Esi sveicināts, Jaunais gads!

Transcript

1 Šajā numurā lasiet: 13 (245) janvāris 2018 Ieskats iemassvētku tirdziņa norisēs un dalībniekos. 2. lpp. emgales biedrību kontaktinformācija. Lieti noderēs! 3. lpp. Vai seniori ir aktīvi? 4. lpp. pielikumā Iznāk kopš gada L at v i j a s P e n s i o n ā r u F e d e r ā c i j a s b e z m a k s a s i z d e v u m s Mēneša cilvēks Rūdolfs Blaumanis. 1. lpp. Ja pārvietošanās sagādā problēmas. 2. lpp. Visu tik mīlētās krustvārdu mīklas. 3. lpp. Esi sveicināts, Jaunais gads! Esam sagaidījuši Jauno gadu ar simtiem sirsnīgu laba vēlējumu gan saviem tuviniekiem un draugiem, gan savai valstij. Lai Jaunais piepilda kaut daļu no šiem vēlējumiem mīlestību, labestību un nesavtību, izturību, veselību un veiksmi gan lielās, gan mazās lietās kā ģimenes, tā arī valsts līmenī. Mēs viens otru šajā svētku laikā aicinām ticēt brīnumiem, taču brīnumi nenotiek bez mums pašiem. Šis gads ir īpaši svarīgs un vēsturisks, jo svinēsim Latvijas valsts simto gadadienu, tūkstošiem dziedātāju un dejotāju pošas svētkiem. Mēs ikkatrs esam piederīgi un svarīgi savai valstij, neatkarīgi jauns vai vecs, taču mums šī piederība ir jāizjūt, jāapzinās un jāapliecina ar labiem darbiem un labiem vārdiem. Jūsu Latvijas Pensionāra redakcija Ar skatu uz valsts simtgadi Esam sagaidījuši Jauno gadu, kas ir mūsu valsts simtās dzimšanas dienas gads. Reizē ar to šā gada rudenī vēlēsim valsts augstāko likumdevēju 13. Saeimu. Valsts seniori pa matoti ar šiem notikumiem saista vēlmi uzlabot dzīves kvalitāti un tuvoties Rietum eiropas valstu pensionāru dzīves līmenim. Diemžēl, neskatoties uz situācijas uzlabošanos daudzās sfērās, vecāko paaudzi nopietni satrauc fakts, ka turpina pieaugt nabadzības risks pensionāru vidū, par ko liecina gan pašmāju, gan Eiropas institūciju apsekojumi. Tādēļ Latvijas Pen sio nāru fede rācija par centrālo savas darbības jautā jumu šim gadam ir noteikusi risinājumu meklē šanu šīs negatīvās tendences mazināša nai un likvidēšanai. Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jauno gadu plānojam uzsākt ar tikšanos ar tiesībsargu Juri Jansonu, esam pieteikuši vizīti pie premjerministra Māra Kučinska, ar ku riem apspriedīsim priekšlikumus nabadzības mazināšanai senioru vidū. Jau decembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā esam sākuši izvērtēt priekšlikumus, kurus federācija iesniegusi Saeimai pagājušā gada septembrī. Pamatoti ceram, ka daži no priekšlikumiem gūs reālu risinājumu likum došanas aktos jau šajā gadā. Daudzu senioriem svarīgu jautājumu risinā jums meklējams pašvaldību līmenī, tādēļ esam lūguši visas LPF dalīborganizācijas izvērtēt pašvaldību saistošajos noteikumos ietvertās normas, kas skar palīdzību vecākajai paaudzei, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas praksi, un sniegt informāciju fede rācijai, lai varētu ieviest likumdošanā normas, kas izlīdzina sociālās palīdzības saņemšanas iespējas dažādās pašvaldībās. Godīgi jāatzīst, ka pagaidām senioru organizāciju aktivitāte šajā jautājumā ir diezgan zema. Vecā gada nogalē LPF Valdes sēdē apsprie dām priekšlikumus federācijas gada darba plānam. Līdzās jau tradicionāliem jautājumiem, turpināsim darbu pie NORD Plus Adult projekta realizācijas, ar Rīgas Domi uzsākām sarunas par iespēju izveidot Senioru tautas universitāti, sāksim īstenot projektu pensionāru iesaistīšanai darba tirgū un, protams, gatavosimies gada lielākajam notikumam valsts simtgadei. Jau janvārī sāksim izvērtēt iespēju noorganizēt visas valsts senioru ansambļu sadziedāšanās svētkus. Kā viena no iespējām sarīkot šādu pasākumu tiks izskatīts priekšlikums par tā organizēšanu pirmā valsts prezidenta dzimtas mājās Pikšās ar S atbalstu, piesaistot sadziedāšanās svētkus K. Ulmaņa dzimšanas dienai septembrī. Oktobrī notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas, tā dēļ nevarēsim izvairīties no politiskām aktivitātēm. Priekšvēlēšanu laiks ir jāizmanto, lai risinātu vecākajai paaudzei svarīgus jautājumus, jo, kā liecina statistika, tieši seniori ir aktīvākie vēlēšanu dalībnieki. Plānojam slēgt sadarbības memorandus ar vēlēšanu uzvarētājiem, kas būs iekļuvuši Saeimā. Latvijas pensionāru federācijas Valde būs pa tei cīga senioru organizācijām, kā arī atse višķiem pensionāriem par priekšlikumiem gada plānam, kas veicinātu labklājības līmeņa paaugstināšanu vecākajai paaudzei. Ienākot Jaunajā gadā, aicinu darīt labus darbus, domāt gaišas domas, kas sniedz mums pašiem un apkārtējiem daudz pozitīvu emociju, vēlmi darboties un būt noderīgiem!

2 2 Par mums Senioru radītie brīnumi Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā no gada 20. decembra līdz gada 23. decembrim norisinājās iemassvētku senioru un invalīdu labdarības gadatirgus, kuru ikgadēji rīko Latvijas Pensionāru federācija un Pensionāru iespēju centrs ar SIA Lafiko, Rīgas Centrāltirgus un VAS Latvijas dzelzceļš atbalstu. Šajā pasākumā ik gadu seniori no visas Latvijas piedāvā aplūkot un iegādāties savus dari nājumus. Tirdziņā var atrast dažādus ie mas svētku rotājumus, adījumus un tamborējumus, bižutēriju, rotaļlietas bērniem, sveces, kartītes, pašdarinātus plānotājus un daudz ko citu. Laikraksts Latvijas Pensionārs devās ciemos pie tirgotājiem un sastapa vairā kus interesan tus cilvēkus ar aizraujošiem stāstiem. Intervējot tirgus dalībniekus, vērsāmies pie dažiem tirgotājiem. Pirmo satikām Raisu no Ķekavas, kura darina bērnu attīstošās rotaļlietas; otrā dalībniece bija Edīte no Rīgas, kura tirgojās ar saviem rokdarbiem tamborētām košām gaiļu un vistiņu figūriņām; tad sekoja Ogres iedzīvotāja Rasa, kura tirgo pašas adītus cimdiņus un zeķītes; Dzidra no Auces novada Bēnes, kura darina zeķītes un palīdz arī draudzenēm, tirgojot rokdarbus; Velta no Salaspils, kura darina ne tikai zeķītes un cimdiņus, bet arī zīda lakatiņus; Ludmila no Rīgas ar ekskluzīvām rotaslietām; Jevgēnija no Rīgas, kurai sirdsdarbs ir filcēšana, Maira no Rīgas, kura veido oriģinālus ādas bloknotus un plānotājus, un visbeidzot īpašo tirdziņa viesi Ivetu Vējoni! Ķekavas iedzīvotāja Raisa. Pirms runājam par Jūsu darinājumiem, pa stāstiet, lūdzu, kā Jums šodien veicās tirgošana? Apmēram pēc plkst biju jau uz vietas, pagaidām tirdziņš ir tikai sācis darboties, bet tirgošana veicās diezgan labi, kā jau otrajā tirgus dienā. Sakiet, vai Jūs pati izgatavojat šos darinājumus, kuri tiek tirgoti? Jā, jā izgatavoju pati. Faktūra un krāsas rotaļ lietai ir speciāli veidotas tā, lai bērniem būtu interesanti. Veidošanas process ir sarežģīts dažādi dzīvnieciņi, zobugrauzīši un podziņas. (Raisa veido bērnu attīstošās rotaļlietas.) Šādas mantiņas var ievērt arī auto sēdeklītī, lai bērns varētu darboties un viņam nebūtu garlaicīgi braukt. Grūti ir izdomāt ko jaunu, lai nebūtu vienmuļi un bērnam nekļūtu garlaicīgi. Neesam redzējuši neko tādu bērnu rotaļlietu vei kalos. Pieļaujam, ka Jums ir mazbērni, tādēļ radās šī ideja. Jā, jā mazbērni un mazmazbērni. Veidoju šādas rotaļlietas jau ceturto gadu. Kā Jūs uzzinājāt par šo pasākumu (Senioru un invalīdu veidoto gadatirgu)? Caur Ķekavas novada pensionāru biedrību Polārblāzma, kura mani uzrunāja. Viņi vēlējās zināt, vai man ir kas vairāk nekā vienkārši adītas zeķes un cimdiņi. Tā kā veidoju bērnu rotaļlietas, mani pieteica, jo visiem ir interesanti. Es daru to, ko varu darīt. Visu cieņu Jūsu vecuma cilvēkiem, tas ir smags un smalks darbs... Nu principā tas viss jau ir pensijas dēļ. Es domāju, ka lielākā daļa šeit atrodas pensijas dēļ. Kaut kā jau vajag izdzīvot! Vai Latvijas Pensionāru federācija Jūs sadzird kā seniorus? Vai Jūs apmierina, kā tā strādā? Nu, Ķekavā... bet tā, nu, Siliņš nāk un visu stāsta ik pa laikam. Cīnās jau federācija par pensionāriem, bet viņiem jau maza teikšana. Grūti jau ir. Vai ir kādi ieteikumi nākamā gada tirdziņam? Kādi ierosinājumi? Varbūt vajag papildu reklāmu? Aivars Meija Tirdziņi varētu notikt biežāk. Teiksim, rudenī uz Miķeļiem vai Mārtiņdienu. Maz ir arī tirgo šanai vietu vajadzētu lielāku halli, jo ir cilvēki, kuri gribētu vēl tikt, taču vietas ir tik, cik ir. Rīgas iedzīvotāja Edīte. Mēs redzam, ka Jums ir varen skaisti un krā saini darinājumi. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par tiem. Tas ir mans mīļākais dar biņš, ko daru, kopš nestrā dāju. Papildu naudiņa nāk, minimālā pensija tomēr. Katra figūriņa ir citāda, vienādu nav. Tur ir sirds un dvēsele iekšā! Ar ko Jūs nodarbojāties pirms tam? Strādāju skolā, garderobē. Tagad gan nē. Tagad atrodas laiks rokdarbiem. Papildus gailīšu figū riņām griežu arī papīra pārsliņas, tās man mājās ir ap tūkstoti. Šis darbs ir ļoti smalks, prasa lielu pacietību. Gailīšiem gan vajag daudz vairāk darba, jo tas ir laikietilpīgs process. Ja atrodas laiks, tamborēju. Ogres iedzīvotāja Rasa. Pastāstiet, cik ilgu laiku aizņem šādu krāsainu darbu radīšana? Nu principā četras dienas, adot no rīta līdz vakaram. Sakiet, vai šādā tirdziņā esat pirmo reizi? Otro gadu, pagājušogad tirgojās ļoti labi. Nu šogad ir, kā ir... ir tikai tirdziņa darba laika pats sākums. Vai ir kādi ierosinājumi šī pasākuma attīstībai citiem gadiem? Nu... vietas pārāk maz. Vajadzētu lielāku platību, kur tirgot. Dzidra no Auces novada Bēnes. Kāds bija ceļavējš? Cikos cēlāties? Cikos izbraucāt? O, ceļš bija agrs, pirms pieciem cēlos, pēc p i e c i e m izbraucām ar auto bu su, paši brau cām. Nu jau 80 gadu, ko tur daudz... Esmu otrās grupas inva līde. Neatmaksā mums ceļa izdevumus, kaut gan man ir labāk esmu invalīdu biedrībā. Mans ierosinājums federācijai būtu vismaz tos ceļa izdevumus uzņemties uz sava rēķina. Redzam, ka tirgojat zeķītes un šalles. Sakiet, cik ilgu laiku aizņem šādu darinājumu izgata vošana? Es adu pati tikai zeķītes, pārējo (šalles, cimdi, galdauti, sedziņas) ada mana draudzene, pa lī dzu te tirgot. Nu, kā nu sanāk ar to laiku. Mums jau vēl ir vietējais pensionāru klubiņš, kas aizņem daudz laika. Satiekamies, spēlējam spēles, un tad cik nu paliek laika tamborēt un adīt. Jūs esat ļoti pozitīvs cilvēks ar smaidu un humoru, tā dažreiz pietrūkst latviešiem... Jā, vispār jā. Jaunajā gadā jānovēl vairāk pozi tīvo emociju! Man palīdz bērni un mazbērni ceļot, līdz ar to nav laika sliktām domām! Vispār ļoti patīk ceļot, bet mana Latvija nemainītu ne pret ko! Ne Kanāriju salām, ne Itāliju! Ir vien mēr jāatgriežas mājās! Velta no Salaspils. Kāds bija ceļavējš? Vai Jums ir iemassvētku no ska ņojums? Atbraukt uz tir dzi ņu nebija problēmu? Nu, manā vecumā nedaudz ir problēmas. Šis ir mans hobija darbs, kā jau pensionāriem, gribas Latvijas Pensionāru Federācijas Izdevums nedaudz pie pel nīties. Tā jau grūti. Es pati tamborēju zeķītes, cimdiņus. Un krāsoju šalles uz zīda pamata, ar mākslinieku krā sām veidoju zīmējumus. Dzīve piespieda domāt. Vietējā pen sionāru padome mūs ar pensionāriem ko lek tīvi pamācīja, kā veidot kartītes, šalles utt. Lakatiņa veidošana ir grūts un laikietilpīgs darbs, katrs darbs jāveido pakāpeniski, jākrāso, jāžāvē, jāgaida, un tad var krāsot tālāk. iniet, arī aizejot pensijā, nevar beigt darboties, citādi pats sevi norok cilvēks. Cenšos būt aktīva, eju uz vietējām iemassvētku ballēm un citiem pasākumiem. Vai Jūs zināt, kas ir Latvijas Pensionāru federācija? Kā vērtējat viņu darbu? Nu, mums jau ar lielo federāciju maz darīšanas, ik pa laikam tiek vākti paraksti dažādiem projektiem, dažādas darbības notiek. Ir jācīnās un jācer! Kāda nozīme žēloties? Tik un tā labāk nebūs, nevajag sevi tramdīt ar vaimanāšanu, ir kaut kas jādara. Ludmila no Rīgas (krievu val. tulk. redakt.) Vai Jums ir iemas svētku noska ņo jums? Kā vērtējat šo pasā ku mu? Varbūt vajag kaut ko uzlabot? Ļoti labs iemas svētku noskaņojums, kā tirdziņa dalīb niece esmu šeit jau ceturto gadu. Man jāsaka, ka viss patīk, šīs rotaslietas ir mans hobijs. Jūs darināt rotas lie tas. Sakiet, kur Jūs ņemat iedvesmu? Esat māksliniece? Nē, ziniet, es agrāk biju ķīmijas biolo ģijas skolotāja, pēc tam strādāju bankā, bet šis ir mans hobijs. Veidoju gan auskarus, gan krelles, gan brošas un rokassprādzes. Piemēram, kreļļu darināšana aizņem 6-12 stundas. Tirgojas šādas lietas labi, it īpaši pirms iemassvētkiem. Iedvesma nāk gan no kolēģiem, gan interneta, mazmeita palīdz. Meitenēm jau patīk, roku darbs, ekskluzīvas lietas. Pirms iemassvētkiem interesē šādi darinājumi visiem, jo pērk dāvaniņas kādam auskariņi, kādam cimdiņi, roku sildīšanai, tāpēc tirgojas ļoti labi. Jūs apmeklējat tikai šādu iemassvētku tirdziņu? Gan uz iemassvētkiem, gan Lieldienās, gan Jāņos esmu tirdziņā. Jāņu laikā tirdziņš notiek citā vietā Rīgas Centrāltirgū. Kā Jums liekas, vai Latvijas Pensionāru federācijai vajadzētu kaut ko uzlabot šajā pasākumā? Nu, ziniet, būtu interesanti, ja tirdziņi būtu biežāk, jo darbu ir daudz, pārdot vienā reizē visu nevar. Pirms novēlam Jums sirsnīgus un siltus ie massvētkus, sakiet, lūdzu, Jūs, kā krievvalodīgā latviete, svinat kristiešu iemassvētkus vai pareizticīgos iemassvētkus? Abus, esmu dzimusi Rīgā, svinam gan krievu svētkus, gan latviešu. Es uzskatu, jo vairāk svētku, jo labāk! Jevgēnija no Rīgas. Filcēšana ir smags un laikietilpīgs darbs, pastāstiet, lūdzu, sīkāk, vai tā ir. Jā, tā tas ir. Taisu mēteļus, čībiņas, somas visu, ko vien var vēlēties. Piemēram, filcētie zābaciņi top divu dienu laikā. Parasti saviem darinājumiem dodu divu gadu garantiju. Nodar bojos ar filcēšanu vairāk nekā 9 gadus. Mīlestī ba pret adīšanu, tamborēšanu un filcēšanu man ir bijusi visu mūžu. Patīk valkāt paštaisītas lietas, jo tās ir ekskluzīvas, vienā eksemplārā. Sakiet, vai esat dzirdējusi par Latvijas Pen sio nāru federāciju? Kā vērtējat viņu darbu? Esmu dzirdējusi, nu, principā viņi dara labu lietu, palīdz senioriem izdzīvot šajā grūtajā laikā. Viņus maz dzird, bet viņi cenšas. Jaunajā gadā novēlu valstij pievērst vairāk uzmanības arī pensionāriem! Maira no Rīgas, no Pensionāru iespēju centra. Skatāmies, ka Jūs radāt unikālus dar bus plānotājus, blociņus... Jā, agrāk strādāju Daiļradē, no tiem laikiem veidoju šā das lietas. Radīt vienu šādu ādas blo ciņu ir laikietil pīgs darbs jālīmē, jāžāvē, jāpiegriež, jāliek presē utt. Tas ir vairāku dienu projekts. Sava veida mozaīka, kura jāsaliek kopā. Esmu otro dienu tirdziņā, un tirgojas pagaidām tā pamazām divi darbiņi tikai pārdoti. Vai esat dzirdējusi par Latvijas Pensionāru federāciju? Esmu invalīde, neesmu vēl pensionāre, nāku no Pensionāru iespēju centra. Sanākam uz projektiem, mums ir veikaliņš Maizītes ielā. Šo pasākumu organizē Latvijas Pensionāru federācija un Pensionāru iespēju centrs, vai redzat kaut ko, kas būtu jāuzlabo? Jā, cilvēki jau nāk pēc darba tad aktīvākā pārdošana ir vakarā, taču tirdziņš darbojas tikai līdz plkst Jāņu laikā varētu tirgot tepat, jo Centrālajā tirgū, kur notiek tāds pats tirdziņš, nav jumta un ja uznāk lietus... kā arī cilvēku ir ievērojami mazāk! Tirdziņus varētu biežāk rīkot gada laikā! Iveta Vējone. Par Senioru gada tirgu: Iegriezos jau pagā jušajā gadā tirdziņā un biju patīkami pārsteigta. Šeit ir tādas lietas, par ku rām mēs tiešām varam pabrīnīties un pa priecāties. Tas ir ļoti nozīmīgi, ka mūsu seniori var piedalīties šādā tirdziņā. Viņiem tas ir ļoti svarīgi, lai parādītu visu, ko viņi darinājuši veselu gadu. Viņi taču gatavojās veselu gadu! Senioriem tas ir ļoti būtiski. Seniori stāstīja, ka viņi cēlušies četros no rīta, braukuši uz Rīgu. Tas viņiem tiešām ir ļoti būtiski... Jā, te jau viņi satiek savus draugus un paziņas, viņiem ir mazliet jāpadalās savā pieredzē, ko tad jaunu viņi šoreiz ir izveidojuši, un tas ir liels pluss, kaut vai komunikācijas ziņā, kaut vai kopā būšanas ziņā. Man liekas, ka šeit apgrozās daudz cilvēku, un viņi skrien ne tikai savās ikdienas darīšanās, bet apstājas, nopēta un nopērk kaut ko. Es arī šodien nopirku skaistas lietiņas, ko pielikt klāt dāvaniņām. Tas tomēr ir no sirds darināts darbiņš, kas dod sirds siltumiņu un atbalstu. Jācenšas seniorus vairāk atbalstīt. Bet viņi smaida... iniet, ir tā ja tu dari un gribi darīt, rodas iespējas! Šie seniori stāstīja, ka, aizejot pensijā, viņiem ir svarīgi kaut ko veikt, darboties, lai viņus sa atbalsta. Jā, jo viņi jūtas tad vajadzīgi un svarīgi. Mana mamma arī kaut ko dara visu laiku, ja tu dari, tad tu jūties vajadzīgs! Pensionāru s novados un Latvijas Pensionāru federācija organizē senioriem dažādus pasākumus balles, ekskursijas... Mēs arī esam bijuši dažos pasākumos senioriem, viņiem acis spīd, un viņi darbojas! Jūsu iemassvētku novēlējums... Visiem jau gribētos novēlēt vispirms veselību, jo veselība mums ir pats svarīgākais. Ja ir veselība var iet darīt un būt kopā ar saviem mīļajiem. Bet iemassvētkos gribu novēlēt būt visiem kopā! iemassvētki ir tie svētki, kad bērni aizbrauc pie vecākiem un vecvecākiem. Par viņiem nedrīkst aizmirst! 13 (245) janvāris 2018

3 Stēvija dabas saldā dāvana. 2.lpp. # 13 (12) 2018 Latvijas izgudrotāju veikums veselības saglabāšanai un atjaunošanai. 2.lpp. Jaunumi redzes problēmu risināšanai. 4.lpp. Latvijas Pensionāru Federācijas bezmaksas izdevums. Pielikums Redakcijas sleja gadā norisinājās pirmais Pasaules Atmiņas čempionāts. Kopš tā laika sacensības par labākās atmiņas godu ir uzņēmušas apgriezienus, un tādās valstīs kā Francija, Vācija un Polija notiek mazāka mēroga čempionāti gadā Pasaules Atmiņas čempionātā amerikānis Alekss Mullens 5 minūšu laikā iegaumēja 568 ciparu skaitli, savukārt vienas stundas laikā 3238 ciparu skaitli. Mongoliete Munkšura Narmandaka 30 minūšu laikā iegaumēja skaitli, ko veidoja 6270 binārie cipari (binārie cipari ir 0 un 1). Viņa arī vienas stundas laikā iegaumēja secību 1924 spēļu kārtīm. Katru reizi, kad zinātnieki ir pētījuši pasaules labākos iegaumētājus, viņi bijuši spiesti atzīt šo neparasto cilvēku smadzenēm ir tāda pati struktūra kā lielākajai iedzīvotāju daļai. Arī paši atmiņas čempioni stāsta, ka pirms treniņu uzsākšanas bijuši vidusmēra cilvēki. Viss liecina, ka savu atmiņu uzlabot spēj ikviens no mums. Rūdolfs Blaumanis Lauris Krolis 1. janvārī apritēja 155 gadi prozaiķim un dra maturgam Rūdolfam Blaumanim. Mūsu valsts iedzīvotāji vērienīgajā gada aptaujā viņu atzinuši par trešo visu laiku ievērojamāko Lat vijas personību (atpaliekot vien no Krišjāņa Barona un Kārļa Ulmaņa). Arī mūsdienu cilvēks no ievērojamā literāta var daudz ko iemā cīties. Par spīti veselības problēmām, Blaumanis div desmit sešus gadus ražīgi strādājis literatūras jomā. Viņš sacījis: Ja tev iet grūti, tad ej uz mežu un uzsvilpo jautru melodiju. Pastaigas mežā un vispār svaigā gaisā viņam ļoti pati kušas. Domājams, ka staigāšana patīkamā āra vidē palīdzējusi gan viņa veselībai, gan arī dar baspēju paaugstināšanai. Savukārt svilpošana, dziedāšana vai pat sevis piespiešana smaidīt (kad smaidīšanai nav objektīva iemesla) ātri vien uzlabo pašsajūtu, jo cilvēka organisms šīs darbības saista ar pozitīvu noskaņojumu. Blaumanim vienlīdz svarīgi bijuši gan lauki, gan pilsēta. Laukos viņš smēlies iedvesmu lite rā rajiem darbiem un stiprinājis veselību ar dažādām ūdens procedūrām. Savukārt pilsētā darbojies kā lielu dienas laikrakstu žurnālists un teātra recenzents. Literātam piemitusi laba humora izjūta. Viņš labprāt jokojis. Kad laikabiedri viņam pārmetuši komēdiju rakstīšanu, Blaumanis atbildējis: Manas joku lugas apspriežot, neviens nav ievērojis vienas lietas. Vai mana daba nav prasījusi viņu sarakstīšanas? Mani stāsti ir nopietni, pa daļai ļoti drūmi. Bet manī ir viena gaiša strīpa, un tai arī ir savas tiesības. Tāpat arī katrā no mums blakus sadzīvo priecīgais un skumjais. Labāku pašsajūtu sev un citiem nodrošina tie cilvēki, kuri dod atļauju sevī mītošajam skaistumam un pozitīvismam izpausties uz āru. Ar ko lai sāk savas atmiņas uzlabošanu? Populārs vingrinājums ir iztēloties nemainīgu, labi pazīstamu maršrutu un šajā maršrutā ievietot mainīgās lietas, kas attiecīgajā reizē jāatceras. Vienkāršs maršruta paraugs varētu būt pirmās lietas, kuras ieraugāt pēc pamošanās gulta, pulkstenis pie pretējās sienas, istabas durvis, spogulis priekštelpā un izlietne vannas istabā. Ja jums veikalā jānopērk maize, balta aploksne, veļas pulveris, tēja un avīze, varat iztēloties šādu ainu. Jūs esat gultā, un jums uz krūtīm spiežas milzīgs, smags maizes kukulis. To nogrūžot malā, ieraugāt, ka sienas pulkstenis ir iepakots lielā, caurspīdīgā aploksnē. Atverot istabas durvis, kā balts sniedziņš pār jums nolaižas veļas pulvera graudiņi. Pieejot pie spoguļa, jūs savu attēlu nemaz neredzat, jo spogulis ir viscaur aplīmēts ar tējas etiķetēm. Savukārt izlietne ir aizsērējusi ar baltām avīzes lapām, un no tām atdalījušies burti peld pa ūdens virsmu. Tagad, ierodoties veikalā, jūs pajautāsit sev ar ko šoreiz man asociējas gulta? Ar maizi! Ar ko asociējas sienas pulkstenis? Ar aploksni! Un ar ko durvis? Ar veļas pulveri! Lai gan Blaumanis nepiedzīvoja Latvijas valsts nodibināšanu, viņa patriotiskā attieksme jūtama dzejoļa Tālavas taurētājs rindās: Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods. Viņš morāli un finansiāli atbalstījis jaunos latviešu talantus, palīdzot viņiem gan sadzīvē, gan ar literāta padomu. Starp tiem bijis komponists Emīlis Melngailis, rakstnieki Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Viktors Eglītis un citi, pedagogs un literāts Jānis Greste. Daži cilvēki saka, ka mūsu dzīve tā ir mūsu atmiņu summa. Uzlabojot atmiņu, mēs padarām savu dzīvi skaistāku un bagātāku. Jūsu Labai Dzīvošanai

4 Esi vesels! 2 Stēvija Stēvija Stevia rebaudiana (cukurpuķe, meduszāle) ir asteru dzimtas Asteraceae augs. Stēvijas pirmssākumi meklējami Paragvajā. Guarani indiāņi to sauca Kaa-he-he, lika tējā vai vienkārši košļāja. Stēvija ir puskrūms, lapas pēc struktūras, dzīslojuma un apmales robojuma atgādina piparmētru. Stēvijas pirmatklājējs ir spāņu botāniķis Petrus Jacobus Stevus, viņš arī Pedro Jaime Esteve ( ), kopā ar spāņu un portugāļu konkistadoriem nokļuvis Latīņamerikā, viņš deva augam nosaukumu, atbilstošu savam uzvārdam. Stēvija izplatījās ekvatoriālajās zemēs ar nosaukumu Paragvajas tēja un matē tēja. To lietoja arī kā ārstniecisku līdzekli sirdsklauvju noņemšanai, drudža un karstuma apturēšanai, urinācijas pastiprināšanai, tūskas izslābināšanai un aptaukošanās mazināšanai, depresijas un bezmiega gadījumos. Botānisko aprakstu izveidoja šveiciešu botāniķis Moizess Santjago Bertoni ( ), kur pauda iz brī nu par lapas saldumu, kas saglabājas mutē vairākas stundas. Savukārt par godu Paragvajas ķīmiķim Rebaudi, kurš pirmais gadā pagatavoja lapu ekstraktu, izveidoja augam stabilu nosaukumu Stevia rebaudiana Canderel Stevia dabas saldā dāvana tagad arī Latvijā! Stēvijas ekstrakts ir 300 reizes saldāks par cukuru, bet tikpat kā nesatur kalorijas un ogļhidrātus, līdz ar to tā ir ideāla alternatīva cukuram un piemērota cilvēkiem, kas rūpējas par savu svaru. Stēvija neietekmē cukura līmeni asinīs tā ir droša diabēta pacientiem. Atšķirībā no cukura Canderel Stevia neveicina kariesa veidošanos, sastāvā nav glutēna (nesatur kviešus miežus, rudzus vai auzas). (Bertoni) gadā franču ķīmiķi M. Bridels un P. Lavjē no lapu saldā ekstrakta izolēja 2 individuālas saldvielas un nosauca tās par steviozīdu un rebaudiozīdu, un pozicionēja kā dabīgu saldinātāju. Līdz gadam stēvijas bija pazīstamas kā savvaļas augi, pētījumu rezultātā sākās to kultivēšana un selekcija gadā sintētiskie saldinātāji ciklamāts un kopš gada apgrozībā esošais saharīns tika pasludināti kā kancerogēni. Visaktīvāk reaģēja Japāna, ieviešot stēviju kā alternatīvu, un gadā 41% saldvielu tirgus aizņēma stē vijas produkti gadā stēvijas saldinātājus oficiāli atzina par lietošanā derīgiem, un tie tūlīt apauga tautas dotiem nosaukumiem,,tīrs tranzīts un,,saules kristāli. Uzsvērti galvenie iedarbības virzieni dabiska saldviela, pazemina cukura līmeni asinīs, izraisa urinēšanu, pazemina asinsspiedienu, šķīdina asins trombus, stiprina zobu emalju, pretēji cukuram, kas veicina kariesa attīstību. Nav novērotas nevēlamas blakusparādības, gluži otrādi stēvijas saldinātāji izrādījuši anti bakteriālu, antivīrusu, pretsēnīšu iedarbību un drudža simptomu mazināšanu. Februārī Latvijas aptiekā Canderel Stevia zīmola produktiem īpašs piedāvājums. PAR UŅĒMUMU. SIA Larifāns dibināts gada 4. novembrī. Tas ražo patentēto pretvīrusu un imūnmodulējošo aktīvo vielu dsrns (dubultspirāliskā ribonukoīdskābe) larifāns. Tā izstrā dāta 70. gadu beigās. Autore Dr. med. Guna Feldmane. Larifānu iegūst biotehnoloģiskā ceļā. Plaša spektra pretvīrusu preparātu izmanto arī onkoloģijā. Patlaban tiek ražoti 19 produkti. Lūpu balzams LARIFAN Baro un mitrina ādu, novērš lobī ša nos un izsitumu rašanos, pasargā lūpas no mitruma, saules, vēja un sala iedarbības, satur UV filtrus. Palīdz mobilizēt un aktivizēt imūnme hānis mus, pasargājot organismu pret dažādiem kaitīgiem ārējās vides faktoriem, arī pret mikro or ganismu (vīrusu, baktēriju) iekļūšanu organismā. Bezkrāsains, piemīt dabiska garša. Lieliski aizsargā lūpas arī vēsā, mitrā, vē jainā vidē, pārkaršanas un intensīvas saules iedarbības apstākļos. Satur aktīvo vielu dsrns Larifan, kuras galvenā funkcija ir organisma dabīgo aizsargspēju regulēšana. Krēms LARIFAN FOOT Problemātiskas, iekaisušas un jutīgas ādas kopšanai. Īpaši piemērots sasprēgājušas ādas, sevišķi papēžu, apstrādei. Sastāvā bez tradicionālām krēma sastāv daļām iekļautas aktīvās vielas dsrns Larifan, avokado eļļa, auzu eļļa, urea. Nomierinoši iedarbojas uz da žāda rakstura ādas kairinā jumiem. Avokado eļļa ir maiga, barojoša un mīkstinoša, bagāta ar A, B1, B2, D un E vitamīniem. Tā ātri iesūcas un iedarbojas pat uz dziļākajiem ādas slāņiem, tādēļ ir piemērota, lai atsvaidzinātu un nostiprinātu nogurušu ādu. Auzu eļļa ir bagāta ar omega-6 un omega-9 taukskābēm, E vitamīnu un augu izcels mes antioksidantiem, kas ir svarīgi kompo nenti ādas veselīgai darbībai un tās normālu iede LARIFAN UNGO Ādas un gļotādu kopšanai dažādās problēmsituācijās un stadijās, kā arī lai samazinātu dažādu vīrusu infekciju, to skaitā gripas, iekļūšanu organismā. Palīdz mobilizēt un aktivizēt imūnmehānismus, pasargājot organismu pret dažādiem kaitīgiem ārējās vides faktoriem un aizkavējot herpes un papilomas (kārpu izsaucēja) vīrusu izraisīto bojājumu attīstību ādā un gļotādā. Nomierinoši iedarbojas uz dažāda rakstura ādas kairinājumu (arī uz termiskiem apdegumiem), mazina vai pat pilnībā novērš tulznu parādīšanos. Satur aktīvo vielu dsrns Larifan, kuras galvenā funkcija ir organisma dabīgo aizsargspēju regulēšana. aizsargfunkciju nodrošināšanai. Īpaši piemērota sausai, jutīgai ādai, kā arī ādai ar noslieci uz alerģijām, niezi, dermatītiem. Eļļa palīdz atjaunot ādas dabisko lipīdu slāni, mazina niezi, lobīšanos, mīkstina un veicina tās mitrināšanu, uzlabo elastību un mazina iekaisuma procesus. Urea veicina ādas mīkstināšanu un uzlabo elastību. Cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz papēžu ādas plaisāšanu, īpaši diabētiķiem, krēmu ieteicams lietot periodiski, arī sūdzību starplaikos, jo krēmā iekļautās sastāvdaļas aizsargā pret vīrusu un mikrobu attīstību un līdz ar to kavē jaunu iekaisuma procesu veidošanos. Krēms izstrādāts pēc Latvijas Ārstu-kosmetologu asociācijas ieteikuma; saņemts pozitīvs ārstu-podologu vērtējums. Februārī Latvijas aptiekā Larifan zīmola produktiem īpašs piedāvājums. Ja pārvietošanās sagādā problēmas AS Protezēšanas un ortopēdijas centrs, turpmāk tekstā POC, laika gaitā ir attīstījies un var lepoties ar plašu uzņēmuma darbības virzienu klāstu tirdzniecība, ražošana, dienas stacionāra pakalpojumi, konsultāciju sniegšana, noma un valsts apmaksāto palīglīdzekļu saņemšana. Tirdzniecība POC veikala preču klāsts ir ļoti plašs, tādēļ pastāstīsim par galvenajām grupām! Ortopēdiskās zolītes, ieliktņi un apavi Gadījumos, kad ir vērojama plakanā pēda vai citas populāras problēmas, iespējams izmantot ortopēdiskās zolītes, ko nozīmē speciālists, vai cilvēks pats var izvēlēties standarta zolīti. Deformāciju gadījumos palīdz ieliktņi un apavi. Silikona ieliktņi/starplikas palīdzēs pirkstu deformāciju gadījumos, bet ar apaviem var risināt šādas problēmas: kauliņu, pirkstu deformācija; potīšu deformācija; jutīga pēda; plata pēda ar augstu pacēlumu; liels kājas izmērs; cukura diabēts; citas problēmas (lūzumi, pēdu ortozes utt.) Ja neesat pārliecināts, pie kāda speciālista vērsties, rekomendējam apmeklēt mūsu tehnisko ortopēdu Danu Lazdiņu, kas paskaidros Jūsu problēmas un palīdzēs izvēlēties zolītes/apavus. Ortozes Ortozes ir ārējs palīglīdzeklis funkcionālu sāpju samazināšanai un/vai kustību apjoma uzturēšanai. Ir svarīgi lietot ortozes atbilstoši speciālista ieteikumiem. Tām ir jābūt atbilstošām izmēram un jāpilda paredzētais uzdevums. Pie mums var pasūtīt šādas ortozes: krītošai pēdai, potītei, celim, trūces bandāžas, korsetes/jostas, stājas korektorus, ortozes roku locītavām un kaklam. Fizioterapija Visbiežāk preces no šīs grupas iesaka fiziotera peits vai cits speciālists, kas ir konsultējis pacientu. Šī nozare ir ļoti plaša, un tajā pieejamie palīglīdzekļi palīdz cilvēkiem atgūt zaudēto kustības funkciju vai mazināt tās deficītu. POC preču klāsts: teipi, dažādas bumbiņas, pilates, spilveni sēdēšanai, masāžas riņķi, paklāji pēdu masāžai un vingrošanai, akupresūras paklāji, vingrošanas nūjas, masāžas rīki, vingrošanas lentes, hanteles un daudzi citi fizioterapijā izmantojami piederumi. Pārvietošanās palīglīdzekļi Dzīves situācijās, kad cilvēkam ir grūtības pārvietoties, tiek piedāvāti palīglīdzekļi, kas atvieglos ikdienas gaitas. Spieķi, kruķi, kvadripodi, staigāšanas rāmji, rolatori, riteņkrēsli un elektriskie skūteri tas viss ir pieejams pie mums! Noma Ja kāds palīglīdzeklis ir nepieciešams tikai noteiktu laika periodu, izdevīgāk to iznomāt nekā pirkt. Piedāvājam nomā visus pārvietošanās palīglīdzekļus un arī funkcionālo gultu pacientu aprūpei. Aprūpe Aprūpes palīglīdzekļu mērķis ir palīdzēt pacientiem viņu pamatvajadzību nodrošināšanā. Šādiem mērķiem piedāvājam: Dažādu formu un izmēru pozicionēšanas spilvenus, kas paredzēti, lai novērstu spiedienu un ārstētu. Pretizgulējumu matračus un riteņkrēslu spilvenus: paredzēti pacientiem, kas ilgstoši atrodas guļus vai sēdus pozīcijā, lai aizkavētu izgulējumu veidošanos. Piedāvājam arī aizsargus izgulējumu profilaksei. Rokturi, kas pieskrūvējami pie sienas/grīdas un atvieglo piecelšanās, apsēšanās funkciju. Vannas/dušas krēsli, lai atvieglotu mazgāšanās procesu. Podu paaugstinātāji visbiežāk izmantojami pēc gūžu operācijām vai gadījumos, kad pārlieku zema nosēšanās sagādā grūtības. Tualetes krēsli, urīntrauki, ūdens necaurlaidīgi palagi un drānas. Funkcionālās gultas, pacēlāji pacientu pārvietošanai un speciāli trauki ikdienas lietošanai. Ražošana POC darbības joma ir arī palīglīdzekļu ražošana pēc individuāla pasūtījuma. Lielu deformāciju gadījumos pacienti nespēj piemeklēt gatavus apavus, tādēļ pasūta tos individuāli pie speciālista. Piedāvājam izgatavot arī ortozes, bandāžas u. tml. pacienti izvēlas palīglīdzekļu izgatavošanu dažādu iemeslu dēļ, piemēram, pārlieku liels izmērs vai uzticība tikai mūsu ražotajām precēm, vai vienkārši no gatavās produkcijas nekas neliekas atbilstošs. Un, protams, protezēšana. Mēs izgatavojam koka, ādas stieņu, modulārās un vācu protēzes amputācijas gadījumiem. Dienas stacionārs Dienas stacionārs specializējas ārstnieciskās vingrošanas un procedūru pakalpojumu sniegšanā. Mūsu centrā darbojas vairāki fizioterapeiti, kas vada vingrošanas kursus un veic procedūras. Varam lepoties ar zinošo Rehabilitācijas un sporta ārsti Ilgu Krūmiņu. Vēsture AS Protezēšanas un ortopēdijas centrs ir uzņēmums ar senu vēsturi. Sākotnēji tā bija Sarkanā Krusta slimnīca, kas dibināta gadā un ārstēja pacientus ar dažādām amputācijām un cita veida ekstremitāšu problēmām. Līdz gadam centrs bija visā bijušajā Padomju Savienībā lielākais savas nozares uzņēmums. Pēc gada tas kļuva par privātu uzņēmumu. Valsts programma Daļu no nepieciešamajiem palīglīdzekļiem ir iespējams saņemt ar valsts finansējumu! POC piedāvā saņemt šādus palīglīdzekļus: gatavie ortopēdiskie apavi; individuāli klientam izgatavoti ortopēdiskie apavi; krūšu protēzes; modulārās apakšējo ekstremitāšu protēžu sistēmas; augšējo ekstremitāšu protēžu sistēmas; koka protēzes; ādas-stieņu ortozes. Lai iestātos rindā uz valsts apmaksāta tehniskā palīglīdzekļa saņemšanu, vispirms ir jāsaņem ārsta Atzinums par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību un jāuzraksta Iesniegums, kas jāiesniedz Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā, sekojot viņu norādēm. Latvijas aptiekas Sudraba kartes īpašniekiem: -5% atlaide visām tirdzniecībā esošajām precēm. Atlaides nesummējas ar citām akcijām un atlaidēm. Pielikums # 13 (12) 2018

5 3 Noderīgi! Krustvārdu mīklas Lauris Krolis Krustvārdu mīklu minēšana ir aizraujošs hobijs, kam ļaujas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Vieniem tā ir sevis testēšana, ci tiem iespēja uzzināt jaunus faktus. Vēl daži paši veido krustvārdu mīklas, lai pozitīvā veidā izaicinātu sev tuvos cilvēkus gada 21. decembrī ASV laikrakstā New York World publicēta pirmā modernā krustvārdu mīkla. Drīz jaunais hobijs izplatījies epidēmijas ātrumā gadā Ņujorkas publiskā bibliotēka žēlojusies, ka krustvārdu mīklu entuziasti, steigdamies pēc vārdnīcām un enciklopēdijām, traucē studentiem un citiem lasītājiem. Savukārt prestižais laikraksts The New York Times uz šo hobiju norādījis kā uz nelietderīgu laika tērēšanu un līdz pat gadam nav publicējis nevienu pašu krustvārdu mīklu. Ironiskā kārtā mūsdienās tieši The New York Times publicētās krust vārdu mīklas tiek uzskatītas par prestižākajām pasaulē. Tās katru mēnesi cenšas atminēt pusotrs miljons cilvēku. Lai arī latviešu valoda ir bagāta, tomēr pie redzējis krustvārdu mīklu minētājs pēc laika pamana vārdus un idejas, kas atkārtojas. Šim hobijam ir vairāki ieguvumi. Pētījumi norāda, ka regulāra iesaistīšanās šajā akti vi tātē samazina vairākus Alcheimera slimību izrai sošos faktorus. Tā palīdz atslēgties no ikdie nas problēmām, turklāt labākā veidā, nekā pavadot laiku pie televizora. Visbeidzot, krustvārdu mīklu minēšana padara mūs erudītākus. Prātā paliek dažādi vērtīgi fakti un nosaukumi, kas var izrādīties noderīgi ikdienā un padarīt mūs par interesantākiem sarunu biedriem. Eksperti sniedz vairākus ieteikumus krust vārdu mīklu minēšanā. Vispirms jāsāk ar vieglākajiem vārdiem. Vēlams izmantot zīmuli, jo iespēja labot kļūdas ļauj uzņem ties risku, kas savukārt atbrīvo radošo domāšanu. Ja domā šana kļūst neskaidra, uzdevums jānoliek malā un jāatpūšas, lai vēlāk atgrieztos ar svaigu skatījumu. Node rīgs palīglīdzeklis ir vārdnīcas un enciklopē dijas. Minēšana var kļūt vieglāka un aizrau jošāka, iesaistot tajā kādu citu cilvēku. Bet vislabākais ieteikums ir praktizēties. Pielikums # 13 (12) 2018

6 4 Noderīgi! Polpharma ir Polijas lielākais zāļu un aktīvo farmaceitisko vielu ražotājs. Uzņēmums ikvienā savas darbības jomā īsteno inovatīvas idejas. Polpharma sauklis ir Cilvēki palīdz cilvēkiem. Sociālās atbildības apziņa ir uzņēmuma stratēģijas neatņemama sastāvdaļa. Polpharma Group piedāvā apmēram 600 pro duk tu, un apmēram 400 produktu atrodas izstrādes stadijā. Polpharma specializējas kar dio loģijā, gastroenteroloģijā, neiroloģijā izmantojamo preparātu un bezrecepšu zāles ražošanā. Būtisku vietu produktu sortimentā ieņem oftal moloģija pielietojamie preparāti. Patreiz ir pieejams plašs medikamentu klāsts (acu pilieni) glaukomas ārstēšanai, kas ir iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā, kā arī mākslīgas asaras sausās acs sindromam. Tā kā glaukoma ir hroniska slimība, kas neārstēta izraisa aklumu, pacientiem jācenšas piemeklēt medikamentu, kas ir ne tikai efektīvs, bet arī labi panesams. Lietojot acu pilienus, uzmanība jāpievērš ne tikai aktīvam komponentam, bet arī konservantam. Klīniski pierādīts, ka arī acu pilienu konservanti var izraisīt nevēlamas blak nes. Tādēļ praksē arvien biežāk tiek ordinēti konservantus nesaturoši pilieni, īpaši ilgstošai lietošanai, jo tie ir labāk panesami un uzlabo pacientu līdzestību. Arī pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša mākslīgo asaru lietošana un kontaktlēcu lietotājiem piemērotākas ir bez konservantu mākslīgās asaras. Polpharma acu pilieniem izmanto ECO pudelītes ražotas ar PureFlow tehnoloģiju, kas aprīkotas ar vārsta slēgšanas sistēmu un filtru, kas aizsargā medikamentu un medicīnisko ierīci no piesārņošanas ar mik ro organismiem un ļauj tos lietot 90 dienas pēc pirmās atvēršanas. SUPEROPTIC mīkstas kapsulas N60 STARAOLIN HYDROBALANCE SAGLABĀ un AISARGĀ REDES ASUMU! 10 mg dabīga luteīna diennakts devā, vitamīni un minerāl vielas, labvēlīgi ietekmē redzes asumu un kvalitāti. 1 kapsula dienā, iepakojums diviem mēnešiem. Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. ĀTRS atvieglojums un ILGSTOŠA MITRINĀ ŠANA SAUSĀM, nogurušām un iekaisušām ACĪM! Mitrinoši acu pilieni. Cilvēkiem ar sausās acs sindromu, aktuāls arī ziemā, kad asaro acis. Akcentum Tējas Ķimeņu sēklas palīdz uzlabot gremošanas trakta funkcijas, veicina vēdera izeju, sekmē laktāciju jaunajām māmiņām. Sastāvdaļas: ķimeņu augļi 100%. Tēja pieejama 75 g iepakojumā. Kliņģerītes, lietojot ārīgi, palīdz mazināt ādas, mutes un rīkles gļotādas iekaisumu. Sastāvdaļas: kliņģerīšu ziedi 100%. Tēja pieejama 75 g iepakojumā. Mežrozīšu augļi stiprina imūnsistēmu un organisma dabis kās aizsargspējas, uztur elpceļu veselību, sekmē gre mo šanu un zarnu trakta veselību. Sastāvdaļas: mežrozīšu acu pilieni 5 ml N2 Nātrija hialuronāts, 1 mg/ml Kā tas darbojas: Starazolin Complete Sniedz atvieglojumu kairinātām, sausām un nogurušām acīm, atjaunojot acu hidratā cijas dabisko līdzsvaru un palīdz tās uzturēt. 2 pilieni 3 x katrā acī. Nesatur konservantus. Pudelīte ir aprīkota ar vārsta slēgšanas sistēmu un filtru, var lietot 90 dienas pēc pirmās atvēršanas. Vērtīgs ne vienmēr ir dārgs! augļi 100%. Tēja pieejama divos dažādos iepakojumos: 2 g X 20 gab. un 100 g. Kumelīšu ziedi palīdz uzlabot gremošanas trakta un augšējo elpceļu funkcijas, palielina organisma izturību pret apkārtējās vides iedarbību, sekmē miega kvalitāti. Sastāvdaļas: kumelīšu ziedi 100%. Tēja pieejama divos dažādos iepakojumos: 1,5 g X 20 gab. un 25 g. Salvijas lapas palīdz uzlabot augšējo elpceļu funkcijas. Lietojot ārīgi, mazina ādas, mutes un rīkles gļotādas iekaisumu. Sastāvdaļas: salvijas lapas 100%. Tēja pieejama 30 g iepakojumā. Akcentum Multi B Forte B vitamīnu komplekss. Izcils sastāvs un cena. Sastāvdaļas 1 tabletē: niacīns (nikotīnamīds) 100 mg, B5 vitamīns 50 mg, B1 vitamīns 30 mg, B2 vitamīns 30 mg, biotīns 300 μg, B6 vitamīns 20 mg, B12 vitamīns 20 μg. Uztura bagātinātājs. Magnevit B6 Forte 60 tabletes. Magnija citrāts 100 mg, B6 vitamīns 10 mg Sastāvā esošās aktīvās vielas magnijs un B6 vitamīns palīdz sama zi nāt nogurumu un nespēku, palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, veicina normālu nervu sistēmas darbību un normālas psiholoģiskās funkcijas. Magnijs veicina normālu muskuļu darbību, palīdz uzturēt zobu un kaulu veselību. B6 vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, sarkano asinsķermenīšu normālu veidošanos un hormonu darbības regulāciju, kā arī palīdz nodrošināt normālu homocisteīna vielmaiņu. Lietošanas norādījumi: ieteicamā diennakts deva bērniem no 7 līdz 14 gadiem: 1 tablete dienā; bērniem no 15 gadu vecuma un pieaugušajiem: 1-2 tabletes dienā. Paredzēts personām pie paaugstinātas slodzes. Uztura bagātinātājs. Pieejams tikai Latvijas aptiekas tīkla aptiekās. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Pielikums # 13 (12) 2018

7 Aktuāli Tautas Saimes Grāmata URUNĀ VALSTI! PAR DĪVI KOPĀ AR VALSTI! PAR PĀRDĪVOTO, EMOCIJĀM URAKSTI VĒLĒJUMU NĀKOTNEI! VĒLĒJUMU NĀKOTNEI! Seko RASA mājas lapā sadaļā (Latvijai 100) 3 Facebook: Tautas Saimes grāmata. Norvik Banka izstrādājusi pēctecības kontu senioriem Cienījamie seniori! Dižais Sadhguru ir rakstījis: Turieties līdzi dzīvei! Dzīvei ir milzum daudz dimensiju. Līdzko fiziskajā ķermenī iemiesotā dzīve paiet, mēs to parasti uzskatām par nāvi. Kad ķermenis kļūst nepiemērots dzīvības uzturēšanai, dzī vei ir jāturpinās citādi. Un tā to arī dara. Pastāv tikai dzīve un vienīgi dzīve, kas pāriet no vienas dimensijas otrā, bet no šīs otrās dimensijas nākamajā. Ja sacīsiet dzīvei jā un jā, viss norisināsies skaisti, un neviens nespēs to apturēt. Lai tiešām viss noritētu skaisti un atbildot uz senioru pieprasījumu, Norvik Banka sadarbībā ar Latvijas Pensionāru federāciju ir parūpējusies par jaunu pakalpojumu tieši senioriem. Tas ir Pēctecības konts senioriem. Šis produkts ikvienam Latvijas senioram sniegs garantiju par viņu finanšu līdzekļu drošu un mērķtiecīgu nodošanu tuviniekiem. Mēs, seniori, paši savā lokā smejam kamēr jaunieši krāj kāzām, tikmēr mēs jau laikus veidojam uzkrājumu cieņpilnām pēdējām gaitām šai saulē jeb tautas valodā tā saukto zārka naudu. Kāds to krāj zeķē, kāds bankas kontā. Taču, ņemot vērā to, ka krāt zeķē nav droši, bet bankas kontā mantotās naudas saņemšanai tuviniekiem jāgaida ilgāks laiks, Norvik Banka pēc senioru pieprasījuma un ieteikumiem ir izveidojusi īpašu pakalpojumu iespēju atvērt Pēctecības kontu, norāda Lidija Dzene, Norvik Bankas Senioru segmenta vadītāja. Norvik Bankas un Latvijas Pensionāru federācijas izstrādātais Pēctecības konts ļauj bez maksas uzkrāt naudas līdzekļus bēru izdevumu atlīdzināšanai. Tos atbilstošā gadījumā, uzrādot miršanas apliecību, ātri un bez nodokļu nomaksas var saņemt seniora paša iepriekš norādītais labuma guvējs. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš uzskata, ka pieprasījums šim produktam noteikti būs: Mūsu seniori dedzīgi pauda nostāju par risinājuma rašanu situācijā, kad viņi ķīlniekos atstāj savus tuviniekus, jo, uzkrājot naudu kontā, likums viņu tuviniekiem neļauj uzkrājumu saņemt tūlīt. Tā kā Norvik Banka ir atvērta un pieejama ikvienam un tai rūp senioru dzīves kvalitāte, esam gandarīti, ka, atbildot uz mūsu pieprasījumu, ir izstrādāts īpašs konts bēru uzkrājumam, kas noņem slogu un raizes kā pašiem senioriem, tā viņu tuviniekiem. Nešaubos, ka šis ir produkts, kas noteik ti interesēs daudzus jo daudzus seniorus! Priekšrocības naudas līdzekļu turēšanai kontā: Konta atvēršana un uzturēšana bez maksas. Droša līdzekļu uzglabāšana. Ātra naudas saņemšana. Naudas izmaksa bez nodokļu maksas. Noguldītāju noguldījumu drošību garantē Noguldījumu garantiju fonds. Pieteikties kontā ieguldīto līdzekļu saņemšanai bēru izdevumu atlīdzināšanai var: konkrēta persona, uzrādot miršanas apliecību un dokumentus, kas apliecina bēru organizēšanas izdevu mus (rēķinus, līgumus u. tml.). Izmaksas saņemšana Naudas izmaksas saņēmējs, ierodoties bankā, iesniedz nepieciešamos dokumentus un aizpilda Saistību rakstu, kur apliecina savu piekrišanu: ka līdzekļus saņems skaidrā naudā; ka mantinieku vai trešo pušu pretenziju gadījumā izmaksātos līdzekļus atmaksās. Divu bankas darba dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas un izskatīšanas Norvik Bankas klientu apkalpošanas speciālists izsniedz skaidru naudu. Tiek izmaksāta visa kontā esošā summa, kas paredzēta bēru izdevumu atlīdzināšanai (izmaksājamā summa tiek noteikta, pamato joties uz bēru izdevumu organizēšanu aplieci no šiem dokumentiem), bet ne vairāk kā 3000 EUR apmērā. Naudas izmaksa veicama pilnā apmērā, summas dalīšana nav pieļaujama. Naudas izmaksu iespējams pieteikt 30 dienu laikā, skaitot no datuma, kad izsniegta miršanas apliecība. Vairāk par konta izmantošanas noteikumiem var uzzināt Norvik Bankas klientu apkalpošanas centros visā Latvijā. Jūsu Norvik Banka N. p.k Latvijas Pensionāru federācijas s saraksts emgale Apvienības, s nosaukums Aizkraukles novada pensionāru (atrodas Aizkraukles nov. sociālā centra telpās) Auces novada Bēnes pagasta pensionāru Atvasara Auces pilsētas pensionāru Bauskas pensionāru Dobeles novada Bikstu pensionāru Dobeles pilsētas pensionāru Jelgavas pilsētas pensionāru No vads Adrese Aizkraukles novads, Aizkraukle, Daugavas ielā 1, LV-5101 Bēnes pagasts, Bēne,Stacijas iela 8, LV-3711 Auce, Skolas iela 9A-2, LV Bauska, Salātu iela 20-5 Bauska, Rūpniecības iela 18-4, LV-3901 Dobeles novads, Bikstu pagasts, Liepziedi, LV-3713 Dobele, Brīvības iela 3, LV-3701 Jelgava, Dobeles iela 62 A, LV-3001 E-pasts silvijao@inbox.lv ingrida.k5@inbox.lv velga.stamgute@inbox.lv embovica@inbox.lv pilsseniors@inbox.lv N. p.k Apvienības, s nosaukums Jaunjelgavas pilsētas pensionāru apvienība Jelgavas novada senioru Jaunpils novada pensionāru Jaunpils Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta senioru Ābeļziedi Pļaviņu novada pensionāru apvienība Daugavas rīti Rundāles novada Viesturu pagasta pensionāru apvienība Vakarvējš Rundāles senioru Dzīvotprieks Skrīveru pagasta pensionāru (soc. dienests) Tukuma pilsētas pensionāru Tukuma novada Džūkstes pagasta pensionāru Džūkstes rosme No vads Adrese Jaunjelgava, Jelgavas iela 23, LV-5134 Jelgava, Pasta iela 37, LV-3001 Jaunpils novads, Jaunpils pagasts, Ērģelnieki, LV-3145 Pļaviņu nov., Aiviekstes pag., 1.Maija iela 6A, LV-5120 Pļaviņas, Dzirnavu iela 3-8, LV-5120 Rundāles nov., Viesturu pag., Bērstele, Bērsteles iela 15-14, LV-3927 Bauskas nov., Pilsrundāles vsk., LV-3927 Skrīveri, Stacijas iela 3, LV-5125 Tukums, Talsu iela 20, LV-3101 Tukuma nov., Džūkstes pag., Džūkste, Biedrību nams, LV-3147 E-pasts marite.bud@gmail.com inta.savicka@ jelgavasnovads.lv austra.sipeniece@inbox.lv anna.juksa@inbox.lv reginashimkevicha@ inbox.lv dzidrarocane@inbox.lv rutaklemme@inbox.lv usaka1@inbox.lv l.luksa@inbox.lv ilonaalksne2@inbox.lv Latvijas Pensionāru federācija Bruņinieku ielā 29/31 220, Rīgā, LV-1001 Tālrunis: E-pasts: lpf1@inbox.lv SWEDBANK Kods: HABALV22 Konts: LV86HABA Nodokļu maksātāju reģistra kods: Nr Projekta vadītāja ita Jēkabsone, tālr , zita.jekabsone@eaptieka.lv Reklāmas materiāli izvietojami tikai pielikumā Labai Dzīvošanai. Reklāmas daļa: lpflabai@gmail.com, tālr ; Izdevuma Latvijas Pensionārs redakcija manuskriptus nerecenzē un atpakaļ neizsūta. Ar iesūtītajiem lasītāju materiāliem Izdevējs drīkst rīkoties pēc saviem ieskatiem. Pārpublicējot materiālu, nepieciešama izdevēja rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz izdevumu Latvijas Pensionārs obligāta. Meklējiet mūs internetā: Latvijas Pensionāru Federācijas Izdevums 13 (245) janvāris 2018

8 Par mums Dalāmies pieredzē! Aktīvo senioru aktīvā dzīve! Laikraksts Latvijas Pensionārs Jaungada noskaņās viesojās pie vairākām aktīvo senioru biedrībām, kuru biedri dalījās savā pieredzē, iecerēs un sasniegtajā. Aicinām Jūs iepazīties ar biedrību aktīvajām vadītājām, kuras pastāstīja mums par to, kā biedrībām ir veicies gadā, kā arī par iecerēm gadā. Laikraksts Latvijas Pensionārs apciemoja Ādažu pensionāru s vadītāju Birutu Krūzi, kas dalījās savā pieredzē par Senioru olimpiādi un citām aktivitātēm. Gads ir pagājis. Biedrība, neapšaubāmi, ir padarījusi daudz darba. Esam ievērojuši, ka šogad Ādažos septembra sākumā norisinājās Senioru olimpiāde. Pastāstiet, lūdzu, par šo pasākumu. Biruta Krūze: Tā ir mūsu iedibinātā tradīcija. Senioru olimpiā des pirmsākumi meklējami pirms 14 gadiem. Mēs ar ko lēģiem nodomājām, kāpēc gan neveidot olimpiādi senioriem? 1 Tika aicināti pašu novada seniori, draugi un viesi. Un tā viss arī sākās. Vēlāk mums pievienojās jaunieši veikbordisti un airētāji. Viņi darbojās ar savām sacensībām savā daļā, un mēs savā. Nu lūk, tā tas pamazām gāja gadu no gada. Tad mēs sadraudzējāmies ar lietuviešiem. Baltijas ceļam apritēja 25 gadi, un tad mēs uzaicinājām draugus no Lietuvas bija grandiozs pasākums ar vienreizīgu gājienu un karogiem. Pašlaik olimpiādē piedalās seniori no Aknīstes, Baldones, Carnikavas, Engures, Kandavas, Līgatnes, Salacgrīvas un Ādažu novadiem. Vēlāk gan mēs nodalījāmies no jauniešiem, tagad mums ir Senioru olimpiāde. Turpinām draudzēties ar lietuviešiem un igauņiem. Viņi gaida šo brīdi, kad varēs atbraukt uz Latviju. Par mūsu Olimpiādi interesējas ne tikai mūsu kaimiņvalstīs, bet arī Latvijas novados, piemēram, Baldonē. Nedaudz par Senioru olimpiādes norisi. Pasākums notiek katru gadu septembra otrajā sestdienā. Nākamā Olimpiāde ir paredzēta gada 8. septembrī. Visas spēles ir atbilstošas senioru vecumam. Senioru olimpiāde ierasti noslēdzas ar krāšņu dalībnieku koncertu un balli. Pēc olimpiādes seko 1. oktobris Starptautiskā senioru diena. Šos svētkus mēs atzīmējam ar koncertiem, pēc kuriem notiek saviesīgs vakars ar kūkām, tortēm un augļiem. Pagājušajā gadā pēc darba pasākuma devāmies ekskursijā, apmeklējām pienotavu. Vēlāk devāmies uz Cēsīm, uz Daugavpils teātra izrādi. Šogad 16. decembrī mums bija arī burvīga iemassvētku balle. Uzlūgti bija visi mūsu Ādažu mākslinieki, seniori. AS Laima mums sagādāja nelielas, bet jaukas dāvaniņas. Parasti tiek klāti galdi. Vispār mums vienmēr ir kolosālas balles senioriem! Šogad bija daudz jaunu un neredzētu cilvēku, tādi cilvēki, kuri nekad agrāk nebija nākuši. Tas tā priecē! Vienos priekos, tad tāda ir dzīve Ādažos... Biruta Krūze. Jā. Posmā no janvāra līdz septembrim ir Lieldienu pasākumi, kad vietējiem senioriem rīko nelielas svinības. Tad seko Jāņu ielīgošana. Šie svētki gan netiek rīkoti plašā mērogā, bet mums savā biedrībā notiek neliela svinēšana iedzeram alu, ielīgojam ar pīrāgiem. Vēl mums Ādažos ir senioru deju kolektīvs Dēka, kuru izveidojām pirms 3 gadiem. Mūsu deju kolektīvā ir 12 senioru pāri jeb 24 dalībnieki. Bieži piedalāmies skatēs. Nesen mūs uzaicināja uz Tartu, uz senioru dienu. Sniedzām tur koncertu. Šogad rudens pusē bija koncerts Aknīstē, kur arī veiksmīgi uzstājāmies. Tuvojas Jaunais gads, un mums ir jautājums ko Jūs varat novēlēt laikrakstam Latvijas Pensionārs un Latvijas Pensionāru federācijai? Biruta Krūze. Esmu patālu no visa tā, man ir grūti spriest par viņu darbību. Taču senioriem novēlu būt savstarpēji saprotošiem. Nenest publiski ārā negācijas. Vaina jau ir mūsos pašos, mūsu galvās. Mums katram vajadzētu to apslēpt sevī. Novēlu visiem savstarpēju saticību! Iespaidos par Carnikavas novada senioru s Senči aktīvistu paveikto un Jaunā gada iecerēm dalījās ilggadējā s vadītāja Ilga Barona. Tuvojamies gada nogalei, un, kā noprotam, Jūs esat bezgala daudz strādājuši. Kā Jums pagāja šis gads? Ilga Barona. Mums iet diezgan raibi, nedaudz pastāstīšu par s Senči priekšvēsturi. Pastāvam kopš gada, toreiz veidojāmies kā klubiņš, tagad tas ir pārtapis biedrībā. Esam saglabājuši nosau kumu Senči vēl Aivars Meija no seniem laikiem. Skaists jau tas nosaukums! Šajos 16 gados daudz kas ir noticis, patlaban visi esam jau stipri gados. Mūs apmierina tas, kas ir. Ir bijuši daudzveidīgi pasākumi gan masku balles, gan pieaicinājām dažādu nozaru speciālistus, kas var parādīt kādu meistarklasi. Pie mums daudz kas ir bijis, viss pat nav aprakstāms! Katru nedēļu notiek kaut kas jauns braucieni, teātri, koncerti. Pēdējais koncerts bija nupat, 23. decembrī Valmierā. Mūs uzlūdza atbraukt, notika ļoti skaists un skanīgs koncerts! Jūs paši piedalījāties koncertā vai apmeklējāt to? Ilga Barona. Paši piedalījāmies. Tur tāds dvēselisks pasākums bija. Redzējām visu orķestra varenību, ārkārtīgi skaisti, grandiozi, latviski ģērbti. Tas bija baudījums! Esam izbraukājuši mūsu Latviju krustām šķērsām! Arī kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu. Kopš vai gada braucam arī pa Eiropu. Jau esam pabijuši gan Skandināvijas valstīs, gan Polijā, gan Itālijā, Vācijā, Francijā, Horvātijā, Austrijā u. c. Tagad gadā plānojam doties braucienā uz Varšavu vai akopani. Nu skaistas tās vietas! Vēl mums patīk sports. Aktīvi nūjojam. Nūjojam un ejam pastaigās! Arī dzīvnieciņus mīlam suņi, kaķi mums ir! Seniori te auž un šuj, ar izdomu spēj sevi nodarbināt, kas ir ļoti būtiski! Mums ir laba sadarbība ar skolu, mūzikas skolu, bērnudārziem, un pašvaldība mūs atbalsta. Arī ar Latvijas Pensionāru federāciju mēs uzturam ļoti labas attiecības. LPF biedrību Senči pārstāv Ruta Melngalve. Mūs viss ļoti apmierina piedalāmies sēdēs, braucam uz Eiropas māju un dažādiem pasākumiem. Sarunu beidzot, sakiet, kāds būtu Jūsu novēlējums senioriem Jaunajā gadā? Ilga Barona. Senioriem novēlam veselību un izturību! Tas ir vissvarīgākais! Par to, kā klājies gadā Carnikavas novada Kalngales senioru i Paeglis un Kalngalē tradicionālajām Kaimiņu dienām, laikrakstam pastāstīja valdes priekšsēdētāja Ilga Olga Cifersone un Gunita Dzene, brīvā laika pavadīšanas centra Kadiķis vadītāja un s Kalngalieši valdes priekšsēdētāja. 2 Pastāstiet, lūdzu, kā Jums ir pagājis gads. Ilga Olga Cifersone. Mūsu ir jauna gadā svinēsim 5 gadu jubileju. Izveidojām senioru bied rī bu Paeglis, kas dibi nāta gada 27. februā rī, un tās biedri ir 3 Kalngales seniori. Esam dzirdējuši par tādu notikumu kā Kaimiņu diena. Pastāstiet, lūdzu, detalizētāk par šo pasākumu. Ilga Olga Cifersone. Kalngalē tradicionāli tiek svinēta Kaimiņu diena 27. jūlijā. Gunita Dzene. Ieskicēšu nedaudz sīkāk šī pasākuma norisi. Tātad ir sporta sadaļa visas dienas garumā norisinās sportiskās aktivitātes. Piedalās brīvprātīgie, s, tuvāko 4 ciemu iedzīvotāji un arī Carnikavas novada dome. Vienā sporta komandā darbojas līdz 12 cilvēkiem. Pasākums ir domāts gan pieaugušajiem, gan bērniem! Sporta sadaļai beidzoties, uzvarētājiem tiek piešķirts tituls un norāde Sportiskākā iela. Pēdējā laikā par Kaimiņu dienu interesējas aizvien vairāk Jaunciemā un pat Rīgā. Nākamajā gadā ir plānotas sporta aktivitātes, kultūras sadaļa un tad iespēja iepazīt mūsu Latviju ekskursijas uz Pāvilostu, Kolku utt. Latvija jau ir maziņa un visiem gribas satikties vismaz reizi gadā! Pēc Jūsu teiktā, varam spriest, ka esat ar visu apmierināti. Ilga Olga Cifersone. Jā, mēs esam apmierināti. Izbraucām Latviju, Lietuvu. Novads jau pensionārus diezgan daudz atbalsta. Telpas mums ir, tiekamies reizi nedēļā katru otrdienu. Pēdējais pasākums bija iemassvētku eglīte senioriem. Vēl ir iespēja senioriem vingrot, nodarbības notiek pārsvarā vakaros no plkst līdz Galvenais jau ir, lai cilvēki kaut ko aktīvi dara, un tad būs miers sirdī! Laikraksts Latvijas Pensionārs viesojās arī pie Garkalnes novada pensionāru apvienības Strauts vadītājas un Garkalnes novada Pensionāru padomes priekšsēdētājas Ināras Reimanes un Garkalnes novada iedzīvotājas Dzintras Kļaviņas. Saruna noritēja iemassvētku noskaņās Garkalnes novada domes telpās. Šoreiz intervijai gatavojāmies teju vairākas nedēļas, jo Ināras kundzei ir ārkārtīgi piesātināts ikdienas grafiks un atrast kopīgu laiku sarunai nemaz nebija tik viegli. Paldies, ka atradāt laiku intervijai. Sakiet, lūdzu, kā Jūs novērtējat savas komandas darbu saistībā ar senioriem. Dzintra. Varbūt nedaudz pastāstīšu priekšvēsturi. Ienācu šeit pirms desmit gadiem. Braucot sabiedriskajā transportā, dzirdēju, kā seniori aktīvi sarunājas savā starpā par rokdarbiem un ekskursijām. Jautāju, no kurienes viņi brauc, un uzzināju, ka seniori darbojas kultūras namā pulciņos. Tad nu nākamajās reizēs arī es biju klāt. Pati pieteicos, pati atnācu. Kādā dienā no sabiedriskā transporta pretī iznāca kundze ar platu smaidu. 5 4 Nodomāju, interesanti tā smaida svešam cilvēkam. Izrādījās, ka tā bija Ināra. Un tas ir viņas noslēpums Ināra pie visiem iet ar smaidu. Reizēm viņa palīdz aktīvāk, reizēm skarbāk, bet tas ir dzinējspēks un tas, kas mūs visu laiku uztur. Tad, kad apsīkstam, Ināra visu uztur. Šajā laika posmā, kamēr es te esmu, viss sākās ar nodarbībām un ekskursijām. Protams, tagad šīs ekskursijas nav tik garas kā agrāk, tikai vienas vai divu dienu braucieni. Arī pulciņi darbojas. Tagad parādījās arī vingrotāji ne tikai vingrojam, bet arī saņemam kvalificēta fizioterapeita padomus. Reizēm var veikt arī daudzveidīgas procedūras, kas pieejamas šeit uz vietas. Tiekamies arī ar dažādiem lektoriem. Tas viss jau ir neatlaidīga darba rezultāts. Un tā tas ir visus šos gadus! Ināra. Paldies, Dzintra! Kā Jūs domājat, ko vajadzētu vēl pielikt Jaunajā gadā pie visa tā, ko Jūs jau minējāt? Dzintra. Ko mēs vēl pieliktu klāt? Mēs, protams, brauksim ekskursijās vēl vairāk, patīk mums tāds tūrisms tikšanās ar citiem. Pagājušajā gadā mēs ļoti daudz devāmies izbraucienos. Valmieras rajonā, uz Mazsalacu, Cēsīm, izbraucām visu līdz Ramatai, kur agrāk Maestro Raimonds Pauls dzīvoja... Kādi vēl plāni? Tie noteikti būs saistīti ar Latvijas simtgadi. Mēs izaugām ar sapni par brīvo Latviju. Tagad ir brīvā Latvija, mūsu uzdevums ir stāstīt par to un nākamajai paaudzei noturēt Latviju brīvu. Latvija mums ir vislabākā. Un Jūs to visu noteikti ierakstījāt Tautas Saimes grāmatā Dzintra. Diemžēl nē! Ināra. Bet tas ir jāizdara! Negribu atkārtoties, bet mēs jau darbojamies gadus. Mums ir ļoti plaša sadarbība pieredzes apmaiņas braucieni. Pašreiz mums tas viss mazdrusciņ ir apstājies, jo nu cik tas maksā, tik maksā... Kaut gan Garkalnes novada dome mūs ļoti atbalsta. Piemēram, Ventspils agrāk pat trīs reizes gadā devāmies izbraucienos, bet tagad ir tā, kā ir. Līvāni vispār ir fantastiska vieta! Kādi viņiem bija projekti! Visos tajos projektos mēs bijām iekšā! Mums bija tas gods sadarboties ar Līvānu Goda pilsoni Venerandu Cauni. Tā kā pieredze mums ir patiešām liela. iemassvētku laikā mēs kopā ar domi un sadarbības partneriem cenšamies pateikt cilvēkiem labus vārdus. Un, ja varam, tad kādu mazu, mazu suvenīriņu vai dāvaniņu sagatavojam, lai tam cilvēkam prieks būtu. Un kas ir mūsu labākā dāvana? Tie ir mūsu koncerti! Viesmākslinieku vai mūsu pašu mākslinieku izpildījumā! Pirmo reizi es dzirdēju Garkalnes kori tad, kad viņi iedziedāja Tautas Saimes grāmatu. Mani pārsteidza viņu izpildījuma kvalitāte. Daži apmeklētāji sēdēja aizkustināti, ar asarām acīs. Tā bija patiešām tāda no sirds kopā sanākšana! Man šķiet, Dzintra to pašu var pateikt. Tāpat bibliotēkā bija grāmata cilvēki paši nāca, pieteicās un paši darīja, jo visi jau Latviju mīl. Kā saka Latvija mīl mūs, mēs mīlam Latviju, un ne citādi. To mēs audzinām arī bērnos un mazbērnos. Kāds būtu Jūsu novēlējums nākamajā gadā Latvijas Pensionāru federācijai? Varbūt ir kāda nepadarīta darba sajūta? Vai kāds labs novēlējums? Ināra. Lai mēs būtu visi kopā un censtos domāt vienā virzienā! Lai nedalītos atsevišķās grupās! Skarbi teikts, bet patiesība. Dzintra. Pievienojos Ināras teiktajam, un Latvijas Pensionāru federācijai būtu jāmēģina noturēt līdzsvaru! Paldies par sarunu un atklātību! Un gaišus Jums svētkus! Turpinājums sekos Materiālu apkopoja Aivars Meija Foto autors: Katarina Ogorodņika 1) Gunita Dzene, Brīvā laika pavadīšanas centra Kadiķis vadītāja; 2) Carnikavas novada Kalngales senioru i Paeglis valdes priekšsēdētāja Ilga Olga Cifersone ; 3) Carnikavas novada senioru s Senči ilggadējā s vadītāja Ilga Barona; 4) Ādažu pensionāru s vadītāja Biruta Krūze; 5) Garkalnes novada pensionāru apvienības Strauts vadītāja un Garkalnes novada Pensionāru padomes priekšsēdētāja Ināra Reimane un Garkalnes novada iedzīvotājas Dzintra Kļaviņa. Latvijas Pensionāru Federācijas Izdevums 13 (245) janvāris 2018