Kuldīgas 2.vidusskola Ģeologa profesionālās iespējas Latvijā Pētnieciskais darbs sociālajās zinībās Darba autors: Mikus Prenclavs 7.a klases skolnieks Darba vadītāja: Mag.paed. Agita Grāvere-Prenclava matemātikas un informātikas skolotāja Kuldīga, 2013
Saturs Ievads... 3 1. Kas ir ģeoloģija un ko dara ģeologs... 6 1.1. Ģeologa darba saturs... 7 1.2. Ģeologa darba apstākļi.... 7 1.3. Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:... 8 1.4. Darba iespējas.... 8 2. Kā kļūt par ģeologu... 6 3. Ģeoloģija Latvijā - ģeologa profesionālās iespējas.... 10 3.1. Vai Latvijas zemes dzīlēs ir nafta, dimanti un zelts... 10 3.2. Kas vēl slēpjas Latvijas zemes dzīlēs... 11 3.3. Kas ir mūsu valsts taustāmās bagātības... 11 Secinājumi... 12 Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts... 13 4
Ievads Rakstot šo darbu, autoram bija jāizvēlas, kādas karjeras iespējas vai profesiju viņš apskatīs. Autors domā, ka apskatīt visiem pazīstamas profesijas, piemēram: frizieris, pārdevējs, skolotājs, ugunsdzēsējs, šoferis nebūtu interesanti, jo par tām jau vairums cilvēku ir diezgan labi informēti. Tādēļ darba autors nolēma pētīt profesiju ģeologs. Pirmkārt tādēļ, ka viņa vectēvs bija ģeologs un mamma ir daudz interesanta stāstījusi par vectēva darbu. Otrkārt, autors ir pārliecināts, ka daudzi viņa vienaudţi nemaz nezin, ko šīs profesijas pārstāvji dara. Darba mērķis: pētīt ģeologa profesiju Latvijā. Darba uzdevumi: 1. Veikt informācijas avotu izpēti, lai noskaidrotu, kas ir ģeoloģija, ko dara ģeologs, kādas ir šīs profesijas īpatnības. 2. Noskaidrot, kā kļūt par ģeologu Latvijā. 3. Pētīt ģeologa profesionālās iespējas mūsu valstī. Pētījuma metodes: informācijas avotu analīze, ģimenes arhīva izpēte. Pētnieciskā darba pamatdaļā autors ir aprakstījis, kas ir ģeoloģija, kāda ir ģeologa profesijas specifika, darba apstākļi, profesionālie darba instrumenti un aprīkojums, kā noskaidrojis, kur un kā Latvijā iespējams apgūt ģeologa profesiku un kādas ir profesionālās iespējas ģeologam mūsus valstī. Pētījuma rezultātā autors izdarījis secinājumus. 5
1. Kas ir ģeoloģija Ģeoloģija (no grieķu: γη, gê, "zeme"; un λόγος, logos, "runa" burtiski "runāt par zemi") ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi. Ģeoloģija galvenokārt pēta Zemi veidojošo cietvielu, tās uzbūvi, struktūru, fiziskās īpašības, vēsturi un procesus, kas veido Zemi. Ģeoloģija ir viena no Zemes zinātnēm. Ģeoloģijas zinātnes attīstības gaitā ir noteikts, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,6 miljardi (4,6x10 9 ) gadi. Ģeologi meklē un pēta Zemes derīgos izrakteņus, piemēram naftu, zeltu, dzelzsrūdu, būvniecībai derīgās smiltis utt. Ziņas par minerālu īpatnībām, vulkānu darbību, zemestrīcēm un krasta līniju pārvietošanos ir sastopamas jau seno ēģiptiešu, ķīniešu, indiešu, grieķu un romiešu darbos. 17. gadsimtā tika izvirzītas pirmās kosmogoniskās hipotēzes, izdotas pirmās ģeoloģiskās kartes. 18. gadsimta beigās ģeoloģija (ģeognozija) izveidojās par patstāvīgu zinātni līdz tam to uzskatīja galvenokārt par mineraloģijas vai fizioģeogrāfijas nozari. Pirmais terminu "ģeoloģija" lietoja Ţans-Andrē Deluks 1778. gadā. 6
2. Kas ir un ko dara ģeologs Ģeologs pēta ģeofiziskos procesus, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un pētniecības metodiku ģeoloģijas un ģeofizikas nozarēs. 2.1. Ģeologa darba saturs Ģeologs pēta, piemēram, Zemes garozas sastāvu un struktūru, kalnu minerālus, derīgos izrakteņus, bet pēc tam analizē pētījumos iegūtos datus, gatavo ģeoloģiskos pārskatus, kuros ir vispārīga vai specializēta informācija par konkrētas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, zemes dzīļu resursiem, pazemes ūdeņiem, ģeoloģiskajiem procesiem un ar tiem saistīto ģeoloģisko risku. Ģeologs arī sagatavo informāciju par daţādiem ģeoloģiskajiem objektiem atradnēm, karjeriem, aizsargājamajiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Ģeologs izstrādā kartes (tajās attēlo, piemēram, teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, ieţu sastāvu, derīgo izrakteņu izplatību), jūras kartes un diagrammas, lieto pētījumu rezultātus, nosakot minerālu, gāzes, naftas atradņu un pazemes ūdeņu resursus. Ģeologu darbu iedala arī sīkāk pēc nozarēm un pētniecības specifikas: Inženierģeologs lieto ģeoloģiskās zināšanas dambju, tiltu, tuneļu, ceļu un ēku būvniecībā, piemēram, nosaka, no kāda materiāla sastāv grunts, vai tā ir smilšaina, mālaina, akmeņaina, jo no tā ir atkarīga topošās ēkas vai būves projektēšana, jāzina kādi pamati jāplāno. Hidroģeologs pēta pazemes ūdeņu izcelšanos, dinamiku, fizikālās un ķīmiskās īpašības, nosaka pazemes ūdeņu ieguves vietas, piemēram, artēziskās akas. Paleontologs pēc atrastajām fosilijām (senu augu vai dzīvnieku atliekām, kas ieţos sastopamas kā pārakmeņojums vai nospiedums) pēta agrāko ģeoloģisko periodu dzīvos organismus un to attīstību. 2.2. Ģeologa darba apstākļi Ģeologs strādā gan uz lauka, iegūstot datus, gan biroja tipa telpās, kur apstrādā iegūto informāciju. Darbs ārā notiek arī sliktos laika apstākļos lietū, vējā, aukstumā. Bieţi jāmēro lieli ceļa attālumi kājām, jo ar autotransportu piekļūt ir grūti. Ģeologs strādā astoņu stundu darba dienu, bet vasarās, kad laika apstākļi un apgaismojums ir labvēlīgs lauka darbu veikšanai, darba dienas var būt garākas. 7
2.3. Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums: Ģeologs darbā lieto datoru ar atbilstošu programmatūru. Darbam karjeros un ģeoloģiskajos atsegumos viņš lieto ģeoloģisko āmuru (1.att.), ģeoloģisko kompasu (busoli)(2.att.). Lai noteiktu 1.attēls konkrētas vietas ģeoloģisko uzbūvi, ģeologs 2.attēls izmanto rokas mehānisko urbi (paņem grunts paraugus, ko pēc tam laboratorijā izpēta) vai zondi (mēra vairākus grunts parametrus, piemēram, pretestību, sānu berzi, kas uzreiz no zondes tiek vizualizēta datora monitorā). Ģeologs darbā lieto GPS (globālās pozicionēšanas sistēmu) koordināšu, virziena un ātruma noteikšanas ierīci, ar kuras palīdzību signāls no mākslīgā pavadoņa tiek attēlots kartē. Hidroģeologs darbā izmanto arī minilaboratoriju, ar kuras palīdzību uz lauka nosaka daţādus ūdens parametrus, piemēram, ph līmeni, skābekļa daudzumu. Paleontologs darbā izmanto arī mikroskopu un radioaktīvo oglekli, ar kura palīdzību nosaka fosilijas vecumu. 2.4. Darba iespējas Ģeologs var strādāt gan valsts iestādēs, gan privātuzņēmumos, kas nodarbojas ar ģeoloģisko izpēti un derīgo izrakteņu ieguvi, vides aizsardzības iestādēs, zinātniskajos institūtos. Viņu galvenais darba lauks ir lietišķā ģeoloģija, kas kalpo ikdienas praktiskajām vajadzībām: jaunu būvobjektu un arī jau esošo celtņu un komunikāciju pamatu izpēte, ūdens apgādes jeb hidroģeoloģiskie darbi un nerūdu derīgo izrakteņu izpēte un meklējumi, kā arī licencēšanas darbi un daţādu datu un materiālu apkopošana un glabāšana datu bāzē. Ģeologi nodarbojas arī ar zinātnisko pētniecību un studiju procesa organizēšanu, plānošanu un īstenošanu. No ģeoloģisko darbu aprites izslēgti ogļūdeņraţi (nafta, gāze), šie jautājumi nodoti Ministru kabineta pārziņā, atskaitot gadījumus, kad jāveic urbumi. Ar lietišķās ģeoloģijas jautājumiem Latvijā nodarbojas vairāk nekā 25 firmas, nozares speciālisti vajadzīgi arī ministrijās, tādēļ bez darba neviens ģeologs Latvijā nepaliek. 8
2.5. Kā kļūt par ģeologu Padomju gados Latvijā nebija speciālu mācību struktūrvienību, jo izglītību šajā jomā likvidēja 1952.gadā. Latvijā ģeoloģijas zinātnes pamatus mācīja topošajiem ģeogrāfiem, bet, lai kļūtu par ģeologu, zināšanas vajadzēja papildināt ārpus Latvijas. Tā kā ģeologa diplomu varēja iegūt citur plašajā padomju savienībā, speciālisti uz Latviju brauca strādāt lielākoties no citām republikām. Atbraucēji, protams, nezināja latviešu valodu un nezināja arī Latvijas ģeoloģiskās uzbūves specifiku. Kad Latvija atguva neatkarību, uz Latvijas PSR Ģeoloģijas pārvaldes pamatiem izveidoja Latvijas Ģeoloģijas dienestu. Lielākā daļa ģeologu, kas no Latvijas neaizbrauca, sāka strādāt šajā dienestā. Pirms neatkarības atjaunošanas ne reizi vien tika mēģināts atjaunot ģeoloģijas studijas Latvijā, bet tā īsti pārmaiņas sākās ar atmodas laiku astoņdesmito gadu beigās. No 1990./1991.mācību gada Universitātē oficiāli bija Ģeoloģijas katedra, un tagad fakultātē ir ģeoloģijas nodaļa, kas veic pilnu apmācības ciklu bakalaura un maģistra programmā, tāpat ir iespēja studēt doktorantūrā. Katru gadu uzņemam 25 studentus, bet diplomu saņem tikai 8 12 cilvēki, jo ģeoloģija ir smaga zinātne, jāmācās gan ķīmija un fizika, gan vajadzīgs praktiskais darbs. Mācību ilgums bakalaura studijām ir 4 gadi. Diplomēta ģeologa iespējamais atalgojums ir 120-1000Ls. Algas apmērs atkarīgs no ieņemamā amata, darba vietas un ģeologa darba pieredzes. 9
3. Ģeoloģija Latvijā Lai gan pēdējos gados Latvijā nav dzirdamas plašas ģeoloģijas ekspedīcijas, taču ģeoloģija Latvijā pastāv un ir vairāki uzņēmumi kas nodarbojas ar derīgo izrakteņu izpēti, ar ūdensapgādes urbumu izveidi, potenciālo dīķu vietu izpēti, urbšanas darbiem un daudzām citām lietām. 3.1. Vai Latvijas zemes dzīlēs ir nafta, dimanti un zelts? Ir zināmas reālas ieguves vietas Kuldīgas apkārtnē, kur pašlaik notiek strīds ar zemes īpašniekiem. Šī nafta ir augstas kvalitātes tā dēvētā parafīna tipa nafta, kas ir maz piemērota benzīna raţošanai, bet labi noder kosmētiskās produkcijas raţošanai, kur tiek izmantotas no naftas pārstrādes produktiem iegūtās vielas. Pēc pašreizējiem datiem, šo naftas iegulu krājums ir niecīgs, un grūti pateikt, kā ieguvēji plāno to izmantot. Otra naftas iegulu vieta, kas ir arī lielais strīdus ābols ar lietuviešiem, atrodas jūrā. Pagaidām nav zināms, cik naftas tur ir un kāda tā ir. Pazīmes liecina, ka nafta ir, bet viss pārējais vēl ir tāda zīlēšana kafijas biezumos. Latvijā pagaidām nav atrasts neviens dimanta grauds, bet ir atrasti visi tā dēvētie pavadoņminerāli, kas rodas līdzīgos apstākļos pie liela spiediena un ļoti dziļi zemes dzīlēs. Ģeologi domā ka tie varētu atrasties dzīlēs kliedņu veidā ļoti sen, varbūt devonā vai karbonā, ir bijis sprādziens no zemes dzīlēm, un jūra, kas vēlāk nāca pāri Latvijas teritorijai, pārskaloja šos veidojumus un izkliedēja tos smilšakmeņos. Latvijas teritoriju daudzviet šķērso lūzumi, un, piemēram, Valmieras apkārtnē tie atrodas tuvu zemes virskārtai un ir tikai daţu desmitu metru dziļumā. Arī tur varētu būt, ka ultrabaziskā magma liela spiediena ietekmē ir cēlusies uz augšu, bijis vienreizējs sprādziens, un ieţi, ko sauc par kimberlītu jeb zilajiem māliem, ir izsviesti apkārtnē. Tajos varētu atrasties viss zināmais šādu ieţu komplekts, tajā skaitā arī dimanti. Šo sprādziena piltuvju diametrs parasti ir ļoti mazs, tādēļ ģeoloģiski meklēt šajās vietās dimantus ir tas pats, kas meklēt adatu siena kaudzē. Var meklēt ar kosmisko uzņēmumu palīdzību, bet, ja tādas vietas Latvijā būtu plašas, tad tās jau sen būtu atšifrētas. Zinātniskā valodā to sauc par aerokosmisko dešifrēšanu. Pēc krāsas, upju konfigurācijas izmaiņām un vēl citām pazīmēm var noteikt, kur atrodas lūzumi.un, nu jau likvidētais Ģeoloģijas dienests, kas tagad iekļauts aģentūrā, tieši ar to nodarbojās atjaunoja visas Latvijas teritorijas padomju laikā izdotās kartes, papildinot tās ar jaunākajiem dešifrēšanas datiem. Daudzos gadījumos tika precizētas ne tikai tektoniskās struktūras un lūzumi, bet arī ieţu izplatības robeţas. Dimantu, naftas un gāzes meklēšana visā pasaulē tā arī sākas ar aerokosmisko dešifrēšanu. 10
3.2. Kas vēl slēpjas Latvijas zemes dzīlēs? Urbumā pie Staiceles 700 metru dziļā ir atrasta lieliskas kvalitātes dzelzsrūda, kuras josla iet tālāk uz Aknīstes pusi. Šīs rūdas vecums ir aptuveni pusotrs miljards gadu. Latvija ir tikpat bagāta ar dzelzsrūdu kā Amerika pie Lielajiem ezeriem. Taču tā atrodas dziļi un būtu jāiegūst šahtās, kas izmaksātu dārgāk nekā zelts. Arī Rietumlatvijā ir aptuveni uz pusi jaunākas dzelzsrūdas iegulas, bet tā atrodas vēl dziļāk. Protams, tā nav tā dzelzsrūda, ko izmantoja hercogs Jēkabs. Viņš izmantoja purva rūdu. Ja Latvijā kādreiz redzat uzrakstu «Dzelzāmurs», tad ziniet, ka tur tuvumā hercoga Jēkaba laikā kādreiz bijusi dzelzs kaltuve, kur no tuvējā purva ieguva vienu no dzelzsrūdas paveidiem limonītu. Tautā mēdz teikt dzelţaini ūdeņi. Sietiņiezī varat atrast avotiņu, kas iztek no zemes un kura ūdeņi ir pavisam rūsgani, tas nozīmē, ka ūdenī ir daudz dzelzs. Arī okera krāsu nosaka dzelzs daudzums iezī. Urbumos pie Limbaţiem un Staicelē 600 700 metru dziļumā var atrast minerālus, kas liecina par svina, cinka un vara klātbūtni. Tomēr arī šo izrakteņu iegūšana neatmaksājas, jo tie atrodas dziļi un koncentrācija nav liela. Spektrālā analīze parāda arī zelta klātbūtni, bet šis zelts pat nav saredzams, tie ir tikai zelta putekļi. Latvijas zemes dzīlēs mēs varam atrast gandrīz visu Mendeļejeva tabulu, taču tas vēl nenozīmē, ka visu var vai ir vērts iegūt. 3.3. Kas ir mūsu valsts taustāmās bagātības? Tie ir mūsu dolomīti, kam ir ļoti augsta kvalitāte. Dolomīta atradnes ir lielas un bagātīgas. Tas ir ļoti svarīgs materiāls visu veidu būvniecībai un arī labs dekoratīvās apdares materiāls. Otrs nozīmīgs ir ģipša veidots iezis, kas ir aptuveni tikpat vecs kā dolomīts, tam ir 330 350 miljoni gadu. Piemēram, Zviedrijā ģipša nav. Šis iezis ir ne tikai laba saistviela, tā ir būtiska cementa raţošanas sastāvdaļa. Ģipsis ir minerāls. Iezis, kura pamatsastāvā ir ģipsis, ko tautā un arī publikācijās dēvē par ģipšakmeni. Mums ir kaļķakmeņi, kas arī tiek lietoti būvniecībā un cementa raţošanā. Ir ļoti tīra kaļķakmens paveids, ko izmanto arī cukura rūpniecībā cukura rafinēšanas procesā. Mums ir daţādu veidu un vecuma māls, kas noder gan drenu un ķieģeļu, gan arī cementa raţošanā. Šiem derīgajiem izrakteņiem ir liela rūpnieciska nozīme, jo daudzām valstīm to nav. Mēs šos izrakteņus varam arī eksportēt. 11
Secinājumi Apskatot pieejamos materiālus, es sapratu, ka Latvijā ir iespējas studēt šo zinātnes nozari. Tikai materiālu par ģeoloģiju ir pieejami ļoti maz. Ņemot vērā to, ka arī mans vectēvs bija ģeologs, mana mamma man ir ļoti daudz stāstījusi par to cik interesantas bija šīs ekspedīcijas kā viņa tās sauca. Viņa vasarās brauca savam tētim līdzi uz tā saucamajiem urbumiem. Viņas stāsti bija ļoti interesanti, jo viņa bija redzējusi gan tādus urbumus, kuros ieguva minerālūdeni (piem.valmierā), gan tādus kuros meklēja naftu (piem. Nidā). Un arī pats urbšanas process, pēc mammas stāstītā, bijis ļoti interesants. Arī viņai ir uzticēti daţādi interesanti uzdevumi, piemēram pierakstīt un pārbaudīt daţādus mērījumus. Mums mājās ir arī vairāki ieţu paraugi, kuri ir iegūti mūsu pašu zemītē. Un iepazīstoties ar visiem materiāliem un mammas stāstīto, secinu, ka šī ir ļoti interesanta profesija. Arī mans brālis šobrīd domā, ka varētu izvēlēties tieši šo profesiju. 12
Izmantotā literatūra 1. www.wikipedia.lv [23.02.2013.] 2. www.geo.lu.lv [24.01.2013.] 3. Ģimenes arhīva materiāli. 13