telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS

Transcript

1 Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS Rīga

2 [Imprint] Projekts Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā Projektu līdzfinansē: RĪGAS DOME Eiropas Ekonomiskā Zona Projekta vietne Projektu īsteno: Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" Reģ. Nr.: LV73NDEA Nordea Bank Finland PLC Latvijas Filiāle Adrese: Dzirnavu iela 60a-21, Rīga, LV-1050 Tālruņa numurs: E-pasts: rpab@riga.lv Aģentūras vietne: Sadarbībā ar: Rīgas Stradiņa Universitāte Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts SILAVA Telpiskā un sociālā daļa Autori: Aleksandrs Feļtins projekta sadaļas vadītājs, kompozīciju analīze un kopsavilkums Toms Bricis klimata pārmaiņas, gaisa temperatūras mērījumi un korelācija ar zemes izmantošanas faktoriem Jānis Donis PSS cēloņu attāla izpēte, satelītkartes Viesturs Celmiņš fokusa grupas par klimata mainības ietekmi Visas tiesības paturētas. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz projektu ir obligāta. Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" Rīga, gads Projekta vietne Latvijas valsts mežzinātnes institūts «Silava» RSU Darba drošības un vides veselības institūts 2

3 Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS Rīga

4 Saturs Darba uzdevums...5 Kopsavilkums... Error! Bookmark not defined. 1. Ievads. Aktualitāte Klimata pārmaiņas Klimata pārmaiņu politika Klimata pārmaiņu radītie draudi Klimata mainība Rīgā un rezonanse plānošanas dokumentos Pilsētas mikroklimats un problēmu lauks Pielāgošanas jēdziens un stratēģijas saturs Pielāgošanos jeb adaptācija Klimatiska dizaina vēsture Ievainojamības jēdziens diskusija par plānošanas politikas piemērojamību Pielāgošanas pasākumi Saikne starp pilsēttelpu un mikroklimatu Rīgas mikroklimats Mikroklimata un pilsētas formas attiecībās PSS fizikālie cēloņi Mikroklimatiskie mērījumi Dzīvokļu namu kvartāli Rīgā Kompozīciju analīze Kvartālu salīdzinošā analīze Kvartālu kompozīciju analīzes kopsavilkums Diagnoze Klimatam atbilstošā pilsētas virsma (zaļās ielas)segums un apstādījumi Izsauļota un nepārkarstoša dzīvošana Izvēdināma un komfortabla pilsēttelpa Koptelpa Vietēja satiksme Ceļa karte Centrs Grīziņkalns Jugla Purvciems Imanta Purvciems-D Ziepniekkalns Pielikumi Galvenie pētījuma sadaļas secinājumi Literatūras saraksts

5 Darba uzdevums Pētījuma daļas mērķis ir saprast pielāgošanas klimata pārmaiņām stratēģijas svarīgākus elementus, ņemot vērā klimata mainības draudus, izmantojot karstuma viļņu piemēru un saprast septiņu raksturīgu dzīvokļu namu kvartālu ievainojamības klimata riskiem pakāpi. Pētījuma telpiskās un sociālās daļas darba uzdevums sastāv no trīs galvenajiem apakšuzdevumiem: klimata pārmainu ietekmes uz pilsētvidi teorētiskiem aspektiem, kvartālu vides novērtējuma un kvartālu pielāgošanas stratēģijas izstrādes. Pirmā apakšuzdevuma mērķis ir veikt vispārīgo teorētisko un literatūras pētījumu par klimata pārmaiņu ietekmi daudzdzīvokļu kvartāliem tajā skaita: izveidot teorētiski pamatotu modeli, kurš paskaidrotu kādā veidā klimata pārmaiņas iespaido esošo daudzdzīvokļu kvartālu vidi; Izveidot esošas Rīgas daudzdzīvokļu kvartāla novērtējuma modeli klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanai; apkopot Rīgas kontekstam atbilstošos pielāgošanas klimata pārmaiņām labas prakses piemērus, veikt precedentu analīzi. Otrā apakšuzdevuma mērķis ir veikt Rīgas daudzdzīvokļu kvartālu tipoloģisko izpēti, tajā skaitā: Veikt Rīgas daudzdzīvokļu kvartālu kartēšanu un galveno telpiski-sociālo datu apkopošanu vienā atlantā; Veikt pilot-teritoriju telpiski-sociālu analīzi (pieci daudzdzīvokļu kvartāli); Veikt pilot-teritoriju telpiski-sociālo apsekošanu Rīgas daudzdzīvokļu kvartāla modeli klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanai. Trešā apakšuzdevuma mērķis ir izveidot sociāli-telpisko stratēģiju pielāgošanai klimata pārmaiņām, tajā skaitā: Izveidot detalizētu mikrorajona plānu, kas ietver pastāvošo ēku (norādot, kas tajās atrodas, piemēram, uzņēmumi, veselības iestādes un tml.), publisko vietu izvietojumu, ja iespējams dažādi apzīmējot ēku tehnisko stāvokli. Tas palīdzētu veidot aktivitāšu zonas. Izstrādā vispārīgu teritoriālo plānojumu mikrorajona attīstībai, kas atbilst Rīgas pilsētas attīstības idejām. 5

6 1. Ievads. Aktualitāte Atslēgas vārdi: klimata pārmaiņas; klimata mainība; Rīgas stratēģija 2030; klimata pārmaiņu politika; energoefektivitātes politika; pilsētas mikroklimats; problēmu lauks; pilsētas siltuma sala; dzīvokļu namu kvartāli; teritoriju kontrole; kvartālu atlases principi; Izpētes jautājumi: Kā pielāgošanas klimata pārmaiņām aktualizē pilsētu un dzīvokļu namu kvartālu vides kvalitātes attīstību? Kopsavilkums Mēs nevaram izvairīties no klimata pārmaiņām, kas nākotnē nozīmē vairāk nokrišņu, augstāko jūras līmeni un siltāku laiku. Tas uzstāda Rīgai vairākus izaicinājumus. Ja mēs kā sabiedrība kavēsimies tikt ar šiem izaicinājumiem galā, nākotnē tikšana galā ar klimata pārmaiņu konsekvencēm kļūs dārga, un nākošām Rīdzinieku paaudzēm būs jāpatērē daudz vairāk resursu lai novērstu būtiskus postījumus pilsētai. Pastāv sakarība starp augošo temperatūru uz Zemes un cilvēka darbības izraisītu oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā. Mūsdienu pētniekiem par to nav šaubu. Lai gan pārmaiņas notiek globāli, klimata pārmaiņām būs virkne konsekvenču Rīgai pat neskatoties uz to, cik labi mēs spēsim ierobežot oglekļa dioksīda izmešus. Tas mums uzstāda konkrētus uzstādījumus, kuru priekša mums ir jāspēj noformulēt sava pozīcija veidojot un īstenojot pilsētas attīstības stratēģiju. Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē sabiedrības veselību un labbūtību. Tāpēc ir nepieciešama klimata pārmaiņām pielāgošanos stratēģija. Bioloģijas zinātne terminu pielāgošanas lieto apzīmējot tādas izmaiņas organisma struktūrā un uzvedībā, kuras palielina tā izdzīvošanas vai veiksmīgu pēcnācēju izaugšanas iespējas. Pielāgošanas klimata pārmaiņām ir process, kura rezultātā sabiedrība samazina tās ievainojamību klimata pārmaiņām vai sabiedrība iegūst no klimata pārmaiņu radītām iespējam. Latvijā jau tagad tiek ieviesti un plānoti projekti, kuri padara pilsētvidi klimata izturīgu gan lietus ūdens apsaimniekošanas jomā, gan pretplūdu aizsardzības jomā. Latvijā ir zinātniskie institūti un aizrautīgi pētnieki, kuri spēj saprast ievainojamības faktorus izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas. Tomēr, pastāv būtiskie izaicinājumi veidojot klimata pārmaiņām pielāgošanas stratēģiju. Patlaban trūkst datu par ekstrēma karstuma ietekmi uz sabiedrību, nav izstrādāta sabiedrības veselības datu apkopošanas sistēma, kas ļautu aplēst pielāgošanas pasākumu izdevīgumu. Ar klimata pārmainām pielāgošanas stratēģiju, ir iespējams konsolidēt pilsētvides attīstības regulējumu un projektus tā, lai tie kļūtu par nosacījumu pielāgošanas stratēģijas ieviešanai. Lai to panāktu, ir nepieciešama sabiedrības Informētība un izpratnes vairošana, būtisks priekšnoteikums efektīvas rīcības uzsākšanai ir problēmas reprezentācija publiskajā telpā, turklāt tādā veidā, kas pievērš sabiedrības uzmanību. Konkrēti pieredzes stāsti sabiedrību spēj sasniegt. Neveicot pielāgošanas pasākumus, nākotnē katastrofālo klimatisko notikumu postījumi sabiedrībai izmaksās krietni vairāk nekā paši pielāgošanas pasākumi. Lai gan vērojamas pozitīvas tendences attiecībā uz uzlabojumiem siltināšanas jautājuma regulējumā būvnormatīvos, nepietiekoši tiek risināts gaisa apmaiņas jautājums, kas saistīts gan ar gaisa temperatūru, gan kvalitāti un ēku mikroklimatu. Praksē joprojām vērojami jauni projekti, kuros nav ņemts vērā siltuma balansa jautājums, ēkas un to iedzīvotājus pakļaujot pārmērīgam izsauļojumam un neieplānojot risinājumus pakļautības pārkaršanai mazināšana. 6

7 1.1.Klimata pārmaiņas Klimata pārmaiņas kā būtiska pasaules mēroga problēma tika nosaukta pirmajā pasaules klimata mainības konferencē Ženēvā gadā. 20. gadsimtā būtiski pieaugusi nozīmīgāko siltumnīcefekta gāzu (CH4, N2O, CO2) koncentrācija. Ir pierādīts, ka ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās divās reizēs var izraisīt Zemes vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos par 5 6 C (Inter-governmental Panel on Climate Change - IPPC, 2007). Globālajām klimata izmaiņām nav vienas definīcijas, taču viena no izplatītākajām ir klimata statistisko lielumu izmaiņas (vidējo lielumu un to izplatības) ilgākā laika periodā, neatkarīgi no iemesla, taču neietverot svārstības, kas īsākas par dažām desmitgadēm, piemēram, El Ninjo procesu (Arctic Climatology and Meteorology, NSIDC National Snow and Ice Data Center, 2001). Cilvēka ietekme uz klimata ir pārliecinoša, tās ietekmē pasiltinās atmosfēra un okeāni, notiek izmaiņas pasaules ūdens aprites ciklā, sarūk sniega un ledus sega, ceļas vidējais jūras līmenis un notiek izmaiņas ekstremālās meteoroloģiskās parādībās. (IPPC, 2013). Lai arī zinātnieku vidū nav pilnīgas vienprātības par sniegto pierādījumu kvalitāti, nenoliedzami pārmaiņas notiek. Rio deklarācija, kas pieņemta 1992 gadā nosaka, ka ikvienam ir tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē un ir pienākums to nodrošināt nākamajām paaudzēm (UN, 1992). Lai arī zinātnieku vidū nav pilnīgas vienprātības par cilvēka ietekmi uz klimatu, ir būtiski sabiedrību motivēt videi draudzīgas attieksmes veidošanā, tajā skaitā arī informējot par klimata pārmaiņām. Indivīdu attieksmi pret klimata pārmaiņām un to rīcību nosaka informētība. Ja sabiedrība saņem skeptisku informāciju par klimata pārmaiņām, tas atspoguļojās viņu rīcībā pret vidi. Taču arī uz satraukumu vai bailēm balstīta komunikācija var apdraudēt centienus iesaistīt sabiedrību klimata pārmaiņu jomā un motivēt cilvēkus mainīt savu uzvedību (Whitmarsh, 2011). Tāpēc sabiedrībai nepieciešams sniegt objektīvu un sabalansētu informāciju, kas saprotami un vieglā formā skaidro klimata pārmaiņas, to cēloņus un iespējamās sekas. Globālā gaisa temperatūra no līdz gadam pieaugusi par 0,75. Globālā mērogā kopš 20. gadsimta vidus 74% sauszemes teritorijas ievērojami samazinājies auksto nakšu un palielinājies silto nakšu skaits (Trenberth et al., 2007). Pašreiz izstrādātie prognožu scenāriji paredz, ka, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas turpināsies un to koncentrācija atmosfērā augs, līdz gadam globālā temperatūra paaugstināsies par 1,1 6,4 C, biežāk būs ekstrēmas meteoroloģiskas parādības - vētras, plūdi, karstuma viļņi, sausums u.c. Paaugstināsies jūras līmenis, samazināsies sniega un ledus sega un izplatība. Šādas sekas var būtiski mainīt dabas vidi un cilvēku dzīves kvalitāti. Pārmaiņas var skart vairākas cilvēka dzīves jomas un aspektus: veselību, labklājību un ražošanu (īpaši pārtikas ražošanu) un sociālus procesus (IPPC, 2007; Kļaviņš, Āboliņa, 2008). Klimata mainība Pētījumi rāda, ka Baltijas reģiona austrumu daļā vasaras dienu skaits 20. gs. otrajā pusē nav būtiski mainījies vai ir ar nelielu tendenci palielināties (Klein-Tank and Können, 2003; Moberg ang Jones, 2005). Pēc Latvijas Universitātes meteoroloģiskās novērojumu stacijas Rīgā ilggadīgajiem datiem tajos gados vasaras dienu skaits ir bijis ievērojami lielāks nekā pārējā novērojumu periodā. Vairāk vasaras dienu bijis arī 20. gs. 30-tajos gados, kā arī 21. gs. sākumā (Lizuma, 2008). Lai arī vidējais vasaras gaisa temperatūras pieaugums periodā gads ir 0,3 grādi, pēdējās divas desmitgades uzrāda straujāku vidējās temperatūras kāpumu. Arī ekstrēmi 7

8 karsto dienu skaits, kad maksimālā gaisa temperatūra sasniedz vai pārsniedz 30 pēdējo 30 gadu laikā ir ar tendenci pieaugt. 1.2.Klimata pārmaiņu politika Ir divas pieejas klimata pārmaiņu politikai: 1 pielāgošanās klimata pārmaiņām un 2 klimata pārmaiņu mazināšana. Ir vajadzīga pielāgošanās klimata pārmaiņām, jo pārmaiņas jau notiek. Klimata pārmaiņu ietekmes faktori, piemēram, karstuma viļņi, stipras lietusgāzes, katastrofāli plūdi un vētras ir neprognozējami un rada arvien lielāku nepieciešamību pēc infrastruktūras un zemes izmantošanas tehniskās pielāgošanas gan arī institucionālās pielāgošanās. Klimata pārmaiņu ietekmju mazināšana ir stratēģija, lai novērstu turpmākās klimata pārmaiņu ietekmes globālā mērogā (Baltic Climate, 2015).Pielāgošanās un mazināšana ir savietojamās un sasvstarpēji papildinošas stratēģijas klimata pārmaiņu risku pārvaldībai un mīkstināšanai. Būtisks izmešu samazinājums tuvāko dažu desmitgadu laikā var mīkstināt klimata riskus divdesmit pirmajā gadsimtā un vēlāk, palielināt efektīvas pielāgošanas iespējamību, samazināt izmaksas un izaicinājumus ilgtermiņā, kā arī sekmēt klimata izturīgus ceļus ilgtspējīgai attīstībai (IPCC, 2014). 1.3.Klimata pārmaiņu radītie draudi Kopš divdesmitā gadsimta vidus ir novērotas ārkārtu laikapstākļu un klimata notikumu biežumā un intensitātē. Ekspertiem ir pārliecība, kā šo notikumu biežāka paradīšanās ir saistīta ar cilvēka radītām klimata pārmaiņām. Pastāv vidēja pārliecība, kā novērota sasilšana ir paaugstinājusi ar karstumu saistītu cilvēku mirstības palielināšanu un ar aukstumu saistīto mirstības samazināšanos dažos reģionos. Klimatiskās ietekmes, tādas kā karstuma viļņi, sausuma periodi, plūdi, cikloni un meža ugunsgrēki, atsedz vairāku ekosistēmu un cilvēku sistēmu ievainojamību no pastāvošās klimata mainības un to negatīvu ietekmi (IPCC, 2014). Urbanizētos reģionos un pilsētās klimata pārmaiņas tiek prognozētas palielināt riskus cilvēkiem, īpašumiem, ekonomikai un ekosistēmām, ieskaitot riskus no karstuma stresa, plūdiem, ekstrēma nokrišņu daudzuma, iekšzemes un jūras krasta applūšanu, eroziju, gaisa piesārņojumu, sausumu, ūdens nepietiekamību, jūras līmeņa celšanos un ūdens pieplūdumu vētras dēļ (IPCC, 2014). Iespējamas četras pielāgošanas taktikas novēršana (prevent), sagatavošanās (prepare), reaģēšana (respond), atgūšanās (recover) (Greater London Authority, 2011). Pilsētvides pārkaršanu karstuma viļņa rezultātā nav iespējams novērst, bet ir iespējams mazināt siltuma salas efektu caur telpisko plānošanu vairākos mēroga pakāpēs. Ar klimata pārmaiņām saistītie riski Lai gan šobrīd sabiedrībā par klimata pārmaiņām un to ietekmi netiek domāts konceptuāli, fokusējoties uz atsevišķiem ietekmes pieredzes gadījumiem un to risināšanu, pētījuma ietvaros iegūtie dati ļauj izprast, kādēļ klimata pārmaiņas un pielāgošanās stratēģijas pilsētvides pakļautības tām mazināšanai ir aktuāls temats, kam jāpievēršas ne tikai zinātniekiem un citiem ekspertiem no likumu un lēmumu pieņēmēju, kā arī izpildvarai. Pētījuma ietvaros uzrunātie medicīnas darbinieki, glābēji, darba drošības speciālisti, zinātnieki, apsaimniekotaji un citi eksperti uzsver, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmē sabiedrības veselību un labbūtību, lai gan šobrīd, iespējams, sabiedrībā trūkst zināšanu un izpratnes par to, kā problēmas, ar ko tās pārstāvji saskaras, ir saistītas ar klimata pārmaiņām, un kā tās būtu iespējams novērst pašos pamatos, t.i., nevis risinot sekas, griežoties pie veselības aprūpes 8

9 speciālistiem u.tml., bet gan novēršot vai mazinot seku iestāšanās jeb risku īstenošanās iespēju, risinot cēloņus caur pilsētvidē veiktiem uzlabojumiem. Runājot par konkrētiem riskiem, pētījuma dalībnieki norāda gan uz riskiem, kas saistīti ar karstuma viļņiem un pat vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos, gan uz riskiem, kas saistīti ar plūdiem un mitra mikroklimata veidošanos, norādot arī uz gaisa kvalitātes ietekmi uz sabiedrību. Karstuma viļņi, kā arī vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās var nozīmēt ievērojamu darba spēju samazināšanos, piemēram, pat par vienu iedaļu tiekot pārsniegtai komfortablai gaisa temperatūrai (23 C-27 C), darba spējas var samazināties par aptuveni 20%, kas nozīmē ievērojamus zaudējumus. Turklāt karstums un gaisa temperatūra pacelšanās virs komforta līmeņa var radīt nopietnas un pat paliekošas veselības problēmas. Cilvēki karstuma ietekmē (kas ne vienmēr nozīmē vietējā klimata kontekstā relatīvi ekstrēmu karstumu, bet biežāk veidojas vairāku apstākļu kombinācijā, ko veido, piemēram, tādi faktori, kā mitrs mikroklimats, nepietiekoša vēdināšana, atrašanās tiešā saules gaismā, fizisko aktivitāšu veikšana, esošas veselības problēmas u.c. Rezultātā cilvēki var piedzīvot vairākas pārkaršanas pakāpes: karstuma krampjus, pārkaršanu (heat exhaustion), karstuma dūrienu (heat stroke). Smagākiem pārkaršanas stāvokļiem karstuma dūrienam, bezsamaņai karstuma iespaidā var būt paliekošas sekas dažādi neiroloģiskie traucējumi, kas ietekmē indivīda darbaspējas un dzīves kvalitāti, kā arī valsts un pašvaldību budžetu (izdevumus, kas saistīti ar veselības aprūpi, pabalstiem u.tml.). Lai gan par plūdu ietekmi lielākoties tiek domāts saistībā ar zaudējumiem, ko tie rada īpašumiem, plūdiem un mitrumam, kas veidojas to rezultātā, var būt būtiska ietekme arī uz veselību, kas, līdzīgi kā pārkaršana, var atstāt paliekošas sekas, kā rezultātā mazinās darbaspējas un dzīves kvalitāte. Ilgstoša atrašanās mitrumā (mitrās zeķēs un ciešos, slēgtos apavos, piemēram, gumijas vai citos zābakos) var veicināt imersijas un t.s. tranšejas pēdu veidošanos pēdu audu bojājumus, kas, ja netiek laikus aprūpēti, var attīstīties tālākās veselības problēmās, novedot pat pie gangrēnas, kas smagākos gadījumos var beigties ar amputāciju. Tāpat nopietnāki imersijas un tranšejas pēdu gadījumi var atstāt paliekošus jušanas traucējumus un sāpju sindromu. Iespaids uz veselību ar uzsvaru uz iespējamām ilgtermiņa sekām gan uz darbaspējām, gan dzīves kvalitāti, kā arī valsts un pašvaldību ekonomiku, ekspertu skatījumā ir argumenti pilsētvides elastības vairošanai klimata pārmaiņu kontekstā, jo, norāda eksperti, pašlaik visdrīzāk galvenokārt tiek domāts par īstermiņa problēmām, ko šķietami iespējams novērst operatīvi un ar relatīvi mazākiem līdzekļiem nekā nepieciešams ilgtermiņa pielāgošanās pasākumu īstenošanai. Tomēr, ņemot vērā minētās ilgtermiņa ar klimata pārmaiņu izpausmēm saistīto parādību ietekmes jeb riskus, iespējamo zaudējumu apmērs, situāciju nerisinot, ievērojami palielinās, kas nozīmē, ka pielāgošanas virzienu noteikšana un pielāgošanās stratēģiju un pasākumu īstenošana kļūst ekonomiski pamatotāka un sociāli saprotamāka. 9

10 1.4.Klimata mainība Rīgā Vidējā vasaras sezonas (jūnijs-augusts) gaisa temperatūra Rīgā. Taisnā līnija - vidējā gaisa temperatūras klimatiskās normas periodā ( ). (L.Lizuma, 2008) Baltijas jūras reģionā pēdējo 200 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra ir kāpusi par 0,1 desmitgadē ziemeļu daļā (uz ziemeļiem no 60º Z pl.) un par 0,08 desmitgadē reģiona dienvidos. Būtiskākais temperatūras pieaugums novērots pavasarī (A. Rutgersson et al., 2014). Ilggadīgie novērojumu dati no Latvijas Universitātes meteoroloģisko novērojumu stacijas liecina, ka vidējā gaisa temperatūra Rīgā laika posmā no līdz gadam paaugstinājusies par 1,1. Vidējā gaisa temperatūra pieaugusi visās sezonās, taču visbūtiskāk ziemā - par 1,7, bet vismazāk vasarā - par 0,3. Samazinājies sala dienu skaits, bet pieaudzis ekstremāli karsto dienu skaits. Ziemas periodā sala dienu samazināšanās tendence īpaši spilgti izteikta sākot ar 20.gs. 70-tajiem gadiem. Apkures grādu dienas samazinājušās par 3650, tendence spilgtāk izteikta laikā no 20.gs. sākuma. Rīgā notikušas būtiskas pārmaiņas gaisa temperatūras ekstremālajos lielumos. Vairāk nekā 200 gadu laikā ekstremāli siltās diennaktis palielinājušās par 17, bet aukstās diennaktis samazinājušās par 25; auksto dienu skaits ir samazinājies par 32, bet silto dienu skaits pieaudzis par 21 ( g.); ekstremāli auksto nakšu skaits samazinājies par 46, bet ekstremāli silto nakšu skaits pieaudzis par 31 ( g.). Kopumā tendence labi izteikta visās sezonās, īpaši ziemā un pavasarī. Palielinājies arī dienu skaits ar intensīviem nokrišņiem; pieaudzis mitro un ļoti mitro dienu skaits, sevišķi ziemas sezonā pieaudzis 5 dienu maksimālais nokrišņu daudzums. (Lizuma, 2008). Pētījumi rāda, ka Baltijas reģiona austrumu daļā vasaras dienu skaits 20. gs. otrajā pusē nav būtiski mainījies vai ir ar nelielu tendenci palielināties (Klein-Tank and Können, 2003; Moberg ang Jones, 2005). Pēc Latvijas Universitātes meteoroloģiskās novērojumu stacijas Rīgā ilggadīgajiem datiem tajos gados vasaras dienu skaits ir bijis ievērojami lielāks nekā pārējā novērojumu periodā. Vairāk vasaras dienu bijis arī 20. gs. 30-tajos gados, kā arī 21. gs. sākumā (Lizuma, 2008). 10

11 Dienu skaits ar gaisa temperatūru Rīgā >30 C Lai arī vidējais vasaras gaisa temperatūras pieaugums periodā gads ir 0,3 grādi, pēdējās divas desmitgades uzrāda straujāku vidējās temperatūras kāpumu. Arī ekstrēmi karsto dienu skaits, kad maksimālā gaisa temperatūra sasniedz vai pārsniedz 30 pēdējo 30 gadu laikā ir ar tendenci pieaugt. 1.5.Pilsētas mikroklimats un problēmu lauks Šajā pētījumā zem jēdziena pilsētas mikroklimats tiek saprasts klimatiskās un vides anomālijas, kuras nosaka apbūvēta vide un cilvēka darbība urbanizētās teritorijas satiksme, ražošana, kā arī zemes virsmas modifikācija. Pilsētas mikroklimats var potenciāli kaitēt sabiedrības veselībai, radīt ekonomiskos zaudējumus, kā arī iespaidot enerģijas patēriņu pilsētas apbūvē. Pilsētas mikroklimats ir gaisa temperatūra, gaisa mitrums, bieži vien arī troksnis, piesārņojuma līmenis, gaismas piesārņojums vietējas klimata anomālijas, kurus nosaka pilsētvide. Pilsētas mikroklimats Pilsētas klimatu nosaka tās ģeogrāfiskā atrašanās vieta, jo klimatu galvenokārt ietekmē atmosfēras cirkulācija un saules radiācija, bet pilsētas lielums, apbūve un rūpnieciskie objekti un to izvietojums veido pilsētas mikroklimatu (Gartland, 2008). 11

12 Pilsētas robežu slānis un kupola slānis (Oke, 1987) attēls: (Pijpers-van Esch, 2015) Raksturīgākā pilsētas klimata iezīme ir pilsētas siltuma sala (PSS). PSS ir parādība, kas raksturojama kā pozitīva temperatūras anomālija starp pilsētas apbūvēto daļu un apkārtējo, neapbūvēto teritoriju (lauku apvidū). Šī parādība tiek novērota daudzās pilsētās un raksturota ar pilsētas siltuma salas intensitāti, kas ir temperatūru starpība starp pilsētas un piepilsētas zonu. Novērojumi parāda, ka pilsētu centros temperatūra var būt pat līdz 12 augstāka nekā apkārtējos reģionos. Jo vairāk ap pilsētu ir mežu un pļavu, jo lielāka būs temperatūru starpība. 1. Virsmas temperatūra: nomērot virsmas izstaroto un atstaroto infrasarkano starojumu, ir iespējams identificēt izvietojumu pilsētā vietām, kas ir vissiltākās; 2. Kupola slāņa siltuma salas: kupola slānis ir gaisa slānis starp zemi un koku zaru vainaga virsējiem zariem vai ēku jumtiem, tas ir slānis, kur visvairāk notiek cilvēka darbība; 3. Robežu slāņa siltuma sala: robežu slānis ir novietojies virs kupola slāņa (Voogt, 2002). Pētījumi 20. gadsimta gados pierādīja, ka apbūves dēļ virs pilsētām vasarā ir aktīvāka gaisa konvekcija jeb gaisa cirkulācija, ko izraisa straujāka virsmu sasilšana, savukārt aktīvāka konvekcija izraisa nokrišņu biežuma palielināšanos. Lielās pilsētās nokrišņu biežums ir par 30% lielāks (Changnon, 1969; Dettwiller et al., 1976; Atkinson, 1971). Latvijā jau 20. gs sākumā, veicot nokrišņu daudzumu analīzi un salīdzinājumu, fiksēja, ka Rīgas centra rajonos nokrišņu daudzums ir lielāks nekā nomalēs (Barloti, 1932). Rīgā ir palielināta cieto daļiņu PM10 koncentrācija (Šteinberga, 2007). Palielinātais piesārņojums un paaugstinātais kondensācijas kodolu daudzums atmosfērā ir nokrišņu biežuma veicinošs faktors. 12

13 1.6.Problēmu lauks Pētījuma problēmu lauks Karstums ir galvenais cēlonis sliktai gaisa kvalitātei (ķīmiska reakcija kuras rezultātā veidojas piezemes līmeņa ozons, gaisā paliek vairāk piesārņojuma daļiņu, tas iznīcina infrastruktūru un apstādījumus). Ūdens necaurlaidīgs segums ar zemu albedo galvenais PSS cēlonis. Telpu pārkaršana un pieprasījums pēc gaisa kondicionēšanas rada siltuma izmešus, kas rada atgriezenisko saiti ar mikroklimatu. Pilsētas Siltuma Salas, fizikālie un morfoloģiskie cēloņi pārklājas ar: Lietusgāžu radītiem plūdiem; Gaisa piesārņojuma problēmām; Telpu pārkaršanas problēmu (atgriezenisko saiti); Gan veselības un produktivitātes, gan dabas katastrofu problēmas 13

14 Pētījuma problēmas ietvars: Klimata pārmaiņu uztvere un izpratne sabiedrībā No fokusgrupu diskusiju un interviju datiem secināms, ka klimata pārmaiņas ir teorētisks koncepts ar ko galvenokārt operē akadēmiķi un citi eksperti, kuri pārzina vai ir pazīstami ar zinātniskajām teorijām par klimatu un tā mainību. Gan eksperti, kuru darbs pēc būtības saistīts ar praktisku ar klimata pārmaiņām saistītu jautājumu risināšanu, gan sabiedrība kopumā fokusējas uz personisko un tiešo (immediate) ar klimata pārmaiņām saistīto procesu pieredzi saskarsmi ar karstumu un plūdiem un praktisku, tūlītēju (īstermiņa) risinājumu meklēšanu un īstenošanu, kam neseko vai vien retos gadījumos seko analītiska refleksija par piedzīvoto, to konceptualizējot teorētiski, kas ļauj izprast problēmas būtību un meklēt tai ilgtermiņa risinājumus, tādējādi mazinot vai izslēdzot pieredzes atkārtošanās iespēju. Respektīvi, saskaroties ar karstumu vai plūdiem un izjūtot to ietekmi uz veselību, labklājību un resursiem (nekustamo īpašumu, darbaspējām u.tml.) gan institūcijas, kuru darbs saistīts ar šādu apdraudējuma novēršanu un nepieļaušanu, gan sabiedrība kopumā tiecas mazināt šo parādību ietekmi īstermiņā, nesaistot tās ar klimata pārmaiņām, bet raugoties uz tām kā atsevišķiem gadījumiem, kas nenoved pie sistēmisku, ilgtspējīgu un efektīvu risinājumu pielāgošanās stratēģiju un paņēmienu identificēšanas un īstenošanas, kas nozīmē, ka saglabājas varbūtība, ka plūdu un karstuma gadījumi pilsētvidē atkārtosies. Jāuzsver, ka institūcijas un atbildīgās personas, kas nodarbojas ar praktisku jautājumu risināšanu, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un tām saistītām parādībām plūdiem un karstumu kas pastiprināti izpaužas tieši pilsētvidē, pilsētas siltuma salas efekta iespaidā (glābšanas un aizsardzības dienesti, pilsētplānotāji, arhitekti, darba drošības speciālisti u.c.), ir informētas un izprot šo parādību saistību ar klimata pārmaiņu procesu, taču ikdienas darbā galvenokārt fokusējas uz reaktīvu darbību, likvidējot sekas, nevis proaktīvu darbību, meklējot cēloņu risinājumus jeb īstenojot preventīvus pasākumus. Reaktīvā pieeja lielā mērā skaidrojama ar to, ka ar klimata pārmaiņām saistīta apdraudējuma jeb risku prevencijai pilsētvidē nepieciešama sistēmiska domāšana un izpratne par cēloņsakarībām un iespējamiem darbības virzieniem visos sistēmas līmeņos (augstākajā vadītāju un likumdevēju, vidējā izpildvaras, kā arī pamata sabiedrības kopumā līmenī). T.i., lai prevenciju būtu iespējams īstenot, gan sabiedrībai, gan institūcijām (starptautiskai, valstiskai un pašvaldību līmeņa pārvaldei) nepieciešams kopīgs pamats (common ground), uz kā veidot sarunu par vēlamajām stratēģijām un pasākumiem pilsētas un iedzīvotāju elastības vairošanai, mazinot pakļautību klimata pārmaiņu un to izpausmju ietekmei. Pētījuma ietvaros iegūtie dati atklāj, ka šobrīd trūkst kopīga pamata, jo sabiedrībā kopumā nav izveidojusies un nostiprinājusies kolektīva sistēmiskas domāšanas prakse. Tie, kuri saskaras ar karstumu un plūdiem, fokusējas uz personisko pieredzi izolēti, to neinterpretējot konceptuāli, nesaistot ar plašāku kontekstu klimata pārmaiņām. Attiecīgi, tie, kuriem nav personiskas pieredzes ar apdraudējumu, kas saistīts ar klimata pārmaiņām un to izpausmēm, klimata pārmaiņu jautājumu lielākoties vispār neproblematizē, nepiešķir tam nozīmi un vērtību, jo viņu pieredzē klimats ir pašsaprotams, par to netiek domāts apzināti, analītiski. Tātad neveidojas kopīgs pamats, uz kā risināt pakļautības klimata pārmaiņu un to izpausmju ietekmei jautājumu. Kopīga pamata trūkuma rezultātā veidojas apburtais loks, kā dēļ līdz šim nav izdevies īstenot būtiskas, liela mēroga pozitīvas pārmaiņas pilsētvides un iedzīvotāju pakļautības klimata 14

15 pārmaiņu un to izpausmju ietekmes mazināšanai, vairojot viņu elastību. T.i., pašreizējais kolektīvas apziņas trūkums par klimata pārmaiņu nozīmi, kas varētu veidoties, apzinoties to izpausmju radīto risku jeb apdraudējumu, kas liktu jautājumam piešķirt kolektīvu un personisku vērtību, nozīmē, ka atbildīgajām pusēm ir jāfokusē sev pieejamie resursi uz seku likvidēšanu, ko pieprasa sabiedrība, neļaujot fokusēties uz cēloņu risināšanu, kas, savukārt, mazinātu pakļautību apdraudējumam un nepieciešamību likvidēt sekas. Pētījumā iegūtie dati rāda, ka pašreizējā situācija daļēji skaidrojama ar augstākā sabiedrības līmeņa iesaistes trūkumu klimata pārmaiņu jautājuma risināšanā, jo, ja šis jautājums netiek noteikts kā prioritāte no augšas (top-down approach), no kā izriet resursu piešķiršanas un pārdales jautājums, redzams, ka iespējas veidoties/tikt veidotai kolektīvai apziņai ir ierobežotas. Sociālas problēmas kuras nosaka pielāgošanas iespējamību Specifiski dzīvokļu namu kvartāliem (turpmāk DNK) pastāv sadrumstalotība koncepcijas izpratnē. Tiek jaukta īpašumtiesību un teritorijas jēdzieni patlaban notiek mēģinājums saskaņot personu intereses nevis panākt saskaņotu struktūru un teritoriju. To ilustrē Rīgas namu pārvaldnieka komentārs: RNP komentārs: Tas ir diezgan izplatīts maldi, kuri nāk vēl no padomju laikiem, kā pagalms (sēta) ir kaut kas kopīgs, piederošs visām ēkām, kuras atrodas blakus. Pagalms (sēta) varētu būt kopīgs no lietojuma skatu punkta (ja nav ierīkoti ierobežojumi), savukārt, no īpašuma tiesību skatu punkta un teritorijas, kura ir piesaistīta ēkām, situāciju varētu novērtēt pavisam citādi. Patiesībā, visa zeme tiek sadalīta gabalos, kuriem ir konkrētie īpašnieki. Un precizēt teritorijas robežas, kura ir piesaistīta katram dzīvojamam namam ir pirmā lieta, kuru dzīvokļu īpašniekiem ir jādara, ja tiem ir vēlme ierīkot teritorijas lietojuma ierobežojumus. Piemēram, četri nami varētu veidot vienu pagalmu, bet tas nenozīmē, kā pagalma teritorija ir sadalīta starp namiem vienādi. Zemes gabali varētu piederēt (varētu tikt piesaistīti) ļoti dažādi zemes gabali, gan izmēra (platības) ziņā, gan izvietojuma ziņā ( ). Pielāgošanas klimata pārmainām aktualizē pilsētu un dzīvokļu namu kvartālu vides kvalitātes attīstību no vienas puses, novēršot galvenos mikroklimata problēmu cēloņus, gan risinot kontroles problēmas, lai padarītu iespējamus pilsētas mikroklimata uzlabojumus. 15

16 2. Pielāgošanas stratēģija Kopsavilkums Atslēgas vārdi: pielāgošanas jēdziens; vitalitāte; piemērotība; klimatiska dizaina vēsture; Londonas stratēģija; ievainojamība; pakļautība; apdraudējumi; pielāgošanas kapacitāte; Izpētes jautājumi: Kādus pilsētas attīstības stratēģiskus mērķus izvirza nepieciešamība pēc pielāgošanas klimata pārmaiņām? Šajā pētījuma tiek lietots jēdziens pielāgošanas jeb adaptācija pielāgošanas klimata pārmaiņām. Pielāgošanas klimata pārmaiņām stratēģijas mērķis ir nodrošināt pilsētvides vitalitāti, jeb lietojot šaurāku īpašību piemērotību dzīvei, ka spēja nodrošināt iedzīvotāju bioloģisko veselību. Pilsētu piemērotība dzīvei ko nodrošina pilsēttelpas kvalitāte. Klimatiskais dizains pastāv jau kopš industrializācijas laikmeta, piemērām, BAUHAUS kustības teorijā un praksē, savukārt klimata pārmaiņas un pielāgošanas ir tematikas aktualizācija divdesmit pirmajā gadsimtā. Lai ilustrētu dažādus tehniskus paņēmienus, kādā veidā formulējam pielāgošanas stratēģija, šajā sadaļā tiek izklāstīta Londonas un Čikāgas stratēģiju piemēri Londona ilustrē starpdisciplināru pieeju, savukārt Čikāgas stratēģija balstās uz vienu konkrētu pielāgošanas iespēju piebraucāmo ceļu rekonstrukciju par zaļām alejām 16

17 Energoefektivitāte un pielāgošanās klimata pārmainām Pasākumi pilsētas pielāgošanai klimata pārmaiņām ir potenciāli saistāmi ar klimata pārmainu mazināšanas pasākumiem. Rīgai ir izstrādāts Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns viedai pilsētai g (Rīgas enerģētikas aģentūra, 2014). Ieteicams integrēt šo pētījumu rezultātus rīcības plāna nākošajā redakcijā. 2.1.Rīgas stratēģija 2030 Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā (RDPAD, 2014) ir akcentētas trīs nostādnes, kuras attiecās uz pielāgošanām klimata pārmaiņām: apstādījumu loma gaisa kvalitātes nodrošināšanā, plūdu risku ņemšana vērā atbilstoši Pretplūdu pārvaldības plānam, un publiskās ārtelpas potenciāls pluviālu plūdu seku mazināšanai. Plūdu riski šoreiz ir akcentēti visizteiksmīgāk, par pilsētas mikroklimatu minot ļoti implicēti. Kā arī: (265) Nepieciešams pastiprināt parku un ielu apstādījumu gaisa attīrīšanas un bagātināšanas ar skābekli funkciju, attiecīgi palielinot apstādījumu platības. (271) Saskaņā ar klimata pārmaiņu prognozēm nākotnē, jāņem vērā pieaugošais plūdu risks, nodrošinot iedzīvotāju informēšanu, kā arī plānveidīgi realizējot nepieciešamos pretplūdu pasākumus atbilstoši Pretplūdu pārvaldības plānam. (272) Jāpielāgo publiskās ārtelpas potenciālajām klimata izmaiņām. Veidojot publiskās ārtelpas labiekārtojumu, jārada sistēmas lietusūdeņu atkārtotai izmantošanai. (112) Īpaša vērība jāpievērš apdzīvoto struktūru un dabas mijiedarbībai, kā arī sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām, kurās konkrētais ūdensobjekts atrodas, teritorijas attīstībā jārespektē klimata mainība un dabas procesi, iespēju robežās tos adaptējot. Plānošanā jārespektē ne tikai plūdi ar varbūtību reizi 10 gados, bet arī klimata mainības scenārijā tuvākajai nākotnei norādītie plūdi ar varbūtību reizi 100 gados. (155) Urbanizācijas procesam attīstoties, pieaug apbūves blīvums, kā dēļ notiek vienotās zaļās un zilās struktūras fragmentācija, tā nespēj pildīt paredzētās funkcijas, t.i., sociālo, mikroklimata uzlabošanas, piesārņojuma samazināšanas, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanas, pilsētas vizuālās tēla veidošanas funkciju, un kopumā tas samazina katras vietas estētisko un ekonomisko vērtību. (167) Ilgtermiņā būtu jāizskata iespēja atsevišķos posmos atjaunot upju un strautu gultnes, kuras ir novirzītas pazemē. Mazās upes un strauti kalpo gan kā bioloģiskās daudzveidības izplatības koridori, gan kā palu un stipru lietusgāžu radīto plūdu akumulācijas baseini, kā arī uzlabo mikroklimatu apkaimēs. Pašvaldība neatbalstīs mazo upju un strautu gultnes ievadīšanu pazemē. 2.2.Pielāgošanos jeb adaptācija Bioloģijas zinātne terminu pielāgošanās lieto apzīmējot tādas izmaiņas organisma struktūrā un uzvedībā, kuras palielina tā izdzīvošanas vai veiksmīgu pēcnācēju izaugšanas iespējas. Pielāgošanas klimata pārmaiņām ir process, kura rezultātā sabiedrība samazina tās ievainojamību klimata pārmaiņām vai sabiedrība iegūst no klimata pārmaiņu radītām iespējam. Sabiedrība ir ievainojama klimata pārmaiņām un to rezultātiem. Ievainojamībā izpaužas vairākos sektoros: ekonomikā, sabiedrības veselībā, infrastruktūrā un energoefektivitātē. Sabiedrība ir potenciāla ieguvēja no klimata pārmaiņām, jo samazinās ekstrēma aukstuma negatīva ietekme. Lai gan siltākas ziemas ir redzamākā klimata pārmaiņu sekas Latvijā, citas negatīvas klimata mainības konsekvences varētu ātri vien pastiprināt klimata pārmaiņu pozitīvus efektus. 17

18 Pilsētas kvalitātes kuras izaicina klimata pārmaiņas Šajā pētījumā, pētītas pilsētvides formas kvalitātes un pilsētas mikroklimata attiecības klimata pārmaiņu kontekstā. Klimata mainība un ekstrēmie klimatiskie notikumi, tādi kā karstuma viļņi, ekstrēmās lietusgāzes un gaisa piesārņojumu, primāri izaicina sabiedrības veselību. Sabiedrības veselību nosaka 1 pilsēttelpas vitalitāte. (Lynch, K., 1981). Vitalitāte Apkārtne ir laba dzīvotne, ja tā atbalsta veselību un indivīdu un sugu bioloģiski labvēlīgu funkcionēšanu. Pastāv trīs principiāli apkārtnei piemītošie atribūti, kuri ir veselību, labu bioloģisko funkcionēšanu un izdzīvošanu nodrošinoši, jeb tādi, kuri padara vietu vitālu, adekvātu apdzīvotu apkārtni: 1 Uztura līdzekļu pieejamība un nodrošinājums; 2 Drošība. Drošības sasniegšana nozīmē gaisa un ūdens vides piesārņojuma, pārtikas saindēšanu, kaitīgu vielu klātbūtnes, slimību un slimību izplatības ierobežošanas, plūdu un ugunsgrēku novēršanas, fizisko miesas bojājumu novēršanas, aizsardzības no agresīvo uzbrukumu, palīdzības sniegšanas tiem kas ar šiem riskiem saskarušies problēmu risināšanu, kā arī palīdzības nodrošināšana tiem kuri šiem riskiem ir pakļauti. Saraksts ir garš, bet mērķi un fizikālie līdzekļi ir relatīvi skaidri noteikti, tāpēc kā tie ir saistīti ar kādas noteiktas specifiskās problēmas novēršanu; 3 Saskaņa, konsonanse, pozitīva cilvēka bioloģisko vajadzību un vides īpašību. Bioloģiskā veseliba un funkcija ir svarīgāka par komforts. Mīkstais krēsls, ērts ceļojums, patīkamas pusdienas, vieglā nāve var būt nebūtiska veselībai, vai pat naidīgā tai. Vairāki apstākļi veselībai varētu būt pretēji instinktīvajiem pamudinājumiem, un daži draudi varētu tikt paslēpti vai nebūt vispārējo zināšanu sastāvdaļa. Tādejādi eksperti varētu zināt labāk par tiem, kuri patiesībā ir apdraudēti. Tas paceļ ētiskus jautājumus par darbošanos citu vārdā, vai pat pretim citu velmēm. Vai cilvēkiem ir jādzer fluorizēts ūdens? Mēs mēģinām samazināt risku līdz noteiktai pakāpei, nevis pilnībai to novērst (Lynch, K., 1981). Piemērotība Ar kādiem līdzekļiem tiek panākta pielāgojamība? Daudzas ēkas tiek lietotas mērķiem, kuriem tie sākotnēji netika paredzēti. (165) Kad [mēs runājam] par pielāgojamību nākotnes pārmaiņām, par kādu nākotni mēs runājam? Kuru nākotne ir mūsu uztraukums: ģenerāļa kurš viegli manipulē ar divīzijām vai karavīra kurš ir iesprostos neizbēgamā diskomfortā un bailēs? Vai mēs uztraucamies ar tuvāko nākotni, kur pielāgojamība ir spēja cirst kokus pēc velmes, vai tālāko nākotni, kur nākotnes iedzīvotāju dzīves iespējas varētu tikt ierobežotas atmežotas zemes dēļ? Tāda veida attāls uztraukums jābūt koncentrātam uz tādu darbību ierobežošanu, kuri apdraud sugu izdzīvošanu: vitalitātes lietas nevis parējās [kvalitātes] dimensijas tāpēc kā vitalitātes prasības ir visstabilākās un vispārējas. Atšķirība starp darbības ierobežošana un apstākļu radīšana. Plānošana mūsdienās vairāk ir par noteikto darbību ierobežošanu, jo visās parējās iespējas sniedz tirgus. Projektēšana pieiet pielāgošanas jautājumam no citas puses: kas ir jāmaina (jādažādo, jādiversificē) apkārtnē, lai samazinātu riskus un izmainīt telpisko kvalitāti vēlamajā virzienā? 1 Šeit un turpmāk darbības vārds nosacīt tiek lietots kā analogs angļu valodā condition būt par apstākļi lai kaut kas notiktu. Starp apstākli un parādību pastāv nosacījuma saites, kas iekļauj arī zinātniski pierādāmas cēloņu seku sakarības. Savukārt, lai radītu jaunus nosacījumus kuri ir vēlami un novērstu nevēlamas varbūtības, ir nepieciešama vides projektēšana. Skat vairāk: (de Jong, 2012). 18

19 Pielāgojamības apmērs varētu tikt izmērīts kā pretmets (reciprocal) nākotnes izmaksām, pielāgojot telpisku sistēmu un aktivitāšu formu iespējamai nākotnes funkcijai. Diemžēl, šī ir neiespējamā mērvienība. Neiespējama jo kamēr mēs nezinām izmaksas par kurām mēs runājam, kurš ir maksātājs, kādas funkcijas un veiktspējas mēs domājam, un kādu veiktspējas līmeņi mēs pieprasām. (170) Kāda ir kvartālu funkcija šodienas kontekstā? Kādu varbūtīgu nākotnes funkciju mēs varam iegūt klimata pārmaiņu dēļ? Mēs dzīvojam vienmēr tagadnē. Bet mēs apzināmies, kā pārmaiņas arī ir vienmēr. Mēs esam izdzīvojuši pateicoties mūsu spējai pielāgoties radoši pārmainām līdztekus tās notiek. (171) Ņemot šo apstākli vērā, mums ir nepieciešama apkārtne, kura ļauj mums rīkoties brīvi un kuras attīstība nenovedīs mums kāda neatgriezeniskajā strupceļā. Tāpēc mēs varam pārformulēt pielāgojamību divos vienkāršākajos mērvienībās. Kā jau vairāki citi vārdi, kuri ir aizgūti no procesu nozīmējošiem lietvārdiem, raksturlielumi tiks saukti kā vārdu savirknējumi spēja ies vai iespēja ēt 1 Manipulētspēja ir robeža/pakāpe/apjoms, kādas vietas, vai uzvedības uzstādījumu varētu tikt izmainīta tās lietojumā vai formā, vieglā un pakāpeniskā ceļā, vai šī spēja atsaukties, vai šī reaģētspēja arī nākotnē saglabāsies līdzšinējā apjomā. Manipulējama apkārtne ir tāda apkārtne, kura palielina iespējas mācīties darot, un tās patiesībā palielina radošumu un kontroli. Otrs pielāgojamības mērvienība ir atsperīgums, jeb atjaunojamība. Lai nerādītu nevajadzīgo konotāciju ar atjaunojamiem enerģijas resursiem, tiks lietots termins resilience. Mēs varam uzdot jautājumu: kādas ir darbības atcelšanas izmaksa konkrētai pārmaiņai? Atjaunojamība varētu tikt apdraudēta ar institucionāliem sarežģījumiem, tādiem kā fragmentētas īpašumtiesības, nekā ar fiziskiem faktoriem. Ēkas nāk un iet, bet kadastrs paliek, un īpašumi kuriem ir vairāki īpašnieki vai tie nav noskaidroti, apdraud atjaunojamību daudz spēcīgākas nekā drupas vai grausti. Kādi ir pielāgojamības palielināšanas līdzekļi? Apkārtnes pārvaldības līdzekļi varētu būt svarīgāki vai iedarbīgāki līdzekļi pielāgojamības palielināšanai nekā lietu un aktivitāšu forma. Kontrole varētu būt nopietns šķērslis pielāgojamībai. Īpašumtiesības vai piederība varētu būt fragmentāra vai sadrumstalota, nespējīga vai nemotivēta rīkoties, vai pakļauta stingrai kontrolei. (182) Tādejādi, ir svarīgi atgriezties pie kontroles kvalitātes novērtējuma. Kāpēc kontrole ir primāra, pārākā mērvienība nekā pielāgojamības novērtējums pielāgošanas pasākumu sociāli-ekonomisko ieguvumu novērtējumā? Linčs runā par zemes izmantošanas pielāgojamību. Šī projekta subjekts ir pilsētas fizikālas struktūras pielāgojamība lai sasniegtu vēlamo mikroklimatu. 2.3.Klimatiska dizaina vēsture Industrializācijas laikmeta pilsētvides klimatoloģija var uzskatīt dzimušu Londonā. Viens no pirmajiem meteorologiem, kurš ir atklājis pilsētas siltuma salu(turpmāk PSS), bija Luks Hovards (Luke Howard), kurš ir plaši pazīstams kā cilvēks kurš ir devis nosaukums mākoņu tipiem. Hovards strādāja Londonā deviņpadsmitajā gadsimtā. Deviņu gadu novērojumu rezultātā viņš konstatēja PSS vidēji par diviem grādiem paaugstinātu temperatūru naktī un 0,2 grādu pazeminātu temperatūru dienā. Divdesmitā gadsimta sešdesmitos gados vidēja starpība jau bija 4 6 grādi nakts temperatūrās starp centrālo Londonu un tās apkārtni. Pavisam nesenie novērojumi parāda PSS intensitātes ekstrēmus ap septiņu grādu apmērā. Jebkurā novietnē uz zemes virsmas, pilsētu fizikāla forma iespaido pa tiešo ārtelpas mikroklimatu. Tās blīvas struktūras uzglabā saules starojuma enerģiju, tās trīs-dimensionālās 19

20 formas traucē gaisa plūsmai, tās ūdensnecaurlaidīgi materiāli atgrūž mitrumu (Hebbert and Mackillop, 2013). No klimatoloģijas viedokļa, pilsētas atmosfēra ir antropogēna anomālija. Izejot no tā, kā šī anomālijai ir cilvēciskie cēloņi, to var veidot ar cilvēcisko nodomu (Hebbert and Mackillop, 2013). Savukārt, pilsētas klimatoloģija un plānošana pirmo reizi saskarās industrializācijas laikmetā, galvenokārt lai pasargātu dzīvojamos rajonus no rūpniecības piesārņojuma. Divdesmitā gadsimtā sākumā Vācija tika noformulēti gaisa un gaismas principi pilsētplānošana, gan normatīvajā bāzē, gan izejot no labās prakses piemēriem. Modernisma principu vadītā pilsētu plānošanas ietekme ir klimatoloģiska: mājokļu atbrīvošana no kvartālu rāmja, ļaujot mājokļiem būt izsauļotiem, paredzot zonējumu un orientāciju ņemot vērā valdošos vējus. Pēc otrā pasaules kara, notika centieni integrēt klimatoloģijas zinātnes zināšanas pilsētplānošanā. Neskatoties uz vairākām iniciatīvām profesionālās organizācijās un starptautiskās biedrībās, rezultātus nevar saukt par veiksmīgajiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Štutgates pilsētas piemērs 2. Štutgartes vietēji izstrādātas tehnikas pilsētas siltuma salas kartēšanai, pilsētas siltuma avotu un dzesētāju, vēja virzienus, piesārņojumā koncentrācijas vietas ļāvi izstrādāt pirmo pasaulē klimatisko atlantu. Šie panākumi ļāvi izstrādāt Vācijas federālo standartu VDI , kurš ir plaši pielietots Vācijā (1553). Lēmumu pieņēmējiem, pēc pasaules vadoša pilsētu klimatologa Timoteja Oke viedokļa, ir nepieciešami praktiskie un prognozējošie (predicitve) instrumenti, kuri ļautu konfigurēt apstādījumu teritorijas, noteikt ielu un ēku orientāciju, optimizēt augstuma un platuma ielas telpas attiecības, saskaņā ar vēlamam klimatiskiem mērķiem: siltuma komfortu, energoefektivitāti un piesārņojumā izkliedi (1554). Zinātnes pielietošana ir tulkošanas process (Hebbert and Mackillop, 2013). Tas ir atkarīgs no starpniekiem, lai nodemonstrētu potenciālu, uzņēmējus lai attīstītu sadarbības tīklus svaigajā teritorijā, un juridisko, politiskos un ekonomiskās iniciatīvas lai konsolidētu pielietojumu. Antropogēna klimata pārvaldības paņēmieni pilsētas mērogā tika aktualizētas pasaulē pateicoties klimata pārmaiņām. Vienlaicīga divu atskaišu publikācija par pilsētām un klimata pārmaiņām (tā saucamie 3C cities and climate change ) gadā norāda apmaiņas procesa tempa kāpumu starp oglekļa izmešu un pielāgošanās stratēģijām (Hebbert and Mackillop, 2013). Koncepts. Klimata izturīgas pilsētas. Koncepts latīņu valodā nozīmē taken together kopā ņemot. Empīriskā zinātne operē ar cēloņu un seku kopsakarībām izolētajā kontekstā. Mūsdienās, reta parādība kurai cēloņus var izolēt vēl netika izpētīta, pārsvarā tas tika izdarīts iepriekš. Mūsdienās, biežāk ir saskarsme ar problēmu lauks. Koncepts ietver sevī problēmu lauku. Atšķirībā no empīriskas zinātnes, operē ar citiem ierobežojumiem, nekā izolētie cēloņi. Šie ierobežojumi ir mērogs (jeb telpiskais lielums izteikts ar kompozīcijas rāmja RX); mērķu lauks un īstenošanas kapacitātes lauks. Dažas pielāgošanas stratēģijas izmanto vīziju par klimata izturīgu pilsētu. Šī koncepta var izvirzīt lēmumu pieņemšanu konceptuāli vienotajā virzienā. Lai

21 gan objekts klimata izturīga pilsēta ir vēl neskaidrs, bet ir iespējas aplēst nākotnes kontekstu, tādā veidā nosakot objekta vēlamās ietekmes uz kontekstu. 2.4.Ievainojamības jēdziens diskusija par plānošanas politikas piemērojamību Pilsētu teritorijas ir ievainojamas no klimata pārmaiņām. Tiek paredzēts, kā pieaugs ekstrēmo lietusgāžu, sausuma un karstuma viļņu skaits un intensitāte. Zinātnieki norāda, ka uz iniciatīvu balstīta pielāgošanas politika un ievainojamības novērtējums palīdzēs samazināt ekstrēmo laikapstākļu radītos zaudējumus. Ievainojamība Ievainojamība ir pakāpe, līdz kurai sistēma ir jūtīga, vai nespējīga tikt gala ar nevēlamam klimata pārmaiņu efektiem, ieskaitot klimata mainīgumu un ekstrēmus. Ievainojamība ir atkarīga no klimata mainības rakstura, magnitūdas (stipruma pakāpes) un biežuma, kurai sistēma ir pakļauta, jūtīguma, un pielāgošanas kapacitātes (McCarthy et al., 2001, p.995). Trīs ievainojamības komponentes Pakļautība Pakļautība (exposure) tiek definēta kā sistēmas apmērs un veids, kuros uz to iedarbojās vērā ņemamas klimatiskās variācijas. Iedarbības faktori ietver sevī mainīgus, kuri padara kādu apkaimi vairāk vai mazāk pakļautu apdraudējumiem un ar tam saistītām konsekvencēm. Pašvaldības līmenī parasti tiek uzskatīts, kā ar pluviālu plūdu apdraudējums ir izkliedēts ģeogrāfiski vienmērīgi (jeb variē drīzāk reģionāli), tāpēc kā lietus un sausums nevariē tik nelielā ģeogrāfiskajā areālā (24). Vidēja termiņa norādījumi parāda, kā pilsētas teritorijā nokrišņu daudzums ekstrēmu lietavu gadījumā nav vienmērīgs, tā Rīgas centrā konvekcijas (sajūtama siltuma) līmenis ir relatīvi augstāks, tāpēc pakļautība pluviāliem plūdiem ir augstāka. Pakļautības faktori pēc būtības ir vides faktoru kategorija. Pluviālu plūdu gadījumā, tie ir kvartāla fizikālie raksturlielumi, ēku parametri, tajā skaitā pagraba telpas, stāvu skaits, ēku izturība pret plūdiem, kā arī apdzīvotības blīvums (Knox, n.d.). Sistēmas elementu pakļautība ekstrēmam karstumam tiek noteikta ar iekštelpu un ārtelpu gaisa temperatūrām. Ārtelpas temperatūra ir atkarīga no PSS intensitātes (gaisa un virsmas temperatūras izteiksmē). Pilsētas iedzīvotāji vairāk pakļauti karstuma negatīvām ietekmēm. Pakļautība ekstremālām temperatūrām ir nevienmērīgi izkliedēta pilsētas teritorijā pilsētas siltuma salas efekta dēļ. Cilvēki, kuri dzīvo kvartālos, kuros ir augsta PSS intensitāte, ir arī pakļauti karstuma iedarbībai savā mājoklī. Cilvēkiem, kuri dzīvo kvartālos, kuros nav koku lapotnes radītas ēnas, kuru mājokļi atrodas pietiekoši tālu no parkiem vai mežaparkiem, ir ierobežota pieeja vēsām atelpām. Tātad apstādījumu pieejamība ir pakļautības faktors. Apbūves blīvums un intensitāte ir pakļautības faktors. Ņemot vērā arī pluviālu plūdu draudus, pakļautības faktori ir arī kvartāla vertikālais plānojums, infrastruktūras stāvoklis, ēku stāvu līmeņu attiecība pret ielas līmeni. Jūtība Jūtība/jūtīgums (sensitivity) ir pakāpe, līdz kurai sistēmu ir labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmē ar klimata pārmainām saistītiem stimuliem. Šie stimuli sevī ietver visus klimata pārmaiņu 21

22 elementus, ieskaitot vidējus klimata radītājus, klimata mainību, un ekstrēmu notikumu biežumu un nopietnības pakāpi. Efekts varētu būt tiešs, piemēram, izmaiņas ražas apmēros kā reakcija uz vidējiem klimata radītājiem, temperatūras vidējus radītājus, diapazonu, un mainību, vai netiešs, piemēram, bojājumi, kurus izraisa krasta zonas applūšanas biežuma palielinājums augstāka jūras līmeņa dēļ. Pluviālu plūdu gadījumā, kādas sistēmas jūtība izpaužas kā elementu skaits un raksturs. Ka svarīgākie elementi tiek uzskatīti cilvēki, ēkas, un ceļi. (24) Jūtības faktori pēc būtības ir personālie faktori. Pluviālu plūdu gadījumā, tie ir iedzīvotāju vecums, veselības stāvoklis, nepieciešamība pēc speciālās palīdzības, kā arī cilvēki, kuri neorientējas vidē (piemēram, tūristi, bēgļi) un bezpajumtnieki (Knox, n.d.). Ekstrēma karstuma gadījumā, sistēmas jūtību nosaka jūtīgu sistēmas elementu skaits, kā arī individuāla šo elementu jūtība pret ekstrēmo karstumu. Pastāv riska grupas kur jūtība pret ekstrēmo karstumu ir izteikti augstāka: 1 cilvēki, kuri neapzinās ekstrēma karstuma riskus; 2 cilvēki, kuri nevar atstāt ļoti karstu vietu; 3 zīdaiņi, mazie bērni, slimie un vecie cilvēki; 4 cilvēki, kuri cieš no kardio vaskulārām slimībām un cilvēki, kuri ir pakļauti infarkta riskam. Pielāgošanas kapacitāte Pielāgošanas kapacitāte (adaptive capacity) ir sistēmas spēja regulēties klimata pārmaiņām (ieskaitot klimata mainību un ekstrēmus) lai pārvaldītu potenciālus zaudējumus, lai izmantotu iespējas, un lai tiktu gala ar konsekvencēm. Pielāgošanas kapacitāti ir sarežģīti aplēst jo tā ir saistīta ar vairākiem (sociāliem) faktoriem. Papildus, tā attiecās gan uz īstermiņa tikšanu galā ar ekstrēmiem notikumiem, gan ar ilgtermiņa klimata pārmainu riskiem. Ja runa ir par ekstrēmiem notikumiem un sistēmas fizikālo elementu daļu, tad biežo un īstenojamo pielāgošanas pasākumu pieejamība padara kādas teritorijas pielāgošanas kapacitāti augstu. Pluviālu plūdu gadījumā, sistēmas pielāgošanas kapacitāti nosaka tādi faktori ka finanšu resursu pieejamība pašvaldībai, pašvaldības iespējas iespaidot iesaistīto pušu un citu lēmumu pieņēmējus, īstenojamo pielāgošanas pasākumu ieviešanas iespējamība, telpisko rekonstrukcijas pasākumu pieejamībā esošajos areālos. Pielāgošanas kapacitāte ir pēc būtības sociālais faktors. Kādas sistēmas pielāgošanas kapacitāti būtiski iespaido ienākumu līmenis, īpašumtiesības, iespēja pārveidot dzīvojamo vidi, mobilitāte un pakalpojumu pieejamība, sociālā izolācija, informētība un zināšanas par apkaimi, apdrošināšanas pieejamība. Pielāgošanas kapacitāte var tikt stiprināta ar savaldīšanas stratēģijām (coping strategies): sagatavošanās, atbildēšana, attapšanas. Ekstrēma karstuma gadījumā, pašvaldības pielāgošanas kapacitāte izpaužas kā iespēja ievest strukturālās pārmaiņas pilsētvidē, rekonstruēt ēkas lai sasniegtu vēlamo mikroklimatu, kā arī iespaidot cilvēku uzvedību un kā komunikācija pieaugošo risku gadījumā. Apdraudējums Apdraudējums (hazard) ir definēts kā klimata vai laikapstākļu notikums kuram ir kapacitāte tieši vai netieši kaitēt cilvēkiem, vietām un lietam. Šajā pētījumā par apdraudējumi no ekstrēmām lietusgāzēm, ekstrēmiem sausuma periodiem un karstuma viļņiem. 22

23 Klimata pārmaiņas Klimata pārmainās šeit attiecās uz jebkurām klimata pārmainām laika griezumā, vai nu dabiskās mainības vai nu kā cilvēka darbības rezultātā. Pašvaldībām nav svarīgi, vai klimata pārmaiņas ir dabiskas vai izraisītas cilvēka darbības rezultātā. pielāgošanas klimata pārmainām un klimata mainība ir vienādi svarīgas (14). Sistēma Šeit, par apskatītu sistēmu pielāgošanas stratēģija sauc urbānu ģeogrāfisko areālu, piemēram kvartālu vai pilsētas daļu. Šī sistēmas definīcija likās atbilstoša, jo pašvaldību pienākums ir telpiskajā līmenī nevis indivīdu, ēku vai citu elementu līmenī pilsētas teritorijā. Ievainojamības novērtējuma metodes Pastāv divi ievainojamības novērtējuma veidi: 1 iznākuma ievainojamība un 2 kontekstuāla ievainojamība. Iznākuma ievainojamības pakāpe tiek noteikta, novērtējot klimata riskus (piemēram, veicot modelēšanu), tad tiek veikti ietekmes novērtējums un tiek apzinātas iespējamas atbildes izaicinājumiem. Starpība starp iespējamām atbildēm un klimata iedarbību ir iznākuma ievainojamība. Savukārt, kontekstuālā ievainojamība neapskata ievainojamību kā klimata pārmaiņu iznākumu, bet kā visaptverošu konceptu, pārklājot jūtīgumu (exposure) draudiem, nespējai tikt galā, sekas un lēnās atkopšanas sekas. Pētnieki apraksta kontekstuālo ievainojamību kā sistēmas stāvoklis pirms apdraudējums iedarbojās. Cits kontekstuālās ievainojamības definīcijas piemērs skan sekojoši: indivīdu vai sabiedrības grupu spējas vai nespēja atbildēt tādā nozīme, lai ar to tiktu galā, atkopties vai pielāgoties, jebkuram ārējam stresam uzliktam uz to labklājību un iztikas līdzekļiem (livelihood). Iznākuma ievainojamība nav neatkarīga no kontekstuālās ievainojamības kontekstuāla ievainojamība tiek uzskatīta par nosacījumu (determinant) iznākuma ievainojamībai. Dažreiz, atšķirību starp šīm divām metodēm raksturo kā pieeju no augšas un pieeju no apakšas. Tā, Apvienotajā Karalistē izstrādātais karstuma viļņu plāns ir pirmā paņēmiena piemērs, kad plāns ir bāzēts uz pagātne notikušām katastrofām. Iznākuma ievainojamība Klimata modeļi un klimata pārmainu ietekmes modeļi palīdz saprast iznākuma ievainojamību. Viens no būtiskiem šķēršļiem, kas kavē pielāgošanas pasākumu ieviešanu, ir lēmumu pieņēmēju neizpratne par klimata pārmaiņu negatīvām sekām. Iznākuma ievainojamības aplēse varētu šīs šaubas kliedēt. 23

24 Kontekstuālā ievainojamība Kontekstuālā ievainojamība ir objekta ievainojamība pirms apdraudējuma iedarbības. Izšķir trīs kontekstuālās ievainojamības komponentes: pakļautība, jūtība un pielāgošanas kapacitāte. Ievainojamības koncepts apdraudējumu griezumā 2.5.Pielāgošanas pasākumi Efektivitātes uzlabošana ūdens patēriņa tarifu ieviešanai ir pielāgošanas pasākums klimata pārmaiņām. Tas palīdz samazināt sausuma riskus. Tāda tipa pielāgošanās pasākumi reti kad tiek saistīti ar klimata pārmainām. Un tas nepārsteidz, jo nav vienkārši sasaistīt šādas rīcības ar abstraktām klimata pārmaiņām. Patlaban, normāla prakse ir samazināt ievainojamību esošajos sektoros, piemēram, ūdens pieejamību vai sabiedrības veselības nevienlīdzību. Draudi, savukārt, slēpjas tajā, kā esošās pieejas varētu kļūt neadekvātas klimata pārmaiņu problēmu ekselējošā efekta iedarbības dēļ (Benzie, 2011). Nākotnes izaicinājumiem ir nepieciešams ilgtermiņa, holistiska, starp-disciplināra stratēģija nacionālā līmenī, lai koncentrēt līdzekļus un aktivitātes preventīvām darbībām papildus ārkārtas situāciju reaģēšanai, iziet ārpus sabiedrības veselības sektora, un iekļautu plašāku dalībnieku loku (Benzie, 2011). Pilsētu pielāgošanas stratēģijas Pēdējā desmitgadē vairākās pasaules pilsētas ir izstrādājušas klimata pārmainām pielāgošanas stratēģijas. pielāgošanas stratēģijas ir izstrādātas Londonai, vairākām Nīderlandes pilsētām, kā arī ASV pilsētām piemēram, Čikāgai. Londonas stratēģija ir vislabāk zinātniski pamatota, Roterdamas visplašāk izvērsta, un Čikāgas, savukārt, vistuvākā Rīgas kvartālu problemātikai. Lai gan šīs pilsētas ir atšķirīgas, pielāgošanas stratēģijām ir vairākas kopīgas iezīmes. Tās risina vairākas saistītas problēmas. Plūdu riski un draudi veselībai tiek risināti ar vienotu stratēģiju. Risinājumiem ir dažādi īstenošanas mehānismi un mērogi. Rīgas dzīvokļu namu kvartālu specifikai ir tuvāka Čikāgas «zaļo apkalpes ceļu programma», jo pilsētas audumam pakāpeniski uzlabojoties, ir iespējams veidot klimata izturīgu pilsētu, neveicot lielas strukturālas pārmaiņas. Tā apvieno gan pilsētas, gan privāto ieguldījumu. 24

25 Čikāgas «Green Alley» zaļo apkalpes ielu programma 1-apkalpes ielas ar kopgarumu 3000 km kā iespēja labāk pārvaldīt resursus un uzlabot vidi; 2- ja visas Čikāgas apkalpes ielas būtu «zaļas», tad 80 procenti no visā lietus ūdens daudzuma nonāktu zemē, tādejādi samazinot vietējo applūšanu un ūdenstilpņu piesārņojumu 3-ja visas apkalpes ielas būtu segtas ar gaišu, atstarojošo materiālu ar augsto albedo, paliekot vēsas karstajās dienās tādejādi samazinot pilsētas siltuma salas intensitāti; 4-iespēja izmantot otrreizējas pārstrādes materiālus kā arī samazināt «gaismas piesārņojumu. Visus šos uzlabojumus varētu īstenot apkalpes ielas servitūtos. Papildus programma sekmē ilgtspējīgas prakses pieguļošos privātīpašumos. Londonas stratēģija Londonas stratēģijas moto ir Pārvaldīt riskus un palielināt atjaunojamību (resilience). Mēra stratēģija pielāgošanai klimata pārmaiņām. Kā ir noprotams nosaukumā, runa ir gan par vitalitāti, gan par atbilstības dimensiju atjaunojamību jeb resilience: Ne tikai lai novērstu vides katastrofas, bet arī lai saglabātu un uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti un labklājību nākamajām paaudzēm. Stratēģijas devīze ir atgriežot ciemu pilsētā. Apakš tēmas saucās energoefektīva atjaunošana kā arī Londonas apzaļumošana. Neatbilstība šodien un nākotnē; pielāgojamības diagnoze; pielāgojamības uzlabošana caur pārvaldīšanu. Atziņa, ka proaktīva rīcība ir vienmēr lētāka nekā un efektīgāka nekā reakcija. Pielāgošanas pasākumi var nest lielākus labumus nekā tikai klimata pārmaiņu negatīvu seku novēršana. 25

26 Pielāgošanas pasākumu galvenais izaicinājums ir ieviešanas sarežģītība un tam ir nepieciešams virkne partneru, kuri darbojās dažādos līmeņos lai pārvaldītu ietekmes. Londonas pielāgošanas stratēģijas satura analīzes diagramma Pielāgošanas jēdziens stratēģijā Londonas stratēģijā, jēdziens pielāgošanās jeb adaptācija tiek lietota lai a)saprastu ekstrēmo klimatisko notikumu un nākotnes klimata pārmaiņu riskus un iespējas; un b)lai identificētu, izvērtētu un piekritizētu šo risku un iespēju pārvaldes opcijas. Londona patlaban jau ir ievainojama no ekstrēmo laika apstākļu plūdu, sausuma un karstuma viļņu un ļoti auksta laika notikumu iedarbībai. Stratēģijas autori atzīst, kā nepastāv tāda pilnīgi pielāgoto stāvoki, tāpēc kā klimats, tādejādi arī riski, nepārtraukti mainās. Tāpēc pielāgošanas jāuztver kā ceļojumu nevis kā galamērķi. Esošie un nākotnes klimata riski Londonas stratēģijā tika identificēts apdraudējums no applūšanas, sausuma un karstuma viļņu notikumiem. Londona ir apdraudēta no Ziemeļu jūras plūdiem, saldūdens plūdiem un ekstrēmo lietusgāžu radītas applūšanas. Londona ir pietiekoši labi pasargāta no Jūras un upes plūdiem, bet samēra slikti no ekstrēmo lietusgāžu radītas applūšanas. Klimata pārmaiņu prognozes palielina visu veidu applūšanas riskus, papildus tendence palielināties ūdensnecaurlaidīgam virsmām pilsētas teritorijā palielina lietus kanalizācijas noslodzi. Londonā pastāv arī nelielie sausuma periodu riski. To norise ir patlaban maz ticama, bet ņemot vērā pilsētas attīstību, var sagaidīt ūdens lietošanas ierobežošanas režīmus, piemēram, aizliegumu lietot ūdeni laistīšanai. Sausuma periodu riski galvenokārt iespaidos ekosistēmas, apstādījumu teritorijas un ar lielo ūdens patēriņu saistītu uzņēmējdarbību. 26

27 Londonai ir būtiski apdraudēta no karstuma viļņu notikumiem. Kā rāda un gada karstuma viļņu pieredze, riski ir būtiski un vērā ņemami. Karstuma viļņus pastiprina pilsētas siltuma salas efekts, kurš neļauj pilsētai ātri atdziest pa nakti. Klimata izpēte atjaunojamības stiprināšanai Izpratne par Londonas klimatu un pilsētas formas mikroklimatisko ietekmi un veiktspēju tika veidota izmantojot kompjūtera modeļus. Tika analizēti vairāki attālas izpētes dati satelīta attēli. Tika analizēta zemes izmantošanas, apbūves un enerģijas patēriņa ietekme uz virsmas temperatūrām. LUCID project partneri analizēja augstāk minētos faktorus izstrādājot analīzes metodes. Lai gan tika veikta pamatīga virsmas temperatūru analīze, Londona patlaban ir tikai dažas meteoroloģiskās stacijas, kuras mēra gaisa temperatūru pilsētvidē. Pielāgošanas taktikas Stratēģijā tiek aprakstītas četras pielāgošanas taktikas novēršana (prevent), sagatavošanās (prepare), reaģēšana (respond), atgūšanās (recover) (Greater London Authority, 2011). Kā minēts iepriekš, pielāgošanas nav galamērķis bet ceļš, un tāpēc stratēģija drīzāk identificē atbildīgas iesaistītās puses kā ari tiek norādīts, kur ir kritiskā risku un sagatavotības neatbilstība, norādot kurā vietā ir nepieciešama labāka sagatavotība un pielāgošanas kapacitāte. Pielāgošanas sadarbības jomās Stratēģija ir aplēstas ietekmes uz četrām sadarbības jomām: sabiedrības veselība, vide, ekonomika, infrastruktūra. Klimata pārmaiņas neiespaidos kādu jomu atsevišķi, bet sabiedrību kopumā. Papildus, klimata riski maz ticams attaisnosies īsa perioda perspektīvā. Tā, karstuma viļņiem būs ietekme nākamo gadu periodā, un tāpēc ir svarīgi, lai ēkas un infrastruktūra tiek projektēta un īstenota ņemot vērā nākotnes draudus. Sabiedrības veselība Tiek paredzēts, kā vismaz gadsimta sākumā, klimata pārmaiņās nesīs drīzāk labumu nekā postījumus. Tiek paredzēts, kā siltāks laiks ziemā varētu samazināt hospitalizāciju ziemā un samazināt mirstību šajā periodā. Tanī pat laikā, paredzēts, kā pastiprināsies nevienlīdzība klimata pārmaiņu ietekmē. Tiek sagaidīts, kā esošās sabiedrības veselības nevienlīdzības varētu pastiprināties, īpaši ievainojamai sabiedrības daļai vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar kognitīvajiem traucējiem, maziem bērniem. Priekš pielāgošanas stratēģijas ir svarīgi, lai sabiedrības veselības sektors būtu izturīgs pret ekstrēmajiem klimatiskajiem notikumiem. Vide Londonai, līdzīgi kā Rīgai, ir pietiekoši lielas platības ar apstādījumiem, kuri ļauj pilsētas iedzīvotājiem baudīt dabas klātbūtni pilsētā. Šīs apstādījumus teritorijas ir svarīgs ka ne tikai rekreācijas telpas resurss, bet tās sniedz sabiedrībai funkciju virkni, ka mūsdienas mēdz saukt par ekosistēmu pakalpojumiem. Apstādījumu teritorijas absorbē lietus ūdeni, tādā veidā novēršot plūdu riskus. Apstādījumi atvēsina pilsētvidi aizēnojot asfalta virsmas un pazeminot gaisa temperatūru vasarā iztvaikošanas procesu rezultātā, nodrošina pilsētas latenta siltuma potenciālu. Šie ekosistēmu pakalpojumi ir būtiski pilsētas iedzīvotāju labklājībai un pilsētas atjaunojamība klimata izaicinājumu priekšā. Stratēģija paredz no vienas puses, stiprināt Londonas atjaunojamību gan ar pelēko infrastruktūru (plūdu aizsargsienas, kanalizācija) gan ar apstādījumiem un ilgtspējīgiem lietusūdens apsaimniekošanas pasākumiem zaļo infrastruktūru, kas atjauno dabisko hidroloģisko tīklu. Apstādījumu tikls tiks papildināts gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Ir svarīgi saprast apkaimes, kur apstādījumu trūkst kāda no kategorijām. 27

28 Ekonomika Jebkura pilsēta ir pakļauta klimata pārmaiņu riskam. Pilsētas primāri ir vērtīgas ka vietas, kur notiek daudzas ekonomiskās aktivitātes nelielā teritorijā, un tāpēc pielāgošanas klimata pārmainām jābūt kā garantam drošai uzņēmējdarbībai un ekonomiskām aktivitātēm. Infrastruktūra Pilsētas ir sistēma, kura sastāv no apakš sistēmām. Pilsētas mūsdienas nav izturīgas pret ekstrēmām klimatiskām parādībām, kuru biežums un intensitāte nākotnē pieaugs. Tāpēc pielāgošanas stratēģijas vispārējs mērķis ir palielināt pilsētas sistēmu noturību pret ekstrēmiem klimatiskajām parādībām šodien, lai nākotnē labāk izturētu mazāk paredzamos izaicinājumus. Pašlaik stratēģija ievērtē Londonas sabiedriskā transporta, enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas. Ceļa karte atjaunojamības stiprināšanai Esošās apdraudētības un risku neatbilstība, kā arī trūkstoša kapacitāte pielāgoties tika noformulēta ceļa kartē atjaunojamības stiprināšanai. Citu starpa tika identificēti nepieciešamas rīcības starp-sektoru sadarbībā lietusgāžu radītu plūdu mazināšanai apkaimēs, (3.6), pētniecību pilsētas mikroklimatam un gaisa temperatūrām (5.1), kā arī citas rīcības. Tā, piemēram, kanalizācijas tīkls ir pārvaldībā un īpašuma vairākām organizācijām. Dažreiz, efektīvai pretplūdu aizsardzībai ir nepieciešams telpa lai īslaicīgi uzglabātu lietus ūdeni ekstrēmo lietusgāžu laikā tie varētu būt parki, sporta laukumi, vai pazemes tanki zem ielu krustojumiem. Stratēģijas galvenais uzdevums ir saprast pielāgošanas neatbilstību neatbilstību starp to, uz ko sabiedrība ir spējīga, un nākotnes klimata riskiem. Tā, piemēram, virsmas ūdeņu lietus kanalizācija ir projektēta lai uzņemtu bieža bet neintensīva lietus slodzi. Pētījumi un klimata modeļi rada, ka šī gadsimta laikā būtiski pieaugs intensīvo lietusgāžu skaits un biežums. Savukārt, karstuma mazināšanai pilsētā ir jāattīsta blīvs nelielo zaļo telpu tīklojums, jo šāda konfigurācija ļauj atvēsināt labāk, nekā lielākas bet retākas zaļās telpas. Pielāgošanas virzieni jeb pielāgošanās stratēģijas pilsētvides elastības vairošanai klimata pārmaiņu kontekstā Pētījuma veikšanas laikā iegūtie dati atklāj, ka Rīgas un Latvijas mērogā jau šobrīd ir atrodami ilgtspējīgu un pilsētvides izturību un elastību pret klimata pārmaiņu ietekmi vairojošu pilsētplānošanas un pilsētvides attīstības risinājumu projektu izstrādes un īstenošanas labās prakses piemēri. Īstenoto projektu ietekmes apzināšana un analīze, kā norāda vairāki pētījuma dalībnieki, varētu kalpot par pamatu argumentu veidošanai par labu pielāgošanas pasākumu plānošanai un ieviešanai. Lietus ūdeņu apsaimniekošanas kontekstā tādi ir, piemēram, jaunais attīstības rajons Skanstē, Rīgā, kas Rīgas ietvaros ir jauna līmeņa ūdens apsaimniekošanas projekta piemērs, kurā iekļauti mūsdienīgi ūdens sistēmas risinājumi, kuru tapšanā jau no projekta sākuma posma iesaistījušās dažādas ieinteresētās un atbildīgās puses (Būvvalde, Rīgas ūdens, Rīgas domes Satiksmes departaments, Vides un mājokļu departaments, meliorācijas eksperti u.c.), ļaujot iepazīties ar katras puses perspektīvu un kopīgi meklēt labākos risinājumus. Skanste ir Plūdu risku pārvaldības plāna, kas iestrādāts jaunajā pilsētas teritorijas plānojumā, pilotteritorija, kas izvēlēta, lai praksē realizētu un pārbaudītu liela mēroga projekta Rīga pret plūdiem ietvaros izdarītos secinājumus par vēlamajiem virzieniem pilsētas pakļautības plūdu riskam mazināšanai, fokusējoties tieši uz šobrīd un nākotnē apdraudētākajām teritorijām. Tomēr, fokusgrupas diskusijā norādīja ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, šīs pilotteritorijas izvēli lielā mērā noteica teritorijas pielāgošanas iespēju invertējums, kas Skanstē, salīdzinājumā ar citām 28

29 apdraudētajām teritorijām, tika atzītas par lielākām, pateicoties mazāk pieblīvētam inženierkomunikāciju tīklam. Savukārt Rūjienā īstenots ilgtspējīgs lietus ūdeņu savākšanas risinājums sausā upe, kuras pārplūde nonāk lietus dārzos, izvairoties radīt papildu noslodzi pilsētas kanalizācijas sistēmai, novadam esot vienai no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kur īstenoti ar ūdens pārvaldību saistīti skatienam redzami dizainiski risinājumi. Tiesa, Ilze Rukšāne spriež, ka ļoti iespējams, ka Rūjienas izvēli apstiprināt šo piedāvājumu, kas pārsniedza sākotnēji pilsētas budžetā paredzētos līdzekļus, vienlīdz motivēja gan praktiskais ieguvums pilsētas kanalizācijas slodzes mazināšana un papildu slodzes neradīšana uz jau tā pārplūstošo Rūjas upi, ko varētu veidot alternatīvi risinājumi, kas saistīti ar lietus ūdeņu novadīšanu upē, gan prestižs, kas tiek saistīts ar šādu inovatīvu risinājumu īstenošanu. Proti, nojaušams, ka šobrīd Latvijā vēl nav nostiprinājusies prakse par pilsētvides pārvaldību domāt ilgtermiņā, kur atklājas ilgtspējīgu attīstības projektu pārākums pār mazāka mēroga, īstermiņa risinājumiem, tādēļ šādi risinājumi pašlaik netiek uztverti kā pašsaprotami, bet gan kā luksuss, kas liecina par pasūtītāja prestižu un, norāda Rukšāne, viņas pieredzē, no klientu perspektīvas raugoties, ir viens no būtiskākajiem argumentiem par labu ilgtspējīgu, īpaši ar publiskās vides ilgtspējīgu attīstīšanu saistītu plānu apsvēršanai un pieņemšanai. Tajā pašā laikā Jelgavas pilsētā cītīgi un ar panākumiem tiek strādāts pie tādas sistēmas izveides, kur lietusūdeņi tiek uzkrāti rezervuāros, attīrīti un kļūst izmantojami gan pilsētas zaļo zonu uzturēšanai, gan ugunsdzēsības vajadzībām. Inženiere Daina Ieviņa skaidro, ka šāds rīcības virziens Jelgavā uzsākts pēc tam, kad plūdu laikā tikko izbūvēta nogāze nogruva, radot ievērojamus neparedzētus tēriņus, kas pašvaldībai lika ieklausīties Dainas Ieviņas un citu ekspertu iepriekš izteiktajos brīdinājumos par šādu un līdzīgu gadījumu risku, ja netiks domāts par ilgtspējīgu lietus ūdeņu pārvaldību. Nu arī Salaspils pašvaldība pieņēmusi lēmumu par infiltrācijas lauku izveidi, kas ir solis ilgtspējīgas un elastīgas pret klimata pārmaiņām un to izpausmēm pilsētvides izveides virzienā, kas arīdzan panākts ar vietējās ainavu arhitektes neatlaidību, skaidrojot šādu risinājumu ieviešanas nepieciešamību. Pozitīvi vērtējams tas, ka gadā Latvijā tika uzsākta valsts teritorijas reljefa skenēšana, kā rezultātā iegūtos datus plānots iesniegt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC), kur, pamatojoties uz datiem, iespējams modelēt, kura teritorija pie attiecīga ūdens līmeņa var applūst, kas var kalpot par pamatu lēmumiem par hidrotehnisko būvju būvēšanu, domājot par prevenciju un Eiropas Savienības noteiktās pretplūdu direktīvas, kas iestrādāta ūdens apsaimniekošanas likumā, izpildi, paredzot, ka LVĢMC katram upes baseinam jāizstrādā plūdu riska pārvaldības plāns ar pasākumiem plūdu riska mazināšanai. Šī direktīva un adaptācija likumā izriet no ANO konferences par katastrofu riska mazināšanu rezultātiem, kas apkopoti katastrofu riska mazināšanas rīcības plānā, kur ņemtas vērā arī klimata pārmaiņas. Attiecīgi ir pārstrādāts arī Civilās aizsardzības likums, padarot to par Civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldīšanas likumu, kurā iestrādāts punkts par to, ka plānošana un katastrofu pārvaldīšana pamatojas uz riska novērtēšanas rezultātiem. Respektīvi, pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem vispirms tiks domāts par prevenciju, par gatavību, un tikai pēc tam par reaģēšanu, seku likvidēšanu un atjaunošanu, plānošanas procesā iesaistoties vairākām institūcijām. Šajā procesā veiksmīga sadarbība izveidojusies starp VUGD, NBS un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru. Iespējams, ka darbs pie plānu plūdu riska mazināšanai veidošanas pavērs dialoga iespējas arī attiecībā uz pielāgošanas pasākumu plānošanas un īstenošanas jautājumu. 29

30 Runājot par veiksmīgu sadarbību, jāpiemin arī SIA Rīgas namu pārvaldnieks ar pašvaldības atbalstu īstenotā māju vecāko bezmaksas apmācības programma, kuras ietvaros cilvēku lielās grupās aptuveni 3 mēnešu garumā māju vecākajiem tiek piedāvāts normatīvo aktu un likumu skaidrojums, kas attiecas tieši uz mājas uzturēšanu, ar mērķi šai informācijai tikt tālāk nodotai iedzīvotājiem, kuri uzņēmuma ikdienā šobrīd veido ievērojamu noslodzi, ar neskaidrībām par šiem jautājumiem vēršoties tieši pie uzņēmuma. Paredzams, ka programma ilgtermiņā atvieglos uzņēmuma noslodzi, vairāk ļaujot fokusēties uz citu pienākumu veikšanu un jaunu iniciatīvu veidošanu, vienlaikus nodrošinot komunikāciju ar plašāku iedzīvotāju loku (šobrīd uzņēmums ik nedēļu apkalpo aptuveni 3000 klientu, taču pret kopējo klientu skaitu, kas ir aptuveni 2 miljoni, tā ir vien neliela daļa), kā arī uzlabos attiecības starp iedzīvotājiem un apsaimniekotāju, māju vecākajiem darbojoties kā starpniekiem, kuri var uzturēt vienmērīgāku un pastāvīgāku saziņu un informācijas apriti. Tomēr, uzsver apsaimniekotāji, Rīgas ietvaros namu, kvartālu un apkaimju iedzīvotāju apziņa par sevi kā daļu no kopienas vai kolektīva ir veidošanās sākuma posmā un pašlaik balstās uz atsevišķu iedzīvotāju aktivitāti, kuri regulāri komunicē ar apsaimniekotājiem, kā arī mudina kaimiņus socializēties un iesaistīties kopīgā lēmumu pieņemšanas procesā, domājot ne tikai par individuālās, bet arī kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanu īstermiņā un ilgtermiņā. Pateicoties šādu aktīvistu darbam, pilsētā sāk veidoties iedzīvotāju apvienības, biedrības u.c. nodibinājumi, kas ir pozitīva tendence, kas ilgtermiņā varētu būtiski uzlabot pilsētvides un sabiedrības elastību, jo, kā norāda vairāki pētījuma dalībnieki, kolektīviem ir daudz lielāka vara jeb ietekmes spēja attiecībā uz lēmumu pieņēmējiem un likumdevējiem, kurus šobrīd, kā rāda piemēri, galvenokārt cenšas motivēt darbībai nozaru eksperti, kuru rīcībspēja un komunikatīvie resursi ir salīdzinoši limitēti (tos ierobežo primārie darba pienākumi, argumentu veidošanā izmantojamu datu trūkums utt.) gadā spēkā stājies Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums. Likums paskaidro, kas ir sabiedriskais pakalpojums, kādas ir lietotāja tiesības, pienākumi, atbildība, un kas ir pakalpojuma sniedzēja atbildība. Paredzams, ka likums kalpos par pamatu produktīvāka dialoga veidošanai starp iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, laika gaitā tiekot ierosinātām un īstenotām pozitīvām pārmaiņām, kas vairos pilsētvides elastību klimata pārmaiņu kontekstā. Pozitīvi vērtējama arī pašvaldību civilās aizsardzības komisiju veidošana un darbība, kurās kopā darbojas dažādu institūciju un nozaru pārstāvji un eksperti, jo viens no komisiju uzdevumiem ir strādāt arī preventīvi un savstarpēji koordinēti, pārvaldot administratīvās teritorijas drošību, t.sk. ugunsdrošību un ar dabas parādībām saistītus apdraudējumus. VUGD pārstāvji, kuri snieguši komisijām apmācības jautājumos, kas saistīti ar civilo drošību un aizsardzību, norāda, ka, lai gan šķiet, ka pagaidām daļa no komisijām pastāv vien formāli, daļā pašvaldību komisiju darbība patiešām vērtējama kā labās prakses piemērs starpinstitūciju un starpnozaru sadarbībai, koordinācijai un darbam kopīgu mērķu virzienā. Labās prakses piemēri starpnozaru un starpinstitūciju sadarbībai ilgtspējīgas pilsētvides attīstības virzienā ir arī tādi liela mēroga rīcībpolitikas veidošanas projekti kā Rīga pret plūdiem 3 un (D)rain for life 4, kas veido izpratni un zināšanas par pašreizējo situāciju un nepieciešamajiem uzlabojumiem, sniedzot konkrētus, dažādu ekspertu kopīgi izstrādātus

31 veicamo pasākumu pieteikumus un ieteikumus, kā arī aktualizē klimata pārmaiņu ietekmes jautājumu augstākajā sabiedrības struktūras līmenī. Diskusiju un interviju ietvaros secināts, ka iepriekš minētās un arī citas iniciatīvas un labās prakses lielā mērā izdevies īstenot pateicoties ainavu arhitektu, inženieru, komunikāciju pakalpojumu sniedzēju, apsaimniekotāju u.c. ar pilsētvides plānošanu un attīstību saistītu ekspertu, kā arī sabiedrības drošības nodrošināšanas, kārtības un veselības uzturēšanas ekspertu zināšanām, pieredzei un neatlaidībai, uzrunājot pašvaldības un liekot tām apzināties klimata pārmaiņu procesus, to ietekmi un riskus, kas pastāv, ja pārmaiņas netiek ņemtas vērā un netiek meklēti un īstenoti atbilstoši pielāgošanās pasākumi. Tas nozīmē, ka virzība pozitīvā virzienā, reāli domājot par to, kādas ir aktuālākās problēmas pašlaik, kādas problēmas var rasties nākotnē, klimata mainības ietekmei palielinoties, un kādas pielāgošanas stratēģijas tādēļ būtu īstenojamas, ir iespējama, ja to atbalsta sabiedrības struktūras augstākais līmenis, taču vienlaikus tie liecina arī par to, ka iniciatīvu un ierosmi pozitīvas virzības uzsākšanai nepieciešams propagandēt jeb lobēt nozaru ekspertiem ar padziļinātām teorētiskām zināšanām un izpratni, kā arī praktisko pieredzi. Tādēļ, piemēram, apsaimniekotāju pārstāvis Edgars Akmens intervijā uzsvēra nepieciešamību Rīgas Tehniskajā universitātē atjaunot pētniecisko darbību, kā rezultātā iegūtie dati un izdarītie secinājumi varētu kalpot par pamatu gan būvniecības nozares normatīvās bāzes attīstīšanai atbilstoši reālajām mūsdienu vajadzībām, gan normatīvā regulējuma uzlabošanai, kas pārdala atbildību un reglamentā tiesības un pienākumus jautājumos, kas saistīti ar apsaimniekošanu un pārvaldību. Edgars Akmens norāda, ka valsts un pašvaldības līmeņa iesaiste ir būtiska, jo, piemēram, Lucavsalas attīstība ir spilgts piemērs tam, kā sabiedrība uztver jebkādus attīstības projektus attieksme pret tiem ir pozitīva, kamēr iedzīvotāji tos nekategorizē kā projektus par ko mēs maksājam. Proti, lai gan šāda teritoriju attīstība notiek pateicoties nodokļiem, ko maksā iedzīvotāji, iedzīvotāji ilgtermiņā redz sev patīkamu rezultātu labiekārtotu teritoriju (īstermiņā, saistībā ar pieredzētiem ierobežojumiem darbu veikšanas laikā, var veidoties arī negatīvas attieksmes, taču rezultāts atsver īslaicīgo negatīvo pieredzi), taču process, kas noved pie rezultāta, un sākas ar nodokļu nomaksu, paliek neapzināts. Tas būtu jāņem vērā, domājot par pielāgošanas stratēģiju īstenošanu nākotnē, no vienas puses, skaidrojot iedzīvotājiem, ka projekti, pret kuriem viņu attieksme ir pozitīva, ir tapuši pateicoties viņu maksātajiem nodokļiem, un, no otras puses, varbūt paredzot iespēju nodokļos un nodevās iekļaut maksājumus, ko būtu paredzēts izlietot pielāgošanas pasākumu izstrādē, jo, skaidro Edgars Akmens, ja iedzīvotāji maksā apsaimniekošanas maksu, viņi rezultātu grib redzēt tieši sava nama, vai, tālākais, tā pieguļošās teritorijas ietvaros, nevis apkaimē vai pilsētā kopumā, kamēr nodokļi un to izlietojums tiek uztverts kā kaut kas attālināts, kas nozīmē, ka atbildība par to izlietošanu gulst uz pašvaldību un valsts pleciem, tādēļ to informētība un izpratne par klimata mainību un nepieciešamību tai pielāgoties ir īpaši būtisks priekšnoteikums progresam šajā jomā. Nākamajā, noslēdzošajā sadaļā sekos izvērstāka diskusija par priekšnoteikumiem pielāgošanas virzienu un pielāgošanās stratēģiju īstenošanai. Konteksta analīze klimata izturīgai pilsētas konceptam Klimata izturīga pilsēta ir tas objekts, ko mēģina iztēloties un uzprojektēt, klimata pielāgošanas stratēģija. Konteksta analīze var palīdzēt saprast šī objekta īpašības, lietojot konteksta daudzveidību ierobežojošos faktorus. Šie faktori ir: mērogs, modalitāte, un problēmu lauks. 31

32 3. Rīgas mikroklimats un pilsētas iespaids uz mikroklimatu Kopsavilkums Atslēgas vārdi: PSS cēloņi; pilsētas mesoklimats; pilsētas mikroklimats; evapotranspirācija; enerģijas bilance; attāla izpēte; klasteranalīze; divu mainīgu analīze. Izpētes jautājumi: Kādi ir Rīgas pilsētas mikroklimata apstākļi un kādi ir PSS cēloņi Rīgā un izveles kvartālos? Šajā sadaļa ir mēģināts ar vienkāršiem empīriskiem īkšķa noteikumiem parādīt saikni starp pilsētas formu un mikroklimatu. Vislabāk saikni starp mikroklimata veiktspēju un formu atklāj pilsētas siltuma sala. Empīriskie pētījumi rāda, kuri faktori varbūtīgi iespaido mikroklimatu, piemēram, gaisa temperatūras rādītājus. Pamatojums ir izmainīta siltuma bilance, bet ari citi antropogēnie faktori, tādi kā mobilie un stacionārie siltuma izmeši. Vairāki pētījumi pietiekoši lielu statistisko spēku parāda saikni zemes izmantošanas radītāji un gaisa temperatūra. Čikāgas zaļo apkalpes ielu programma ilustrē šo pētījumu praktisko pielietojumu. Debesu faktors kā visciešākā struktūras un veiktspējas saite atklāj apbūves ietekmi uz saules enerģijas apmaiņu starp apbūvēto vidi un atmosfēru. Virsmas raupjuma modelēšanas rezultātā tapuši empīriski mikroklimata veiktspējas paredzēšanas raksturlielumi. Šajā pētījumā empīriskā bāze ir dati no diviem avotiem: gaisa temperatūras mērījumi (veikti gada augusta sākumā) un virsmas temperatūras dati iegūti no Landsat satelītiem. Abas datu kopas analizētas lai noteiktu PSS cēloņus Rīgā. 32

33 3.1.Rīgas mikroklimats Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka pastāv gaisa temperatūras atšķirības Rīgas pilsētas teritorijā, kas izpaužas kā paaugstināta gaisa temperatūra tās centrālajā daļā, salīdzinot ar apkārtējām teritorijām (Темникова, 1969; Kalnina et al., 2003). Līdzīgi kā daudzās pilsētas, arī Rīgā visu gadu ir raksturīga pilsētas siltuma sala jeb augstāka gaisa temperatūra centrālajā pilsētas daļā, salīdzinot ar apkārtējo teritoriju, analizējot Rīgas meteoroloģisko datu rindu, gadā secināja Lizuma. Lai novērtētu pilsētas siltuma salas intensitāti un dinamiku, tika salīdzinātas ik stundas gaisa temperatūras novērojumi pēc temperatūras pašrakstītāja datiem (termogrāfa) laika periodā g. novērojumu stacijās Rīga-Spilve un Rīga-Universitāte, kā arī diennakts minimālās un diennakts maksimālās gaisa temperatūras novērojumu stacijās Rīga-Universitāte, Rīga-Spilve un Jelgava laika periodam g. Ik stundas, kā arī diennakts minimālo un maksimālo gaisa temperatūru atšķirību analīze parādīja, ka Rīgas pilsētas siltuma salu vislabāk raksturo diennakts minimālo gaisa temperatūru starpības. Vidēji diennakts minimālās gaisa temperatūras pilsētas centrālajā daļā, salīdzinot ar ārpus pilsētas teritoriju ir par 1,4-1,7 C augstāka vasaras periodā un par 0,5-0,6 C augstāka ziemas periodā. Visspilgtāk pilsētas siltuma salas izpausmes parādās vasaras un pavasara periodā, rudenī un ziemā tās ir mazāk izteiktas. Atsevišķos gadījumos pilsētas centrālajā daļā gaisa temperatūra var būt pat par C augstāka kā piepilsētas teritorijās. Vislielākās gaisa temperatūras starpības tiek novērotas pavasara periodā, ko galvenokārt ietekmē sniega segas izplatības atšķirības pilsētas un ārpus pilsētas teritorijās un ar to saistītās radiācijas bilances atšķirības. Lielas pozitīvu un negatīvu gaisa temperatūras starpības tiek novērotas reti, mazāk kā 1% no kopējo novērojumu skaita. Gaisa temperatūras atšķirībām starp pilsētas centrālo daļu un piepilsētas teritoriju tika konstatēta labi izteikta diennakts gaita siltajā sezonā- divi diennakts maksimumi un divi minimumi. Turpretim ziemas sezonā spilgti izteiktas diennakts gaisa temperatūru starpību atšķirības netiek novērotas. Augstāk analizētās gaisa temperatūru atšķirības Rīgas pilsētā balstītas uz stacionāru novērojumu punktu datu analīzi. Tomēr pilsētas vide ir ļoti daudzveidīga un sadrumstalota, kas nosaka ievērojami lielu gaisa temperatūru atšķirību spektru. Daudzo pētījumu rezultātā, kas tika veikti 20 gs. 70 un 80 gados Rīgā, ir izdalīti 13 pēc klimatiskajām īpatnībām atšķirīgi mezoklimatiskie rajoni (Kalnina et al., 2003). Katrs izdalītais rajons kopumā raksturojas ar noteiktām klimatiskām iezīmēm, ko nosaka šī rajona novietojums attiecībā pret pilsētas centru, Rīgas līci, Daugavu, ezeru sakopojumiem un mežu masīviem. Ir rajoni, kas meteoroloģisko elementu sadalījuma ziņā ir stipri viengabalaini, kā arī tādi, kuriem raksturīgs ne tikai atšķirīgs meteoroloģisko elementu lielums, bet arī strauja teritoriālā mainība, ko raksturo dažādi mikroklimatiskie tipi rajona iekšienē. Šāds iedalījums uzskatāmi parāda, cik ļoti sadrumstalota ir meteoroloģisko elementu maiņa pilsētvidē. Viens no būtiskiem šādas sadrumstalotības iemesliem ir lieli mežu masīvi, kā arī pilsētas parki, kas būtiski mazina gaisa temperatūras paaugstināšanos. 33

34 Rīgas pilsētas mezoklimatiskie rajoni (Kalniņa, 1990; Kalnina et al., 2003) 34

35 Ik stundu gaisa temperatūru starpību (Rīga-Universitāte un Rīga-Spilve) sadalījums (% no gadījumu skaita) vasarā (Lizuma, 2008) Salīdzinot vidējo mēneša nokrišņu daudzumu novērojumu stacijās Rīga-Spilve un Rīga- Universitāte 30 gadu periodā ( ) tika secināts, ka Rīgas centrālajā daļā kopumā gada laikā izkrīt par 11% vairāk nokrišņu nekā Daugavas upes kreisā krasta teritorijā ar mazāk blīvu un zemāku apbūvi. Bez tam ziemas periodā pilsētas centrālajā daļā vidēji nokrišņu ir par 20-25% vairāk, bet vasarā par 89% vairāk. Pilsētas centrālajā daļā ir arī lielāka nokrišņu intensitāte. Ja vidējais dienu skaits gadā ar nokrišņiem, kas ir lielāki par 0,1 mm centrālajā daļā ir par 5 dienām mazāks nekā pilsētas nomalē, tad dienu skaits ar nokrišņu daudzumu 0,5 mm pilsētas centrālajā daļā ir lielāks kā nomalēs. (Lizuma, 2008). 35

36 Starpība starp dienu skaitu ar dažādu nokrišņu intensitāti novērojumu stacijā Rīga- Universitāte un Rīga Spilve ( ) (Lizuma, 2008) Secināms, ka Rīgā ir izteikts mikroklimats, ko nosaka gan temperatūras, gan nokrišņu daudzuma un intensitātes atšķirība pilsētas centrā un mikrorajonos. Liela nozīme ir mežiem un parkiem pilsētas teritorijā, kas mazina gaisa temperatūras paaugstināšanos. Līdz šim Rīgas mikroklimata pētījumus sarežģī datu trūkums. Meteoroloģisko novērojumu stacijām bieži mainīta atrašanās vieta, laika gaitā mainījušies nokrišņu mērīšanas metodes un instrumenti, kas apgrūtina datu salīdzināšanu. Lai kvalitatīvi novērtētu pašreizējo Rīgas mikroklimatu, būtu nepieciešama vairāku meteoroloģisko staciju novietošana pilsētas centrā un mikrorajonos, gan apbūvētās teritorijas, gan parkos, mežos un to tuvumā. Tāpat izmantot jaunākās attālās izpētes tehnoloģijas - satelītuzņēmumus un aerofoto uzņēmumus infrasarkano staru spektrā, tā novērtējot virsmu sasilšanu pilsētā. 36

37 3.2.Mikroklimata un pilsētas formas attiecībās Pilsētas mikroklimata problemātika Pilsētas siltuma sala ir mikroklimatisks un vietēja klimata fenomens, kurš veidojās pilsētu teritorijā, un tiek mērīts ar siltuma salas intensitāti T gaisa temperatūras starpību starp temperatūru pilsētā un ārpus tās. Pilsētas klimata pētniecība apskata atmosfēru tiešā kontaktā ar pilsētas zemes segumiem. Pilsētas klimata pētniecībā tiek identificētas trīs pilsētas atmosfēras komponentes: 1 planetārs robežslānis, 2 pilsētas robežslānis, un 3 pilsētas piezemes slānis. Planetārs robežslānis ir troposfēras apakšēja daļa kurā saskarās ar zemes virsmu. Atmosfēra saskaras ar rupjāko pilsētas zemes virsmu padarot to lēnāku lielākas berzes dēļ, tādā veidā spiežot gaisu uz augšu. Gaisa spiešana uz augšu notiek ne tikai lēnāka gaisa dēļ, bet arī siltākas pilsētas zemes virsmas dēļ. Šo divu procesu dēļ, planētāra robežslāņa biezums ir atšķirīgs dienā un naktī. Dienā tā biezums ir no viena līdz diviem kilometriem, naktī tas var sarauties līdz 0.1 km stabilos apstākļos. Planetāra robežslāņa ietvaros Oke identificēja divus slāņus, kuri ir nozīmīgi, lai saprastu pilsētas klimatu: pilsētas robežslānis un pilsētas piezemes slānis (Oke, 1982). Dienas laikā pilsētas robežslānis stiepjas no ēku jumtiem līdz 0,6-1,5 km augstuma atzīmei, pa nakti saraujoties līdz 0,1-0,3 km augstumam. Pilsētas nojumes slānis parādās zem pilsētas robežslāņa un atrodas starp ēku jumtiem un zemes virsmu. Pilsētas nojumes slānī parādās pilsētas mikroklimats, kurš iespaido cilvēku ikdienas dzīvi. Pilsētas nojumes slāņa biezums mainās atkarībā no ēku augstuma. Pilsētas nojumes slānis nosaka atmosfēras apstākļus zem ēku jumtu līmeņa vai ēku lapotnes līdz zemes virsmai. Gan pilsētas robežslānis, gan pilsētas nojumes slānis ir ietekmēts ar zemes virsmas fizikāliem raksturlielumiem. Šie raksturlielumi kontrolē atstarošanos un enerģijas bilances īpašības, tādejādi tieši vai netieši sildot pilsētas nojumes slāni un pilsētas robežslāni. Pilsētas klimata pētniecība atklāja, kā pilsētu fizikālie raksturlielumi kontrole vietējos mikroklimatus. Tādā veidā plānošanas un pilsētbūvnieciskie lēmumi, kuri iespaido šos raksturlielumus, iespaido arī vietējos mikroklimatus. Pilsētas siltuma salas ir pilsētas robežslāņa un pilsēta nojumes slāņa sasilšana attiecībā pret blakus esošām vēsākām vietām. Pilsētas siltuma sala ir rādīta pateicoties 1 pilsētas zemes segumiem, 2 apkaimju ēku konfigurācijai (ģeometrijai), un 3 tuvumā esošām siltuma un aukstuma avotiem. PSS tiek mērītas lietojot vai nu zemes virsmas temperatūras vai gaisa temperatūras divās vai vairākas novietnēs. Parasti, PSS intensitāti ( T) tiek mērīts kā virsmas vai gaisa temperatūras starpība starp pilsētas un lauku novietni. Iepriekšējā izpēte rāda, kā PSS paaugstināja gaisa temperatūras par 5 C Romā, Italijā, 6,5 C Šanghajā, Ķīnā, 7 C Londonā, Apvienotā Karalistē, un 12 C Lodzā, Polijā. Šīs temperatūras starpības ir saistītas ar pilsētas virsmas fizisko raksturlielumu ietekmi. Pēdējo četrdesmit gadu laikā tika konstatēts, kā PSS ir ne tikai pilsētas lauku gradients. Pilsētu teritorijās var pastāvēt vairāki dažādi PSS, kuri svārstās sezonāli, diennakts laikā, un atkarība no laika apstākļiem. PSS nav ierobežots tikai pilsētas kodolā. Papildus, PSS izkārtojums variē reģionāli, parādās vairāk decentralizētajos izkārtojumos nekā agrāk tika domāts, un var palielināties vai samazināties laikā. (papildināt atsauces) Pētnieki gadā salīdzināja PSS izkārtojumus astoņās dažādas biomos ASV un secināja, kā lielākais PSS (8 C) tika konstatēts pilsētās, kuras atrodas mērenās lapu koku un jaukto mežu apgabalos, kur iztvaikošana spēlē būtiskāko lomu atdzišanā. 37

38 Pilsētbūvnieciskā ietekme uz PSS Viens no faktoriem, kurš ietekme PSS rašanos, ir pilsētu materiāla fizikālās īpašības. Tipiskie materiāli, kuri ir sastopami pilsētas ir asfalts, metāls, stikls, un citi mākslīgie jeb sintētiskie materiāli. Šie materiāli maina atstarošanos un enerģijas bilanci vairākos svarīgos veidos. Tā, piemēram, pilsētu materiāli ASV pilsētās atstaro tikai nelielu daļu no ienākošā saules starojuma. (Pētnieki ir noskaidrojuši), kā ASV pilsētu virsmas atstaro tikai 15 20% no ienākošā saules starojuma, kamēr 85% no ienākošā saules starojuma tika absorbēts un uzglabāts pilsētas materiālos. Materiālu atstarošanas raksturlielums tiek saukts par albedo. Albedo ir ienākošās saules starojuma un atstarota izejošā starojuma attiecība. Albedo raksturlielumi svarstās starp 0,0 un 1,0, materiāliem ar 0,0 albedo ienākošās saules starojuma atstarošanas nav, absorbējot gandrīz 100% no ienākošā starojuma. Svaigam asfaltam var būt 0,05 albedo vērtība, absorbējot līdz pat 95% no ienākošā starojuma. Papildus, pilsētas materiāli maina zemes virsmu enerģijas bilanci. Izstarošanās raksturo materiālu spēju uzkrāt un izstarot siltuma enerģiju. Šis raksturlielums svārstās no 0,0 līdz 1,0, kur materiāli ar vērtību tuvu 1,0 uzglabā siltumu lēni emitējot to atmosfērā. Betonam, asfaltam un ķieģeļa izstarošanās vērtība ir aptuveni 0,90. Tomēr, daži pētījumi rāda, kā izstarošanās iespaido PSS ļoti ierobežotā veidā. Pilsētas materiālos uzglabāta siltuma enerģija ir izstarota (emitēta) trijos veidos: 1 sajūtams siltums, 2 garo viļņu starojums, 3 latents siltums. Gan sajūtams siltums, gan garo viļņu starojums sekmē augstākās gaisa temperatūras. Sajūtama siltuma enerģija sekmē temperatūras paaugstināšanās konvekcijas procesa dēļ. Konvekcijas process paātrinās vēja ātruma dēļ, lielākas gaisa turbulences, kā arī lielākam temperatūras starpībām starp pilsētas materiāliem un pilsētas nojumes slāni. Garo viļņu starojums silda gaisu netieši, pateicoties siltumnīcas efektam. Savukārt, latents siltums neizraisa gaisa temperatūras paaugstināšanos. Tas veidojas iztvaikošanas procesa rezultātā. Uzglabāta siltuma enerģija iztvaiko mitrumu un šajā procesā rezultātā tā ir pārveidota par nesajūtamo latento siltumu. Bez mitruma klātbūtnes, latentais siltums neveidojas un uzglabāta siltuma enerģija tiek pārveidota par sajūtamo siltumu vai garo viļņu starojumu. Šī iemesla dēļ augsnes un augu mitrums spēlē būtisku lomu pilsētas gaisa atdzesēšanā. Mitruma trūkumu izraisa liels ūdensnecaurlaidīgu materiālu īpatsvars. Šie materiāli pārklāj augsni un aizvieto stādījumus ar pilsētas materiāliem. Pastāv trīs PSS veidošanos iespaidojošās pilsētbūvnieciskās kategorijas. 1 zemes virsmas raksturlielumi, 2 apkaimes ēku konfigurācijas dažādi raksturlielumi, un 3 blakus esošās siltuma avotu un dzesētāju faktori. Pilsētu apbūvēta vide, īpaši centrālās daļās, ir raksturīgas ar lielu necaurlaidīgu materiālu īpatsvaru. Liels ūdensnecaurlaidīgu materiālu īpatsvars pilsētu teritorijās pastiprina ar PSS saistītas vides problēmas : 1 sauss pilsētas klimats, applūšana pēc lietusgāzēm un pasliktināta ūdens kvalitāte, un 2 lielāka PSS intensitāte. Lielāka necaurlaidīgo materiālu īpatsvara dēļ samazinās stādījumu platība, kas samazina no augiem pieejamu mitrumu. Papildus, siltie pilsētas segumi silda pilsētas augsnes padarot tās sausākas, nekā augsnes ārpus pilsētās, tādā veidā pasliktinot apstākļus augiem, kas vēl vairāk sekmē sausus pilsētu klimatus. Pilsētu necaurlaidīgie segumi betons un asfalts izolē augsnes no gaisa un ūdens iekļūšanas un izkļūšanas. Tas papildus samazina atvēsināšanai pieejamu mitruma daudzumu. Visbeidzot, necaurlaidīgie materiāli maina atstarošanos un enerģijas bilanci, kas sekmē paaugstinātās gaisa temperatūras vai PSS. Tāpēc apstādījumi un caurlaidīgie segumi spēlē vissvarīgāko lomu necaurlaidīgu materiālu siltuma efektu mazināšanā pilsētu teritorijās. 38

39 Apstādījumi sekmē pilsētas gaisa atdzišanu pateicoties iztvaikošanai un noēnojumam (atsauces). Otrā pilsētbūvniecisko faktoru kategorija ir apkaimes ēku konfigurācijas faktori. Lai gan pētnieki nav vienisprātis par to, cik lielā mērā apkaimes ēku konfigurācija iespaido vietējās gaisa temperatūras, daži pētījumi atklāj, kā ēku augstums, ēku blīvums un savstarpējs novietojums, ielu vai piebraukšanas ceļu orientācija iespaido vietējas gaisa temperatūras. Pētnieki izmanto tādus raksturlielumus kā ēku augstumus, pilsētas kanjona proporcijas, debess faktors, un pilsētas kanjonu orientācija (meridiāni vai paralēli orientētas). Ēku augstumi var iespaidot ne tikai pilsētas nojumes slāņa augstumu, bet arī izsauļojumu, aizēnojumu, kā arī starojuma atdzišanu. Izsmalcinātāks par ēku augstuma radītāju ir pilsētas kanjona ēku un platuma attiecība jeb proporcija. Pilsētas kanjona šķērsgriezuma proporcija ir ēkas augstuma un ielas platuma attiecība (h/w). Oke secināja, kā pilsētas kanjona sienas piedalās kanjona gaisa temperatūras paaugstināšanā tikpat lielā apmērā, kā necaurlaidīgas zemes virsmas segums. Vēl izsmalcinātāks no ēku konfigurācijas faktoriem ir debesu faktors jeb SVF (sky view factor). SVF ir ēku, koku lapotnes un citu objektu aizsegtā debesu daļa attiecība pret potenciālo debess plakni konkrētajā novietnē. Tādā veidā, SVF svārstās no 0,0 1,0, kur 1,0 ir 100% neaizklātas debesis visās debespusēs. Pilsētas klimata pētījumos konstatēts, kā SVF visbūtiskāk iespaido starojuma atdzišanu i (Eliasson 1996, Svensson, 2004). Pētnieki secinājuši, kā SVF faktora vērtības 0,34 0,98 diapazonā paskaidroja 58% gaisa temperatūras variācijā. Savukārt, skatoties tikai uz blīvākiem pilsētas kanjoniem ar SVF faktoru 0,34 0,66 diapazonā sasaiste pieauga līdz 78% gaisa temperatūras variācijai. Pilsētas kanjonu orientācija, savukārt, paskaidro pilsēttelpas izsauļojumu/aizēnojumu un vēdināšanas iespējamību. Piemēram, Alžīrijā tika konstatēts, kā paralēli orientēti ii kanjoni ir karstāki nekā meridiāni orientēti iii kanjoni dienas laika aizēnojuma trūkuma dēļ. Trešā pilsētbūvniecisko faktoru kategorija ir siltuma avotu un dzesētāju iv faktori, kuri līdztekus zemes virsmas segumu un ēku konfigurāciju kategorijām iespaido PSS veidošanos. Pretvēja novietņu ietekme spēlē būtisko lomu vietējo temperatūru noteikšana jo vēja ātrums pārvieto gaisa temperatūras uz novietnēm pa vējam v. Gaisa temperatūras lasījumi/radītāji ir atkarīgi no avota novietnes fizikāliem/telpiskiem raksturlielumiem, meteostacijas novietojuma augstuma, atmosfēriskās turbulences apmēra, virsmas raupjuma ēku dēļ, vēja virziena un ātruma. Oke sniedz vispārējo norādījumu, ka katra trīs metru augstuma noveidota sensora avota teritorijas nospiedumam ir eliptiskā forma, kuras izmērs sniedzas aptuveni līdz 0,5km no stacijas novietnes. Daži pētījumi ir atklājuši, kā antropogēni siltuma zudumi/izmeši sekmē no 1 līdz 5 C PSS intensitātes paaugstināšanos. Siltuma izmeši no kondicionēšanas sistēmu dzēšanas iekārtām ir īpaši problemātiski jo te veido atgriezenisko saiti lielāka PSS intensitāte izraisa lielāko pieprasījumu pēc gaisa kondicionēšanas un tādejādi vairāk siltuma izmešu. Lielceļi ar lēnu satiksmi un sastrēgumiem var tikt uzskatīti par siltuma avotiem un sekmēt PSS intensitāti līdz pat 2 C paaugstināto gaisa temperatūras. Siltuma izmeši ir saistīti ar cilvēka aktivitātēm, un dažas apkaimes pilsētā var kļūt par situācijas ķīlniekiem sava novietojuma attiecībā pret avotu, vēja virziena, un atmosfēras ventilācijas trūkuma dēļ. 39

40 Vairākas pasaules lielākas pilsētas, tostarp Rīga, atrodas pie lielām ūdenstilpnēm kuras iespaido vietējas temperatūras un PSS izkārtojumu vi. Ūdens klātbūtne pilsētās maina gaisa temperatūras palielinot vietējo relatīvo gaisa mitrumu, iespaidojot vēja virzienus, un ieviešot jūras atdzīšanas efektu vii. Daži pētījumi atklāj, kā jūras dzesējošais efekts vislabāk izpaužas atvērtākas teritorijās, tādas kā laukumos, lielākos ielu krustojumos un platās ielās. Pilsētas siltuma sala Vairāki pilsētas iedzīvotāji ir pieredzējuši to, ka gaisa temperatūra pilsētās ir augstāka nekā ārpus tās, īpaši pa nakti. Šo fenomenu sauc par pilsētas siltuma salu (turpmāk tiks lietots saīsinājums PSS). PSS raksturo paaugstināto gaisa temperatūru pilsētas salīdzinot ar gaisa temperatūru dabiskajā vai lauku apvidū pilsētas apkārtnē. Apzīmējums siltuma sala tiek lietota tāpēc, ka pilsētas atrodas aukstāka lauku vai mežu teritoriju gaisa jūrā. Klasiskais PSS profils parāda temperatūras pieaugumu no lauku vai pilsētas meža malas līdz centram. Šis profils arī parāda, kā gaisa temperatūra var variēt pilsētas teritorijā atkarībā no zemes virsmas rakstura piemēram, parki un ezeri ir aukstāki par teritorijām, kuras ir apbūvētās ar ēkām un ceļiem. Viens no pirmajiem meteorologiem, kurš ir atklājis PSS, bija Luks Hovards (Luke Howard), kurš ir plaši pazīstams kā cilvēks kurš ir devis nosaukums mākoņu tipiem. Hovards strādāja Londonā deviņpadsmitajā gadsimtā. Deviņu gadu novērojumu rezultātā viņš konstatēja PSS vidēji par diviem grādiem paaugstinātu temperatūru naktī un 0,2 grādu pazeminātu temperatūru dienā. Divdesmitā gadsimta sešdesmitos gados vidēja starpība jau bija 4 6 grādi nakts temperatūrās starp centrālo Londonu un tās apkārtni. Pavisam nesenie novērojumi parāda PSS intensitātes ekstrēmus ap septiņu grādu apmērā. Virsmas enerģijas bilance PSS cēlonis ir saules enerģijas uzglabāšana pilsētas audumā dienas laika un šīs enerģijas atlaišana nakts laikā. Urbanizācijas process un pilsētas attīstība izmaina līdzsvaru starp saules enerģijas daļu, kura silda atmosfēru un enerģijas daļu, kura tiek patērēta iztvaikošanai, jeb atvēsināšanas procesam. Tas notiek dēļ tā, kā apstādījumu virsmas tiek aizvietotas ar ūdensnecaurlaidīgiem segumiem ēku jumtiem, asfalta un betona virsmām. Pilsētas teritorijās atsevišķas daļās nav būtisko apstādījumu. Karstums pilsētā, kuru iedzīvotāji sajūt pilsētā, ir virsmas enerģijas bilances produkts. Virsmas enerģijas bilance nav pretrunā ar enerģijas nezūdamības likumu tas nozīme, ka tīra enerģija, kuru zemes virsma saņem no saules, ir vienāda ar enerģijas daudzumu siltuma procesos, kuri notiek pilsētā: gaisa uzsilšana konvekcija rezultātā (sajūtams siltums), ūdens iztvaikošanā un apstādījumos notiekošā transpirācija (apslēptais siltums), kā arī siltuma uzkrājumi augsnē, ēkās un ūdens virsmā. Izmainīta starojuma bilance pilsētās: 40

41 Virsmas enerģijas bilances formula: Q = QE + QH + QS Kur: Q QE QH QS Kopējais saules starojums, kurs nonāk līdz zemes virsmai, W/m 2 Enerģija kura atklāta ūdens virsma un apstādījumi patērē iztvaikošanai; latentais siltums Sajūtams siltums Ēku un ieseguma absorbēta enerģija 3.3.PSS fizikālie cēloņi Par priekšnoteikumu pilsētas siltuma salas rašanai kalpo vesela virkne faktoru: 1 atnākošās radiācijas palielināšanās L, aizejošās garo viļņu radiācijas lielās absorbcijas un piesārņotas atmosfēras pret-starojuma dēļ; 2 ielu kanjonu efektīva starojuma L* pavājināšanās debesu koeficenta samazinājuma dēļ; 3 īsviļņu radiācijas absorbcijas palielināšana kanjonu ģeometrijas ietekmes uz albedo dēļ; 4 lielāki siltuma uzkrājumi ΔQ S, kurus pilsēta iegūst dienas laikā to siltuma raksturojumu dēļ, un šo krājumu patēriņš nakts laikā; 5 siltuma izdalīšana no ēkām, kam ir antropogēns raksturs; 6 siltuma patēriņa samazināšana iztvaikošanai augu neesamības dēļ un augsnes kārtas ūdensnecaurlaidības dēļ pilsētās; 7 siltuma zudumu samazināšana turbulentās apmaiņās veidā Q H lēnāka vēja ātruma dēļ pilsētas apbūves iekšienē. PSS noteikšana Izšķir gaisa temperatūras un virsmu temperatūras PSS intensitāti. Katrai metodei ir savi plusi un mīnusi. PSS noteikšana ar gaisa temperatūras uzmērījumiem Gaisa temperatūras PSS apmērs tiek mērīts ar pilsētas siltuma salas intensitātes radītāju, kas maksimāla starpība starp temperatūru pilsētas un lauku novietnēs vienā un tanī pašā laikā. Parasti, PSS vislielākā intensitāte tiek novērota naktī, starp vienpadsmitiem vakarā un trijiem no rīta. Gadalaiks, kurā tiek novērotas PSS ekstrēmie radītāji atšķiras atkarībā no reģiona. Tā, Londonas novērojumi liecina, kā vislielākā PSS intensitātē varētu tikt novērota vasaras periodā. Savukārt, Lodzas novērojumi rāda vislielāko PSS intensitāti ziemā. Liecības par PSS tiek vāktas ne tikai izmantojot pilsētas un lauku bāzes stacijas. Vairākās pilsētas tiek izveidots meteoroloģisko staciju tīkls, kuras sinhroni mēra gaisa temperatūru. 41

42 Iegūti dati liecina par PSS intensitātes variācijām pilsētas teritorijā. Līdzīgi mērījumi regulāri tika veikti arī Rīgā. Parasti šādi mērījumi uzrāda visaugstāko PSS pilsētas centrālajās daļās, kuras ir pietiekoši lielā attālumā no zaļām zonām. PSS noteikšanas ar attālas izpētes metodi Alternatīvo priekštatu par PSS var iegūt no virsmu temperatūru analīzes, kur tiek izmantoti mērījumi, kurus veic ar infrasarkana starojuma kamerām aprīkoti satelīti. Lai novērstu pārpratumu starp gaisa un virsmas temperatūras mērījumiem, ir jāsaprot katra parametra nozīmi pilsētas mikroklimata veidošanā. Liela zemes virsmas temperatūras starpība tiek novērota dienas laikā saules gaismas iespaidā. PSS dienas laika (tiek noteikta ar virsmas temperatūras parametriem) kļūst par cēloni PSS nakts laikā (tiek noteikta ar gaisa temperatūras mērījumu). Dienas laikā augsne, ūdens virsma un apbūvēta teritorija uzsilst. Karstums tiek izdalīts pa nakti. Rezultāta karstums pilsētas uzkavējās uz ilgāko laiku vakarā un naktī. Pilsētas morfoloģija virsmu raksturs un apbūves ģeometrija spēle noteicošo lomu PSS veidošanā un lokalizācijā. Gaisa temperatūras tiek iespaidotas ar pilsētas virsmu uzsilšanu, jo vairākas mākslīgas virsmas absorbē vairāk saules siltuma nekā dabiskās virsmas. Materiāli, no kuriem pilsētas ir uzbūvētas, ir ūdens necaurlaidīgi, dēl kā mitrums nav pieejams saules enerģijas pārvēršanai latentajā siltuma iztvaikošanas procesa rezultātā. Teritorijas ar vismazāko apstādījumu īpatsvaru un vislielāko apbūves intensitāti mēdz būt viskarstākās. Tumšo un sauso virsmu temperatūras tieši pakļautās saules starojumam var sasniegt ļoti augstas temperatūras dienas laikā, savukārt, zaļās teritorijas ar mitruma klātesamību tajos pašos meteoroloģiskos apstākļos ir daudz aukstākas. Tumšas virsmas kopa ar apbūves konfigurāciju (piemēram, Rīgas centra apbūve), ēku sienas un iesegumi sakrāj un nelaiž vaļā vairāk saules enerģijas. PSS mēdz kļūt intensīvāki palielinoties pilsētu urbanizēto teritorijām. Ir zināmas vairākas teorētiskās cēloņu-seku sakarības starp pilsētas morfoloģiju un PSS, bet vairāki jautājumi paliek neatbildēti, kad ir jānoskaidro kādas konkrētas urbanizētas teritorijas pakļautību PSS un kādi specifiski faktori ir vissvarīgākie attiecīgajā teritorijā. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, attālai izpētei ir vairākas priekšrocības PSS pētniecībā. Attāla izpēte ir PSS analīzes veids, kurā tiek izmantoti dati, iegūti no izstarota, infrasarkana starojuma sensoriem, kuri ir montēti uz satelītiem. Pirmā attālas izpētes priekšrocība ir temperatūras mērījumu izšķirtspēja, kura ļāva izprast PSS intensitātes atšķirības un teritoriālo izplatību lielām teritorijām. Otra priekšrocība ir iegūto datu ciešāka saikne ar pilsētas morfoloģiskajiem radītājiem. Morfoloģiskie radītāji Svarīgākie pilsētas morfoloģiskie radītāji ir: albedo, debesu faktoru (SVF vai Sky View Factor), aizēnoto virsmu īpatsvars (ēna), apstādījumu indeksus (NDVI; LAI), ūdens necaurlaidīgu virsmu īpatsvars, apbūves intensitāte, ēku tilpums, ēku apjoms un kompaktumu. Albedo Albedo ir pilsētas virsmas ieseguma spēja atstarot saules starojumu. Iesegumiem ar augsto albedo ir gaiša krāsa, un augsta spēja atstarot saules starojumu. Šādi iesegumi uzkarst lēni un neuzkrāj būtisku siltuma daudzumu. Iesegumiem ar zemo albedo ir tumšā krāsa un zemā spēja atstarot saules starojumu. Šādas virsmas, piemēram, asfalta segumi, minimāli atstaro ienākošo saules starojumu. 42

43 Debesu faktors Debesu faktors raksturo novērotājam redzamo debesu daļu; pilsētu mikroklimata izpētē to izmanto kā saikni starp pilsētas apbūves ģeometriju un virsmas/gaisa temperatūrām; tradicionāli debesu faktoru noteikšanai izmantoja fotoattēlu, uzņemtu ar zivsacs objektīvu aprīkoto kameru, pavērstu pret debesīm. Debesu faktors varētu tikt noteikt arī izmantojot digitālos modeļus. Apstādījumu indeksi Apstādījumu indeksi: pielieto indeksus, kuri raksturo gan apstādījumu īpatsvaru (Normalized Difference Vegetation Index vai NVDI) gan koku lapotnes indeksu (Leaf Area Index vai LAI). NDVI nav mērvienības, tā vērtības svārstās no -2 līdz 2. Zemie radītāji norāda uz atklāta ūdens, sniega vai mākoņu klātesamību satelītattēlos, savukārt augstie radītāji norāda uz biezās lapotnes klātesamību. LAI arī nav mērvienību, tas norāda uz koku lapotnes īpatsvaru projicējot to platību. Ūdens necaurlaidīgu virsmu īpatsvars Ūdens necaurlaidīgu virsmu īpatsvars parāda ūdensnecaurlaidīgu virsmu platības attiecību pret visu platību. Apbūves intensitāte Apbūves intensitāte ir apbūves radītāju blīvuma indeksi. Apbūves intensitāte parāda telpu platības attiecību pret zemes vienības platību. Pastāv saikne starp apbūves intensitātes radītājiem un pilsētvides mikroklimatu. Virsmu temperatūru un morfoloģisko radītāju korelācija Vairāki pētījumi ir pierādījuši hipotēzi, kā pastāv telpiskā attiecība starp virsmas temperatūrām urbanizētās teritorijās un dažiem morfoloģiskiem rādītājiem kvantificēt. Pamata radītāji, kuri figurē praktiski visos pētījumos, ir: virsmu atstarošanas kapacitāte, debesu redzamība jeb tā saucāmais debesu faktors, apstādījumu esamība un blīvums, saules starojums (Saules enerģijas elektromagnētisko viļņu rādītais spēks uz laukuma vienību, Watt/m2), virsmu temperatūra (kelvina vai celsija grādos). Atkarībā no konteksta, papildus ņem vērā reljefa augstumu, virsmas ūdeņu īpatsvaru, apbūves formas radītājus (blīvumu, intensitāti, kompaktumu) un citus. 43

44 3.4.Mikroklimatiskie mērījumi Gaisa temperatūras mērijuma vietas Rīgā Projekta ietvaros gada augustā veicām mikroklimatiskus mērījumi 12 vietās Rīgā. Iezvetētajos sešos poligonos izvelējāmies divus mērījumu punktus: vienu relatīvi zaļā un labi ventilētā vietā, otru relatīvi apbūvētā, ar asfaltētu vai bruģētu zemes klājumu. Mērījumus veicām trīs reizes diennaktī: plkst 6, 16 un 22. Mērījumu laiki izvēlēti, jo citos pētījumos (Fortuniak K., et al., 2014) secināts, ka siltuma salas efekts vasaras naktīs saglabājas līdz aptuveni plkst. 6, kad arī tiek sasniegta diennakts minimālā gaisa temperatūra, plkst. 16 tiek sasniegta maksimālā gaisa temperatūra, tomēr siltuma salas efekts tad ir mazāk intensīvs (gaisa temperatūras atšķirība starp apbūvētajām pilsētas zonām un neapbūvētajām ir mazāka, nekā vakarā un nakts vidū), bet plkst. 22 sākas neapbūvēto zonu straujāka atdzišana, nekā apbūvēto un palielinās siltuma salas intensitāte (Greater London Authority, 2011). Mērījumi tika veikti izmantojot Slinga psihrometru, mērot gaisa temperatūru 1,5 metru augstumā. Tas sastāv no diviem termometriem sausais termometrs un saslapinātais termometrs; tiek iegūti divi temperatūras rādītāji. Psihrometra mērījumu diapazons C, precizitāte +/- 0,2 C, iedaļas vērtība 0,2 C. Projekta ietvaros izvēlētajos poligonos tika izraudzīti divi punkti, kas ir atšķirīgi pēc apkārtējās vides - viens no tiem ar blīvu apbūvi un asfaltētu zemes segumu, otrs ar relatīvi zaļāku zemsedzi, mazāk apbūvēts, ar vairāk apstādījumiem un kokiem. 44

45 Apkārtējās vides apstākļu un gaisa temperatūru datu korelācija Apkārtējās vides apstākļu un gaisa temperatūru datu korelācija Mērījumu dienās meteoroloģiskie apstākļi bija atšķirīgi. 11. augusts bija karsta vasaras diena, vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas novērojumu stacijās Rīga-Universitāte bija 21,1 C, maksimālā 26,6 C, valdošais bija lēns ziemeļaustrumu vējš ar vidējo maksimālo ātrumu 4 m/s, maksimālās brāzmās 9 m/s. Šādos meteoroloģiskajos apstākļos pilsētas mikroklimatiskās īpatnības izpaudās labāk, nekā atlikušajās mērījumu dienās. 11. augustā arī tika novērota lielākā siltuma salas intensitāte, kad pilsētas centrā 45

46 Brīvības un Ģertrūdes ielas krustojumā gaisa temperatūra bija par 3,2 C augstāka, nekā Esplanādes parkā. 12. augusta pēcpusdienā Rīgu šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, tās ietekmē pēcpusdienas (plkst.16) mērījumu laikā bija sākusies auksta gaisa advekcija, turklāt pastiprinājās ziemeļu vējš, maksimālās vēja brāzmas 12. augustā sasniedza 12 metrus sekundē, vakarā nedaudz lija. Arī turpmākajās mērījumu dienās brāzmainā vēja un vēsā laika dēļ siltuma salas intensitāte nebija tik liela kā 11. augustā. Zemes izmantošanas aprēķinu apgabali kvartāliem princips Novērtējot mērījumu punktu apkārtējās vides procentuālo apbūvi, zemes virsmas seguma veidu un koku vainagu platību tika konstatēta korelācija starp šiem apkārtējās vides apstākļiem un gaisa temperatūru (Pielikums 2. att., 1. tab. ). Punktos, kuru apkārtējā vidē ir lielāks asfaltēto virsmu un apbūves īpatsvars gaisa temperatūra biežāk bija augstāka, nekā vietās, kur dominē zaļa zemsedze un koku vainagi. Būtiskāka apbūves ietekme atklājās izvēlētajos relatīvi zaļajos punktos - jo to apkārtējā vidē bija vairāk apbūves, jo temperatūra augstāka. Veicot gaisa temperatūras un apkārtējās vides apstākļu datu korelāciju konstatēta arī būtiska ietekme uz gaisa temperatūra konkrētā diennakts laikā. Vietās, kur ir liels asfaltēto virsmu un ēku īpatsvars, paaugstināta gaisa temperatūra biežāk fiksēta vakara mērījumos (plkst. 22), kas norāda uz siltuma akumulāciju dienas laikā un lēnāku radiācijas izstarošanu pēc saulrieta. Tāpat būtiska negatīva korelācija ir starp gaisa temperatūru un koku vainagiem relatīvi bagātākām teritorijām, turklāt tā ir būtiska vakaros. Tātad vietās, kur ir vairāk koku, gaisa temperatūra vakaros pazeminās straujāk, ko var skaidrot ar mazāku siltumenerģijas akumulāciju uz virsmām dienas laikā un temperatūras pazemināšanos evapotraspirācijas ietekmē. 46

47 3.5.PSS cēloņu noteikšana Rīgā izmantojot attālo izpēti Virsmas temperatūras karte Celsija grādos SIALVA Šī projekta ietvaros Rīgas PSS tika pētīta divejādi: 1 izmantojot attālo izpēti un 2 izmantojot gaisa temperatūras mērījumus un veicot zemes segumu aprēķinus. Attāla izpēte balstās uz satelīta attēlu datu analīzi, lai aprēķinātu virsmas Topogrāfisko plānu mērogā 1:2000 Rīgas pilsētas teritorijai temperatūru un raksturotu virsmas enerģijas bilanci. Šī pētījuma attālas izpētes Latvijas Ģeotelpiskās mērķis ir uzlabot sapratni par to, kurās vietās Rīgā veidojas PSS, kādi ir šo vietu informācijas aģentūra, gads un lāzerskenēšanas apraksti (apbūves intensitāte, veģetācijas veids un daudzums, ūdeņi utt). Satelīta (LiDAR) datiem Rīgas pilētas ēku attēli tika piemeklēti dienām, kad Rīgā tika 3D modelis no lāzerskenēšanas fiksēts karstuma vilnis. Par karstuma viļņiem datiem (LIDAR) Rīgas pilsētas pašvaldība, Rīgas domes Pilsētas uzskatīti periodi, kuros vismaz 3 dienas pēc attīstības departaments, 2013 kārtas Humidex vērtība pārsniedza 29. Lai noteiktu morfoloģiskus rādītājus par apbūvi tika izmantoti Rīgas domes rīcība esošie LIDAR dati un LĢIA topogrāfiskās kartes. Aprēķinot dažādus indeksus, kas iegūstami no satelīta attēliem, un LIDAR datiem, kas iegūti ar lāzera skenēšanas metodēm, kā arī no topogrāfiskajām kartēm, tika aprēķinātas sakarības starp virsmas temperatūru un zemes klājumu vai dažādiem indeksiem. Pētījuma gaitā izstrādāti regresijas vienādojumi, kas ļauj aprēķināt virsmas temperatūru atkarībā no 1 ūdensnecaurlaidīgo virsmu īpatsvara, meža un ūdens īpatsvara, dārzu un smiltāja īpatsvara, un 2 no atklātās augsnes indeksa, normalizētā diferences ūdens indeksa, augsnei pielāgota veģetācijas indeksa, uzlabotā apbūves un atklāto vietu indeksa un normalizētā diferences apbūves indeksa. 47 Humidex vērtības pēc komforta pakāpes līdz 29: Nav diskomforta 30 līdz 39: neliels diskomforts 40 līdz 45: Liels diskomforts, ieteicams izvairīties no piepūles virs 45: Bīstami, iespējams karstuma dūriens

48 Klasteranalīze SIALVA virsmas temperatūr a PSS intensitāte satelīta attēls topogrāfija 3D modelis EBBI uzlab otais apbūves un atklāto vietu indekss BI atklātas augsnes indekss savi augsnei pielāgots veģetācijas indekss NDWI4 normalizētā s diferences ūdens indekss ūdens, % mežs, % ūdens necaurlaidīg s, % Ēna SVF debes s faktors apbūve 6 40,4 11,2-0,27-0,038 0,172-0, ,08 82,1 5,1 0,7 apbūve un pilsētas apstādījumi 7 36,6 7,4-0,9-0,072 0,309-0, ,52 52,2 5,4 0,63 pilsētas apstādījumi un apbūve 8 34,4 5,2-1,52-0,102 0,411-0, ,03 28,4 5,4 0,62 pilsētas apstādījumi 2 32,0 2,8-2,22-0,131 0,507-0, ,38 5,8 5,0 0,71 ūdens un apbūve 1 31,7 2,5-0,53-0,073 0,104 0, ,01 32,2 4,5 0,86 mežs 5 30,3 1,1-2,27-0,161 0,454-0, ,82 3,3 6,6 0,3 ūdens un pilsētas apstādījumi 4 29,2 0,0-1,64-0,122 0,326-0, ,15 2,7 4,4 0,86 ūdens 3 25,0-4,2-0,73-0,112 0,01 0, ,08 0,4 3,9 0,99 Veikta klasteranalīze, kuras rezultātā Rīgas pilsētas teritorija iedalīta 8 klasteros kuri raksturo pilsētvides pakļautību PSS negatīvai ietekmei. Grupējot visus datus 8 klasteros, konstatēts, ka galvenie faktori, kas nosaka piederību kādam no klasteriem ir: ūdensnecaurlaidīgo virsmu īpatsvars; augsnes koriģētais veģetācijas indekss; ūdens platību īpatsvars; meža īpatsvars. Noskaidrots, ka visaugstākā pozitīvā sakarība ar virsmas temperatūru no fizikālajiem rādītājiem ir ūdensnecaurlaidīgo virsmu īpatsvaram r=+0.779, savukārt negatīva meža un ūdens īpatsvaram (r=-0.707). 48

49 Albedo Apbūves intnsitāte Z H Ūdensnecaurlaidīgie segumi LAI lapotnes indekss ēna Debess faktors 49

50 4. Dzīvokļu namu kvartāli Rīgā Kopsavilkums Atslēgas vārdi: daudzveidība; vides variācijas; tipoloģiskā analīze; kompozīciju analīze; salīdzinošā analīze Izpētes jautājums: kas variē izvēlētos kvartālos un to kontekstos? Dzīvokļu namu kvartāli ir visizplātītākais apbūves veids un apdzīvojuma tips Rīgā. Vēsturisks skatījums seko dzīvokļu namu kvartālu statistikai un atspoguļo pilsētas izaugsmi. Tipoloģiskais skatījums atklāj pilsētbūvniecisko struktūru, kas tika izmantots projektējot katru kvartālu. Struktūras pētījumi top modelēšanas rezultātā, kad sakuma ir virsmas modelis. Salīdzinošā analīze ir morfoloģiskās analīzes pamatā. Lai atrastu komponentes, kurus vēlāk salīdzināt, veic «morfoloģisko rekonstrukciju» Kompozīciju akordi parāda attēla variācijas un atkārtojamības kā mēroga funkciju. No abstraktām uz konkrētām variācijām ejot mēroga pakāpe uz leju, mainās variācijas nozīme. Forma izteikta kā akumulācija un izkliede. Formas studijām ir svarīga izšķirtspēja. Forma variē mērogā un veido «formas akordus» 50

51 Dzīvokļu namu kvartālu definīcijas Dzīvokļu namu kvartālu definīciju nosaka Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (Rīgas Dome, 2005). Kvartāls teritorija, kas visā tās perimetrā ir norobežota ar sarkano līniju vai ar piebraucamajiem ceļiem, grāvjiem, mežu, līdzīga rakstura norobežojošiem objektiem, īpašos gadījumos ar kadastra robežām. Kvartāls teritorija, kur ir iedibināta vai izprojektēta ēka vai ēku grupa ar kopēju pagalmu vai telpiski savstarpēji savienotiem ēku pagalmiem, kas visā perimetrā ir norobežota ar ielām vai ielu sarkanajām līnijām, ja nav izveidojusies ielu struktūra, ar piebraucamajiem ceļiem, grāvjiem vai, īpašos gadījumos, ar kadastra robežām vai mežu. Daudzdzīvokļu nams ēka, kurā ir vismaz 3 (trīs) dzīvokļi, ja visu dzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) nav mazāka par 50% no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības Daudzdzīvokļu māja māja, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpņu telpas, koridora vai galerijas. Ne vairāk kā trīs stāvu daudzdzīvokļu māja ir mazstāvu daudzdzīvokļu māja, bet četru un vairāk stāvu daudzdzīvokļu māja daudzstāvu daudzdzīvokļu māja Iedibināts stāvu skaits stāvu skaits, kāds ir vismaz 50% no kvartālā likumīgi esošām ēkām. Iedibināta apbūve noteiktā teritorijā likumīgi esoša apbūve ar savdabīgu apbūves raksturu, noteiktu apbūves apjomu, izmēru un proporciju sistēmu, formu, arhitektūru un pielietotajiem materiāliem. Kvartālu izvēles pamatojums Kvartālu izvēle Ņemot vērā pētījuma un projekta specifiku, kvartālu izvēle tika veikta pēc trīs galvenajiem kritērijiem: 1 sociālai un telpiskai daļai svarīgākais izvēles kritērijs ir kvartālu morfoloģiska 51

52 uzbūve un šī uzbūve ir saistīta ar kvartāla uzbūves periodu; 2 tehniskai daļai bija svarīgi izvēlēties kvartālus kuros ir pārstāvēti izplatītākas dzīvokļu namu kvartālu sērijas, 3 sabiedrības veselības daļai. Zemāk ir aprakstīta katra kvartāla izvēles pamatojums no sociālas un telpiskās daļas viedokļa. Telpiskās un sociālas daļas mērķis ir noskaidrot, kuri no apskatāmo kvartālu mainīgiem potenciāli nosaka kvartālu ievainojamību klimata pārmaiņām, tajā skaitā nosakot relatīvo pielāgošanas kapacitātes līmeni izejot no kvartāla morfoloģiskiem rādītājiem. Pētījuma izlases teritorijas pārtaisīt par pilsetbūvneic. Struktūras tipoloģiju NPK Vietvārds Pamatojums attēls 1. Centrs līdz Bruņinieku, Hanzas, Marijas ielām Bruņinieku, Hanzas, Marijas ielās ir bijušās Pēterburgas priekšpilsētas robeža. Šie ir visblīvākie Rīgas kvartāli, kurus pamatā veido 5stāvu apbūve. Kvartāli ir noslēgti perimetrālie, liels FAR (>200%). 2. Centra perifērija Pētersala, Brasa, Grīziņkalns un Avoti ir 20.gs. sākumā izveidojušās piepilsētas apkaimes, kurās ir ievērojami mazāks apbūves blīvums, kvartāli ir bieži nenoslēgti perimetrāli, salīdzinoši liels mazstāvu daudzdzīvokļu namu īpatsvars. Dzīvojamās ēkas ir t.s. dzīvokļu kazarmas. 3. Āgenskalna priedes( ), Ķengarags (Prūšu iela)66-71, Buļļu ielas Grīvas kvartāls 61-66, Jugla Brīvības iela 59-69, Ziepniekkalns pie Ulmaņa gatves Jugla pie Velnezera 62-67, Pirmā Pēckara būvniecības posma kvartāls dominē silikātķieģeļu daudzdzīvokļu nami t.s. hruščovkas kā arī pirmās lielpaneļu ēkas? 4. Purvciems-1, Ķengarags, Ziepniekkalns pie Ulmaņa gatves Otrā Pēckara būvniecības posma kvartāls pirmie lielpaneļu nami (467.b un 602. sērija) 5. Imanta-5, Purvciems- Dudajeva Lietuviešu projekts un 467.a sērijas ēkas vēlīna otrā būvniecības posma lielpaneļu nami. 52

53 6. Pļavnieki, Zolitūde, Ziepniekkalns 3. perioda daudzdzīvokļu namu kvartāli Kvartālu uzbūvēšanas periodi dzīvojamo namu platība pēc ekspuatācijā nodošanas desmitgades DNK vēsturiskais iedalījums Dzīvokļu namu kvartāli izveidojās vairāku gadsimtu garumā, un kvartālu pilsētbūvnieciskā izteiksme ir dažāda. Tomēr, būtiskās atšķirības ir kvartāliem, kuri ir izveidojušies pirms un pēc otrā pasaules kara. Pirms otrā pasaules kara, it īpaši 20.gadsimta sākumā, dzīvokļu namu kvartāli tapa pārbūvējot piepilsētas priekšpilsētas (piem., Pēterburgas priekšpilsētu) vadoties pēc apbūves noteikumiem bet saglabājot īpašumu struktūru. Pēc otrā pasaules kara, dzīvokļu namu kvartālus veidoja pēc tā saucama mikrorajona principa. Tas nozīmēja arī, kā dzīvojamās ēkas tika izvietotas sava starpā ievērojot iekštelpas un bieži vien ārtelpas insolāciju. Ir bieži minēts, kā pirmskara dzīvokļu namu kvartāliem, atrodoties pilsētas centrā, ir augstāka gaisa temperatūra un lielāka siltuma salas intensitāte t, savukārt, Pēckara dzīvokļu namu kvartāliem ir zemāka gaisa temperatūra un attiecīgi zemāka siltuma salas intensitāte t. Tas ir panākts ar mērķtiecīgu kvartālu plānošanu, paredzot brīvstavošās ēkas, augsto debesu faktoru 53

54 (virs 0,8), lielo ūdenscaurlaidīgu virsmu īpatsvaru, kā arī lielākas apstādījumu teritorijas esamība rajona mērogā vai tas tuvumā (Темникова, 1969). Vairāki nesenie pētījumi pasaulē, īpaši tie, kuri izmanto attālas izpētes metodi, parāda citu ainu par PSS izplatību telpā, nekā gaisa temperatūras pētījumi. Pilsētas siltuma salai ir decentralizēts raksturs, un tas nozīmē, kā klasisks zvana profils iespējams vairs neattēlo PSS formu. Tomēr, laikā gaitā dzīvokļu namu kvartālu uzbūves principi mainījušies. Tā, piemēram, mikrorajonu attīstības sākumposmā apbūves principi ir atšķirīgi no tiem, kurus pielietoja vēlāk. 20. gadsimta astoņdesmitos gados brīvstāvošo ēku grupu vietā kvartālus attīstīja jā noslēgtas ēku grupas, kā tas piemēram ir Ziepniekkalnā, Zolitūdē, vai Pļavniekos. Papildus, vairāki Pēckara kvartāli ir ļoti tuvu centram un rūpnieciskām zonām, kuri attiecīgajos pretvēja apstākļos var kļūt par siltuma avotiem. No otrās puses, pirmskara kvartāli ir dažādā attālumā un augstuma avotiem lielākiem parkiem un Daugavas. Šiem rajoniem ir arī atšķirīga orientācija ielu struktūrā, kura pie dažādiem vēja apstākļiem atšķirīgi iespaido kvartāla mikroklimatu. Vairāki mikrorajoni ir uzbūvēti rūpniecības zonu tuvumā. Rīgā rūpniecības zonas atrodas lokveidā ap pilsētas vēsturisko centru, kā ari atsevišķas zonas atrodas pilsētas Dienvidu un Dienvidu Austrumu daļā Šķirotava, pilsētas Ziemeļu daļā rūpniecības zona Ganību dambī. Šīs rūpniecības zonas ir potenciāli siltuma avoti. Tas nozīmē, ja siltuma avoti atrodas pretvēja pozīcijā attiecībā pret dzīvojamiem mikrorajoniem, tas veicina siltuma pārnesi un rezultātā augstāko gaisa temperatūru mikrorajonos. Zemāk ir uzskaitīti faktori, kuri piemīt Rīgas dzīvokļu namu kvartālu formai un struktūrai, un kuri iespaido kvartālu pilsētvides mikroklimatu. Kvartālu apraksts CENTRS Centra apbūve veidojas pakāpeniski pārbūvējot Pēterburgas priekšpilsētas koka apbūvi. Lai gan attīstoties mūra apbūvei mainījās apbūves tipoloģija, dominējošais apbūves tips veido ļoti blīvi apbūvētus kvartālus. Atsevišķās vietās saglabājusies koka vai zemāka divstāvu apbūve veido atšķirīgas komponentes, kas nosaka apbūvētās vides identitātes variācijas kvartāla mērogā. Pārsvarā apbūves līnijas sakrīt ar sarkanajam līnijām ar retiem izņēmumiem, piemēram, Bērnudārzs Akas ielā. Apbūves augstums variē un šo variāciju nosaka vairāki faktori. Pirmais ir apbūves noteikumi. Otrais ir saglabājusies iepriekšējā perioda apbūve. Trešais ir specifiska ēku izmantošana (piemēram, kinoteātri) kuri nosaka atšķirīgu dzegu augstumu. Piekļūšana zemesgabaliem centrā ir no ielām, nodrošinot ielas puse vārtrumes. Tas nozīmē, ka ielas centra pilda gan mikrorajona, apkaimes un pilsētas mēroga tranzīta funkciju, gan sīka mēroga piekļūšanas funkciju. GRĪZIŅKALNS Apbūve tiek veidota gan pārbūvējot koka apbūvi, gan rūpniecisko apbūvi. Atšķirībā no bijušās Pēterburgas priekšpilsētas kvartāliem, Grīziņkalna kvartāli veidoti ar rūpnīcām vidū, un dažāda tipa dzīvojamo apbūvi gar ielām. Kvartālu izmērs ir lielāks nekā Pēterburgas priekšpilsētas kvartāliem. 54

55 Apbūves augstums vidēji zem pieciem stāviem. Vairākās ielās, īpaši ziemeļaustrumu daļā, Pēckara apbūvei ir atšķirīgas būvlaides ka pirmskara koka un mūra apbūvei. Piekļūšana namiem un namu teritorijām pa ielām. Ielām pārsvarā vietējais raksturs, izņemot robežojošas galvenās ielas A. Čaka, Matīsa un Pērnavas ielām. JUGLA Divi kvartāli Juglā atrodas uz rietumiem no Juglas ezera. Uz rietumiem atrodas Biķernieku mežs, ziemeļos Šmerļa mežs aiz kā dažu kilometru attālumā atrodas Ķīšezers. Abu izvēlēto kvartālu vienu no robežām veido Brīvības gatve, kur ir intensīva satiksme ar regulāriem sastrēgumiem. Kvartāls pie Sīlciema ielas tika izveidots 20.gadsimta sešdesmitos gados. Kvartāla robežas veido Brīvības iela ziemeļos, Juglas iela un Strazdupīte austrumos, savrupmāju rinda gar Slēpotāju ielu dienvidos un Sīlciema iela rietumos. Tam ir raksturīga mirkorajona struktūra iepirkšanas centrs ziemeļos pie Brīvības ielas, kvartāla vidū atrodas skola ar daļēji nožogotu stadionu un nožogots bērnudārzs. Dzīvojamā apbūve ir brīvstavoša. Kvartāla struktūru veido ar pret Sīlciema un Juglu ielu četrdesmit piecu grādu leņķi novietoto piecu stāvu 464. sērijas dzīvokļu nami, daži pret Strazdupīti perpendikulāri orientēti nami, četri deviņu stāvu namu ēku grupas kvartāla vidū. Ēkas ir novietotas tā, lai maksimāli nodrošinātu telpu insolāciju, kā arī, lai noslēgtu skatu līnijas no ziemeļiem un dienvidiem, pagriežot piecu stāvu namu apbūves līnijas pa dažiem grādiem un noslēdzot ar Brīvības ielai paralēlo apbūvi. Trīs ēkas ir novietotas perpendikulāri pret Strazdupīti, un ar ieejas fasādi pret ziemeļiem. Piebraukšana ir nodrošināta no kvartāla ceļa, kurš savieno Juglas ielu un Sīlciema ielu. Nami savstarpēji ir novietoti izmantojot priekša pret priekša principu, tādejādi veidojot divu tipu pagalmus: vienā notiek piekļūšana namos un iebraukšana tiem, otrajā tikai gājēju kustība pa iestaigātām takām. Diviem piecstāvu namu pāriem piekļūšana nodrošināta pa taisno no Sīlciema ielas, vienai no Juglas ielas. Kvartālā iekšienē nav nodrošinātas autostāvvietas. IMANTA Imantas apbūvi veido 602. un lietuviešu projekta dzīvojamie nami. Mikrorajona Imanta-3 dienvidu daļā apbūvi veido sešpadsmit stāvu dzīvojamie nami. Apbūve izvietoti ap iekšpagalmiem, ar nenoslēgtām diagonālam skatu līnijām. Piekļūšana dzīvojamiem namiem ir pa piebraucamiem ceļiem. Viens no kvartāliem Purvciemā atrodas salīdzinoši tuvu Rīgas centram no rietumu puses. Otrs kvartāls, savukārt, ir tuvāk Biķernieku meža dienvidu malai, no ziemeļu puses. Atšķirībā no citiem kompleksi plānotiem dzīvojamiem rajoniem (Imanta, Pļavnieki, Iļģuciems) Purvciemā vidū nav rajona mērogā apstādījumu teritorijas, bet gan liels daudzums mazstāvu dzīvojamās apbūves. PURVCIEMS ŪNIJAS Kvartāls tika izveidots 20. gadsimta septiņdesmito gadu pirmā pusē, plānā iekļaujot arī trīsdesmitos gados veidoto privātmāju kvartālu grupu. Kvartāla robežas veido Ieriķu iela ziemeļos, Stirnu iela austrumos, Dzelzavas iela dienvidos, Vaidavas iela rietumos. Tam ir raksturīga struktūra ap kvartāla perimetru atrodas apkalpes un tirdzniecības objekti, bet vidū atrodas skolas un bērnudārzi. 55

56 Apbūves grupas veidotas pēc tā saucama kompozīcionālā paņēmiena veidojot noslēgtas pabeigtas kompozīcijas plāna līmenī, ko bieži vien sauc par projektēšanu no putnu lidojuma. Kvartālā ir trīs dzīvokļu namu ēku grupas. Divas veido pēc vienota līdzīga plānojuma veidotas ēku grupas 602. sērijas deviņu stāvu namu lentveida grupa un piecu stāvu ap aptuveni hektāru lielu pagalmu grupētas piecstāvu 474. nami. Abi kvartāli atšķīrās pēc savām kvalitātēm atšķirīgas orientācijas dēļ. Trešo grupu veido M. Ģelža projektētie brīvstavoši lentveida apjomi gar Ieriķu ielu. Kompozicionālais paņēmiens nozīme kompozīcijas uztveri skatoties uz to kopumā. Tā, 602. ēku sērija nozīme atdalošo elementu gar Dzelzavas ielu. Tas nozīme, kā lentveida grupas nami orientēti uz ziemeļiem ar savam ieejas fasādēm, lai gan 602. sērijas ēkas tika projektētas kā strikti meridiāns. Dažas ēkas ir savienotās ar ziemas dārziem. Savukārt, piecu stāvu nami, kuri veido pagalmus, ir orientētas vai nu uz rietumiem, vai nu uz ziemeļziemeļrietumiem vai ziemeļziemeļaustrumiem. Piecu stāvu ēkas ir brīvstavošas. Kvartālā skatu līnijas ir noslēgtas ar apbūvi, bet kvartāla dienvidu daļai ir novērota gājēju kustība ziemeļu dienvidu virzienā, no rajona centra Minska uz vidū gar Ūnijas ielu esošām skolām. Piebraukšana ir nodrošināta pa iekškvartāla ceļiem, kuri pārsvarā orientētas rietumu austrumu virzienā kvartāla dienvidu daļā, un pa ziemeļu dienvidu ceļiem kvartāla ziemeļaustrumu daļā. No pilsētas ielām pa tiešo dzīvojamiem namiem piekļūšana nav nodrošināta, izņemot trīs punktveida namu grupu gar Ūnijas ielu. Pārsvarā ēkas savstarpēji ir orientētas izmantojot priekša pret aizmuguri principu, kā arī perpendikulāro novietojumu. PURVCIEMS DUDAJEVA Kvartāls veidots 20. gadsimta septiņdesmito gadu otrajā pusē purvainā apvidū, kurā nebija kapitālas apbūves. Kvartāla robežas veido Lielvārdes iela Ziemeļaustrumos, Dzelzavas iela dienvidos, Gunāra Astras iela ziemeļrietumos. Uz ziemeļaustrumiem no kvartāla atrodas Biķernieku mežs. Kvartāls veidots pēc mikrorajona principa, ar četrām atšķirīgām dzīvokļu namu grupām divpadsmit stāvu 4xx. namu un piecu stāvu mazģimeņu ēku grupu ziemeļos, piecu stāvu lietuviešu projekta namu grupu austrumos, desmit stāvu 467. sērijas namu grupu ar apkalpes objektiem pirmajos stāvos gar Dzelzavas ielu, un piecu stāvu lietuviešu projekta piecu stāvu namu grupu gar D. Dudājeva ielu kvartāla vidū. Ziemeļos esošā divpadsmit stāvu un mazģimeņu nami ir brīvstavoši, meridiāni orientēti, ēkas ir novietotas šaha secībā. Piecu stāvu lietuviešu projekta nami austrumos izvietoti kompozicionāli, veidojot pagalmus ar atvērtiem stūriem. Desmit stāvu ēkas gar Dzelzavas ielu izvietotas lentveida grupā, ar nelielu pagriezienu uz kvartāla vidu austrumos. Vidū esošā piecu stāvu lietuviešu projekta grupa sastāv no meridiāni orientētiem namiem un uz ziemeļiem orientētiem namiem. Kvartāla ir izmantotas gan paralēlas, gan pa 120 grādiem pavērstas apbūves līnijas. Deļ tā, kā ēkas ir brīvstavošas un ēku stūri nav aizbūvēti, kvartāla vidū ir diagonālas saktu līnijas, kas sekmē gājēju kustību caur kvartāla teritoriju ziemeļu dienvidu virzienā. Piekļūšana nodrošināta pa kvartāla iekšējiem ceļiem un ielām. Kvartāla vidū ir divas pilsētas ielas D. Dudajeva iela un Andromedas gatve. Meridiāni orientētas ēkas savstarpēji izvietotas pēc priekša pret priekša principa. Kompozicionālās grupās ieejas fasādes orientētas pret ziemeļiem. 56

57 ZIEPNIEKKALNS Ziepniekkalna mikrorajonus veido 602. un 119. sērijas dzīvojamie nami. Sabiedrisko apbūvi kvartālā tuvumā tirdzniecības objektus un pirmsskolas mācību iestādes veido viņa divu stāvu apbūve. Dzīvojamie nami izvietoti ap pagalmiem, vai paralēli viens otram. Piekļūšana dzīvojamiem namiem ir pa piebraucamiem ceļiem. Ziepniekkalns, kā arī citi 20. gadsimta astoņdesmito gadu mikrorajoni ir atzīmējami ar lielāku apdzīvotības blīvumu. Tas nozīmē, kā vidējais stāvu skaits apkaimē ir lielāks, kas savukārt nozīmē arī lielāku apbūves intensitāti. Hipotētiski šajos kvartālos ir atšķirīgi mikroklimatiskie apstākļi nekā agrākajos dzīvokļu namu kvartālos. Kvartālu fizikālo raksturlielumu aprēķina robežas. Kvartālu robežas pēc RTIAN vairākumā gadījumu veido ielas. Savukārt, pilsētas mikroklimatu iespaido zemes seguma īpašības zonā, kura atrodas dažu simtu metru pretvēja virzienā. Pēckara kvartāli veidoti pēc citiem principiem, nekā pirmskara kvartāli. Pēckara kvartāli kā noteikums ir vismaz desmit reizes lielāki, nekā pirmskara kvartāli. Katra kvartāla robeža pēc RTIAN. Pēckara kvartālu nosacītais dalījums aptuveni 1-3ha lielos kvartālos. Katra kvartāla tuvāka konteksta R300m fizikālo raksturlielumu aprēķins. Papildus, ilustratīvi, katra kvartāla pretvēja zonas fizikālo raksturlielumu raksturojums. Sociālie un fizikālie raksturlielumi. Pilsētas kvartālu un apkaimju PSS efekta pētījumos arvien biežāk tiek lietoti gan fizikālie, gan sociālie faktori. Fizikālo faktoru kopums ir līdzīgs. Katrs pētnieks cenšas pierādīt ar statistiskajam metodēm vai pamato citādi kāda faktora svarīgumu konkrētajā pilsētā vai reģionā, bet sākumā saraksts ir plašs: tie ir apbūves kvantitatīvie radītāji (parasti apbūves blīvums ka attiecība, retāk vienību skaits uz hektāru un pavisam reti apbūves intensitāte); apbūves ģeometriskie radītāji (no vienkārša fasāžu augstuma un ielu platuma līdz komplicētiem debesu faktora un citiem radītājiem), virsmas albedo parasti tiek aizstāts ūdensnecaurlaidīgu segumu īpatsvaru. Savukārt, sociālie faktori atšķiras krasi un katram pētniekam ir parasti savs pamatojums sociālo faktoru izvēlē. 57

58 Fizikālie raksturlielumi izvēlētiem kvartāliem. Pētījumam tika kvantificēti 15 neatkarīgie raksturlielumi tādās kategorijās kā blīvums, zemes segums, apkaimes ēku konfigurācija, kā arī pieguļošie siltuma avoti un dzesētāji. Blīvuma rādītāji tika iegūti no tautas skaitīšanas datiem katrai apkaimei. Zemes segumu rādītāju noteikšanai tika izmantoti USGS augstās izšķirtspējas kartes. Tādā veidā tik aprēķināti zemes seguma procentuālais īpatsvars tādas kategorijās kā ūdensnecaurlaidīgas virsmas, jumtu virsmas, un apstādījumu virsmas procentuālais īpatsvars, kā arī koku lapotnes segumi (tree cover). Pilsētas ielas kanjona attiecība tika aprēķināta kā katra kvartāla (building block) vidēja ēkas augstuma attiecība pret apkalpes ielas (alley) un aizdārza (backyard) platumu. Blīvuma radītāji RTIAN izmanto apbūves blīvumu un apbūves intensitāti. Tas ir noteikts zemes gabaliem. Šajā pētījumā blīvums tiks raksturots divejādi: kā pieņemtas kvartāla robežas teritorijas rādītājs, un pretvēja ietekmes zonas blīvuma radītājs kontrolei. Zemes izmantošanas radītāji Lapotn Platība Sarkans Zaļš lapotne Pelēks Sarkans Zaļš Pelēks e check Nosaukums m2 m2 m2 m2 m2 % % % % Jugla-Sīlciema Purvciems ,99 Purvciems-D Centrs , ,00 Grīziņkalns Avoti Ziepniekkalns Imanta

59 4.1.Kompozīciju analīze Pielāgošanas stratēģijā pilsēta tiek aplūkota kā homogēna administratīvo teritoriju kopa. Pilsētas ievainojamība ir nevienmērīga. Lai pietuvinātu statistiku reprezentāciju, kura veido pilsētas pielāgošanas stratēģiju un to pamatojošie ievainojamības aprēķini, iespējamām ekstrēmo klimatisko notikumu vietām, ir nepieciešams saprast pilsētas daudzveidību. Viena no statistisku reprezentāciju problēmām ir koka topoloģijas kopu lietošana. Tas palīdz novērst elementu dubulto skaitīšanu. Pilsētas ir sarežģītas sistēmas, kurus veido vairākas kopas kuras pārklājās. Šādu kopu reprezentācijai der režģa tipa topoloģijas kopu lietošana (Alexander, 1966; Johnson, 2005). Kā var saprast pilsētas dažādību to elementu starpā un to elementu iekšējo daudzveidību? Tālāk tiek izklāstīts kompozīcijas analīzes metodika, kuras trīs dažādi paņēmieni ļauj izprast pilsētu daļu variāciju daudzveidību, formas daudzveidību, kā ari kontroles hierarhiju daudzveidību. Vai kompozīciju analīze var palīdzēt saprast pilsētas veidojošo sistēmu sarežģītību? Var, tā palīdz sarežģīto sistēmu īpašību izpratni dažādību. Kompozīciju analīze tiek izmantota divejādi: 1 tā ļauj salīdzināt dažādas pilsēttelpas vienības šajā projektā dažādus kvartālus veicot salīdzinošo analīzi, un 2 tā ļauj saprast katra kvartāla uzbūvi un iekšējo daudzveidību formu un struktūru un to potenciālu noteikt mikroklimatisko veiktspēju. Kompozīcijas analīzē lietotie jēdzieni Kvartālu salīdzinājuma uzdevums ir noteikt kvartālu salīdzinošās analīzes leģendu kompozīcijas mainīgu vērtības. Kompozīciju analīze ir ne tikai līdzsvara starp atkārtojamību un variāciju izpētes metode esošajos pilsēttelpas arhitektūras vienībās, bet arī projektēšanas metode lai sasniegtu šāda veida līdzsvaru un lai eksplorētu šī līdzsvara iespējas. (de Jong, 2008) Kompozīciju analīzes sākums ir premisa, ka attēla kvalitāte ir apkārtnes variāciju rezultāts. Mērogs Katram indivīdam, ir atkārtojamības un pārsteiguma atšķiršanas telpiskās robežas un optimums. Šī attiecība nepasaka neko par apbūvētas vides nozīmīgumu, bet par tās potenciālu pielāgot dažāda veida nozīmes. Tas, kā šī attiecība netika izmantota iepriekš (piemēram, lielmēroga dzīvojamos rajonos) neskatoties uz to, ka pētniecība vides un psiholoģijas laukā uz to norāda), varētu tikt ieskaitīta kā problēma īstenošanas laikā. Lai šo novērstu, turpmāk tiks apskatīti attēli dažādās mēroga pakāpēs: konurbācijas attēls, pilsētas attēls, rajona (apkaimes) attēls, mikrorajona attēls, kvartāla attēls, ansambļa attēls, ielas tēls, ēkas tēls utt. Līdz ar to, priekšnoteikums kompozīcijas analīzei ir attēli dažādos mērogos. Otrs priekšnoteikums kompozīcijas analīzei ir attēli ar dažādam vērtību leģendām. Komponentes Katrā attēlā, tiek izdarīta mēroga izvēle starp komponentēm un detaļām. Daļas kuras ir lielākas par 1/10 daļu no attēla, tiks sauktas par komponentēm kuras nosaka kompozīciju. Viss pārējais kas ir mazāks par 1/10 pagaidām tiks saukts par kompozīcijas detaļu. 59

60 Attēla komponentes varētu būt vairāk vai mazāk līdzīgas. Jā tas ir atšķirīgas, tad kontrasts ir liels, savādāk tas ir zems. Starp visvairāk un vismazāk līdzīgu komponenti attēla robežā, ir iespējams atšķirt vismazāk un visvairāk atšķiramo kontrastu. Ja visas komponentes ir vienādas(nekontrastējošās), mēs saucām kompozīciju homogenu, un ja tās atšķiras, tad par heterogēnu. Ir iespējams novērot attiecības starp vienādo komponenšu kompozīcijām, attiecības kuras varētu būt vai nu balansētās vai nebalansētās. Tādam pašam kontrastam, tādai pašai kompozīcijai, tādam pašam attiecībām, ir iespējams vēljoprojām atšķirt variācijas kompozīcijā. Scēnu sastāda komponentes un detaļas. Lai uzprojektētu ātri saprotamo scēnu ir nepieciešams padarīt lielākas komponentes ārēji atšķirīgas viena no otras, bet iekšēji aizpildītiem ar raksturīgam detaļām uztverami vienādam lai atšķirtu kādu komponentu no cita komponenta ar citām raksturīgām detaļām. Šo mākslu sauc par kompozīciju (de Jong, 2008). Kompozīcijas variācijas pēc (de Jong, 2012) Katrai mēroga pakāpei ir nepieciešama sava kompozīcija. Jebkurai mēroga pakāpes kompozīcijas komponentēm un detaļām ir savs kategorizēšanas veidi un orientācija (de Jong, 2008). Izšķirtspēja Redzes lauks ietver lielāko realitātes apmēru (rāmis, apzīmē ar R) un mazāko redzamu detaļu (grauds, apzīmē ar r). Abi maina apskatāmo kompozīciju pietuvojoties objektam vai scēnai. Attālums no apskatāmās kompozīcijas ir aptuveni līdzīgs tās rāmja R. Jā kompozīcijas rāmis reprezentē realitāti ar rādiusu R=10m, un grauds r=10cm, tad izšķirtspēja r/r ir 1%. Šādu rezultātu var saukt par zīmējumu. Ja rāmis un grauds atšķiras mazāk (piemēram 3%), tad tas ir rupjāka skice, kura uzsver galveno domu. Jā tie atšķiras vēl vairāk, tas varētu būt jau rasējums(0,1%). Objekts un detaļas rasējumā stāv pietiekoši tālu viens no otra, lai saprastu gan kompozīciju, gan galveno domu uzreiz, rasējumi parasti tiek izmantoti pie realizācijas. No objektiem uz leģendām Katrā mēroga pakāpē, kartei vai attēlam kurš tiek zīmēts, varētu būt atšķirīga leģenda. Piemēram, zīmējuma ar rāmi R=10m, ir iespējams uzzīmēt ieseguma flīzes, apstādījumu tipus, ielas mēbeles un namu ieejas. Šis ir pieaugušo kategorijas t.i., kategorijas pēc objektiem. Kādā veidā ir iespējams uzzīmēt to pašu kompozīciju ar mazāku komponenšu skaitu, izmantojot bērna kategorijas piemēram, mainot mīkstuma pakāpi katru metru, gaismu katru trešo metru un tā tālāk. Šī projekta kontekstā, kādas variācijas ir svarīgas nosakot komponenšu un detaļu daudzveidību, ņemot vērā aspektu, kā komponentes ir lielas mikrorajoni, kadastra grupas, ansambļi, ielu ansambļi? 60

61 Detaļu tipi Kompozīciju determinē ne tikai komponentes, bet arī uzmanību pievērsošās detaļas. Tika jau pieminētas raksturīgās detaļās, kuras determinē komponentes. Bet papildus ir arī nodalošās detaļas, kuras apzīmē robežas, savienojošās detaļas kuras determinē saskarnes un īpašās detaļas, kuras apzīmē visu scēnu. Ar ko tad atšķiras izvēlētie kvartāli? Precīzāk, kuru kvartālu formas ir atšķirības to formu daudzveidība, un kā var šo daudzveidības pakāpi kvantificēt? Robežstāvokļi pilnīgas formas izkliedē un pilnīgajā formas akumulācija prezentē vismazāko morfoloģisko daudzveidību. Jebkura deviācija no šīm ekstrēmām palielina morfoloģisko daudzveidību. Forma varētu tikt reprezentēta ar attālumu starp punktiem palīdzību. Nepieciešams ari izvēlēties tādu punktu lielumu, lai punktu kopas neveidotu līnijas. Svarīgi, lai kompozīcijas komponentes veidotos no dažāda punktu blīvuma, bez līniju palīdzības. 61

62 Kompozīcijas analīzes metodika Mainīgs konteksts atkarībā no mēroga Dzīvokļu namu kvartāli veido Rīgu. Rīga nosaka mainīgu kontekstu objektam, ko saucām par dzīvokļu namu kvartālu. Par Rīgu, sauksim kompozīciju ar rāmi ar rādiusu desmit kilometri (turpmāk Rīga R10km). Pirmā daudzveidības pazīme parādās ar izšķirtspēju aptuveni trīs četri procenti. Ja skatām kompozīciju, kura sastāv no septiņām komponentēm, katru komponentes iekšējo daudzveidību var saprast, izveidojot punktu karti ar detaļu ar rādiusu trīssimt metri (turpmāk r300m). R10kmr100m Komponentes un detaļas Max un min kontrasts Attēls x. Rīgas (at)tēls R10kmr300;100m Forma, kā variācijas vērtības starp izkliedi un koncentrāciju Forma ir satura izkliede telpā. Kompozīciju analīze tiek veikta pa trīs soļiem. Pirmajā solī tiek noteikta kompozīcijas kvalitāte raksturojot komponenšu daudzveidību. Šajā solī svarīgākais ir mērogs (lielums, izteikts ar rāmi RXm) un komponentes lielums. Tiek pieņemts, kā komponente ir mazāka par rāmi bet lielāka par vienu desmito daļu no kompozīcijas lieluma. Katra kvartāla kompozīcija tiek nosacīti sadalīta septiņas komponentēs novietotas heksagonāli ap centrālo komponenti. Otrajā solī, balsoties uz pirmajā solī novēroto, tiek noteiktas kompozīcijas kvalitātes.trešajā solī, tiek precizētas komponenšu robežas un atšķirības tiek specificētas, nosakot leģendu saturam. Pēdējais solis nosaka konteksta faktorus pilsētas mikroklimatam. Izskatot Rīgas kartes fragmentus, tika izvelēti provizoriski kompozīciju daudzveidības absolūtas Centra un Ziepniekkalna rajoni, kuri varētu būt morfoloģiskas daudzveidības maksimums un minumus dažādos mērogos. 62

63 4.2.Kvartālu salīdzinošā analīze Rajona kompozīcijas morfoloģiskā rekonstrukcija Nolasīt nodomāto urbano konceptu var veicot morfoloģisko rekonstrukciju. Morfoloģiskā rekonstrukcija ietver četrus nosacītos soļus: 1 sadalīšanā, 2 dažādošana; 3 piemērošana; 4 apvienošana. Šo soļu paskaidrojumā tiks lietoti termini un pieņemtie apzīmējumi no iepriekšējām sadaļām par kompozīciju analīzi, tāpēc neskaidrību gadījumā ieteicams atgriezties pie tām. Sadalīšana paredz kvartāla attēla sadalīšanu vienādās detaļās. Gan Centra, gan Ziepniekkalna R1km kompozīcijas adījumā tas ir kvartāls ar izmēriem respektīvi 100*70m un 300*100m. Nākamais solis, dažādošana, paredz savādāk homogēnu lauku artikulēt ar tām saskarnēm, kontrastiem, ceļu hierarhijām un dabas objektiem, kas varētu dažādot sākotnējo homogēno struktūru. Trešais solis, piemērošana, līdzinās skrodera darbam, kad vēljoprojām viengabalaina kompozīcija tiek pielāgota topogrāfijai, īpašuma tiesību struktūrai, pilsētbūvnieciskām nodomam. Visbeidzot, ceturtā sadaļā, apvienošana, sākumā, uz laiku sadala kompozīciju komponentēs ar homogenām detaļām. Starp šiem komponentēm ir savienojošās detaļas. Tās varētu būt gan punkti, gan līnijas, un tie varētu būt ar lielo vai mazo kontrastu ar savienojamām komponentēm. 63

64 Kompozīciju "akordi : komponentes un detaļas. Rajona jeb apkaimē ar izmēru R1km, sīkāka atkārtojoša detaļa ir kvartāls, kurš variē ap r100m lielumu. Salīdzinot divus rajonu (at)tēlus, centra attēls, tās komponentes, ir homogēnas, izņemot divas komponentes uz leju. Savukārt, Ziepniekkalna attēls ir šajā mēroga pakāpē ir heterogēns, trīs komponentes kompozīcijas centrā stipri atšķiras (kontrastē) ar periferiālam komponentēm. Var teikt, kā rajonā attēla, komponentes atkārtojās Centra kompozīcijā, un variē Ziepniekkalna kompozīcijā. Mikrorajona jeb kvartālu (kadastra) grupas lielumā, sīkāka atkārtojošā detaļa ir ielas telpa, kuru definē divas pie ielas pieguļošās ēkas r30m lielumā. Mikrorajona attēls ar rāmja izmēru R300m, Centra gadījuma komponentes variē var atšķirt komponentes, ar centrālo asi ar akcentēto apbūvi gar Brīvības ielu, un zemāko apbūvi piemēram, komponentēs ar Stabu ielu ka centrālo asi. Šis ir tikai piemērs tam, kā var noteikt variācijas likumsakarības komponenšu savstarpējā novietojuma ziņā. Ziepniekkalna gadījumā mikrorajona komponentes arī variē, lai gan šīs variācijas raksturs svārstās starp deviņu stāvu dzīvojamo apbūvi un divu stāvu publisko apbūvi. Šajā mēroga pakāpe, svarīgi ir atzīmēt, kas nosaka katras kompozīcijas variācijas. Centra gadījumā, tas ir visdrīzāk, ielas kuras savieno detaļas simetriskie vai asimetriskie ielu profili, monumentālā vai sadrumstalota ielas ainava. Ziepniekkalna gadījuma zonējums (dzīvojama, publiskā apbūve) nosaka variācijas detaļās. 64

65 Ansambļa lielumā, sīkāka atkārtojošā detaļa ir nams un pagalms ar aptuveni r10m izmēru. Ansambļa attēls ar rāmja izmēru R100m, Centra gadījumā atkārtojās, jo komponentes veido harmoniskie ielu profili, kuru variācijas rādiuss ir aptuveni r30m. Vienu komponenti veido divu stāvu koka apbūve un to apjoz mūra namu ugunsmūri. Katrā komponentē ir redzamas vai mazāk pamanāmas variācijas ēku būvniecības periods, fasāžu stili, horizontāla vai vertikāla artikulācija, bet pateicoties tam, kā katrā komponentē (izņemot brīvi izvēlēto mazstāvu centrālo komponenti) detaļas variē pēc vienādiem noteikumiem, varētu teikt, kā šajā mērogā un ar šādu komponenšu robežām, kompozīcija tās atkārtojās. Savukārt, Ziepniekkalna gadījumā ansambļa tēls variē, jo ir pagalmi ar dažādu raksturu. Divi pagalmi ir vienādi, ziemeļu komponentēs ir orientētas pret parku, dienvidu komponentes uz vietējo centru, kuru veido mazstāvu apbūve. Ēku grupu lielumā, sīkāka atkārtojošā detaļa ir ēkas daļa vai iesegums ar aptuveni r3m izmēru. Ielas vai pagalma attēlā, centra gadījumā, var pamanīt, kā komponentes, kuras jau ir ēku lielumā (R10m) ir atšķirīgas. Savukārt, Ziepniekkalna gadījuma, tas ir vienādas, ko nosaka tipveida ēkas un to orientācija pēc katra pagalma rakstura. Dažādu pagalmu raksturs tiek panākts ar vienādām ēku fasādēm pagalma mērogā. Secinājumi par komponenšu variācijām un atkārtošanos var mainīties izvēloties citu kompozīcijas robežu, šis ir tikai piemērs, kā secinājumi var mainīties apskatot kompozīcijas dažādus mērogus. Detaļa Komponente Rāmis Akords < > Centrs Ziepniekkalns Rajona tēls Kvartāls 300 Mikrorajons, 1000 A V grupa Mikrorajona Ielas telpa 100 ansamblis 300 V V tēls Ansambļa tēls Nams, 30 Ielu telpa 100 A A pagalms Ielas/pagalma Ēkas daļa 10 Nams, 30 A A attēls pagalms Ēkas tēls materializācija 3 Ēka 10 V A Kompozīcijas akordi 65

66 Šis ātrs analīze nepasaka neko par morfoloģiskām variācijām, tā tikai atklāj turpmāko ceļu konteksta variāciju nofiksēšanai. Kvartālu iekšēja morfoloģiskā daudzveidība Katrā mēroga pakāpē, variācijas vai atkārtojamība tika sasaistīta ar formas īpašībām. Šis formas īpašības ir pilsētbūvnieciskie līdzekļi, kuri nosaka telpiskās kvalitātes. Nosakot šo līdzekļu klāstu, ir iespējams tikt pie kompozīciju kvalitāšu leģendām. Formas variācijas Centrs Centrs ala Blaeu R1kmr30m R300mr10m Centra forma ir koncentrēta gan R1km, gan R300m. Centra apkaimes formas sastāvs (R300m) ir homogēns. Komponenšu un detaļu novietojums formā centrā ir fragmentēts, ko nosaka unikālas detaļas, dažādi apbūves ansambļi. Variācijas Centra gadījumā ir proporcionāli vienmērīgi izkliedēti, teiksim, akcenti ir samērā regulāri un bieži. Visbeidzot, centra kompozīcija ir vājie kontrasti. Centra gadījuma detaļas ir cieši klāt. Centra formu vēl var raksturot kā gradientu ar parku izgriezumiem un dažām nevienmērīgam detaļām. Formas variācijas Ziepniekklans Ziepniekkalns ala Blaeu r30m r10m Ziepniekkalna formas sastāvs ir heterogēns šajā mēroga pakāpe. Ziepniekkalnā novietojums ir vienots, jo apbūves ansambļi ir lieli, ir ļoti maz unikālo detaļu. Ziepniekkalna gadījumā variācijas ir neproporcionālās pastāv asas malas. Ziepniekkalnā stiprie kontrasti. Var teikt, kā kontrastus formā nosaka koncentrācijas veidus. Ziepniekkalna gadījuma detaļas ir koncentrētas pa vertikāli. Ziepniekkalnu var raksturot kā koncentrāciju. 66

67 Struktūras variācijas Struktūras vienkārša definīcija ir savienojumu un nodalījumu kopa. Var atšķirt motoru struktūru, kas nosaka kustību telpā un piekļūšanu tai, un sensoru struktūru, kas nosaka ar maņām saistīto pieredzi telpā. Vēl ir standarta zaļā struktūrā, kas ir apstādījumu pieejamība atkarībā no mēroga. Struktūra nav tikai veids, ka komponentes veido veselumu. Tā drīzāk ir kompozīcija, kur pēc ārēja veidola var noteikt kā daļas veido kopumu. Struktūru veido komponenšu savienojošās detaļas, kas padara formu spējīgu veikt savu funkciju (de Jong, 2012 p 184). Savienojumi un nodalījumi Savienojums un nodalījums ir relatīvs jēdziens. Siena nodala citāda veidā nekā kolonna. Nodalījumam ir nepieciešams savienojums kurš ir paralēls ar nodalījuma virzienu. Un otrādi, savienojumam ir nepieciešams nodalījums kurš ir perpendikulārs savienojuma virzienam. Jebkurā darbībai ir nepieciešama sekundārās darbības citos virzienos (184). Ierīces, kuras apvieno savienojumu un nodalījum dažādos virzienos, ir selektori. Tas, ko formāli sauc par patvērumu, strukturāli ir bļoda ar primāri radiālo simetriju. Siena vai kolonna ir telpiski simetriska. Pilsētas laukumam ir bļodas struktūra. Ielas kanjons ir grāvis. Atvērta telpa ir klājs, kuram ir vislielākā brīvības pakāpe uz gravitācijas laukuma. Ja akceptēt laiku ka iespējamo ceturto dimensiju, tad sprosts ir selektors: dažreiz tas nodala, kad tas ir ciet, dažreiz tas savieno, kad tas ir vaļā. Tilti, durvis, un tranzistori pēc būtības ir sprosti. Ja sprosts regulē plūsmu starp atvērtu un noslēgtu, tad to var saukt par regulatoru, kas ir īpašs selektora paveids (185). Polarizācija Pr Šie savienojumi un nodalījumi ir izšķiroši vides plānošanai un projektēšanai. To darbība rezultējās telpiskajā polarizācija P, no noslēgta uz atvērto. Šīs polaritātes nodrošina vispārējo struktūras koncepciju, lai atšķirtu to pēc mēroga pakāpes ar rādiusu r, to darbībai P r. Augi, dzīvnieki, cilvēki, mēbeles (P1m), istabas (P3m), ēkas (P10m) un zemes gabali (P30m), norada uz priekšu un aizmuguri kuri nevar tikt apgriezti kājām gaisā vai otrādi nepadarot tos nedarbīgus. Arhitektūras, pilsētas un tehniskā projektēšana nevainīgi nosaka daudzas polaritātes (de Jong, 2012 p 188) Arhitektūras, pilsētas, un tehniskai projektēšanai ir svarīga polarizācija starp priekšu un aizmuguri. Istaba ir polarizēta uz logu, kurš atver to sensorai uztverei. Habrakens nosaucis rezultējošās atvērtās un noslēgtas zonas attiecīgi α un β zonas ((Habraken and Valkenburg, 1999) (p 188). Pastāv arī polarizācija uz durvīm kustības jeb motoriskam iespējām. Zemes gabalu polarizācija ļauj darboties un kontrolēt teritoriju P30m, jeb zemes gabali polarizējas normālajā gadījuma uz piebraukšanas ceļu. Kvartālam R100m var būt polarizācija no kvartāla ceļa uz pilsētas ielu. Mikrorajonam R300m varētu būt vairākas polarizācijas uz apkalpes centriem un uz rajona parkiem, kā ari skolām, bērnudārziem, autobusa pieturām, un citām maksimālā publiskuma polaritātēm. Pārsteidzošā kārtā šīs secīgas polaritātes bieži ir perpendikulāri viens pret otru. Iemesls varētu būt tāds, kā šāda ortopolaritāte ļauj vairāk iespēju nekā paralēlās polaritātes. Viena mērogā polaritātes var būt diverģentas jeb centrifūgas, sinpolārās vai konterpolārās tad to lokācijas ir vienuviet. Ja polarizācijas lokācijas atšķiras, tad struktūras elementi ir konverģenti. Ortopolārās, sinpolārās un konterpolārās polaritātes apvieno dažāda mēroga polaritātes. Diverģentas un konerģentas polaritātes vienu. 67

68 Struktūra: Ziepniekkalns Ziepniekkalns zaļumi Ziepniekkalns motorā: 10, 30, 100 Ziepniekkalns sensorā S.Z.S. Ēku orientācijas roze Vēja pretestības roze Motorā struktūra ir piekļūšanas struktūra. Tā norāda teritorialitāti. Sensorā struktūra parāda atvērtību debesīm un horizontam, kā arī vējam. Motoriskā struktūra Dzīvojamie nami Ziepniekkalnā ir 602. sērijas lielpaneļu ēkas. Tie projektēti ar galvenās fasādes normatīvo orientāciju pret austrumiem vai rietumiem. Vēlajā mikrorajonu būvniecības periodā ( gg.) šos namus izvietoja arī ar galveno fasādi pret ziemeļiem. Tomēr, šis ierobežojums nosaka veidu, kā ēku grupas r30m veido ansambļa kompozīciju R30m: namu motora struktūra nosaka pagalmu R30m raksturu no koplietojama piebraukšanas pagalma līdz noslēgtam pagalmam bez ieejas zonām. Ēku orientācijas roze raksturo apbūves tipa nosacījumus motorai struktūras daudzveidībai. Sensorā struktūra Līdzīga veidā no ēku orientācijas rozes var nolasīt sensoru struktūru ņemot vērā to, kā sensora struktūras virziens ir perpendikulārs motoriskās struktūras virzienam. Savukārt, R300m mikrorajona mērogā ārtelpa vismazāk ir pasargāta no dienvid-rietumurietumu virziena vējiem. Standarta zaļā struktūra Ziepniekkalnā skolas teritorijas koncentrētas rajona ziemeļu-rietumu malā, līdz ar to rajona mēroga apstādījuma teritorija ir vienlielāka deficītā. Ir pieejams rajona parks ( ) Pateicoties ēku tipam, vairākiem mājokļiem ir pieejamas dzīvokļa ārtelpas. 68

69 Struktūra: Centrs Ziepniekkalns zaļumi Ziepniekkalns motorā: 10, 30, 100 Ziepniekkalns sensorā S.Z.S. Ēku orientācijas roze Vēja pretestības roze Motoriskā struktūra Centra kvartālus veido apbūves zemes gabalos, kuri savā starpā novietotas ar aizmuguri pret aizmuguri, savukārt ielas ir savienojošās detaļas. 69

70 Kompozīcija kā kompleksās hierarhijas un to kontrole Līdz šim apskatītās variācijas un to vērtības ir fizikāli aprakstāmās, kas ļauj salīdzzināšanu un precedentu meklēšanu tehnisko risinājumu ieviešanai. Tie ļauj izprast telpisko, plānojuma, funkcionēšanas kontekstu. Kā uzsvērts pirmajā sadaļā, pastāv vairāki būtiskie sociālie izaicinājumi pilsētu klimatiskai pielāgošanai. Šie izaicinājumi saistāmi ar pastāvošiem priekštatiem un vienošanām par fiziskās vides un sociālās kontroles attiecibām. Pirmais un būtiskākais ko piemin visbiežāk ir īpašumtiesību sadrumstalotība. Šajā darbā, situācija, kad īpašumtiesības neļauj īstenot pielāgošanas pasākumus dēl īpašnieka nevelēšanas, nespējas, vai nekompetences dēļ, tiks apzīmēta ar nesaskanīgo kontroli. Stratēģijai jāparedz daļu no pielāgošanas pasākumu ieviešanas uzņemšanu no privāto zemes īpašnieku puses. Teritoriālās struktūras daudzveidība Pilsētas ir sastopama tipiska teritoriālā struktūra, pilsētas kvartāls. To organizācijas pamatā ir ēkas gar ielām, kuras slēpj iekšpagalmu no ielas telpas. Iekšpagalmu teritoriālā organizācija variē, un šīs variācijas raksturs lielā mērā nosaka apbūves struktūras raksturu. Sekundārās teritorijas iespējamība kā nosacījums teritorialitātei kvartālā Kompozīciju lielums variē ap R30m. Tā varētu būt gan dažu ēku grupa Centra gadījumā, gan blokēku ansambļi Ziepniekkalna gadījumā. Svarīgais faktors, kurš nosaka kompozīcijas sociālas kvalitātes, ir sekundāro teritoriju iespējamība. Perimetrālā apbūve un blokēkas Jēdziens kvartāls ir pietiekoši izplūdis, lai neakcentētu būtiskas apbūves teritorialitātes īpašības. Tā, centra kvartāli ietver vairākus apbūves tipus, ar sekundārām teritorijām vai bez tām. Ziepniekkalns,, mikrorajoni, kā arī cita 20. gadsimta apbūve, ir pēc teritoriālās uzbūves blokēkas, kurām liela loma sociālā funkcionēšanai ir sekundārās teritorijas. Teritorijas un piekļūšana Katra teritorija, ja tajā pastāv vārti, iegūst dalījumu uz publisko un privāto telpu. Vārti nodibina asimetriskās attiecības starp šīm divām telpām. Jebkurš var iziet no privātas telpas uz publisko telpu, bet iekļūšana privātās telpās no publiskās telpas ir kontrolēta. Teritorijas ir iekļautās citās teritorijās, un otrādi, teritorijas iekļauj citas teritorijas. Teritoriālā organizācija ir balstīta uz principu, kurš nosaka citu teritoriju iekļaušanu. Horizontālo teritoriālo robežu nozīme konfigurāciju veidošanā Horizontālās teritoriālās robežas var būt neredzamas, bet toties tā veido necaurlaidīgas membrānas, kuras novērš konfigurāciju interakciju. Divu gadsimtu garumā, Centra apbūve veidojas respektējot horizontālās teritorijas robežas. Mikrorajoni, veidoti divu desmitgadu laikā, nesen ieguva neredzamās horizontālās teritorijas robežas. To struktūra pagaidām ir sekla, bet jau tagad to saderības pakāpe ar konfigurāciju (ēku struktūras, piekļūšanas konfigurācijas) rada saspīlējumu, kuru var atlaist plānošana. 70

71 Nepieciešamība pielāgot kvartālus klimata pārmaiņām neizbēgami novedīs pie horizontālo teritorijas robežu pārkāpšanu. Lai padarītu pielāgošanas pasākumus iespējamus, teritoriālai struktūrai ir jāizmaina dziļums. Blīvuma izmaiņas nozīme teritoriju struktūras dziļuma pārmaiņas Centra pārbūve, teritoriju dziļuma palielināšana top down process. Mikrorajonos bottom up process. Saturs, kurš nosaka variācijas Trešais solis palīdzēs noteikt, kādas vērtību variācijas iespējams nosaka mikroklimatu, ņemot vērā teoriju par pilsētas formas un mikroklimata sakarībām. 4.3.Kvartālu kompozīciju analīzes kopsavilkums Kvartālu konteksta kompozīciju analīze R1km Centrs R1km Deviņas komponentes, katra ietver vienu kvartālu ar pieguļošām ielām 3ha teritorijā. Kompozīcijā komponentes atkārtojas. Vai kvartāls ir kompozīcijas komponente? Nē, nav; detaļas veido apbūves tipi (mūra, koka) Kas notiktu, ja būs pieejami dati par ēku augstumiem? Vajag atkārtot kompozīciju analīzi, izmantojot precīzākus datus par ēku augstumiem. Centra apkaimē septiņas nosacītas komponentes, savstarpēji novietotas sešstūru tīklā, tika pagrieztas pa 45 grādiem tā, lai trīs vidējas komponentes atbilstu Ģertrūdes ielas orientācijai. Lai saprastu komponenšu savstarpējas atšķirības tika meklēti dati, kuri vislabāk atspoguļotu ielas ainavas raksturu. Tas nebija viegls uzdevums, atrast kompozīcijas komponenti ar mēroga R300 metri, jo parasti mēdz uzskatīt kvartālu (sarkanajās līnijās) kā centra kompozīcijas komponenti, savukārt, kompozīcijas robežu parasti pieņem Daugavas krastu un dzelzceļa loku. Tika lietota ēku augstumu karte, iegūta no LiDAR datiem. Punktu augstumi tika klasificēti pēc intervāliem tā, lai kopēja augstumu skalā izdalītu samēra zemus objektus, koka apbūvi kura parasti nepārsniedz divu stāvu augstumu, piecu stāvu mūra apbūvi, augstāko apbūvi līdz septiņiem stāviem ar stūra akcentiem, un atsevišķi augstas ēkas virs septiņiem līdz pāri divdesmit stāviem. Pievēršot uzmanību Centra apkaimes kompozīcijas komponentēm ar līdzīgām ēku augstuma variācijām, tika secināts, kā lielākoties robežas starp komponentēm ir neizteiktas, tās parasti neveido ielas, komponentes variē pēc tās centrālas detaļas. Centra apkaimes kompozīcijas komponentēs savā starpā ir ļoti līdzīgas 1km mērogā un kontrasts pastāv tikai starp divām parka komponentēm un pārējām komponentēm. Ja iedziļināties sīkākā mēroga detaļu atšķirības, var pamanīt kā austrumos esošās komponentes atšķiras pēc artikulācijas, orientācijas un ansambļu blīvuma. Asu kontrastu rada Krišjāņa Valdemāra iela. Grīziņkalns Grīziņkalna apkaimē septiņas nosacītas komponentes, līdzīgi kā Centra apkaimē, novietotas ar centriem sekojot ZZA DDR virzienam. Apbūves augstumu karte, kura izmantota Centra apkaimes kompozīcijas analīzei, neuzradīja spilgti izteiktas komponentes vai pat detaļas, tāpēc tika izveidota apbūves blīvuma karte, lai saprastu apbūves raksturu kvartālu iekšienē. Tika konstatēti mikrorajoni kuru apbūvi veido ražošanas ēkas un pa perimetru blīvi izvietotas dzīvojami nami, gan koka, gan mūra. Tika konstatētas komponentēs ar dažādu laiku pienesumiem trīsdesmito gadu apbūvi, padomju laiku 103. sērijas apbūvi. Katrai komponentei mikrorajonam 300m mērogā ir kāda atvērta telpa R100m lielumā. Grīziņkalna kompozīcija ir ar stipro kontrastu ap Aleksandra Caka ielu (patiesībā šī kontrasta līnija atrodas kvartālam pa vidu). Vairākas atšķirības starp komponentēm ir saistāmas ar apkaimes 71

72 izvietojumu lielākā mērogā (R3km) pilsētas centrālās daļas perifērijā lielas atvērto telpu programmas (stadioni) maina dažu komponenšu nozīmi pilsētas mērogā. Jugla Juglas apkaimē nosacītas komponentes iekļauj dabas dominantes Biķernieku mežu R pusē un ūdens robežu, Juglas ezeru un Baltezera kanālu A pusē. Starp tām izvietotas nosacīti piecas komponentes, kuru raksturu nosaka apbūves un apstādījumu variācijas. Šajās komponentēs atšķirīgais ir to orientācija uz galveno ielu, jeb piekļūšanas gradienta virziens. Var pieņemt, kā komponenšu robežas veido galvenās ielas (Brīvības iela un Juglas iela), kā arī dzelzceļš. Robežas ir asas, kuras nosaka asimetrisko ielas apbūvi, ar vertikālo artikulāciju. Komponenšu saturs ir viendabīgs, kontrasts stiprs, starp dabas un DNK komponentēm. Purvciems-1 Purvciema apkaimes R daļā (turpmāk Purvciems-1 apkaimē) komponenšu izvietojums neatspoguļo mikrorajonu principu, bet gan apbūves un zemes izmantošanu vērtību variācijas. Visas nosacītas septiņas komponentes veidotas kā dzīvojamo kvartālu grupas. Komponenšu robežas ir ap 1930 gadu izveidotas ielas, kuras vēl joprojām nolasās apkaimes plānojumā. Komponentes ir izteikti neviendabīgas, tos atšķir atšķirība starp daudzstāvu un mazstāvu apbūvi, šajā gadījumā var atšķirt vertikālo artikulāciju komponentes mērogā (R300m). Kontrastu starp komponentēm veido atvērto telpu raksturs, ka arī komponentes centra perifērijas attiecības. Saturs gan ir viendabīgs, vertikāla, centrālā, periferiālā koncentrācija ir novērojamas atšķirības saturā. Proporcija starp segumu īpatsvariem ir nebalansēta, centrāla komponente atšķiras no pārējam t/c Minska ar pieguļošām stāvvietām atšķiras ar lielo asfalta seguma īpatsvaru. Imanta-3 Imanta apkaimes komponentes atspoguļo rajona apbūves kompozīciju, kura sastāv no piecu un deviņu stāvu dzīvojamo namu ansambļiem, punktveida namiem ar augstumu virs piecpadsmit stāviem, un savrupmāju kvartāliem. Komponenšu izvietojums atspoguļo apbūves attiecības ar pieguļošo teritoriju. Divas uz ZZA esošās komponentēs dominē rūpnieciskā un tehniskā apbūvē. Komponentes raksturojamas pēc noteiktas formas koncentrācijas vērtībām. Robežas komponentēm veido Slokas iela, Anniņmuižas meža Z mala, un Kurzemes prospekts. Stipro kontrastu veido Kurzemes prospekts, starp nosacīti rūpniecisko zonu un dzīvojamo rajonu, un Kleistu iela, nodalot deviņu un vairāk stāvu un piecu stāvu komponentes. Komponentes lielākas par 3ha. Iepriekšēja zemes izmantošana kā savienojošie elementi. Komponentes variē vāji, ir viens akcenta elements. Purvciems-D Purvciema apkaimes R daļu (turpmāk Purvciems-D jeb Purvciems Dudajeva) komponentes izvēlētas pēc apbūves viendabīguma un koncentrācijas. Septiņas nosacītas komponentes līdzinātas Dzelzavas ielai. Tikai viena komponente būtiski atšķiras no pārējām formas koncentrācijas vērtībā Pūces ielas apbūve ir izveidojusies pretstatā pārējam 1930os gados, un to veido mazstāvu apbūves kvartāli. Kompozīcijas centrā esošā komponente ir apkaimes dominante, līdzīgi kā Purvciems-1 apkaimē. Nosacītas komponenšu robežas ir neizteiktas, izņemot DA komponentei, kuras malu veido deviņu stāvu namu apbūve. Kompozīcijas saturs ir heterogēns, kontrastu veido centrālas komponentes kur dominē atvērtas telpas un mazstāvu apbūve; sajaukums (atšķirībā no Purvciems-1) ir nodalīts; daudzstāvu un mazāka augstuma apbūves proporcija ir balansēta. 72

73 Ziepniekkalns Līdz septiņām komponentēm. Katra komponente aptuveni 3ha teritorijā. Var izdalīt savienojošos elementus. Simetrija. Kompozīcijā komponentes atkārtojās. Ziepniekkalna komponentes līdzinātas pa Austrumu Rietumu asi, atspoguļojot apkaimes daļas formu, kuru veido daudzstāvu dzīvokļu nami. Komponentes savā starpā stipri atšķiras, un tāpēc turpmāka analīze ir par trim komponentēm, kuri veido kompozīcijas centrālo daļu. Komponentes atšķirtas pēc apbūves orientācijas. Nosacīto komponentes robežu veido Z-D fasādes abpus Valdeķu ielas. Kompozīcijas saturs ir heterogēns, stiprs kontrasts starp komponentēm, satura sajaukums izteikti nodalīts. 73

74 5. Diagnoze Atslēgas vārdi: diagnostika; diagnozes plāns; telpiskā kvalitāte; veiktspēja; šablonu valoda; vīzija; principi; Izpētes jautājumi: kāda veida DNK morfoloģija nosaka mikroklimata problēmas? Kādas ir DNK morfoloģijas vērtības kuras jāsaglabā? Kuri pielāgošanas pasākumi ir prioritāri? Zinātnes izmantošana pilsētvides attīstības plānošanā ir tulkošanas process. Lai lokalizētu katrā izvēlētajā kvartāla zināšanas par pilsētas mikroklimata cēloņiem, kontekstu kur problēma ir aktuāla, un telpisko konfigurāciju, kura nosaka konkrētas mikroklimata problēmas klātesamību, tika izstrādāti pieci klimata izturīgas pilsētas principi. Par pamatu principu formulēšanai kalpoja iepriekš pieminētais problēmu lauks. 1- Klimatam atbilstošā pilsētas forma apraksta pilsētas materiālu ietekmi dažādajos mērogos. 2- Izsauļota un nepārkarstoša dzīvošana parāda veidus, kā pilsētvides struktūra jeb formas orientācijas ietekme mikroklimatu. 3- Izvedināmā un komfortabla pilsēttelpa apraksta virsmas raupjuma ietekmi uz siltuma un piesārņojuma pārnesi. 4- Vietēja satiksme : kvartāla pielāgošanas kapacitāte, nepieciešamība pēc necaurlaidīgu segumiem kvartālos. 5- Koptelpa : kvartāla pielāgošanas kapacitāte, iespējā ievest pielāgošanas aktivitātes un telpas kontrole. 74

75 Kvartālu diagnostika Kvartālu dzīves vides snieguma novērtējums klimata pārmaiņu draudu kontekstā Kvartālu dzīves vides snieguma novērtējuma mērķis (turpmāk novērtējums) ir noteikt izvēlēto kvartālu telpisko kvalitāšu diagnozi rādītājus vai rādītāju atbilstību vēlamajiem. Telpiskās kvalitātes ir kvartālā esošo telpisko atribūtu vērtību variācijas. Telpisko kvalitāšu diagnoze ir šo vērtību salīdzināšana ar velējamajam vērtībām. Vēlamās vērtības tiek formulētas kā kvartālu telpisko kvalitāšu šablonu valoda. Telpiskās kvalitātes un veiktspēja Pētījuma specifika nosaka novērtējuma telpiskās kvalitātes. Telpiskās kvalitātes tiek šajā gadījumā saprastas kā mikroklimata veiktspējas radītāji. Vairāki pētnieki (piem. ) ir atdzinuši, kā pilsētvides veiksmīgai pielāgošanai jāizvērtē ne tika tiešie telpiski-fizikālie cēloņi, bet arī sociālie faktori. Šāda pieeja sekmē kvartālu problēmu lauka un konfliktsituāciju sapratni, kas arī ir diagnostikas plāna mērķis. Šo koncepciju izstrādāja Aleksanders Oregonas Universitātes pilsētiņas pārvaldībai. Plānojums attēlo, kas ir pareizi (vai pamatoti) nākotnei, diagnostika atklāj, kas nav kārtībā šodien (Alexander, 1975). Tas palīdzētu lokalizēt problēmas. Tādā veidā projekta rezultātā varētu identificēt kvartālu telpisko kvalitāšu atbilstību vai nobīdes no vēlamajām un to cēloņus. Kvartālu novērtējuma problēmu lauks Problēmu lauks klimata izturīgiem dzīvokļu namu kvartāliem: 1-Mikrorklimata problēmas Gaisa kvalitātes problēmas 3-Lietusgāžu radītas applūšanas problēmas 4-Satiksmes un piekļūšanas problēmas 3 5-Kontroles un pārvaldības problēmas (1) Kā galvenā problēma tiek apskatīta mikroklimata problēmas. To parasti apzīmē kā pilsētas siltuma sala(pss). (2) PSS fizikālie cēloņi ir arī cēloņi lietusgāžu radītiem applūšanas problēmām. Lietus kanalizācijas neesamība, liels asfalta īpatsvars un nepareizi veidotais vertikālais plānojums kopumā veido vietējos applūšanas riskus. (3) Karstums pilsētās bieži vien ir cēlonis arī zemai gaisa kvalitātei pilsētās. Satiksmes radītais piesārņojums ir galvenais cēlonis zemajai gaisa kvalitātei. Būtu jāsaprot kādā veidā satiksmes intensitāte, kvartālu fizikālie un morfoloģiskie radītāji kopsummā iespaido gaisa kvalitāti. 75

76 (4) Vairāki pielāgošanas pasākumi skar satiksmes infrastruktūras pārbūvi. Tā kā vienu no būtiskajiem pasākumiem min tumšo ūdens necaurlaidīgu segumu nomaiņu uz gaišākiem ūdenscaurlaidīgiem segumiem. Rīgā vairāk nekā 40% no visiem ceļiem ir dzīvojamās ielas vai piebraucamie ceļi. Lai tos sakārtotu, ir nepieciešams sakārtot īpašuma tiesību jautājumus. Atkarībā no kvartālu formas un struktūras, ir jāsaprot šīs piekļūšanas struktūras funkcionālā nozīmē katrā kvartālā. (5) Bieži vien šie ceļi nav iekļauti Rīgas sarkanajās līnijas, tie faktiski pieder vai nu denacionalizācijas/zemes restitūcijas procesā iegūtajiem zemesgabalu īpašniekiem, jeb arī tiek iekļauti piesaistāmos zemesgabalos. Izveidotajā īpašumu struktūrā piekļūšanas ceļiem nepieciešamā zeme netiek izdalīta kā atsevišķa zemes vienība. Lai īstenotu pielāgošanās pasākumus vēlamā kvalitātē, būtu jārada tāda kontroles struktūra, kura ļautu gan privātīpašniekiem, gan pašvaldībai veikt pielāgošanas pasākumus koordinēti, vēlams pēc teritoriāla principa. Teritoriālais princips nozīmē, ka teritorijas ar lielāku lietotāju skaitu pieder un tajās atbildību uzņemas lielākas kopienas. Teritorija ap dzīvokļu namu ir to iedzīvotāju pārvaldībā. Piebraucamais ceļš, kas savieno divas vai vairākas ēkas vienības jau ir publiskā telpa, par kuru atbildība ir jādala gan pašvaldībai, gan šo ēku iedzīvotājiem. Zaļās zonas kvartālu iekšpagalmos ir kvalitātes, kas nes labumu visiem kvartāla iedzīvotajiem un ne tikai tiem, un to pārvaldībai, kontrolei un atbildībai jābūt gan pašvaldības, gan visu kvartāla iedzīvotāju rokās. Būtiski, ka zaļās zonas iekškvartālos un ielu apstādījumi sniedz arī ekosistēmas pakalpojumus visai pilsētas sabiedrībai. No problēmu lauka uz šablonu valodu Šablonu valoda paredz vairākus priekšnoteikumus. (1) Pilsētvides kvalitātei ir noteikta saistība ar kvartālu telpisko struktūru kā nemainīgu daļu, lietotāju un fizikāliem procesiem. (2) Šabloni var tikt definēti vairākos līmeņos un kategorijās. (3) Šabloni un šablonu grupas risina kādu no problēmām. Problēma jeb konflikts ir katra šablona argumenta centrā. Tai ir saistība ar kontekstu un ar telpisko konfigurāciju. Atkarībā no konteksta un telpiskās konfigurācijas, šablons varētu tikt izteikts kā funkcionējoša vai disfunkcionējoša vienība. 76

77 Vispārinot klimata izturīgai dzīvokļu namu kvartālu šablonu valodai būtu jārisina vismaz piecas konfliktējošās situācijas. Konflikts starp satiksmi un gaisa kvalitāti. Konflikts starp mikroklimatu un gaisa kvalitāti. Konflikts starp satiksmi, mikroklimatu un gaisa kvalitāti. Konflikts starp kontroli un satiksmi. Konflikts starp satiksmi un mikroklimatu. Pirmie minētie šabloni, kuri ietilptu šajā valodā, saistīti ar lielā mēroga satiksmes sistēmām, kas galvenokārt ir ilgtermiņā vai vidējā termiņā maināmas sistēmas, lai gan šīs sistēmas veiktspēja ir kritiska pilsētas gaisa kvalitātei. Šiem šabloniem ir koordinējošs raksturs. Savukārt, zemāka līmeņa šabloni, kuri risina kontroles, satiksmes un mikroklimata problēmas ir skaidri definēti dizaina principi, piešķirot tiem saistošu raksturu, tiekot iestrādātiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos un citos teritorijas izmantošanas nosacījumos Rīgas administratīvajā teritorijā. Principi Veikt septiņu izvēlēto Rīgas dzīvokļu namu kvartālu (turpmāk DNK) atbilstības novērtējumu klimata izturīgas pilsētvides principiem. Septiņi kvartāli izvēlēti kā izplatītāko Rīgas DNK paraugi, un tāpēc ir jānodrošina, ka novērtējums varētu tikt ierobežotā veidā attiecināms uz tipoloģiski līdzīgiem kvartāliem Rīgā. Klimata izturīgas pilsētvides principi Atsaucoties uz formulēto pētījuma problēmu lauku, izmantot piecus klimata izturīgas pilsētvides principus: Klimatam atbilstoša pilsētas virsma segums un apstādījumi (zaļās ielas), Izsauļota un nepārkarstoša dzīvošana, Izvēdināma un komfortabla pilsēttelpa, Koptelpa, Vietējā satiksme. Rezultātā jāiegūst šo principu lokalizācija septiņos izvēlētajos kvartālos un jāpiešķir prioritāte atkarībā no katra kvartāla īpatnībām un konteksta. 77

78 5.1.Klimatam atbilstošā pilsētas virsma (zaļās ielas)segums un apstādījumi Pilsētas virsma, tās fizikālās īpašības, zemes izmantošana un lietus ūdens noteces struktūra noteiks, cik pilsēta ir izturīga pret esošiem un paredzamajiem klimata izaicinājumiem karstuma viļņiem un ekstrēmām lietusgāzēm. Šeit uzmanība tiek vērsta uz segumu un apstādījumu īpašībām: cieto iesegumu un ūdenscaurlaidīgo iesegumu īpatsvars, izmantotie materiāli, apstādījumu īpatsvars, daudzveidība, kvalitāte, ņemot vērā arī apakšzemes inženierkomunikāciju tīklus. Šie principi attiecās gan uz dizainu (projektēšanu), gan uz plānojuma līmeni. Pirmkārt, pilsētas forma te spēlē lielo lomu vai raksturīgai PSS koncentriskai formai ir pilsētas radiāla pret-forma. Risinājumi Konteksts Konflikts Konfigurācija Konurbācija R10km Variācijas Akkordi Apkaime R1km, mikrorajons R300m, ansamblis/kvartāls R100m R300m zemes segums Saules starojuma un albedo, Lietus ūdens daudzuma un virsmas spējas infiltrēt; apstādījumu trūkuma un karstuma Pret-forma 2 ēku un ēku ansambļu dienvidu fasādes 3 Zaļās ielas Kvartālu plānojuma principi Zemes izmantošana R m Publiskā ārtelpa un ēku platība (intensitāte, brīva teritorija); Apstādījumu spēja samazināt PSS PSS forma un pret-forma: City-country fingers 4 Apbūves tipi 5 «Standarta apstādījumu struktūra» Alexander et al 1977 p 25 Intuitīvi un empīriski pierādāmā pilsētas formas un pilsētas siltuma salas ietekmes sakarība. 78

79 Ja mēs gribam no jauna iedibināt atbilstošo saikni starp pilsētu un laukiem, bet tanī pat laikā saglabāt pilsētai raksturīgu mijiedarbību blīvumu, būtu nepieciešams izstiept urbanizēto teritoriju garajos līkumotos pirkstos kuri turpinās laukos tā, kā ir paradīts diagrammā. Gan plisētā, gan lauki būs garo izstiepto pirkstu formā, kuri pastāvēs blakus. (Alexander et al., 1977 p 25). Pilsētas siltuma salas pētniecība kļuva par sinonīmu pilsētas mikroklimata pētniecībai. Kā jau minēts iepriekš, 20. gadsimta urbanizācijas un industrializācijas dēļ dramatiski pieauga PSS izplatība un pārklājums, kā arī termālas anomālijas. PSS iespaido fizioloģisko komfortu, apkures un kondicionēšanas prasības, gaisa kustību un nokrišņu daudzumu. Pilsētas struktūra pati par sevi iespaido pilsētas klimatiskos apstākļus caur apbūves blīvumu, urbano atklāto telpu, ielu platumu, ielu līkumainību, laukumiem, kokiem gar ielām un atklātajās telpās. Kas izraisa pilsētas siltuma salu? Kas izraisa klimatisko apstākļu starpību starp urbanizētu teritoriju un laukiem apkārtnē? PSS izraisa pilsētas materiālu liela siltuma kapacitāte un augsta siltuma vadītspēja. Šie faktori arī novērš ātro pilsētvides atvēsināšanu pēc saulrieta. Šī izmainīta bilance izraisa visādā veida kustības no pilsētas apkārtnes un pilsētu. Papildus, PSS iespaido līdzvērtīgi citi faktori, tādi ka ātra nokrišņu notece un rezultējošas iztvaikošanas (evapotransporācijas) samazināts daudzums. Visu ēku un metāla jumta iesegumu virsmu dēļ pilsēta palika maz vietu, kur lietusūdens varētu infiltrēties augsnē. Lietus notecēs kolektora un tiks nekavējoties izlaists kāda ūdensšķirtnē. Papildus siltums kurš visa gada garumā tiek izdalīts no ēkām plus siltums kuru izdala gaisa kondicionēšanās sistēmas vasarā ir tikpat nozīmīgs PSS veidošanā. Kontrasts ar laukiem apkārtnē Viss augstāk minētais ir spēcīgajā kontrastā ar lauku teritorijām pilsētas apkārtnē, kur siltuma kapacitāte ir būtiski mazāka. Siltuma vadītspēja arī ir būtiski mazāka lauku apvidū. Papildus siltums no ēkām un rūpniecības ir ignorējami. Starpība starp pilsētas un lauku teritoriju īpašībām siltuma kapacitātes un vadāmības ka ari augstāk minētie faktori, iespejo enerģijas apmaiņu starp šīm divām teritorijām. Šī bilance mainās atkarībā no laikapstākļiem lietus vai saule, kā arī gada laikā. Šī starpībā ir atbildīga par spiediena izmaiņām atmosfērā un izraisa izlīdzināšanos, kas izpaužas kā gaisa plūsma no teritorijām ar augsto gaisa spiedienu uz teritoriju ar zemo gaisa spiedienu. Tas nozīme gaisa plūšanu no aukstākajam lauku apvidiem uz pilsētas virzienā. Vējš ir relatīvi aukstāks nekā gaiss pilsētā. Atšķirības apbūvētajās teritorijās Neapšaubāmi pastāv atšķirībās karstuma apbūvētājā teritorijā. Tas kļūs skaidrs, ka siltuma kapacitāte un vadāmība būs atšķirīga atšķirīgajās pilsētvides teritorijās. Šos radītājus iespaido jumtu forma un ieseguma materiāli, metāla iesegumi, kā ari parki apvienojumā ar ūdens virsmām. Parki ar ūdens virsmām ir īpaši pozitīva ietekme uz gaisa temperatūru. Parkos temperatūra ir zemāka nekā citur pilsētvidē. Ja vējš pūš no lauku apvidus un iziet cauri parkam, tad temperatūra būs zemāka. Parku forma apbūvētājā vidē spēle lielu lomu. Pateicoties tam, ka vējš neiepūš pilsēta pa taisno bet metot līkumu, parku josta nebūs tik efektīga, kā zaļo pirkstveida parku konfigurācija, radiāla formā izejot no pilsētas centra (de Jong, 2008 p 52-53). 79

80 Standarta zaļa struktūra. Viena no būtiskākām telpas-laika dilemmām pilsētbūvniecībā ir prioritizet vai nu mazās atklātās telpas tuvu apdzīvotām vietām vai lielākas bet attālākas atklātas telpas. Ja pilsētas jebkurā mēroga pakāpe zaļās atklātas telpas izmērs (izteikts ka rādiuss r) ir vienāds ar maksimālu staigāšanas attālumu līdz tai no mājokļa, tad zaļās teritorijas platība aizņems 1/10 daļu no kopējas teritorijas. Tādejādi katrs iedzīvotājs pilsētā ar izmēru 3km un iedzīvotājiem būtu 30m2 zaļās platības. Tas pats princips attiecināms uz kvartāla vai mirkorajona mērogu kā kvartāla vai mirkorajona parki. Ja tas pats princips tiek turpināts arī ēku ansambļu līmeni, tad katram iedzīvotājam būtu aptuveni 70m2 apstādījumu platības. Nīderlandes kontekstā, piemēram, tas ir maksimums, bet tas ir viegli pārvaldāms standarts. Izmantojot šo principu, var noteikt cik pilsēta atšķirās no standarta zaļās struktūras un kura mēroga pakāpe ir priekšrocība. Atvēsinošie un aizēnojošie apstādījumi. Izteikti ūdensnecaurlaidīga pilsētvidē apstādījumi piedalās gaisa atvēsināšanā caur iztvaikošanu (evapotranspirāciju) un aizēnojumu. (Coseo, n.d. p 32). Pastāv divi galvenie procesi kā apstādījumi sekmē atvēsināšanu ir 1 caur iztvaikošanu un 2 caur aizēnojumu. Dimoudi & Nikolopoulou (2003) modelēja apstādījumu ietekmi uz gaisa temperatūru Atēnu kvartālā Grieķijā. Viņi pierādīja, ka maksimāla iztvaikošana intensitāte Vidusjūras klimatā notiek pie vēja ātruma ap 1,0 m/s un ar gisa temperatūru ap 25 grādiem Celsija. Ja vēja ātrums sasniedz 10 m/s tad iztvaikošanas maksimums tiek sasniegts pie nedaudz augstākām temperatūrām. Bet ja temperatūra sasniedz 40 grādu Celsija tad iztvaikošanas intensitāte dramatiski sarūk un sasniedz līmeņus, kuri ir zemāki par ziemas mēnešu iztvaikošanas intensitāti. Tas notiek jo augi tādā veidā novērs karstuma stresa iespējamību. Pie augstākam temperatūrām augi aizvērās lai saglabātu mitrumu. Tas padara koku radītu aizēnojumu ka svarīgu faktoru gaisa temperatūras samazināšanā. (Coseo, n.d. p 12). Tādejādi, centieni apstādījumu īpatsvara palielināšanai jākoncentrē kvartālos, kuros tās patlaban ir vismazākais, jo šajos kvartālos varētu tikt sasniegti vislielākais atvēsinošais efekts izmantojot vismazāk appildu ūdens resursu (2009) in (Slingerland, 2012 p 6(18)). PSS efekta samazināšana izmantojot apstādījumus un ūdeni (Slingerland, 2012). Gaisa temperatūras mērījumu rezultāti parāda, ka gaisa temperatūras starpība pilsētvidi un nelielu parku varētu sasniegt ap trīs grādiem, ja šajā pilsētvide gaisa temperatūra ir 25 celsija grādi. Šādos apstākļos, gaisa temperatūra parkā ir vienāda ar gaisa temperatūru lauku apvidū, un tas nozīmē, kā PSS efekts ir neitralizēts parkā. DTS optiskā kabeļa mērījumi parāda, kā koku lapotnes izraisītai atvēsināšanas efekts var sasniegt līdz pat piecus grādu Celsija, daļēji pateicoties aizēnojumam un daļēju pateicoties 80

81 ūdens iztvaikošanai no koku lapām. Šie mērījumi parāda arī kā koku lapotnes rādītais aizēnojums (p vi). Pa tiešo izmērāmais apstādījumu atvēsinošais efekts ir lielāks nekā ūdens radītais efekts. Tas ir lielākoties izskaidrojams ar to, ka liela daļa no efekta nodrošina aizēnojums, kurš ūdens gadījumā protams neeksistē. Neskatoties uz to, ūdens arī ir labs PSS samazinošs faktors. Virsmas ūdens ir ļoti lietderīgs jo ūdens spēj absorbēt siltumu. Apstādījumi spēlē visbūtiskāko lomu nekā albedo vai citi pilsētvides fizikālie raksturlielumi (piemēram, ēku augstumi, ceļu blīvums) nosakot kāda kvartāla PSS potenciālu (Slingerland, 2012 p 7). Lielāka daļa pētījumi parāda, kā apstādījumu teritorijas atvēsinošais efekts izplatās tikai dažu simtu metru rādiusā parka apkārtnē. Kvartāliem ar augstāko apbūves blīvumu un intensitāti efekts ir ar mazāko izplatību, jo kvartālos ar augstāko apbūves blīvumu samazinās gaisa samaisīšanas izmainīto vēja režīmu dēļ. To pašu iemeslu dēļ, parka atvēsinošais efekts tā iekšienē ir daudz lielāks kvartālos ar lielu apbūves blīvumu un intensitāti. Efekts izplatās tālāk parka puse pa vējam, ielās kuru virziens ir maksimāli paralēls vēja virzienam. Jo ielas ir platākas, jo tālāk vēsais gaiss izplatās apkaimes teritorijā. (Pijpers-van Esch, 2015). Zaļās ielas Lielas ūdensnecaurlaidīgu virsmu platības(asfalts, bitumen jumts un citus) pastiprina vismaz trīs vides problēmas kuras ir saistītas ar PSS: 1 sauso pilsētvidi; 2 pluviālus plūdus un 3 gaisa kvalitātes samazināšanos (Hough, 2004; Alberti, 2009; Stone, 2012; Gartland, 2008; Imhoff et al.2010). Tiklīdz palielinās ūdensnecaurlaidīgu platību īpatsvars samazinās apstādījumu īpatsvars, kas savukārt samazina mitruma daudzumu no augiem (Hough, 2004). Papildus, siltie iesegumi izraisa pilsētas augsnes ātrāko izžūšanu ne tikai palielinot stresu uz apstādījumi un arī pastiprinot pilsētvides klimata sausumu (Stone, 2012). Iesegumi pārklāj augsnes neļaujot iekļūt tajās ūdenim un gaisam. Tas samazina tā mitruma daudzumu, kurš ir nepieciešams atvēsināšanai. Lietus ūdens kurš nonāk uz siltām necaurlaidīgām virsmām tā vietā lai iesūktos augsnē sakrājās virsmā. Kolektoros savāktais lietusūdens, silto iesegumu sasildīts, varētu izraisīt applūšanu un vietējo ūdensšķirtņu degradāciju. Beidzot, ūdensnecaurlaidīgie materiāli maina pilsētas virsmas atstarošanas spēju un enerģijas bilanci. Tādejādi, apstādījumi un ūdenscaurlaidīgas virsmas spēle kritisko lomu ūdensnecaurlaidīgo iesegumu ietekmes mazināšana un modelēšanā. Pētnieki atklāj, kā Detroitas 17 kvartālos ūdensnecaurlaidīgu iesegumu īpatsvars paskaidroja 59% variāciju diennakts minimālajā temperatūrā piecos no rīta, savukārt pēcpusdienā ūdensnecaurlaidīgu iesegumu īpatsvars nav nozīmīgs. Pētnieki atklājuši, kā katrs desmit procentu pieaugums ūdensnecaurlaidīgu iesegumu īpatsvarā pozitīvi iespaido gaisa temperatūru pa 0,4 grādiem Celsija (Zhang et al., 2011) (Coseo, n.d. p 11-12). Trešais pilsētvides fizikālais faktors kurš izraisa PSS ir siltuma avotu un dzesētāju klātbūtne. Pretvēja novietņu klātbūtnes iespaids uz temperatūras izmaiņām pilsētvidē palielinās palielinoties vēja ātrumam, jo vējš pārnes gaisa temperatūru no novietnēm pa vējam uz pretvēja novietnēm 2004; Britter & Hanna, 2003; Voogt & Oke, 2003). Lēno vēju gadījumā novietnes, kuras iespaido vietējas gaisa temperatūras ir nelielas. Palielinoties vēja ātrumam, palielinās ari novietne kura iespaido gaisa temperatūru ar saviem fizikāliem rādītājiem. Tādejādi, gaisa temperatūras rādītāji tiek iespaidoti ar pretvēja novietnes fizikālām īpašībām nekā tuvākas apkārtnes fizikālām īpašībām. Gaisa temperatūras lasījumi var būt atkarīgi no pretvēja novietnes, laikapstākļu sensora augstuma, atmosfēras turbulences daudzuma, virsmas raupjuma un ēku konfigurācijas, vēja ātruma un virziena (Kljun et al., 2004; Voogt & 81

82 Oke, 2003; Oke, 2006). Apkārtnes novietņu analīzei pētnieki ir atklājuši kā teritorijai, kura iespaido gaisa temperatūras lasījumus kāda vietā, ir elipses forma. Realitātē, nevis modelī, pretvēja novietnes raksturlielumi ir atkarīgi no fizikālām īpašībām, kuras iespaido gaisa kustību(voogt & Oke, 2003; Oke, 2006). Gaisa kustības izpratne no tādiem siltuma avotiem kā autotransports vai rūpniecības vai arī auksta gaisa kustība no dzesētajiem, tādiem kā parki un ūdenstilpnes, jo liela daļa karstuma ekstrēmo notikumu noris vējainās dienās. Grimmond & Oke (2002) izskaitļoja, kā avota novietne temperatūras sensoram kurš atrodas metru augstuma stiepjas 0,15 5 km2 platībā. Liela nenoteiktība ir saistāma ar to, kā siltuma avota/dzesētāja izmērs saistīts ar atmosfēras stabilitāti, vēja ātrumu un virsmas raupjumu. Oke (2006) norāda, kā temperatūras sensoram kurš atrodas triju metru augstumā novietne kura ar savām fizikālām īpašība iespaido gaisa temperatūras lasījumus ir aptuveni 0,5 km diametrā. Uzdevums diagnostikai klimatam atbilstoša pilsētas virsma Cik lielā mērā pilsēta veido pret-formu pilsētas siltuma salas formai? Vai pilsēta R10km, pilsētas rajons R3km, apkaime R1km, mikrorajons R300m, kvartāls/ansamblis R100m atbilst standarta zaļai struktūrai? Kuras mēroga pakāpes ir priekšrocība konkrētajās vietās? Kāda ir apstādījumu ietekme Rīga izmantojot gada mērījumu datus? Secinājumi no salīdzinošās analīzes. Raksturot (ar karti vai diagrammu) apstādījumu raksturu visos kvartālos R300m zālājs, koki, krūmi. Iespējams, savietot ar izsauļojama karti. Raksturot (ar karti vai diagrammu) ūdensnecaurlaidīgus segumus visos kvartālos R300m asfaltētie ceļi, trotuāri, gājēju ceļi. 5.2.Izsauļota un nepārkarstoša dzīvošana Dzīvošanai un tās kvalitātei saules gaisma ir vitāli svarīga, un tāpēc mājoklim un ārtelpas aktivitātēm ir jābūt optimāli izkārtotām attiecībā pret saules gaismu. Mājokļi bieži pārkarst vasarās, savukārt ārtelpas izmantošana bieži vien nav pakārota izsauļojumam. Rīgā veidojas pilsētas siltuma sala, kuras cēloņi ir saistīti gan ar pilsētas virsmas īpašībām, gan ar apbūves struktūru. Atšķirībā no iepriekšējā principa, te liela uzmanība tiek pievērsta struktūrai. Lielu lomu te spēlē SVF radītāji. Šie šabloni konceptuāli risina izmantošanas un izsauļojuma problēmas. Risinājumi Ēka, ēku ansamblis, ārtelpa R30 R100 Ēna vasara, izsauļojams ziemā; Ēku orientācija un aktivitātes ārtelpā 1 Ielu kanjonu un ārtelpas orientācija; 2 Ārtelpu platuma diferencēšana; H/W=0,25 3 Zema un blīva kvartālu apbūve (un otrādi ar variācijām) Kvartālu plānojuma principi 82

83 Kvartālu struktūra R300 Struktūras orientācija un aktivitātes ārtelpā 4 Ziemeļu akcents (labs piemērs Jugla, slikts Purvciems) Ārtelpa dienvidos Cilvēki izmanto ārtelpu jā tā ir saulaina visos izņemot tuksneša klimatos. Tāpēc: novieto ēkas tā, lai to ārtelpa kura paredzēta izmantošanai ēku dienvidu pusēs; izvairieties novietot ārtelpu ēku ēnās un nekad nepieļaujiet dziļas ēnas strīpai nodalīt ārtelpu no ēkas, kurai tā ir piesaistīta (Alexander, 1975 p 122). (Alexander et al., 1977 p ) Ziemeļu puse Gandrīz jebkur var atrast novietnes, kuras ir mirušas un nepievilcīgas. Tāpat pilsētās ir tūkstošiem hektāru teritoriju, kuras atrodas uz ziemeļiem no namiem: un tas ir nenovēršami, un vienmēr pastāvēs zemes šajās pozīcija tiktāl cik pastāv ēkas. Ziemeļu puses mesta ēna ir trīsstūra forma. Lai nevērstu šis vietas bezcerīgu pastāvēšanu, ir nepieciešams aizpildīt šis novietnes ar aktivitātēm, kuram nav vajadzīga saule. Piemēram, ziemeļu novietne var veidot mēreno kaskādi kurā varētu ietilpt garāža, vannas istaba, noliktava, miskaste, un darbnīca. Ja šī kaskāde ir atbilstoši veidota, tad var sagaidīt, kā ārtelpa ārpus šīs kaskādes būs piemērota izsauļotam dārzam, siltumnīcai, privātam dārza soliņam, un pastaigu celiņiem. (Alexander et al., 1977 p 761) Izmanto ziemeļu puses trīsstūrī priekš automobiļa, noliktavai, nojumei, studijai kurai ir nepieciešama ziemeļu gaisma, istabas kurs mājokļa interjera var pastāvēt bez saules gaismas izsauļojuma. Ja tas ir praktiski un lietderīgi, izvēlēties pretim ziemeļu puses esošai sienai balto vai gaiši dzelteno krāsojumu. Saulaina vieta 83

84 Uz dienvidiem orientēta pagalmā vai citā ārtelpā, dārza, vai sētā, jāatrod novietne starp ēkām un ārtelpu, kura iegūst visvairāk saules starojuma. Attīstiet šo novietni k a speciālo saulaino vietu, šī vieta jāpadara kā svarīgu ārtelpas istabu, vietu kur strādāt ārā, kā novietni priekš šūpolēm un speciāliem augiem, vietu priekš sauļošanās. Jābūt ļoti piesardzīgiem lai atrastu no vēja pasargātu novietni. Nepārtraukts vējš novērsis pat visskaistākās vietas izmantošanu (Alexander et al., 1977 p 760). Apstādījumi dienvidos Austrumu-rietumu virzienā orientētās, meridiāni orientētās dzīvojamie nami ir tieksme pārkarst vasarā, īpaši ēku augšējos stāvos un vasarā. Lai pasargātu meridiāni orientētas dzīvojamus namus, kā arī mazināt satiksmes trokšņa ietekmi un filtrēt gaisu no piesārņojuma akumulācijas, veidot lineāros koku apstādījumos namu saskarnēs. Kā redzams vairākos mikrorajonos, iedzīvotāji stāda kokus (pārsvarā bērzus) vai nu pretim dienvidu fasādēm, vai nu gar ielām namu saskarnēs, kas ir uztverta kā namam piederošā teritorija. Ārtelpu platuma/dimensiju variācijas, pasīvas saules enerģijas iradiācijai, nakts atvēsināšanas nodrošināšanai Blīvajos pilsētvides kvartālos, atvērtas telpas ar augsto debess faktoru jānovieto regulāros intervālos to divu diametru attāluma viena no otras lai veicinātu uzkrātas saules radiācijas zaudējumus vasarā. Lai novērstu šo telpu pārkaršanu, jāparedz daļu no šīm atklātām telpām aizēnot, visslābāk ar koku lapotni (Pijpers-van Esch, 2015 p. 147). Laukumiem, dārziem un citām atklātam telpām kuri paredzēti sēdēšanai, gaidīšanai, vislabāk būt izstieptiem Ziemeļu-Dienvidu virzienā, un tiem jābūt augstuma platuma attiecibām aptuveni ¼ vai mazāk. Vasaras laikā ieteicami lietot saules sargus (p 147). Kvartālos ar zemu apbūves laukumu, ēkas vislabāk novietot attālu vienu no otras, lai nodrošinātu fasāžu izsauļojamu. Kvartālos ar augsto apbūves blīvumu, primāra loma saules enerģijas uztveršanai ir ēku jumtiem, ierobežojot ielas nozīmi saules enerģijas uztverē (p 146). Ielām ar austrumu rietumu orientāciju būtu vēlams lielāks platums nekā Ziemeļu Rietumu orientētām ielām. (p 146). No ārtelpas komforta viedokļa, gan no pasīvas saules enerģijas viedokļa, kvartāli kuri ar fasādēm orientēti pret dienvidiem un ielām austrumu-rietumu virzienā (p 146). Samazinot apbūves intensitāti, ir iespējams palielināt pasīvo saules enerģijas uztveri fasādēm (p 146). 84

85 Uzdevums diagnostikai izsauļota un nepārkarstošā pilsēttelpa R100 komponentes Ārtelpas orientācija attiecība pret dzīvojamo namu apjomiem Ārtelpas ziemeļu puses un dienvidu puses izmantošana Izsauļoto vietu izmantošana Apstādījumu izvietojum attiecībā pret ēku (dienvidu) fasādēm Ārtelpu orientācija; variācijas atkarība no ārtelpu (dimensiju) orientācijas. 85

86 5.3.Izvēdināma un komfortabla pilsēttelpa Pilsēttelpu veido pilsētbūvnieciskās un arhitektoniskās struktūras kvartāli un ēkas. Šo struktūru īpašības nosaka kādā veidā vējš spēj izvedināt transporta radīto piesārņojumu, ietekmēt mikroklimatu gan ziemā, gan vasarā. Pilsēttelpas un transporta plūsmu trokšņa avotu savstarpējās attiecības. Risinājumi Ārtelpa R m; -Diskomforts dēļ vēja; -Piesārņojuma akumulācijā; Konflikts starp diskomfortu un nepieciešamību izvēdināt piesārņojumu; -satiksmes radītais troksnis ielu kanjonos un ārtelpā; 1 Asimetriskā apbūve; 2 Konfigurācija, kura nodrošina «skimminga» plūsmu; 3 Satiksmes koncentrācija ir labāka par satiksmes plūsmas vienmērīgumu trokšņa līmenim; 4 Zaļie jumti, porains asfalts pie noslogotam ielām, Kvartālu plānojuma principi Kvartāla struktūra R100m; Kvartāla struktūra R300m; Zemes izmantošana R1km Vēja paātrināšanas; Trokšņa radītais diskomforts 5 Ielu tīkla orientācija, apbūves struktūras orientācija attiecībā pret vēju; 6 Apstādījumu teritoriju izvietojums attiecībā pret trokšņa avotiem Simetrija ansambļos Ēkas kuras ir divas reizes vai piecpadsmit metru augstākas par ēkam tās apkārtnē, izraisīs diskomfortu ārtelpā, jo notiks vēja plūsma uz lēju un šis plūsmas ātrums būs lielāks par vēja ātrumu virs ēkām. Šādas ēku augstumu starpības labāk nepieļaut, un, ja tas nav iespējams, augstākas ēkas garākam malām jābūt paralēlām ar valdošo vēju virzieniem. (Pijpers-van Esch, 2015 p 170). Skimminga plūsma ielu kanjonos (Pijpers-van Esch, 2015 p 164) Ja vēja virziens ir vairāk vai mazāk perpendikulārs ielas kanjona asij, trīs vēja režīmi ielas kanjona varētu tikt atšķirti: brīvstavošais, pēcplūsmas un slidošais režīmi1996; Xiaomin et al., Visi šie režīmi sastāv no kompleksu virpuļu sistēmas, kuru izveidošanas ir cieši saistīta ar ielas kanjona augstuma un platuma attiecībām. 86

87 Brīvstavoša režīma gadījumā kurš veidojas ielu kanjonos ar pietiekoši plati novietotām ēkām un augstuma platuma attiecību ap 0,1 skaidri identificējami ēku individuālie virpuļi. Šajā režīmā gandrīz nepastāv nekāda mijiedarbība starp ēku pretvēja un aizvēja virpuļiem. Šajā režīma tikai attāla virpuļa zona varētu tikt pastiprināta ar pretvēja virpuli, bet šī ietekme ir minimāla. Gadījumā, ja ielas kanjons ir ar mazāku platumu un augstuma platuma attiecībām kur augstuma un platuma attiecībā ir 0,1 0,7 robežās, pretvēja ēkas virpulis un pavēja ēkas frontālais virpulis mijiedarbojās un tādejādi pastiprina vēja ātrumu ielas kanjonā. Šādu režīmu pieņemts saukt par pēcplūsmas režīmu (wake interference flow). Pie šāda režīma vēja ātrums ir lielāks nekā pie brīvstavoša režīma. Vēl šaurākos kanjonos ar augstuma un platuma attiecībām lielāka daļa no gaisa plūsmas neiekļūst kanjonā un mijiedarbība starp gaisa slāņiem kanjona iekšā un ārpus tā ir ļoti maza. Virs ēku jumtiem slīdoša gaisa plūsma kustina gaisa virpuli kurs rotē ielas kanjona iekšienē, ar uz leju virzīto plūsmu pavēja fasādes pusē un uz augšu virzītu plūsmu pretvēja fasādes pusē. Dēļ tā, kā uz leju vērsta gaisa plūsma ir stiprāka nekā uz augšu vērsta gaisa plūsma, masas saglabāšanas dēļ virpuļa centrs ir viegli pavirzīts uz leju. Šo režīmu pieņemts saukt par slīdošo režīmu, un kanjonos, kuros veidojas šis slīdošais režīms vēja ātrums ir lēnāks nekā tajos, kuros veidojas pēcplūsmas režīms un daudz lēnāks nekā brīvstavoša režīmā īpaši šaurajos kanjonos. Īpaši šaurajos kanjonos ar ielu augstuma un platuma attiecībām ap 1,6 veidojas vairāki virpuļi viens virs otra un kuri rotē pretējos virzienos. Tuvāk zemes līmeni esošais virpulis ir ar vislēnāko vēja ātrumu. Piesārņojuma izvedināšana Vietas, kuras paredzētas laika pavadīšanai ārtelpā, tādas kā laukumi, autobusa pieturas, nevajadzētu novietot pēcplūsmas zonās pie noslogotām ar autotransporta vietām, jo šajās zonās piesārņojuma daļiņas uzkrājas un paliek uz ilgāko laiku (Pijpers-van Esch, 2015 p 176). Trokšņa slapēšana Parki un citas atpūtai paredzētas atklātas telpas jābūt pietiekoši liela attālumā no ar autotransporta noslogotām ielām, jo autotransporta radītais troksni ir vismazāk vēlams apstādījumu teritorijās(pijpers-van Esch, 2015 p 187). Mikrorajona līmenī, dažu galveno ielu noslogošana ar augstāko satiksmes intensitāti mirkorajona ārpusē bet samazinot satiksmes intensitāti mirkorajona iekšienē, veicinātu lielāku trokšņa līmeņa samazināšanu lielākā mirkorajona daļā nekā pie vienmērīgas satiksmes plūsmas izkliedes (p 187). Ar autotransportu noslogotas ielām jābūt noslēgtām ar nepārtrauktu ēku fasāžu fronti un jāveido pēc iespējas mazāk krustojumu. Ēkām pie ar autotransportu noslogotām ielām ieteicams lietot plakanus jumtus un zaļus jumtus jo tie nepieļauj skaņas difrakciju uz blakusesošām teritorijām (p 187). Uzdevumi diagnostikai izvedināma un komfortabla pilsēttelpa Apbūves struktūra attiecībā pret valdošiem vējiem. Pirmkārt, saprast vai objekts ir mikrorajons vai ansamblis. Drīzāk jau R100m Varbūt diametrs 300m? Vai ansambļos R100m un ielu profilos R30m ir skimminga plūsmas režīma apstākļi (H/W)? 87

88 Parku un citu rekreācijas telpu izvietojums attiecībā pret ielām ar intensīvo satiksmi. Vai satiksme ir izkliedēta vai koncentrēta apkaimes R1000m vai mikrorajona R300m? Kādā veida ir noformēta galveno ielu saskarne? Kādi materiāli tiek pielietoti galveno ielu saskarnē? 5.4. Koptelpa DNK ir blīvi apdzīvotas teritorijas. Pastāv vairāku pakāpju variācija telpas lietojumā pastāv dažāda veida koptelpa, kuru var diferencēt pēc lietotāju skaita un kopienas. Izvēlētie septiņi kvartāli atspoguļo šī blīvuma variācijas Rīgas pilsētā. Viena no svarīgākām īpašībām, kura jānodrošina DNK ir telpas kontrole, līdzsvarojot iedzīvotāju un lietotāju individuālās un kopīgas intereses dzīvojamā vidē. Šie principi attiecās uz kvartālu apsekošanu un plānojuma līmeni. Risinājumi Ārtelpa R30 100m Teritorijas un īpašumtiesības; Kopienas intereses indivīda intereses; Dzīves kvalitāte un individualizācija; 1 Saskarnes starp teritorijām; 2 Teritoriāla struktūra un piesaistāmo zemesgabalu struktūra; Kvartālu plānojuma principi Apbūves ansambļi R30 100m Ārtelpas struktūra R300m Konflikts starp iedzīvotāju un lietotāju darbībām, pieprasījumu un spēju organizēties; Ierobežota spēja ievest pielāgošanas pasākumus; 3 Apbūves struktūra (back-toback, back-to-front); 4 Piebraucamie ceļi un piesaistītie zemesgabali; 5 Apbūves intensitāte Ietilpīga robeža Ietilpīgas robežas principa mērķis ir radīt iespējas saskaņotam atklāto telpu lietojumam, jeb citiem vārdiem sakot, sekundāro teritoriju radīšana. Tas attiecas gan uz lielam atklātam telpām tādam kā stadioni un pagalmi, un tādiem, kā ēku aizpagalmi. Ietilpīgā robeža aizsākas vai nu no iedzīvotāju privātām telpām kā šo privāto telpu turpinājums, vai nu kā mala, kura kontrolē pieeju un kustību caur atklātām telpām. Lai ievestu ietilpīgas robežas principu, ieteicami rīs paņēmieni: 1 Dzīvokļu nama aizpagalms ir tāda pati nama sekundāra teritorija, kā teritorija pie nama ieejas: vairākās daudzīvokļu ēkās puse no dzīvokļiem ir orientēta uz aizpagalmu, aizpagalmi ir bieži vien dienvidu pusē. Tāpēc nevajadzētu aizliegt aizpagalmu lietojumu, piemēram, novietojot aizpagalmos iedzīvotāju automašīnas. 2 Nelielas publiskās telpas, tādas ka rotaļu laukumi, jābūt kontrolējamiem un pārskatāmiem no dzīvojamo namu interjeriem. Tāpēc, šis nelielas publiskās telpas jābūt noslēgtām ar ne pārāk augstiem nožogojumiem, piemēram, dzīvžogiem, un nodrošinot šo telpu pārskatāmību, kā arī saglabājot pieejamību, bet novēršot staigāšanu cauri. 3 Tukšumi gar piebraucamiem ceļiem un pie ēku šaurām sienām, kurš ir jebkura Pēckara kvartāla sastāvdaļa, jāpiešķir robežas kvalitāte. Ir kritiski svarīgi atrast jaunās izmantošanas 88

89 veidus tukšumiem gar ielām un pie namu šaurajām sienam lai manipulētu pieeju un sekundāro teritoriju kontroli. Izmantojot šo principu, ir noslēgt diagonālas skatu līnijas kuras ir raksturīgas vairākiem Pēckara dzīvokļu namu kvartāliem. Tas ir nepieciešams lai veicinātu teritorialitāti brīvstāvošo ēku ansambļiem. Aktivitātes ietilpīgas robežas principa ieviešanai nosaka sociālas telpas un aizsargājamās telpas vērtības. Mikrorajona robeža (saskarne). Šī principa mērķis ir atbilstošā risinājuma meklēšanai atkarībā no mirkorajona pilsētbūvnieciska konteksta. 1 Pastāv divas mirkorajona robežas (saskarnes) lietošanai pirmā, kā mirkorajona centrāla vieta, lietojot atbilstošo plānojumu un strukturālās pārmaiņas. Otrā iespēja ir visa mirkorajona sekundāra teritorija ka atvērtas telpas rezerve, piemēram, lai risinātu klimata pielāgošanas pasākumus vai arī citām funkcijām piemēram, autostāvvietām. 2 Tādēļ, satiksme uz un no mikrorajonu jānoved pa mirkorajona robežu, ieviešot vietējo ielu platās mirkorajona robežas iekšienē. Šis princips lietojams gadījumos, ja uz mirkorajona robežas ir pietiekoši daudz tukšumu neapbūvēto teritoriju, kur tiek plānota kāda attīstība. 3 gadījuma ja vietējas ielas izveidošana nav iespējama vai vēlama, ir nodibināt mirkorajona robežu ar citiem paņēmieniem nodalot zemes izmantošanu kura ir pretrunā ar mirkorajona dzīvojamās telpas funkciju. Šis princips ietver plānošanu no augšas un tām ir jākalpo kā mirkorajona plānošanas vadlīnija. Tādā veidā projektiem pie mirkorajona robežas definē mirkorajona attiecības art ā pilsētbūvniecisko kontekstu un nodibina pāreju jeb saskarne no vienas vides otrā. Tas tiek panākts izmainot kustības organizāciju. Tas palīdz nodibināt sociālās telpas un sekundāras telpas lielāka mērogā. Vienlaidus gājēju tīkls Šī principa mērķis ir izmainīt gājēju tīklu mikrorajonos tā, lai panāktu labāku balansi starp dažādiem lietotājiem uz mikrorajona piebraucamiem ceļiem un gājēju ceļiem. 1 Jāizveido labāka saikne ar dzīvojamo namu ieejas zonām. Teritorija ap dzīvokļu namu ieejam jāatbrīvo no autotransporta. Šī teritorija jāatzīmē ar citu iesegumu un jāpaceļ virs brauktuves līmeņa. 2 Vietas, kur krustojas gājēju ceļu tīkls un piebraucamais ceļš, jāizveido piebraucama ceļa ieseguma pacēlums līdz gājēju tīkla augstuma atzīmes, tādā veida arī nodrošinot ātruma samazināšanu pirms gājēju un autotransporta trajektoriju krustošanas vietas. 3 Piebraucamo ceļu tīkls ir jāpārveido tā, lai tas veidotu tikai cilpveida vai strupceļa trajektorijas. Tas palīdzētu sasniegt divus mērķus. Pirmām kārtam, vietējos piebraucamus ceļus lieto daudz vairāk braucēju, nekā tiem ir paredzēti. Savukārt, sadalot piebraucamus ceļus un iebrauktuves no augstākas kategorijas ielām, varētu samazināt katra ceļa lietotāju skaitu. Otrkārt, iegūtos piebraucamu ceļu nosacījumu vietas varētu izmantot kā iedzīvotāju aktivitāšu vietas. 89

90 Šis princips ietver paņēmienu gan no augšas, gan no apakšas iesaistot iedzīvotājus. Projekti varētu aizsākties ar iedzīvotāju iniciatīvu sakārtot to dzīvokļu nama ieejas zonu, atkritumu konteineri vai velosipēdu un automobiļu stāvvietu. No otrās puses, pilsētas dome varētu iniciēt piebraucamo ceļu pārbūves projektu. Visslābākais risinājums būtu projekts kur programmu definē iedzīvotāju pārstāvji, un daļu atbildības un finansiālo saistību uzņemas pašvaldība vai zemes īpašnieks. Uzdevumi diagnostikai koptelpa Identificēt dzīvojamo namu teritorijas; Identificēt publiskās telpas; radīt priekšlikumu sekundārām teritorijām. Vai pastāv mikrorajona robežjosla? Ja pastāv, tad kāda tai ir kvalitāte? Kāda ir dzīvojamo ēku ieejas zona? Kurā vieta gājēju un automobiļu satiksme krustojas? Kāda ir vietējas auto satiksmes shēma? 5.5.Vietēja satiksme DNK ir jāpiekļūst gan ar autotransportu, gan kājāmgājējiem un citiem vieglās satiksmes dalībniekiem. Tāpēc fundamentālais pilsētu projektēšanas uzdevumiem ir līdzsvarot dažādus satiksmes veidus pilsētas mēroga satiksmi, vietējo satiksmi, autotransporta un gājēju satiksmi. Šie principi attiecās gan uz dizainu (projektēšanu), gan uz plānojuma līmeni, gan uz kvartālu apsekošanu. Risinājumi Konteksts Konflikts Konfigurācija Vēsturiskie kvartāli/mikrorajoni Divu tīklu (gājēju un auto kustības) interference 1 Divi tīkli ar savietotām kustībām Divi tīkli atsevišķi, ar krustojumiem atstatus viens no otra Kvartālu plānojuma principi Kvartālu struktūra R m (mikrorajoni) Interference 2 Centru un apakšcentru izvietojums, orientieru izvietojums; 3 Ielu hierarhija; 4 Integrācija savienotība ar apakšcentriem (space syntax) Vietējas satiksmes zona Automobiļu ietekme uz sociālo dzīvi ir graujoša: tas nošķir mums no ielām un vienu no otra. Pirmā lieta būtu ierobežot automobiļa izmantošanu priekš vietējiem braucieniem. Tāpēc, iekļauj dzīvokļu namu kvartālus vietējas satiksmes zonā. Šajā zonā, izņemot tika ļoti īpašus gadījumus, nepieciešams veicināt lēno satiksmi ar kājām, ar velosipēdu, skūteri utt. Lai to panāktu, ir nepieciešams pielāgot mirkorajona piebraucamus ceļus un gājēju tīklus šīm mērķim piemēram, identificējot kustību pa diagonāli cauri mikrorajonam, nodrošināt labākus apstākļus gājējiem un lēnas satiksmes transporta līdzekļiem. Lai samazinātu trokšņa līmeni un piesārņojumu, paredz satiksmes un pārkošanas koncentrāciju uz mirkorajona galvenajiem ceļiem. 90

91 Cilpveida un strupceļa piebraucamie ceļi. Dzīvokļu namu kvartālos, caurejoša autotransporta kustība izjauc gājēju telpas drošību un mieru. Tādēļ, lai sasniegtu līdzsvaru starp satiksmi uz un no dzīvokļu namu kvartāla, jāizveido tāds piebraucamo ceļu tīkls, kuru veidotu tikai cilpveida un strupceļa ceļu trajektorijas tā, lai kustība diagonāli caur kvartālu nav iespējama. Deviņi procenti auto novietnēm Ja dzīvokļu namu kvartāla ir pārāk daudz stāvvietu, tad atklātas telpas paliek neizmantojamas. Tādēļ: dzīvokļu namu kvartālu jāsadala sektoros, un katrā no šīm sektoriem jāparedz ne vairāk kā deviņus procentus no zemes izmantošanas auto novietnēm. Uzdevums diagnostikai vietēja satiksme Raksturot satiksmi R1km; Saprast vai veidojas piebraucamo un vietējas satiksmes sistēmas; Saprast, vai apvedceļi ir labāki par izkaisīto satiksmi konkrētajā apkaimē. Izmantojot R1km kompozīcijas komponentes, sadalīt R300m sektoros saskaņā ar teritorialitātes principu. Saprast cik daudz autostāvvietas piedāvā esošā zemes izmantošana un vienošanas starp lietotājiem. 91

92 6. Ceļa karte Kvartālu ilgtspējīgas attīstības ceļa karte ir prioritāru pasākumu kopums, lai paaugstinātu dzīves kvalitāti esošiem un nākotnes DNK iedzīvotājiem ņemot vērā klimata pārmaiņu radītus riskus un pilsēttelpas ietekmi uz mikroklimatu. Variantu izstrāde Ceļa karte katram kvartālam tiek izstrādāta pamatojoties uz kvartālu attīstības variantiem. Atkarībā no konteksta faktoriem, tiek formulēta projektēšanas programma integrējot pielāgošanas pasākumus. Pamatojoties uz projektēšanas programmu, tiek izstrādāti kvartāla (~R100) attīstības varianti, kuri tiek salīdzinoši analizēti. Kvartālu robežas un komponentes, kā arī iespējas, ko sniedz kvartāla tuvāka apkārtne (~R300m) tika noteiktas šī pētījuma kompozīciju analīzes rezultātā. Variantu salīdzinošā analīze Salīdzinošās analizēs mērķis ir panākt pilsētvides kvalitātes optimumu ka līdzsvarus starp dažkārt konfliktējošām funkcionālām un mikro-klimatiskām prasībām. Prioritāro pasākumu izvirzīšana Katram kvartālam tiek izvirzīti prioritārie pasākumi. Pēckara kvartāliem prioritāra ir īpašumtiesību un koptelpas jautājumu risināšana, kas rada stabilo garantu pārējo pasākumu ieviešanai. Ņemot vērā jau ilgāku laiku aktuālo transporta piekļūšanas, gājēju tīklu, autostāvvietu nodrošinājuma jautājumu līdzās pastāvēšanu, sākuma tiek izstrādāti varianti šo jautājumu risināšanā. Tālāk varianti tiek izvērtēti pēc pieciem principiem. Labākais variants tiek iekļauts kvartāla attīstības ceļa kartē. Pirmskara kvartāliem (Centra un Grīziņkalna apkaimēs) tiek noteikts vēlamais apstādījumu daudzums katrā detaļā (R100m) un katrā komponentē. Ceļa kartes priekšlikumus veido pasākumu klāsts, kurš var būtiski mainīt mikroklimata negatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. 92

93 6.1.Centrs Kas nosaka variācijas centrā? Centru veido perimetrālie kvartāli ar izmēru x100 m. Šāds izmērs ir raksturīgs bijušās Pēterburgas priekšpilsētas kvartāliem pilsētas centrālajā daļā. Detaļas artikulē maģistrālas ielas Valdemāra, Brīvības, Čaka Austrumu rietumu virzienā un Elizabetes, Lāčplēša un Bruņinieku ielas Ziemeļu Dienvidu virzienā. Detaļu konfigurācijā saprotot to kā kvartālu orientācija (izstiepts Ziemeļu Dienvidu vai Austrumu Rietumu) galveno lomu spēle kvartālu plānojumu principu maiņa regulārs plānojums Ziemeļu daļā un daļēji radiāls dienvidu daļā, kā arī neregulāras ielu trases līnijas kompozīcijas perifērijā. Kompozīcijai ir nosacīti centrāla komponente, ja uzskatīt Brīvības ielas ansambli kā savienojošo detaļu. Periferiālas komponentes atkārtojās, variācijas nosaka parki starp Elizabetes ielu un Bulvāru loku. Rajona jeb apkaimes mērogā (ap 1km rādiusu) piecas komponentes atkārtojās un divas atšķīrās no pārējam, bet atkārtojās savā starpā. Mikrorajona, jeb atbilstošāk centram, kadastra grupas mērogā (ar aptuveni 300m rādiusu), variācijas nosaka maģistrālas ielas šajā gadījumā Brīvības iela, kā arī ielu krustojumi, kur ir paaugstināta, akcentēta apbūve. Kvartāla mērogā (ar aptuveni 100m rādiusu) kas ir arī apkaimes mēroga detaļās izmērā, komponentes (ēku ansambļi) variē pēc apbūves augstuma. To tēls variē apskatot kvartālu starp Brīvības, Stabu, Tērbatas, un Ģertrūdes ielām: pastāv gan simetriskie ansambļi ar sešu stāvu īres namiem, gan koka ēku grupas, gan variācijas pa vidu. Ēku ansambļa mērogā, (ar aptuveni 30m rādiusu) komponentes atkārtojās, bet tas neizslēdz smalkas un bagātīgas variācijas ēkas mērogā, kas nav šī pētījuma priekšmets. Centra formai kā apbūves telpas satura izkliede telpā, apkaimes mērogā ir izkliede visās nosacītās septiņās komponentēs. Kompozīcijas sastāvs ir homogens apkaimes līmenī. Šīs īpašības saglabājas līdz pat kvartāla līmenim, zemāka mēroga komponentes ir koncentrētas un heterogēnas. Centra kvartāliem un grupām ir raksturīga augsta apbūves intensitāte un augsts apbūve blīvums: R1km %/40..50%; R300m %/35..55%; R100m %/60..80%. Tas ierindo Centru blīvajā urbanāja zonā. Dzirnavu un Brīvības, Matīsa un brīvības ielu krustojumi, ka ari Rīgas centrālie parki, veido Centra maksimāla publiskuma polarizāciju. Šis polaritātes iespaido kvartālu raksturu. Apstādījumiem ir periferiāls raksturs apkaimes mērogā, savukārt mikrorajona jeb kvartālu grupas mērogā tiem ir izliedēts raksturs, jo apstādījumi parādās dažos apbūves ansambļos R30 mērogā (apstādījumi pie pirmsskolas mācību iestādēm un dažviet ielās). Detaļas savā starpā novietotas ar aizmuguri pret aizmuguri. To nosaka divu gadsimtu garumā izveidojusies kadastrs. Diagnoze Centram. Apskatītais Centra kvartāls izveidots pārbūvējot kvartāla esošas koka ēkas ar mūra namiem kopš 19. gadsimta vidus. Tam ir liela apbūves intensitāte un liels apbūves blīvums. Kvartālu veido viena, divu, piecu un vairāk stāvu ēkas. Kompozīcija komponentes atkārtojās, kas nozīmē līdzīgus mikroklimatiskus režīmus kvartāla teritorijā. Kvartāla mikroklimatu būtiski dažādo ielu orientācijas. Stabu un Ģertrūdes ielas izsauļojumam būtiska nozīme ir ceļa ieseguma un jumtu izsauļojumam, un mazāk fasāžu izsauļojuma to nosacītas dienvidu ziemeļu orientācijas dēļ. Savukārt, Brīvības un Tērbatas ielu izsauļojumam būtiska ir apbūves dienvidu fasāžu izsauļojumam, savukārt ceļa iesegums un ziemeļu fasāde praktiski nav 93

94 izsauļota. Kvartāla mērogā apstādījumi, koku lapotne ir izkliedētā un ir tikai dažās komponentēs R30 m mērogā. Kvartālam ir interesantas un mikroklimatiski būtiskas ansambļu apbūves blīvuma variācijas no ļoti blīviem ansambļiem pie Brīvības ielas līdz sabalansētiem zemas un vidēji augstas apbūves apvienojumu. Ņemot vērā augstāk minēto, secinājumi par atbilstību klimata izturīgas pilsētvides principiem izvirza kā galveno negatīvi ietekmējošo faktoru klimatam atbilstošā pilsētas virsma, savukārt, kā principu, kurš varētu koordinēt pielāgošanas pasākumus izsauļota un nepārkarstošā dzīvošana. 01 Centra struktūra atvērās uz ritumos esošiem bulvāra loka parkiem un uz Austrumos esošajiem atvērtākiem kvartāliem Bruņinieku ielas rajonā. Centrs ir homogēns un to robežas ir arī lielākas pilsētas daļas robežas. Kvartāla iedzīvotājiem ir pieejami pilsētas (R3km) mēroga apstādījumi, kuri ir pieejami vidēji desmit piecpadsmit minūšu gājiena attālumā. Turpat atrodas arī tuvākais aukstuma avots. Centrs pats par sevi ir liels siltuma avots, un apskatāmais kvartāls atrodas siltuma salas pašā vidū. Jāatzīst, ka pastāv nelielas temperatūras variācijas ansambļos, kur dominē zema apbūve virsmas temperatūra ir nedaudz zemāka savukārt ansambļos, kuros iekļaujas rūpnieciskā un komercapbūve piemēram, Matīsa tirgus rajons temperatūra sasniedz maksimumu visā satelītattēla apgabalā (ar R100km). Centra Brīvības ielas komponentes ūdensnecaurlaidīgu iesegumu īpatsvars ir 47%, savukārt apbūve dod vel 43% procentu, kas nozīmē, kā kopuma segts ir ap 90% teritorijas. Nelielie parki un ielu apstādījumi var būtiski mainīt situāciju, īpaši publiskajā telpā, kur ūdenscaurlaidīgu segumu īpatsvars ir tuvs nullei. Ielu iesegumus veido pārsvara asfalts, retāk zviedru kaltais bruģis, un ietvem galvenokārt gaiši pelēks betona bruģis. 94

95 02 Centa ielu tīkls ir pagriezts 45 grādos attiecībā pret meridiānu, tomēr izsauļojuma aprēķini parāda, kā Brīvības un Tērbatas ielas ir relatīvi mazāk izsauļotas nekā Stabu un Gertrūdes. Stabu un Gertrūdes ielas ir zemākas pakāpes ielas nekā Brīvības un Tērbatas, un uz tiem ir auto novietnes. Tas ir novietotas ielu kanjona austrumu pusēs, savukārt, koku stādījumi ir gan Rietumu, gan Austrumu pusēs. Tas nozīmē, kā principā ārtelpas izmantošana ir pakārota izsauļojumam. Koku lapotnes īpatsvars sasniedz rekordzemo 12 procentu līmeni kura lielāko daļu aizņem Esplanādes parka apstādījumi. 03 Centra ielu kanjonos veidojās tā saucamais slīdošais režīms gadījumā, ja ielu kanjons ir perpendikulārs vēja virzienam. Pie slīdoša vēja režīma veidojas turbulences virpulis un gaisa apmaiņa starp kanjonu un gaisu virs ēku jumtiem notiek ļoti vāji, kas veicina transporta radīto piesārņojuma izvēdināšanu. Diemžēl apstādījumi ielu kanjonos samazina vēja plūsmu gadījuma, ja vēja virziens ir paralēls ielu kanjona virzienam. Līdz ar to ir ieteicams vidējā termiņā, pirms būtiskām satiksmes plūsmu samazinājumam austrumu rietumu orientētās ielās (Kr. Valdemāra, Brīvības, Kr. Barona un A. Čaka ielās) paredzēt būtisko apstādījumu palielināšanu (koku stādus ielu sarkanajās līnijās) veikt ziemeļu dienvidu orientētās ielās (piemēram, Stabu ielā). 04 Centra kvartālos kadastrs izveidojies jau pirms 200 gadiem, vēl pirms tika ieplānotas ielas. Tas nozīmē, kā horizontālās robežas starp privātām teritorijām spēlē vadošo lomu kvartālu transformācijā. Šis transformācijas notiek tad, kad zemesgabala robežas tiek uzbūvētas jaunās ēkas, dažkārt nojaucot iepriekšējā perioda koka apbūvi, kā arī uzbūvējot jaunās ēkas blakus esošajām. Pēdējā gadījumā, teritoriālais dziļums tiek paplašināts ar jaunām koplietošanas teritorijām. Šis dziļums, savukārt, rada papildus izmantošanu publiskai telpai kvartālu grupu (mikrorajona) mērogā. Ielas tiek izmantotas ne tikai piekļuvei pie ēkām no ielas (apstāšanas un stāvēšana) bet arī piekļūšanai zemes gabaliem. Dziļumā esošie nami izmanto servitūtus arī lietus ūdens novadīšanai. 05 Šis papildus piekļūšanas aspekts veido izaicinājumus vietējas satiksmes sakārtošanai centrā. Centrā jāievieš veloceļi un jāveicina vienlaidus gājēju telpa, kā arī jāsamazina asfaltēto 95

96 brauktuvju platums, kur veiksmīgākais risinājums būtu vienvirziena ielu tīkla izveide Ziemeļu Rietumu orientētās ielās. Papildus, klimata pārmainām pielāgošanas stratēģijai, būtu jāapsver jaunu parku jeb teritoriju ar blīvāku koku lapotni izveidei. Patlaban potenciāls ir teritorijām aiz Bruņinieku ielas Dailes teātra priekšlaukumam, Matīsa tirgum, un neapbūvētajiem zemesgabaliem šajā teritorijā. Matīsa tirgum ir potenciāls kļūt par teritoriju, kuru var izmantot lietus ūdens uzkrāšanai ekstrēmo lietusgāžu laikā, kuru biežums un intensitāte nākotnē varētu palielināties. 6.2.Grīziņkalns Kas nosaka variācijas Grīziņkalnā? Grīziņkalnu veido perimetrālie kvartāli kuru izmērs ir gandrīz visos gadījumos lielāks nekā bij. Pēterburgas priekšpilsētā. Grīziņkalna robežu kvartālos gar artilērijas ielu, gar Avota ielu, un gar Dzelzceļa loku, un Grīziņkalna vidū esošajos kvartālos pastāv būtiskas variācijas. Grīziņkalna kompozīcijas detaļās variē R1km mērogā, tas ir izskaidrojams ar kompozīcijas novietojumu Rīgas centrālas daļas perifērijā. R3km mērogā Rīgas centrāla daļas formas variācija veido gradientu, kur apbūves intensitāte mainās pa 50% uz 1km. Virsmas temperatūras karte rāda, kā šis gradients korelē ar apbūves radītājiem. Grīziņkalna kompozīcijas centrālo komponenti veido Ziedoņdārzs. Rajona jeb apkaimes mērogā (ap 1km rādiusu) piecas komponentes variē, faktiski katra komponente šajā mērogā ir atšķirīga. Saturs, kas veido šīs variācijas ir ēku augstums, apbūves blīvums un intensitāte, jeb citiem vārdiem apbūves tips r30m rādiusā. Būtiski variē ielu garumi, kuri mainās pa gradientu Austrumu Rietumu virzienā no ļoti garām (Avotu apkaimē) līdz salīdzinoši īsām Grīziņkalnā (piemēram, Spārģeļu vai Mūrnieku ielām). Detaļas komponentē variē pie dažādi orientētām ielām. Tā, pie Čaka ielas apbūve ir tikpat blīva un intensīva kā Centra kompozīcijā, 96

97 bet garo kvartālu vidū ir daudz lielākas variācijas. Būtiski ir tas, kā kvartālu vidū izvietota rūpnieciska rakstura apbūve (piemēram, vēljoprojām darvojoša Staburadzes fabrika). Šīm detaļām ir raksturīgs gandrīz nulle brīva teritorija un liels ūdensnecaurlaidīgu segumu īpatsvars. Grīziņkalna formai kā apbūves telpas satura izkliedei telpā, apkaimes R1km mērogā ir gan koncentrācija, gan izkliede, skatoties relatīvi pret Avotu apkaimes kvartāliem. A. Čaka, Avotu un Pērnavas ielas veido Grīziņkalna maksimālo publiskuma polarizāciju. Savukārt, kvartāla vidus daļas piemēram, Krāsotāju un Tallinas ielas krustojumi, ir visklusākās, jeb publiskuma minimālas polarizācijas. Apstādījumiem ir centrāls un periferiāls raksturs. Komponentēm ir ļoti dažāds raksturs Standarta Zaļās Struktūras skatu punktā. Tā, Ziemeļaustrumu komponentei apstādījumi ir nodrošināti visos mērogos pieejami. Savukārt, Avotu ielas kvartāliem trūkst ielu apstādījumu. Līdzīgi ir arī Tallinas ielas detaļām. Detaļas savā starpā novietotas ar aizmuguri pret aizmuguri. Kvartālu vidū ir detaļas, kurām ir izeja uz divām blakusesošām paralēlam ielām tas ir raksturīgs rūpnieciskai apbūvei. Diagnoze Grīziņkalnam. Apskatītais Grīziņkalna kvartāls veidojies kopš 20.gs. sākuma, un tajā pastāv blakus dažādu laikmetu un tipu apbūve. A. Čaka un Tallinas ielas stūrī un gar Artilērijas ielu novietota 20.gs. sākuma perimetrālā apbūve, jauna apbūve gar Artilērijas ielu atkārto 20. gs sakuma apbūves tipu. Gar Tallinas ielu izvietota tajā skaitā 103. sērijas Pēckara dzīvojamais nams ar atkāpi no būvlaides. Tuvāk Krāsotāju ielai izvietota Staburadzes konditorejas fabrika kurai ir raksturīga rūpnieciska rakstura apbūve. Lai uzlabotu kvartāla mikroklimatiskās īpašības, ir nepieciešams palielināt detaļu (ēku un ielu ansambļu) apstādījumu īpatsvaru, kā arī palielināt ūdenscaurlaidīgu iesegumu īpatsvaru. 01 Grīziņkalna struktūra atvērās uz vidus komponenti, kur atrodas Ziedoņdārzs, uz atvērtiem laukumiem starp A. Čaka un Kr. Barona ielu, parkiem pie dzelzceļa loka. Kvartāla iedzīvotājiem ir pieejami gan rajona mēroga apstādījumi, gan komponentes līmenī svarīgie apstādījumi un nepabūvētas teritorijas, gan liels ielu apstādījumu daudzums rajona ZA komponentē. Grīziņkalnā identificējami gan siltuma avoti gan dzesētāji. Siltuma avoti ir skaidri identificējamās apbūves detaļas rūpnieciska apbūve. Savukārt dzesētāji ir Ziedoņdārzs, Grīziņkalna parks un skvērs pie Sv. Pāvela luterāņu baznīcas. Grīziņkalna kvartālā ūdensnecaurlaidīgu iesegumu īpatsvars ir 39%, apbūves blīvums 32%, kas ir optimums kompaktai apbūves struktūrai, kopā ūdensnecaurlaidīgu virsmu īpatsvars sastāda 71%. 02 Līdzīgi kā Centra kvartāliem, Grīziņkalna ielu tīkls ir pagriezts 45 grādos attiecībā pret meridiānu. Artilērijas un Tallinas ielām ir relatīvi lielāks izsauļojums, nekā A. Čaka un Krāsotāju ielām. Ieteicams palielināt šo ielu koku apstādījumus, kā arī samazināt asfaltēto brauktuvju platumus. Ielu apstādījumiem būtu jāatrodas uz mediāniem (saskarnēm) kuri nodala brauktuvi ar autostāvvietu kabatām no velo ceļiem un trotuāriem. 03 Paredzams, kā Grīziņkalna ielu kanjonos veidojas slīdošais režīms, kas kavē gaisa apmaiņu starp piezemes slāni un kupola slāni kas rada autotransporta radīto piesārņojuma akumulāciju. Līdz ar to nebūtu vidēja termiņā ieteicams pie galvenajām ielām (A. Čaka iela) veidot ielu stādījumus kas varētu aizkavēt piesārņojuma un siltuma izvedināšanu. 04, 05 analogi centram. 97

98 6.3.Jugla Kas nosaka variācijas Juglā? Juglu veido lieli kvartāli, faktiski trīs līdz pieci reizes lielāki par Centra vai Grīziņkalna perimetrāliem kvartāliem. Juglas kvartāla platība ir 16,1 ha. Detaļas artikulētas ar zemes izmantošanas veidiem dzīvojamie kvartāli atrodas starp mežiem un Ezeru, komponentes atdala Strazdupīte. Dzelzceļš un Brīvības iela spēlē attiecīgi nodaloša un savienojošās detaļas lomu, artikulējot komponenšu robežas. Rajona mērogā komponentes ir heterogēnas, lai gan Pēckara kvartāli ir pēc līdzīga rakstura (apbūves līnijas, piekļūšana, publiskuma polarizācija uz iekšu un pie galvenās ielas utt.). Centrāla komponente detalizēti apskatītais kvartāls starp Brīvības gatvi, Juglas, Sīlciema ielām un Strazdupīti raksturīgs ar atkārtojošām detaļām, kurus artikulē 45 grādu leņķu apbūves līnijas pret būvlaidi gar Strazdupīti, Sīlciema un Juglas ielām un paralēlas, noslēgtas būvlaides gar Brīvības ielu. Juglas ielas otrā apbūves līnijas detaļa ir vertikāli artikulēta to veido deviņu stāvu punktveida dzīvojamie nami. Juglas formai ir raksturīgi nelielas gradācijas apbūvētas komponentēs, bet ir stiprs kontrasts ar šo komponenšu figūras fonu. Kompozīcijas sastāvs tādejādi ir heterogēns rajona R1km līmenī. R1km detaļas ir heterogēnas, pateicoties Brīvības ielas daudzveidīgai apbūvei. Juglas rajonam ir raksturīga neliela apbūves intensitāte, bet viens no lielākiem Pēckara kvartāliem apbūves blīvumiem: R1km apbūves intensitāte 0..51% apbūves blīvums 0..33%; R300m % un attiecīgi apbūves blīvums %. Tas ierindo Juglu blīvas brīvstavošās apbūves sektoru zonā. Brīvības gatves un Juglas ielu krustojums ir motoriski vispieejamākā polaritāte Juglā R1km mēroga, tas arī diemžēl saistīts ar transporta radītu piesārņojuma koncentrāciju. Juglas ezers, 98

99 Baltezera kanāls ir sensori visatvērtākā vieta jeb sensora polaritāte rajona mērogā, ko pastiprina arī reljefs. Tuvumā esošie meži ir pilsētas R10km mēroga apstādījumi ar attiecīgo nozīmi pilsētas apstādījumu struktūrā. Iekšpagalmu apstādījumi, kuri ir mērķtiecīgi plānoti, ir liela vērtība skatoties no privātām telpām un arī kopēja kvartālu rakstura. Savukārt, lineāriem apstādījumiem, piemēram, gar Strazdupīti, ir būtiska nozīme gan kvartālos gan kā savienojošais elements starp komponentēm. Detaļas ēku grupas ko veido pārsvarā divi piecu stāvu dzīvojamie nami, novietoti ar priekšu pret priekšu, tādā veidā nosakot variācijas ārtelpas lietojumā. Savukārt, iekškvartāla ielām nav vizuāla saikne ar ēkām, jo tās ir novietotas perpendikulāri pret tam. Tas padara iekškvartāla ielas par visa kvartāla koplietošanas telpu jeb kvartāla sekundāro teritoriju. Diagnoze Juglai. Apskatītais Juglas kvartāls starp Brīvības gatvi, Juglas, Sīlciema ielām un Strazdupīti uzbūvēts 20.gs sešdesmitos gados. Tam ir raksturīgs neliela apbūves intensitāte bet vidējs apbūves blīvums, kurš vēlāko perioda kvartālos tika samazināts uz pusi. Kvartālu veido pārsvarā piecu stāvu augstie dzīvojamie nami ar četru deviņu stāvu detaļas akcentu. Kompozīcijā komponentes tiek dažādotas ar ielu nozīmi pie Brīvības ielas apbūves līnijas ir paralēlas, gar mazāk nozīmīgam Sīlciema un Juglas ielām 45 grādu leņķī. Kvartāla apstādījumi un kvartāla struktūra atbilst Standarta Zaļai Struktūrai, izņemot mājokļa līmeni dzīvojamo namu dzīvokļiem nav dzīvokļa ārtelpas, kas uzliek papildus slodzi un nozīmi lielāka mēroga atvērtām telpām. Pateicoties tam, kā kvartāla ir minimāls ūdensnecaurlaidīgu teritoriju īpatsvars, kas ir izskaidrojams ar tikai savietoto gājēju un autotransporta kustības trajektorijām un ļoti šaurām brauktuvēm, kvartālā ir arī viszemākais auto novietņu nodrošinājums 213 novietnes (faktiskās) uz 1752 mājokļiem kvartālā. No otrās puses, intensīva satiksme ap Brīvības gatves un Juglas ielu krustojumu rada autotransporta piesārņojuma koncentrāciju. 01 Juglas rajona robežas veido meži un Juglas ezers, kvartālos un dzīvojamo namu tuvumā ir pieejamas Standarta Zaļai struktūrai atbilstošās apstādījumu teritorijas. Ūdensnecaurlaidīgu segumu īpatsvars ir viens no zemākiem starp Pēckara kvartāliem. 02 Juglas kvartālam starp Brīvības gatvi, Sīlciema, Juglas ielām un Strazdupīti ir raksturīga insolācijas normu strikta ievērošana, balansējot gan fasāžu, gan ārtelpas insolāciju, kas tiek panākts ar ēku orientāciju 45 grādu leņķi pret meridiānu. 03 Juglas nami ir novietoti ~29 m viens no otra, to fasāžu augstums ir ~17 m. Tas rada pēcplūsmas vēja režīmu. Kvartāla esošie apstādījumi, kuri homogēni izvietoti visā kvartāla teritorijā, var būtiski samazināt vēja ātrumu un arī novērst pēcplūsmas virpuļu veidošanas. 04 Kvartāla teritorija ir sadalīta dzīvojamiem namiem piesaistītajos zemes gabalos. Tomēr ņemot vērā zemo auto novietņu nodrošinājumu, būtu ieteicams tomēr izdalīt detaļās kur ēkas novietotas ar ieeju pret ieeju koplietošanas piebraukšanas pagalmu. Līdzīgi, kvartāla mērogā, būtu ieteicams izdalīt koplietošanas kvartāla piebraucamo ceļu ka publisko teritoriju. 05 Kvartāla vietēja satiksme patlaban atbilst šabloniem, kuri veicina autotransporta un gājēju līdzas pastāvēšanu. Auto novietņu trūkums varētu tikt risināts, sākotnēji sakārtojot kvartāla piebraucamo ceļu un tad, pēc iedzīvotāju vēlmēm, palielinot auto novietņu skaitu dzīvojamo ēku tiešā tuvumā. 99

100 6.4.Purvciems-1 Kas nosaka variācijas Purvciemā 1? Purvciemu veido lieli kvartāli un pat apkaimes pēc divdesmitā gadsimta apmēriem, ar izmēru kurš svārstās ap 500x500m. Var teikt, kā homogēnas detaļas meklējamas komponenšu lielumā ap R300m. Detaļas artikulē divi ielu tīkli, kuri tapa dažādajos laika periodos: 1 ielu tīkls 45 grādu leņķī pret meridiānu, kurš izveidojies jau 19. gadsimta beigās un nostiprinājās 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un 2 liela mēroga ortogonālais tīkls, kurš izveidojies 20. gadsimta septiņdesmitos un astoņdesmitos gados. Centrālo komponenti veido Dzelzavas un Vaidavas ielas krustojums, ap kuru 300m rādiusā izvietotas rajona sabiedriskās funkcijas. Periferiālas komponentes variē, galvenokārt dažādu periodu apbūves dēļ ZR komponente ļoti atgādina Juglas kvartālu, ZA komponente, kas sīkāk ir aprakstīta zemāk, kā arī DR pirmo daudzstāvu mikrorajonu kas ir raksturīgs 20. gadsimta septiņdesmitiem gadiem, DA komponente veido saskarni starp detaļām kas tapa 20. gadsimta trīsdesmitos un septiņdesmitos gados. R komponenti veido mazstāvu un rūpnieciskā rakstura apbūve. Purvciems 1 formai, kā apbūves telpas satura izkliede telpā, apkaimes mērogā, ir vājš kontrasts un heterogēns saturs. Komponentes atšķiras, to diversificē mazstāvu apbūves piejaukums daudzstāvu apbūves kvartāliem un šo apbūves tipu satura savstarpējs novietojums. Savukārt, komponentes ir pārsvarā homogēnas. Purvciema 1 komponentēm ir raksturīga vienādi augsta apbūves intensitāte un vienādi zems apbūves blīvums: R1km apbūves intensitāte ir līdz 75% un apbūves blīvums ap 20%; R300m apbūves intensitāte ir ap 100 % un apbūves blīvums ap 25%. Tas ierindo Purvciemu piecstāvu mikrorajona un daļēji arī daudzstāvu piepilsētas sektorā. No Standarta Zaļās Struktūras viedokļa, Purvciemam trūkst rajona līmeņa apstādījumu apstādījumu teritorijas ar izmēru ap r300m un sasniedzamības rādiusu ap R1000m. Pārējie 100

101 līmeņi ir nodrošināti, pateicoties galvenokārt mikrorajona principa ievērošanai kvartālu plānojumos. Purvciema trūkstošo Standarta Zaļās Struktūras posmu plānotāji pamato ar to, kā apstādījumu teritorijas šajā līmeni tika paredzētas gar galvenajiem ceļiem ortogonālajā tīklā. Diagnoze Purvciemam Apskatītais kvartāls Purvciemā, jeb daļa no Purvciems 1 mikrorajona, uzbūvēts 20. gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā. Tam ir vidēji liela apbūves intensitāte un samēra zems apbūves blīvums. Kvartālu veido piecu un deviņu stāvu dzīvojamie nami. Kompozīcijā komponentes variē, kas nozīmē dažādus mikroklimatiskus apstākļus rajona teritorijā. Rajona teritorijā trūkst rajona parka. Rajona kompozīcijas centrāla komponente, kā arī komercapbūves teritorijas pie galvenām ielām, akumulē lielo ūdensnecaurlaidīgu jumtu īpatsvaru. Komplektā ar komercapbūves tumšajiem ar bitumenu segtiem jumtiem, autostāvvietu un piebraucamo ceļu asfalta jumti veido rajona siltuma avotus. Raksturīgi, kā dažas skolas teritorijas arī izgaismojas siltuma salas kartēs kā siltuma avoti. Purvciemu var raksturot kā ļoti urbanizēto teritoriju. Līdz ar to, secinājumi par atbilstību klimata izturīgas pilsētvides principiem izvirza ka galveno negatīvi ietekmējošo faktoru klimatam atbilstošā pilsētas virsma. 01 Purvciema 1 kvartāla iedzīvotājiem ir pieejami apstādījumi tieša mājokļa tuvumā. Piecu stāvu dzīvojamie nami kuri tapa sešdesmito gadu beigās, ir ar nelielām dzīvokļa ārtelpām, kas uzliek papildus nozīmi un slodzi kvartāla apstādījumiem. Pieprasījums pēc stāvvietām un jauno dzīvojamo namu būvniecība rezultējās palielinātajā ūdens necaurlaidīgu virsmu īpatsvarā kvartāla teritorijā. Viss augstāk minētais liecina par nepieciešamību pilsētbūvnieciski reglamentēt kvartāla turpmāku attīstību lai nodrošinātu dzīves kvalitāti. 101

102 02 Dzīvojamie nami Purvciems 1 kvartālā orientēti gan paralēli, tas ir, ar ieejas fasādes orientāciju uz ziemeļiem, gan optimālāk meridiāni un ar sešdesmit grādu leņķi pret meridiānu. Tas nozīme, kā plašas teritorijas ir permanenti aizēnotās. Šis teritorijas varētu tiks izmantotas stāvvietām un saimnieciskām vajadzībām. 03 Purvciema nami novietoti tik tālu viens no otra, kā ārtelpā neveidojās pēcplūsmas režīms. Tas ir labi priekš piesārņojumā izvēdināšanas, bet graujoši komfortam, īpaši ziemā. Ieteicams veidot apstādījumus pie namu ieeju fasādēm lai mazinātu turbulentu virpuļu stiprumu gadījumā ja namu ieejas ir aizvējā. 04 Zemes īpašumu restitūcijas politikas rezultātā izveidojas galīgi nesaderīga kadastra un ēku objektu struktūra. Purvciems 1 kvartāla jāveido jauna zemes ierīcība, vadoties galvenokārt pēc vietējas satiksmes principa. 05 Purvciems 1 kvartāls ir pirmais kvartāls kurā tika uzbūvētas deviņu stāvu paneļu nami Rīgā. Līdz ar to, piebraucamie ceļi ir šauri (ap 4,5 m) un dažkārt ir savietoti ar gājēju ceļiem. Tas rada divas problēmas: 1 piekļūšana lielgabarīta transporta līdzekļiem pie dzīvojamo namu ieejām (piemēram, glābēju brigādēm) un 2 novietoto transportlīdzekļu gājēju ceļu bloķēšana. Līdz ar to, ir ieteicama vietējas satiksmes izveidošana no jauna, paredzot piebraukšanu pa cilpveida ceļiem pie diviem trim namiem, vienlaidus gājēju tīkla saglabāšana, un auto novietņu skaita palielināšana līdz vienai novietnei uz diviem dzīvokļiem. 6.5.Imanta Kas nosaka variācijas Imantā? Imantas detaļas ir dzīvokļu namu kvartāli ar izmēru ap 500x500m. Piecu vai sešu šādu kvartālu grupa veido mikrorajonu, kuru Imantā ir pieci. Detaļas artikulē galvenās ielas, kuras ir koncentriskās ap rajona parku un ārējā robežā, un radiālas, kuram ir zemāka kategorija. Par centrālo komponenti var uzskatīt Imantas daļu ar vertikāli artikulēto punktveida dzīvojamo namu grupu pie Anniņmuižas bulvāra. Apbūvētas komponentes mikrorajona lielumā variē, lai gan detaļas ir faktiski ļoti līdzīgas piecu, deviņu stāvu dzīvojamie nami, retāk divpadsmit un vairāk stāvu punktveida ēkas. Imantas formai, kā apbūves telpas satura izkliede telpā, apkaimes R1km mērogā kontrastu veido Anniņmuižas parks, savrupmāju apbūves komponente Imantā 4 un 5 mikrorajonos, un daudzstāvu apbūve. Komponentes jeb mikrorajona līmenī sastāvs ir homogēns. Imantas mikrorajoniem ir raksturīga vidēja apbūves intensitātē, un zems apbūves blīvums: R1km %/5..25%; R300m %/5..25%; Tas ierindo Imantu daudzstāvu piepilsētas apbūves tipu sektorā. Pateicoties plašajām apstādījumu teritorijām visos mēroga pakāpēs, urbanizācijas līmenis nav augsts. Anniņmuižas bulvāris ir rajona publiskuma polarizācija. Gar Anniņmuižas bulvāri kursē tramvajs un lielāka daļa cita sabiedriskā transporta. Katrā komponentē mikrorajona ir sava publiskuma (motoriskā) un sensora (atvērta telpa) polarizācija, lai gan šajā mērogā polaritātes nesakrīt. Parasti atvērtas telpas koncentrētas mikrorajona iekšpusē, savukārt, mobilitāte un apkalpe pie mikrorajona robežas. Imantā vislabāk atbilst Standarta Zaļajai Struktūrai. Pie Imantas rajona Rietumu pusē atrodas Kleistu mežs, rajona vidū Anniņmuižas parks. Katrā mikrorajonā komponentē atrodas skolas teritorija kas ir r100m (ap 3ha) liela atvērta teritorija. Katrā kvartāla ir vai nu pirmsskolas 102

103 izglītības iestādes, jeb apstādījumu teritorija ar platību ap 1ha. Katrai dzīvojamu namu grupai ir ap m2 liels pagalms, kuru kvalitātes gan atšķiras tas varētu būt gan saulains zaļš pagalms, gan aizēnota, uz ziemeļiem orientēta teritorija. Imantas kompozīcijā detaļas ir novietotas ar aizmuguri pret priekšu. Pastāv divu tipu detaļās: 1 veido divas vai vairākas ēkas, kuru kopīga telpa ir piebraucamais ceļš un pagalma daļa ir orientēta uz ziemeļiem; un 2 veido divas vai vairākas ēkas, novietotas tā, kā piebraucamais ceļš ir pa komponentes ārpusi, un ēkas kopīgo saulaino pagalma daļu. Diagnoze Imantai. Apskatītais kvartāls Imantā tika uzbūvēts septiņdesmito gadu pirmajā pusē un ir viens no pirmajiem kvartāliem, kuru veido tikai deviņu stāvu dzīvojamie nami. Kvartāla struktūra (ēku savstarpējs novietojums) nodrošina iekštelpu insolāciju visa gada garumā, bet dēļ tā, kā tika izmantotas tikai deviņu stāvu dzīvojamie nami, liela daļa ārtelpas ir aizēnota. 01 Imantas kvartālam starp Kleistu, Rigondas ielām un Kurzemes prospektam ir nodrošinātas Standarta Zaļās struktūras prasības. Kvartālam ir samērā zems ūdensnecaurlaidīgu virsmu īpatsvars. 02 Imantas kvartāla ēkas ir novietotas ar ieejas fasādēm pret Ziemeļaustrumiem vai pret Ziemeļrietumiem. Pastāv divu tipu ēku ansambļi: ar pieejamu bet noēnoto pagalmu un ar saulainu, bet no ieejas zonas nodalītu pagalmu. Iekštelpu insolācija ir nodrošināta visa gada garumā. 03 Imantas kvartāla nami novietoti tik tālu viens no otra, kā ārtelpā neveidojās pēcplūsmas režīms. Tas ir labi priekš piesārņojumā izvēdināšanas, bet graujoši komfortam, īpaši ziemā. Ieteicams veidot apstādījumus pie namu ieeju fasādēm lai mazinātu turbulentu virpuļu stiprumu gadījumā ja namu ieejas ir aizvējā. 04 Lielāka daļu Imantas kvartāla atrodas uz viena liela zemes gabala, kurš zemes īpašumu restitūcijas rezultātā ir nonācis pie privātpersonām. Imantas kvartāla jāveido jauna zemes 103

104 ierīcība, vadoties galvenokārt pēc vietējas satiksmes un izsauļota un nepārkarstoša dzīvošana principa. 05 Imantas kvartālam ir ļoti zems ūdens necaurlaidīgu segumu īpatsvars. Tas ir saistīts ar to, kā piebraucamie ceļi ir ļoti šauri, ap 4,5..5m, kas rezultējās arī ļoti zemā auto novietņu nodrošinājumā. Šo ceļu labā puse tiek vienlaidus novietotas mašīnas, kas bieži vien apgrūtina operatīva transporta piekļūšanu pie namu ieejas zonām. Patlaban, kvartāla mērogā ir 153 auto novietnes uz 783 dzīvokļiem. Tas ir viens no zemākiem radītajiem šī projekta kvartālu izlasē. Tika apsvērti četri varianti piekļūšanas un auto novietņu problēmas risināšanai: 1 palielināt auto novietņu skaitu, saglabājot esošo piebraucamo ceļu, pievienojot perpendikulāras auto novietnes; 2 katrai detaļai ziemeļu pusē pievienot vēl vienu brauktuvi ar abās pusēs ierīkotām perpendikulārām auto novietnēm; 3 ierīkot detaļas (namu ansambļus) savienojošās brauktuves, un ierīkot perpendikulārās auto novietnes perpendikulāri šai jaunai brauktuvei; 4 izvietot jaunas vietējas joslas gar Kleistu ielu un Kurzemes prospekta mediānā. Jāatzīst, kā trešais un ceturtais priekšlikums neatbilst šajā projektā izvirzītajiem principiem. Izmantojot pirmo variantu, ir iespējams nodrošināt 0,25 auto novietni uz mājokli, savukārt, jā papildus īstenot arī otro priekšlikumu, tad var panākt 0,5 auto novietni uz vienu dzīvokli. 6.6.Purvciems-D Kas nosaka variācijas Purvciemā D Purvciems D ir kvartāls Purvciema rajona (apkaimes) Ziemeļaustrumu daļā; burts-d nozīmē Dudajeva iela kvartāla vietēja iela, lai atšķirtu kvartālu no pārējiem Purvciema kvartāliem. Purvciema rajona kompozīciju analīze atrodama pie Purvciems 1 kvartāla apraksta. Ir jāatzimē, kā Purvciems D kvartāls tika izvēlēts papildus tāpēc, kā prīmām kārtām, septiņdesmitās gados bija visaugstākā mikrorajonu būvniecības aktivitāte, un šis kvartāls tapa septiņdesmito gadu nogalē. Imanta un Purvciems 1 savukārt reprezentē septiņdesmito gadu sākuma kvartālus. Otrkārt, gaisa temperatūras mērījumiem interesanti bija noskaidrot, cik lielā 104

105 mēra mežs iespaido gaisa temperatūru kvartālā. Treškārt, strukturāli skatoties (ēku orientācija un savstarpējs novietojums) kvartālā parādās jau vēlīna perioda iezīmes (šī projekta izlasē vēlīno periodu reprezentē Ziepniekkalns). Šīs iezīmes ir: ar priekšu pret priekšu detaļu izmantošana līdztekus ar priekšu pret aizmuguri detaļām; apstādījumu teritorijas piesaistītas ēku grupām, kā arī lielāks auto novietņu nodrošinājums. Diagnoze Purvciemam D. Purvciems D ir no pirmā acu uzmetiena līdzīgs Purvciems 1 kvartālam, bet to forma ir daudz homogenāka. Tas liecina par to, kā apbūves ansambļi ir vienādi savā blīvuma un atvērto telpu artikulācija ir pamanāmāka. Lai gan ūdensnecaurlaidīgu virsmu īpatsvars ir tikai par diviem procentiem lielāks nekā nosacīti zaļākā Purvciems 1 kvartālā, auto novietņu nodrošinājums ir mazāks. Tas ir izskaidrojams ar to, kā Purvciems D teritorijā nav ierīkotas auto novietnes lielajos stāvlaukumos. Purvciema D kvartālā ir aptuveni 780 auto novietnes uz 3000 dzīvokļu. Līdzīgi kā Imantā, tika apsvērti trīs auto novietņu izvietošanas varianti ar līdzīgiem secinājumiem. 6.7.Ziepniekkalns Kas nosaka variācijas Ziepniekkalnā? Ziepniekkalnu veido lieli kvartāli ar izmēru ap 100x m. Šāds izmērs ir raksturīgs gan savrupmāju apbūves kvartāliem, gan Pēckara namu kvartāliem. Detaļas artikulē galvenās ielas, kā ari robeža starp mazstāvu un daudzstāvu apbūvi. Detaļu konfigurācijā un kontūrā galveno lomu spēlē katra apbūves tipa plānojums un pilsētbūvnieciskais nodoms. Kompozīcijai ir centrāla komponente, Ziepniekkalna mikrorajona centrs, un periferiālās komponentes ar dažādu raksturu. 105

106 Rajona apkaimes mērogā (ap 1km rādiusu) trīs centrālas komponentes ir simetriskās ar centrālo komponenti. Mikrorajona mērogā (ar aptuveni 300m rādiusu), apskatot centrālo un austrumu komponenšu kompozīciju, variācijas nosaka mazstāvu apbūve. Uz ziemeļu esošās komponentes (šajā mērogā kvartāli) atšķiras salīdzinot Ziemeļu un Dienvidu komponentes. Kvartāla mērogā (ar aptuveni 100m metru rādiusu), kas ir arī apkaimes mēroga detaļas izmērā, komponentes (ēku ansambļi) variē pēc struktūras, ko nosaka ēku orientācija. To tēls atkārtojās gaišas betona fasādes ar viegli glancēto virsmu, ar akcentētām kāpņu telpām (tumši sarkans krāsojums). Ēku ansambļu mērogā (ar aptuveni 30m rādiusu) komponentes (lielāka ēkas dala) variē, bet ierobežoti dominē fasāžu horizontāla artikulācija. Ziepniekkalna formai, kā apbūves telpas satura izkliede telpā, apkaimes mērogā ir stiprs kontrasts ko nosaka formas koncentrācija centrālo komponenšu līmenī. Kompozīcijas sastāvs ir heterogēns apkaimes līmenī. Šis īpašības saglabājas līdz mikrorajona mērogam, zemāka mēroga komponentes ir izkliedētas un homogēnas. Ziepniekkalna mikrorajoniem ir raksturīga augsta apbūves intensitātē, un zems apbūves blīvums: R1km %/5..20%; R300m %/5..22%; R100m %/18..20%. Tas ierindo Ziepniekkalnu daudzstāvu piepilsētas apbūves tipu sektorā. Ziepniekkalna centrāla komponente, Ēbeļmuižas parks, un mikrorajona saskarne kā sabiedriskā transporta termināls, veido maksimāla publiskuma polarizāciju. Šīs polaritātes, to izvietojums iespējams, dažādo iekšpagalmu raksturu. Apstādījumiem ir periferiāls raksturs gan rajona, gan mikrorajona mērogā. Detaļas savā starpā novietotas ar aizmuguri pret aizmuguri. Mikrorajona dienvidu daļā tas ir izteikts mazāk un tas variē, to atklāj morfoloģiskās rekonstrukcijas piemērošanas posms. Mikrorajonam ir raksturīgas visur esošas savienojošās detaļas simetriskās dzīvojamās ielas. Šis savienojošās detaļas novietnes, uz kurām detaļas ir polarizētas. Ja pieņemt, kā savienojošo detaļu virzieni ir uz ziemeļiem un dienvidiem, kā arī austrumiem, un centrālo komponenti kā otri, motorisko polaritāti, tad var secināt, kā mikrorajona struktūra ir ortopolāra. 106

107 Diagnoze Ziepniekkalnam. Apskatītais Ziepniekkalna kvartāls ir uzbūvēts 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Tam ir liela apbūves intensitāte un līdz ar to liels iedzīvotāju blīvums. Kvartālu veido tikai deviņu un desmit stāvu augstie dzīvojamie nami. Kompozīcijā komponentes atkārtojās, kas nozīmē līdzīgus mikroklimatiskus režīmus visā kvartāla teritorijā. Apstādījumi publiskai lietošanai ir koncentrētas komponenšu perifērijā, detaļu līmenī apstādījumu koku lapotnes īpatsvars ir minimāls. Savukārt, centrālā Ziepniekkalna komponente, kur tiek koncertēts sabiedriskais transports, iepirkšanās, autostāvvietas rajona lietošanai un vairākas pirmskolas izglītības iestādes, koncentrē arī vislielāko ūdensnecaurlaidīgu segumu platību. Tas atspoguļojas gan gaisa temperatūras mērījumos, gan Rīgas siltuma salas attālas izpētes kartē. Līdz ar to, secinājumi par atbilstību klimata izturīgas pilsētvides principiem izvirza ka galveno negatīvi ietekmējošo faktoru klimatam atbilstošā pilsētas virsma. 107

108 01 Ziepniekkalna struktūra atvērās uz Ziemeļiem esošo Ēbeļmuižas parku. No Dienvidiem un Austrumiem Ziepniekkalnu ielenc meži. Rajona iedzīvotājiem pieejams parks ar maksimālu attālumu no dzīves vietas (aptuveni 3 ha liels parks, aptuveni desmit minūšu gājiena no mājas). Ziepniekkalna tuvumā potenciālais aukstuma avots atrodas aptuveni 200m attālumā no Dienvidiem, savukārt, siltuma avots atrodas rajona iekšienē centrāla komponente. Centrālas komponentes ūdensnecaurlaidīgu iesegumu īpatsvars ir 35%, savukārt apbūve dod vēl 15%. Viena divu stāvu komercapbūve var būtiski palielināt siltuma salas efektu, jo to jumtos tiek izmantots segumu materiāls ar ļoti augstu albedo. Piebraukšana organizēta pa piebraucamiem ceļiem, kuras iesegtas ar asfaltu. To platums ir pieci līdz astoņi metri, un uz tiem tiek novietotas aptuveni viens tūkstotis automobiļu. Vēl aptuveni tikpat potenciāli tiek novietots komponentes robežas esošos stāvlaukumos. 02 Ziepniekkalna pagalmi, īpaši ziemeļos esošajās detaļās, ir ar zemu debess faktoru. Tas nozīmē, ka debess pa nakti lēnāk atvēsina siltumu uzkrājošus pilsētvides materiālus. Ārtelpā izmantošana daļēji tiek pakārota izsauļojumam ziemeļos esošajās detaļās puse no ēkām auto novietnes un piebraukšana ir no ziemeļiem. Parejas detaļās ēkas ir orientētas uz austrumiem un rietumiem, un līdz ar to stāvvietas atrodas ziemeļu dienvidu kanjonos, un šo kanjonu garums ir m. Savukārt, pretim ēku dienvidu fasādēm nav apstādījumu, kuras varētu tās aizēnot. 03 Ziepniekkalnā dzīvojamo namu ansambļu augstuma un ārtelpas platuma attiecības ir no 0,1 līdz 0,7, kas rada pēcplūsmas vēja režīmu, kura pie pa vējam esošās ēkas vēja ātrums ir lielāks nekā brīvstavošo ēku režīma, jo pa vējam esošās recirkulācijas plūsma un pretvēja ēkas frontālais virpulis pastiprina viens otru. Tas var radīt diskomfortu ārtelpā. Papildus, liels kontrasts starp dzīvojamo namu augstumiem un apkalpes ēkām veicina piesārņojuma akumulāciju pie zemajiem apjomiem. Līdz ar to, gājēju ielas ideja varētu konfliktēt ar piesārņojuma akumulācijas zonu. 108

109 04 Ziepniekkalnā pastāv divu tipu detaļas: pirmo veido ēkas, kuras novietotas savstarpēji perpendikulari un vērstas uz aru; otro veido ēkas, kuras novietotas perpendikulāri bet to ieejas vērstas uz iekšu. Līdz ar to, veidojas piebraucamie ceļi, kuri apkalpo pirmā un otrā tipa detaļas. Savukārt, iekšpagalmi, kuri tikai no vienas puses robežojas ar piebraucamo ceļu, apvieno šis divas atšķirīgas detaļas. 05 Ziepniekkalna ielas un piebraucamie ceļi ir ar trotuāriem abās pusēs. Var secināt, kā neskatoties uz ortopolāro struktūru, gājēju un auto kustības tīkli ir paralēli. Prioritārie virzieni ceļa kartei Lai samazinātu Ziepniekkalna ievainojamību, ir nepieciešams 1 samazināt asfalta un melno plakano jumtu platību un 2 palielināt koku lapotnes īpatsvaru komponentēs, savienojošās detaļās un iekšpagalmos. Viena no vidēja termiņa prioritātēm varētu būt Ziepniekkalna centrālas komponentes restrukturizācija. Komercobjektu koncentrācija rada lielu ūdensnecaurlaidīgu iesegumu koncentrāciju. Īsa termiņa prioritāte būtu samazināt stāvlaukumus centrālā komponentē, novietojot tās virs komercobjektiem. Tiem būtu vēlams paredzēt ekstensīvus zaļus jumtus komercapbūvei, pirmsskolas izglītības iestādēm, un veidot piebraucamus ceļus no betona. Savienojošas detaļas (piebraucamus ielas no dienvidiem un ziemeļiem) nepieciešams apzaļumot, palielinot koku lapotnes īpatsvaru, kurš patlaban ir tuvs nullei. 109

110 Ziepniekkalns ir samēra jauns mikrorajons, un līdz ar to tam ir pietiekoši labs auto novietņu nodrošinājums. Detaļas mērogā ar 30 m rādiusu tiek aplēsts, kā tiek nodrošināta viena auto novietne uz četriem mājokļiem. Mikrorajona apkaimes mērogā tiek aplēsts, kā varētu tikt nodrošināta viena auto novietne uz diviem mājokļiem. Zemāk seko variantu apkopojums auto novietņu skaita palielināšanas risinājumiem. Attīstības varianti 1 Variants Esošā situācija. Neapšaubāmi, esošā infrastruktūra nodrošina kvartāla funkcionēšanu. Patlaban izvēlētās robežās ir ap 2000 auto novietņu. Tas ir X no kopējas zemes izmantošanas bilances. 2 Variants pilnīga pagalma infrastruktūras pārbūve. Paredz racionālu piebraukšanu, auto novietņu risinājumus ar augstas albedo materiāliem, to novietojumu ēnas zonā, ilgtspējīgus lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, iespēju atkritumu savākšanai pazemes tvertnēs. 3 Variants pilnīga infrastruktūras pārbūve, maksimālais autostāvvietu skaits. Papildus auto novietņu pievienošana ņemot vērā pilnīgu pagalma infrastruktūras pārbūvi. 4 Variants esošās infrastruktūras papildināšana. Paredz esošās situācijas kritisku novērtējumu un iespēju robežas situācijas uzlabošanu. 5 Variants esošās infrastruktūras papildināšana, maksimālais autostāvvietu skaits. Balstoties uz kvartāla iedzīvotāju un mājokļu skaitu, paredz vienu stāvvietu uz vienu mājokli, jeb auto uz 1000 iedzīvotāju ( Vieglo automobiļu skaits Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem Stratēģijas Uzraudzības Sistēma, n.d.). 110