Lapa 1 no 10 VSIA "Latvijas Vēstnesis", 2005-2010 23.03.2010. MK noteikumi Nr.273 "Mērvienību noteikumi" ("LV", 49 (4241), 26.03.2010.) [spēkā ar 27.03.2010.] Redakcija uz 27.03.2010. Mērvienību noteikumi Ministru kabineta noteikumi Nr.273 Rīgā 2010.gada 23.martā (prot. Nr.15 5. ) Izdoti saskaņā ar likuma "Par mērījumu vienotību" 3.panta otro daļu 1. Noteikumi nosaka Latvijas Republikā lietojamo mērvienību, tai skaitā atsevišķos mērījumu veidos būtisku bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu, nosaukumus un rakstību, kā arī papildu rādītāju lietošanu. 2. Mērvienību nosaukumi, to skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai noteikti šo noteikumu 1.pielikumā. 3. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās mērvienības attiecas uz izmantojamo mērīšanas līdzekļu rādījumu mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem. 4. Papildus mērījumiem un lielumu rādītājiem, kuri izteikti šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajās mērvienībās, ir atļauta papildu rādītāju izmantošana, ja: 4.1. papildu rādītāji ir viens vai vairāki mērījumu un lielumu rādītāji, kas izteikti mērvienībās, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā; 4.2. papildu rādītāju norāda ar rakstu zīmēm, kuras nav lielākas par tādām rakstu zīmēm, ar kurām atbilstošie lielumi ir izteikti šo noteikumu 1.pielikumā iekļautajās mērvienībās. 5. Bezdimensiju raksturlielumu un koeficientu nosaukumi un rakstība noteikta šo noteikumu 2.pielikumā. 6. Ražojumiem un iekārtām, kas jau laistas tirgū un ir lietošanā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, kā arī to detaļām un daļām ir atļauts izmantot mērvienības, kuras nav iekļautas šo noteikumu 1.pielikumā. 7. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 31.augusta noteikumus Nr.337 "Noteikumi par fizikālo lielumu mērvienībām, to latviskajiem nosaukumiem un rakstību" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 252.nr.). Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Lapa 2 no 10 Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1979.gada 20.decembra Direktīvas 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu; 2) Padomes 1984.gada 18.decembra Direktīvas 85/1/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām; 3) Padomes 1989.gada 27.novembra Direktīvas 89/617/EEK, ar ko groza Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 24.janvāra Direktīvas 1999/103/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta Direktīvas 2009/3/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām. Ministru prezidents V.Dombrovskis Ekonomikas ministrs A.Kampars 1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 23. marta noteikumiem Nr.273 Latvijā lietojamo mērvienību nosaukumi, skaidrojumi un rakstība, kā arī prefiksi daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai I. Starptautiskā mērvienību sistēma 1. Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatmērvienības: Nr.p.k. Mērvienība nosaukums simbols 1. Garums metrs m 2. Masa kilograms kg 3. Laiks sekunde s 4. Elektriskās strāvas stiprums ampērs A 5. Termodinamiskā temperatūra kelvins K 6. Vielas daudzums mols mol 7. Gaismas stiprums kandela cd 1.1. Garuma mērvienība metrs ir gaismas veiktais ceļš vakuumā 1/299 792 458 sekundēs. 1.2. Masas mērvienība kilograms ir masas mērvienība, un tas ir vienāds ar starptautiskā kilograma prototipa masu. 1.3. Laika mērvienība sekunde ir cēzija-133 atoma starojuma 9 192 631 770 periodu ilgums,
atbilstošs pārejai starp tā pamatstāvokļa diviem hipersīkstruktūras viszemākiem līmeņiem. 1.4. Elektriskās strāvas stipruma mērvienība ampērs ir tādas nemainīgas strāvas stiprums, kura, plūstot pa diviem 1 metra attālumā vienam no otra vakuumā novietotiem paralēliem taisniem neierobežota garuma ļoti tieviem apaļa šķērsgriezuma vadiem, rada starp šiem vadiem 2 x 10-7 ņūtonu lielu spēku uz 1 garuma metru. 1.5. Termodinamiskās temperatūras mērvienība Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa. Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli 2 H uz molu 1 H, 0,0003799 moli 17 O uz molu 16 O un 0,0020052 moli 18 O uz molu 16 O. 1.6. Vielas daudzuma mērvienība mols ir vielas daudzums sistēmā, kurā ir tik daudz elementārdaļiņu, cik atomu ir 0,012 kilogramos oglekļa-12. Lietojot molu, ir jāuzskaita elementārdaļiņas atomi, molekulas, joni, elektroni, citas daļiņas vai šo daļiņu kopas. 1.7. Gaismas stipruma mērvienība kandela ir gaismas stiprums, ko noteiktā virzienā izstaro monohromatisks starojuma avots ar 540 10 12 hercu frekvenci un starojuma stiprumu 1/683 vati uz vienu steradiānu šajā virzienā. 2. Starptautiskās mērvienību sistēmas atvasinātās mērvienības: Nr.p.k. nosaukums Mērvienība simbols citās Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībās Izteiksme Starptautiskās mērvienību sistēmas pamatvienībās 1. Temperatūra pēc Celsija grāds C Celsija* 2. Plaknes leņķis radiāns rad m m -1 3. Telpiskais leņķis steradiāns sr m 2 m -2 4. Frekvence hercs Hz s -1 5. Spēks ņūtons N m kg s -2 6. Spiediens, paskāls Pa mehāniskais N m -2 m -1 kg s -2 spriegums 7. Enerģija, darbs; džouls J N m siltuma daudzums m 2 kg s -2 8. Jauda**, starojuma vats W plūsma J s -1 m 2 kg s -3 9. Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš kulons C s A 10. Elektriskais volts V potenciāls, potenciālu W A -1 m 2 kg s -3 A -1 starpība (spriegums), elektrodzinējspēks 11. Elektriskā pretestība oms Ω V A -1 m 2 kg s -3 A -2 Lapa 3 no 10
12. Elektrovadītspēja sīmenss S A V -1 m 2 kg -1 s 3 A 2 13. Elektriskā kapacitāte farads F C V -1 m -2 kg -1 s 4 A 2 14. Magnētiskā plūsma vēbers Wb V s m 2 kg s -2 A -1 15. Magnētiskās plūsmas tesla T Wb m -2 kg s -2 A -1 blīvums 16. Induktivitāte henrijs H Wb A -1 m 2 kg s -2 A -2 17. Gaismas plūsma lūmens lm cd sr cd 18. Apgaismojums lukss lx lm m -2 m -2 cd 19. Radioaktivitāte bekerels Bq (jonizējošais s -1 starojums) 20. Absorbētā doza, grejs Gy kerma, absorbētās J kg -1 m 2 s -2 dozas rādītājs 21. Ekvivalentā doza zīverts Sv J kg -1 m 2 s -2 22. Katalītiskā aktivitāte katals kat mol s -1 Piezīmes. 1. * Celsija temperatūru t definē kā starpību t = T T 0 starp divām termodinamiskām temperatūrām T un T 0, kur T 0 = 273,15 K. Temperatūru intervālu vai starpību var izteikt kelvinos vai Celsija grādos. Mērvienība "Celsija grāds" ir vienāda ar mērvienību "kelvins". 2. ** Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols "VA"), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols "var"), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. "Vars" nav iekļauts Ģenerālās svaru un mēru konferences rezolūcijās. 3. Prefiksi un to simboli noteiktu daudzkārtņu un decimāldaļu apzīmēšanai: Nr.p.k. Reizinātājs Daudzkārtņi un daļas nosaukums simbols 1. 10 24 jota Y 2. 10 21 zeta Z 3. 10 18 eksa E 4. 10 15 peta P 5. 10 12 tera T 6. 10 9 giga G 7. 10 6 mega M 8. 10 3 kilo k 9. 10 2 hekto h 10. 10 deka da 11. 10-1 deci d 12. 10-2 centi c 13. 10-3 mili m Lapa 4 no 10
14. 10-6 mikro µ 15. 10-9 nano n 16. 10-12 piko p 17. 10-15 femto f 18. 10-18 ato a 19. 10-21 zepto z 20. 10-24 jokto y Piezīmes. 1. Masas mērvienības decimālo daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumus un simbolus veido, pievienojot prefiksu vārdam "grams" un tā simbolu simbolam "g". 2. Ja atvasinātu mērvienību izsaka kā daļskaitli, tās daudzkārtņus un daļas var apzīmēt, pievienojot prefiksu vienībām skaitītājā vai saucējā vai abās šajās daļās. 3. Šīs nodaļas 3.punktā minētos prefiksus un to simbolus var izmantot saistībā ar II nodaļas 1.punktā esošajām mērvienībām un simboliem, saistībā ar nosaukumiem "(metriskais) grāds" vai "gons" un simbolu "gon", saistībā ar II nodaļas 3. un 4.punktā esošajām mērvienībām un simboliem, izņemot dzīvsudraba staba milimetru un tā simbolu, bet daudzkārtnis 10 2 a tiek saukts par "hektāru". 4. Nedrīkst izmantot kopā saliktus vairākus minētos prefiksus. II. Mērvienības, kas nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, un to saistība ar minēto sistēmu 1. Mērvienību īpašie daudzkārtņu un decimāldaļu nosaukumi un simboli (mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet ir saistītas ar to): Mērvienība nosaukums simbols vērtība Tilpums litrs l vai L * 1 l = 1 dm 3 = 10 3 m 3 Masa tonna t 1 t = 1 Mg = 10 3 kg Spiediens, mehāniskais spriegums bārs bar ** 1 bar = 10 5 Pa Piezīmes. 1. * Litra mērvienībai var izmantot abus simbolus "l" un "L". 2. ** Mērvienība iekļauta Starptautiskā svaru un mēru biroja uz laiku atļauto mērvienību sarakstā. 2. Mērvienības, kas ir definētas, pamatojoties uz Starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienībām, taču nav to daudzkārtņi vai decimāldaļas: Mērvienība nosaukums simbols vērtība Lapa 5 no 10
Lapa 6 no 10 Plaknes leņķis apgrieziens* 1 apgrieziens = 2 π rad metriskais grāds vai gons gon π 200 Piezīme. * Nav starptautiska simbola. 3. Mērvienības, kuras nav ietvertas Starptautiskajā mērvienību sistēmā, bet saistītas ar to, un kuru vērtības iegūtas eksperimentāli: 4. Mērvienības, kuras atļauts izmantot tikai īpašās nozarēs: 5. Saliktās mērvienības: grāds leņķa minūte leņķa sekunde Saliktās mērvienības izveido, savienojot šajā pielikumā minētās mērvienības. ' '' 1 0 = π rad 180 1' = π rad 10800 π 1'' = rad 648000 Laiks minūte min 1 min = 60 s stunda h 1 h = 3600 s diennakts d 1 d = 86400 s Simbols mērvienība nosaukums definīcija Enerģija Elektronvolts ev Elektronvolts ir kinētiskā enerģija, kuru iegūst elektrons vakuumā, šķērsojot 1 V potenciālu starpību Masa Unificētā atommasas mērvienība u Unificētā atommasas mērvienība vienāda ar izotopa 12 C atoma masas 1/12 daļu Mērvienība nosaukums simbols vērtība Optiskais stiprums dioptrija 1 dioptrija = 1 m 1 Dārgakmeņu masa metriskais karāts 1 metriskais karāts = 2 m 4 kg Lauksaimniecības zemes un apbūves ārs a 1 a = 10 2 m 2 gabalu platība Tekstilšķiedru lineārais masas blīvums teks tex 1 tex = 10 6 kg m 1 Asinsspiediens un citu ķermeņa šķidrumu spiediens dzīvsudraba staba milimetrs mm Hg 1 mm Hg = 133,322 Pa Efektīvais šķēlums barns b 1 b = 10-28 m 2
Lapa 7 no 10 Ekonomikas ministrs A.Kampars Bezdimensiju raksturlielumi un koeficienti 2.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumiem Nr.273
Lapa 8 no 10
Lapa 9 no 10
Ekonomikas ministrs A.Kampars Lapa 10 no 10