Mācību-metodiskais līdzeklis Profesionālās vidējas izglītības programma «Autotransports» mācību priekšmets «Automobiļu uzbūve» izstrādāts ESF projekta

Mācību-metodiskais līdzeklis Profesionālās vidējas izglītības programma «Autotransports» mācību priekšmets «Automobiļu uzbūve» izstrādāts ESF projekta Mācību centra RIMAN sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošana un īstenošana ietvaros 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3./09/APIA/VIAA/021

Automobiļa uzbūve

Automobiļa vispārējā uzbūve Automobiļa uzbūvē ietilpsošos mehānismus, agregātus un sistēmas nosacīti veido trīs automobiļa pamatdaļas: motors, šasija un virsbūve. Motors ir automobiļa pārvietošanas enerģijas avots. Visplašāk automobiļos izmanto iekšdedzes motorus. Šasijā ietilpst trīs mehānismu grupas: transmisija, gaitas iekārta un vadības iekārtas. Transmisija nodrošina griezes momenta lieluma un virziena maiņu, kā arī pārvada to uz dzenošiem riteņiem. Transmisija sastāv no sajūga, pārnesuma kārbas, kardanpārvada un dzenošā tilta, kurš sastāv no galvenā pārvada, diferenciālmehānisma un dzenošām pusasīm. 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 3

Vadības (stūres un bremžu) iekārtas. Stūres iekārtas nodrošina nepieciešamo automobiļa kustības virzienu un tā maiņu. Bremţu iekārta veic automobiļa ātruma samazināšanu, apstādinašanu un noturēšanu bez kustības. Virsbūve. Vieglajiem automobiļiem virsbūve sastāv no salona, bagāţas, motora nodalījuma un grīdas. Šādu virsbūvi, kurai nav rāmja sauc par nesošo. Kravas automobiļu virsbūve sastāv no motora telpas, kabīnes un kravas platformas. Minētās daļas stiprina pie rāmja. 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 4

5 Automobiļa vispārējā uzbūve

6 Automobiļu motoru attīstības tendences - 20. gadsimtā 70-80 gados izveidojot motoru konstrukcijas galvenais mērķisiegūt no motora maksimālo jaudu, - 20. gasimtā 90 gados galvenais mērķisnodrošināt degvielas ekonomiju, -21.gadsimta automobiļu motoriem bez augšminētajām prasībām jānodrošina arī atbilstība izplūdes gāzu normatīviem EURO normām (EURO IV, EURO V).

7 Automobiļu veidi Automobiļus pēc uzdevuma iedala: transporta automobiļos (pasaţieru automobiļos, kravas automobiļos, pasaţieru kravas automobiļos), speciālajos automobiļos, sporta automobiļos.

8 Vieglo automobiļu klases pēc ES kritērijiem A. Mazgabarīta (Renault Twingo, Ford Ka, Hyundai Atos). B. Īpaši mazā klase(skoda Felicia, VW Polo, Fiat Punto). C. Zemākā vidējā klase (Nissan Almera, Ford Escort, Renault Megane, VW Golf, Audi A3). D. Vidējā klase (Nissan Primera, VW Passat, Honda Accord). E. Augstākā vidējā klase (Audi A6, BMW 520i, MB E200). F. Luksus klase (Audi A8, BMW 740i, Jaguar XJ8, Lexus LS400). Citas klases: Minivens (Renault Espace, VW Sharan), bezceļnieks (Honda HRV, Mitsubishi Pajero, Jeep), kupejtipa (coupe) (Audi TT, MB CLK, Honda Prelude), kabriolets (MB SLK, BMW M Roadster).

9 Iekšdedzes motori Automobiļu motoru iedalījums Automobiļos lielākoties izmanto iekšdedzes virzuļmotorus, kurus var klasificēt: Pēc degmaisījuma sagatavošanas un aizdedzinašanas veida : o Degmaisījuma sagatavošana ārpus cilindra un piespiedu aizdedzināšana ar elektrodzirksteli (benzīna un gāzes motori); o Degmaisījuma sagatavošana degkamerā un pašuzliesmošanas spiediena izraisītās augstās temperatūras ietekmē Pēc darba cikla izpildes veida četrtaktu un divtaktu Pēc motora dzeses veida šķidrumdzeses vai gaisadzeses motori; Pēc cilindru skaita divu, trīs, četru un vairākcilindru motori.

10 Pēc cilindru izvietojuma telpā motori ar vertikālu(a), slīpu, horizontālu cilindru izvietojumu vienā rindā, motori ar cilindru V veida (b)vai horizontālu -opozitīvu ( boxer )(c) izvietojumu. Pēc izmantojamās degvielas veida - benzīna, dīzeļdegvielas, gāzes, jauktas degvielas (gāze un dīzeļdegviela)

Iekšdedzes motora vispārīga uzbūve

12 Motora sistēmas un mehānismi Galvenās benzīnmotora daļas ir kloķa klaņa(kkm) un gāzes sadales(gsm) mehānismi, kā arī barošanas, eļļošanas, dzeses un aizdedzes sistēmas KKM pārveido siltuma enerģiju mehāniskajā enerģijā. Gāzu spiedienu, kas rodas sadegot, uzņem virzulis, kurš pārvietojoties cilindrā uz leju ar klaņu starpniecību grieţ kļoķvārpstu, pārveidojot virzuļa taisnvirziena kustību kloķvārpstas rotācijas kustībā. GSM nodrošina degmaisījuma ieplūdi cilindrā un atgāzu izplūdi noteikos kloķvārpstas stāvokļos. Barošanas sistēma nodrošina motoru ar attīrītu degvielu un gaisu, sagatavo un ievada degmaisījumu cilindros un izvada atgāzes atmosfērā cauri trokšņu slāpētājiem

13 Motora sistēmas un mehānismi Eļļošanas sistēma padod attīrītu eļļu zem spiediena motora detaļām, samazinot berzi un veicot arī detaļu dzesēšanu. Dzeses sistēma nodrošina motora normālu temperatūras reţīmu, izvadot lieko siltumu ar dzeses šķidruma vai gaisa starpniecību atmosfērā Aizdedzes sistēma pārveido zemsprieguma strāvu augstspriegumā strāvā un paredzēta degmaisījuma aizdedzināšanai motora cilindrā.

14

15 Termini Degmaisījums izsmidzināto degvielas tvaiku (benzīna, dīzeļdegvielas) vai gāzes maisījums ar gaisu. Darba maisījums sagatavotā degmaisījuma un motora darba laikā cilindrā palikušo gāzu maisījums. Detonācija - sprādzienveida degmaisījuma sadegšana, kuru raksturo liels degšanas ātrums (1000... 2000 m/s, pie tam normālais degšanas ātrums ir 8... 12 m/s). To izsauc nepareizs aizdedzes moments (agra aizdedze) vai degvielas ar zemāku oktānskaitli pielietošana.

16 Termini Degvielas pašuzliesmošanās aizkavēšanās periods laika posms no degvielas iesmidzināšanas momenta līdz degmaisījuma degšanas sākuma momentam (dīzeļmotoriem). Aizdedzes apsteidzes leņķiskloķvārpstas pagriešanās leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis nonāk AMP (benzīnmotoriem).

17 Motora konstruktīvie parametri Galvenie konstruktīvie parametri ir cilindra diametrs, virzuļa gājiens cilindru skaits un ar tiem saistītie tilpumi. Kloķvārpstas viena apgrieziena laikā virzulis veic vienu gājienu uz leju un vienu gājienu uz augšu. Virzuļa kustības virziena maiņas punkti cilindrā ir virzuļa augstākais (AMP) un zemākais (ZMP) stāvoklis cilindrā Par virzuļa gājienu sauc tā pārvietojumu no viena maiņas punkta līdz otram.

18 Saspiešanas pakāpe Telpu virs virzuļa, kad tas atrodas AMP, sauc par degkameru un apzīmē ar V c, bet cilindra telpu starp AMP un ZMP sauc par darba tilpumu un apzīmē ar V h. V h = πxr 2 xs, kur r = d cil. /2. Par pilnu cilindra tilpumu sauc cilindra tilpumu virs virzuļa tam esot ZMP vai darba tilpuma un degkameras tilpuma summa. Motora visu cilindru darba tilpumu summu (izteikta litros) sauc par motora litrāţu. Par takti sauc darbības procesu, kas notiek viena virzuļa gājiena laikā (no AMP līdz ZMP vai otrādi).

19 Saspiešanas pakāpe Cilindra pilnā tilpuma un degkameras telpas tilpuma attiecību sauc par saspiešanas pakāpi un apzīme ar ε. Saspiešanas pakāpe tātad norāda, par cik reizēm samazinās darba maisījuma vai gaisa tilpums (dīzeļmotoriem), pārvietojoties virzulim no ZMP uz AMP. Jo augstāka saspiešanas pakāpe, jo augstāka darba maisījuma vai gaisa temperatūra. Līdzar kompresijas pakāpes palielināšanos aug motora jauda un ekonomiskums. Benzīnmotoru saspiešanas pakāpe ir robeţās no 8 līdz 12, dīzeļmotoriem no 16 līdz 28.

20 Četrtaktu motora darba cikls Ja darba cikls notiek četru virzuļa gājienu laikā, t.i. divu kloķvārpstas apgriezienu laikā, tad motors darbojas pēc četrtaktu darba cikla.

21 Ieplūdes takts Benzīnmotora ieplūdes takts: virzulis tuvojas no AMP uz ZMP ieplūdes vārsts ir atvērts, izplūdes - slēgts. Cilindrā veidojas 0,07-0,09 Mpa liels retinājums un cilindrā ieplūst degmaisījums. Ieplūdes takts beigās darba maisījuma temperatūra sasniedz 75-125 C. Ieplūdes taktī virzulis, tāpat kā benzīnmotoros, pārvietojas no AMP uz ZMP un ieplūdes vārsts ir atvērts. Tikai dīzeļmptoros šajā taktī cilindrā ieplūst atmosfēras gaiss.

22 Saspiedes takts Benzīnmotorā virzulis pārvietojas no ZMP uz AMP, pie tam abi vārsti ir aizvērti. Darba maisījuma temperatūra un spiediens, takts beigās ir attiecīgi 350 500 C un 0,9 1,5MPa Dīzeļmotorā virzulis arī pārvietojas no ZMP uz AMP, bet pateicoties augstākai saspiešanas pakāpei, takts beigās spiediens cilindrā pieaug līdz 3,5 5,5 MPa, kas izsauc gaisa temperatūras paaugstināšanos līdz550 650 C.

23 Darba takts Benzīnmotorā saspiedes takts beigās darba maisījums aizdedzes sveces radītās dzirksteles ietekmē aizdegas un gāzēm strauji izplešoties rada 3,0 5,0 MPa lielu spiedienu uz virzuli, pie tam temperatūra degkamerā sasniedz 2100 2500 C. Dīzeļmotorā vizulim tuvojoties AMP, caur augstspiediena sprauslu cilindrā ar lielu spiedienu iesmidzina noteiktu dīzeļdegvielas daudzumu, kura, sajauco-ties ar karsto gaisu, uzliesmo. Virzulim sasniedzot AMP sākas darba takts, kurā virzulis uzņem gazu spiedienu. Spiediena maksimālās vērtības takts sākumā sasniedz 5,0 9,0 MPa pie 1600 2000 C.

24 Izplūdes takts Virzulis pārvietojas no ZMP uz AMP, izplūdes vārsts ir atvērts. Atgāzes ar lielu ātrumu caur trokšņu slāpētāju izplūst atmosfērā. Spiediens takts beigās ir 0,1 0,15 MPa, temperatūra 700 800 C. Tālākā darbības gaitā procesi cilindrā atkārotojas iepriekš minēto taktu secībā. Pateicoties lielākai kompresijas pakāpei, dīzeļmotori ir par 25 30% ekonomiskāki par benzīnmotoriem, bet tajā pašā laikā tie ir masīvāki, lai nodrošinātu pietiekošu motora detaļu stiprību.

25 Benzīnmotora indikatordiagramma 1. Atveras ieplūdes vārsts, 2. aizveras ieplūdes vārsts, 3. atveras izplūdes vārsts, 4. aizveras izplūdes vārsts, 5. degmaisījuma aizdedzināšana, 6. spiediena maksimālā vērtība, 7. atmosfēras spiediens.

26 Motora jauda Motora indicētā jauda Ni ir jauda, ko motora cilindros attīsta gāzes, kas rodas sadegot darba maisījumam. Motora efektīvā jauda Ne ir motora attīstītā lietderīgā jauda, ko var noņemt no kloķvārpstas. Motora efektīvā jauda Ne ir mazāka par indicēto par tik, cik jaudu patērē berzei starp daţādām motora detaļām un gāzes sadales mehānisma, ventilātora, ūdens sūkņa, eļļas sūkņa, degvielas sūkņa elektro ģeneratora un citu motora palīgmehānismu piedziņai.

27 Motora jauda Efektīvā jauda Ne un līdz ar to griezes moments M gr ir jo lielāka, jo lielāks ir cilindru diametrs, virzuļu gājiens, cilindru skaits, saspiešanas pakāpe un cilindru piepildījums ar degmaisījumu. Bez tam efektīvā jauda Ne atkarājas no veselas rindas citu faktoru degvielas kvalitātes (oktanskaitļa), degmaisījuma sastāva, kloķvārpstas apgriezienu skaita, piedziņas agregatiem un citiem faktoriem.

28 Motora efektīvā jauda Motora nominālā jauda ir efektīvā jauda, ko motors attīsta pie noteiktiem apstākļiem noteiktas griešanās frekvences, dzeses šķidruma un eļļas temperatūras. Nominālo jaudu uzrāda automobiļa tehniskajā raksturojumā. Mehāniskais lietderības koeficients ir motora efektīvās jaudas Ne attiecība pret indicēto jaudu Ni. ηm = Ne/ Ni. Motora litra jauda ir maksimālā efektīvā jauda, ko attīsta cilindra darba tilpuma viens litrs. Litra jauda raksturo motora cilindru darba tilpuma izmantošanas pakāpi.

29 Motora siltuma bilance oq = Qe+Qdz+Qg+Qb+Qs Q enerģija, kas rodas sadegot degvielai, Qe lietderīgā darbā pārvērstais siltums, Qdz ar dzeses sistēmu aizvadītais siltums, Qg ar izplūdes gāzēm aizvadītais siltums, Qb berzes pārvarēšanai izlietotais siltums, Qs siltuma zudumi degvielas nepilnīgas sadegšanas deļ. Motora efektīvais lietderības koeficients ir lietderīgā darbā pārvērstā siltuma daudzuma attiecība pret visu siltuma daudzumu: ηe = Qe/Q Šis koeficients raksturo kopīgo siltuma izmantošanas lietderību, ietverot visus zudumus (benzīnmotoriem tas ir 0,25... 0,33, dīzeļmotoriem 0,30... 0,45).

30 Degvielas īpatnējais patēriņš Degvielas īpatnējais patēriņš raksturo degvielas izlietojumu un motora ekonomiskumu ge =1000 mst/ne kur, mst motora degvielas patēriņš stundā, kg/h Ne efektīvā jauda, kw Degvielas īpatnējais patēriņš benzīnmotoriem ir 270... 325 g/kwh. Degvielas īpatnējais patēriņš dīzeļmotoriem ir 210... 260 g/kwh.

31 Motora raksturlīknes Motora raksturlīknes parāda sakarības starp motora griezes momentu, attīstīto jaudu un degvielas patēriņu pie daţādām motora kloķvārpstas griešanās frekvencēm.

32 Motora tehniskais raksturojums Motors 2,0l TFSI no Audi A3 Motora kods AXX Motora veids 4-cilindru, rindu motors Darba tilpums, cm 3 1984 Cilindra diametrs, mm 82,5 Virzuļa gajiens, mm 92,8 Saspiešanas pakāpe 10,5 Maksimala jauda, kw 147 pie 5700 apgr/min Maksimalais Mgr, Nm 280 pie1800-4700 apgr/min Motora vadības sistēma Bosch Motronic MED 9.1 Sadales vārpstas 42º pagrieziena diapazons kloķv. pagr. grados Degviela Atgāzu samazinašanas sistēma Atgāzu toksiskuma normas Benzīns A-98 (izmantojot benzīnu A-95 motora jauda nedaudz samazīnas) Divi trīskomponenšu katalizatori ar λ-zondiem EURO IV

33 Pārbaudes tests 1.Mūsdienu automobīlis sarežģīta mašīna, kura sastāv no agregātiem un sistēmām, veidojot trīs galvenās daļas. Kurā no piemēriem tās ir uzskaitītas visprecīzāk? 1) Motors, šasija, virsbūve; 2) Motors, transmisija, virsbūve; 3) Motors, virsbūve, ritošā daļa. 2.Kāda nozīme ir transmisijai un kāda tās nozīme ir formulēta precīzāk? 1)Transmisija ir mehānismu kopums, kas nodrošina spēka momenta nodošanu velkošajiem riteņiem; 2)Transmisija nodrošina mīkstu spēka momenta nodošanu aizmugures velkošajiem riteņiem; 3)Transmisija ir mehānismu kopums, kurš nodod griezes momentu no motora uz vadošajiem riteņiem un izmaina griezes momentu pēc lieluma un virziena. 3.Kas ir automobīļa pamats, pie kura attiecas rāmis, priekšējā un pakaļējā asis, resori, amortizatori, riteņi un riepas? 1) Ritošā daļa; 2) Automobīļa transmisija; 3) Automobīļa balstiekārta.

34 4.Kurā no atbildēm visprecīzāk ir dota motora nozīme? 1) Motors ir mehāniskās enerģijas avots, kas virza (dzen) automobīli; 2) Motors ir mehāniskā spēka avots; 3) Motors pārveido siltuma enerģiju, sadegot degmaisījumam cilindros mehāniskajā darbā; 5. Saskaņots sistēmu un mehānismu darbs nodrošina nepārtrauktu motora darbību. Kurā variantā ir nosaukts pareizi mehānismu un sistēmu skaits? 1) Divas sistēmas un četri mehānismi; 2) Divi mehānismi un divas sistēmas; 3) Divi mehānismi un četras sistēmas. 6. Kurš no motora mehānismiem pārveido virzuļa taisnvirziena turp -atpakaļ kustību kloķvārpstas griezes kustībā? 1)Gāzes sadales mehānisms; 2) Kloķa klaņa mehānisms; 3) Cilindru bloks; 4) Virzulis.

35 7. Kurš no motora mehānismiem atver un aizver vārstus un nodrošina savlaicīgu svaiga maisījuma ielaišanu un atstrādāto gāzu izplūdi? 1)Gāzes sadales mehānisms 2) Kloķa klaņa mehānisms 3) Ieejas kolektors; 4) Izejas kolektors. 8. Kurā no atbildēm pareizi nosaukta sistēma, kas nodrošina liekā siltuma novadīšanu no motora detaļām, kuras sakarst degmaisījumam sadegot motora cilindros? 1) Aizdedzes sistēma; 2) Dzeses sistēma; 3) Barošanas sistēma; 4) Eļļošanas sistēma. 9. Kurā no atbildēm pareizi nosaukta sistēma, kura padod eļļu pie berzes pakļautām detaļām, daļējai dzesēšanai un eļļas attīrīšanai? 1) Eļļošanas sistēma; 2) Dzeses sistēma; 3) Barošanas sistēma 4) Aizdedzes sistēma.

36 10. Kura no sistēmām kalpo degvielas glabāšanai, padevei un attīrīšanai, gaisa attīrīšanai, degmaisījuma sagatavošanai dažādiem motora režīmiem un atstrādāto gāzu izvadīšanai? 1)Eļļošanas sistēma; 2) Dzeses sistēma; 3) Barošanas sistēma; 4) Aizdedzes sistēma. 11. Kurā no motoriem barošanas sistēma nodrošina degvielas iesmidzināšanu zem augsta spiediena smalki izsmidzinātā veidā? 1) Karburatora; 2) Gāzes; 3) Dīzeļa; 4) Inţektoru. 12. Kā tiek aizdedzināta degviela, kas ir ievadīta dīzeļmotora degšanas kamerā? 1) Ar speciālo sveci; 2) Ar pašaizdegšanos saskaršanas ar karsto saspiesto gaisu rezultātā saspiešanas takts beigās; 3) Ar kvēlsveci; 4) Ar aizdedzes sveci.

13. Ar kādu terminu var nosaukt procesu kopumu, kuri atkārtojas periodiski noteiktā secībā motora cilindros? 1) Takts; 2) Darba cikls; 3) Darba process 4) Ciklogramma. 14. Cik kloķvārpstas apgriezienu satur darba cikls četrtaktu motorā? 1) Divus apgriezienus; 2) Četrus 3) Vienu 4) Vienu trešdaļu 15. Kā sauc darba cikla daļu, notiekošu cilindrā virzuļa vienā gājienā? 1) Puscikls; 2) Takts; 3) Darba gājiens; 4) Virzuļa gājiens. 16. Kura no atbildēm visprecīzāk definē virzuļa gājienu: 1) Virzuļa gaita no ZMP līdz AMP; 2) Virzuļa gaita no AMP līdz ZMP; 3) Ceļš no viena maiņas punkta līdz otram. 17. Kā saucas visu cilindru darba tilpumu summa, izteiktā litros? 1) Litrāţa; 2) Motora darba tilpums (l); 3) Pareizas ir abas atbildes. 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 37

38 18. Kura no atbildēm ir dots pareizs termina pilns tilpums definējums: 1) Cilindra darba tilpums un sadegšanas kameras tilpums kopā ņemti; 2) Tilpums virs virzuļa, kad tas atrodas ZMP. 3) Abas atbildes ir pareizas. 19. No kādu parametru attiecības ir atkarīga kompresijas pakāpe? 1) No sadegšanas kameras apjoma pret pilnu cilindru apjomu; 2) No cilindru pilna apjoma pret sadegšanas kameras apjomu; 3) No cilindru darba apjoma pret sadegšanas kameras apjomu; 20. Kā kompresijas pakāpes palielināšana ietekmē motora jaudu un ekonomiskumu? 1) Jauda palielinās, ekonomiskums samazinās; 2) Jauda samazinās, ekonomiskums palielinās; 3) Jauda un ekonomiskums palielinās. 21. Pie kāda darba cikla takta notiek derīgs darbs? 1) Saspiešana; 2) Ieplūde 3) Darba gaita; 4) Izplūde.

39. 22. Kurā no atbildēm pareizi ir norādīts motora takts, pie kura ieplūdes un izplūdes vārstuļi ir aizvēri, virzulis gāzēm izplešoties, tā ietekmē pārvietojas no AMP uz ZMP, gāzu spiediens sasniedz 3,5-4,0 MPa, bet temperatūra - 2000 C? 1) Ieplūde; 2) Saspiešana; 3) Darba gājiens; 4) Izplūde. 23. Uz kā rēķina, palielinot kompresijas pakāpi, palielinās ekonomiskums un motora jauda? 1) Samazinot siltuma zudumus un palielinot vidējo gāzes spiedienu uz virzuli; 2) Pielietojot degvielu ar augstāku oktānskaitli; 3) Samazinot motora darba tilpumu. 24. Kā saucas vislielākā efektīvā jauda iegūstama no motora cilindru darba apjoma viena litra? 1) Efektīvā jauda; 2) Litraţa jauda; 3) Indicēta jauda.

Kloķa - klaņa mehānisms (KKM)

41 Kloķa klaņa mehānisma uzdevums Gāzu spiedienu, kas rodas sadegot degmaisījumam uzņem virzulis, kurš pārvietojoties cilindrā uz leju ar klaņu starpniecību grieţ kļoķvārpstu, pārveidojot virzuļa taisnvirziena kustību kloķvārpstas rotācijas kustībā, lai radītu griezes momentu, kas tiek tālāk pārvadīts uz transmisiju. Ar citiem vardiem KKM pārveido siltuma enerģiju mehāniskajā enerģijā

42 Kloķa klaņa mehānisma uzbūve KKM sastāv no divām detaļu grupām-nekustīgām un kustīgām. Nekustīgās KKM daļas: 1 cilindru galvas vāks, 2 vāka blīve, 3 cilindru galva, 4 galvas blīve, 5 dzeses kanāli, 6 blokkarteri, 7 eļļas vāceles starplika, 8 eļļas vācele.

43 Blokkarteris Blokkaretris ir motora pamatdetaļa, kurā iemontē vai piestiprina motora mezglus un detaļas. Blokkaretrī izvieto telpas dzeses šķidrumam un kanālus eļļas padevei, kloķvārpstas pamatgultņiem un sadales vārpstas gultņiem. Blokkarterus atlej kopā ar ciliendriem no pelēkā vai leģētā čuguna Ja cilindrus izgatavo, kā atsevišķas detaļas (čaulu veidā), tad blokkarteri atlej no alumīnija sakausējuma, bet čaulas no leģētā vai pelēkā čuguna.

44 Blokkarteris Blokkarteris no VW Touareg no dīzeļmotora V10 iekšējo cilindru virsmu ar plazmotrona palīdzību pārklāj ar nodilumizturīgu slāni, rezultātā alumīnijā blokā var neizmantot čaulas Blokkarteris no Audi A8 no motora W12 (silumins). Cilindru iekšējas virsmas specialā honešanas tehnoloģija nodrošina silicija kristālu strukturas atvēršanu. Rezultatā var dabūt nodilumizturīgu virsmu un var neizmantot čaulas

45 Cilindra čaulu veidi A. Blokkarteris atliets kopā ar cilindriem. B. Blokkarteris ar čaulām. 1. Blokkarteris, 2. Dzeses šķidrums, 3. Blīvgredzeni, 4. Sausā čaula.

46 Cilindra čaulu veidi Motoros lielākoties pielieto sausās čuguna čaulas, kas tiek iepresētas alumīnija blokā. Sauso čaulu iepresē visa cilindra garumā, vai tikai cilindra čaulas augšdaļā, jo šeit ir vislielākā gāzu temperatūra un spiediens.

47 Blokkartera stiprības palielināšana Blokkartera(1) stiprību var palielināt izgatovojot bloka apakšējo daļu(2), ka vienu detaļu, apvienotu ar kloķvārpstas pamatgultņu vākiem. Tajā pašā laikā, tas atļauj samazināt eļļas vāceles (3) augstumu. Parastos motoros pamatgultņu ligzdas izvirpo kopā ar pamatgultņu vākiem, tos iepriekš pievelkot ar noteiktu momentu. Pievelkot vākus ar palielinātu momentu iespējama cilindru apakšējās daļas deformācija. Remonta laikā nav pieļaujama pamatgultņu vāku savstarpējā maiņa vietām.

48 Cilindru galva Cilindru galva ta ir detaļa, kura noslēdz cilindru bloku no augšpuses, veido degkameru un līdz ar to pakļauta augstai temperatūrai, lielam spiedienam un gāzu korozijas iedarbībai. Cilindru galvu atlej galvenokart no alumīnija sakausējuma, kas nodrošina labāku siltuma atdevi un līdz ar to atļauj paaugstināt motora kompresijaias pakāpi. Tagad cilindru galvas izgatavo no silumīna (alumīnija un silīcija sakausējuma). Iepriekšējos gados cilindru galvas izgatavoja no čuguna. Čuguna pielietošanas priekšrocības bija tā zemais izplešanās koeficients, lielā karstumizturība un nodilumizturība.no čuguna izgatavotās cilindru galvas trūkumi ir tās lielais svars un zemais materiāla plastiskums.

49 Cilindru galva no daudzvārstu motoriem

50 Cilindru galva un ar to saistītie elementi 1. aizgrieznis 2. vāks 3. cilindru galvas skrūve 4. izplūdes vārsts, 5. ieplūdes vārsts 6. vadikla 7. atspere 8. eļļas blīvslēgs, 9. atbalstpaplāksne 10. puslociņi, 11. ieplūdes vārstu sadales vārpsta 12. bukse, 13.Holla devējs 14,15. skrūve, 20,23,32. skrūve.

51 Cilindru galva un ar to saistītie elementi 16. dīzeļsūkņa modula korpuss 17. bīdītājs, 18- starplika, 19-regulatori 21. GSM fāzu maiņas sistēmas vārsti 22. sadales vārpstas gultņu ramis 24. Holla devējs, 25. atplūdes vārsti, 26. eļļas filtrs, 27. izplūdes vārstu sadales vārpsta 28.hidrokompensators, 29. svira, 30. aizgrieznis, 31. vāks, 33. bukse, 34. tapa.

Galvas skrūvju pievilkšana 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 52 Shēma no MB E300 Shēma no Mitsubishi Galant 2.0 1.posms 70 Nm 39Nm 2.posms 90º 78Nm 3.posms 90º pagriezt skrūves atpakaļ par 360º 4.posms 20Nm 5.posms 90º 6.posms 90º Labu noblīvējumu nodrošina galvas stiprināšanas uzgrieţņu vienmērīga pievilkšana ar noteiktu spēku no galvas centra pakāpeniski uz galiem.

53 Galvas skrūvju pievilkšana Pēc galvas skrūvju pievilkšanas cilindru galvai ir jābūt labi piespiestai blokkarterim. Piespiešanas kvalitāti nosaka ne tikai pievilkšanas spēks, bet arī virsmu stāvoklis un plakanparalelitāte. Pārāk liels skrūvju pievilkšanas spēks, nepareiza pievilkšanas kārtība, kā arī motora ekspluatācija (pārkarsēšana) arī var radīt cilindru galvas deformācijas.

54 Galvas blīve Strap cilindra galvu un cilindra bloka virsmu ievieto strapliku ar tērauda apmali cilindra vietās. Galvas blīves bojājuma gadījumā var notikt dzeses šķidruma nokļūšana motora karterī un atgāzu iekļūšana dzeses sistēmas apvalkā (rezultātā paaugstināts spiediens dzeses sistēma). Galvas blīves biezums ir 1,1... 1,7 mm. Nav vēlams palielināt galvas blīves biezumu, jo tā ir bieţāk jāpārvelk, kā arī pastāv virsmu saskarvietu deformācijas iespējamība.

55 Eļļas vācele Eļļas vāceles izgatavo gan štancētas no metāla loksnes, gan atlietas no alumīnija sakausējumiem. Lietos vāceles apgādā ar dzesēšanas ribām un deflektoriem, kas novirza eļļas plūsmu. Lieto vāceļu trūkums ir to pazeminātā izturība automobilim uzbraucot uz šķēršļa. Lai novērstu šo trūkumu, daţkārt vāceles izveido divdaļīgus augšējā daļa ir atlieta, bet apakšējā štancēta no metāla

56 Eļļas vāceles veidi 1 dzesēšanas ribas, 2 deflektori.

57 Kustīgās kloķa klaņa mehānisma daļas

58 Kustīgās KKM daļas 1. kompresijas gredzeni, 2. eļļas gredzens, 3. virzulis, 4. sprostgredzens, 5. virzuļa pirksts, 6. klanis, 7. ieliktņi(slidgultņi), 8. ieliktņi(slidgultņi), 9. kloķvārpsta, 10. klaņa stiprināšnas skrūve, 11. spararats, 12. atbalstpusgredzeni. 13. ieliktņi(slidgultņi

59 Virzuļi darba taktī uzņem gāzu spiedienu un ar pirksta klaņa starpniecību šo spiedienu padod uz kloķvārpstu. Virzuļus izgatavo no karstumizturīga alumīnija sakausējuma, kas ir samērā viegls un labi vada siltumu, nodrošinot virzuļa galvas virsmas temperatūru, zemāku par 350 C. Virzulis sastāv no trīs daļām: galvas virsas(1), blīvējošās daļas(2) un vadotnes(3). Galvas virsa var būt plakana,izliekta vai ar iedobumu, blīvējošā daļā izveidotas gredzenu rievas kompresijas un eļļas gredzenu izvietošanai. Vadotne nodrošina virzuļa taisnvirziena kustību cilindrā. Virzulis

60 1. cilindrs, 2. virzulis, Virzuļa forma 3. virzuļa diametrs pirksta garenvirzienā Sakarā ar alumīnija sakausējuma lielo termiskās izplešanās koeficientu un, lai nodrošinātu virzulim cilindrisku formu siltam motoram vadotni izgatavo konisku un vienlaicīgi arī eliptisku. Virzulim uzkarstot, koniskums un eliptiskums izzūd.

61 Virzuļa izplešanās kompensēšana Lai novērstu virzuļa iesprūšanu cilindrā, virzuļa vadotnē izveido vertikālu izgriezumu, bet horizontāls izgriezums, ja tāds eksistē, kavē siltuma pārvadi no virzuļa galvas uz vadotni. Lai kompensētu atsevišķu virzuļa elementu izplešanos, virzulī iekausē termoregulējošas plāksnītes(1). Iekausētās plāksnītes darbojas līdzīgi bimetāliskajam elementam, neļaujot virzulim stipi izplēsties. Bet šī paņēmiena trūkums ir palielinātā virzuļa masa, kas izraisa kloķvārpstas masas palielināšanos 2- kārsts virzulis, 3-auksts virzulis

62 Virzuļu materiāli Atstarpe starp virzuli un cilindru nedrīkst pārsniegt 0,01... 0,02 mm. Automobiļu virzuļus izgatavo tos atlejot no alumīnija sakausējumiem ar silīciju. Silīcija piedeva samazina virzuļa nodilumu un lineāro izplešanos. Pielietojot virzuļos silīcija sastāvu virs 13 %, tos nepieciešams leģēt pievienojot Ni, Mg, Cu, kā arī pielietot speciālu izgatavošanas tehnoloģiju. Modernos forsētos motoros ar turbopūti un dīzeļmotoriem silīcija saturs var pārsniegt 18 %. Ar šiem pasākumiem var panākt, ka atstarpe starp virzuli un cilindru nepārsniedz 0,01... 0,02 mm, ko nav iespējams panākt virzuļus izgatavojot no alumīnija ar silīcija saturu 12 %

63 Virzuļu dzesēšanas nepieciešamība Virzuļa virsas biezums ir no 8 9 mm (bez turbopūtes, pie tam japāņu motoriem- 5,5-6,0 mm), 10-11 mm (ar turbopūti), bet dīzeļmotoriem 10-16 mm. Atgāzes siltums visvairāk sakarsē virzuļa galvas virsu. Jo biezāka ir virzuļa galva, jo zemāka tās temperatūra, bet vienlaicīgi lielāka tā masa. Vieglajiem un kravas automobiļu motoriem ar turbo pūti (Mercedes Benz, BMW, Nissan) virzuļus dzesē izmantojot speciālu gredzenveida telpu virzuļa galvā un dzesēšanas kanālu. Pielietojot eļļas sprauslas, kas izsmidzina eļļu tieši uz virzuļu iekšpusi, ar eļļu var aizvadīt līdz 30... 40 % no siltuma daudzuma

64 Virzuļu dzesēšana izmantojot eļļas sprauslu Eļļas sprausla, kas ir novietota zem cilindra čaulas, nepārtraukti padod eļļu uz virzuļa iekšējo virsmu.

65 X veida virzuļi Daţkārt izgrieţ visu virzuļa vidus daļu (BMW). Šajā konstrukcijā būtiski samazinās virzuļa apakšējās daļas sasilšana. Būtiski (par 15... 25%) samazinās arī virzuļa masa.

66 Kaltie virzuļi Jaunāko modeļu automobiļos (Mercedes Benz, Peugeot, BMW) vairāk nepielieto virzuļus ar termo regulējošām plāksnītēm, jo izmanto kaltos virzuļus. Izmantojot kaltos virzuļus var iegūt augstāku motora saspiešanas pakāpi. Tiem ir mazāka masa. Palielinās to cietība un nodilumizturība, kā arī tiem ir divas reizes mazāks termiskās izplešanās koeficients. Kaltajiem virzuļiem nepiemīt slēptā materiāla porainība Nesamazinot virzuļa izturību, ir iespējams izveidot plānāku tā vadotni un virzuļa pirksta pielējumu.

67 Virzuļa pirksta ass nobīde Motoram darbojoties, virzulim mainot kustības virzienu augšējā maiņas punktā notiek vienlaicīgi arī virzuļa pagriešanās ap pirkstu. Tā izsauc vadotnes atsišanos pret cilindra sienu. Lai mazinātu atsišanos un tātad klaudzi motorā, pirksta urbumu nobība attiecībā pret virzuļa vertikālo asi par 1,5 2,0, tadēļ uz virzuļa ir izveidotas iezīmes: iegriezums, bulta, kuri norāda uz virzuļu pareizu izvietojumu cilindrā.

68 Virzuļu gredzeni Virzuļa gredzenus iedala: o kompresijas gredzenos o eļļas gredzenos Kompresijas gredzenu galvenā funkcija kompresijas telpas noblīvēšana, vienlaikus veicot siltuma novadīšanu no virzuļa uz cilindra sienām. Kompresijas gredzenus izgatavo no čuguna, plakana, atsperīga gredzena veidā ar daţādas formas darba virsmu. Augšējā gredzena darba virsmu pāklāj ar poraina hroma kārtiņu dilšanas izturības palielināšanai, pārējiem ar alvas kārtiņu piestrādei. Lai gredzenu varētu ievietot virzuļa gropē un pēc tam cilindrā, gredzenam ir izgriezts šķēlums.

69 Eļļas gredzens Eļļas gredzens, kuru ievieto virzuļa apakšējā gropē, noņem lieko eļļu no cilindra virsmas un izvada to virzuļa iekšpusē. Tērauda eļļas gredzens sastāv no diviem plāniem tērauda gredzeniem (1 un 3) un no viena(2) vai diviem plakaniem atspergredzeniem (ekspanderiem), kas nodrošina pareizu tērauda gredzenu izvietojumu virzuļa gropē.

70 Eļļas gredzena darbība 1. cilindra virsma, 2. virzulis, 3. gredzena rieva, 4. eļļas gredzens, 5. caur virzuļa urbumu izplūstošā eļļa, 6. eļļa uz karteri, 7. eļļas slānis.

71 Klanis Motorā virzuli, kas pārvietojas turp atpakaļ kustībā, ar kloķvārpstu, kas rotē, savieno klanis. Kalni štancē no leģēta (ar oglekļa saturu 0,3... 0,45 %,kā leģējošos elementus izmanto mangānu, hromu, molibdenu u.c) vai oglekļa tērauda. Tas sastāv no augšējas galvas, kāta un apakšējās galvas. Klaņa augšējā galvā iepresēts bronzas ieliknis (slīdguitnis). Klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā ievieto divus plānsienu ielikņus, kas veido slīdgultni starp klani un kloķvārpstas klaņa rēdzi.

72 Klaņa sastāvdaļas 1.klaņa augšējā galva, 2.klaņa kāts, 3.klaņa skrūve, 4.klaņa apakšējā galva 5.virzuļa pirksts 6.sprostsgredzeni 7.virzulis

73 Klaņa apakšējā galva Klaņa apakšējās galvas un klaņa vāka urbumu apstrādā samontētam klanim. Lai nodrošinātu klaņa apakšējās galvas ieliktņu stāvokļa precizitāti, nav pieļaujama galvas vāka samainīšana ar kāda cita klaņa vāku, vai otrādā vāka montāţa uz tā paša klaņa. 1,3 aizzīmes, 2 klaņa apakšējā galva, 4 nobīde starp klaņa apakšējo galvu un vāku pie nepareizas uzstadīšanas.

74 Virzuļa un klaņa savienojums Virzuļa pirksts, kas tiek izgatavots no tērauda, savieno virzuli ar klani. Motoram uzkarstot, pirksts var brīvi griezties ap savu asi kā virzuļa urbumā, tā klaņa ieliknī (bukse). Pirkstu aksiālā virzienā fiksē ar diviem sprostgredzeniem. Izmantojot tadu peldošo pirkstu var samazināt pirksta izdilumu un palielinātu tā darbības resursu. 1. virzulis, 2. klaņa pirksts, 3. klanis, 4. augšējā galva ar ieliktni.

75 Ciešais virzuļa pirksts Ciešo virzuļa pirkstu iepresē klaņa augšējā galvā, tāpēc tas var pagriezties tikai virzuļa urbumos. Izmantojot ciešo virzuļa pirkstu vienkāršojas motora konstrukcija, jo nav vajadzīgi sprostgredzeni un ieliktnis klaņa augšējā galvā. Vienlaicīgi palielinās pirksta dilšana un montāţas darbietilpība.

Ieliktņi (slīdgultņi) Kloķvārpstas pamatgultņu un klaņa slīdgultņos var izmantot ieliktņus, kas sastāv no divām(a), trim(b) vai vairāku metālu slāņiem Piecslāņu (d) ieliktnis sastāv no sekojošiem slāņiem: o terauda pamatnes biezums 0,9 mm un biezāka, o galvenais slānis 0,25... 0,50 mm, o niķeļa apakšslānis 0,0001 mm, o alvas svina sakausējuma slānis 0,02... 0,04 mm, o alvas slānis 0,003... 0,005 mm. 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 76

77 Ieliktņu materiāli un izmēri Starp kloķvārpstas slīdgultni un ieliktni zem spiediena padod eļļu. Kloķvārpstai grieţoties, starp slīdgultni un ieliktni veidojas eļļas ķīlis, kas novērš rotējošo detaļu mehānisko kontaktu. Slodzes lielums, ko spēj uzņemt ieliktnis, ir atkarīgs no ieliktņa materiāla, platuma, eļļas viskozitātes un spiediena. Motoros izmanto ieliktņus ar atšķirīgiem antifrikcijas materiāliem. Par antifrikcijas materiāliem izmanto: alumīnija sakausējumus (Al Pb5 Si4 Sn1, Al Sn22 Cu1), alumīnija sakausējumus ar pazeminātu alvas saturu līdz 6% (AlSn6 Cu1) svina alvas bronzas (Cu Pb20 Sn1) Motoru attīstības tendences raksturojas ar ieliktņu biezuma samazināšanos ( pamatgultņu ieliktņiem 1,8-2,0 mm, klaņu ieliktņiem 1,4-1,5 mm).

78 Kloķvārpsta Kloķvārpsta uzņem klaņu pārnesto spēku, izsaucot kloķvārpstas rotāciju. Kloķvārpstas štancē no tērauda vai atlej augstas stiprības čuguna. Kloķvārpstu rēdţu virsmas rūda un rūpīgi apstrādā. Klaņu rēdzēs izveidotos dobumus noslēdz aizgrieţņi, kurus atskrūvējot no dobumiem iztīra tajos uzkrājušos eļļas netīrumus. Kloķvārpstas rēdzēs un vaigos izveidoti eļļas kanāli, kuriem eļļu no pamatgultņu rēdzēm pievada klaņa rēdzēm. Kloķvārpsta pakļauta gan vērpes, gan lieces deformācijām, tās rēdţu virsmas dilšanai.

79 Kloķvārpstas elementi 1. kloķvārpstas priekšgals 2. eļļas kanāli, 3. klaņa rēdzes, 4. spararata piestiprināšanas atloks, 5. pamatrēdzes, 6. vaigs ar pretsvaru

80 Kloķvārpstas dempfers Motoram darbojoties uz kloķvārpstu iedarbojas mainīga lieluma un virziena gāzu spiediena, inerces un berzes spēki, kas rada kloķvārpstas periodisku savērpšanos un atvērpšanos. Kloķvārpstas griešanās svārstību samazināšanai kalpo dempfers (griešanās svārstību slāpētājs), kuru nostiprina uz kloķvārpstas priekšējā gala, kur ir vislielākā svārstību amplitūda. Parasti par demferu izmanto ķīļsiksnas skriemeli, kura abas daļas savieno gumijas starpslānis 1. kloķvārpsta, 2. ķīlis, 3. skriemelis, 4. rumba, 5. gumijas gredzens, 6. inerces gredzens.

81 Motora līdzsvarošana Virzuļu inerces spēku līdzsvaro ar kloķvārpstas pretsvariem. Pretsvaru masu un attālumu no rotācijas ass izvēlas tādu, lai virzuļu radītie inerces spēki līdzsvarotu rotējošo detaļu radītos inerces spēkus ( 4-cilindru motoriem pretsvari ir nobīdīti par 180 º, 6-cilindru motoriem pretsvari var būt nobīdīti par 120 º). Atkarībā no motora veida (rindas vai V veida) un klaņu masas kloķvārpstu izveido tā, ka katram kakliņam ir pa vienam vai pa diviem pretsvariem. Ja motora virzuļiem ir neliels diametrs un masa pielieto līdzsvarošanas paņēmienu, kad katram klaņu kakliņam ir pa vienam pretsvaram. Ja motoram ir mazi gabarīti, bet klaņu masa ir lielāka, lai nodrošinātu motora līdzsvarošanu, nepietiek, ka katrai redzei ir viens pretsvars, tad šajā gadījumā kloķvārpstas līdzsvarošanai ir nepieciešams katram klaņa kakliņam izmantot pa diviem pretsvariem.

82 Motoru līdzsvarošana ar līdzsvarošanas vārpstām Līdzsvarošanas mehānisma vārpsta un kloķvārpsta grieţas ar vienādu ātrumu, bet pretējos virzienos.

83 Kloķvārpstas aksiālā fiksācija Ieslēdzot sajūgu, kloķvārpsta tiek bīdīta uz priekšu. Lai ierobeţotu šo pārvietošanos, starp kloķvārpstas pamatgultņa redzes abām pusēm un kartera starpsienas ievieto tērauda atbalstgredzenus. Kloķvārpstas aksiālās fiksācijas paņēmieni: o pirmajam pamatgultnim abās pusēs uzstāda divas tērauda atbalstpaplāksnes, kuru virsma ir pārklāta ar antifrikcijas materiālu, o vienam no pamatgultņiem abās pusēs uzstāda pusgredzenus, pret kuriem atbalstās kloķvārpstas pleci, o izmanto speciālus kloķvārpstas pamatgultņu ieliktņus ar balstmalām.

84 Kloķvārpstas aksiālā fiksācija 1. klanis, 2. klaņa rēdze, 3. pamatgultņa ieliktnis, 4. spēki, ko rada virzulis, 5. aksiālspēks, 6. ieliktnis ar balstmalām 7. radiālais klaņa ieliktnis.

85 Spararats Spararats(1) nodrošina kloķvārpstas vienmērīgu rotāciju, sevišķi pie maziem apgriezieniem un griezes momentu pārvadīšanu uz transmisiju. Spararatu izgatavo no pelēkā čuguna, masīva diska veidā Spararatu piestiprina kloķvārpstas atlokam ar skrūvēm(2) stavoklī, kas atbilst vislabākam kloķvārpstas - spararata līdzsvarojumam. Spararata ārējai virsmai uzpresē zobvainagu(4), tā griešanai ar starteri. Spararata korpusā ir vītņoti urbumi (3) sajūga grozes nostiprināšanai. Spararata līdzsvarošanai tā ārējā lokā izurbj urbumus.

86 Divmasu spararats Pie maziem motora apgriezieniem spararats grieţas nevienmērīgi. Griezes momenta svārstības tiek pārnesta uz sajūgu un ritošo daļu, kas šos mezglus papildus mehāniski noslogo. Izmantojot divmasu spararatu ar slāpētājdisku spararatu griezes momenta svārstības samazinās. Divmasu spararats sastāv no primārā (1) un sekundārā (5) spararatiem,ārēja(2) un iekšēja(3) griešanās svārstību slāpētājiem. Ar primāro spararatu ir saistīta kloķvārpsta, bet ar sekundāro sajūga grozs (4- pārnesumkārbas primāra vārpsta).

87 Motora blīvētājelementi Lai nodrošinātu optimālo motora darba resursu, motors ir jānodrošina pret iespējamām eļļas un dzeses šķidrumu sūcēm. Pastiprināta dzeses šķidruma sūce var izsaukt motora pārkaršanu, savukārt eļļas sūce motora nosprūšanu. Visus motorā izmantotos blīvētājelementus var sadalīt: o rotācijas detaļu blīvētājelementi (blīvslēgi), o a,b- ar iekšējo armēšanu, c- ar arējo armēšanu, d- ar putekļu aizsargu,e- ar dubultu blīvmalu, f- ar balstmalu; 1- armēšanas gredzens, 2- atspere.

88 Motora blīvētājelementi o virzes kustībā esošo detaļu blīvētājelementi (vārstu blīvslēgi), a- armētais ar atsperi (standartais variants) b- armētais ar atsperi un ar fiksācijas malu c- nearmētais ar fiksācijas malu o nekustīgo detaļu blīvētājelementi (blīves). - eļļas vāceles starplika (1-gumijas daļa,2- korķu daļa) - cilindru galvas starplīka (1-gumijas daļa,2- korķu daļa)

89 Starplikas veidi (W8 motora piemerā) 1. daudzslāņu metaliskā ieplūdes kolektoru starplika, 2. vārstu vāka gumijas starplika, 3. metaliskā izplūdes kolektora starplika, 4. metaliskā gofrēta cilindru galvas starplika 5. šķidra starpbloku blīve, 6. daudzslāņu metaliskā starplika starp bloku un eļļas vācele, 7. šķidra blīve starp vāceles daļām.

90 Pārbaudes tests 1. Kura no detaļām ir motora pamats, pie kura stiprinās visi mehānismi, mezgli un detaļas? 1) Karteris; 2) Cilindrs; 3) Blokarteris. 2. No kāda materiāla izgatavo motoru cilindru blokus? 1) No čuguna; 2) No tērauda; 3) No alumīnija sakausējumiem; 4) No alumīnija sakausējumiem un čuguna 3. Cilindru bloka apakšējā daļa tiek noslēgta ar kartera vāku. Kādam mērķim tas kalpo? 1) Kartera aizsardzībai pret putekļu un netīrumu iekļūšanu; 2) Kartera aizsardzībai pret putekļu un netīrumu iekļūšanu, kā arī eļļas rezerves glabāšanai; 3) Eļļas rezerves glabāšanai. 4. Kāda ir motora cilindru loma? 1) Cilindra sieniņas virza virzuļa kustību; 2) Cilindrs ar galvu veido telpu, kurā notiek motora darba cikls; 3) Pirmā un otrā atbilde ir pareizas.

91 5. Kuru čaulas virsmu sauc par spoguli? 1) Ārējo; 2) Iekšējo; 3) Iekšējās virsmas apakšējo daļu. 6. Ar kādiem cipariem 1. zīm. ir apzīmēti cilindra galva, čaula, čaulas blīvējošais gredzeni. 1) 8, 2, 3; 2) 1, 2, 3 3) 1, 2 9. 7. Kā saucas detaļas, 1. zīm. apzīmētās ar cipariem 5, 6, 7, 8, 9? 1)Cilindrs, starplika; gultnis; priekšējā galva; starplika; 2)Cilindru bloks; starplika; blīvslēgs; sadales vārpstas piedziņas vāks; cilindru galvas starplika. 8. Kurā no atbildēm tiek dots visprecīzākais detaļas, apzīmētās 2. zīm. ar ciparu 1, definējums? Kam tā kalpo? 1) Virzulis, kas nodrošina darba ciklu; 2) Virzulis, kas uzņem gāzes spiedienu darba gaitā un nodod to caur virzuļa pirkstu un klani uz kloķvārpstu; 3) Klanis nodrošina rotējošā momenta padevi uz kloķvārpstu.

92 9. Kura no KKM detaļām kalpo virzuļu izvešanai no maiņas punktiem, kloķvārpstas vienmērīgai rotēšanai un atvieglo kloķvārpstas griešanu, palaižot. motoru Ar kādu ciparu tā ir apzīmēta 2. zīm.? 1) Pretsvars - 7; 2) Spararats - 3; 3) Skriemelis 14. 10. Kurās kloķvārpstas plaknēs centrbēdzes spēku ietekmē notiek eļļas attīrīšana no netīrumiem un nodiluma produktiem? Ar kādu ciparu tie ir apzīmēti? 1) Pamatgultņa kakliņos - 4; 2) Pamatgultņa un klaņa kakliņos -4 un 18; 3) Klaņa kakliņos - 18. 11. No kāda materiāla tiek izgatavotas kloķvārpstas? 1) No tērauda; 2) No čuguna; 3) No alumīnija sakausējumiem; 4) No augstas stiprība čuguna un tērauda; 12. Kā saucas detaļa, kas savieno virzuli ar kloķvārpstu un pārnes spiedienu no virzuļa uz kloķvārpstu darba gājienā? Ar kādu ciparu tā ir apzīmēta 2. zīm.? 1) Virzuļa pirksts - 21; 2) Klanis - 23; 3) Klaņa vāks 24.

93

94 13. Kā dalās virzuļa gredzeni no to funkcionālā mērķa? 1) Blīvējošie un eļļasnoņēmēji; 2) Kompresijas un eļļasnoņēmšanas; 3) Blīvējošie un kompesijas 14. Kādi gredzeni blīvē starpu starp virzuli un cilindru un kalpo gāzu no cilindriem iekļūšanas karterī novēršanai? 1) Eļļas noņēmēji; 2) Kompresijas; 3) Blīvējošie. 15. Kuras detaļas uzņem ass slodzi uz kloķvārpstu? Ar kādu ciparu tās ir apzīmētas 2. zīm.? 1) Vidējā pamatgultņa vāks -9; 2) Balstpusgredzeni - 16; 3) Pirmā pamatgultņa vāks - 11. 16.Ar kādu ciparu ir apzīmēti 2. zīm. kloķvārpstas pamatkakliņi un klaņa kakliņi? 17.ar ciparu 4- klaņa, ar ciparu 18, 10 - pamatgultņa; 2) ar ciparu 4, 10- pamatgultņa, ar ciparu 18 - klaņa; 3) ar cipariem 3, 10 - pamatgultņa, ar ciparu 14 klaņa.

17. Motoram darbojoties, slodze uz kloķvārpstas redzem ir ievērojama. Lai mazinātu berzi, pamatredzes un klaņa redzes ir izvietoti slīdgultņos. Kur pareizi ir uzrādīti cipari, kas apzīmē pamatgultņa un klaņa ieliktņus. 1)2 - klaņa, 19 - pamatgultņa; 2)2 - pamatgultņa, 19 - klaņa; 3)3 - klaņa, 19 - pamatgultņa 18. Kāpēc virzuļa galviņas augšējais diametrs ir mazāks par apakšējo? 1) Gredzenu uzstādīšanas ērtībai 2) Lai novērstu virzuļa ķīlēšanos cilindrā pie iedarbinātā motora 3) Kompresijas paaugstināšanai. 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 95

96 Gāzu sadales mehānismi (GSM)

97 GSM visparīga uzbūve 1- piedziņas zvaigznīte, 2- zvaigznītes atloks, 3-sprostspusgredzens, 4- vārpstas redze, 5- denzīnsūkņa ekscentrs, 6,7- izciļņi, 9- vārsts, 10- vadikla, 11- atbalstpaplāksne, 12- atspere, 13- sviras ass, 14-divpleces svira, 15- regulēšanas skrūve, 16-balsts, 17- vieta vārsta pagriešanas mehānismam, 18- vārsta galva, 19- bīdstieņis, 20- bīdītājs.

98 Gāzu sadales mehānismi (GSM) Gāzu sadales mehānisms nodrošina degmaisījuma ieplūdi cilindrā un atgāzu izplūdi noteikos kloķvārpstas stāvokļos. Gāzu sadales mehānisms sastāv no ieplūdes un izplūdes vārstiem, vārstu atvēršanas mehānisma un piedziņas. Pēdējā laikā iekšdedzes motoros izmanto galvenokárt augšējo vārstu izvietojumu vārsta kats vērsts uz augšu, bet vārstu galva uz leju. Šāds vārstu izvietojums nodrošina kompaktas degkameras konstrukciju un labāku cilindra piepildīšanos.

99 Apakšvārstu gāzu sadales mehānisms 1. sadales vārpstas izcilnis, 2. bīdītājs, 3. vārsts, 4. vārsta atspere, 5. blokkarteris,

Augšvārstu gāzu sadales 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 100 mehānisms OHV (Over Head Valves) augšvārstu GSM ar sadales vārpstas apakšējo novietojumu. 1. sadales vārpsta, 2. bīdītājs, 3. bīdstienis, 4. regulēšanas skrūve, 5. divplecu svira, 6 kloķvārpsta, 7 vārstu atspere, 8 vārsts,

101 Augšvārstu gāzu sadales mehānismi Sadales vārpstai grieţoties, katrs tās izcilnis paceļ bīdītāju, kas savukārt iedarbojas uz bīdstieni, divplecu sviru un vārsta kātu un vārsts atver ieplūdes vai izplūdes kanālu. Kad izciļņa iedarbība izbeidzas, atspere vārstu aizver, bīdstieni un bīdītāju atspieţot izejas stāvoklī. Degkamerām ir mazāki siltuma zudumi, tās labāk atbrīvojas no atgāzēm un nodrošina labāku pildījumu. Tā kā darba maisījums šajās kamerās sadeg ātrāk, tam ir mazāka iespēja detonēt. Ir iespējams paaugstināt motora saspiešanas pakāpi, kā rezultātā palielinās motora jauda un ekonomiskums.

102 Gāzu sadales mehānisms OHC Ātrgaitas motors ar OHC gāzu sadales mehānismu nav bīdītāju un bīdstieņa. Sadales vārpstu izvieto virs motora galvas un izciļņi atver vārstus tieši, iedarbojoties uz vārstu kātu galiem vai ar sviru starpniecību. Tādēļ samazinās GSM masa,rezultātā samazinās inerces spēks un tas neietekmē vārsta atvēršanos un aizvēršanos. Galā rezultātā tas atļauj paaugstināt motora apgriezienus un jaudu

103 Augšvārstu gāzu sadales mehānisms OHC OHC (Over head Camshaft) sadales vārpstu montē virs cilindru galvas. 1. sadales vārpsta, 2. vienplecu svira, 3. cilindru galva.

104 SOHC gāzu sadales mehānisms SOHC (Single Overhead Camshaft). Katram motora cilindram ir četri vārsti (divi ieplūdes un divi izplūdes vārsti), bet viena sadales vārpsta.

105 Augšvārstu gāzu sadales mehānisms CIH CIH (Camshaft in Head) sadales vārpsta ir iemontēta cilindru galvā. 1. vārsts, 2. atspere, 3. divplecu svira, 4. hidrokompensators 5. sadales vārpsta

106 Augšvārstu gāzu sadales mehānisms DOHC DOHC tipa gāzu sadales mehānismu pielieto ātrgaitas motoros ar daudzvārstu GSM. Vārstus izvieto divās rindās, tādēļ uzlabojas vārstu ligzdu dzesēšanas apstākļi. Katram cilindram ir četri vārsti un divas sadales vārpstas. Parasti abas sadales vārpstas piedzen no motora kloķvārpstas ar kopīgu ķēdi vai zobsiksnu

107 Augšvārstu gāzu sadales mehānisms DOHC DOHC (Double Over head Camshaft). Katram motora cilindram ir četri vārsti (divi ieplūdes un divi izplūdes vārsti) un divas sadales vārpstas. 1. Sadales vārpsta, kas atver un aizver izplūdes vārstus, 2. šķīvjveida bīdītājs, 3. sadales vārpsta, kas atver un aizver ieplūdes vārstus.

108 Daudzvārstu GSM Lai panāktu lielāku litraţa jaudu, notika pareja uz motoriem ar daudzvarstu cilindru galvas konstruciju. Ja 20. gadsimtā 80-s gados sakumā motoram (ar 2-varsta galvu) ar tilpumu 1500 cm³ jauda bija 75-80 z.s., tad 80- s gados beigā pie ta paša tilpuma, bet ar 4-vārstu galvuapmērām 100 z.s. Tik būtiska jaudas palielināšana saistīta ar ieplūdes un izplūdes kanāla šķērsgriezuma palielināšanu (palielinās pildījuma koeficients).

109 Daudzvārstu GSM Trīsvārstu cilindru galva Piecvārstu cilindru galva

Vārsti Izšķir ieplūdes un izplūdes vārstus. Lai labāk piepildītu cilindru ar degmaisījumu, lielākajai daļai motoru ieplūdes vārsta diametrs ir lielāks par izplūdes vārsta diametru. Lai maksimāli samazinātu ieplūdes un izplūdes gāzu plūsmu pretestību, kanālus, pa kuriem gāzes plūst, izgatavo pēc iespējas ar lielāku šķērsgriezuma laukumu. Ieplūdes vārstus atdzesē ieplūstošais gaiss vai degmaisījums tāpēc tie sakarst mazāk līdz 450... 500 C. Sevišķi sakarst izplūdes vārsti, jo sakarsušās izplūdes gāzes plūst tiem garām (izplūdes vārsta galva sakarst līdz 800 900 C temperatūrai). Vārsta kāts sakarst līdz 150... 200 C. Ir novērojama vārsta kāta diametra samazināšanas tendence: no 10... 11 mm līdz 5,5... 6,0 mm. 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 110

111 Vārsta elementi 1. fiksācijas rieva, 2. vārsta kāts 3. vārsta galva, 4. slēgvirsma, 5. puslociņš 6. natrija pildījums 7. vārsta kāts ar telpu 8. cieta sakausējuma slānis o ieplūdes vārsts vārsts izplūdes

112 Vārsts ar nātrija pildījumu Lai izvairītos no pārmērīgas vārstu sakaršanas, motora darba laikā no vārstiem nepieciešams novadīt lieko siltumu. Daţreiz izplūdes vārsta galvā un kātā izvieto telpu (7). Kurā iepilda dzesējošu vielu nātriju (6). Vārsts ar nātrija pildījumu ļauj novadīt caur vārsta vadīklu par 15... 20% vairāk siltuma.

113 Vārstu materiāli Vārstu izgatavo no speciāliem karstumizturīgiem materiāliem: ieplūdes vārstus izgatavo no hroma tērauda, bet izplūdes no karstumizturīga tērauda, pie tam vārsta galvas slēgvirsmu slīpē 45 leņķī. Vārstu ligzdām ir smagi ekspluatācijas apstākļi triecienslodzes, augsta temperatūra un agresīva vide, ko rada izplūdes gāzes. Lai nodrošinātu vārstu ligzdu izturību, tās izgatavo no augstas stiprības karstumizturīga čuguna, leģētā tērauda, speciālas bronzas (labāk novada siltumu) vai pulverveida materiāliem. Vadīklas izgatavo no čuguna, bronzas vai metālkeramikas.

114 Vārstu blīvslēgi Vārstu blīvslēgu nepieciešamību automobiļu motoros nosaka eļļas ietecēšanas iespējamība ieplūdes un izplūdes kanālos gar vārsta kātu. Lielākoties motoros pielieto ar tērauda buksi armētus blīvslēgus, kuri ar uzspīli tiek uzspiesti uz vārsta vadīklas. Vārstu blīvslēgiem vienlaicīgi ir jāveic divas funkcijas jānovērš liekās eļļas nokļūšana cilindrā un vienlaicīgi jānodrošina vārsta kāta un vadīklas eļļošana. To panāk ļaujot nelielai eļļas porcijai aizplūst garām blīvslēgam.

115 Vārsta fiksācijas elementi 1. vārsta atspere, 2. aizsargvāciņš, 3. atbalspaplāksne, 4. puslociņi, 5. gredzens.

116 Vārstu atspere Vārstu atspere ir paredzēta vārsta aizvēršanai, blīvas sēţas nodrošināšanai un vārsta noturēšanai aizvērtā stāvoklī. Atspere (1) atbalstās pret atbalstpaplāksne (2), kuru fiksē puslociņi (3). Atsperes cietība ir atkarīga no vārsta un tā elementu masas.

117 Vārstu dubultatsperes Daţreiz, lai palielinātu mehānisma drošību, izmanto vienam vārstam divas atsperes, kuras ievieto vienu otrā. Vienai atsperei salūstot, otra atspere neļauj vārstam iekrist cilindrā. Atsperes izgatavo ar daţādu diametru un kāpi, lai atšķirtos to pašsvārstību periodi. Tas nodrošina labāku vārstu aizvēršanos, jo katrai atsperei ir sava pašsvārstības frekvence un neiestājas rezonanse.

118 Puslociņi Vārstu fiksācijai lielākoties izmanto puslociņus. Puslociņiem ir viena vai trīs iekšējās jostiņas. Fiksācijas jostiņas var būt izvietotas puslociņu augšējā vai vidējā daļā. Puslociņi ar trim jostiņām nodrošina brīvu vārsta pagriešanos pie motora apgriezieniem 1500... 2000 1/min. Puslociņi ar vienu jostiņu nodrošina nelielu vārsta pagriešanos pie motora apgriezieniem 3000... 3500 1/min.

119 Vārstu pagriešanas mehānisms Vārsts atvēras 1. pamatne, 2. diskveida atspere, 3.vadčaula, 4.vārsta atspere, 5. tangenciālā atspere, 6.lodīte. Lai samazinātu vārstu slēgvirsmu dilšanu, vienmērīgāku vārsta termisko slodzi, vārsta un ligzdas saskarvirsmas notīrīšanu no piededţiem vārstu darba procesā lēnām grieţ ap garenasi, izmantojot šim nolūkam: o speciālus pagriešanas mehānismus, ievietojot speciālu gultni starp atsperes apakšējo atbalstplakni un cilindru galvu. o vārsta atsperes savērpšanās tieksmi, tai saspieţoties.

120 Bīdītāja pagriešana Lai bīdītāja (3) un sadales vārpstas (1) izciļņa (5) virsmas diltu vienmērīgāk, bīdītāja apakšgala virsmu izveido sfērisku, bet sadales vārpstas izcilni slīpu. Vienlaicīgi nodrošina arī saskarvirsmu kontakta punkta (2) nobīdi (4) no bīdītāja simetrijas ass. Šāds izveidojums motora darbības laikā nodrošina bīdītāja pagriešanos.

121 Sadales vārpsta Lai motora cilindros pareizi noritētu darba taktis, sadales vārpsta kopā ar citām vārstu mehānisma detaļām noteiktā secībā atver un aizver vārstus. Vārstus atver sadales vārpstas izciļņi. Vārstus aizver vārstu atsperes. Viena darba cikla laikā, kad kloķvārpsta apgrieţas divas reizes (par 720 ) katram vārstam vienreiz ir jāatveras un jāaizveras. Šajā laikā sadales vārpsta apgrieţas vienu reizi (par 360 ). Tādēļ kloķvārpstas un sadales vārpstas pārnesuma attiecība ir 2:1. Sadales vārpstus izgatavo no tērauda vai čuguna

122 Sadales vārpstas uzstadīšana Nav vēlama sadales vārpstas vāku (1) savstarpējā apmaiņa vietām. Montējot jāievēro vāka montāţas virziens.

123 Vārstu siltumatstārpes regulēšana OHV mehanismā divplecu sviras vienā galā ieskrūvēta siltumatsperes regulēšanas skrūve, kura atļauj ieregulēt atstarpi strap divplecu sviras galu un vārstu. Šī atstarpe nodrošina vārsta pilnīgu aizvēršanos un atvēršanos, ja motors sasniedzis darba temperatūru. Ja siltumatstarpe ir ieregulēta pārāk maza, motoram uzkarstot, vārsts var nenoslēgt pilnībā ligzdu un darba procesā vārsta slēgvirsma izdeg. Ja siltumatspere ieregulēta par lielu vārsts neatveras pilnībā un degmaisījumam, kā arī atgāzēm rodas papildu pretestība. Pirms vārstu atstarpju regulēšanas motora pirmā cilindra virzulis ir jānostāda AMP kompresijas takts beigās.

124 Vārstu atstarpju regulēšana - izmantojot skrūve (4) - izmantojot paplāksnes

125 Vārstu atstarpju regulēšana Vārstu atstarpju regulēšana var tikt veikta gan aukstam, gan karstam motoram, atkarībā no tehniskā dokumentācijas norādījumiem. 1. Nostāda pirmā cilindra virzuli AMP saspiešanas takts beigās (pēc atzīmēm sadales vārpstu un kloķvārpstu nostāda stāvoklī, kad pirmā cilindra virzulis ir AMP) 2. Noregulē siltumatstarpes pirmajam cilindram, izmantojot mērspraugus. Siltumatstarpes lielums ir norādīts tehniskajā dokumentācijā (vārstu atstarpes ir robeţās 0,10... 0,45 mm). 3. Pagrieţ motora kloķvārpstu par 2 x 360/n grādiem līdz nākošais virzulis (saskaņā ar motora darba kārtību parasti 1-3-4-2)ir sasniedzis AMP. 4. Noregulē trešā cilindra vārstu un ttl.

126 Hidrokompensatora darbība (vārsta atstarpes kompensācija motoram ar sadales vārpstas augšējo novietojumu) 1. vienplecu svira, 2. lodveida bīdītājs (plunţeris), 3. aizbīdnis, 4. plunţera čaula, 5. eļļas uzpildīšanas telpa, 6. lodveida vārsts, 7. augstā (darba) spiediena eļļas telpa 8. lodveida vārsta atspere

127 Hidrokompensatora elementi 1. korpuss, 2. eļļas priekštelpa, 3. virzulis, 4. zemā spiediena eļļas telpa 5. augstā spiediena eļļas telpa 6. lodveida vārsts 7. lodveida vārsta atspere 8. kustīga membrana.

128 Sadales vārpstas piedziņas veidi o o o Sadales vārpstas piedziņa ar zobratiem (šo piedziņas paņēmienu izmanto, ja starpasu attālums starp kloķvārpstu un sadales vārpstu ir neliels). Sadales vārpstas piedziņa ar ķēdes pārvadu (piedziņas veids ir raksturīgs ar palielinātu trokšņa līmeni) Sadales vārpstas piedziņa ar zobsiksnu (VW 1,6TDI; 1-kloķvārpsta, 2-spriegotajrullitis, 3- sadales vārpstas zobrats, 4- zobsiksna, 5- austspiediena sūknis, 6- vadrulitis, 7- dzeses šķidruma sūknis)

129 GSM ķēdes piedziņa no V6 TDI 1. Eļļas sūkņa piedziņas zobrats 2. Starpzobrats 3. Sadales vārpstas piedziņas zobrats 4. Centrālais ķēţu pievads 5. Sadales vārpstas piedziņas zobrats 6. Starpzobrats 7. Balansēšanas vārpstas zobrats 8. Kloķvārpsta 9. Sekundarais ķēţu pievads

130 Sadales vārpstas piedziņa ar zobsiksnu + Neliela masa. + Klusa gaita. + Lēta izgatavošana. + Ekspluatācijā nav nepieciešams stipri nospriegot. + Nav nepieciešama eļļošana. Nav pieļaujama eļļas nokļūšana uz zobsiksnas. Zobsiksnu nedrīkst asi locīt. Mazāks resurss nekā ķēţū pievadam

131 GSM piedziņas ķēdes un siksnas spriegošana Izmantojot ķēdes pārvadu ķēdes nospriegošana tiek veikta automātiski ar spriegotājiekārtu (A) pēc fiksatora atbrīvošanas (pārējās atzīmes kalpo pareizai ķēdes uzlikšanai). GSM piedziņas siksnu spriego ar spriegotājrulliti, pagrieţot tā ekscentrisko asi. Daţiem modeļiem siksnas spriegošanai izmanto speciālu palīgierīci un nospriegošanas pakāpi nosaka pēc palīgierīces pagriešanas spēka. Citiem modeļiem pēc siksnas nospriegošanas pārbauda nospriegošanas pakāpi mērot siksnas nostiepumu. Siksnas nostiepumu var arī pārbaudīt to ar noteiktu spēku savērpjot par 90 º.

132 Aizzīmes uz piedziņas elementiem Sadales vārpstas, augstspiediena sūkņa piedziņas vārpstas (dīzeļmotoriem) kustībām jābūt saskaņotām ar kloķvārpstas kustību. Tāpēc, montāţas laikā, ir jāievēro aizzīmes uz piedziņas elementiem, tās saskaņojot ar motora pirmā cilindra AMP saspiešanas takts beigās. 1. kloķvārpstas zobrats, 2. piedziņas siksna, 3. sadales vārpstas zobrats, 4. aizdedzes momenta uzstadīšanas aizzīme 5. aizzīmes uz zobratiem un sadales zobratu vāka.

133 Palīgierīce Lai precīzi nostādītu pirmo motora cilindru AMP daţos automobiļu modeļos izmanto palīgierīci, kuru ievieto sadales vārpstas rievā (pretējā pusē piedziņas zvaigznītei) vai izmanto fiksatoru.

134 Gāzu sadales fāzes Lai nodrošinātu motora maksimālu jaudu, cilindrā jāieplūst pēc iespējas lielākam degmaisījuma daudzumam un pilnīgāk jāizplūst no cilindra atgāzēm. To panāk, atverot un aizverot vārstus ātrāk un vēlāk attiecībā pret virzuļa kustības maiņas punktiem AMP un ZMP. Vārstu atvēršanās un aizvēršanas momentus izsaka kloķvārpstas pagriešanās leņķa grādos un grafiski to attēlo gāzu sadales fazogramās. Viena pilna darba cikla laikā (kad motora kloķvārpstas pagrieţas par 720 ) ieplūdes un izplūdes vārsti tiek atvērti un aizvērti vienu reizi.

Gāzu sadales fāzes Gāzu sadales fāzes ir atkarīgas: o no motora apgriezienu skaita, o no vārstu atveres caurplūdes laukuma, o no motora saspiešanas pakāpes, o no motora litrāţas, o no gāzu kustības īpatnībām motora ieplūdes un izplūdes sistēmās. Faktori, kam ir ietekme uz sadales fāzēm Maksimālais vārsta atvērtā stāvokļa lielums. Cik ilgi vārsts ir atvērts (% no kopējā laika). Kad vārsts atveras un kad aizveras attiecībā pret virzuļa stāvokli. Cik liels ir periods, kad abi vārsti ir atvērti (vārstu pārsedzes lielums). 2010/0104/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/021 135

136 Gāzu sadales fāzu diagramma 1. atveras ieplūdes vārsts, 2. aizveras ieplūdes vārsts, 3. atveras izplūdes vārsts, 4. aizveras izplūdes vārsts, 5. vārstu pārsedze. 6. aizdedzes moments I. ieplūdes takts, II. saspiedes takts, III. darba takts, IV. izplūdes takts.

137 Gāzu sadales fāzes Ieplūdes vārsts sāk atvērties 5 20 pirms virzulis sasniedzis AMP un aizveras tikai pēc tam, kad kloķvārpsta pēc ZMP ir pagriezusies par 20 40 (saspiešanās taksts sākums.) Izplūdes vārsts atveras darba gājiena beigās, kad cilindrā ir paaugstināts atgāzu spiediens (30 50 pirms kloķvārpsta sasniegusi ZMP), bet aizveras ar aizkavēšanos par 10 30 aiz AMP. Momentos, kad abi vārsti ir atvērti, notiek tā saucamā cilindra skalošana un šo periodu sauc par vārstu pārsedzi. Vārstu pārsedzes lielums var būt konstants, vai mainīgs (motoriem, kuriem darba laikā pagrieţ sadales vārpstu, vai izmaina vārsta gājienu).

138 Mainīgās gāzu sadales fāzes Gāzu sadales fāzēm ir jābūt optimālām gan pie tbrivgaitas un maksimālajiem apgriezieniem, gan mainoties griezes momentam, kā arī jānodrošina nepieciešamais izplūdes gāzu sastāvs. Pie maziem motora apgriezieniem un maza vārstu atvēruma motora cilindros paliekošās atgāzes samazina cilindru pildījumu un pasliktina motora darbību. Palielinot vārstu gājienu (atvērto stavokļa laiku) vai izmainot gāzu sadales fāzes palielinās cilindru pildījums ar gaisu vai degmaisījumu un pieaug motora jauda. Vārstu pārsedzes palielināšana pie lielākiem motora apgriezieniem un lielākas motora slodzes samazina atgāzēs toksiskumu.

139 Mainīgās gāzu sadales fāzes GSM uzdevums ir plašā apgriezienu diapazonā nodrošināt maksimālo cilindru pildījuma koeficientu, izplūdes gāzu izvadīšanu un motora griezes momentu. Motora cilindros ievadītā gaisa (degmaisījuma) daudzums ir atkarīgs no gāzu sadales fāzēm. Viens no paņēmieniem, lai palielinātu griezes momentu un motora jaudu ir izmainīt cilindros padodamā gaisa spiedienu. To var veikt: o izmainot ieplūdes kolektora garumu, o izmainot vārstu gajienu, o izmainot gāzu sadales fāzes.

140 Gāzu sadales fāzu maiņas paņemieni Pagrieţot sadales vārpstas izciļņu. Pagrieţot sadales vārpstu. Pārbīdot sadales vārpstu motora garenvirzienā. Uz sadales vārpstas ir vairākas izciļņu rindas. Katra no tām ir paredzēta noteiktai motora slodzes zonai. Sadales vārpstas piedziņas zvaigznītē iemontējot plakanu hidromotoru. Caur elektromagnētiskajiem vārstiem padodot eļļu šim hidromotoram, tas pagrieţ motora sadales vārpstu par noteiktu leņķi uz priekšu vai atpakaļ. Sistēmas nosaukumi daţadiem autoraţotajiem: Vane Cam (Audi), Doppel Vanos (BMW), VTEC (Honda), VVTi (Toyota), Valvetronic (BMW).

141 Pārbaudes tests 1. Kādas ir vārstu augšējā izvietojuma priekšrocības? 1) Drošāks darbā un vienkāršāks apkalpošanā 2) Paaugstinās kompresijas pakāpe, jauda un motora ekonomiskums uz sadegšanas kameras formas un sadegšanas apstākļu uzlabošanas rēķina. 2. No kāda metāla tiek izgatavotas sadales vārpstas? 1)Izkaltas no tērauda 2)Atlietas no speciālā čuguna 3)Var būt atlietas no čuguna vai izkaltas no tērauda. 3. Sadales vārpstas piedziņa notiek ar: 1) Ķēdi 2) Siksnu 3) Zobratu pāri 4) Visas atbildes ir pareizas. 4. Čertraktu motoros darba process notiek divos kloķvārpstas apgriezienos. Tajā laikā secīgi jāatveras un jāaizveras ieplūdes un izplūdes vārstiem, kas ir iespējams ar vienu sadales vārpstas apgriezienu. Ar ko tas tiek panākts? 1)Tiek pielietota speciālā ierīce, kas nodrošina sadales vārpstas slīdēšanu 2) Sadales vārpstas zobrats ir divās reizēs lielāks par kloķvārpstas zobratu. 3) Sadales vārpstas zobrats divās reizēs mazāks par kloķvārpstas zobratu.

142 5. Sadales un kloķvārpstas savstarpējam izvietojumam jābūt stingri noteiktam, lai izturētu precīzu savietojumu starp virzuļiem cilindros un vārstu stāvokli. Kā tas tiek panākt, uzstādot vārpstas? 1) Ar gāzes sadales fāzi 2) Ar sadales zobratu uzstatīšanas atzīmi 3) Ar speciālu ierīci 6. Uz sadales vārpstas (sk. zīm.), neskaitot balsta kakliņus, ir arī izciļņi, kas iedarbojas uz bīdītājiem. Ar kādiem cipariem apzīmēti izcilni un bīdītāji? No ir atkarīgi to izvietošanas leņķi? 1) Izciļņi ir apzīmēti ar cipariem 6 un 7, bīdītāji 20. Savstarpējā izvietojuma leņķi ir atkarīgi viena nosaukuma izciļņiem - no cilindru skaita, darba gājienu secības daţādos cilindros un gāzes sadales fāzēm. 2) Izciļņi ir apzīmēti ar cipariem 6 un 4, bīdītāji ar ciparu 19. To savstarpējā izvietojuma leņķi ir atkarīgi no cilindru skaita un to izvietojuma leņķa. 7. Kādu terminu lieto, lai nosauktu vārstu atvēršanu un aizvēršanu attiecībā pret maiņas punktiem izteiktus kloķvārpstas pagrieziena grādos? 1) Gāzes sadales fāze; 2) Vārstu aizvēršana; 3) Motora darba kārtība.

143 8. Kādai vajadzībai kalpo ekscentriķis un ar kādu ciparu tas ir apzīmēts zīmējumā? 1) Eļļas centrbēdzes attīrīšanas filtra piedziņai, apzīmēts ar ciparu 5 2) Degvielas sūkņa piedziņai, apzīmēs ar ciparu 5 3) Eļļas sūkņa piedziņai, apzīmēts ar ciparu 5. 9. Motoram darbojoties ar bīdītāju apakšējo sadales vārpstu, bīdītāji pastāvīgi griežas ap savu asi. Tas ir nepieciešams, lai tie diltu vienmērīgi. Kā šī griešanās tiek nodrošināta? 1) Uz pagrieziena iekārtas rēķina 2) Uz bīdītāja apakšējās galviņas izliektās virsmas un sadales vārpstas izciļņa nošķeltās virsmas rēķina.