1. ZĀĻU NOSAUKUMS HICONCIL 125 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai HICONCIL 250 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum). Palīgvielas: Hiconcil pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai: aspartāms (E951) 125 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas 8.5 mg suspensijas pagatavošanai 250 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas 8.5 mg suspensijas pagatavošanai Pilnu palīgvielas skatīt apakšpunktu 6.1. 3. ZĀĻU FORMA Pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai Pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai ir baltas vai dzeltenīgas krāsas pulveris ar augļu aromātu. 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas Infekcijas, ko izraisa pret amoksicilīnu jutīgi mikroorganismi: Deguna, rīkles un ausu infekcijas (vidusauss iekaisums, sinusīts, faringīts, tonsilīts); dziļo elpceļu infekcijas (akūts bakteriāls bronhīts, akūts bakteriāls hroniska bronhīta paasinājums, pneimonija); uroģenitālo orgānu infekcijas; ādas un zemādas audu infekcijas; kuņģa-zarnu trakta infekcijas (salmonelloze, ja Salmonella typhi ir jutīgs pret amoksicilīnu); Helicobacter pylori izskaušana kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā; gonoreja; Laima borelioze; Hiconcil 1
dažas citas infekcijas (bruceloze un leptospiroze); bakteriāla endokardīta profilakse mutes dobuma un dziļo elpceļu operāciju gadījumā. 4.2 Devas un lietošanas veids Hiconcil devas robežas ir ļoti plašas. Devas lielumu, lietošanas biežumu un terapijas ilgumu jānosaka atbilstoši slimībai un pacientam. Pieaugušiem (ieskaitot gados vecākus pacientus) un bērniem ar ķermeņa masu virs 40 kg parasti lieto 250 500 mg Hiconcil trīs reizes dienā vai 500 1000 mg divreiz dienā. Sinusīta, pneimonijas un citu smagu infekciju ārstēšanai 500 1000 mg devu lieto trīs reizes dienā. Dienas devu var papildus palielināt līdz 6 g dienā. Īslaicīga terapija Nekomplicēta akūta urīnceļu infekcija: divas 3 g lielas devas ar 10 12 stundas ilgu starplaiku starp devām. Zoba abscess: divas 3 g lielas devas ar 8 stundas ilgu starplaiku starp devām. Gonoreja: vienreizēja 3 g liela deva. Bērniem ar ķermeņa masu līdz 40 kg parasti lieto 20 40 mg/kg Hiconcil dienā, trīs dalītās devās, vai 25 45 mg/kg dienā, divās dalītās devās. Bērniem, kam ir liels rezistentas Streptococcus pneumoniae infekcijas risks, jālieto lielas Hiconcil devas, t.i. 80 mg/kg trīs dalītās devās vai 90 mg/kg dienā divās dalītās devās. Maksimālā dienas deva bērniem ir 100 mg/kg. Laima borelioze: pieaugušiem un bērniem, kas sver vairāk par 40 kg, lieto 500 1000 mg devu 3 reizes dienā, bet bērniem, kas sver mazāk par 40 kg, lieto 50 mg/kg trīs dalītās devās. Helicobacter pylori izskaušanai amoksicilīns vienmēr jākombinē ar citām zālēm. Pieaugušiem lieto 1000 mg Hiconcil divreiz dienā, bet bērniem 50 mg/kg dienā, dalot divās devās. Endokardīta profilaksei pieaugušiem stundu pirms operācijas lieto 3 g Hiconcil un 6 stundas pēc operācijas 1,5 g. Bērniem pirms operācijas lieto 50 mg/kg un pēc operācijas 25 mg/kg. Hiconcil pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai ieteicams bērniem līdz sešu mēnešu vecumam. Nieru darbības traucējumi Hiconcil atļauts lietot pacientiem ar nieru nepietiekamību. Amoksicilīna ekskrēcijas ātrums atkarīgi no traucējumu smaguma pakāpes būs mazāks un var būt atbilstoši jāsamazina tā kopējā dienas, kā arī reizes deva. Glomerulārās filtrācijas ātrums > 30 ml/min: korekcija nav nepieciešama. Glomerulārās filtrācijas ātrums 10 30 ml/min: maksimālā amoksicilīna deva ir 500 mg divas reizes dienā. Glomerulārās filtrācijas ātrums < 10 ml/min: maksimālā amoksicilīna deva ir 500 mg dienā. Nieru darbības traucējumi bērniem ar ķermeņa masu līdz 40 kg Kreatinīna klīrenss > 30 ml/min: korekcija nav nepieciešama. Kreatinīna klīrenss 10 30 ml/min: pa 15 mg/kg divas reizes dienā (ne vairāk par 500 mg divas reizes dienā). Hiconcil 2
Kreatinīna klīrenss < 10 ml/min: 15 mg/kg vienreizējas dienas devas veidā (ne vairāk par 500 mg). Hiconcil var lietot neatkarīgi no ēdienreizes. Suspensiju jāmēra ar iepakojumam pievienoto karoti un izdzerot to, jāuzdzer kāds šķidrums. Uzreiz pēc lietošanas pudele cieši jānoslēdz. Par suspensijas pagatavošanu skatīt apakšpunktu 6.6. 4.3 Kontrindikācijas Amoksicilīnu nedrīkst lietot pacientiem ar paaugtinātu jutību pret amoksicilīnu, citām penicilīnu grupas antibiotikām vai jebkuru no zāļu palīgvielām, kā arī pacientiem ar infekciozu mononukleozi vai ļaundabīgu limfmezglu slimību. 4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Iespējama krusteniska paaugstināta jutība pret penicilīniem, citām beta laktāma grupas antibiotikām un cefalosporīniem, lai gan tā rodas reti. Ja amoksicilīna terapija izraisa paaugstinātas jutības reakcijas, antibiotikas lietošana jāpārtrauc un jāsāk atbilstoša ārstēšana. Amoksicilīna terapijas laikā var rasties pārmaiņas zarnu mikroflorā. Tā rezultātā var savairoties Cl. difficile, kas var izraisīt pseidomembranozu kolītu. Šai gadījumā jāpārtrauc amoksicilīna lietošana un jāsāk atbilstoša ārstēšana. Var palielināties arī sēnīšu daudzums, īpaši makstī. Izsitumi biežāk rodas pacientiem ar infekciozu mononukleozi vai ļaundabīgu limfmezglu slimību, ja viņi lieto Hiconcil. Pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem jāpalielina devu lietošanas intervāls. Īpaši brīdinājumi par palīgvielām Pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai satur aspartāmu, kas ir fenilalanīna avots. Var būt kaitīgs pacientiem ar fenilketonūriju. 4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Amoksicilīns var mazināt perorālo kontracepcijas līdzekļu darbības drošību. Pacientiem, kas vienlaikus lieto amoksicilīnu un alopurinolu, biežāk rodas izsitumi. Vienlaikus lietošana ar klavulānskābi pastiprina amoksicilīna darbību. Bakteriostatiskas antibiotikas mazina amoksicilīna efektivitāti. Lietojot amoksicilīnu vienlaikus ar metotreksātu, pastiprinās metotreksāta toksiskā ietekme. Lietojot vienlaikus ar amoksicilīnu, var pastiprināties antikoagulantu iedarbība un var rasties asiņošana. Amoksicilīna terapijas laikā var būt pseidopozitīvs Kūmbsa tests un kļūdaini pozitīvs glikozes urīnā rezultāts. 4.6 Grūtniecība un zīdīšana Hiconcil 3
Pētījumos līdz šim nav noteikts, ka amoksicilīns kaitīgi ietekmētu augli. Grūtnieces var to lietot, bet vienmēr būtu rūpīgi jāapsver lietošanas nepieciešamība. Neliels zāļu daudzums izdalās mātes pienā, neraugoties uz to, Hiconcil drīkst lietot zīdīšanas laikā. 4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Nav ziņots par amoksicilīna ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. 4.8 Nevēlamās blakusparādības Amoksicilīna lietošanas laikā iespējamās nevēlamās blakusparādības to biežuma secībā ir iedalītas šādās grupās: - ļoti bieži: >1/10, - bieži: >1/100 līdz <1/10, - retāk: >1/1000 līdz <1/100, - reti: >1/10 000 līdz <1/1000, - ļoti reti: <1/10 000, ieskaitot atsevišķus gadījumus. Nevēlamo blakusparādību biežums dažādās orgānu sistēmās to nopietnības samazinājuma secībā: Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi: - ļoti reti: īslaicīga anēmija, trombocitopēnija, eozinofīlija un neitropēnija. Imūnās sistēmas traucējumi: - ļoti reti: anafilaktiskas reakcijas. Nervu sistēmas traucējumi: - ļoti reti: apjukums, krampji. Šīs parādības galvenokārt novēro pacientiem, kuri saņem ļoti lielas devas. Psihiski traucējumi: ļoti reti: halucinācijas. Šīs parādības galvenokārt novēro pacientiem, kuri saņem ļoti lielas devas. Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības: - ļoti reti: bronhu spazmas. Kuņģa-zarnu trakta traucējumi: - bieži: caureja, slikta dūša; - retāk: vemšana; - ļoti reti: nepārejoša caureja (pseidomembranozs kolīts, šādā gadījumā terapija jāpārtrauc), stomatīts, ezofagīts. Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi: - ļoti reti: paaugstināts transamināžu un bilirubīna līmenis, hepatīts, holestātiska dzelte. Ādas un zemādas audu bojājumi: - bieži: eritematozi un makulopapulāri izsitumi; - retāk: nātrene, nieze. Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi: - ļoti reti: intersticiāls nefrīts. Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā: - reti: rezistentu mikroorganismu superinfekcijas. Ja rodas smagas nevēlamas blakusparādības, terapija jāpārtrauc. Hiconcil 4
4.9 Pārdozēšana Pārmērīgi lielu devu lietošana var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu, caureju, kristālūriju, pastiprinātu CNS uzbudinājumu, apjukumu un krampjus. Ārstēšana ir simptomātiska. Ļoti liela suspensijas vai kapsulu daudzuma (vairākas terapeitiskās devas) lietošana izraisa palielinātu amoksicilīna koncentrāciju urīnā. Pacientiem ar normālu nieru darbību traucējumi parasti nerodas, ja viņi dzer pietiekami daudz šķidruma. Var rasties kristālūrija. Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem amoksicilīnu no organisma jāizvada ar hemodialīzi. 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS Farmakoterapeitiskā grupa: plaša spektra penicilīni, ATĶ kods: J01CA04 5.1 Farmakodinamiskās īpašības Amoksicilīna iedarbība uz baktēriju šūnām Amoksicilīns kavē baktērijas šūnas sienas konstrukcijas pēdējo fāzi, inhibējot transpeptidāžu fermentu, kas piedalās peptīdglikāna (būtiska baktērijas sienas sastāvdaļas) sintēzē, darbību. Baktērija producē vairāku veidu penicilīnu saistošu olbaltumus (PBP). Penicilīnu grupas antibiotikas inhibē vienas vai vairāku šo transpeptidāžu darbību. Nepiemērotu peptīdglikānu sintēze rada defektīvu šūnas sienu, kas ir osmotiski nestabila. Tas izraisa baktērijas šūnas sabrukšanu. Iespējams, ka penicilīni veicina šūnas sienas bojājumu, arī kavējot ar šūnas dalīšanos saistīta fermenta mureīnhidrolāzes inhibitora darbību. Amoksicilīns līdz ar to ir baktericīds antibiotisks līdzeklis. Laiks, kurā antibiotikas koncentrācija pārsniedz minimālo inhibējošo koncentrāciju (T > MIK), ir vissvarīgākais faktors veiksmīgai bakteriālu infekciju ārstēšanai ar beta-laktāma antibiotikām. Noskaidrots, ka amoksicilīna labai klīniskai efektivitātei šis laiks ir aptuveni 40% no lietošanas intervāla. Antibakteriālās darbības spektrs Amoksicilīns darbojas pret grampozitīvām un dažām gramnegatīvām baktērijām. Salīdzinot ar penicilīnu, amoksicilīnam ir nedaudz vājāka darbība pret Streptococcus pyogenes, Streptococcus pneumoniae un Streptococcus agalactiae, tomēr tas efektīvāk nekā penicilīns darbojas pret enterokokiem un Listeria monocytogenes. Amoksicilīna iedarbība pret grampozitīvām anaerobām baktērijām un Neisseria sugām ir tāda pati kā penicilīnam. Beta laktamāzes šķeļ amoksicilīnu, tādēļ tas nav efektīvs pret visiem β-laktamāzi producējošiem celmiem un neietekmē lielāko daļu stafilokoku. Haemophilus influenzae, Haemophilus parainfluenzae, E. coli, Salmonella un Shigella sugu celmi, kas neproducē bēta laktamāzes, ir jutīgi pret amoksicilīnu. Lielākā daļa citu gramnegatīvo nūjiņu ir rezistentas pret amoksicilīnu. 1. tabula. Pret amoksicilīnu jutīgas baktērijas* Grampozitīvas baktērijas Gramnegatīvas baktērijas Streptococcus pneumoniae Haemophilus influenzae Streptococcus pyogenes Escherichia coli Streptococcus viridans Proteus mirabilis Hiconcil 5
Streptococcus agalactiae Salmonella sugas Staphylococcus aureus Shigella sugas Enterococcus faecalis Neisseria sugas Bacillus anthracis Bordetella pertussis Listeria monocytogenes Brucella sugas Corynebacterium sugas Vibrio cholerae Clostridium sugas Pasteurella septica Helicobacter pylori *Celmi, kas neproducē beta laktamāzes. Lai noteiktu baktēriju jutību pret amoksicilīnu, var izmantot dilūcijas metodi. Jutības noteikšanas procesā visām baktērijām var izmantot ampicilīna pulveri, izņemot Streptococcus pneumoniae, kam ir obligāta amoksicilīna pulvera lietošana. 2. tabula. Baktēriju jutības pret amoksicilīnu pārbaužu rezultātu interpretācija Baktērijas MIK (µg/ml) Jutīgas MIK (µg/ml) Vidēji jutīgas MIK (µg/ml) Rezistentas Enterococcus sugas 8 16 Staphylococcus spp.* 0,25 0,5 Streptococcus spp. 0,25 No 0,5 līdz 4 8 (izņemot S. pneumoniae) Streptococcus pneumoniae 0,5 1 2 Enterobacteriaceae 8 16 32 Haemophilus influenzae 1 2 4 * Pret meticilīnu rezistenti stafilokoki ir rezistenti arī pret amoksicilīnu. Baktēriju rezistence pret amoksicilīnu Rezistences attīstīšanās Baktēriju rezistence pret noteiktām antibiotikām var būt to specifiska īpašība, taču tā var veidoties arī mutāciju vai plazmīdu pārnešanas dēļ. Galvenie baktērijas rezistences veidošanās mehānismi ir šādi: beta laktamāžu izraisīta antibiotiku hidrolīze; antibiotiku nespēja nokļūt līdz PBP (penicilīnu saistošam olbaltumam); PBP pārmaiņas līdz nespējai saistīt penicilīnus. Biežākais un būtiskākais penicilīnu inaktivācijas veids ir beta laktamāzes, kas hidrolizē beta laktāma gredzena ciklisko amīda saiti. Ir vairākas beta laktamāzes, kas iedalītas dažās grupās atbilstoši to spējai saistīt beta laktāma antibiotikas un pēc aminoskābju satura. Grampozitīvas baktērijas izdala beta laktamāzes apkārtējā vidē, gramnegatīvu baktēriju producētas beta laktamāzes paliek periplazmātiskā telpā. Biežāk spēju producēt beta laktamāzes baktērijām, iespējams, piešķir plazmīdas, kas viegli pārvietojas no vienas baktērijas šūnas uz otru, tādējādi pārnesot rezistenci no vienas baktērijas sugas uz citu. S. pneumoniae rezistences veidošanos pret beta laktāma antibiotikām izraisa vēl viena olbaltuma pārmaiņas, kas citādi saistītos ar antibiotiku. Pārmainītais olbaltums zaudē tā saistīšanās spēju ar vairākām antibiotikām, ne tikai ar penicilīnu. Ja pārmainīti vairāki saistošie olbaltumi, celmi tiek uzskatīti par izteikti rezistentiem. Piemērotās devās amoksicilīns ir visefektīvākā perorāli lietojamā beta laktāma antibiotika neinvazīvu infekciju, ko izraisa vidēji rezistenti un rezistenti Streptococcus pneumoniae, ārstēšanai. Hiconcil 6
5.2 Farmakokinētiskās īpašības Uzsūkšanās Amoksicilīns ir izturīgs pret skābo kuņģa sulu, tādēļ visa lietotā deva sasniedz tievās zarnas. Uzturs, kas atrodas kuņģī, neietekmē amoksicilīna uzsūkšanos. Tievajās zarnās uzsūcas 90% no lietotās devas. Maksimālā koncentrācija serumā rodas 1 2 stundas pēc perorālas lietošanas un ir apmēram 5 µg/ml pēc 250 mg devas un 10 µg/ml veseliem brīvprātīgiem pēc 500 mg devas lietošanas. Veseliem brīvprātīgiem amoksicilīna eliminācijas pusperiods ir 60 90 minūtes; pacientiem ar smagas pakāpes nieru darbības traucējumiem tas var palielināties līdz 7 stundām. Ļoti zema amoksicilīna koncentrācija serumā tika noteikta vēl 8 stundas pēc vienreizējas devas (500 mg) lietošanas. Pēc lielāku devu lietošanas koncentrācija serumā un audos ir lielāka. Pēc amoksicilīna standartdevu 40 45 mg/kg dienā (divās dalītās devās) lietošanas, vidusauss šķidrumā noteiktā koncentrācija bija 1 6 µg/ml. Lietojot 70 90 mg/kg devas dienā divās dalītās devās, mērītā amoksicilīna koncentrācija bija augstāka un pēc 3 stundām tā joprojām bija 3 8 µg/ml. Amoksicilīns neuzkrājas organismā. Izkliede Amoksicilīna izkliedes tilpums ir 0,3 l/kg ķermeņa masas. 15 25% amoksicilīna saistās ar plazmas olbaltumiem. Amoksicilīns labi izplatās audos un audu šķidrumos. Audu šķidrumos tas sasniedz maksimālo koncentrāciju 1 stundu pēc maksimālās koncentrācijas sasniegšanas serumā. Terapeitiska amoksicilīna koncentrācija noteikta plaušās, aknās, limfmezglos, dzemdē, olnīcās un deguna blakusdobumu gļotādā, vidusauss un deguna blakusdobumu eksudātā. Amoksicilīna koncentrācija ir lielāka strutainā elpceļu ekskrētā, nevis gļotainā. Amoksicilīns noteikts arī pleirālā un peritoneālā šķidrumā, siekalās un asarās. Žultī konstatē 10 reizes lielāku amoksicilīna koncentrāciju nekā serumā. Žultsceļu nosprostojuma gadījumā amoksicilīna izdalīšanās žultī ir minimāla. Amoskicilīns ar grūtībām iekļūst smadzenēs un likvorā. Penetrācija ir labāka, ja smadzeņu apvalki ir iekaisuši. Amoksicilīns neiekļūst arī prostatā. Amoksicilīns šķērso placentāro barjeru un iekļūst augļa asinsritē. Nabas saites asinīs un augļa šķidrumā atrod apmēram 50% no amoksicilīna koncentrācijas mātes serumā. Mātes pienā cilvēkam amoksicilīns izdalās niecīgā daudzumā. Eliminācija Amoksicilīns izdalās caur nierēm glomerulāras filtrācijas un kanāliņu sekrēcijas veidā. 50 70% no perorāli lietotas devas izdalās nemainītas aktīvas vielas veidā ar urīnu, kur pēc 250 mg devas lietošanas noteiktā koncentrācija ir 0,3 1,3 g/l. Probenecīds kavē sekrēciju kanāliņos. 10 20% amoksicilīna metabolizējas. Beta laktāma gredzens hidrolizējas par penicilīnskābi, kas izdalās ar urīnu. Amoksicilīns minimāli izdalās ar žulti. Pēc 3 g devas lietošanas vidējā koncentrācija žultī bija 19 µg/ml. Vienlaikus lietošana ar probenecīdu palielina amoksicilīna koncentrāciju žultī. Pastāv minimāla enterohepātiska amoksicilīna cirkulācija. Augstākā amoksicilīna koncentrācija mātes pienā 5 stundas pēc 1 g perorālas devas lietošanas bija 0,81 µg/ml. Hiconcil 7
Amoksicilīna farmakokinētiskās īpašības tiek ietekmētas tikai smagas pakāpes nieru darbības traucējumu gadījumā, tādēļ jāpielāgo deva. Kreatinīna klīrenss ml/s (ml/min) 1,33 0,83 (80 50) 1,33 0,83 (50 10) < 0,16 (< 10) Amoksicilīna deva 250 mg 500 mg 8 stundas 8 12 stundas 12 24 stundas Peritoneālas dialīzes gadījumā nav nepieciešama devas pielāgošana. Ar hemodialīzi tiek izvadīts apmēram 85% amoksicilīna, tādēļ pēc hemodialīzes seansa pabeigšanas lieto parastu devu. Amoksicilīna farmakokinētika bērniem pēc 2 gadu vecuma praktiski ir tāda pati kā pieaugušiem. Bērniem 1 2 g.v. uzsūkšanās ir nedaudz ātrāka, tādēļ maksimālā koncentrācija tiek sasniegta nedaudz ātrāk. Jaundzimušiem amoksicilīna eliminācija ir lēnāka nekā pieaugušiem, tādēļ eliminācijas pusperiods ir ilgāks 3,7 4 stundas. Amoksicilīna kombinēta terapija ar citām antibiotikām Amoksicilīnu var lietot kopā ar aminoglikozīdiem. Šai kombinācijai ir sinerģistiska darbība. Iespējams lietot arī kombinētā terapijā ar hinoloniem. Tomēr amoksicilīnu nav ieteicams kombinēt ar bakteriostatiskiem antibiotiskiem līdzekļiem (makrolīdiem, tetraciklīniem) vai citiem beta laktāma antibiotiskiem līdzekļiem (cefalosporīniem, penēmiem, monobaktāmiem). 5.3 Preklīniskie dati par drošību Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. Publicētajā literatūrā ziņojumi par atbilstošiem vispārējiem ilgstošiem amoksicilīna toksicitātes pētījumiem ar laboratorijas dzīvniekiem nav atrasti. Šādi pētījumi ir veikti ar citu ļoti līdzīgu aminopenicilīnu grupas vielu, t.i., ampicilīnu. Divus gadus ilga ampicilīna pētījuma laikā lietojot līdz 3000 mg/kg lielas devas, abu dzimumu žurku vai peļu grupās nozīmīgas dzīvildzes atšķirības netika konstatētas. Ar amoksicilīnu ir veikts tikai mērķa ilgstošas toksicitātes pētījums attiecībā uz tireotoksikozi. Šķiet, ka amoksicilīns šos dzīvniekus nekādā nozīmīgā veidā neietekmēja. Lietojot pelēm un žurkām devas, kas līdz 10 reizēm lielākas par cilvēkam paredzētajām devām, pierādījumi par amoksicilīna izraisītiem fertilitātes traucējumiem vai kaitējumu auglim nav iegūti. Amoksicilīnam nav konstatēta mutagēniska iedarbība in vitro, kā arī in vivo, žurkām un pelēm ievadot ļoti lielas devas. Pētījumi aminopenicilīnu kancerogenitātes vērtēšanai nav veikti. Divus gadus ilga ampicilīna pētījuma laikā žurkām un pelēm ievadot līdz 3000 mg/kg lielas devas, nozīmīga toksicitāte vai iespējama kancerogenitāte netika novērota. 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1 Palīgvielu saraksts Hiconcil pulveris iekšķīgi lietojamās suspensijas pagatavošanai koloidāls bezūdens silīcija dioksīds Hiconcil 8
nātrija benzoāts bezūdens nātrija citrāts citronu-piparmētras aromatizators persiku-aprikožu aromatizators apelsīnu aromatizators bezūdens citronskābe aspartāms talks guārgalaktomannāns 6.2 Nesaderība Nav zināma. 6.3 Uzglabāšanas laiks 3 gadi. Pagatavoto suspensiju var lietot 14 dienas uzglabājot temperatūrā līdz 25 C. 6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Pulveris iekšķīgi lietojamās suspensijas pagatavošanai: Uzglabāt temperatūrā līdz 25 o C Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā. 6.5 Iepakojuma veids un saturs Pudele (dzeltenbrūns stikls), plastmasas vāciņš, plastmasas mērkarote: pulveris 60 ml iekšķīgi lietojamās suspensijas 125 mg/5 ml pagatavošanai kartona kārbā. Pudele (dzeltenbrūns stikls), plastmasas vāciņš, plastmasas mērkarote: pulveris 100 ml iekšķīgi lietojamās suspensijas 250 mg/5 ml pagatavošanai kartona kārbā. 6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai Nav īpašu prasību. Norādījumi suspensijas pagatavošanai Suspensijas pagatavošanai vienmēr lietojiet attīrītu ūdeni vai iepriekš novārītu un atdzesētu ūdeni. 60 ml suspensijas (125 mg/5 ml) pagatavošanai nepieciešams 56 ml ūdens. 100 ml suspensijas (250 mg/5 ml) pagatavošanai nepieciešams 92 ml ūdens. Vispirms apgrieziet pudeli otrādi un viegli to sakratiet, lai pulveris vienmērīgi sadalītos. Pievienojiet pulverim aptuveni ceturtdaļu no nepieciešamā ūdens daudzuma. Aizveriet pudeli un spēcīgi sakratiet, lai viss pulveris izšķīstu. Tad pievienojiet atlikušo ūdens daudzumu un vēlreiz labi sakratiet. Pagatavotai suspensijai jāsasniedz atzīme uz pudeles. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS KRKA, d.d., Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija Hiconcil 9
8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS Hiconcil 125 mg/5 ml: 99-0726 Hiconcil 250 mg/5 ml: 99-0727 9. REĢISTRĀCIJAS DATUMS 10. ZA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 2009. gada oktobris Hiconcil 10