2. Kā tu uztver apkārtējo pasauli? Kas tev ir svarīgāk: redzēt, dzirdēt, sajust?

Transcript

1 Romāns. Marks Hedons ROMĀNS MARKS HEDONS (1962) UZZIŅAI Britu rakstnieks M. Hedons ir Anglijā pazīstams bērnu grāmatu rakstnieks un ilustrators, piecpadsmit grāmatu autors. Viņš rakstījis scenārijus BBC televīzijas bērnu raidījumiem, kā arī strādājis ar autiskiem cilvēkiem. Šo pieredzi rakstnieks atklāj pirmajā romānā pieaugušajiem Savādais atgadījums ar suni naktī. Romāns tulkots vairāk nekā 30 valodās. Tajā tēlotā savādā pasaule, par kuru ikdienā pat nenojaušam, ir ieinteresējusi arī bērnus. 1. Lasi, kā rakstniekam radusies romāna iecere! Atsauc atmiņā, kuriem no tev zināmiem autoriem literārā darba radīšanas procesā liela nozīme ir personiskajai pieredzei! Kādā intervijā uz jautājumu, kā rakstniekam ienākusi prātā ideja rakstīt šādu grāmatu, Marks Hedons atbildējis, ka no sākuma bijis suns viņš nejauši ieraudzījis attēlu ar beigtu suni. Tajā brīdī stāsts jau radies pats no sevis, bijis tikai jāatrod kāds, kas par šo atgadījumu varētu pastāstīt. Un tad parādījusies balss Kristofera balss... (Pēc interneta materiāliem) 2. Kā tu uztver apkārtējo pasauli? Kas tev ir svarīgāk: redzēt, dzirdēt, sajust? 3. Lasi M. Hedona romāna Savādais atgadījums ar suni naktī fragmentus un centies izprast, kā apkārtējo pasauli un cilvēkus uztver romāna galvenais varonis Kristofers! Veido tabulu, kurā atklāj Kristofera stiprās un vājās puses! VĀRDNĪCA autisms psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota sazināšanās ar ārpasauli 24. DARBA LAPA PARAUGS Stiprās puses Vājās puses Zēns ir labs matemātiķis. Savādais atgadījums ar suni naktī (2003) (Fragmenti) Romāna galvenais varonis ir 15 gadus vecs zēns, kurš dzīvo mazā Anglijas pilsētiņā un mācās speciālajā skolā. Viņam ir izcilas dotības matemātikā un fizikā, zēns lieliski orientējas faktos, taču emociju pasaule pusaudzim ir sveša. Kopš mirusi viņa mamma, tēvs ir vienīgais cilvēks, kuram zēns uzticas. Kādu rītu Kristofers dārzā atrod nogalinātu kaimiņu suni Velingtonu. Zēns nolemj šo savādo atgadījumu izmeklēt un sāk rakstīt kriminālromānu ar nosaukumu Savādais atgadījums ar suni naktī.

2 4. Ja tev ir gadījies redzēt bojā gājušu dzīvnieku uz ceļa vai citā vietā, kādas izjūtas tevi tad pārņem? 5. Raksturo romāna noskaņu pirmajās lappusēs! Kā tu rīkotos situācijā, kurā nonācis romāna varonis? Kas tevi pārsteidz zēna rīcībā? 6. Kā Kristofers iepazīstina lasītāju ar sevi? Kas viņam liekas svarīgākais? UZZIŅAI Apollo programma ( ) ir ASV Mēness sasniegšanas programma, tā sauca arī šīs programmas katru kosmosa kuģi, kuru gatavoja lidojumam uz Mēnesi. Programmas laikā uz Mēness nokļuva 6 ekipāžas (12 kosmonauti). 2 Bija 7 minūtes pāri pusnaktij. Suns gulēja zālē mauriņa vidū Šīrsas kundzes mājas priekšā. Tā acis bija ciet. Izskatījās, ka viņš skrietu, guļot uz sāniem, kā suņi skrien, kad domā, ka sapnī dzenas pakaļ kaķim. Taču suns neskrēja un nebija arī aizmidzis. Suns bija beigts. No suņa rēgojās dārza dakšas. To zari laikam gan bija izgājuši dzīvniekam cauri un iedūrušies zemē, jo dakšas nebija apkritušas. Nospriedu, ka suns droši vien nogalināts ar dakšām, jo nemanīju tam nekādas citas brūces, un es arī nedomāju, ka kāds ietriektu sunī dārza dakšas pēc tam, kad tas jau būtu miris cita iemesla pēc, pie mēram, no vēža vai nelaimes gadījumā uz ceļa. Tomēr es nevarēju būt pilnīgi pārliecināts par to. Iegāju pa Šīrsas kundzes vārtiņiem un tos aizvēru. Iekāpu viņas mauriņā un notupos blakus sunim. Uzliku plaukstu uz suņa purna. Tas vēl bija silts. Suni sauca Velingtons. Tas piederēja Šīrsas kundzei, kura bija mūsu draudzene. Viņa dzīvoja ceļa otrā pusē, divas mājas pa kreisi. Velingtons bija pūdelis. Nevis no tiem mazajiem pūdeļiem, kurus frizē, bet liels pūdelis. Tam bija sprogaina, melna spalva, bet, ja pie gāja klāt, varēja redzēt, ka āda zem spalvas ir ļoti gaiši dzeltena kā cālim. Es glaudīju Velingtonu un prātoju, kurš viņu nogalinājis un kāpēc. 3 Mani sauc Kristofers Džons Frānsiss Būns. Es zinu visas pasaules valstis un to galvaspilsētas un ikvienu pirmskaitli līdz Kad pirms astoņiem gadiem pirmoreiz satiku Šivounu, viņa man parādīja šo bildīti: Un es sapratu, ka tas nozīmē bēdīgs tā es jutos, atradis beigto suni. Pēc tam viņa man parādīja šo bildīti: 7. Kas zēnam sagādā prieku, un kas viņu apbēdina? Kuras cilvēku emocijas viņam ir svešas? 8. Kā tu izskaidro romānā izmantotās piktogrammas? Kur tu tās lieto ikdienā? Un es sapratu, ka tas nozīmē priecīgs to, ko jūtu, kad lasu par Apollo kosmosa ekspedīcijām vai kad trijos vai četros no rīta esmu vēl nomodā un varu staigāt šurp un turp pa ielu, iztēlojoties, ka esmu vienīgais cilvēks visā pasaulē. Tad viņa uzzīmēja vēl dažas bildītes. Bet es nespēju pateikt, ko tās nozīmē. Es liku Šivounai uzzīmēt daudz tādu seju un katrai pierakstīt klāt, ko tā nozīmē. Glabāju šo papīra lapiņu kabatā un izvilku tad, kad ne sapratu, ko kāds

3 Romāns. Marks Hedons saka. Taču bija grūti izlemt, kura no diagrammām vis vairāk līdzinās tābrīža izteiksmei, jo cilvēku sejas mainās ļoti ātri. Kad Šivounai pateicu, ka es tā daru, viņa paņēma zīmuli un vēl vienu papīra lapu un teica, ka cilvēki, iespējams, jūtas ļoti Un tad viņa iesmējās. Es saplēsu lapu un to aizmetu. Un Šivouna lūdza piedošanu. Un tagad, ja nesaprotu, ko kāds saka, es pajautāju, ko viņš ar to domā, vai eju prom. 7 Šis ir asiņains šausmu romāns. Šivouna teica, ka man vajadzētu uzrakstīt ko tādu, ko pašam gribētos lasīt. Lielākoties es lasu grāmatas par zinātni un matemātiku, īsti romāni man nepatīk. Romānos cilvēki runā tā: Esmu stiegrots ar dzelzi, sudrabu un parastu dubļu strēlēm. Es nespēju savilkties stingrā dūrē, kādā sažņaudzas tie, kuri nav atkarīgi no pamudinājuma. * Ko tas nozīmē? Es nezinu. Tēvs arī ne. Un Šivouna vai Džīvonsa kungs tāpat. Es viņiem pavaicāju. Šivounai ir gari, blondi mati un brilles, kas taisītas no zaļas plast masas. Un Džīvonsa kungs ož pēc ziepēm un valkā brūnas kurpes; katrā ir apmēram 60 apaļi caurumiņi. Taču man patīk asiņaini šausmu romāni. Tā nu es rakstu šausmu romānu. Asiņainā šausmu romānā kādam ir jāizprāto, kurš ir slepkava, un tad viņš jānoķer. Tas ir atjautības uzdevums. Ja tas ir labs uzdevums, dažkārt var izdomāt atrisinājumu pirms grāmatas beigām. Šivouna teica, ka grāmata jāsāk ar ko tādu, kas saistītu cilvēku uz manību. Tāpēc es sāku ar suni. Un ar suni arī tāpēc, ka to piedzīvoju pats un man grūti iztēloties ko tādu, ko neesmu piedzīvojis. Šivouna izlasīja pirmo lappusi un sacīja, ka tā ir atšķirīga. Viņa šo vārdu lika pēdiņās, ar pirmo un otro pirkstu parādot kustīgu pēdiņu zīmi. Viņa teica, ka asiņainos šausmu romānos parasti tiekot nogalināti cilvēki. Es atteicu, ka Bāskervilu sunī tika nogalināti divi suņi pats briesmonis un Džeimsa Mortimera spaniels, bet Šivouna apgalvoja, ka ne jau tie, bet sers Čārlzs Bāskervils esot VĀRDNĪCA stiegrots stingri sapīts, savīts detektīvs slepenpolicists; speciālists izmeklēšanas un izsekošanas jautājumos detektīvromāns piedzīvojumu romāns, kurā attēlota kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana 9. Izskaidro, kāpēc suņa nāve tik ļoti ietekmēja Kristoferu un viņš nolēma uzrakstīt romānu! 10. Kas traucē Kristoferam uztvert citu autoru darbus? Ko viņš uzskata par svarīgāko, rakstot savu romānu? UZZIŅAI Arturs Konans-Doils ( ) ir skotu rakstnieks, pēc profesijas ārsts, īpaši pazīstams ar darbiem par detektīvu Šerloku Holmsu. Viņš ir rakstījis detektīvromānus, vēsturiskus romānus, piedzīvojumu romānus, zinātniskās fantastikas darbus, kā arī lugas un dzeju. Šerloka Holmsa tēls darbojas 56 stāstos un 4 romānos, arī detektīvstāstā Bāskervilu suns. Džeims Mortimers un Čārlzs Bāskervils ir stāsta Bāskervilu suns varoņi. * Es šo grāmatu atradu bibliotēkā pilsētas centrā, kad Mamma reiz mani aizveda uz centru.

4 11. Kā tu vērtē Kristofera vārdus, ka daži suņi ir gudrāki un interesantāki par dažiem cilvēkiem? 12. Raksturo Kristofera īpašās novērošanas spējas! Pamato savu viedokli ar teksta piemēriem! 13. Pastāsti, kā Kristofers veido attiecības ar Šivounu un policistu! 14. Secini, kā zēna izjūtas izpaužas rīcībā! Kā tu rīkojies līdzīgās situācijās? 15. Kāpēc Kristoferam ir grūti atbildēt uz visiem policista jautājumiem? slepkavības upuris. Viņa sacīja, ka tā esot tāpēc, ka lasītāji vairāk jūtot līdzi cilvēkiem, nevis suņiem. Ja grāmatā tiekot nogalināts kāds cilvēks, lasītājiem griboties lasīt tālāk. Es teicu, ka gribu uzrakstīt par kaut ko īstu un ka pazīstu cilvēkus, kuri nu ir miruši, taču nepazīstu nevienu, kurš būtu nogalināts, ja neņem vērā skolasbiedra Edvarda tēvu Paulsona kungu, turklāt tas bija nelaimes gadījums, lidojot ar planieri, nevis slepkavība, un īstenībā es viņu nemaz nepazinu. Es arī sacīju, ka jūtu līdzi suņiem, jo tie ir uzticīgi un godīgi; daži suņi ir gudrāki un interesantāki par dažiem cilvēkiem. Piemēram, Stīvam, kurš apmeklē skolu ceturtdienās, jāpalīdz paēst, un viņš pat nespētu atnest pamestu kociņu. Šivouna lūdza, lai to nesaku Stīva mātei. 11 Ieradās policisti. Man patīk policisti. Viņiem ir formas tērpi un nu muri, un ir skaidrs, ko viņi darīs. Atbrauca policiste un policists. Policistei zeķbiksēs pie labās kājas potītes bija neliels caurumiņš, un caurumiņa vidū sarkans nobrāzums. Policistam pie kurpes zoles bija pielipusi liela oranža lapa, kas vienā pusē rēgojās laukā. Policiste apķēra Šīrsas kundzi ap pleciem un veda viņu atpakaļ uz māju. Es pacēlu galvu no zāles. Policists notupās man blakus un jautāja: Vai tu, jaunais cilvēk, man nepastāstītu, kas te notika? Es izslējos un teicu: Suns ir beigts. Tiktāl man skaidrs, viņš atteica. Es sacīju: Manuprāt, kāds nogalinājis suni. Cik tev gadu? viņš jautāja. Es atbildēju: Man ir 15 gadi 3 mēneši un 2 dienas. Un ko tu darīji dārzā? viņš vaicāja. Es turēju suni, atbildēju. Un kāpēc tu turēji suni? viņš gribēja zināt. Uz šo jautājumu bija grūti atbildēt. Tas bija kas tāds, ko man gribē jās darīt. Man patīk suņi. Bija skumji redzēt, ka suns miris. Arī policisti man patīk, un es gribēju atbildēt kārtīgi, taču policists nedeva pietiekami daudz laika, lai es atrastu īsto atbildi. Kāpēc tu turēji suni? viņš atkal jautāja. Man patīk suņi, es sacīju. Vai tu nogalināji suni? viņš vaicāja. Es atteicu: Es nenogalināju suni. Vai tās ir tavas dakšas? viņš prasīja. Es atbildēju: Nē. Šķiet, ka notikušais tevi satriecis, viņš teica. Viņš uzdeva pārāk daudz jautājumu un darīja to pārāk ātri. Tie manā galvā krājās grēdās kā maizes klaipi uzņēmumā, kur strādā tēvo cis Terijs. Viņš strādā ceptuvē un darbina aparātu, kas maizi sagriež šķēlēs. Dažkārt aparāts

5 Romāns. Marks Hedons nedarbojas pietiekami ātri, maize turpina pie plūst un rodas sastrēgums. Es reizēm iedomājos, ka mans prāts ir apa rāts, bet ne vienmēr maizes griežamais aparāts. Tā ir vieglāk citiem izskaidrot, kas manā galvā notiek. Policists sacīja: Es vēlreiz gribu tev jautāt... Es atkal noslīgu mauriņā un piespiedu pieri pie zemes, un izdvesu skaņu, ko Tēvs sauc par kunkstu. Šo skaņu es izdvešu tad, kad manā galvā ieplūst pārāk daudz informācijas no ārpasaules. Sajūta ir tāda kā tad, kad esi satraukts, pieliec pie auss radio un noregulē to starp divām stacijām tā, ka atskan tikai vienlaidu troksnis, un tu uzgriez skaņu tā, lai dzirdētu tikai to, un jūties drošībā, jo neko citu nespēj saklausīt. Policists paņēma mani aiz rokas un piecēla kājās. Man nepatika, ka viņš man pieskaras. Un tad es viņam iesitu. 13 Šī nebūs jocīga grāmata. Es nevaru stāstīt jokus, jo tos nesaprotu. Te būs kāds joks piemēram. Tas ir viens no Tēva jokiem. Viņš vilka kājas, bet kurpes nesa rokā. Es zinu, kāpēc to uzskata par jocīgu. Es pajautāju. Tāpēc, ka vār dam vilka ir trīs nozīmes, un tās ir: 1) uzvilka ar zīmuli, 2) pārvietoja, jo aiz smaguma vai noguruma nevarēja pacelt, un 3) uzāva, un 1) uzvilkt ar zīmuli var gan kājas, gan kurpes, 2) nogurušas var būt tikai kājas, un 3) uzaut var tikai kurpes. Ja es mēģinu izstāstīt šo joku pats sev, piešķirot vārdam vienlaikus trīs dažādas nozīmes, tad šķiet, ka es reizē dzirdētu trīs dažādus skaņ darbus, un tas ir nepatīkami un mulsinoši, un nejauki, it kā vienlaikus trīs cilvēki mēģinātu ar mani runāt par dažādām tēmām. Un tāpēc šajā grāmatā nav joku. 29 Cilvēki manī izraisa apjukumu. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmais galvenais iemesls ir tas, ka cilvēki daudz runā, neizmanto jot vārdus. Šivouna saka: ja kāds paceļ vienu uzaci, tas var nozīmēt daudz ko pavisam atšķirīgu. (..) Šivouna arī saka: ja cilvēks aizver muti un skaļi izpūš elpu pa de gunu, tas var nozīmēt, ka viņš jūt atvieglojumu vai ir garlaikots, vai arī dusmīgs, un viss atkarīgs no tā, cik daudz gaisa izplūst pa degunu un cik ātri tas notiek, un kāda forma tobrīd ir mutei, un kā cilvēks sēž, un ko viņš pirms tam ir teicis, un simtiem citu pazīmju, kuras ir pārāk sarežģītas, lai dažās sekundēs būtu aptveramas. Otrs galvenais iemesls ir tas, ka ļaudis bieži runā, lietojot metafo ras. Šie ir metaforu piemēri: Es gandrīz pārplīsu no smiekliem. Viņš bija viņas acuraugs. 16. Kā tu saproti vārdus laba humora izjūta? Kāda nozīme tai ir cilvēka dzīvē? 17. Izskaidro, kāpēc Kristofera grāmatā joku nav! 25., 26. DARBA LAPA 18. Izskaidro galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki Kristoferā izraisa apjukumu! 19. Kāpēc, tavuprāt, ir svarīga tēlainā domāšana? Ko tā palīdz cilvēkam saprast, uztvert? Kāda ir tava pieredze? 20. Kura veida literāros darbus Kristoferam būtu ļoti grūti izprast, analizēt? Mini piemērus!

6 21. Pamēģini iztēloties un uzzīmēt tekstā minētos metaforu piemērus Kristofera skatījumā! 22. Kāpēc Kristofers vēlas, lai viņa vārds nozīmē viņu pašu? 23. Strādājiet pārī! Sameklējiet metaforas dažādu rakstnieku literārajos darbos! Uzzīmējiet spilgtāko metaforu! Veidojiet klasē zīmējumu izstādi! Pārrunājiet, kā Kristofers attēlotu šīs metaforas! Pamatojiet savu viedokli! VĀRDNĪCA apokrifi (lat. val. apocrypha slēpti raksti ) šeit: neīsti, viltoti, apšaubāmi raksti No viņa bija palikuši tikai kauli un āda. Saulīte šodien staigā pa zemes virsu. Tur jau tas suns aprakts! Vārds metafora nozīmē kaut kā pārnešanu no vienas vietas uz citu, un tā pamatā ir sengrieķu vārdi meta (kas nozīmē no vienas vietas uz citu) un ϕerew (kas nozīmē nest), un tas ir tad, kad cilvēks kaut ko apraksta, lietojot vārdu, ko tas neapzīmē. Tas nozīmē, ka vārds metafora ir metafora. Manuprāt, tos vajadzētu saukt par meliem, jo saule nevar staigāt pa zemi un dzīvam cilvēkam ir arī kas cits, ne tikai kauli un āda. Un, kad es mēģinu galvā izveidot šāda izteiciena ainu, tad tūlīt apjūku, jo iztēloties apraktu suni ir pavisam kas cits nekā izprast kādas lietas būtību, un šis apstāklis liek aizmirst, par ko cilvēks runāja. Mans vārds ir metafora. Tas nozīmē nesdams Kristu un cēlies no sengrieķu vārdiem χriotos (kas nozīmē Jēzus Kristus) un ϕereiν, un šis vārds tika dots Sv. Kristoferam, jo viņš pārnesa Jēzu Kristu pāri upei. Tas liek jautāt, kā tad viņu sauca, pirms viņš pārnesa Kristu pāri upei. Taču viņu nesauca nekā, jo šis ir apokrifs, un apokrifs arī ir meli. Mamma sacīja: tas nozīmējot, ka Kristofers ir jauks vārds, jo stāsts ir par laipnu un izpalīdzīgu izturēšanos, bet es negribu, lai mans vārds nozīmē stāstu par laipnu un izpalīdzīgu izturēšanos. Es vēlos, lai mans vārds nozīmē mani. 37 Es nekad nemeloju. Mamma teica tas tāpēc, ka es esot labs cil vēks. Taču tas nav tāpēc, ka esmu labs cilvēks. Tas ir tāpēc, ka es ne protu melot. Mamma bija maza sieviete, kura jauki smaržoja. Un dažreiz viņai mugurā bija smalkvilnas veste ar rāvējslēdzēju priekšpusē; tā bija rozā, un krūšu kreisajā pusē bija sīka firmas zīmīte ar uzrakstu Berghaus. Cilvēks melo tad, kad apgalvo, ka noticis tas, kas nav noticis. Taču kādā noteiktā laikā un noteiktā vietā katrreiz ir atgadījies tikai viens notikums. Un ir bezgalīgs skaits notikumu, kas tajā laikā un tajā vietā nav atgadījušies. Un tad, ja es domāju par kaut ko, kas neatgadījās, es sāku domāt par visiem pārējiem notikumiem, kas neatgadījās. Piemēram, šorīt brokastīs es ēdu Ready Brek un dzēru karstu aveņu piena dzērienu. Bet, ja es saku, ka brokastīs man bija Shreddies un krūze tējas*, es sāku domāt par CocoPops un limonādi, un biez putru, un Dr Pepper, un to, ka es neēdu brokastis Ēģiptē un istabā nestāv degunradzis, un Tēvs nav ģērbies ūdenslīdēja tērpā un tā tālāk, un jau no tā vien, ka rakstu šos vārdus, sāku justies nedrošs un nobi jies, it kā stāvētu uz ļoti augstas ēkas jumta un lejā būtu tūkstošiem māju un mašīnu, un cilvēku, un mana galva būtu tik pilna ar to visu, ka man būtu bail es aizmirsīšu stāvēt taisni un turēties pie margām, pārkritīšu tām pāri un būšu pagalam. * Bet es nekad neēstu Shreddies ar tēju, jo abi ir brūni.

7 Romāns. Marks Hedons Tas ir otrs iemesls, kāpēc man nepatīk romāni. Tie ir meli par notikumiem, kas nav atgadījušies, un tie mani padara nedrošu un nobijušos. Un tāpēc viss, ko te esmu uzrakstījis, ir patiesība. 24. Uzraksti savas mammas vai kāda cita tuvinieka aprakstu! Savā darbā sniedz cilvēka vispārīgo aprakstu; raksturo ārējo izskatu; nosauc zīmīgākās īpašības; pastāsti, kā dzīvē pieredzētais ietekmējis cilvēku; novērtē aprakstīto personu! 25. Novērtē Kristofera sniegto mammas aprakstu! Kāds ir tavs secinājums? 26. Atsauc atmiņā, kāpēc Kristoferam nepatīk romāni! (Pārlasi 7. nodaļu 19. lpp.!) Ko jaunu tu uzzināji, izlasot 37. nodaļu? 27. Izskaidro apgalvojumus! Cilvēks nemelo, jo ir labs cilvēks. Cilvēks nemelo, jo nemāk melot. 47 Nākamajā rītā pa ceļam uz skolu mūsu autobuss pabrauca garām 4 sarkanām mašīnām pēc kārtas tas nozīmēja Labu dienu, tāpēc nolēmu neskumt par Velingtonu. Džīvonsa kungs, skolas psihologs, man reiz jautāja, kāpēc 4 sar kanas mašīnas pēc kārtas nozīmē Labu dienu, 3 sarkanas mašīnas pēc kārtas nozīmē Diezgan labu dienu, 5 sarkanas mašīnas pēc kārtas nozīmē Superlabu dienu un kāpēc 4 dzeltenas mašīnas pēc kārtas nozīmē Melnu dienu dienu, kad es ne ar vienu nesarunājos, sēžu vienatnē, lasīdams grāmatas, neēdu pusdienas un Nedaru neko ris kantu. Viņš sacīja, ka es, skaidri redzams, esot ļoti loģisks cilvēks, tāpēc viņš brīnoties, ka man esot tāds domu gājiens, jo tas neesot visai loģiski. Es atbildēju, ka man patīk, ja visam ir sava kārtība. Un viens veids, lai visam būtu sava kārtība, ir būt loģiskam, īpaši tad, ja runa ir par skaitļiem vai argumentiem. Bet bija jau arī citi veidi, kā visu sakārtot. Un tieši tāpēc bija Labās dienas un Melnās dienas. Un es teicu, ka daži cilvēki, kuri strādā birojā, no rīta iziet no mājām, ierauga, ka spīd saule, un tāpēc kļūst priecīgi, vai arī viņi ierauga, ka līst, un tāpēc kļūst bēdīgi, bet atšķiras jau vienīgi laikapstākļi, un, ja viņi strādā birojā, laikapstākļiem nav nekāda sakara ar to, vai viņiem ir laba diena vai slikta diena. Es sacīju, ka tad, kad Tēvs no rīta pieceļas, viņš vienmēr uzģērbj bikses, pirms uzvelk zeķes, un tas nav loģiski, bet viņš vienmēr dara tā, jo arī viņam patīk, ka visam ir sava kārtība. Un tad, kad viņš dodas uz augšstāvu, viņš VĀRDNĪCA psihologs psiholoģijas speciālists psiholoģija zinātne, kas pētī cilvēka rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības loģisks likumsakarīgi pamatots, arī pareizs arguments loģisks pierādījums, pamatojums

8 VĀRDNĪCA astronauts kosmonauts spazma krampji (iekšējo orgānu muskulatūrā) 28. Kā Kristofers izskaidro, ka visam dzīvē ir vajadzīga sava lietu kārtība? Kāpēc viņam tā šķiet svarīga? 29. Kāda ir tava attieksme pret to, ka visam ir sava kārtība? Uzraksti savus kārtības ievērošanas noteikumus! 30. Kāpēc, runājot par pārmaiņām, Kristofers piemin galējības? Raksturo zēna prasmi apzināties savu iespēju robežas! 31. Izsaki savu viedokli par Kristofera vārdiem, ka var vēlēties ko tādu, kas ir maz iespējams! 32. Kas tavā uztverē ir Labās dienas? Kāpēc, tavuprāt, cilvēki pakļaujas dažādu ārēju apstākļu ietekmei? vienmēr kāpj pāri diviem pakāpieniem uzreiz, allaž sperdams soli ar labo kāju. Džīvonsa kungs sacīja, ka es esot ļoti gudrs zēns. Es atteicu, ka neesmu gudrs. Es tikai visu ievēroju, un tā nav gud rība. Tā gluži vienkārši ir vērība. Gudrība ir tad, kad cilvēks visu apska tās un redzēto izmanto, lai atklātu kaut ko jaunu. Piemēram, Visuma iz plešanās izskaidrojumu vai to, kurš ir slepkava. Vai arī cilvēks redz kādas personas vārdu un katram burtam piešķir vērtību no 1 līdz 26 (a = 1, b = 2 utt.), un galvā saskaita skaitļus un atklāj, ka rezultāts ir pirmskaitlis, piemēram, Jēzus Kristus (151) vai Skūbijs Dū (113), vai Šerloks Holmss (163), vai doktors Vatsons (167).* Džīvonsa kungs man jautāja, vai tad, kad visam ir sava kārtība, es jūtos droši, un es atbildēju, ka tā ir. Tad viņš vaicāja, vai man nepatīk pārmaiņas. Es atbildēju, ka man nebūtu iebildumu pret pārmaiņām, ja es kļūtu, piemēram, par astronautu tās ir vienas no lielākajām pārmaiņām, ko varu iedomāties, ja neņem vērā pārvēršanos par meiteni vai nomiršanu. Viņš jautāja, vai es gribu kļūt par astronautu, un es atbildēju, ka gribu. Viņš sacīja, ka ir ļoti grūti kļūt par astronautu. Es atteicu, ka to zinu. Ir jākļūst par gaisa spēku virsnieku un jāapgūst milzum daudz instruk ciju, un jābūt gatavam nogalināt citus cilvēkus, bet es nespēju apgūt instrukcijas. Turklāt mana redze nav tik nevainojama, lai kļūtu par pilotu. Bet es teicu, ka tomēr var vēlēties ko tādu, kas ir maz iespējams. Terijs, vecākais brālis Frānsisam, kurš mācās mūsu skolā, sacīja, ka es vienīgi varētu savākt iepirkumu ratiņus lielveikalā vai dzīvnieku rezervātā mēzt ēzeļu sūdus un ka neviens neļautu spazmulim vadīt raķeti, kas maksā miljardiem mārciņu. Kad to pastāstīju Tēvam, viņš teica: Terijam skauž, ka esmu gudrāks par viņu. Tā domāt ir stulbi, jo mēs taču nesacenšamies. Bet Terijs patiešām ir stulbs quod erat demonstrandum, tulkojumā no latīņu valodas tas ir: kas arī bija jāpie rāda, un tas nozīmē: tādējādi tas ir pierādīts. Es neesmu spazmulis, tas ir, spazmatiķis, tā kā Frānsiss, kurš ir spazmulis, un, ja arī droši vien nekļūšu par astronautu, es iestāšos uni versitātē un studēšu matemātiku vai fiziku un matemātiku (apvienotajā fakultātē), jo matemātika un fizika man patīk un ļoti labi padodas. Terijs gan neiestāsies universitātē. Tēvs saka, Terijs visdrīzāk nonāks cietumā. Terijam uz rokas ir tetovējums sirds ar vidū cauri izdurtu nazi. Bet šī ir tā dēvētā novirzīšanās no tēmas, un tagad atgriezīšos pie fakta, ka bija Labā diena. Tā kā bija Labā diena, es nolēmu pamēģināt atklāt, kurš nogalināja Velingtonu: Labās dienas ir piemērotas projektu sākšanai un plānošanai. Kad to pavēstīju Šivounai, viņa teica: Tieši šodien mums paredzēts sacerēt stāstus, un tu varētu aprakstīt, kā atradi Velingtonu un nokļuvi policijas iecirknī, vai ne? * Kristofers runā par angļu valodas alfabētu, kurā ir 26 burti. Arī visi viņa aprēķini attiecas uz vārdiem angļu rakstībā Jesus Christ, Scopby Doo, Sherlock Holmes, Doctor Watson. (Tulk. piez.)

9 Romāns. Marks Hedons Tad es šo visu sāku rakstīt. Un Šivouna apsolīja, ka palīdzēs man tikt galā ar pareizrakstību, gramatiku un zemsvītras piezīmēm. 53 Pēc divām nedēļām Mamma nomira. Es nebiju apciemojis viņu slimnīcā, toties Tēvs bija turp nesis daudz ēdamā no veikala Marks & Spencer. Viņš apgalvoja, ka Mamma izskatījusies labi un šķitis, ka viņa veseļojas. Viņa man bija sūtījusi mīļus sveicienus un manu kartīti ar novēlējumu izveseļoties turējusi uz galdiņa blakus gultai. Tēvs sacīja, ka Mammai tā ļoti patīkot. Kartītē bija automašīnu attēli. Tā izskatījās šādi: 33. Atsauc atmiņā, ko Kristoferam nozīmēja sarkanās un dzeltenās mašīnas! Kā zēns izrāda savu pieķeršanos mātei, kad tā atrodas slimnīcā? 34. Raksturo zēna izjūtas, viņam uzzinot par mātes nāvi! Es to pagatavoju skolā kopā ar Pītersas kundzi, kura ir mākslas skolotāja, un tas bija linogriezums, kas rodas tad, ja uz linoleja gabala kaut ko uzzīmē un Pītersas kundze izgriež zīmējumu ar Stanley nazi, un tad tu linoleju noklāj ar tinti un piespied pie papīra; visas mašīnas izskatījās vienādas, jo es uzzīmēju vienu un piespiedu to pie lapas 9 reizes. Doma par daudzām mašīnām radās Pītersas kundzei, un man tā patika. Un es visas mašīnas izkrāsoju ar sarkano krāsu, lai Mammai novēlētu Supersuperlabu dienu. Tēvs teica, ka viņa nomirusi no infarkta un tas noticis negaidīti. Biju izbrīnīts, tāpēc jautāju: No kāda veida infarkta? Mammai bija tikai 38 gadi, un infarkts parasti piemeklē vecākus cilvēkus, un Mamma bija ļoti aktīva brauca ar divriteni un ēda vese līgu pārtiku ar augstu šķiedrvielu un zemu piesātināto tauku procentu, piemēram, vistas gaļu, dārzeņus un brokastu pārslas. Tēvs atbildēja, ka nezinot, kāda veida infarkts Mammu piemek lējis, un neesot īstais brīdis uzdot tādus jautājumus.

10 27. DARBA LAPA Kristoferam nepatīk runāties ar svešiniekiem. Viņš tos uztver kā draudus. Katra tikšanās un sarunāšanās ar maz pazīstamiem cilvēkiem, pēc zēna domām, ir drosmīgs pasākums, un cilvēkam, kas veic izmeklēšanu, jābūt drosmīgam. Izmeklēšanas rezultātā, sarunājoties ar Aleksanderas kundzi, Kristofers uzzina, ka mammai ir bijušas attiecības ar Šīrsa kungu. 35. Kā tu saproti vārdus cilvēks ar īpašām vajadzībām? Kāda ir tava pieredze saskarsmē ar šādiem cilvēkiem? 71 Visi citi bērni manā skolā ir dumji. Man tikai nevajag viņus saukt par dumjiem, lai gan tieši tādi viņi ir. Man jāteic, ka viņiem ir īpašas vajadzības vai grūti apgūt mācību vielu. Taču tas ir dumji, tāpēc ka ikvienam ir grūti apgūt mācību vielu, jo ir grūti iemācīties runāt fran ciski vai izprast relativitātes teoriju, un īpašas vajadzības arī ir ikkatram, piemēram, Tēvam jānēsā līdzi kārbiņa ar mākslīgā saldinātāja table tēm, kuras likt pie kafijas, lai nekļūtu resns, savukārt Pītersas kundze lieto bēšu dzirdes aparātu, un Šivouna valkā tik biezas brilles, ka tam, kas tās aizņemas, tūlīt sāk sāpēt galva, un neviens no viņiem nav cilvēks ar īpašām vajadzībām, lai gan viņiem ir īpašas vajadzības. UZZIŅAI Vācu fiziķis Alberts Einšteins ( ) atklāja laika un telpas relativitātes teoriju, pierādot, ka masa un kustība ir relatīva, nevis absolūta. Viņš apgāza iepriekšējos priekšstatus par laiku, telpu un kustību. Šiem pētījumiem zinātnieks veltīja 35 sava mūža gadus, radot priekšnoteikumus kodolenerģijas, kosmisko ceļojumu, radara, lāzera u. c. izgudrošanai. VĀRDNĪCA bēšs smilškrāsa precedents gadījums, fakts, kas noticis iepriekš un noder par paraugu, attaisnojumu citiem līdzīgiem gadījumiem Taču Šivouna teica, ka ir jālieto šādi vārdi, jo cilvēki tādus bērnus kā tie, kuri iet mūsu skolā, sauc par spazmuļiem, kretīniem un kropļiem, un tie ir slikti vārdi. Bet arī tas ir dumji, jo reizēm tie bērni, kuri mācās skolā, kas atrodas mazliet tālāk tajā pašā ielā, ierauga mūs kāp jam laukā no autobusa un sāk kliegt: Īpašās vajadzības! Īpašās vajadzības! Taču es tam nepievēršu uzmanību, jo neklausos, ko citi saka, un kas man ko var padarīt man ir šveiciešu armijas nazis gadīju mam, ja viņi sāktu mani iekaustīt, un, ja es viņus nogalinātu, tā būtu pašaizsardzība un mani neliktu cietumā. Es gatavojos pierādīt, ka neesmu dumjš. Nākamajā mēnesī es gribu nolikt A līmeņa eksāmenu matemātikā un iegūt A līmenim atbil stošu vērtējumu. Mūsu skolā vēl neviens nav licis A līmeņa eksāmenus, un sākumā mūsu direktore Gaskoines kundze negribēja, lai es to daru. Viņa teica, ka skola neesot tā aprīkota, lai mēs varētu kārtot A lī meņa pārbaudījumus. Bet Tēvs sastrīdējās ar Gaskoines kundzi un no tiesas sadusmojās. Direktore sacīja, ka negribot pret mani izturēties citādi nekā pret pārējiem skolā, jo tad ikviens gribēšot, lai pret viņu izturas citādi, un tas radīšot precedentu. Un es taču varēšot likt A lī meņa eksāmenu vēlāk, kad man būs 18. Kad direktore to visu teica, es kopā ar Tēvu sēdēju viņas kabinetā. Un Tēvs sacīja: Kristoferam jau tāpat mēslu netrūkst, bet jūs vēl ķēzāt viņam virsū no liela augstuma! Jēziņ, matemātika reiz nu ir tas, kas viņam patiešām padodas!

11 Romāns. Marks Hedons Tad nu Gaskoines kundze ieteicās, ka par to viņiem abiem vaja dzētu aprunāties kaut kad vēlāk un diviem vien. Taču Tēvs jautāja, vai tad viņa grib teikt ko tādu, ko kautrējas sacīt manā klātbūtnē, un viņa atbildēja noraidoši, un tad viņš mudināja: Nu, tad sakiet tūlīt! Un viņa sacīja: ja es kārtotu A līmeņa eksāmenu, kādam no skolas darbiniekiem atsevišķā telpā vajadzētu mani pieskatīt. Tēvs teica, ka samaksāšot kādam 50 mārciņu, lai pēc stundām to varētu izdarīt, un viņš nepieņemšot noraidošu atbildi. Un viņa teica, ka iešot un to apdo māšot. Un nākamajā nedēļā viņa piezvanīja Tēvam uz mājām un sacīja, ka es varot kārtot A līmeņa pārbaudījumu un vikārs Pīterss būšot tas, ko sauc par novērotāju eksāmenu laikā. Tad, kad būšu nolicis A līmeņa matemātikas eksāmenu, es gatavo jos izturēt arī A līmeņa papildu pārbaudījumu matemātikā un fizikā, lai varētu iestāties universitātē. Mūsu pilsētā, tas ir, Svindonā, universitā tes nav, jo tā ir maza. Tātad mums vajadzēs pārcelties uz citu pilsētu, kurā ir augstskola, jo es negribu dzīvot viens pats vai kādā mājā kopā ar citiem studentiem. Bet tas nekas, jo arī Tēvs grib pārcelties uz citu pilsētu. Dažreiz viņš runā kaut ko tamlīdzīgu: Mums jātiek prom no šitās pilsētas, puis! (..) Tad, kad būšu ieguvis grādu matemātikā vai fizikā vai matemātikā un fizikā, es varēšu dabūt darbu un nopelnīt kaudzēm naudas un spēšu samaksāt kādam, kurš rūpēsies par mani un gatavos ēst, un mazgās manas drēbes, vai arī sameklēšu kādu sievieti, kura apprecē sies ar mani un kļūs mana sieva, un viņa rūpēsies par mani, līdz ar to man būs sabiedrība un nebūs jādzīvo vienam. 73 Es reizēm domāju, ka Mamma un Tēvs var izšķirties. Tāpēc, ka viņi bieži strīdējās un dažkārt viens otru nevarēja ciest. Vainīga piepūle, ko radīja vajadzība rūpēties par kādu, kuram ir Uzvedības problēmas, tas ir, mani. Man bija ļoti daudz Uzvedības problēmu, bet nu vairs tik daudz nav, jo esmu izaudzis lielāks, pats spēju pieņemt lēmumus un viens pats kaut ko darīt, piemēram, iziet no mājas un nopirkt vajadzīgo veikalā, kas atrodas ielas otrā galā. Šīs ir dažas no manām Uzvedības problēmām. A. Es varu ilgi nerunāt ar citiem cilvēkiem.* B. Es varu ilgi neēst vai nedzert.** C. Es neciešu, ka man pieskaras. D. Kad esmu dusmīgs vai apjucis, es sāku kliegt. E. Man nepatīk atrasties ļoti šaurās telpās kopā ar citiem. F. Kad esmu dusmīgs vai apjucis, es visu ko saplēšu. G. Es kunkstu. 36. Kā vārdus cilvēks ar īpašām vajadzībām izskaidro Kristofers? Kāpēc var vai nevar tam piekrist? 37. Kā tu vērtē cilvēku neiecietību pret citādo, atšķirīgo? Kas būtu jāmaina sabiedrības uzskatos un attieksmē citam pret citu? 38. Lasi Kristofera Uzvedības problēmu sarakstu! Kuras no tām tev šķiet visnopietnākās? * Reiz nerunāju ne ar vienu 5 nedēļas. ** Kad biju 6 gadus vecs, Mamma man spieda no mērglāzes dzert novājēšanas līdzekli ar zemeņu aromātu, un mēs rīkojām sacensības, lai redzētu, cik ātri es varu izdzert ceturtdaļu litra.

12 VĀRDNĪCA pansionāts iestāde, kurā dzīvo veci, nespējīgi cilvēki, arī invalīdi 39. Kā, tavuprāt, Kristofers saprata vecāku vārdus: Es tevi samalšu miltos! Tu mani drīz vien novedīsi kapā!? 40. Kāpēc, tavuprāt, tādi cilvēki kā Kristofers jūtas vientuļi? Ko tu iesaki darīt Kristofera tuviniekiem? 28. DARBA LAPA H. Man nepatīk dzeltenas un brūnas lietas, un es negribu pieskar ties dzeltenām vai brūnām lietām. I. Es atsakos lietot savu zobu suku, ja kāds tai pieskāries. J. Es neēdu tādu ēdienu, kur saskaras dažādi ēdieni. K. Nepamanu, ka citi uz mani dusmojas. L. Es nesmaidu. M. Es saku kaut ko tādu, ko citi uzskata par rupjību.* N. Es pastrādāju muļķības.** O. Es situ citiem cilvēkiem. P. Neciešu Franciju. R. Braucu ar Mammas automašīnu.*** S. Pārskaišos, ja kāds pārvietojis mēbeles.**** Dažkārt tas pamatīgi sadusmoja Mammu un Tēvu, un viņi sāka kliegt uz mani vai viens uz otru. Dažreiz Tēvs sacīja: Kristofer, ja neuzvedīsies, kā pieklājas, es tevi miltos samalšu! vai Mamma teica: Jēziņ, Kristofer, es pilnīgi nopietni apsveru, vai nevajadzētu tevi ielikt pansionātā, vai arī viņa sacīja: Tu mani drīz vien novedīsi kapā! 41. Uzraksti spēcinājuma vārdus visiem vecākiem, kuriem ikdienā nākas saskarties ar savu bērnu slimību, no vienaudžiem atšķirīgo pasaules uztveri! 127 Kad pārnācu no skolas, Tēvs vēl bija darbā, un es atslēdzu ār durvis, iegāju iekšā un novilku jaku. Iegāju virtuvē un noliku savas mantas uz galda. Un viena no tām ir šī grāmata, kuru biju paņēmis līdzi uz skolu, lai parādītu Šivounai. Es pagatavoju aveņu un piena dzērienu, uzsildīju to mikroviļņu krāsnī un tad devos uz istabu, lai pa skatītos kādu videofilmu no sērijas Zilā planēta, kas vēsta par okeāna dzīlēm. * Cilvēki apgalvo, ka vienmēr jāsaka taisnība. Taču tas nav nopietni domāts, jo nedrīkst veciem cilvēkiem teikt, ka viņi ir veci, un nedrīkst nevienam sacīt, ka viņš savādi ož vai ka pieaudzis cilvēks ir palaidis purkšķi. Un nedrīkst sacīt: Tu man nepatīc! ja vien tas cilvēks pret tevi nav izturējies briesmīgi. ** Muļķība, piemēram, ir tad, kad virtuvē uz galda izgāž visu zemesriekstu sviesta kārbas saturu un ar nazi izlīdzina tā, lai sviests noklāj galdu līdz pašām malām, vai arī tad, kad uz gāzes plīts dedzina visādas lietas, lai redzētu, kas ar tām notiek, piemēram, kurpes vai sudraba foliju, vai cukuru. *** To es izdarīju tikai vienu reizi, aizņemoties mašīnas atslēgas, kad Mamma bija aizbraukusi uz centru ar autobusu; pirms tam es nebiju sēdies pie stūres, man bija 8 gadi un 5 mēneši, un es iebraucu sienā; un mašīnas vairs nav, jo Mamma ir mirusi. **** Ir atļauts pārvietot krēslus un galdu virtuvē, jo tas ir kas cits, bet, ja kāds izkustinājis no vietas dīvānu vai krēslus dzīvojamā istabā vai ēdamistabā, man sāk reibt galva un ir slikta dūša. Mamma tā darīja, kad rīkojās ar putekļsūcēju, tāpēc es izveidoju īpašu plānu, kurā atzīmēts, kur katrai mēbelei jābūt, un visu izmērīju un pēc tam katru priekšmetu noliku atpakaļ vietā tad es jutos labāk. Taču pēc Mammas nāves Tēvs nav rīkojies ar putekļsūcēju, tā ka viss ir kārtībā. Šīrsas kundze reiz ķērās pie putekļu sūkšanas, bet es tad sāku kunkstēt, un viņa sakliedza uz Tēvu un vairs nekad to nedarīja.

13 Romāns. Marks Hedons Tā bija filma par jūras radībām, kas dzīvo ap sēra skursteņiem, kuri ir zemūdens vulkāni, kas no zemes garozas ūdenī izšauj gāzes. Zināt nieki nedomāja, ka tur varētu būt dzīvi organismi, jo ūdens ir ļoti karsts un indīgs, tomēr tur ir veselas ekosistēmas. Man patīk šī filmiņa, jo tā parāda, ka vienmēr ir kas jauns, ko zinātne var atklāt, un visi fakti, kurus tu neapšaubi, var būt pilnīgi nepareizi. Un man patīk arī tas, ka viņi to filmējuši tādā vietā, kur nokļūt ir grūtāk nekā Everesta virsotnē, taču tā atrodas tikai dažas jūdzes zem jūras līmeņa. Un tā ir viena no klusākajām, tumšākajām un noslēpumainā kajām vietām uz Zemes. Reizēm man patīk iztēloties, ka es atrodos tur, metāla lodveida zemūdens iekārtā, kuras logi ir 30 cm biezi, lai iz turētu ūdens spiedienu. Un es iedomājos, ka esmu tur vienīgais cil vēks un lode nav saistīta ar kuģi, bet spēj darboties pati, un es varu kontrolēt tās dzinējus un okeāna dibenā doties uz jebkuru vietu, kas vien ienāk prātā, un mani neviens nevar atrast. Tēvs pārradās mājās Dzirdēju viņu ienākam pa parādes dur vīm. Tad viņš ienāca dzīvojamā istabā. Viņam mugurā bija krekls ar cit rondzeltenām un debeszilām rūtiņām, un vienas kurpes auklā bija iesiets dubultmezgls, bet otrā ne. Viņam rokā bija veca Fasela piena pulvera reklāmas plāksne, kas taisīta no metāla, nokrāsota ar zilu un baltu emaljas krāsu un klāta ložu caurumiem līdzīgiem rūsas planku miņiem, taču viņš nepaskaidroja, kāpēc to atnesis. Tēvs teica: Sveikiņi, kompanjon! Tā viņš mēdz pajokot. Un es atteicu: Sveiks! Es turpināju skatīties videofilmu, un Tēvs iegāja virtuvē. Biju piemirsis, ka atstāju savu grāmatu guļam uz virtuves galda, jo biju pārāk aizrāvies ar Zilo planētu. Tas ir tas, ko sauc par Modrības zaudēšanu, un detektīvs to nekad nedrīkst pieļaut. Kad Tēvs atgriezās dzīvojamā istabā, bija Viņš jautāja: Kas tas? bet runāja ļoti klusu, un es neaptvēru, ka viņš ir sadusmojies, jo viņš nekliedza. Labajā rokā viņš turēja grāmatu. Es atbildēju: Grāmata, kuru es rakstu. Un viņš vaicāja: Vai tas tiesa? Tu esi runājis ar Aleksanderas kun dzi? Arī to viņš teica ļoti klusi, tāpēc joprojām neaptvēru, ka viņš ir dusmīgs. Es atbildēju: Jā. Tad viņš sacīja: Sasodīts, lai Dievs nogrābstās, Kristofer! Cik stulbs tu esi? To, kā apgalvo Šivouna, sauc par retorisku jautājumu. Tam galā ir jautājuma zīme, taču nav jāatbild, jo jautātājs pats zina atbildi. Reto risku jautājumu ir grūti pazīt. Tad Tēvs teica: Ko, sasodīts, es tev teicu, Kristofer? Tas jau bija daudz skaļāk. Un es atbildēju: Mūsu mājā nepieminēt Šīrsa kunga vārdu. Un neiet un nejautāt Šīrsas kundzei vai kādam citam, kurš nogalinājis to draņķa suni. Un izbeigt šito smieklīgo draņķa detektīva tēlošanu. Es neko no tā visa neesmu darījis. Es tikai pavaicāju Aleksanderas kun dzei par Šīrsa kungu, jo... VĀRDNĪCA stulbs muļķīgs 42. Kāds, tavuprāt, varētu būt tēva un dēla strīda patiesais iemesls? Kāpēc tēvs pretojas Kristofera veiktajai izmeklēšanai? 43. Pievērs uzmanību leksikai, ko autors izmantojis, atainojot abu varoņu sadursmi! Kā tās lietojums palīdz atspoguļot konfliktsituāciju?

14 44. Raksturo Kristofera vecākus, pamatojot savu viedokli ar teikumiem no teksta! Taču Tēvs mani pārtrauca, teikdams: Negvelz muļķības, mazais smerdeli! Tu sasodīti skaidri zināji, ko dari. Ņem vērā, ka es izlasīju tavu grāmatu! Un, to teikdams, viņš pacēla grāmatu un to pakratīja. Ko es vēl teicu, Kristofer? Es nodomāju, ka šis arī varētu būt retoriskais jautājums, bet īsti pārlie cināts nebiju. Man bija grūti izdomāt, ko teikt, jo biju nobijies un apjucis. Tad Tēvs atkārtoja jautājumu: Ko es vēl teicu, Kristofer? Es atbildēju: Nezinu. Un viņš sacīja: Padomā vien! Tev tak ir sasodīti laba atmiņa! Taču es nemaz nespēju domāt. Un Tēvs sacīja: Nestaigāt riņķī un nebāzt savu sasodīto degunu citu cilvēku darīšanās! Un ko tu dari?! Tu staigā riņķī un bāz degunu citu cilvēku darīšanās. Tu klīsti apkārt, uzvandi pagātni un apspried to ar katru Tomu, Diku un Hariju, kuram uzskrien virsū! Ko lai es ar tevi daru, Kristofer? Ko, pie velna, lai es ar tevi daru? Es sacīju: Es tikai veicu tērzēšanu ar Aleksanderas kundzi. Es neveicu izmeklēšanu. Un viņš atteica: Es tev lūdzu tikai vienu, Kristofer. Tikai vienu. Es sacīju: Es negribēju runāt ar Aleksanderas kundzi. Aleksan deras kundze pati... Taču Tēvs mani pārtrauca un ļoti stingri satvēra aiz rokas. Tēvs vēl nekad nebija mani tā satvēris. Mamma reizēm man bija iesitusi, jo viņai bija ļoti strauja daba, tas nozīmē, viņa sadusmojās ātrāk nekā citi un biežāk sāka kliegt. Bet Tēvs ir līdzsvarotāks, tas no zīmē, ka viņš tik ātri nesadusmojas un tik bieži neuzkliedz. Tāpēc es biju ļoti pārsteigts, kad viņš mani satvēra. Man nepatīk, ja cilvēki mani satver. Un man arī nepatīk, ja mani pārsteidz. Tāpēc es viņam iesitu, tāpat kā iesitu policistam, kad tas satvēra mani aiz rokām un piecēla kājās. Bet Tēvs mani neatlaida, un viņš kliedza. Un es viņam iesitu vēlreiz. Un tad vairs nesapratu, ko daru. Īsu brīdi man nebija atmiņu. Es zinu, ka tas bija īss brīdis, jo vēlāk ieskatījos pulkstenī. Bija tā, it kā mani kāds būtu izslēdzis un atkal ieslēdzis. Kad atkal tiku ieslēgts, es sēdēju uz paklāja ar muguru pret sienu un uz manas labās plaukstas bija asinis, un man sāpēja viena galvas puse. Un Tēvs stāvēja uz paklāja metra attālumā no manis un skatījās uz mani, un viņam labajā rokā joprojām bija mana grāmata, taču tā bija pārlocīta uz pusēm un visi stūri bija juku jukām, un viņam bija saskrāpēts kakls, un dzeltenzili rūtainā krekla piedurkne bija stipri saplēsta, un viņš ļoti dziļi elpoja. Apmēram pēc minūtes viņš pagriezās un devās uz virtuvi. Tad at slēdza durvis, kas ved dārzā, un izgāja laukā. Es dzirdēju, kā viņš paceļ atkritumu tvertnes vāku, kaut ko iemet un uzliek vāku atpakaļ. Tad viņš atgriezās virtuvē, bet rokā vairs nebija grāmatas. Tad viņš aizslēdza sētas durvis un ielika atslēgu mazajā porcelāna krūciņā, kam ir tuklas mūķenes apveids, un nostājās virtuves vidū un aizvēra acis. Tad viņš atvēra acis un sacīja: Pie velna! Man kaut kas jāiedzer! Un viņš paņēma alus kārbu.

15 Romāns. Marks Hedons Kristofera tēvs nākamajā dienā izsaka nožēlu par notikušo, bet Kristofers, pārnācis no skolas, sāk meklēt savu grāmatu. Tās nav atkritumu tvertnē, virtuvē, saimniecības telpā, ēdamistabā, vannasistabā. Atliek meklēt tēva guļamistabā. Vecā kartona kārbā zēns atrod savu grāmatu un viņam adresētas vēstules. Čepterrouda 451 c Vilsdena Londona ZR2 5NG Mīļo Kristofer! Piedod, ka pēc pēdējās vēstules tik ilgi neesmu Tev rakstījusi. Es biju ļoti aizņemta. Dabūju jaunu darbu strādāju par sekre tāri rūpnīcā, kur gatavo lietas no tērauda. Tev tas patiktu. Rūp nīca ir pilna ar milzīgām iekārtām, kas ražo tēraudu, sagriež to un izloka, kā vien vajadzīgs. Šonedēļ tiek taisīts jumts kafejnīcai Birmingemas iepirkšanās centrā. Tas ir izveidots milzīgas puķes formā un tiks pārklāts ar audeklu, lai izskatītos pēc milzīgas telts. Turklāt beidzot mēs esam pārcēlušies uz jaunu dzīvokli, kā jau adrese liecina. Tas nav tik jauks kā iepriekšējais, un man diez kā nepatīk Vilsdena, bet Rodžeram tagad ir vieglāk nokļūt darbā, un viņš dzīvokli ir nopircis (iepriekšējo viņš tikai īrēja), tā ka varam iegā- dāties paši savas mēbeles un nokrāsot sienas, kādā krāsā gribam. Un tāpēc es Tev tik ilgi kopš iepriekšējās vēstules neesmu rak- stījusi, jo nebija viegli sakravāt visas mūsu mantas un tad tās atkal izkravāt, un tad vēl aprast ar jauno darbu. Esmu ļoti nogurusi, un man jāiet gulēt, un es gribu šo vēstuli rīt no rīta iemest pastkastē, tāpēc tagad beigšu un drīz uzrak stīšu Tev vēl vienu vēstuli. Tu man vēl neesi atrakstījis, tāpēc es zinu, ka droši vien jo projām dusmojies uz mani. Piedod, Kristofer! Es joprojām Tevi mīlu. Ceru, ka nedusmosies uz mani mūžīgi. Un man ļoti gribē tos, ja Tu man varētu atrakstīt (tikai atceries, ka vēstule jāsūta uz jauno adresi!). Es visu laiku domāju par Tevi. Ļoti, ļoti mīlot, Tava Mamma xxxxxxx 45. Kristofers atzīst: Kad sāku rakstīt grāmatu, bija jāatklāj tikai viens noslēpums. Tagad bija divi. Prognozē romāna turpmākos notikumus! Aivara Rušmaņa ilustrācija Tad es jutos pamatīgi apjucis, jo Mamma nekad nebija strādājusi par sekretāri uzņēmumā, kur taisa lietas no tērauda. Mamma bija strā dājusi par sekretāri lielā garāžā pilsētas centrā. Un Mamma nekad nebija dzīvojusi Londonā. Viņa vienmēr bija dzīvojusi kopā ar mums. Un Mamma nekad vēl man nebija atrakstījusi vēstuli.

16 29. DARBA LAPA Un šī ir ceturtā vēstule TEKSTS 23. augusts Lozannstrīta 312, dz. 1 Londona Z8 Mīļo Kristofer! Piedod, ka pagājšnedēļ Tev neaizrakstīju. Man vajadzēja iet pie zobārsta, un man izrāva divus dzerokļus. Tu droši vien neatceries to reizi, kad mums vajadzēja Tevi aizvest pie zob ārsta. Tu nevienam neļāvi bāzt rokas mutē, tāpēc mums va jadzēja Tevi aizmidzināt, lai zobārsts var izraut Tev zobu. Mani gan neiemidzināja, man tikai iešpri cēja to, ko sauc par vietējo anestēziju, tas nozīmē, ka es mutē neko vairs nejutu, un tas bija labi, jo ārstam vajadzēja iezāģēt kaulā, lai dabūtu zobu laukā. Bet nemaz nesāpēja, īstenībā es smējos, jo zobārstam nācās vilkt un raut, un pamatīgi papūlēties, un man tas šķita traki jocīgi. Bet, kad jau biju mājās, sāpes sāka atgriezties, un man vajadzēja divas dienas gulēt uz dīvāna un dzert daudz pretsāpju tablešu... Tad es pārtraucu lasīt, jo man bija kļuvis slikti. Mammai nebija bijis infarkts. Mamma nebija nomirusi. Mamma visu laiku ir bijusi dzīva. Un Tēvs man bija melojis. Es ļoti centos izdomāt, vai nav kāds cits izskaidrojums, bet neviens nenāca prātā. Un tad es vispār vairs ne par ko nespēju domāt, jo manas smadzenes nedarbojās, kā nākas. Man reiba galva. Likās, ka istaba zvalstās no vienas puses uz otru, it kā tā atrastos ļoti augstas ēkas augšā un ēka stiprā vējā šūpotos uz priekšu un atpakaļ (arī šis ir salīdzinājums). Bet es zināju, ka istaba nevar šūpoties uz priekšu un atpakaļ, tātad kaut kas notika manā galvā. Es ievēlos gultā un saritinājos kamolā. Man sāpēja vēders. Es nezinu, kas pēc tam notika, jo manā atmiņā ir pārrāvums, it kā no kasetes kāds gabaliņš būtu izdzēsts. Bet es zinu, ka bija jāpaiet krietni ilgam laikam, jo vēlāk, kad atkal atvēru acis, ieraudzīju, ka aiz loga ir satumsis. Un es biju vēmis, jo visu gultu un rokas, un seju klāja vēmekļi. Taču pirms tam es dzirdēju, kā Tēvs ienāk mājā un sauc manu vārdu, tas ir otrs iemesls, kāpēc es zinu, ka bija pagājis ilgs laiks. Un bija savādi, jo Tēvs sauca: Kristofer?... Kristofer?... un es ieraudzīju savu vārdu uzrakstītu, tiklīdz viņš to izteica. Es bieži redzu uzrakstītu to, ko kāds saka, it kā tas parādītos datora ekrānā, īpaši, kad runātājs atrodas citā telpā. Taču šoreiz nebija kā datora ekrānā. Es redzēju savu vārdu uzrakstītu milzīgu kā lielā reklāmā uz autobusa sāniem. Un tas bija manas Mammas rokrakstā, apmēram tā: Kristofers Kristofers

17 Romāns. Marks Hedons Un tad es dzirdēju, ka Tēvs uzkāpj pa trepēm un ienāk istabā. Viņš jautāja: Kristofer, ko tu, velns ar ārā, dari?! Es sapratu, ka viņš ir istabā, bet viņa balss skanēja tik tikko dzir dami, it kā no tāluma, kā jau cilvēku balsis reizēm skan, kad es kunkstu un negribu, ka viņi ir manā tuvumā. Un viņš teica: Ko tu, sasodīts...? Tas ir mans skapis, Kristofer! Tās ir... Velns parāvis... Nolādēts, nolādēts, nolādēts! Tad kādu brīdi viņš klusēja. Pēc tam uzlika roku man uz pleca, pagrieza mani uz sāniem un sacīja: Dievs augstais! Taču, kad viņš pieskārās, man nesāpēja, kā parasti sāp. Es redzēju viņu man pieskaramies, it kā skatītos filmu par to, kas istabā notiek, bet gandrīz nejutu viņa roku. Tas bija tā, it kā man uzpūstu vējš. Un viņš atkal kādu laiku klusēja. Tad viņš teica: Piedod, Kristofer! Es ļoti nožēloju. Tad pamanīju, ka man bija kļuvis nelabi, jo sajutu visapkārt kaut ko slapju un oda kā tajās reizēs, kad skolā kāds izvēmies. Tad viņš teica: Tu izlasīji vēstules. Tad es dzirdēju, ka viņš raud, jo viņa elpa izklausījās burbuļojoša un mitra kā tajās reizēs, kad kādam ir iesnas un deguns pilns ar puņķiem. Tad viņš teica: Es to darīju, lai tev būtu labi, Kristofer. Goda vārds! Es negribēju melot. Es tikai domāju... Es tikai domāju, ka būs labāk, ja tu nezināsi... ka... ka... Es negribēju... Es gribēju tev tās parādīt, kad būsi vecāks. Tad viņš atkal klusēja. Tad viņš teica: Tas bija nelaimes gadījums. Tad viņš atkal klusēja. Tad viņš sacīja: Es nezināju, ko teikt... Es biju tik apstulbis... Viņa atstāja zīmīti un... Tad viņa piezvanīja... Es teicu, ka viņa ir slimnīcā, jo... jo nezināju, kā paskaidrot. Tas bija tik sarežģīti! Tik grūti. Un es... es pateicu, ka viņa ir slimnīcā. Zināju, ka tā nav taisnība. Bet, ja jau es to biju pateicis... Es nevarēju... Es nevarēju kaut ko mainīt. Vai tu sa proti... Kristofer? Kristofer?... Es tikai... Es zaudēju kontroli pār to, un es gribētu... Tad viņš klusēja pavisam ilgi. (..) Tad viņš sacīja: Piedod, Kristofer! Tici man, es nedomāju, ka viss tā pavērsīsies. Un tad es sapratu, ka tas nav joks, un biju pamatīgi nobijies. Tēvs sacīja: Mēs visi kļūdāmies, Kristofer. Tu, es, tava mamma visi. Un dažreiz kļūdas ir patiešām lielas. Mēs esam tikai cilvēki. Tad viņš pacēla labo roku un vēdekļveidīgi izpleta pirkstus. Taču es iebrēcos un atgrūdu viņu tā, ka viņš no gultas nokrita uz grīdas. Viņš pieslējās sēdus un sacīja: Labs ir. Klausies. Kristofer. Man ļoti žēl. Šovakar pietiks, labi? Es tagad nokāpšu lejā, un tu mazliet pa guli, un rīt no rīta mēs aprunāsimies. Tad viņš sacīja: Viss būs labi. Goda vārds! Tici man! 46. Kāpēc tēvs nav izstāstījis Kristoferam patiesību par mammas aiziešanu? Kā tu vērtē viņa rīcību? 47. Kāpēc var vai nevar attaisnot tēva melus? Kuros gadījumos ir pieļaujams neteikt patiesību? 48. Kāpēc tēvs raud? Pamato savu viedokli! Sieva ir mirusi. Jūtas vainīgs Kristofera priekšā. Viņu ir pametusi sieva. Viņš ir melojis dēlam. Kristoferam ir slikti. Kristofers ir rakņājies viņa lietās. Tēvam ir vēl kāds neizstāstīts noslēpums. Zēns ir izlasījis vēstules. 49. Secini, kas visvairāk iespaidoja un satrauca Kristoferu!

18 50. Strādājiet pārī! Diskutējiet par tēva rīcību, izvirzot pretējus apgalvojumus: viens attaisno tēva rīcību, otrs neattaisno! Pamatojiet savu viedokli! 51. Kā Kristofers izprot tēva atzīšanos? Kāpēc viņš secina, ka tēvam vairs nevar uzticēties? 52. Ko tu saproti ar vārdiem lielas lietas? Mini piemērus! Tēvs atzīstas, ka pēc strīda ar Šīrsas kundzi, kura pēc mātes aiziešanas daudz bija palīdzējusi, dusmu uzplūdā ir nogalinājis viņas suni. Tēvam licies, ka Šīrsas kundzei suns ir svarīgāks par Kristoferu un viņu. Tad viņš piecēlās un dziļi ievilka elpu, un izgāja no istabas. Es ilgi sēdēju uz gultas un skatījos grīdā. Tad izdzirdu Tobiju skrabināmies būrī. Pacēlu skatienu un ieraudzīju, ka viņš caur režģi lūkojas uz mani. Man bija jātiek laukā no mājas. Tēvs bija nogalinājis Velingtonu. Tas nozīmēja, ka viņš varēja nogalināt arī mani. Es nevarēju uzticēties Tēvam, kaut arī viņš bija teicis: Tici man! jo viņš man bija melojis par lielām lietām. Taču es nevarēju tikt laukā no mājas tūlīt pat, jo Tēvs mani redzētu, tāpēc man vajadzēja nogaidīt, līdz viņš aizmigs. Bija Kristofers nolemj atstāt mājas. Viņš labi jūtas tikai pie draugiem vai ģimenes locekļiem, tāpēc nolemj doties pie mammas uz Londonu. Pārvarēdams bailes un neziņu, viņš sarunājas ar svešiniekiem, izņem naudu no bankomāta, nopērk biļeti, brauc ar metro. Mamma dzīvo kopā ar Šīrsa kungu. Londonā ierodas arī Kristofera tēvs, lai atjaunotu attiecības ar dēlu. Taču Kristofers tam nav gatavs. Viņš vēlas atgriezties Svindonā. 30., 31., 32. DARBA LAPA 233 Un es teicu: Man jādodas atpakaļ uz Svindonu. Un Mamma sacīja: Kristofer, tu tikai nupat esi ieradies šeit. Un es teicu: Man jādodas atpakaļ, jo jānoliek matemātikas A līmeņa eksāmens. Un Mamma jautāja: Tu kārtosi matemātikas A līmeni? Un es atbildēju: Jā, es to kārtošu nākamnedēļ trešdien, ceturt dien un piektdien. Un Mamma sacīja: Labi. Un es teicu: Viņa godība Pīterss būs eksāmena novērotājs. Un Mamma sacīja: Manuprāt, tas ir lieliski! Un es teicu: Es gribu dabūt A līmeni. Tāpēc man jādodas atpakaļ uz Svindonu. Tikai es negribu satikt Tēvu. Man būs jādodas uz Svindonu kopā ar tevi. Un Mamma aizklāja ar plaukstām seju un smagi elpoja, un teica: Nezinu, vai tas būs iespējams. Un es teicu: Bet man jābrauc! Un Mamma teica: Parunāsim par to citreiz, labi? Un es teicu: Labi. Bet man jābrauc uz Svindonu. Un viņa sacīja: Kristofer, lūdzu! Un es iedzēru malku kokteiļa. Un vēlāk, 22.31, es izgāju uz balkona palūkoties, vai var redzēt zvaigznes, taču nevienas nebija, jo bija daudz mākoņu un tā, ko sauc par gaismas

19 Romāns. Marks Hedons piesārņojumu un kas ir gaisma no ielu lampām un auto mašīnu prožektoriem, un namu ugunīm, un kas niecīgas daļiņas iz staro atmosfērā un aizšķērso ceļu zvaigžņu gaismai. Un es atkal iegāju iekšā. Taču es nespēju aizmigt. Un 2.07 es izkāpu no gultas, un man bija bail no Šīrsa kunga, tāpēc devos lejā pa trepēm un pa parādes durvīm izgāju uz ielas. Un tur neviena nebija, un iela bija klusāka nekā dienā, kaut arī tālumā bija dzirdams mašīnu troksnis un sirēnas, tāpēc jutos mierīgāks. Un es devos uz priekšu pa Čepterroudu un lūkojos uz visām automašīnām un telefona vadu ornamentiem uz oranžu mākoņu fona, un to, kas atradās priekšdārziņos, tas ir, rūķīti un āra pavardu, un mazu dīķīti, un lāčuku. Tad es dzirdēju divus cilvēkus nākam pa ielu, tāpēc notupos starp atkritumu tvertni un automašīnu Ford Transit, un viņi sarunājās kādā valodā, kas nebija angļu, bet mani viņi nepamanīja. Un man pie kājām notekas netīrajā ūdenī bija divi misiņa zobratiņi, tādi kā mehāniskā pulksteņa zobratiņi. Un tad, kad Mamma strīdējās ar Šīrsa kungu, es paņēmu mazo virtuves radio un apsēdos brīvajā istabā, un noregulēju skaņu starp divām stacijām tā, ka dzirdēju tikai šņācošu vienlaidus troksni, un uz griezu radio ļoti skaļi un piespiedu to pie auss, un skaņa piepildīja manu galvu, un sāpēja tā, ka es nejutu cita veida sāpes kā tās, kas krū tīs, un nedzirdēju Mammu ar Šīrsa kungu strīdamies, un nedomāju par A līmeņa eksāmena nekārtošanu vai faktu, ka Čepterroudā 451 c, Londonā ZR2 NG nav dārziņa, vai to, ka nevaru saskatīt zvaigznes. Un tad bija pirmdiena. Un tas notika vēlu naktī, un Šīrsa kungs ienāca manā istabā un mani pamodināja, un viņš bija dzēris alu, jo oda kā Tēvs, kad Tēvs bija iedzēris kopā ar Rodri. Un viņš sacīja: Tu laikam domā, ka esi sasodīti gudrs, vai ne? Vai tu jelkad kaut sekundi esi padomājis par citiem, ko? Varu derēt, ka tagad jūties varen apmieri nāts ar sevi, vai ne? Un tad Mamma ienāca istabā un izvilka viņu laukā, un sacīja: Kristofer, piedod! Man ļoti, ļoti žēl. Nākamajā rītā, kad Šīrsa kungs bija devies uz darbu, Mamma sakra vāja divos koferos daudz drēbju un lika man paņemt Tobiju un nokāpt lejā, un iesēsties mašīnā. Un viņa iecēla koferus bagāžniekā, un mēs braucām prom. Bet tas bija Šīrsa kunga auto, un es jautāju: Vai tu no zodz šo mašīnu? Un viņa atbildēja: Tikai aizņemos. Un es jautāju: Kurp mēs braucam? Un viņa atbildēja: Mēs braucam mājās. Un es jautāju: Vai tu ar to domā mājas Svindonā? Un viņa atbildēja: Jā. Un es jautāju: Vai Tēvs tur būs? Un viņa sacīja: Kristofer, nu, lūdzu! Nesāc tagad mani tirdīt, labi? Un es teicu: Es negribu palikt pie tēva. Un viņa sacīja: Tikai... Tikai... Viss būs labi, Kristofer, sarunāts? Viss būs labi. 53. Raksturo Kristofera un viņa mātes attiecības! Kā pret zēnu izturas Šīrsa kungs? 54. Atsauc atmiņā, kāpēc Kristoferam tik svarīgi ir nokārtot matemātikas A līmeņa eksāmenu! 55. Secini, kas ietekmēja māti pieņemt lēmumu atgriezties Svindonā!

20 56. Kā atgriešanos mājās izskaidro Kristofers? 57. Kā tēvs cenšas atgūt Kristofera uzticēšanos? Kāpēc tas ir tik svarīgi viņiem abiem? Un es jautāju: Vai mēs atgriežamies Svindonā, lai varu kārtot A līmeni matemātikā? Un Mamma jautāja: Ko? Un es teicu: Rīt man paredzēts A līmeņa eksāmens matemātikā. Un Mamma runāja ļoti lēni, un viņa teica: Mēs braucam atpakaļ uz Svindonu, jo, ja mēs vēl paliktu Londonā, tad... kāds varētu stipri ciest. Un es ar to nedomāju tevi. Un es jautāju: Ko tu ar to domā? Un viņa teica: Man nepieciešams, lai tu tagad kādu laiku stāvi klusu. Un es jautāju: Cik ilgi lai es klusēju? Un viņa teica: Jēziņ! Un tad viņa teica: Pusstundu, Kristofer. Man ir nepieciešams, lai tu pusstundu stāvi klusu. Un mēs braucām uz Svindonu, un ceļā pagāja 3 stundas 12 minū tes, un mums nācās apstāties, lai iepildītu benzīnu, un Mamma man nopirka Milky Bar, bet es to neēdu. Un mēs iekļuvām garā satiksmes sastrēgumā, ko izraisīja ļaudis, kuri sāka braukt lēnāk, lai paskatītos uz avāriju brauktuves otrā pusē. Un es mēģināju atrast formulu, kas no teiktu, vai sastrēgumu var izraisīt tikai lēnāka braukšana un kā to ietekmē 1) satiksmes blīvums, 2) satiksmes ātrums, 3) tas, cik strauji braucēji bremzēja, kad ieraudzīja iedegamies priekšējās mašīnas stopsignālu. Taču es biju pārāk noguris, tāpēc ka iepriekšējo nakti nebiju gulējis, jo domāju par to, ka nevarēšu kārtot A līmeņa eksāmenu ma temātikā. Un es aizmigu. (..) Un kādu dienu Mamma pēc darba atbrauca man pakaļ un Tēvs teica: Kristofer, vai varam aprunāties? Un es teicu: Nē. Un Mamma sacīja: Piekrīti. Es tepat būšu. Un es teicu: Es ar Tēvu negribu runāt. Un Tēvs sacīja: Es tev piedāvāju par kaut ko vienoties. Viņam rokā bija virtuves taimers liels, pārgriezts plastmasas tomāts, un viņš to uzvilka, un tas sāka tikšķēt. Un viņš teica: Piecas minūtes, noru nāts? Ne ilgāk. Pēc tam vari iet. Un es apsēdos uz dīvāna, un viņš apsēdās klubkrēslā, un Mamma bija gaitenī, un Tēvs teica: Klausies, Kristofer... Tā tas nevar turpi nāties! Nezinu, kā tevi, bet mani... mani tas ļoti sāpina. Tu esi šai mājā, bet atsakies ar mani runāt... Tev jāiemācās man uzticēties... Man vien alga, cik ilgs laiks paies... Ja viena minūte pirmajā dienā, divas minūtes nākamajā un trīs minūtes aiznākamajā un līdz ar to gadiem ilgi, tas nekas. Jo tas man ir svarīgi. Svarīgāk par visu. Un tad viņš no kreisās rokas īkšķa naga maliņas noplēsa ādas slok snīti. Un tad viņš teica: Nosauksim to... nosauksim to par projektu. Projektu, kas mums abiem kopā jāīsteno. Tev jāpavada vairāk laika ar mani. Un man... man tev jāparāda, ka vari man uzticēties. Sākumā būs grūti, jo... jo tas ir sarežģīts projekts. Bet kļūs arvien vieglāk, apsolu.

21 Romāns. Marks Hedons Tad viņš ar pirkstu galiem saberzēja pieres abas puses un teica: Tev nekas nav jāsaka, tūlīt ne. Tev tikai tas jāapsver. Un, hm... man ir dāvana tev. Lai parādītu, ka es tā, kā saku, arī domāju. Un lai lūgtu piedošanu. Un tāpēc... nu, pats sapratīsi, ko gribu teikt. Tad viņš piecēlās no klubkrēsla un aizgāja līdz virtuves durvīm, un tās atvēra, un virtuvē uz grīdas stāvēja kartona kaste, un tajā bija sega, un Tēvs pieliecās un iebāza rokas kastē, un izcēla no tās smilškrāsas sunīti. Tad viņš atnāca atpakaļ un iedeva man sunīti. Un viņš teica: Viņam ir divi mēneši. Un tas ir zeltainais retrīvers. Un sunītis tupēja man uz ceļiem, un es viņu glaudīju. Un kādu brīdi visi klusēja. Tad Tēvs sacīja: Kristofer! Es nekad, nemūžam nedarīšu tev pāri. Visi klusēja. Tad Mamma ienāca istabā un sacīja: Diemžēl tu nevarēsi viņu ņemt līdzi. Istaba ir pārāk maza. Bet Tēvs par viņu parūpēsies tepat. Un tu vari atnākt un izvest viņu pastaigāties, kad vien vēlies. Un es jautāju: Vai viņam ir vārds? Un Tēvs sacīja: Nē. Tu vari izlemt, kā viņu sauks. Un sunītis zelēja manu pirkstu. Un tad 5 minūtes bija pagājušas, un atskanēja automāta zvans. Un mēs ar Mammu braucām atpakaļ uz viņas istabu. Un nākamajā nedēļā bija negaiss, un parkā, kas atrodas netālu no Tēva mājas, zibens iespēra lielā kokā un nogāza to gar zemi, un iera dās strādnieki un ar motorzāģiem nozāģēja zarus un ar smago mašīnu aizveda bluķus, un tai vietā palika tikai liels, melns, ragains celms. Un es uzzināju A līmeņa matemātikas eksāmena rezultātu, un es saņēmu A novērtējumu, pašu augstāko, un tas man ļāva justies tā: Aivara Rušmaņa ilustrācija Un suni es nosaucu par Sendiju. Un Tēvs viņam nopirka kaklasiksnu un pavadiņu, un man bija atļauts vest Sendiju pastaigā līdz veika lam un atpakaļ. Un es rotaļājos ar sunīti, mezdams viņam gumijas kaulu. Un Mamma saslima ar gripu, un man vajadzēja 3 dienas pavadīt kopā ar Tēvu viņa mājā. Taču viss bija kārtībā, jo Sendijs gulēja pie manis gultā un viņš rietu, ja naktī kāds ienāktu istabā. Un Tēvs dārzā ierīkoja sakņu dobi, un es viņam palīdzēju. Un mēs iesējām burkānus un pupas, un spinātus, un, kad tie būs ienākušies, es tos ievākšu un apēdīšu. Un mēs ar Mammu aizgājām uz grāmatveikalu, un es nopirku grā matu A līmeņa matemātikas papildkurss, un Tēvs Gaskoines kundzei pateica, ka es gatavojos nākamgad kārtot A līmeņa matemātikas papildkursa eksāmenu, un viņa teica: Labi. Un es to nokārtošu un dabūšu augstāko novērtējumu. Un pēc diviem gadiem es nokārtošu A līmeņa fizikas eksāmenu un iegūšu augstāko novērtējumu.