SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...
|
|
- Δάμων Ζερβός
- 6 χρόνια πριν
- Προβολές:
Transcript
1 1 SKICE. VĪTNE SATURS Ievads... 2 Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana Vītne Vītņu veidi un to apzīmējumi Metriskā vītne Cilindriskā cauruļvītne Koniskā cauruļvītne Collu vītne Trapecvītne Atbalsta vītne Taisnstūrvītne Vītnes izskreja, fāzītes, ievirpojumi Vītnes parametru noteikšana Vītņotas detaļas skice Divas saskrūvētas detaļas...19
2 2 IEVADS Visvienkāršākie grafiskie attēli, kurus iegūst ar vismazāko laika patēriņu ir skices. Skices izgatavo gan jaunu mašīnu konstruēšanas procesā, gan ražošanas procesā remonta un citiem darbiem. Pēc skicēm tieši uz vietas ražošanas procesā izgatavo detaļas un vienkāršus mezglus. Skice ļoti bieži ir informācijas avots detaļas rasējuma izgatavošanai. Tāpēc skicei ir jābūt kārtīgi izpildītai, tehniski pareizi noformētai un jāsatur visas detaļas izgatavošanai nepieciešamās ziņas. Kad nav pieļaujams ilgi aizkavēt ekspluatācijā esošā mehānisma bojātās detaļas nomaiņu, tad detaļas skice jāizpilda ne vien precīzi, bet arī veikli un ātri. Tāpēc skici izgatavo ar brīvu roku parastā piezīmju blokā vislabāk ar rūtiņu papīru. Šajā nodaļā aplūkotas skiču izgatavošanas un noformēšanas prasības, kā arī to izgatavošanas secība. Dots ieskats mērinstrumentu izmantošanā un detaļu mērīšanas paņēmienu lietošanā. Norādīts kā atšķirt dažāda veida vītnes un kā noteikt to parametrus. TĒMAS MĒRĶI Tēmas SKICE mērķis ir apgūt praktiskas iemaņas dažāda veida detaļu skiču izgatavošanā un noformēšanā. Apgūstot šo tēmu, galvenie uzdevumi ir: zināt skiču izgatavošanas un noformēšanas prasības; prast detaļu formas analīzes gaitā noteikt vajadzīgo projekciju skaitu un to saturu; zināt projekciju zīmēšanas, izmēru noteikšanas un detaļas mērīšanas operācijas secību; prast noteikt pareizo attēlu lielumu un lietderīgi izvietot tos lapā; apgūt un prast lietot mērinstrumentus, tabulas, rokasgrāmatas izmēru un vītnes parametru noteikšanai. 1. SKICE 1.1. Skices izpildīšanas secība Skice ir attēls, kuru izpilda ar brīvu roku, bez rasēšanas instrumentu lietošanas. Pēc satura skice neatšķiras no rasējuma, tādēļ attēlus veido pēc tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz rasējumu izpildīšanu un noformēšanu. Skicējot neievēro mērogu, bet saglabā detaļas elementu proporcijas. Skicē ir jāuzrāda visi izmēri, kas nepieciešami detaļas izgatavošanai. Ērtības labad, skices vēlams izpildīt uz rūtiņu papīra. Skices izgatavošanas procesu var nosacīti sadalīt sešos galvenos etapos (1. att.).
3 3 1. etaps. Sagatavošanās stadijā iepazīstas ar attēlojamo detaļu tās nosaukums, pielietojums, materiāls u.t.t. Nosaka detaļas ģeometrisko formu kopumā, izanalizējot, no kādiem atsevišķiem vienkāršiem ģeometriskiem objektiem sastāv tās elementi. Izvēlas detaļas galveno skatu. Nosaka nepieciešamo attēlu skaitu, griezumus un šķēlumus. Attēlu skaitam jābūt minimālam, bet pietiekamam, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par detaļas formu un izmēriem. 2. etaps. Skices izpildīšanu sāk ar vajadzīgā formāta papīra lapas izvēli. Novelk rāmīti un atstāj vietu rakstlaukumam. Veic attēlu kompozīciju lapas darba laukumā, novelkot ar vāji redzamām līnijām katra attēla gabarītu taisnstūri. Skicē nelieto mērogu! 3. etaps. Novelk nepieciešamās asu un centra līnijas. Detaļas skatos viegli novelk redzamās kontūrlīnijas. Attēlojot detaļu, ievēro tikai elementu izmēru attiecības (proporcijas). Riņķa līniju veido pakāpeniski. Vispirms ar vieglām līnijām uzvelk riņķa līnijai apvilktu kvadrātu, tad aizzīmē rādiusus diagonālajos virzienos un tos pagarina uz visām pusēm. Darba pareizas izpildes priekšnoteikums ir vienlaicīga visu skatu veidošana. Nav pareizi vienlaicīgi zīmēt projekcijas, mērīt detaļu un atzīmēt skicē izmērus! Skicē, tāpat kā rasējumā, jāievēro attēlu projekciju sakarība. 4. etaps. Attēlo urbumus, veido noapaļojuma rādiusus. Izpilda nepieciešamos griezumus un šķēlumus detaļas iekšējo kontūru atsegšanai. 5. etaps. Nosaka nepieciešamos izmērus, kuri pilnībā raksturo detaļu. Novelk iznesuma līnijas, mērlīnijas un mērbultiņas. Pārvelk kontūrlīnijas ar pamatlīniju. 6. etaps. Ar mērinstrumentiem izmēra detaļu. Izvieto mērskaitļus un nosacītos apzīmējumus (virsmas raupjuma apzīmējumus, tehniskos noteikumus, u.t.t.). Iesvītro griezumu. Noformē rakstlaukumu un pārbauda skici.
4 4 1. etaps 2. etaps b a Galvenais skats a Kreisais sānskats a b Virsskats b Kreisais sānskats Galvenais skats Rakstlaukums 3. etaps 4. etaps 5. etaps 6. etaps R15 30 M urb. 12 R att.
5 5 KONTROLJAUTĀJUMI. Kas ir skice? Kādā secībā izpilda skici? 1.2. Mērinstrumenti un detaļu mērīšana Detaļu mērīšanai lieto metāla lineālu, bīdmēru, šablonus rādiusu mērīšanai un citus instrumentus. Mērījumus ieteicams izpildīt šādā secībā: Izmēra visus lineāros lielumus, ieskaitot diametrus. Nosaka centra attālumus. Mēra liekto virsmu rādiusus. 2. attēlā parādīta detaļas mērīšana ar metāla lineālu. Ja detaļai ir pakāpienveida forma, tad kā palīglīdzekli lieto trīsstūri. 3. attēla redzams, kā nosaka attālumu starp urbumu centriem, ja urbumu diametri ir vienādi. Ja urbumu diametri ir dažādi (4. att.), tad ar lineālu izmēra attālumu starp urbumu tuvākajiem punktiem un šim attālumam pieskaita lielā un mazā urbuma rādiusu summu. 0 mm mm mm 0 mm att. 3. att. 4. att. Liekuma rādiusu mērīšana ar šablonu parādīta 5. attēlā. Ar bīdmēra palīdzību var izmērīt ārējos un iekšējos izmērus, ka arī urbumu dziļumus (6. att.). R10 R15 5. att. Bīdmērs ir garuma mērinstruments, kas sastāv no pamatlineāla ar skalu un atskaites sistēmas, kuras pamatā ir nonijs. Nonijs ir īsa bīdāma skala, kas var kustēties gar nekustīgo pamatskalu. Uz nonija var nolasīt pamatskalas iedaļu intervāla daļas. Nonijus parasti izgatavo ar nolasījuma lielumu 0,1 vai 0,05
6 6 (atsevišķos gadījumos arī 0,02) mm. Atkarībā no bīdmēra izmēriem ar to var mērīt lielumus no 0 līdz 200 un vairāk milimetriem ar precizitāti līdz 0,02 mm. Mērot ar bīdmēru, veselos milimetrus nolasa no bīdmēra pamatskalas, tos atskaitot pret nonija skalas nulles iedaļu, bet milimetru desmitdaļas un simtdaļas nosaka tā nonija iedaļa, kura visprecīzāk sakrīt ar kādu no pamatskalas milimetru iedaļām. Mērīšanas secība un mērījuma rezultāta iegūšana, pie nosacījuma, ka bīdmērs ir pārbaudīts un tam nav t.s. nulles kļūda, ir sekojoša un parādīta sekojošā attēlā. d1 Iekšējais mērtausts Fiksācijas skrūve Dziļuma mērtausts h ,1mm Nonijs mm Pamatskala d Ārējais mērtausts 1. nolasījums 2. nolasījums att. 0,1mm 1. Iespīlē mērāmo priekšmetu starp mērtaustiem ārējiem, iekšējiem vai dziļuma. 2. Ar fiksācijas skrūvi (mācību bīdmēriem var arī nebūt) nostiprina slīdošo mērtaustu. 3. Nolasa nonija nulles iedaļas (vai pirmās iedaļas no kreisās puses) stāvokli veselos milimetros uz pamatskalas, šajā gadījumā 23 mm. 4. Atrod, kāda nonija iedaļa sakrīt ar pamatskalas iedaļu. Šajā gadījumā tā ir Summējot šo rezultātu iepriekšējam skaitlim iegūst galīgā mērījuma rezultātu, kurš šajā gadījumā ir 23,7 mm. KONTROLJAUTĀJUMI. Kādā gadījumā skicē detaļas attēlus izpilda samazinātā veidā? Kādā gadījumā skicē detaļas attēlus izpilda palielinātā veidā? Vai skicē ir jācenšas ieturēt detaļas proporcijas? Kāda veida detaļas var attēlot vienā projekcijā, lietojot attiecīgas Ø un zīmes? Kā atļauts attēlot vienāda biezuma detaļas? Kā pieņemts attēlot garas detaļas ar vienveidīgu uzbūvi?
7 7 2. VĪTNE Vītņu savienojumus lieto nekustīgos un kustīgos izjaucamos elementos. Izjaucamu mašīnu un mehānismu detaļu nekustīgai savienošanai izmanto sastiprinājuma vītnes. Visplašāk lietotie vītņoto savienojumu standartizētie sastiprinājuma elementi un to nosaukumi parādīti uzskatāmajā attēlā (7. att.). 7. att. Kustīgos savienojumos vītnes izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā, piemēram, metālgriešanas darbgaldu kustīgās skrūves, gaitas un kravas celšanas (domkratu) skrūvēs. Vītņotu virsmu veido plakans profils (veidule), kurš pārvietojas pa cilindrisku vai konisku vītnes līniju 1, bet profila plakne iet caur cilindra vai konusa asi. Šādi veidotu vītni attiecīgi sauc par cilindrisku (8. att.) vai konisku (9. att.) vītni. Atkarībā no vītni veidojošā profila formas izšķir trīsstūrvītni, trapecvītni, apaļvītni, zāģvītni, utt. Profila Gājiens P =P Solis P h Solis P ϕ Viengājiena vītne Vītnes ass 8. att. 9. att. punkta pārvietojumu ass virzienā viena pilna apgrieziena laikā sauc par vītnes gājienu. Ja vītni vienlaicīgi veido vairākas veidules, rodas daudzgājienu vītne. Daudzgājienu vītni raksturo gājienu skaits n, vītnes solis P un vītnes gājiens P h, pie kam P h =n P (10. un 11. att.). Viengājiena vītnēm gājiens vienāds ar soli. Vītnes 1 Vītnes līnija veidojas, ja punkts griežas ap nekustīgu asi un vienlaicīgi pārvietojas ass virzienā.
8 8 solis P ir attālums vītnes ass virzienā starp profila divām blakus esošām vienāda nosaukuma sānu malām. Izšķir labo un kreiso vītni. Labo vītni veido plakans profils, rotējot pulksteņa Gājiens P h=2p Solis P Gājiens P Solis P h =3P Divgājienu vītne Trīsgājienu vītne 10. att. 11. att. rādītāja kustības virzienā un vienmērīgi pārvietojoties gar asi virzienā projām no skatītāja. Kreiso vītni veido plakans profils, rotējot pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam un vienmērīgi pārvietojoties gar asi virzienā projām no skatītāja. Vītnes parametri ir: a) vītnes ārējais diametrs d iedomātā ap ārējās vītnes izciļņu virsotnēm apvilktā vai iekšējās vītnes rievās ievilktā cilindra diametrs; b) vītnes iekšējais diametrs d 1 iedomātā ārējās vītnes rievās ievilktā vai ap iekšējās vītnes izciļņiem apvilktā cilindra diametrs; c) vītnes vidējais diametrs d 2 iedomāta cilindra diametrs, kura veidules krusto vītnes profilu tā, lai rievu platums būtu vienāds ar vītnes nominālā izmēra pusi; d) vītnes profils vītnes šķēluma laukums ar plakni, kas iet caur vītnes asi; e) profila leņķis leņķis starp profila sānu malām; f) vītnes solis P attālums, kas mērīts paralēli vītnes asij, starp profila divām blakus esošām vienāda nosaukuma sānu malām; g) koniskās vītnes solis P nogriežņa, kas savieno vītnes profila divas blakus esošās šaurleņķa virsotnes, projekcija uz vītnes ass; h) koniskās vītnes pamatplakne l 2 aprēķina šķēlums dotajā attālumā no konusa bāzes; i) vītnes gājiens P h attālums, kas mērīts paralēli vītnes asij starp profila divām tuvākajām vienāda nosaukuma malām, kuras pieder vienai un tai pašai skrūves virsmai. Vītnes rasējumos (skatos un griezumos) neattēlo to patiesajā izskatā (12. att.), jo tas ir ļoti darbietilpīgs process, bet gan parāda nosacīti. Divu detaļu vītņu savienojumā vienai detaļai ir ārējā vītne (veidota uz stieņa), bet otrai - iekšējā vītne (veidota urbumā). Ārējo vītni uz stieņa (skrūvei) attēlo kā 13. attēlā a ar nepārtrauktu pamatlīniju velk vītnes ārējo diametru d un ar tievu nepārtrauktu līniju vītnes iekšējo diametru d 1. Iekšējo vītni urbumā (uzgrieznim) attēlo kā 13. attēlā b garengriezumā ar nepārtrauktu pamatlīniju velk vītnes iekšējo diametru d 1 un ar tievu nepārtrauktu līniju vītnes ārējo diametru d. Attēlos, ko iegūst skrūves asij perpendikulārā projekciju plaknē, vītnes iekšējos un ārējos diametrus velk analogi, turklāt tievo līniju velk apmēram ¾ no pilnas riņķa līnijas ar pārtraukumu jebkurā vietā
9 9 (13. att. b). Fāzītes šādos skatos kā arējai, tā iekšējai vītnei nosacīti neparāda. Tievās nepārtrauktās līnijas attālums no pamatlīnijas ir ne mazāks par 0,8 mm, bet ne lielāks par vītnes soli. Svītrojumu griezumā un šķēlumā vienmēr aizpilda līdz nepārtrauktajai pamatlīnijai. Vītnes rieva Vītnes izcilnis Solis P d d2 d1 Iekšējā vītne Vītnes rieva Vītnes izcilnis Ārējā vītne 12. att. 13. att. Koniskās vītnes nosacītā attēlošana dažādos skatos rasējumā parādīta 14. attēlā, bet garengriezumā 17. attēlā divu detaļu vītņu savienojumā. 14.att.
10 10 KONTROLJAUTĀJUMI. Kā attēlo ārējo (vītni uz stieņa) un iekšējo (vītni urbumā) vītni? 2.1. Vītņu veidi un to apzīmējumi Galvenais vītnes elements ir tās profils, kuru nosaka attiecīgais standarts. Mašīnbūvē un celtniecībā plašāk izmantoto dažādo tipu vītnes un to apzīmējumi doti turpmāk Metriskā vītne Metrisko vītni visbiežāk lieto sastiprinājuma detaļās. Vītnes profils ir vienādmalu trīsstūris ar noapaļotām virsotnēm (15. att.). Praksē lieto metriskās vītnes ar pamatsoli vai smalko soli. P P 8 Uzgrieznis H R 3 8 H 5 8 H h= H d Skrūve d 2 H 6 H 4 d 1 P 4 P 2 Vītnes ass 90 H=0,86603 P h=0,54125 P d 3 2=d- d 8 H 1=d-2 h 15. att. Rasējumā vītnes uzdošanai mērlīniju izliek vītnes ārējam (nominālam) diametram kā parādīts 16. attēlā. Metrisko vītni ar pamatsoli apzīmē ar burtu M un ārējā diametra izmēru, piemēram, M24. Vienādiem nomināliem diametriem var atbilst dažāds smalkais solis (sk. Tabulā 1), tāpēc soli rasējumā uzrāda aiz nominālā diametra, piemēram, M16 0,5. Kreisās vītnes apzīmēšanai aiz nominālā diametra un soļa pievieno burtus LH (left hand). Metriskās vītnes pamatsoli apzīmējumā neuzrāda.
11 att. KONTROLJAUTĀJUMI. Ar ko atšķiras metriskās smalkvītnes no pamatvītnes? Ar ko atšķiras apzīmējumi metriskajai vītnei ar pamatsoli un ar smalko soli? Cilindriskā cauruļvītne Cilindriskā cauruļvītni lieto cauruļvadu savienojumos. Cauruļvītnes standartizētas pēc caurules iekšējā diametra, tāpēc rasējumos izmēru atzīmē ar vienu bultiņu un iznesuma līnijas plauktiņu (17. att.). Uz plauktiņa pieraksta burtu G un caurules iekšējo (caurplūdes) diametru bez collu zīmes ( ), piemēram, G1¾. Cauruļvītnes soli nosaka vijumu skaits uz vienu collu. 17. att. KONTROLJAUTĀJUMI. Ar ko atšķiras cauruļvītne no metriskās vītnes? Kā apzīmē un rasējumā pieraksta cilindriskās cauruļvītnes izmēru? Koniskā cauruļvītne Konisko cauruļvītni lieto cauruļvadu savienojumos, kas strādā augstā šķidruma vai gāzes spiedienā, lai nodrošinātu hermētiskumu. Caurules konusa veidules un rotācijas ass veidotais leņķis φ=1 o (sk att.) jeb koniskums K=1/16=6,25%. Koniskās cauruļvītnes diametrus d, d 1 un d 2 nosaka pamatplaknē
12 12 (18. att.), kas sakrīt ar tās detaļas gala virsmu, kurai ir iekšējā vītne. Praktiski pamatplaknes attālums l 2 ir puse no pilnas vītnes garuma l 1. d1 d dc Pamatplakne 18. att. l 1 l 2 Rasējumos izmēru atzīmē ar vienu bultiņu un iznesuma līnijas plauktiņu, uz kura pieraksta apzīmējumu, kas sastāv no burta (R - ārējai, bet Rc - iekšējai vītnei) un vītnes izmēra apzīmējuma, piemēram, R c 1½ (19. att.). 19. att Collu vītne Collu vītni galvenokārt lieto importa iekārtu detaļu izgatavošanai remonta gadījumos. Mērlīniju izliek vītnes ārējam diametram kā metriskās vītnes gadījumā. Vītnes izmēru uzdod collās ar collas zīmi, piemēram, 1¾ (20. att.). Collu vītnes soli nosaka vijumu skaits uz vienu collu. Collu vītnei parasti ir lielāks solis salīdzinājumā ar cauruļvītni. Collu vītnei var būt arī smalkā vītne, piemēram, 1½ x18.
13 Trapecvītne 20. att. Trapecvītni izmanto kustības pārnešanai mehānismos ar lielām slodzēm. Mērlīniju izliek vītnes ārējam diametram kā metriskās vītnes gadījumā. Vītnes apzīmējums sastāv no burtiem Tr, ārējā diametra un soļa izmēriem, piemēram, Tr26 2 (21. att.). Tr32x6(P3)LH Atbalsta vītne 21. att. Atbalsta vītni lieto lielas vienvirziena aksiālas slodzes gadījumā. Mērlīniju izliek vītnes ārējam diametram kā metriskās vītnes gadījumā. Atbalsta vītnes nosacītajā apzīmējumā ietilpst burts S, nominālais diametrs un solis, piemēram, S60 8 (22. att.). 22.att.
14 Taisnstūrvītne Taisnstūrvītni ar nestandarta profilu attēlo kā parasti, bet tās izgatavošanai ir jāuzdod visi nepieciešamie izmēri. Papildus ziņas - gājienu skaits, vītnes virziens un citas - raksta uz iznesuma līnijas plauktiņa, pievienojot vārdu Vītne kā parādīts (23. att.). 23. att Vītnes izskreja, fāzītes, ievirpojumi Vītnes formēšanas procesā veido ārējos vai iekšējos ievirpojumus instrumenta izejai (24. att. a). Ievirpojumu formu un detalizētus izmērus parasti uzrāda iznestajos elementos palielinātā mērogā (24. att. b un 24. att. c).
15 15 Ārējais ievirpojums Iekšējais ievirpojums a Grieznis Grieznis f 2 f 2 B b A d f A (M 4:1) B (M 4:1) d c R R f 1 f 2 d f f 1 f 2 d 24. att. Detaļu saskrūvēšanas atvieglošanai vītnēm parasti izveido fāzītes. Ja fāzītes ir 45 o leņķī, izmērus uzdod vienkāršoti, norādot katetes garumu ass virzienā un leņķi, piemēram, 2x45 o vai 1,6x45 o (25. att. ). Ja, turpretī, fāzītes leņķis atšķiras no 45 o, tad izmērus izliek saskaņā ar konusu dimensionēšanas likumiem. 2x45 1,6x M24x2 M24x1,5 25. att. Vienkāršotajos vītņu attēlojumos rasējumā pilna profila vītņotās daļas garumu ass virzienā uz stieņa un urbumā norobežo ar pamatlīniju un dimensionē kā parādīts 26. attēlā. Piemēram, 24 norāda cilindriskā stieņa garumu, bet 18 ir vītņotās daļas garums. Līdzīgi, 25 ir cilindriskā urbuma dziļums, bet 20 vītņotās daļas garums urbumā att.
16 Vītnes parametru noteikšana Praksē lieto dažādas vītnes ar atšķirīgiem parametriem. Visas vītnes ir standartizētas, izņemot taisnstūra profila vītnes. Visplašāk izplatītajām vītnēm profila formu un izmērus, soli un diametru nosaka attiecīgo vītņu standarti. Vītnes ārējo vai iekšējo diametru izmēra ar bīdmēru. Vītnes profila un soļa noteikšanai lieto vītņmēru metāla šablonu ar zāģveida izgriezumiem komplektu. Metriskās vītnes soļa noteikšanai lieto vītņmēru ar uzrakstu M60 o (27. att. a). No šablona komplekta izvēlas to plāksnīti, kas ar zobiem cieši iekļaujas vītnes iedobumos (27. att. b). Uz šablona norādītais skaitlis ir vītnes soļa lielums milimetros. Liela izmēra vītnēm soļa vērtību var viegli izmērīt ar metāla lineālu (27. att. c). Vītnes soli var noteikt pēc tās nospieduma uz papīra, izvēloties pēc iespējas lielāku iedaļu skaitu n (27. att. d). Ar bīdmēru izmērītais stieņa vītnes ārējais diametrs un vītnes solis ir nepieciešamie dati ārējās vītnes parametru uzdošanai rasējumā. Lai noteiktu vītnes izmēru urbumā, jāizmēra tās iekšējais diametrs un solis. Pēc iegūtajiem mērījumiem no vītņu standartu tabulām nosaka vītnes ārējo diametru, kuru līdz ar vītnes soli uzrāda vītnes nosacītajā apzīmējumā. Vītnes parametru noteikšanas shēma ārējai un iekšējai vītnei parādīta tabulā. Piemērs. Metriskās vītnes noteikšana. Darbība Ārējai vītnei Iekšējai vītnei 1. mērījums 2. mērījums Izmēra vītnes ārējo diametru d Izmēra vītnes iekšējo diametru d ,4 P=2,5 Aprēķini - Noteikšana Apzīmēšana rasējumā 2,5 mm solis ir pamatsolis vītnei ar nominālo diametru 24 M24 Izmēra vītnes soli P 27. att. Pēc d un P un lietojot tabulu 1 P=1,5 d=d 1 +1,08 P d=22,4+1,08 1,5 24 1,5 mm ir smalkais solis vītnei ar nominālo diametru 24 M24 1,5 Collvītnes un cilindriskās cauruļvītnes vijumu skaita uz vienu collu noteikšanai lieto vītņmēru ar uzrakstu Д55 o (Д saīsinājums no krievu vārda дюйм colla). Piemēram, uzraksts 18H (saīsinājums no krievu vārda H ниток vijumi) uz šablona atbilst collvītnei ar 18 vijumiem uz vienu collu. Collvītnes un cilindriskās cauruļvītnes
17 17 nosacītā izmēra noteikšanai jālieto vītņu tabulas rokasgrāmatās vai attiecīgo vītņu standartos. Tabula1. Metriskās vītnes diametri un soļi Diametri, d (mm) Solis, P (mm) Pamat Smalkie soļi rinda rinda rinda solis 1,25 1,00 0,75 0,50 0,35 0,25 0,20 1 0,25 0,20 1,1 0,25 0,20 1,2 0,25 0,20 1,4 0,30 0,20 1,6 0,35 0,20 1,8 0,35 0,20 2 0,40 0,25 2,2 0,45 0,25 2,5 0,45 0,35 3 0,50 0,35 3,5 (0,60) 0,35 4 0,70 0,50 4,5 (0,75) 0,50 5 0,8 0,50 (5,5) 0,50 6 1,00 0,75 0,50 7 1,00 0,75 0,50 8 1,25 1,00 0,75 0,50 9 (1,25) 1,00 0,75 0, ,50 1,25 1,00 0,75 0,50 1. r 2. r 3. r Pam.s ,50 1,25 1,00 0,75 0,50 11 (1,50) 1,00 0,75 0, ,75 1,50 1,25 1,00 0,75 0, ,50 1,25 1,00 0,75 0, ,50 (1,00) ,50 1,00 0,75 0, ,50 (1,00) 18 1,50 1,00 0,75 0, ,5 2 1,50 1,00 0,75 0, ,5 2 1,50 1,00 0,75 0, ,5 2 1,50 1,00 0, ,50 (1,00) (26) 2 1, ,50 1,00 0,75 (28) 2 1,50 1, ,5 (3) 2 1,50 1,00 0,75 (32) 2 1, ,5 (3) 2 1, ,50 1,00 0, ,50 1,00 (38) 1, ,50 1,00 40 (3) (2) 1, ,5 (4) 3 2 1,50 1, ,5 (4) 3 2 1,50 1, (4) 3 2 1,50 1,00
18 18 Lekcijas konspekts 2.4. Vītņotas detaļas skice Vītņotas detaļas skices piemērs ir parādīts 28. attēlā. 28. att. 2006, M. Dobelis, E. Leja, G. Veide RTU
19 19 Uzskicētai detaļai ir divas ārējās metriskās smalkvītnes M20x1,5 un M24x1,5, kā arī metriskā pamatvītne M12 urbumā. Detaļa izgatavota no bronzas, kuras marka un valsts standarts ir ierakstīts skices rakstlaukumā ailē zem detaļas nosaukuma. Vītņotas detaļas skice jāveido pēc vispārīgiem detaļu skiču izgatavošanas noteikumiem. Vītne ir jāattēlo nosacīti. Detaļas vītņotās daļas formu un izmērus var noskaidrot pēc viena attēla (skata, griezuma vai to apvienojuma), ja šajā attēlā ir redzams ne tikai vītņotās virsmas diametrs, bet arī tās garums. Ja detaļas formu veido koaksiālas rotācijas virsmas, tad detaļai pietiek ar vienu attēlu, kurā izvieto visus nepieciešamos izmērus. Tādas detaļas kā uzgriežņi, uzmavas, uzgaļi, bultskrūves, kuras ar uzgriežņa atslēgas palīdzību tiek saskrūvētas ar citām detaļām, bez koaksiālām rotācijas virsmām satur arī vienādmalu četrstūra, sešstūra vai astoņstūra prizmas formu. Prizmatiskās formas detaļas jāattēlo vismaz divās projekcijās. Prizma jānovieto tā, lai pretskatā nesagrozīti projicētos prizmas augstums un pamatnes daudzstūra apvilktās riņķa līnijas diametrs. 29. attēlā parādīta riņķa līnijas un vienādmalu sešstūra skicēšana. Riņķa līniju var viegli uzskicēt ievelkot to kvadrātā vispirms ar svītrlīnijām pēc tam pārvelkot ar vajadzīgā platuma līnijām. Skicējot vienādmalu sešstūri jāievēro tas, ka attālums no centra līdz malai ir 5 vienības, bet - no centra līdz virsotnei 6 vienības. Sešstūra malas garums ir 6 vienības. 6 vienības 5 vienības 3 vienības 29. att Divas saskrūvētas detaļas Katra mašīna vai mezgls sastāv no atsevišķām savā starpā savienotām detaļām. Detaļu savienojumi var būt divējādi: izjaucami un neizjaucami. Par izjaucamiem sauc tādus savienojumus, kurus var izjaukt, nebojājot sastiprināšanas elementus. Izjaucami savienojumi var būt kustīgi un nekustīgi. Mūsdienu mašīnbūvniecībā plaši izplatīti vītņu savienojumi: ar bultskrūvi, ar tapskrūvi, ar galvskrūvi. Vītņu savienojumu paraugi redzami 30. un 31. attēlā.
20 20 Urbumā ieskrūvēto skrūvi kopsalikuma rasējumā attēlo pilnīgi, tādēļ urbuma līnijas skrūves vietā jāpārtrauc. Svītrojumu izpilda līdz redzamajai kontūrlīnijai (30. att). d d 30. att. 31. att.
21 21 Divas saskrūvējamās detaļas (31. att.) attēlo vadoties no tiem pašiem principiem. Vītņu savienojuma griezumā urbumā (2. detaļa ) rāda tikai to vītnes daļu, kuru neaizsedz stieņa (1. detaļa ) vītne. Saskrūvētās detaļas griezumā iesvītro pretējos virzienos. Ja ieskrūvētā detaļa ir bez urbumiem, tad to nešķeļ. KONTROLJAUTĀJUMI. Kādi ir vītņveida virsmu galvenie parametri? Kā var noteikt vītnes profilu un vītnes soli? Kā attēlo vītni divu detaļu savienojumā?
Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība
Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =
Διαβάστε περισσότεραTēraudbetona konstrukcijas
Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām
Διαβάστε περισσότεραESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/
ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos Vienošanās Nr. 009/0196/1DP/1...1.5/09/IPIA/VIAA/001 ESF projekts Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības
Διαβάστε περισσότεραGATAVOSIMIES CENTRALIZĒTAJAM EKSĀMENAM MATEMĀTIKĀ
Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE. 4. klase
Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5.-5.).kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 33. OLIMPIĀDE 4. klase 33.. Ievietot
Διαβάστε περισσότεραCompress 6000 LW Bosch Compress LW C 35 C A ++ A + A B C D E F G. db kw kw /2013
Ι 55 C 35 C A A B C D E F G 47 17 21 18 19 19 18 db kw kw db 2015 811/2013 Ι A A B C D E F G 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst ES regulu 811/2013,
Διαβάστε περισσότεραLogatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013
51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina
Διαβάστε περισσότεραGaismas difrakcija šaurā spraugā B C
6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju
Διαβάστε περισσότεραLielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.
1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu
Διαβάστε περισσότεραTaisnzobu cilindrisko zobratu pārvada sintēze
LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE Tehniskā fakultāte Mehānikas institūts J. SvētiĦš, Ē. Kronbergs Taisnzobu cilindrisko zobratu pārvada sintēze Jelgava 009 Ievads Vienkāršs zobratu pārvads ir trīslocekĝu
Διαβάστε περισσότεραFIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI
Mikroklimats FIZIKĀLO FAKTORU KOPUMS, KAS VEIDO ORGANISMA SILTUMAREAKCIJU AR APKĀRTĒJO VIDI UN NOSAKA ORGANISMA SILTUMSTĀVOKLI P 1 GALVENIE MIKROKLIMATA RĀDĪTĀJI gaisa temperatūra gaisa g relatīvais mitrums
Διαβάστε περισσότεραĪsi atrisinājumi Jā, piemēram, 1, 1, 1, 1, 1, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi Skat., piemēram, 1. zīm.
Īsi atrisinājumi 5.. Jā, piemēram,,,,,, 3, 4. Piezīme. Uzdevumam ir arī vairāki citi atrisinājumi. 5.. Skat., piemēram,. zīm. 6 55 3 5 35. zīm. 4. zīm. 33 5.3. tbilde: piemēram, 4835. Ievērosim, ka 4 dalās
Διαβάστε περισσότεραMehānikas fizikālie pamati
1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide
Διαβάστε περισσότεραIsover tehniskā izolācija
Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,
Διαβάστε περισσότεραModificējami balansēšanas vārsti USV
Modificējami balansēšanas vārsti USV Izmantošana/apraksts USV-I USV vārsti ir paredzēti manuālai plūsmas balansēšanai apkures un dzesēšanas sistēmās. Vārsts USV-I (ar sarkano pogu) kopā ar vārstu USV-M
Διαβάστε περισσότεραATTĒLOJUMI UN FUNKCIJAS. Kopas parasti tiek uzskatītas par fiksētiem, statiskiem objektiem.
2005, Pēteris Daugulis 1 TTĒLOJUMI UN FUNKCIJS Kopas parasti tiek uzskatītas par iksētiem, statiskiem objektiem Lai atļautu kopu un to elementu pārveidojumus, ievieš attēlojuma jēdzienu ttēlojums ir kāda
Διαβάστε περισσότερα1. uzdevums. 2. uzdevums
1. uzdevums Reaktīvā pasažieru lidmašīna 650 km lielu attālumu bez nosēšanās veica 55 minūtēs. Aprēķini lidmašīnas kustības vidējo ātrumu, izteiktu kilometros stundā (km/h)! 1. solis Vispirms pieraksta
Διαβάστε περισσότεραKontroldarba varianti. (II semestris)
Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt
Διαβάστε περισσότεραAgnis Andžāns, Julita Kluša /95. m.g. matemātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem
Agnis Andžāns, Julita Kluša 994./95. m.g. matemātikas olimpiāžu uzdevumi ar atrisinājumiem Rīga, 997 Anotācija Šajā izstrādnē apkopoti 994./95. mācību gadā notikušo Latvijas mēroga matemātikas sacensību
Διαβάστε περισσότεραLaboratorijas darbu apraksts (I semestris)
Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas
Διαβάστε περισσότερα2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE
Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas
Διαβάστε περισσότεραAidosti kotimainen. KABEĻU TREPE KS20
Aidosti kotimainen. KABEĻU TREPE Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Nepieciešamo virsmas apstrādi izvēlas atkarībā no atmosfēras iedarbības faktoriem kabeļus nesošās konstrukcijas
Διαβάστε περισσότεραATRISINĀJUMI LATVIJAS REPUBLIKAS 32. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6.-5. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS. OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI.. Pirmā apskatāmā skaitļa ciparu
Διαβάστε περισσότεραRekurentās virknes. Aritmētiskā progresija. Pieņemsim, ka q ir fiksēts skaitlis, turklāt q 0. Virkni (b n ) n 1, kas visiem n 1 apmierina vienādību
Rekurentās virknes Rekursija ir metode, kā kaut ko definēt visbiežāk virkni), izmantojot jau definētas vērtības. Vienkāršākais šādu sakarību piemērs ir aritmētiskā un ǧeometriskā progresija, kuras mēdz
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS REPUBLIKAS 38. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts o grāmatas: Adžās Agis, Bērziņa Aa, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6.-5. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS 8. OLIMPIĀDE UZDEVUMI 8. klase 8.. Vai eksistē tāda kvadrātfukcija
Διαβάστε περισσότερα4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI
4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.
Διαβάστε περισσότεραATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).
004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt
Διαβάστε περισσότεραfizikā Mācību satura un valodas apguve Mācību līdzeklis skolēnam Ata Krūmiņa Raisa Stunžāne
7.-9. Mācību satura un valodas apguve Ata Krūmiņa Raisa Stunžāne fizikā Mācību līdzeklis skolēnam Projekts «Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai» Nr. 2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002
Διαβάστε περισσότεραLU A.Liepas Neklātienes matemātikas skola /2011.m.g. sagatavošanās olimpiāde matemātikā
2010.26.11. LU A.Liepas Neklātienes matemātikas skola 2010./2011.m.g. sagatavošanās olimpiāde matemātikā Katra metodiskā apvienība pati nolemj, vai un kad tā rīkos vai nerīkos šādu olimpiādi un, ja rīkos,
Διαβάστε περισσότερα1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G
1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,
Διαβάστε περισσότεραŠis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS REPUBLIKAS 35. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts o grāmatas: Adžās Agis, Bērziņa Aa, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 26.-5. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS 35. OLIMPIĀDE UZDEVUMI 8. klase 35. Atrisiāt vieādojumu x + 2x
Διαβάστε περισσότεραĀrtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina"
UAB "ArmetLina" Ārtipa uzskaites sadalnes uzstādīšanai ārpus telpām ar 1 un 2 skaitītājiem UAB "ArmetLina" piegādātājs SIA "EK Sistēmas" 1. Daļa Satura rādītājs: Uzskaites sadalne IUS-1/63 3 Uzskaites
Διαβάστε περισσότεραKomandu olimpiāde Atvērtā Kopa. 8. klases uzdevumu atrisinājumi
Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa 8. klases uzdevumu atrisinājumi 1. ΔBPC ir vienādmalu trijstūris, tādēļ visi tā leņķi ir 60. ABC = 90 (ABCDkvadrāts), tādēļ ABP = 90 - PBC = 30. Pēc dotā BP = BC un, tā kā
Διαβάστε περισσότεραJauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi
Projekts (vienošanās ) Jauna tehnoloģija magnētiskā lauka un tā gradienta mērīšanai izmantojot nanostrukturētu atomārās gāzes vidi Izveidotā jaunā magnētiskā lauka gradienta mērīšanas moduļa apraksts Aktivitāte
Διαβάστε περισσότεραPĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017.
PĀRSKATS par valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta VSIA LVĢMC radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons vides monitoringa rezultātiem 2017.gadā APSTRIPRINU LVĢMC valdes priekšsēdētājs K.Treimanis 2018.
Διαβάστε περισσότεραLai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.
3.TEMTS PIRMĪD Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri M_12_SP_03_P1 Dažādas piramīdas Skolēna darba lapa M_12_SP_03_P2 Dažādas piramīdas Skolēna darba lapa M_12_SP_03_P2
Διαβάστε περισσότεραBŪVJU TEORIJAS PAMATI
BŪVJU TEORIJAS PAMATI Pamatjēdzieni: (atkārtojumam, turpmākam plānam)) nedeformējami ķermeņi, to mehānika (teorētiskā mehānika), cieti deformējami ķermeņi, to mehānika: pieņēmumi (hipotētiski) - materiāla
Διαβάστε περισσότερα6.2. Gaismas difrakcija Gaismas difrakcijas veidi
6.. Gaismas difrakcija Ļoti pierasts un katram pilnīgi saprotams liekas priekšstats par gaismas taisnvirziena izplatīšanos homogēnā vidē. Tomēr, daudzos gadījumos gaismas intensitātes sadalījums uz robežas,
Διαβάστε περισσότεραLaboratorijas darbs disciplīnā Elektriskās sistēmas. 3-FAŽU ĪSSLĒGUMU APRĒĶINAŠANA IZMANTOJOT DATORPROGRAMMU PowerWorld version 14
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Enerģētikas institūts Laboratorijas darbs disciplīnā Elektriskās sistēmas 3-FAŽU ĪSSLĒGUMU APRĒĶINAŠANA IZMANTOJOT DATORPROGRAMMU PowerWorld
Διαβάστε περισσότεραPREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.
005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību
Διαβάστε περισσότεραAndrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA. Eksperimentāla mācību grāmata. Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Andrejs Rauhvargers VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA Eksperimentāla mācību grāmata Atļāvusi lietot Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija Rīga Zinātne 1996 UDK p 54(07) Ra 827 Recenzenti: Dr. chem. J. SKRĪVELIS
Διαβάστε περισσότεραGRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI ELEKTROTEHNIKĀ UN ELEKTRONIKĀ VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI
GRAFOANALITISKO DARBU UZDEVUMI ELEKTROTEHNIKĀ UN ELEKTRONIKĀ VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI Kursa Elektrotehnika un elektronika programmā paredzēta patstāvīga grafoanalītisko uzdevumu izpilde. Šajā krājumā ievietoti
Διαβάστε περισσότεραLai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.
5.TEMATS FUNKCIJAS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri M UP_5_P Figūras laukuma atkarība no figūras formas Skolēna darba lapa M UP_5_P Funkcijas kā reālu procesu modeļi
Διαβάστε περισσότεραLEK 043 Pirmais izdevums 2002 LATVIJAS ENERGOSTANDARTS SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA Tikai lasīšanai 043 LEK 2002
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 043 Pirmais izdevums 2002 SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA Latvijas Elektrotehniskā komisija LEK 043 LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 043 Pirmais izdevums 2002 SPĒKA KABEĻLĪNIJU
Διαβάστε περισσότεραGodātais klient, Kas ir Pipelife?
Godātais klient, Piedāvājam Jums ielūkoties šajā brošūrā, kurā tiek aplūkoti notekūdeņu kanalizācijas cauruļvadi. Šajā izdevumā apskatīsim tikai ārpus ēkas izmantojamus pašteces kanalizācijas cauruļvadus.
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte Materiālu un Konstrukciju institūts. Uzdevums: 3D- sijas elements Beam 189. Programma: ANSYS 9
Rīgas Tehniskā universitāte Materiālu un Konstrukciju institūts Uzdevums: 3D- sijas elements Beam 189 Programma: ANSYS 9 Autori: E. Skuķis 1 ANSYS elements: Beam 189, 3-D Quadratic Finite Strain Beam Beam
Διαβάστε περισσότεραLabojums MOVITRAC LTE-B * _1114*
Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS REPUBLIKAS 45. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts no grāmatas: Andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas Republikas 6.-. matemātikas olimpiādes" LATVIJAS REPUBLIKAS 4. OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 4.. Dotās nevienādības > abas puses
Διαβάστε περισσότεραINSTRUKCIJA ERNEST BLUETOOTH IMMOBILIZER
APRAKSTS: INSTRUKCIJA ERNEST BLUETOOTH IMMOBILIZER BLUETOOTH IMOBILAIZERS ir transporta līdzekļa papildus drošibas sistēma. IERĪCES DARBĪBA 1. Ja iekārta netiek aktivizēta 1 minūtes laikā, dzinējs izslēdzas.
Διαβάστε περισσότεραIevads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar
Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).
Διαβάστε περισσότεραAtrisinājumi Latvijas 64. matemātikas olimpiāde 3. posms x 1. risinājums. Pārveidojam doto izteiksmi, atdalot pilno kvadrātu:
trisiājumi Latvijas 6 matemātikas olimpiāde posms 9 Kādu mazāko vērtību var pieņemt izteiksme 0, ja > 0? risiājums Pārveidojam doto izteiksmi, atdalot pilo kvadrātu: 0 ( ) 0 0 0 0 0 Tā kā kvadrāts viemēr
Διαβάστε περισσότεραNorādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu
Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un
Διαβάστε περισσότεραDonāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts
Donāts Erts LU Ķīmiskās fizikas institūts Nanovadu struktūras ir parādījušas sevi kā efektīvi (Nat. Mater, 2005, 4, 455) fotošūnu elektrodu materiāli 1.katrs nanovads nodrošina tiešu elektronu ceļu uz
Διαβάστε περισσότεραSērijas apraksts: Wilo-Stratos PICO-Z
Sērijas apraksts:, /-, /- Modelis Slapjā rotora cirkulācijas sūknis ar skrūsaienojumu, bloķējošās strāas pārbaudes EC motors un integrēta elektroniskā jaudas regulēšana. Modeļa koda atšifrējums Piemērs:
Διαβάστε περισσότεραĶermeņa inerce un masa. a = 0, ja F rez = 0, kur F visu uz ķermeni darbojošos spēku vektoriālā summa
2.1. Ķereņa inerce un asa Jebkurš ķerenis saglabā iera stāvokli vai turpina vienērīgu taisnlīnijas kustību ar neainīgu ātruu (v = const) tikēr, kaēr uz to neiedarbojas citi ķereņi vai ta pieliktie ārējie
Διαβάστε περισσότεραMULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS
MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,
Διαβάστε περισσότεραENERGOSTANDARTS PĀRSPRIEGUMU AIZSARDZĪBA VIDSPRIEGUMA ELEKTROTĪKLOS
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 042-1 Pirmais izdevums 2005 PĀRSPRIEGUMU AIZSARDZĪBA VIDSPRIEGUMA ELEKTROTĪKLOS Energostandartā aprakstīti vispārīgie principi pārspriegumu aizsardzības ierīkošanai 6 20 kv
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo
Διαβάστε περισσότεραM.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem
DINAMIKA. Dinmik prkst pātrinājum ršnās cēloħus un plūko tā lielum un virzien noteikšns pħēmienus. Spēks (N) ir vektoriāls lielums; ts ir ėermeħu vi to dĝiħu mijiedrbībs mērs. Inerce ir ėermeħu īpšīb sglbāt
Διαβάστε περισσότεραLaboratorijas darbu apraksts (II semestris)
Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā
Διαβάστε περισσότεραNexus. Izplatītāja rokasgrāmata. ŠOSEJAS MTB Kalnu tūrisma. City Touring/ Comfort Bike SG-3R40 SG-3R45 SG-3R75 SG-3R75-A SG-3R75-B SG-3D55 SG-3C41
(Latvian) DM-SG0005-01 Izplatītāja rokasgrāmata ŠOSEJAS MTB Kalnu tūrisma City Touring/ Comfort Bike URBAN SPORT E-BIKE Nexus SG-3R40 SG-3R45 SG-3R75 SG-3R75-A SG-3R75-B SG-3D55 SG-3C41 SL-3S35-E SL-3S41-E
Διαβάστε περισσότερα10. klase 1. uzdevuma risinājums A. Dēļa garums l 4,5 m. sin = h/l = 2,25/4,5 = 0,5 = (2 punkti) W k. s = 2,25 m.
0. klase. uzdevuma risinājums A. Dēļa garums l 4,5 m. sin = h/l =,5/4,5 = 0,5 = 0 0. ( punkti) B. v o = 0 m/s. Tādēļ s = at / un a = s/t Ja izvēlas t = s, veiktais ceļš s = 4m. a = 4/ = m/s. ( punkti)
Διαβάστε περισσότεραP A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks
3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem
Διαβάστε περισσότεραJauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu
Jauni veidi, kā balansēt divu cauruļu sistēmu Izcila hidrauliskā balansēšana apkures sistēmās, izmantojot Danfoss RA-DV tipa Dynamic Valve vārstu un Grundfos MAGNA3 mainīga ātruma sūkni Ievads Zema enerģijas
Διαβάστε περισσότεραEKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA saskaņā ar Regulas (ES) 305/2011 (par būvizstrādājumiem) III pielikumu Hilti ugunsdrošās putas CFS-F FX Nr. Hilti CFS 0843-CPD-0100 1. Unikālais izstrādājuma tipa
Διαβάστε περισσότεραDEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU
LV DEKLARĀCIJA PAR VEIKSTSPĒJU DoP No. Hilti HIT-HY 270 33-CPR-M 00-/07.. Unikāls izstrādājuma tipa identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 270 2. Tipa, partijas vai sērijas numurs, kā
Διαβάστε περισσότεραENERGOSTANDARTS SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA
LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 043 Pirmais izdevums 2002 SPĒKA KABEĻLĪNIJU PĀRBAUDES METODIKA Šajā standartā tiek apskatītas spēka kabeļu izolācijas pārbaudes normas, apjomi un metodika pēc to ieguldīšanas
Διαβάστε περισσότεραRīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Metāla konstrukcijas
Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Metāla konstrukcijas Studiju darbs Ēkas starpstāvu pārseguma nesošo tērauda konstrukciju projekts Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs Stud. apl. Nr. 081RBC049
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-6 Raksturlīknes Δp-c (konstants),4,8 1,2 1,6 Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 6 15/1-6, 25/1-6, 3/1-6 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 6 5 v 1 2 3 4 5 6 7 Rp ½,5 1, p-c 1,5 2,
Διαβάστε περισσότεραDatu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4
Datu lapa: Wilo-Yonos PICO 25/1-4 Raksturlīknes Δp-c (konstants) v 1 2 3 4,4,8 1,2 Rp ½ Rp 1,2,4,6,8 1, Rp 1¼ H/m Wilo-Yonos PICO p/kpa 15/1-4, 25/1-4, 3/1-4 4 1~23 V - Rp ½, Rp 1, Rp 1¼ 4 m/s Atļautie
Διαβάστε περισσότεραUzmavas kabeļiem ar plastmasas izolāciju 68. Uzmavas kabeļiem ar papīra izolāciju 70. Hermētiski uzgaļi kabeļiem ar plastmasas un papīra izolāciju 72
66 Termonosēdināmas zemsprieguma uzmavas Uzmavas kabeļiem ar plastmasas izolāciju 68 Zemsprieguma uzmavas Uzmavas kabeļiem ar papīra izolāciju 70 Pārejas uzmavas kabeļiem ar plastmasas izolāciju un kabeļiem
Διαβάστε περισσότεραAGNIS ANDŽĀNS, DACE BONKA, ZANE KAIBE, LAILA ZINBERGA. Matemātikas sacensības klasēm uzdevumi un atrisinājumi 2009./2010.
AGNIS ANDŽĀNS, DACE BONKA, ZANE KAIBE, LAILA ZINBERGA Matemātikas sacensības 4.-9. klasēm uzdevumi un atrisinājumi 009./00. mācību gadā Rīga 0 A. Andžāns, D. Bonka, Z. Kaibe, L. Zinberga. Matemātikas sacensības
Διαβάστε περισσότεραI.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi
I.A.R. Izpēte Analīze Risinājumi Pasūtītājs : SIA Vertex Projektēšanas stadija : Tehniskais projekts Pārskats par ģeotehniskajiem izpētes darbiem Stāvlaukuma izbūve pie Mārupes pamatskolas Viskalnu ielas
Διαβάστε περισσότεραĢeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest
Ģeoloģiskā un ģeotehniskā firma SIA BG Invest Reģ. Nr. 403040947, Rīgas 45-34, Līvāni, LV-5316, mob. tālr. 26105551, e-pasts bginvest@inbox.lv PASŪTĪTĀJS: SIA K-RDB Draudzības Aleja 19-58, Jēkabpils, LV-51,
Διαβάστε περισσότεραKomandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 7. klasei
01 Komandu olimpiāde Atvērtā Kopa Atrisinājumi 7. klasei 1. Varam pieņemt, ka visos darbos Kristiāna strāda piecu darba dienu nedēļu, tātad 40 stundas nedēļā (drīkst arī pieņemt, ka Kristiāna strādā nedēļas
Διαβάστε περισσότεραNeelektrisku lielumu elektriskā mērīšana un sensori
Aivars Kaėītis Neelektrisku lielumu elektriskā mērīšana un sensori Mērāmais lielums Sensors, pārveidotājs Signāla kondicionieris Pastiprinātājs Filtrs PCI, USB, Paralēais, u.c. Datu uzkrājēji Mērkarte
Διαβάστε περισσότεραInterferometri
6..6. Interferometri Interferometri ir optiskie aparāti, ar kuriem mēra dažādus fizikālus lielumus, izmantojot gaismas interferences parādības. Plānās kārtiņās koherentie interferējošie stari atrodas relatīvi
Διαβάστε περισσότεραLATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE
Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 43 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 43 Pārlokot
Διαβάστε περισσότεραTemperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma
Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras
Διαβάστε περισσότεραSKRŪVPĀĻI Speciālais kurss
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvniecības fakultāte Būvkonstrukciju katedra Andīna SPRINCE, Leonīds PAKRASTIŅŠ SKRŪVPĀĻI Speciālais kurss Rīga 2010 UDK 624.154-428(075.8) Sp 920 s Sprince A., Pakrastiņš
Διαβάστε περισσότεραKabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle
Кabeļu trepes KS Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Nepieciešamo virsmas apstrādi izvēlas atkarībā no atmosfēras iedarbības faktoriem kabeļus nesošās konstrukcijas uzstādīšanas
Διαβάστε περισσότεραEKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA
LV EKSPLUATĀCIJAS ĪPAŠĪBU DEKLARĀCIJA DoP No. Hilti HIT-HY 170 1343-CPR-M500-8/07.14 1. Unikāls izstrādājuma veida identifikācijas numurs: Injicēšanas sistēma Hilti HIT-HY 170 2. Tipa, partijas vai sērijas
Διαβάστε περισσότεραUponor PE-Xa. Ātrs, elastīgs, uzticams
Uponor PE-Xa Ātrs, elastīgs, uzticams Pasaulē pirmās, vislabākās un visbiežāk izmantotās PEX sistēmas Plastmasas risinājumu pionieru kompetence, vairāk nekā četru dekāžu pieredzes rezultāts Sistēma izstrādāta
Διαβάστε περισσότεραMAZĀ UNIVERSITĀTE. 5. nodarbība, gada 31. marts. Mazā matemātikas universitāte
MAZĀ MATEMĀTIKAS UNIVERSITĀTE Mazā matemātikas universitāte 5. nodarbība, 2012. gada 31. marts Statistiskais eksperiments varbūtību teorijā. Kā vēl var aprēėināt notikumu varbūtības? Mazā matemātikas universitāte
Διαβάστε περισσότεραLielais dānis Nilss Bors
Lielais dānis Nilss Bors No kā sastāv atoms? Atoma kodola atklāšana Atoma planetārais modelis. Bora teorija Orbitālais kvantu skaitlis Magnētiskais kvantu skaitlis. Magnētiskā mijiedarbība atomā Elektrona
Διαβάστε περισσότεραUzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai
EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums
Διαβάστε περισσότεραTEHNISKĀ INSTRUKCIJA. Lodza, 1999.gada februāris
Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 KVANTOMETRS CPT01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes kvantometra konstrukcijas
Διαβάστε περισσότεραTestu krājums elektrotehnikā
iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža
Διαβάστε περισσότερα5. un 6.lekcija. diferenciālvienādojumiem Emdena - Faulera tipa vienādojumi. ir atkarīgas tikai no to attāluma r līdz lodes centram.
Parasto diferenciālvienādojumu nelineāras robežproblēmas 5. un 6.lekcija 1. Robežproblēmas diferenciālvienādojumiem ar neintegrējamām singularitātēm 1.1. Emdena - Faulera tipa vienādojumi Piemērs 5.1.
Διαβάστε περισσότεραIEVADS KĻŪDU TEORIJĀ
RĪGAS TEHNISKĀS KOLEDŽA I.Klotņa IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ 011. 1 1. FIZIKĀLO LIELUMU MĒRĪŠANA Peredze apstprna, ka dažādus tpskus objektus var savā starpā salīdznāt tka pēc tādām īpašībām, kuras raksturo ar
Διαβάστε περισσότεραBūvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība
Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava
Διαβάστε περισσότεραFizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei
Fizikas valsts 66. olimpiāde Otrā posma uzdevumi 12. klasei 12-1 Pseido hologramma Ievēro mērvienības, kādās jāizsaka atbildes. Dažus uzdevuma apakšpunktus var risināt neatkarīgi no pārējiem. Mūsdienās
Διαβάστε περισσότεραPašmācības materiāli izklājlapu lietotnes OpenOffice.org Calc apguvei
Pašmācības materiāli izklājlapu lietotnes OpenOffice.org Calc apguvei Guntars Lācis guntars_l@inbox.lv Saturs Izklājlapu lietotnes OpenOffice.org Calc darba vide... 4 Aprēķinu veikšana, izmantojot lietotni
Διαβάστε περισσότεραTROKSNIS UN VIBRĀCIJA
TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,
Διαβάστε περισσότεραKlasificēšanas kritēriji, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības
, ņemot vērā fizikāli ķīmiskās īpašības Mg.sc.ing. Līga Rubene VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Informācijas analīzes daļa Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļa 20.04.2017.
Διαβάστε περισσότεραAUTOCEĻU PROJEKTĒŠANA
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE TRANSPORTBŪVJU INSTITŪTS AUTOCEĻU PROJEKTĒŠANA Trases plāna, garenprofila un ceļa klātnes izveidojums Rīga - 006 Autors... Profesors, dr.sc.ing Juris Naudžuns RTU Transportbūvju
Διαβάστε περισσότεραLatvijas Skolēnu 62. fizikas olimpiādes III posms
Latvijas Skolēnu 62 fizikas olimpiādes III posms Vērtēšanas kritēriji Teorētiskā kārta 212 gada 12 aprīlī 9 klase Uzdevums Caurplūdums, jeb ūdens tilpums, kas laika vienībā iztek caur šķērsgriezumu S ir
Διαβάστε περισσότερα6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)
6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā
Διαβάστε περισσότεραTIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE
TIEŠĀ UN NETIEŠĀ GRADIENTA ANALĪZE Botānikas un ekoloăijas katedra Iluta Dauškane Vides gradients Tiešā un netiešā gradienta analīze Ordinācijas pamatideja Ordinācijas metodes Gradientu analīze Sugu skaits
Διαβάστε περισσότερα