6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme būs pārtraukta, jo ekonomika sasniegs savu potenciālo līmeni Y* un attīstības pieaugums būs stacionārs vai nemainīgs: y = 0. Pamatojums tam ir tāds: iedzīvotāju ienākumi sasniegs maksimālo nemainīgo līmeni, ierobežotie darba resursi vai resursu trūkums neļaus ekonomikai attīstīties no resursu pieauguma faktora un ekoloģiskie standarti liks ekonomikai samazināt ražošanas attīstību. 1
Bet ir lietderīgi reālistiskāk paanalizēt attīstības iespējas un izskatīt tādu pieeju vai modeli, kurš pieļauj ekonomisko attīstību arī pie stacionārā stāvokļa. Tādu pieeju nosauca par endogēnās augsmes teoriju, kura balstās uz iekšējo un papildfaktoru un apstākļu efektīvāko izmantošanu, kā nacionālās ekonomikas ietvaros, tā arī pasaules ekonomikas izaugsmes scenārijos. 2
Endogēnās augsmes teorijas autori K.Arou (1962), P.Romer (1986), R.Lukas (1988), R.Barou (1989) parādīja savās teorijās ilgtermiņa pieauguma iespējas pie stacionāra stāvokļa, izmantojot tādus faktorus, kā tehniskais progress, pieaugoša ražošanas atdeve un cilvēkkapitāla attīstība. Endogēnās augsmes teorija paredz, ka valdības politikai un ekonomiskajai uzvedībai jābūt spējīgām ietekmēt augsmes tempus ilgtermiņa skatījumā un nodrošināt ekonomikas attīstību arī stacionārajā stāvoklī. 3
Ir divas pamatmetodes kā endogenizēt nemainīgā stāvokļa augsmes tempus: 1. Tehniskā progresa augsmi ΔA/A var endogenizēt ietekmējot to ekonomikas resursu daļu, kas paredzēti pētījumiem un inovācijām. 2. Nemainīgā stāvokļa augsmes tempus var ietekmēt ar kapitāla ātruma a palīdzību, ar kuru tiek uzkrāti ražošanas faktori. To var parādīt ar vienkāršu ražošanas funkciju, kurā ir tikai kapitāls. Y = ak (1) 4
Izlaide Y no vienādojuma (1) ir tieši proporcionāla kapitāla krājumam K. Tagad iedomāsimies, ka uzkrājumu temps ir konstants, ar ātrumu s. Pieņemsim, ka nav ne iedzīvotāju skaita pieauguma, ne kapitāla amortizācijas. Tādā gadījumā visi uzkrājumi darbojas kapitāla krājumu palielināšanas virzienā. vai ΔK = sak (2) ΔK/K = sa 5
Tā kā izlaide ir tieši proporcionāla kapitālam, izlaides pieauguma temps būs: Δ Y/Y = ΔK/K = sa (3) Šajā piemērā izlaides pieauguma temps būs straujāks, ja lielāks būs uzkrājumu temps. Praktiski ekonomikā ir pieņemta šāda definīcija: «Ekonomiskā attīstība notiek, ja ilgākā laika periodā valsts iedzīvotāju ekonomiskā labklājība palielinās». 6
Attiecībā uz augsmes un attīstības teoriju mēs varam uzstādīt sekojošus jautājumus: Cik daudz valsts investē un it īpaši cik liela ir inovatīvā kapitāla daļa kopējās investīcijās? Cik strauji pieaug iedzīvotāju skaits? Kāda ir cilvēkkapitāla nodrošināšanas kvalitāte? Cik efektīvi tiek izmantoti dotie ražošanas resursi? Ekonomikā attīstība norisinās ražošanas faktoru uzkrāšanas rezultātā, ieskaitot cilvēkkapitālu, kuri darbojas stabilā ekonomiskā un politiskā struktūrā. 7
Izaugsme darba ražīgumā Endogēnā teorijā darba faktors izaugsmē modificēts un analizēts no darba resursu efektivitātes viedokļa. Darba ražīguma pieaugumā īpaša uzmanība pievērsta darba efektivitātei, kura balstās uz cilvēkkapitāla pieaugumu. Efektīvā darba koncepcija noformulēta sekojoši: E = q L, kur E efektīvās darba vienības; q darba ražīguma indekss; L fiziskā darba produkts. Tad de/e = dl/l + dq/q, kur de/e efektīvā darba pieaugums. 8
Kapitāla efektīvā darba attiecība k = K/E Izlaidums uz efektīvo darba vienību y = Y/E Y = A f (k) izlaidums uz efektīvo darba vienību I = S S = sy de/e = n + q efektīvo darba resursu pieaugums Kur dl/l = n darba resursu pieaugums dq/q = q ekzohēnais pieaugums darba ražīgumā Efektīvā darba koncepcija dod iespēju prognozēt tālāko ekonomisko un sociālo attīstību ilgtermiņa posmā. 9
Tehniskā progresa nemitīgums sy paredzēti uzkrājumi uz vienu darba spēku E 2 nk sy 11 nk nepieciešamās investīcijas uz vienu darba spēku E 0 E 1 sy sy 1 k* 0 k* 1 k kapitāladarba attiecība 10
nk vajadzīgās investīcijas uz vienu darba spēku, lai saglabātu kapitāla darba attiecību (k) pie esoša darba spēka pieauguma (n) nemitīgs tehniskais progress var mainīt ražošanas funkciju no sy līdz sy 1 sy 11 utt. un stacionāro kapitāla darba attiecību no k* 0 līdz k* 1 k* 2 utt. Tas nodrošinās ilgtermiņa izaugsmi, kas balstās uz efektīvāku darba un jaunākas tehnoloģijas izmantošanu ekonomikā. 11
Makroekonomisko modeļu evolūcija un valsts sociāli ekonomiskā stāvokļa pārmaiņas Y 5 Y4 4 Y3 3 Y2 2 1 Y1 * A1 A2 A3 A4 A Y NKP (nacionālais kopprodukts) A Kapitāla izdevumi vai inovācijas kapitāls Valsts stāvoklis 1 {Y1; A1} Ražošanas funkcija Valsts stāvoklis 2 {Y2; A2} - Ricardo modelis Valsts stāvoklis 3 {Y3; A3} - Harroda- Domara modelis Valsts stāvoklis 4 {Y4; A4} - Nelsona modelis Valsts stāvoklis trend 5 - Solova modelis and Endogēnās izaugsmes modelis * - Latvijas ekonomikas stāvoklis 12