Vēja elektrostacijas pieslēguma tehniskie noteikumi

Vēja elektrostacijas pieslēguma tehniskie noteikumi LEEA Rīga 2008

Saturs 1. Tehnisko noteikumu mērķis... 3 2. Tehnisko noteikumu mērķauditorija... 3 3. Terminoloģija un simboli... 3 4. Iesniedzamā dokumentācija... 9 5. Prasības jaudas un frekvences regulēšanai... 11 6. Prasības dispečervadībai... 15 7. Prasības releju aizsardzībām un automātikām... 16 8. Prasības mērījumiem... 18 9. Vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitāte... 19 10. Pielikumi... 23 1. pielikums. Modelēšanai nepieciešamie dati... 23 2. pielikums. Vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes pārbaužu rezultātu atskaite... 25 3.pielikums. Metroloģiskās informācijas apjomi, veidi un datu nodošanas precizitātes prasības... 34 11. Literatūra... 37

1. Tehnisko noteikumu mērķis Tehniskie noteikumi izveidoti, lai nodrošinātu tādu vēja elektrostaciju pieslēgšanu Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektrotīkliem, kuru tehniskie parametri un vadības sistēmas nepdraudētu stabilu elektroenerģijas sistēmas darba režīmu un nodrošinātu izstrādātās elektroenerģijas kvalitāti. Tehniskie noteikumi neietver vēja elektrostaciju darbības un vadības izmantošanas finansiālos aspektus, elektrisko parametru mērīšanu un tehniskos noteikumus komercuzskaites veikšanai. 2. Tehnisko noteikumu mērķauditorija Tehniskie noteikumi attiecas uz vēja elektrostacijām, kas tiek pieslēgtas Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektrotīkliem ar 330 kv, 110 kv, 20 kv, 10 kv un 6 kv spriegumu un kurām tehniskie noteikumi ir izdoti pēc 2009. gada 1. janvāra. Tehniskie noteikumi ir jāizpilda vēja elektrostacijai ar nominālo aktīvo jaudu 0.25 MW un lielāku. Vēja elektrostaciju agregāti, kurus paredzēts uzstādīt jau esošajās vēja elektrostacijās, tiek uzskatīti par no jauna uzstādāmām iekārtām un ir pakļauti šo noteikumu prasībām. 3. Terminoloģija un simboli Šajos noteikumos lietojamie termini. Aktīvs cēlējspēka zaudējums vēja turbīnas ar regulējamu lāpstiņu pagriešanas leņķi lāpstiņu profila īpašība, kuras ietekmē, vēja ātrumam pārsniedzot nominālo vērtību un kontrolējot lāpstiņu pagriešanas leņķi, aiz turbīnas lāpstiņām rodas turbulence, kas samazina lāpstiņu cēlējspēku un nepieļauj vēja turbīnas attīstītās jaudas palielināšanos virs nominālās vērtības. Apturēšanas vēja ātrums vēja ātrums spārnu rotācijas ass augstumā, pie kura vēja elektrostaciju nepieciešams apturēt un atslēgt ar nolūku nosargāt vēja agregātu. DVS dispečervadības sistēma - tehnisko pasākumu kopums, kurš ļauj sistēmas operatoram veikt dispečervadības procesu, kurā elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem tiek nodoti rīkojumi un regulēšanas signāli uz objektiem ģenerētājvienību, slodžu un tīkla elementu operatīvo stāvokļu un enerģētisko parametru izmaiņai. 3

Elektrotīkla pretestību nobīdes leņķis pilnas pretestības(z=r+jx) nobīdes leņķis starp elektrotīkla ekvivalentā sprieguma avotu un īsslēguma vietu. Ģeneratora atdotā jauda elektriskā aktīvā un reaktīvā jauda, kas tiek atdota uz ģeneratora izejas spailēm. Ģeneratora maksimāli pieļaujamā aktīvā jauda ģeneratora atdotā vidējā pilnā jauda 10 minūšu periodā, ko nedrīkst pārsniegt neatkarīgi no laika un elektrotīkla apstākļiem, un kas norādīta ģeneratora tehniskajos datos. Ģeneratora maksimāli pieļaujamā pilnā jauda (S maxpieļ. ) ģeneratora maksimālā pilnā jauda, tam darbojoties ar maksimāli pieļaujamo aktīvo (P maxpieļ. ) un reaktīvo (Q maxpieļ. ) jaudu, un kura norādīta ģeneratora tehniskajos datos (piemēram, ģeneratora P/Q raksturlīknē). Maksimāli pieļaujamo pilno jaudu apraksta izteiksme: max pieļ. 2 max pieļ. S = P + Q 2 max pieļ. Piezīme: ģeneratora atdotās un saņemtās maksimāli pieļaujamās reaktīvās jaudas vērtības var atšķirties. Ģeneratora maksimāli pieļaujamā reaktīvā jauda ģeneratora maksimālā reaktīvā jauda, ko ģenerators nedrīkst pārsniegt, un kura norādīta ģeneratora tehniskajos datos (piemēram, ģeneratora P/Q raksturlīknē). Piezīme: ģeneratora atdotās un saņemtās maksimāli pieļaujamās reaktīvās jaudas vērtības var atšķirties. Ģeneratora nominālā aktīvā jauda ģeneratora maksimālā aktīvā jauda, ko tam paredzēts tam atdot normālos darba apstākļos, kādiem ģenerators ir konstruēts, un kura norādīta elektrostacijas pieslēguma pieteikumā. Ģeneratora nominālā pilnā jauda ģeneratora pilnā jauda (S n ), tam darbojoties ar nominālo aktīvo (P n ) un reaktīvo (Q n ) jaudu, nominālo spriegumu un nominālo frekvenci. Pilno nominālo jaudu apraksta izteiksme: n 2 n 2 n S = P + Q. Ģeneratora nominālā reaktīvā jauda ģeneratora reaktīvā jauda, ko attīsta ģenerators, darbojoties ar nominālo pilno jaudu, nominālo spriegumu un nominālo frekvenci. Piezīme: ģeneratora atdotās un saņemtās nominālās reaktīvās jaudas vērtības var atšķirties. Ģeneratora nominālā strāva ģeneratora strāva, tam darbojoties ar nominālo pilno jaudu, nominālo spriegumu un nominālo frekvenci. Ģeneratora saņemtā jauda elektriskā aktīvā un reaktīvā jauda, kas tiek saņemta uz ģeneratora izejas spailēm. 4

Komutācija vēja agregāta (šajos noteikumos) ģeneratora vai ģeneratora atsevišķu tinumu ieslēgšana vai atslēgšana, elektriski pievienojoties vai atvienojoties no elektroenerģijas sistēmas elektrotīkla. Kopīgās prasības prasības, kas attiecināmas uz vēja agregātiem neatkarīgi no to jaudas. Mirgoņa (angliski flicker ) redzes uztveres nestabilitātes sajūta, ko rada gaismas kairinātājs ar laikā mainīgu apgaismojuma spožumu vai spektrālo sastāvu. Mirgošana (angliski flickering ) spriegumu svārstību (mirgošanas) radīta gaismas nepastāvība dažos gaismekļos, atkarīga no šo sprieguma svārstību amplitūdas un frekvences (biežuma). Gaismekļa mirgošana izraisa redzes mirgoņu. Pārsniedzot mirgošanas robežvērtību gaismekļa mirgošana traucējoši iedarbojas uz redzi. Palielinoties svārstību amplitūdai, traucējošā iedarbība strauji pieaug. Pie noteikta svārstību biežuma traucējošā iedarbība rodas jau pie mazām svārstību amplitūdām. Nominālais vēja ātrums noteikts vēja ātrums spārnu rotācijas ass augstumā, kurā vēja turbīna attīsta nominālo pilno jaudu. Normālais darba režīms vēja agregāta darbība bez ārējiem un iekšējiem traucējumiem atbilstoši vēja agregātu aprakstam. Palaišanas vēja ātrums mazākais vēja ātrums spārnu rotācijas ass augstumā, kurš nodrošina vēja agregāta aktīvās jaudas atdošanas sākumu. Pārvades elektrotīkls elektroenerģijas sistēmas elektrotīkla daļa, ko izmanto elektroenerģijas pārvadei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm) ar 110 kv un augstāku nominālo spriegumu. Pārvades vai sadales elektrotīkla apakšstacija elektroenerģijas sistēmas elektrotīkla daļa, kas transformē, sadala un summē elektrisko enerģiju un kas sastāv no elektrolīniju pievienojumiem, sadalkopnēm, komutācijas un aizsardzības aparātiem, transformatoriem, ēkām u.c. Pasīvs cēlējspēka zaudējums vēja turbīnas ar neregulējamu lāpstiņu pagriešanas leņķi lāpstiņu profila īpašība, kuras ietekmē, vēja ātrumam pārsniedzot nominālo vērtību, aiz turbīnas lāpstiņām rodas turbulence, kas samazina lāpstiņu cēlējspēku, un nepieļauj vēja turbīnas attīstītās jaudas palielināšanos virs nominālās vērtības. Pieslēguma punkts sistēmas operatora noteikta elektrotīkla vieta uz apakšstacijas (sadales punkta) kopnēm vai elektrolīnijā, kurai elektriski pieslēgts viens vēja elektrostacijas pievienojums un kas ierīkota elektroenerģijas saņemšanai no elektrostacijas un elektroenerģijas atdošanai elektrostacijai. 5

Sadales elektrotīkls elektroenerģijas sistēmas elektrotīkla daļa, ko izmanto elektroenerģijas sadalei un kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām un elektroiekārtām (piemēram, apakšstacijām, sadales punktiem, elektrosadalnēm) ar nominālo spriegumu zemāku par 110 kv. Sprieguma ātra izmaiņa vienreizēja sprieguma efektīvās vērtības ātra izmaiņa starp diviem sekojošiem sprieguma līmeņiem ar nenoteiktu ilgumu. Sprieguma iekritums lēcienveida sprieguma samazināšanās uz ierobežotu laiku. Sprieguma mirgošanas koeficients (angliski voltage flicker factor ) parametrs, kas raksturo vēja elektrostacijas (šajos noteikumos) darbības vai komutācijas rezultātā radītas sprieguma svārstības (mirgošanas) stiprumu noteiktā laika periodā. Sprieguma mirgošanas koeficients tiek noteikts konkrētā elektrotīkla punktā pie dažādiem vēja ātrumiem un elektrotīkla parametriem (īsslēguma jauda, elektrotīkla pretestību nobīdes leņķis). Sprieguma novirze starpība starp faktisko spriegumu elektrotīkla punktā noteiktā brīdī un kādu bāzes sprieguma vērtību, piemēram, nominālo spriegumu. Sprieguma svārstību koeficients parametrs, kas raksturo vēja agregāta (šajos noteikumos) komutācijas rezultātā radītas sprieguma novirzes lielumu. Šis koeficients tiek noteikts procentos (%) konkrētā elektrotīkla punktā kā sprieguma novirzes lieluma attiecība pret kaut kādu bāzes spriegumu, piemēram, pret nominālo spriegumu. Sprieguma svārstības (mirgošana) (angliski voltage flicker ) sprieguma ātro izmaiņu sērija vai sprieguma sinusoīdu aptverošās līknes cikliska maiņa. Stacionārs darba režīms vēja agregāta normālā darbība bez vēja agregātu palaišanas un apturēšanas. Vēja agregāts (vēja turbīnas-ģeneratora sistēma) vēja turbīnas, ģeneratora, piedziņas mehānismu, ģeneratora vadības un balstu ietveroša sistēma, kurā vēja kinētisko enerģiju pārveido par elektrisko enerģiju. Vēja elektrostacija viena komersanta vēja agregātu kopums, kas pieslēgts sistēmas operatora elektrotīklam vienā vai vairākos pieslēguma punktos. 1. piezīme. Iespēju pieslēgt vairāk par vienu vēju elektrostaciju vienā pieslēguma punktā nosaka sistēmas operators. 2. piezīme. Iespēju pieslēgt vēja elektrostaciju vairākos pieslēguma punktos nosaka sistēmas operators. Vēja elektrostacijas uzstādītā jauda vēja elektrostacijas ģeneratoru nominālo jaudu summa. Summējot attiecīgas nozīmes jaudas, nosaka vēja elektrostacijas uzstādīto aktīvo jaudu, uzstādīto reaktīvo jaudu un uzstādīto pilno jaudu. 6

Skaidrojumam doti LVS EN 61400-21 Vēja turbīnu sistēmas - 21.daļa: Tīklam pieslēgtu vējturbīnu enerģijas kvalitātes raksturojumu mērīšana un novērtējums standartā izmantotie simboli un mērvienības (skatīt 9. nodaļu). U dyn / U n maksimāli pieļaujamā sprieguma izmaiņa (%); U dyn maksimāli pieļaujamā sprieguma novirze no nominālā lieluma (V); ψ k elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis (grādos), apraksta izteiksme: ψ k = arctan (X k / R k ); α m (t) nomērītā sprieguma pamata harmonikas elektriskais leņķis (grādos); β koeficients, kuru izmanto summējot strāvu harmoniku vērtības; c(ψ k ) sprieguma mirgošanas koeficients stacionārā darba režīmā; cosϕ jaudas koeficients; d relatīvā sprieguma izmaiņa (%); E Plti ilgstošā mirgošanas stipruma maksimāli pieļaujamā vērtība; E Psti īslaicīgā mirgošanas stipruma maksimāli pieļaujamā vērtība; f g nominālā frekvence (50 Hz); f h h-tās harmonikas frekvence (Hz); f m,i mirgošanas koeficienta parādīšanās biežums pie i-tā vēja ātruma; f over frekvences paaugstināšanās aizsardzības iestatījums (Hz); f under frekvences pazemināšanās aizsardzības iestatījums (Hz); f y,i i-tā vēja ātruma parādīšanās biežums; h harmonikas kārta; h-tās harmonikas strāvas attiecība pret nominālo strāvu (%), apraksta izteiksme: I h I 100% ; In i m (t) nomērītā momentānā strāvas vērtība (A); I n nominālā strāva (A); k f (ψ k ) sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients; k i attiecība starp maksimālo palaišanas strāvu un nominālo strāvu; k u (ψ k ) sprieguma svārstību koeficients; L fic modelētā (fiktīvā) tīkla ekvivalentā induktivitāte (H); N 10m viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā; N 120m viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā; analizējamo vēja ātrumu skaits starp palaišanas vēja ātrumu (v N cut-in ) un 15 m/s bin vēja ātrumu; n i i-tā vēja agregāta transformatora transformācijas koeficients; N m nomērīto mirgošanas koeficientu skaits; N m,i i-tajam vēja ātrumam nomērīto mirgošanas koeficientu skaits; N m,i,c<x i-tajam vēja ātrumam nomērīto mirgošanas koeficientu, ar vērtību mazāku par x, skaits; N wt vēja agregātu skaits; P aktīvā jauda (W); P 0,2 0,2 sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējā vērtība (W); P 60 60 sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējā vērtība (W); P 600 600 sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējā vērtība (W); P lt ilgstošais mirgošanas stiprums; P n nominālā aktīvā jauda (W); 7

P r(c<x) mirgošanas koeficientu sadalījums; P st īslaicīgais mirgošanas stiprums; P st,fic īslaicīgais mirgošanas stiprums, izmantojot modelēto (fiktīvo) elektrotīklu; Q reaktīvā jauda (VAr); Q 0,2 0,2 sekunžu perioda maksimālo reaktīvo jaudu vidējā vērtība pie P 0,2 (VAr); Q 60 60 sekunžu perioda maksimālo reaktīvo jaudu vidējā vērtība pie P 60 (VAr); Q n nominālā reaktīvā jauda (VAr); R fic modelētā (fiktīvā) elektrotīkla ekvivalentā aktīvā pretestība (Ω); R k elektrotīkla aktīvā pretestība no elektrotīkla ekvivalentā sprieguma avota līdz īsslēguma vietai (Ω); S k īsslēguma jauda pieslēguma punktā (VA); S k,fic īsslēguma jauda pieslēguma punktā, izmantojot modelēto (fiktīvo) elektrotīklu (VA); S n nominālā pilnā jauda (VA); THC kopējais kropļojuma koeficients (% no I n ); T p komutācijas darbības izraisītā pārejas procesa ilgums (s); U starpfāžu spriegums (V); u 0 (t) ideāla sprieguma avota fāzes sprieguma momentānā vērtība (V); u fic (t) modelētā (fiktīvā) elektrotīkla fāzes sprieguma momentānā vērtība (V); U fic,max modelētā (fiktīvā) elektrotīkla fāzes sprieguma maksimālā vērtība (V); U fic,min modelētā (fiktīvā) elektrotīkla fāzes sprieguma minimālā vērtība (V); U n nominālais starpfāžu spriegums (V); U over sprieguma paaugstināšanās aizsardzības iestatījums (V); U under sprieguma pazemināšanās aizsardzības iestatījums (V); v a vidējais gada vēja ātrums (m/s); v cut-in palaišanas vēja ātrums (m/s); v i i-tais vēja ātrums (m/s); v n nominālais vēja ātrums (m/s); w i svara koeficients (angliski weighting factor ) i-tajam vēja ātrumam; X fic modelētā (fiktīvā) elektrotīkla ekvivalentā reaktīvā pretestība (Ω); X k elektrotīkla reaktīvā pretestība no elektrotīkla ekvivalentā sprieguma avota līdz īsslēguma vietai (Ω); pilnā pretestība īsslēguma ietekmes uz pārvades vai sadales elektrotīklu Z 1 ierobežošanai (veicot sprieguma iekritumu ietekmes pārbaudes uz vēja agregāta darbību) (Ω); Z 2 pilnā pretestība starp fāzes vadu un zemi īsslēguma laikā (veicot sprieguma iekritumu ietekmes pārbaudes uz vēja agregāta darbību) (Ω). 8

4. Iesniedzamā dokumentācija 4.1. Komersantam, lai saņemtu pieslēguma noteikumus pie pārvades vai sadales elektrotīkla un projektēšanas noteikumus vēja elektrostacijas celtniecībai, jāsniedz šādi dati un dokumenti: dati par komersantu; vēja elektrostacijas novietojuma ģeogrāfiskais plāns; vēlamais pieslēguma punkts un tā sprieguma līmenis; Eiropas Savienībā atzīti sertifikāti vēja elektrostacijā uzstādāmām iekārtām; vēja elektrostacijas modelēšanai nepieciešamie dati, kas norādīti 1. pielikumā. 4.2. Pieslēguma pieteikumā jānorāda iesniegšanas datums un tam jābūt parakstītam. 4.3. Sistēmas operators modelēšanai nepieciešamo datu trūkuma gadījumā ir tiesīgs pieprasīt iesniegt trūkstošos tehniskos datus par vēja elektrostaciju. 4.4. Ja iesniegtie dati par vēja elektrostaciju atšķiras no standartu prasībām, tad jānorāda atšķirības. 4.5. Ja pieslēguma pieteikumā tiek veiktas izmaiņas pēc tā iesniegšanas sistēmas operatoram, tās jāsaskaņo ar operatoru pirms to realizācijas. 4.6. Plānojot vēja elektrostacijas pieslēgšanu pārvades vai sadales elektrotīklam, ir nepieciešams sagatavot tās pievienojuma projektu, kurš ietver pievienošanas shēmu un situācijas plānu ar pievienošanas elektrolīniju garumiem, elektrostacijas shēmu un atbilstību standartiem apstiprinošām aplēsēm. Vēja elektrostacijas pievienojuma projektā jāizmanto elektrostacijas iekārtu tipveida tehniskie parametri. 4.7. Komersants vēja elektrostacijas pieslēguma pieteikuma un pieslēgumu shēmu parakstītus oriģinālus savstarpēji saskaņotos termiņos iesniedz pārvades vai sadales sistēmas operatoram. Komersantam, ja tas veic izmaiņas šajos dokumentos, jāiesniedz izmainītu dokumentu oriģinālus. 4.8. Pēc vēja elektrostacijas izbūves jāveic elektrostacijas parametru mērīšana un novērtēšana, salīdzinot iegūtos datus ar elektrostacijas iekārtu tipveida tehniskiem parametriem un standartu prasībām. 4.9 Lai vēja elektrostacija saņemtu aktu par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, komersantam jāiesniedz sekojoši dokumenti un dati par pārbaužu rezultātiem: dati par vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes pārbaužu veicošo organizāciju saskaņā ar 2. pielikuma 2.1. tabulu; 9

vispārējie dati, kas norādīti 2. pielikuma 2.2. tabulā par katru plānoto vēja agregātu; papildus dokumenti, kas jāiekļauj ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes pārbaužu atskaitē, saskaņā ar 2. pielikuma 2.3. tabulu; nominālie dati, kas norādīti 2. pielikuma 2.4. tabulā par katru plānoto vēja agregātu; vēja elektrostacijas stacionārā darba režīmā radītā sprieguma mirgošana pie dažādiem vēja ātrumiem un dažādiem elektrotīkla pretestību nobīdes leņķiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.5. tabulu; vēja elektrostacijas komutācijas radītā spriegumu mirgošana un svārstības pie palaišanas vēja ātruma un dažādiem elektrotīkla pretestību nobīdes leņķiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.6. tabulu; vēja elektrostacijas komutācijas radītā sprieguma mirgošana un svārstības pie nomināla vai lielāka vēja ātruma un dažādiem elektrotīkla pretestību nobīdes leņķiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.7. tabulu; vēja elektrostacijas ģeneratoru un ģeneratoru tinumu komutācijas radītā spriegumu mirgošana un svārstības vissliktākajā situācijā pie dažādiem elektrotīkla pretestību nobīdes leņķiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.8. tabulu; vēja elektrostacijas stacionārā darba režīmā radītās harmoniku strāvas pie dažādām atdotām aktīvām jaudām saskaņā ar 2. pielikuma 2.9., 2.10. un 2.11. tabulu; dati un raksturlīknes vēja agregāta reakcijai uz sprieguma iekritumiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.12. tabulu; atdotās aktīvās jaudas dati saskaņā ar 2. pielikuma 2.13. tabulu; dati un raksturlīknes vēja agregāta darbībai aktīvās jaudas izmaiņas ātruma ierobežošanas režīmā saskaņā ar 2. pielikuma 2.14. tabulu; dati un raksturlīknes vēja agregāta darbībai uzdotās aktīvās jaudas iestatījuma režīmā saskaņā ar 2. pielikuma 2.15. tabulu; atdotās un saņemtās reaktīvās jaudas pie dažādām vēja elektrostacijas atdotām aktīvām jaudām saskaņā ar 2. pielikuma 2.16. tabulu; dati un raksturlīknes vēja agregāta darbībai uzdotās reaktīvās jaudas iestatījuma režīmā saskaņā ar 2. pielikuma 2.17. tabulu; dati par vēja agregāta releju aizsardzību darbību saskaņā ar 2. pielikuma 2.18. tabulu; dati par vēja agregāta atkārtotas pieslēgšanas laikiem saskaņā ar 2. pielikuma 2.19. tabulu. 4.10. Vēja elektrostaciju tehniskie parametri, kurus ir apstiprinājis sistēmas operators, ir jānodrošina visā elektrostacijas ekspluatācijas laikā, elektrostaciju atbilstoši apkalpojot un ekspluatējot. 10

4.11. Kontrole par šo noteikumu izpildi jāveic sistēmas operatoram, pie kura tīkla ir pieslēgta attiecīgā vēja elektrostacija. 4.12. Noteikumi nereglamentē sistēmas operatora īpašuma izmantošanu elektrotīkla rekonstrukcijas un attīstības finansiālos jautājumus, veicot vēja elektrostacijas izbūvi. 4.13. Ja nav iespējams saskaņot viedokļus par izvirzītām tehniskām prasībām starp sistēmas operatoru un elektrostacijas īpašnieku, tad strīdu atrisina Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas komisija likuma aktu noteiktā kārtībā. 5. Prasības jaudas un frekvences regulēšanai 5.1. Atbilstoši sistēmas operatora prasībām vēja elektrostacija var tikt pieslēgta pie pārvades vai sadales elektrotīkla režīmu automātikas, kas dod regulēšanas signālus elektrostacijas aktīvās jaudas regulēšanai. Saņemot attiecīgu automātikas regulēšanas signālu vēja elektrostacijai jānodrošina aktīvās jaudas regulēšana ar ātrumu 5% 10% no nominālās aktīvās jaudas minūtē. Konkrētu jaudas izmaiņas ātrumu un lielumu nosaka sistēmas operators. 5.2. Pēc sistēmas operatora pieprasījuma vēja elektrostacija var tikt pieslēgta pie pārvades vai sadales elektrotīkla pretavārijas automātikas, kas dod regulēšanas signālus elektrostacijas aktīvās jaudas ātrai samazināšanai. Šajā gadījumā elektrostacijai jānodrošina aktīvās jaudas ātra samazināšana no 100% līdz 20% no nominālās jaudas vērtības 5 sekunžu laikā pēc attiecīga automātikas regulēšanas signāla saņemšanas. Konkrētu jaudas samazināšanas lielumu vai katras atsevišķas pakāpes lielumu, ja nepieciešams veikt pakāpenisku jaudas samazināšanu, nosaka sistēmas operators. 5.3. Vēja elektrostacijas nomērītā 60 sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējā vērtība P 60 nedrīkst pārsniegt 5% no elektrostacijas nominālās aktīvās jaudas vērtības. 5.4. Vēja elektrostacijai, saņemot attiecīgus signālus no pārvades vai sadales elektrotīkla režīmu automātikas, jāspēj darboties šādos aktīvās jaudas regulēšanas režīmos: ierobežojot atdoto aktīvo jaudu; Ierobežotās aktīvās jaudas vērtību nosaka ar attiecīgu signālu. bez atdotās aktīvās jaudas ierobežojumiem, kad jauda ir tieši atkarīga no vēja ātruma. 5.5. Starpība starp uzdoto aktīvās jaudas vērtību un nomērīto 60 sekunžu perioda maksimālo aktīvo jaudu vidējo vērtību P 60 pieslēguma punktā nedrīkst pārsniegt 5% no vēja elektrostacijas nominālās aktīvās jaudas vērtības. 5.6. Ja, atbilstoši sistēmas operatora prasībām, vēja elektrostacija piedalās frekvences regulēšanā un elektrostacijā paredzēta aktīvās jaudas regulēšana no pārvades vai sadales 11

elektrotīkla automātikām (pretavārijas un/vai režīmu), tad elektrostacijas vadības iekārtām jānodrošina šādas regulēšanas signālu prioritātes: ātra aktīvās jaudas samazināšana no pārvades vai sadales elektrotīkla pretavārijas automātikas signāliem ir prioritāra, salīdzinot ar aktīvās jaudas regulēšanu atkarībā no frekvences; aktīvās jaudas regulēšana atkarībā no frekvences ir prioritāra, salīdzinot ar jaudas regulēšanu no pārvades vai sadales elektrotīkla režīmu automātikas signāliem. 5.7. Vēja elektrostacijai pieslēguma punktā jānodrošina tgφ regulēšana diapazonā no 0,3, pieņemot reaktīvo jaudu, līdz + 0,4, atdodot reaktīvo jaudu, saskaņā ar 5.1. attēlu, ja sistēmas operators nav noteicis savādāk. Piezīme. Reaktīvo jaudu, kuru vēja elektrostacija var pieņemt no elektrotīkla vai atdot elektrotīklā ārpus attēlā uzrādītajām regulēšanas zonas robežvērtībām, ir atsevišķi jāuzrāda elektrostacijas pieslēguma pieteikumā. Šī papildus reaktīvās jaudas pieņemšanas/atdošanas spēja ir jānodod sistēmas operatora rīcībā. P/Pn 5.1. attēls. Vēja elektrostacijas reaktīvās jaudas regulēšanas zona 5.8. Vēja elektrostacijas nomērītā 5 minūšu perioda maksimālo reaktīvo jaudu vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 5% no 1. attēlā uzrādītām regulēšanas zonas robežvērtībām, pieņemot vai atdodot reaktīvo jaudu. 5.9. Vēja elektrostacijas ģeneratoru reaktīvā jauda jāregulē centralizēti un vienlaicīgi visiem elektrostacijas ģeneratoriem. 12

5.10. Vēja elektrostacijai, saņemot attiecīgus signālus no DVS jāspēj darboties šādos reaktīvās jaudas regulēšanas režīmos: nodrošinot nemainīgu sistēmas operatora uzdotu saņemtās vai atdotās reaktīvās jaudas vērtību vēja elektrostacijas vai parka pieslēguma punktā; nodrošinot nemainīgu sistēmas operatora uzdotu sprieguma vērtību vēja elektrostacijas pieslēguma punktā. 5.11. Starpība starp uzdoto reaktīvās jaudas vērtību un nomērīto 60 sekunžu perioda maksimālo reaktīvo jaudu vidējo vērtību Q 60 pieslēguma punktā nedrīkst pārsniegt 10% no vēja elektrostacijas attiecīgās saņemtās vai atdotās reaktīvās jaudas robežvērtības, kas norādītas 5.7. punktā. 5.12. Ja, atbilstoši sistēmas operatora prasībām, vēja elektrostacija piedalās frekvences regulēšanā, tad elektrostacijai jāspēj nodrošināt divi frekvences regulēšanas režīmi atbilstoši 5.2. attēlā norādītajām A un B frekvences regulēšanas raksturlīknēm. Ir jāparedz iespēja pārslēgt elektrostacijas frekvences regulēšanas režīmu ar attiecīgu regulēšanas signālu no DVS vai no pārvades vai sadales elektrotīkla režīmu automātikas. Raksturlīkne A: diapazonā no 47 Hz līdz 50,5 Hz jāuztur 100% pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamā atdotā aktīvā jauda; diapazonā no 50,5 Hz līdz 53 Hz jāsamazina atdotā aktīvā jauda par 40% no pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamās aktīvās jaudas uz 1 Hz. Raksturlīkne B: diapazonā no 49,5 Hz līdz 50,5 Hz, kas atbilst frekvences regulēšanas nejūtības zonai, jāuztur 50% no pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamās atdotās aktīvās jaudas; diapazonā no 49,5 Hz līdz 47 Hz jāpalielina atdotā aktīvā jauda par 20% no pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamās aktīvās jaudas uz 1 Hz; diapazonā no 50,5 Hz līdz 53 Hz jāsamazina atdotā aktīvā jauda par 20% no pie konkrētā vēja ātruma maksimāli iespējamās maksimālās aktīvās jaudas uz 1 Hz. 5.13. Ja vēja elektrostacija pieslēgta pie pārvades elektrotīkla, tad pārvades sistēmas operators ir tiesīgs sašaurināt raksturlīknes B frekvences regulēšanas nejūtības zonu. 13

Pgen% no maksimāli iespējamās pie konkrēta vēja ātruma 5.2. attēls. Frekvences regulēšanas raksturlīknes 5.14. Vēja elektrostacijai jānodrošina 5.3. attēlā uzdotās darbības zonas atkarībā no sprieguma un frekvences. Ja darba režīms atrodas ārpus norādītajām zonām, tad elektrostacija ir jāatslēdz no pārvades vai sadales elektrotīkla ar 5.3.attēlā norādītajiem laikiem. 115 110 1 min Spriegums [%] 105 100 95 10 sek 5 min 25 min 1 min Normāla darbība 90 85 1 min 47.0 48.0 49.0 50.0 51.0 52.0 53.0 47.2 49.5 50.5 Frekvence [Hz] 5.3. attēls. Vēja elektrostacijas darbības zonas atkarībā no sprieguma un frekvences vērtībām 14

6. Prasības dispečervadībai 6.1. Vēja elektrostacijas, kas ir pieslēgtas pie pārvades sistēmas vai kurām uzstādītā jauda ir lielāka par 15MW, ir atbildīgas par savu aktīvās jaudas balansu. Tām jāslēdz tīkla pakalpojuma līgums ar attiecīgo sistēmas operatoru, pie kura elektrotīkla tās ir pieslēgtas, kurā ir jānorāda, kas sniegs balansēšanas pakalpojumu. 6.2. Pārvades vai sadales sistēmas operatoram atbilstošā pieslēguma punktā vēja elektrostacijas dispečervadība ir jāveic, lai: novērstu pārvades un sadales elektrotīkla elementu pārslodzes stabila darba režīma apdraudējuma gadījumos; nodrošinātu nepieciešamos sprieguma līmeņus pārvades vai sadales elektrotīklos; nodrošinātu ik brīža aktīvās jaudas balansu pārvades un sadales elektrotīklā. 6.3. Vēja elektrostacijas vietējai (lokālai) vadībai ir jānodrošina: automātiskā frekvences regulēšana pieļaujamās robežās, ja vēja elektrostacija ir saņēmusi attiecīgu regulēšanas signālu no sistēmas operatora DVS vai no elektrotīkla režīmu automātikas; vēja elektrostacijas atdotās aktīvās jaudas izmaiņa frekvencei palielinoties vai samazinoties, attiecīgi samazinot vai palielinot atdoto aktīvo jaudu; vēja elektrostacijas atslēgšana, frekvencei sasniedzot robežvērtības; sprieguma regulēšana pieļaujamās robežās pieslēguma punktā. 6.4. Sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai samazināt vēja elektrostacijas atdoto aktīvo jaudu pārvades vai sadales elektrotīklā, nosūtot attiecīgus regulēšanas signālus. 6.5. Sistēmas operators ir tiesīgs ierobežot vai samazināt atdoto aktīvo jaudu vēja elektrostacijām ar 0.25 MW un lielāku uzstādīto jaudu atkarībā no Latvijas elektroenerģijas sistēmās pieejamā aktīvās jaudas regulēšanas rezervju apjoma un citiem faktoriem. 6.6. Sistēmas operators ir tiesīgs atslēgt vēja elektrostaciju, nosūtot atbilstošu signālu no DVS, gadījumā ja tiek apdraudēts stabils pārvades vai sadales sistēmas darba režīms. 6.7. Gadījumā, ja vēja elektrostacija ir tikusi atslēgta ar regulēšanas signālu no sistēmas operatora DVS, elektrotīkla pretavārijas vai režīmu automātikām elektrostaciju atļauts pieslēgt atpakaļ elektroenerģijas sistēmai tikai pēc attiecīga signāla saņemšanas no sistēmas operatora DVS. 6.8. Sistēmas operators ir tiesīgs norādīt, ar kādu frekvences regulēšanas raksturlīkni vēja elektrostacijai jāstrādā (skatīt 5.12. un 5.13. punktu). 15

7. Prasības releju aizsardzībām un automātikām 7.1. Vēja elektrostacijas releju aizsardzībām un automātikām ir jāveic divi galvenie mērķi: jānodrošina vēja elektrostacijas iekārtu aizsardzība, notiekot bojājumiem elektrostacijā, pārvades un sadales elektrotīklā. Releju aizsardzību darbībai ir jābūt selektīvai, ātrai un drošai (nostrādes drošums), kā arī tai jāspēj atšķirt iekšējus bojājumus vēja elektrostacijā no ārējiem bojājumiem pārvades un sadales elektrotīklā; jānodrošina vēja elektrostacijas stabila darbība ārēju bojājumu laikā un pēc to novēršanas, saglabājot vēja elektrostacijas sinhronu darbību ar pārvades un sadales elektrotīklu. Aizsardzību iestatījumiem pie iekšējiem bojājumiem vēja elektrostacijās ir augstāka prioritāte (mazāki nostrādes laiki, lielāka jutība) salīdzinājumā ar nosacījumiem stabilai darbībai pie ārējiem bojājumiem. 7.2. Vēja elektrostacijai ir jānodrošina stabila darbība pie ārējiem bojājumiem, kas ietver vēja elektrostacijas spēju turpināt stabilu darbību pie jebkura veida īsslēgumiem pārvades vai sadales sistēmā, kā arī pēc īsslēgumu novēršanas, saskaņā ar 7.1. attēlā norādīto raksturlīkni, kur: 100% spriegums pieslēguma punktā ir sākotnējā sprieguma vērtība pirms tehnoloģiskā traucējuma; 0,37 sekundes ilgst režīms ar līdz 0 vērtībai samazinātu spriegumu; 4,63 sekundes ilgst režīms ar lineāru sprieguma izmaiņu no 25 % līdz 85 %; noteiktu laiku (skat. 1. tabulu) ilgst režīms ar līdz 85 % pazeminātu pārvades vai sadales elektrotīkla spriegumu. 16

Spriegums pieslēguma punktā (% no sākotnējās sprieguma vērtības pirms traucējuma) 7.1. attēls. Vēja elektrostacijas stabilas darbības raksturlīkne pie ārējiem bojājumiem Piezīme: spriegums uz vēja elektrostacijas ģeneratora izvadiem būs augstāks par spriegumu pieslēguma punktā paaugstinošā transformatora pretestības iespaidā. 7.3. Vēja elektrostacijas stabilas darbības raksturlīknes forma pie ārējiem bojājumiem ir atkarīga no lokālām pārvades vai sadales elektrotīkla īpašībām, tāpēc sistēmas operators ir tiesīgs pieslēguma noteikumos pieprasīt nodrošināt atbilstošu raksturlīkni ar citām prasībām. 7.4. Vēja elektrostacija ir jāatslēdz no pārvades vai sadales elektrotīkla, ja sprieguma izmaiņas vēja elektrostacijas pieslēguma punktā pārsniedz 7.1. tabulā dotās vērtības. Pieļaujamos laikus nosaka sistēmas operators. Atslēgšanas kritēriji pie sprieguma paaugstināšanas / pazemināšanas pieslēguma punktā 7.1. tabula Atslēgšanas kritērijs Spriegums Pieļaujamais laiks Ilgstoši pazemināts spriegums < 0,85 U n 5 s 60 s Zems spriegums < 0,7 U n <5 s Ilgstoši paaugstināts spriegums > 1,15 U n 5 s 60 s Augsts spriegums > 1,3 U n 0,2 s 0,5 s 7.5. Vēja elektrostacija ir jāatslēdz no pārvades vai sadales elektrotīkla, ja frekvences izmaiņas pārsniedz 7.2. tabulā dotās vērtības. 7.2. tabulas prasības ir spēkā, ja pārvades sistēmas operators pieslēguma noteikumos nav noteicis citas prasības. Atslēgšanas kritēriji pie frekvences paaugstināšanās / pazemināšanās 7.2. tabula Atslēgšanas kritērijs Frekvence Pieļaujamais laiks Zema frekvence 47,0 Hz < 0,3 s Augsta frekvence 53 Hz < 0,3 s 17

7.6. Pēc ārēja īsslēguma atslēgšanas ir jābūt paredzētai vēja elektrostacijas automātiskai atkalieslēgšanai. Sistēmas operators ieslēgšanas noteikumos norāda automātiskās atkalieslēgšanas nosacījumus. 7.7. Ja vēja elektrostacija tiek atslēgta iekšēja bojājuma rezultātā, tad pēc bojājuma novēršanas to var pieslēgt pie attiecīgā sistēmas operatora elektrotīkla tikai ar attiecīgā sistēmas operatora atļauju. 7.8. Ja vēja elektrostacija tiek atslēgta ārēja bojājuma gadījumā, tad 5-10 minūtes pēc sistēmas stabila darba režīma parametru atjaunošanās tā var tikt pieslēgta pie attiecīgā sistēmas operatora elektrotīkla. 7.9. Vēja agregāta vēja ātruma aizsardzība nedrīkst nostrādāt pie vēja ātruma, kas mazāks par 25 m/s. 8. Prasības mērījumiem 8.1. Vēja elektrostacijas pieslēguma punktā jānodrošina šādi mērījumi, kas raksturo elektrostacijas kopējo darbību ar elektrotīklu: spriegums, frekvence, vēja elektrostacijas strāva, vēja elektrostacijas elektrotīklā atdotā aktīvā jauda, vēja elektrostacijas no elektrotīkla saņemtā aktīvā jauda, vēja elektrostacijas elektrotīklā atdotā reaktīvā jauda, vēja elektrostacijas no elektrotīkla saņemtā reaktīvā jauda, vēja elektrostacijas elektrotīklā atdotā aktīvā elektroenerģija, vēja elektrostacijas no elektrotīkla saņemtā aktīvā elektroenerģija, vēja elektrostacijas elektrotīklā atdotā reaktīvā elektroenerģija, vēja elektrostacijas no elektrotīkla saņemtā reaktīvā elektroenerģija. 8.2. Vēja elektrostacijas parametru mērīšanas precizitāte pieslēguma punktā jānodrošina atbilstoši 3.pielikuma 3.1., 3.2, 3.3.tabulām. 8.3. Dati, kurus jānodod no vēja elektrostacijas pieslēguma punkta uz pārvades vai sadales sistēmas operatora dispečervadības punktu, norādīti 3. pielikuma 3.4. tabulā, bet dati, kurus jānodod no katras vēja elektrostacijas uz sistēmas operatora dispečervadības punktu un atpakaļ, ir norādīti 3. pielikuma 3.5. tabulā. Šīm tabulām paredzētie vispārinājumi norādīti 3. pielikuma 3.6. tabulā. 18

8.4. Elektroenerģijas skaitītāju rādījumu nodošanas veidu un kārtību nosaka pieslēguma līgumā un sistēmas pakalpojuma līgumā ar sistēmas operatoru. 8.5. Ģeneratoru jaudas lieluma zīmei jābūt sekojošai: atdotā pārvades un sadales elektrotīklā aktīvā un reaktīvā jauda ar (+) zīmi; saņemtā no pārvades un sadales elektrotīkla aktīvā un reaktīvā jauda ar (-) zīmi. 8.6. Visām elektrisko parametru nomērītām vērtībām ir jābūt efektīvajām vērtībām. 8.7. Katrai vēja elektrostacijai ir jābūt savai vadības sistēmai. 8.8. Sistēmas operators no vēja elektrostacijas nepieciešamos signālus, mērījumus un to nodošanas kārtību saskaņo ar katru elektrostaciju atsevišķi. 8.9. Vēja elektrostacijai tās stāvokļus raksturojošos signālus un stāvokļa jāsūta ar laika pazīmi. 9. Vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitāte Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jāiesniedz sistēmas operatoram LVS EN 61400-21 Vēja turbīnu sistēmas - 21.daļa: Tīklam pieslēgtu vēja turbīnu enerģijas kvalitātes raksturojumu mērīšana un novērtējums standartā norādītos saražotās elektroenerģijas kvalitāti raksturojošos parametrus. Elektroenerģijas kvalitātes mērīšanas metodēm un iekārtām ir jāatbilst LVS EN 61400-21 standarta prasībām. LVS EN 61400-21 standartam ir spēkā pēdējā tā redakcija (ieskaitot arī pēdējās korekcijas). 9.1. Sprieguma svārstības Mirgošanas stiprums vēja agregātam strādājot stacionārā darba režīmā Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda mirgošanas koeficienta c(ψ k, v a ) vērtības, vēja agregātam strādājot stacionārā darba režīmā, pie dažādiem gada vidējiem vēja ātrumiem v a un elektrotīkla pretestības nobīdes leņķiem ψ k. Šie dati jāapkopo 2. pielikuma 2.5. tabulā. Izvērtējot vēja elektrostacijas radīto mirgošanu pieslēguma punktā, jāaplēš ilgstošais mirgošanas stiprums P lt. Ja pieslēguma punktam ir pieslēgti vairāki vēja agregāti, tad jāaprēķina summārais ilgstošais mirgošanas stiprums P ltσ. Ilgstošā mirgošanas stipruma vērtības nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus E lti. 19

Mirgošanas stiprums pie vēja agregāta komutācijas Nepieciešams apskatīt trīs vēja agregāta komutācijas veidus: vēja agregāta palaišana pie palaišanas vēja ātruma; vēja agregāta palaišana pie nominālā vai lielāka vēja ātruma; vissliktākā situācija, pārslēdzoties starp ģeneratoriem (ja vēja turbīna pievienota vairākiem ģeneratoriem vai arī ģeneratoram ir vairāki tinumi). Katram no trim iepriekš minētajiem komutācijas veidiem vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda šādi parametri: N 10m viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā; N 120m viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā; k f (ψ k ) sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients pie dažādiem elektrotīkla pretestības nobīdes leņķiem ψ k ; k u (ψ k ) sprieguma svārstību koeficients pie dažādiem elektrotīkla pretestības nobīdes leņķiem ψ k. Šie dati jāapkopo 2. pielikuma 2.6., 2.7. un 2.8. tabulā. Izvērtējot vēja elektrostacijas radīto mirgošanu pieslēguma punktā, jāaplēš īslaicīgais mirgošanas stiprums P st. Ja pieslēguma punktam ir pieslēgti vairāki vēja agregāti, tad jāaplēš summārais īslaicīgais mirgošanas stiprums P stσ. Īslaicīgā mirgošanas stipruma vērtības nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus. Sprieguma izmaiņas Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda relatīvā sprieguma izmaiņas d vērtības vēja agregāta komutācijas gadījumā pie dažādiem sprieguma svārstību koeficientiem k u (ψ k ). Relatīvās sprieguma izmaiņas d vērtības nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus. 9.2. Strāvu harmonikas, starpharmonikas un virsharmonikas Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda vēja agregāta izraisīto strāvu harmoniku, starpharmoniku un virsharmoniku īpatsvaru attiecībā pret nominālo vēja agregāta strāvu I n, vēja agregātam strādājot stacionārā darba režīmā pie dažādām ģenerētās aktīvās jaudas vērtībām. Šie dati jāapkopo 2. pielikuma 2.9., 2.10. un 2.11. tabulā. 20

Vēja elektrostacijas izraisīto strāvas harmoniku, starpharmoniku un virsharmoniku īpatsvars pieslēguma punktā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos lielumus. 9.3. Vēja agregāta reakcija uz sprieguma iekritumiem Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda pārbaudes rezultāti par vēja agregātu darbību sprieguma iekritumu gadījumā (notiekot īsslēgumiem pārvades vai sadales elektrotīklā). Pārbaudāmo sprieguma iekritumu raksturojums dots 9.1. tabulā. Pārbaudes rezultāti jāapkopo atbilstoši 2. pielikuma 2.12. tabulai. Pārbaudes rezultāti ļaus pārliecināties par vēja agregātu reakciju uz sprieguma iekritumiem un nodrošinās datus vēja agregātu matemātisko modeļu pārbaudēm. Pārbaudāmo sprieguma iekritumu raksturojums Pārbaude VD1 - simetrisks trīsfāžu sprieguma iekritums VD2 - simetrisks trīsfāžu sprieguma iekritums VD3 - simetrisks trīsfāžu sprieguma iekritums VD4 - simetrisks divfāžu sprieguma iekritums VD5 - simetrisks divfāžu sprieguma iekritums VD6 - simetrisks divfāžu sprieguma iekritums Starpfāžu sprieguma amplitūda Tiešās secības sprieguma amplitūda Sprieguma iekrituma ilgums (s) 0,90 ± 0,05 0,90 ± 0,05 0,5 ± 0,02 0,50 ± 0,05 0,50 ± 0,05 0,5 ± 0,02 0,20 ± 0,05 0,20 ± 0,05 0,2 ± 0,02 0,90 ± 0,05 0,95 ± 0,05 0,5 ± 0,02 0,50 ± 0,05 0,75 ± 0,05 0,5 ± 0,02 0,20 ± 0,05 0,60 ± 0,05 0,2 ± 0,02 9.1. tabula Sprieguma iekrituma forma 9.4. Aktīvā jauda Vēja elektrostacijas īpašniekam ir jānorāda maksimālo nomērīto jaudu 600 s, 60 s un 0.2 s vidējās vērtības (attiecīgi P 600, P 60 un P 0,2 ). Šie lielumi jāapkopo 2. pielikuma 2.13. tabulā. Jāpārbauda vēja agregātu spēja darboties aktīvās jaudas izmaiņas ātruma ierobežošanas režīmā. Pārbaudes dati jāapkopo 2. pielikuma 2.14. tabulā. Jāpārbauda vēja agregātu spēja darboties uzdotās aktīvās jaudas iestatījuma režīmā. Pārbaudes dati jāapkopo 2. pielikuma 2.15. tabulā. 21

9.5. Reaktīvā jauda Jāpārbauda vēja agregātu spēja nodrošināt reaktīvo jaudu. Pārbaudes dati jāapkopo 2. pielikuma 2.16. tabulā. Jāpārbauda vēja agregātu spēja darboties uzdotās reaktīvās jaudas iestatījuma režīmā. Pārbaudes dati jāapkopo 2. pielikuma 2.17. tabulā. 9.6. Vēja agregāta releju aizsardzības Jāpārbauda vēja agregātu releju aizsardzību darbību pārvades vai sadales elektrotīkla sprieguma paaugstināšanās un pazemināšanās gadījumā. Jāsalīdzina uzdotie vēja agregātu sprieguma aizsardzību iestatījumi (nostrādes spriegums un nostrādes laiks) ar pārbaudēs iegūtajiem lielumiem. Pārbaudes dati jāparāda 2. pielikuma 2.18. tabulā. Jāpārbauda vēja agregātu releju aizsardzību darbību pārvades vai sadales elektrotīkla frekvences paaugstināšanās un pazemināšanās gadījumā. Jāsalīdzina uzdotie vēja agregātu frekvences aizsardzību iestatījumi (nostrādes frekvence un nostrādes laiks) ar pārbaudēs iegūtajiem lielumiem. Pārbaudes dati jāparāda 2. pielikuma 2.18. tabulā. 9.7. Atkārtotas pieslēgšanas laiks Jāpārbauda cik ilgā laikā vēja agregāti var tikt pieslēgti atpakaļ pārvades vai sadales elektrotīklam, ja elektrotīkls ir bijis atslēgts 10 s, 1 min un 10 min. Pārbaudes dati jāparāda 2. pielikuma 2.19. tabulā. 22

10. Pielikumi 1. pielikums Modelēšanai nepieciešamie dati 1. Objekta principiālā elektriskā shēma. Principiālā elektriskā (vienlīnijas) shēma, kas satur ģeneratorus, transformatorus, jaudas slēdžus un stacijas pašpatēriņu. 2. Ģenerējošās iekārtas dati (atsevišķi katram elektrostacijas ģeneratoram). Ģenerējošās iekārtas numurs/identifikators elektrostacijas shēmā 2.1. Ģeneratora dati. 2.1.1. Ģeneratora pases dati. Nominālā pilnā jauda MVA Nominālā aktīvā jauda MW Nominālais spriegums V Frekvence, Hz Nominālais magnetizēšanas spriegums V Nominālā magnetizēšanas strāva A Nominālais jaudas koeficients (nepilnīga ierosme, pārierosme) Nominālie apgriezieni (apgr./min) Īsslēguma jauda (koeficients) Statora strāva pie nominālās pilnās jaudas A Slēguma shēma (t.i. Y) un zemējums Ģeneratora dzesēšana (gaisa dzese, ūdeņraža dzese) 2.1.2. Ģeneratora parametri. Statora aktīvā pretestība R Reaktīvās pretestības (Omi vai relatīvas vienības pie nominālās ģeneratora pilnās jaudas un sprieguma) garenass šķērsass. Sinhronā nepiesātināta Xd Xq Sinhronā piesātināta Xd Pārejas nepiesātināta X d X q Pārejas piesātināta X d Virspārejas nepiesātināta X d X q Pretējās secības nepiesātināta X2 Nullsecības nepiesātināta X0 Statora izkliedes reaktīvā pretestība Xlm Lauka laika konstantes (sek) Līdzstrāvas īsslēgtas ķēdes Ta garenass šķērsass Vaļējas ķēdes pārejas T do T qo Vaļējas ķēdes virspārejas T do T qo Īsslēgtas ķēdes pārejas T d T q Īsslēgtas ķēdes virspārejas T d T q Kopējā turbīnas+ģeneratora inerce 23

Inerces konstante, H = kw sek/kva Inerces moments, WR2 = lb. ft. 2 vai Inerces konstante, H = sek Inerces moments, Jg = kg m 2 Enkura tinumu aktīvās pretestības (Omi vai rel.v. pie nomināliem mašīnas MVA un kv) Tiešās secības R1 Pretējās secības R2 Nullsecības R0 Neitrāles zemējuma aktīvā pretestība Rn Neitrāles zemējuma reaktīvā pretestība Xn 2.1.3. Ģeneratora līknes. Vaļējās ķēdes piesātinājuma līknes ar gaisa spraugas līniju (ģeneratora spriegums pret lauka (ierosmes) strāvu). Gaisa spraugas lauka strāva pie nominālā ģeneratora sprieguma A Gaisa spraugas lauka spriegums pie nominālā ģeneratora sprieguma V 2.2. Ierosmes sistēmas dati. 2.2.1. Ierosme un sprieguma regulators. Ierosmes sistēmas tips (statiskā, maiņstrāvas mašīnas ierosme utt.) Pašierosme vai svešierosme Maksimālā / minimālā ierosmes līdzstrāva Maksimālais / minimālais ierosmes līdzspriegums Iesniegt ierosmes sistēmas pases datus (ierosmes transformators statiskajām ierosmes sistēmām, līdzstrāvas ģenerators un elektrodinamiskais pastiprinātājs līdzstrāvas mašīnu tipa ierosmēm, galvenais un vadības maiņstrāvas ģenerators maiņstrāvas mašīnu tipa ierosmēm) Sprieguma regulatora tips un ražotājs (piem. GE EX 2000, ABB Unitrol-F,u.tml.) Ģeneratora sprieguma regulēšanas robežas (piem. +/- 5% no nomināla) Iesniegt blokshēmu un atbilstošos datus ierosmes sistēmai/ sprieguma regulatoram. 2.2.2. Līnijas atslēguma kompensācija/reaktīvās strāvas kompensācija. Norādīt kura no funkcijām ir realizēta sprieguma regulatorā un uzrādīt iestatījumus relatīvajās vienībās pie ģeneratora nominālās jaudas (MVA) un sprieguma (kv). 2.2.3. Energosistēmas stabilizators (ESS). ESS tips un ražotājs (piem. GE EX2000 no Bassler) Iesniegt ESS blokshēmu un tai atbilstošos datus/informāciju. 2.2.4. Maksimālās ierosmes ierobežotājs (MxII). Iesniegt MxII blokshēmu un tai atbilstošos datus/informāciju. Aprakstīt MxII darbību samazina ierosmes strāvu zem ilgstoši pieļaujamās vērtības, pārslēdz sprieguma regulatoru ierosmes rokas vadības režīmā, atslēdz ģeneratoru. 24

2.2.5. Minimālās ierosmes ierobežotājs (MnII). Iesniegt MnII blokshēmu un tai atbilstošos datus/informāciju. 2.2.6. Statora strāvas ierobežotājs. Vai statora strāvas ierobežotājs tiek izmantots ģeneratoram? Iesniegt statora strāvas ierobežotāja blokshēmu un tai atbilstošos datus/informāciju. 2.2.7. Augstsprieguma puses sprieguma regulatori, reaktīvās jaudas ierobežotāji un cos φ regulatori. Norādīt, kuri no šiem regulatoriem tiek izmantoti, un iesniegt blokshēmas un atbilstošo papildinformāciju. 2.3. Ģeneratora reaktīvās jaudas pieņemšanas/atdošanas līknes. Ilgstošā nominālā ierosmes strāva A Ierosmes tinuma pretestība Omi pie C Iesniegt ģeneratora reaktīvās jaudas pieņemšanas/izdošanas līknes pie nominālās jaudas (MVA), pie nominālā ģeneratora sprieguma un pie +/- 5% no ģeneratora nominālā sprieguma. Iesniegt ģeneratora reaktīvās jaudas pieņemšanas/izdošanas līknes (PQ diagramma) pie jaudas P=0 (MVA). Izcelt ģeneratora vadības, ierobežotāju un aizsardzību līknes Uzrādīt ģeneratora pieejamo darba reaktīvās jaudas diapazonu Iesniegt ģeneratora reaktīvās jaudas pieņemšanas/atdošanas līknes (PQ diagramma) pie jaudas P=Pn (MVA). Izcelt ģeneratora vadības, ierobežotāju un aizsardzību līknes Uzrādīt ģeneratora pieejamo darba reaktīvās jaudas diapazonu Uzrādīt minimāli un maksimāli pieļaujamo aktīvās jaudas vērtību (Pmin) un (Pmax) 2.4. Ģeneratora aizsardzības. Uzrādīt ģeneratora releju aizsardzības, to iestatījumus un iedarbes. 2. pielikums Vēja agregāta ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes pārbaužu rezultātu atskaite Pārbaužu rezultātu atskaitē dotie raksturlielumi ir spēkā tikai aplūkojamam vēja agregāta tipam un tā konfigurācijai uz pārbaudes veikšanas laiku. Cita tā paša vēja agregāta konfigurācijas gadījumā, tajā skaitā mainoties vadības sistēmai vai vadības parametriem, kas var izraisīt atšķirīgu agregāta darbību un ietekmi uz elektroenerģijas kvalitātes rādītājiem, nepieciešams veikt atsevišķu ģenerētās elektroenerģijas kvalitātes novērtēšanu. 25

2.1. tabula Pārbaudes veicošās organizācijas dati un atbilstoši LVS EN 614000-21 standartam pārbaudāmais vēja agregāts Pārbaužu veicējs Atskaites numurs Vēja agregāta tips Vēja agregāta ražotājs Pārbaudāmā vēja agregāta sērijas numurs Vispārīgi vēja agregāta dati Vēja agregāta tips (horizontālo vai vertikālo asu) Turbīnas lāpstiņu skaits Vēja rata diametrs (m) Spārnu ass augstums (m) Turbīnas lāpstiņu vadības veids (pagrieziena leņķa vadība, ātruma zaudējuma aktīvā vadība vai ātruma zaudējuma pasīvā vadība) Griešanās ātruma vadības veids (pastāvīga ātruma, divu ātrumu vai mainīga ātruma) Ģeneratora tips un nominālā aktīvā jauda (kw) Frekvenču pārveidotāja tips un nominālā pilnā jauda (kva) Reaktīvās jaudas kompensēšanas veids un nominālā reaktīvā jauda (kvar) Transformatora tips un nominālā pilnā jauda (kva) Vēja agregāta izvadu identifikācija 2.2. tabula Pārbaužu rezultātu atskaitē papildus iekļaujamie dokumenti Informācijas veids Pārbaudāmā vēja agregāta apraksts, ietverot vadības parametru iestatījumus. Vēja agregāta pārbaužu vietas un pievienojuma pie elektrotīkla apraksts Pārbaudēs izmantojamo ierīču apraksts Pārbaužu norises apstākļu apraksts Dokuments par pārbaužu atkāpēm no LVS EN 61400-21 standarta prasībām Autors Pārbaudīts Apstiprināts Izdošanas datums 2.3. tabula Dokumentu nosaukums un datums 26

Pārbaužu rezultātu atskaitē dotie raksturlielumi, kuri ir noteikti savādāk, kā tas norādīts LVS EN 61400-21 standartā, ir jāatzīmē. Tas ietver arī parametrus, kuri ir aprēķināti, nevis nomērīti. Dokumentā par atkāpēm no LVS EN 61400-21 standarta prasībām, ir jāapraksta alternatīvās pārbaužu veikšanas procedūras. Nominālie vēja agregāta dati Nominālā aktīvā jauda, P n (kw) Nominālais vēja agregāta darbības vēja ātrums, v n (m/s) Nominālā pilnā jauda, S n (kva) Nominālā strāva, I n (ka) Nominālais spriegums, U n (kv) Nominālā frekvence, f g (Hz) 2.4. tabula Sprieguma svārstības vēja agregātam strādājot stacionārā darba režīmā 2.5. tabula Pārvades vai sadales elektrotīkla 30 50 70 85 pretestības nobīdes leņķis ψ k (grādi) Vidējais gada vēja ātrums, v a (m/s) Mirgošanas koeficients, c(ψ k, v a ) 6,0 7,5 8,5 10,0 Uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums: 2.6. tabula Sprieguma svārstības pie vēja agregāta komutācijas (palaižot vēja agregātu pie palaišanas vēja ātruma) Komutācijas veids Viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā, N 10m Viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā, N 120m Pārvades vai sadales elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis, ψ k (grādi) Sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients, k f (ψ k ) Sprieguma svārstību koeficients, k u (ψ k ) Uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums: Vēja agregāta palaišana pie palaišanas vēja ātruma 30 50 70 85 27

2.7. tabula Sprieguma svārstības pie vēja agregāta komutācijas (palaižot vēja agregātu pie nominālā vai lielāka vēja ātruma) Komutācijas veids Viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā, N 10m Viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā, N 120m Pārvades vai sadales elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis, ψ k (grādi) Sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients, k f (ψ k ) Sprieguma svārstību koeficients, k u (ψ k ) Uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums: Vēja agregāta palaišana pie nominālā vai lielāka vēja ātruma 30 50 70 85 2.8. tabula Sprieguma svārstības pie vēja agregāta komutācijas (vissliktākajā situācijā, pārslēdzoties starp ģeneratoriem) Komutācijas veids Viena veida komutāciju maksimālais skaits 10 minūšu periodā, N 10m Viena veida komutāciju maksimālais skaits 120 minūšu periodā, N 120m Pārvades vai sadales elektrotīkla pretestības nobīdes leņķis, ψ k (grādi) Sprieguma mirgošanas lēcienveida izmaiņas koeficients, k f (ψ k ) Sprieguma svārstību koeficients, k u (ψ k ) Uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jaudas iestatījums: Vissliktākā situācija, pārslēdzoties starp ģeneratoriem 30 50 70 85 28

2.9. tabula Vēja agregāta izraisītās strāvu harmonikas stacionārā darba režīmā pie dažādām ģenerētās aktīvās jaudas vērtībām P bin (%) 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 H I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) I h (%) 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49 50 THC (%) Uzdotais reaktīvās jauda iestatījums pārbaužu laikā: Q = 0 Cits uzdotais reaktīvās jauda iestatījums: 29