PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM. Pēteris Guļāns gads

Transcript

1 PĀRDOMAS PAR KRĪZI UN LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS PROBLĒMĀM Pēteris Guļāns gads

2 Vārda krīze skaidrojums Oxford Dictionery for the Business World: 1) time of danger or great difficulty un 2) decisive movement; turning-point. Tātad: 3) briesmu vai lielu grūtību laiks un 4) izšķirošais moments, pagrieziena punkts. Ekonomikā krīzi skaidro kā vienu no attīstības cikla fāzēm. Tā seko pēc uzplaukuma fāzes. Krīzes pazīmes: patēriņa krišanās peļņas un uzņēmējdarbības iespēju samazināšanās, nepārdoto preču krājumu palielināšanās, uzņēmumu bankroti, bezdarba palielināšanās. Krīzei seko depresijas fāze Depresija: saimniecības sastingums, zemas preču cenas. mazs preču un kapitāla pieprasījums, augsts bezdarba līmenis. Depresijas laikā rodas priekšnoteikumi saimniecības atjaunošanai - rosībai. Rosība -saimnieciska aktivizēšanās: cenu paaugstināšanās (vispirms ražošanas līdzekļiem), palielinās akciju kursi, nodokļu likmes, kredītu procenti, darbinieku algas, uzņēmumu ienākumi, paplašinās ražošana, samazinās bezdarbs. Rosība pāriet uzplaukumā.

3 Ekonomisko ciklu teorijas Mēģinājumu radīt teoriju daudz, vispār atzītās teorijas nav. Lielos vilcienos tās sadalās divās grupās Ārējie faktori (ārpus ekonomiskās sistēmas) kari, revolūcijas vēlēšanas naftas cenu izmaiņas zelta iegulu atklāšana jaunu zemju un dabas resursu apgūšana migrācija zinātniskie atklājumi un tehnoloģiskās inovācijas pat plankumi uz saules. Iekšējie faktori Būtībā netieši atzīst, ka krīzes ir dabiska sistēmai piemītoša parādība: katrs uzplaukums jau ietver lejupslīdes sēklas, un otrādi, katrā depresijā ir rosības un uzplaukuma iedīgļi. Šie uzskati cieši saistīti ar multiplikatora paātrinājuma teoriju, tātad investīciju lomu

4 Krīžu vēsture Gadi Valstis Piezīmes 1825 Anglija Rūpniecība 1836 Anglija un ASV Rūpniecība 1847 Anglijā, vājāk pārējā Eiropā 1857 Eiropa un Amerika (Ziem. un Dienv.) Pasaules mēroga krīze 1866 Anglija (kokvilnas bads) un citur Rūpniecība, finanses Sākās Austrijā un Vācijā, aptvēra citas, pēdējo Angliju Ražošana, arī agrārā sfēra Centrs: Francija un ASV Vācija, ASV, Krievija u.c. Paralēli g. agrārā krīze Vācija, ASV (1903), Anglija, Francija u.c., Krievija Krievijā arī neraža 1907 Visas valstis, īpaši ASV 1914 Parādījās krīzes simptomi. Sākās I pasaule karš Anglija un ASV, Kanādā valstīs, kurās nebija kara laika postījumu Aptvēra visu kapitālistisko pasauli. Lielā depresija 1937 Parādās krīzes pazīmes. Notušē gatavošanās karam , Ražošanas kritums ASV, Kanādā ASV, Kanāda, Lielbritānija, Beļģija, Francija, Japāna u.c. Te ražoja ~2/3 kap. pasaules rūpn. prod Rupniecības produkcijas ražošana samazinājās 16 valstīs Rūpniecības prod. samazinājums. Enerģētiskā krīze 1980 Lielbritānija, ASV, Kanāda 1990-tie Ekonomikas sabrukums pēcsociālisma valstīs 1998 Austrumāzijās valstīs un Krievijā Pašreizējā pasaules ekonomiskā un finanšu krīze Aptver visu pasauli

5

6

7 Daži gada ekonomiskās krīzes rezultāti Rūpnieciskās ražošanas indeksa samazinājums (%): ASV par 46 Anglijā Vācijā Francijā Beļģijā Rūpniecības korporāciju akciju kursu kritums (%): ASV par 87 Anglijā Vācijā Francijā Zviedrijā ASV g. bankrotēja 86 tūkst. tirdzn. un rūpn. uzņēmumu ar pasīvu summu 2,3 miljardi USD, un > 9 tūkst. banku ar depozītu kopsummu ~ 7 miljardi USD. Līdzīgi notikumi bija arī citās valstīs. Bezdarbnieku skaits pasaulē palielinājās 5 reizes, sasniedza 30 milj. ASV tas no 1,9 milj gadā pieauga līdz 13,7 milj. Pēc Romas Starptautiskā agrārā institūta datiem, lauksaimniecības preču cenas gadā, salīdzinot ar gadu kritās: ASV par 53.0%, Kanādā % Argentīnā % Jaunzelandē %, Itālijā %, Vācijā % un Anglijā %. Ienākumi no lauksaimniecības ( ) samazinājās: ASV par 56.8%, Kanādā % Argentīnā % Dānijā %. ASV fermeru pārdoto preču cenas ( ) vidēji kritās par 58%, t. sk. graudu par 69%, kokvilnas - 61%, gaļas lopu - 58% un piena un putnkopības produktu 51%. Paplašinājās cenu šķēres. ASV lauksaimniecības preču cenas kritās par 58,7%, bet fermeru pirkto preču cenas par 31,7%. Polijā attiecīgi par 14%, un 67%.

8 Ekonomiskā krīze Latvijā (Avots: P. Dzērves monogrāfija g.). Krīze sākās gada nogalē. Kā viens no iemesliem minēts Latvijas PSRS gada tirdzniecības līguma radītais noieta tirgus. Otrs - vāji attīstīta ražošanas līdzekļu ražošana. Zemākais punkts g. Produkcijas vērtība saruka par 36,3%, strādnieku skaits par 16,8%. Izbeidzās sērkociņu skaliņi, gumijas apavu, linoleja u.c. ražošana Palielinājās sīko amatniecisko uzņēmumu skaits. Agrārajā jomā krīze visvairāk skāra lopkopību. Lai gan eksportētā sviesta daudzums krīzes gados pat pieauga, ieņēmumi no tā saruka par 75.5%. Piena iepirkuma cenu tā ražošanai uzturēja ar valsts piemaksām. Importētājvalstis (īpaši Vācija) noteica augstas ievedmuitas. Cūku skaits g. saruka par 130 tūkst., jeb 18.3%. Krasi samazinājās lauksaimniecības mašīnu imports: traktoru 14 reizes, labības kūlēju 9,zālepļāvēju 6, zirga grābekļu 12 utt. No līdz tika izsludinātas lauku nekustamo īpašumu ūtrupes. Ārējā tirdzniecība (milj. Ls) /29,% Eksports 273,87 81,53 29,8 Imports 362,15 91,21 25,2 Bilance -88,28-9,69 Ārvalstu valūtas un zelta krājumi g. samazinājās 2,6 reizes. Akciju banku apgrozījums saruka 6.2 reizes, noguldījumi 2,3 un aizdevumi 3 reizes. Tika izsludinātas ūtrupes, t.sk. pilsētās 4331 un laukos Valsts busdžet no 178,7 milj. latu (1930/31) saruka līdz 140,7 (1933/34) par 23%. Reģistrētie bezdarbnieki: g ; g un g Palielinājums attiecīgi 2,7 un 2,3 reizes. Daudzi strādāja nepilnu darba nedēļu.

9 Iekšzemes kopprodukta dinamika (1980 = 100)

10 IKP dinamika Latvijā procenti 1990= Gadi

11 Latvijas IKP apjoms milj.ls kv 2.kv 3.kv 4.kv 1.kv 2.kv 3.kv 4.kv 1.kv 2.kv 3.kv 4.kv Series1 1722,9 1939,5 2039,3 2201,4 1878,6 2120,8 2271,9 2420,4 1888,3 2081,2 2153,8 2166,3

12

13 IKP un nozaru Pv tempi procenti IKP Lauks. Rūpniec Tirdzniec Finanšu st. Oper. ar nek.īp

14 KO DARĪT? UN VAI MĒS VARAM KAUT KO DARĪT???????

15 IKP uz iedzīvotāju, pēc PPS ES27 ES25 Latvija Lietuva Igaunija Polija Slovēnija Īrija Somija Zviedrija

16 Patēriņa cenu līmenis 2007, ES-27=100% , ,2 106,7 116,4 112, ,6 88, ,7 71, Latvija Lietuva Igaunija Portugāle Grieķija Spānija Austrija Vācija Francija Zviedrija Somija Dānija Lielbritānija Īrija

17 Pārveides politikas sekas No Eiropas Savienībā uzņemtajām pēcsociālisma valstīm, vislielākais tautsaimniecības potenciāla kritums (salīdzinot ar gada) bija Latvijai. Tas daļēji skaidrojams ar ārējiem apstākļiem. Liela nozīme bija arī kļūdām un nepilnībām pārveides procesa plānošanā un realizācijā. Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji. Likuma par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju (pieņemts gada 17. februārī, izsludināts 3. martā) 2.1. pants. Privatizācija radīs priekšnoteikumus, lai idejām bagāti cilvēki varētu radīt produktus un pakalpojumus, kas vajadzīgi(..) iedzīvotājiem. (..) Tādējādi tiks kompensēta padomju laikā uzcelto uzņēmumu nenovēršamā bojāeja. Jo ātrāk notiks šī bojāeja, jo tas būs labāk no ekonomiskā viedokļa. (Diena lietišķam cilvēkam gada 14. februārī. Lielāko daļu uzņēmumu privatizēja ar likvidācijas metodi.

18 Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

19 Realizētā produkta vērtība Pievienotā vērtība Pirkto resursu un pakalpojumu vērtība Darba izmaksas Citi nodokļi Kapitāla izmaksas Tīrais ienākums Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

20 Pievienotā vērtība (PV) - atalgojums nodarbinātajiem un ar to saistītie nodokļi, - pamatkapitāla patēriņš (amortizācija), - citi ražošanas nodokļi, - darbības tīrais rezultāts Iekšzemes kopprodukts (IKP) IKP = ΣPV, plus produktu nodokļi (PVN, muitas & akcīzes), mīnus subsīdijas Nacionālais bruto ienākums (NBI) NBI = IKP, plus starptautisko norēķinu saldo par darba spēka un kapitāla izmantošanu (var būt pozitīvs vai negatīvs) Neto (tīrais) nacionālais ienākums (NNI) NNI = NBI, mīnus pamatkapitāla patēriņš (amortizācija). Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

21 Kapitāla un darba izmaksu attiecība Rūpniecība Pārtikas Apģērbu Kokapstrāde Biroja tehnika Celuloze Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

22 Pienesums IKP un NNI Ls/kbm koksnes PV Algas+ nodokļi Rīgas finieru r. "Sāga" "Laiko" Liepājas sēociņi Latvijas Finieris "Komēta: Katrīnkoks Saldus MR REKOR Rīgas Tonis Rēzeknes MRS Bolderāja Nelss (Aizkr.) Kurekss Vika-Wood Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

23 Pievienotās vētības struktūra, % 100% 90% 80% 70% 60% 50% % 30% 20% 10% 0% Rūpniecība Tabakas uzstr. Koksne un koka izstr Mēbeles un citi Celuloze -450 Celuloze Darba izm Pārējie nod. Kapitāla izm Tīrais ieņ. Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

24 Iekšzemes kopprodukta struktūra gadā, % 100% 90% 80% 70% 60% 50% 74,7 61,4 68,5 59,3 60,1 63,5 64,6 69,8 73,0 63,4 Pakalpojumi Rūpn., būvn. Lauks., zvejn. 40% 30% 20% 10% 22,0 33,3 28,5 38,1 37,0 34,5 32,2 28,7 25,7 34,9 0% 3,0 3 3,3 5,3, 2,6 2,9 2,0 3,2 1,5 1,3 1,7 0 Latvija Lietuva Igaunija Čehija* Slovākija Slovēnija Somija Zviedrija Dānija Īrija*

25 Pienesums IKP un NNI Ls/kbm koksnes, ja celulozes cena 600 USD/t Saldus MR REKOR Rīgas Tonis Bolderāja Nelss (Aizkr.) Kurekss Vika-Wood B.P-uin 0, div.0 B.P-uin 100 div.-0 BP-uin 100,div 40 PV Algas+ nodokļi Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

26 Reinvestīcijām izlietotās peļņas iespējamie varianti: darbības paplašināšana, radot jaunas darba vietas; darbības paplašināšana, mehanizējot un automatizējot ražošanas procesus, saglabājot strādājošo skaitu; darbības paplašināšanu, vienlaicīgi samazinot strādājošo skaitu; darbības saglabāšanu iepriekšējā līmenī, samazinot strādājošo skaitu. Komersantam pieņemami ir visi varianti un, atkarībā no tirgus situācijas, viņš realizēs sev izdevīgāko. Tādēļ tie enerģiski aizstāv ideju par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN. Latvijas ieguvumiem ir divi avoti: nodarbināto atalgojums un uzņēmuma maksāto nodokļu, galvenokārt UIN palielinājums. Pieejai jābūt selektīvai, jo ne katrs no minētajiem variantiem rada šos avotus

27 Divu kokzāģētavu pienesuma Latvijas makroekonomikai salīdzinājums Avots: Koksnes pārstrādes uzņēmumu gadā veiktajā apsekojumā iegūtā informācija. Nelss Vika Wood Attiecība Nelss = 100% Pārstrādāta apaļkosne m Darbinieku skaits Darba ražīgums m 3 /nodarbināto Darba izmaksas Ls Kapitāla izmaksas (amortizācija) Ls Nodokļi Ls Peļņa Ls ~ Pievienotā vērtība Ls Latvijas ieguvums: darba izmaksas + nodokļi Ls Attiecinot uz 1m 3 koksnes Pievienotā vērtība Ls (palielina IKP) tai skaitā - darba izmaksas kapitāla izmaksas nodokļi peļņa NNI palielinājums (darba izmaksas + nodokļi) Ls/ 1m

28 Naudas kursa maģiskais četrstūris Augstā nacionālās naudas kursā ieinteresēti importētāji un naudas īpašnieki Nacionālās naudas kursa pazemināšanā ieinteresēti preču eksportētāji Optimālais valūtas kurss Iedzīvotāju intereses ir divējādas. Paaugstinātais kurss padara importa preces lētākas, bet ierobežojot eksporta iespējas apgrūtina vietējās ražošanas attīstību un samazina nodarbinātību. Augsts kurss nav pieņemams tiem, kam ir aizņēmumi ārvalstu valūtā Valdības pienākums un uzdevums ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības kāpumu (lētas importa preces, augsta nodarbinātība un atalgojums) un saglabāt valsts un iedzīvotāju spēju sekmīgi pildīt saistības pret ārējiem kreditoriem.

29 Zemes virsmas sadalījums, miljardi ha Udeņi un ledāji Tūksneši un neproduktīvā Ekoloģiski produktīvā Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

30 Pasaules iedzīvotāju skaits un ekoloģiski produktīvā zeme uz iedzīvotāju Iedzīvotāji, miljardi Zeme ha/iedz Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

31 Iedzīvotāju patēriņa līmenim atbilstošā zemes platība, ha ASV Kanāda Nīderlande Austrija Beļģija Lielbritānija Indija Vidēji pasaulē ir 5,1 4,3 3,3 3,0 3,0 3,0 0,4 1,4 Avots: Matiss Vakerneidžels un Viljams Rīss Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. Apgāds Norden AB 2000 Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences

32 Zemes platība, kas nepieciešama, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu tādu dzīves līmeni, kāds 20.g.s. nogalē bija: Gadi ASV miljardi ha 33,5 41,4 48,0 Zemes ložu skaits 3,8 4,7 5, Eiropas valstu 19,4 23,9 27,7 2,2 2,7 3,1 Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences