RĪGAS BRĪVOSTAS VIDES PĀRSKATS GADAM

Transcript

1 RĪGAS BRĪVOSTAS VIDES PĀRSKATS GADAM Rīga, 2015

2 SATURS TEKSTĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMI... 3 IEVADS RĪGAS BRĪVOSTAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Ostas akvatorija Sauszemes teritorijas Ostas darbības raksturojums VIDES PĀRVALDĪBA RĪGAS BRĪVOSTĀ Rīgas brīvostas izstrādātie vides pārvaldības dokumenti un izvirzīto uzdevumu realizācija Ostas attīstības projektu vides aspekti Vides risku pārvaldība Rūpniecisko avāriju riska objekti Neparedzēta piesārņojuma gadījumu pārvaldība Bīstamo un piesārņojošo kravu aprites pārvaldība RBP sabiedriskās iniciatīvas VIDES KVALITĀTE RĪGAS BRĪVOSTAS TERITORIJĀ Monitoringa sistēmu raksturojums Gaisa kvalitāte Grunts un gruntsūdens kvalitāte Virszemes ūdeņu kvalitāte Gultnes sedimentu kvalitāte Notekūdeņi un to apsaimniekošana Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošana Piesārņoto teritoriju sanācija Troksnis un vibrācija Aizsargājamās teritorijas un bioloģiskā daudzveidība PIELIKUMS Uz ostas darbību un vides kvalitāti ostā attiecināmo normatīvo aktu un pašvaldības saistošo noteikumu saraksts, kuros 2014.gadā veikti grozījumi PIELIKUMS Aktuālās starptautiskās informācijas ESPO, IMO, HELCOM - apkopojums un rekomendācijas attiecībā uz ostas darbībām gadā PIELIKUMS A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas saņēmušo Rīgas brīvostā strādājošo uzņēmumu saraksts... 36

3 TEKSTĀ LIETOTO SAĪSINĀJUMU SKAIDROJUMI DL GT HELCOM IMO ISO IVN ĪADT MK LVĢMC PM 10 RBO RBP VPVB VVD RVP dabas liegums bruto tonnas vienība (no angļu valodas gross tonnage) Helsinku komisija Starptautiskā Jūrniecības organizācija (International Maritime Organization) Starptautiskā Standartizācijas organizācija (International Organization for Standardization) ietekmes uz vidi novērtējums īpaši aizsargājama dabas teritorija Ministru kabinets Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs daļiņas ar aerodiametra izmēru līdz 10 μm Rīgas brīvosta Rīgas brīvostas pārvalde Vides pārraudzības valsts birojs Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde 3

4 IEVADS Rīgas brīvosta ir nozīmīgs posms globālajā un reģionālajā kravu transporta ķēdē un Baltijas jūras reģiona pasažieru satiksmes tīklā. Osta kā integrāla Rīgas pilsētas daļa pilnībā apzinās savu atbildību sociālajā un vides aizsardzības aspektā, tādēļ viena no Brīvostas darbības vadlīnijām ir augsta darbības efektivitāte un sniegto pakalpojumu kvalitāte. Rīgas brīvostas pārvaldē ir ieviesta un tiek uzturēta vides pārvaldības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO prasībām. Rīgas brīvostas pārvalde darbojas saskaņā ar vides pārvaldības sistēmā apstiprināto vides politiku, kura tiek īstenota: samazinot ostas darbības un jauno attīstības projektu negatīvo ietekmi uz vidi, tajā skaitā veicot pasākumus vides piesārņojuma samazināšanai; pastāvīgi pilnveidojot ostas pārvaldes sniegto pakalpojumu izpildes tehnoloģijas un aizstājot tās ar energoresursus ekonomējošām un vidi saudzējošām; nodrošinot normatīvajos aktos un citos saistošajos dokumentos noteikto vides aizsardzības prasību ievērošanu visās ostas pārvaldes struktūrvienību darbībās; paplašinot sabiedrības un ostas pārvaldes sadarbības partneru informētību par vides pārvaldības politiku, mērķiem un uzdevumiem, kā arī paveiktajiem darbiem vides aizsardzības jomā. Vides pārskata mērķis ir sniegt sabiedrībai informāciju par vides kvalitāti Rīgas brīvostā, tās izmaiņu tendencēm un plānotajiem pilnveides procesiem. 4

5 1. RĪGAS BRĪVOSTAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Rīgas brīvosta atrodas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās Daugavas abos krastos un Rīgas jūras līcī (skat. 1.1.attēlu). Rīgas brīvostas kopējā teritorija aizņem ha lielu platību, tajā skaitā zeme ha, iekšējie ūdeņi ha, ostas ārējais reids ha. Rīgas brīvostas robežas noteiktas saskaņā ar gada 22. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.690 Noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu. 1.1.ATTĒLS. RĪGAS BRĪVOSTAS TERITORIJAS ROBEŽU SHĒMA 5

6 Ostai pieguļošās teritorijas veido vairāki blīvi apdzīvoti mikrorajoni Bolderāja, Daugavgrīva, Sarkandaugava, Jaunmīlgrāvis, Vecmīlgrāvis, Mangaļsala u.c. Ģeoloģiskā uzbūve nosaka to, ka ostas sauszemes teritorijas reljefs ir līdzens ar kritumu uz Daugavas krastu pusi. Teritorijā dominē smilts un grants nogulumi, kas ir pēdējā leduslaikmeta Latvijā ledāja kušanas ūdeņu nestie materiāli un Baltijas ledus ezera nogulumi. Hidrotehnisko būvju ietekmē Daugavas hidromorfoloģiskā struktūra ir pārveidojusies. Palienēs esošie sēkļi, pussalas un saliņas kļuvušas par pastāvīgām sauszemes teritorijām, kas izmantojamas apbūvei un citām ostas vajadzībām Ostas akvatorija 69% jeb ha no visas ostas platības aizņem ostas akvatorija. Ostas akvatorijā ietilpst Daugavas lejtece apmēram 15 km garumā, Daugavas pietekas Buļļupe, Hapaka grāvis, Mīlgrāvis, Sarkandaugavas atteka, Audupe un ārējais reids Rīgas jūras līcī. RBO ārējais reids Rīgas jūras līcī ir 3115 ha, savukārt ostas iekšējie ūdeņi 1271 ha. Hidrotehniskās būves galvenie kuģu ceļi, kuģošanas kanāli un pieejas piestātnēm, krasta stiprinājumi, piestātnes, kuģu apgriešanās baseini, Austrumu (Mangaļsalas) un Rietumu (Daugavgrīvas) moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, kā arī navigācijas iekārtas un ierīces ir nodotas Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašumā. Rīgas brīvostā ir nodrošināta kuģu pieņemšana un apkalpošana pie piestātnēm ar kopējo garumu m. Galvenie kuģu ceļi kuģu ienākšanai Rīgas ostā sastāv no kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā no pieņemšanas bojas B līdz Pasažieru terminālim; kanāla Mīlgrāvja caurtecē un Sarkandaugavas kuģu ceļa. Kuģu apgriešanās baseini atrodas pie Eksportostas, Kundziņsalas, Sarkandaugavas, Rīnūžiem, Mīlgrāvja Sarkandaugavas, Krievu salas un Daugavgrīvas. Pieejas piestātnēm ir dažāda platuma un dziļuma un izveidotas tā, lai nodrošinātu neapgrūtinātu kuģu kustību līdz piestātnei. Rīgas brīvostā esošajās piestātnēs iespējams pārkraut ģenerālkravas, beramkravas un lejamkravas, izņemot jēlnaftu Sauszemes teritorijas Rīgas brīvostas sauszemes teritorija izvietota gar abiem Daugavas krastiem un aizņem aptuveni vienu desmito daļu Rīgas pilsētas teritorijas. Pilsētas un ostas attīstība notiek savstarpējā dinamiskā mijiedarbībā. Rīgas brīvostas teritorijai nav raksturīga stingri noteikta izmantošana atkarībā no apstrādājamo kravu vai uzņēmuma darbības veida lejamkravu, beramkravu, ģenerālkravu termināļi un ražošanas uzņēmumi atrodas dažādos ostas rajonos. Liela daļa uzņēmumu strādā ar dažādām kravām, tāpēc šo uzņēmumu teritorijas ir klasificējamas kā jaukta tipa kravu termināļi. Mainīgā ekonomiskā situācija ir ietekmējusi arī operatoru maiņu RBO, kā arī nosaka pārkraujamo kravu veidu mainīgumu. Taču daudzprofilu pārvadājumu apkalpošanas iespējas ir Rīgas ostas priekšrocība, kas ļauj sekmīgi konkurēt ne tikai ar Latvijas, bet arī ar citām Baltijas jūras lielākajām ostām. Daugavas labais krasts tiek intensīvāk izmantots RBO uzņēmumu vajadzībām, jo vairums ostas uzņēmumu atrodas Daugavas labajā krastā. Daugavas kreisajā krastā un Kundziņsalā atrodas teritorijas, kuru attīstība pašreiz tiek plānota. 6

7 Pārkrauto kravu daudzums, milj.t Rīgas brīvostas vides pārskats gadam Ostas teritorijā atrodas arī vairākas ostas funkciju veikšanai neizmantojamas teritorijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), atsevišķas mazdārziņu teritorijas un kultūras pieminekļu teritorijas. Daugavas labajā krastā RBO teritorijā ietilpst daļa dabas parka Piejūra teritorijas ( Mīlestības saliņa ) un dabas liegums Krēmeri. Mangaļsalā un Daugavgrīvā atrodas daļa no valsts nozīmes vēstures pieminekļa Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss teritorijas, Daugavgrīvā atrodas arī vietējas nozīmes vēstures pieminekļa Komētforts teritorija Ostas darbības raksturojums Jūras kravu apgrozījumam Rīgas ostā ir tendence katru gadu pieaugt (skat. 1.2.attēlu) gadā kravu apgrozījums sasniedza 41,08 miljonus tonnu un tas ir par 15,8% vairāk nekā iepriekšējā atskaites periodā, kā arī vienlaikus visaugstākais rādītājs, kāds jebkad sasniegts kādā no Latvijas ostām. Šādi rādītāji nodrošina, ka Rīgas osta pēc kravu apgrozījuma saglabā līdera pozīciju ne tikai Latvijā, bet arī starp visām Baltijas valstu ostām. 45 7,071 6,651 6, ,772 7,111 10,28 ģenerālkravas lejamkravas beramkravas 15 21,628 21,574 23, ATTĒLS. PĀRKRAUTO KRAVU DAUDZUMS UN VEIDI RĪGAS BRĪVOSTĀ LAIKA PERIODĀ NO LĪDZ GADAM Visbūtiskākais apjoma pieaugums gadā bijis lejamkravām, kur līdz ar naftas produktu pārkraušanas apjoma pieaugumu lejamkravu apgrozījums palielinājies par 45%. 99% no visām pārkrautajām lejamkravām veido naftas produkti. No Rīgas ostā ienākošajiem kuģu tipiem dominējošie ir sauskravu kuģi, kas nodrošina beramkravu un ģenerālo kravu pārvadājumus (skat tabulu). 7

8 1.1.TABULA. RĪGAS BRĪVOSTĀ IENĀKUŠO KUĢU SKAITS Apkalpoto kuģu skaits Kuģu tips gads gads gads Sauskravu kuģis Tankkuģis Pasažieru kuģis, prāmis Balkers Konteinerkuģis Pārējie* KOPĀ *ro-ro, refrižeratorkuģi un citi Izvērtējot kuģu skaitu un to kravnesību, var secināt, ka ienākušo kuģu kravnesība (GT) pieaug straujāk nekā ostā apkalpoto kuģu skaits (skat. 1.3.attēlu). Šāda tendence, ka ostā ienāk arvien lielāki kuģi, novērojama jau vairāku gadu garumā. Tas ļauj Rīgas brīvostai saglabāt līdera pozīciju starp Baltijas valstu ostām, vērtējot tās pēc pārkrauto kravu apgrozījuma. 14,00 12,00 10,00 8,00 6,00 Pārkrautas kravas, t Kravnesība GT/10000, t 4,00 2,00 0, ATTĒLS. IENĀKOŠO KUĢU GT UN PĀRKRAUTO KRAVU PIEAUGUMA DINAMIKA ATTIECĪBĀ PRET OSTĀ IENĀKOŠO KUĢU SKAITU NOSACĪTAJĀS VIENĪBĀS LAIKA PERIODĀ NO LĪDZ GADAM Rīgas brīvostā gadā strādāja 35 stividori, un to pārkrauto kravu struktūra, salīdzinot ar un gadu, kopumā nav būtiski mainījusies, (skat.1.4.attēlu). Visos pārkrauto kravu veidos (izņemot kokmateriālu kravas) gada apgrozījums pārsniedz pēdējo piecu gadu vidējos gada rādītājus. 8

9 100% 80% 60% 40% 20% citas kravas ķīmiskās kravas Konteinerizētās kravas kokmateriāli naftas produkti ogles 0% ATTĒLS. PĀRKRAUTO KRAVU STRUKTŪRA (%) RĪGAS BRĪVOSTĀ LAIKA PERIODĀ NO LĪDZ GADAM gadā 87% no ostas kopējā kravu apjoma (tonnās) apstrādāja divpadsmit lielākie stividori, kuru pārkrauto kravu sadalījums procentos redzams 1.5 attēlā. 13% 3% 2% 2% 3% 29% 4% 4% 6% 10% 7% 8% 9% SIA "Rīgas Centrālais termināls" SIA "STREK" SIA "Baltic Container terminal" SIA "Riga Fertilizer terminal" SIA "LaCon" SIA "Alpha osta" CITI AS "BLB Baltijas Termināls" SIA "Naftimpeks" SIA "Rīgas Universālais Termināls" SIA "T2 Terminal" SIA "KS Terminal" A/S "Rīgas Ostas elevators" 1.5. ATTĒLS. LIELĀKO UZŅĒMUMU PROCENTUĀLAIS SADALĪJUMS PĒC PĀRKRAUTO KRAVU APJOMA GADĀ 9

10 2. VIDES PĀRVALDĪBA RĪGAS BRĪVOSTĀ RBP sadarbojas ar ostā strādājošajiem stividoriem un pārējiem uzņēmumiem vides pārvaldībā ar mērķi nodrošināt labu vides kvalitāti un samazinātu iespējamās būtiskās ietekmes uz vidi. Rīgas brīvostas pārvalde iznomā zemi saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmējsabiedrībām. Par vides stāvokli iznomātajās teritorijās ir atbildīgi tur strādājošie uzņēmumi, uzņēmumu darbību kontrolē vides institūcijas, tajā skaitā VVD Lielrīgas RVP. RBP nodrošina regulāru visas Rīgas brīvostas teritorijas apsekošanu dabā, savas kompetences ietvaros novērtējot zemes un piestātņu nomas līgumu nosacījumu izpildi un normatīvo aktu prasību ievērošanu, t.sk. nosacījumu saņemt nepieciešamās atļaujas savai darbībai. RBP strādājošie stividori un pārējie uzņēmumi savu darbību īsteno atbilstoši Valsts vides dienestā saņemtajām piesārņojošās darbības atļaujām. Par atļauju nosacījumu izpildes kontroli ir atbildīgs Valsts vides dienests. Ostā strādājošajiem uzņēmumiem izsniegtās piesārņojošo darbību atļaujas attiecas uz šādām darbības jomām: - konteinerkravu pārkraušana un uzglabāšana; - beramkravu un ģenerālkravu (šķelda, ogles, šķembas, smilts, rūda, kūdra, labības produkti, jēlcukurs, metāllūžņi, kokmateriāli u.c.) pārkraušana un uzglabāšana; - lejamkravu un ķīmisko produktu (minerālmēsli, organiskie šķīdinātāji u.c.) pārkraušana un uzglabāšana; - naftas produktu termināļu darbība; - ražošanas un remonta uzņēmumu darbība; - sadedzināšanas (apkures un tehnoloģisko) iekārtu darbība. RBO strādājošo uzņēmumu A (2 atļaujas) un B (47 atļaujas) kategorijas piesārņojošo darbību atļaujas saņēmušo uzņēmumu saraksts pievienots 3. Pielikumā Informācija par uzņēmumiem izsniegtajām piesārņojošo darbību atļaujām ir pieejama Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā ( Rīgas brīvostas izstrādātie vides pārvaldības dokumenti un izvirzīto uzdevumu realizācija Rīgas brīvostas pārvaldē ir ieviesta un tiek uzturēta kvalitātes vadības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO 9001 un vides pārvaldības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO prasībām. Uzņēmums Bureau Veritas Latvia, kas ir viens no līderiem pasaulē atbilstības novērtējuma atbilstības pakalpojumu sniegšanā, veic vides pārvaldības sistēmas uzraudzības auditus un sertifikāciju. Rīgas brīvostas darbība tiek īstenota saskaņā ar Rīgas brīvostas Attīstības programmu gadam (Attīstības programma pieejama Rīgas brīvostas mājas lapā). 10

11 Attīstības programmas ietvaros izstrādāts Rīgas brīvostas Attīstības programmas Rīcības plāns Rīcības plāns ir strukturēts atbilstoši programmā noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem. Rīcības plānā iekļautas konkrētas darbības Attīstības programmā izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai. Reizi gadā tiek veikta Rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes kontrole. Pārskats par Rīcības plāna izpildi tiek iesniegts izskatīšanai Rīgas brīvostas valdei. Viens no RBP darbības stratēģiskajiem mērķiem ir samazināt ostas darbības un jauno attīstības projektu radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Mērķa (SM7) sasniegšana ietver šādus virzienus: ietekmes uz vidi mazināšanas darbības; vides monitoringu; darbības vides piesārņojuma novēršanai. Vides pārvaldības dokumenti tiek aktualizēti katru gadu, ņemot vērā gan esošo vides stāvokli un monitoringa rezultātus, gan sasniegtos mērķus. Ņemot vērā prioritāros vides aspektus, tiek apstiprināti veicamie pasākumi un plānots vides projektu gada budžets. Rīcības plāna ietvaros gadā veikto pasākumu atspoguļojums aktivitātes SM7 Samazināt ostas darbības un jauno attīstības projektu radīto negatīvo ietekmi uz vidi ietvaros apkopots 2.1.tabulā 11

12 2.1. TABULA. RĪCĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS AKTIVITĀTES SM7 REALIZĀCIJA 2014.GADĀ N.p.k. Pasākums Sasniedzamie rezultāti Sasniegtie rezultāti gadā 1 2 Piesārņotās vietas (bijušās AS "Bolderāja" attīrīšanas iekārtas) statusa maiņas nodrošināšana Biotehniskie pasākumi DL "Krēmeri" 3 Putnu monitorings Rīgas brīvostas teritorijas grunts un gruntsūdens piesārņojuma kompleksā izpēte un monitoringa urbumu ierīkošana Monitoringa aku uzturēšana un gruntsūdeņu kvalitātes mērījumu veikšana Gaisa mērījuma staciju uzstādīšana saskaņā ar modelēšanas aprēķiniem Gaisa kvalitātes monitoringa nodrošināšana Teritorija izslēgta no LVĢMC reģistra un iegūta saimnieciskai darbībai. Saglabāta ūdensputnu populācija Nodrošināti dati par ostas teritorijā esošo ūdensputnu populāciju Nodrošināta informācija par potenciāli piesārņotu vietu stāvokli un turpmāko statusu. Nodrošināta informācija par gruntsūdens kvalitātes izmaiņām un iespējamiem piesārņojuma avotiem Nodrošināta pilnīgāka informācija par gaisa kvalitāti un piesārņojuma avotiem Nodrošināta gaisa kvalitātes monitoringa staciju apkalpošana un uzturēšana un datu apstrāde gadā veiktas administratīvās darbības, kuru rezultātā mainīts statuss A/S Bolderājas bijušo attīrīšanas iekārtu teritorijai, statusa maiņas rezultātā tai nav piemērojami teritorijas izmantošanas ierobežojumi gadā tika veikti DL Krēmeri apsaimniekošanas darbi gada apsekojumu rezultātā nodrošināti dati par ostas teritorijā esošo ūdensputnu populāciju Darbu izpildes pārcelta uz gadu. Veikta monitoringa urbumu apsekošana, paraugu noņemšana, gruntsūdens kvalitātes mērījumi Uzstādītas trīs gaisa kvalitātes mērījumu stacijas ar integrētām meteoroloģisko mērījumu iekārtām gaistošo organisko savienojumu koncentrācijas kontrolei Mangaļsalā, Tvaika ielā un Kundziņsalā. Nodrošināti nepārtraukti mērījumi (cietās daļiņas PM 10 ) divās monitoringa stacijās Gāles ielā 2 un Voleros. 12

13 N.p.k. Pasākumi gadā Sasniedzamie rezultāti Sasniegtie rezultāti gadā Divu meteoroloģisko staciju uzstādīšana Rīgas brīvostas teritorijā Divu putekļu mērījumu staciju uzstādīšana Krievu salā Bīstamo un piesārņojošo kravu terminālu monitorings Attīstīt un uzturēt vienotu ūdens piesārņojuma monitoringa sistēmu Iegādāties propāna gāzes un ķīmisko vielu izgarojumu detektorus Pārvaldes ēku un tām pieguļošo teritoriju apsaimniekošana ar videi draudzīgiem līdzekļiem, lai samazinātu ķīmisko līdzekļu radīto negatīvo ietekmi uz vidi Nodrošināta nepieciešamā meteoroloģiskā informācija gaisa kvalitātes mērījumu analīzei Nodrošināts gaisa kvalitātes monitorings Nodrošināts bīstamo vielu monitorings Nodrošināts ūdens piesārņojuma monitorings Nodrošināts gaisa kvalitātes monitorings Izmantoto EKO līdzekļu īpatsvara palielinājums Uzstādītas trīs meteoroloģiskās mērījumu stacijas, integrējot tās gaisa kvalitātes monitoringa stacijās. Tiks uzstādītas pēc projekta pabeigšanas. Nodrošināts bīstamo vielu monitorings. Atsevišķi termināli gadā ir uzsākuši bīstamo vielu paškontroli. Nodrošināts ūdens piesārņojuma monitorings gadā iekārtas netika iegādātas. EKO līdzekļu izmantošana vērsta uz vides piesārņojuma samazināšanu un darbinieku veselības aizsardzību (piemēram, samazinās sūdzību skaits par alerģijām) 13

14 2.2. Ostas attīstības projektu vides aspekti Pirms jaunu darbību uzsākšanas Rīgas brīvostā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kura uzdevums ir pēc iespējas agrākā projektēšanas etapā identificēt iespējamās ietekmes uz vidi un cilvēku veselību un paredzēt pasākumus vai izvēlēties labākās pieejamās tehnoloģijas to novēršanai vai samazināšanai, kā arī noteikt iespējamās ietekmes uz NATURA 2000 tīkla integritāti gadā ir turpinājusies A/S B.L.B. Baltijas termināls projekta Naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas termināla rekonstrukcija un tumšo naftas produktu noliešanas no dzelzceļa vagoncisternām estakādes būvniecība Rīgā, Ezera ielā 22 izvērtēšana. IVN procedūra projektam tika piemērota jau gada 19. aprīlī, bet IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana notikusi gada 10. martā. Pēc paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras pabeigšanas, bet vēl pirms tās realizēšanas, ir jāsaņem Rīgas domes un Rīgas brīvostas pārvaldes akcepts. RBP realizē tikai tādus ostas infrastruktūras un teritorijas attīstības projektus, kuru plānošanā un realizācijā stingri ņemti vērā ietekmes uz vidi aspekti Vides risku pārvaldība Iespējamie vides riski Rīgas brīvostā saistīti galvenokārt ar bīstamo un piesārņojošo kravu pārkraušanu un uzglabāšanu. Negadījumu un avārijas situāciju biežākie iemesli ir saistāmi ar personāla kļūdām, aprīkojuma bojājumu, ugunsgrēkiem, ekstrēmiem laika un dabas apstākļiem vai ļaunprātīga rīcība (terorisms). Vides risku pārvaldība Rīgas brīvostā tiek organizēta atbilstoši trīs būtiskāko MK noteikumu prasībām: - Nr.532 Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem (spēkā no ); - Nr.82 Tipveida prasības, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos (spēkā no ); - Nr Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās (spēkā no ). Riska objektiem identificē iespējamās avārijas, novērtē to sliktākos iespējamos scenārijus, lai noteiktu nepieciešamās drošības zonas, kas, ievērojot īpašas prasības, var palīdzēt izvairīties no upuriem un lieliem zaudējumiem, t.sk. vides piesārņojuma, jebkurā no iespējamām avārijām. Pamatojoties uz avāriju un to iespējamā mēroga novērtējumu, tiek sagatavoti nepieciešamie resursi avārijas un tās radīto seku novēršanai, samazināšanai un likvidēšanai. Par vides stāvokli apsaimniekotajās teritorijās ir atbildīgi tur strādājošie uzņēmumi, uzņēmumu darbības atbilstību izsniegto atļauju nosacījumiem kontrolē Valsts vides dienests. Par pietiekamu resursu esamību, to pieejamības un lietošanas kompetencēm, atbildīgo darbinieku informētību regulāri pārliecinās teorētiskās mācības un praktiskos treniņos. Novērst vai būtiski samazināt riskus, kas saistīti ar avārijas situācijām, iespējams tikai stingri ievērojot obligātos uzraudzības, brīdināšanas, un citus kontroles un tehniskos 14

15 pasākumus, ko paredz ar bīstamajām vielām un maisījumiem strādājošo uzņēmumu darbības noteikumi Rūpniecisko avāriju riska objekti RBO teritorijā atrodas 4 uzņēmumi (skat tabulu), kuriem saskaņā ar MK noteikumu Nr.532 Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem (spēkā no ) 14. punkta prasībām ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma (RANP) un 8 uzņēmumi (skat tabulu), kuriem saskaņā ar minēto noteikumu 15. punkta prasībām ir izstrādāts drošības pārskats (DP) un civilās aizsardzības plāns TABULA UZŅĒMUMI RBO TERITORIJĀ, KURIEM IR IZSTRĀDĀTS RANP Nr.p.k. Uzņēmums Adrese Bīstamās vielas 1. SIA VL Bunkerings Tvaika iela 68, Rīga Naftas produkti 2. SIA Woodison Terminal Tvaika iela 39, Rīga Naftas produkti 3. SIA VEXOIL Bunkering Atlantijas iela 27, Rīga Naftas produkti 4. SIA OVI Tvaika iela 35 un 37A, Rīga Naftas produkti 2.3.TABULA UZŅĒMUMI RBO TERITORIJĀ, KURIEM IR IZSTRĀDĀTS DROŠĪBAS PĀRSKATS KOPĀ AR CIVILĀS AIZSARDZĪBAS PLĀNU Nr.p.k. Uzņēmums Adrese Bīstamās vielas 1. SIA Alpha Osta Atlantijas iela 35, Rīga Minerālmēsli 2. AS B.L.B. Baltijas Termināls Ezera iela 22, Rīga Naftas produkti 3. SIA Statoil Fuel & Retail Laivinieku iela 7, Latvia Rīga Naftas produkti 4. SIA Latvijas propāna gāze Zilā iela 20, Rīga Propāns butāns 5. SIA T2 Terminal Tvaika iela 7k-1, Rīga Naftas produkti 6. SIA Naftimpeks Laivinieku iela 11, Rīga Naftas produkti 7. SIA Neste Latvija Laivinieku iela 5, Rīga Naftas produkti 8. SIA Riga fertilizer terminal Kundziņsala, Rīga Minerālmēsli Uzņēmumu, kuriem izstrādāts RANP un drošības pārskats, izvietojums Rīgas brīvostas teritorijā parādīts 2.1.attēlā. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskatus izvērtē Vides pārraudzības valsts biroja izveidotā riska izvērtējuma komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošajām iestādēm, kā arī attiecīgo pašvaldību pārstāvji. 15

16 Veicot RANP, drošības pārskatu un civilās aizsardzības plānu izstrādi, tiek modelēti iespējamo rūpniecisko avāriju scenāriji, un atbilstoši iegūtajiem datiem pilsētas teritorijas plānojumā tiek iekļautas drošības zonas. Drošības zonas un to platums katram no paaugstināta riska objektiem ir atzīmēts teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas aprobežojumi. Apbūves noteikumi katrā šajā zonā paredz īpašus un individuālus nosacījumus un ierobežojumus teritorijas izmantošanai. Apzīmējumi: Rīgas brīvostas robeža Uzņēmumi, kuriem ir izstrādāts RANP Uzņēmumi, kuriem ir izstrādāts drošības pārskats 2.1.ATTĒLS. AVĀRIJAS UN RISKA OBJEKTU IZVIETOJUMS RĪGAS BRĪVOSTAS TERITORIJĀ. 16

17 Neparedzēta piesārņojuma gadījumu pārvaldība Pamatojoties uz MK noteikumu Nr.82 Tipveida prasības, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos (spēkā no ) prasībām, gada 16. decembrī ir apstiprināts Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā. Lai Darbības plāns nezaudētu savu aktualitāti, tas tiek katru gadu aktualizēts un nosūtīts plāna realizācijā iesaistītajām organizācijām. Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā nosaka avārijas situācijas izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības kārtību, kā arī akvatorijas piesārņojuma likvidācijas pasākumu secību piesārņojuma gadījumā. Plānā, pamatojoties uz situācijas analīzi, izvirzītas prioritātes un noteikta secība, kādā veicami pasākumi piesārņojuma likvidācijai. Plānā tiek apskatīti reāli akvatorijas piesārņojuma draudi no tām piestātnēm, kurās tiek veiktas darbības ar naftas produktu un bīstamo ķīmisko vielu/maisījumu lejamkravām. 2.4.TABULA. PIESTĀTŅU LIETOTĀJI, KURIEM IR IZSTRĀDĀTI DARBĪBAS PLĀNI NEPAREDZĒTA PIESĀRŅOJUMA GADĪJUMIEM N.p.k. Ostas iekārtas nosaukums Ostas iekārtas adrese Plāna apstiprināšanas datums 1. SIA Apvienotais Baltijas Fonds (īpašnieks) (piestātni lieto: SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Neste Latvija, SIA Naftimpeks ) 2. SIA Naftimpeks 3. SIA Neste Latvija 4. SIA Statoil Fuel & Retail Latvia 5. SIA VEXOil Bunkering 6. SIA Vega Stividor 7. SIA MAN-TESS (tag. SIA T2 TERMINAL ) 8. AS B.L.B. Baltijas Termināls 9. SIA VL Bunkerings 10. SIA Woodison Terminal 11. SIA OVI Ģertrūdes iela 4-10, Rīga, LV-1010 (biroja adrese) Laivinieku iela 11, Rīga, LV-1015 Laivinieku iela 5, Rīga, LV-1015 Laivinieku iela 7, Rīga, LV-1015 Atlantijas iela 27d, Rīga, LV-1015 Ezera iela 22, Rīga, LV-1034 Kundziņsala un Tvaika iela 7, Rīga, LV-1039 Ezera iela 22, Rīga, LV-1034 Tvaika iela 68, Rīga, LV-1034 Tvaika iela 39, Rīga, LV-1034 Tvaika iela 35, Rīga, LV Katrai piestātnei un/vai terminālim Rīgas brīvostas teritorijā, kur veic darbības ar naftas (arī ķīmiskiem) produktiem, ir jābūt sagatavotam un apstiprinātam savam 17

18 Darbības plānam neparedzēta piesārņojuma gadījumam, kas nav pretrunā ar Darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumā Rīgas brīvostā. Komersantu saraksts, kuriem izstrādāts Darbības plāns, apkopots 2.4. tabulā. Naftas vai ķīmisko vielu piestātne un terminālis nedrīkst uzsākt savu darbību, pirms VVD nav apstiprināts darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā. Šie darbības plāni vērsti tieši uz noplūdes novēršanu un samazināšanu, kas var piesārņot virszemes ūdeņus. Rīcību noplūdes gadījumā uz sauszemes reglamentē uzņēmumu RANP vai drošības pārskati un civilās aizsardzības plāni. Plāns ir iekšējs normatīvs akts, ar to iepazīstina visu personālu un precīzi nosaka katra darbinieka atbildību. Aktuālie terminālu Darbības plāni neparedzēta piesārņojuma gadījumā pieejami attiecīgajos uzņēmumos un VVD. Darbības plāna mērķis ir izvairīties no potenciāli iespējamā bīstamo naftas un ķīmisko produktu piesārņojuma Rīgas brīvostas akvatorijā vai vismaz mazināt tā apmērus. Viens no uzdevumiem mērķu sasniegšanai, ir regulāri organizēt teorētiskās un praktiskās apmācības gada oktobrī Rīgas brīvostas teritorijā Darbības plāna ietvaros tika organizētas piesārņojuma seku likvidācijas mācības Mīlgrāvja caurteces akvatorijā. Informācija par veiktajām mācībām tika sniegta arī masu medijiem. RBP Ostas policijas Operatīvās vadības nodaļa nodrošina un koordinē avārijas situācijas izziņošanu, informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām un uzņēmumiem. Ir izveidots diennakts tālrunis, pa kuru jebkurš aculiecinieks var ziņot par pamanītu piesārņojumu vai ārkārtas situāciju RBO teritorijā. Ostas policijas galvenais uzdevums ir operatīvi reaģēt uz iespējamiem riskiem videi un cilvēkiem Rīgas brīvostas teritorijā un aktīvi iesaistīties krīzes situāciju novēršanā savas kompetences ietvaros, vienlaikus veicot preventīvo darbu kontroles, apsekošanu, informācijas pārbaudi un nepieciešamības gadījumā to nododot partneru dienestiem vai kompetentajām iestādēm (VUGD, Valsts Robežsardze, Krasta apsardzes dienests, Valsts vides dienests, Valsts policija u.c.). No gada Ostas policijai ir nodrošināta piekļuve Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apziņošanas sistēmai, kā arī vispasaules Ostu policiju ziņu tīklam, kas dod iespēju laikus sagatavoties potenciālo risku situācijām. Ostas teritorijā pie naftas produktu pārkraušanas termināliem un pie SIA Rīgas pasažieru termināls piestātnēm ir uzstādīti 7 akvatorijas daļas naftas produktu piesārņojuma noteikšanas detektori (skat. 2.2.attēlu). Ostas policijas iekšējais drošības dienests signālus no detektoriem uzrauga 24 stundas diennaktī. Izveidotā akvatorijas piesārņojuma gadījumu detektēšanas, reģistrēšanas un pārbaudes sistēma nodrošina visu piesārņojuma gadījumu uzskaiti un nekavējošu seku novēršanas uzsākšanu, kas ir ļoti būtiski, jo naftas produktu noplūdes seku likvidācijas efektivitāte ir tieši atkarīga no operatīvo vienību reaģēšanas ātruma, kas ietver laiku no noplūdes paziņošanas brīža līdz seku likvidācijas operācijas uzsākšanai. 18

19 Apzīmējumi: - akvatorijas daļas piesārņojuma noteikšanas detektori - Rīgas brīvostas robeža 2.2.ATTĒLS. RBO PIESĀRŅOJUMA NOTEIKŠANAS DETEKTORU IZVIETOJUMA SHĒMA DAUGAVĀ gadā Ostas policijā reģistrēti 43 nafta noplūžu un piesārņojuma ziņojumi. Saņemtos ziņojumus par akvatorijas piesārņojumu var iedalīt kategorijās, kuru procentuālais sadalījums parādīts 2.3 attēlā. 19

20 1,25% 7,50% 12,50% 3,75% 13,75% Identificēti piesārņojuma gadījumi Neidentificēti piesārņojuma gadījumi Vēsturiskie piesārņojumi Nenozīmīgie piesārņojumi 61,25% Mācību trauksme Gadījumi, kuros notikuma vietā piesārņojums netika konstatēts 2.3.ATTĒLS GADĀ OSTAS POLICIJĀ REĢISTRĒTO NAFTAS NOPLŪŽU UN PIESĀRŅOJUMA ZIŅOJUMU STRUKTŪRA PROCENTOS Bīstamo un piesārņojošo kravu aprites pārvaldība MK noteikumi Nr Noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās (spēkā no ) nosaka prasības darbībām ar bīstamām un piesārņojošām kravām ostā. Bīstamo un piesārņojošo kravu aprite RBO tiek uzraudzīta trīs līmeņos. To savas kompetences ietvaros nodrošina Latvijas Jūras administrācija, Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policija un komersants, kurš tieši iesaistīts bīstamo un piesārņojošo kravu apritē. Katram šādam ostas komersantam jānorīko persona, kura ir atbildīga par kravas operācijām ar bīstamām un piesārņojošām kravām. 99% Rīgas brīvostā pārkrauto lejamkravu un 11% pārkrauto beramkravu (minerālmēsli) ir bīstamās kravas. Bīstamo kravu pārkraušanas apjomu dinamika atspoguļota 2.4. attēlā. Galvenās bīstamo pārkraujamo un uzglabājamo vielu īpašības viegli uzliesmojošas, īpaši viegli uzliesmojošas, degošas, sprādzienbīstamas, bīstamas videi, pie noteiktas tvaiku koncentrācijas kaitīgas veselībai. 20

21 tūkstoši tonnas Rīgas brīvostas vides pārskats gadam gads 2013.gads 2014.gads lejamkravas ķīmiskās kravas 2.4. ATTĒLS. RĪGAS BRĪVOSTĀ PĀRKRAUTO BĪSTAMO KRAVU DINAMIKA LAIKĀ NO LĪDZ GADAM. Potenciālie naftas produktu un ķīmisko vielu noplūdes avoti lejamkravu termināļos sauszemē ir rezervuāri, dzelzceļa un autocisternu noliešanas iekārtas (estakādes, sūkņu stacijas), produktu transportēšanas cauruļvadi. Bīstamo vielu noplūdes piestātnes tuvumā vai no kuģiem var radīt arī virszemes ūdeņu piesārņojumu. Noplūdes, kas rodas ekspluatācijas laikā, iespējams novērst, stingri ievērojot obligātos uzraudzības, brīdināšanas u.c. kontroles un tehniskos pasākumus, ko paredz ar bīstamajām lejamkravām strādājošo uzņēmumu darbības noteikumi. Gadījuma noplūdes var rasties kuģu sadursmju, uzskriešanas uz sēkļa, ugunsgrēka vai iekārtu bojājumu rezultātā. Saskaņā ar Starptautiskās tankkuģu piesārņojuma federācijas (The International Tanker Owners Pollution Federation) datiem vairums naftas produktu noplūžu tomēr rodas termināļu ikdienas darbā, piemēram, pārkraušanas operācijās no un uz kuģi, cauruļvadu atvienošanas un pievienošanas, bunkeru uzpildīšanas laikā. Vairāk nekā 90 % gadījumu šādas noplūdes ir mazākas par 9 m 3, radot lokāla jeb vietēja mēroga piesārņojumu. Rīgas brīvostas noteikumi paredz, ka naftas produktu un kaitīgo šķidro lejamkravu pārkraušanas piestātnēs kravas operācijas notiek saskaņā ar šo termināļu ekspluatācijas noteikumiem gadā ir veiktas 90 bīstamo un piesārņojošo kravu termināļu pārbaudes, 116 pārbaudes, lai noteiktu radiācijas līmeni termināļos un izlases veidā veiktas 26 konteineru pārbaudes konteineru termināļos. Īstenotas 132 privāto piestātņu pārbaudes saskaņā ar Rīgas brīvostas noteikumu prasībām un 91 dokumentācijas pārbaudes, lai konstatētu atbilstību Civilās aizsardzības likumam. 21

22 Latvijas Jūras administrācija un Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policija veic pārbaudes uz kuģiem, konstatējot neatbilstības normatīvos noteiktajām prasībām par kravu iepakojumu, dokumentāciju, izmantoto aprīkojumu, notiek pārrunas ar attiecīgā ostas komersanta nozīmēto atbildīgo personu. Atkārtoto ārpuskārtas pārbaužu uzdevums ir pārliecināties, ka identificētās neatbilstības ir novērstas gadā RBO uzņēmumiem ir sniegtas 34 konsultācijas civilās aizsardzības un citās jomās. Šāda pieeja ir devusi ievērojamus pozitīvus rezultātus ir panākta sapratne no RBO uzņēmumu puses, kā arī novērstas neatbilstības kravu kraušanas mehānismu, aprīkojuma un ugunsdrošību sistēmu pārbaužu nodrošināšanā, kā arī nepieciešamo ugunsdzēsības resursu sagādē u. tml. Visas pārbaudes tiek organizētas tā, lai neaizkavētu kravu pārkraušanu, neradītu kuģu un termināļu dīkstāves. Ar šīm preventīvajām darbībām tiek novērsti visi riski, ko iespējams priekšlaicīgi identificēt. RBO uzņēmumos notiek darbības ne tikai ar bīstamām ķīmiskām vielām, bet arī bīstamām iekārtām. Bīstamās iekārtas ir iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības, piemēram, bīstamo lejamkravu uzglabāšanas rezervuāri, cauruļvadi, katlu iekārtas u.c. Visas bīstamās iekārtas tiek reģistrētas reģistrā, ko veic sertificētas inspicēšanas institūcijas - A/S Inspecta, SIA TǗV Nord Baltik vai SIA LRTDEA. Bīstamās iekārtas tiek regulāri pārbaudītas, lai garantētu to lietošanas drošību RBP sabiedriskās iniciatīvas Rīgas brīvostas pārvalde ir vairāku starptautisku organizāciju biedrs. Dalība šajās organizācijās sniedz svarīgu informāciju par ostu attīstības tendencēm pasaulē, veicina Rīgas brīvostas starptautisko publicitāti un nodrošina informācijas un pieredzes apmaiņu. Pārvaldes darbinieki aktīvi darbojas vairāku starptautisko organizāciju komitejās, kas sniedz iespēju netieši piedalīties nozarei svarīgu lēmumu pieņemšanā un Rīgas ostas interešu aizstāvībai starptautiskā līmenī. Sadarbībā ar Vecmīlgrāvja attīstības biedrību realizēts projekts Mūsu Osta 2014 ar mērķi veicināt sadarbību un savstarpēju izpratni ar ostas apkaimes iedzīvotājiem. Sadarbības ietvaros realizēti pasākumi: Mīlgrāvja krastmalas svētki; Ziemeļblāzmas bērnu svētki; akcija,,mūsu ostas svētki ; Sniega un ledus svētki u.c. Pasākumi tika plaši apmeklēti Mīlgrāvja krastmalas svētkus, kas jau tradicionāli norisinājās jūnijā, apmeklēja aptuveni 5000 Rīgas iedzīvotāju un viesu. Veiksmīgās sadarbības ietvaros atjaunotajā Ziemeļblāzmas kultūras pilī izveidota informatīva telpa, kas veltīta Rīgas ostai. 22

23 2014. gada augustā notika ikgadējā akcija Ostas svētki. Ostas svētku ietvaros Rīgas iedzīvotājiem un to viesiem tika piedāvāts plašs pasākumu un izklaižu klāsts, kuru starpā bija gada Ielu mūzikas diena, Diennakts basketbola turnīrs, Kanāla regate un sadarbībā ar Rīgas Pašvaldības Kultūras iestāžu apvienību svētku dalībniekiem tika sniegta iespēja baudīt pasākuma noslēguma koncertuzvedumu krastmalā pie Rīgas pils. Aptuvenais apmeklētāju skaits gadā bija 180 tūks. cilvēku. 2.5.ATTĒLS. DIENNAKTS BASKETBOLA TURNĪRA ATKLĀŠANA Jau trešo gadu sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru Communications & Strategies notika skolēnu un studentu radošo ideju konkurss ar mērķi iesaistīt studentus un skolniekus ostas ideju bankas papildināšanā gadā konkursam pieteicās 322 jaunieši. Konkursam iesniegtajos projektos bija piedāvātas jaunas un progresīvas idejas ostas konkurētspējas palielināšanai un integrācijai ekonomikā, sadzīvē, kā arī kultūrtelpā. 2.6.ATTĒLS. KONKURSA OSTA PILSĒTAI LOGO gadā jau tradicionāli sadarbībā ar RB Floti īstenota iesaistīšanās Nordea Rīgas Maratons norisē. Tautas skrējiena laikā, kad Vanšu tiltu šķērsoja aptuveni cilvēku, skrējējus ar krāšņām piruetēm uzmundrināja RB Flotes velkoņi. 23

24 2014. gadā RBP piedalījās tradicionālo Lielās virves vilkšanas sacensību organizēšanā. Sacensība norisinājās starp Daugavas labā un kreisā krasta iedzīvotājiem. Kā ik gadus RBP aktīvi piedalījās Lielās talkas organizatoriskajā koordinācijā Rīgas brīvostas teritorijā un Lielās talkas publicitātes nodrošināšanā. Lielā talka ir kļuvusi par neatņemamu RBP gada notikumu. Rīgas Brīvostas pārvalde Lielās Talkas ietvaros sadarbojas ar apkaimju biedrībām, kuras atrodas pie ostas. 2.7.ATTĒLS. EKSKURSIJAS DALĪBNIEKI PIE PĀRVALDES ĒKAS Lai veicinātu iedzīvotāju skaidru un objektīvu redzējumu par ostas darbību un nozīmību valsts, reģiona un pat globālajā mērogā, RBP par vienu no prioritātēm ir izvirzījusi dialoga veicināšanu ar gados jauniem cilvēkiem, tostarp, skolniekiem, studentiem un jauniešiem no dažādām organizācijām gadā RBO teritorijā noorganizētas 8 ekskursijas, tai skaitā arī tradicionālās ekskursijas skolēniem. RBP gadā ir organizējusi vairākas intervijas un publikācijas gan TV un presē, gan elektroniskajos medijos un radio, kuros stāstīts par preventīvajiem un aktuālajiem vides pasākumiem ostā. Sabiedrība savlaicīgi tiek informēta par plānotajām mācībām, vides monitoringa aktivitātēm, vides kvalitātes kontroles aktivitātēm, kā arī ostas policijas un citu departamentu darbu. 24

25 3. VIDES KVALITĀTE RĪGAS BRĪVOSTAS TERITORIJĀ 3.1. Monitoringa sistēmu raksturojums Rīgas brīvostas teritorijā vides kvalitātes uzraudzību nodrošina RBP veiktais gaisa, gruntsūdens, gultnes sedimentu (izlases veidā), kā arī ūdensputnu monitorings. Gaisa kvalitātes monitorings tiek veikts kopš gada. Papildus divām esošajām monitoringa stacijām Gāles ielā un Voleros (kontrolē putekļu jeb cieto daļiņu PM 10 koncentrācijas), gada nogalē uzstādītas trīs jaunas monitoringa stacijas ar integrētām meteoroloģisko mērījumu iekārtām. Iekārtas kontrolēs gaistošo organisko savienojumu koncentrācijas Mangaļsalā, Tvaika ielā un Kundziņsalā. Gruntsūdens monitorings tiek veikts kopš gada. Piesārņojošo vielu emisijas pazemes ūdeņos kontroles nodrošināšanai gadā gruntsūdens monitorings veikts 60 ostas teritorijās, gruntsūdens kvalitāte noteikta vairāk nekā 300 monitoringa akās. Gultnes sedimentu kvalitātes izlases veida monitorings tiek veikts, lai izvērtētu riskus, kādi var rasties, veicot padziļināšanas darbus. Gultnes sedimentu kvalitāte paraugos tiek noteikta atbilstoši Valsts vides dienesta izsniegtajiem nosacījumiem.. Ūdensputnu monitorings sadarbībā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu DP Piejūra dabas lieguma zonā Mīlestības saliņa, Žurku salā un dabas liegumā,,krēmeri tiek veikts kopš gada Gaisa kvalitāte Galvenie gaisa piesārņojuma avoti RBO teritorijā ir beramkravu un lejamkravu pārkraušanas procesi, kuģu dzinēju radītās emisijas, uzņēmumu lokālo katlumāju un autotransporta līdzekļu radītās emisijas. Gadījumos, kad beramkravas ilgstoši tiek uzglabātas atklātos laukumos, arī uzglabāšana var būt nozīmīgs gaisa piesārņojuma avots. Visu minēto darbību rezultātā atmosfērā tiek emitēti dažādi smakas veidojošie ķīmiskie savienojumi, kā arī cietās daļiņas (putekļi), kas ietekmē arī teritorijas ārpus ostas robežām. Izvērtējot gadā veikto cieto daļiņu (PM 10 ) monitoringa rezultātus Gāles ielā un Voleros, likumdošanā noteikto normatīvu pārsniegumi nav konstatēti. Informācija par monitoringa stacijā Gāles ielā un Voleros veiktajiem mērījumiem pieejama RBP mājas lapā gada nogalē uzstādītās monitoringa stacijas gaistošo organisko savienojumu koncentrāciju mērīšanai darbojās testēšanas režīmā, staciju darbību pilnā apjomā plānots uzsākt gadā gadā tika iegādāts radionuklīdu identifikācijas spektrometrs operatīvo mērījumu veikšanai. Izmantojot iegādāto aparatūru, gadā Ostas kontroles nodaļas inspektori izlases kārtībā veica 18 putekļu piesārņojuma un 23 ķīmiskā piesārņojuma pārbaudes. 25

26 3.3. Grunts un gruntsūdens kvalitāte Grunts un gruntsūdeņu izpēte RBO teritorijā Daugavas kreisajā krastā uzsākta gadā, no gada tā tiek veikta arī Daugavas labajā krastā. Darbu mērķis ir noteikt grunts un gruntsūdens kvalitāti un savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus. Vietās, kur jau iepriekšējā periodā konstatēts piesārņojums, tiek vērtēta piesārņojuma pakāpes izmaiņu dinamika un izvērtēta papildus pētījumu un sanācijas darbu nepieciešamība. Piesārņojums lielā daļā apsekoto teritoriju nav saistāms ne ar Rīgas brīvostas pārvaldes, ne pašreizējo zemes nomnieku darbību, bet ir uzskatāms par vēsturisko piesārņojumu. Galvenie vēsturiskā piesārņojuma rašanās iemesli ir padomju un agrākā perioda rūpnieciskā darbība, nepiemērota bīstamo un naftas produktu uzglabāšana, degvielas uzpildes staciju neatbilstoša ekspluatācija, kā arī sliktais lokālo kanalizācijas tīklu tehniskais stāvoklis. Visiem monitoringa akās ņemtajiem gruntsūdens paraugiem tiek noteikts ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) un bioloģiskā skābekļa patēriņa (BSP) apjoms. Šiem rādītājiem ir vispārēja indikatīva nozīme un pēc to izmaiņām var spriest par vides stāvokļa izmaiņām kopumā. Papildus laboratorijas parametru izvēli izdara balstoties uz sākotnējās izpētes testu rezultātiem, kā arī atbilstoši darbības specifikai un potenciālo piesārņojuma avotu atrašanās vietām gadā monitoringam pakļautajās teritorijās, veicot organoleptiskos novērojumus un mērījumus lauka apstākļos, vizuālas naftas produktu piesārņojuma pazīmes konstatētas galvenokārt tajās pašās teritorijās, kur iepriekšējos gados. Sekojot situācijas dinamikai kopš monitoringa tīkla izveidošanas, jāsecina, ka kopumā situācija uzlabojusies lielā daļā uzraudzītās teritorijas. Smago metālu īpatsvars gruntsūdenī gadu gaitā ir būtiski samazinājies, kas liecina par iespējams notiekošajiem pašattīrīšanās procesiem un piesārņojuma avota likvidēšanu. Lielākajā daļā ostas teritoriju piesārņojuma raksturs ir lokāls, ko apliecina arī laboratorijas testu rezultāti - smago metālu piesārņojums ir intensīvāks vietās, kur notikusi metāllūžņu griešana vai metālu apstrāde, kā arī to uzglabāšana notikusi laukumos bez cietā seguma un lietus kanalizācijas. Pamatojoties uz veiktajiem ilgtermiņa novērojumiem un pozitīvo piesārņojuma samazināšanās dinamiku teritorijā A/S Bolderāja bijušās attīrīšanas iekārtas, gadā RBP sadarbībā ar Valsts vides dienestu ir veikusi nepieciešamās administratīvas darbības, lai agrāk piesārņotajai teritorijai mainītu statusu LVĢMC uzturētajā piesārņoto vietu reģistrā. Pēc statusa maiņas teritorijai nav piemērojami likumdošanā noteiktie teritorijas izmantošanas ierobežojumi un tā kļūst izmantojama ostas turpmākai attīstībai Virszemes ūdeņu kvalitāte Virszemes ūdeņu kvalitātes kontroli veic LVĢMC Valsts vides monitoringa programmas ietvaros. Rīgas brīvostas robežās Daugavas ūdens kvalitātes novērojumi tiek veikti divās stacijās Andrejsalā un Daugavgrīvā. Valsts monitoringa programma paredz sezonālu paraugu noņemšanu un testēšanu. Informācija par gadu būs 26

27 pieejama gada otrajā pusgadā, kad LVĢMC būs pabeigusi datu apstrādi un publiskojusi pārskatu Gultnes sedimentu kvalitāte Neatņemams ostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt kuģošanas drošību. Šim nolūkam regulāri tiek veikta Daugavas gultnes padziļināšana. Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas konkrētajā vietā vienmēr tiek veikts zivsaimniecības novērtējums, kā arī saņemti nosacījumi par laika periodiem, kad šos darbus veikt, lai nodarītais kaitējums būtu vismazākais. Valsts zinātniskā institūta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departaments aprēķina videi nodarītos zaudējumus, ko RBP kompensē naudas izteiksmē. RBP veic ikgadēju zivju mazuļu ielaišanu Daugavā atbilstoši BIOR ekspertīzes atzinumā veiktajiem aprēķiniem. Būtiski pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas ir noteikt gultnes sedimentu kvalitāti un izvēlēties optimālo variantu izsmeltās grunts izvietošanai. Daugavas baseina ūdensteču gultnes sedimentu kvalitātes monitorings tiek veikts ikreiz, izpildot jebkura veida padziļināšanas darbus. Šo nosacījumu ievērošanas kontroli veic VVD Notekūdeņi un to apsaimniekošana RBP teritorijā esošajos uzņēmumos radītie saimnieciskie notekūdeņi tiek novadīti Rīgas pilsētas centralizētajos sadzīves kanalizācijas tīklos. Par notekūdeņu pieņemšanu, kvalitāti un citiem nosacījumiem ostā strādājošie uzņēmumi slēdz līgumu ar SIA Rīgas ūdens. Vietās, kur pilsētas kanalizācijas tīklu tuvumā nav, ir izbūvētas lokālas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas vai izsmeļamas bedres. Lietus notekūdeņi Rīgas brīvostas teritorijā veidojas, atmosfēras nokrišņiem notekot no ēku jumtiem, iekšējiem ceļiem, kravu laukumiem un citām teritorijām. Uzņēmumi ir atbildīgi par savu virszemes ūdeņos novadāmo notekūdeņu kvalitāti un veic to paškontroli. Ja uzņēmuma notekūdeņi tiek novadīti vidē (virszemes ūdeņos), Valsts Vides dienesta izsniegtajās atļaujās ir noteiktas novadāmās piesārņojošās vielas un pieļaujamās koncentrācijas un/ vai gadā atļautie novadāmie daudzumi. Šo nosacījumu ievērošanas kontroli veic VVD. RBP nodrošina lietus notekūdens monitoringu izplūdēm no SIA Baltic Container Terminal teritorijas (Kundziņsala) un teritorijas Meldru ielā gadā tika pabeigta ostas teritorijā esošo kanalizācijas tīklu, kā arī kanalizācijas sistēmu elementu sūkņu staciju, attīrīšanas iekārtu, notekūdeņu krājrezervuāru un notekūdeņu izlaides vietu vidē - apsekošana, to apsaimniekotāju un lietotāju noskaidrošana gadā tika izstrādāti priekšlikumi un rekomendācijas darbības uzlabošanai kopumā un sagatavoti akti ar ieteikumiem katras teritorijas nomniekiem. Sagatavota informācija par katrā Rīgas brīvostas nomnieka teritorijā esošajām kanalizācijas sistēmām. 27

28 3.7. Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošana Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošana Rīgas brīvostā notiek saskaņā ar Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu Rīgas brīvostā gada 13. martā Rīgas brīvostas valde apstiprināja kuģu atkritumu apsaimniekošanas plānu nākamo trīs gadu periodam. Plāns ir izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem un nacionālās likumdošanas normatīvajiem aktiem un pieejams Rīgas brīvostas mājas lapā. Plāns attiecas uz visiem Rīgas brīvostā ienākošo kuģu radītiem atkritumiem un kravu pārpalikumiem, kurus saskaņā ar MARPOL 73/78 konvenciju ir aizliegts novadīt Baltijas jūrā. Kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu organizē Rīgas brīvostas pārvalde. Kravas pārpalikumu apsaimniekošanu nodrošina kravas nosūtītājs vai pieņēmējs. Ostas uzņēmumu teritorijās radušos atkritumu (ražošanas un sadzīves) apsaimniekošanu nodrošina paši uzņēmumi, slēdzot līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir izsniegtas atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas. Ostas uzņēmumu teritorijās radušos atkritumu apsaimniekošana nav šī plāna objekts. Rīgas brīvostā darbojas tā sauktā netiešās maksas jeb no special fee sistēma, kas nozīmē, ka kuģu radīto atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas izmaksas sedz ostā ienākošie kuģi, maksājot sanitāro maksu. Sanitāro maksu nosaka kuģim atsevišķi par katru ostas apmeklējumu. Kuģi maksā sanitāro maksu neatkarīgi no tā, vai tie izmanto vai neizmanto ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas gada decembrī stājās spēkā grozījumi Rīgas ostas maksās, kas atcēla līdz tam pasažieru un kruīza kuģiem piemēroto sanitārās maksas atbrīvojumu. Atbrīvojums no sanitārās maksas paredzēja, ka kuģis maksā tikai par konkrētajā reizē nodoto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzumu. Sanitārās maksas piemērošanas rezultātā gadā būtiski palielinājās no pasažieru un kruīza kuģiem pieņemto sadzīves notekūdeņu apjoms. Pārējo nodoto kuģu radīto atkritumu veidi un daudzums absolūtajos skaitļos pārskata periodā nav būtiski mainījies. Ņemot vērā ievērojamo sadzīves notekūdeņu apjoma pieaugumu, mainījies ir apsaimniekoto kuģu radīto atkritumu procentuālais sadalījums, ko uzskatāmi var redzēt 3.1.attēlā. 28

29 100% 8015,7 8087,3 7803,4 Sadzīves atkritumi 80% 60% 248,3 2898,4 7806,0 7570, ,5 Sadzīves notekūdeņi Naftas produktus saturoši cietie atkritumi Naftas produktus saturoši ūdeņi 40% 7881, , ,0 20% 15958,8 0% ATTĒLS. RĪGAS BRĪVOSTĀ PIEŅEMTO KUĢU ATKRITUMU STRUKTŪRA UN DAUDZUMS (M 3 ) LAIKA PERIODĀ NO LĪDZ GADAM 3.8. Piesārņoto teritoriju sanācija Kopš gada RBP sadarbībā ar Valsts vides dienestu un Rīgas domi piedalās vēsturiskā piesārņojuma sanācijas darbu veikšanā Sarkandaugavā. Projekta Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā ietvaros plānots uzlabot gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāti piesārņotajās teritorijās Sarkandaugavā (SIA OVI, SIA Eko Osta, SIA Woodison, SIA VL Bunkering, SIA Ovi Riga teritorijas). Uzlabojot piesārņoto vietu vides kvalitāti, tiks samazināta piesārņojuma ieplūšana Daugavā un tālāk Baltijas jūrā, kā arī mazināti draudi cilvēku veselībai un samazināta piesārņojuma ietekme uz NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju uz daļu no DP Piejūra teritorijas Mangaļsalā un dabas liegumu Mīlestības saliņa. Projekta sekmīga realizācija ļaus attīrīt no naftas produktu piesārņojuma visu projektā paredzēto platību, kas dos iespēju nākotnē šo teritoriju izmantot ostas uzņēmumu 29

30 darbībai nepieciešamo ēku un infrastruktūras būvniecībai. Turklāt projekta laikā izveidotie atsūknēšanas un filtrācijas urbumi paliks ostas rīcībā pēc projekta pabeigšanas, kas dos iespēju kontrolēt gruntsūdeņu stāvokli un nepieciešamības gadījumā izmantot izveidotos urbumus iespējamo avāriju rezultātā radošos piesārņojuma seku likvidācijai. Neskatoties uz to, ka projektā izmantotās metodes piesārņoto grunti neattīra pilnībā, arī šajā līmenī attīrītās teritorijas jau ir iespējams izmantot saimnieciskajā darbībā un to vērtība palielinās. Līdz ar to gan Rīgas brīvostas pārvalde, gan zemes nomnieki ir ieinteresēti projekta sekmīgā realizācijā gadā ir pabeigts projekta II kārtas pilotprojekts (SIA Ovi Rīga teritorija) un uzsākts darbs pie projekta organizatoriskajiem pasākumiem un iepirkuma procedūras. Pilotprojekta ietvaros pārbaudīta plānoto sanācijas tehnoloģiju efektivitāte. Tiek prognozēts, ka otrās kārtas pilotprojekta laikā tiks izsūknēts aptuveni 530 tonnas virs pazemes ūdeņiem peldošo naftas produktu un izņemts vairāk nekā 5000 tonnas piesārņotas grunts. Lai novērstu atlikušā piesārņojuma iespējamo nonākšanu Sarkandaugavas attekā, gar tās krastu plānots izbūvēt vairāk nekā 300 metru garu rievsienu ar drenāžas sistēmu Troksnis un vibrācija Galvenie trokšņa un vibrācijas avoti RBO teritorijā ir dažādas tehnoloģiskās iekārtas, dzelzceļa pievedceļi, kā arī autoceļi. Līdz šim iedzīvotājiem vistraucējošākais ir licies tieši dzelzceļa pievedceļu radītais troksnis vietās, kur dzelzceļš iet tuvu dzīvojamām mājām. Līdz gadam, lai mazinātu dzelzceļa trokšņu radīto ietekmi, RBP ir izbūvējusi prettrokšņa sienu Daugavgrīvā gar dzelzceļam piegulošajiem Parādes ielas namiem. SIA Man-Tess veikusi dzelzceļa pievedceļa attālināšanu līdz 50 m no daudzdzīvokļu mājas Tvaika ielā 54 un dzelzceļa pārbrauktuves Tvaika ielā drošības apstākļu uzlabošanu gadā tika izbūvēta prettrokšņu siena starp Kundziņsalas dzīvojamo rajonu un dzelzceļu. Šī siena ievērojami samazinās troksni Kundziņsalas dzīvojamā rajonā Aizsargājamās teritorijas un bioloģiskā daudzveidība Rīgas brīvostas teritorijā šobrīd atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) - dabas liegums Krēmeri un dabas parkā Piejūra ietilpstošā Mīlestības saliņa. Spilves pļavās atrodas mikroliegums aizsargājamiem augiem. Rīgas brīvostas teritorija tieši robežojas ar dabas liegumu Vecdaugava un dabas parku Piejūra un tajā ietilpst dabas lieguma zonu Daugavgrīva. Par īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu atbilstoši to dabas aizsardzības plāniem atbildīgas šo teritoriju administrācijas vai, ja tādu nav, noteiktas institūcijas dabas liegumam Krēmeri tā ir Rīgas dome, bet dabas parkam Piejūra Dabas aizsardzības pārvalde gadā RBP uzsāka ūdensputnu monitoringu īpaši aizsargājamās teritorijās un Žurku salā. Ūdensputnu monitoringu veic Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas eksperti. RBP un gadā veica biotehniskos pasākumus biotopu kapacitātes paaugstināšanai Žurku salā, DL Piejūra lieguma zonā Mīlestības saliņa un DL 30

31 Krēmeri. Kopš gada RBP Žurku salā un DL Krēmeri RBP veic regulāros apsaimniekošanas darbus gada apsekojumu rezultātā konstatēts, ka Rīgas ostas teritorijā veiktie pasākumi ūdensputnu ligzdošanas apstākļu uzlabošanai bijuši veiksmīgi. Dabas liegums Krēmeri nodibināts gadā, lai saglabātu putniem nozīmīgu ligzdošanas vietu Rīgas pilsētā gadā DL Krēmeri tika izveidota mākslīga putnu ligzdošanas vieta - peldoša platforma. Kopš gada gar dabas lieguma teritorijā esošo ūdenstilpi tiek pļautas niedres aptuveni 2,7 ha kopplatībā , G.Mālkalnieša foto 3.2. ATTĒLS. DABAS LIEGUMS KRĒMERI. LIELĀ ĶĪRA LIGZDA gadā eksperti konstatēja, ka dabas liegumā esošās ūdenstilpes krasti diezgan strauji aizaug ar niedrēm un krūmiem, mākslīgā putnu ligzdošanas vieta netiek izmantota ligzdošanai gadā eksperti konstatējuši, ka dabas liegumā ligzdo un uzturas kopā vismaz 11 putnu sugas, salīdzinot ar 8 sugām gadu iepriekš. Konstatēta arī liegumā esoša apdzīvota bebra mītne. Eksperti iesaka turpināt teritorijas apsaimniekošanu un ūdensputnu monitoringu. Dabas parks Piejūra izveidots gadā. Dabas lieguma zonas Mīlestības saliņa izveidošanas galvenais mērķis ir nodrošināt dabisko sugu un biotopu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību gadā Mīlestības saliņā RBP veica biotehniskos pasākumus, paplašinot atklātas ūdens platības un izveidojot divas mākslīgas salas. Vienā no atklātajām ūdenstilpēm tika izveidota mākslīga putnu ligzdošanas vieta - peldoša platforma. 31

32 , M.Janaus foto 3.3.ATTĒLS. MĪLESTĪBAS SALIŅAS ATKLĀTĀ ŪDENSTILPE (UZ Z NO CENTRĀLĀ EZERIŅA) gada sezonā eksperti nav konstatējuši izmaiņas ūdensputnu populācijā. Eksperti iesaka nolīdzināt mākslīgās saliņas un turpināt teritorijas monitoringu. Kā ūdensputnu ligzdošanas vieta Žurku sala apsekota 2002., gadā un turpmāk katru gadu sākot no gada /2008.gada ziemā Žurku salā tika veikti biotehniskie pasākumi, lai piemērotu salā esošos biotopus ūdensputnu ligzdošanas vajadzībām (izcirsti koki un krūmi). Turpmāk krūmu nociršana veikta arī un gadā , M.Janaus foto 3.4.ATTĒLS. PĒC GADĀ VEIKTAJIEM TĪRĪŠANAS DARBIEM ŽURKU SALA ATKAL STRAUJI AIZAUG AR KRŪMIEM gada sezonā eksperti konstatējuši, ka Žurku salā ligzdojuši 240 pāri sudrabkaiju un ap 10 pāri meža pīļu. Nav konstatēta Amerikas ūdeles klātbūtne. Eksperti iesaka turpināt teritorijas apsaimniekošanu un monitoringu. 32