ZĀĻU APRAKSTS. 1 apvalkotā tablete satur 50 mg, 100 mg vai 200 mg sulpirīda (Sulpiridum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

Transcript

1 ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS BETAMAKS 50 mg apvalkotās tabletes BETAMAKS 100 mg apvalkotās tabletes BETAMAKS 200 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 apvalkotā tablete satur 50 mg, 100 mg vai 200 mg sulpirīda (Sulpiridum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā ZĀĻU FORMA Apvalkotās tabletes. 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas Šizofrēnija. 4.2 Devas un lietošanas veids Lieto iekšķīgi, tableti norijot veselu. Devas izvēlas individuāli, atkarā no slimības rakstura un simptomiem, ņemot vērā pacienta vecumu, ķermeņa masu un vispārējo stāvokli. Šizofrēnijas ārstēšanai lieto mg 2 reizes dienā. Maksimālā zāļu deva ir atkarīga no simptomiem: pozitīvu simptomu (halucinācijas, mānija, domāšanas traucējumi un uzvedības deviācijas) gadījumā deva ir 2,4 g; negatīvu simptomu (emociju izpausmes trūkums, alogija, motivācijas un iniciatīvas trūkums un sociāla izolācija) gadījumā 800 mg. Pēdējo reizes devu ieteicams lietot ne vēlāk par plkst , jo medikamenta aktivizējošā darbība var radīt miega traucējumus. Pacientiem ar nieru mazspēju ilgstošai terapijai zāļu BETAMAKS dienas devas samazina: ja kreatinīna klīrenss ir no 30 līdz 60 ml/min, lieto 70 % parastās dienas devas; kreatinīna klīrenss ml/min 50 % parastās dienas devas; kreatinīna klīrenss līdz 10 ml/min 34 % parastās dienas devas. Vecākiem cilvēkiem terapija jāsāk ar mazākām devām un tās jāpalielina pakāpeniski. 4.3 Kontrindikācijas Paaugstināta jutība pret sulpirīdu vai citu zāļu komponentu, feohromocitoma, kaulu smadzeņu nomākums, porfīrija, CNS nomākums, komatozi stāvokļi, no prolaktīna atkarīgi audzēji, piemēram, hipofīzes prolaktinoma un krūts vēzis, grūtniecība un laktācijas periods, bērniem līdz 14 gadu vecumam. Nelietot kombinācijā ar dopamīnerģiskiem antiparkinsonisma līdzekļiem. 4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Stimulējošās un aktivējošās iedarbības dēļ sulpirīds ļoti piesardzīgi jālieto pacientiem ar hipomānijas vai mānijas pazīmēm. Jāņem vērā, ka zāles reizēm var izraisīt akūtu psihotisko traucējumu saasināšanos šizofrēnijas slimniekiem. Medikaments ar piesardzību ir jālieto parkinsonisma gadījumā (jo var saasināties simptomi).

2 2 Ir ziņojumi par ekstrapiramidālām reakcijām. Šajā gadījumā var būt nepieciešams samazināt devu vai lietot antiparkinsonisma līdzekļus. Tāpat kā citi neiroleptiskie līdzekļi, sulpirīds var izraisīt ļaundabīgo neiroleptisko sindromu. Tādā gadījumā visu antipsihotisko zāļu lietošana, ieskaitot BETAMAKS, ir jāpārtrauc. Ir ziņots par krampjiem pacientiem, kam agrāk krampji nav novēroti. Zāles ar piesardzību jālieto pacientiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, hipotensiju, epilepsiju, nieru darbības traucējumiem, ar aknu darbības traucējumiem, miastēniju, priekšdziedzera hipertrofiju, smagiem elpošanas traucējumiem, asinsainas izmaiņām. Pacientiem ar hipertensiju jāizslēdz feohromocitomas iespēja. Sulpirīds var inducēt QT intervāla pagarināšanos. Šis smagu kambaru aritmiju (piemēram, torsade de pointes) risku potencējošais efekts pastiprinās bradikardijas, hipokaliēmijas, iedzimta vai iegūta pagarināta QT intervāla gadījumā. Sulpirīda efekts ir devas atkarīgs, tāpēc būtiski ir nepārsniegt ieteiktās devas, īpaši neirotisku un psihosomatisku traucējumu gadījumā. Bērniem un gados veciem pacientiem ir lielāks blakusparādību rašanās risks. Sakarā ar sulpirīda spēju mazināt nelabu dūšu un nomākt vemšanas refleksu, tas var maskēt simptomus, kas liecina par saindēšanos (t.sk. ar sirds glikozīdiem), ileusu, galvas smadzeņu audzēju. Pēkšņas zāļu lietošanas pārtraukšanas gadījumā ir iespējama slikta dūša, vemšana, svīšana, bezmiegs, kā arī psihotisku simptomu atkārtošanās, patvaļīgu kustību rašanās. Tādēļ zāļu lietošana jāpārtrauc, pakāpeniski samazinot devu. Saistībā ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu saņemti ziņojumi par venozas trombembolijas (VTE) gadījumiem. Pacientiem, kurus ārstē ar antipsihotiskiem līdzekļiem, bieži mēdz būt iegūtie VTE riska faktori. Tāpēc pirms ārstēšanas sākšanas ar zālēm BETAMAKS un tās laikā jānosaka visi iespējamie VTE riska faktori un jāveic profilaktiski pasākumi. Zāles BETAMAKS apvalkotās tabletes satur laktozi. Šīs zāles nevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību, Lapp laktāzes deficītu vai glikozes-galaktozes malabsorbciju. Palielināta mirstība vecākiem cilvēkiem ar demenci Divu lielu novērojumu pētījumu dati liecināja par nedaudz palielinātu mirstības risku gados vecākiem cilvēkiem ar demenci, kas tika ārstēti ar antipsihotiskiem līdzekļiem, salīdzinot ar tiem, kas antipsihotiskos līdzekļus nesaņēma. Nav pietiekamu datu, lai precīzi aprēķinātu riska lielumu. Palielinātā riska iemesls nav zināms. Zāles BETAMAKS nav reģistrētas ar demenci saistītu uzvedības traucējumu ārstēšanai. 4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Pastāv abpusējs antagonisms starp dopamīnerģiskām antiparkinsonisma zālēm, piemēram, levodopu un sulpirīdu. Sulpirīds pastiprina alkohola, CNS nomācošu līdzekļu un hipotensīvo līdzekļu iedarbību. Vienlaikus lietošana ar uzpirkstītes preparātiem var maskēt simptomus, kas norāda uz intoksikāciju ar sirds glikozīdiem. Vienlaikus lietošana ar antiaritmiskiem līdzekļiem, kas pagarina QT intervālu, paaugstina aritmiju rašanās risku. Sulpirīds darbojas antagonistiski pret M-holinoblokatoriem (piem., atropīnu vai metilskopolamīnu) un levodopas preparātiem, neitralizējot šo līdzekļu darbību. Lietojot kopā ar mielosupresīviem medikamentiem, pieaug toksicitātes risks. Sulpirīds antagonizē pretepilepsijas līdzekļu (karbamazepīna, etosuksimīda, okskarbazepīna, fenitoīna, primidona, valproīnskābes), barbiturātu pretkrampju efektu. Sulpirīdu lietojot kopā ar terfenadīnu, pieaug ventrikulāro aritmiju risks.

3 3 Ritonavīrs iespējams paaugstina sulpirīda koncentrāciju plazmā. Sulpirīdu lietojot kopā ar sibutramīnu, pieaug CNS toksicitātes risks. Antacīdie līdzekļi kavē sulpirīda uzsūkšanos zarnu traktā, pazeminot tā biopieejamību. 4.6 Grūtniecība un zīdīšana Sulpirīda lietošanas drošība grūtniecības un laktācijas periodā nav pierādīta. Zināms, ka zāles nonāk mātes pienā. Zāļu BETAMAKS lietošana grūtniecības laikā pieļaujama tikai pēc ārsta norādījuma, ja terapeitiskais efekts attaisno iespējamo risku. Lietojot zāles zīdīšanas periodā, bērna barošana ar krūti ir jāpārtrauc. 4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Zāles var palēnināt psihomotorās reakcijas, tāpēc lietošanas laikā ieteicams izvairīties no darba, kas saistīts ar risku un kura veikšanai nepieciešama veiklība un laba reakcija (darbs ar tehniskām iekārtām, satiksmes līdzekļu vadīšana u.c.). 4.8 Nevēlamās blakusparādības Turpmāk minētās blakusparādības ir klasificētas atbilstoši orgānu sistēmai; norādot biežumu, izmantota šāda klasifikācija: ļoti bieži ( 1/10), bieži ( 1/100 līdz <1/10), retāk ( 1/1 000 līdz <1/100), reti ( 1/ līdz <1/1 000), ļoti reti (<1/10 000), ieskaitot atsevišķus gadījumus. Nervu sistēmas traucējumi Sulpirīda selektīvās darbības dēļ tā lietošanas laikā retāk novēro neiroleptiskiem līdzekļiem raksturīgos blakusefektus. Pārsvarā stimulējošās darbības dēļ iespējams uzbudinājums, trauksme, miega traucējumi, pazeminātas koncentrēšanās spējas, tomēr, lietojot lielas devas, bieži iespējams sedatīvs efekts. Retāk novēro ekstrapiramidālus traucējumus: parkinsonisma simptomus (tremoru, muskuļu rigiditāti, līdzsvara un gaitas traucējumus, apgrūtinātu runu, hipersalivāciju), diskinēziju un distoniju (muskuļu spazmas vai raustīšanos), orālās hiperkinēzes (neapzinātas mutes un žokļu kustības), akatīziju (mokošu nemieru muskuļos, nespēju ilgāku laiku atrasties miera stāvoklī, tieksmi mainīt pozu). Šie traucējumi biežāk rodas, lietojot lielas sulpirīda devas, un gados veciem cilvēkiem; traucējumus parasti novērš, mazinot medikamenta devas vai lietojot pretparkinsonisma līdzekļus. Ļoti reti krampji. Veģetatīvā nervu sistēma Sakarā ar sulpirīda ietekmi uz veģetatīvo nervu sistēmu jutīgiem pacientiem var rasties tahikardija, reibonis, parestēzija, karstuma sajūta, pastiprināta svīšana, urinācijas traucējumi, asinsspiediena izmaiņas, vispārējs vājums. Reti ir novērota sausa mute, aizcietējums, neskaidra redze. Neiromuskulāri traucējumi Ļoti reti ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms. Par to liecina simptomu komplekss: hiperpireksija, muskuļu rigiditāte, psihiskā stāvokļa izmaiņas, sirds ritma un arteriālā spiediena svārstības, pārmērīga svīšana, nieru darbības traucējumi. Ja rodas aizdomas par sindroma attīstību, nekavējoties jāpārtrauc medikamenta lietošana un jāuzsāk intensīva simptomātiska terapija.

4 4 Sirds funkcijas traucējumi Ļoti reti QT intervāla pagarināšanās, torsades de pointes. Endokrīnās sistēmas traucējumi Sulpirīda lietošanas laikā bieži iespējama palielināta prolaktīna koncentrācija asins serumā, ļoti reti galaktoreja, ginekomastija, menstruālā cikla traucējumi, ķermeņa masas palielināšanās, ko var izskaidrot ar sulpirīda ietekmi uz dopamīnreceptoriem hipofīzē. Šie traucējumi ir atgriezeniski un pāriet, pārtraucot zāļu lietošanu. Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi Asinsainas izmaiņas (agranulocitoze un leikopēnija). Kuņģa-zarnu trakta traucējumi Anoreksija, slikta dūša. Paaugstināta aknu transamināžu aktivitāte asinīs, dzelte. Acu bojājumi Purpursārta radzenes, konjunktīvas un tīklenes pigmentācija; radzenes un lēcas apduļķošanās. Ādas un zemādas audu bojājumi Purpursārta ādas pigmentācija, fotosensitivitāte. Imūnās sistēmas traucējumi Ļoti reti nieze, izsitumi. Saistībā ar antipsihotiskiem līdzekļiem ziņots par venozas trombembolijas gadījumiem, to vidū plaušu emboliju un dziļo vēnu trombozi. To rašanās biežums nav zināms. 4.9 Pārdozēšana Simptomātika ir atkarīga no devas. Vienreizēja toksiska deva ir no 1-16 g, bet ziņojumu par nāves gadījumiem, lietojot 16 g, nav. Pēc vienreizējas devas 1 līdz 3 g novērots nemiers, apziņas aptumšošanās un retāk ekstrapiramidāli simptomi; 3-7 g var izraisīt uzbudinājumu, apjukumu un ekstrapiramidālus simptomus; >7 g augstāk minēti simptomi, koma un zems spiediens. Pārdozēšanas gadījumā nekavējoties jāveic kuņģa skalošana. Lai veicinātu absorbēto zāļu izvadi, jānodrošina sārmaina urīna reakcija un jāstimulē diurēze. Ievada pretparkinsonisma līdzekļus, lieto simptomātisku terapiju. 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS 5.1 Farmakodinamiskās īpašības Farmakoterapeitiskā grupa: Atipisks neiroleptisks līdzeklis, ATĶ kods: N05 AL01 Sulpirīds (BETAMAKS) ir atipisks neiroleptisks līdzeklis, kas pieder benzamīdu grupai. Tam raksturīgs plašs darbības spektrs mērena antipsihotiska, viegla antidepresīva, veģetatīvo nervu sistēmu regulējoša un pretvemšanas iedarbe. Atšķirībā no citiem neiroleptiskajiem līdzekļiem, kas vienlīdz ietekmē gan D 1, gan D 2 dopamīnreceptorus, sulpirīdam piemīt selektīva darbība uz D 2 dopamīnreceptoriem centrālajā nervu sistēmā (CNS), turklāt tam ir augstāka afinitāte pret D 2 autoreceptoriem.

5 5 Lietojot sulpirīdu nelielās devās, tas izraisa dopamīna presinaptiskās atpakaļsaistīšanās kavēšanu, tā uzlabojot dopamīnerģisko pārvadi limbiskajā sistēmā. Augstās devās sulpirīds bloķē dopamīnerģisko pārnesi CNS. Tātad zāļu farmakoloģiskā darbība ir devas atkarīga. Nelielās devās sulpirīds darbojas antidepresīvi, mazina negatīvo psihisko simptomātiku un novērš kavēšanu. Augstās devās izpaužas sulpirīda antipsihotiskā darbība, tas novērš arī psihožu produktīvo simptomātiku (halucinācijas, murgu idejas) un mazina agresivitāti, tomēr nenomāc psihomotorās reakcijas. Sulpirīdam terapeitiskās devās praktiski nepiemīt kataleptogēns efekts. Sulpirīds nesaistās ar acetilholīna, γ-aminosviestskābes (GABA) vai adrenoreceptoriem. Selektīvās iedarbes dēļ sulpirīda lietošanas laikā retāk novēro ekstrapiramidālās reakcijas un citus neiroleptiskiem līdzekļiem raksturīgos blakusefektus. Sulpirīds darbojas arī uz hipotalamu, normalizējot tur lokalizēto augstāko veģetatīvo centru aktivitāti. Zāles labvēlīgi ietekmē gremošanas trakta darbību, mazinot kuņģa un zarnu trakta, kā arī žultsceļu spazmas, darbojas prokinētiski, normalizējot gremošanas trakta peristaltiku, novērš dopamīnerģisko līdzekļu (apomorfīna) inducētu vemšanu. Tas uzlabo gremošanas trakta gļotādas aizsargspējas, palīdz novērst t.s. "stresa čūlu" veidošanos un veicina čūlu sadzīšanu. 5.2 Farmakokinētiskās īpašības Sulpirīds samērā lēni uzsūcas no gremošanas trakta, maksimālo koncentrāciju asinīs sasniedzot pēc 3 stundām. Sulpirīda preparātiem raksturīga zema biopieejamība ap 30 % ievadītās devas. Tikai ap 40 % zāļu saistās ar plazmas olbaltumvielām, tāpēc mijiedarbības risks ar citiem medikamentiem ir zems. Sulpirīds labi izplatās audos, šķērso placentāro barjeru, nonāk mātes pienā, ierobežotā daudzumā atrodams arī cerebrospinālajā šķidrumā. Sulpirīda eliminācijas pusperiods ir 7-9 stundas. Tas vāji metabolizējas aknās, aktīvu metabolītu nav. Zāles no organisma izdalās pārsvarā caur nierēm glomerulārās filtrācijas ceļā. Neabsorbētā zāļu daļa izdalās neizmainītā veidā ar fēcēm. Pacientiem ar samazinātu nieru funkciju sulpirīda izvade no organisma palēninās. 5.3 Preklīniskie dati par drošību Akūtā toksicitāte. Sulpirīds ir maztoksisks. Eksperimentos, ievadot sulpirīdu iekšķīgi, vidējā letālā deva ( LD 50 ) pelēm bija mg/kg, žurkām mg/kg. Hroniskā toksicitāte. Atkārtoti ievadot sulpirīdu laboratorijas dzīvniekiem, netika konstatētas izmaiņas asins un urīna analīzēs, kā arī aknu, nieru un virsnieru histoloģiskajos izmeklējumos. Ilgstoši ( 3-6 mēnešus ) ievadot suņiem lielas medikamenta devas (100, 200 vai 500 mg/kg), novērota ginekomastija, kā arī atrofiskas izmaiņas dzemdē un sēkliniekos. Zāļu lietošanu pārtraucot, šīs pārmaiņas izzuda. Reproduktīvajos pētījumos konstatēta apaugļošanās biežuma samazināšanās. Atsevišķi novērojumi liecina, ka ilgstoši ievadot zāles eksperimenta dzīvniekiem, palielinās saslimstība ar hipofīzes un piena dziedzera audzējiem, tomēr šajos gadījumos lietotā deva daudzkārt pārsniedza ārstnieciskās. 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1 Palīgvielu saraksts Kodols: laktoze, magnija alumometasilikāts, karmelozes kalcija sāls, hidroksipropilceluloze, magnija stearāts. Apvalks: hidroksipropilmetilceluloze 2910, makrogols 6000, talks, titāna oksīds, karnaubas vasks.

6 6 6.2 Nesaderība Nav zināma. 6.3 Uzglabāšanas laiks 5 gadi. 6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt oriģinālā iepakojumā temperatūrā līdz 25 C. Sargāt no mitruma. 6.5 Iepakojuma veids un saturs 30 apvalkotās tabletes plastmasas trauciņos. 6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un norādījumi par sagatavošanu lietošanai Nav īpašu prasību. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS AS GRINDEKS. Krustpils 53, Rīga, LV-1057 Latvija Tālrunis: Fakss: e-pasts: grindeks@grindeks.lv 8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) BETAMAKS 50 mg: BETAMAKS 100 mg: BETAMAKS 200 mg: ZĀĻU REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS / TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 01/2010 AS GRINDEKS Vecākais zāļu reģistrācijas speciālists B. Grietēna