dabasgåze tavås måjås 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts:

Transcript

1 dabasgåze måjås Ûurnåls a/s «Latvijas Gåze» klientiem 2004/05 ziema LG viceprezidents Franks Zîberts: «Gåzes cenas pieaugums Latvijå nebüs tik liels kå Rietumos» Rîcîbas plåns tiem, kuri nolémußi gazificét måju vai dzîvokli Rézekni turpmåk sildîs gåze Basketbolisti k üst par LG klientiem

2

3 2004/05 ziema Íajå numurå: dabasgåze måjås «Latvijas Iepazîsties ar a/s «Latvijas Gåze» jauno Ωurnålu. Atradîsim laiku ieinteresétai sarunai! LG sabiedrîbai. Vairåk nekå 50 projekti måkslå, sportå, sociålajå jomå Gåzes» klientu pulks aug Jaunås tehnolo ijas sadzîves tehnikå Numura téma. Rîcîbas plåns tiem, kuri nolémußi gazificét måju vai dzîvokli Jurista padoms. Kas jåzina zemes îpaßniekiem? 26 Padoms klientiem. Dabasgåzes måjîgais siltums 28 Viedoklis. Basketbolisti k üst par a/s «Latvijas Gåze» klientiem 29 Izklaide. Latvijå gåzi izmanto jau vairåk nekå 140 gadus 20 Gåze un droßîba. Kå izvéléties gåzes apkures katlu? 8 «Latvijas 10 Gåze» ßodien nav «Latvijas Gåze» rît. Numura cilvéks Franks Zîberts Numura diskusija. Gåzes bizness Latvijå unikåla, strauja attîstîba 21 Gåze un droßîba. Kåpéc nepiecießams gåzes spiediena regulators? Vérts zinåt. Iepazîstinåm ar licencétåm gåzes projektéßanas un celtniecîbas firmåm Informåcija klientiem. Kå noré inåties par gåzi? 13 Gada projekts: Rézekné nåkamgad varés izmantot dabasgåzi 14 Dabasgåzes priekßrocîbas salîdzinåsim trîs galvenos kurinåmos Gåze un droßîba. Droßs un ekonomisks apkures katls 24 Iepazîstieties: a/s «Latvijas Gåze» komanda Interesanta pieredze. Siltums uz nomaksu Izdevéjs: a/s «Latvijas Gåze» Projekta izpilde: Sia «Baltic Communication Partners», Bauskas ielå 58 a, Rîgå, LV-1004, tålr fakss bcp@bcp.lv

4 Adrians Dåvis: «Més lepojamies, ka strådåjam ar vienu no ekolo iski nekaitîgåkajiem kurinåmå veidiem, tomér saprotam, ka klientiem ir jåskaidro müsu uzñémuma politika.» Labdien, cienîjamais lasîtåj! A/s «Latvijas Gåze» ir viens no lielåkajiem uzñémumiem Latvijå, tå darbîba skar daudzu iedzîvotåju ikdienu, daudzu uzñémumu darbîbu. Més esam savstarpéji saistîti, un tas ir paßsaprotami, ka viens par otru vélamies zinåt arvien vairåk. Tåpéc vélos jüs iepazîstinåt ar akciju sabiedrîbas «Latvijas Gåze» Ωurnålu klientiem «Dabasgåze Tavås Måjås» un ceru, ka ßî Ωurnåla saturs palîdzés mums veiksmîgi sadarboties un labåk saprasties. A/s «Latvijas Gåze» ir uzñémums, kas pédéjos gados attîstås årkårtîgi strauji, mums ir daudz jaunumu, arvien jaunas iedzîvotåju grupas k üst par müsu klientiem, arvien dinamiskåk norit Latvijas pilsétu un ciematu gazifikåcijas process. Vienlaikus «Latvijas Gåze» ir uzñémums, kas cenßas neaizmirst arî sabiedrîbas intereses un sociålo atbildîbu, tåpéc més atbalståm daωådus projektus, dodot ieguldîjumu Latvijas kultüras, izglîtîbas un sporta attîstîbå. Strauji darbojoties, ievießot bütiskas pårmaiñas, ir svarîgi nezaudét sapraßanos. Tåpéc uzskatu, ka ir nepiecießams ne tikai grüti strådåt, bet arî atrast laiku un véléßanos ieinteresétai sarunai. Manupråt, Ωurnåls «Dabasgåze Tavås Måjås» ir viens no ßådas sarunas veidiem. Lai arî més lepojamies ar saviem panåkumiem, ar to, ka piedåvåjam Latvijas iedzîvotåjiem oti kvalitatîvus pakalpojumus, ka strådåjam ar vienu no ekolo iski nekaitîgåkajiem kurinåmå veidiem, saprotam, ka klientiem ir jåskaidro müsu uzñémuma politika. Esmu pårliecinåts, ka müsu esoßajiem un nåkamajiem klientiem ir jåsaprot, kåpéc vienas pilsétas iedzîvotåju måjås gåze ienåk åtråk, bet citiem vél kåds gads jåpagaida. Domåju, ikvienam gåzes lietotåjam ir jåizprot müsu uzñémuma stingrås droßîbas prasîbas, lai ikdienå droßi izmantotu gåzi. Jaunajiem zemes îpaßniekiem ir jåzina, kå pareizåk gazificét savus måjok us. Tåpéc par to un daudz ko citu més rakståm ßajå Ωurnålå. Tikai veidojot pozitîvu attieksmi un sapraßanos, müsu savstarpéjå sadarbîba büs veiksmîga! Lai mums izdodas! 2 dabasgåze måjås Adrians Dåvis, a/s «Latvijas Gåze» valdes priekßsédétåjs

5 Més no sirds ceram, ka ikviens a/s «Latvijas Gåze» atbalstîtais projekts ir devis prieku citåm sirdîm. Lîdzi priecåjas arî müsu sirdis, jo ikviens müsu atbalstîtais projekts ir arî da a no mums paßiem. Ikviens esam da a müsu sabiedrîbå, sportå, kultürå un måkslå... LG sabiedrîbai No sirds sirdij... A/s «Latvijas Gåze» valdes priekßsédétåjs A. Dåvis un Latvijas Olimpiskås komitejas eksprezidents V. Baltiñß pateicas visiem sporta lîdzjutéjiem. ANDA ULPE, a/s «Latvijas Gåze» valdes locekle Ieejot Eiropas Savienîbå Eiropas Savienîbas paplaßinåßanås gadå Latvijas uzñéméjiem oti noderîgs bija müsu finansétais Latvijas Eksporta mårketinga atbalsta programmas un valsts atbalsta programmas Latvijas uzñémumu dalîbai starptautiskås izstådés un gadatirgos piecu darba gadu atzîméßanas pasåkums. Ar a/s «Latvijas Gåze» atbalstu notikußi divi vérienîgi starptautiski pasåkumi zinåtnes jomå Latvijas Tehnolo iskå centra rîkotå starptautiskå konference «Inovåcijas uz zinåßanåm balstîtas uzñéméjdarbîbas attîstîba» un Rîgas Tehniskås universitåtes Ener étikas un elektronikas fakultåtes rîkotå pasaules zinåtniskå konference «EPE-PEMC' 04-Rîga». Savukårt lielåkai sabiedrîbas da ai atmiñå spilgti iespiedies gada 30. aprî a vakars Rîgå, Krastmalå. Tovakar desmitiem müzi u un tükstoßiem apmeklétåju klåtiené, kå arî simtiem tükstoßu skatîtåju pie TV ekråniem vienojås Eiropas paplaßinåßanås koncertå. Arî ßis jaukais vakars notika ar a/s «Latvijas Gåze» finansiålu atbalstu. Sociålajå jomå Ik gadus a/s «Latvijas Gåze» ievérojamus lîdzek- us novirza daωådåm sociålajåm programmåm. Més vadåmies péc principa novirzît lîdzek us noteiktu problému un uzdevumu risinåßanai. Ar a/s «Latvijas Gåze» finanséjumu iegådåti ap érbi, apavi un inventårs vairåkiem Latvijas bérnunamiem un sociålås aprüpes centriem gadå ilggadîgajåm palîdzîbas programmåm sociålajå jomå klåt nåkußi tådi projekti kå Bérnu aizsardzîbas dienas pasåkumu atbalstîßana, iesaistîßanås meωa dzîvnieku aizsardzîbas un apsaimniekoßanas programmå, finansiåls atbalsts medicîniskås palîdzîbas sniegßanai kara veteråniem un invalîdiem, Embütes pamatskolas ékas jumta renovåcijas finanséjums. Latvijas re ionos izveidoti vairåki krîzes centri vardarbîbå cietußiem bérniem. Sportå Jau daudzus gadus «Latvijas Gåze» atbalsta gan Latvijas Olimpisko komiteju, gan citas sporta aktivitåtes. Aténu olimpisko spé u laikå tika organizéta îpaßa akcija «Nosüti sveicienu!», kuras laikå ikviens müsu olimpießiem varéja nosütît apsveikumu vai novéléjumu. Akcija noslédzås ar jauku pasåkumu, kurå Latvijas olimpießi tikås ar atraktîvåko un interesantåko sveicienu autoriem. Protams, a/s «Latvijas Gåze» sniedza ievérojamu finansiålu atbalstu müsu sportistu dalîbai olimpiskajås spélés. «Latvijas Gåze» kå Latvijas Basketbola savienîbas atbalstîtåjs ir Latvijas nacionålås vîrießu basketbola izlases enerålsponsors. Íogad basketbola izlase izcînîja tiesîbas cînîties par Eiropas çempiona titulu. Måkslå un kultürå Ar dzi u pietåti a/s «Latvijas Gåze» ik gadu atbalstîjusi daωådus kultüras un måkslas projektus Latvijå: 9. Starptautisko baleta festivålu, 4. Starptautisko Baha kamermüzikas festivålu, Latvijas Kultüras fonda Novadu kultüras projektu atbalsta programmu, Bérnu tautas deju ansamb a «Dzirkstelîte» modernås horeogråfijas stilå veidoto izråωu «Mikipeles pasakas» un «Ka u spéles» iestudéßanu Latvijas Nacionålajå operå, latvießu akadémisko måkslinieku darbu izstådes no Tretjakova galerijas fondiem organizéßanu Rîgå, koncertu ciklu «Pilsétai un pasaulei», XII Starptautiskos Siguldas Opermüzikas svétkus, Mérsraga tautas nama remontu, dωeza grupas M-Pact koncertu Rîgå, projektu «Rîgas Ritmi»... Tie ir tikai daωi pasåkumi no vairåk nekå 50 atbalstîtajiem projektiem. Atbalstot kultüras un måkslas projektus, a/s «Latvijas Gåze» mé ina aptvert visdaωådåkos måkslas virzienus, lai radîtu prieku daωådåm paaudzém un da- Ωådu måkslas veidu cienîtåjiem. Olimpisko spé u sudraba meda as ieguvéjs V. Vasi evskis sveic akcijas «Nosüti sveicienu!» finålisti... Akcijas finålista Matîsa Timofejeva prieks par uzvaru bija neaprakståms. 3 dabasgåze måjås

6 aunas zvaigznes apkures iekçrtu tirgapple Anglijas koncerns BAXI ir viens no lielçkajiem apkures iekçrtu raïotçjiem EiropÇ. TÇ rapplepn cas atrodas ZviedrijÇ, N derlandï, Be ÆijÇ, LielbritÇnijÇ, ItÇlijÇ, VÇcijÇ, DÇnijÇ un FrancijÇ. Jau tr s gadus BAXI tirdzniec bu LatvijÇ pçrstçv firma JANA. JANA LatvijÇ piedçvç BAXI apkures iekçrtas oti pla Ç jaudas diapazonç sienas katlus ar 12 l dz 65 kw jaudu, gr das katlus l dz 3500 kw. Pïdïjo gadu laikç arvien populçrçki k applest kondensçcijas katli. To pçrdo anas apjoms jau ir lielçks nekç atmosfïriskajiem katliem, jaudas diapazons no 12kW l dz 500kW. Ja mçjas saimniekam nav pieejama dabasgçze, doma par sa idrinçtçs gçzes izmanto anu apkurei Çtri tiek noraid ta augsto izmaksu dï. JaunÇs paaudzes gçzes apkures katli BAXI, kuri darbojas ar kondensçcijas principu, nosver svaru kausu par labu gçzes izmanto anai apkurï un karstç appledens apgçdï. KondensÇcijas katlu lietder bas koeficients sasniedz 109,8%. GadÇ tie patïrï par 35% mazçk gçzes nekç atmosfïriskie katli. KondensÇcijas katli ir iek auti tr s BAXI katlu sïrijçs Luna HT, Nuvola HT un Phoenis HT. BAXI kondensçcijas katlos ir izmantotas modernçkçs tehnoloæijas, un tie ir ideçls risinçjums apkurei un apgçdei ar karsto appledeni. KondensÇcijas katlu cena pçrsniedz atmosfïrisko katlu cenu, tomïr to ekonomiskç ekspluatçcija s invest cijas atsver 3 gadu laikç (pie l dz inïjçm gçzes cençm). Atmosfïriskos katlos sadeg anas produkti tiek izvad ti caur skursteni l dz ar iztvaikoju o appledeni. o katlu dapplemgçzu temperatapplerai jçbapplet pietiekami augstai, lai kondensçts veidotos Çrpus katla. PretïjÇ gad jumç tas veicina katla bojçjumus un koroziju. SavukÇrt, kondensçcijas katlos iztvaikoju ais appledens tiek izmantots, lai rad tu lielçku siltuma atdevi apkurei vai karstajam appledenim. TÇdÇ veidç lietder gçk tiek izmantots sadeg anas process. KondensÇcijas katlam jçbapplet ar pietiekamu jaudas rezervi, lai nepie autu dapplemgçzu temperatappleras cel anos. BAXI gçzes apkures iekçrtçs visu procesu darb bu vada SIEMENS elektronika, kas nodro ina ekonomisku un dro u katlu darb bu. Lai nodro inçtu pïc iespïjas efekt vçku katla darb bu nepiecie ams apkures sistïmas parametrus aprï inçt tie i kondensçcijas katlam. JÇatceras, ka kondensçtam jçparedz kanalizçcijas izvads, pa kuru saraïotais kondensçts tiek izvad ts kanalizçcijç. BAXI katliem ir augsts karstç appledens sagatavo anas komforta l menis. Luna Max sïrijas katlos to nodro ina iebapplevïts 2 litru mikro boileris. Nuvola sïrijas katlos ir iebapplevïts 60 litru boileris, kur pusstundç nodro ina l dz 450 litrus karstç appledens. Luna HT Modulo ar 80 l boileri nodro ina l dz pat 550 litrus karstç appledens pusstundç. BAXI raïotçji piedçvç lielu papildus opciju klçstu, piemïram, daïçdus temperatappleras regulïtçjus ar programmïjamu un attçlinçtçs vad bas sistïmu, iespïju katla darb bu regulït telefoniski. Dabasgåzi izmanto vairåk Kopéjais dabasgåzes vadu garums Latvijå gada 1. janvårî sasniedza 4919 kilometrus: ma istrålie gåzesvadi 1244 kilometri; sadales gåzesvadi 3675 kilometri. Individuålo lietotåju skaits, kuri gåzi izmanto apkurei, gadå pieauga par 3400 un gada beigås sasniedza Piecu gadu laikå lietotåju skaits ir pieaudzis par jeb 62,5%. Akciju sabiedrîba «Latvijas Gåze», kas ir nozîmîgåkais energoresursu apgådes uzñémums Latvijå, turpina gazificét Latvijas pilsétas. Firmas JANA speciçlisti sniedz konsultçcijas, izstrçdç projektus un nodro ina BAXI apkures iekçrtu pilnu servisu. BAXI IEKÅRTU SARAÎOTAIS SILTUMS SNIEDZ PATIESU BAUDU UN SILTUMU JÌSU MÅJOKL±

7 «Latvijas Gåzes» klientu pulks aug LG klienti ir apméram 70 siltumapgådes uzñémumi, kas patéré 22 procentus no visa gåzes apjoma. Uzñémumam «Latvijas Gåze» ir gandrîz pusmiljons klientu. No tiem tikai 1500 ir lielie rüpnieciskie un komerciålie patérétåji, kam gadå nepiecießams no 25 tükstoßiem lîdz 600 miljoniem kubikmetru gåzes. Lielie klienti patéré aptuveni 90 procentu no visa Latvijå izlietotå gåzes apjoma. Turklåt aptuveni 35 procentus patéré tikai viens uzñémums VAS «Latvenergo», kas gåzi izmanto elektroener ijas un siltuma raωoßanai. Klientu vidü ir aptuveni 70 siltumapgådes uzñémumi, kas visi kopå patéré aptuveni 22 procentus visa dabasgåzes apjoma. No siltumapgådes uzñémumiem visvairåk gåzes nepiecießams a/s «Rîgas Siltums». A/s «Daugavpils Siltumtîkli» patéré 90 miljonus kubikmetru gåzes gadå, bet nelielie paßvaldîbu uzñémumi (tådi ir, pieméram, Amatas novadå, Grobiñå un daudzås citås vietås) tikai 20 tükstoßus kubikmetru gåzes ménesî, informé BIRUTA ÍULCE, Gåzes uzskaites un noré inu departamenta vadîtåja. Aptuveni tikpat lielu gåzes kopéjo apjomu kå siltumapgådes uzñémumi patéré arî raωoßanas uzñémumi, kam tå nepiecießama tehnolo iskåm vajadzîbåm. Lielåkie klienti raωoßanas uzñémumu vidü ir a/s «Liepåjas Metalurgs», a/s «Latvijas Finieris», a/s «Lauma», a/s «Valmieras Stikla ß iedra» un citi. No ekonomiskå un piegådes sistémas ekspluatåcijas viedok a tie ir visstabilåkie klienti, jo atß irîbå no siltumapgådes uzñémumiem, kas ziemå téré daudz, bet vasarå nemaz, raωotåjiem gåze vienlîdz daudz vajadzîga visu gadu. Lauksaimniecîbas uzñémumu da a kopéjå patériñå paßlaik ir tikai aptuveni divi procenti. Nozîmîgåkie ir SIA «Mårupe» un «Carnikavas Dårznieks». Tuvojoties apkures sezonai, klientu pulks strauji palielinås. Pieméram, septembrî «Latvijas Gåzes» klientu pulkam pievienojußies 353 jauni: 308 iedzîvotåji un 45 juridiskas personas. Priecé tas, ka «Latvijas Gåzes» jauno klientu vidü lauksaimniecîbas uzñémumu k üst arvien vairåk. Stingråka noré inu kårtîba Lielajiem klientiem ir citåda, varétu teikt, stingråka noré inu kårtîba nekå iedzîvotåjiem un tiem komerciålajiem klientiem, kuri patéré lîdz kubikmetru gåzes gadå. «Dabasgåzes tarifus ietekmé iepirkuma cena, uzglabåßanas, ekspluatåcijas izdevumi, valütas kurss un citi faktori. Gåzes tarifus katrai patérétåju grupai apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu reguléßanas komisija. Patlaban tie apstiprinåti lîdz gada 1. jülijam. Taçu, ja mainîsies iepirkuma cenas, protams, büsim spiesti mainît tarifus arî lietotåjiem. Cena, par kådu gåzi piedåvåjam katram konkrétam lietotåjam, atkarîga galvenokårt no patérétå apjoma,» skaidro Biruta Íulce. Lielie lietotåji par gåzi makså katru dekådi. Ja maksåts bez kavéjumiem, var sañemt cenas atlaidi 60 santîmu par 1000 kubikmetriem. Un otrådi: ja maksåjumu grafiku neievéro, pieméro sankcijas. Tå notika ar a/s «Liepåjas Siltums» uzñémumam bija sakråjies tik liels paråds, ka a/s «Latvijas Gåze» bija spiesta uz ménesi atslégt dabasgåzi. No tå, ka siltumapgådes uzñémums nav noré inåjies par gåzi, cieß iedzîvotåji, kuri, iespéjams, par siltumu ir samaksåjußi. Taçu, tå kå arî Liepåjas paßvaldîba atteicås uzñemties garantijas, tika izraudzîts ßåds risinåjums. Paßlaik uzñémums var sañemt gåzi tikai tad, ja lîdz iepriekßéjå méneßa beigåm ir veikta priekßapmaksa. Un tå nav maza aptuveni latu. Lîdzîga situåcija izveidojås Daugavpilî, kur a/s «Daugavpils Siltumtîkli» patéré pat vairåk gåzes nekå Liepåjas uzñémums. Taçu Daugavpils Dome bija gatava slégt trîspuséju lîgumu, kurå saistîbas ir ne tikai ßim uzñémumam, bet arî Domei. Biruta Íulce: «Vislabåkie ir klienti, kuriem nav parådu, nav jåsüta atgådinåjuma véstules, ka laiks noré inåties par patéréto.» Klienta viedoklis Zemnieku saimniecîbas «Zemzari» îpaßnieks KASPARS LIEPIˆÍ: Müsu saimniecîba iepérk labîbu un nodarbojas ar tås pirmapstrådi tîrîßanu, kaltéßanu. Vasarå ierîkojåm jaunu kalti Siguldå, kuras darbinåßanai dabasgåzi izmantojam no jülija lîdz oktobrim, savukårt ziemå to lietojam biroja un garåωas telpu apsildei. Lai gan kaltes gazifikåcija mums maksåja dårgi, tåpéc ka notika oti strauji méneßa laikå, uzskatu, ka tas ir tå vérts, jo dabasgåze ir pats létåkais kurinåmais. Domåju, katrs, kuram pieder graudu kalte, bütu laimîgs, ja varétu piek üt gåzei. DiemΩél ne lîdz katrai vietai sniedzas gåzesvads. Ar nepacietîbu gaidåm, kad tas sasniegs Lîgatni un arî més savas ga produkcijas pårtikas un lopbarîbas miltu noliktavu varésim apsildît ar dabasgåzi. Biruta Íulce, Gåzes uzskaites un noré inu departamenta vadîtåja 5 dabasgåze måjås

8 1. Ekonomisks un dabai draudzîgs. Kondensåcijas tipa iekårtås ir iespéjams lietderîgi izmantot siltumu, kas parasti aizplüst ar dümgåzém. Pazeminot dümgåzu temperatüru, lîdz ar to kondenséjot tajås esoßo üdens tvaiku, tiek iegüts papildu siltums, ko novada apkures sistémå. Péc ßådas tehnolo ijas apkures katla lietderîbas koeficients palielinås par 11%. Tådéjådi, ré inot péc tradicionålås metodikas (par pamatu ñemot kurinåmå zemåko sadegßanas siltumu), JUNKERS kondensåcijas tipa katlu lietderîbas koeficients pårsniedz 100% un no teorétiski iespéjamiem 111% (izmantojot dabasgåzi) ir lîdz pat 110%. JUNKERS kondensåcijas tipa katli ir ne tikai ekonomiski, bet arî ekolo iski, ar oti zemu izmeßu emisiju, pieméram, Cerapur Z.BR7-28A NO x <20mg/kWh, CO<10mg/kWh. Tießi tådé vairåkås Eiropas valstîs valdîba da éji doté ßådu apkures iekårtu uzstådîßanu, savukårt Lielbritånijå, såkot ar gada aprîli, büs at auts uzstådît tikai kondensåcijas tipa gåzes apkures katlus. 2. Modernas tehnolo ijas. Iekårtas atbilst visstingråkajåm Eiropas Savienîbas prasîbåm par iekårtu droßîbu un apkårtéjås vides aizsardzîbu. To konstrukcijå ir izmantoti modernåkie un efektîvåkie tehniskie risinåjumi, pieméram, alumînija silîcija sakauséjuma siltummainis, cilindrisks nerüséjoßå térauda deglis, kas nodroßina îpaßi zemu izmeßu lîmeni. JUNKERS pamatoti lepojas ar savu kondensåcijas tipa katlos izmantoto siltummaini, jo tam piemît vairåkas bütiskas priekßrocîbas, salîdzinot ar nerüséjoßå térauda siltummaini. Pirmkårt, ar desmit procentiem silîcija le étam alumînijam ir izcila termiskå vadåmîba (150 W/m x K) unplastiskums. Alumînijs vada siltumu desmit reizes labåk par nerüséjoßo téraudu, tådé, pieméram, üdens kanåla sieniñu biezums var büt pat seßi milimetri. Lai sasniegtu aptuveni tådu paßu rezultåtu, nerüséjoßå térauda siltummaiña sieniñåm jåbüt 0,8 mm biezåm, jo térauds ievéro 6 dabasgåze måjås JUNKERS kondensåcijas katli siltums müsdienîgai dzîvei Santa Bérziña Jau vairåk nekå desmit gadus våcu apkures katlu raωotåjs JUNKERS (Bosch Grupa) Baltijas valstîs piedåvå visprogresîvåkås tehnolo ijas apkures iekårtu jomå. Èpaßu patérétåju atzinîbu un uzticîbu ir iemantojußi kondensåcijas tipa apkures katli Cerapur. Ío katlu konstrukcija un tehniskås iespéjas bütiski atß iras no tradicionålajiem apkures iekårtu mode iem. Kas raksturîgs JUNKERS kondensåcijas tipa katliem? jami sliktåk vada siltumu. Otrkårt, alumînija silîcija siltummainis tiek atliets vienå gabalå. Tå konstruktîvo risinåjumu péc lieluma, kanålu sieniñu biezuma un attåluma var optimåli pieskañot apståk iem, tådå veidå lîdz ar labu siltuma vadîtspéju tiek nodroßinåts optimåls kondensåcijas tipa apkures iekårtas lietderîbas koeficients. Nerüséjoßa térauda izstrådåjumiem metinåßanas un lodéßanas vietas ir îpaßi nenoturîgas pret koroziju, tas var veicinåt caurumu veidoßanos siltummainî, kas savukårt izraisa üdens noplüdi apkures iekårtå. Visiem Cerapur katlu mode iem jau piegådes komplektåcijå ietilpst åra temperatüras vadîta automåtika teksta displejs, kas ir érts lietoßanå un nodroßina plaßas reguléßanas iespéjas. Atkarîbå no jaudas Cerapur katliem ir atß irîgs konstruktîvais risinåjums. Mode iem ar 28 kw jaudu ir iebüvéts elektroniski vadåms cirkulåcijas süknis un 18 l liela izpleßanås tvertne. Mode i ar 42 kw jaudu tiek raωoti bez iebüvéta sükña un izpleßanås tvertnes, lai katlus értåk varétu pielågot sareω îtåm apkures sistémåm. Íos katlus érti izmantot apkures sistému modernizåcijai, kad jånomaina tikai apkures iekårta, bet påréjie esoßås sistémas komponenti tiek saglabåti. 3. Efektîvas apkures sistémas ar JUNKERS kondensåcijas katliem Racionåla energoresursu izmantoßana un ekonomiski risinåjumi ßodien ir galvenie nosacîjumi apkures sistému izbüvé. ˆemot vérå, ka energoresursu cenas paståvîgi pieaug, ikviens, kurß domå par nåkotni, vélas investét iespéjami ekonomiskåkå sistémå, tai paßå laikå sañemot maksimålu komfortu. Íî iemesla dé Latvijas büvkompåniju, siltumtehnikas speciålistu un patérétåju vidü JUNKERS kondensåcijas katliem ir izdevies iegüt stabilas pozîcijas. Klientu uzticîba Cerapur katliem iemantota ar rüpîgi izstrådåto katla konstrukciju, kas nodroßina augstu katla lietderîbas koeficientu viså jaudas diapazonå, saskañoto piederumu klåstu un augsta lîmeña servisa nodroßinåjumu. Optimistiskås tendences apstiprina arî strauji pieaugoßie katlu pårdoßanas apjomi gadå Baltijå tika pårdoti 183 JUNKERS kondensåcijas tipa apkures katli, bet ßî gada pirmajos desmit méneßos jau 355. Patlaban JUNKERS kondensåcijas tipa katli ir uzstådîti daudzås Latvijas jaunbüvés. Lai nodroßinåtu augstu komforta lîmeni, daudzviet jaunbüvéjamos objektos ir izvéléta apkure ar JUNKERS Cerapur kondenså-

9 cijas tipa katliem, pieslédzot tos grîdas apkures sistémai. Speciålisti atzîst, ka tas ir efektîvs apkures risinåjums, jo grîdas apkures sistémås ar zemu turpgaitas temperatüru tiek maksimåli izmantots kondensåcijas efekts, lîdz ar to sasniegts visaugståkais katla lietderîbas koeficents. Pateicoties Cerapur automåtikas iespéjåm, katli ir arî érti un vienkårßi lietojami. Patérétåjs var ieprogrammét, pieméram, sev atbilstoßåko apkures un karstå üdens sagatavoßanas reωîmu, samazinåt apkures temperatüru tajås diennakts stundås, kad neviena nav måjås, likt, lai apkure strådå brîvdienu reωîmå. Tas auj justies érti un vienlaikus ekonomét gåzes patériñu. Ja nepiecießami sareω îtåki apkures risinåjumi modernå automåtika Ceracontrol ar CAN-BUS pieslégumu vadîs lîdz pat 11 apkures vai siltå üdens sagatavoßanas lokus. Cerapur katla vadîbas panelî iebüvétajå teksta displejå speciålisti var nolasît visu nepiecießamo informåciju par apkures sistému. Tå ir liela priekßrocîba, kas bütiski atvieglo katlu apkalpoßanu. Jaunums CerapurMAXX Patlaban Cerapur sériju papildina divi jauni pie sienas stiprinåmi kondensåcijas tipa katlu mode i CerapurMAXX ar jaudu 65 un 90 kw. CerapurMAXX, ar kuru var apkurinåt lîdz pat 1300 m 2 un kura izméri tikai 946/500/452 mm, ir oti gaidîts produkts müsu tirgü. Lîdz ar CerapurMAXX parådîßanos JUN- KERS piedåvå visplaßåko kondensåcijas tipa katlu un to piederumu spektru no iekårtåm ar jaudu 28 kw, kas piemérotas dzîvok iem vai nelielåm privåtmåjåm, lîdz pat 90 kw lielas jaudas katliem daudzdzîvok u måjåm vai industriålåm ékåm. Izmantojot katlu kaskådes, ßîs jaudas iespéjams vairåkkårt palielinåt. JUNKERS apkures katlu lietotåju pieredze GUNDARS AKMEˆKALNS, auto rezerves da u pårdevéjs, JUNKERS kondensåcijas tipa gåzes katlu iegådåjås pirms diviem gadiem. «Kad biju nolémis pirkt gåzes katlu, nebija påråk daudz variantu. Biju dzirdéjis, ka JUNKERS nav problému ar rezerves da åm un ka ßie katli ir ekonomiskåki un arî paredzéti grîdu apsildîßanai. Man tas bija svarîgi, jo måjå biju paredzéjis siltås grîdas. Firma, kas strådåja manå måjå un uzstådîja citu tehniku, arî ieteica tießi JUNKERS. Ío divu gadu laikå sareω îjumi nav bijußi. Vienreiz gan izsaucu speciålistu, lai mainîtu ieprogramméto reωîmu. Bija apraksts un pamåcîba, bet pats negribéju kaut ko mainît, tådé lüdzu meistara palîdzîbu. Pirmajå gadå måjå uzturéjås tikai strådnieki. Kad pats ievåcos måjå, katlu iztîrîja, iereguléja un palaida ekspluatåcijå. Pati tîrîßana maksåja 15 latus. Tå kå gåzes katlu apkope jåveic vienu reizi gadå, drîz atkal büs jåsauc meistars, kas to varétu izdarît. Pats tikai no årpuses noslauku putek us, un tas arî viss. Påréjais paliek speciålistu ziñå. Kvalitåte ßim gåzes katlam ir teicama, un gåzes izmaksas nav lielas. Katru ménesi par savas 180 kvadråtmetru lielås måjas apkuri iznåk maksåt 23 latus. Siltais üdens ir visu laiku, jau septembrî såku apkurinåt apsildåmås grîdas. Måjås nesalstam.» LAURIS ÍPILLERS, reklåmas a entüras «Alfacentrs» direktors, JUNKERS kombinéto apkures katlu iegådåjås pirms pieciem gadiem. «Kad nolému pirkt gåzes katlu, vél nebiju informéts, kura firma bütu labåkå. Konsultéjos ar speciålistiem, un vairåkums ieteica izvéléties JUN- KERS, jo tas esot labåkais ßajå tirgü. Ío gadu laikå nekas slikts nav noticis. Katla darbîba ir ideåla. Patiesîbå nav nemaz jådomå par tå darbîbu. Uzskatu, ka JUNKERS katliem ir augsta kvalitåte. Reåls piemérs manis pirktais gåzes katls darbojas nu jau piecus gadus bez jebkådiem sareω îjumiem. Domåju, ka tas ir labs rådîtåjs. Nekas nav plîsis, nav netîrîba, nav lieki jåuztraucas. Reizi gadå ir apkope. No kompånijas atbrauc speciålisti un iztîra katlu. Paßam nav ne jåtîra, ne jålabo. Ir oti vienkårßi un praktiski. Cita veida apkuri gan es nevélos. Pieméram, ar malku kurinåt vairs nav populåri. Tas ir nepraktiski, neparocîgi un aizñem daudz laika. Izvéloties gåzes katlu, neesmu k üdîjies.» 7 dabasgåze måjås

10 Numura cilvéks «Latvijas Gåze» Tå sarunå par «Latvijas Gåzes» )LG) attîstîbu un perspektîvåm saka tås valdes priekßsédétåja vietnieks FRANKS ZÈBERTS, kurß savå tießajå darbå ir atbildîgs par informåcijas tehnolo ijåm, dabasgåzes pårdoßanu un gazifikåciju. Viñß atzîmé, ka uzñémums ßodien veiksmîgi attîstås, un ir priecîgs, ka strauji pieaug arî pieprasîjums péc LG pakalpojumiem. Par to sîkåk ßajå sarunå. nav «Latvijas Gåze» rît 8 dabasgåze måjås Lîva Liepkalna Kå jüs raksturotu «Latvijas Gåzes» attîstîbas straté ijas galvenos virzienus? Jau no «Latvijas Gåzes» privatizåcijas laika pirms astoñiem gadiem més strådåjam, lai modernizétu uzñémumu atbilstoßi müsdienu prasîbåm. LG attîstîbå redzu trîs galvenos virzienus. Pirmåm kårtåm uzlabot iekårtu tehnisko ståvokli Inçukalna pazemes gåzes kråtuvé, kas Latviju ar dabasgåzi nodroßina apkures sezonå. Tås ir jåmodernizé un jåpaplaßina, lai atbilstu prasîbåm, kas attiecas gan uz droßîbu, gan uz efektivitåti. LG ieñémumi ir lielåki nekå iepriekßéjos gados, un tos lietderîgi investé uzñémumå, nevis tikai novirza dividendés. Otrs virziens ir pårveidot LG par uzñémumu, kurå centrålais elements ir klients. Lai uzñémumå mazinåtu birokråtiju, kas mums, jåatzîst, ir liela, jåstrådå oti daudz. Treßais virziens paredz paaugstinåt uzñémuma vispåréjo efektivitåti, palielinot katras konkrétas darbavietas racionalitåti. Íis jautåjums attiecas arî, pieméram, uz IT iekårtåm, kas daωås vietås prasît prasås péc nomaiñas. Aktuåli ir arî tas, ka uzñémums neatrodas vienå ékå, tam ir båzes daωådås pilsétas vietås, tåpéc péc paraksta vai zîmoga jådodas cauri visai pilsétai. Uzñémuma galvenajiem dienestiem administråcijai, mårketinga, tehniskajiem un pårdoßanas speciålistiem bütu jåatrodas vienuviet. Protams, uzñémuma vadmotîvs ir güt pe ñu, un més vélamies to palielinåt maksimåli, apmierinot arî akcionåru vélmes. Bet runåjot par tuvåkajiem pieciem gadiem? Lai arî jau oti ilgi pie tå ir strådåts, ceram, ka tuvåkajå laikå tiks pabeigta iekßéjo procesu uzlaboßana uzñémumå, lai maksimåli érti justos müsu klienti. Taçu pats galvenais sekmîga gazifikåcijas norise. Svarîgåkais ßajå proceså uzñémumam ir ekonomiskais princips. Bütîbå tas ir oti vienkårßs: més nebüvéjam gåzesvadus tur, kur tas nav ekonomiski izdevîgi. Tas noteikts arî Privatizåcijas noteikumos. Péc müsu standartiem, pieslégumu blîvumam jåbüt vismaz 70 procentu, lai jauns gåzesvads mums bütu ekonomiski izdevîgs. Tomér ejam pretî müsu patérétåjiem, jo zinåm, ka aiz katra konkréta objekta, aiz katra gåzesvada ir potenciåls. Jå, més uzñemamies zinåmu risku, bet laika gaitå tas attaisnojas. Tomér kopumå pieslégumu blîvuma paaugstinåßana un jaunu eogråfisku vietu apguve ir bütiski apståk i attîstîbai. Kåda ir «Latvijas Gåzes» noståja jautåjumå par iespéjamo gåzes cenu celßanos, kurß k uva aktuåls pirms neilga laika? Kå jüs to komentétu? Tas ir normåls process, ka cenas ce as un cenas krît. Tas oti labi redzams degvielas cenås, kas çetru gadu laikå pacélås par aptuveni 40 procentiem. Dabasgåze ir kurinåmais tåpat kå visi citi produkti ogles, dîze degviela, mazuts. Íis process, kåpéc dîze degviela ßodien makså tik, cik makså, attiecas arî uz dabasgåzi, tåpéc cenåm jåpieaug. Tas notiks pakåpeniski, un tå büs cena, ar ko arî müsu dabasgåzes piegådåtåji AAS «Gazprom» varés segt visas savas izmaksas dabasgåzes iegüßanu, transportéßanu, infrastruktüras modernizéßanu. Íajå sakarå mums ir kåda liela priekßrocîba salîdzinåjumå, pieméram, ar Våciju vai Franciju: tießå gåzes piegåde no Krievijas bez tranzîtvalstu starpniecîbas, kas arî prasîtu naudu par saviem pakalpojumiem. Tåpéc cenu pieaugums nebüs tik liels kå Rietumos. Kådas svarîgåkås problémas uzñémumam jårisina laikå, kad oti strauji attîstås gåzesvadu projektéßana un büvniecîba? Tås ir gan iekßéjas, gan åréjas problémas. Iekßéjås attiecas uz müsu paßu prasîbåm un procesiem uzñémumå, un tas saistîts ar darba racionalitåti. Taçu pie tå strådåjam un tiek veikti uzlabojumi. Par problému varbüt to nevar saukt, jo par to més priecåjamies, taçu pårsteidzoßi ir tas, cik liels ir pieprasîjums péc LG pakalpojumiem, cik oti daudz klientu vélas pieslégties gåzesvadiem. Tas ir daudz lielåks nekå pirms trim gadiem, jo cilvéki arvien vairåk apzinås dabasgåzes labås îpaßîbas un priekßrocîbas. Tomér lielajam pieprasîjumam pretî ståjas daωådas problémas, kas ir saistîtas ar åréjiem apståk iem un reizém likumiem. Latvijå redzu oti daudz uzñéméju, kuri, manupråt, varétu domåt plaßåk un vérst skatienu nåkotné, ne tikai domåt par ßodienu. Latvijå izdotas oti daudzas projektéßanas un büvdarbu veikßanas licences, taçu reakcija uz «Latvijas Gåzes» izsludinåtajiem konkursiem ir oti våja. Jo mazåk uzñéméju piedalås ßådos konkursos, jo mazåka ir konkurence un palielinås samaksa par padarîto darbu. Tas savukårt atsaucas uz patérétåju. Saskaramies arî ar inωenieru trükumu projektéßanas jautåjumos. «Latvijas Gåze» piedåvå speciålistu apmåcîbu, un tas dod atdevi, tomér situåcija joprojåm nav apmierinoßa. Jåatzîst, ka pirms trim gadiem ar speciålistiem ßajå jomå bija vél sliktåk. Varu tikai rekomendét ikvienam jaunam cilvékam, kuram ir iemañas inωeniertehniskos darbos, turpinåt izglîtoties, jo nåkotne ßådam speciålistam ir oti laba, un ne tikai strådåjot a/s «Latvijas Gåze».

11 Òoti augstas ir valsts un paßvaldîbu prasîbas no droßîbas viedok a. Tas attiecas ne tikai uz LG, bet arî uz visu infrastruktüras izbüvi kopumå. Piekrîtu, ka droßîbas jautåjumi ir oti svarîgi, bet vai ir nepiecießams veidot topogråfiju desmit metrus garam gåzes pievadam? Manupråt, tas nav vajadzîgs. Arî Rietumeiropå Våcijå, Francijå ßådu prasîbu nav. Íeit vietå bütu padomåt par rüpniecîbas vai saimniecîbu paßkontroli. Katra saimniecîba pati sevi kontrolé ar savu saistoßo noteikumu palîdzîbu, un nav nepiecießams iesaistît valsts institücijas un to noteikumus. Es tikai gribu pajautåt, vai tas ir vajadzîgs, jo lîdz galam nav zinåma arî valsts noståja. Un atkal jau ßie nosacîjumi atsaucas uz patérétåju izmaksåm. Vienå gadå més nevaram apmierinåt visus klientus un gazificét visu Latvijas teritoriju, kaut arî uzñémumå strådåtu simtiem cilvéku, kas ar to nodarbojas. Katram lielåkam objektam, ar ko saprotam ielu kopumu vai pilsétas rajonu, jåbüt nodroßinåtam ar vairåku priekßnoteikumu izpildi: paßvaldîbas enerålie plånojumi, attîstîbas plåni. Ja to nav, mums ir oti grüti plånot, kur, kå un kad varam veikt gazifikåciju. Lîdz tam varam tikai sniegt konsultåcijas un teikt paßvaldîbai: ja jüs tas interesé, lüdzu, sniedziet mums visu nepiecießamo informåciju. Lielu objektu gazifikåciju, pieméram, Rézeknes pilsétas, varam veikt, tikai pamatojoties uz abpuséju lîgumu. Rézeknes gazifikåcijas sagatavoßanas darbi prasîja aptuveni divus gadus. Privåtpersonåm, kas apmetas uz dzîvi jaunajos ciematos ap galvaspilsétu, pat neliela gåzes pievada izbüve paßlaik makså oti dårgi ap 1000 latu. Kas saståda ßo summu? Tuvåkajå laikå ßîs izmaksas varétu samazinåties vai, gluωi pretéji, palielinåties? Tå ir aptuvena summa, kas jåmakså gadîjumå, kad izbüvé pilnîgi jaunu gåzesvadu mikrorajonå un darbus veic péc «Latvijas Gåzes» pasütîjuma. «Latvijas Gåze» saistîbå ar projektu apñemas pasütît firmåm pilnîgi visu: sadales jeb ielas gåzesvada projektu, gåzesvadu izbüvi, noslégierîçu instalåciju, summå iek auta arî piesléguma maksa. Ja klients vélas pieslégties pie jau izbüvéta ielas gåzesvada, projekts un pievada büvniecîba licencétåm firmåm jåpasüta paßåm, jo «Latvijas Gåze» ar celtniecîbu nenodarbojas. Ir oti nelietderîgi projektét un izbüvét gåzesvadu tikai vienai ékai, un tådå gadîjumå summa büs atkarîga no klienta vienoßanås ar firmåm, tådé més vienmér iesakåm pieslégties gåzesvadam tå izbüves laikå. Gadîjumå, ja péc individuåla pasütîjuma klientam nepiecießams izbüvét ielas gåzesvadu, klients arî ßos darbus var veikt pats par saviem lîdzek iem, bet «Latvijas Gåze» apré inås lietderîgo investîciju apjomu un da u naudas klientam atmaksås. Sadales jeb ielas gåzesvadi saskañå ar licenci pieder vienîgi «Latvijas Gåzei». Klienti reizém nevélas atdot gåzesvadus uzñémuma pårraudzîbå, jo ir investéti privåtie lîdzek i, tomér, izskaidrojot, ka îpaßuma tiesîbas nozîmé arî atbildîbu un rüpes par gåzesvadu, klienti ar prieku auj mums apkalpot gåzesvadu savå dårzå. Droßîbas jautåjumi. Kåda ir jüsu politika un rîcîba ßajå jomå? Tam pievérßam oti lielu uzmanîbu. Jau izstrådåjot projektu, nepiecießami daudzi saskañojumi. Otrkårt, büvdarbus drîkst veikt tikai firmas, kuråm ir licence, lai veiktu gåzesvada izbüvi. Més veicam arî savu uzraudzîbu. Íeit lieti noder arî LG ekspluatåcijas dienesta ilggadéjå pieredze. Sistéma tiek pilnveidota. Valdé droßîbas jautåjumi ir pat svarîgåki nekå büvét un paplaßinåt gåzesvadu tîklojumu. Ja notiks kaut viena avårija, tas var izjaukt visas müsu aktivitåtes uz gadiem desmit un sagraut uzñémuma labo vårdu. To més nedrîkstam pie aut, tåpéc droßîbai pievérßam lielu uzmanîbu. Kolé i jau no padomju laikiem ir pieradußi to darît, un arî ßî pieredze noder. No otras puses, ir jåbüt samérîgai pieejai. Ja ir véléßanås paplaßinåties, droßîbas apsvérumi nedrîkst apturét citu darbu. Lîdz ßim brîdim veiksmîgi esam varéjußi to apvienot. Kå jüs redzat savas darbîbas perspektîvas «Latvijas Gåzé»? Man ir jåstrådå un jådara viss, lai uzñémums attîstîtos, lai visas uzñémuma aktivitåtes bütu efektîvas, liekot uzsvaru uz klientu apkalpoßanas kvalitåtes palielinåßanu. Tåpat importét ßeit visas jaunås menedωmenta tehnolo ijas, lai ßajå ziñå «Latvijas Gåze» lîdzinåtos Eiropas uzñémumiem. Tas ir mans galvenais mér is un mana darbîbas filozofija. Taçu, ja saku, kaut kas ir jålabo vai jåmaina, tas nenozîmé, ka saku, viss, kas bijis lîdz ßim, bijis slikti. Nebüt ne. Íî uzñémuma attîstîbå ieguldîts liels darbs arî pirms manis. Uzñémumå darbojas profesionåli speciålisti, kompetenta valde. Viss sasniegtais ir komandas darbs. BieΩi vien aizmirstam, ko labu esam izdarîjußi. Esam radußi risinåjumus oti sareω îtåm situåcijåm un esam gatavi to darît arî turpmåk. Vienîgi ar atß irîbu, ka kompånija patlaban darbojas tirgus apståk os, tå nav pak auta politikai. Ir svarîgi redzét ßos procesus, saprast tos un rea ét. Tomér «Latvijas Gåze» vakar nav «Latvijas Gåze» ßodien, un «Latvijas Gåze» ßodien nav «Latvijas Gåze» rît. Franks Zîberts: «Man ir jåstrådå un jådara viss, lai «Latvijas Gåze» lîdzinåtos Eiropas uzñémumiem, lai tå attîstîtos, liekot uzsvaru uz klientu apkalpoßanas kvalitåtes palielinåßanos. Tas ir mans galvenais mér is un manas darbîbas filozofija.» 9 dabasgåze måjås

12 Gåzes bizness Latvijå unikåla, strauja attîstîba numura diskusija 10 dabasgåze måjås riks Sårts: «Ikgadéjais gåzesvadu izbüves apjoms méråms simtos kilometru. Uzñémumiem, kas ar mums sadarbosies, pe ña büs.» Dabasgåzes izmantoßana, gåzes bizness ir saistîts ar daudziem bütiskiem valsts attîstîbas procesiem. Ne vienmér plånojot jaunas måjas büvi vai dzirdot par gazifikåcijas procesu daωådos Latvijas re ionos, ikdienas gåzes lietotåji, akciju sabiedrîbas «Latvijas Gåze» (LG) klienti iedomåjas par to, cik daudzveidîga un sareω îta ir ßî joma. Lai to skaidrotu, iezîméjot aktuålåkås problémas, pie viena galda diskusijå sédås daωådu gazifikåcijas posmu nodroßinåtåji LG Celtniecîbas departamenta vadîtåjs RIKS SÅRTS un divu gåzes celtniecîbas uzñémumu pårståvji SIA Lanteks prezidents VAL RIJS KATKEVIÇS un SIA UNISAN darbu vadîtåjs JÅNIS VILKS. Agråkå stagnåcija ir aizmirsta Kå jüs raksturotu gåzes tirgu Latvijå? Vai tas ir nostabilizéjies? Vai lîdz ar ßo stabilizåciju vérojams arî kvalitåtes pieaugums? riks Sårts: «Ja més salîdzinåm ßo situåciju vairåk nekå desmit gadu griezumå, tad visus pédéjos gadus tirgus attîstîba ir bijusi tikai pieaugoßa. Stagnåcija bija 90. gadu såkumå. Gåzes tîklu büvniecîba bija apståjusies. Íobrîd ar katru gadu gåzesvadu izbüves tîklu apjoms krasi pieaug. Kåpéc? Kå més redzam, visapkårt Rîgai un arî citås pilsétås top jauni ciemati, notiek oti aktîva privåto måju büvniecîba. Íîm jaunajåm måjåm ir jåpievada gåze kå siltuma avots. Perspektîvas ir lielas: ik gadus pieaug dabasgåzes realizåcija un arî izbüves tempi. Vai pieaug arî siltumapgådes pakalpojumu kvalitåte?. S.: Gåzes izbüves kvalitåtei seko lîdzi sertificéti büvuzraugi, kuri uzrauga, kå celtnieki gåzesvadus izbüvé. Neskatoties uz to, ka gåzesvadus büvé da- Ωådas celtniecîbas firmas, par izbüves kvalitåti vienmér atbild «Latvijas Gåze». Arî vides sakårtoßanu péc büvniecîbas veic ßîs firmas, tomér arî tad, ja darbs nav izdarîts kvalitatîvi, ar pretenzijåm vérßas pie müsu uzñémuma. Ko nozîmé kvalitatîva izbüve un izbüves kontrole? Tåtad paßu izbüves procesu kontrolé müsu büvuzraugi. Kå notiek kontrole? Teiksim, izbüvéjot polietiléna gåzesvadus, visas savienojuma vietas, tiek kontrolétas ar speciålu aparatüru. Ja més izbüvéjam metåla gåzesvadus, savienojuma vietas tiek pårbaudîtas ar staroßanas metodi. Turklåt katru izbüvéto gåzesvadu pårbauda ar saspiestu gaisu pie daudz lielåka spiediena nekå paredzétais spiediens darbojoßå vadå. Turklåt péc montåωas darbu veikßanas tiek pårbaudîta gåzesvadu izturîba un blîvums. Kå påréjie diskusijas dalîbnieki kå gåzesvadu celtnieki raksturotu ßo tirgu un tå piedåvåto kvalitåti? Valérijs Katkeviçs: Tirgus ir tik milzîgi liels, ka tajå ienåkußi oti daudz jauni celtnieki. Bet ne jau visas firmas var lepoties ar oti labu darba kvalitåti, arvien bieωåk sastopamies ar neprofesionålismu gan büvnieku, gan projektétåju vidü, tådé «Latvijas Gåze» bieωåk izvélas strådåt ar tåm firmåm, kas apliecinåjußas savu profesionalitåti un büvdarbu kvalitåti. Vai situåcija, ka nav konkurentu, nozîmé, ka jåbüt oti uzmanîgiem, izvéloties büvétåjus? Jånis Vilks: Par katru jaunbüvéjamu objektu tomér tiek izsludinåts konkurss. Lai gan, protams, galvenais kritérijs ir piedåvåtå cena, kå es saprotu. Protams, tiek ñemti vérå arî citi kritériji firmas spéja kvalitatîvi veikt darbu. Attîstot biznesu, domå arî par klientu Vai ßådå situåcijå ir iespéjams darboties arî ar dempinga cenåm, ar zemåkas kvalitåtes darbu piedåvåjumu? J. V.: Es gribétu iebilst gåze tomér ir tåds produkts, ar kuru strådåjot zema kvalitåte nevar büt, tå nedrîkst büt. Tad darîjums tiek anuléts. Ja firma strådå slikti, tai ne auj strådåt. Nedrîkst büt slikta kvalitåte. Vienkårßi nedrîkst.. S.: Mums uzñémums ir izskait ojis vidéjås izmaksas, péc kuråm més orientéjamies. Zinåm, cik makså gåzes metra izbüve, cik makså caurule, cik ir montåωas izmaksas. Ja kåda firma piedåvås dempinga cenas vai nepamatoti augstas izmaksas, més to uzreiz redzésim, jo péc pieredzes zinåm, cik tas makså. Esam apzinåjußi firmas, kuras importé gåzes sistémas izbüvei nepiecießamos materiålus, pieméram, caurules un veidgabalus. Tikko beidzås konkurss par cauru u un veidgabalu piegådi un més izvélésimies firmas, kas tießi «Latvijas Gåzei» piegådås ßos materiålus, kurus savukårt piegådåsim tåm firmåm, kuras izpilda «Latvijas Gåzes» pasütîjumus. Íobrîd celtnieki iegådåjas materiålus no daωådåm fir-

13 måm un turpinås ßo praksi, izpildot darbus objektos, kur gåzesvada izbüves pasütîtåjs nav «Latvijas Gåze». Tai paßå laikå més piedåvåsim tirgü arî savas caurules. Runa ir par to, ka més gribam büvét ar zemåkåm izmaksåm. Veicot ekonomiskos apré inus, més sapratåm, ka, masveidîgi iepérkot caurules, LG izbüves darbi iznåks létåki. Vai arî klientam tas büs létåk?. S.: Klienta izmaksas galvenokårt ir saistîtas ar gåzes pievadu izbüvi, to klients apmakså pilnîbå. Ja izejmateriåli büs létåki, arî klientam izbüve iznåks létåka. Més ßo projektu såksim jau ßogad. J. V.: Cenu ziñå pagaidåm nav lielas atß irîbas tiem celtniecîbas materiåliem, ko piedåvå LG un ko daωådas firmas.. S.: Tas mainîsies, jo més materiålus iepirksim vairumå un tad arî cenas büs citådas. Vai tas nozîmé, ka LG k üs par vél lielåkiem monopolistiem, arî ßajå ziñå? Kå jüs to skaidrojat?. S.: Kåpéc? Né, més nek üstam par monopolistiem. Ir daudz klientu, kuri gazificé savas måjas vai rüpnieciskus objektus, tießi slédzot lîgumus ar gåzesvadu büvétåjiem. Firmas komplekté attiecîgos materiålus no citiem piegådåtåjiem. Kå celtnieki vérté ßo jaunumu? V. K.: Es domåju, ka müsu intereses bizneså atß iras. Mana firma ir izvéléjusies atß irîgu politiku més oti maz piedalåmies LG rîkotajos konkursos, més paßi mekléjam klientus, kuri grib sadarboties ar mums. Jo varam piedåvåt pasütîtåjiem stabilitåti un nemainîgi büvdarbu kvalitåti, pateicoties augstiem kvalitåtes kritérijiem un speciålistu augstai kvalifikåcijai.. S.: Jebkurå gadîjumå, vai büvniecîba tiek veikta ar LG starpniecîbu, vai tießi sadarbojoties ar kådu celtniecîbas firmu, celtnieks péc darbu pabeigßanas nodod visus tehnisko dokumentåciju apkalpojoßai organizåcijai ßeit Rîgå, LG birojå Vagonu ielå, vai citås pilsétås un ekspluatéjoßå firma pievieno jauno gåzesvadu tam gåzesvadam, kas jau nodots ekspluatåcijå. J. V.: Atß irîbå no Lanteks, ko pårståv Katkeviça kungs, müsu uzñémums büvé oti daudz LG objektu. Çetru gadu laikå més esam izbüvéjußi gåzesvadus vairåk nekå 30 kilometru garumå, neskaitot nelielos gåzes pievadus. Man tas bija jaunums, ka LG tagad piedåvås celtniekiem savus materiålus. Tåtad pe ña müsu firmai büs mazåka, jo, pårdodot materiålus, arî varéja iegüt starpniecîbas procentus. V. K.: Més esam uzñémums, kas pårsvarå materiålus piegådå paßi, kå arî pårståv Latvijå vairåkas pasaulé pazîstamas gåzes iekårtu raωotåju firmas, un 90 procentos büvniecîbas darbu izmantojam materiålus, kurus piegådåjam tießi no raωotåjiem, turklåt més arî pårdodam iekårtas citåm büvfirmåm. Tådé müsu intereses atß iras.. S.: Jå, müsu intereses atß iras «Latvijas Gåze» vélas veikt gåzesvadu büvniecîbu ar péc iespéjas zemåkåm izmaksåm, celtniekiem ir citas vélmes iegüt lielåku pe ñu. Klienta interesés ir iegüt labas kvalitåtes pakalpojumu, kas nemakså påråk dårgi. Bet jüsu intereses tik krasi atß iras.... S.: Kvalitåte no tå necietîs! Nekådå gadîjumå. Darbu pieñemßanas un nodoßanas process tådé nek üs vienkårßåks. Nåkamgad vairåkas gazificétas pilsétas Kå jüs prognozéjat, kå paßreizéjie gåzes celtnieki varés attîstît savu biznesu, kåda büs viñu nåkotne? J. V.: «Latvijas Gåze» ir müsu uzñémuma darba devéjs. Lai arî caur konkursiem, ßis uzñémums dod mums darbu.. S.: Jebkurå gadîjumå uzskatu, ka uzñémumiem, kas ar mums strådås, pe ña büs. Ikgadéjais gåzesvadu büves apjoms méråms kilometros simtos, nevis desmitos kilometru! Esam izvéléjußies apméram trîsdesmit firmas, kuras aicinåm piedalîties gåzesvadu izbüves konkursos. Tomér tås visas neiesniedz savus piedåvåjumus, jo to darbu specifika neatbilst ßo firmu tehniskajåm iespéjåm. Firmas ir daωådas. Da a uzñémumu ir spécîgi, var strådåt ar visu materiålu un jebkura diametra gåzesvadiem, var büvét ma istrålos gåzesvadus. Bet ir daudz nelielu objektu, kuru büvé var piedalîties arî mazåki uzñémumi. Visas sertificétås firmas regulåri sañem piedåvåjumu piedalîties müsu konkursos. Kå jüs prognozéjat, cik ilgi turpinåsies tik dinamiska ßî tirgus attîstîba, cik ilgi saglabåsies tik strauji augoßs pieprasîjums péc dabasgåzes?. S.: Valstî ir oti daudz pilsétu, kuras vél nav gazificétas. Íobrîd notiek darbs ar appleegumu, strådåjam Engures virzienå, gazificéjot Kurzemes jürmalas ciematus, dienas kårtîbå ir Smiltenes gazifikåcija. Paßlaik darbs iesåkts pie oti liela objekta: tå ir Rézekne. Paßlaik notiek ma- istrålå gåzesvada Prei i Rézekne izbüve. Prei os dabasgåze jau ir, tåtad tagad startéjam Rézeknes virzienå. Trase ir diezgan sareω îta un nepatîkama tå jåveido cauri purviem. Tiek vilkts gåzesvads 300 mm diametrå, kas atbilst ma istrålå gåzesvada prasîbåm. Íobrîd ir samontéti apméram 15 km, bet kopéjå trase ir 47 km 200 metri. Müsu darba grafiks paredz, ka montåωas darbi ir jåpabeidz lîdz nåkamå gada 1. maijam, trases nodoßana un labiekårtoßana jåpabeidz lîdz gada 1. augustam. Paraléli tiek rîkots starptautisks konkurss par sadales gåzesvadu izbüvi, kas vispirms piegådås gåzi Rézeknes katlumåjai. Lîdz gada beigåm büs zinåms büvétåjs, un ßis sadales gåzesvads ir jåizbüvé lîdz gada 1. maijam, bet nodoßanas termiñß, kad jau büs veiktas visas pårbaudes, arî büs 1. augusts. Ja gåzesvada montåωa ir pabeigta, tas vél nenozîmé, kas viss ir kårtîbå. Péc tam jåpaveic diezgan daudzi daωådi darbi pårbaudes un citas lietas. Plånojam, ka rézeknießiem dabasgåze tiks piegådåta laikå starp nåkamå gada pirmo augustu un pirmo septembri. Un tomér, cik ilgi vél varétu turpinåties ßî intensîvå gåzesvadu izbüve. Desmit gadus? Ilgåk?. S.: Es domåju, ka büvniecîba turpinåsies arî péc desmit gadiem, jo ne jau vienå gadå veselus re ionus var nodroßinåt ar gåzi. Müsu tålåkås nåkotnes plåni ir tådi, ka, izbüvéjot gåzesvadu uz Rézekni, gåzesvads varétu pagriezties uz Ludzu, no Ludzas Gulbenes virzienå. Vietå, kur nåk ma is- Jånis Vilks: «Gåze ir produkts, ar kuru strådåjot zema kvalitåte nedrîkst büt. Ja tå notiek, darîjums tiek anuléts.» 11 dabasgåze måjås

14 12 dabasgåze måjås Valérijs Katkeviçs: «Pateicoties jauniem tehnolo iskiem risinåjumiem, gåzesvadu paßlaik var uzbüvét divas un pat trîs reizes åtråk nekå pirms desmit gadiem. Més izmantojam modernåkos materiålus un müsdienîgåkås tehnolo ijas.» Uzziñai: Firma Lanteks (valdes loceklis Valérijs Katkeviçs) savu darbîbu såka gadå, darbojas gåzesvadu celtniecîbå, specializéjas rüpniecîbas objektu gazifikåcijå. Veic visus ar to saistîtos darbus no «A lîdz Z», såkot ar projektéßanas darbiem un beidzot ar nodoßanu ekspluatåcijå. Projekté, monté, piegådå nepiecießamos materiålus, veic tehnisko apkopi. Nodroßina daωådas sareω îtîbas pakåpes gåzesvadu un sistému izbüvi. Pårståv Latvijå vairåkas lielas årvalstu gåzes iekårtu tirdzniecîbas kompånijas. Realizé gåzes regulatorus, gåzes droßîbas iekårtas, skaitîtåjus, infrasarkanos deg us, siltuma eneratorus u.c. SIA UNISAN, darbu vadîtåjs Jånis Vilks, gåzes büves tirgü darbojas çetrus gadus, bet ar gåzes saimniecîbu saistîts jau vairåk nekå 30 gadus. Uzñémums sniedz visus ar gåzesvadu projektéßanu un büvi saistîtos pakalpojumus, kå arî veic üdensvada, kanalizåcijas, siltumapgådes un vispåréjos celtniecîbas darbus. Uzñémuma apgrozîjums gadå ir 2 miljoni latu. trålais gåzesvads no Pleskavas, més domåjam to sacilpot pa Latgales zonu. Vél ir priekßå Kurzemes gazifikåcija Tukums, Talsi, Ventspils, Kuldîga. Vesela rinda pilsétu. Tas ir liels darbs un nav vienå dienå atrisinåms jautåjums. Ío lémumu pamatå büs ekonomiski apré ini ir vai nav izdevîgi büvét. Kådu iespaidu ßie lielie plåni atståj uz jüsu, celtnieku, biznesa attîstîbu? V. K.: Katrai firmai ir sava darba specifika, katra specializéjas uz kaut ko vienu. Viena büvé ma istrålos vadus, otra nelielus gåzes pievadus, citas iekßéjos vadus vai katlumåjas. Specializåcija ir notikusi katram ir savs bizness. Bet oti laba nißa ir esoßo gåzesvadu vai objektu tehniskå apkope, tas nozîmé uzbüvé objektu un tad arî to uzraugi, veic remontdarbus, paßlaik ar to pårsvarå nodarbojas a/s «Latvijas Gåze». Íî ir jauna un perspektîva joma. Taçu ir viena liela probléma trükst speciålistu. Perspektîvå jomå trükst darbinieku Vai gåzes bizneså pietiek kvalificétu darbinieku? V. K.: Jå, tå ir nopietna probléma, labu speciålistu trükst. DiemΩél gåzapgådes un büvniecîbas specialitåte nav populåra jaunießu vidü. Esmu runåjis ar studentiem, kuri måcås RTU, un zinu, ka pagåjußajå gadå tikai trîs cilvéki péc treßå kursa izvéléjås måcîties gåzapgådes un büvniecîbas specialitåté. Domåjot par nåkotni, tas müs oti uztrauc. Jo biznesa iespéjas ßajå jomå ir oti perspektîvas, bet jaunießi to neizvélas. Tåpéc es domåju, ka ßo profesiju vajadzétu vairåk popularizét un lielåku iniciatîvu ßajå ziñå vajadzétu uzñemties «Latvijas Gåzei».. S.: Jå, problémas ir gan ar augståko, gan vidéjo profesionålo izglîtîbu gåzes jomå. Kådreiz vidéjo personålu müsu nozarei sagatavoja Rîgas celtniecîbas tehnikums. DiemΩél ßobrîd ßîs profesijas tehnikuma programmå nav. Esmu ticies ar tehnikuma direktoru un sañému solîjumu, ka gåzes celtnieka specialitåte ßajå izglîtîbas iestådé tiks atjaunota. Kur jüs, uzñémumu vadîtåji, atrodat darbiniekus, ja tikai trîs studenti izvélas måcîties gåzes specialitåté, bet Latvijå ir 30 licencétas gåzes celtniecîbas firmas? J. V.: Manå firmå strådå apméram simts cilvéki, no kuriem lielåkå da a veic daωådus büvdarbus. Es esmu vienîgais sertificétais speciålists gåzapgådes montåωas darbos.. S.: Més piesaiståm cilvékus, kam jau ir tehniska izglîtîba, tas ir pamats. Mums ir savs måcîbu centrs, kur darbinieki tiek apmåcîti un iegüst attiecîgos sertifikåtus. Íos kursus izmanto arî visu firmu pårståvji. Tas ir obligåti. «Latvijas Gåze» ir ieintereséta savas nozares speciålistu sagatavoßanå, tåpéc més atbalståm studentus materiåli, apmaksåjot viñiem måcîbas. Íobrîd ar müsu atbalstu vairåki studenti måcås RTU un Maskavas Naftas un gåzes institütå. V. K.: Més speciålistus audzinåm paßi. Bet probléma ir tåda, ka, lai izaudzinåtu speciålistu, vajadzîgi vairåki gadi. Lai inωeniertehniskais darbinieks iegütu sertifikåtu darbam ar gåzesvadiem, vajadzîga piecus gadus ilga darba prakse, ja darbinieka pamatspecialitåte nav saistîta ar gåzapgådi. Firmas nevar tik ilgi gaidît, kamér izaugs jauns speciålists. Més kaut vai tagad esam gatavi pieñemt piecus studentus, lai apmåcîtu, lai parådîtu, kå strådåt. DiemΩél jauno speciålistu ir oti maz. Modernas tehnolo iskås iespéjas Ja gåzes büvniecîbas apjomi ir tik lieli, cik strauji ßajå jomå attîstås tehnolo ijas?. S.: LG ir îpaßa Tehnisko normatîvu da a, kas tießi ar ßiem jautåjumiem nodarbojas, apkopo visus standartus, visu jaunåko informåciju par iespéjåm gåzes bizneså. Ja redzam, ka ir kas jauns, ko més varétu izmantot, ßie materiåli vai tehnolo ijas tiek izvirzîti apsprießanai tehniskajå padomé. V. K.: Ja apskatåm müsu paßreizéjås tehnolo iskås iespéjas daωådu valstu kontekstå, redzam, ka esam sasniegußi Eiropas Savienîbas lîmeni. RaΩoßanas proceså ir ieviestas modernåkås tehnolo ijas, un mums ir modernåkie materiåli.. S.: Kad no Rietumvalstîm atbrauc speciålisti un redz, kådas tehnolo ijas més izmantojam, viñiem ir liels izbrîns. Més strådåjam ar oti augsta lîmeña tehniku. Més cenßamies iespéjami åtri ieviest visu moderno, kas ir noderîgs müsu darbå. V. K.: Domåju, ka vajadzétu pateikties «Latvijas Gåzei», jo jau no paßa såkuma ßis uzñémums tehnolo iskajå ziñå izvéléjås visu jaunåko un kvalitatîvåko. Nav bijis tåds mér is izvéléties létåko vai nekvalitatîvu produktu tikai tåpéc, ka tas ir létåk. Ja runåjam par tehnolo ijåm, firmai UNISAN ir unikåls tehnolo iskais risinåjums, veidojot gåzesvadu pie Jürmalas ßosejas, neveicot pårrakßanu, bet pievadus «ießaujot» esoßajå gåzesvadå? J. V.: Domåju, ka milzîgs progress ir tas, ka tiek izmantoti polietiléna gåzesvadi. Tagad visi sadales gåzesvadi ir no polietiléna. Més tießåm lietojam minéto metodi, tå ir tå saucamå beztranßeju metode. Mums paßiem tai nepiecießamås aparatüras nav, més to îréjam. Íî iekårta makså latu, sarunvalodå to saucam par «kurmîti». Ar ßo metodi strådåjåm arî Rîgå, netålu no Ulmaña gatves, kur ir aktîva satiksme un ielai påri nevar rakt, ar ßo beztranßeju metodi ievilkåm apméram kilometru garu gåzesvadu. Vai, ierîkojot gåzi Ku u remonta rüpnîcå, arî izmantoja îpaßas tehnolo ijas? V. K.: Es neteiktu, ka tehniskajå ziñå tas bija kas îpaßs, drîzåk tie ir nestandarta risinåjumi, kurus mums izdevås atrast, lai piemérotu gåzes büvniecîbas projektu tehnolo iskam procesam.. S.: Tehnolo iju ziñå nepårtraukti nåk klåt kaut kas jauns iekårtas, caurdürumi. Ja nebija iespéjams veidot gåzesvadu ar atklåto metodi, agråk tos veidoja pneimatiski, tas nozîmé, ka apvalka caurule tika mehåniski dzîta cauri ß érslim ßosejai vai dzelzce am. Íobrîd, kad strådå ar tå saukto «kurmîti», nekåda trokßña darba proceså nav un viss notiek daudz modernåk. Arî tagad izbüvéjot ma istrålo gåzesvadu uz Rézekni un büvéjot zem ßosejåm, zem ce iem, automa istrålei vairs netiek påri rakta tranßeja, tagad ßie darbi vairs neizjauc izveidoto ce u struktüru, kuru péc ßo darbu veikßanas nekad neizdodas atjaunot iepriekßéjå lîmenî. V. K.: Es gribu uzsvért, ka, pateicoties jauniem tehniskiem risinåjumiem un jauniem materiåliem, îsåks k uvis gåzesvadu izbüves laiks, tagad tos var uzbüvét divas lîdz trîs reizes åtråk nekå pirms desmit gadiem. Agråk Latvijå gåzesvadus galvenokårt büvéja no metåla un vajadzéja starot metåla cauru u ßuves, veidot sareω îtu bituma izolåciju, darbs bija netîrs. Tagad to paßu var izdarît daudz kvalitatîvåk un daudz åtråk.

15 Rézeknes gazifikåcija atrisinås daudzas ikdieniß as problémas, prognozéjami k üs siltuma un karstå üdens tarifi. Rézekné nåkamgad varés izmantot dabasgåzi Top jaunas katlu måjas Veicot sareω îtus büvdarbus cauri paugurainam un purvainam apvidum, top gandrîz 48 kilometrus garß ma istrålais gåzesvads no Prei iem uz Rézekni. «Patlaban samontéti aptuveni 15 kilometri, bet kopéjå trase ir 47 kilometri 200 metri. Müsu darba grafiks paredz, ka montåωas darbi jåpabeidz lîdz nåkamå gada 1. maijam, trases nodoßana un labiekårtoßana lîdz gada 1. augustam,» ståsta «Latvijas Gåzes» (LG) Celtniecîbas da as vadîtåjs RIKS SÅRTS. Nåkamgad büs pabeigta Rézeknes gazifikåcijas pirmå kårta un dabasgåze tiks pieslégta divåm akciju sabiedrîbas «Rézeknes Siltumtîkli» siltumcentrålém. Pilsétas iedzîvotåjiem tas aus pilnîbå baudît priekßrocîbas, ko nodroßina dabasgåzes izmantoßana, tas ir, sañemt siltumener iju, kuras raωoßanas izmaksas nav augußas, bet vél péc gada dabasgåzi izmantot privåtmåju apkuré un uzñémumu vajadzîbåm. Pilsétas gazifikåcija atvieglos daudzas ikdieniß as norises. Bütiskåkais, ka prognozéjamåki k üs siltuma un karstå üdens tarifi. «Patlaban pilséta centralizéti tiek apkurinåta ar mazutu, kura séra saturs ir 3,5%. Tas ir dårgs kurinåmais ar svårstîgåm cenåm. Turklåt jaunås ES direktîvas noteic, ka apkurei var izmantot mazutu, kurå séra saturs nepårsniedz 1%. Tas ir vél par 20% dårgåks un pilsétniekiem ievérojami sadårdzinåtu maksu par apkuri un karsto üdeni. Påreja uz gåzes apkuri aus katlumåjås ieviest automåtisko apkalpoßanas reωîmu, tå samazinot izmaksas. kås, kas atrodas tålåk no katlumåjåm, varés iebüvét nelielas autonomas katlumåjas. Pilsétas gazifikåcija ir izdevîga uzñéméjiem, kam ir liels ener étikas patériñß. Pilséta k üs pievilcîgåka arî investoriem,» savu apmierinåtîbu ar Rézeknes gazifikåcijas procesu pamato Rézeknes Domes priekßsédétåjs Juris Zaçests. Nåkamgad pirms 2005./2006. gada apkures sezonas dabasgåzi apkurei såks izmantot arî Rézekné. Katlumåju projektu izstrådå SIA Wesemann. Ar svarîgo projektu iepazîstina SIA Wesemann izpilddirektors IVARS PAURS: Patlaban Rézekné kå kurinåmo izmanto mazutu ar augståku séra saturu, nekå pie auj Eiropas Savienîbas ekolo iskås prasîbas. Såkotnéji bija ieceréts gazificét jau esoßos katlus. Izdarîjåm apré inus un pierådîjåm, ka tå bütu vienkårßi naudas izß érdéßana. Paßlaik projektéjam divas pilnîgi jaunas gåzes katlumåjas, kuru jauda büs 30 un 50 megavatu un kuras ar siltumu apgådås visu Rézekni. Tås büs pilnîgi automatizétas, datorizétas un strådås automåtiskå reωîmå. Mums jau ir lîdzîgu objektu projektéßanas pieredze esam tos izstrådåjußi a/s «Rîgas Siltums» katlumåjai Bolderåjå, pagåjußajå gadå «Aizkraukles Siltumam», ßogad Aizkraukles pagastam. Jauno katlumåju paßizmaksa büs tåda, kas, pårdodot siltumener iju, aus trijos gados atgüt tajås ieguldîtos lîdzek us. Turpmåk tas aus ievérojami samazinåt siltumener ijas raωoßanas izmaksas, savukårt iedzîvotåjiem nepalielinåt maksu par siltumu. Kad Rézeknes paßvaldîba izsludinås konkursu jauno katlumåju büvéßanai, arî més noteikti tajå piedalîsimies. Såkotnéji bija ieceréts, ka Rézekné varétu slégt koncesijas lîgumu un pårñemt pilsétas siltumsaimniecîbu. Tad bütu jåapmakså siltuma raωotåju parådi aptuveni 4 miljonu latu apmérå un jåinvesté siltumsaimniecîbå 13 lîdz 14 miljoni latu. Mums ßåda iespéja ß ita pieñemama, taçu tå neîstenojås, jo pilsétai radås iespéja no Eiropas Savienîbas struktürfondiem sañemt naudu (apméram 2,5 miljonus latu) par séra samazinåßanu izmeßos. Taçu varbüt tas ir par labu iedzîvotåjiem, jo maksa par siltumu tad noteikti samazinåsies åtråk, nekå to bütu spéjußi samazinåt més, ja investîcijåm ñemtu kredîtu. 13 dabasgåze måjås

16 Dabasgåzes priekßrocîbas Salîdzinåsim trîs galvenos kurinåmos Mårtiñß Gedroviçs, Mårketinga da as darbinieks Latvijå dominé trîs kurinåmå veidi: dabasgåze, kurinåmå koksne un ß idrais kurinåmais visbieωåk mazuts. Katrs no tiem aizñem ap 30 procentu no kurinåmå tirgus, tikai 10 procentus atståjot citiem kurinåmå veidiem. Salîdzinåsim dominéjoßos kurinåmos! Konsulté MÅRTIˆÍ GEDROVIÇS, «Latvijas Gåzes» Mårketinga da as darbinieks. Kåds kurinåmais videi ir draudzîgåks? Pédéjo gadu tendence pieaug dabasgåzes un kurinåmås koksnes, bet samazinås ß idrå kurinåmå patériñß. To lielåkoties nosaka ekolo iskie apsvérumi. Sadegot visi kurinåmie izdala og skåbo gåzi. Taçu koksne veido noslégtu loku, nepalielinot og skåbås gåzes bilanci atmosférå, augot koki savåc og skåbo gåzi, kas rodas, tiem sadegot. Tåpéc no trim dominéjoßiem kurinåmå veidiem videi draudzîgåkå ir koksne, nåkamais nekaitîgåkais dabasgåze. Tå nesatur séru, kå arî sadegot nerodas pelni. Mazuts ir videi visnedraudzîgåkais kurinåmais, jo satur séru. Mazutam sadegot, veidojas atmosférai kaitîgi séra savienojumi. No gada 1. maija, péc pievienoßanås Eiropas Savienîbai, arî Latvijå apkuré nedrîkst izmantot mazutu, kam séra saturs pårsniedz 1 procentu. Íåda Eiropas direktîva pieñemta ekolo isku apsvérumu dé. Kas makså létåk? Viså pasaulé, arî Latvijå, aizvien palielinås pieprasîjums péc dabasgåzes, jo tas ir viens no létåkajiem ener ijas ieguves avotiem. Nedaudz létåk makså malka, ß elda, koksnes granulas un briketes, taçu koksnes cenas aizvien pieaug. Í idrais kurinåmais ir krietni dårgåks par gåzi arî transporta izmaksu dé. Cik efektîvi kurinåmo izmanto? Sadedzinot dabasgåzi, iegüst augstu lietderîbas koeficientu aptuveni 0,9 0,92, tas nozîmé, ka zudumos aiziet astoñi lîdz desmit procenti dabasgåzé esoßå siltuma. Sadedzinot malku, esoßå siltuma lietderîbas koeficients ir apméram 0,85, bet, ja malka ir slapja, zudumi var büt pat procenti. Kådas ir citas priekßrocîbas? Ja apkuré izmanto koksni vai ß idro kurinåmo, jau laikus jågatavojas apkures sezonai jåsameklé, kur tos nopirkt, kå arî uzreiz jåsamakså par pirkumu. Malka jågådå laikus, lai tå vél paspétu izωüt, un nepiecießama gan noliktava, kur to glabåt, gan arî vieta, kur péc sadegßanas kråt pelnus. Arî mazutam vajadzîga kråtuve. Izmantojot dabasgåzi, ßîs rüpes atkrît, jo tå «pienåk» pa cauru vadiem. Tåpéc nav jådomå par kurinåmå savlaicîgu sagådi un uzglabåßanu, kå arî par visai apkures sezonai nepiecießamo kurinåmo nav jåmakså uzreiz, bet gan tikai par patéréto daudzumu. Izmantojot dabasgåzi, apkures saimniecîba ir kompakta, savå måjå apkures katlu iespéjams kå ne påråk lielu skapîti piestiprinåt pie sienas! Kåds kurinåmais büs értåks? Izvéloties kurinåmå veidu, svarîgs ir arî laika patériñß un fiziskå piepüle, kas nepiecießama nepårtraukta siltuma nodroßinåßanai. Apkuré izmantojot malku, jåré inås, ka ik pa laikam tå jåiemet kurtuvé. Tåpéc ßis kurinåmais nav piemérots imenei, kas regulåri ir årpus måjas. Izmantojot dabasgåzi un ß idro kurinåmo, kurinåmå padevi un degßanas procesu iespéjams pilnîbå automatizét. Gåzes apkures katlu reguléßanas iespéjas nodroßina tießi tådu temperatüru, kådu saimnieki vélas. Noteikt, cik paga u jåpiemet, lai noturétu precîzu temperatüru, nav iespéjams. Kådas ir papildu iespéjas? Visiem kurinåmajiem sadegot, dümos rodas üdens tvaiki. Dümos esoßo üdens tvaiku kondenséßanu vislabåk veikt no dabasgåzes dümiem, jo tajos nav séra un pelnu da iñu. Kondenséjot üdens tvaikus, iespéjams güt papildu siltumu, un kurinåmå lietderîbas koeficients palielinås. Tåpéc nepiecießami speciåli kondensåcijas apkures katli, ko Latvijå pagaidåm vél plaßi neizmanto. Viså pasaulé palielinås pieprasîjums péc dabasgåzes, kas ir viens no létåkajiem ener ijas avotiem. 14 dabasgåze måjås

17 Perspektîvas Jaunås tehnolo ijas sadzîves tehnikå Salîdzinåjumå ar citiem kurinåmå veidiem dabasgåze ir pietiekami léta, tåpéc ekonomiski attîstîtås valstîs vérojama tendence to izmantot aizvien vairåk. Pieméram, zemés, kur apkuré plaßi izmantoja elektrîbu, tås dårdzîba izraisîja pretéju procesu vélmi ßo apkures veidu aizståt ar létåku. Tå kå iedzîvotåji arvien bieωåk izvélas dabasgåzi, tiek mekléti un izstrådåti risinåjumi, kå to izmantot daudzveidîgåk. Müsu valstî dabasgåzi pagaidåm izmanto galvenokårt apkuré, üdens uzsildîßanå un gåzes plîtîs. Taçu klåt ir laiks, kad dabasgåzi dzîvoklî vai måjå varés izmantot daudz vairåk, darbinot arî citu sadzîves tehniku. To palîdzés nodroßinåt rozetveida pieslégums gåzei. Tas nozîmé, ka, lîdzîgi kå elektrîbai, arî dabasgåzei telpås zem apmetuma izvietos caurules, iepriekß paredzot, kurå vietå dzîvoklî vai måjå varés izmantot ßo pieslégumu. Lîdz ar to dabasgåze k üs pieejamåka, pieméram, gåzes kamînu varés pårvietot uz citu telpu, kurå büs rozetveida pieslégums gåzei. Jau tagad malkas kamîna vietå iespéjams sildîties pie dabasgåzes kamîna. Tajå deg gåze, kuras liesma nodroßina dzîvås uguns klåtbütni. Taçu aiz kamîna stikla iespéjams måkslinieciski izveidot ne tikai koka paga u imitåciju, bet arî saimniekam iepatikußos skatu, pieméram, senlaicîgu pili, kuras logos un fonå deg uguns. Gåzes kamîna priekßrocîba: nav jågådå malka un jårüpéjas par vietu, kur to glabåt, kå arî nerodas pelni. Iespéjams iztikt arî bez elektriskå ve as Ωåvétåja, jo nu jau pieejams arî ve as Ωåvétåjs, kas darbojas ar dabasgåzi. Tas ir dubultsienu trauks, kurå ieliek slapjo ve u. Pa spraugu starp dubultajåm sienåm tiek ievadîti silti dabasgåzes dümi, kas Ωåvé ve u. Pie mums tikai nedaudz izmanto mazas jaudas ko eneråciju, kas gan siltumu, gan elektrîbu auj raωot vienotå ciklå, par kurinåmo izmantojot dabasgåzi. Taçu Íveicé un Våcijå atzinîbu jau güst tri eneråcija. Tas nozîmé, ka, patéréjot dabasgåzi, vienlaikus raωo elektrîbu, siltumu un aukstumu. Tas ir oti noderîgi, pieméram, tirdzniecîbas centros. Izñemot gåzes kamînus, kurus jau var nopirkt Latvijå, citu ar gåzi darbinåmu sadzîves tehniku pagaidåm var iegådåties citås Eiropas valstîs, bet tad büs apgrütinåta ßîs tehnikas apkope. Cerams, ka ar dabasgåzes iekårtu plaßåku ienåkßanu müsu ikdienå ßî probléma tiks atrisinåta. Kas ir infrasarkano staru deglis? Klåt Pierasts, ka gåzes plîtî var redzét liesmu, kas rodas, sadegot gåzei. Taçu jaunås tehnolo ijas piedåvå arî ßådu iespéju: gåzi izmanto, taçu tås liesma paliek neredzama. Infrasarkano staru deglis ir speciåls veidojums no keramiska materiåla, kas caurvîts daudzåm oti sîkåm caurulîtém. Degßanas proceså dabasgåze sadeg jau caurulîßu ejås, tåpéc viss keramiskais izstrådåjums sakarst un k üst sarkans. Kaut arî liesma nav redzama, veidojums uz visåm pusém izstaro siltumu. Infrasarkano staru deg a priekßrocîba ir tå, ka keramisko veidojumu var raωot daωådås formås, pieméram, kå spiråli, çetrstürveida u. tml., lîdz ar to piemérojot daωådiem mér iem. Attîstîto valstu pilsétås ßo tehnolo iju izmanto, pieméram, lai pagarinåtu åra kafejnîcu sezonu. Keramisko veidojumu raωo lietussarga formå, to novieto åra kafejnîcås, un cilvéki jau véså laikå labpråt séω zem nojumes, kas izstaro siltumu. Ar infrasarkano staru degli iespéjams aizvietot arî elektrisko sildîtåju. Keramisko veidojumu izgatavo kå plåksni, ko novieto, pieméram, pie griestiem virs darbavietas, un tå silda cilvéku, bet påréjo telpu neapkurina. ir laiks, kad dabasgåzi varés izmantot ne tikai apkurei vai édiena gatavoßanai, bet daudz plaßåk, darbinot arî cita veida sadzîves tehniku. LG, nozîmîgåkais energorezursu uzñémums müsu valstî, turpina gazificét Latvijas pilsétas. 15 dabasgåze måjås

18 Informåcija klientiem Rîcîbas plåns tiem, virsraksti kuri nolémußi gazificét savu måju vai dzîvokli Guntars Strazdiñß Iesaka GUNTARS STRAZDIˆÍ, «Latvijas Gåzes» Pårdoßanas da as individuålo lietotåju sektora vadoßais inωenieris konsultants Ja vélas gazificét måju Måjas îpaßniekam, lîdzîpaßniekam, kas savå måjå vai tås da å vélas ierîkot dabasgåzes apkuri, vai viña pilnvarotai personai jådodas uz dzîvesvietu apkalpojoßås «Latvijas Gåzes» (LG) struktürvienîbu Rîgå uz Pårdoßanas da u Vagonu ielå 20 vai savå rajonå pie atbildîgå inωeniera konsultanta LG iecirknî. Lîdzi jåñem îpaßuma tiesîbas apliecinoßs dokuments (zemes robeωas plåns, zemesgråmata vai pirkuma lîgums), pilnvarotai personai arî pilnvara. LG darbinieks novértés, vai ieceri iespéjams îstenot. Paståv vairåkas iespéjas. SITUÅCIJA Nr. 1. Sadales (ielas) gåzesvads un pievads jau izbüvéts lîdz måjai, taçu kaut kådu iemeslu dé darbs nav turpinåts. Nepiecießams izbüvét gåzesvadus un apkures sistému ékas iekßiené. Måjas saimnieks uz noteikta parauga veidlapas uzraksta pieteikumu, pievienojot îpaßumu apliecinoßu dokumentu kopijas. Divu lîdz çetru nedé u laikå «Latvijas Gåze» interesentam izsniedz tehniskos noteikumus projekta izstrådei, informéjot, ka no gada 1. jünija noteikta piesléguma maksa sadales tîkliem. Vienreizéjo maksåjuma summu nosaka péc spiediena sadales (ielas) gåzesvadå. Kad klients vélésies sañemt dabasgåzi, to ékai pieslégs tikai tad, kad büs samaksåta piesléguma maksa. Klients pasüta gåzesvada un apkures sistémas büvniecîbas projektu licencétam gåzapgådes projektétåjam. Izstrådåtais projekts jåsaskaño ar ékas îpaßnieku un, ja tådi ir, lîdzîpaßniekiem, «Latvijas Gåzi», kå arî Rîgå ar Rîgas Domes Komunålås saimniecîbas departamentu. Gåzesvada izbüve saskañå ar izstrådåto projektu jåpasüta licencétai gåzapgådes büvniecîbas organizåcijai (iespéjama situåcija, ka viena firma veic gan projektéßanas, gan büvniecîbas darbus). Kad büvniecîbas, montåωas un reguléßanas darbi ir veikti, büvniecîbas organizåcija LG pårståvjus uzaicina veikt gåzesvada pårbaudi un pieñemßanu. Ja pårbaudé apstiprina, ka darbi veikti pareizi, tiek parakstîts akts par objekta pieñemßanu. Kad noslégts dabasgåzes piegådes lîgums un klients ir samaksåjis piesléguma maksu, ékai pieslédz dabasgåzi. attiecîgås paßvaldîbas büvvaldé, bet Rîgå pilsétas Büvvaldes InΩenieru padomes Büvprojektu izskatîßanas komisijå. Tikai tad, kad projektu apstiprinåjusi Büvvalde, drîkst såkt büvniecîbu. Par büvniecîbas darbiem saimniekam jåslédz lîgums ar licencétu büvuzñémumu, kas tiesîgs veikt ßådus darbus. Kad darbi pabeigti, büvniecîbas organizåcija LG darbiniekus uzaicina veikt gåzesvada pårbaudi. Tikai tad, ja viss ir kårtîbå, paraksta aktu par objekta pieñemßanu un, kad noslégts dabasgåzes piegådes lîgums, samaksåta piesléguma maksa, tiek pieslégta dabasgåze. SITUÅCIJA Nr. 3. Måja, ko vélas gazificét, neatrodas lîdzås sadales gåzesvadam. No sadales gåzesvada lîdz måjai nepiecießams izbüvét nelielu sadales gåzesvadu, kå arî izveidot gåzesvadus un apkures sistému ékas iekßiené. Galvenå probléma sadales gåzesvada izbüve lîdz måjai. Saskañå ar licences noteikumiem tikai «Latvijas Gåzei» ir tiesîbas büvét sadales gåzesvadus. Taçu, ja klients vélas, «Latvijas Gåze» nelielus sadales gåzesvadus (lîdz 200 metru garus) var pilnvarot büvét pasütîtåjam, kurß savukårt noslédz lîgumu ar licencétu gåzapgådes büvuzñémumu. Tas nozîmé, ka pasütîtåjs (måjas saimnieks) par saviem lîdzek iem izbüvé 16 dabasgåze måjås SITUÅCIJA Nr. 2. Måja, ko vélas gazificét, atrodas ielå, kurå ir sadales gåzesvads. No sadales gåzesvada lîdz måjai nepiecießams izbüvét pievadu, kå arî gåzesvadus un apkures sistému ékas iekßiené. Måjas saimnieks uz noteikta parauga veidlapas uzraksta pieteikumu, pievienojot îpaßumu apliecinoßu dokumentu kopijas. Divu lîdz çetru nedé u laikå «Latvijas Gåze» interesentam izsniedz tehniskos noteikumus projekta izstrådei, informéjot par piesléguma maksu, kas noteikta atkarîbå no spiediena sadales gåzesvadå. Saimnieks vai projektétåjs pasüta objekta topogråfisko uzmérîßanu. Topogråfiskais mérîjums un tehniskie noteikumi nepiecießami, lai licencétam gåzapgådes projektétåjam pasütîtu projektu. Gåzesvada pievada projekts jåsaskaño gan ar ékas îpaßnieku un, ja tådi ir, lîdzîpaßniekiem, gan «Latvijas Gåzi», kå arî visiem komunikåciju turétåjiem. Tie var büt daudzi: «Lattelekom», «Latvenergo», «Latvijas Dzelzce ß», «Latvijas Mobilais telefons», «Tele 2», Latvijas Autoce u direkcija, Valsts Informåcijas tîklu a entüra, Rîgå Tramvaju un trolejbusu pårvalde, «Rîgas Ëdens», «Rîgas Siltums», «Rîgas Gaisma» vai kådi citi komunikåciju turétåji citås pilsétås. Atkarîbå no lîguma noteikumiem projekta saskañoßanu daudzajås institücijås uzñemas veikt pats saimnieks vai arî projektétåjs. Kad projekts saskañots ar visåm ieinteresétajåm pusém, tas jåsaskaño

19 Gazifikåcijas izmaksas ir oti atß irîgas tås ietekmé katra konkrétå sitåcija, saimnieka vélmes un iespéjas. sadales gåzesvadu un péc tå nodoßanas ekspluatåcijå «Latvijas Gåze» kompensé sadales gåzesvada uzbüves izdevumu da u uzñémuma iespéjamås investîcijas da u. Situåcija Nr. 4. Måja vél nav uzcelta. Gazifikåciju vélas büvgabalos, kuros vél tikai paredzéta måju celtniecîba. Vispirms nepiecießams izbüvét sadales gåzesvadu. Iespéjams, ka «Latvijas Gåze» veic aptauju aicina pieteikties iespéjamos klientus. Nenokavéjiet ßo piedåvåjumu, cerot, ka gåzesvadam varésiet pievienoties vélåk, kad büs uzcelta måja! «Latvijas Gåze» jaunu objektu iek auj savos plånos, izstrådå projektu un veic gåzesvada büvniecîbu tikai tad, kad ir savåkts optimåls klientu pieteikumu skaits. Òoti izdevîga iespéja: klients samakså, bet visus darbus veic «Latvijas Gåze». Ja iecerétajam ciematam ir viens îpaßnieks, viñß var iesniegt LG projekta pieteikumu un péc iespéjamås izbüves ekonomiskå izvértéjuma vienoties ar «Latvijas Gåzi» par droßîbas naudas lîgumu. Tas nozîmé, ka îpaßnieks par savu naudu izbüvé sadales gåzesvadus, bet, kad måjas uzce un pieslédz dabasgåzei, «Latvijas Gåze» kompensé investîcijas par katru pieslégto måju. Situåcija Nr. 5. Klients vélas gazificét dzîvokli Dzîvok a îpaßniekam jådodas uz dzîvesvietu apkalpojoßås «Latvijas Gåzes» struktürvienîbu Rîgå uz Pårdoßanas da u Vagonu ielå 20 vai savå rajonå pie atbildîgå inωeniera konsultanta LG iecirknî. Lîdzi jåñem îpaßuma tiesîbas apliecinoßi dokumenti (zemesgråmatas izraksts vai pirkuma lîgums). Ja sarunå ar inωenieri konsultantu konstatéts, ka tehniski iespéjams gazificét dzîvokli, klients tiek informéts par nepiecießamajiem papildu dokumentiem. Uz noteikta parauga veidlapas jåuzraksta pieteikums, pievienojot îpaßumu apliecinoßu dokumentu kopijas. «Latvijas Gåzé» ir izveidota speciåla inωenieru komisija, kas izvérté katru ßådu pieteikumu. Savulaik, kad daudzdzîvok u måjas projektéja, tajås dabasgåzi paredzéja izmantot tikai gåzes plîtîs, tåpéc gåzes cauru vadi tik lielai slodzei nav paredzéti. Ja paståv iespéja, ka konkrétajå ékå cauru vadi ir pieméroti papildu slodzei, komisija dzîvok a saimniekam nolemj izsniegt tehniskos noteikumus projekta izstrådei ar nosacîjumu, ka projektétåjs veiks hidraulisko apré inu gåzes sistémai viså måjå, pie aujot, ka atseviß u gåzes apkuri var véléties ierîkot pilnîgi visos dzîvok os. Ja nepaståv iespéja, ka ßåds risinåjums büs realizéjams, dzîvok a saimniekam tehniskos noteikumus projekta izstrådei neizsniedz, lîdz ar to gazifikåcija tiek atteikta. Ja dzîvok a saimnieks sañem tehniskos noteikumus projekta izstrådei, viñam jåveic tåda pati procedüra kå måjas saimniekam, kurß vélas izbüvét gåzesvadus un apkures sistému ékas iekßiené. Svarîgi zinåt! Procedüra ir laikietilpîga! Ja viss rités bez aiz erßanås, no pirmås vizîtes «Latvijas Gåzé» lîdz gåzes apkures katla iedarbinåßanai paies pusgads. Tåpéc labåk dokumentus såkt kårtot ziemå vai agrå pavasarî, lai lîdz salam visi darbi ir pabeigti. Tehniskie noteikumi projekta izstrådei ir derîgi vienu gadu. Ja ßajå laika periodå projekts netiek pabeigts, nåksies såkt visu no gala. Projekts derîgs divus gadus, tåpéc ßajå laikå objekts jåuzbüvé. Ja saskañå ar noslégto lîgumu «Latvijas Gåze» no sadales gåzesvada lîdz måjai uzbüvé pievadu, ékas saimniekam gåzesvadi un apkures sistéma ékas iekßiené jåizbüvé trîs gadu laikå un jåpieslédz dabasgåzei. Visi jaunie patérétåji kopß gada 1. jünija makså piesléguma maksu. Gazifikåcijas izmaksas ir oti atß irîgas to ietekmé katra konkrétå situåcija, saimnieka vélmes, iespéjas utt. Pieméram, iekßéjo gåzesvadu izbüve un apkures katla iegådes izmaksas var iek auties tükstoß latos. Ja lîdzîpaßnieki vai kaimiñi, kurus skar büvniecîba, tai nepiekrît, büvniecîbu nevar veikt. Vispirms jåuzlabo attiecîbas! Skaidro LG partneri OJÅRS RKÍappleIS, SIA «Vîtne», gåzesvadu un siltumapgådes projektéßana un montåωa, direktors: Uzstådot gåzes tehniku, nedrîkst büt ne mazåkås atkåpes no valsts noteiktajiem droßîbas standartiem un büvmontåωas noteikumiem. Izmantojam tikai sertificétus izejmateriålus, un katru objektu pirms nodoßanas rüpîgi pårbauda «Latvijas Gåzes» eksperti. Gazifikåcijas proceså sareω îjumi rodas, ja teritorijas plånojumå nav atzîmétas visas pazemé esoßås komunikåcijas iekårtas, pieméram, telefona vai elektrîbas kabe i. VisbieΩåk tås ir vecas iekårtas, par kuru esamîbu zemes îpaßnieki nav pat informéti vai sen aizmirsußi. Bojåjot elektrîbas kabeli ar låpstu vai ekskavatoru, tiek apdraudéta meistaru droßîba. Tåpéc, nolemjot veikt gazifikåciju, aicinu måjas saimniekus noskaidrot, kådi kabe i ir viñu îpaßuma teritorijå. AIVARS SVARENIEKS, SIA Gastex, gåzes sistému projektéßana un büve, direktors: Müsu specializåcija ir gåzes iekårtu uzstådîßana, un pårsvarå nodarbojamies ar åréjo gåzesvadu izbüvi. Darba gaitå nodroßinåm, lai müsu uzstådîtås iekårtas bütu droßas visu ekspluatåcijas laiku. Protams, katrs klients sañem droßîbas noteikumus. Tos ievérojot, tiek maksimåli novérsti nelaimes gadîjumi. Vadiem, kas atrodas pazemé, izmantojam plastmasas cauru vadus. Strådåjot iekßtelpås, metåla caurules. Latvija ir ieguvusi tiesîbas izmantot kapara caurules, kuru priekßrocîba ir savienojuma iespéjas bez metinåßanas. 17 dabasgåze måjås

20 Jurista padoms jåzinazemes Kas îpaßniekam 18 dabasgåze måjås Svarîga informåcija Jebkurß zemes îpaßnieks var griezties a/s «Latvijas Gåze» un uzzinåt, vai viña zemes gabalå ir kåda komunikåcija. Tiks noteikta arî aizsargjosla. LG par saviem lîdzek iem noteiktos aprobe- Ωojumus ieraksta zemesgråmatå. Ja vélaties noskaidrot, vai jüsu zemes îpaßumå ir gåzesvadi, uz jüsu jautåjumiem atbildés Ieva Sangoviça, raωoßanas sagatavoßanas dienesta inωeniere (tålr ); Ivars Judrups, raωoßanas un ekspluatåcijas dienesta vadîtåjs (tålr ). Ja zinåt, ka jüsu zemes îpaßumå ir gåzesvadi, un ja vélaties to ierakstît zemesgråmatå, jums jåmeklé Gundega Rozmisa, «Latvijas Gåzes» Juridiskås un îpaßuma re istråcijas da as juriskonsulte (tålr ). Santa Bérziña Latvijå palielinås gåzesvadu izbüve, taçu joprojåm tiesiski nav atrisinåts jautåjums par a/s «Latvijas Gåze» (LG) piederoßo komunikåciju un to aizsargjoslu uzmérîßanu dabå, iezîméßanu LR Valsts zemes dienesta robeωu plånos un re istréßanu zemes gabalu îpaßnieku zemesgråmatås. Reizém zemes îpaßnieki ir nepatîkami pårsteigti, uzzinot, ka viñu zemes gabalos atrodas gåzesvadi un tådé büvniecîba ir aizliegta. Kå risinåt ßos jautåjumus? GUNDEGA ROZMISA, a/s «Latvijas Gåze» Juridiskås un îpaßuma re istråcijas da as juriskonsulte, paskaidroja, ka «zemes reformas laikå, kad atjaunoja îpaßuma tiesîbas, vairåkumå gadîjumu zemesgråmatås komunikåcijas netika atzîmétas. Teritorijås, kur notiek jaunå gåzesvadu büvniecîba, ar zemes îpaßniekiem tiek panåkta vienoßanås par gåzesvadu izbüvi un noteikta aizsargjosla. Ío apgrütinåjumu a/s «Latvijas Gåze» ieraksta zemesgråmatå, sadarbojoties ar zemes îpaßniekiem». Kå LG rîkojas, lai panåktu aprobeωojuma ierakstîßanu visås zemesgråmatås? Més esam informéjußi visus pagastus par esoßajiem izbüvétajiem gåzesvadiem. Papildus gada maijå visiem Latvijas notåriem un paßvaldîbåm izsütîjåm véstules, lüdzot informét zemes gabalu pircéjus vai îpaßniekus par nepiecießamîbu uzzinåt pie mums, vai konkrétajå zemes gabalå ir gåzesvadi, citas komunikåcijas vai aizsargjoslas. Var gadîties, ka konkrétajå zemes gabalå büvniecîba vispår nav at auta. Saskañå ar gada Aizsargjoslu likumu vietéjåm paßvaldîbåm aizsargjoslas bija jånosaka teritoriju plånojumos, tålåk jånodroßina ßo aizsargjoslu robeωu noteikßana un visas ziñas jåsniedz LR Valsts zemes dienestam. Tås iezîmé aizsargjoslas zemes robeωu plånos. Íodien situåcija vairåkumå gadîjumu ir tåda, ka cilvéki nopérk zemes gabalu un zemes robeωu plåns ir izsniegts bez apgrütinåjumiem. Kådas problémas var rasties zemes îpaßniekiem? Cilvéks var nopirkt zemes gabalu, nezinot, ka reåli dabå tur ir gåzesvadi, elektrokabe i, citas komunikåcijas, to aizsargjoslas vai arî tikai aizsargjoslas. Pirms uzsåk büvniecîbu, cilvéks ar måjas büvniecîbas projektu nåk uz LG péc saskañojuma. Més liekam atzîmi, ir aprobeωojums vai nav, un var izrådîties, ka konkrétajå vietå nedrîkst veikt büvniecîbu, jo zemes gabals ir apgrütinåts. Par esoßajiem gåzesvadiem un citåm komunikåcijåm LG zemes îpaßniekiem kompensåciju nemakså, jo, péc Civillikuma, aprobeωojumi ir jåpacieß. Büvéjot jaunas komunikåcijas, ar zemes îpaßnieku slédzam vienoßanos par vienreizéjås kompensåcijas samaksu. Ko cilvéki visbieωåk nezina? Pérkot zemes gabalus, vajadzétu paintereséties, vai tur atrodas kådas komunikåcijas. BieΩi vien cilvékiem neienåk pråtå, ka vajadzétu aiziet uz «Latvenergo», LG, «Lattelekom». Saskañå ar Latvijas Republikas büvnormatîviem ir ne tikai aizsargjoslas, bet arî droßîbas zonas, kas var büt lielåkas par aizsargjoslåm. Zemesgråmatas sada å lietu tiesîbas, kas apgrütina nekustamo îpaßumu, tiek uzrådîtas komunikåcijas un/vai aizsargjoslas. Tåpéc jebkurå gadîjumå vajadzétu paintereséties, vai iecerétajå vietå drîkst veikt büvniecîbu. Patlaban visus zemes îpaßniekus aicinåm sadarboties ar LG un ierakstît zemesgråmatå aprobeωojumus, ja tådi ir viñu zemes gabalå. Ko darît, ja zemes îpaßnieks nezina, vai viña zemes gabalå ir aprobeωojumi? Cilvékiem ar savu zemes robeωu plånu jånåk pie mums vai arî tas jåatsüta pa faksu. Més to aizsütåm saviem inωenieriem, un viñi liek atzîmi ir vai nav aprobeωojums. Més palîdzam iere istrét gåzesvadus zemesgråmatå. Tådå veidå var uzzinåt, vai konkrétajå zemes gabalå drîkst veikt büvniecîbu. Vai ir bijußi gadîjumi, kad cilvékiem ir izstrådåts projekts un tikai péc tam viñi uzzina, ka büvniecîba nav at auta? Íådu gadîjumu paßlaik ir maz, tåpéc ka tie, kuri tikai tagad pérk zemes gabalus, ir piesardzîgi un intereséjas paßi. Vairåk problému bijis ar zemes îpaßniekiem, kuriem ir atjaunotas îpaßuma tiesîbas. Ja büvniecîba ir aizliegta, tåtad aizliegta. Més nekå palîdzét nevaram. Zemes îpaßnieki var izvéléties citu vietu, var tiesåties. Daudzi neapzinås, kas notiks tad, ja gåzesvads tiks bojåts zem uzbüvétås måjas. Kådas visbieωåk ir pretenzijas? Cilvéki domå: manå gabalå ir gåzesvads, es prasîßu nomas maksu, bet nesaprot, ka gåzesvads ir büvéts visas sabiedrîbas interesés. Par lielajåm gåzes reguléßanas stacijåm més nomas maksu maksåjam, bet arî ßobrîd likums paredz, ka nomas maksa gadå ir 5 procenti no zemes kadastrålås vértîbas pilsétås (kur atrodas energoapgådes uzñémumi). Vairåkumå gadîjumu zemes îpaßnieki neatbalsta ßådu nomas maksu, jo zemes kadastrålå vértîba tålåk no Rîgas ir samérå zema, lîdz ar to nomas maksa gadå iznåk visai neliela. Vairåkumå gadîjumu ßos zemes gabalus cenßamies atpirkt. Kåda büs LG turpmåkå rîcîba, lai risinåtu ßeit minétås problémas? Tuvåkajå laikå, piesaistot kådu juridisko biroju vai uzñémumu vai paßi veidojot komandu, apñemamies visus gåzesvadus un påréjås komunikåcijas iere istrét zemesgråmatå. Tas ir garß un ilglaicîgs process. Daudz kas ir atkarîgs no zemes îpaßniekiem. Pieméram, ja ir jårekonstrué esoßås gåzes reguléßanas stacijas, saskañå ar tiesîbu normatîvajiem aktiem nepiecießama rakstiska zemes îpaßnieka piekrißana. BieΩi vien ir tå, ka zemes îpaßnieks ßo piekrißanu nedod. Més esam spiesti piedåvåt vai nu atpirkt zemes gabalu, vai slégt nomas lîgumu. Íis vienoßanås ce ß ir samérå grüts.

21

22 Gåze un droßîba Kå izvélétiesgåzes apkures katlu? 20 dabasgåze måjås Ivars Platais: «Tåpéc, jau pérkot katlu, ir jåzina, kura firma uzñemas nodroßinåt aparåta ekspluatåcijas apkalpoßanu. Èpaßniekam noteikti jåslédz lîgums ar kådu servisa firmu, lai nepiecießamîbas gadîjumå sañemtu operatîvu un kvalitatîvu palîdzîbu. Nepareizi rîkojoties, aparåtu var åtri sabojåt.» Sandra Eglîte Mekléjiet atbildes uz astoñiem svarîgiem jautåjumiem! Lai izvélétos gåzes apkures katlu, vispirms jåiegüst atbildes uz vairåkiem bütiskiem jautåjumiem. Tikai paßi potenciålie pircéji var sniegt atbildes, kur un kådos apståk os aparåts darbosies. Savukårt preces pårdevéji informés par apkures katla iespéjåm. Ar katru atbildi pircéja vélmes konkretizésies un k üs vienkårßåk izvéléties piemérotåko gåzes apkures katlu. Iesaka «Latvijas Gåzes» måcîbu centra vadîtåjs, inωenierzinåtñu doktors IVARS PLATAIS. 1. Kåda ir gåzes apkures katla nepiecießamå siltumjauda? Nav nepiecießams pirkt oti jaudîgu apkures katlu, bet to darbinåt tikai da éji. K üdîsieties, ja iegådåsieties aparåtu, kurß nespés apsildît plaßås telpas. Tåpéc pircéjam jåizvélas gåzes apkures katls, kura siltumjauda atbilst konkrétå dzîvok a vai måjas apsildei. 2. Vai aparåts nodroßinås iespéjami augståku efektivitåti? Gåzes apkures katli ar augstu efektivitåti pilnîgåk izmanto gåzi, tåpéc samazinås tås patériñß. Lîdz ar to apkure makså mazåk. Òoti labs rådîtåjs ir, ja aparåta standarta lietderîbas koeficients ir augståks par 90 procentiem. Taçu raωotåji piedåvå arî apkures katlus, kuriem ßis rådîtåjs pårsniedz 100 procentus. 3. Kåds ir aprîkojuma tehniskais lîmenis? To noteiks pircéja vélmes. Tos, kuri grib vienkårßu apkures katlu, neinteresé tå daωådås papildu iespéjas. Taçu saimniekam, kurß grib güt maksimålas értîbas, ir svarîgi, vai apkures katlam ir daωådas komforta ierîces, pieméram, vai to ar modemu starpniecîbu iespéjams pieslégt pie telefona, lai, neesot måjås, bütu iespéjams kontrolét, vai un kå aparåts darbojas. 4. Vai apkures katlam ir programméßanas iespéjas? Íai prasîbai noteikti ir jåatbilst pircéja dzîvesveidam. Saimniekiem, kuru ikdiena galvenokårt paiet dzîvoklî vai måjås, programméßana var ß ist nevajadzîga. Atrodoties uz vietas, viñi paßi var kontrolét situåciju regulét apkuri atbilstoßi savåm vélmém, gaisa temperatürai utt. Savukårt tiem, kuri regulåri un ilgstoßi uzturas årpus dzîvok a vai måjas, ir svarîga iespéja aparåtu iestådît izdevîgå automåtiskå reωîmå, nodroßinot telpås iepriekß noregulétu temperatüru. Pieméram, aparåtu ieprogrammé, ka pulksten astoños, kad visi måjas iemîtnieki devußies savås gaitås, apsilde nodroßina telpås tikai 14 grådu siltumu, bet påris stundas pirms imenes atgrießanås tas såk strådåt çaklåk, un visi pårnåk jau 21 grådu siltås telpås. Tå saimnieki ieekonomé gåzi, lîdz ar to samazina maksu par apkuri. 5. Kåds ir gåzes apkures katla lielums un dizains? Iekams pérk gåzes apkures katlu, jåizlemj, kurå vietå dzîvoklî vai måjå to novietot. Lîdz ar to büs zinåms, cik plats, augsts un biezs drîkst büt aparåts, lai ietilptu paredzétajå platîbå. Varbüt saimnieks vélas to pielikt pie sienas, ievietot virtuves skapîtî? Arî tas ir iespéjams. Atkarîbå no tå, vai apkures katlu nosléps no acîm palîgtelpå vai novietos kå interjera elementu virtuvé, iespéjams izvéléties arî tå dizainu. RaΩotåji piedåvå oti daωådus gåzes apkures katlus gan vienkårßu, neuzkrîtoßu kastîti, gan arî daωådu kråsu un formu interesantus sadzîves tehnikas priekßmetus. 6. Ko garanté izgatavotåjs un pårdevéjs? Eiropas Savienîbas valstîs gåzes apkures katlus izgatavo atbilstoßi Eiropas direktîvai 90/396/EEC, kas nosaka, ka aparåtiem jåbüt droßiem un értiem ekspluatåcijå, efektîviem un ekonomiskiem, ar müsdienîgu dizainu, videi draudzîgiem, higiéniskiem utt. Aparåti ir testéti atzîtås institücijås un sertificéti ar CE mar éjumu. Izplatîtåjiem (pårdevéjiem) aparåti jånodroßina ar lietoßanas instrukciju valsts valodå, jåuzñemas garantijas saistîbas un servisa apkalpoßana ekspluatåcijas periodå. Svarîgi, lai par nopirkto preci pårdevéjs zinåmu laiku uzñemas atbildîbu, to apliecinot ar garantijas apliecinåjumu. Garantijas laikå, kas parasti ilgst divus gadus, pårdevéjs uzñemas par velti veikt remontu vai nepiecießamîbas gadîjumå nekvalitatîvu aparåtu apmainît pret citu. Tåpéc pråtîgåk rîkojas tie, kuri iepérkas firmå ar labu slavu. 7. Kåda ir aparåta cena? Ar ßo daudziem pircéjiem oti svarîgo jautåjumu nevajadzétu steigties tam nav jåbüt pirmajam! Jåapzinås, ka cenu veido viss iepriekßminétais jo gåzes apkures katls ir jaudîgåks, ar daudzveidîgåm iespéjåm, ori inålu dizainu utt., jo tas ir dårgåks. Laba manta nav léta, un cena raksturo tås kvalitåti. 8. Vai tiks nodroßinåts gåzes katla serviss? Ío jautåjumu nedrîkst aizmirst, jo atbilde uz to ir oti svarîga! Jåré inås, ka dzîvé gadås visådi un var rasties nepiecießamîba izsaukt meistaru, kas novérß k ümes vai radußos traucéjumus. Ja ir nopirkts kåda müsu valstî nepopulåra uzñémuma raωots apkures katls, iespéjams, büs sareω îti atrast speciålistus, kuri veic tå apkalpi. Tå kå gåzes apkures katlu konstrukcija un tehniskås iespéjas nepårtraukti pilnveidojas, tie prasa kvalificétu servisa apkalpi tas nozîmé, ka speciålisti to apkalpoßanai jåsagatavo. Turpretî kvalificéti apkalpotu apkures katlu darba müωs pårsniedz pat 15 gadus.

23 Profesionå a viedoklis EDGARS VIRKAVS, SIA «Juneka EV», apkures iekårtas uzstådîßana un serviss, direktors: Darbå més pilnîbå ievérojam Eiropå noteiktos kvalitåtes standartus, tomér droßu apkures katlu ekspluatåciju nosaka arî klienta rîcîba péc gazifikåcijas. Vél joprojåm bieωi vérojams, ka, véloties maksimåli samazinåt izmaksas, laikus netiek veikta iekårtu ikgadéjå apkope. Klienti aizmirst, ka apkures sistéma darbojas kå vienots mehånisms, tåpéc droßîbu apdraud arî, pieméram, aizséréjis skurstenis vai novecojußas kanalizåcijas caurules. Lai nodroßinåtu vél lielåku klienta droßîbu, jau tuvåkajå nåkotné plånojam izmantot jaunus kapara gåzes cauru vadus. MARKS KOVARSKIS, SIA Arkost, gåzapgådes sistému projektéßana, büvdarbu veikßana un vadîßana, direktors: Müsu ikdienas darbs rit, ievérojot virkni Eiropå noteikto standartu un sekojot uzñémuma iekßéjåm droßîbas instrukcijåm. Pat sîkåkå deta a ir noteikta normatîvos, lai gåzes tehnikas ekspluatåcijas gaitå nodroßinåtu maksimålu droßîbu. Kad müsu darbs ir ekspertu pårbaudîts un nodots ekspluatåcijå, klients sañem droßîbas instrukcijas, lai izvairîtos no nelaimes gadîjumiem un laikus veiktu nepiecießamos apkopes darbus. Strådåjam tikai ar jaunåkajåm Latvijå pieejamajåm tehnolo ijåm un darba metodém. Kåpéc nepiecießams gåzes spiediena regulators? Gazificéjot måjokli, jåievéro droßîbas nosacîjumi. Tie garanté to, lai jaunå gåzes apkures sistéma sniegtu tikai omulîgu siltumu un komfortu, nevis sagådåtu galvassåpes vai pat apdraudétu måjas saimnieku droßîbu. Lai apkures katlam gåzes piegåde notiktu ar vajadzîgo spiedienu, jåuzståda gåzes spiediena regulatori. Íîs ierîces nepiecießamîbu skaidro SIA «Gåzes tehnika» direktors EDGARS KRAUZE. Gåzes spiediena regulators ir regulåcijas iekårta, kas nodroßina, lai gåzes piegåde apkures katlam notiktu ar pie aujamo spiediena normu. Vairåkumam ma istrålo gåzesvadu ir 3 båru liels spiediens, daωiem arî 6 vai 12 båri. Savukårt gåzes katlam privåtmåjå pie aujams tikai 20 milibåru spiediens. Tådå gadîjumå pie måjas uzståda gåzes spiediena regulatoru, kas spiedienu mazina. Nepiecießamîbu péc spiediena regulatora nosaka gåzes sistémas projektétåjfirma, veicot teritorijas un tuvåkå ma istrålå gåzesvada izpéti. Regulators kopå ar skaitîtåju ievietots korpuså lîdzîgi kå elektroener ijas skaitîtåji. Pagaidåm Latvijå gåzes spiediena sadalîtåjus var uzstådît tikai årå pie måjas sienas vai dårzå. Tomér årvalstu pieredze råda, ka tos var ievietot arî iekßtelpås, pieméram, måjas pagrabå. Vai gåzes spiediena regulators jåiegådåjas saimniekam paßam? Regulatorus piedåvå un uzståda arî gåzes sistému montåωas firmas. Tådå gadîjumå måjas saimniekam tikai jåakcepté tå cena. Ja ir vélme, regulatoru var iegådåties pats un darbu veicéjiem uzticét tikai montåωu. Gåzes spiediena regulatoru aptuvenå cena ir Ls Kas notiek, ja regulators nav uzstådîts? Ja gåzes sistémå rodas spiediena pårslodze, sekas ir tra iskas. BieΩi vien ne tikai måjas saimniekam, bet arî kaimiñiem un tuvåkajai apkårtnei. Ja måjås esoßås gåzes ierîces sañem 3 båru spiedienu, no måjas påri paliek milzîga bedre! Íåda situåcija neradîsies, ja gazifikåcijas darbus veikusi licencéta projektéßanas firma, objektu pieñémußi «Latvijas Gåzes» eksperti un nepiecießamîbas gadîjumå uzstådîts spiediena sadalîtåjs. Tådå gadîjumå pårslodze nevar notikt. Turklåt müsdienu spiediena regulatori aprîkoti ar îpaßåm droßîbas sistémåm. Pieméram, ja regulatorå uzkråjies påråk liels spiediens, îpaßs droßîbas vårsts gåzes padevi blo é. Måjas saimnieks konstaté gåzes padeves traucéjumu, izsauc avårijas dienestu, un pårslodze tiek novérsta. DiemΩél ir bijußi gadîjumi, kad saimnieki cieß, ja gåzes sistéma pieslégta nelegåli. Izmantojot nelicencétu firmu pakalpojumus, nav nekådas garantijas. Gåze un droßîba Edgars Krauze: «Regulatorus piedåvå un uzståda arî gåzes sistému montåωas firmas. Tådå gadîjumå måjas saimniekam tikai jåakcepté tå cena. Ja ir vélme, regulatoru var iegådåties pats un darbu veicéjiem uzticét tikai montåωu. Gåzes spiediena regulatoru aptuvenå cena ir Ls » 21 dabasgåze måjås

24 Gåze un droßîba undroßs Ekonomisks apkures katls Ja gåzes apkures katlu uzstådîs un tå apkopi veiks licencéta firma, droßîba ir garantéta. DiemΩél bieωi vérojams, ka cilvéki taupa uz droßîbas ré ina, darbu uztic nelicencétåm brigådém un paßi veic katla apkopi. Gåzes apkures piedåvåtås iespéjas ar katru gadu k üst pievilcîgåkas. Arvien vairåk cilvéku savos måjok os vélas iekårtot gåzes apkures sistémas. Lémums par gåzes apkuri neizbégami ir saistîts ar atbilstoßas aparatüras izvéli. Kå neapjukt plaßajå piedåvåjumu klåstå un izvéléties tießi sev vajadzîgo, skaidro NATÅLIJA VÅVERE, SIA «Jana» direktore. Kå noteikt, kåds apkures katls ir nepiecießams? Vai gåzes katls nerada draudus måjas iemîtniekiem? Gåzes apkures katla izvéli nosaka virkne nianßu, pieméram, apsildåmo telpu platîba, nepiecießamais karstå üdens apjoms, telpu siltumizolåcija, katla novietoßanas telpa, katla ekonomiskums, darbîbas reωîmi. Ir pieejami grîdas un sienas katli ar un bez skursteña; katli telpu vai tikai üdens sildîßanai; kombinétie katli; katli no térauda vai çuguna. Dodoties uz veikalu, galvenais ir zinåt apsildåmås telpas platîbu un karstå üdens apgådi. Izvértéjot apståk us, påréjo palîdzés noteikt speciålists. Pieméram, aptuveni 150 m 2 lielai privåtmåjai ar karstå üdens apgådi virtuvé un vannasistabå derés kw jaudas katls. Påréjo nosaka klienta vélmes: ar kådiem reωîmiem aprîkotu katlu viñß vélas (pieméram, pieejami katli ar paßregulåcijas un papildu droßîbas mehånismiem); vai vélas vairåk lîdzek u ieguldît katla iegådé un mazåk ekspluatåcijå, vai otrådi (kondensåcijas vai atmosfériskie katli); kåda ir katla atraßanås telpa (ar dümvadu vai bez). Arî cenu amplitüda ir plaßa: no 500 latiem lîdz pat vairåkiem tükstoßiem latu. Ja gåzes apkures katlu uzstådîs un tå apkopi veiks licencéta firma, droßîba ir garantéta. DiemΩél bieωi vérojams, ka cilvéki taupa uz droßîbas ré ina, darbu uztic nelicencétåm brigådém un paßi veic katla apkopi. Péc katla uzstådîßanas lietotåjs sañem lietoßanas instrukciju un garantijas apliecîbu. Péc katla uzstådîßanas iesakåm slégt katla apkopes lîgumu. Samaksåjot latus gadå (atkarîbå no katla jaudas), vienmér ir pieejams kvalificéts serviss. Reizi gadå més veicam regulåro katla tîrîßanu. Ideålå gadîjumå klients pie katla pieiet, tikai lai to ieslégtu, izslégtu vai noregulétu reωîmu. Salîdzinåjumam: ja nav noslégts apkopes lîgums, viens izsaukums makså aptuveni 25 latus. Ja noslégts lîgums, iegüstat sirdsmieru un vienmér garantétu servisu! Ja vélaties péc iespéjas ekonomiskåku katlu 22 dabasgåze måjås Apkures katla ekonomiskumu nosaka lietderîbas koeficients. Katls ir ekonomisks, ja koeficients ir vismaz 90. Augståkais lietderîbas koeficients 109 ir kondensåcijas katliem. Íådu katlu ierîkoßana ir pat uz pusi dårgåka nekå tradicionålo mode u, tomér izdevîgå ekspluatåcija ßîs investîcijas atsver viena divu gadu laikå. Tie ietaupa lîdz pat 35 procentiem gåzes. Kondensåcijas katli ir arî klusi iebüvétais süknis optimizé apkures jaudu un samazina plüsmas trokßñus apkures sistémå. Neatkarîgi no jaudas kondensåcijas katli aizñem aptuveni 0,5 m 2 lielu sienas laukumu, nav vajadzîga atseviß a katlu telpa.

25

26 Iepazîstieties «Latvijas Gåzes» komanda 24 dabasgåze måjås DaΩi fakti par «Latvijas Gåzes» darbiniekiem: 29% darbinieku ir augståkå izglîtîba, vidéjå speciålå 30%; vidéjais darbinieku vecums uzñémumå nedaudz lielåks par 40 gadiem; 60% darbinieku ir vecumå no 40 lîdz 60 gadiem; 47% darbinieku darba ståωs nepårsniedz desmit gadus; 6% darbinieku darba ståωs ir no 31 lîdz 40 gadiem. Lîva Liepkalna Uzñémuma panåkumi ir atkarîgi ne tikai no pareizas straté iskas politikas vai lémumiem, kurus pieñem kompånijas vadîba, bet arî no komandas, kas tos îsteno. «Latvijas Gåze» (LG) ir viens no uzñémumiem, kas var lepoties ar stabilu, izglîtotu un veiksmîgu komandu, jo tås pamatå ir cilvéki, kuriem LG nozîmé daudz vairåk nekå tikai darbavietu. Savukårt uzñémumam tas ir panåkumu un profesionalitåtes garants, tåpéc par cilvékiem, kuri strådå «Latvijas Gåzé», kompånija rüpéjas jo îpaßi. Par personåla politiku LG ståsta uzñémuma personåla da as vadîtåja ANITA BUKOVSKA-LORE. «Darbinieki mums ir oti svarîgi, tåpéc galvenais uzsvars ßajå jomå likts uz sociålajåm garantijåm, kas ir lielåkå probléma citos uzñémumos,» viña ståsta. «Daråm visu, lai, strådåjot pie mums, cilvéks justos aizsargåts, lîdz ar nodok u maksåjumiem saviem darbiniekiem garantéjam arî veselîbas un dzîvîbas apdroßinåßanu. Veicam iemaksas arî privåto pensiju fondå papildpensijas kapitåla uzkråßanai. Koplîgumå noteikti gadîjumi, kad darbiniekam varam palîdzét materiåli, jaunajåm måmiñåm izmaksåjam minimålås algas un bérna kopßanas pabalsta starpîbu visu laiku, kamér viñas ir bérna kopßanas atva inåjumå, kas var büt laiks pat lîdz trim gadiem; pabalstus imeném pieß ir arî bérna dzimßanas gadîjumå un brîdî, kad atvase såk måcîties pirmajå klasé. Palîdzam materiåli arî gadîjumos, ja zaudéts tuvinieks. Atceramies darbiniekus arî apa ås dzîves un darba jubilejås.» Gåzes sektors ir saistîts ar zinåmu bîstamîbas pakåpi, tåpéc arî darba aizsardzîbas jautåjumiem pievérß pastiprinåtu uzmanîbu. «Kad veica darbavietu novértéßanu, tika noteikti arî visi iespéjamie riski un, vadoties péc tå, sastådîts konkréts darba aizsardzîbas plåns, turklåt noteikts, kådos gadîjumos un péc cik ilga laika darbiniekam ir jåveic pårbaudes pie årsta.» Lai arî uzñémums samazinåja darbinieku skaitu, atsakoties no darbîbas veidiem, kas nav saistîti ar tießu gåzes piegådi klientiem, «Latvijas Gåzé» joprojåm nodarbinåti vairåk nekå 1200 cilvéki. Jåatzîmé, ka kadru mainîba ir neliela. Darbinieki, kuri par savu darbavietu izvéléjußies «Latvijas Gåzi», tik åtri prom nesteidzas, bet paliek uzñémumå, saskatot iespéjas gan savai izaugsmei, gan stabilitåtei. Var pårsteigt fakts, ka vidéjais darbinieku vecums ir nedaudz lielåks par 40 gadiem, taçu, kå ståsta Anita Bukovska- Lore, pakåpeniski notiek arî personåla atjaunoßana vecåku kolé u pienåkumus uzñémumå pårñem jaunåki. Tas saistîts ar uzñémuma politiku, kas paredz arî to, ka, izveidojot jaunas darbavietas, atbilstoßus darbiniekus galvenokårt meklé jau starp esoßajiem, jo pieredze ir neatsverama vértîba. «Latvijas Gåze» atbalsta arî savu darbinieku véléßanos studét, apmaksåjot måcîbu izdevumus. «Ja cilvéks ir izrådîjis interesi par studijåm, îpaßi kådå no gåzes specialitåtém, kurås esam ieintereséti, darbinieku iniciatîvu atbalståm materiåli. LG darbinieki studé ne tikai Latvijas augstskolås 13 cilvéki izglîtîbu ieguvußi arî Maskavå, I. M. Gubkina Krievijas Naftas un gåzes universitåté, desmit no viñiem ir bijußi uzñémuma stipendiåti. Patlaban tur studé viena müsu stipendiåte, bet trîs darbinieki papildina savas zinåßanas aspirantürå. Uzñémums makså måcîbu maksu, sedz ce a izdevumus un apdroßinåßanu, kå arî nodroßina ar ikméneßa stipendiju.» Darbavietas uzñémumå nokomplektétas gandrîz pilnîbå, sekojot augstiem profesionåliem standartiem, ko paredz LG darbîbas specifika. Vienîgås grütîbas sagådå pieredzes bagåtu un profesionålu metinåtåju trükums, jo, kå ståsta Anita Bukovska-Lore, prasîbas kandidåtiem ir oti augstas un ne vienmér visi gribétåji tåm atbilst. Pédéjais konkurss tika izsludinåts uz vakancém jaunizveidotajå «Latvijas Gåzes» Kontaktu centrå, kas nodarbosies ar informåcijas sniegßanu klientiem, atslogojot darbu citiem dienestiem.

27 Interesanta pieredze Siltums uz nomaksu SIA Wesemann piedåvå ierîkot modernu katlumåju, kas darbojas ar gåzi, un noré inåties par to piecu lîdz septiñu gadu laikå. Turklåt ikméneßa maksåjums nepårsniedz maksu, kas citam piegådåtåjam bütu jåmakså tikai par siltumu. Kå tas iespéjams? Skaidro SIA Wesemann izpilddirektors IVARS PAURS. Íådu pakalpojumu Wesemann sniedz jau astoñus gadus. Ja pasütîtåjam nepiecießama siltumener ija, piedåvåjam projektét un uzstådît modernu, pilnîgi automatizétu katlumåju, kas darbojas ar gåzi. Ja nepiecießams, projektéjam un ierîkojam arî gåzes pievadu. Tå kå ßåda objekta izmaksas ir ievérojamas, piedåvåjam par to noré- inåties ilgåkå laika posmå, izmantojot tå saucamo atlikto maksåjumu. Noré inåßanås periods ir pieci, seßi vai septiñi gadi. Nomaksas laika ilgums ir atkarîgs no katra objekta izmaksåm. Izmaksas sadårdzina, pieméram, nepiecießamîba ierîkot garåku gåzes pievadu no ma istrålå vada lîdz patérétåjam, vajadzîba büvét augståku skursteni vai citi papildu izdevumi. Atliktå maksåjuma laikå Wesemann piegådå klientam siltumener iju un pårdod to par cenu, kas nav augståka par to, kuru attiecîgajå Latvijas re ionå noteicis sabiedrisko pakalpojumu tarifu regulators. Taçu atß irîbå no citiem piegådåtåjiem ßajå cenå ietilpst arî maksa par izbüvéto katlumåju un iekårtåm, un péc pieciem, seßiem vai septiñiem gadiem tås ir izpirktas un k üst par klienta îpaßumu. Kå tas iespéjams? Piemérs: Rîgå siltumener ija paßlaik makså 17,89 latus par megavatstundu. Wesemann raωotås siltumener ijas paßizmaksa, ieskaitot apkalpoßanas izdevumus, maksu par gåzi, elektrîbu un avårijas dienesta pakalpojumiem, ir 13,01 lats par megavatstundu. (Paßizmaksu auj samazinåt, pieméram, iespéja no a/s «Latvijas Gåze» iepirkt gåzi par zemåku cenu nekå mazajiem pircéjiem, kå arî uzturét vienotu apkalpoßanas un avårijas dienestu.) Tåtad 4,88 lati par siltumener ijas megavatstundu ir cenas starpîba, kuru var novirzît iekårtu izpirkßanai. Kam piemérots ßåds pakalpojums? To izvélas gan paßvaldîbas, gan iestådes un uzñémumi, gan vairåkdzîvok u måju îpaßnieki, kas vélas ierîkot müsdienîgu neatkarîgu siltumapgådi un ar laiku maksåt par siltumu mazåk. Tas nav domåts atseviß iem dzîvok iem un viendzîvok u privåtmåjåm. Izmantojot atlikto maksåjumu, savulaik izbüvéja Jelgavas Psihiatriskås slimnîcas siltumapgådi. Nu jau gadus trîs siltumner ijas izmaksas slimnîcai ir tikai aptuveni 13 lati par megavatstundu, nevis lati, kå tas ir påréjå Jelgavas pilsétå. Ar tådiem paßiem noteikumiem izbüvéta Carnikavas ciemata siltumapgåde, un no 1. novembra arî ßis ciemats jau sañem siltumener iju par ievérojami zemåku cenu. Ierîkot autonomu katlumåju jaunce amajai finanßu konsultåciju centra ékai izvéléjusies arî Latvijas Hipotéku un zemes banka. Paßlaik projekté un ce katlumåju zemnieku saimniecîbå «Kli éni» Césîs. Saimniecîbå ir uzceltas siltumnîcas viena hektåra platîbå, tajås audzés tomåtus un gur us. Íådå objektå siltumapgådei jåbüt oti dinamiskai un jåspéj strauji rea ét uz mainîgiem laika apståk iem, uzlîst lietus, un jau vajadzîgs papildu siltums. To vislabåk spéj izdarît autonoma, no pilsétas siltumapgådes neatkarîga apkures sistéma. Protams, nozîme ir arî tam, ka par siltumapgådes ierîkoßanu iespéjams noré inåties seßos septiños gados. Kopumå iespéju ierîkot siltumapgådes sistému, lietojot atlikto maksåjumu, izmantojußi jau aptuveni 40 daωåda lieluma un nozîmes objekti. 22 no tiem jau ir izpirkti un pårgåjußi klienta îpaßumå. Kas notiek péc tam, kad klients k uvis par katlumåjas îpaßnieku? Kad nokårtots atliktais maksåjums un katlumåja k uvusi par klienta îpaßumu, iespéjami visda- Ωådåkie rîcîbas varianti: viñß to var apkalpot pats, slédzot lîgumu ar «Latvijas Gåzi» par dabasgåzes piegådi, vai meklét citu apsaimniekotåju. Pårsvarå klienti izvélas turpinåt sadarbîbu ar Wesemann, slédzot lîgumu par siltumener ijas piegådi arî turpmåk. Atliktå maksåjuma priekßrocîbas 5 7 gadus pasütîtåjs iegådåjas siltumener iju par cenu, kas nepårsniedz sabiedrisko pakalpojumu tarifu regulatora noteikto. K üstot par siltumraωoßanas iekårtu îpaßnieku, siltumener ija makså krietni létåk. Iegüst modernu, tai skaitå Eiropas Savienîbas ekolo iskajåm prasîbåm atbilstoßu siltumapgådes sistému. 25 dabasgåze måjås

28 Lîgumu slégßana un tam nepiecießamie dokumenti Lîgums jåslédz ar projektétåju organizåciju par gåzes projekta izstrådi un ar firmu, kas veiks gazifikåciju. Lîguma pielikumå jåbüt ßådiem dokumentiem: LG tehniskie noteikumi; îpaßumu apliecinoßi dokumenti; paßvaldîbas at auja gazifikåcijai; akts par dümvadu un ventilåcijas kanålu tehnisko ståvokli; uzstådåmås gåzes tehniskå dokumentåcija; pazemes gåzesvadu topogråfiskais plåns (ja paredzéti pazemes gåzesvadi); skursteñslau a akts. 26 dabasgåze måjås Dabasgåzes Kå notiek måjas vai dzîvok a gazifikåcija? Nereti iedzîvotåjus neapmierina viñu dzîvojamås platîbas siltumapgåde (malka, skaidu briketes, ogles). Dabasgåze ir müsdienîgs un moderns kurinåmå veids, kas prasa vienreizéju ieguldîjumu maksu par cauru vadu ierîkoßanu un pievadi konkrétajam namam. Lietojot gåzi, nav jåuztraucas par to, vai ir sagådåts kurinåmais, cik ilgam laikam tå pietiks, kur un kå to uzglabåt. Nav arî katru dienu jådomå par dzîvojamås platîbas apsildi. Dabasgåze automåtiski nodroßina tådu dzîvojamo telpu gaisa temperatüru, kådu vélamies. Gazifikåcijas gaitu un noteikumus skaidro SIA «Gåzes tehnika» direktors EDGARS KRAUZE. Pirmais solis a/s «Latvijas Gåze» apmekléjums Kad pieñemts lémums par måjas vai dzîvok a gazificéßanu, a/s «Latvijas Gåze» (LG) jåiesniedz iesniegums ar lügumu veikt gazifikåciju, jåaiznes zemes robeωu plåns un dokumenti par îpaßuma tiesîbåm. No LG jåizñem tehniskie noteikumi gåzesvada ierîkoßanai un tad jågrieωas pie projektétåjiem, kuri veiks tålåkås darbîbas. Projektétåjus un firmu, kura veiks gazifikåciju, var izvéléties pats klients, mekléjot internetå, apmekléjot izstådes vai veicot aptauju draugu lokå. Bet klients var vérsties arî LG Pårdoßanas da å, kur ieteiks uzñéméjsabiedrîbas, kas veic gåzes iekårtu, gåzes reguléßanas punktu izgatavoßanu, montåωu, tehnisko apkalpoßanu, projektéßanu gan privåtpersonåm, gan rüpniecîbas firmåm. Kå paståstîja SIA Wesemann izpilddirektors IVARS PAURS, «klients pats var izlemt, kura kompånija viñam ß iet piemérotåkå, un uzsåkt sadarbîbu. Te ir svarîgi, kå attiecîgås firmas pårståvji spéj pårliecinåt potenciålo klientu. Ikviens tomér skatås arî uz cenåm. Visås kompånijås tås ir daudzmaz lîdzîgas, bet varbüt konkrétajå brîdî ir kåda akcija klientu piesaistîßanai. Noteikti ir jånoskaidro, vai ßî izvélétå firma ir licencéta». måjîgais siltums Ar ko såkt savas måjas vai dzîvok a gazificéßanu? Privåtmåjas gazificéßana nevarétu sagådåt nopietnas problémas ne tås îpaßniekiem, ne arî nolîgtajai firmai darbu veikßanå. Vispirms vajadzîgi tehniskie noteikumi no a/s «Latvijas Gåze», un firma var såkt veidot jaunu projektu. Taçu, pirms såk dzîvok a gazificéßanu, tå saimniekam nepiecießama konkrétås paßvaldîbas at auja un arî påréjo dzîvok- u iemîtnieku piekrißana. DaΩkårt nav viegli dabüt at auju un måjas iedzîvotåju piekrißanu. «Ja klients vélas gazificét måju, tad nav problému. Jåsañem tehniskie noteikumi no LG, un projektétåji var izstrådåt projektu. Ja tå ir daudzdzîvok u måja, tas ir sareω îtåk. Ir nepiecießama paßvaldîbas at auja sava dzîvok a gazifikåcijai. Jåsavåc paraksti no måjas iedzîvotåjiem, ka nevienam nav iebildumu. Ne vienmér Dome vélas, ka privåtpersonas atdalås no kopéjås siltumapgådes. Ir arî svarîgi, lai påréjiem iedzîvotåjiem saglabåtos apkure,» paskaidroja Edgars Krauze. Kå paståstîja JURIS ÍEVCOVS, SIA «Lanteks» darbinieks, «ja dzîvok u måja ir privatizéta, vai nu jåvåc paraksti no visiem måjas iedzîvotåjiem, vai jåsañem måjas saimnieka at auja. BieΩåk cilvéki vélas gazificét tikai savu dzîvokli, reti kad ßådu pakalpojumu grib visu dzîvok u iemîtnieki. Tomér ne visås daudzdzîvok u måjås tehniski ir iespéjams atdalîties no kopéjås siltumapgådes». SIA «Gåzes tehnika» direktors atceréjås gadîjumu, kad Dome iedevusi at auju dzîvok a gazificéßanai, bet problémas sagådåja kåds ßîs måjas iedzîvotåjs, kurß nesen bija izremontéjis savu pirmå ståva dzîvokli. «Cilvéks nevéléjås, lai velk ståvvadu caur viña dzîvokli. Caur kåpñu telpu to darît ir daudz sareω îtåk un dårgåk. Íådå gadîjumå firmåm nereti nåkas atteikties no projekta un arî paßi klienti atsakås, jo projekts finansiåli nav izdevîgs, proti, ir jåbüvé jauni ståvvadi, un dzîvok a îpaßniekam par to ir jåmakså.» Jauno büvobjektu gazifikåcija Jaunajos büvobjektos gazifikåciju iespéjams såkt péc vienota principa, izbüvéjot kilometru garu gåzesvadu, tuvumå jåbüt vismaz 25 måjåm, büvobjektiem vai apbüvéjamåm platîbåm. LG investé naudu sadales gåzesvadå; lai ßîs investîcijas atpelnîtu, seßu méneßu laikå péc gåzesvada izbüves vismaz astoñåm deviñåm måjåm jåsåk lietot dabasgåzi. Piesakoties gazifikåcijai pirms jauna ielas gåzesvada izbüves, klients var samazinåt kopéjås izmaksas, jo tad pievadu pie klienta måjas büvés vienlaikus ar ielas gåzesvada izbüvi un nebüs jåveic atkårtota zemes rakßana, asfalta laußana un citi darbi, kas prasa papildu izmaksas. Informåciju par gåzesvadu izbüvi var sañemt LG Pårdoßanas da å.

29 Cik ilgs laiks vajadzîgs gåzes apkures iekårtoßanai? Ielas vai rajona (büvobjekta) gazifikåciju veic gada lîdz pusotra laikå, bet individuålå klienta måjas gazifikåcijas laika posms ir atkarîgs no tå, vai klients pieslégsies pie jaunbüvéjama vai arî pie jau izbüvéta gåzesvada, kå arî citiem apståk iem. IMANTS ÍNEPS, SIA Unisan eneråldirektors, paskaidroja, ka «ßie termiñi nav galîgi, jo katrå vietå var büt daωådi sareω îjumi. Katrs projekts ir jåpéta individuåli, tad arî varam klientam pateikt, cik ilgu laiku prasîs visa saskañoßana un montåωa». SIA «Verta» pårståvis ROMÅNS MAKAROVS paskaidroja, ka gåzes apkures ievilkßanas ilgums ir atkarîgs no sareω îtîbas pakåpes un platîbas. «Ir jåré inås ar attålumiem un arî ar to, vai gåzesvadus vilks caur dzelzce u, caur pilsétu. Gåzesvada ierîkoßanas laikå pilsétå nereti vienlaikus nåkas organizét arî transporta kustîbu. BieΩi vien ir jåuzlauω asfalts, kas prasa vairåk laika nekå vienkårßa rakßana vietås, kur ir tikai smiltis.» Kåpéc svarîgi uzticéties speciålistiem? BieΩi vien klientiem ir îpaßas vélmes, kur viñi vélas savå îpaßumå novietot gåzes katlu, kur ievilkt gåzes caurules, taçu ßajå gadîjumå ir jåuzticas izraudzîtås projektéßanas un celtniecîbas firmas pårståvjiem. Speciålisti zina, kas ir un kas nav iespéjams, ko drîkst un nedrîkst, viñi vadås péc likumiem un noteikumiem, kurus grozît nedrîkst. Juris Íevcovs ståsta, ka «daωkårt klienti vélas iekårtot gåzes apkuri, neievérojot noteikumus. Ir svarîgi, lai skurstenis bütu labå tehniskå ståvoklî un dümvadiem bütu pietiekama vilkme. Ugunsdroßîba ir oti svarîga. Reizém klienti vélas, lai gåzes caurules izbüvétu zem ipßkartona plåksném, bet neiedomåjas, ka zem tåm ir vajadzîga ventilåcija. Nezina uzstådåmås gåzes iekårtas tehniskos noteikumus. Ne vienmér klienti ir informéti, ka, pieméram, pazemes gåzesvadu topogråfijas izveidoßana prasa divus trîs méneßus». Ir jåñem vérå, ka gåzes apkures ievilkßana ir darbietilpîgs process. Speciålisti ieteic såkt intereséties un kårtot dokumentus jau pavasarî. IMANTS TILTIˆÍ, SIA «IGV grupa» direktors, teic, ka, såkot intereséties tikai rudenî, uz Ziemassvétkiem gåzi var arî nepaspét izbüvét. «BieΩi vien cilvéki vasarå sabüvé måjas un gåzi atståj uz pédéjo, kad jau såk snigt. Nepadomå, ka projekts vien prasa kådu pusotru ménesi. Laikus neplåno un nezina, ka büvniecîbå gåze ir bîstama lieta.» Kad firma ir pabeigusi gåzesvada izbüvi, pieslégßanu gåzesvadam organizé LG. Edgars Krauze skaidro, ka par gåzes pieslégßanu vél papildus jåmakså LG. «BieΩi cilvéki to nesaprot. Nesaprot arî, kådé gåzes ievilkßanas process ir tik ilgs. Reizém klienti domå, ka més apzinåti pagarinåm procesu, bet tå laikå vairåkkårt ir nepiecießams veikt projekta saskañoßanu, projektéßanu. Darba gaitå pavisam kopå ir vajadzîgi aptuveni astoñi daωådi saskañojumi. Tå, pieméram, nepiecießama gåzesvada rakßanas at auja, jåñem vérå arî üdens vadi, elektriskie tîkli, topogråfiski jåsaskaño, vajadzîga darbu saskañoßana ar arhitektiem. Tåpéc nåkamajiem klientiem iesaku laikus visu noskaidrot un paintereséties, kå notiek gazificéßana, lai nebütu lieku pårsteigumu,» uzsver Edgars Krauze. Dabasgåzes izmaksas Maksa par dabasgåzi, apkurinot måju, ir atkarîga no gaisa temperatüras, måjas siltumizolåcijas, apkures katla, karstå üdens apgådes. «Patérétais siltuma daudzums var mainîties no daωådiem apståk iem. Pieméram, ja måja ir slikti izoléta, noteikti vairåk tiks patéréta gåze vai malka, vai granulas. Gåzes izmaksas grüti pateikt, jo katra apsildåmå platîba jåskatås atseviß i. Cilvéki izvéléjußies daωådus katlus, måjas vai dzîvok a platîba ir atß irîga, un arî laika apståk i mainås,» paskaidroja Ivars Paurs. Aptuvenås gåzes apkures izmaksas, vadoties péc LG pieredzes Apsildåmå platîba Izmaksas gadå (Ls) Izmaksas ménesî (Ls) 100 m m m m m m Par gåzes apkuri dzîvok a vai måjas îpaßnieks ik ménesi makså nemainîgu summu, bet var lietot daωådu dabasgåzes daudzumu, un pårré- inu veic reizi gadå. Lîdz ar to ziemas méneßos nav gaidåmas lielåkas izmaksas. Jauna katlumåja Lîgatné Realizéjot energoefektivitåtes projektu, SIA «IGV grupa» pirms gada Lîgatné rekonstruéja trîs katlumåjas: Lîgatnes vidusskolå, pirmsskolas izglîtîbas iestådé un daudzståvu dzîvojamo måju rajonå Gaujas ielå 21. Projektu veica tåpéc, ka esoßås malkas katlumåjas bija neefektîvas un dårgas ekspluatåcijå, kå arî tåm bija nepiecießams paståvîgs apkalpojoßais personåls. Rekonstrukcijas gaitå jaunajås gåzes katlumåjås uzstådîja zemas temperatüras çuguna sekciju firmas Junkers apkures katlus ar atmosfériskajiem divpakåpju deg iem ar klusu aizdedzi un ar jonizåcijas liesmas kontroli. To papildinåja firmas Junkers automåtika digitåli programméjams vadîbas panelis ar procesorvadåmu åra temperatüras regulatoru TAC-BUS, firmas Grundfoss cirkulåcijas sükñi un moderni SIA «IGV grupa» raωoti siltinåti nerüséjoßå térauda dümeñi. Lîgatnes pirmsskolas izglîtîbas iestådei uzstådîja divus Junkers Suprastar KN 63-9 katlus ar kopéjo jaudu 126 kw. Katlu telpa tika izvietota esoßajå palîgtelpå blakus apsildåmajai ékai. Siltumu no katlumåjas lîdz ékai transporté pa jaunu firmas Izoterms rüpnieciski izolétu siltumtrasi. Lîgatnes pilsétas vidusskolai uzstådîja divus Junkers Suprastar KN katlus ar kopéjo jaudu 216 kw. Katlu telpa tika izvietota rekonstruéjamå malkas katlumåjå. Siltumu no katlumåjas lîdz ékai transporté pa jaunu firmas Izoterms rüpnieciski izolétu siltumtrasi. Daudzståvu dzîvojamo måju rajonam Gaujas ielå 21 uzstådîja Junkers Supramax MK un Supramax K ar kopéjo apkures jaudu 774 kw. Katlumåjas izvietoßanai izbüvéja siltinåtu térauda 6x4 m lielu konteineru. Jaunuzbüvétås gåzes katlumåjas atß irîbå no cietå kurinåmå katlumåjåm darbojas automåtiskå reωîmå, un tåm nav vajadzîga ikdieniß a apkalpoßana. 27 dabasgåze måjås

30 «Birojs ir oti érti iekårtots, nekad tur nav rindu, darbs notiek raiti, speciålisti ir zinoßi un, ja rodas kådi jautåjumi vai citas neskaidrîbas, palîdzés atrast cilvéku, kurß atbildés precîzåk. Par to biju patîkami pårsteigts. Process nebija sareω îts.» Basketbolisti k üst par «Latvijas Gåzes» klientiem Lîva Liepkalna 28 dabasgåze måjås «Latvijas Gåze» (LG) jau ilgu laiku ir Latvijas nacionålås basketbola izlases enerålsponsors. Par uzñémuma klientiem k uvußi arî paßi basketbolisti. EDGARS ÍNEPS, kådreizéjais spélétåjs, tagad izlases direktors, nesen iegådåjies zemes îpaßumu netålu no Langstiñiem, kur jau ievilkts gåzesvads. Måjas celtniecîbas darbus viñß plåno uzsåkt nåkampavasar. Interesanti, ka tießi turpat îpaßumi ir arî izlases basketbolistiem Uvim Helmanim un Robertam Ítelmaheram. Arî viñi ir «Latvijas Gåzes» klienti. «Ío vietu izraudzîjåmies tåpéc, ka tå nav tålu no pilsétas, taçu arî ne mazajos ciematos, kur diendienå redzi ne tikai kaimiñu, bet arî visu, ar ko viñß nodarbojas,» saka Edgars Íneps. «Gribéjås izveidot savu vidi. Netålu no mums gan ir daωas måjas, taçu müséjås büs paßå meωa malå. Turklåt ar kolektîvo sporta laukumu,» smejot piebilst Edgars Íneps. «Nopérkot zemes gabalus, bija jårisina arî infrastruktüras jautåjumi, un viens no tiem gåzesvada izbüve, tåpéc devåmies pie LG,» ståsta Íneps. «Jåatzîst, uzñémums to sakårtoja nepilna gada laikå, lai gan såkotnéji likås, ka büs sareω îti. Daudz måju ßajå vietå nav, un paståvéja iespéja, ka gåzesvads vispår netiek vilkts. Taçu vélåk nekådu problému nebija un pie sava gåzesvada tikåm. Tika rasts konstruktîvs risinåjums, un, iespéjams, arî uzñémums saskatîja savu ekonomisko izdevîgumu. Sadarboties bija érti un patîkami.» Edgars Íneps gan ir nobaωîjies, kas notiks ar dabasgåzes cenåm vai un kå tås pieaugs, jo lémums ievilkt gåzesvadu tika balstîts, pamatojoties uz tåm cenåm un tiem tarifiem, kas paståvéja tobrîd. Netießi viñam atbild LG valdes priekßsédétåja vietnieks Franks Zîberts, kas intervijå Ωurnålam noråda, ka maksa par gåzi vienai måjsaimniecîbai nepieaugs vairåk par trim latiem ménesî. Izlases direktors Edgars Íneps atzinîgi vérté arî LG klientu apkalpoßanas da u Vagonu ielå. «Atceros, pirms daωiem gadiem dzîvok a virtuvé gribéju pårvietot gåzes plîti, un tas bija sareω îtåk nekå pievilkt gåzesvadu zemes gabalam, kur esmu plånojis celt måju. Toreiz samekléju meistarus, kas to varétu izdarît, taçu bez attiecîgås licences. Kad atnåca îstie, sabojåja sienu tå, ka nåcås kaimiñam maksåt par remontu,» viñß smejas. «Darbu laikå pårliecinåjos, ka liela uzmanîba tiek pievérsta droßîbas jautåjumiem. Tehnolo ijas ir augstvértîgas, modernas, tåpéc nekådu bai u par iespéjamiem negadîjumiem nav. Priekßrocîba ir kaut vai tå, ka gadîjumå, ja pårtrükst gåzes padeve, nenotiek noplüde, to ir iespéjams novérst. Manam kolé im basketbolistam Bruno Pétersonam gan reiz gadîjås pamatîgs izbîlis: pékßñi pazüdot gåzei, viñß mé inåja tuvåk lükot, kas noticis, ß îla uguni, un notika språdziens. Skropstu viñam péc tam nebija.» Kå sarunas beigås atzina basketbola izlases direktors, savu izvéli viñß nav noωélojis un «Latvijas Gåzes» pakalpojumus iesaka arî citiem.

31 Izklaide Gåzi Latvijå izmanto jau vairåk nekå 140 gadus Daudzi no mums gåzi lieto ikdienå kå dabisku dzîves saståvda u, neapzinoties, cik sena ir tås izmantoßanas vésture. Lük, interesanti fakti par gåzes izmantoßanu pasaulé un Latvijå lîdz Otrajam pasaules karam gadå Anglijå kådam Londonas priekßpilsétas rüpniecîbas uzñémumam Viljams Mérdoks izveidoja gåzes apgaismojuma iekårtu, kurå gåzi ieguva akmeñog u pårtvaices proceså. Lai apgaismotu Londonas ielas ar gåzes lampåm, pilsétå pirmo gåzes fabriku nodibinåja gadå. Uzlabojot tehnolo iju, gåzes apgaismojumu izmantoja aizvien vairåk pilsétås. Rîgå pirmo gåzes fabriku såka celt tikai gada vasarå. Nojaucot viduslaiku nocietinåjumu va ñus, gåzes fabrikas celtniecîbai izvéléjås vietu kanåla malå parkå pie Bastejkalna. Astoñstüra ékå, kas lîdzinåjås pilij ar tornîßiem, atradås gåzes tvertne. Tagadéjå Basteja bulvårî 1 da éji ir saglabåjies fabrikas éku komplekss, un bijußajå teritorijå atrodas uzñémums «Rîgas Ëdens». Jau péc gada gadå pilsétå iedegås pirmås gåzes laternas. Gåzi raωoja no ievestajåm akmeñoglém. Akmeñog u sausås pårtvaices proceså ne tikai raωoja måkslîgo deggåzi, bet arî ieguva blakusproduktus: koksu, darvu un amonjaku. Gåzes fabrikas vietas izvéle nebija veiksmîga, jo pilsétas centrå nebija iespéjams paplaßinåt uzñémumu, taçu viena fabrika nespéja nodroßinåt strauji augoßås pilsétas vajadzîbas ielu, sabiedrisko telpu un dzîvok u apgaismojumu, üdens, kanalizåcijas un ugunsdzésîbas sükñu darbinåßanu, kokapstrådé, tipogråfijås, ßokolådes, tabakas fabrikås un citos uzñémumos. Tåpéc nåcås büvét jaunu gåzes fabriku. Par piemérotåko vietu jaunas gåzes fabrikas izbüvei izvéléjås gruntsgabalu Bruñinieku un Matîsa ielas kvartålå tuvu dzelzce am, pa kuru piegådåja akmeñogles gadå darbu uzsåka otrå gåzes fabrika Rîgå. RaΩoßanu pakåpeniski pårcéla uz jauno uzñémumu, tåpéc gadå pirmo gåzes fabriku slédza. Otrå gåzes fabrika darbojås lîdz gadam gadå gåzes fabriku uzcéla arî Liepåjå. Pilsétas råti uz ßådu soli mudinåja saimnieciskå rosîba pilsétå, pieméram, ostå pieauga kravu apgrozîjums, eksports un imports, bet tås teritoriju apgaismoja ar låpu uguni. Vairåkkårt modernizéjot uzñémumu, gåzes fabrika Liepåjå darbojås lîdz pat gadam. Gåzes tvertnes nojauca gadå. Tåpat kå citur pasaulé, arî Rîgå un Liepåjå gåzei vispirms parådîjås konkurents petroleja, bet 19. gadsimta beigås elektrîba. Rîgå gåzi arî apgaismojumam izmantoja lîdz pat gada jülijam. Tomér laikå starp abiem pasaules kariem uzñémumi Rîgå gåzi galvenokårt izmantoja apkurei, bet raωoßanas procesos izmantoja elektrîbu. Tåpéc Rîgas Gåzes fabrika par galveno klientu atzina individuålo gåzes lietotåju. Ères namus gazificificéja gan uz uzñémuma ré ina, gan par da éju samaksu. Lai ieinteresétu imenes izmantot gåzi måjsaimniecîbå, izveidoja paståvîgu gåzes aparåtu izstådi, gåzes pavardus varéja iegådåties uz nomaksu vai arî sañemt tos divus méneßus ilgai bezmaksas izmé inåßanai. Par iecienîtåko k uva divu deg u gåzes plîts. Rîgå izveidoja arî måcîbu klasi måjsaimniecém, kur rîkoja bezmaksas kursus édiena gatavoßanai uz gåzes plîts. Lai noteiktu katra édiena gatavoßanå patéréto gåzi, katram pavardam bija gåzes skaitîtåjs. Gåzes pavardus raωoja arî Latvijå gadå tos såka raωot akciju sabiedrîba «Metålists», bet 30. gadu beigås arî VEF. 30. gados gåzes iespéjas plaßi reklaméja, pieméram, mudinot ierîkot gåzes apkuri ar sildîtåjiem, radiatoriem, kamîniem un karstå üdens aparåtiem. Izmantoti dati no gråmatas «Gåzei Latvijå ». Tåpat kå citur pasaulé, arî Rîgå un Liepåjå gåzei vispirms parådîjås konkurents petroleja, bet 19. gadsimta beigås elektrîba. Rîgå gåzi arî apgaismojumam izmantoja lîdz pat gada jülijam. 29 dabasgåze måjås

32 Latvijå ir vairåk nekå 50 licencétu uzñémumu, kas nodarbojas ar gåzes apkures nodroßinåßanu. Iepazîstinåm ar da u no ßiem uzñémumiem.vérts zinåt Iepazîstinåm Gåzesvadu Pasütîtåji Vadîtåjs projektétåji un büvétåji Kontakti «Arkost» Projektéßana: gåzapgådes sistémas. MontåΩa: gåzesvadu izbüve; gåzes apkures katlu uzstådîßana un nodoßana ekspluatåcijå; apkures sistému izbüve un rekonstrukcija. SIA «DLV», SIA «TEHLAT», individuålie pasütîtåji privåtmåju un dzîvok u îpaßnieki un apsaimniekotåji u.c. Direktors: Marks Kovarskis Silmaçu ielå 4, Rîgå, tålr e-pasts mark@arkost.eunet.lv «Gastex» Projektéßana: gåzes sistémas. Büvniecîba: gåzes sistému, siltumapgådes, ventilåcijas, üdensapgådes un kanalizåcijas sistému izbüve. Büvuzraudzîba: siltumapgådes, ventilåcijas, üdensapgådes un kanalizåcijas sistémas. A/S «Latvijas Gåze», SIA «Latursus», SIA «MGM», SIA «Tipo-print», Bauskas slimnîca, SIA «Bauskas pakalpojumi», Èslîces pagasta padome, individuålie pasütîtåji privåtmåju îpaßnieki un apsaimniekotåji u.c. Direktors: Aivars Svarenieks Draudzîbas ielå 1, Bauskå, LV-3901 tålr./fakss: gastex@apollo.lv «Gåzes tehnika» RaΩoßana (rüpnieciskajiem un individuålajiem patérétåjiem): gåzes sadales iekårtu izgatavoßana, izmantojot «Fuchs» caurules, «GF» pårejas (metåls polietiléns), «Keby» izolåcijas materiåli. MontåΩa: gåzesvadi; gåzes reguléßanas iekårtas; skapjveida gåzes reguléßanas punkti. Pakalpojumi: metålapstråde; metinåßana; atslédznieka pakalpojumi. A/S «Latvijas gåze» SIA «Rumba» SIA «Breins» SIA «Büvenergo» SIA «Kauss» SIA «Katlinieks» SIA «Lanteks» SIA «Vîtne» IU «InΩenieru tîkli» SIA «Max Schon» u.c. Direktors: Edgars Krauze Jürmalas gatvé 52, Rîgå, tålr gazes.tehnika@apollo.lv «IGV grupa» Konsultåcijas: par nepiecießamajiem dokumentiem un to sagatavoßanu; par piemérotåkajiem projekta risinåjumiem utt. Projektéßana: gåzes un apkures sistému; ventilåcijas. MontåΩa: gåzesvadu izbüve; gåzes apkures katlu uzstådîßana un nomaiña; apkures sistému izbüve un rekonstrukcija; ventilåcijas sistémas. Tirdzniecîba: gåzes apkures katli. Lîgatnes pagasta padome LimbaΩu novada sociålås aprüpes centrs Madonas pilsétas dome Kalsnavas pagasta padome Amatas novada dome SIA «Joker LTD» SIA «Portuns» BDO «Invest Rîga» SIA «Grupa Jåña séta» u.c. Direktors: Imants Tiltiñß Mårupes ielå 10a, Rîgå, tålr igv@inbox.lv «Juneka EV» Projektéßana: gåzes un apkures sistému. MontåΩa: gåzesvadu izbüve; gåzes apkures katlu uzstådîßana un nomaiña; apkures sistému izbüve un rekonstrukcija. Apkope: tehniskå apkope; gåzes iekårtu remonts; siltummaiñu iekårtu attîrîßana no katlakmens. Tirdzniecîba: gåzes apkures katlu un rezerves da u. Individuålie pasütîtåji privåtmåju îpaßnieki un apsaimniekotåji Direktors: Edgars Virkavs Pudi u ielå 13, Rîgå tålr , dabasgåze måjås REMIFA «Lanteks» «Remifa» Konsultåcijas: par nepiecießamajiem dokumentiem un to sagatavoßanu; par ekonomiski izdevîgåkajiem un piemérotåkajiem projekta risinåjumiem utt. Projektéßana: gåzes sistémas. RaΩoßana: gåzes iekårtas. MontåΩa: gåzapgådes sistémas. Apkope: gåzesvadi, gåzes regulåcijas punkti un apkures katli gåzes deg i. Tirdzniecîba: gåzes reguléßanas, uzskaites un droßîbas iekårtas. Oficiålie pårståvji firmåm: «Francel» (Francija); «Tartarini» (Itålija); «Robu»r (Itålija); «Fag» (Itålija); «Etapart» (Våcija). Projektéßana: gåzes sistémas. MontåΩa: gåzesvadi; gåzes apkures katlu uzstådîßana un nomaiña; apkures sistému izbüve un rekonstrukcija. Büvuzraudzîba: - gåzesvadi. A/S «Latvijas Gåze» SIA «RBS Skals» SIA «RE&RE» SIA «Merks» SIA «RRB» SIA «BT&T» SIA «LPL» SIA «Bugroff» A/S «Rîgas Ku u büvétava» SIA «JUKAD» SIA «Gåzes tehnika» SA «Reaton LTD» SIA «Raita» A/S «Latvijas Gåze»; SIA «Juneka»; SIA «JS & J üdensmeistars»; SIA «Ener ija G»; SIA «Çiko restoråni»; SIA «Eiromåja»; individuålie pasütîtåji privåtmåju îpaßnieki un apsaimniekotåji u.c. Prezidents: Valerijs Katkeviçs Direktors: Juris Íevcovs Pérnavas ielå 42, Rîgå tålr lantex@lantex.lv Direktore: Anna MeΩza e Vatsona ielå 5-1, Rîgå, LV-1014 tålr./fakss:

33 SIA «UNISAN» RZRF «VERTA» SIA Konsultåcijas par nepiecießamajiem dokumentiem un to sagatavoßanu; par ekonomiski izdevîgåkajiem projekta risinåjumiem utt. Projektéßana Gåzes un apkures sistémas. MontåΩa Gåzes, apkure, üdensvada, kanalizåcijas sistémas, katlumåjas. Büvdarbi Katlumåjas, angåri, metåla konstrukcijas, utt. Apkope Tehniskå apkope. Tirdzniecîba Iepérk materiålus, komplekté iekårtas, pårdod gåzes un malkas apkures katlus. Oficiålie pårståvji firmåm «Buderus» (Våcija). Büvniecîba éku apkures, üdensapgådes un kanalizåcijas iekßéjo sistému büvmontåωa; vispåréjo celtniecîbas darbu veikßana un vadîßana; vispåréjo celtniecîbas darbu büvuzraudzîba. MontåΩa gåzapgådes sistému ar darba spiedienu lîdz 12 bar büvmontåωas darbu veikßana un vadîßana; tvaika un üdenssildåmo katlu, cauru vadu un spiedtvertñu montåωa; elektroietaißu montåωa ietaises ar spriegumu lîdz 1000 V. Projektéßana siltumapgådes sistémas; gåzapgådes sistému ar darba spiedienu lîdz 16 bar projektéßana; büvju konstrukciju projektéßana. Tehniskå apkope un remonts A/S «Latvijas Gåze», Latvijas Lauksaimniecîbas universitåte, Latvijas Universitåte, A/S «Jelgavas dzirnavas» A/S «Dobeles dzirnavnieks», Ozolnieku novada dome, Lîvbérzes pagasta padome u.c VAS «Latvenergo» «Rîgas TES TEC-1 raωotne» VAS «Latvenergo» «Rîgas TES TEC-2 raωotne» A/S «Rîgas Siltums» RPPU «RÈGAS ËDENS» A/S «Låçpléßa alus» SIA «Tenax» A/S «Rîgas Vagonbüves rüpnîca» P/U «Jelgavas siltumtîkli» A/S «Bolderåja» Direktors: Imants Íneps Térvetes ielå 77, Jelgavå, tålr , , fakss e-pasts Ìeneråldirektors Vladimirs Jefremovs Krustpils ielå 15, Rîgå tålr fakss main@verta.lv tvaika katlu ar raωîbu lîdz 500 t/st un spiedienu lîdz 15 MPa, üdenssildåmo katlu ar raωîbu lîdz 180 m Gkal/st, tvaika un karstå üdens cauru vadu I IV kategorijai un spiedtvertñu, strådåjoßu ar spiedienu lîdz 1,5 MPa montåωa, tehniskå apkope, remonts un modernizåcija; elektroietaißu ekspluatåcija, remonts un tehniskå apkope ar spriegumu lîdz 1000 V; katliekårtu, III un IV kat. spiedieniekårtu, III kat. cauru vadu montåωa, remonts, tehniskå apkope un modernizåcija; katliekårtu, spiedieniekårtu (izñemot daωådu gåzu balonus), tvaika un karstå üdens cauru vadu montåωa, remonts, tehniskå apkope un modernizåcija. UNI SAN «Vîtne» Projektéßana gåzes un apkures sistémas. MontåΩa gåzes apkures katlu uzstådîßana; dzîvok u autonomås apkures uzstådîßana. Specializåcija sabiedriskås édinåßanas uzñémumu gazifikåcija. SIA «Lido»; SIA «Merks»; Mårupes pagasta padome; Kekavas pagasta padome; Ikß iles pagasta padome; Individuålie pasütîtåji privåtmåju un dzîvok u îpaßnieki un apsaimniekotåji u.c. Direktors: Ojårs rkß is Maskavas ielå 457 Rîgå tålr e-pasts: vitne@apollo.lv «Wesemann» Konsultåcijas «Rîgas Siltums» par ekonomiski izdevîgåkajiem un piemérotåkajiem projekta «Aizkraukles Siltums» risinåjumiem utt.; «Rézeknes Siltumtîkli» atbilstoßåkå siltuma avota izvéles izvértéßana. Carnikavas pagasts Projektéßana appleekavas pagasts siltumtehnolo iskås iekårtas (katli, sükñi utt.); Naujenes pagasts gåzapgåde (iekßéjie un åréjie vadi); Babîtes ciemats elektroapgåde. ValmiermuiΩa MontåΩa Jelgavas Ga as kombinåts siltumtehnolo iskås iekårtas; Gai ezera slimnîca gåzes iekårtas; u.c. elektrosistémas. Büvdarbi katlu måjas. Apkope apkures un gåzes sistémas. Finanséßana lîzings; atliktais maksåjums; siltumener ijas pårdoßana, tarifå iek aujot arî iekåru izpirkßanas summu (ilgtermiña pakalpojums). Valdes loceklis: Ivars Paurs Ganîbu dambî 30a Rîgå tålr office@wesemann.lv Apkures katlu tirgotåji «Jana» Tirdzniecîba gåzes katli «Baxi»; «JUNKERS». MontåΩa gåzes katli. Apkope apkures un gåzes sistémas. Direktore: Natålija Våvere Miera ielå 90, Rîgå, tålr e-pasts: jana_sia@apollo.lv «JUNKERS» (Robert Bosch SIA) JUNKERS gåzes apkures iekårtu pårståvniecîba Ëdens sildîtåji «MiniMaxx» Sienas katli «Euroline»; «Eurostar»; «Euromaxx» Çuguna sekciju grîdas katli «Supraline»; «Suprastar»; «Supramax» Kondensåcijas tipa katli «Cerapur»; «CerapurMAXX» Karstå üdens tvertnes «Strorcell» Direktors: Ojårs Rozîtis Tirdzniecîbas vadîtåjs: Kaspars Kalvißkis A. Deglava ielå 60, Rîgå, tålr junkers@lv.bosch.com SIA «Viessmann» Pie sienas stiprinåmie gåzes katli «Vitopend» Pie sienas stiprinåmie gåzes kondensåcijas katli «Vitodens» Gåzes apkures katli «Vitogas» Í idrå kurinåmå apkures katli «Vitola«; «Vitorond» Vidéjas un lielas jaudas katli «Vitogas»; «Vitorond«; «Vitoplex»; «Vitocrossal»; «Vitomax» Karstå üdens tvertnes «Vitocell» Saules kolektori «Vitosol» Ventilåcijas sistémas «Vitovent» Direktors: Krzysztof Komendzinski Åraißu ielå 37 Rîgå, LV-1039 tålr fakss: e-pasts: msv@viessmann.com 31 dabasgåze måjås

34 32 dabasgåze Césu iecirknî Siguldå, Lîvkalna 4a, tålrunis Césîs, Valdemåra 16, tålrunis Valmierå, Lilijas 2, tålrunis Jelgavas iecirknî Jelgavå, 4. lînija 35, tålrunis Dobelé, Uzvaras 27c, tålrunis Bauskas iecirknî Bauskå, Upmalas 6, tålrunis Liepåjas iecirknî Saldü, Kuldîgas 84, tålrunis Liepåjå, Vecå ostmala 16/18, tålrunis Jürmalas iecirknî Jürmalå, Klints 1, tålrunis Ogres iecirknî Ogré, Stirnu 6, tålrunis Jékabpils iecirknî Aizkrauklé, Bérzu 4-26, tålrunis Jékabpilî, Madonas 95, tålrunis Lîvånos, Saules 12-40, tålrunis Daugavpils iecirknî Daugavpilî, K. Valdemåra 24, tålrunis Anita Freija, Individuålo lietotåju noré inu da as vadîtåja Kå noré inåties dabasgåzi par apkures sezonas såkumå. Tas nozîmé, ka visu ziemu büs jåmakså mazåk, nekå reåli tiek téréts, un par nesamaksåto da u varés noré inåties nåkamajå vasarå. Izlîdzinåtå patériña maksåjums ir oti piemérots automåtiskå maksåjuma veikßanai, ko piedåvå daudzas bankas: klients var paziñot savai bankai, ka vélas, lai «Latvijas Gåzei» katru ménesi noteiktå datumå tiktu pårskaitîta izlîdzinåtå maksåjuma summa, un banka to izdara. Izlîdzinåtå patériña maksåjums ir izdevîgs avansa maksåjuma veikßanai. Tas nozîmé izmantojot vienu kvîti, var noré inåties par gåzes izmantoßanu pat 12 méneßus uz priekßu. Klienta ieguvumi, noré inoties avanså: noré inu vietå (bankå, pastå) jåmakså tikai par viena maksåjuma apkalpoßanu; Sañemot daωådas ziñas un prognozes par iespéjamo gåzes tarifu palielinåßanos, katram, kas måjås édiena pagatavoßanai vai arî apkurei lieto gåzi, ir svarîgi saprast, kå veidojas samaksa par dabasgåzes izmantoßanu un kådas ir iespéjas sev visizdevîgåkajå un értåkajå veidå veikt nepiecießamos maksåjumus. Informé «Latvijas Gåzes» individuålo lietotåju noré inu da as vadîtåja ANITA FREIJA. Cik jåmakså par dabasgåzi? Dabasgåzes realizåcijas gala tarifus un dabasgåzes pakalpojumu tarifus (abonéßanas maksu) apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu reguléßanas komisija (SPRK). Dabasgåzes realizåcijas gala tarifi ir atkarîgi no gadå izlietotå dabasgåzes apjoma: Dabasgåzes Dabasgåzes realizåcijas realizåcijas gala tarifi, kurus SPRK gala tarifi apstiprinåjusi no paßlaik gada 1. jülija Lietotåjiem, kuri patéré lîdz 500 m 3 gadå 0, ,11657 (vai lîdz 41 m 3 ménesî), Ls/m 3 Ls/m 3 t.i., iedzîvotåjiem, (ar PVN) (ar PVN) kuri gåzi izmanto plîtij Lietotåjiem, kuri patéré no 500 lîdz m 3 gadå 0, ,10999 (vai no 42 lîdz 2083 m 3 ménesî), Ls/m 3 Ls/m 3 t.i., iedzîvotåjiem, kuri gåzi (ar PVN) (ar PVN) izmanto plîtij un apkurei Méneßa abonéßanas maksa visiem iedzîvotåjiem ir vienåda Ls 0,77( ar PVN). I un II grupas invalîdiem, kuri dzîvo vieni, un trücîgåm daudzbérnu imeném ar trijiem un vairåk nepilngadîgiem bérniem tiek pieß irta atlaide un abonéßanas maksa ir Ls 0,41 (ar PVN). Kas ir izlîdzinåtå patériña maksåjums? Izlîdzinåtå patériña maksåjums tiek piedåvåts tiem dabasgåzes lietotåjiem, kuri gadå patéré mazåk nekå m 3 gåzes, t. i., visiem iedzîvotåjiem, kuri gåzi lieto tikai plîtîm, un arî lielåkajai da ai to klientu, kuri gåzi izmanto dzîvok u vai privåtmåju apkurei, kå arî nelieliem uzñémumiem. Izlîdzinåtå patériña maksåjums nozîmé, ka klients 12 méneßus apmakså konstantu gåzes daudzumu, kas apré inåts, iepriekßéjå gadå patéréto sadalot 12 vienådås da ås. Noré inu perioda (gada) beigås, ñemot vérå to, cik gåzes reåli iztéréts, veic pårré inu. Ja samaksåts vairåk nekå téréts, atlikußo naudu izmanto nåkamå perioda pirmajiem maksåjumiem. Ja samaksåts mazåk nekå téréts, trükstoßå summa ir jåpiemakså. Kådi ir klienta ieguvumi, izmantojot izlîdzinåtå patériña maksåjumu? Tie ir prognozéjami izdevumi visu gadu katru ménesi par gåzi jåmakså viena un tå pati summa. Klientiem, kuri gåzi izmanto apkurei, noré inu gads parasti såkas oktobrî noré inoties avanså ar vienu kvîti par visiem 12 méneßiem, kopéjå maksåjamå summa tiek samazinåta par viena méneßa abonéßanas maksu (Ls 0,77). Avansa maksåjuma atlaidi apré ina maksåjuma pieñemßanas vietå; tiek ietaupîts laiks. Seviß i izdevîgs avansa maksåjums ir tiem klientiem, kuri dabasgåzi izmanto tikai plîtij un ik ménesi téré nelielas naudas summas. Vai, noré inoties péc izlîdzinåtå patériña, gåzes skaitîtåjs zaudé savu nozîmi? Né. Noré inu gada beigås katrs iedzîvotåjs pa pastu sañem skaitîtåja nolasîßanas kartîti, kurå noteiktå datumå jåieraksta skaitîtåja rådîjums. Tas atspogu os reålo gåzes patériñu pédéjos divpadsmit méneßos. Aizpildîtå kartîte jånosüta atpaka «Latvijas Gåzei» (pasta izdevumi ir apmaksåti). ˆemot vérå ierakstu kartîté, tiek vai nu palielinåts, vai samazinåts izlîdzinåtais maksåjums nåkamajam gadam. Lai pareizi apré inåtu maksåjamo summu, tiem klientiem, kuru dabasgåzes patériñß pårsniedz 500 m 3 gadå, skaitîtåja nolasîßanas kartîtes tiek izsütîtas arî tad, kad mainås dabasgåzes tarifi. Kur iespéjams sañemt informåciju par noré iniem? Informåciju par noré iniem var sañemt pa tålr vai Rîgå, Vagonu ielå 20, atrodas «Latvijas Gåzes» Klientu apkalpoßanas centrs. Uz Klientu apkalpoßanas centru jådodas tikai atseviß os gadîjumos pieméram, lai, mainot dzîvesvietu, noslégtu lîgumu par dabasgåzes piegådi. DaΩkårt arî neskaidrîbas, kas saistîtas ar noré iniem, ß iet labåk noskaidrot klåtiené izståstît situåciju un parådît maksåjumu kvîtis. Turklåt uzskaites sistéma ir kopîga viså Latvijå, tåpéc, pieméram, ogrénietis, ja viñam tas ß iet izdevîgi, var sañemt informåciju arî Rîgå. Bet tikpat labi jautåjumus, kas jånoskaidro pa tålruni vai personiski, var uzdot savai dzîves vietai tuvåkajå «Latvijas Gåzes» iecirknî.

35 Pårdoßanas da a Kurzemes zona Rîga, Rîgas raj ; Liepåjas iecirknis , Jürmalas iecirknis Pårdoßanas da a Zemgales zona Rîga, Rîgas raj ; Jelgavas iecirknis , Bauskas iecirknis Pårdoßanas da a Latgales zona Rîga, Rîgas raj ; Ogres iecirknis , Jékabpils iecirknis , Daugavpils iecirknis Pårdoßanas da a Vidzemes zona Rîga, Rîgas raj ; Césu iecirknis , Valmierå , Siguldå VIDZEME gadå veiks gazifikåciju Upeñu, Marijas, Liepu un Blaumaña ielå Césîs. Tiek izstrådåti vairåki gazifikåcijas projekti Carnikavas pagastå: Garciemå, kå arî mikrorajonå Salas - 2. Notiek aktivitåtes klientu piesaistei ÅdaΩu pagastå. Smiltené tiks uzsåkta pilsétas gazifikåcijas pirmå kårta gadå dabasgåzi varés izmantot arî Valmieras rajona Naukßénos. Ieplånots, ka no netålå ma istrålå gåzesvada uz Naukßéniem uzbüvés sadales gåzesvadus un nepiecießamo gåzes staciju. KURZEME Tuvåkajos gados Kurzemes zonå Rîgas pilsétå gazifikåcija notiks Pårdaugavå, Imantå, Babîtes pagastå. Tiek büvéts gåzesvads no Piñ iem uz Jaunmårupi. Jürmalå tiek gazificéti MelluΩi, kur vésturiski ir oti daudz vasarnîcu, kurås nav dabasgåzes. ZEMGALE Òoti åtri tiek apbüvéti Mårupes un appleekavas pagasti, tåpéc daudz projektu Zemgales zonå attiecas tießi uz ßiem pagastiem gadå plånots büvét gåzesvadu Daugmalé. Aktîva ir Jelgavas puse. Lai arî lielåkå da a Jelgavas ir gazificéta, MeΩciema, Lîvbérzes un Aizupes virzienå veidojas jauni dzîvojamie rajoni un ir pieprasîjums péc dabasgåzes. Turpinåsies Iecavas gazifikåcija. LATGALE gadå plånots pabeigt Langstiñu un Stopiñu pagasta gazifikåcijas projektu. Tiek büvéts apméram trîs kilometru garß gåzesvads estrådes mikrorajonå Ogré vai gadå Rîgå såksies Maskavas ielas gazifikåcija virzienå uz Dårziñiem.

36