ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Olfen Rectocaps 100 mg rektālās kapsulas 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra rektālā kapsula satur 100 mg diklofenaka nātrija sāls (Diclofenacu natricum). Palīgvielas: Katra rektālā kapsula satur 10 mg sojas lecitīnu. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. 3. ZĀĻU FORMA Rektālās kapsulas. Mīkstās želatīna rektālās kapsulas rozā krāsā. 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas Simptomātiskai sāpju un iekaisuma ārstēšanai šādos gadījumos: - akūts artrīts (ieskaitot akūtu podagru) - hronisks artrīts, īpaši reimatoīdais artrīts (hronisks poliartrīts) - ankilozējošais spondilīts (Behtereva slimība) un citas iekaisīgas reimatiskas muguras slimības - iekaisums artrozes un spondiloartrozes laikā - iekaisīgas reimatiskas mīksto audu slimības - sāpīgs pietūkums vai iekaisums pēc traumas 4.2 Devas un lietošanas veids Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei, iespējami īsāku laiku (skatīt apakšpunktu 4.4.). Devas Parasti diklofenaka nātrija ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 50-150 mg. Reizes deva pieaugušajiem: 1 rektālā kapsula (100 mg diklofenaka nātrija). Kopējā diennakts deva pieaugušajiem: 1 rektālā kapsula (100 mg diklofenaka nātrija). Ja nepieciešams, terapiju var kombinēt ar 25 mg vai 50 mg tabletēm vai rektālām kapsulām maksimāli līdz 150 mg diklofenaka nātrija dienā. Lietošanas ilgumu nosaka ārsts. Īpašas pacientu grupas Gados vecāki cilvēki Gados vecākiem cilvēkiem ir paaugstināts smagu blakusparādību rašanās risks. Pētījumi parāda, ka diklofenaka nātrija farmakokinētika gados vecākiem cilvēkiem nav traucēta nevienā klīniskā stadijā. Tomēr, tāpat kā lietojot citus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (NPL), Olfen Rectocaps jālieto piesardzīgi gados vecākiem pacientiem, nozīmējot viņiem mazāko efektīvo devu, ko lieto iespējami īsāko laiku. Šiem pacientiem NPL terapijas laikā regulāri jāpārbauda, vai nav kuņģa zarnu trakta (KZT) asiņošana. 1
Nieru un aknu darbības traucējumi Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru un aknu darbības traucējumiem devas pielāgošana nav nepieciešama. Pediatriskā populācija Olfen Rectocaps nedrīkst lietot bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. Lietošanas veids Tikai rektālai lietošanai, nelietot iekšķīgi. Rektālā kapsula jāievieto dziļi taisnajā zarnā. Ieteicams to ievietot pēc vēdera izejas. 4.3 Kontrindikācijas - zināma paaugstināta jutība pret aktīvo vielu vai kādu no palīgvielām; - aktīva kuņģa vai zarnu čūla, asiņošana vai perforācija; - KZT asiņošana vai perforācija anamnezē, kas saistīta ar iepriekšēju NPL terapiju. - aktīva peptiska čūla/hemorāģija vai minētie traucējumi anamnēzē (divas vai vairākas pierādītas čūlas vai asiņošanas epizodes); - grūtniecības pēdējais trimestris (skatīt apakšpunktu 4.6); - smaga aknu, nieru vai sirds mazspēja (skatīt apakšpunktu 4.4); - tāpat kā citi NPL, diklofenaks ir arī kontrindicēts pacientiem, kuriem pēc acetilsalicilskābes vai citu NPL lietošanas bijusi astmas lēkme, nātrene vai akūts rinīts; - proktīts. Olfen Rectocaps satur sojas lecitīnu.gadījumā, ja ir alerģija pret soju vai zemesriekstiem, šīs zāles nedrīkst lietot. Olfen Rectocaps nav piemērotas lietošanai bērniem un pusaudžiem. 4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Vispārēji Zāļu nevēlamo blakusiedarbību var mazināt, lietojot mazāko efektīvo devu, kas nepieciešama simptomu kontrolei iespējami īsāku laiku (sk. apakšpunktu 4.2 un kuņģa-zarnu trakta un sirds-asinsvadu sistēmas traucējumu risks). Sakarā ar to, ka nav iegūti nekādi pierādījumi par sinerģiskas iedarbības sniegtu ieguvumu, kā arī pastāv savstarpēji papildinošu nevēlamu blakusparādību iespēja, no vienlaicīgas Olfen Rectocaps un sistēmisko NPL (tostarp arī selektīvo ciklooksigenāzes-2 inhibitoru) lietošanas ir jāizvairās. Ievērojot medicīnas pamatprincipus, jāievēro piesardzība, nozīmējot zāles gados vecākiem pacientiem. Īpaši rekomendē lietot mazākās efektīvās devas gados vecākiem pacientiem, kuri ir vārgi vai pacientiem ar mazu ķermeņa svaru. Tāpat kā lietojot citus NPL, retos gadījumos var novērot alerģiskas reakcijas, ieskaitot anafilatiskās/ anafilaktoīdās reakcijas, pat, ja diklofenaks agrāk nav lietots. Farmakodinamisko īpašību dēļ Olfen Rectocaps tāpat kā citi NPL, var maskēt infekcijas pazīmes un simptomus. Kuņģa zarnu trakta traucējumi Ziņojumi par KZT asiņošanu, čūlu vai perforāciju (arī ar letālu iznākumu) ir saņemti saistībā ar visiem NPL, tai skaitā diklofenaku. Ziņojumi liecina, ka minētās nevēlamās blakusparādības var rasties neatkarīgi no NPL lietošanas ilguma. Par nevēlamu blakusparādību rašanos var vēstīt brīdinājuma simptomi, bet tādi var arī nebūt, kā arī 2
nevēlamās blakusparādības var rasties pacientiem, kam anamnēzē KZT traucējumi nav bijuši. Parasti nopietnākas blakusparādības novēro gados vecākiem pacientiem. Ja pacientiem, kas lieto Olfen Rectocaps, tiek konstatēta KZT asiņošana vai čūla, zāļu lietošana nekavējoties jāpārtrauc. Lietojot NPL, tai skaitā diklofenaku, nepieciešama medicīniska uzraudzība un jāievēro īpaša piesardzība ordinējot diklofenaku pacientiem ar simptomiem, kas liecina par KZT traucējumiem vai, ja anamnēzē ir bijusi kuņģa vai zarnu čūla, asiņošana vai perforācija (skatīt apakšpunktu 4.8). KZT asiņošanas risks ir lielāks, lietojot lielāku NPL devu. Lielāks pacientiem, kam anamnēzē bijusi čūla, īpaši ar komplikācijām: asiņošanu vai perforāciju. Gados vecākiem cilvēkiem, lietojot NPL, biežāk tiek novērotas nevēlamās blakusparādības, īpaši KZT asiņošana un perforācija, kas var būt letāla. Lai samazinātu KZT traucējumu risku, pacientiem, kuriem anamnēzē ir čūla (īpaši ar komplikācijām hemorāģiju vai perforāciju), un gados vecākiem pacientiem ārstēšana jāuzsāk un jāturpina ar mazāko efektīvāko devu. Šajos, kā arī gadījumos, kad vienlaicīgi jālietoto zāles, kas nelielā devā satur acetilsalicilskābi/ aspirīnu mazās devās vai citas zāles ar palielinātu KZT nevēlamu blakusparādību risku, rūpīgi jāapsver nepieciešamība NPL kombinēt ar gastroprotektoriem (piemēram, mizoprostolu vai protonu sūkņa inhibitoriem) Pacientiem (īpaši vecāka gadagājuma), kam anamnēzē diagnosticēti KZT traucējumi, jāiesaka ziņot par ikvienu neparastu abdominālu simptomu (īpaši KZT asiņošanu). Piesardzība jāievēro pacientiem, kas vienlaikus saņem līdzekļus, kuri var palielināt čūlas vai asiņošanas risku: piemēram, sistēmiskos kortikosteroīdus, antikoagulantus, antitrombotiskos līdzekļus vai selektīvos serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus (skatīt apakšpunktu 4.5.). Rūpīga medicīniska novērošana un piesardzība jāievēro pacientiem, kam anamnēzē diagnosticēts čūlainais kolīts vai Krona slimība, jo iespējams slimības paasinājums (skatīt apakšpunktu 4.8.). Ietekme uz aknu darbību Rūpīga medicīniska uzraudzība, lietojot Olfen Rectocaps, ir nepieciešama pacientiem, ar aknu darbības traucējumiem, jo iespējama vispārējā stāvokļa pasliktināšanās. Tāpat kā citi NPL, arī diklofenaks var paaugstināt viena vai vairāku aknu enzīmu aktivitāti. Ilgstoši lietojot Olfen Rectocaps, ieteicams regulāri kontrolēt aknu funkciju (piesardzības pasākums). Ja aknu funkcionālo testu novirzes saglabājas vai pastiprinās, attīstās aknu disfunkcijas klīniskās pazīmes vai simptomi vai rodas citas izpausmes (piemēram, eozinofilija, izsitumi u.c.), Olfen Rectocaps lietošana jāpārtrauc. Pēc diklofenaka lietošanas var attīstīties hepatīts bez brīdinājuma simptomiem. Pacientiem ar aknu porfīriju Olfen Rectocaps jālieto īpaši uzmanīgi, jo preparāts var izsaukt lēkmi. Ietekme uz nieru darbību. Ziņojumi liecina par NPL lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā un tūsku, tādēļ īpaši rūpīgi jānovēro pacienti ar sirds vai nieru darbības traucējumiem, pacienti ar hipertensiju anamnēzē, gados vecāki cilvēki, pacienti, kas vienlaikus saņem diurētiskos līdzekļus vai zāles, kas ievērojami ietekmē nieru darbību, kā arī pacienti ar jebkuras etioloģijas ekstracelulāro šķidruma zudumu, piemēram, pirms un pēc lielām operācijām (skatīt apakšpunktu 4.3). 3
Šādos gadījumos lietošanas laikā ieteicams kontrolēt nieru darbību. Pārtraucot terapiju ar Olfen Rectocaps, pacienta stāvoklis parasti atjaunojas tāds pats, kā bija pirms ārstēšanas. Ādas reakcijas Ļoti retos gadījumos saņemti ziņojumi par smagām ādas reakcijām (dažas ar letālu iznākumu), ko saista ar NPL lietošanu: tostarp eksfoliatīvo dermatītu, Stīvensa Džonsona sindromu un toksisko epidermālo nekrolīzi (skatīt apakšpunktu 4.8.). Lielāks nevēlamu blakusparādību risks ir terapijas sākumā: vairumā gadījumu ārstēšanas pirmajā mēnesī. Olfen Rectocaps lietošana jāpārtrauc, tiklīdz rodas izsitumi, gļotādas bojājumi vai jebkuras citas paaugstinātas jutības pazīmes. Ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu un galvas smadzeņu asinsvadiem Ziņojumi liecina par NLP lietošanas saistību ar šķidruma aizturi organismā un tūsku. Tāpēc pacientiem, kam diagnosticēta arteriāla hipertensija un/vai viegla vai vidēji smaga sastrēguma sirds mazspēja, nepieciešama atbilstoša uzraudzība un konsultācija. Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka diklofenaka lietošana (īpaši lielās devās 150 mg dienā un ilgstoši), var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku. Nekontrolētas arteriālas hipertensijas, sastrēguma sirds mazspējas, diagnosticētas sirds išēmiskas slimības, perifēro artēriju un/vai cerebrovaskulāru slimību gadījumā diklofenaku drīkst ordinēt tikai pēc rūpīgas lietošanas nepieciešamības izvērtēšanas. Līdzīga izvērtēšana nepieciešama arī tajos gadījumos, kad pacientam, kam ir sirds un asinsvadu slimības riska faktori (piemēram, arteriāla hipertensija, hiperlipidēmija, cukura diabēts, smēķēšana), paredzēts sākt ilgstošu terapiju. Ietekme uz hematoloģiskajiem raksturlielumiem Tāpat kā citu NPL gadījumā, arī ilgstoši lietojot Olfen Rectocaps, ieteicams kontrolēt asinsainu. Tāpat kā citi NPL, Olfen Rectocaps var izraisīt pārejošu trombocītu agregācijas nomākumu. Rūpīgi jānovēro pacienti ar asinsreces traucējumiem. Astma anamnēzē Pacientiem ar astmu, sezonālu alerģisku rinītu, deguna gļotādas tūsku (piemēram, deguna polipiem), hronisku obstruktīvu plaušu slimību vai hroniskām elpceļu infekcijām (īpaši, ja to simptomi ir līdzīgi alerģiskam rinītam) pēc NPL lietošanas astmas lēkmes (t.s., pretsāpju līdzekļu nepanesība/ analgētisko līdzekļu astma), Kvinkes tūska vai nātrene rodas biežāk nekā citiem pacientiem. Tādēļ šiem pacientiem jāievēro īpaša piesardzība (jābūt viegli pieejamai medicīniskai palīdzībai). Tas attiecas arī uz pacientiem ar alerģiju, piemēram, ādas reakcijām, niezi vai nātreni, pret citām vielām. Fertilitāte Diklofenaka nātrija lietošana var ietekmēt sieviešu auglību un to neiesaka ordinēt sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Sievietēm, kurām ir grūtības palikt stāvoklī vai tām, kurām izmeklē neauglības cēloni, jāapsver diklofenaka nātrija lietošanas pārtraukšana. 4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Lietojot dikofenaka ilgstošās darbības tabletes un/ vai citas dikofenaka zāļu formas, novērota sekojoša mijiedarbība ar citām zālēm. 4
Litijs Lietojot vienlaicīgi, Olfen Rectocaps var izraisīt litija, koncentrācijas līmeņa paaugstināšanos plazmā. Ieteicams kontrolēt litija koncentrāciju serumā. Digoksīns Lietojot vienlaicīgi, Olfen Rectocaps var izraisīt digoksīna koncentrācijas līmeņa paaugstināšanos plazmā. Ieteicams kontrolēt digoksīna koncentrāciju serumā. Diurētiskie un antihipertensīvie līdzekļi Tāpat kā citu NPL, arī diklofenaka vienlaicīga lietošana ar diurētiskajiem un antihipertensīvajiem līdzekļiem (beta blokatoriem, angiotenzīna konvertējošā enzīma (AKE) inhibitoriem) var pavājināt to antihipertensīvo iedarbību. Tādēļ jāievēro piesardzība, kombinējot šos līdzekļus. Īpaši gados vecākiem cilvēkiem periodiski jākontrolē asinsspiediens. Paaugstinātā nefrotoksicitātes riska dēļ pirms kombinētās terapijas uzsākšanas un tās laikā pacientiem nepieciešama adekvāta hidratācija un periodiski jākontrolē nieru darbība, sevišķi lietojot diurētiskos līdzekļus un AKE inhibitorus. Vienlaicīga kāliju aizturošo diurētisko līdzekļu lietošana var izraisīt hiperkaliēmiju, tādēļ nepieciešams bieži kontrolēt kālija līmeni serumā (skatīt apakšpunktu 4.4). Citi NPL un kortikosteroīdi Vienlaicīga diklofenaka un citu sistēmisko nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu vai kortikosteroīdu lietošana var palielināt KZT nevēlamu blakusparādību rašanās biežumu. (skatīt apakšpunktu 4.4). Antikoagulanti un antitrombotiskie līdzekļi Jāievēro piesardzība, jo vienlaicīga lietošana var palielināt asiņošanas risku (skatīt apakšpunktu 4.4). Lai gan klīniskie pētījumi nepierāda, ka diklofenaks ietekmē antikoagulantu darbību, ir atsevišķi ziņojumi par palielinātu hemorāģijas risku pacientiem, kas vienlaicīgi lieto diklofenaku un antikoagulantus. Tāpēc ieteicama rūpīga šo pacientu novērošana. Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) Vienlaicīga lietošana ar NPL, tai skaitā diklofenaku, var palielināt KZT asiņošanas risku (skatīt apakšpunktu 4.4.). Antidiabētiskie līdzekļi Klīniskie pētījumi parāda, ka diklofenaku var lietot vienlaicīgi ar perorāliem pretdiabēta līdzekļiem, neietekmējot to klīnisko iedarbību. Tomēr ir saņemti atsevišķi ziņojumi par hipoglikēmiskām un hiperglikēmiskām reakcijām pēc diklofenaka ordinēšanas, kā rezultātā bija nepieciešama pretdiabētisko līdzekļu devas pielāgošana. Tāpēc, lietojot šīs zāles vienlaicīgi, kā piesardzības pasākumu iesaka kontrolēt glikozes līmeni asinīs. Metotreksāts Diklofenaks inhibē metotreksāta tubulāro renālo klīrensu, tādējādi paaugstinot metotreksāta līmeni asinīs. Jāievēro piesardzība, lietojot NPL (arī diklofenaku) mazāk kā 24 stundas pirms vai pēc metotreksāta lietošanas, jo metotreksāta koncentrācija asinīs un toksicitāte var pieaugt. Ciklosporīns 5
Diklofenaks, tāpat kā citi NPL, var pastiprināt ciklosporīna nefrotoksicitāti, iedarbojoties uz nieru prostaglandīniem. Tādēļ ordinētajām diklofenaka devām jābūt mazākām par devām, kas tiek lietotas pacientiem, kuri ciklosporīnu nesaņem. Hinolonu grupas antibakteriālie līdzekļi Ir atsevišķi ziņojumi par krampjiem, kuri varētu būt radušies hinolonu un NPL vienlaicīgas lietošanas rezultātā. Fenitoīns Lietojot vienlaicīgi fenitoīnu un diklofenaku, ieteicams pārbaudīt fenitoīna koncentrāciju plazmā, jo paredzams, ka tā līmenis var palielināties. Kolestipols un holestiramīns Šie līdzekļi var kavēt vai samazināt diklofenaka absorbciju. Tāpēc ieteicams lietot diklofenaku vismaz 1 stundu pirms un 4 līdz 6 stundas pēc kolestipola/ holestiramīna lietošanas. Spēcīgi CYP2C9 inhibitori Jāievēro piesardzība, vienlaicīgi ordinējot diklofenaku un spēcīgus CYP2C9 inhibitorus (piemēram, sulfīnpirazonu un vorikonazolu). Inhibējot diklofenaka metabolismu, var ievērojami palielināties diklofenaka maksimālā koncentrāciju plazmā un diklofenaka iedarbība. Sirds glikozīdi Vienlaicīga NPL un sirds glikozīdu lietošana varpastiprināt sirds mazspēju, samazinot glomerulārās filtrācijas pakāpi un palielinot glikozīdu līmeni plazmā. Mifepristons NPL nedrīkst lietot 8 līdz 12 dienas pēc mifepristona lietošanas, jo NPL var mazināt mifeprostona efektivitāti 4.6 Fertilitāte, grūtniecība un zīdīšanas periods Fertilitāte Tāpat kā citi NPL, diklofenaks var ietekmēt sieviešu fertilitāti. To nerekomendē lietot sievietēm, kuras vēlas panākt grūtniecības iestāšanos. Sievietēm, kurām ir grūtības palikt stāvoklī vai kurām tiek veikta izmeklēšana neauglības dēļ, jāapsver iespēja pārtraukt diklofenaka lietošana. Grūtniecība Prostaglandīnu sintēzes kavēšana negatīvi var ietekmēt grūtniecību un/ vai embrija/ augļa attīstību. Epidemioloģisko pētījumu dati liecina, ka pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas grūtniecības sākumā, ir paaugstināts spontānā aborta risks, kā arī paaugstināts sirds malformācijas un gastrošīzes rašanās risks. Absolūtais kardiovaskulārās malformācijas risks paaugstinājās no mazāk kā 1% līdz aptuveni 1,5%. Risks paaugstinās līdz ar devas un lietošanas ilguma palielināšanos. Dzīvniekiem pēc prostaglandīnu sintēzes inhibitoru lietošanas, palielinājās embrija zaudēšana pirms un pēc implantēšanās un embrio-fetālā mirstība. Lietojot dzīvniekiem prostaglandīnu sintēzes inhibitorus organoģenēzes periodā, bija ziņojumi par palielinātu dažādu malformāciju (ieskaitot kardiovaskulāras) skaitu. Pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī Olfen Rectocaps var lietot tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams. Ja diklofenaku lieto sievietēm, kuras plāno grūtniecību vai 6
grūtniecības pirmā un otrā trimestra laikā, jālieto mazākā iespējamā deva un terapijas laikam jābūt pēc iespējas īsākam. Grūtniecības trešā trimestra laikā visi prostaglandīnu sintēzes inhibitori: auglim var izraisīt: - kardiopulmonālu toksicitāti (priekšlaicīga ductus arteriosus slēgšanās un pulmonāla hipertenzija); - nieru disfunkciju, kas var progresēt līdz nieru mazspējai ar oligohidroamniozi, mātei un jaundzimušajam grūtniecības beigās var izraisīt: - iespējamu asiņošanas laika pagarināšanos un antiagregācijas efektu, kas var rasties pat pie ļoti mazām diklofenaka devām; - dzemdes kontrakciju nomākumu, kā rezultātā dzemdības apstājās vai paildzinās. Tāpēc grūtniecības trešā trimestra laikā diklofenka lietošana ir kontrindicēta. Zīdīšanas periods Tāpat kā citi NPL, diklofenaks mazos daudzumos izdalās mātes pienā. Lai zīdainim nerastos nevēlamas blakusparādības, diklofenaku nedrīkst lietot bērna zīdīšanas periodā. 4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Nav veikti pētījumi par diklofenaka ietekmi uz spēju vadīt transporta līdzekļus un apkalpot mehānismus. Pacienti, kuriem Olfen Rectocaps lietošanas laikā ir redzes traucējumi, reibonis, vertigo, miegainība vai citi centrālās nervu sistēmas traucējumi nevajadzētu vadīt transportlīdzekli un apkalpot iekārtas. 4.8 Nevēlamās blakusparādības Nevēlamās blakusparādības ir sakārtotas pēc to sastopamības biežuma (vispirms norādot biežāk novērotās blakusparādības), lietojot šādu biežuma iedalījumu Ļoti bieži ( 1/10), bieži ( 1/100 līdz < 1/10), retāk ( 1/1 000 līdz < 1/100), reti ( 1/10 000 līdz < 1/1 000), ļoti reti (< 1/10 000), nav zināms (no pieejamajiem datiem nav iespējams noteikt). Sekojošas nevēlamas blakusparādības ir novērotas gan pēc īslaicīgas, gan pēc ilgstošas diklofenaka lietošanas: Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Imūnās sistēmas traucējumi Psihiskie traucējumi Trombocitopēnija, leikopēnija, anēmija (ieskaitot hemolītisko un aplastisko anēmiju), agranulocitoze. Paaugstinātas jutības, anafilaktiska un anafilaktoīda reakcija (ieskaitot hipotensiju un šoku) Angioneirotiskā tūska (tai skaitā sejas tūska) 7
Nervu sistēmas traucējumi Acu bojājumi Ausu un labirinta bojājumi Saskaņots ZVA 12.09.2011. Dezorientācija, depresija, bezmiegs, nakts murgi, uzbudināmība, psihotiski traucējumi Galvassāpes, reibonis Miegainība Parestēzija, atmiņas traucējumi, krampji, trauksmes sajūta, trīce, aseptiskais meningīts, garšas izjūtas izmaiņas, cerebrovaskulāri traucējumi Redzes traucējumi (izplūdusi redze, diplopija) Vertigo Sirds funkcijas traucējumi Troksnis ausīs, pasliktināta dzirde Paātrināta sirdsdarbība, sāpes krūtīs, sirds mazspēja, miokarda infarkts Asinsvadu sistēmas traucējumi Hipertensija, vaskulīts Elpošanas sistēmas traucējumi, krūšu kurvja un videnes slimības Astma (ieskaitot aizdusu) Kuņģa zarnu trakta traucējumi Pneimonīts Slikta dūša, vemšana, caureja, dispepsija, sāpes vēderā, vēdera uzpūšanās, anoreksija. Aknu un/vai žults izvades sistēmas traucējumi Gastrīts, KZT asiņošana, asiņaina vemšana, asiņaina caureja, melēna, KZT čūla (ar vai bez asiņošanas vai perforācijas, var būt letāla) Kolīts (tai skaitā hemorāģiskais kolīts un čūlainā kolīta vai Krona slimības paasinājums), aizcietējums, stomatīts (tai skaitā čūlainais stomatīts), glosīts, barības vada bojājums, diafragmas veida zarnas sašaurinājums, pankreatīts. Seruma transamināžu līmeņa paaugstināšanās. Ādas un zemādas audu bojājumi Hepatīts, dzelte, aknu darbības traucējumi Zibensveida hepatīts, aknu nekroze, aknu mazspēja Izsitumi Nātrene 8
Bullozas ādas reakcijas, ekzēma, eritēma, erythema multiforme, Stīvensa-Džonsona sindroms, toksiska epidermāla nekrolīze (Laiela sindroms), eksfoliatīvais dermatīts, matu izkrišana, fotosensitivitātes reakcija, purpura, alerģiskā purpura, nieze. Nav zināmi Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi Spontāna hematoma Akūta nieru mazspēja, hematūrija, proteīnūrija, nefrotiskais sindroms, intersticiālais nefrīts, papillārā nekroze. Vispārēji traucējumi un reakcijas ievadīšanas vietā Kairinājums ievadīšanas vietā Tūska Hemoroīdu paasināšanās Klīniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati liecina, ka diklofenaka lietošana, īpaši lielās devās (150 mg dienā) un ilgstoši, var būt saistīta ar nedaudz palielinātu arteriālas trombozes (piemēram, miokarda infarkta vai insulta) risku (skatīt apakšpunktu 4.4) 4.9 Pārdozēšana Simptomi Tipiski diklofenaka pārdozēšanas klīniskie simptomi nav zināmi. Pārdozēšanai var būt tādi simptomi kā vemšana, KZT asiņošana, caureja, reibonis, tinnīts vai krampji. Smagas saindēšanās gadījumā iespējama akūta nieru mazspēja un aknu bojājums. Terapeitiskie pasākumi Akūtas saindēšanās gadījumos ar NPL jāveic simptomātiska un uzturoša terapija. Simptomātiska un uzturoša terapija jāveic tādu komplikāciju kā hipotensijas, nieru mazspējas, krampju, gastrointestinālu traucējumu un elpošanas nomākuma gadījumos. Specifiska terapija, piemēram, forsētā diurēze, dialīze vai hemoperfūzija, iespējams, ir mazefektīva NPL izvadīšanā, jo šiem līdzekļiem ir augsta piesaistes spēja plazmas olbaltumiem un plašs metabolisms. 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS 5.1 Farmakodinamiskās īpašības Farmakoterapeitiskā grupa: nesteroīdie pretiekaisuma un pretreimatisma līdzekļi Etiķskābes atvasinājumi un radniecīgas vielas. ATĶ kods: M01A B05 Olfen Rectocaps satur diklofenaka nātriju, kas ir nesteroīds savienojums ar izteiktām pretreimatiskām, pretiekaisuma, pretsāpju un antipirētiskām īpašibām. Prostaglandīnu biosintēzes kavēšana, kas ir pierādīta eksperimentāli, domājams, ir nozīmīga diklofenaka darbības mehānisma sastāvdaļa. Prostaglandīniem ir būtiska loma iekaisuma, sāpju un drudža attīstībā. Mēģinājumos in vitro diklofenaka nātrijs nenomāc proteoglikāna biosintēzi skrimšļos, ja to lieto koncentrācijās, kādas tas sasniedz cilvēka organismā. 9
5.2. Farmakokinētiskās īpašības Absorbcija Pēc Olfen Rectocaps 100 mg rektālās kapsulas lietošanas diklofenaka maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta vidēji pēc 1 stundas, un tā ir 2,3 ± 1,3 µg/ml. Izkliede Aptuveni 99,7% diklofenaka saistās ar seruma olbaltumvielām, galvenokārt ar albumīniem (99,4%). Šķietamais diklofenaka izkliedes tilpums ir 0,12-0,17 l/kg. Terapeitiskā koncentrācija plazmā ir 0,7-2 μg/ml. Atkārtotu devu lietošana neizmaina kinētiku. Rekomendētajos devu intervālos nav novērota kumulācija. Diklofenaks nokļūst sinoviālajā šķidrumā, kur maksimālā koncentrācija ir novērojama pēc 2-4 stundām pēc koncentrācijas maksimuma sasniegšanas plazmā. Šķietamais eliminācijas pusperiods no sinoviālā šķidruma ir 3-6 stundas. Rezultātā pat 2 stundas pēc maksimālās koncentrācijas plazmā sasniegšanas, aktīvās vielas koncentrācija sinoviālajā šķidrumā ir augstāka kā plazmā un paliek augstāka līdz pat 12 stundām. Metabolisms Aptuveni puse no aktīvās vielas ir pakļauta pirmā loka metabolismam. Tā rezultātā laukums zem koncentrācijas līknes (AUC) pēc perorālas vai rektālas lietošanas ir apmēram puse no tādas pašas parenterāli ievadītās devas. Biotransformācija daļēji notiek veselas molekulas glikuronizēšanās ceļā, bet galvenokārt vienreizēji vai vairākkārtēji hidroksilējoties un metoksilējoties. Tādējādi izveidojas vairāki fenola struktūras metabolīti (3 -hidroksi-, 4 -hidroksi-, 5-hidroksi, 4 5 - dihidroksi- un 3 -hidroksi-4 -metoksi- diklofenaks), kas pēc tam tiek plaši konjugēti ar glikuronskābi. Divi no fenola metabolītiem ir farmakoloģiski aktīvi, taču mazāk aktīvi kā diklofenaks. Eliminācija Diklofenaks eliminējas no plazmas ar sistēmisko klīrensu 263 ± 56 ml/min (vidējais ± SK). Terminālais eliminācijas pusperiods ir 1-2 stundas. Arī 4 metabolītiem, tai skaitā 2 aktīviem metabolītiem, ir īss eliminācijas pusperiods 1 līdz 3 stundas. Viena metabolīta (3 -hidroksi-4 -metoksi-diklofenaka) pusperiods plazmā ir daudz ilgāks, tomēr šis savienojums ir praktiski neaktīvs. Aptuveni 60% no devas izdalās caur nierēm metabolītu veidā un mazāk kā 1 % - neizmainītā veidā. Devas atlikusī daļa metabolītu formā eliminējas kopā ar žulti un izkārnījumiem. Kinētika īpašās klīniskās situācijās Gados vecāki pacienti Būtiskas absorbcijas, metabolisma un eliminācijas atšķirības saistībā ar pacienta vecumu nav novērotas. Pacienti ar traucētu nieru funkciju Pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, ievērojot vienreizējas devas kinētiku, izmantojot parasto terapijas shēmu, neizmainītas aktīvās vielas akumulāciju nenovēro. Ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 10 ml/min, teorētiskā metabolītu līdzsvara koncentrācija plazmā ir aptuveni 4 reizes lielāka nekā veseliem pacientiem. Neskatoties uz to, metabolīti izdalās ar žulti. Pacienti ar traucētu aknu funkciju 10
Aknu funkciju traucējumu gadījumā (hronisks hepatīts, nedekompensēta aknu ciroze) kinētika un metabolisms ir tādi paši kā pacientiem bez aknu funkciju traucējumiem. 5.3 Preklīniskie dati par drošību Būtiska informācija par Olfen Rectocaps drošību ir iekļauta citos zāļu apraksta apakšpunktos. 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1 Palīgvielu saraksts Kapsulas kodols: vidēja garuma ķēdes triglicerīdi C 8 C 18 hidrogenēti triglicerīdi (cietie tauki) sojas lecitīns Kapsulas apvalks: želatīns 85% glicerīns Titāna dioksīds (E 171) Dzelzs sarkanais oksīds (E 172) Lubricējošs apvalks: makrogols 20 000 (polietilēnglikols 20 000) makrogols 1 550 (polietilēnglikols 1 550) glicerīna monooleāts polivinilacetāts talks 6.2 Nesaderība Nav piemērojama. 6.3 Uzglabāšanas laiks 5 gadi. 6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt temperatūrā līdz 25 C. 6.5 Iepakojuma veids un saturs Rektālās kapsulas ir iepakotas alumīnija folijas blisteriepakojumā. Iepakojumā pa 5 rektālām kapsulām. 6.6 Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu. Nav īpašu prasību. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Mepha Lda., Lagoas Park, 2740-298 Porto Salvo, Portugāle 8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS 96-0213 9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS 19.12.2001./19.12.2006./ 10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 2011.gada maijs 11