Būvinženieru kongress Biržas nams Energoefektivitāte Jumti. LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS Cena Ls 1,49.

Transcript

1 N R G A D A A P R Ī L I S Būvinženieru kongress Biržas nams Energoefektivitāte Jumti LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBAS IZDEVUMS Ventspils Kuldīga Liepāja Cena Ls 1,49 Rīga Jelgava Valmiera Cēsis Madona Jēkabpils Rēzekne Daugavpils

2 Saturs Ievads Izbaudiet labāku dzīvi! 2 Vai «gājputni» atgriezīsies? 3 Aktualitātes LBS iesaistās ES projektos 4 LBS biedri piedalās 4 Jaunie biedri 4 Gada inženieris Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 7 XXIII kongress Par godaprātu būvniecībā 8 Gada labākā publikācija 15 Apbalvojumi trīs nominācijās 16 Vadība Valdes sēde 15. februārī 17 Sekciju darbs Sekcijas un to vadītāji, kontakti 18 Personība Būvkonstruktors Jēkabpils Goda pilsonis 20 Objekts Biržas ēkas jaunā dzīve 24 Nozare ārpus modernām tehnoloģijām restaurācija 26 Konference Tiltu projektēšana un būvniecība 28 Attīstība Ūdenssaimniecības izaicinājumi nākotnē 32 Brīvais mikrofons Nejūgt zirgu aiz ratiem 35 Energoefektivitāte Cik vērta ir būvprojektu energoefektivitātes sadaļas detalizēta izstrāde? 36 3D modulācija bāze energoefektīvu risinājumu izvēlei 40 Reģionos Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē 42 Iespējas Par būvniecības attīstību Latvijā 43 Izglītība Mācības = konkurētspēja 46 Tehnoloģijas Baltijas jūrā strādāja pasaulē modernākais zemūdens arkls 48 Par tērauda jumtu seguma īpatnībām 50 Tērauda profilētie elementi jumtiem un sienām 52 Vai iespējams lēti iegādāties kvalitatīvu metāla jumtu? 54 Dakstiņu kvalitātes testu poligoni visā pasaulē 56 Jaunais inženieris Pats labākais notiek šodien 58 Viedoklis Attīstīt vai likvidēt 62 Žurnāls Būvinženieris Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība Redaktore Mārīte Šperberga Literārā redaktore Regīna Janmane Mākslinieciskā redaktore Katrīna Vasiļevska Latvijas Būvinženieru savienība K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012 Tālrunis, fakss E-pasts: lbs@apollo.lv LBS internetā: LR UR reģistrācijas Nr Latvijas Būvinženieru savienība, 2011 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju Citēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Būvinženieru savienību obligāta Iespiests tipogrāfijā Informatīvā biznesa centrs Uz vāka: Biržas ēka Aizrobežu mākslas muzejs Mārītes Šperbergas foto Paldies šā numura ideju autoriem: Romānam Auniņam, Aivaram Caunem, Andrejam Kuzminam, Jānim Prauliņam, Mārtiņam Straumem, Silvijai Štrausai, Anitai Vanagai Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapā

3 Ievads Izbaudiet labāku dzīvi! Vai «gājputni» atgriezīsies? Tagad daudzi runā par pozitīvo domāšanu, mudina veidot labāku dzīvi. Bet kā pie tās tikt? Domājot pozitīvi, mēs sākam saskatīt iespējas. Ir jāatbrīvojas no negatīvā, kas traucē dzīvot. Kā? Var pamācīties no dabas. Vai esat kādreiz redzējuši, kā pīles pēc kaujas noskurinās, tā nometot no sevis negatīvo? Protams, cilvēks nav ne putns, ne dzīvnieks. Un tomēr, domājot sliktas domas, mēs arī fiziski sākam slikti justies. Ja kāds visu laiku gaužas, ja nepārtraukti čīkst: to nevar izdarīt, to arī nevar, tad pēc katra šāda «es nevaru» jāsaka: «Nesaki, ko nevari; saki, ko vari!» Veiksme nāk tad, ja noturam domas uz pozitīva viļņa. Taču prasme domāt pozitīvi nedodas rokā viegli, īpaši jau krīzes situācijās. Ir nepārtraukti jātrenējas to darīt. Ja nevingrini prātu, tukšumu galvā uzreiz aizpilda bailes. Tātad, lai būtu veiksmīgs, ar sevi visu laiku jāstrādā, jātrenē sava domāšana. Mums katram ir zināšanas un darba iemaņas, bet rezultātu ietekmē noteikti apstākļi. Iedomājieties divus cilvēkus ar pilnīgi vienādu zināšanu līmeni un iemaņām. Kaut vai tie būtu dvīņi. Viņu veikums nekad nebūs vienāds, un darba rezultāts nebūs identisks. Kur ir āķis? Katram ir sava enerģija, attieksme un pārliecība par sevi. Piemēram, speciālistam ir izcilas tehniskas zināšanas un darba iemaņas, bet viņš slikti ietekmē kolektīvu. Ar negatīvu domāšanu cilvēks var kaitēt uzņēmumam pat tad, ja visu izdara perfekti. Piemēram, Lielbritānijā ik pēc pusgada vērtē darbiniekus, turklāt ne vien viņu tehniskās zināšanas un iemaņas, bet arī to, kā konkrētais darbinieks ietekmē pārējos. Vērojama pat tendence atbrīvot no darba izcilus speciālistus, ja viņi negatīvi ietekmē kolektīvu. Labās lietas jāplāno. Zemapziņa visu laiku meklē mērķi; ja tāda nav, tā automātiski paņem dominējošo domu. Ja vēlamies citu rezultātu, domas jāmaina. Vecie «instrumenti» nestrādā, ja visu laiku mēģinām tikt pie rezultāta vienā veidā. Vai esat gatavi ieguldīt pūles un enerģiju, lai izvirzītu mērķi un realizētu to, atbildētu sev uz jautājumiem: kāpēc; ko tas dos; kāpēc es to daru? Bet klāt ir pavasaris. Domājiet labas domas! Izbaudiet! Dariet labus darbus! Dzīvojiet labāk! Uzlādējiet sevi! Mārīte Šperberga, žurnāla Būvinženieris redaktore Tuvojas cerību laiks pavasaris ar krāšņiem ziediem, putnu dziesmām un saulainām novakarēm. Vai tas atnesīs tik kāroto profesionālo darbu būvnieku projektētāju un celtnieku cunftei? To rādīs laiks. Nevienam nav noslēpums, ka gads ir noslēdzies ar 23,6% kopējo un 24,9% ēku būvniecības apjomu kritumu salīdzinājumā ar gadu. Par vairāk nekā 30 tūkstošiem cilvēku jeb 45% ir samazinājies būvniecībā strādājošo skaits salīdzinājumā ar gadu. Kas mēs būsim gada rudenī? Vai būvniecībā nebūsim pazaudējuši savu galveno bagātību profesionālus celtniekus? Uz laiku var pietrūkt finanšu līdzekļu jaunai būvniecībai, var iestāties ekonomiski vājāko spēlētāju maksātnespēja, kas saistīta ar savstarpējo saistību nenokārtošanu, masveida darba zaudējumiem, bezdarbu. Ik pa brīdim mēs saņemam informāciju, ka mūsu kolēģi bezdarbnieki ir dabūjuši darbu Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Slovākijā, ka Vācijā pat veidojas profesionālāko latviešu viesstrādnieku kopienas. Rodas loģisks jautājums: vai mūsu «gājputni» pēc gadiem, kad būvniecība atkal tiks celta godā, meklēs ceļu uz dzimtajām mājām, vai arī mājas būs svešumā? Neesmu pesimists un nebūt negribu, lai mūsu kolēģi nokar galvas un padodas likteņa varai. Es ticu, ka jau gadā valstī iemācīsimies apgūt ieplānotos Eiropas Savienības fondu līdzekļus pilnā apmērā. Tas nozīmē, ka radīsim reālas darba vietas profesijā strādājošajiem. Ko darīt, lai plāni ātrāk īstenotos? Apvienot spēkus, izveidot tehniski un ekonomiski spēcīgākas firmas. Papildināt savu kvalifikāciju un kompetenci, it sevišķi valodu prasmes un iemaņas darbam ar datoru. Veidot profesionālas specializētas brigādes strādāšanai darbuzņēmēju statusā. Ja tiek piedāvāts darbs, nemeklēt jaunus speciālistus, bet aicināt atpakaļ savus bijušos, darbā pārbaudītos kolēģus. Ja var ticēt mūsu valdībai, rīta blāzma ir samanāma. Rīts tuvojas! Ar pavasara novēlējumiem Mārtiņš Straume, valdes priekšsēdētājs

4 Aktualitātes LBS iesaistās ES projektos Latvijas Būvinženieru savienība piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas nozīmi un iespējām gada 31. martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme, SIA Vides investīciju fonds valdes priekšsēdētāja Ilze Puriņa un LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume parakstīja līgumus par projektiem 24 semināru cikla «Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība no plānošanas līdz realizācijai» īstenošana un 16 publikāciju cikla «Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība no plānošanas līdz realizācijai» īstenošana žurnālā «Būvinženieris». Abu projektu realizācijas termiņš viens gads. LBS biedri! Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu, mājas adrešu, e-pastu maiņu Latvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a, LBS biedri piedalās No 9. līdz 11. februārim LBS biedrs, Starptautisko sakaru sekcijas dalībnieks Jevgēnijs Derkačs (Šveices uzņēmums Mageba SA) piedalījās starptautiskā konferencē Bridges Russia 2011 Prāgā un nolasīja referātu par jaunumiem tiltu aksesuāru jomā. 14. martā Aivars Caune nolasīja lekciju LLU Lauku inženieru fakultātes 4. kursa studentiem par ēku un būvju tehnisko apsekošanu. Jaunie biedri Aigars Ulmanis, SIA Rīgas Restaurācijas Birojs valdes priekšsēdētājs (Rīga) Juris Grīnvalds, SIA SAKRET komercdirektors (Rīga) Zigurds Gutāns, SIA GeoConsultants būvinženieris (Rīga) Maija Šenfelde, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības un reģionālās ekonomikas institūta direktore (Rīga) Elmārs Drātnieks, Ogres novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītāja vietnieks, būvinženieris (Ogre) Pēterim Mihailovam visu dzīvi patika koks. Jau ganos ejot, viņš mēģināja meistarot šo to no šā materiāla, vēlāk vēroja, kā lielie vīri būvē tiltus, kaut arī nelielus, bet no koka. Pēteris ļoti vēlējās kļūt par celtnieku. Kad sapnis īstenojās, viņš ilgus gadus nostrādāja Rēzeknes Celtniecības trestā. Bija gan pārvaldes, gan tresta galvenais inženieris. Pēterim Mihailovam bija gandarījums par daudziem uzceltajiem rūpniecības objektiem, un šajos gados viņš arī ļoti daudz iemācījās. Kādu laiku Pēteris Mihailovs bija Rēzeknes Celtniecības tresta direktors. Tad sekoja privatizācija. Nekāds pensionārs no Pētera gan nesanāca, taču pirms piecpadsmit gadiem viņš saprata, ka jāmācās strādāt mazāk. Pēteris Mihailovs sadarbojās ar SIA Celtniecības ražotne 5 un Rēzeknes 14. arodvidusskolā mācīja topošos celtniekus. Pēterim Mihailovam patika darbs ar jauniešiem. Kaut arī Pēteris Mihailovs (1936. gada 11. jūlijs gada 15. februāris) skolas vājās materiālās bāzes dēļ daļa audzēkņu nebija pārāk ieinteresēti aroda apgūšanā, viņš centās saprast jauniešus un, lai iemācītu viņiem jaunas prasmes, vasarās pats apmeklēja kursus Jelgavā par koka izmantošanu celtniecībā. Viņš uzskatīja, ka jāmācās visu dzīvi. Atpūtai Pēterim bija lauku mājas un bites. Tās bija viņa vaļasprieks. Līdz pat pēdējam savas dzīves brīdim Pēteris Mihailovs strādāja Rēzeknes Augstskolā, kur Dabas un inženierzinātņu katedrā pasniedza būvniecības tehnoloģiju un būvdarbu organizāciju. Viņš vadīja vairākus kvalifikācijas darbus (diplomdarbus). Augstskolā viņu vērtēja ļoti augstu, un studentiem viņš bija autoritāte. Pēteris Mihailovs regulāri filmēja studentu kvalifikācijas darbu aizstāvēšanu un būvobjektus Rēzeknē. Būvniecības vēsture amatiera filmā Rēzeknē nu palikusi nepabeigta. Rīga, LV-1012, vai elektroniski: lbs@apollo.lv.

5 Aktualitātes Gada inženieris martā svinīgā pasākumā tika godināti žurnāla Latvijas Būvniecība organizētā konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2010 laureāti. Konkurss notika jau trešo gadu, un šoreiz tas tika rīkots sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un kompānijām Caparol, Sakret un Ramirent. Konkursa pretendentus vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija 13 būvniecības nozarē pazīstami eksperti, sabiedrisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu un citu jomu pārstāvji. «Atbalstām konkursu jau kopš tā pirmsākumiem un ik gadu pasniedzam specbalvu Kadru kalve uzņēmumam, no kura konkursā ir nominēts visvairāk speciālistu,» saka Juris Grīnvalds, Sakret komercdirektors. Konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2010 rezultāti Nominācija Gada projekta vadītājs Latvijā 2010 Laureāts: Ainārs Leitēns, SIA RBSSKALS Atzinības balvas: Staņislavs Kumpiņš, SIA RE&RE Oļegs Haruta, SIA Merks Arnis Rītiņš, SIA RE&RE Nominācija Gada būvdarbu vadītājs Latvijā 2010 Laureāts: Vitālijs Hrapovs, SIA Moduls-Rīga Atzinības balvas: Raitis Kravalis, SIA Merks Juris Grodņa, SIA RE&RE Veicināšanas balva: Kaspars Siltumēns, SIA Energoremonts Rīga Nominācija Gada inženieris projektētājs Latvijā 2010 Laureāts: Guntars Maļina, SIA Aqua-Brambis Nominācija Gada jaunais būvinženieris Latvijā 2010 Laureāts: Romāns Basikirskis, SIA Firma L4 Atzinības balvas: Edgars Sivickis, SIA Skonto būve Pauls Ragainis, SIA RE&RE Lana Jūra, žurnāla Latvijas Būvniecība galvenā redaktore Sarmītes Livdānes foto Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā Lai veicinātu labo praksi ēku energoefektivātes jomā, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls Latvijas Būvniecība izsludina konkursu Energoefektīvākā ēka Latvijā Žurnāla Latvijas Būvniecība redaktore Lana Jūra: «Prieks, ka liela mūsu sabiedrības daļa nopietni domā par energoefektivitātes jautājumiem. Par to liecina patiesi unikālas zema enerģijas patēriņa sabiedriskās un dzīvojamās mājas, kas tapušas un top Latvijā. Ceru, ka labie piemēri dos pozitīvu stimulu energoefektivitātes idejas attīstībai Latvijā.» Projektus konkursam var iesniegt piecās kategorijās: Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2010 Energoefektīvākā atjaunotā sabiedriskā ēka Latvijā 2010 Energoefektīvākā sabiedriskā ēka jaunbūve 2010 Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka jaunbūve 2010 Energoefektīvākā vienģimenes ēka Latvijā jaunbūve 2010 Projektus konkursam var iesniegt līdz 20. maijam. Konkursa nolikums publicēts organizatoru mājaslapās internetā: Lai saņemtu papildu informāciju, zvanīt vai rakstīt Lanai Jūrai lilita.lv) vai Inesei Bērziņai tālr ).

6 Aktualitātes XXIII kongress Par godaprātu būvniecībā gada 18. martā Latviešu biedrības namā notika Latvijas Būvinženieru savienības XXIII kongress. Kongresā tika vērtēta pašreizējā ekonomiskā situāciju būvniecībā valstī un meklēti ceļi izejai no krīzes, lai samazinātu augsto bezdarba līmeni un apstādinātu augošo būvfirmu maksātnespējas tendenci. Būvniecība visās pasaules valstīs vienmēr bijusi ekonomiskās izaugsmes indikators. Tās apjomu pieaugums liecina, ka sākas tautsaimniecības izaugsme, savukārt apjomu kritums rāda, ka krīze padziļinās. Kāda situācija būvniecībā Latvijā bija gadā salīdzinājumā ar gadu, un kas gaidāms šogad? «2011. gada 4. marta Ekonomikas ministrijas konferencē Kvalitatīva būvniecība 2020 ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra, ka tautsaimniecībā, tostarp arī būvniecībā, vērojama krituma stabilizācija un pat neliels pieaugums. Centrālās statistikas pārvaldes dati par gadu parāda, ka būvniecības apjoms salīdzinājumā ar gadu salīdzinošās cenās ir samazinājies par 23,6%, ēku apjoms par 24,9%, bet inženierbūvju apjoms par 22,3%. Tas tikai pierāda, ka būvniecībā diemžēl brīvais kritiens turpinās, un ar pašreizējo valsts nodokļu politiku ir pat grūti prognozēt, kad varam cerēt uz izaugsmi. Piecu gadu laikā mēs esam zaudējuši gandrīz jeb 45,3% profesionālo celtnieku, par 45,8% ir samazinājusies strādnieku vidējā alga, bet jau gadā bruto peļņa samazinājās 46,3 reizes salīdzinājumā ar gadu,» pastāstīja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. Mudina viesi Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša: «LBS ir sena vēsture, liela pieredze un autoritāte. Taču vienmēr ir bijusi ievērojama plaisa starp 10 11

7 XXIII kongress būvniekiem un valsts vadību. Vēlētos, lai šodien valdībai netiktu atdresēts tik daudz kritikas, bet rastos konstruktīvi priekšlikumi, jo patlaban nozarē vērojama virzība uz augšu, ko cenšas sekmēt arī Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departaments.» Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs: «Gan būvnieki, gan arhitekti ir strādājuši kopā, sevišķi likumdošanas jautājumos. Bet mūsu darbību varētu salīdzināt ar sengrieķu vislabāko arhitektu Daidalu. Viņš uzcēla labirintu, kurā pats tika ieslodzīts. Šis būvinženieru kongress ir darba kongress, kurā tiek noteikti būvniecības mērķi nākotnei. Arhitektu savienība patlaban strādā pie savas iekšējās vides sakārtošanas, profesionālo arhitektu prakses noteikumiem. Gribam panākt arhitektu vides kvalitatīvu funkcionēšanu. Taču sakarā ar to, ka dažas parādības un izteikumi rada bažas, vai nav apdraudēta pilsētplānošana Rīgā un pilsētas galvenā arhitekta institūcija, visas mūsu aktivitātes, publikācijas un ieteikumi ir un būs vērsti tikai un vienīgi uz demokrātiskas attieksmes pret pilsētvidi veidošanu un attīstību.» Žurnāla Latvijas Būvniecība redaktore Lana Jūra: «Pašreizējie apstākļi spiež būvniekus konkursos startēt ar dempinga cenām. Taču tas ir ceļš uz nekurieni. Par to katram vajadzētu domāt jau sākumā, nevis tad, kad piedāvātā cena neļauj uzbūvēt kvalitatīvu objektu. Te darbs būtu ētikas komisijai.» Iesaka būvinženieri Aivars Brambis: «Visus objektus, kam nepieciešama ekspertīze, vajadzētu reģistrēt vienotā reģistrā, lai pasūtītājs nevarētu atteikties no kritiskas ekspertīzes. Nepieciešamas izmaiņas iepirkumus regulējošajos likumos, lai valsts un pašvaldību objektos netiktu izmantots zemākās cenas kritērijs.» Raitis Gultnieks: «Turpmāk Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija ziņos Latvijas Būvinženieru savienībai un Ekonomikas ministrijai par nekvalitatīviem projektiem un slikti veiktiem būvdarbiem. Taču pārkāpumus būvdarbos vajadzētu konstatēt būvuzraugam, nevis būvinspektoram.» Juris Mellēns: «Pašvaldībā izskatīšanai tika iesniegts būvprojekta ekspertīzes slēdziens, bez projekta. Tajā ir šāds teksts: «Pēc projekta trūkumu novēršanas rekomendē projektu akceptēt.» Pārāk bieži nākas sastapties ar šādiem neprofesionāliem ekspertīžu slēdzieniem. Kā tādi rodas? Cēlonis meklējams normatīvos, kur ir teikts, ka būvekspertīzi ir tiesīgs veikt jebkurš attiecīgi sagatavots speciālists. Varbūt Ekonomikas ministrija varētu precizēt un radīt šos noteikumus par būvprojektu ekspertīzi. Diemžēl Būvniecības likuma projekta gaita divu gadu garumā pierāda, 12 13

8 XXIII kongress ka ministrijā ir augsti kvalificēti juristi, kas nevar uzrakstīt noteikumus par nozari, kuru viņi nepārzina un nesaprot. Patlaban attiecībā uz būvekspertīzi valda pilnīga bezatbildība. Jābūt speciālistu sertifikācijai. Jāizglīto gan būves pasūtītājs, gan apsaimniekotājs.» Sergejs Meierovics: «Ar katru dienu ekspertīzes slēdzieni ir arvien trakāki. Tā mums tiek realizēts dārgākais tilts pasaulē. Līdzīgi ir arī ar Nacionālo bibliotēku. Projekts vēl nebija izstrādāts pilnā apmērā, bet jau bija veikta ekspertīze. Neskatoties uz eksperta iebildēm gan par tehniskajiem risinājumiem, gan par izmaksām, projektu akceptēja. Amatpersonas tika sodītas. Valsts būvinspekcija likvidēta. Šī prakse turpinās. Vairākos valsts objektos, kuriem ir Eiropas finansējums, ekspertīzes slēdzieni ir nenopietni, ar ļoti dramatiskām sekām. Lūk, piemērs: eksperts dod pozitīvu atzinumu par veikalu Depo Liepājā, ko nodeva ekspluatācijā gadā gadā daļa no veikala konstrukcijām neizturēja sniega slodzi un sabruka. Ir pat tāds absurds, ka Dundagas pagastā būvinspektoram liek veikt būvekspertīzi. LBS līdz 31. martam jāiesniedz Saeimā grozījumi Būvniecības likumā. Likuma pieņemšana jāpanāk divu trīs mēnešu laikā. LBS kopā ar citām profesionālajām biedrībām valsts budžeta konsolidācijas ietvaros jāiesniedz valdībai priekšlikumi, piemēram, būvniecības nozari, kas izkaisīta vairākās ministrijās, nodot vienās rokās, nodibinot Būvniecības attīstības aģentūru.» Tālivaldis Keivs: «Eksperti ir zaudējuši godaprātu. Eksperts nav advokāts, kas atbalsta pasūtītāju. Viņam jābūt neatkarīgam, jādod neatkarīgs slēdziens. Kaut vai tāds piemērs. Būvē strādā vibroveltnis. Tas rada aptuveni četras balles stipras vibrācijas. Ēku konstrukcijas sāk plaisāt pie sešām ballēm. Eksperts uzraksta slēdzienu par labu ēkas apsaimniekotājam, proti, ka visas, arī 20 gadu laikā radušās plaisas, norakstāmas uz šā vibroveltņa darbības rēķina. Eksperts uzraksta muļķības. Būsim taču godprātīgi!» Ivars Ulmanis: «Konkursos jāaizliedz piedāvājumus vērtēt pēc zemākās cenas. Būvniecības likumā ir noteikts, ka projekta sastāvā jābūt tāmei, taču tās neizmanto. Nepieciešama tāmju ekspertīze, tad varētu noteikt, vai tās atbilst šodienas cenu līmenim. Konkursos varētu būt piedāvājumi, kas no ekspertētās tāmes atšķirtos ne vairāk kā par 10 procentiem. Ētikas komisijā esam runājuši par pārkāpumiem, ko pieļāvuši būvinženieri. Iesniedziet pieteikumus par ekspertu neētisku rīcību, mēs tos izskatīsim.» Ar visiem kongresa materiāliem, 14 15

9 XXIII kongress lēmumiem un prezentācijām Būvniecība Latvijā un LBS laika posmā no gada 26. marta līdz gada 18. martam (Mārtiņš Straume), SIA LBS Konsultants gadā un plāni gadam (Helēna Endriksone), Ilgtspējīgas būvniecības sistēma BREEM (Ainārs Pauniņš), Rīgas Celtniecības koledžai Mozaīka 140 (Jevgēnijs Poļevojs), Likteņdārzs (Valda Auziņa), Projektēšanas kvalitāte (Aivars Brambis), Energoefektīvākā ēka Latvijā 2010 (Lana Jūra) varat iepazīties sadaļā «kongresi/xxiii kongress». Mārītes Šperbergas foto Jūs esat paši labākie! Tā LBS valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Straumem teica viens no kongresa viesiem, kas nedaudz bija uzkavējies Latviešu biedrības nama pirmā stāva foajē, kur būvinženieri pulcējās pirms kongresa. «Tāds fascinējošs satikšanās prieks! Tādas gaišas sejas var būt tikai harmonizētā domubiedru vidē.» «Paldies jums, kolēģi, par to, ka pat šajā ekonomiskās krēslas periodā jūs tādi esat,» LBS biedriem saka Mārtiņš Straume. Likteņdārzs. Jā, katrs no mums var pielikt roku piemiņas memoriāla tapšanā, aizvedot kaut vai vienu akmeni, iestādot kaut vai vienu koku, piedaloties kaut vai vienā talkā. Palīdzība Japānai dzīvojamā fonda atjaunošanā. Sekojiet līdzi informācijai žurnālā Būvinženieris, un jūs uzzināsiet par iespējām. Pēc neoficiālas informācijas, saliekamo koka dzīvojamo māju piegādi Japānai jau uzsākušas Skandināvijas valstis un Vācija. Mandatum Life. Piedāvājums ietver ne tikai piemērotākos investīciju risinājumus, bet arī pasākumus samaksāto nodokļu un citu ar veselības saglabāšanu saistīto maksājumu atgūšanai. LBS reģionālās kopas. Ar LBS reģionālo kopu palīdzību plānots veikt būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) ieviešanu un ekspluatāciju visos valsts novados. Lai ar LBS būvspeciālistu konsultatīvajiem pakalpojumiem nosegtu visu Latviju, nolemts izveidot kopas Tukumā un Aizkrauklē. Gada labākā publikācija LBS skates konkursa Gada labākais zinātniskais darbs, mācību grāmata, publikācija par arhitektūru un būvniecību nominācijā Gada zinātniskais darbs būvniecībā par monogrāfiju Būvkeramikas izstrādājumi Latvijā (2009. g.) ar LBS Goda diplomu apbalvota Dr. oec. ing. Sandra Gusta. Nominācijā Gada mācību grāmata, metodiskais līdzeklis par metodiskajiem līdzekļiem Tērauda un tēraudbetona konstrukcijas. Eirokodeksi EC-3 un EC-4 konstrukciju projektēšanai (2009. g.) un Metodiskais palīglīdzeklis. Monolīta betona konstrukciju projektēšana saskaņā ar EC-2 (2010. g.) ar LBS Goda diplomu apbalvots Dr. hab. sc. ing. Jānis Brauns, bet par grāmatu Būvniecība (VII sējums, g.) Dr. sc.ing. Juris Noviks. Ar LBS Atzinības rakstu apbalvota Dr. sc. ing. Lilita Ozola par metodisko līdzekli Koka konstrukciju aplēses un konstruēšana I: 1. un 5. Eirokodeksa pielietošana būvprojektēšanā (2008. g.) un autoru kolektīvs: Dr. hab. sc. ing. Juris Skujāns, Dr. hab. sc. ing. Uldis Iljins, Dr. sc. ing. Jānis Kreilis, Mg. sc. ing. Silvija Štrausa, Dr. sc. ing. Valentīns Buiķis, Andris Vulāns, Oļegs Kukuts par metodisko līdzekli Keramzītbetona bloki ar putupolistirola starpslāni. Rokasgrāmata. Metodiskie norādījumi projektētājiem un būvētājiem (2010. g.). Nominācijā Publikācija par būvniecību ar LBS Goda diplomu apbalvots Dr. sc. ing. Jānis Klētnieks, Dr. hab. sc. ing. Juris Smirnovs par grāmatu Būvniecības izglītība RTU 20 gados (2010. g.). Nominācijā Patents būvniecības tehnoloģijā ar LBS Goda diplomu apbalvots Dr. sc. ing., valsts emeritētais zinātnieks Videvuds Ārijs Lapsa par patentu Fasāžu siltināšanas panelis, tā izgatavošanas paņēmiens un sienu siltināšanas process (2009. g., patents Nr )

10 XXIII kongress Vadība Apbalvojumi trīs nominācijās Katru pavasari Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) saka paldies tiem saviem biedriem, kas daudzus sava mūža gadus ieguldījuši būvinženieru jaunās paaudzes apmācībā gan augstskolās kā pasniedzēji, gan būvfirmās kā darbaudzinātāji. Nominācijā Par mūža ieguldījumu būvniecībā apbalvoja: Juri Tervitu, SIA LBS Konsultants, Andri Šteinertu, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Juri Noviku, Rīgas Tehniskā universitāte, Anatoliju Gulbi, AS Ceļuprojekts. Nominācijā Par jauno būvinženieru sagatavošanu apbalvojumu saņēma Andris Veinbergs, SIA Knauf. Nominācijā Labākais darbaudzinātājs apbalvoja: Valdi Uzariņu, SIA Restaurators, Intu Kalēju, SIA Būves un būvsistēmas, Valteru Celmiņu, SIA Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs, Bruno Fībigu, SIA Būvalts. Valdes sēde 15. februārī Valdes sēdē tika runāts par novadu piesaisti LBS reģionālajām kopām, par to, kuri LBS biedri pelnījuši apbalvojumus Par mūža ieguldījumu būvniecībā, Par ieguldījumu jauno būvinženieru sagatavošanā un Labākais darbaudzinātājs, ko paredzēts pasniegt LBS XXIII kongresā. Sēdē tika pārspriesta Būvniecības likuma projekta virzība, jautājumi, ko vēlams izskatīt LBS XXIII kongresā. Valdes locekļi uzklausīja informāciju par Likteņdārza programmas virzību un LBS plānoto līdzdalību tajā, izteica priekšlikumus žurnāla Būvinženieris aprīļa numuram. LBS valdes sēdē piedalījās būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) izstrādes nodaļas vadītājs Jānis Zandbergs. Viņš pastāstīja par BIS mērķiem un iespējām, kas pašlaik datorsistēmā ir sakārtots, izmantojot spēkā esošo likumdošanu. Reģionālo kopu vadītāja Vaira Ronimoisa bija sagatavojusi informāciju, cik LBS biedru un cik sertificētu būvinženieru dzīvo dažādos Latvijas novados. Valde nolēma aktīvākos iesaistīt reģionālo kopu darbā vai pat veidot jaunas kopas, piemēram, Aizkrauklē un Tukumā, lai LBS biedriem nodrošinātu operatīvāku informācijas apriti un darba iespējas. Mārtiņš Straume informēja valdi, ka Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra prezidijs sagatavojis vēstuli par Būvniecības likumprojektu Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Andrim Bērziņam un ekonomikas ministram Artim Kamparam. Vairāk: un sadaļā Būvniecība. Mārītes Šperbergas foto Mārītes Šperbergas foto 18 19

11 Sekciju darbs Latvijas Būvinženieru savienības sekcijas un to vadītāji, kontakti Kurators Mārtiņš Straume t Sabiedrisko attiecību sekcija Vadītāja Mārīte Šperberga t Kurators Raimonds Eizenšmits t Starptautisko sakaru sekcija Vadītājs Aivars Caune t Izglītības sekcija Vadītāja Silvija Štrausa t Vietnieki: Ludmila Okoloviča t Juris Rihards Naudžuns t Jauno speciālistu sekcija Vadītājs Guntars Šterns t Būvniecības zinātnes sekcija Vadītājs Ilgvars Niedols t Būvprojektēšanas sekcija Vadītājs Jānis Prauliņš t Uzņēmēju sekcija Vadītājs Aldis Fromanis t Vietnieki: Aldis Grasmanis (projektēšana) t Aigars Ulmanis (būvniecība) t Kuratore Helēna Endriksone t Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcija Vadītāja Rūta Krūskopa t Vietnieki: Viesturs Briedis (arhitektūra) t Ija Niedole (pilsētbūvniecība) t Sporta un atpūtas sekcija Vadītājs Andrejs Magaznieks t Kurators Tālis Straume t Likumdošanas sekcija Vadītājs Ilmārs Leikums t Vietnieki: Alberts Krols (ēkas) t Vilnis Puļķis (ugunsdrošība) t Būvniecības tehnoloģijas sekcija Vadītājs Eduards Raubiško t Transportbūvju sekcija Vadītājs Anatolijs Gulbis t Vietnieks Jānis Klismets t Publisko iepirkumu sekcija Vadītājs Juris Mellēns t Vietnieks Edvīns Pārups t Inženierbūvju sekcija Vadītājs Aivars Brambis t Apsveicam jubilārus Tieši tas, ka neviens mirklis vairs neatkārtosies, piešķir dzīvei tās apbrīnojamo vienreizību. (E. Dikinsone) martā Imantu Uzkliņģi Igoru Ponomarjovu Jāni Bidzānu Aivaru Cauni Jāni Rutkovski Ēriku Kiršteinu Ivanu Dužku Romānu Neilandu Ingrīdu Ekloni Māru Cimdiņu aprīlī Aristīdu Jansonu Līgoni Jostiņu Andri Gaili Pēteri Āronieti Juri Bērziņu Oļegu Apoļski Gunāru Jakuboviču Jāni Indusu Juriju Gorodjanski 20 Par jubilāriem lasiet

12 Personība Būvkonstruktors Jēkabpils Goda pilsonis Neskatoties uz cienījamo gadu skaitu, joprojām darbīgs ir Jēkabpilī ļoti cienīts būvinženieris Jānis Kikusts. Pēc Latvijas Valsts universitātes beigšanas viņš strādāja par būvdarbu vadītāju, pēc tam par konstruktoru AS Komunālprojekts Jēkabpils nodaļā. Aktīvās darba gaitas beidza galvenā konstruktora amatā, taču joprojām veic būvprojektu ekspertīzes, konsultē vietējos būvuzņēmējus sarežģītos gadījumos, veic konstrukciju apsekošanu, sagatavo mezglu risinājumus. Jānis Kikusts izstrādāja būvprojekta konstruktīvo daļu un veica būvuzraudzību un autoruzraudzību Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Viņam piešķirts Jēkabpils Goda pilsoņa nosaukums. Cik vien Jānis Kikusts sevi atceras, viņš allaž kaut ko meistarojis. Ganu gaitās obligāti līdzi tika ņemts kabatas nazis. Sākumā zēns grieza kārklu stabulītes, tad meistaroja kaķenes un citus puikām nepieciešamus rīkus, vēlāk uzmodelēja veselu lidmašīnu armiju un vilciena lokomotīvi. Pamatskolas gados Jānim Kikustam par mīļāko priekšmetu kļuva matemātika, jo tēvs atklāja teksta uzdevumu risināšanas noslēpumus. Bija prieks par veiksmīgi atrastajām atbildēm. Vēlāk viņš ar vislielāko aizrautību risināja ģeometrijas uzdevumus. Vidusskolas 10. klasē Jānis Kikusts izlēma, ka vēlas kļūt par inženieri celtnieku un būvēt mājas. No studiju gadiem visspilgtāk atmiņā palikuši divi pasniedzēji: K. Gailis, kas lasīja lekcijas būvmehānikā, un I. Melderis, kura vadībā studenti apguva koka konstrukcijas. Viņi prata studentus ieinteresēt par saviem mācību priekšmetiem. Pēc studijām pirmos trīs gadus Jānis Kikusts strādāja Jēkabpilī par būvdarbu vadītāju. Viņš bieži tikās ar Jēkabpils projektētājiem, līdz tika uzaicināts strādāt Jēkabpils projektu un tāmju birojā, kas vēlāk pārveidojās par projektēšanas institūta Latkomunprojekt (tagad AS Komunālprojekts) Jēkabpils nodaļu. Jānis Kikusts bija inženieris konstruktors. Šajā darbā viss tik tiešām bija atkarīgs vienīgi no paša bija zīmulis, papīrs un dzēšgumija, bija dots uzdevums, atlika vien atrast vislabāko risinājumu. Komunālprojektā Jānis Kikusts nostrādāja līdz aiziešanai pensijā gadā. «Visus šos gadus mana būvmehānikas pasniedzēja Gaiļa Celtnieka rokasgrā- mata būvmehānikā bija arī mana rokasgrāmata,» saka Jānis Kikusts. Projektēšanas institūta Komunālprojekts darbības joma bija dažādu ēku kapitālie remonti, tagad tos sauktu par rekonstrukcijām un jaunbūvēm. Te pavērās plašas iespējas dažādu konstrukciju izpētē un iespējamo pastiprinājuma variantu meklējumos. Bieži vien bija nepieciešams atsevišķiem mezgliem rast individuālus risinājumus, kas vienlaikus apmierinātu gan prasību pēc izturības, gan konstruktīvās un estētiskās prasības. Ja izdevās sekmīgi apvienot visus šos nosacījumus, Jānis Kikustam bija gandarījums par paveikto. Tiekšanās uz ideālu individuālu mezglu konstrukcijas risinājumu arī ir saistošākais konstruktora profesijā. Vai nācies piedzīvot brīžus, kad iekšējais zirgs nenes tik strauji, kā gribētos? Ko darījāt, lai tomēr nesašļuktu? Mans sākotnējais dzīves plāns būvēt īpašas ēkas atdūrās pret skarbo padomju laika īstenību, bet tas manī neradīja vilšanos profesijas izvēlē kļuvu par projektētāju. Kad deviņdesmito gadu sākumā projektēšanas darbi strauji gāja mazumā, aizgāju pensijā, taču saikne ar celtniecības organizācijām un projektētājiem nepārtrūka. Jutu, ka uzkrātā pieredze vēl ir noderīga. LBS nokārtoju eksāmenu un ieguvu sertifikātus būvju konstrukciju projektēšanā un ekspertīzē, tie tagad pagarināti līdz gadam. Vai jums ticis vieglais vai grūtais ceļš? Esmu kara laika bērns un jau bērnībā sapratu, ka nav tikai vieglais vai grūtais ceļš. Mūsu ceļš vienmēr ir mainīgs, un, domāju, tāds arī būs

13 Personība Vai kaut ko esat darījis par spīti, līdz galam? Konstruktora profesijā neko nevar darīt par spīti, līdz galam. Nevar strādāt izolēti un nerēķināties ar citu speciālistu domām, bet konstruktoriem nekad nerodas strīdi, jo visu izšķir pierādījumi ar aprēķiniem. Kādas trīs lietas jums saistās ar savu jaunību? Aizraušanās ar sportu: volejbols, dambrete, šahs. Neatlaidība un pienākuma apziņa skolā. Studiju gados neatlaidību stiprināja arī nepieciešamība vienmēr saņemt stipendiju. Kā jūs ietekmējuši citi? Ģimenē mani ietekmēja vecāki, skolā skolotāji, protams, ne visi vienādi. Esmu centies izvairīties no sliktas ietekmes. Neesmu darījis to, ko negribēju, lai tikai līdzinātos citiem. Domāju, tas man ir izdevies. Kas sagādā prieku? Pirmām kārtām ģimene, mazmeitas, protams, labi padarīts darbs. Kādām grāmatām dodat priekšroku? Labprāt lasu populārzinātniskas grāmatas un žurnālus, piemēram, par astronomiju. Pirmā lielākā grāmata, ko patiešām atceros no bērnības, ir Kaudzīšu Mērnieku laiki. Vēl tagad reizēm ienāk prātā romānā lasītie trāpīgie izteicieni, jo arī ne tik sen mēs pārdzīvojām savus mērnieku laikus. Miniet trīs savas labākās īpašības. Kura no tām visvairāk palīdzējusi dzīvē? Neatlaidība, mērķtiecība, aizrautība. Un tieši neatlaidība man vienmēr ir palīdzējusi. Kāpēc trīs lietas ir labas? Jau Bībelē minētas trīs labas lietas: ticība, cerība, mīlestība. Neko labāku nevaru iedomāties. Kurā laika posmā vēlētos padzīvot ilgāk? Visilgāk būtu vēlējies padzīvot pēdējā aktīvā darba posmā, jo tad sajutu, ka šo to jau varu. Kas jums visvairāk krīt uz nerviem? Paviršība. Ja nebūtu tas, kas esat... Tā būtu vislielākā neveiksme manā mūžā. Kādi ir jūsu vakari, nedēļu nogales, brīži, kad nedomājat par būvniecību? Vakaros obligāti noskatos Panorāmu, lasu grāmatas par ievērojamu cilvēku dzīvi, vēsturiskus romānus. Vasarā labprāt uzturos savā dārza mājā pie ezera, ko pats projektēju un būvēju. Patīk dārza darbi, svaigs gaiss. Agrāk ar aizrautību piedalījos dažādos sporta pasākumos, spēlēju volejbolu, jaukas atmiņas saistās ar kādreizējiem Komunālprojekta sporta svētkiem. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta direktors, būvinženieris Raits Sirmovičs: «Ar Jāni Kikustu iepazinos gadā. Es biju tikko beidzis celtniecības inženiera studijas un uzsāku darba gaitas toreizējā projektēšanas institūta Latkomunprojekt Jēkabpils nodaļā. Jānis Kikusts bija nodaļas galvenais konstruktors. Tolaik man bieži nācās lūgt padomu. Jānis Kikusts vienmēr bija iecietīgs pret jaunākajiem kolēģiem, palīdzēja atrast pareizos konstruktīvos risinājumus. Tolaik apbrīnoju kolēģa dziļās teorētiskās zināšanas un lielo praktiskā darba pieredzi, viņa lielisko grafiku, izstrādājot rasējumus. Jānis Kikusts nekad neuzsvēra savu pārākumu, bet jautājumus apsprieda kā līdzīgs ar līdzīgu. Tolaik Jēkabpils nodaļā darbu uzsāka daudz jauno būvinženieru, un Jānis visiem bija lielisks, pacietīgs darbaudzinātājs. Tieši viņš izskoloja Jēkabpils nodaļas jauno inženieru paaudzi. Jēkabpils pilsētas un arī visa reģiona būvnieku vidū Jānis ir neapšaubāma autoritāte. Jānis Kikusts ir izstrādājis konstruktīvo daļu daudzām nozīmīgām Jēkabpils jaunbūvēm, bet īpaši daudz viņš darbojies ēku rekonstrukciju un kapitālo remontu jomā. Pateicoties Jāņa rastajiem risinājumiem, daudzas ēkas sākušas tikpat kā jaunu dzīvi.» Būvinženieris Alberts Barkāns: «Kad pirms gandrīz 30 gadiem iepazinu Jāni, viņš jau bija speciālists ar lielu pieredzi un plašām zināšanām. Pārsteidzoši šķita tas, ka Kikusta kungs spēja rast risinājumus un pieņemt lēmumus dažādās būvniecības situācijās. Uz jebkuru jautājumu viņš varēja sniegt atbildi, saprotami izskaidrot un pamatot savu redzējumu. Varēja just, ka būvniecības projektēšana ir viņa sirdslieta, zināšanas ir mērķtiecīgi apgūtas un krātas. Aizkustinoši, ka Jānis ar pietāti atcerējās savus pasniedzējus augstskolā un joprojām kā palīgmateriālus izmantoja savas studiju laika lekciju konspektu klades. Tie bija kārtīgi un rūpīgi pieraksti, formulas saprotamas un joprojām izmantojamas. Mudinot mūs atrast optimālos konstruktīvos risinājumus, Jānis mēdza teikt: «Uzbūvēt var visu, jautājums tikai, cik tas maksās.» Jānis vienmēr ir atsaucīgs, pieejams un atvērts katram, kam nepieciešama palīdzība.» SIA Jēkabpils PMK valdes priekšsēdētājs Uldis Helmuts Putniņš: «SIA Jēkabpils PMK kolektīvs ir patiesi gandarīts, ka ilgus gadus mūsu sadarbības partneris ir projektētājs konstruktors Jānis Kikusts. Gan uzņēmuma pašreizējie darbinieki, gan arī tie, kas strādāja uzņēmumā līdz gadam, vēl šodien ar labu vārdu atceras viņu. Jānis Kikusts joprojām sniedz savu atbalstu un zināšanas visiem, kam tas ir nepieciešams. Mums vairākkārt bijusi nepieciešamība sarežģītu projektēšanas jautājumu risināšanā pieaicināt par ekspertu tieši Kikusta kungu. Viņš ir Jēkabpils patriots un projektējis daudzas Jēkabpils ēkas. Viena no lielākajām viņa iecerēm bija uzbūvēt Jēkabpilī jaunu, skaistu, modernu dievnamu. Šī iecere tika realizēta, un nu Krustpils visaugstākajā vietā majestātiski slienas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca. Tiešs, atklāts un taisnīgs tādu mēs pazīstam Jāni Kikustu. Savu darba mūžu viņš atdevis vienai no sarežģītākajām nozarēm būvniecībai. Viņa dzīves pieredze un padoms ne vienam vien jaunam cilvēkam palīdzējuši dzīvē saskatīt īstās vērtības.» Anita Vanaga, Mārīte Šperberga Jāņa Lāča foto 24 25

14 Objekts Biržas ēkas jaunā dzīve Pēc trīs gadu ilgas atjaunošanas un pārbūves Rīgas Biržas ēka šogad augustā tiks atklāta apmeklētājiem kā Ārzemju mākslas muzejs. Latvijas Būvinženieru savienības biedri namu apmeklēja gada vasarā, par ko Būvinženieris rakstīja septembra numurā (Nr. 12), nu sekoja ēkas otrais apciemojums. Nama pārbūve un restaurācija ir viens no lielākajiem VAS Valsts nekustamie īpašumi realizētajiem investīciju projektiem. Būvdarbi tika sākti gada maijā, un tajos bija plānots ieguldīt 15,63 miljonus latu. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir pilnsabiedrība RBSSKALS un RBSSKALS Būvvadība. Projekta vadītājs Jānis Lāčaunieks, atbildīgais būvdarbu vadītājs Varis Cesbergs. Ēkas rekonstrukcija notiek pēc SIA Arhitektoniskās izpētes grupa arhitektes Liesmas Markovas izstrādātā projekta. Būvkonstrukcijas izstrādāja SIA Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs. Būvkonstruktors būvdarbu laikā Igors Putniņš no SIA BKB. Būvuzraudzības grupas vadītājs Juris Gailis. Biržas ēkas iekšpagalms ieguvis stikla pārsegumu. Atjaunotas un vēsturisko izskatu atguvušas arī tās telpas, kas savulaik tika nopostītas ugunsgrēkā. Par restaurāciju atbild SIA RE&RE un tās meitasuzņēmums ReRe04. Restaurācijas procesā tika piesaistīti arī speciālisti no Vācijas, Itālijas un Polijas, kas specializējušies marmora restaurācijā. Ēkas platība pirms rekonstrukcijas bija 4200 m 2, tagad tā palielinājusies līdz 5500 m 2. Pats grūtākais bija biržas vajadzībām būvēto ēku pārveidot par muzeja ēku, saglabājot tās oriģinalitāti. Kaut kādā mērā pat žēl, ka vienu mākslu greznās sienas aizsegs cita, atsevišķas detaļas netika atjaunotas, jo bija jāpielāgojas muzeja specifikai. Atjaunoti netika arī lielie spoguļi un greznās lustras augšējā stāva zālēs, jo ekspozīcijas paredz citu apgaismojuma specifiku. Taču var droši apgalvot, ka Rīga un Latvija ieguvusi namu, ar kuru lepoties. Mārītes Šperbergas foto 26 27

15 Objekts Nozare ārpus modernām tehnoloģijām restaurācija Restaurācijas izpildes tehnoloģijas un metodika nemainās strauji, drīzāk gadu gaitā lēnām pilnveidojas. Goda vietā šajā nozarē gadsimtiem ilgi turas meistaru roku darbs. RE&RE ir viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ar pietiekamiem resursiem plaša profila ēku un interjeru restaurācijas īstenošanā atbilstoši kvalitātes standartiem un restaurācijas ētikas principiem, piesaistot Latvijā un ārzemēs atzītus profesionāļus. Zināmākie uzņēmuma RE&RE restaurētie objekti: Latvijas Nacionālā teātra interjers, Vācijas vēstniecības ēka Latvijā, Latvijas Banka, Saeimas nams, Mazā ģilde, Francijas Kultūras centrs, M. Čehova Rīgas Krievu teātris, trīs gadu garumā restaurācijas darbi tiek vadīti Biržas ēkā. Vērtējot Biržas ēkā veiktos darbus no apjoma un sarežģītības aspekta Latvijas kontekstā, veikums uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem tūlīt aiz Rundāles pils un LNO ēkas. RE&RE Rīgas Biržā izpilda komplicētas restaurācijas, restaurācijas, daļējas restaurācijas un rekonstrukcijas darbus iekštelpās, kā arī būvgaldniecības izstrādājumu logu ar oriģinālo stiklojumu, durvju un sienu paneļu restaurāciju. Ēkas rekonstrukcijas projekta autore ir SIA Arhitektoniskās izpētes grupa arhitekte Liesma Markova. «Plašas zināšanas, pieredze, amata prasme ir labākie restauratoru palīgi daudzos gadījumos, lai priekšmetam vai virsmai atdotu oriģinālo vēsturisko izskatu. Pēc izpētes darbu veikšanas un vēsturiskās «matricas» fiksācijas profesionāļi pieņem lēmumu par darbu turpmāko metodoloģiju restaurāciju vai rekonstrukciju. Biržā atsevišķās vietās esam atstājuši nelielus atsegtus daudzo slāņu fragmentus kā uzskatāmu liecību darbu apjomam tie var būt pat 5 11 dažādu toņu uzslāņojumi vairāku milimetru biezumā, kas darbu veikšanas procesā rūpīgi, pamatā ar skalpeli, ir noņemti,» stāsta RE&RE restaurācijas projektu vadītājs Roberts Veco-Vecums. Biržas ēkā ir restaurēts ievērojams apjoms interjera detaļu un elementu, monumentālās glezniecības un tēlniecības darbi, mākslīgā marmora apdare, koka apdares elementi un būvelementi, kamīni un krāsnis, restaurēto priekšmetu vidū ir gaismekļi, spoguļu rāmji, pulksteņi, akmens izstrādājumi. Piektajā stāvā administrācijas telpās grīdas klājuma segums veidots no 150 gadu veciem kokmateriāliem, sazāģējot grīdas dēļos vecās Biržas ēkas jumta pārseguma sijas, ko nācās demontēt, veidojot jauno jumta izbūvi un ātriju ar virsgaismu. Mākslīgās marmora tehnikas izmantojums Biržas ēkā Mākslīgā marmora tehnikā veidotās (Itālijā scagliola, Vācijā stuckmarmor) sienu apdares tika restaurētas, «reģenerējot» atsevišķus ugunsgrēkā bojātus sienu fragmentus vai veidojot no jauna plašus sienu paneļus pirmā un otrā stāva zālēs. Tehnika kā māksliniecisks paņēmiens radusies pirms vairāk nekā 1000 gadiem, piedzīvojusi uzplaukumu Itālijā 17. gadsimtā un tālāk izplatījusies visā Eiropā. Latvijā mākslīgā marmora tehnika izmantota Rundāles pilī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, dažos Vecrīgas namos. Kvalitatīvu mākslīgā marmora virsmu no dabiskā marmora atšķirt iespējams tikai pēc taustes: dabiskā marmora virsma ir auksta, mākslīgā marmora silta. Vizuāli atšķirības nav pamanāmas. Savulaik tehnikas lietpratēji skopi dalījās amata noslēpumos, mūsdienās jau iespējams teorētiski un praktiski izglītoties pie meistariem specializētos mācību centros Itālijā un Vācijā. Mākslīgā marmora tehnika ir absolūts roku darbs, viendabīgā masā noteiktās proporcijās samīcot ģipsi, saistvielu, kas iegūta no dzīvnieku kauliem, dabisko pigmentu. Masa tiek uzklāta uz virsmas un pēc tam vairākkārt slīpēta un pulēta, līdz iegūts nepieciešamais spožums. Siena ar mākslīgā marmora apdari top lēnām, vienā piegājienā aizpildot pāris desmitu kvadrātcentimetru lielu laukumu. Vienā reizē iespējams sagatavot masu, kas pēc apjoma atgādina maizes «ķieģelīti», taču tādus vajag ļoti daudz, turklāt ar identisku sastāvu, tonējumu, cietību; gala rezultāts ir atkarīgs no meistara pieredzes un spējas izjust formu un toni. Biržas ēkas Venēcijas zāles restaurācijas darbu vadīšanai un izpildei uzņēmums RE&RE meklēja zinātnisko restaurācijas un rekonstrukciju darbu vadītāju Itālijā, vēršoties pie profesores Almas Ortolanas, glezniecības un interjeru apdares restaurācijas speciālistes, zinātnieces, kas piedalījusies pasaulslavenu un starptautiski nozīmīgu objektu izpētes un restaurācijas darbos. Informācija: Roberts Veco-Vecums, RE&RE projektu vadītājs, Foto no RE&RE arhīva 28 29

16 Konference Tiltu projektēšana un būvniecība Prāgā notika konference Tiltu būvniecība, kas pulcēja aptuveni 100 tiltu projektēšanas un būvniecības speciālistu no Krievijas, Eiropas un Amerikas. Konferenci organizēja iqpc (Lielbritānija) sadarbībā ar tiltu būvnieku asociāciju fondu AMOST (Krievija). Raksta autors kopā ar Dienvidu tilta būves direkcijas vadītāju, LBS biedru Eduardu Raubiško viaduktā. Šeiha Al Zaīda tilts Abū Dabī Arābu Emirātos. Pārstāvēti bija arī tādi tehnoloģiju ražotāji kā BERD (speciālo, gara laiduma pārvietojamo veidņu ražotāji), BAUER (pāļu un dziļo fundamentu ierīkotāji), BENTLEY Software (tiltu un inženierbūvju projektēšanas programmatūra), Mageba (tiltu aksesuāru un seismiskās aizsardzības ierīču ražotāji), SOILMEC (grunts un dziļo fundamentu speciālisti), PONTEX (inženierkonsultanti) u. c. Konferences galvenie temati: 1) perspektīvas un attīstības virzieni infrastruktūras industrijā Krievijā; 2) jaunumi un pārbaudītie tehnoloģiskie risinājumi tiltu projektēšanā un būvniecībā; 3) plānotie, esošie un jau izpildītie projekti Krievijā, Arābu Emirātos, Čehijā, Spānijā, Šveicē un citās valstīs. Krievijā pašreiz plāno apmēram 6% gada izaugsmi vietējā infrastruktūrā (ceļu un dzelzceļu garumi, objektu skaits). Līdz gadam Krievijas valdība plāno palielināt transporta tīklu par aptuveni 50%, tas nozīmē milzīgas investīcijas (gada budžets infrastruktūrai ir aptuveni 6,35 miljardi eiro) un arī būvniecības apjomu. Turklāt ļoti daudziem objektiem ir nepieciešams remonts (aptuveni 6000 tilti ir jāremontē tuvākajos divos trīs gados, no tiem aptuveni 1000 jau ir pirmsavārijas stāvoklī). Daži Latvijas būvniecības uzņēmumi jau tagad piedalās dažādos projektos Krievijā un NVS valstīs. Šī tendence var pieaugt, lai arī cik sarežģīts un specifisks šis tirgus būtu, jo darbs tur ir interesants no vairākiem skatu punktiem (apjoms, peļņa, inženiertehniskie risinājumi un tehnoloģijas). Konferencē prezentētās pasaules līderu tehnoloģijas Firma BERD prezentēja savu tehnoloģiju ar ārējo augststiprības kūļu saspriegto veidņu kopņu konstrukciju, kas pārvietojas ar pagaidu kronšteinu palīdzību zem izbūvējamā tilta laiduma un atļauj visu laiduma veidņošanas, stiegrošanas un betonēšanas darbus veikt «no gaismas», tas ir, neizmantojot klasisko veidņu turu un torņu sistēmas. Interesantu pāļu izbūves tehnoloģiju ūdenī (hidrobūvniecībai) bez sausās būvbedres ierīkošanas prezentēja SOILMEC. Izmantojot šādu tehnoloģiju, ar neizvelkamo cauruļu un bentonita (māla un ūdens maisījums ar lielu blīvumu atvērta izrakuma noturēšanai)/polimēra maisījuma palīdzību var izbūvēt pāļus līdz 35 metru dziļumā, strādājot uz ūdens. Ar jaunākajiem izstrādājumiem tiltu aksesuāru tehnoloģijā iepazīstināja Šveices firmas Mageba pārstāvji: jaunākās paaudzes slīdēšanas materiāli tiltu balstīklām un deformācijas šuvēm, ātro šuvju nomaiņu tehnoloģijas bez satiksmes pārtraukšanas, pateicoties modulārai konstrukcijai un jaunām monitoringa sistēmām. Daži no konferencē prezentētajiem objektiem Igors Koļuševs (GiproStrojMost), kurš Latvijā pazīstams kā Dienvidu tilta pār Daugavu projekta izstrādātājs, prezentēja lielākā vanšu tilta uz Krievu salu būvniecībā Vladivostokā izmantotos tehnoloģiskos risinājumus. Tiltu projektēja Sanktpēterburgas institūts GiproStrojMost, galvenais laidums ir 1104 metri šobrīd pasaules rekords. Vladivostokā institūts projektēja trīs lielus objektus, kuriem ir jābūt gataviem līdz gada maijam APEC samitam. Un tie ir: vanšu tilts uz Krievu salu, vanšu tilts pār Zelta raga līci un trīs kilometrus garš tilta pārvads pār De Frizes līci. Staņislavs Šuļmans no Sanktpēterburgas institūta TransMos, kas ar saviem darbiem ir pazīstams arī Latvijā un Baltijā (Slāvu transporta pārvada Rīgā laiduma konstrukcijas projektētāji apakšuzņēmēji, Vabaduse arkas 30 31

17 Konference GiproStrojMost tilts Tartu, Igaunijā), prezentēja dažus Krievijas projektus no olimpiskajiem objektiem Sočos (kopā vairāk nekā 8 km tiltu konstrukciju) līdz trīs pilonu vanšu tiltam Krievijas vidusreģionā. Visi objekti tiek projektēti ne tikai pēc Krievijas standartiem, bet arī ņemot vērā Eirokodus kā «papildu» tehnisko materiālu tāda situācija šodien Krievijā sastopama ļoti bieži (Krievijā sagatavošanā atrodas likumprojekts par Eirokodu izmantošanu jomās, kur nav mūsdienīgu aktuālo normatīvo dokumentu, bet, kad un kādā formā tas tiks ieviests, nav zināms). Vardams Džonss no Lielbritānijas projektu institūta High-Point Rendel prezentēja projektu Šeiha Al Zaīda tilts Abū Dabī Arābu Emirātos, kas ir īsts inženieru un arhitektūras mākslas šedevrs, un iepazīstināja ar oriģināliem konstruktīviem risinājumiem, sagādes un montāžas sarežģījumiem būvniecības procesā. Dažus projektus Čehijā un Prāgas apkārtnē prezentēja arī Čehijas projektētāji: Milans Kalnis no PONTEX Consulting Engineers, Jans Viteks no Metrostav, Jans Blazeks no Boegl & Krysl (Ločkovas ielejas viadukts). Konferences pēdējā dienā bija noorganizēta trīs izbūvēto vai būvējamo projektu apsekošana: Prāgas apvedceļa pabeigtais jaunais posms, Ločkovas ielejas viadukts un Prāgas tuneļu maģistrāle. Apvedceļa objekti ir klasiskā iepriekšsaspriegtā dzelzsbetona konstrukciju komplekss ar vairākām estakādēm, pārvadiem un satiksmes sadalīšanas mezgliem. Ločkovas viadukts ir interesants tēraudbetona kompozīta laidums uz slīpiem dzelzsbetona balstiem, pie kuriem būvniecības laikā bija izbūvēti vertikālie pagaidu balsti no dzelzsbetona, kas, pēc būvnieka aprēķiniem, bija izdevīgāk nekā īrēt lielus tērauda torņus (balstu augstums ir ap 40 m, tilta laiduma garums 426 m). Pēdējais apsekotais objekts bija tunelis zem Prāgas centra, kas ļauj ātri izlaist lielo tranzīta auto plūsmu cauri pilsētai, netraucējot tās dzīvi un nesabojājot tās unikālo skaistumu. Tunelis ir izbūvēts ar vairoga metodi, jo ģeoloģiskie apstākļi ir ļoti labvēlīgi apkārt ir labas kvalitātes klints. Tunelis paredzēts divām trim joslām katrā virzienā un atrodas metru dziļumā, vietām līdz 60 m un vairāk. Mūsu austrumu kaimiņam ir daudz interesantu sasniegumu būvniecības jomā, un tehnoloģiski Krievija šodien ir ļoti tuvu citām, daudz progresīvākām valstīm. Nākamo gadu laikā Krievijā būvniecības joma attīstīsies, būs interesanti sekot notikumiem, un Latvijas būvinženieriem un uzņēmējiem būtu arī vēlams piedalīties šajos projektos. Vairāk informācijas par konferenci: Jevgēnijs Derkačs, Mageba SA (Šveice) tehnisko projektu vadītājs, LBS Starptautiskās sekcijas dalībnieks Foto no personiskā arhīva un publicitātes foto no konferences materiāliem UZMANĪBU! Lūdzam ieskaitīt LBS biedru naudas gada maksu norēķinu kontā: Latvijas Būvinženieru savienība K. Barona iela 99, lit. 1a, Rīga, LV-1012 Reģistrācijas Nr PVN reģistrācijas Nr. LV A/S «SEB banka», Vecrīgas filiāle Kods UNLALV2X001 Norēķinu konta Nr. LV80UNLA Strādājošiem LBS biedriem un asociētiem biedriem LVL 25 Nestrādājošiem pensionāriem LVL

18 Attīstība Ūdenssaimniecības izaicinājumi nākotnē Ir pagājuši piecpadsmit gadi, kopš Latvijā tika nodotas ekspluatācijā pirmās ar daļēju starptautisko finanšu donoru palīdzību izbūvētās un rekonstruētās ūdenssaimniecības būves. Minēto projektu sagatavošana tika uzsākta pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Tajā laikā savu palīdzīgo roku ūdenssaimniecības attīstībai Latvijā sniedza Pasaules Banka, ERAB, Ziemeļvalstu attīstības aģentūras SIDA un DEPA, kā arī Ziemeļvalstu investīciju organizācija NEFCO. Ziemeļvalstu palīdzības stafeti Latvijā pārņēma Eiropas Savienība, sākotnēji PHARE projektu veidā, pēc tam ar ISPA, Kohēzijas un ERAF fondu palīdzību. Viens no galvenajiem projektu kritērijiem bija to dzīvotspēja, proti, ekspluatējošās organizācijas spēja būves ekspluatēt, nodrošinot pietiekamus līdzekļus to atjaunošanai jeb rehabilitācijai nākotnē. Nekas nav mūžīgs, un jebkuras būves plānotais kalpošanas laiks ir ierobežots. To elektriskās un mehāniskās sastāvdaļas būs jānomaina pēc gadiem. Vēlāk, pēc 30, 50 vai atsevišķos gadījumos pēc 100 gadiem, būs nepieciešama arī būvju pamatelementu atjaunošana. Pirmie finanšu palīdzību gan dāvinājumu, gan izdevīgu kredītu veidā ūdens- saimniecības nozarē Latvijā izmantoja Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jūrmalas, Madonas, Cēsu un citu pašvaldību ūdenssaimniecību uzņēmumi, izbūvējot galvenokārt notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens sagatavošanas ietaises. Šogad martā par godu deviņdesmito gadu beigās uzsāktā projekta noslēgumam Cēsīs tika rīkota konference Ziemeļvalstu ieguldījums Latvijas infrastruktūras projektos ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem ir vērtīgi tikties, pārrunāt sasniegto, izvērtēt ieguvumus un kļūdas. Ūdenssaimniecībā, tāpat kā jebkurā citā nozarē, ir dzīves cikls, kas sākas ar ideju, turpinās ar plānošanu, projektēšanu, būvniecību. Būve tiek ekspluatēta un uzturēta. Pienāk brīdis, kad tā ir jāatjauno, veicot attīstības plānu aktualizāciju. Analizējot pēdējās desmitgades notikumus un dažādas prognozes, var secināt, ka ūdenssaimniecības jomu Latvijā sagaida vairāki izaicinājumi. Un tie ir: lejup krītoša demogrāfiskā prognoze; īpatnējā ūdens patēriņa būtisks samazinājums, sistēmu atjaunošana un finansējuma trūkums sistēmu atjaunošanai; centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izmantošanas veicināšana, kā arī sadrumstalotība ūdenssaimniecības sistēmu apsaimniekošanā. Pēdējā laika demogrāfiskās prognozes liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem palielināsies izmaksas, kas nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmu uzturēšanai un ekspluatācijai, kā arī atjaunošanai. Mūsu valstī ir uzkrāts liels mantojums no padomju laikiem, jo pagājušajā gadsimtā no sešdesmitajiem gadiem līdz astoņdesmito gadu vidum notika strauja ūdenssaimniecības attīstība. Šobrīd šīs būves ir nokalpojušas savu plānoto laiku, un tām ir nepieciešama atjaunošana. Nevienam nav noslēpums, ka ūdenssaimniecības avārijas rada lielus zaudējumus videi, ekonomikai un sabiedrībai. Zaudējumu apjomu iespējams būtiski samazināt, rūpīgi plānojot esošo sistēmu rekonstrukciju un atjaunošanu, novēršot avāriju risku. Taču šķiet, ka Latvijā dažādu ekonomisko un politisko apstākļu dēļ ūdenssaimniecības uzņēmumos pietrūkst līdzekļu būvju plānveida atjaunošanai. Turklāt lielākoties darbs notiek nemitīgā «ugunsgrēka dzēšanas» un palīdzības naudas apgūšanas režīmā, tādējādi trūkst laika un naudas resursu, lai padomātu un paplānotu jeb strādātu preventīvā režīmā. Atsevišķās pašvaldībās, kur izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, iedzīvotāji nesteidzas tos izmantot, jo ir jāizbūvē pieslēgums, kam nepieciešami pašu īpašnieku līdzekļi. Protams, līdzekļu vienmēr trūkst, turklāt nedarbojas veicināšanas un kontroles mehānisms, kāds ir lielākajā daļā Eiropas valstu vai līdzīgs tam, kāds izveidots atsevišķās pašvaldībās Latvijā 34 35

19 Attīstība Brīvais mikrafons sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Pēdējos gados daļai lielāko pilsētu iedzīvotāju ir tendence pārcelties uz dzīvi pilsētām tuvējās pašvaldībās, kur attīstās individuālo dzīvojamo māju rajoni. Līdz ar to izveidojas situācija, ka pilsētas centralizētā kanalizācijas sistēma netiek pilnībā noslogota, savukārt jaunajos individuālo māju rajonos nav centralizēto ūdenssaimniecības sistēmu. Nereti ekonomiskākā un atsevišķos gadījumos vienīgā iespēja, ņemot vērā vides apstākļus, ir novadīt notekūdeņus uz esošo pilsētas centralizēto kanalizācijas sistēmu. Tam ir administratīvi, taču ne inženiertehniski vai vides šķēršļi. Šis apstāklis degradē kanalizācijas sistēmas aglomerācijas ideju pašā tās būtībā, proti, kopīgā tehniski un ekonomiski pamatotas kanalizācijas sistēmas izveidē un uzturēšanā. Gribētos uzsvērt, ka Latvijā no ūdenssaimniecības jomas bieži vien nepamatoti tiek izslēgti lietus ūdens kanalizācijas jautājumi, proti, lietus ūdens novadīšana un attīrīšana. Īpaši tas attiecas uz kopsistēmas gadījumu, kur sadzīves un lietus ūdeņi tiek novadīti pa kopēju kolektoru. Šie jautājumi prasa kompleksu un integrētu redzējumu, kas ļauj tos optimālāk risināt tieši apdzīvotu vietu plānošanas posmā: teritorijas attīstības plānā un detālplānojumos, jo plānošanas fāzei ir vislielākā ietekme uz galaiznākumu, taču izmaksas ir relatīvi niecīgas. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka inženierkomunikāciju sadaļas daudzās pašvaldībās plānošanas dokumentos ir izstrādātas formāli, bez kompleksas pieejas. Tā saukto trekno gadu plānošanā parādās ļoti liela apdzīvotu vietu ietilpības prognoze, taču vispārīgās demogrāfiskās prognozes par to neliecina. Kā tipiskākās problēmas plānošanā var minēt demogrāfisko un saimniecisko aktivitāšu prognožu trūkumu; ūdenssaimniecības un citu inženierkomunikāciju sadaļu risinājumu nepietiekamību teritorijas plānojumos un detālplānojumos; teritorijas plānojumu nelīdzsvarotību ar demogrāfisko un saimniecisko aktivitāšu prognozēm; piemērotu aktuālu topogrāfisko karšu un arī virszemes ūdeņu kvalitātes datu trūkumu. Ūdenssaimniecība ir nepieciešama sabiedrībai un tautsaimniecībai, un tās plānošana jāveic sistemātiski un kopā ar teritoriju plānojumu izstrādi. Ūdenssaimniecības attīstībā un uzturēšanā jābūt gataviem potenciālajai situācijai, kad pieejamo finanšu struktūra nākotnē mainīsies un lielākais īpatsvars šajā grozā būs jāveido tarifiem. Nākotnē saplūstot (aglomerējoties) atsevišķām administratīvām teritorijām, nepieciešama integrēta ūdenssaimniecības, tostarp notekūdeņu un lietus ūdens kanalizācijas, sistēmas plānošana, izveidošana un uzturēšana aglomerācijas robežās. Aivars Brambis, LBS Inženierbūvju sekcijas vadītājs Juris Laicāns, LBS Inženierbūvju sekcijas biedrs Nejūgt zirgu aiz ratiem Tālivaldis Vēsmiņš, SIA LVCT līdzīpašnieks Pieprasījums pēc būvniecības ir atkarīgs no tautas labklājības. Deviņdesmito gadu sākumā kopā ar dažiem ekonomistiem vērsos pie visu partiju vadītājiem ar aprēķiniem un piemēriem no pasaules pieredzes un pierādīju, ka, tikai atbalstot un attīstot ražošanu, var celt tautas labklājību. Diemžēl politiķi palika pie sava, ka jāatbalsta imports, būšot izdevīgāk, jo gan skolotājiem, gan pensionāriem, gan ārstiem lētāk ir iegādāties importa produkciju. Pārejot uz latu, noteica ļoti augstu lata kursu. Uz jautājumiem, par ko pirks, ja paši neražos, atbilde bija: ņemsim aizdevumu. Rezultāti redzami. Ticu, ka valdībā nāks cilvēki, kas izpratīs Latvijas un iedzīvotāju intereses un reāli atbalstīs pašu ražotājus ne tikai vārdos, bet reāli, kā to izdarīja Polija un citas valstis, kuru ekonomika aug. Tad būs pieprasījums arī pēc celtniecības un celtniekiem klāsies labāk, nevis kā iepriekšējos treknajos gados, kad viss balstījās uz aizņēmumiem, līdz beidzot šis burbulis plīsa. Kārlis Bērziņš, SIA Būvfirma L.B.K. būvinženieris Nevajadzēja jūgt ratus zirgam priekšā, jo treknajos gados celtniecības tempi nesaprātīgi pārsniedza reālo ekonomikas izaugsmi. Tagad esam tur, kur esam, un, ja neattīstīsies konkurētspējīga ražošana, arī celtniekiem nekas labs nespīd. Nav ko sevi mānīt. Kaspars Bondars, SIA Jensen Consult un Arhis inženieri un RTU lektors Būvniecības apjomi ir ievērojami samazinājušies, aktīvāk izpaužas konkurence. Ir jāceļ būvinženieru prestižs sabiedrībā, izmantojot visplašākās informēšanas iespējas. Jāsniedz informācija par lēmumiem, kurus būvniecības un projektēšanas procesā pieņem būvkonstruktori, kāda ir viņu atbildība un kā šie lēmumi ietekmē gala produktu. Lēmumi ietekmē gan lietošanas kritērijus, gan būvniecības tehnoloģijas, gan izmaksas. Jebkuram būvniecības procesā iesaistītajam ir jāsaprot, ka profesionāli lēmumi var samazināt būvobjekta izmaksas ievērojamā apjomā. Ieguldot līdzekļus projekta sagatavošanā, tiek iegūts projekta būvniecības un izmaksu ietaupījums. Projektu attīstītāji ļoti šauri saprot projekta tenderi. Šā brīža projektēšanas tenderi ietver tikai cenas jautājumu. Manuprāt, projektēšanas tenderiem jābūt izvērstiem un jāietver arī piedāvātā tehnoloģiskā un konstruktīvā risinājuma analīze. Sabiedrības informētība ir atslēga uz būvniecības procesu kvalitātes uzlabošanu. Otrs nozīmīgākais virziens ir projektētāju izglītošana un LBS iesaistīšanās starptautiskajā apritē. Būvniecības un projektēšanas pakalpojumi tiek piedāvāti starptautiskajā tirgū, tāpēc iesaistīto speciālistu izglītošanai jāpievērš vislielākā uzmanība. Norobežojot Latvijas tirgu no pārējās pasaules, pazeminām profesionalitāti un pašvērtējumu

20 Energoefektivitāte Cik vērta ir būvprojektu energoefektivitātes sadaļas detalizēta izstrāde? Nereti ēku būvproblēmās tiek vainots būvnieks, nekvalitatīvi būvmateriāli vai iekārtas. Taču tādos gadījumos reti aktualizējas jautājums, cik kvalitatīvi un pilnvērtīgi ir bijusi izstrādāta ēkas projekta dokumentācija. Tāpat kā bez labiem, pamatīgiem mājas pamatiem nav iespējams uzbūvēt stabilu māju, tāpat arī nav iespējams uzbūvēt energoefektīvu būvi, ja projekta energoefektivitātes sadaļa sastāv tikai no dažiem teikumiem vai pāris mezgliem, kas iegūti no dažādiem katalogiem. Termiskie tilti 2.1. Parapets Termiskais tilts pārseguma un ārsienas (parapeta) vietā Jumta pārsegums Siltumizolācijas slānis 200 mm biezumā paredzēts no iekštelpas puses, un visa pārseguma biezumā ir caurejoša nesošā dubultā T profila metāla sija. Āra telpa Šobrīd par ēkas energoefektivitātes sadaļu pārsvarā gadījumu ir atbildīgs arhitekts vai būvkonstruktors. Taču, iepazīstoties un izvērtējot daudzu projektu siltumtehnisko sadaļu un konstatējot problēmas objektos, neviļus rodas jautājumi: a) vai norobežojošo konstrukciju aprēķinu detalizācijas pakāpe atbilst LBN noteiktajam līmenim? b) vai aprēķinu veidā tiek novērtēta izstrādāto risinājumu ūdens tvaika kondensācijas riska pakāpe? Mitruma procesu analīze 1.1. Jumta konstrukcija Siltumtehniski nepareizi izveidota jumta konstrukcija 1600 m 2 pēc trīs gadu ekspluatācijas ir pilnībā pakļauta pelējumam, un no jumta regulāri tek ūdens kondensāts iekštelpās. c) vai tiek analizēti termiskie tilti un to atbilstība LBN noteiktajām robežvērtībām? d) vai tiek aprēķināts ēkas īpatnējais siltumenerģijas patēriņa rādītājs? Patiesība ir tāda, ka daudzi nemaz neaizdomājas, piemēram, par to, ka kaut kāds neredzams ūdens tvaiks var radīt lielus bojājumus ēkās, un par to, ka par tā «savaldīšanu» būtu jādomā tikpat nopietni, kā par konstrukciju noturību vai ēkas elektrosadales sistēmu. Paskatīsimies uz dažiem piemēriem no 1.2. Ārsienas konstrukcija Siltumtehniski nepareizi izveidota ārsiena 1000 m 2 pēc viena gada ekspluatācijas ūdens tvaika radīti ārējā apdares slāņa bojājumi. objektiem Latvijā, kas atspoguļo tikai nelielu daļu no faktiskās problēmas. Kā redzams, siltumtehnisko procesu nepietiekama apzināšana rada sekas, kas var būt diezgan smagas, un kāds par tām jau noteikti ir dārgi samaksājis. Tāpēc būtu vērts mācīties no citu kļūdām un tās neatkārtot, jo visus uzrādītos defektus bija iespējams novērst vēl projektēšanas stadijā, ja vien pienācīgā līmenī tiktu veikti visi nepieciešamie aprēķini. Ārsienas konstrukcija Kondensāta bilance kg/m 2 Janvāris 0,8792 Februāris 1,1563 Marts 1,3427 Aprīlis 1,2343 Maijs 0,6363 Jūnijs 0,1411 Jūlijs Augusts Septembris Oktobris 0,0405 Novembris 0,2641 Decembris 0,5516 Kopā max 1,3427 Iekštelpa Piemēram, izanalizējot ārsienas konstrukcijas (1.2. attēls) ūdens tvaika kondensācijas risku (skatīt aprēķina rezultātus blakus) projekta stadijā, jau būtu skaidri redzams, ka, ņemot vērā izvēlētos materiālus un iekštelpas mikroklimata parametrus, problēmas ir neizbēgamas, jo konstrukcijā veidojas ļoti liels kondensāta daudzums (1,34 kg/m 2 ). Tik liela apjoma kondensāta daudzuma veidošanās saskaņā ar normatīvajām prasībām norobežojošajās konstrukcijās nav pieļaujama, un tas būtiski pasliktina gan konstrukcijas siltuma pretestības rādītāju, gan rada bojājumus uz apdares virsmas (kas arī apstiprinājās jau pēc ēkas pirmā ekspluatācijas gada). Ja mitruma procesu analīze jau projekta stadijā tiktu veikta visām Latvijā uzbūvētajām terasēm, tad šodienas problemātisko terašu statistika noteikti būtu citāda! 38 39

21 Energoefektivitāte Tas pats attiecas arī uz termisko tiltu analīzi ja projektēšanas stadijā rūpīgi tiktu analizēti ēkas termiskie tilti, konstrukciju siltināšanas risinājumi būtu daudz siltumtehniski efektīvāki un pieļautās kļūdas, kā arī siltuma zudumi no ēkām būtu daudz mazāki. Daudzi no termisko tiltu novēršanas risinājumiem neprasa lielus finanšu resursus, taču to radīto seku novēršana var izmaksāt vairākas reizes dārgāk. Piemēram, parapeta mezglā 2.1. attēlā būtu nepieciešams pavisam neliels papildu siltumizolācijas un blīvējošo materiālu daudzums. Taču, lai novērstu termiskā tilta radīto defektu iekštelpas ārsienas/jumta stūrī, izmaksas jau būs par kārtu lielākas, un vēl papildus ir jāievērtē apkures maksājumi par tā radītajiem siltuma zudumiem visās apkures sezonās turpmākajos gados Vieglbetona konstrukcija 4.2. Ķieģeļu mūris Keramzītbetons Ψ 300 mm (λ=0,20 W/m K) Siltumizolācijas materiāls 100 mm (λ=0,04 W/m K) Lineārā termiskā tilta vērtība Ψ=0,068 W/m K Ķieģeļu mūris Ψ 510 mm (λ=0,70 W/m K) Siltumizolācijas materiāls 100 mm (λ=0,04 W/m K) Lineārā termiskā tilta vērtība Ψ=0,22 W/m K Termisko tiltu analīze mūra ārsienas parapeta mezglam 3.1. Ārsiena ar NEsiltinātu parapetu 3.2. Ārsiena ar siltinātu parapetu Lineārā termiskā tilta vērtības aprēķins ārsienas ārējā stūrī atkarībā no nesošā materiāla veida Atšķirība Ψ vērtībai starp abiem risinājumiem veido 70%, tātad arī siltuma zudumi caur nepareizi novērtētu ārsienas stūri būs par 70% lielāki vai mazāki. Protams, ka vieglāk ir uzstādīt lielākas jaudas apkures katlu un neieslīgt detaļās, taču jauda maksā naudu, un cik patiesībā racionāli ir uzstādīt neadekvāti jaudīgu katlu, sildķermeņus u. tml. ierīces? Līdz ar to detalizēti siltumtehniskie aprēķini var arī palīdzēt pareizi novērtēt citu sistēmu jaudas vai noslogojumu. Ja projekta mērķis ir energoefektīva un siltumtehniski pareizi uzprojektēta un uzbūvēta ēka, bez specializētajiem siltumtehniskajiem aprēķiniem to nav iespējams sasniegt. Neveicot detalizētu analīzi, pavisam ātri var pieļaut daudzas kļūdas un neievērtēt dažādus blakus faktorus, kas var negatīvi ietekmēt plānoto galarezultātu. Daudziem ir pašsaprotami, ka ēkas noturības aprēķinus veic konstruktors, par grafisko projekta sadaļu atbild arhitekts, tāmes sastāda tāmētājs, taču tajā pašā laikā par specializēto siltumtehnisko aprēķinu veikšanu atbild kāds, kurš daudz labāk dara pavisam kaut ko citu. Un tas viss notiek laikā, kad energoefektivitāte ir daudzu projektu uzstādītais moto. Pirmās pozitīvās vēsmas ir jau pamanāmas, jo gan atsevišķas pašvaldību organizācijas, gan privātie uzņēmumi un privātpersonas sāk pieaicināt attiecīgās kompetences speciālistus jau ēkas projekta izstrādes stadijā, lai kopīgā darbā ar arhitektu iegūtu būtiski augstākas kvalitātes projektus. Pozitīvajam piemēram būtu jāseko arī pārējiem, un nevajadzētu paļauties vien uz varbūtību, ka gan jau viss būs labi, bet izanalizēt visu vēl pirms projekta ieviešanas dzīvē. Andris Vulāns, Mg. sc. ing., LLU Lauku inženieru fakultātes lektors, praktizējošs konsultants par būvfizikas jautājumiem PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA: 40 41

22 Energoefektivitāte Varianti 3D modulācija bāze energoefektīvu risinājumu izvēlei «Precīzi energoefektīvas būvniecības uzstādījumi vēl nav noteikti. Ir izmantojamas ES regulas, normatīvi, zināms, ka no gada visām jaunbūvēm jātop kā «nulles enerģijas» ēkām. Arī «nulles enerģija» definēta tikai aptuveni, un Eiropas valstīs tā tiek interpretēta atšķirīgi, piemēram, Somijā tas nozīmē enerģijas patēriņu 30 kwh/m 2, Vācijā 20 kwh/ m 2,» domās dalās Efiko valdes loceklis Ojārs Baltiņš. Būtu jāsaprot, vai šie energopatēriņi ir piemērojami dzīvojamām vai sabiedriskas nozīmes celtnēm. Izmantojot pieejamās energoefektīvās tehnoloģijas, patlaban Latvijā biroju ēkām ekspluatācijas laikā iespējams nodrošināt aptuveni kwh/m 2 enerģijas patēriņu, kas iekļauj apkuri, karstā ūdens sagatavošanu, apgaismojumu un mikroklimatu, ietverot ventilāciju un kondicionēšanas sistēmu, nevis tikai apkuri, kā bieži tiek uzrādīts energopasēs ar kopumā pievilcīgu enerģijas patēriņu aptuveni kwh/m 2, pārējos parametrus atstājot «aiz kulisēm». 3D modulācija un simulāciju aprēķini Ne vienmēr, izmantojot materiālus ar vislabākajiem energoefektivitātes parametriem, ēkas ekspluatācijas laikā tiek sasniegts arī maksimālais enerģijas patēriņa ietaupījums. Efiko projektu aprēķinos izmanto simulācijas programmu Riuska (Efiko ir viens no retajiem inženiersistēmu izstrādes uzņēmumiem, kas Latvijā izmanto simulācijas aprēķinus), izstrādājot Energoefektīvie risinājuma varianti norobežojošām konstrukcijām Saules enerģijas atstarošana Loga konstrukcijas siltuma vadāmība Bez žalūzijām Ēkas gada patēriņš Gada siltuma patēriņš, MWh Dzesēšanas jaudas gada patēriņš, MWh Dzesēšanas jaudas gada patēriņš, MWh Ar iekštelpu žalūzijām Ar āra žalūzijām Gada izmaksas apkurei, Ls Bez žalūzijām Kopējās gada energopatēriņa izmaksas, Ls (bez PVN) 1 1,1 0,59 1, , , ,2 1, , , ,3 1, , , ,1 0,42 1, , , ,2 1, , , ,3 1, , , ,1 0,23 1, , , ,2 1, , , ,3 1, , , ,42 1, , , Energopatēriņa analīze. Sadarbībā ar arhitektu biroju SARMA NORDE arhitekti. 4. variants ir kombinēts variants, piemērojot gan āra gan iekšējās žalūzijas; iekšējās žalūzijas tiek izmantotas ēkas aizēnotajās iekšpagalma fasādēs un «ziemeļu» fasādēs, kurās saules ietekme ir minimāla. Ar iekštelpu žalūzijām Ar āra žalūzijām Gada izmaksas apkurei, Ls Bez žalūzijām Ar iekštelpu žalūzijām Ar āra žalūzijām ēkas 3D moduli un simulējot ēkas ekspluatācijas izmaksas un energopatēriņu gada griezumā, aprēķinu uzstādījumos variējot ar dažādiem būvmateriāliem, ēkas novietojumu un meklējot optimālāko risinājumu. Piemēram, astoņu stāvu biroja ēka ar kopējo platību m 2. Izskatot 19 aprēķina variantus stiklojuma ietekmei uz energopatēriņu, jāsecina, ka ne vienmēr pēc siltumtehniskajām īpašībām labākais stiklojums ir arī optimālākais variants. Stikla samazinātas saules enerģijas caurlaidības gadījumā būtiski tiek bremzēta iespēja saulainā ziemas dienā telpām saņemt ievērojamo siltuma pienesumu no apkārtējās vides un līdz ar to ekonomēt siltuma enerģijas patēriņu. Modulācijas aprēķinu analītika liecina, ka labs risinājums ir izvēlēties stiklojumu ar lielāku siltuma caurlaidības koeficientu, papildinot fasādes konstrukciju ar automātisko žalūziju sistēmu, kas tiek vadīta pēc saules intensitātes, āra gaisa temperatūras, vēja stipruma un citiem faktoriem. Jā, žalūziju sistēma ir dārga, bet, skatot kompleksi ieguldījumus energoefektīvajos risinājumos un dalot tos ar ekspluatācijas izmaksām, atmaksāšanās iespējama pārskatāmā periodā. Ar programmu Ruiska aprēķini tiek veikti ēkas konstrukcijām un inženiertehniskajiem risinājumiem, iegūtie dati ļauj kompleksi precizēt optimālākos materiālus un iespējamās ēkas mikroklimata sistēmas, kā arī iegūt provizorisku pārskatu par ekspluatācijas izmaksām. Informācija: SIA Efiko, sertificēts inženieris Ojārs Baltiņš, inženieris maģistrants Raivis Pauls, tehniķis Edvīns Eriksons 42 43

23 Reģionos Iespējas Par būvniecības attīstību Latvijā Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Jaunbūvējamais Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs nodrošinās kultūras pakalpojumu sniegšanu Rēzeknē. Centrā notiks muzikāli dramaturģiski uzvedumi, tostarp operas un baleta izrādes, mūzikli, simfoniskās mūzikas, kora mūzikas un kamermūzikas koncerti, starptautiskās un reģionālas konferences un pasākumi. Centrs nodrošinās amatiermākslas norises, interešu izglītības programmas un mūžizglītības pasākumus, izstāžu rīkošanu, kino demonstrēšanu, dzimtsarakstu nodaļas darbību. Te būs mūzikas instrumentu veikals. Projekts ir sadalīts daļās. Pirmā daļa Rekreācijas zonas izbūve un gājēju ielas laukuma ierīkošana, tostarp visu daudzfunkcionālā centra civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas telpu un sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu (ārējo inženiertīklu) ierīkošana. Otrā daļa Gājēju Rēzeknē ielas izbūve. Projekta otrās daļas realizācija notiks trijās kārtās. Galvenais būvuzņēmējs pirmajai daļai ir SIA Arčers, otrajai Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums SIA Viadukts, tehniskā projekta autori ir attiecīgi SIA Vizuālās modulēšanas studija un arhitektu birojs SIA J&H. Projekta kopējās izmaksas ir lati. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir lati; valsts budžeta dotācija lati; Rēzeknes pilsētas domes līdzfinansējums lati. Būvuzraudzību abām daļām veiks SIA Isliena V, bet autoruzraudzību SIA Vizuālās modulēšanas studija un SIA Projektēšanas birojs Austrumi. Vairāk info: Ilustrācija: vizualizācija no SIA Vizuālās modelēšanas studija tehniskā projekta Pieaugot globālajai konkurencei, nozīmīgi kļūst jautājumi, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kvalitatīvu vadību, jo uzņēmums ir ekonomiskās sistēmas pamatelements, no kura spējas darboties ilgtermiņā ir atkarīga valsts vai reģiona ilgtspējīga attīstība. Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Mazo un vidējo uzņēmumu lielais īpatsvars gan Eiropas Savienības, gan Latvijas ekonomikā norāda uz nepieciešamību izvērtēt šo uzņēmumu sniegtos rezultātus ar mērķi atrast piemērotus darbības novērtējuma un vadības instrumentus. Ņemot vērā biznesa dinamisko vidi, MVU efektīvas vadības jautājumi kļuvuši prioritāri, jo kvalitatīva tehnoloģiju, infrastruktūras un cilvēku kapitāla pārvaldība būtiski uzlabo ekonomiskās izaugsmes perspektīvas gan atsevišķa uzņēmuma, gan valsts tautsaimniecības līmenī. Baltijas valstīs darba ražīguma rādītājs laika periodā no līdz gadam atpaliek no ES vidējā līmeņa gadā Latvijas uzņēmumos atdeve no viena nodarbinātā sasniedza vien 51,1% no ES vidējā līmeņa, un tas ir mazāk nekā Igaunijā (64,6%), Lietuvā (61,4%), Čehijā (72,3%) un Polijā (62,8%). Būvniecībai LR ir svarīga loma valsts kopprodukta un nodarbinātības nodrošināšanā. Vai, ņemot vērā pašreizējo situāciju, nebūtu laiks izstrādāt būvniecības attīstības stratēģiju, lai būvniecības nozare sasniegtu tādu konkurētspējas līmeni, ka zaudējumus iekšējā tirgū, kas rodas no pieprasījuma samazinājuma, varētu līdzsvarot ar darbību globālajā vidē. Viens no būvniecības sekmīgas attīstības pīlāriem ir konkurētspēja starptautiskajos tirgos, tāpēc apskatīsim variantu, kā to divos trīs gados panākt. Uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana darbībai ārējos tirgos, to saistot ar darbības pamatstratēģijām vietējā tirgū, palīdz uzņēmumiem samazināt iespējamos riskus un zaudējumus. Klasteru koncepcija ir stratēģiski nozīmīga uzņēmumu un valsts konkurētspējas palielināšanā. Tas ir reāls konkurētspējīgas būvniecības attīstības virziens, kas dod iespēju sadarboties nozares un ar to saistītajiem uzņēmumiem, izmantojot zinātnes, izglītības, pieredzes un valsts (ES fondi) iespējas stratēģisko mērķu sasniegšanai. Klasters ir noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietotu līdzīgu vai saistītu uzņēmumu sadarbības modelis, ko apvieno kopējs tirgus, izmantotās tehnoloģijas 44 45

24 Iespējas un zināšanas, piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas. Apvienojot šos spēkus, tiek iegūta resursu bāze un kompetence, lai sasniegtu kritisko robežu, kas dod konkurētspējas priekšrocības, salīdzinot ar atsevišķiem uzņēmumiem, īpaši starptautiskajā apritē. Klastera ietekme uz uzņēmumu: 1) tiek paaugstināta uzņēmumu kopējā efektivitāte; 2) tiek veicināta inovāciju, jaunāko tehnoloģiju un materiālu izmantošana, palielinot uzņēmumu konkurētspēju nākotnē; 3) klastera ietvaros veidojas jauni uzņēmumi un sadarbības formas. Būtisks klasteru darbības aspekts ir labāka pieeja konkrētiem uzņēmumus interesējošiem tirgiem, ja šajā klasterā apvienojas firmas, kam ir liela pieredze starptautiskajos tirgos un kas var izstrādāt mācību programmas, lai nodrošinātu konkurētspēju un varētu sekmīgi darboties globālā līmenī. Darbība klasterā dod iespēju uzņēmumam sadarboties ar citiem uzņēmumiem klastera ietvaros, tiek samazināti riski, un rodas iespējas plānot liela mēroga pasākumus. Klasteri sadarbojas arī globālā mērogā, un tas veicina piekļūšanu jaunām tehnoloģijām, informācijai u. tml. Svarīga loma ir konkurencei un uzņēmumu plašajām sadarbības iespējām klastera ietvaros jaunu ideju un tehnoloģiju apgūšanā un testēšanā, jaunu sadarbības formu un vienotas vadības sistēmas izstrādāšanā. Priekšrocības klasterā: 1) uzņēmumu darbība ir efektīvāka nekā vidēji nozarē, tie var piekļūt lielākiem aktīviem, piegādēm un savstarpējai sadarbībai nepieciešams īsāks laiks, nekā darbojoties individuāli; 2) uzņēmumi un pētniecības institūcijas ātrāk var sasniegt augstu inovāciju līmeni (materiāli, tehnoloģijas, vadīšanas metodes); zināšanu pārņemšana un cieša sadarbība ar klientiem un citiem uzņēmumiem rada vairāk jaunu ideju un liek intensīvāk sadarboties, kas dod iespēju samazināt izmaksas; 3) uzņēmējdarbības procesi klasteros ir aktīvāki, pieaug uzņēmumu konkurētspēja, paaugstinās darba efektivitāte. Latvijā kopš gada sekmīgi darbojas IT klasters. Tā izveides mērķis: balstoties uz kopēju IT attīstības vīziju, misiju un mērķiem, kā arī veicinot nozares dalībnieku visu veidu sadarbību, palielināt IT sniegto pakalpojumu eksportu un radīt inovācijām un investīcijām labvēlīgus priekšnoteikumus. Latvijas IT klasters apvieno tikai tos nozares uzņēmumus, kas izrādījuši iniciatīvu dibināt klasteru un tajā piedalīties. IT klasters atšķiras no tipiska klastera modeļa, kas apvieno noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietotus vai saistītus uzņēmumus. IT darbību koordinē īpaši izveidota vadības struktūra, ko pārstāv klastera dalības pilnsapulce, valde un izpilddirektors. Viena no IT klastera unikālām iezīmēm ir sadarbība starp uzņēmumiem, kas ikdienā ir konkurenti. Sadarbības piemēri: vienotu projektu pārvaldības un kvalitātes standartu ieviešana; vienota kompetenču modeļa izstrāde, pieejamo cilvēkresursu apzināšana ar mērķi iesaistīt tos kopējos projektos; sadarbība starp uzņēmumiem, profesionāliem apmācību centriem, universitātēm un valsts institūcijām nozares attīstības veicināšanai; tirgus izpēte, stratēģiskā plānošana, mārketinga pasākumi nozares tēla veidošanai mērķa tirgos; koordinācija labākai saziņai ar potenciālajiem klientiem un kopējas klientu piesaistīšanas aktivitātes. Latvijas IT klasters nodrošina infrastruktūru cilvēkresursu attīstībai: tiek īstenoti apmācību projekti un savstarpējā pieredzes apmaiņa, tiek nodrošināta vide inovatīvu ideju apmaiņai un ieviešanai, notiek sadarbība starp nozares dalībniekiem, piemēram, uzņēmējiem, universitātēm, investoriem un ārzemju partneriem. Darbojas kompetences centrs, sertifikācijas sistēma un vienots mārketings. IT klastera piemērs parāda, ka svarīgs ieguvums ir savstarpējas sadarbības veicināšana starp uzņēmumiem, kas būtībā ir konkurenti. Klasteru veidošanās ir sākusies globalizācijas ietekmē, lai, apvienojot spēkus, resursus un kompetences, palielinātu konkurētspēju ārējā tirgū. Klasteru izveidošanā ieinteresēti piedalīties tie uzņēmumi, kas vēlas nodrošināt ilgtermiņa starptautisko konkurētspēju un palielināt eksporta konkurētspēju. Somijas pieredze parāda, ka klasters var darboties virtuāli. Sadarbība tiek nodrošināta ar speciālām šim mērķim izstrādātām IT programmām, labi izstrādātu stratēģiju un skaidri definētiem mērķiem visās būvniecības nozarēs. Varbūt būvniecības mērķu un stratēģijas pamatnostādņu izstrādāšanu varētu uzsākt LBS, izmantojot savu biedru unikālo pieredzi dažādās jomās. Modelis varētu būt pavisam vienkāršs: vīzija misija mērķi stratēģija, kur katras sekcijas vadītāji organizē diskusiju un tiek fiksēti rezultāti. Tie tiek izdiskutēti, atlasīti sekciju vadīju sanāksmē un iesniegti LBS valdei apstiprināšanai. Tālāk notiek sadarbība ar RTU, LLA, EM un uzņēmumiem, kas vēlas piedalīties klasterā. Šogad EM izsludinātajā konkursā, kurā varēja pieteikties līdz 11. martam, klasteru veidošanas valsts finansiālais atbalsts bija paredzēts 30% apmērā no attaisnotajiem izdevumiem vienam klasteram, bet ne vairāk kā Ls Ņemot vērā, ka šis ir ļoti darbietilpīgs pasākums, šogad veicot darbības, kas saistītas ar potenciālo biedru apzināšanu, stratēģijas izstrādi un mērķu noteikšanu, gadā reāli varētu piesaistīt ES fondu līdzekļus un aktivizēt klastera veidošanu. Izmantotā literatūra: Bizness pāri robežām, LU Akadēmiskais apgāds, g. The construction cluster in Finland, EMCC, g. Lauris Lācgalvis, MBA ing. oec., LBS Starptautisko sakaru sekcija 46 47

25 Izglītība Mācības = konkurētspēja Jau ceturto gadu SIA LBS Konsultants paralēli citām darbības jomām aktīvi organizē lekcijas, seminārus un konferences. Saviem klausītājiem mēs piedāvājam aktuālus un noderīgus tematus, kas attiecas uz būvniecību. Lekcijas un semināri notiek ne tikai mūsu mācību centra telpās Rīgā, Barona ielā 99, lit. 1a, bet periodiski tiek organizēti arī izbraukumi uz Latvijas reģioniem. Neraugoties uz pašreizējo valsts ekonomisko situāciju, mācītiesgribētāju skaits nesarūk gads bija notikumiem bagāts esam ieguvuši Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta licenci pieaugušo neformālās izglītības īstenošanai, uzsākts mācību centra akreditācijas process. Ir organizētas apmācības un semināri, tostarp trīs dienu seminārs par Eiropas Savienības fondu apguvi Iepirkumu organizēšana Kohēzijas fonda finansētajos projektos un konference Ūdenssaimniecības projektu īstenotājiem. Pagājušā gada nogalē sākām darboties ES finansētajos projektos. LBS Konsultants ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju par apmācību veikšanu Būvmateriālu būvkonstrukciju ražošanas un saistīto nozaru asociāciju partnerības projekta dalībniekiem. Projektu daļēji finansē ES struktūrfondu programma Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai atbalsts partnerībās organizētām apmācībām. Pieteikšanās projektam ir sākusies, un mēs aicinām pieteikties komersantus, kas vēlas apmācīt savus darbiniekus, kļūstot par projekta partneriem. Šogad LBS Konsultants turpina darbu pie semināriem par būvniecībā aktuāliem tematiem, kā arī piedāvā jaunas semināru tēmas aprīlī, maijā un jūnijā tiks organizēti šādi semināri: Būvniecības projektu vadība Lektore: inženiere Helēna Endriksone Semināra ilgums 8 stundas Būvizstrādājumu aprites kārtība Eiropā un Latvijā Lektori: asociētais profesors Dr. sc. ing. Andris Šteinerts un inženiere Ināra Egle Semināra ilgums 8 stundas Eirokodekss Nr. 1. Iedarbes uz būvkonstrukcijām Lektore: Dr. sc. ing. Lilita Ozola Semināra ilgums 4 stundas Eirokodekss Nr. 3. Tērauda konstrukcijas Lektors: inženieris Igors Smirnovs Semināra ilgums 6 stundas 2 dienu apmācības būvniecības tāmju izstrādāšanā Lektors: inženieris Rodrigo Pelsis Semināra ilgums 14 stundas. Apmācību beigās paredzēts galapārbaudījums, pēc kura sekmīga nokārtošanas ir iespēja saņemt apliecinājumu par kursa apgūšanu Ēku energoefektivitāte Lektori: inženieris Andris Veinbergs Mg. sc. ing. Andris Vulāns Semināra ilgums 6 stundas Zaļā iepirkuma kritēriju praktiska pielietošana, startējot valsts un pašvaldību iepirkumos Lektore: sertificēta arhitekte MSc. stud. Future Building Systems Danube University Krems Anda Kursiša Semināra ilgums 4 stundas Energoefektīva renovācija Latvijas klimatiskajos apstākļos Lektori: sertificēts arhitekts Ervīns Krauklis un sertificēts arhitekts Andrejs Cepurītis Semināra ilgums 16 stundas Precīzus semināru datumus varat atrast mājaslapā sadaļā «Semināri». Visu interesējošo informāciju varat iegūt, zvanot pa tālruņiem: , vai rakstot uz e-pastu: marite@lbskonsultants.lv. Uz tikšanos semināros! Mārīte Puža, SIA LBS Konsultants apmācību projektu vadītāja Labdien! Esmu cītīgs semināru apmeklētājs, tāpēc sirsnīgs paldies par informāciju. Pēdējo divu gadu laikā apmeklējot seminārus SIA LBS Konsultants, Būvuzraugu un būvinspektoru asociācijā, Arhitektu savienībā, Vides ministrijā, esmu ieguvis informāciju, kādas nav internetā. Jura Birša seminārs Izplatītākās kļūdas jumta izbūvē šoziem bija topā, jo 23. februārī notika jau ceturto reizi. Šoziem bija iespēja apsekot daudzus lāsteku izrotātus objektus. Apbrīnojami kļūdaini esam būvējuši labajos gados. Sadarbojoties ar firmu, kas veic ēkas blīvuma testa pārbaudi un termogrāfijas mērījumus, ir iespējas ieraudzīt vissīkākos defektus, par kuriem ēkas īpašnieks nekad neuzzinātu, jo ir satraukts vienīgi par lielajām apkures izmaksām. Visu labu vēlot, Dzintars Gailītis SEMINĀRI par būvniecībā aktuāliem tematiem

26 Tehnoloģijas Baltijas jūrā strādāja pasaulē modernākais zemūdens arkls PL3 zemūdens arkls tranšeju izveidei Baltijas jūras gultnē un cauruļvadu ievietošanai. Lai garantētu Nord Stream gāzes vada drošību ekspluatācijas laikā, projektā tika paredzēts trases atsevišķos posmos Baltijas jūras gultnē gāzes vadu ieguldīt tranšejās. To izveidei izmantoja pasaulē lielāko un modernāko zemūdens arklu PL3, kas darbu sāka gada 8. februārī Dānijai piederošajos Baltijas jūras ūdeņos. Tranšeju izveides tehnoloģiskais process beidzās gada marta vidū. Kuģis Far Samson speciāli pielāgots zemūdens arkla PL3 transportēšanai un apkalpošanai. Zemūdens arkls PL3 Baltijas jūrā tika ievests gada 8. februārī uz kuģa Far Samson klāja. Ar to bija paredzēts vairākās vietās jūras gultnē Nord Stream gāzes vada maršrutā izveidot tranšejas, kurās ieguldīt cauruļvadu. Tā ieguldīšana tranšejās atsevišķos posmos Zviedrijai un Dānijai piederošajos Baltijas jūras ūdeņos palielina tā stabilitāti ekspluatācijas laikā. Apkārtējās vides monitorings Pirms cauruļvada ieguldīšanas tranšejās jūras gultnē tika veikta simulācija, lai izpētītu procesa ietekmi uz vidi. Simulācijas laikā tika konstatēts, ka tranšejas veidošana jūras gultnē neietekmēs floru un faunu, jo tehnoloģiskajā procesā radušās nogulsnes ļoti ātri nosēžas. Nord Stream apkārtējās vides monitoringa programmas ietvaros veica ūdens kvalitātes mērījumus pirms, pēc un tranšejas veidošanas laikā, lai apstiprinātu simulācijas rezultātu precizitāti un apliecinātu, ka Nord Stream izpilda visas izsniegto būvatļauju izvirzītās prasības. Norise Tranšejas veidošana jūras gultnē ir līdzīga zemes aršanas procesam. Cauruļvadu virza starp diviem rotējošiem ruļļiem tehnoloģiskās iekārtas iekšpusē, vienlaikus jūras gultnē ar arklu veidojot tranšeju. Zemūdens arkls PL3 ar hidraulisko satvērēju palīdzību ievelk cauruļvadu starp rotējošajiem ruļļiem, pēc tam Far Samson arklu pietauvo un sāk rakt tranšeju atbilstoši izstrādātajiem projekta aprēķiniem, kas nosaka gabarītus (garumu, platumu, dziļumu) un maršrutu. Aprīkojums Nord Stream projektā izmantotais PL3 zemūdens arkls tapa Lielbritānijā no līdz gadam. Uzņēmumā ICH Engeneering Business tika izstrādāts projekts un saskaņā ar Saipem pasūtījumu arī izgatavots PL3. Zemūdens arkla svars ir apmēram 200 tonnu, garums 22 metri, jaudīgā tehnoloģiskā iekārta zem ūdens spēj izrakt aptuveni 2,5 m dziļu tranšeju, tā tiek darbināta no bāzes kuģa Far Samson, kas speciāli būvēts šim specifiskajam uzdevumam. Far Samson Norvēģijā tika piešķirts goda nosaukums gada kuģis. Vilcējspēka testā kuģis Far Samson uzstādījis pasaules rekordu, sasniedzot 423 metrisko tonnu vilcējspēku. Far Samson aprīkots ar hibrīddzinēja sistēmu, kas ļauj būtiski ieekonomēt degvielu; kuģa ģeneratora dzinēji ir aprīkoti ar katalītisko konvektoru, kas nodrošina 95% NOx emisiju samazināšanu. Nord Stream ir dabas gāzes cauruļvads, kas savienos Krieviju ar Eiropas Savienību gadā Eiropas Savienības gāzes imports bija aptuveni 320 miljardi kubikmetru, un tiek prognozēts, ka līdz gadam tas pieaugs līdz aptuveni 500 miljardiem kubikmetru gadā. Līdz tam ES būs nepieciešams papildus gāzes imports no 160 līdz 200 miljardiem kubikmetru gadā (avots: IEA, World Energy Outlook, 2010). Nord Stream nodrošinās aptuveni 25 procentus no šā papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp Eiropas Savienību un Krieviju. Nord Stream AG pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plānots nodot ekspluatācijā gadā. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223 km garš, un tā jauda sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Pilna jauda 55 miljardi kubikmetru gadā tiks sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads. Romāns Baumanis, Nord Stream padomnieks Baltijas valstīs Nord Stream publicitātes foto 50 51

27 Tehnoloģijas Par tērauda jumtu seguma īpatnībām «Problēmas jumtu ekspluatācijas laikā bieži rodas, ja jumta segums ieklāts nemākulīgi. Ruukki darbības specifika paredz apmācīt montāžas meistarus, pārliecināties par viņu darbu kvalitāti un pēc tam rekomendēt klientiem izmantot konkrētu meistaru pakalpojumus. Otrs nosacījums jumta ilgmūžības nodrošināšanai ir regulāra un pareiza tā kopšana,» uzsver Ruukki speciālisti, turpinājumā izklāstot atsevišķas tērauda jumta seguma īpatnības. «Izvēloties tērauda jumta seguma materiālus, ieteicamais slīpums ir ne mazāks par 6 0 (1:9). Šādos gadījumos parasti lieto trapecveida profilus ar dziļu vilni, lokšņu garenšuves savienojumos ir speciāla ūdensnoteces renīte, kas nodrošina jumta hermētiskumu. Ja jumta segumam lieto profilētas tērauda loksnes, optimālais skārda biezums ir 0,5 mm, jo profilējums padara skārdu stingrāku un novērš viļņu rašanos. Var lietot arī 0,45 mm biezu materiālu, bet vēl plānākas plātnes nespēj saglabāt viendabīgu profilējuma formu. Lietderīgāk jumtu montēt no rūpnieciski krāsotām tērauda loksnēm. Āra apstākļos attaukota, gruntēta un krāsota jumta krāsojuma kvalitātei un saķerei ar cinka slāni nepiemīt rūpnieciskā kvalitāte, līdz ar to krāsojuma mūžs būs daudz īsāks. Ja jumts ir «skaļš», iemesls meklējams pavirši veiktā plātņu montāžā vai arī nav iemontēti akustiskie blīvējumi. Skaņas izolācijas funkcijas daļēji veic arī siltuma izolācijas slānis. Jumta logus, lūkas, ventilācijas izvadus ieteicams iemontēt jumta seguma ieklāšanas laikā, nevis pēc tam. Ventilācijas izvadiem jābūt siltinātiem un krāsotiem, hermetizētiem ar blīvējumu, silikona mastiku, kā arī jāraugās, lai skrūves nebūtu vaļīgas. Drošību ziemā palielina sniega barjeras, kas paredzētas sniega aizturēšanai. Ruukki sniega aiztures barjeras piemērotas sniega slodzei 180 kg/m 2, pieņemot, ka barjera uzstādīta visā karnīzes garumā. Kombinētie jumti un mansardi atbilstoši jānosiltina, paredzot iespēju vēdināt pamatkonstrukciju. Teknes un notekcaurules ieteicams aprīkot ar elektriskajiem apsildes kabeļiem, lai nepieļautu ledus veidošanos. Jāņem vērā, ka jumta konstrukcijām jābūt projektētām ar lielāku slodzes rezervi, proti, rēķinoties, ka uz jumta esošais sniega svars ir mazliet lielāks nekā līdzīga daudzuma sniega apjoma svars uz zemes.» Vidējais sniega apjoma svars saskaņā ar standartu EVS-EN :2006 Svaigi snidzis sniegs 100 kg/m 3 Nogulsnējies sniegs (dažas stundas vai dienas pēc snigšanas) 200 kg/m 3 Ilgāk uz jumta esošs sniegs (nedēļas vai mēneši pēc snigšanas) kg/m 3 Slapjš sniegs 400 kg/m 3 Salīdzinājumam ūdens 1,000 kg/m 3 Lai noskaidrotu, vai sniega svars ēkai ir bīstams, jāizmēra sniega biezums (metros) un šis skaitlis jāpareizina ar sniega apjoma svaru. Tad jāpārbauda vietas, Vairāk informācijas: kur sniegs gulstas uz nesošajām konstrukcijām

28 Tehnoloģijas Tērauda profilētie elementi jumtiem un sienām «Lai kā arī būtu, ja māja ir uzbūvēta, bez jumta neiztikt. Un arī tad, ja tas savu mūžu ir nokalpojis, vietā vajadzīgs cits, kvalitatīvs jumta segums. Tērauda jumtu profili ir universāls materiāls, kas piemērots dažādiem objektiem gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā,» atgādina SIA TOODE tirdzniecības vadītājs Rinalds Savčuks un precizē profilēto tērauda lokšņu izmantošanas veidus. «Profilētās tērauda loksnes ir noderīgs materiāls ne tikai jumta segumam, tās izmantojamas arī kā sienu apdares materiāls dažādu funkciju ēkām, taču ar to vēl izmantošana neaprobežojas, jo tās veiksmīgi lieto arī Metāla profilētās loksnes ar antikondensāta pārklājumu neļauj veidoties kondensāta pilieniem. daudzdzīvokļu māju renovācijā fasādi var veidot gan dekoratīvu, gan klasisku. Šādas fasādes ir viegli kopjamas. Pēdējā laikā profilētās plātnes izmanto balkonu norobežošanā, tāpat garāžu, kūts, šķūņu un žogu būvniecībai. Tērauda sienu un jumtu profili ir ērti montējami, taču būtiski atcerēties, ka, strādājot ar šādu materiālu, jāizmanto atbilstoši griezējinstrumenti. Jumta seguma komplektācija ietver jumta plātnes, lietusūdens noteksistēmas, sniega un drošības barjeras, jumta kāpnes, jumta tiltus, jumta lūkas, blīvējumus, jumta plēves, ventilācijas izvadus. Mūsu klāstā ir arī skārdnieka instrumenti, skursteņi, jumta logi, siltumizolācijas materiāli. Ļoti svarīgi ir plānot ne tikai jumtam nepieciešamos materiālus, bet arī papildelementus, tad ēka kalpos ilgi, un šādi tiks ieekonomēts uz iespējamo remontu vai pat jumta nomaiņu. SIA TOODE piedāvā valcprofila jumta seguma ražošanu tieši objektā (Vecrīgā, Jūrmalā un citos objektos). Tad materiālu var izgatavot pēc vajadzīgajiem izmēriem, un tas neaizņem daudz vietas, kas ir ļoti svarīgi, ja ir ierobežota piebraukšana vai platība. Vēlētos pieminēt divus jaunumus produktu klāstā: nesošo profilu TP 120 un jumta profilus ar antikondensāta pārklājumu, kas piemēroti aukstajām noliktavām, garāžām, kūtīm, fermām.» SSAB Tunplat AB krāsotā tērauda materiāla apraksts Poliesters: materiālu ar šo pārklājumu izmanto iekšējo un ārējo virsmu klājumiem un apstrādei, ja nav īpašas prasības. Pārklājuma garantija 10 gadi, pieejami visi RR krāsu katalogā minētie toņi. Matpoliesters: materiālu ar šo pārklājumu parasti izmanto, ja nepieciešams īpašs izskats, ko metālam piešķir matētā kārta. Pārklājuma garantija 10 gadi, pieejami RR11, RR23, RR28, RR29, RR32, RR33 krāsu toņi. Pur: materiālu ar šo pārklājumu izmanto ārējo un iekšējo virsmu iesegumos. Materiāls ir īpaši noturīgs pret koroziju, ultravioleto starojumu un ķīmisko iedarbību, turklāt apstrādājams zemā temperatūrā. Pārklājuma garantija 10 gadi, pieejami gandrīz visi RR krāsu katalogā minētie toņi. PVC: materiālu ar šo pārklājumu izmanto ārējo un iekšējo virsmu iesegumam. Materiāls ir īpaši noturīgs pret koroziju, viegli apstrādājams. Pārklājuma garantija 10 gadi, pieejami gandrīz visi RR krāsu katalogā minētie toņi. PVF: materiālu ar šo pārklājumu izmanto ārējo un iekšējo virsmu iesegumos, ja ir īpaši augstas kvalitātes prasības. Materiāls ir sevišķi noturīgs pret koroziju. Pārklājuma garantija 10 gadi, pieejami ir tikai RR40 un RR41 krāsu toņi. Cinkots: materiāls ar cinkotas virsmas pārklājumu piemērots tērauda profilu un līstprofilu, kā arī valcēto jumtu ražošanai. Pārklājuma garantija ir 10 gadi. Detalizētāka informācija: Foto no TOODE arhīva 54 55

29 Tehnoloģijas «Kamēr Latvijā prevalēs zemākā cena materiālu izvēlē un būvdarbu izmaksās, nekas labs nav gaidāms. Nereti, interesējoties par būvmateriāliem, tostarp arī profilētām metāla loksnēm jumtiem un fasādēm, tiek pieprasīta informācija tikai par cenu, nenoskaidrojot produktu tehniskos parametrus. Tas nozīmē, ka vaicātājam piemērots būtu jebkas, kas vien atbilst jēdzienam «zema cena»,» atzīst Corus Building Systems vadītājs Jānis Griķis. Turpinājumā Jāņa Griķa viedoklis par dažiem metāla jumtu segumiem, to cenu un montāžu. «Pasaulē pazīstamā tērauda ražotāja Tata Steel apakšstruktūra Corus Building Systems Nordic ir kvalitatīvu metāla jumta segumu un fasāžu elementu ražotāja un piegādātāja Ziemeļeiropas Līgatnes pamatskolas sporta zāle: sienām Sandwich profili, jumtam nesošā profila klājs. Vai iespējams lēti iegādāties kvalitatīvu metāla jumtu? ZS Sinķi angārs graudu un tehnikas glabāšanai: jumts ar pretkondensāta pārklājumu. un Centrāleiropas reģionam. Latvijā no Corus Building Systems Nordic produktiem tapušas industriālā sektora ēkas, piemēram, noliktavas, angāri, ražotnes, dažādu funkciju ēkas lauku saimniecībās, tirdzniecības centri. Profilēto un ar polimēru pārklāto skārda elementu izvēles procesā viens no svarīgākiem uzdevumiem ir izprast faktorus, kas ietekmē gatavā produkta cenu. Viens no tiem nominālais biezums (jo plānāks materiāls, jo lētāks), otrs noturību pret koroziju nodrošinošā cinka pārklājuma slāņa biezums. Baltijas apstākļos cinka pārklājumam jābūt g/m 2 jeb mikroni biezam. Lielākā daļa patērētāju savā izvēlē definē vienu parametru, proti, polimēru pārklājuma veidu (poliesters un dārgāki pārklājumi). Tas būtu tas pats, kas izvēlēties auto tikai pēc cenas un krāsas. Metāla jumta un fasāžu elementiem, kas pārklāti ar polimēru pārklājumiem, ir divas garantijas funkcionālā un polimēra pārklājuma garantija. Polimēra pārklājuma garantija garantē tā stabilitāti un krāsu toņa nemainīgumu noteiktā laika posmā. Vislētākajam «poliestera» pārklājumam nepaaugstināta vides piesārņojuma apstākļos tā ir aptuveni 10 gadu. Funkcionālā garantija nozīmē materiāla spēju pasargāt ēku no apkārtējās vides iedarbības, CBS produktiem tā parasti nav mazāka par 60 gadiem. Jaunums Corus produktu klāstā ir profilēta metāla jumta seguma plātnes ar pretkondensāta pārklājumu. Higroskopiskais materiāls akumulē ūdens pilienus, neļaujot veidoties kondensāta pilieniem, produkts izmantojams gan neapkurināmos angāros, gan privātmāju jumtiem.» Informācija par SIA Corus Building Systems produktiem:

30 Tehnoloģijas Dakstiņu kvalitātes testu poligoni visā pasaulē «Stereotips par dakstiņu smagumu ir plaši izplatīts. Dakstiņi ir smagāki nekā citi klājumi, taču jumta seguma svars nav noteicošais faktors, jo lielākā uzmanība jāpievērš jumta konstrukcijas noturībai pret dažādu ārējo faktoru radītajām slodzēm: vēju, sniegu, tai jāspēj noturēt arī cilvēka svaru jumta tīrīšanas laikā. Dakstiņu izmantošana jumta segumam palielina kopējo slodzi tikai par 10 procentiem. Ja konstrukcija ir tik vāja, ka nespēj noturēt dakstiņu svaru, pastāv risks, ka tā nespēs noturēt arī sniega svaru,» stāsta Vladislavs Gorovojs, Monier B2B tirdzniecības pārstāvis, un turpina izsmeļoši atbildēt uz jautājumiem par dakstiņiem, ar tiem saistītajiem mītiem un kvalitātes kontroles poligoniem. «Dakstiņi ir sarežģīti ieklājami, tie ir dārgi lūk, divi maldīgi priekšstati. Betona, arī neglazētie māla dakstiņi iekļaujas demokrātisko cenu būvmateriālu kategorijā, un ar to ieklāšanu profesionāļi labi tiek galā. Izmantojot zemsegumu, dakstiņu segums veidojams uz ļoti lēzeniem jumtiem, kuru slīpums ir 14 grādi, bez zemseguma minimālais dakstiņu jumta slīpuma leņķis ir 22 grādi. Tehnoloģiski pareizi ieklāts jumts ir noturīgs pret vēja slodzēm, paviršāk montētam jumtam, iespējams, vētra varētu noraut kādu dakstiņu, bet nerodas tā dēvētais buras efekts, kad tiek norauts viss jumta segums. Stiprināšanas tehnoloģija ir modernizēta, kļuvusi vienkāršāka, garantējot lielāku jumta seguma drošību un noturību. Monier dakstiņu izmēģinājumu un testu poligoni izvietoti visās galvenajās klimatiskajās zonās Skandināvijas ziemeļos, Meksikas dienvidu tuksnešos, Āzijā, Ziemeļamerikā, lai novērotu konkrēto laika apstākļu un vides ietekmi uz jumta segumu vairāku gadu garumā. Dakstiņu demojumtiem tiek veikts monitorings, testējot vēja cirkulāciju zem jumta, laika apstākļu, sniega, smilšu, netīrumu iedarbību un citus faktorus. Iegūtie dati tiek apstrādāti un kalpo par bāzi ražošanas tehnoloģijas un materiāla sastāva uzlabošanai. Monier ražo vairāku kategoriju dakstiņus, katrai klimatiskajai zonai produktu tehnoloģiskie parametri ir atšķirīgi. Latvija ietilpst Ziemeļvalstu reģionā kopā ar Skandināvijas valstīm, un Monier Latvijas tirgū piedāvā atbilstošas kategorijas dakstiņus.» Plašāka informācija: MONIER Group publicitātes foto 58 Latvijas Būvinženieru savienība

31 Jaunais inženieris Pats labākais notiek šodien SIA Inženieru birojs Būve un forma inženiere būvkonstruktore Inese Survilo ir tik aizņemta, ka laiku sarunai atrodam nevis klātienē, bet interneta vidē. Atbildes uz jautājumiem atnes e-pasts. Kas ietekmējis jūsu dzīvi? Viss, ar ko cilvēks savā dzīvē saskaras, viņu kaut kādā mērā ietekmē un maina. Bērnībā tā ir ģimene attiecības un gaisotne mājās, iespaidi bērnudārzā. Skolā biju gandrīz teicamniece. Ļoti labi atceros savu pirmo skolotāju, to, kā vēlējos viņai līdzināties. Bērnībā faktiski visas vasaras pavadīju laukos, vēroju dabu, vajadzēja arī palīdzēt lauku darbos. Es iemīlēju dabu un visu dzīvo, kas ir apkārt. Man agri radās interese par dažādiem mehānismiem, bija vēlme papētīt tuvāk, kas tur ir iekšā. Gadījās, ka sabojāju vecmammas pulksteņus, knibinājos gar mammas adāmo mašīnu vai brāļa magnetofonu. Droši vien tāpēc arī profesiju izvēlējos tādu vīrišķīgu. Tad sekoja studijas LLU. Pasniedzēji tobrīd šķita kā tādi zināšanu etaloni. Tas tik bija laiks! Katru dienu braucu ar vilcienu uz Jelgavu. Muku no biļešu kontrolieriem. Diezin vai tagad es ko tādu darītu. Pēc studijām dzīve kļuvusi nopietnāka, tajā aizvien lielāku vietu ieņem darbs, mazliet iezogas arī tāda kā rutīna. Kas jūsos ir no tēva, kas no mammas un kas no latviešu sievietes? No mammas manī ir tiekšanās pēc skaistuma. No tēva esmu mantojusi rakstura asāko pusi. Kā latvietei man raksturīgs strādīgums un pacietība. Es ļoti lepojos, ka esmu latviete. Kas dzīvei piešķir kaifu? Domāju, ka tas ir skaistums, pēc kā tiecos. Tā sajūta, kas atnāk pie manis kā atklāsme: jā, tas ir tieši tas, kā dēļ ir vērts dzīvot! Katrā dienā var atrast kaut vai kripatiņu skaistuma. Tas viss ir tepat apkārt un sasniedzams. Tikai jāpavēro. Kas patlaban visvairāk nodarbina prātu? Tie ir mūžsenie jautājumi. Kāds ir cilvēka dzīves uzdevums? Ko mums ir mācījuši lielie Skolotāji? Ar kādu mērķi viņi pie mums ir nākuši? Pasaulē iestājies tāds kā pārmaiņu laiks, parādījušās jaunas vēsmas. Daži pēta ledus kristālus, daži domā, kā kļūt bagātākiem. Mani aizrauj domas un dvēseles pasaule. Tas, ka esmu inženiere, nenozīmē, ka mani neinteresē filozofiski un garīgi jautājumi. Man patika kāda skolotāja teiktais: attīstīt tikai prātu, bet dvēseli atstāt novārtā ir kā airēt laivu ar vienu airi tu domā, ka ej uz mērķi, bet patiesībā virzies prom no tā. Apziņa paplašinās, tikai attīstot abus. Vai zināt, kāda negribētu būt? Pavisam noteikti negribētu būt slinka, kašķīga, skaudīga egoiste. Kas ir pats skaistākais uz zemes? Domāju, ka mīlestība. Skaistā ir ļoti daudz. Mūsu planēta ir ļoti skaista. Ar vienu dzīvi noteikti nepietiktu, lai to apskatītu un izbaudītu visu tās brīnišķo daudzveidību. Arī cilvēku veidotie meistardarbi mākslā, arhitektūrā. Attiecības starp cilvēkiem. Ko visbiežāk nesaprotat? Ai, esmu vēl jauna un daudz ko nesaprotu. Piemēram, tos pašus cilvēkus... Pietiek vakarā drusciņ paskatīties pārraidi Degpunktā vai pavasarī redzēt atkritumu kalnus ceļmalās. Ārprāts! Par politiķiem nemaz neizteikšos. Kādā dzīves posmā gribētos atgriezties? Ja man būtu tāds aparātiņš, ar ko varētu atgriezties pagātnē, droši vien visas pogas jau būtu salauztas. Pārāk bieži 60 61

32 Jaunais inženieris atmiņās atgriežos situācijās pagātnē. Vairāk gan tāpēc, ka gribētos daudz ko mainīt. Bet tas ir ļoti slikts ieradums. Jātiek no tā vaļā, turklāt ātri! Cik viegli vai grūti ir izvēlēties, ja saprāts saka vienu, bet emocijas ko citu? Jā, tad nav viegli. Šis ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem. Klausīties, ko saka tava sirds, ir skaisti un drosmīgi, bet, ja tas ietekmē citus, ir jādomā. Kā to vērtēs apkārtējie? Kā tas iespaidos citus? Negribas būt egoistei. Cik svarīga ir uzvara? Salda sajūta, bet gaistoša. Ļoti ātri aizmirstas. Napoleons noteikti teiktu ko citu. Kādu sapni vēlaties piepildīt? Gribētos iemācīties spēlēt klavieres. Tas ir mans bērnības sapnis. Laikam jau šajā dzīvē nesanāks. Vienkārši nav laika. Vai jūs var nokaitināt? Jā, ļoti viegli. Kaut vai, piemēram, problēmas ar aprēķinu programmu, kaut kas neiet, sabojājies fails viss, esmu ārā no līdzsvara. Ļoti ceru, ka ar gadiem kļūšu savaldīgāka. Kādas īpašības palīdzējušas sasniegt to, ko esat sasniegusi? Pacietība, apņēmība, degsme. Kas neļauj mest «plinti krūmos»? Pašcieņa. Dažkārt es padomāju, kā kāds man zināms cilvēks rīkotos konkrētajā situācijā. Un, ja viņš to var, vai tad es esmu sliktāka? Tas man palīdz. Bet ir nācies mest «plinti krūmos». Tas ir smagi. Kas piesaista darbam? Tas ir sava veida radīšanas process. Kā dievi no haosa rada teosu, mēs arī no nekā veidojam, ražojam kaut ko svarīgu. Nu, labi, tas nav teoss un nav arī mākslas darbs, bet pats pamats, kodols, kas visu satur kopā. Paņemot projektu, var redzēt, cik pamatīgs darbs tur ieguldīts. Viss sīki, smalki uzzīmēts, pārdomāts, rēķināts. Kad tas tiek realizēts dzīvē, ietērpts arhitektu izlolotajā veidolā, rezultāts gandrīz vienmēr iepriecina. Vai ir kas tāds, kas dzīvē pārsteidz? Pati dzīve ir pārsteidzoša. Kam noteikti nevajadzētu žēlot naudu? Labām grāmatām, skaistām kurpēm... Lietām, kas sagādā prieku pašai un tuvākajiem. Vai no krīzes ir kāds labums? Jā. Izlasīju daudz grāmatu. Tā ka labums noteikti ir! Ko jūs teiktu par Inesi Survilo, paskatoties uz sevi no malas? Tāda emocionāla un jūtīga tā Inese. Varētu teikt, ka pārāk jūtīga. Inženiera profesijai tā kā drusku nepiestāv. Patīk pajokot par dažādām sadzīves situācijām. Tajā pašā laikā pret svarīgiem jautājumiem izturas nopietni un atbildīgi. Vai kādreiz mulstat? Ļoti mulstu, ja jāuzstājas auditorijas priekšā. Tāpat nepatīk, ja mani slavē citu klātbūtnē. Vai dzīvi var saplānot? Nekad neesmu mēģinājusi un esmu pārliecināta, ka neizdotos. Manuprāt, tas būtu nepareizi. Sataisīt baigi nopietnos plānus un pie tiem turēties kā pie kaut kādiem balstiem? Arī visgrandiozākie plāni taču sabrūk kā kāršu namiņš. Plāni, vēlmes, vajadzības, priekšstati tas viss mainās. Kas ir nozīmīgs šodien, rīt varbūt jau vairs nebūs tik svarīgs. Kāds patlaban ir tas lielais plāns? Šobrīd es vairāk vēroju situāciju, nevis plānoju. Tāds ne visai stabils laiks. Par pasaules lielajām problēmām uztraucaties? Jā, it sevišķi pēdējā laikā. Notiek tik daudz dabas katastrofu... Vai piedalītos pasaules glābšanā? Esmu gatava! Kad jāsāk? Ko jums visbiežāk saka cilvēki? Lai es nestresoju. Vai ir kāds brīdis, kad šķiet: viss, pietiek, vairs nevar izturēt? Jā. Gadās, ka visa enerģija ir iztērēta lielā stresā, ja papildus tam vēl notiek kas tāds negaidīti slikts, kas izsit mani no līdzsvara, nu, tad es ļauju emocijām vaļu. Kas ir jūsu atbalsta punkts? Tā ir ģimene, man tuvākie cilvēki. Kāds ir izdzīvošanas komplekts mūsdienu sabiedrībā? Mūsdienu sabiedrība ir galīgi izlaidusies. Pārsvarā viss balstās uz savu vēlmju un vajadzību apmierināšanu. Tas skumdina. Cik daudz savā pasaulē ļaujat ieskatīties draugiem? Tādu īstu draugu ir ļoti maz. Ar tiem tad arī dalos savā pasaulē, pārdzīvojumos. Bet droši vien ir kas tāds, ko neatklāju nevienam. Kaut kas ir jāatstāj arī sev. Ko darāt, kad ir skumji? Ja ir ļoti skumji, tad raudu. Asaras attīra dvēseli. Pēc tam kļūst vieglāk. Diemžēl astrālais ķermenis joprojām gūst virsroku pār mani (jau kopš bērnu dienām). Ja es zinātu efektīvu metodi, kā to ierobežot, tas būtu brīnišķīgi. Ja asaras nebirst, tad uzdziedu. Ne pārāk skaļi. Kas jums sagādā mazās dzīves baudas? Skaisti mirkļi, kaut kas garšīgs (salds), kaut kas spīdīgs vai krāšņs. Skaista mūzika. Rīta kafija un laba anekdote. Kurā dzīves posmā jutāties vai jūtaties vislabāk? Man vienmēr licies, ka pagātnē nekā forša nav. Vislabāk jūtos tagad, šodien. Un loloju cerības, ka viss jaukākais un interesantākais vēl ir priekšā. Kad jūtaties muļķīgi? Ja kaut ko neapdomīgi pasaku (parasti diezgan skaļi un drosmīgi) un tikai pēc tam saprotu, ka nevajadzēja. Tā man bieži vien sanāk citus aizvainot un radīt neveiklas situācijas. Parasti jau cieš tuvinieki. Kā varat iegūt otro elpu? Kad jūtos galīgi iztukšota vai negatīvu emociju nomocīta, vislabāk atgūstos mājās. Varbūt izklausās garlaicīgi, bet tā ir mana vieta, tās ir manas sienas, mana vide. Viss ir piesātināts ar manu enerģiju. Parasti atlaižos gultā, ēdu svaigus augļus, paskatos internetā kādu joku un cenšos nedomāt par problēmām. Ko gribētos piedzīvot un izbaudīt? Ir tik daudz vietu, kur gribētos pabūt. Piemēram, Indija tik skaista zeme! Tik daudz krāšņu tempļu! Gribētos redzēt saulrietus Himalaju kalnos. Esmu dzirdējusi, ka tie esot fantastiski, neaizmirstami. Ļoti patīk kalni. Arī augstceltnes. Vēlētos kādreiz uzbraukt kādā no pasaules varenākajām augstceltnēm un izbaudīt to sajūtu, kā ir palūkoties pa 80. stāva logu. Dzīvot gan tur negribētu, tikai paskatīties. Mārīte Šperberga Kaspara Šņores foto 62 63

33 Viedoklis Attīstīt vai likvidēt? LR Ekonomikas ministrijas rīkotajā konferencē Kvalitatīva būvniecība 2020 tika formulēti pamatprincipi būvniecības attīstībai, tostarp drošība, vides saglabāšana, energoefektīvas būvniecības veicināšana, profesionāla darba kvalitāte, profesionālās izglītības un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana. Konferencē tika uzsvērts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nododamajā jaunajā Būvniecības likuma teksta redakcijā būs formulētas prasības būvspeciālistiem (projektētājiem, būvinženieriem, būvdarbu vadītājiem), kuri tiks reģistrēti būvspeciālistu reģistrā. Prasības saturēšot informāciju par būvspeciālista iegūto vidējo speciālo vai augstāko izglītību un iegūto darba pieredzi arhitektūras vai būvniecības jomā. Konferencē turpinājās ieilgusī diskusija par būvspeciālistu sertifikācijas nepieciešamību un tā arī nekļuva skaidrs, kāpēc līdz ar jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā tiks anulēti gadā noslēgtie valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu veikšanas līgumi, ar kuriem būvniecības nozares profesionālajām biedrībām (tostarp Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienībai (LSGŪTIS)) tika deleģēti pienākumi un tiesības organizēt būvspeciālistu kvalifikācijas celšanu, piešķirt, pagarināt, apturēt vai anulēt būvspeciālistu sertifikātus. Radās iespaids, ka esošā Būvniecības likuma darbības laikā (uz LVS EN ISO/ IEC 17024:2003/2005, MK Noteikumu par būvprakses sertifikātiem un MK Noteikumu par energoauditoriem bāzes) iedibinātā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma traucē būvniecības procesā ie- saistītām personām, kuras nevēlas vai nespēj atbilstoši pierādīt savu izglītību, iegūto darba pieredzi, aktuālās zināšanas un paaugstināt savu kvalifikāciju. Esošā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma nevis kavē, bet veicina mūsu speciālistu konkurētspēju ārvalstu darba tirgos, jo mūsu profesionālajām biedrībām ir dati par mūsu sertifikātu atzīšanu ārvalstīs. Esošā sistēma nav traucēklis arī ārvalstīs sertificētu speciālistu profesionālo zināšanu apliecinošu dokumentu atzīšanai un pielīdzināšanai mūsu valstī. Sākotnējie būvniecības tālākās attīstības pamatprincipi nevar tikt realizēti, pavājinot būvspeciālistu izglītības, zināšanu, pieredzes un kvalifikācijas novērtēšanas sistēmu, bet gan uzlabojot un pilnveidojot to. Būvspeciālistu zināšanu un veikto būvdarbu kvalitātes kontrole būtu pastiprināma un gadījuma cilvēkiem, kuri nonākuši būvdarbu procesā un kuri nedemonstrē augstu zināšanu līmeni, savus pienākumus veic pavirši un pieļauj rupjas kļūdas, sertifikāti būtu anulējami. Ir grūti iedomāties, kā, likvidējot esošo būvspeciālistu profesionālās kvalifikācijas regulāro pārbaužu sistēmu un pieļaujot nesertificētu speciālistu līdzdalību būvniecības procesā, var cerēt uzlabot būvniecības kvalitāti, ēku energoefektivitāti un mūsu būvniecības nozares konkurētspēju, ja šo mērķu īstenošanai nepieciešami aizvien zinošāki, atbildīgāki, kvalificētāki speciālisti. Neļausim būvniecības tirgū dominēt šaurām komerciālām interesēm, kur nelielas būvfirmas bez atbilstoši izglītotiem un pieredzējušiem, sertificētiem darbiniekiem meklē nelegālus ceļus, kā apiet speciālistu sertificēšanas sistēmu, un savas nezināšanas dēļ piedāvā veikt būvdarbus par neadekvāti zemām cenām, kropļo būvniecības tirgu, rada aizvien jaunas un jaunas nekvalitatīvas, energoneefektīvas ēkas. Konferencē minētais piemērs par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) inženiersistēmu neatbilstību mūsdienu prasībām faktiski ir klasisks piemērs, kā nepietiekamas kompetences speciāliste bez atbilstošas pieredzes šādu būvobjektu projektēšanā, bez kvalifikāciju apliecinoša sertifikāta atļaujas televīzijā publiski vērtēt LNB projektu un attiecīgi mulsināt sabiedrību. Televīzijas raidījumā izskanējušais ieteikums par nakts dzesēšanas izmantošanu ir vērtējams kā nekompetents, jo LNB ir inženiertehniski sarežģīts objekts, kura inženiersistēmu projektu izstrādāja mūsu speciālisti ciešā sadarbībā ar ASV speciālistiem. Mūsu LNB dzesēšanas jaudas pārsniedz 5 MW, kas ar nakts dzesēšanu nav kompensējami. Aicinu nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, neiznīcināt esošo būvspeciālistu sertifikācijas sistēmu, bet pielikt visas pūles, lai attīstītu un pilnveidotu iepriekš radīto. Arturs Lešinskis, Dr. sc. ing., profesors, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes priekšsēdētājs Biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs, Dr. iur., profesors Valdis Birkavs: «Artura Lešinska «dvēseles kliedziens» ir Ekonomikas ministrijas stūrgalvīgās un nekonsekventās rīcības rezultāts. Par vienīgo attaisnojumu un izskaidrojumu tam var kalpot fakts, ka no 22 būvindustrijas nevalstiskajām organizācijām sertifikācijas likvidēšanu atbalsta tikai divas nevalstiskās organizācijas. Šī situācija ministrijai rada manevra iespējas. Tā vietā, lai meklētu kompromisu un uzlabojumus esošajā sertifikācijas sistēmā, jau mēnešiem ilgi notiek neauglīga diskusija ar vieniem un tiem pašiem argumentiem. Lai izkļūtu no apburtā loka valdībai un Saeimai jāsper trīs soļi. 1. Jāatbalsta būvinženieru reģistrs un jāapvieno tas ar profesionālās kompetences atbilstības novērtēšanas kārtību. 2. Skaidri jāpasaka, ka profesionālās kompetences atbilstības novērtēšanas kārtība ir līdzšinējā sertifikācija, tikai uzlabota, un jādefinē priekšnosacījumi, kas jāievēro sertifikācijas institūcijām. 3. Jāturpina deleģēt atbilstības novērtēšanu sertifikāciju nevalstiskām organizācijām, kas atbilst MK noteiktajiem kritērijiem. Būvniekiem ir vienalga, vai politiskā izšķiršanās par šādu vai līdzīgu variantu notiek valdībā vai Saeimā. Būvnieki vēlas saprāta diktētu kārtību gan būvniecības nozarē, gan visā valstī.» 64 65

34 Būves Portugālē Nākamajā numurā Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība Mārītes Šperbergas foto Abonēšana un reklāmas pieteikšana pa tālruni vai e-pastu: 66