LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA

Transcript

1 SATURS Ievads Klāt īstie Ziemassvētki 2 Mūsu veiksme ir pašu rokās 3 LBS 20 gadi Hronika gads 4 Aktualitātes Koordinācijas centrs 6 Krīze, sekas, risinājums 8 Būvniecības šķīrējtiesa 10 Atzinības krusts 11 Apsveicam jubilārus 11 Būt ekspertam liela uzdrīkstēšanās un atbildība 12 Eiropas inženieri Kiprā 13 Ilgvaram Niedolam Jaunie biedri 15 Parakstīts memorands 16 Ko vēlamies lasīt Būvinženierī 16 Valdes sēdes Uzklausa, diskutē un nolemj 17 LBS BSSI Seminārs Cēsīs 21 Sertifikācija 25 Novērtē infrastruktūras būves 26 LBS Konsultants Klientiem un būvinženieriem 28 Personība Vienā vietā un bez garlaicības 30 Objekts Cēsu jaunā pils 33 Rūmenes muiža 36 Reģionos Cēsu rajonā 39 Jaunais inženieris Pa karjeras kāpnēm Merkā 40 Sadarbības partneri Inženierkonsultanti tiekas Kvebekā 41 Viedoklis Paneļu ēku novecošana 43 Dzīves skola Katrai dienai sava garša 45 Jūs jautājat, mēs atbildam Tāmēšana, ekspertīzes, sertifikāti 50 Brīvais mikrofons Par prasmēm, izglītību, uzņēmējiem un valsti 53 Žurnāls Būvinženieris Izdevējs: Latvijas Būvinženieru savienība Redaktore Mārīte Šperberga Literārā redaktore Regīna Janmane Dizaina autore un māksliniece Katrīna Vasiļevska Maketētāja Marta Freimane Uz vāka: tilts pār Ventu Kuldīgā. Mārītes Šperbergas foto Latvijas Būvinženieru savienība K. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV 1012 Tālrunis, fakss E pasts: lbs@apollo.lv LBS internetā: LR UR reģistrācijas Nr Latvijas Būvinženieru savienība, 2008 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju Citēšanas gadījumā atsauce uz Latvijas Būvinženieru savienības žurnālu Būvinženieris obligāta Iespiests tipogrāfijā Gandrs 1

2 2 IEVADS KlÇt stie Ziemassvïtki Čārlzs Dikenss esot teicis: Ak, kaut Ziemassvētki ilgtu veselu gadu, kā tam pieklātos būt! Kāds jauns uzņēmējs no Latvijas pirms vairākiem gadiem apgalvoja, ka pēc visa šā farsa un eiforijas, kas mums uznākusi, jāseko pamatīgai krīzei, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta pilnīgi absurdā un nepārvaldāmā veidā. Čikāgas preču biržā no dienā noslēgtajiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1% ir reālas preces, pārējie 99% ir no šā procenta atvasinātie vērtspapīri. Un tā ir visur. Spēles ar virtuālo naudu. Latvijā spēlējāmies līdzi. Kāds šo situāciju nodēvēja par ieilgušajiem Ziemassvētkiem. Tagad šie ieilgušie Ziemassvētki, kad atlika tikai vēlēties un gandrīz vai viss piepildījās, beigušies. Nu jāatgūstas realitātē, kas jau sen brīdināja: visam ir sava vērtība, sava cena, savas iespējas. Un nevienam no mums nav trīs vai septiņas dzīvības kā datorspēlēs. Protams, bija patīkami dzīvot ilūzijās un eiforijā, ka viss ir iespējams, un bankas to stimulēja, solīdamas daždažādus labumus un kredītus. Bet tagad patiešām nāk Ziemassvētki. Tie Ziemassvētki, kam nav nekāda sakara ar līdzšinējo eiforiju, kuras dēļ nu jāatgūstas bedrē. Nāk tie Ziemassvētki, kuriem nav sakara ar krīzi, kārtējo maksātnespēju vai bankrotu. Als Tartorella teicis: Ir divu veidu uzņēmumi. Tādi, kuri pārcietuši krīzi, un tādi, kurus vēl sagaida krīze. Senos ķīniešu rakstos krīzi un iespēju apzīmē ar vienu zīmi. Ir paredzamās un neparedzamās krīzes. 95% no visām esot paredzamas, bet neviena krīze nav identiska citai. Katra krīze ir arī iespēju un atklājumu laiks. Kad, braucot mājās, nogriežos no šosejas, atlikušo kilometru līdz mājām skatos uz kokiem, ezeru, mežu, debesīm, taču tikai nesen apjautu, ka jau vairākus gadus jebkurā gadalaikā šajā ceļa posmā vienkārši priecājos par to, cik skaista ir Latvija jebkuros apstākļos. Mainās vasara, rudens, ziema, pavasaris. Un katra diena ir tik krāsaina, kādu to paši savās izjūtās krāsojam. Novēlu ikvienam tādu daudzkrāsainu dabas vai debesu stūrīti, kur piesiet acis, atgriežoties mājās no darba, un sajust sevī ieplūstam prieku! Kas par to, ka diena bijusi grūta, kas par to, ka valdība nepatīk, kas par to, ka biznesa partneris piekrāpis... Optimisti, tāpat kā labestīgi cilvēki, mazāk streso, līdz ar to ir veselīgāki. Anatolijs Gulbis intervijā teica: Par naudu nevar nopirkt svarīgāko veselību un mīlestību. Ja tās abas ir, tad nav stresa. Ieilgušie Ziemassvētki beigušies. Klāt īstie! Laiks domāt par patiesām vērtībām. Novēlu jums visiem veselību un mīlestību! Lai jauki svētki! Uz tikšanos gadā! Mārīte Šperberga, žurnāla Būvinženieris redaktore Paldies par palīdzību šā numura sagatavošanā Romānam Auniņam, Raimondam Eizenšmitam, Ludmilai Okolovičai, Mārtiņam Straumem! IEVADS Mapplesu veiksme ir pa u rokçs Tu vari būt par pašu dzelzi cietāks, Bet tomēr būsi nemanāms un sīks, Ja nenostāsies tajā dzīves vietā, Kur tu visvairāk esi vajadzīgs. (O. Vācietis) Jā, tiešām, šajā valstij un būvniecībai ekonomiski tik grūtajā laikā katra veiksme ir vienīgi paša cilvēka rokās! Tikai augsti mērķi un mērķtiecīga darbība to realizācijā, tikai reāli ideāli un savas varēšanas apzināšanās var nodrošināt mūsu labklājību arī tuvāko gadu tumšākajās dienās. Nav noslēpums, ka sakarā ar būvniecības pasūtījumu būtisku samazināšanos, projektēšanas un būvniecības firmas savas darbības jomas sašaurina vai pat likvidē, nerēķinoties ar faktu, ka bez darba paliek simtiem un pat tūkstošiem darba ņēmēju kvalificēti strādnieki un kompetenti inženieri. Pašreizējā globālajā ekonomiskās depresijas periodā, kas skāris arī mūsu valsti, ražošanas sašaurināšanās un pat uzņēmumu likvidācija ir objektīvs process, tāpēc mums visiem kopā jāmeklē ceļi, kā labāk un efektīvāk palīdzēt mūsu profesijas pārstāvjiem, it sevišķi Latvijas Būvinženieru savienības biedriem, pārvarēt šo ekonomisko satricinājumu periodu. Mēs nevaram saviem biedriem solīt finansiālu palīdzību, jo mums vienkārši nav šādu atbalstam paredzētu finanšu resursu, taču mēs varam veikt organizatorisku darbu, kas jums pašiem dos reālas iespējas sekmīgi veidot savu nākotni. Mēs saviem biedriem piedāvājam: nepieciešamības gadījumā operatīvi risināt kvalifikācijas celšanas jautājumus, tostarp pārkvalifikāciju; pie LBS veidot sertificēto būvinženieru darba pieprasījumu un piedāvājumu reģistru, paredzot, ka piedāvājumi vispirms tiks darīti zināmi mūsu biedriem; praktizēt atsauksmju sniegšanu potenciālajiem mūsu biedru darba devējiem; no pamatdarba brīvajā laikā aktīvāk iesaistīties LBS Konsultants komercprojektos. Nenokārsim galvas un nenolaidīsim rokas pirmo neveiksmju priekšā! Gada kluso periodu veltīsim pārdomām, savu profesionālo veiksmju un potenciālo iespēju izvērtēšanai, bet saulgriežos, kad gaisma, kas ir dzīvības avots, sāks uzveikt tumsu, sāksim aktīvu savas profesionālās varēšanas apliecināšanas darbību. Ar vislabākajiem novēlējumiem Mārtiņš Straume, valdes priekšsēdētājs 3

3 LBS 20 GADI LBS 20 GADI 4 Hronika gads LBS valdes sēdes 17. februāris Gunārs Grunvalds: Pastāstīt par būvmateriālu rūpniecību var tikai nekrologa formā. Visa rūpnīcas ir pamestas likteņa varā. Viktors Puriņš: UBAK monopolizē celtņus, Metālkonstrukcija tērauda konstrukcijas. Valde nolemj divu nedēļu laikā sagatavot konkrētu ideju apkopojumu, ar kurām iepazīstināt arhitektūras un celtniecības ministru Aivaru Prūsi un Ministru padomes Celtniecības komitejas priekšsēdētāju Rodrigo Pelsi. LBS V kongress 27. marts No 227 biedriem kongresā piedalās 148. Tālis Straume, Satiksmes ministrijas Autoceļu departaments: Ir izveidota Baltijas ceļinieku padome. Būvinženieru savienība piedāvā ceļu problemātikas risinājumus. Nākamajā gadā prioritātei jābūt izglītībai, konkrēti tiltu specializācijas inženieru sagatavošanai, jo patlaban tiek sagatavoti tikai autoceļu inženieri. Satiksmes ministrijā pieņemts lēmums par pakāpenisku pāreju uz līgumu formu ceļu uzturēšanā. Jārada sistēma, lai uzturētu visus Latvijas ceļus, ne tikai valsts. Jāsaglabā pašreizējās ceļu pārvaldes. Par reģionālajiem ceļiem jāgādā uz vietas, nevis Rīgā. Elmārs Gultnieks, pensionārs: Problēma ir sociālā aizsardzība. Ir apsekoti tresti Jelgavā un Rēzeknē. LBS ir vienīgā organizācija, kas var atbalstīt pensionārus. Jāveido atbalsta fonds. Jāpanāk, lai, privatizējot Celtniecības ministrijas lauku objektus, līdzekļus ieskaita pensiju fondā. Tiem būvniekiem, kas nostrādājuši vairāk nekā 25 gadus, esošie dzīvokļi pienāktos par brīvu, ja mazāk, tad papildus nepieciešami sertifikāti. Nākamos divus trīs gadus būs grūti, jo nebūs objektu. Eduards Raubiško, Nacionālās operas Celtniecības direkcija: Visas grūtības celtniecībā izskaidrojamas ar finansēm. Nenodarbojamies ne ar politiku, ne ar tirdzniecību. Zaudējam darba vietas, bet mums ir pietiekami kvalificēti būvnieki. Mums ir grūtības ar normatīviem. Būvinženieru savienībai jāstrādā kopā ar Arhitektūras un celtniecības ministriju. Licencēšanas kārtība jau iesniegta Augstākajā Padomē. Tie, kas licencē, uzņemas līdzatbildību. Ar likumu jābūt noteiktam, kas drīkst būvēt un kas kontrolē, jo celtniecība ir nozare, kas var radīt bīstamas sekas. Kārlis Grāmatnieks, SIA Tehniskais centrs: Jārada tāda celtniecības koncepcija, lai būtu noteikta prioritāte arī celtniecības jomā. Tās var būt attīrīšanas ietaises, var būt lielpaneļu ēku uzlabošana. Iespējams, lietderīgi būtu pieaicināt ārzemju firmas, kas var pieslēgties noteiktām nozarēm un izdarīt lētāk, ātrāk, prasmīgāk. Tas daudz mērķtiecīgāk ļautu mobilizēt darbaspēku un izlietot naudas līdzekļus. Ainārs Paeglītis, RTU: Aptaujai par LBS žurnālu bija izdalītas 194 anketas. Tikai 37 saņēmām atpakaļ. 18 ir gatavi palīdzēt finansiāli. 31% žurnālu vēlas sešas reizes gadā, 11% 12 reizes gadā, 6% divas reizes gadā. Savākti 55 tūkstoši rubļu un 10 tūkstoši ASV dolāru, bet vajag 120 tūkstošus rubļu. Nepieciešama informācija par jaunākajiem normatīviem, par konkursu organizēšanu. Pirmais numurs jāizdod līdz kongresam. Tas varētu būt vienīgais izdevums šajā gadā. Jāizveido redakcijas komisija satura izvērtēšanai. Valdis Trops, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Kapitālās celtniecības pārvalde: Saliekamo dzelzsbetona ēku celtniecība labi attīstīta Dānijā, bet pie mums tā ir apstājusies. Kāpēc? Šis jautājums jāuzdod ministrijai. Kas attiecas uz jauno dzīvokļu celtniecību, jābūt dotācijai, lai mūsu firmas var strādāt. Jābūt licencēšanai, lai būtu garantija par kvalitāti. Jārada tādas būvfirmas, kas var dot garantijas. Videvuds Lapsa, Rīgas Tehniskā universitāte: Importējam jaunas tehnoloģijas no ārzemēm, bet ir taču mūsu zinātnieku priekšlikumi. Jā, mums trūkst bāzes, konstrukciju pārbaudes poligonu, bet mums ir sadarbība ar ārzemēm. Valdis Bundulis, Arhitektūras un celtniecības ministrija: gadā figurēja jautājums par Būvlikuma izstrādāšanu. Tā nav joprojām. Iestādēs strādājošiem ir alerģija pret perspektīviem plāniem. Nav celtniecības attīstības koncepcijas. Ministrijā ir informācijas diena par jaunāko tehnikā. Informācijai būtu jānonāk līdz LBS žurnālam. Ja runājam par normatīviem, 98% ir bijušās Padomju Savienības normas un noteikumi. Pašlaik tiek strādāts pie jauniem normatīviem par siltumizolāciju. Ministrija atbalstīja viedokli paplašināt licencējamo uzņēmumu skaitu, bet tas netika realizēts. Pamatots ir būvinženieru uzbrukums ministrijai par nespēju pārkārtoties un izmantot jaunas metodes, lai ietekmētu celtniecību. Taču ministrija neregulē cenas būvmateriāliem. Pārāk strauji tika atmests vecais mehānisms. Kongresa rezumējums par LBS darbu Atbilstoši jaunajiem likumiem LBS reģistrēta kā sabiedriska organizācija un Būvzinis kā Latvijas Būvinženieru savienības sabiedriska bezpeļņas organizācija. Uzsākta būvinženieru licencēšana. Sadarbībā ar Latvijas Inženieru asociāciju, Latvijas Arhitektu savienību un Latvijas Arhitektu biedrību tiek organizēts pasaules latviešu būvinženieru un arhitektu kongress, kas notiks gada jūnijā Rīgā. Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta būvtehnikas vēstures un mantojuma izpētei. Nav izdevies panākt jūtamas pārmaiņas valdības darbībā attiecībā uz ceļu būves un būvindustrijas stabilizāciju un celtniecības kvalitātes nodrošinājumu. Nav izdevies izstrādāt reālu būvinženieru sociālās aizsardzības koncepciju. Nav pietiekami strādāts pie zinātnisko izstrādņu propagandēšanas un ieviešanas. 5

4 LBS 20 GADI / AKTUALITĀTES Kongress nolemj Uzdot LBS goda un šķīrējtiesas locekļiem izstrādāt un iesniegt nākamajam kongresam apstiprināšanai Būvinženieru ētikas kodeksa projektu. Uzskatīt LR Arhitektūras un celtniecības ministrijas darbības nozares koncepcijas izstrādi par neefektīvu un ierosināt LBS un LAS piedalīšanos minētās koncepcijas izstrādē. LBS valdes sēdes 21. aprīlis 23. aprīlī Rīgā iebrauc Somijas būvinženieri. Nolemts viņiem parādīt Rīgas attīrīšanas būves, PolarBEK būvēto viesnīcu un noorganizēt tikšanos Rīgas Tehniskajā universitātē. 15. septembris Ilgvars Niedols: Celtniecības ministrijas vairs nav. Ar celtniecību faktiski neviens nenodarbojas. Saeimā ir tikai viens celtnieks bijušais Saldus SCO priekšsēdētājs Andris Rozentāls. Viņš izteicis vēlmi sadarboties ar LBS. Bruno Otersons: Varētu uzaicināt kādus izcilākos speciālistus, uzklausīt, un LBS darba grupa apkopotu viņu priekšlikumus. 20. oktobris Pēc tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Ģirtu Lūkinu LBS saņem uzaicinājumu arī turpmāk strādāt pie būvniecības likumprojekta. KoordinÇcijas centrs oktobrī nevalstisko organizāciju pārstāvji sanāca kopā, lai vienotos par būvniecības NVO koordinācijas centra izveidošanu. Krīzi nav iespējams pārvarēt, kaut ko atņemot kādam, kuram šķietami ir par daudz, un atdodot tiem, kam ir mazāk. Arī krīzes apstākļos jādomā par ražošanu un attīstību. Tāpēc radās doma par koordinācijas centra izveidi. Un ir tikai divi varianti vai nu izveidot šādu centru jeb būvniecības NVO padomi, vai reanimēt Būvniecības padomi, kura kā Ekonomikas ministrijas padomdevēja 29 cilvēku sastāvā ir apstiprināta ar gada 9. jūlija Ministru kabineta rīkojumu un kurā pēdējie grozījumi veikti gada 21. martā. Būvniecības padome vismaz uz papīra darbojas Ekonomikas ministrijā, bet nu jau labu laiku tā nav sanākusi. Diemžēl Būvniecības padomes darbs jau sākotnēji izrādījies neefektīvs, jo Ekonomikas ministrija līdz šim izstrādātos priekšlikumus un ieteikumus ignorēja. Taču memorands sola sapratni un šoreiz abpusēju ieinteresētību, tāpēc būvniecības NVO pārstāvji pēc pāris stundu diskusijām nolēma, ka visus privātos, kā arī asociāciju un biedrību iesniegtos priekšlikumus apkopos Latvijas Būvinženieru savienība, lai pēc tam būvniecības nevalstiskās organizācijas kopīgi lemtu par turpmāko rīcību. Svarīgākais, ka pašreizējā situācija likusi saprast sarunās ar valsti ir jāapvienojas.

5 8 AKTUALITĀTES Kr ze, sekas, risinçjums Būvinženieris jautā par situāciju valstī tiem LBS biedriem, kas dažādos laika posmos bijuši vai nu ministri, vai ministru vietnieki. Šoreiz aizsākto tematu turpināsim arī nākamajā numurā. Vai, jūsuprāt, būvniecībā iestājusies krīze? Ko darīt, lai situāciju nozarē stabilizētu? Kādas varētu būt sekas, ja valsts institūcijas aktīvi neiesaistīsies ekonomiskās situācijas stabilizācijā un nestimulēs ražošanu? Jānis Ādamsons, SIA Būvalts valdes loceklis: Ja valsts finanšu sistēmā valda haoss, tas nevar neiespaidot arī būvniecības nozari. Faktiski valstij naudas nav, bet Ministru kabinets bezatbildīgi izdod garantijas privātajam biznesam, kuru problēmu dziļumu nav pacentušies apzināt. Šādā situācijā nedroši jūtas gan būvniecības pasūtītāji, gan būvnieki, jo būvniecība ir ilgtermiņa projekts, kurā investīcijas tiek ieguldītas un atgūtas ilgā laika periodā. Domāju, ka krīze drīzāk ir mūsu valsts vadības un politiķu galvās. Valstij jānodrošina līdzfinansējums visiem valsts un pašvaldību investīciju projektiem, kuriem iespējams piesaistīt Eiropas Savienības finanšu līdzekļus. Bankām jāatgūstas no izbīļa un jāatsāk kreditēt privātos projektus, kas vērsti uz ražošanas attīstību, piemērojot projektu realizāciju veicinošus bankas procentus. Sekas varētu būt tādas, ka valsts zaudēs kontroli pār sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem, jo katrs centīsies glābties, kā var un māk. Pieaugs noziedzība, cilvēki centīsies izvairīties no nodokļu maksāšanas, norēķini atkal notiks skaidrā naudā vai barterā. Šāds process vēl vairāk veicinās sabiedrības morālo pagrimumu, kā arī ievērojamu darbaspēka aizplūšanu no valsts. Ivars Ulmanis, SIA RRB Celtniecība padomes loceklis: Globālā ekonomiskā (drīzāk banku un finansiālā) krīze pasaulē un Latvijā skar arī būvniecību gadā samērā brīvi bija saņemami kredīti. Ik gadu Latvijā gandrīz par 40% palielinājās būvdarbu apjomi, un būvfirmas, būvkomersanti radās kā sēnes pēc lietus. Plašumā gāja ražošanas, transporta, sabiedrisko ēku un individuālo dzīvojamo ēku celtniecības bums, kas ļāva celtniekiem palielināt izcenojumus, algas, sakārtot nodokļu maksājumus. Pieprasījums pēc būvuzņēmējiem bija liels, tāpēc celtnieki varēja diktēt noteikumus. Šajā laikā izauga daudz labu būvuzņēmēju un individuālu būvkomersantu ar kvalificētiem inženiertehniskajiem darbiniekiem un strādniekiem, modernu tehniku un būvtehnoloģijām. Pēkšņi banku krīze ar palielinātām prasībām kredītus investīcijām izsniedz tikai ar ievērojamu līdzfinansējumu un pārredzamu, drošu naudas plūsmu kredīta dzēšanai, bet tam mūsu potenciālie pasūtītāji, tostarp valsts un pašvaldības, nav gatavi! Apstājies dzīvokļu tirgus un to celtniecība. Patlaban celtniecībai kredītus tik- AKTUALITĀTES pat kā neizsniedz. Celtnieku potenciāls ir gandrīz divas reizes lielāks par pieprasījumu! Vai tā ir krīze? Varētu teikt gan jā, gan nē! Mēģināšu paskaidrot. Krīze tā ir būvuzņēmējiem, kas tuvāko trīs četru mēnešu laikā ar līgumiem nevarēs nodrošināt savam kolektīvam darbu pirmajam pusgadam. Tiem būs jālikvidējas, jākļūst par individuālajiem būvkomersantiem vai jāapvienojas ar vēl dzīvotspējīgajiem. Steidzīgi pieņemti valdības lēmumi nozares atbalstam tos vairs nespēs glābt, jo investīcijas viņu sektorā sarūk gandrīz uz pusi! Tomēr, lai lielās konkurences apstākļos konkursos neuzvarētu būvuzņēmēji ar dempinga cenām, nestabilu finansiālo stāvokli un reputāciju, lai stimulētu godīgos nodokļu maksātājus un nepakļautu riskam pasūtītājus, valdībai steidzīgi jāmaina konkursu nosacījumi valsts un pašvaldību objektos. Uzplaukums gaidāms aptuveni desmit Latvijas lielākajām būvfirmām, kas varēs saņemt lielus pasūtījumus transporta objektos (tikai no ES fondiem no līdz gadam tiks ieguldīti 1,2 miljardi latu plus valsts līdzekļi!), energoobjektos, vides aizsardzības, Nacionālās bibliotēkas un citos lielos valsts un pašvaldību objektos. Te gan būtu nepieciešams valsts atbalsts, lai šie pasūtījumi netiktu atdoti ārvalstu firmām. Alberts Krols, AS KU Lat-Holding padomes priekšsēdētājs: Būvniecībā, tāpat kā citās tautsaimniecības nozarēs, iestājusies ekonomiskā un finanšu krīze. Strauji samazinājušies un turpina samazināties projektētāju, būvmateriālu un būvizstrādājumu ražotāju, kā arī pašu būvnieku sniegto pakalpojumu apjomi. Ekonomiskā krīze visvairāk skar mazos un vidējos uzņēmējus. Krīze ir mūsu valdības īstermiņa domāšanas rezultāts, jo netika ņemti vērā ārzemju ekspertu slēdzieni par Latvijas ekonomikas pārkaršanu, pietrūka stingra finanšu institūciju regulējuma, finanšu un kredītiestāžu darbības caurspīdīguma un atbildības. Situācijas stabilizēšanai būvniecībā ir nepieciešams atjaunot un atvieglot kreditēšanas sistēmu uzņēmējiem un nekustamā īpašuma tirgū, nepieļaut neprofesionālu organizāciju darbību. Sekas valsts institūciju bezdarbībai var būt neprognozējamas, pat fatālas valsts neatkarībai. Cik tālu varētu būt novesta valsts, kas finanšu palīdzību lūdz Ķīnai? Neskatoties uz visu, raudzīsimies nākotnē ar optimismu un būsim aktīvi progresa dalībnieki, lai pārvarētu grūtības un atgrieztos pie valsts pozīcijām, kādas bija treknākajos gados. Rodrigo Pelsis, būveksperts: Plašākā nozīmē krīzi saprotam kā lūzuma brīdi vai izšķirošo iznākumu. Būvniecībā izšķirošais iznākums vēl ir priekšā, bet lūzuma brīdis jau ir sācies. Labā ziņa ir tāda, ka nozarē pieprasījums ir kļuvis mazāks par piedāvājumu. Līdz ar to būvniecības tirgu pamet firmas viendienītes. Tajās neprofesionāli bija gan strādnieki, gan arī vadītāji. Šādu firmu sliktos darbus pasūtītāji vēl ilgi atcerēsies. Sliktā ziņa palielinās bezdarbnieku skaits. Būvniecībā tas būs mazāk jūtams, jo starpību starp piedāvājumu un pieprasījumu daļēji kompensēs viendienīšu aiziešana no būvniecības tirgus. Visvairāk to izjutīs būvmateriālu ražotāji un tirgotāji. 9

6 AKTUALITĀTES AKTUALITĀTES 10 Ko darīt nozares uzņēmumu vadītājiem? Iemācīties strādāt īstas konkurences apstākļos, lai pārdzīvotu lieso periodu. Būvniecība un tirdzniecība patiešām bija nozares, kas piedzīvoja treknos gadus. Maz ticams, ka turpmāk pieprasījums būs lielāks par piedāvājumu, kā tas bija pēdējos gados. Tomēr varam būt droši, ka pieprasījums visātrāk pieaugs tieši būvniecības nozarē. Kādu palīdzību varētu sagaidīt no valsts institūcijām? Nekādu. Pirmkārt, visi mūsu līdzšinējie valsts vadītāji ir paļāvušies uz brīvo tirgu kā vienīgo brīnumlīdzekli. Šajā ziņā mūsu politika ir bijusi superliberāla. Zinu tikai divus gadījumus, kad esam mēģinājuši regulēt piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais gadījums valsts iestājās par veselīgiem ēdieniem skolu ēdnīcās. Otrais patlaban tiek gatavots likumprojekts par apreibinošo vielu tirgošanas aizliegumu, jo šābrīža situācija ir šokējusi arī valsts augstākās amatpersonas. Trešo gadījumu ar Parex banku neskaitu, jo šādu rīcību ieteica arī ES. Otrkārt, patlaban valsts nespēj atvēlēt budžetā papildu investīcijas būvniecībai. Iespējams, būs jāsamazina jau ieplānotās investīcijas. Vai tiešām slīcēju glābšana ir tikai pašu slīcēju rokās? Pašlaik noteikti. Tomēr ar piebildi, ka Bapplevniec bas rïjtiesa Būvniecība ir valsts ekonomiskās izaugsmes barometrs. Un tas ir attiecināms arī uz mūsu mīļo Latviju. celtniecība kā nozare noteikti izpeldēs. Varbūt tas nebūs Latvijas, bet Īrijas vai kādas citas valsts krasts. Jūs neticat Latvijas panākumiem? Ticu. Taču panākumus varam gūt tikai kopā ar ES valstīm. Pašreizējā ekonomiskā krīze ir globāla. Un tā nav tikai ekonomiskā krīze. Tā ir arī cilvēcisko vērtību krīze. Arī globāla. Jūs esat pesimists? Nekādā gadījumā. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijai būs sava Nokia. Zinu, ka atjaunosim cukura ražošanu, dzersim Latvijā slauktu pienu un ēdīsim pašu zvejotas zivis. Mūsu bērni mācīsies mūsu skolās un augstskolās. Augstskolas būs prestižas, un šeit mācīsies bagātāko valstu jaunieši. Tas viss noteikti būs pārskatāmā nākotnē. Cik ilgi līdz tai jāgaida? Līdz globālā darba dalīšana uz mūsu planētas pieņems saprātīgas formas. Kad ES tirgū pārsvarā sāks dominēt Ķīnas preces, kad skolēni katru dienu un katrā skolā spļaus uz saviem skolotājiem, kad zinātnieki būs pierādījuši, ka homoseksuālisms nav citādība, bet gan slimība, un šie slimnieki neleposies ar savu slimību, iziedami ielās, kad demogrāfiskā situācija neliks bērniem vest savus vecākus ar ragaviņām uz mežu, kad veikalos būs tikai veselīgi pārtikas produkti Tas viss pienāks ātri, jo ilgi tā nevar turpināties. Valsts ļoti straujā ekonomiskā, tostarp būvniecības, izaugsme pēdējos gados ir radījusi būtiskas ekonomiska un juridiska rakstura problēmas faktiski visiem būvniecības nozares dalībniekiem: pasūtītājiem, attīstītājiem, projektētājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem, kā arī objektu ekspluatētājiem. Pārsvarā šīs problēmas ir saistītas ar gadījuma rakstura jeb vienas dienas projektētāju nekompetenci un būvnieku zemo darba kvalitāti vai arī ar pasūtītāju un projektu attīstītāju vēlmi uz būvnieku rēķina iegūt materiālus labumus. Ja ir problēmas, ir strīdi, ja ir strīdi, kādam ir jābūt par tiesnesi, lai šos strīdus profesionāli izvērtētu un iespēju robežās atrisinātu. Galvenokārt šie strīdi ir tāpēc, ka netiek veikti savstarpēji finansiāli norēķini par padarītajiem darbiem projektēšanā vai būvniecībā. Tātad strīdu izskatīšanā konfliktējošajām pusēm ir jāiesaista tiesu sistēma, kas savukārt, kā likums, būvniecības jautājumu izvērtēšanai piesaista neatkarīgus ekspertus. Šo savstarpējo nenokārtoto finanšu saistību dēļ Latvijas tiesu sistēma ir ļoti pārslogota, līdz ar to lietas par nenokārtotām līgumsaistībām tiek pieņemtas izskatīšanai tikai gadā. Lai šajā ekonomiski sarežģītajā situācijā, kad savstarpējo parādu saistību nasta ir aktuāla gandrīz katram būvniecības dalībniekam, varētu sniegt operatīvu, profesionālu juridisko palīdzību, LBS gada 23. septembra valdes sēdē tika pieņemts lēmums pie Latvijas Būvinženieru savienības izveidot Būvniecības šķīrējtiesu. Mēs ceram, ka LBS Būvniecības šķīrējtiesa, kas darbosies pastāvīgi, būs augsti profesionāls, neitrāls, uzticams palīgs samilzušo būvniecības līgumsaistību jautājumu risināšanā visiem valsts būvniecības kompleksa dalībniekiem: pasūtītājiem, projektētājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem un tirgotājiem. Sīkāku informāciju varat saņemt LBS administrācijā. Mārtiņš Straume Atzin bas krusts Apsveicam LBS biedru SIA SCO Centrs valdes priekšsēdētāju un BMX sporta kluba Tālava prezidentu Jāni Matisonu ar IV šķiras Atzinības krusta piešķiršanu! Augstais apbalvojums valsts svētkos viņam tika pasniegts par lielo ieguldījumu Latvijas BMX braukšanas attīstībā. Trīs Tālavas sportisti bija iekļauti Latvijas olimpiskajā komandā, no kuriem viens izcīnīja zelta medaļu. Apsveicam jubilçrus Cilvïka dz vei jçbapplet kç dziesmai, kuru dzied t ri, maigi un ar spïku. Nav svar gi, kçdç to kçrtç dziesma rakst ta. (P. Donavs) oktobr : Ilgvaru Niedolu, Edgaru Paulu, Vladislavu Draganovu, Vadimu Daineko, Uldi BajÇru, Rappledolfu Majevski, Aleksandru Dzerkali, JÇni Lanceru, JuliÇnu Onzulu, Sta islavu Boli u, OjÇru Gulbi, VitÇliju Svenãu novembr : Leonu Briedi, Juri Dapplezeli, Bro islavu Vucïnu, ElmÇru Gultnieku, Leon du πakmundu decembr : KÇrli GrÇmatnieku, Daini Celmi u, Ådolfu Mustu, Guntaru, Kalbergu, GunÇru Osi, InÇru Ozolu Par jubilçriem varat las t mçjaslapç sada Ç JubilÇri. 11

7 AKTUALITĀTES AKTUALITĀTES 12 Bapplet ekspertam liela uzdr kstï ançs un atbild ba Ja valstī, tostarp būvniecībā, ir problēmas, tās prasa profesionālu izvērtējumu un korektus priekšlikumus to sekmīgai risināšanai, tāpēc LBS 20. novembrī organizēja valsts labāko būvekspertu tikšanos, lai uzklausītu viņu viedokļus. Sanāksmē piedalījās Māris Grāvītis un Jānis Prauliņš (SIA Būve un Forma), Pēteris Aumelis (SIA Komunālprojekts), Aigars Ūdris (RTU), Mārtiņš Straume, Alberts Krols (LBS), Valentīna Šeškena (SIA Rīgas pilsētbūvnieks), Vitolds Kušners, Sergejs Meierovics,Vilnis Puļķis un Artis Dzirkalis (SIA LBS Konsultants), Indulis Saule (AS Ceļuprojekts), Leonīds Jākobsons un Jānis Graudulis (Valsts būvinspekcija), Valters Celmiņš (SIA Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs), Aldis Grasmanis (SIA BKD), Guntars Liepiņš. Eksperti uzskata, ka: būvobjekta un būvprojekta ekspertīzes slēdzienam jābūt konkrētam un profesionālam, attieksmei pret pasūtītāju neitrālai un godīgai; ekspertiem ir jārespektē citu amata brāļu viedokļi un slēdzieni pat tajos gadījumos, ja tie būtiski atšķiras; ekspertam jārespektē ar pasūtītāju saskaņotie ekspertīzes darba izpildes termiņi; ekspertīzi nedrīkst uzsākt, pirms nav saņemts akceptēts detalizēts darba uzdevums; ekspertam nav tiesību bez pasūtītāja akcepta patvaļīgi paplašināt uzdevumu; ekspertam jāuzklausa visu ieinteresēto pušu argumenti, bet tehniskais slēdziens jāpieņem, vadoties pēc savas profesionālās pārliecības; ekspertam jāuzņemas atbildība par sniegto ekspertīzes slēdzienu; ekspertam nav tiesību bez pasūtītāja akcepta izpaust ekspertīzes slēdziena būtību; likumdošanā jānosaka obligāta būvprojektu ekspertīze ārzemju projektētāju darbiem; būvniecības likumdošanas aktu sakārtošanai jābūt Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta prioritātei Nr. 1; jārada metodiskie norādījumi būvprojektu un būvobjektu ekspertīzes darbu veikšanai. Ekspertu viedokļi Jānis Graudulis: Pasūtītāji un būvvaldes nerespektē valsts likumdošanas aktu prasības. Likumā noteiktie būvprojektu ekspertīzes slēdzieni ir tikai 5 7% gadījumu. Nepieciešamās ēku tehniskās apsekošanas bieži ir formālas un fiksētas tikai aptuveni 30% gadījumu. Valters Celmiņš: Nav iespējams izstrādāt kvalitatīvu būvprojektu, ja vienlaikus ir jāstrādā ar dažādu valstu būvnormatīviem (SNIP, DIN, ES, skandināvu). Likumdošanā nav atrisināts jautājums par apdzīvotu ēku korektu apsekošanu pirms projektēšanas uzsākšanas. Vitolds Kušners: Par korektu nav uzskatāms eksperta slēdziens, kas balstās uz vispārīga rakstura frāzēm, kam nav pamatojuma un priekš- likumu jautājuma atrisināšanai. Aigars Ūdris: Ekspertam jāatsaka pasūtījumi, kuru uzdevumos darbi ir plānoti nepietiekamā apjomā un laika limitā, kā arī gadījumos, ja tiek prasīti tendenciozi slēdzieni. Valstī nav reglamentēti procesionālie jautājumi, līdz ar to eksperta darba laikā un pēc darba nodošanas bieži vien rodas domstarpības. Ir jāprecizē LBN Ēku tehniskā apsekošana, paredzot iespēju veikt lokālu darbu, tas ir, tikai atsevišķas konstrukcijas vai sistēmas apsekošanu. Aldis Grasmanis: Projektēšanas iepirkumi par zemāko piedāvāto cenu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam var novest pie projektēšanas sistēmas sagraušanas un katastrofālām objektu avārijām. Bieži vien projektēšanas iepirkumu uzvarētāju kompetence ir tik zema, ka viņi pat neapzinās, ka par šādu summu nav iespējams korekti projektēt. Konkrētajā posmā valstī projektēšanas sistēma ar projektēšanas normatīviem ir nodrošināta ne vairāk kā par 50%. Eiropas inïenieri KiprÇ Eiropas Civilo inženieru padomes (European Council of Civil Engineers ECCE) prezidents Ričards Koklejs (Richard Coacley), gada 17. oktobrī atklājot ECCE 48. sanāksmi Kiprā, Famagustā, pieminēja iepriekšējās sanāksmes sekmīgo norisi Rīgā. Sergejs Meierovics: Lai nodrošinātu būvprojektu kvalitāti, visi ārzemju speciālistu izstrādātie būvprojekti un ekspertīžu slēdzieni pirms to realizācijas ir vēlreiz jāizvērtē. Visām ar būvniecību saistītajām inspekcijām, tostarp Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijas sadaļai Ēkas un sabiedrības veselības aģentūrai būtu jāatrodas Valsts būvinspekcijas sastāvā. Alberts Krols: No tiesiskā viedokļa korekts ir tikai tāds eksperta slēdziens, kas balstās uz valsts likumdošanas aktu prasībām. Ekspertam nav pieņemams uzdevums izpildei gadījumos, ja tā pasūtītājs ar ekspertīzes slēdzienu cenšas panākt nemaksāšanu par padarītajiem darbiem vai veiktajām materiālu piegādēm. Leonīds Jākobsons: Valsts būvinspekcija uzskata, ka visiem ar būvniecību saistītajiem dalībniekiem ir jābūt vienotam mērķim panākt, lai būvprojekts būtu izstrādāts pilnībā un, to realizējot, būtu iespējams uzcelt kvalitatīvu un ekspluatācijā drošu objektu. Nozīmīgākais notikums ECCE 48. sanāksmē bija Eiropas Civilo inženieru padomes izpildu pārvaldes (executive board) vēlēšanas, kas notika gada 18. oktobrī ECCE Ģenerālajā Asamblejā. Šajā procesā tika izvērtēti kandidātu priekšlikumi un pieredze. ECCE un to dalībvalstu sekmīgas un rezultatīvas darbības pamatā ir ECCE izpildu pārvaldes aktivitāte un izpratne par stratēģiskajiem jautājumiem, prasme strādāt komandā, atbalstot ECCE pastāvīgās komitejas (standing committees), lai darba rezultāts būtu mērķtiecīgs un ar praktisku nozīmi visās jomās: apmācībā un zinātnē, izglītībā un profesiju atzīšanas kārtībā, vides un darba aizsardzībā, kultūrvēsturisko inženierbūvju mantojuma apgūšanā u. c. 13

8 14 AKTUALITĀTES Ilgvaram Niedolam 80 Ilggadējam LBS valdes priekšsēdētājam ( ) un līdz pat šai dienai LBS valdes loceklim Ilgvaram Niedolam 5. oktobrī apritēja 80 gadu. Pārsteidzoši, jo šis skaitlis kaut kā nesaistās ar viņa aktivitātēm, domāšanas veidu un rīcību. Ilgvars Niedols ir pozitīvs optimists, pieredzējis diplomāts, mērķtiecīgs tehnokrāts, labestīgs audzinātājs, kas prot atsijāt sēnalas no graudiem, draugus no biedriem un kungiem, tā par pirmo atjaunotās Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāju saka pašreizējais LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. LBS valdes loceklis Kārlis Grāmatnieks: Man ir laimējies, ka esmu strādājis kopā ar Niedola kungu veselus 20 gadus. Jau tajā tālajā laikā viņa vadībā tika veikti eksperimenti un ieviesti dažādi jauninājumi lauku celtniecībā, kam pateicoties tika paaugstināta darba ražība, taupīta enerģija un tolaik fondētie būvmateriāli. No šādiem eksperimentiem vērts pieminēt zemes siltuma izmantošanu, otrreizējo energoresursu izmantošanu, mazgabarīta attīrīšanas iekārtu ieviešanu, lieto grīdu pamatojumus no alfa ģipša, saules siltuma izmantošanu, industriālo fasāžu apdares sistēmu Colorok. Bet tie ir tikai daži piemēri. Šie jauninājumi tika ieviesti būvobjektos Piņķu ciematā un Siguldā. Par šo un citu progresīvo meto- AKTUALITĀTES žu ieviešanu Niedola kungam pelnīti ir piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā inženiera goda nosaukums. LBS valdes loceklis Ilmārs Leikums: Ilgvars Niedols ir cilvēks, kura ieguldījumu Latvijas būvniecībā ar gadiem novērtēs vēl vairāk. Esot kopā ar viņu LBS darbos valdes sēdēs, sertifikācijas komisijā, jūtamas pamatīgas zināšanas, gatavība un spēja iedziļināties ikvienā problēmā. Domāju, liela daļa Latvijas būvnieku, kas Ilgvaru Niedolu pazīst, novērtē šā profesionāļa devumu būvobjektos, gan vadot būvniecības procesus, gan ar cilvēcisku pieeju risinot problēmas. Ilgvars Niedols ir pārliecinošs piemērs tam, ka, turpinot aktīvi strādāt, var aizmirst par gadiem un nav svarīgi arī vecie nopelni. Cieņas vērts ir fakts, ka viņš joprojām sevi pilnveido, nevis dzīvo tikai ar pagātnes nopelniem. Lai Ilgvaram Niedolam stipra veselība! Ilgvaram Niedolam vienmēr bijusi īpaša attieksme pret jaunajiem inženieriem. Ilgus gadus viņš sadarbojas ar LLU un savas zināšanas dāsni nodod topošajiem speciālistiem. Viņš allaž pamana jaunos talantus būvniecībā. Kopš gada viņš ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoru padomes loceklis. LLU Lauku inženieru fakultātes būvniecības specialitātes mācību spēki un absolventi, sirsnīgi sveicot jubilejā, raksta: Tavs mūžs tāds allaž spēcīgs ozols liekas, Kam vainags smagām gadu zīlēm vīts, Tur tava darba gods ar silto prieku, Ar aizvadītiem gadiem ierakstīts. (Kornēlija Apškrūma) Vislabākie vēlējumi no visas būvinženieru saimes! Jaunie biedri Igors Putniņš, SIA MQN direktors Jurijs Aganovs, SIA AGConsult valdes priekšsēdētājs Gatis Fromanis, SIA Constructus darbu vadītājs Romāns Riļejevs, SIA STATS Projekts būvinženieris Miris Guntis Hincenbergs ( ) Guntis Hincenbergs pēc viena gada studijām Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē mācības pārtrauca un iestājās Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātē, kuru pabeidza gadā. Darba gaitas viņš sāka gadā Baltijas dzelzceļa organizācijā, tad turpināja Rīgas LMR un Rīgas 1. mēbeļu kombinātā. Viņš strādājis arī LLT republikāniskajā bāzē, Rīgas rajona kolhozā Rīts, Bauskas rajona kolhozā Vienība, Rīgas rajona kolhozā Ropaži. Pēc tam Guntis Hincenbergs bija ceha priekšnieks dolomīta šķembu ražošanas uzņēmumā CBK, celtniecības inženieris un tehniskais uzraugs REMT gadā viņš kļuva par BSB Lokomotīve Rīgas stadiona direktoru. Sekoja darbs Cēsu rajona kolhozā Gaujaslīči un daudznozaru kooperatīvā Lauku sēta, SIA Lapsas un RIU Kalna aptekas. Kopš gada, kā Guntis pats izteicās, viņš strādāja savā labā. Viņa brīvo laiku aizpildīja hokejs. 15

9 AKTUALITĀTES VALDES SĒDES Parakst ts memorands Uzklausa, diskutï un nolemj 16 Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards un divpadsmit būvniecības nevalstisko organizāciju pārstāvji 23. oktobrī parakstīja sadarbības memorandu. Ko vïlamies las t BapplevinÏenier Paldies visiem, kas atrada laiku, lai piedalītos aptaujā un pavēstītu žurnāla Būvinženieris veidotājiem, kas viņus interesē. Šā sadarbības memoranda galvenais uzdevums ir ilgtspējīgas būvniecības normatīvo aktu sistēmas izveide, sekmējot būvniecības nozares attīstību, kas balstīta uz godīgas konkurences un Latvijas Republikas normatīvo aktu, tai saistošo starptautisko līgumu un Eiropas Savienības dokumentu ievērošanu, cīņu pret nelegālā darbaspēka izmantošanu un nodokļu nemaksāšanu, būvniecības publisko iepirkumu un Būvkomersantu reģistra pilnveidošanu, atsevišķu valsts funkciju izpildes deleģēšanu nevalstiskajām organizācijām. Ekonomikas ministrija apņemas izvērtēt būvniecības nevalstisko organizāciju (NVO) priekšlikumus un iekļaut tos Ekonomikas ministrijas un būvniecības nevalstisko organizāciju kopējā rīcības plānā. Šoreiz atsaucīgāki izrādījās vīrieši. Anketu nebija aizpildījusi neviena sieviete. Aptaujā piedalījās dažāda vecuma cilvēki: 8% 20 līdz 30 gadu veci, 16% 30 līdz 40 gadu veci, 43% 40 līdz 60 gadu veci un 33% vecāki par 70 gadiem. Uzņēmumu vadītāji un vietnieki, būvuzraugi, pasniedzēji, projektētāji, būvmateriālu ražotāji un projektu vadītāji. Visi aptaujas dalībnieki atzinuši, ka žurnālu lasa regulāri un viņus interesē saturs kopumā, sekciju un valdes darbs, notikumi valstī un LBS attieksme pret tiem, jaunumi būvniecībā un LBS. Citi bija piebilduši, ka patīk fotogrāfijas. Dažus interesē personības, aktualitātes, nozīmīgu objektu apraksti, problēmas, notikumi reģionos. Tikai pa vienam respondentam bija atzīmējuši, ka viņus neinteresē rubrikas Likumdošana, Būvzinātne, Sadarbības partneri, Izglītība, LBS 20 gadi, Reģionos, Jaunais inženieris, Brīvais mikrofons, Atpūta. Kopumā Būvinženieris novērtēts kā pietiekami objektīvs izdevums, kas sniedz vajadzīgo informāciju. Raksti ir interesanti. Būvinženiera spējas objektīvi atainot informāciju vidēji novērtētas ar 4 ballēm 5 ballu sistēmā, bet valdes un sekciju darbības caurskatāmība ar 3,9 ballēm. No rubrikām līdere ir Jūs jautājat, mēs atbildam. Tai seko Objekts, Brīvais mikrofons un Personība. Nākamie visaugstāk novērtētie materiāli ir rubrikās Problēmas būvniecībā un Aktualitātes, pēc tam seko Tehnoloģijas, Dzīves skola un Jaunais inženieris. Vairākas rubrikas ir novērtētas ar vajag katrā numurā vai vajag, vēlos lasīt plašāk. 23. septembrī Valde iepazinās ar jauno studentu uzņemšanas rezultātiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) būvniecības studiju programmā, noklausījās informāciju par Baltijas valstu būvinženieru organizāciju vadītāju tikšanos Tallinā, diskutēja par problēmām atšķirīgu tehnisko viedokļu izvērtēšanā LBS Tehniskajā komitejā, precizēja gada 17. oktobrī pieņemto LBS Tehniskās komitejas nolikumu, izteica priekšlikumus šķīrējtiesas izveidošanai būvniecības strīda jautājumu risināšanai, iepazinās ar SIA LBS Konsultants gada bilances izvērtējumu. Jauno studentu uzņemšanas rezultāti LLU asociētā profesore, LBS Izglītības sekcijas vadītāja Silvija Štrausa: No prognozētajiem 140 studentiem augstskolā uzņemti tikai 99. Aptuveni puse no tiem ir nepilna laika studenti, kas mācās neklātienē. Studijas LLU maksā 1300 latus gadā, 65 studenti ir budžeta grupā. Uz budžeta studentiem ik pēc pusgada attiecas rotācijas princips. Silvija Štrausa lūdza LBS palīdzību prakses vietu atrašanā, jo Jelgavā mācās lauku jaunieši un Jelgavas būvuzņēmumi visiem nevar nodrošināt prakses vietas. Tāpat jelgavniekiem nepieciešami vieslektori. Pašreiz kā vieslektors augstskolā darbojas Cēsu domes mērs būvinženieris Gints Šķenders. LBS nolēma, ka augstskolai tiks sniegta šāda palīdzība. Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē šogad tika uzņemti 370 studētgribētāji. Baltijas valstu būvinženieru organizāciju vadītāju tikšanās Tallinā LBS delegācija 11. un 12. septembrī Tallinā piedalījās Baltijas valstu būvinženieru savienību vadītāju saietā. Igaunijā dzelzsbetona ražošana samazinājusies par 48%, civilo būvju būvniecība par aptuveni 50%. Viņi prognozē, ka 40% no būvniecībā strādājošajiem šogad tiks atbrīvoti no darba, par situāciju kaimiņzemē pastāstīja Mārtiņš Straume. Lietuvā patlaban ir nedaudz labāka situācija. Taču lietuviešus bažīgus dara tas, ka Vides ministrijā un būvinspekcijā, kas koordinē būvniecību, sākuši strādāt neprofesionāļi, tas ir, cilvēki, kas nav saistīti ar nozari. Lietuvas Būvinženieru savienība ir radījusi savu apbalvojumu ordeni. Būvinženieru savienības augstais apbalvojums ir prestižs Lietuvas būvnieku vidū. Viesi tika iepazīstināti arī ar Tallinas Tehnisko universitāti. Finansiāli šai mācību iestādei veicas samērā labi, jo viņu 12 hektāru teritorijā ir ne vien mācību korpusi un sporta halles, bet arī laboratorijas, kuru peļņa tiek novirzīta universitātes mācību procesa attīstībai. Būvniecības specialitātē šogad uz vienu vietu pretendēja 3,97 studenti. 17

10 VALDES SĒDES VALDES SĒDES 18 LBS Tehniskās komitejas darbība LBS Tehnisko komiteju vada Alberts Krols. Viņš pastāstīja, ka LBS Tehniskā komiteja līdz šim izskatījusi ekspertu pretrunīgos slēdzienus par būvniecības gaitu konkrētos objektos. Kāpēc tādi rodas? Slēdzienus pasūta tiesu institūcijas un apdrošināšanas kompānijas. Patlaban nav rekomendējoša dokumenta, kādam būtu jābūt ekspertīzes slēdzienam. Tie tiek rakstīti atbilstoši katra eksperta izpratnei. Piemēram, kādas skolas ekspertīzes slēdzienā ir tikai daži teikumi, un eksperts nav pat pamanījis viena lieka stāva pievienošanu ēkai. Reizēm slēdziens pamatojas tikai uz eksperta viedokli Tas ir mans viedoklis..., Pēc manas pieredzes..., Man prasīja tikai par plaisām.... Bieži vien ekspertiem nav konkrēta uzdevuma. Ko pasūtītājs vēlas, to eksperts arī pārbauda un pieraksta. Tikpat bieži slēdzienus pasūta ieinteresētās personas, lai varētu nesamaksāt būvniekam par padarīto darbu. Arī par Šokolādes namu ir pretrunīgi atzinumi. Tas degradē eksperta darba jēgu. Rekords ir sešu ekspertu slēdzieni vienā objektā. Veicot ekspertīzi, ekspertam būtu jātiekas ar darbu izpildītājiem, bet pārsvarā tā nenotiek. Lai kvalitatīvi veiktu ekspertīzi, pieredzējuši eksperti piesaista konkrētus speciālistus. Konfliktu gadījumos Tehniskajai komitejai nākas izvērtēt dažādus slēdzienus, un LBS bieži dzird lūgumus analizēt kaktu ekspertu slēdzienus. Dažkārt šos slēdzienus pat kauns lasīt. Vajadzētu citām institūcijām darīt zināmu, ka par ekspertīzēm vēlams konsultēties ar LBS, teica Alberts Krols. Eksperti ir jāmāca. Dažkārt viņi nav gluži amatieri, bet līdz profesionālismam vēl tālu. Ilmārs Leikums ierosināja līdz normatīvās bāzes radīšanai, kas būtu saistīta ar ekspertīzēm, LBS Konsultants varētu izstrādāt savu iekšējo instrukciju un to popularizēt. LBS valde nolēma apstiprināt LBS Tehniskās komitejas nolikuma papildinājumus un precizējumus. Būvniecības šķīrējtiesa Valde nolēma, ka turpinās darbu pie nolikuma par būvniecības šķīrējtiesu, lai ātri un kompetenti tiktu risināti strīdi, kas saistīti ar būvniecību. Dažādi jautājumi Valde nolēma izstrādāt sertifikātu izsniegšanas kārtību, lai pēc dokumenta pagarināšanas varētu pārliecināties, kopš kura laika būvinženierim tas ir. Galu galā sertifikāts parāda cilvēka reālo pieredzi. 14. oktobrī Mārītes Šperbergas foto Izbraukuma valdes sēde notika Rūmenes muižā, tāpēc vispirms tika runāts par objekta vēsturi, par pieņemtajiem konstruktīvajiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem muižas ēku nesošo konstrukciju atjaunošanā. Taču netika aizmirstas arī citas aktualitātes: Ministru kabineta noteikumu Nr. 383 Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu sakārtošana atbilstoši Būvniecības likuma prasībām, LBS BSSI darba pilnveidošana, izmaiņas to ēku deformācijās, ar kurām LBS valde iepazinās 19. augusta izbraukuma sēdē Vecrīgā, ekspertu sanāksmes nepieciešamība, būvniecības sabiedrisko organizāciju darba koordinācijas vadības struktūras izveidošana. Valde, iepazinusies ar Rūmenes muižas ēku vēsturi un muižas ēku un parka atjaunošanā paveikto, atzinīgi novērtēja būvprojekta autoru arhitektes Zaigas Gailes un ainavu arhitektes Daigas Veinbergas profesionālo un godprātīgo attieksmi pret muižas vēsturiskajām vērtībām. Pateicoties projektētājiem Zaigas Gailes birojam, galvenā būvuzņēmēja P.S. Serviss un būvuzrauga SIA PKE tehnisko vadītāju ļoti augstajai profesionālajai kompetencei, veicot pagrabstāva daļas un pirmā stāva izbūvi, esošā ēka pacelta otrā stāva līmenī. Valde nolēma, ka ar šo pieredzi, objektu un tā būvniecības tehnoloģiju ir lietderīgi iepazīstināt Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentus. Strādājot pie Ministru kabineta noteikumu Nr. 383 izmaiņu sagatavošanas, izveidojusies sadarbība ar Latvijas Būvnieku asociāciju, Būvniecības attīstības stratēģisko partnerību, Latvijas Enerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Elektriķu brālību, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību un citām nevalstiskajām organizācijām. Valde nolēma paplašināt un pilnveidot LBS Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas darbību. Augustā valde apmeklēja objektus Teātra, Tirgoņu, 13. janvāra ielā un iepazinās ar informāciju par deformācijām ēku nesošajās sienās un pārsegumos. Šajā valdes sēdē tika nolemts decembrī veikt ēku deformāciju iemeslu detalizētu analīzi LBS ekspertu, Valsts būvinspekcijas, Rīgas būvvaldes, objektu pasūtītāju, projektētāju un būvnieku kopējā sanāksmē. Valde uzskata par lietderīgu un atbalstāmu būvniecības sabiedrisko organizāciju darba koordinācijas struktūrvienības izveidošanu un uzticēja LBS valdes priekšsēdētājam sagatavot dokumentus. Lanas Jūras foto 19

11 VALDES SĒDES LBS BSSI SeminÇrs Cïs s novembrī Lai valde dabā redzētu, kā racionāli un kvalitatīvi iespējams strādāt pašreizējos apstākļos, novembra valdes sēde notika SIA Būve un forma birojā. Pēc iepazīšanās ar biroja darbu tika runāts par virkni pasākumu, kas veikti pēc nevalstisko organizāciju vadītāju un ekonomikas ministra savstarpējā memoranda parakstīšanas, par LBS Būvniecības šķīrējtiesas statūtiem un citiem jautājumiem. Pirms vairākiem gadiem bija grūti atrast darbiniekus, tagad var izvēlēties, līdz ar to krietni uzlabojas kvalitāte un arī darba ražīgums. SIA Būve un Forma pierādījusi, cik būtiska ir darba organizācija, lai strādātu ātri un precīzi, bet tajā pašā laikā neciestu kvalitāte. SIA Būve un Forma valdes loceklis Jānis Prauliņš pastāstīja par savas firmas atklājumu, proti, pirmoreiz startējot valsts un pašvaldību konkursā, viņi konstatējuši, ka uzvar tie, kas piedāvā nepamatoti zemas cenas. Konkursu dalībniekiem tiek prasīta izziņa no VID nevis par to, cik uzņēmums valstij samaksājis nodokļos, bet par to, vai tam nav nodokļu parādu. Tādējādi valsts stimulē, ka konkursos uzvar tie, kas maksā minimālo algu un aplokšņu algas. LBS valde nolēma rosināt vienotu prasību izstrādi tehniskajiem projektiem un prasīt obligātu projekta galvenā inženiera klātbūtni katra projekta izstrādāšanā. Pēc memoranda parakstīšanas top divi dokumenti. Pirmais ir par būvniecības padomi, kuras priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs un kurā darbojas vēl četras ministrijas. Padomei būs prezidijs piecu cilvēku sastāvā, kas ik pēc konkrēta laika rotēs. Otrais nepieciešami priekšlikumi izmaiņām Publisko iepirkumu likumā. Valde jau iepriekš bija izskatījusi LBS Būvniecības škīrējtiesas statūtus un pilnvaroja priekšsēdētāju Mārtiņu Straumi tos parakstīt. Mārītes Šperbergas foto Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (LBS BSSI) tehnoloģisko semināru 18. septembrī Cēsīs organizēja LBS valdes locekle, Cēsu Limbažu novadu kopas vadītāja, SIA Grotta valdes priekšsēdētāja Vaira Ronimoisa. Seminārā piedalījās LBS BSSI padomes locekļi, Shēmas komitejas locekļi, eksaminācijas komisijas locekļi, administrācija, Liepājas novada kopas vadītāja Līvija Krauja, Madonas kopas vadītāja Skaidrīte Zepa, Jēkabpils kopas vadītājs Kārlis Skrastiņš, kā arī LBS Cēsu Limbažu novadu kopas biedri Jānis Mednis, Antons Jastržemskis, Agris Bērziņš, Valdis Valeinis, Elita Dreimane, Guntis Kurmis, Deniss Dergunovs, Marģers Kleinbergs. Vispirms Cēsu domē notika diskusijas par būvniecību. Domes priekšsēdētājs Gints Šķenders: Būvniecības apjomi Cēsīs ar katru gadu pieaug. Patlaban ir pārskatīts pilsētas attīstības plāns, kas saistīts ar Eiropas Savienības līdzekļu apguvi, jo Cēsis ir to 17 pilsētu sarakstā, kam piešķirti 14 miljoni eiro. Līdzekļi tiks ieguldīti pilsētas ielu sakārtošanā. Daļa tehnisko projektu jau izstrādāta. Konkursi dažkārt ieilgst, jo tajos piedalās sešas septiņas organizācijas, un, palielinoties konkurencei, konkursu nolikumu apstrīdēšana jau kļuvusi par ikdienu. Cēsīs ir parūpējušies par izglītības iestādēm. Uzbūvēta jauna moderna skola, ar kuru vietējie lepojas, patlaban tiek būvēts bērnudārzs. Pilsētā plānveidā tiek gādāts par kultūras iestādēm. Augustā ekspluatācijā tika nodotas Cēsu jaunās pils muzeja 21

12 LBS BSSI LBS BSSI telpas. Arī mūzikas vidusskolu, kas patlaban atrodas pilsētas nomalē, skars pārmaiņas. Tiek projektēta koncertzāle. Cēsnieki lepojas ar savu Vidzemes kamerorķestri, tāpēc lielu nozīmi pievērš projektējamo un būvējamo telpu akustikai. Augusts katru gadu Cēsīs ir īpašs kultūras mēnesis, jo pilsētā notiek mūzikas festivāls. Tieši tāpēc cēsnieki tik akūti izjūt koncertzāles trūkumu. Pagaidām viņi izmanto izstāžu namu, pils estrādi, Svētā Jāņa baznīcas ērģeles. Nākamos četrus gadus Cēsu pilsētas prioritātes ir ceļi, kultūras ēkas, bērnudārzs. Septiņi miljoni latu paredzēti ūdensvada un kanalizācijas izbūvei. Nepieciešama rekonstrukcija muzeju krātuvei. Cēsu slimnīcā plānots ieguldīt trīs četrus miljonus latu. Neskatoties uz krīzēm, nākamajos četros gados pilsētā tiek plānotas pieaugošas investīcijas. Tiks būvēts arī jauns ugunsdzēsības depo. Pilsētā ir gādāts par energoefektivitāti 85% no visām iestāžu ēkām ir nosiltinātas. Visus būvdarbus Cēsīs veic vietējās kompānijas un SIA Grotta, kas ir liepājnieka Ulda Pīlēna kompānijas meitasuzņēmums Vidzemē. Ielas un ceļus līdz šim būvējušas firmas Binders un 8. CBR no Smiltenes. Arī privātās investīcijas turpinās. Nodots Tīrības nams, medus pārstrādātāji Vinnis rekonstruējuši cehu. Pārbūvi veicis Cēsu alus. Tirgus būvniecības darbi gan patlaban ir apstājušies. Konkursā par tirgus izbūvi dome izvirzīja prasību: pilsētai nepieciešams tirgus ar 1000 kvadrātmetru lielu platību lauksaimniecības precēm un pazemes autostāvvietas 12 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Šo projektu vēlējās īstenot uzņēmums no Jelgavas. Seminārā LBS BSSI speciālisti runāja par iepirkumiem, konkursiem, par speciālistiem, kas novērtē projektus un tāmes. AS Ceļu projekts valdes priekšsē- dētājs Anatolijs Gulbis atzina, ka termiņi projektēšanai bieži vien ir nereāli, topogrāfija prasa vairāk laika, nekā tai tiek atvēlēts, tāpēc cieš kvalitāte. Diskutējot par vienotu objektu vai tā dalīšanu posmos, atklājās, ka no pašvaldības viedokļa vienots konkurss būtu pieņemamāks, bet cēsnieku pieredze liecina, ka tādā veidā objekts kļūst daudz dārgāks. Sadalot daļās ūdensvada, kanalizācijas un ielas izbūvi ar apgaismojuma un ietves ierīkošanu, viņi ietaupīja 0,5 miljonus latu, kas pilsētai ir ievērojama summa. Mārtiņš Straume informēja klātesošos par iesniegtajiem priekšlikumiem likumdošanas uzlabošanai, ko izstrādāja ar būvniecību saistītās nevalstiskās organizācijas, tostarp arī Latvijas Būvinženieru savienība, un kas iesniegti gan Ekonomikas ministrijā, gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājam, gan Ministru prezidentam. Lielu haosu celtniecībā radījis Būvkomersantu reģistrs. Kopš tas no Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta nodots Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras pārziņā un tajā mēģināts ieviest kādu skaidrību, atklājies, ka no 6400 patlaban reģistrētajām būvniecības firmām gandrīz 4000 legāli nemaz nedrīkstētu strādāt, jo tām nav sertificētu speciālistu. Tās reģistrējušās vai nu ar nopirktiem sertifikātiem, vai uz brīdi pieņēmušas darbā sertificētus speciālistus, vai pat viltojušas sertifikātus un tos izmantojušas, īpašniekiem nezinot. Dažkārt šādas firmas pat apvienojas un startē iepirkumu konkursos. Gadās, ka uzvaras gadījumā tās saņem avansu un pazūd. LBS Ētikas komisijai nākas izskatīt gan pasūtītāju, gan firmu sūdzības. Nemaksāšana par darbu un strīdi aug kā lavīna. Nu to ir jau tik daudz, ka nolemts veidot šķīrējtiesu. Pēc vienošanās ar Tieslietu ministriju tajā paredzēts darbs desmit tiesnešiem un desmit augstas klases ekspertiem būvinženieriem. Par to tiks lemts LBS valdes sēdē

13 LBS BSSI LBS BSSI 24 Vai iespējams aizsūtīt Latvijas Būvinženieru savienībai izvērtēšanai divus savstarpēji pretējus sertificētu ekspertu slēdzienus? jautāja Valdis Valeinis. Jā, to var darīt, un tas ir jādara. Šajā jomā ir pat kāds unikāls precedents vienam objektam deviņi eksperti uzrakstījuši dažādus slēdzienus. Pēc Civillikuma eksperta slēdziens ir individuāls, nevis komisijas lēmums, līdz ar to Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija nevar vērsties pret indivīdu un sertifikātu var anulēt vienīgi tad, ja konkrētais būvinženieris ir ļoti rupji kļūdījies. Jānis Mednis ierosināja būvprojektu ekspertīzes iekļaut reglamentētajā jomā. Diemžēl tiesas ņem vērā Neatkarīgo ekspertu asociācijas izdoto sertifikātu īpašnieku uzrakstītos slēdzienus, ko pamatoti var uzskatīt par kaitējumu tautsaimniecībai, jo šie eksperti visbiežāk nav būvniecības speciālisti. Vides ministrijas valsts sekretāra vietniece, Investīciju departamenta direktore Vija Gēme pavēstīja, ka savulaik iepirkumos vides projektiem būvnieki piedāvāja divas trīs reizes lielākas cenas, nekā paredzēja projektētāji. Lai kā tika organizēti konkursi, lai kā tika izskausti uz šauru pretendentu loku tendēti nolikumi, bija pat tādi objekti, kuru būvniecībai nepieteicās neviena firma. Nu šis laiks ir garām, un tagad konkursu nolikumus saņem pat 20 firmas, bet pieteikumus iesniedz 7 12 firmas. Ja visi noteikumi ir ievēroti, konkursā uzvar firma, kas piedāvā zemāko cenu, un formulējums par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu netiek piemērots. Protams, daļa neiztur atlasi, jo tām nav pieredzes tik specifisku objektu būvēšanā. Ja objekta būvniecībai pieteikušās vairākas firmas, kur divām ir līdzvērtīgi zema cena, bet nākamajai firmai piedāvājums ir par 30% lielāks, tiek uzaicināti eksperti, lai izvērtē, vai vispār par šo zemāko cenu iespējams uzbūvēt objektu. Pirms lēmuma pieņemšanas komisija tiek iepazīstināta ar ekspertu vērtējumu. Vides objektos Latvijā patlaban ir apgūti 600 miljoni latu. Valsts būvinspekcijas priekšnieka vietniece Helēna Endriksone: Pateicoties profesionāliem būvniekiem, Latvijā izdevās saglabāt Valsts būvinspekciju. Taču tagad tā ir pakļauta reorganizācijai. Patlaban būvinspekcijai no Darba inspekcijas ir pievienojušies bīstamo iekārtu speciālisti un energoinspektori, tikai bez finansējuma. Arī Helēna Endriksone runāja par būvekspertu slēdzieniem. Būvinspekcija pat iekārtojusi melno mapi, kurā atrodami izcilākie eksemplāri, piemēram, eksperta slēdziens, kurā ir tikai viens teikums: Objektā viss kārtībā. Ētikas komisijai būtu jāizvērtē Ventspils ekspertu rīcība, proti, būvinženieris novērtē sava darba kolēģa veikumu, līdz ar to ekspertīzē nav nevienas piezīmes, ieteikuma, aizrādījuma, jo nākamreiz kolēģi ir mainītās lomās. Bet tas nav pieļaujams. Kuldīgā veikalam Maxima nebija veikta būvprojekta ekspertīze, jo pasūtītājs uzskatīja, ka viņiem veikalā nebūs vairāk par 60 cilvēkiem, līdz ar to sabiedriskā objektā būvekspertīzi nevajag veikt. Realitātē šim objektam nedrīkstēja izsniegt būvatļauju, jo bez ekspertīzes projekts nav akceptējams. Tagad Maxima cēlāji tādas kļūdas vairs nepieļauj. Starp sanākušajiem izraisījās diskusija par kvalitāti objektos. Diemžēl Latvijā nav šāda standarta, tāpēc dažas būvfirmas izstrādājušas savu kvalitātes standartu, izmantojot kādreizējo SNIP trešo daļu. Mārīte Šperberga, autores foto SertifikÇcija Visi, kas ikdienā plašsaziņas līdzekļos seko līdzi būvniecības nozares pašreizējai attīstībai, var pārliecināties, ka tiek meklēti racionālākie ceļi būvniecības likumdošanas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanai. Šajā likumdošanas aktu precizēšanas paketē viens no prioritāri risināmajiem jautājumiem ir Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 383 Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu precizēšana un papildināšana, jo šie MK noteikumi ir visciešāk saistīti ar MK noteikumiem Nr. 453 Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi un Publisko iepirkumu likumu. Kas ir sertifikācija? Sertifikācija ir profesionāla, neitrāla pretendenta kvalifikācijas (izglītības), būvprakses un valsts būvniecības likumdošanas aktu zināšanu pārbaude, kuru pēc Latvijas Nacionālajā akreditācijas centrā akreditētas programmas veic MK deleģētas institūcijas. Specializïts celtniec bas portçls Kur rodas problēmas pretendentiem? 1. Tiek iesniegti personas kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ar sertificēšanas jomai neatbilstošu izglītību. 2. Pretendentam nav nepieciešamās būvprakses. 3. Pretendents nepārvalda ar paredzamo būvniecības darbības jomu saistītos likumdošanas aktus. Ko darīt? Droši vien vispareizāk būtu ar visiem dokumentiem doties uz Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūciju (LBS BSSI) un noskaidrot to atbilstību likumdošanas aktos fiksētajām sertificēšanas prasībām. Katram no jums ir savs likteņstāsts ar atšķirīgu dažādos vēstures posmos iegūtu profesionālo izglītību un būvpraksi, tāpēc šoreiz piedāvājam tikai vispārīga rakstura informāciju. Taču jūs esat laipni gaidīti mūsu birojā LBS BSSI K. Barona ielā 99, Rīgā, LV 1012; tālrunis , fakss , e-pasts: lbs@apollo.lv. Mārtiņš Straume, LBS BSSI galvenais administrators Iespïjams reæistrïties specializïtç celtniec bas portçlç un izmantot sludinçjumu serveri, kur bez maksas var ievietot sludinçjumus, pievienojot ar failus (fotoattïlus, video, tçmes u. tml.). Te var iepaz ties un sal dzinçt savu piedçvçjumu un cenas ar citu lietotçju izcenojumiem un piedçvçtajiem pakalpojumiem, precïm, atrast jaunus sadarb bas partnerus, izvietot darba piedçvçjumus (br vçs vakances) vai darba meklïtçja sludinçjumu, izsludinçt konkursu darbu veicïjiem, vakancei, novïrtït, ieteikt, raksturot darba veicïjus, pakalpojumu sniedzïjus, preces (meistarus, uz ïmumus, veikalus u. tml.). PortÇla adrese: neskaidr bu gad jumç: info@presto.lv. 25

14 LBS BSSI Novïrtï infrastruktappleras bappleves Pēc SIA Inženierbūve tiltu inženiera Raita Lāča prezentācijas par Juglas pārvadu un tiltu pār Gauju pie Rāmkalniem LBS BSSI ekspertiem bija iespēja abus objektus novērtēt dabā. Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma izbūves mērķis ir mazināt sastrēgumu veidošanos Juglā, iebraucot Rīgā un izbraucot no tās. Šis šķērsojums nodrošinās satiksmi divos līmeņos tiem transportlīdzekļiem, kas brauc taisni, un tiem, kas veic kreiso pagriezienu no Brīvības gatves uz Juglas ielu. Tādējādi abas šīs satiksmes plūsmas neaizkavēs viena otru. Projektējamo ielu kopējais garums ir 2,3 kilometri. Satiksmes pārvada konstrukcija veidota kā ovāls tunelis. Ietve un veloceliņš paredzēti tikai Juglas ezera pusē, izbūvējot atsevišķu tiltiņu pāri nobrauktuvei uz jauno Juglas ielu, uzbraukšanas rampu uz Brīvības gatvi šķērsojot pa tuneli. Arī pie Juglas kanāla ietve un veloceliņš šķērsos Brīvības gatvi pa tuneli, turpinoties gar Brīvības gatves abām pusēm. Projekta darbu robežas Brīvības gatve no Baltezera ielas līdz Juglas kanālam un jaunā Juglas iela no Brīvības gatves līdz Kvēles ielai. AS A.C.B., kas veica darbus, nevarēja laikā pabeigt vienu gājēju ietvi, jo neizdevās pietiekami ātri atsavināt nekustamo īpašumu Brīvības gatvē 413. LBS BSSI Tā kā ēku neizdevās laikus nojaukt, patlaban gājēju ietve atduras ēkas sienā. Ietvi būvēs vēlāk, realizējot atsevišķu projektu. Ir izbūvēts autotunelis un vairāki gājēju tuneļi, 11 atbalsta sienas, jauns luksofors Juglas un Pāles ielas krustojumā. Brīvības gatvē un Juglas ielā izbūvēts jauns lietus kolektors un rekonstruēts sadzīves notekūdeņu kolektors, pārbūvēta sakaru kanalizācija, izbūvēti pilnīgi jauni ūdensvada pieslēgumi patērētājiem un jauns ūdensvads Juglas ielā, kā arī rekonstruēts siltumtrases posms. Būvdarbus sarežģīja veca tilta paliekas, kas neļāva realizēt izstrādātos risinājumus. Pēc darbu pabeigšanas šis būs viens no mūsdienīgākajiem satiksmes mezgliem Rīgā. Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvniecības kopējais finansējums ir 15,6 miljoni latu. No tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 4,4 miljoni latu, valsts līdzfinansējums latu, Rīgas pašvaldības finansējums 10,9 miljoni latu. Tilts pār Gauju veidots kā nepārtrauktas sistēmas spriegbetona siju tilts. Tas tika projektēts krietni platāks par iepriekšējo tiltu. Tam ir arī lielāka slodzes nestspēja. Tilta kopējais garums ir 143,39 metri, brauktuves platums 16,27 metri. Tilta kopsvars ir 3500 tonnu. Rekonstrukcijas laikā veikta tilta esošo balstu daļēja demontāža un paplašināšana, lai nodrošinātu jaunās laidu konstrukcijas atbalstīšanu. Krasta balstu pamata konstrukcijas izbūvei izmantots esošais balsta pāļu pamats, kas ir pastiprināts ar trim no jauna izbūvētiem dzelzsbetona pāļiem. Tilta būvēšanai izmantota dzelzsbetona laidumu uzbīdīšanas tehnoloģija. Latvijas būvniecības praksē ir tikai vēl divi pēc šādas tehnoloģijas tapuši tilti Lorupē un pār Ventu Zlēkās. Rekonstrukcijas darbu laikā no Zviedrijas uzņēmuma Mabey Scandinavia AB tika nomāts pagaidu tilts, kas ļāva organizēt satiksmi bez luksoforiem, neradot neērtības braucējiem. Jauno tiltu projektēja SIA Inženierbūve un būvēja SIA Merko Ehitus Latvijas filiāle SIA Merks. Būvuzraudzību veica SIA Firma L4. Tilta pasūtītājam VAS Latvijas valsts ceļi rekonstrukcijas darbi izmaksāja 2,8 miljonus latu. Mārītes Šperbergas un SIA Inženierbūve arhīva foto 26 27

15 LBS KONSULTANTS LBS KONSULTANTS Klientiem un bapplevinïenieriem 28 Kursi profesionāļiem Jau kopš savas dibināšanas LBS Konsultants par savas darbības galvenajiem virzieniem ir noteicis tos, kas saistīti ar būvprojektu ekspertīzi un būvekspertīzi. Šajās jomās tiek nodarbināti vairāk nekā 70 Latvijas būvinženieru. Tomēr paralēli šim galvenajam uzņēmuma darbības veidam tiek domāts arī par citiem virzieniem. Viena no šā brīža aktualitātēm ir dažādu kursu un semināru rīkošana. Tāpēc tika iekārtota mācību klase ar 25 vietām. Pavasarī aizsākās vairāku semināru programma par jauno ugunsdrošības normatīvu LBN Pēc vasaras brīvdienām kursi atsākās, un patlaban aktuāls ir kursu komplekss būvuzraugiem un būvdarbu vadītājiem. Galvenie temati: būvprocess, reglamentētās jomas būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana, būvizstrādājumu marķēšana ar CE zīmi, izplatītākās kļūdas un neefektīvākie risinājumi būvniecībā un citas. Par lektoriem tiek pieaicināti labākie speciālisti, piemēram, Jānis Ivbulis un Ināra Egle no Valsts būvinspekcijas, profesors Juris Biršs, Valdis Zvejnieks, Aivars Šveics no Rīgas Tehniskās universitātes, Andris Veinbergs no SIA Knauf, Viesturs Zeltiņš no Latvijas Koksnes un ķīmijas institūta un citi. Kursi tiek organizēti kā lekciju cikls un aptver daudzus īsus, bet interesantus tematus, kas būtu noderīgi būvuzraugu un būvdarbu vadītāju praktiskajā darbā. Kursi parasti nav garāki par četrām stundām. Klausītāji var izvēlēties tieši sev interesējošos tematus, viņiem nav jāzaudē laiks, klausoties to, ko viņi jau zina vai arī kas, viņuprāt, nav nepieciešams. Līdzīga veida kursu programma tiek gatavota projektētājiem. Tajā tiks iekļauti tādi temati kā ugunsdrošība, energoefektivitāte, akustika un citi. Plašāka informācija par kursiem un semināriem mūsu mājaslapā Priekšlikumus par kursu tematiku vai organizēšanu gaidām SIA LBS Konsultants birojā K. Barona ielā 99, Rīgā. Ugunsdrošība Šā gada jūlijā LBS Konsultants sāka attīstīt jaunu darbības virzienu ugunsdrošība būvniecībā. Tika izveidota Būvniecības ugunsdrošības uzraudzības nodaļa, ko tagad vada Vilnis Puļķis. Galvenie darbības virzieni ir būvprojektu ugunsdrošības ekspertīžu veikšana, ugunsdrošības pasākumu pārskatu izstrādāšana un projektētāju konsultēšana par ugunsdrošības jautājumiem būvprojekta izstrādāšanas gaitā. Nākamais darbības virziens, ko pašlaik attīsta LBS Konsultants, ir saistīts ar akustiku. Sadarbībā ar Latvijas akustikas speciālistiem tiks piedāvāts veikt akustiskās ekspertīzes gan būvprojektiem, gan uzceltajiem objektiem. LBS Konsultanta nākamais darbības virziens tuvākajam laikam ir energoauditu veikšana un energoauditoru apmācība. Objekts Vecrīgā Viens no šā brīža interesantākajiem objektiem, kura būvniecībā pakārtoti piedalās arī LBS Konsultants, ir daudzfunkcionālais ēku komplekss Teātra ielā 7, R. Vāgnera ielā 18 un 20. Šā projekta ietvaros tiek veikta pirmsmonitoringa apsekošana un monitorings blakus esošajai ēkai Teātra ielā 9. Ēkas monitorings ir ierasts, būvējot jaunas celtnes un rekonstruējot esošās ēkas blīvi apbūvētā teritorijā, bet šajā gadījumā veicamais darbs ir savdabīgs, jo objekts atrodas Vecrīgā, bēdīgi slavenajā kvartālā starp Teātra, Vāgnera, Vaļņu un Rīdzenes ielu, kurā jau veikto būvniecības darbu ietekmē vairākām apkārtējām ēkām deformējās pamati un saplaisāja nesošās sienas. Šis monitorings no ierastā atšķiras ar to, ka tiek veikts ar augstas precizitātes tahimetriskām metodēm, novērojot iespējamās deformācijas trīs dimensijās. Jāuzteic arī visa būvniecības procesā iesaistītā komanda: pasūtītājs SIA Tamper Invest, projektētājs SIA Arplan un būvprojekta vadītājs Rolands Bruzgulis, konstruktori SIA MDK Konstruktors un konkrēti konstruktors Aleksandrs Petrovičs, būvuzņēmējs SIA 9 Stāvs, būvuzraudzības veicēji SIA Aspectus un konkrēti būvuzraugs Guntars Krainis. Artis Dzirkalis, SIA LBS Konsultants izpilddirektora vietnieks Autora foto 29

16 PERSONĪBA PERSONĪBA 30 VienÇ vietç un bez garlaic bas Anatoliju Gulbi var uzskatīt par unikālu cilvēku, jo nezinu, vai šodien atradīsim daudz tādu, kam ir tikai viena darbavieta. Kopš gada viņš strādā projektēšanas uzņēmumā Ceļuprojekts, kurā jau daudzus gadus ir valdes priekšsēdētājs. Kā tas izdevies? Tā ir īpaši laba darbavieta, saka Anatolijs Gulbis. Katra diena piedāvā jaunas iespējas, katrs objekts ir neatkārtojams. Nekas nenotiek divreiz. Ar Anatoliju Gulbi ir viegli sarunāties, turklāt ne tikai par darbu. Ar ko jūs sāktu, ja vajadzētu rakstīt memuārus? Ar savu māmiņu. Stāstītu par to, ko viņa man devusi, kā uzticējusies Vai dzīvi var sadalīt posmos? Nē! Šķiet, ka mana dzīve ritējusi ļoti vienmērīgi. Protams, to iespaidojuši ārējie faktori. No Saldus puses nācās pārcelties uz Ogres rajonu. Sākot no piektās klases, katru vasaru strādāju. Kas ietekmē cilvēka dzīvi? Es nezinu, kāpēc cilvēks izveidojas tāds, kāds viņš ir. Vieniem ar vecākiem nav veicies, bet pašam dzīve nokārtojas, citi nāk no labas ģimenes, bet ir problēmas. Vieni izaug ļoti atbildīgi. Citi ne tik ļoti. Pēc augstskolas Anatolijs Gulbis sāka strādāt institūtā Ceļuprojekts un strādāja visās tā nodaļās, katrā darbā sajūtot dinamiku un aizrautību. Bija projektu galvenais inženieris, ceļu būvmateriālu ražošanas un karjeru saimniecības nodaļas vadītājs, tehniskais direktors un direktors. Viņš piedalījies visu ceļa Rīga Pleskava posmu (Rīga Silciems, transporta mezgls pie restorāna Sēnīte, Krāslava Robežnieki, Ragana Inciems) un citu ceļu un ceļu pārvadu projektēšanā. Bijis projekta galvenais inženieris tādos projektos kā bobsleja trase Siguldā, ceļš pie trases, Smiltenes 8. CRBP betona cehs, Ludzas 23. CRBP asfalta rūpnīca, dolomītu karjers un drupināšanas līnija Akmenscūciņās, grants drupināšanas un šķirošanas līnija Dubkalnu karjerā gadā lielās krīzes laikā Anatolijs Gulbis kopā ar savu komandu Ceļuprojektā izveidoja tādu saimnieciskās darbības modeli, lai uzņēmums izturētu arī nākamos pārbaudījumu gadus. Viņi strādāja nelielās grupās, un projektēšanas biroju izdevās saglabāt, līdz dzīve nostabilizējās. Kurā brīdī sapratāt, ka varat būt vadītājs? Man vienmēr ir piedāvājuši algu un amatus. Var jau būt, ka tāpēc arī rezervēti izturos pret tiem, kas nāk un prasa kaut ko vairāk. Vadītājam jāredz, kurš cilvēks jāvirza tālāk, kurš pelnījis lielāku atalgojumu. Vadītājs biju arī studentu celtnieku vienībās. Mēs uzbūvējām labāko labības krautni Kazahstānā (toreiz Kazahijā), būvējām ceļus, un pēc trešā kursa mani gribēja pierunāt, lai Kazahstānā vadu būvdarbus. Varbūt tāpēc, ka zināju, kas jādara, jo pirmajos mācību gados man bija šāds režīms: dienā strādāju, bet vakarā no pulksten sešiem līdz desmitiem lekcijas. Tāpēc arī varēju vadīt studentus. Toreiz mums pat piešķīra Kazahijas komjaunatnes prēmiju, jo mēs bijām labākie. Dzīve kaut kā tā iegrozījusies, ka viss pats atnācis. Neko neesmu prasījis. Vai kādreiz nācies pieņemt sarežģītu lēmumu, kad visapkārt valda emocijas? Un tad pēkšņi ieslēdzas prāts... Kāds tur prāts! Štromaņa grupā piedalījos Pleskavas šosejas izpētē. Atbraucu mājās, un man pasaka: tu tagad būsi projekta galvenais inženieris. Kādas tur emocijas?! Uzgāzās lielais gods un atbildība. Visa Pleskavas šoseja! Man toreiz bija 27 gadi. Tie cilvēki ir bijuši ļoti gudri, jo gadās arī tā, ka ieceļ, bet jaunais vadītājs salūst. Nesalūzu. Man patika darbs. Desmit gadus braucu pa Latgali, kas man sevišķi mīļa, jo man liekas, ka nav Latvijā skaistākas vietas. Tas bija superlaiks, kā inženieris varēju pilnībā izpausties. Taču, kad beidzās Pleskavas šosejas projektēšanas darbi, pēkšņi man pateica: tu esi jaunākais projektu galvenais inženieris, tev jāsāk nodarboties ar tehniskām lietām. Biju apvainojies, ka mani izstūma no ceļu nodaļas un lika darīt kaut ko tādu, ko neviens nesaprata. Tātad jāsāk no nulles. Pārvaldnieka vietnieks Paidera kungs (ceļinieku Paideru dinastijas aizsācējs) izsauca pie sevis un Biznesa portçls teica: Ja 10% no tā, ko sazīmēsi, derēs, uzskati, ka savu uzdevumu esi veicis. Vācām informāciju. Sākām ar karjeru sakārtošanu, ar rekultivācijas projektiem, iepazināmies ar Ļengiproņerud filiāli Lavijā un apguvām kalnu teritorijām raksturīgo, drupināšanas iekārtas. Pēc tam sapratu, ka mēs esam kvalificētāki inženieri nekā tie, kas palika ceļu nodaļā. Mēs apguvām visas mašīnas, mehānismus, karjeru sistēmu. Tad jau velti bijāt apvainojies. Jā! Jā! Un ar lielu prieku atceros to brīdi, kad sapratu, cik daudz esmu ieguvis. Kas ir bijis visgrūtākais kaut ko jaunu iemācīties vai ar cilvēkiem strādāt? Man nav problēmu ar cilvēkiem. Vismaz man tā šķiet. Citādi jau pie manis nenāktu izkratīt sirdi. Neatraidu. Vai nesāk izmantot? Nē. Labie darbi atmaksājas. Arī sliktie atmaksājas. Kas dzīvē sagādā vislielāko kaifu? Interesants projekts. Dienvidu tilta otrās kārtas menedzēšana. Pirms 35 gadiem Sēnītes projekts. Toreiz tā bija lielākā tāda tipa būve Baltijā. Bieži vien līderim ir būtiski vienmēr uzvarēt, būt pirmajam? Varbūt sportistiem tā ir. Pret šo vietu arī sākumā izturējos ļoti rezervēti, jo uzskatu, ka esmu tehnisks cilvēks, ne tik daudz administrators. Tāpēc sākumā negribēju, taču vēlāk sapratu, ka esmu sasniedzis kaut ko daudz vairāk. Tas bija interesants laiks, kad izveidojām savu izdzīvošanas mehānismu. Latvijas NacionÇlajam biznesa portçlam var sapplet t informçciju par savu uz ïmumu vai iestçdi, tirgus pït jumus un apskatus, kç ar preses rel zes pa e-pastu: zinas@bizness.lv. 31

17 PERSONĪBA PERSONĪBA / OBJEKTS 32 Vai jūs ir mēģinājuši pārvilināt strādāt citur? Jā, tādi mēģinājumi ir bijuši. Bet man liekas, ka šis ir visinteresantākais darbs. Svešā dārzā āboli allaž garšīgāki. Šis nav tas gadījums. Tas uz kaut ko citu attiecas (smejas). Pats sevi labi pazīstat? Ko nozīmē sevi labi pazīt? Es zinu, ka esmu izcils sliņķis. Pateicoties sliņķiem, pasaule attīstās. Mājās esmu absolūts sliņķis. Daru tikai to, kas galīgi nepieciešams. Omīte vienmēr atrod, kur kādu puķi sakopt, kur ko citu izdarīt. Man jau patīk. Tikai lai to izdara kāds cits. Vai jūs var izsist no līdzsvara? Divreiz tas ir noticis. Vēl nesen. Un tad es kliedzu. Mēs taisījām pētījumu par trasu novietošanu, šķērsojot Rīgas HES ūdenskrātuvi. Tur ir četri varianti. Atnāca viens no Daugavmalas un mēģināja iestāstīt, ka mums kādi ir samaksājuši naudu, lai mēs darām tā, kā viņam nepatīk. Tad es eksplodēju: Vācies ārā no šejienes! Mūsu cilvēki tur cīnās un mokās. Tagad saskaņot trases ir skarbāk nekā mērnieku laikos. Kas vienam patīk, otram nepatīk. Tur ir cīņa un ietekmes. Šodien tas ir visdrausmīgākais, kas vien projektēšanā ir. Te nu gan vajadzīgs autoritārs režīms. Ja ir valsts intereses un vajag, tad arī vajag. Protams, kompensācijas jāparedz visiem, kam nodara pāri. Kas joprojām spēj pārsteigt? Parex banka. Tas bija pēdējais negaidītais brīnums. Kas ir pārsteigums? Negaidīta situācija. Ja tu kaut kam dzīvo līdzi un tas pēkšņi apgriežas pilnīgi otrādi, vai tad tas nav pārsteigums? Lielākoties krīzes ir paredzamas. Varbūt esmu pārlieku liels optimists, bet krīzes nevaru paredzēt. Taču optimisms palīdz, jo nav iemesla stresot. Man ir pašam savs nepieciešamību modelis. Divas bikses vienā reizē neuzvilkšu kājās, divās mašīnās nebraukšu un divas vakariņas arī nevaru apēst. Ja tas standarta līmenis ir nodrošināts, pārējais jau ir pokera spēle. Vai tas ir optimisms vai kaut kas cits, kas palīdz būt jaunam jebkurā vecumā? Ir divas lietas, ko nevar nopirkt par naudu, veselība un mīlestība. Ja tās abas ir, tad var būt optimists. Ja esi labestīgs pret apkārtni, nav par ko stresot. Vienīgais satraukums ir par firmu, jo man ir 125 darbinieki. Vai naktīs nevarat gulēt, jādomā? Nē, tā gluži nav. Naktīs guļu labi. Visas lietas izdomāju pulksten piecos no rīta, kad pamostos. Gluži vai kā ar āmuru pa pieri: re, kur ir, tā jādara! Kas vēl nodarbina prātu bez uzņēmuma nākotnes? Vienīgi uzņēmums. Bērni ir pie vietas. Mazbērni ir lieliski. Pašlaik četri, bet vedekla paziņoja, ka būs piektais. Cik zinu, vienam mazbērnam veidojat savu objektu galeriju fotogrāfijās. Kuram? Kārlītim. Puikam. Ko vēl gribētos piedzīvot, izbaudīt? Es visu laiku daru to, ko man gribas. Ir dažas vietas, kur gribas aizceļot. Maldivu salas un Jaunzēlande. Varbūt tāpēc, ka Jaunzēlandē var slēpot, kad šeit ir vasara. Bet Maldivu salās bija kolēģis, kas strādāja pie Maldivu lidostas projekta, un viņš stāstīja, ka tā ir pasakaina zeme. Uz Anatolija Gulbja galda pamanu ebreju tautas vēstures grāmatu, un tā mēs kādu brīdi vēl runājamies par grāmatām, par vēsturi, par dažādu tautu ieradumiem, dokumentālu literatūru, par personībām. Mao dzīve, Ķīna. Lai cik biezas grāmatas būtu lasījis, joprojām nesaprotu, kā ar to milzīgo teroru var dabūt gatavu to, kas šodien ir Ķīnā, saka Anatolijs Gulbis. Viņš ir ļoti daudz lasījis par Hitleru, Staļinu un Ļeņinu, taču, kolīdz uzzina, ka atkal iznākusi jauna grāmata, vēlas to dabūt. Fantastisko grāmatu par Rodēnu Anatolijs Gulbis lasījis, vienlaikus šķirstot Rodēna skulptūru albumu. Tagad viņam ir sapnis nokļūt Rodēna muzejā. Tā mēs aizrunājamies par to, kāpēc joprojām pat it kā civilizētas zemes vēlas dzīvot autoritārā režīmā. Bet viss jau pateikts šo tautu pasakās. Krieviem visas sākas ar to, ka cars tētiņš visu iedod: lidojošos paklājiņus un krāsni, ar ko pasauli apceļot. Un kāda būtu laba pasaka par gulbjiem? Cïsu jaunç pils gada maijā Cēsu jaunajā pilī sākās restaurācijas un rekonstrukcijas darbi. Tagad ir atjaunota ēkas ārējā fasāde un pils interjers 1. un 2. stāvā, piešķirot telpām to vēsturisko izskatu. Pirmajā ekskursijā gidu lomu Es tādu nezinu (iesmejas). Nu, varbūt gulbīti, gulbīti, kustini spārniņus, aizved mani uz laimīgo zemi! To teicis Sprīdītis un arī Anatolijs Gulbis, jo savulaik viņš uz skatuves atveidojis Sprīdīti. Mārīte Šperberga Autores foto P. S. Visu interviju varat lasīt mājaslapā sadaļā Personības, bet, ja interesē, ko Anatolijs Gulbis stāsta par ceļu projektēšanu, atveriet žurnāla Latvijas Būvniecība septembra numura 116. lappusi. uzņēmās muzeja vadītāja Dace Tabūne, rekonstrukcijas projekta vadītājs no pasūtītāja Cēsu domes puses LBS biedrs Valdis Valeinis un SIA Cel Tik būvdarbu vadītājs LBS biedrs Deniss Dergunovs. 33

18 OBJEKTS OBJEKTS 34 Muzeja vadītāja Dace Tabūne. Tagad apskatei pieejami unikāli atklājumi, kurus zem biezām krāsu kārtām un tapetēm bija paslēpuši līdzšinējie pils iemītnieki, un iespēja klātienē vērot restaurācijas darbus pils galvenajā zālē Lielajā salonā, kura sienu apdarē ir atklāti augstvērtīgi brīvrokas rožu motīvu gleznojumi. Projekta pirmajā kārtā atjaunots jaunās pils 19. gadsimta arhitektoniskais veidols, restaurēta un rekonstruēta pirmā un otrā stāva pils telpu interjeru apdare. Jaunās pils telpās izvietotas arī izstāžu ekspozīcijas, kas būs apskatāmas līdz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja pilnīgai atvēršanai. Cēsu jaunajā pilī vienlaikus plānots eksponēt gan atklātās pils oriģinālās konstrukcijas un unikālos interjera apdares elementus, gan arī grafiskos, foto un video materiālus. Pils kompleksa apmeklētāju centrs ir pirmais šāda veida mūsdienīgais objekts Latvijā. Tajā atrodas arī Cēsu Tūrisma informācijas centrs. Jaunās pils rekonstrukcija notiek projekta Cēsu pils kompleksa revitalizācija tūrisma attīstībai ietvaros, to atbalsta Valdis Valeinis. Deniss Dergunovs. Cēsu dome un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Projekta 2. kārtā, kas tiks uzsākta gadā, plānots iekārtot jaunu Cēsu pilsētas un Vidzemes novada vēstures pastāvīgo ekspozīciju Cēsis Latvijas vēstures simbols un atjaunot pils 3. un 4. stāvu. Tur plānots ierīkot nodarbību klases, kinozāli, arī konferenču un semināru telpas, tādējādi attīstot Cēsu muzeju par tikšanās vietu vietējā, reģionālā un valsts līmenī. Celtniecības laikā bija vairāki pārsteigumi un atklājumi. Viens no tiem rožu istaba. Arī tas, ka jaunā pils nebija būvēta gluži uz vecās pils pamatiem. Iepriecināja monētas un citi atradumi. Taču celtniecības gaitā neko nesabojājām, un, ja vien būs nauda, nākamajām paaudzēm un arheologiem te vēl būs daudz ko pētīt. Pils atjaunošanas otrajā kārtā jau būsim krietni pieredzējušāki, stāsta Dace Tabūne. Zālē, noņemot parketu, atklājās oriģinālie dēļi. Strādājām baltos cimdos un čībās, arī Pieminekļu aizsardzības inspekcija mūs apmeklēja katru dienu, atzinās Deniss Dergunovs. Tagad, protams, iegūta pieredze. Taču tā nāca smagi. Jauno objektu celtniecībā vari paredzēt notikumu gaitu vienu, pat divus mēnešus uz priekšu, taču restaurācija katru dienu sagādā pārsteigumus. Te saskārāmies ar pilnīgi neprognozējamiem vēsturiskiem atklājumiem, senču būvniecības metodēm, līdz ar to nācās daudz ko mainīt, jo šodienas būvniecības metodes ir krasi atšķirīgas, skaidro Valdis Valeinis. Gan viņš, gan Deniss Dergunovs labi atceras jumta ieklāšanas darbus. Tie bija rūpīgi jāuzmana. Nebija pieļaujama ne mazākā paviršība. Visi griestu gleznojumi bija jāsaglabā, tāpēc darbu gaitā bija jāparedz arī tādi notikumi kā liels vējš, slikti laika apstākļi, lai nezaudētu visu mantojumu. Valdis Valeinis pastāstīja, ka pirms darbu uzsākšanas bijis zināms tikai par kafijas istabas gleznojumiem, tāpēc arī viņam liels bijis pārsteigums par rožu istabu. Kā atklājumu viņš uztvēris arī apgleznotās grīdas, jo par tām nav bijis informācijas. Bija nojauta, ka zem pils atrodas pagrabi, un darbu gaitā mēs atklājām ieejas viduslaiku pagrabos. Tagad lai vēsturnieki meklē, vai šie pagrabi savieno jauno pili ar veco, teic Valdis Valeinis. Lai arī nākamreiz līdzīgā objektā būtu varbūt par 50% vieglāk, tomēr tik sarežģītos apstākļos, kādi ir vēsturiskos objektos, Valdis vairs negribētu strādāt, vismaz kādu laiku ne. Deniss Dergunovs atzinās, ka viņam visgrūtāk bijis pierast, ka sienām šādos objektos nav jābūt ideāli taisnām, ka šuvēm starp flīzēm jābūt dažāda biezuma, nevis vienādām. Taču tādas bija projektētāju prasības. Mārīte Šperberga Autores foto Rožu istaba. Oriģinālā rožu istabas grīda bija paslēpta zem krāsotas dēļu grīdas. 35

19 OBJEKTS Rapplemenes muiïa OBJEKTS Staļļa ēkas mūra konstrukciju atjaunošanai izmantoti autentiski materiāli: laukakmeņi un vecie sarkanie ķieģeļi. Stallī atradīsies pieci viesu apartamenti, vāgūzī divi, kalpu mājā divi, kopā ar kungu māju būs vienpadsmit apartamentu. Tehniski visgrūtāk bija ierīkot zem muižas pagrabstāvu pilnā apjomā četru metru dziļumā. Šim nolūkam ēkas nesošās sienas tika nostiprinātas uz mikropāļiem, tad pa posmiem izrakta zeme un laukakmeņu pabērums, likti veidņi un sākta pamatu betonēšana. Tas bija roku darbs. Pagrabstāva telpu ierīkošanai konstruktīvos risinājumus piedāvāja konstruktors Valters Celmiņš. Muižas māja ir paplašināta, ne vien izbūvējot pagrabu, bet arī izveidojot jaunu apjomu uz augšu un uzbūvējot ēkai vēl vienu stāvu. Jaunais stāvs ir iebūvēts starp pirmo un bēniņu stāvu un organiski iekļaujas ēkas vēsturiskajā veidolā, tā ka nezinātājs to pat nevar pamanīt. Mansardā 70% ir saglabātas vecās koka konstrukcijas. Pilnībā nomainīts muižas kungu mājas jumta segums kādreizējo kārniņu vietā izmantots melnais dabiskais šīferis. Jumta apmales, kā arī notekcaurules un teknes veidotas no kapara. Pirmā stāva ieejas hallē, kāpņu telpās, verandās un visās vannas istabās ir Sāremā salas dolomīta ornamentālās grīdas. Vecie ķieģeļi tiek iestrādāti grīdās pagrabstāvā un daļēji pirmajā stāvā, muižas virtuvē un staļļa grīdās. Būtiska muižas interjera detaļa ir vienpadsmit dažādi vecie podiņu kamīni, kas speciāli tika meklēti un kolekcionēti trīs gadus. Sienās ir iestrādāti tēlnieka Gustava Šķiltera 30. gados veidoti ciļņi. Lielās muižas virtuvei kungu mājā ir stikla jumts. Kungu māja atrodas pakalnā, un tās gala fasādi ar parku savieno kāpņu un terasu sistēma, kas beidzas pie dīķa. 36 Latvijā ir par vēl vienu skaistu vietu vairāk, un šoreiz tā ir Rūmenes muiža Kandavas novadā. Jau ceturto gadu te rit rekonstrukcija un daļēja restaurācija. Tuvu oriģinālam tiek atjaunots arī vecais muižas parks. Ansamļa rekonstrukcijas pasūtītājs ir SIA Hotel Bergs, projektētājs SIA Zaigas Gailes birojs, galvenais būvuzņēmējs SIA P.S. Serviss, būvuzraudzību veic SIA PKE Raimonda Eizenšmita vadībā. Muiža pirmo reizi rakstos minēta gadā, bet muižas komplekss tapis laikā no līdz gadam. Laikmetu griežos to piemeklēja tāds pats liktenis kā daudzas citas muižas. Taču ne visām veicas. Rūmeni iegādājās Justs Karlsons, un no tā brīža sākās muižas jaunā dzīve. 60 ha lielajā īpašumā tiek sakopta apkārtne, pamazām atjaunotas vairākas ēkas. Vismazāk bija palicis no muižas staļļa, taču arī tam pienāks laiks uzņemt viesus. 37

20 OBJEKTS REĢIONOS Cïsu rajonç 38 Kāpnes bija daļēji saglabājušās no gada, bet salūzušas. Tās nebija koptas, vietām aizlietas ar cementu. Salūzušie pakāpieni tika noņemti, attīrīti un atkal salikti kopā. Par maz būtu teikt, ka viss darbs bija ļoti sarežģīts un grūts. Dīķis pie muižas bija aizaudzis un daļēji pat pārpurvojies. Tagad tas jau atgādina nelielu ezeriņu. Ar jaunu uzbērumu un krastu nostiprināšanu ir atjaunota arī mākslīgi veidotā saliņa dīķī pie pils terasēm, ir rekonstruēts tiltiņš uz salu. Muižas ansamblis ir pārdomāts, tāpēc nav šaubu, ka tā būs vēl viena skaista pērle Latvijas ainavā. P. S. Interesenti plašāku informāciju par šo objektu var gūt žurnāla Latvijas Būvniecība gada jūlija numurā. Raimonda Eizenšmita, Zaigas Gailes un Janas Jūras foto LBS biedri bija pirmie ekskursanti jaunajā Cēsu pilī pēc tās rekonstrukcijas un restaurācijas. Viņi apskatīja izstādi 130 gadi rūpnieciski ražotajam alum Cēsīs (Cēsu alus darītava pilsētas attīstībai), kas tapusi sadarbībā ar AS Cēsu alus. Tā vēsta par Cēsu pilsētas nozīmīgākā rūpniecības uzņēmuma vēsturi, ļaujot iepazīt tā darbības ietekmi uz pilsētas ekonomisko dzīvi, vēsturiskā centra apbūvi, pilsētas vides veidošanu. Muzeja telpās bija apskatāma arī 21. starptautiskā akvareļglezniecības plenēra darbu izstāde un plenēra dibinātāja mākslinieka Pētera Rozenberga piemiņas izstāde, ko gada novembrī nomainīja svētku izstāde No dziesmas līdz nacionālai valstij, kas veltīta Latvijas Republikas 90. gadadienai. Ozolkalns ir kā radīts piedzīvojumiem un atpūtai. Salu un sniegu gaidot, te var doties trīs dažādās atrakciju trasēs un kāpelēt pa virvēm kokos. Būvnieki šoreiz gan tikai vizuāli un sarunās pozitīvi novērtēja gan kalnu, gan trases. Labiekārtotās piknika vietas, kafejnīca, iespēja organizēt alternatīvās sporta spēles un Team building programmas mazajiem uzņēmumiem un atsevišķiem uzņēmumu departamentiem mudina te ierasties atkal un atkal. Ozolkalns sadarbībā ar kaimiņiem Žagarkalnu, Rakšiem, Ežiem un Campo parūpējies par savdabīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem. Arī atpūtas komplekss pie Gaujas Rakši nepārtraukti attīstās. Ūdenstūristiem te ir lieliska laivu un plostu piestātne. Naktsmītnēm un pasākumiem paredzēti divi guļbūves viesu nami, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo atpūtai, un, protams, slapjā pirts ar īstām bērzu slotiņām. Uz grila var pagatavot dīķī paša noķertu foreli vai stori. Dabas un dzīvnieku mīļotāji var vērot ne tikai apkārtnes mežos mītošās lapsas vai bebrus, bet arī vietējās Rakšu iemītnieces draudzīgās Dienvidamerikas lamas, alpakas un gvanako. Bez tam šī patlaban ir vienīgā vieta Latvijā, kur kopā ar dzīvniekiem doties īstā pārgājienā, piknika groza nešanu uzticot lamai. Mārītes Šperbergas foto 39

21 JAUNAIS INŽENIERIS SADARBĪBAS PARTNERI Pa karjeras kçpnïm MerkÇ InÏenierkonsultanti tiekas KvebekÇ gada pavasarī ekspluatācijā tiks nodots SIA Merks būvētais biroju un noliktavu komplekss Ķekavas pagastā Piepilsētas (uz Bauskas šosejas pie Rīgas robežas). Projekta izmaksas ir aptuveni 10,5 miljoni eiro, un tas ir Zigmunda Urtāna pirmais lielais patstāvīgi vadītais projekts. Zigmunds vada arī piecu cilvēku projekta vadības komandu, kur atbild gan par šo darbinieku darba uzdevumu plānošanu, gan visas komandas motivēšanu. Pirmā projekta realizācijas laikā ģeoloģisko īpatnību dēļ nācies risināt sarežģītas organizatoriskas un tehniskas problēmas būvlaukumā. Savulaik Zigmundu Urtānu pieņēma darbā par projekta vadītāja asistentu pirmajā lielajā Merka objektā tirdzniecības centra City Market ēku kompleksā, kas tagad pazīstams ar nosaukumu Spice. Viņš prata angļu valodu, bet pieredzes būvniecībā viņam nebija. Zigmunds Urtāns piedalījās visās Spices celtniecības kārtās un daudzajos iekšējās rekonstrukcijas darbos līdz gadam. Tagad viņš Spici uzskata gandrīz vai par savām otrajām mājām. Kad atnācu strādāt, Merkā bija tikai 13 darbinieki, atceras Zigmunds. Un amatu nosaukumi toreiz bija pavisam citi es biju projekta vadītāja palīgs. Šodien tas izklausās skaisti, bet tolaik sēdēju un kārtoju papīrus. Vienu brīdi strādāju kopā ar mūsu arhitektu Juri Jirgenu palīdzēju viņam darbā ar dokumentiem. Tā iepazinu visas tās amatpersonas, pie kurām jāvēršas, uzsākot un pabeidzot objekta būvniecību. Zigmunds Urtāns ir beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju nodaļu. Viņš saka: Esmu izaudzis Merkā. Amati man šeit ir mainījušies, un katrā esmu guvis neatsveramu praktisko pieredzi, strādājot reālos objektos. Cenšos turēt vārdu un nepievilt cilvēkus. Atceros, kad stājos darbā, uzņēmuma ģenerāldirektors Ivars Geidāns man jautāja: Vai nebūs tā, ka mēs tevi apmācīsim un tad tu aiziesi? Šis teikums man ir palicis atmiņā. Projekta vadītājam Merkā ir lielas pilnvaras, viņš atbild par visu: attiecībām ar pasūtītāju un apakšuzņēmējiem, projekta budžeta izpildi atbilstoši līguma nosacījumiem un darbu izpildes grafikam, Merka projekta vadības komandas darbu. Pirms pusotra gada, kad būvniecības tirgū bija grūti dabūt apakšuzņēmējus, Merkam tas tomēr izdevās samērā viegli. Kāpēc? Merks laikus maksā rēķinus, dažkārt pat ātrāk, nekā līgumā paredzēts. Šis princips ļoti palīdz sastrādāties ar citu uzņēmumu darbiniekiem. Zigmunds Urtāns uzskata, ka pirmām kārtām pasūtītājs prasa kvalitatīvu darbu. Un par to viņš ir personiski atbildīgs. Māra Liepiņa SIA Merks arhīva foto Notiek seminārs Vai risks iespaido kvalitāti? No 7. līdz 10. septembrim Kanādas pilsētā Kvebekā notika starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC gadskārtējā konference. 65 nacionālo konsultantu asociācijas pārstāvēja vairāk nekā 500 inženieru, arhitektu, juristu, finansistu un citu ar būvniecību saistītu profesiju pārstāvju, kas pulcējās, lai dalītos pieredzē un apspriestu problēmas, kuras saistītas ar nozares attīstību, tirgus globalizāciju, partnerattiecību un sadarbības uzlabošanu gan nozares ietvaros, gan ārpus tās, lai nodrošinātu ilgtspējīgu mūsdienīgas infrastruktūras attīstību un uz zināšanām balstītu pakalpojumu sniegšanu. FIDIC vārds projektētājiem un būvniekiem galvenokārt saistās ar tās izstrādātajiem un izdotajiem būvniecības līgumu noteikumiem (tā saukto Sarkano, Dzelteno, Zaļo, Sudraba, Balto u. c. grāmatām), kuros skaidri noteikti būvniecības procesa dalībnieku pienākumi un tiesības, doti izsmeļoši skaidrojumi, kā objektīvi risināt radušās domstarpības. Lielu uzmanību FIDIC izpildkomiteja un sekretariāts velta dažādu semināru un mācību organizēšanai, informācijas un viedokļu apmaiņai, augstu profesionālo standartu un ētikas principu popularizēšanai. Šā gada konferences nosaukums bija Spēcīga nozare, kas kalpo sabiedrībai. 41

22 SADARBĪBAS PARTNERI SADARBĪBAS PARTNERI / VIEDOKLIS 42 Viesnīca, kurā notika FIDIC konference. Pirms konferences sestdienā, kā parasti, notika nacionālo inženierkonsultantu asociāciju izpilddirektoru un sekretāru sanāksme. Tās jautājumi: starptautiskās pieredzes plašāka izmantošana vietējā mērogā; FIDIC loma nacionālo asociāciju starptautiskās sadarbības uzlabošanā; FIDIC un nacionālo asociāciju turpmāka attīstība, kādas tām ir iespējas uzlabot sadarbību ar saviem biedriem un klientiem. Pirms konferences svētdienā (arī kā jau ierasts) notika nacionālo asociāciju prezidentu un valdes priekšsēdētāju sanāksme, kuras darba kārtībā bija: FIDIC sekretariāta un komiteju šā gada darbības īss pārskats; reģionālo (Āfrikas, Āzijas un Klusā okeāna) grupu ziņojumi; Eiropas Inženierkonsultantu asociāciju federācijas (EFCA) un Panamerikas Inženierkonsultantu asociāciju federācijas (FEPAC) uzstāšanās; FIDIC un EFCA sadarbības modeļu apspriešana; FIDIC nākotnes darbības stratēģija un taktika. Konferences trīs dienu plenārsēžu un semināru (radošo darbnīcu) laikā tika diskutēts par jaunumiem, aktualitātēm, šā brīža un nākotnes uzdevumiem un to risināšanas ceļiem. Katras dienas plenārsēde un tai sekojošie semināri tika veltīti: nozares ietekmei uz sabiedrību; kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai; stipru organizāciju izveidošanai. Plenārsēdēm sekojošie semināri notika trīs paralēlās plūsmās, kurās detalizētāk tika apskatīti plenārsēdē izvirzītie jautājumi. Šajos semināros konferences dalībnieki piedalījās atkarībā no savām interesēm un izvēles. Nobeigumā tika apkopoti jautājumi, par kuriem sprieda semināros, kā arī izvirzīti mērķi turpmākai FIDIC biedru darbībai un nozares attīstībai. Konferences laikā beidzās FIDIC organizētais jauno profesionāļu apmācības kurss, kura dalībniekiem tika dota iespēja izvērtēt iegūtās zināšanas un izteikt savu redzējumu par nozares un FIDIC turpmāko attīstību. Konference beidzās ar Ģenerālās Asamblejas sēdi (GAM), kurā ar balsstiesībām piedalījās klātesošo nacionālo asociāciju delegāti. Tajā tika apstiprināts iepriekšējā gada konferences Singapūrā GAM protokols, apspriestas, bet pagaidām vēl nepieņemtas izmaiņas statūtos, kā arī apspriests un apstiprināts FIDIC budžets. Tika uzņemts jauns biedrs Uzbekistānas Inženierkonsultantu asociācija. Tika izvēlēts nākamais prezidents amerikānis Gregs Tomopuloss, kas pēc gada tiks ievēlēts par FIDIC prezidentu Pēdējos gados pārsteidzoši ātri sabrūk liela daļa slodzi nesošo būvkonstrukciju, kas daļēji vai pilnīgi uzbūvētas no betona vai dzelzsbetona, izmantojot portlandcementa saistvielu. pašreizējā prezidenta kanādieša Džona Boida vietā. Pirmā FIDIC prezidenta Luija Prangera balvu par ieguldījumu FIDIC attīstībā saņēma nīderlandietis Iksans van der Putte, kas kā konsultants piedalījies daudzu infrastruktūras un vides projektu realizācijā visā pasaulē, arī Latvijā. Atsevišķs vienas dienas pēckonferences seminārs tika veltīts nesen izdotajiem FIDIC līguma noteikumiem Projektēt būvēt lietot (Build Design Operate) jeb tā sauktajai Zelta grāmatai. Sīkāku informāciju par FIDIC konferenci Kvebekā, tajā sniegtajiem ziņojumiem un citiem jaunumiem var iegūt FIDIC mājaslapā Informācija par Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju un tās aktivitātēm atrodama LIKA mājaslapā Raimonds Eizenšmits, inženierzinātņu doktors, LIKA valdes priekšsēdētājs Autora foto Pane u ïku noveco ana Daudzus gadus betons tika uzskatīts par mūžīgu. Izveidojies kļūdains priekšstats, ka betona vai dzelzsbetona konstrukcijas vajag tikai atbilstoši normām uzprojektēt un pēc projekta uzbūvēt, bet būves ekspluatācijas laikā par to var aizmirst. Nevarētu teikt, ka projektētāji un būvnieki būtu pieļāvuši rupjas kļūdas, jo, ievērojot tā laika būvnormas, kas faktiski neatšķiras no pašreizējām prasībām, no betona un dzelzsbetona uzbūvētas daudzas unikālas celtnes. Laiks rit, projekti mainās, tikai betons paliek, kāds bijis. Ēku vai atsevišķu konstruktīvo elementu priekšlaikus sabrukšana nav nejaušība. Var atrast arī defektu cēloņus, piemēram, nepietiekama būvdarbu kvalitāte, nepareiza būvju ekspluatācija. Mazāk tiek runāts par betona kvalitāti, ko lielā mērā nosaka saistviela cements. Jāņem vērā, ka 43