ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. FORMETIC 500 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 850 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 1000 mg apvalkotās tabletes

Transcript

1 ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS FORMETIC 500 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 850 mg apvalkotās tabletes FORMETIC 1000 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS FORMETIC 500 mg Viena apvalkotā tablete satur 500 mg metformīna hidrohlorīda (Metformini hydrochloridum), kas atbilst 390 mg metformīna. FORMETIC 850 mg Viena apvalkotā tablete satur 850 mg metformīna hidrohlorīda (Metformini hydrochloridum), kas atbilst 662,8 mg metformīna. FORMETIC 1000 mg Viena apvalkotā tablete satur 1000 mg metformīna hidrohlorīda (Metformini hydrochloridum), kas atbilst 780 mg metformīna. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā ZĀĻU FORMA Apvalkotās tabletes. FORMETIC 500 mg Baltas, apaļas, abpusēji izliektas apvalkotas tabletes. FORMETIC 850 mg un FORMETIC 1000 mg Baltas, iegarenas apvalkotas tabletes ar dalījuma līniju vienā pusē un dziļu lauzuma līniju otrā pusē. Šīs tabletes var sadalīt divās vienādās daļās. 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas 2. tipa cukura diabēta terapija īpaši pacientiem ar lieko svaru gadījumos, kad tikai diētas terapija un fiziskā slodze nenodrošina pietiekamu glikēmijas kontroli. Pieaugušajiem metformīna hidrohlorīdu var lietot gan monoterapijas veidā, gan kombinācijās ar citiem perorāli lietojamajiem pretdiabēta līdzekļiem vai insulīnu.

2 Bērniem no 10 gadu vecuma un pusaudžiem metformīna hidrohlorīdu var lietot gan monoterapijas veidā, gan kombinācijā ar insulīnu. Pierādīts, ka 2. tipa diabēta slimniekiem ar lieko svaru, kuru terapijai pēc neveiksmīgas diētas terapijas kā pirmās izvēles preparāts ir izmantots metformīna hidrohlorīds, mazinās ar diabētu saistītās komplikācijas (skatīt apakšpunktu 5.1). 4.2 Devas un lietošanas veids Atšķirīgām terapijas shēmām FORMETIC ir pieejams 500 mg, 850 mg un 1000 mg apvalkotu tablešu formā. Pieaugušie: Monoterapija un preparāta kombinācijas ar citiem perorāli lietojamajiem pretdiabēta līdzekļiem Parastā sākumdeva ir pa 500 mg vai 850 mg metformīna hidrohlorīda 2 vai 3 reizes dienā, lietojot ēdienreizes laikā vai pēc ēšanas. Pēc dienām, pamatojoties uz rezultātiem, kas ir iegūti, nosakot glikozes koncentrāciju asinīs, preparāta deva ir jākoriģē. Preparāta panesību kuņģa zarnu traktā var uzlabot, preparāta devu palielinot lēni. Maksimālā ieteicamā metformīna hidrohlorīda dienas deva ir 3 g dienā, preparātu lietojot 2 vai 3 dalītu devu veidā. Gadījumos, kad ir paredzēta pāreja no cita perorāli lietojama pretdiabēta līdzekļa, tā lietošana ir jāpārtrauc un jāsāk iepriekš norādīto metformīna devu lietošana. Kombinācija ar insulīnu Lai labāk kontrolētu glikozes koncentrāciju asinīs, var lietot metformīnu kombinācijā ar insulīnu. Parasti lieto 500 mg vai 850 mg lielu metformīna hidrohlorīda sākumdevu 2-3 reizes dienā, kamēr insulīna devas lielumu pielāgo atbilstoši rezultātiem, kas iegūti, nosakot glikozes koncentrāciju asinīs. Gados vecāki pacienti Sakarā ar to, ka gados vecākiem pacientiem nieru darbība var būt vājāka, metformīna hidrohlorīda deva ir jāpielāgo atbilstoši nieru darbības stāvoklim, tādēļ ir nepieciešami regulāri nieru darbības izmeklējumi (skatīt apakšpunktu 4.4). Bērni un pusaudži: Monoterapija un kombinācija ar insulīnu Bērniem pēc 10 gadu vecuma un pusaudžiem ir atļauts lietot 500 mg, 850 mg un 1000 mg lielas Formetic devas. Parastā sākumdeva ir 500 mg vai 850 mg metformīna hidrohlorīda vienu reizi dienā, devu lietojot ēdienreizes laikā vai pēc ēšanas. Pēc dienām, pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti, nosakot glikozes koncentrāciju asinīs, preparāta deva ir jākoriģē. Preparāta panesību kuņģa zarnu traktā var uzlabot, preparāta devu palielinot lēni. Maksimālā ieteicamā metformīna hidrohlorīda deva ir 2 g dienā, preparātu lietojot 2 vai 3 dalītu devu veidā. 4.3 Kontrindikācijas Paaugstināta jutība pret metformīna hidrohlorīdu un/vai jebkuru no preparāta palīgvielām.

3 Diabētiska ketoacidoze, diabētiska prekoma. Nieru mazspēja vai nieru darbības traucējumi (ja kreatinīna klīrenss ir mazāks par 60 ml/min). Akūti stāvokļi, kuri potenciāli var izmainīt nieru darbību, piemēram: - dehidratācija, - smagas infekcijas, - šoks, - intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievade (skatīt apakšpunktu 4.4). Akūtas vai hroniskas slimības, kuras var izraisīt audu hipoksiju, piemēram: - sirds vai elpošanas mazspēja, - nesens miokarda infarkts, - šoks. Aknu mazspēja, akūta saindēšanās ar etilspirtu, alkoholisms. Zīdīšana. 4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Laktātacidoze: Laktātacidoze ir reta, tomēr smaga ar metformīna uzkrāšanos organismā saistīta komplikācija (gadījumos, kad nav sniegta tūlītēja medicīniska palīdzība, bieži ir novēroti nāves gadījumi). Aprakstītie ar metformīnu ārstēto pacientu laktātacidozes gadījumi galvenokārt ir novēroti diabēta slimniekiem ar izteiktu nieru mazspēju. Laktātacidozes gadījumu biežumu var samazināt, un tas ir jādara, vērtējot arī citus ar to saistītos riska faktorus (piemēram, vāju diabēta kontroli, ketozi, ilgstošu badošanos, pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu, aknu mazspēju un visus ar hipoksiju saistītos stāvokļus). Diagnoze Laktātacidoze ir raksturīga ar acidotisku elpas trūkumu, sāpēm vēderā un hipotermiju, kam seko koma. Laboratoriskie diagnostiskie parametri ir pazemināts asins ph un laktāta koncentrācija plazmā, kas pārsniedz 5 mmol/l, kā arī palielināts anjonu koncentrācijas pārsvars un palielināta laktāta/piruvāta attiecība. Pastāvot aizdomām par metabolisku acidozi, metformīna lietošana ir jāpārtrauc un pacients nekavējoties jāstacionē (skatīt apakšpunktu 4.9). Nieru darbība: Tā kā metformīna ekskrēcija notiek caur nierēm, pirms terapijas sākuma, kā arī vēlāk regulāri jākontrolē kreatinīna koncentrācija: pacientiem ar normālu nieru darbību vismaz vienu reizi gadā, pacientiem, kuriem kreatinīna koncentrācija serumā ir pie normas augšējās robežas un gados vecākiem pacientiem vismaz 2-4 reizes gadā. Gados vecākiem pacientiem vājināta nieru darbība ir bieži sastopama un tā ir asimptomātiska. Situācijās, kad ir iespējami nieru darbības traucējumi (piemēram, gadījumos, kad sāk terapiju ar antihipertensīvajiem vai diurētiskajiem līdzekļiem, kā arī uzsākot nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu), jāievēro īpaša piesardzība. Jodu saturošu kontrastvielu lietošana: Tā kā radioloģisko izmeklējumu laikā intravaskulāri ievadītas jodu saturošas kontrastvielas var izraisīt nieru mazspēju, pirms izmeklējumiem vai arī to laikā metformīna hidrohlorīda lietošana ir jāpārtrauc. Preparāta lietošanu atsāk ne ātrāk kā 48 stundas pēc izmeklējumiem un tas ir jādara tikai pēc atkārtotas nieru darbības pārbaudes un konstatējot, ka tā ir normāla.

4 Ķirurģiskas manipulācijas: Metformīna hidrohlorīda lietošana jāpārtrauc 48 stundas pirms plānveida ķirurģiskām operācijām, ko veic vispārējas, spinālas vai peridurālas anestēzijas apstākļos. Terapija ir jāatsāk ne agrāk kā 48 stundas pēc operācijas un pēc perorālas uztura uzņemšanas atsākšanas un tikai tad, ja pacienta nieru darbība ir normāla. Bērni un pusaudži: Pirms metformīna terapijas sākuma ir jāapstiprina 2. tipa cukura diabēta diagnoze. Gadu ilgu kontrolētu klīnisko pētījumu laikā metformīna ietekme uz bērna augšanu vai pubertāti nav konstatēta, tomēr ilgstošā laika posmā iegūti dati uz šiem specifiskajiem rādītājiem nav pieejami, tādēļ ar metformīnu ārstētus bērnus (īpaši pirms pubertātes vecuma) ir ieteicams rūpīgi novērot attiecībā uz šiem rādītājiem gadus veci bērni: Ar bērniem un pusaudžiem veiktajos kontrolētajos klīniskajos pētījumos ir bijuši iekļauti tikai 15 pacienti vecumā no 10 līdz 12 gadiem. Lai gan metformīna efektivitāte un lietošanas drošība attiecībā uz šiem bērniem neatšķīrās no pusaudžiem novērotās preparāta efektivitātes un lietošanas drošības, ordinējot metformīnu gadus veciem bērniem, ieteicams ievērot īpašu piesardzību. Citi brīdinājumi: - Visiem pacientiem jāturpina ievērot tiem ieteiktā diēta, kas paredz vienmērīgu ogļhidrātu uzņemšanu dienas laikā. Pacientiem ar lieko svaru jāturpina ievērot diēta ar samazinātu kaloriju daudzumu. - Regulāri jāveic parastie diabēta kontrolei paredzētie laboratoriski izmeklējumi. - Metformīna monoterapija hipoglikēmiju neizraisa, tomēr preparātu lietojot kombinācijā ar insulīnu vai sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, jāievēro piesardzība. 4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Vienlaicīga lietošana nav ieteicama Alkoholiskie dzērieni Akūta saindēšanās ar etilspirtu ir saistīta ar palielinātu laktātacidozes risku. Īpaši augsts risks pastāv: - badošanās vai nepietiekama uztura uzņemšana un - aknu mazspējas gadījumos. Jāizvairās no alkoholisko dzērienu un etilspirtu saturošu zāļu lietošanas. Jodu saturošas kontrastvielas Intravaskulāra jodu saturošu kontrastvielu ievade var izraisīt nieru mazspēju, kā rezultātā metformīns uzkrājas organismā un palielinās laktātacidozes risks. Pirms izmeklējumiem vai arī to laikā metformīna hidrohlorīda lietošana ir jāpārtrauc. Preparāta lietošanu atsāk ne ātrāk kā 48 stundas pēc izmeklējumiem un tas ir jādara tikai pēc atkārtotas nieru darbības pārbaudes un konstatējot, ka tā ir normāla.

5 Kombinācijas, kuru lietošanas laikā ir nepieciešama īpaša piesardzība Glikokortikoīdiem (tos lietojot sistēmiski vai lokāli), β 2 receptoru agonistiem un diurētiskajiem līdzekļiem ir raksturīga iekšēja hiperglikēmiska aktivitāte. Pacienti par to ir jāinformē, turklāt pastiprināti ir jākontrolē glikozes koncentrācija, īpaši uzsākot lietot preparātu, kad var būt nepieciešams koriģēt metformīna devas lielumu. Glikozes koncentrāciju asinīs var samazināt AKE inhibitoru lietošana. Tādēļ šo zāļu lietošanas laikā, kā arī šos preparātus pievienojot terapijas shēmai vai atceļot, var būt nepieciešams koriģēt metformīna devu. 4.6 Grūtniecība un zīdīšana Lietošana grūtniecības laikā: Līdz šim būtiski epidemioloģisku pētījumu laikā iegūti dati nav pieejami. Ar dzīvniekiem veikto pētījumu laikā iegūtie rezultāti neliecina par nevēlamu ietekmi uz grūsnības gaitu, embrija un augļa attīstību, atnešanos vai postnatālo attīstību (skatīt apakšpunktu 5.3). Lai glikozes koncentrāciju asinīs uzturētu cik vien iespējams tuvu normālajai un samazinātu ar patoloģisku glikozes koncentrāciju asinīs saistīto augļa anomāliju risku, sievietei plānojot grūtniecību, kā arī grūtniecības laikā diabēts ir jāārstē nevis ar metformīna hidrohlorīdu, bet gan ar insulīnu. Lietošana zīdīšanas laikā: Zīdīšanas laikā metformīns ir kontrindicēts (skatīt apakšpunktu 4.3). Zīdīšanas perioda laikā metformīns izdalās žurku pienā. Par cilvēkiem līdzīgi dati nav pieejami, tādēļ, ievērojot preparāta nozīmi mātei, jāpieņem lēmums par to, vai ir jāpārtrauc preparāta lietošana vai zīdīšana. 4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Metformīna monoterapija hipoglikēmiju neizraisa, tādēļ spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus tā neietekmē. Tomēr gadījumos, kad metformīna hidrohlorīds tiek lietots kombinācijās ar citiem pretdiabēta līdzekļiem (sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, insulīnu vai repaglinīdu), pacienti ir jābrīdina par hipoglikēmijas risku. 4.8 Nevēlamās blakusparādības Metformīna terapijas laikā var rasties turpmāk nosauktās nevēlamās blakusparādības. To biežums ir definēts šādi: Ļoti bieži: 1/10; bieži: no 1/100 līdz < 1/10; retāk: no 1/1000 līdz < 1/100; reti: no 1/ līdz < 1/1000; ļoti reti: < 1/10 000, nezināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Ļoti bieži: Slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā un ēstgribas zudums. Minētās parādības visbiežāk novēro terapijas sākumā un vairumā gadījumu tās izzūd spontāni. Lai novērstu šādus kuņģa zarnu trakta simptomus, metformīna hidrohlorīda devu dienas laikā ieteicams lietot 2 vai 3 reizēs ēdienreizes laikā vai pēc ēšanas. Kuņģa zarnu trakta panesamību var uzlabot arī lēna devas palielināšana.

6 Metabolisma un barošanās traucējumi Ļoti reti: Laktātacidoze (0,03 gadījumi 1000 pacientgadu laikā; skatīt apakšpunktu 4.4). Ļoti reti: Ilgstošas metformīna terapijas laikā pacientiem ir novērota B 12 vitamīna absorbcijas samazināšanās un samazināta tā koncentrācija serumā. Ja pacientam rodas megaloblastiska anēmija, ieteicams apsvērt arī šādu minētās parādības etioloģiju. Nervu sistēmas traucējumi Bieži: Garšas sajūtas traucējumi. Aknu un/vai žultsceļu traucējumi Ļoti reti: Aknu darbības izmeklējumu rezultātu novirzes vai hepatīts, kas pēc preparāta lietošanas pārtraukšanas izzūd. Ādas un zemādas audu bojājumi Ļoti reti: Ādas reakcijas, piemēram, apsārtums, nieze un nātrene. Bērniem un pusaudžiem Par gadus veciem bērniem un pusaudžiem iegūtie ierobežota apjoma dati pierāda, ka aprakstīto nevēlamo blakusparādību veids un smaguma pakāpe ir līdzīga tam, kas ir aprakstīts pieaugušajiem. 4.9 Pārdozēšana Lietojot līdz 85 g lielas metformīna devas, hipoglikēmija nav novērota, tomēr šādos apstākļos ir attīstījusies laktātacidoze. Ievērojamas metformīna pārdozēšanas vai vienlaicīgi pastāvošu riska faktoru rezultātā ir iespējama laktātacidoze. Laktātacidoze ir medicīniski kritisks stāvoklis, kas ir jāārstē slimnīcā. Visefektīvākā metode laktāta un metformīna izvadei no organisma ir hemodialīze. 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS 5.1 Farmakodinamiskās īpašības Farmakoterapeitiskā grupa: Preparāti, kuri samazina glikozes koncentrāciju asinīs, izņemot insulīnu. Biguanīdu grupas vielas ATĶ kods: A10BA02 Metformīns ir biguanīdu grupas viela ar antihiperglikēmisku iedarbību, kas asinīs samazina gan bazālo glikozes koncentrāciju, gan glikozes koncentrāciju pēc ēšanas. Metformīns nestimulē insulīna sekrēciju un tādējādi neizraisa hipoglikēmiju.

7 Iespējams, ka metformīna iedarbību nosaka 3 darbības mehānismi: (1) glikozes sintēzes samazināšanās aknās sakarā ar glikoneoģenēzes un glikogenolīzes inhibīciju; (2) muskuļu audos, pieaugot to jutībai pret insulīnu, uzlabojas perifērā glikozes absorbcija un izmantojums; (3) tiek kavēta glikozes absorbcija zarnu traktā. Ietekmējot glikogēnsintāzi, metformīna iedarbība stimulē intracelulārā glikogēna sintēzi. Metformīna iedarbība uzlabo visu pašlaik zināmo glikozes membrānu transportsistēmu (GLUT) pārneses spēju. Neatkarīgi no metformīna ietekmes uz glikozes koncentrāciju asinīs, cilvēka organismā tam ir labvēlīga ietekme uz lipīdu metabolismu. Minētais ir pierādīts, vidēji ilgu vai ilgstošu kontrolētu pētījumu laikā lietojot terapeitiska lieluma devas: metformīna lietošana samazina kopējā holesterīna, ZBL holesterīna un triglicerīdu koncentrāciju. Klīniskā efektivitāte: Prospektīva, randomizēta pētījuma (UKPDS) laikā ir noteikts glikozes koncentrācijas asinīs intensīvas kontroles sniegtais ilgtermiņa ieguvums 2. tipa diabēta gadījumā. Analizējot iegūtos datus par pacientiem ar lieko svaru, kas pēc neveiksmīgas diētas monoterapijas tika ārstēti ar metformīnu, ir pierādīts, ka: salīdzinot ar pacientu grupu, kas ievēroja tikai diētu (tika novēroti 43,3 ar diabētu saistīti komplikāciju gadījumi 1000 pacientgadu laikā, p = 0,0023), kā arī salīdzinot ar apvienotajām sulfonilurīnvielas atvasinājumu un insulīna monoterapijas grupām (tika novērots 40,1 ar diabētu saistīts komplikāciju gadījums 1000 pacientgadu laikā, p = 0,0034), metformīna grupas pacientiem nozīmīgi samazinājās visu ar diabētu saistīto komplikāciju absolūtais risks (tika novēroti 29,8 šādu komplikāciju gadījumi 1000 pacientgadu laikā); pacientiem ievērojami samazinās ar diabētu saistītais absolūtais mirstības risks: metformīna grupā 1000 pacientgadu laikā tika novēroti 7,5 šādi gadījumi pret 12,7 gadījumiem 1000 pacientgadu laikā pacientu grupā, kas ievēroja tikai diētu (p = 0,017); pacientiem ievērojami samazinās kopējais absolūtais mirstības risks: metformīna grupā tika novēroti 13,5 gadījumi 1000 pacientgadu laikā pret 20,6 gadījumiem 1000 pacientgadu laikā grupā, kas ievēroja tikai diētu (p = 0,011) un pret 18,9 gadījumiem 1000 pacientgadu laikā apvienotajā sulfonilurīnvielas atvasinājumu un insulīna monoterapijas grupā (p = 0,021); pacientiem ievērojami samazinās absolūtais miokarda infarkta risks: metformīna grupā tika novēroti 11 gadījumi 1000 pacientgadu laikā, bet pacientu grupā, kas ievēroja tikai diētu 18 gadījumi 1000 pacientgadu laikā (p = 0,01). Metformīnu kā otrās izvēles preparātu lietojot kombinācijā ar sulfonilurīnvielas atvasinājumiem, ieguvums attiecībā uz klīniskā stāvokļa uzlabojumu nav pierādīts. Atsevišķiem pacientiem 1. tipa cukura diabēta terapijai ir lietotas metformīna un insulīna kombinācijas, tomēr šo kombināciju lietošanas rezultātā panāktais ieguvums nav apstiprinājies. Kontrolētu klīnisko pētījumu laikā ierobežotam 1 gadu ārstētam gadus vecu bērnu skaitam novērotā atbildes reakcija uz glikēmijas kontroli ir līdzīga tai, kas ir novērota pieaugušajiem.

8 5.2 Farmakokinētiskās īpašības Absorbcija Pēc perorālas metformīna hidrohlorīda devas novērotā T max lielums ir 2,5 stundas. Veseliem cilvēkiem novērotā metformīna hidrohlorīda 500 mg vai 850 mg apvalkoto tablešu biopieejamība ir aptuveni 50-60%. Pēc perorālas devas no izkārnījumiem izdalītās neabsorbētās devas daļas lielums ir 20-30%. Perorāli ieņemta metformīna hidrohlorīda absorbcija ir piesātināma un nepilnīga. Pastāv pieņēmums, ka metformīna absorbcijas farmakokinētiskie parametri nav lineāri. Lietojot ieteiktās preparāta devas atbilstoši parastajām terapijas shēmām, vielas līdzsvara koncentrācija plazmā tiek sasniegta stundu laikā un parasti tās lielums ir mazāks par 1 µg/ml. Kontrolētu klīnisko pētījumu laikā, pat lietojot maksimālās preparāta devas, metformīna maksimālā koncentrācija (C max ) plazmā nepārsniedza 4 µg/ml. Pārtika nedaudz samazina vielas absorbcijas pakāpi, kā arī nedaudz kavē absorbciju. Pēc 850 mg lielas metformīna hidrohlorīda devas ieņemšanas par 40% samazinājās novērotā vielas maksimālā koncentrācija plazmā, par 25% samazinājās AUC (laukums zem līknes) un par 35 minūtēm pagarinājās laiks līdz maksimālās koncentrācijas sasniegšanai plazmā. Šo konstatēto faktu klīniskā nozīme nav zināma. Izkliede Vielas saistība ar plazmas proteīniem ir nenozīmīga. Metformīns iekļūst eritrocītos. Vielas augstākā koncentrācija asinīs ir zemāka par augstāko koncentrāciju plazmā, tomēr iestājas aptuveni vienlaicīgi. Iespējams, ka sarkanās asins šūnas ir sekundārā vielas izkliedes telpa. Vidējais izkliedes tilpums (V d ) ir robežās no 63 līdz 276 l. Metabolisms: Metformīns neizmainītā veidā izdalās kopā ar urīnu. Cilvēka organismā vielas metabolīti nav konstatēti. Eliminācija Metformīna nieru klīrensa ātrums pārsniedz 400 ml/min. Tas norāda, ka metformīna eliminācija notiek glomerulāras filtrācijas un tubulāras sekrēcijas veidā. Perorāli ieņemtas vielas devas terminālais eliminācijas pusperiods ir aptuveni 6,5 stundas. Nieru darbības traucējumu gadījumos nieru klīrensa ātrums samazinās proporcionāli kreatinīna klīrensa ātruma samazinājumam, tādējādi palielinās šķietamā eliminācijas pusperioda ilgums, kā rezultātā palielinās metformīna koncentrācija plazmā. Bērni un pusaudži: Vienreizēju devu pētījuma laikā ir pierādīts, ka pēc vienreizējām, 500 mg lielām metformīna hidrohlorīda devām bērniem novērotais vielas farmakokinētisko īpašību profils ir līdzīgs tam, kāds ir novērots veseliem pieaugušajiem. Atkārtotu devu pētījumi: datu apjomu ierobežo tikai viena pētījuma rezultāti. Bērniem pēc 7 dienu ilgas atkārtotu 500 mg lielu devu lietošanas 2 reizes dienā vielas augstākā koncentrācija plazmā (C max ) un sistēmiskās iedarbības intensitāte (AUC 0-t ), salīdzinot ar pieaugušiem diabēta slimniekiem, kuri 14 dienas 2 reizes dienā saņēma atkārtotas 500 mg lielas devas, bija mazāka par attiecīgi aptuveni 33% un 40%. Sakarā ar to, ka devas lielums atbilstoši glikēmijas kontroles rezultātiem tiek pakāpeniski palielināts pēc individuālas shēmas, šo datu klīniskā nozīme ir ierobežota.

9 5.3 Preklīniskie dati par drošību Ne-klīniskajos standartpētījumos iegūtie dati par farmakoloģisko drošību, atkārtotu devu toksicitāti, genotoksicitāti, iespējamu kancerogenitāti un toksisku ietekmi uz reproduktivitāti neliecina par īpašu risku cilvēkam. 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1 Palīgvielu saraksts Hipromeloze Povidons (K 25) Magnija stearāts Makrogols 6000 Titāna dioksīds (E 171). 6.2 Nesaderība Nav piemērojama 6.3 Uzglabāšanas laiks 4 gadi. 6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Šīm zālēm īpaši uzglabāšanas apstākļi nav nepieciešami. 6.5 Iepakojuma veids un saturs PVH/alumīnija blisteri. Iepakojumi pa 30 apvalkotām tabletēm. Iepakojumi pa 60 apvalkotām tabletēm. Iepakojumi pa 90 apvalkotām tabletēm. Iepakojumi pa 120 apvalkotām tabletēm. Tikai stacionāru vajadzībām paredzēti iepakojumi pa 600 (20 x 30) apvalkotām tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. 6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Īpašu prasību nav.

10 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS Pharmaceutical Works POLPHARMA S.A. 19 Pelplińska Street Starogard Gdański Polija 8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) 9. REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS 10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

11