanai un šķīdumu koncentrācijas noteikšanai. Vielu identificēšana (kvalitatīvā spektrālanalīze), iespējama tāpēc, ka katrai vielai ir savs raksturīgs absorbcijas un emisijas spektrs. Tātad, kvalitatīvās spektrālanalīzes uzdevums ir noteikt spektrāllīniju viļņa garumus un noskaidrot to piederību kādam elementam. Divu dažādu elementu spektrāllīniju relatīvo intensitāti kādos noteiktos apstākļos nosaka šo elementu atomu relatīvais daudzums gaismas avotā, kurš savukārt saistīts ar šo elementu koncentrāciju paraugā. Šo sakarību starp spektrāllīniju intensitāti un elementa koncentrāciju paraugā izmanto kvantitatīvajā spektrālanalīzē. Vielu uzbūves pētījumos izmanto spektroskopijas atklātās sakarības, kas saista absorbcijas spektrus ar molekulu uzbūvi. Koncentrācijas noteikšana, izmantojot absorbciju, pamatojas uz gaismas intensitātes mērīšanu un salīdzināšanu. Šajā nolūkā bieži var izmantot Bugēra likumu un samēra vienkāršus aparātus kolorimetrus un fotometrus. Šādu analīzes metodi sauc par kolorimetrisko analīzi. Sevišķi plaši gaismas absorbciju izmanto komplicēta sastāva maisījumu analīzēm, izdarot mērījumus gan spektra redzamajā, gan arī ultravioletajā daļā, bet visbiežāk spektra infrasarkanajā daļā. Gaismas absorbciju plaši izmanto krāsainu un neitrālu gaismas filtru izgatavošanai.
Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C
6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju
Διαβάστε περισσότεραMehānikas fizikālie pamati
1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide
Διαβάστε περισσότεραSpektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts. Linards Kalvāns LU FMF gada 7. janvārī
Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts Linards Kalvāns LU FMF 014. gada 7. janvārī Saturs I. Vispārīga informācija 4 I.1. Literatūras saraksts..........................................
Διαβάστε περισσότεραIevads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar
Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).
Διαβάστε περισσότερα6.2. Gaismas difrakcija Gaismas difrakcijas veidi
6.. Gaismas difrakcija Ļoti pierasts un katram pilnīgi saprotams liekas priekšstats par gaismas taisnvirziena izplatīšanos homogēnā vidē. Tomēr, daudzos gadījumos gaismas intensitātes sadalījums uz robežas,
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība
Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =
Διαβάστε περισσότεραP A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks
3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem
Διαβάστε περισσότερα2. ELEKTROMAGNĒTISKIE
2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko
Διαβάστε περισσότεραKontroldarba varianti. (II semestris)
Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt
Διαβάστε περισσότερα12. klase. Fizikas 64. valsts olimpiādes III posms gada 10. aprīlī
Fizikas 64. valsts olimpiādes III posms 2014. gada 10. aprīlī 12. klase Jums tiek piedāvāti trīs uzdevumi. Par katru uzdevumu maksimāli iespējams iegūt 10 punktus. Katra uzdevuma risinājumu vēlams veikt
Διαβάστε περισσότεραTēraudbetona konstrukcijas
Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām
Διαβάστε περισσότεραCompress 6000 LW Bosch Compress LW C 35 C A ++ A + A B C D E F G. db kw kw /2013
Ι 55 C 35 C A A B C D E F G 47 17 21 18 19 19 18 db kw kw db 2015 811/2013 Ι A A B C D E F G 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst ES regulu 811/2013,
Διαβάστε περισσότεραLaboratorijas darbu apraksts (II semestris)
Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā
Διαβάστε περισσότεραInterferometri
6..6. Interferometri Interferometri ir optiskie aparāti, ar kuriem mēra dažādus fizikālus lielumus, izmantojot gaismas interferences parādības. Plānās kārtiņās koherentie interferējošie stari atrodas relatīvi
Διαβάστε περισσότερα3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums
3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas
Διαβάστε περισσότεραLogatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013
51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina
Διαβάστε περισσότεραRekurentās virknes. Aritmētiskā progresija. Pieņemsim, ka q ir fiksēts skaitlis, turklāt q 0. Virkni (b n ) n 1, kas visiem n 1 apmierina vienādību
Rekurentās virknes Rekursija ir metode, kā kaut ko definēt visbiežāk virkni), izmantojot jau definētas vērtības. Vienkāršākais šādu sakarību piemērs ir aritmētiskā un ǧeometriskā progresija, kuras mēdz
Διαβάστε περισσότεραESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 009/0196/1DP/1...1.5/09/IPIA/VIAA/001 ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības
Διαβάστε περισσότεραLielais dānis Nilss Bors
Lielais dānis Nilss Bors No kā sastāv atoms? Atoma kodola atklāšana Atoma planetārais modelis. Bora teorija Orbitālais kvantu skaitlis Magnētiskais kvantu skaitlis. Magnētiskā mijiedarbība atomā Elektrona
Διαβάστε περισσότεραTemperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma
Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras
Διαβάστε περισσότερα6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi
6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,
Διαβάστε περισσότεραBioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka
Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE. 4. klase
Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5.-5.).kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE 4. klase 33.. Ievietot
Διαβάστε περισσότεραMULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS
MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,
Διαβάστε περισσότερα10. klase 1. uzdevuma risinājums A. Dēļa garums l 4,5 m. sin = h/l = 2,25/4,5 = 0,5 = (2 punkti) W k. s = 2,25 m.
0. klase. uzdevuma risinājums A. Dēļa garums l 4,5 m. sin = h/l =,5/4,5 = 0,5 = 0 0. ( punkti) B. v o = 0 m/s. Tādēļ s = at / un a = s/t Ja izvēlas t = s, veiktais ceļš s = 4m. a = 4/ = m/s. ( punkti)
Διαβάστε περισσότερα4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI
4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.
Διαβάστε περισσότεραFIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI
Mikroklimats FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI P 1 GALVENIE MIKROKLIMATA RĀDĪTĀJI gaisa temperatūra gaisa g relatīvais mitrums
Διαβάστε περισσότεραFizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei
Fizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei 12-1 Pseido hologramma Ievēro mērvienības, kādās jāizsaka atbildes. Dažus uzdevuma apakšpunktus var risināt neatkarīgi no pārējiem. Mūsdienās
Διαβάστε περισσότερα5. un 6.lekcija. diferenciālvienādojumiem Emdena - Faulera tipa vienādojumi. ir atkarīgas tikai no to attāluma r līdz lodes centram.
Parasto diferenciālvienādojumu nelineāras robežproblēmas 5. un 6.lekcija 1. Robežproblēmas diferenciālvienādojumiem ar neintegrējamām singularitātēm 1.1. Emdena - Faulera tipa vienādojumi Piemērs 5.1.
Διαβάστε περισσότεραDonāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts
Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts Nanovadu struktūras ir parādījušas sevi kā efektīvi (Nat. Mater, 2005, 4, 455) fotošūnu elektrodu materiāli 1.katrs nanovads nodrošina tiešu elektronu ceļu uz
Διαβάστε περισσότεραĪsi atrisinājumi Jā, piemēram, 1, 1, 1, 1, 1, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi Skat., piemēram, 1. zīm.
Īsi atrisinājumi 5.. Jā, piemēram,,,,,, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi. 5.. Skat., piemēram,. zīm. 6 55 3 5 35. zīm. 4. zīm. 33 5.3. tbilde: piemēram, 4835. Ievērosim, ka 4 dalās
Διαβάστε περισσότεραAndrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA. Eksperimentāla mācību grāmata. Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Andrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA Eksperimentāla mācību grāmata Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija Rīga Zinātne 1996 UDK p 54(07) Ra 827 Recenzenti: Dr. chem. J. SKRĪVELIS
Διαβάστε περισσότεραCietvielu luminiscence
1. Darba mērķis Cietvielu luminiscence Laboratorijas darba mērķis ir iepazīties ar cietvielu luminiscenci un to raksturojošiem parametriem. Īpaša uzmanība veltīta termostimulētai luminiscencei (TSL), ko
Διαβάστε περισσότερα1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G
1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,
Διαβάστε περισσότεραJAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI
C4. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos sešus uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu līdz
Διαβάστε περισσότεραLaboratorijas darbu apraksts (I semestris)
Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas
Διαβάστε περισσότεραJauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu
Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu Izcila hidrauliskā balansēšana apkures sistēmās, izmantojot Danfoss RA-DV tipa Dynamic Valve vārstu un Grundfos MAGNA3 mainīga ātruma sūkni Ievads Zema enerģijas
Διαβάστε περισσότεραLielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.
1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu
Διαβάστε περισσότεραLatvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.
Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu
Διαβάστε περισσότεραKlasificēšanas kritēriji, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības
, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības Mg.sc.ing. Līga Rubene VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Informācijas analīzes daļa Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļa 20.04.2017.
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2007)
LATVIJAS 48. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (007) Rajona (pilsētas) posma olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Darba izpildes laiks 4 astronomiskās stundas. Risinājumā parādīt
Διαβάστε περισσότεραPalīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā
Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija
Διαβάστε περισσότερα9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?
Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu
Διαβάστε περισσότεραXIX Baltijas Ķīmijas Olimpiāde. Teorētiskie uzdevumi Aprīlis 2011 Viļņa, Lietuva
XIX Baltijas Ķīmijas Olimpiāde Teorētiskie uzdevumi 1517 Aprīlis 2011 Viļņa, Lietuva XIX Baltic Chemistry Olympiad Vilnius, 1517 April 2011 Instrukcijas Uzraksti uz visām atbilžu lapām savu kodu. Jums
Διαβάστε περισσότεραfizikā Mācību satura un valodas apguve Mācību līdzeklis skolēnam Ata Krūmiņa Raisa Stunžāne
7.-9. Mācību satura un valodas apguve Ata Krūmiņa Raisa Stunžāne fizikā Mācību līdzeklis skolēnam Projekts «Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai» Nr. 2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002
Διαβάστε περισσότεραP. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA
P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un
Διαβάστε περισσότεραNacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai. Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11.
Projekta numurs: 8.3.2.1/16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai Valsts 58. ķīmijas olimpiādes uzdevumi 11. klasei Kopā: 106 punkti 1. uzdevums Leģendām
Διαβάστε περισσότεραAndris Fedotovs Silta fizika aukstā laikā
Andris Fedotovs Silta fizika aukstā laikā Kas ir «siltums»? Siltums ir enerģijas pārneses veids Nepareizi: Viela/materiāls/Objekts satur siltumu Pareizi: Viela/materiāls/Objekts satur enerģiju Šī enerģija
Διαβάστε περισσότεραFIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ KINĒTIKA. (I) Formālāķīmiskā kinētika. B. Zapols, J. Kotomins, V. Kuzovkovs /G. Zvejnieks/
FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ KINĒIKA (I) Formālāķīmiskā kinētika B. Zapols, J. Kotomins, V. Kuzovkovs /G. Zvejnieks/ Ievads Kondensētā stāvokļa fizika ir fizikas joma, kas aplūko vielas fizikālās makroskopiskās
Διαβάστε περισσότεραLatvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde
9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,
Διαβάστε περισσότεραElektromagnētiskās svārstības un viļņi
Elekromagnēiskās svārsības un viļņi Par brīvām svārsībām sauc svārsības, kas norisinās svārsību sisēmā, ja ā nav pakļaua periodiskai ārējai iedarbībai. Tāad svārsības noiek ikai uz ās enerģijas rēķina,
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo
Διαβάστε περισσότεραUzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai
EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums
Διαβάστε περισσότερα6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 3.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES
6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 3.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vecmāmiņas atmiņas Vielu triviālie (vēsturiskie) nosaukumi: Triviālais Sistemātiskais
Διαβάστε περισσότεραVispārīgā bioloģija ; Dzīvības ķīmija Biologi-2017 Laboratorijas darbs 2
Vispārīgā bioloģija ; Dzīvības ķīmija Biologi-2017 Laboratorijas darbs 2 Spektrofotometrija. Gaisma, gaismas spektrs, spektrofotometrijas pielietojums bioloģijā, spektrometrijā lietotās iekārtas (FEK,
Διαβάστε περισσότεραELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma
1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka
Διαβάστε περισσότεραKomandu olimpiāde Atvērtā Kopa. 8. klases uzdevumu atrisinājumi
Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa 8. klases uzdevumu atrisinājumi 1. ΔBPC ir vienādmalu trijstūris, tādēļ visi tā leņķi ir 60. ABC = 90 (ABCDkvadrāts), tādēļ ABP = 90 - PBC = 30. Pēc dotā BP = BC un, tā kā
Διαβάστε περισσότεραKā radās Saules sistēma?
9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika
Διαβάστε περισσότεραAgnis Andžāns, Julita Kluša /95. m.g. matemātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem
Agnis Andžāns, Julita Kluša 994./95. m.g. matemātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem Rīga, 997 Anotācija Šajā izstrādnē apkopoti 994./95. mācību gadā notikušo Latvijas mēroga matemātikas sacensību
Διαβάστε περισσότεραPREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.
005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību
Διαβάστε περισσότεραVispārīgā ķīmija medicīniskās ķīmijas kursam
Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedra Irina Kazuša, Āris Kaksis Vispārīgā ķīmija medicīniskās ķīmijas kursam Mācību līdzeklis 7., pārstrādāts un papildināts izdevums Rīga RSU 014 UDK 54 (074.8) K
Διαβάστε περισσότεραAtlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī
Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;
Διαβάστε περισσότεραTestu krājums elektrotehnikā
iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža
Διαβάστε περισσότερα1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03
1. MAIŅSRĀVA Ķeguma spēkstacija Maiņstrāvas iegūšana Maiņstrāvas raksturlielumumomentānās vērtības Maiņstrāvas raksturlielumu efektīvās vērtības Enerģijas pārvērtības maiņstrāvas ķēdē Aktīvā pretestība
Διαβάστε περισσότεραTaisnzobu cilindrisko zobratu pārvada sintēze
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE Tehniskā fakultāte Mehānikas institūts J. SvētiĦš, Ē. Kronbergs Taisnzobu cilindrisko zobratu pārvada sintēze Jelgava 009 Ievads Vienkāršs zobratu pārvads ir trīslocekĝu
Διαβάστε περισσότεραJauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi
Projekts (vienošanās ) Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi Izveidotā jaunā magnētiskā lauka gradienta mērīšanas moduļa apraksts Aktivitāte
Διαβάστε περισσότεραProjekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/
C Praktisko darbu modulis 1. laboratorijas darbs Nodarbība. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā Priekšstatu veidošanās par mikroskopiju Mikroskopēšana ir viena svarīgākajām bioloăijā pielietojamām
Διαβάστε περισσότερα1. uzdevums. 2. uzdevums
1. uzdevums Reaktīvā pasažieru lidmašīna 650 km lielu attālumu bez nosēšanās veica 55 minūtēs. Aprēķini lidmašīnas kustības vidējo ātrumu, izteiktu kilometros stundā (km/h)! 1. solis Vispirms pieraksta
Διαβάστε περισσότεραGRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI ELEKTROTEHNIKĀ UN ELEKTRONIKĀ VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI
GRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI ELEKTROTEHNIKĀ UN ELEKTRONIKĀ VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI Kursa Elektrotehnika un elektronika programmā paredzēta patstāvīga grafoanalītisko uzdevumu izpilde. Šajā krājumā ievietoti
Διαβάστε περισσότερα«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»
«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas
Διαβάστε περισσότεραATTĒLOJUMI UN FUNKCIJAS. Kopas parasti tiek uzskatītas par fiksētiem, statiskiem objektiem.
2005, Pēteris Daugulis 1 TTĒLOJUMI UN FUNKCIJS Kopas parasti tiek uzskatītas par iksētiem, statiskiem objektiem Lai atļautu kopu un to elementu pārveidojumus, ievieš attēlojuma jēdzienu ttēlojums ir kāda
Διαβάστε περισσότεραM.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem
DINAMIKA. Dinmik prkst pātrinājum ršnās cēloħus un plūko tā lielum un virzien noteikšns pħēmienus. Spēks (N) ir vektoriāls lielums; ts ir ėermeħu vi to dĝiħu mijiedrbībs mērs. Inerce ir ėermeħu īpšīb sglbāt
Διαβάστε περισσότεραInta Bombiza. Mācību materiāls Ķīmijas tehnoloģijas aparāti un procesi
Inta Bombiza Mācību materiāls Ķīmijas tehnoloģijas aparāti un procesi SATURS Saturs... 2 Anotācija... 3 Ievads... 4 1. Ķīmijas tehnoloģijas pamatprocesu iedalījums... 5 2. Procesu materiālā bilance un
Διαβάστε περισσότεραIrina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi
Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ
Διαβάστε περισσότεραFIZ 2.un 3.daļas standartizācija 2012.gads
FIZ.un 3.daļas standartizācija 0.gads Uzd. Uzdevums Punkti Kritēriji Uzraksta impulsu attiecību: m Lieto impulsa definīcijas formulu. Uzraksta attiecību. Pareizi izsaka meklējamo kr vkr lielumu. Iegūst
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE
9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos
Διαβάστε περισσότεραLabojums MOVITRAC LTE-B * _1114*
Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com
Διαβάστε περισσότερα«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»
«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Žanna Martinsone, Dr.med., Vitalijs Rodins, M.Sc.,, Rīgas Stradiņa universitāte Preiļi, 22.03.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1.
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 43 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 43 Pārlokot
Διαβάστε περισσότεραLatvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte datorzinātņu nodaļa
Latvijas Univesitāte Fizikas un matemātikas fakultāte datozinātņu nodaļa Eksāmena biļešu atbildes Fizikā (Teoētiskā mehānika, elektomagnētisms, optika) NEPABEIGTS Rīga,. Šis dabs i nācis no http://datzb.intelctuals.net/
Διαβάστε περισσότερα10. klase ĶĪMIJA 3.2
D A R B I 10. klase ĶĪMIJA 3.2 P Ā R B A U D E S Projekts Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos Pārbaudes darbi. Ķīmija 10. klase Autortiesības
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006)
LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Risinājumā parādīt arī visus aprēķinus! Rakstīt glītā, salasāmā rokrakstā! Uz risinājumu
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants),4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 6 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 6 5 v 1 2 3 4 5 6 7 Rp ½,5 1, p-c 1,5 2,
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 1 2 3 4,4,8 1,2 Rp ½ Rp 1,2,4,6,8 1, Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 15/1-4, 25/1-4, 3/1-4 4 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 4 m/s Atļautie
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS REPUBLIKAS 45. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6.-. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS 4. OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 4.. Dotās nevienādības > abas puses
Διαβάστε περισσότεραATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).
004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt
Διαβάστε περισσότεραĶīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā
Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais
Διαβάστε περισσότεραATRISINĀJUMI LATVIJAS REPUBLIKAS 32. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6.-5. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS. OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI.. Pirmā apskatāmā skaitļa ciparu
Διαβάστε περισσότεραLai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.
5.TEMATS FUNKCIJAS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri M UP_5_P Figūras laukuma atkarība no figūras formas Skolēna darba lapa M UP_5_P Funkcijas kā reālu procesu modeļi
Διαβάστε περισσότεραTROKSNIS UN VIBRĀCIJA
TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,
Διαβάστε περισσότεραLatvijas Skolēnu 62. fizikas olimpiādes III posms
Latvijas Skolēnu 62 fizikas olimpiādes III posms Vērtēšanas kritēriji Teorētiskā kārta 212 gada 12 aprīlī 9 klase Uzdevums Caurplūdums, jeb ūdens tilpums, kas laika vienībā iztek caur šķērsgriezumu S ir
Διαβάστε περισσότεραSatura rādītājs Apmācīšanās piemērs... 44
Satura rādītās. Neironu tīkli skaitļošanas paradigma... 3.. Neironu tīkls kā skaitļošanas sistēma... 3.. Bioloģiskie neironu tīkli... 4. Mākslīgais neirons... 7.. Neirona uzbūves un darbības pamatprincipi...
Διαβάστε περισσότεραSkolēna darba lapa. Skolēna darba lapa
1. ELEKTROMAGNĒTISKĀS SVĀRSTĪBAS UN V IĻŅI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_12_SP_01_P1 Radioviļņu izmantošana Skolēna darba lapa F_12_UP_01_P2 Elektromagnētisko
Διαβάστε περισσότερα6. Pasaules uzbūve. Jēdzieni, kurus apgūsi
6. Pasaules uzbūve Jēdzieni, kurus apgūsi Habla likums Lielā Sprādziena modelis Reliktstarojums Elementārdaļiņas Fermioni Bozoni Antiviela Standartmodelis Hadroni Kvarki Leptoni Protozvaigzne Baltie punduri
Διαβάστε περισσότεραAtrisinājumi Latvijas 64. matemātikas olimpiāde 3. posms x 1. risinājums. Pārveidojam doto izteiksmi, atdalot pilno kvadrātu:
trisiājumi Latvijas 6 matemātikas olimpiāde posms 9 Kādu mazāko vērtību var pieņemt izteiksme 0, ja > 0? risiājums Pārveidojam doto izteiksmi, atdalot pilo kvadrātu: 0 ( ) 0 0 0 0 0 Tā kā kvadrāts viemēr
Διαβάστε περισσότερα5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI
WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu
Διαβάστε περισσότεραELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA
Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās
Διαβάστε περισσότεραEverfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma
Analogās 520TVL krāsu kameras EQ350 Sensors: 1/3 SONY CCD Izšķirtspēja: 752 x 582 (PAL) 520 TVL Gaismas jūtība: 0.5 lux (F=1.2) S/N attiecība: > 48 db (AGC izslēgts) Lēca: nav Nominālais spriegums: EQ
Διαβάστε περισσότεραElektronikas pamati 1. daļa
Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta
Διαβάστε περισσότεραĶermeņa inerce un masa. a = 0, ja F rez = 0, kur F visu uz ķermeni darbojošos spēku vektoriālā summa
2.1. Ķereņa inerce un asa Jebkurš ķerenis saglabā iera stāvokli vai turpina vienērīgu taisnlīnijas kustību ar neainīgu ātruu (v = const) tikēr, kaēr uz to neiedarbojas citi ķereņi vai ta pieliktie ārējie
Διαβάστε περισσότερα