Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus:

Save this PDF as:
 WORD  PNG  TXT  JPG

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus:"

Transcript

1

2 Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: ķīmiskos fizikālos bioloģiskos sociālos psiho-sociālos kā arī šo faktoru īstermiņa un ilgtermiņa iedarbību un savstarpējo sakarību vietējā, reģionālā un globālā līmenī. Tas attiecas arī uz to vides faktoru vērtēšanu, koriģēšanu, kontroli un profilaksi, kas potenciāli var nodarīt kaitējumu pašreizējo vai nākamo paaudžu veselībai. Dabisko un cilvēka pārveidoto vidi, kā arī tās piesārņojuma ietekmi uz cilvēku pēta vides medicīna. 2

3 Cilvēces pastāvēšana un attīstība ir kļuvusi atkarīga no to ķīmisko vielu daudzuma, kuras tiek izmantotas dažādos ražošanas procesos un sadzīvē polimēri, medikamenti, augu aizsardzības līdzekļi u.c. Tāpat kā ķīmiskas vielas, cilvēka veselību var ietekmēt dažādi fizikāli faktori, piemēram, elektromagnētiskais starojums, troksnis un siltums. novērtēt tos cilvēka veselības aspektus, kurus nosaka dažādie vides faktori, Vides veselība ir starpdisciplināra zinātne, kuras galvenie uzdevumi ir: izstrādāt teorētiskus un praktiskus pamatus vides riska faktoru novērtēšanai, organizēt vides riska faktoru vērtēšanu un kontroli (monitoringu), veikt vides riska faktoru koriģēšanu (vadīšanu) un šo faktoru profilaksi, lai izslēgtu nelabvēlīgu iedarbību uz cilvēka veselību. 3

4 Jebkuras vielas, kā arī faktora iedarbība uz dzīvajiem organismiem ir atkarīga ne tikai no vielas iedarbības rakstura (toksiskuma) un vielas īpašībām, bet arī no: vielas daudzuma, kas nokļūst organismā organisma īpatnībām - vecuma un dzimuma vielas iekļūšanas veida organismā devas atkārtotības un vielas iedarbības ilguma vielas pārvēršanās vidē un organismā Jebkura viela ir nekaitīga, ja tās deva, kas iedarbojas uz organismu ir pietiekami zema, bet jebkura sadzīvē plaši lietota viela lielās devās kļūst organismam bīstama. kontakta deva vielas daudzums, kas tiek uzņemts no apkārtējās vides Vielas daudzumu, ko dzīvais organisms uzņem noteiktā laika periodā, sauc par devu. Devu veidi ir: absorbētā deva faktiskā vielas daudzuma daļa, kas nokļūst organismā kopējā deva atsevišķu devu summa 4

5 Vielas devas un organisma reakcijas kopsakarības ir pamatā vielas bīstamības un tās iedarbības riska novērtēšanai. Vienā vielas pārbaudes grupā (populācijā) vielas iedarbības sekas var mainīties visai plašās robežās var būt īpatņi, kuriem raksturīga gan zema, gan augsta noturība pret vielas iedarbību. Dzīvo organismu reakcijas raksturs atkarībā no uzņemtās vielas daudzuma: a) viela nepieciešama organisma funkcionēšanai, b) viela organismam nav nepieciešama 5

6 Viena no visplašāk izmantojamām metodēm toksiskuma novērtēšanai ir toksiskās vielas letālās devas noteikšana. Letālā deva (LD) ir vielas daudzums, kas izraisa organisma bojāeju. Devu, kas izraisa pārbaudei izmantoto dzīvnieku grupas fiksētas daļas (parasti 50 %) nāvi pēc kontakta ar analizējamo vielu noteiktā laika posmā (parasti 24, 48 vai 96 stundas), apzīmē LD 50. Vielu iedarbības rezultātā var izpausties: akūts toksiskums kopējo negatīvo efektu summa, kuru rada toksiskā viela, uzņemta vienreizējas devas veidā; hronisks toksiskums kopējo negatīvo efektu summa, kuru izraisa toksiskā viela, tai iedarbojoties uz dzīvo organismu ilgu laika periodu. 6

7 tieša toksiska iedarbība (audu bojājumi), Atkarībā no tā, kāds ir organismā radīto bojājumu veids, toksisku vielu iedarbību var iedalīt: bioķīmisko reakciju izmaiņas, neirotoksiska iedarbība, imunotoksiska iedarbība, mutagēna iedarbība, genotoksiska iedarbība, kancerogēna iedarbība, endokrīnās regulācijas procesus ietekmējoša iedarbība. Bērni un veci cilvēki, kā arī uz grūtnieces un viņu vēl nedzimušie bērni, slimi cilvēki un cilvēki ar dažādiem patoloģiskiem stāvokļiem, piemēram, zemu barojumu, avitaminozi pret piesārņotāju kaitīgo iedarbību, ir daudz jutīgāki. 7

8 Jebkurš dzīvs organisms (arī cilvēks) ir šūnu, audu un orgānu nedalāma vienība. Dažādu audu un orgānu funkcionālo vienotību nodrošina regulācijas mehānismi, bet organisma relatīvo neatkarību no dažādu ārējās vides faktoru iedarbības speciāli aizsargmehānismi: homeostāze organisma spēja uzturēt stabilu iekšējās vides un dažādu organisma funkciju stāvokli mainīgos iekšējās un ārējās vides apstākļos adaptācija dzīvo organismu spēja pielāgoties mainīgiem eksistences apstākļiem, kas izstrādājušies evolūcijas gaitā Adaptācijas procesā izšķir vairākas stadijas, bet, vides apstākļiem krasi mainoties, vispirms pārsvarā novērojami organisma funkciju traucējumi, kuriem seko kompleksas pielāgošanās reakcijas: organisms aktīvi meklē piemērotu stāvokli, kas atbilstu jaunajiem apstākļiem, un pēc tam (labvēlīgā gadījumā) funkcijas stabilizējas, jo notikusi pielāgošanās. 8

9 Cīņai ar nelabvēlīgiem vides faktoriem organismā ir izveidojušās dažādas aizsargsistēmas, kas nodrošina organisma spēju pretoties kaitīgām vides ietekmēm. Barjeras funkcijas organismā veic: āda, gļotādas un aizsargrefleksi orgāni, kas atrodas uz robežas starp vidi un organismu (elpošamas un gremošanas orgānu sistēma, limfātiskā sistēma un urīnizvadsistēma) imūnsistēma un mononukleāro fagocītu sistēma Organisma aizsargsistēma evolūcijas procesā ir ļoti labi izveidojusies cīņai ar dabiski toksiskām vielām un citiem nelabvēlīgiem faktoriem, tomēr vides piesārņojums izraisa arī cilvēka organisma iekšējās vides piesārņojumu: putekļi uzkrājas plaušās, metāli deponējas kaulos, mīkstajos audos un orgānos. Cilvēka organisma piesārņojums izraisa organisma iekšējās vides fizikālķīmisko parametru izmaiņas. Liels vides un organisma piesārņojums var radīt traucējumus organisma aizsargsistēmas darbībā. 9

10 Vides faktoru iedarbība var būt: ģenētiska somatiska ķīmiskās vielas, jonizējošā radiācija, vīrusi u.c. faktori var radīt kvalitatīvas vai kvantitatīvas pārmaiņas ģenētiskajā materiālā, kas var izraisīt, piemēram: ļaundabīgos audzējus, cilvēka reproduktīvās funkcijas traucējumus, iedzimtus attīstības traucējumus bērniem rodas pārmaiņas organisma imūnsistēmā, kas var izraisīt, piemēram: organisma pretestības spēju samazināšanos un saslimstību riska paaugstināšanos, vides slimības un ar vidi saistītas slimības, arodslimības un ar darbu saistītas slimības, negatīvu ietekmi uz jebkuras slimības norisi un iznākumu 10

11 Vides slimības ir plaša slimību grupa, kuras saistītas ar dažādu vides faktoru iedarbību, piemēram, ar: nepietiekamu vai pārmērīgu makroelementu, mikroelementu un vitamīnu daudzumu uzturā; vides ķīmisko, bioloģisko, fizikālo faktoru (klimata, trokšņa, radiācijas) iedarbību; infekcijas slimībām, ko izraisījis ūdens piesārņojums ar patogēnām baktērijām, vīrusiem un parazītiem (piemēram, holēra, malārija, dzeltenais drudzis); dabiskas izcelsmes toksisko un sensibilizējošo vielu iedarbību (augu, aļģu, mikroorganismu toksiskās vielas, sēņu toksīni, ziedputekšņi); dabas katastrofām. 11

12 Vidi piesārņojošās ķīmiskās vielas un bioloģiskie faktori (dzīvie organismi) var atrasties gaisā, ūdenī, augsnē un uzturā, bet organismā var nokļūt caur elpceļiem, kuņģa un zarnu traktu, ādu, acu konjunktīvu, placentu. Vielu iekļūšanas ceļi organismā ir atkarīgi no vielu agregātstāvokļa un savienojumu fizikālķīmiskajām īpašībām. Lai kāds būtu vielas uzsūkšanās veids, visas ķīmiskās vielas nonāk asinīs un pēc tam dažādos orgānos un audos. Populācijas bioloģiskās atbildes reakcijas uz vides piesārņotāju. 12

13 Vides piesārņotāju iedarbība uz cilvēka organismu var būt: tieša vides piesārņotāju izraisīta slimība vai nāve netieša darbojas kā riska faktors, piemēra, samazinot cilvēka imūnsistēmas aktivitāti un līdz ar to arī organisma pretošanās spējas citiem kaitīgiem faktoriem vai slimībām attāla izpaužas kā piesārņotāju iedarbības sekas, izraisot, piemēram, paātrinātu novecošanos, agrīnu aterosklerozi dažādu orgānu un sistēmu patoloģija, Mūsdienu medicīnas un citu zinātņu nozaru attīstība ir ļāvusi atklāt daudzveidīgus vides piesārņotāju iedarbības veidus uz cilvēka organismu: ādas, gļotādu un zobu patoloģija, organisma sensibilizācija un dažādas alerģiskas slimības, infekcijas slimības, iedarbība uz gēniem, onkoloģiskas slimības. 13

14 Cilvēka veselību negatīvi ietekmē ne tikai atmosfēras gaisa piesārņotāji, bet arī gaisa piesārņotāji telpās mājās, sabiedriskās vietās, darbā, kā arī transportlīdzekļos. kairinātāji, Gaisu piesārņojošās vielas var būt: hronisku augšējo elpošanas ceļu un plaušu slimību izraisītāji, sensibilizētāji un alergēni, neirotoksīni, mutagēni, kancerogēni, teratogēni, endokrīno sistēmu ietekmējošas vielas. Gaisa piesārņotāju iedarbību uz organismu nosaka to fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī toksiskums. 14

15 Vides piesārņotāji vispirmām kārtām iedarbojas uz augšējo elpceļu gļotādu, tādēļ tajā bieži rodas patoloģiskas pārmaiņas. Aizturēšanas pakāpe, % Deguna dobums Traheja Piesārņotāju daļiņu izmēri nosaka to iekļūšanas dziļumu elpceļos. Alveolas Daļu putekļu pie ieejas degunā aiztur matiņi, daļa nosēžas uz deguna eju mitrās gļotādas, citas putekļu daļiņas tiek aizturētas rīkles un balsenes gļotādā. Daļiņu diametrs, μm Gaisā esošo cieto vielu daļiņu aizturēšanas pakāpe elpošanas sistēmā. Cilvēka veselībai visbīstamākie ir putekļi, kuru diametrs ir mazāks par 5 μm, jo tie iekļūst dziļi elpošanas orgānos, kā arī kuņģa un zarnu traktā. 15

16 Dažādi vides faktori un piesārņotāji var izraisīt pārmaiņas centrālās nervu sistēmas darbībā dažādos veidos: tieši ķīmiskām vielām uzsūcoties organismā un iedarbojoties uz smadzenēm un citiem orgāniem netieši ķīmiskām vielām izplatot nepatīkamu smaku, radot kairinājumu acīs un elpošanas ceļos un tā izraisot bailes par iespējamo kaitīgo iedarbību; baiļu sajūta cilvēku pakļauj stresam tieši un netieši fizikāliem faktoriem, piemēram, troksnim, vibrācijai, jonizējošam starojumam, gan iedarbojoties uz smadzenēm tieši, gan arī radot stresu No vidē sastopamajām ķīmiskajām vielām īpaši negatīva ir smago metālu, galvenokārt Hg un Pb savienojumu iedarbība. Ļoti nopietni vides piesārņotāji, kas var izraisīt centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, ir pesticīdi, pie tam stabilie hlororganiskie pesticīdi ilgstoši cirkulē dabā tie iekļūst barības ķēdēs un vielu apritē. 16

17 Vidi piesārņojošās vielas cilvēki ne tikai ieelpo, bet tās kopā ar gaisu var tikt norītas vai uzņemtas ar šķidrumiem, kā arī var nonākt mutes dobumā un tālāk kuņģa un zarnu traktā no netīrām rokām vai nejauši apēdot. Aknas veic organisma aizsargfunkcijas ķīmisko vielu biotransformēšanās visbiežāk notiek aknās, tomēr cilvēkiem ilgi atrodoties piesārņotā vidē, var ciest aknas un arī citas sistēmas un orgāni, kas ar aknām funkcionāli cieši saistīti. Gremošanas orgānu sistēma darbojas kā fizioloģiska barjera, kas aiztur un padara nekaitīgas dažādas no vides uzņemtās vielas. Urīnizvadsistēmai ir nozīmīga loma organisma iekšējās vides tīrības aizsargāšanā un saglabāšanā: ar urīnu organisms izdala kaitīgos produktus, bet vides piesārņojums ar toksiskām vielām rada pastiprinātu slodzi nierēm. 17

18 Imūnsistēma ir limfoīdo audu un orgānu sistēma, kas aizsargā organismu pret ģenētiski svešām šūnām un vielām; tai ir liela loma organisma aizsardzībā pret svešu vielu iedarbību, kuras nonāk organismā no ārējās vides. Pārmaiņas imūnsistēmā tiek izmantotas kā viens no rādītājiem par vides piesārņotāju iedarbību uz organismu; industriālās pilsētās iedzīvotājiem biežāk novērojama imūnsistēmas nepietiekamība nekā iedzīvotājiem salīdzinoši tīrākos rajonos. alerģiskas reakcijas Toksisko vielu iedarbība, kas spēj ietekmēt imūnsistēmu, var izpausties kā: autoimūnreakcijas imūnsistēmas nomākšana imūnsistēmas stimulēšana 18

19 Alerģija jeb hipersensitivitāte ir organisma pastiprināta vai izkropļota reakcija uz svešu vielu (antigēnu). Alerģijas īpatnība ir tāda, ka vielas sākumdevas iedarbība patoloģisku reakciju nerada, bet vielas nākamās porcijas var radīt atšķirīgas pakāpes reakciju un dažu minūšu laikā var tikt ietekmēti visi organisma audi, pat izraisot nāvi. Imunosupresija jeb imūnsistēmas nomākšana rodas, vides faktoram tieši iedarbojoties uz imūnsistēmu un nomācot tās funkcionēšanu; sekas parasti ir ievērojami paaugstināta jutība pret infekcijas slimībām. Vielas, kas ir imunosupresori tiek izmantotas medicīnā, lai nomāktu, piemēram, organisma dabisko reakciju audu pārstādīšanas gadījumā, tomēr arī daudzas vidi piesārņojošas vielas, tādas kā aromātiskie ogļūdeņraži (benzols), polihlorētie bifenili, dioksīni, fosfororganiskie pesticīdi, uzskatāmas par imunosupresoriem. 19

20 Olnīcas Aizkrūtes dziedzeris Vairogdziedzeris Hipotalāms Hipofīze Epifīze Epitēlijķermenīši Virsnieru dziedzeris Priekšdziedzeris Hormonus producējošie cilvēka dziedzeri. Endokrīnā sistēma ir iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēma, kas ar dziedzeros sintezēto hormonu starpniecību regulē daudzas organisma funkcijas. Hormoni ir īpašas vielas, kas tiek endokrīno dziedzeru šūnās, izdalās no tām starpšūnu šķīdumā un izplatās pa (vai kopā ar) šiem šķīdumiem un regulē mērķa šūnu funkcijas un procesus visā organismā. Endokrīnās sekrēcijas funkcijas piemīt arī placentai, nierēm, aknām, taukaudiem un endotēlijam. 20

21 Ir daudzas vielas, kuru struktūra un īpašības ir līdzīgas hormoniem vielām, kuras var aktīvi ietekmēt endokrīnās sistēmas darbību. Šādas vielas var ietekmēt organismu tā embrionālajā vai augļa attīstības fāzē, kā arī reproduktīvo, centrālo nervu sistēmu, imūnsistēmu un endokrīnās regulācijas procesus. Negatīvie efekti var izpausties pie ļoti zemām šādu vielu koncentrācijām, kā arī ietekmēt nākamo paaudžu veselību. Visplašāk pētītā endokrīno sistēmu ietekmējošo vielu grupa ir vides estrogēni jeb eksoestrogēni. Šīs vielas, iedarbojoties uz dzīvo organismu: imitē endogēno (organismā sintezēto) estrogēnu darbību bloķē, novērš vai izmaina hormonu saistīšanos ar to receptoriem izmaina dabiski veidoto hormonu producēšanas vai sabrukšanas ātrumu ietekmē hormonu receptoru struktūru vai arī to veidošanos organismā 21

22 Pesticīdi (DDT, dieldrīns, kepons, dikofols, atrazīns, mankozebs, tributilalva u.c.) Daudzas vidi piesārņojošas vielas (polihlorētie bifenili, dioksīni, poliaromātiskie savienojumi) Vides estrogēni ir: Ārstnieciskās vielas (dietilstilboestrols, cimetidīns) Smagie metāli un to savienojumi (svins, dzīvsudrabs, kadmijs) Vielas, kuras izmanto polimēru ražošanā (bisfenols A, ftalāti) Sadzīvē izmantotas ķīmiskas vielas (virsmas aktīvo vielu sabrukšanas produkti nonilfenols un oktilfenols) Par nozīmīgāko endokrīno sistēmu ietekmējošo vielu uzņemšanas avotu var uzskatīt pārtiku: gan šīs vielas saturošus pārtikas produktus, gan arī pārtikas iepakojumu un pārtikas piedevas. 22

23 Notekūdeņu piesārņojums ar vides estrogēniem veicina to tālāku iekļuvi barības ķēdē Estrons Estradiols Nonilfenols Ftālskābes esteri Viela Koncentrācija Vide Tetrahlordibenzodioksīns Polihlorētie bifenili (PHB) (1,4 76) 10-9 g/l (2,7 48) 10-9 g/l (0,15 2,8) 10-6 g/l 3, g/l 29, g/kg 14, g/kg Notekūdeņi Notekūdeņi Notekūdeņi Kaiju olas Kaiju olas Notekūdeņi Endokrīno sistēmu ietekmējošām vielām nokļūstot dabas vidē, novērojamas daudzpusīgas hormonālās regulācijas procesu izmaiņas dzīvajos organismos, piemēram, var attīstīties: dzimumuzvedības pārmaiņas reproduktīvās funkcijas traucējumi spermas produkcijas samazināšanās vīriešu feminizācija seksuālās aktivitātes pazemināšanās ļaundabīgo audzēju veidošanās 23

24 Vielu genotoksiskā darbība ir saistīta ar šūnu vielmaiņas procesiem un iedarbību uz ģenētiskās informācijas nodošanu. Pēc toksiskā iedarbības mehānisma var nodalīt trīs vielu grupas: kancerogēnās vielas ietekme uz somatiskām šūnām mutagēnās vielas ietekme uz dzimumšūnām teratogēnās vielas ietekme uz embrija šūnām mutācijas slimības dzīves laikā rekombinācijas ļaundabīgie audzēji mutācijas slimības un defekti nākošajās paaudzēs transplacentārā kanceroģenēze ļaundabīgie audzēji embrija attīstības traucējumi iedzimtas slimības 24

25 Mutagēnas ir ķīmiskas vielas vai fizikālas dabas faktori (jonizējošais starojums, temperatūra), kas izraisa mutācijas pārmantojamas izmaiņas šūnas genotipā. Ja mutācijas notiek dzimumšūnās, tās ir ģeneratīvās mutācijas, un tajās rodas mutanti organismi, bet mutācijas somatiskajās šūnās aptver tikai kādu organisma daļu. Mutagēnas vielas organismā var nokļūt gan ar barību un ūdeni, gan ieelpojot. Galvenie posmi to nokļūšanā līdz mērķa molekulām ir šādi: 1) šķērso segaudus 2) pa asinsvadiem nokļūst līdz mērķa šūnām 3) šķērso šūnu membrānu 4) enzīmu darbības rezultātā notiek mutagēnās vielas metaboliskā pārvēršanās 5) mutagēnā viela reaģē ar DNS Ir zināmas vielas, kuras var inaktivēt mutagēnus savienojumus to ceļā līdz mērķmolekulai desmutagēni, kā arī vielas, kuras nomāc mutagēnu iedarbību, tiem nokļūstot šūnā antimutagēni. 25

26 Kancerogēnas ir vielas, kas izraisa ļaundabīgus audzējus. Ļaundabīgos audzējus, kas attīstās saistaudos, sauc par sarkomu, bet audzējus, kas attīstās epitēlijaudos par vēzi. Ļaundabīgiem audzējiem raksturīga šūnu nekontrolēta dalīšanās, turpretim labdabīgie audzēji aug lēni, atbīdot apkārtējos audus, tos bieži ietver kapsula, tie neveido metastāzes, tiem nav recidīvu. Ļaundabīgo audzēju izcelšanos izraisa: jebkuras vielas vai faktori, kas rada DNS bojājumus, piemēram, ķīmiskas vielas (kancerogēni), jonizējošais starojums vielas, organismi vai faktori, kas stimulē šūnas dalīšanos, piemēram, hormoni, vīrusi; tomēr, ja šādi stimulētas šūnas nav pakļautas mutācijām, tās nepārveidojas par vēža šūnām Parasti vēža formas nodala pēc tā atrašanās vietas organismā vai atsevišķos orgānos, piemēram, asinsrites sistēmas vēzis, plaušu vēzis, smadzeņu vēzis u.c. 26

27 Faktori, kas izraisa vēzi: iedzimta uzņēmība vidē esošas kancerogēnas vielas iedzimta uzņēmība, kuru pastiprina vēzi izraisošu vielu iedarbība 60-90% no visiem saslimšanas ar vēzi gadījumiem nezināmi faktori Medīcīna Ģeofizikālie faktori Piesārņojums Infekcijas slimības Darba vide Nezināmi Reproduktīvie faktori Barības piedevas Diēta Smēķēšana Visbiežāk kancerogēni ir vielas ar antropogēnu izcelsmi, bet tās var būt arī dabiskas izcelsmes vielas, piemēram, aflatoksīni, ko veido pelējuma sēnes un kas sekmē aknu vēža attīstību. Alkohols Dažādu cēlonisko faktoru ietekme uz mirstību ar ļaundabīgajiem audzējiem 27

28 Vielu kancerogēno iedarbību var sekmēt: neveselīga diēta - pārtikas produkti ar paaugstinātu tauku saturu un zemu šķiedrvielu saturu vielas, kas tiek izmantotas kā baudvielas (alkohols, tabakas dūmi) pelējums, kas attīstās uz olbaltumvielām bagātiem produktiem (rīsiem, zemesriekstiem) radioaktīvais starojums, UV starojums Var apgalvot ja tiktu novērsta vēža attīstību sekmējošo vielu un faktoru iedarbība, saslimstības gadījumu skaits ievērojami saruktu. Tajā pašā laikā pierādīt nelabvēlīgo faktoru un vielu kancerogēno iedarbību nav vienkārši, jo to sarežģī ievērojamais laika posms, kas starp vielas iedarbību un audzēja attīstību. 28

29 Skaits uz iedz. Vairāku iepriekšminēto faktoru kombinācija, kā arī veselības aprūpes sistēmas kvalitāte, iespējams, ietekmē to, ka saslimstība un mirstība ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā pēdējo desmit gadu laikā pieaugusi. Saslimstība un mirstība ar ļaundabīgajiem audzējiem tās mainība Latvijā pēdējos gadu desmitos (uz iedz.) Saslimstība Mirstība

30 Jutības pakāpe Apaugļošanās Implantācija Šūnu dalīšanās Šūnu diferenciācija Šūnu migrācija Tādas vielas, kas iedarbojas uz dzīvo organismu reproducēšanās funkciju un no kuru iedarbības veidojas augļa (embrija) defekti, sauc par teratogēnām vielām. Cilvēka organisma attīstības galvenās fāzes un jutība pret ķīmisko vielu iedarbību. Organoģenēze Augšanas turpināšanās Histoģenēze Funkcionālā nobriešana Piedzimšana Grūtniecības dienā auglis ir īpaši jutīgs pret ķīmiskiem faktoriem kontakts ar teratogēniem var: samazināt šūnu izmērus un skaitu, izraisīt vitāli nepieciešamu orgānu attīstības atpalicību vai embrija augšanas atpalicību vispār. Embrija periods Augļa periods 30

31 Teratogenitātes ķīmiskais mehānisms pilnībā nav izpētīts; teratogēni ir dažādu klašu savienojumi, un tos visus apvieno spēja difundēt cauri placentai. Vielas, kam piemīt teratogēna iedarbība: metāli un to savienojumi svins, dzīvsudrabs, metildzīvsudrabs, litijs, alumīnijs, arsēns, kadmijs medikamenti retinoīdi, talidomīds, dietilstilbosterols, D vitamīns lielās devās citas ķīmiskas vielas etilspirts, hlorētie pesticīdi, polihlorētie bifenili, etilēna oksīds, dioksīns Starp kancerogēnas un mutagēnas iedarbības vielām ir cieša saistība, taču teratogēni nevar tikt pielīdzināti nevienai no šīm grupām. 31

32 Galvenie fizikālie faktori, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību un ekosistēmas: Radioaktīvais starojums Troksnis 32

33 Radioaktivitāte ir atomu kodolu sabrukšanas process. Elementus ar nestabiliem atomu kodoliem sauc par radioaktīviem elementiem to sabrukšana var notikt, kodolam izstarojot α daļiņas, elektronus vai enerģiju. Radioaktīvais jeb jonizējošais starojums sastāv no vairākiem komponentiem: a-stariem, kas ir hēlija atomu kodolu plūsma, kuru ātrums ir km/s β-stariem, kas ir elektronu plūsma γ-stariem, kas ir elektromagnētiskais starojums ar īsu viļņa garumu un augstu enerģijas līmeni Radioaktīvo starojumu var veidot arī neitronu plūsma, kuras avots var būt mākslīgi iegūtie radionuklīdi. Kaut arī radioaktīvie elementi un fona radiācijas līmenis cilvēka darbības dēļ ievērojami pieaudzis, starojums ir dabiskās vides elements. 33

34 Pussabrukšanas periods (τ 1/2 ) ir katram elementam raksturīgs lielums, kas apzīmē radioaktīvās sabrukšanas ātrumu jeb laiku, kurā radioaktīvās vielas kodolu skaits samazinās divas reizes. Radioaktivitātes mērvienība ir bekerels (Bq) viens bekerels apzīmē radioaktivitātes daudzumu, kas izdalās, 1 sekundē sabrūkot 1 atomam. Radioaktīvā starojuma devas apzīmēšanai bieži izmanto mērvienību rentgens (R). Lai raksturotu absorbēto starojuma enerģiju, izmanto mērvienību rads (rad), kas atbilst enerģijas daudzumam, kāds absorbēts dzīvajā organiskajā vielā. Radioaktīvo elementu bioloģiskā toksiskuma pakāpe nosacīti iedalās: maza - 3 H, 14 C, 51 Cr, 201 Tl vidēja - 32 P, 35 S, 137 Cs liela - 45 Ca, 59 Fe, 89 Sr, 131 I, 234 Pa ļoti liela - 90 Sr, 210 Po, 226 Ra, 238 U, 239 Pu 34

35 Radioaktīvā starojuma avoti var būt: dabiski procesi cilvēka darbība radiācija no kosmosa, Zemes fona starojuma, urāna rūdu iegulas kodolenerģijas izmantošana, radioaktīvo elementu izmantošana militāriem mērķiem, radioaktīvo elementu izmantošanu zinātnē, medicīnā un tehnikā Par būtisku draudu cilvēces pastāvēšanai var uzskatīt gan tos kodolieročus, kuri milzīgos apjomos ir lielvalstu rīcībā (ASV, Krievijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Francijas), gan arī tos, kurus izstrādā attīstības valstis (Indija, Pakistāna un citas). Kodolenerģētika var radīt vides piesārņojumu: kodolreaktoru avārijas gadījumā nepareizas reaktoru ekspluatācijas dēļ radioaktīvo atkritumu likvidēšanas gaitā 35

36 Joprojām neatrisināts ir jautājums par kodolreaktoru darbībā radušos radioaktīvo atkritumu pārstrādes iespējām. Kodolenerģijas reaktors ASV. 36

37 Lielā mērā dažādu radioaktīvo elementu un to izotopu bioloģiskās iedarbības intensitāte ir atkarīga no to līdzības tiem elementiem, kas aktīvi piedalās bioloģiskajos procesos un līdz ar to var tikt intensīvi uzņemti. Radioaktīvā starojuma iedarbība uz dzīvajiem organismiem ietekmē to funkcionēšanai nozīmīgu molekulu (ribonukleīnskābes, ogļhidrāti, lipīdi, olbaltumvielas) uzbūvi. Radioaktīvais starojums, iedarbojoties uz DNS, var izraisīt mutācijas: gēnu jeb punktveida mutācijas, kuras skar tikai atsevišķus gēnus hromosomu mutācijas, kuras saistītas ar dziļām ģenētiskā materiāla izmaiņām un pat atsevišķu hromosomas daļu bojāeju 37

38 No radioaktīvā starojuma iedarbības attīstās staru slimība jeb starojuma izraisīti bojājumi, kuru intensitāte ir atkarīga no starojuma devas un tā iedarbības laika, kā arī no paša dzīvā organisma īpašībām. Staru slimības tipiski simptomi ir: asins izplūdumi dažādās ķermeņa daļās izmaiņas asins sastāvā un ietekme uz asinsrades orgāniem matu izkrišana Lielas starojuma devas rada dzīvo organismu audos specifiskas izmaiņas, kuru kompleksu sauc par akūtā starojuma sindromu jeb akūtu staru slimību. Akūtu starojuma sindromu slimību var izraisīt organisma apstarojums, kā arī organismā nokļuvuši augstas aktivitātes radionuklīdi. Lielas starojuma devas var izraisīt cilvēka nāvi dažu stundu laikā pēc apstarojuma, vispirms ietekmējot nervu sistēmu, bet mazākas starojuma devas pirmkārt ietekmē asinsrades sistēmu un asins šūnas. 38

39 Varbūtība saslimt ar vēzi Staru slimības un pat niecīgu jonizējošā starojuma devu iedarbībai raksturīga ne tikai akūta, bet arī vēlīna iedarbība: jo mazāka apstarojuma deva, jo vairāk palielinās starplaiks starp starojuma devas saņemšanu un starojuma iedarbības sekām, kas var sasniegt pat vairākus desmitus gadu. Tipiski starojuma iedarbības vēlīnā ietekme saistās ar ļaundabīgo audzēju attīstību un šūnu sklerotiskām vai deģeneratīvām izmaiņām iekšējos orgānos, acīs, nervu sistēmā un citos orgānos. Saslimstības dinamika pēc Hirosimas un Nagasaki atombombardēšanas. Leikozes Citas vēža formas Jonizējošā starojuma kancerogēnai iedarbībai raksturīgs ilgs latentais periods (5-20 gadi), un audzēju formas ir atkarīgas no starojuma iedarbības rakstura un intensitātes, kā arī no tā, kādi orgāni vispirms ir cietuši. Gadi pēc apstarošanas 39

40 Skaņas spiediena līmenis, db Ar jēdzienu troksnis visbiežāk tiek apzīmēta nevēlamas intensitātes skaņa, kas rodas gaisa vai ūdens vides viļņveida svārstībām iedarbojoties uz dzīvo organismu, tai skaitā cilvēka, dzirdes orgāniem. Trokšņa līmeni nosaka skaņu viļņu amplitūda un frekvence. Troksni pieņemts vērtēt pēc diviem parametriem: skaņas spiediena līmeņa, ko mērī decibelos db (subjektīvi skaļums), un pēc frekvenču spektra, ko mērī hercos Hz (subjektīvi augstums). Kopsakarības starp skaņas frekvenci un stiprumu. Dzirdamības apgabals Mūzika Sarunvaloda Frekvence, Hz 40

41 Skaņa (troksnis) var būt: nepārtraukta vienmērīga (ventilatora darbība) nepārtraukta nevienmērīga (sirēna) impulsveida (lielgabala šāvieni) periodiska (pāļu dzinēja darbības troksnis) Visspēcīgākā iedarbība uz organismu ir nepārtrauktam, ilgstošam un stipram troksnim, kā arī stipriem negaidītiem impulsveida trokšņiem. Galvenie cilvēka darbības radītie trokšņa avoti ir: dzelzceļš autotransports lidaparāti celtniecība rūpniecība sadzīve Eiropas Savienībā ir noteikts cilvēkam nekaitīgu trokšņa līmenis 70 db, bet skaņa, kuras līmenis pārsniedz 87 db un kuras iedarbības ilgums uz cilvēku ir vairāk nekā 8 stundas dienā, jāuzskata par potenciāli kaitīgu. 41

42 Troksnis mūsdienās tiek uzskatīts par vienu no sabiedrības veselību apdraudošiem faktoriem, kura nozīme aizvien pieaug Pat mērens ilgstošs troksnis var pastiprināt baiļu sajūtu, samazināt sociālās līdzjūtības un palīdzības izpausmes un palielināt naidīgumu Trokšņa ilgstoša iedarbība var izraisīt: nervu sistēmas darbības traucējumus novirzes sociālajā uzvedībā dzirdes pavājināšanos miega traucējumus darbaspēju samazināšanos fizioloģiskus traucējumus Pieauguša cilvēka auss spēj izturēt impulsveida trokšņa līmeņus līdz 140 db, bērnu ausij šī iedarbība nedrīkstētu pārsniegt 120 db. Troksnim pārsniedzot minētos līmeņus, sākotnēji novērojami pārejoši dzirdes traucējumi, kad pēc skaņas iedarbības izbeigšanās dzirde pamazām atjaunojas, taču, troksnim sistemātiski atkārtojoties, iestājas neārstējama dzirdes pavājināšanās. 42

43 Latvijā attiecībā uz aizsardzību pret troksni spēkā ir normatīvie dokumenti, kas nosaka akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus dienā, vakarā un naktī, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību pret trokšņa nelabvēlīgo iedarbību telpās, kā arī nosaka pieļaujamās trokšņa līmeņa robežvērtības un ekspozīcijas ilgumu darba vidē. Kopējo trokšņu avotu radītās diennakts trokšņa vērtības Rīgā. 43

44 Ir iespējams noteikt vielu daudzumus jeb vides kvalitātes normatīvus (vielu un fizikālo faktoru robežkoncentrācijas) apkārtējā vidē gaisā, pārtikā, dzeramajā ūdenī, kurus nepārsniedzot neveidojas vides un arodslimības, kā arī citas patoloģijas. Vides kvalitātes normatīvus izstrādā, izmantojot vielu un fizikālo faktoru iedarbības bīstamības izpētes rezultātus, izpratni par to iedarbības mehānismiem un informāciju par gadījumiem, kad cilvēki vai dzīvnieki ir bijuši pakļauti bīstamo vielu vai faktoru iedarbībai. Ir izstrādāti, piemēram, šādi limitējošie normatīvi: maksimāli pieļaujamā koncentrācija (MPK) putekļiem, ķīmiskām un bioloģiski aktīvām vielām atmosfēras gaisā maksimāli pieļaujamie līmeņi (MPL) troksnim, vibrācijai, radioaktīvajam starojumam aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) ķīmiskām vielām darba vides gaisā 44

45 Vides kvalitātes normatīvus izstrādā ar zināmu rezervi, izmantojot eksperimentus ar dzīvniekiem un matemātiskas formulas Svarīgi noteikt tādu kaitīgā faktora minimālo koncentrāciju, kuru ievadot dzīvnieka organismā parādās pirmās veselības rādītāju novirzes, kas ir atgriezeniskas Eksperimentos ar dzīvniekiem iegūtos datus var ekstrapolēt uz cilvēku, ievērojot nenoteiktības un drošības jeb rezerves koeficientu, un, ņemot vērā: dzīvnieku sugu jutību vielas kumulatīvo darbību iekļūšanas ceļus organismā toksisko koncentrāciju diapazonu (no sliekšņa koncentrācijas līdz letālai) Tā kā vielu iedarbība ir atkarīga no kontakta ilguma, dažos gadījumos vides kvalitātes normatīvus nosaka noteiktam kontakta laika periodam, piemēram, gaisu piesārņojošām vielām un laikam, kurā cilvēks ir uzturējies piesārņotajā vidē. 45

46 Aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) pamatojas uz sliekšņa koncentrācijas noteikšanu. AER ir tāda ķīmiskās vielas koncentrācija darba vides gaisā, kura visā darba laikā, strādājot 8 stundas dienā (vai arī vielai iedarbojoties citādu laiku, bet ne vairāk par 40 stundām nedēļā), periodiski vai ilgstoši iedarbojoties uz strādājošā organismu, nerada ne viņā, ne viņa pēcnācējos somatiskas vai psihiskas slimības (to skaitā slēptas vai īslaicīgi kompensētas) vai veselības novirzes, kas pārsniedz pielāgošanās spējas un ar mūsdienu pētīšanas metodēm ir atklājamas tūlīt vai vēlīnākā dzīves periodā. Aroda ekspozīcijas robežvērtības tiek izstrādātas, pamatotas un apstiprinātas, izmantojot zinātniskās atziņas un literatūras datus, kas iegūti eksperimentālos un epidemioloģiskos pētījumos, kā arī izpētot tehnoloģisko procesu. 46

47 Lai izvērtētu vidi piesārņojošo vielu iedarbību uz cilvēku, izmanto jēdzienu minimālā riska deva (MRD) ir vielas daudzums, kas, neņemot vērā risku attīstīties ļaundabīgajiem audzējiem, raksturo vielas apjomu, kura uzņemšana būtiski neietekmē cilvēka veselību Parasti MRD izsaka masas vai koncentrācijas mērvienībās uz dzīvā organisma masas vienību dienā un tas raksturo to, kāda ir organisma spēja metaboliski detoksificēt (atindēt) vai izvadīt uzņemtās vielas, neradot būtisku kaitējumu veselībai MRD piemēri: Viela Uzņemšanas ceļš Kontakta ilgums MRD Amonjaks Ieelpojot Uzņemot orāli Akūts Hronisks Hronisks 0,5 mg/m 3 0,3 mg/m 3 0,3 mg/kg/dienā Benzols Ieelpojot Akūts 0,05 mg/m 3 Kadmijs Uzņemot orāli Hronisks 0,0002 mg/kg/dienā Sēra dioksīds Ieelpojot Akūts 0,01 mg/m 3 47

48 LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS UN METEOROLOĢIJAS CENTRS Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) nodrošina sabiedrības informēšanu par gaisa piesārņojuma normatīvu pārsniegšanu, kā arī piesārņojošo vielu reģistra datu pieejamību. Ja tiek pārsniegts robežlielums vai trauksmes līmenis, LVĢMC par to nekavējoties informē Vides ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, vietējo pašvaldību, attiecīgo reģionālo vides pārvaldi. Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, kā arī dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību nosaka MK noteikumi Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kvalitātes kārtība. Higiēnas normatīvi izstrādāti arī augsnei, pārtikas produktiem, drēbēm, apaviem. 48

49

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

Fizikālo darba vides riska faktoru radītā ietekme uz veselību, biežākās arodslimības

Fizikālo darba vides riska faktoru radītā ietekme uz veselību, biežākās arodslimības Profesionālās pilnveides seminārs Fizikālo darba vides riska faktoru radītā ietekme uz veselību, biežākās arodslimības Žanna Martinsone, Ieva Kalve, Inese Mārtiņsone Higiēna sun arodslimību laboratorija

Διαβάστε περισσότερα

Fizikālo darba vides riska faktoru radītā ietekme uz veselību, biežākās arodslimības

Fizikālo darba vides riska faktoru radītā ietekme uz veselību, biežākās arodslimības Profesionālās pilnveides seminārs Fizikālo darba vides riska faktoru radītā ietekme uz veselību, biežākās arodslimības Žanna Martinsone, Ieva Kalve, Inese Mārtiņsone Higiēna sun arodslimību laboratorija

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 584 Pieņemts: 13.10.2015. Stājas spēkā: 01.07.2016. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 202 (5520), 15.10.2015. OP numurs: 2015/202.9 Ministru kabineta

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. 1 apvalkotā tablete satur 50 mg, 100 mg vai 200 mg sulpirīda (Sulpiridum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU APRAKSTS. 1 apvalkotā tablete satur 50 mg, 100 mg vai 200 mg sulpirīda (Sulpiridum). Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS BETAMAKS 50 mg apvalkotās tabletes BETAMAKS 100 mg apvalkotās tabletes BETAMAKS 200 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 apvalkotā tablete

Διαβάστε περισσότερα

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum).

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum). 1. ZĀĻU NOSAUKUMS HICONCIL 125 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai HICONCIL 250 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

(rutosidum trihydricum) Palīgvielas: Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

(rutosidum trihydricum) Palīgvielas: Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. Saskaņots ZVA 16.05.2011. ZĀĻU APRAKSTS 1. NOSAUKUMS Phlogenzym zarnās šķīstošās apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 apvalkotas zarnās šķīstošās tabletes sastāvs: bromelaīns

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp 1. Ievads bioloģijā Grāmatas 6. 37. lpp Zaļā krāsa norāda uz informāciju, kas jāapgūst Ar dzeltenu krāsu izcelti īpaši jēdzieni, kas jāapgūst Ar sarkanu krāsu norādīti papildus informācijas avoti vai papildus

Διαβάστε περισσότερα

Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība. Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī

Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība. Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī Vitamīni, uztura bagātinātāji un sievietes veselība Profesore Dace Rezeberga 2014.gada 8.februārī Ievads Vitamīni ir ķīmiski atšķirīgu organisku vielu savienojums, kas mazos daudzumos ir būtiski organisma

Διαβάστε περισσότερα

VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI

VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI BÈSTAMO VIELU KONTROLE BALTIJAS JËRAS REÌIONÅ VADLÈNIJAS RËPNIECÈBAS UZˆ MUMIEM ËDENS VIDEI BÈSTAMO VIELU PÅRVALDÈBAI PUBLIKÅCIJA Baltijas Vides Forums Autori: Hanna Andersson, Zviedrijas Vides Pētniecības

Διαβάστε περισσότερα

NOOFEN 250 mg tabletes

NOOFEN 250 mg tabletes Apstiprināts ZVA14027-240409 1. ZĀĻU NOSAUKUMS 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Aktīvā viela: Phenibutum (fenibuts). Katra tablete satur 250 mg fenibuta. Katra tablete satur 180 mg laktozes.

Διαβάστε περισσότερα

Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību

Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību Klimata izmaiņu ietekme uz fitoplanktona attīstību 1;2 Balode M., 1;2 Purviņa S., 1;2 Puriņa I., 2 Pfeifere M., 2 Jurkovska V., 1;2 Bārda I., 1;2 Strode E., 2 Balodis J., 1;2 Putna I. LU Bioloģijas Fakultātes

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS. PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS PREDNISOLON - RICHTER 5 mg tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete kā aktīvo vielu satur 5,0 mg prednizolona (Prednisolonum). Tabletes satur laktozi.

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. 1 ampula ar 2 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum).

ZĀĻU APRAKSTS. 1 ampula ar 2 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum). ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Diclofenac-ratiopharm SF 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 ampula ar 2 ml šķīduma injekcijām satur 75 mg diklofenaka nātrija (Diclofenacum natricum). Palīgviela:

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ KINĒTIKA. (I) Formālāķīmiskā kinētika. B. Zapols, J. Kotomins, V. Kuzovkovs /G. Zvejnieks/

FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ KINĒTIKA. (I) Formālāķīmiskā kinētika. B. Zapols, J. Kotomins, V. Kuzovkovs /G. Zvejnieks/ FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ KINĒIKA (I) Formālāķīmiskā kinētika B. Zapols, J. Kotomins, V. Kuzovkovs /G. Zvejnieks/ Ievads Kondensētā stāvokļa fizika ir fizikas joma, kas aplūko vielas fizikālās makroskopiskās

Διαβάστε περισσότερα

Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA

Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA Darbā neriskē ievēro darba drošību! DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT DARBUS ELEKTROIETAISĒS Rīga 2006 DARBA AIZSARDZĪBA DROŠĪBAS PRASĪBAS, VEICOT

Διαβάστε περισσότερα

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Kursu vada: Egita Zviedre Biologi, 1. kurss, 2. semestris Aļģes Aļģes (latīņu: Algae) ir gan vienšūnu, gan daudzšūnu, retāk - bezšūnu organismi; Aļģes

Διαβάστε περισσότερα

8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences

8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA. Globålås tendences 8. noda a VESELÈBA UN ILGMËÛÈBA Valsts iedzîvotåju veselîbas ståvoklis bieωi tiek noteikts, izmantojot divus statistikas rådîtåjus jadzimußo paredzamo müωa ilgumu mirstîbas procentu attiecîbå uz bérniem

Διαβάστε περισσότερα

Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8

Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8 LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Convulex 100 mg/ml šķīdums injekcijām Natrii valproas Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams,

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus 16 PRAKSE endokrinoloģija Ingvars Rasa endokrinologs Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs Gaiļezers Anda Krišāne

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

Drošības datu lapa saskaņā ar (EK) Nr. 1907/2006

Drošības datu lapa saskaņā ar (EK) Nr. 1907/2006 Drošības datu lapa saskaņā ar (EK) Nr. 07/2006 Lappuse 1 dēļ DDL nr : 153474 V003.0 Pārskatīšana: 27.10.2016 drukāšanas datums: 07.06.2017 Aizstāj versiju no: 13.07.2015 1. IEDAĻA:Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS. Palīgvielas: satur laktozi (kā laktozes monohidrātu), skatīt apakšpunktu 4.4. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1.

ZĀĻU APRAKSTS. Palīgvielas: satur laktozi (kā laktozes monohidrātu), skatīt apakšpunktu 4.4. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Euthyrox 25 mikrogrami tabletes Euthyrox 100 mikrogrami tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Viena Euthyrox 25 mikrogrami tablete satur 25 mikrogramus nātrija

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Inflamac 50 mg cietās kapsulas 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 cietā kapsula satur 50 mg diklofenaka nātrija (diclofenacum natricum) Pilnu palīgvielu sarakstu

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

SASKAŅOTS ZVA

SASKAŅOTS ZVA Portrait SmPC Fluanxol 0,5 mg un 1 mg apvalkotās tabletes ZĀĻU APRAKSTS SASKAŅOTS ZVA 14-06-2012 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Fluanxol 0,5 mg apvalkotās tabletes Fluanxol 1 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

SASKAŅOTS ZVA

SASKAŅOTS ZVA 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ciloxan 3 mg/ml acu pilieni, šķīdums. 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 ml šķīduma satur 3 mg ciprofloksacīna (ciprofloxacinum) (hidrohlorīda veidā). Palīgvielas: Viens ml

Διαβάστε περισσότερα

Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts. Linards Kalvāns LU FMF gada 7. janvārī

Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts. Linards Kalvāns LU FMF gada 7. janvārī Spektrālaparā un spektrālie mērījumi Lekciju konspekts Linards Kalvāns LU FMF 014. gada 7. janvārī Saturs I. Vispārīga informācija 4 I.1. Literatūras saraksts..........................................

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. Calcigran 500 mg/200 SV košļājamās tabletes Calcium/Cholecalciferolum

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. Calcigran 500 mg/200 SV košļājamās tabletes Calcium/Cholecalciferolum LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Calcigran 500 mg/200 SV košļājamās tabletes Calcium/Cholecalciferolum Uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju. Šīs zāles

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas Vielas un enerăijas maiħa citoplazmā 11. tēma Vielu un enerăijas maiħa Lizosomas Heterofāgija Autofāgija Mikroėermenīši Olbaltumvielu imports peroksisomās Vakuolas Proteosomas RNāze Glikolīze Šūnās gandrīz

Διαβάστε περισσότερα

1 apvalkotas kuņģa sulā nešķīstošas tabletes (dražejas) sastāvs: (rutosidum trihydricum)

1 apvalkotas kuņģa sulā nešķīstošas tabletes (dražejas) sastāvs: (rutosidum trihydricum) Saskaņots ZVA 16.05.2011. ZĀĻU APRAKSTS 1. NOSAUKUMS Wobenzym zarnās šķīstošās apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 apvalkotas kuņģa sulā nešķīstošas tabletes (dražejas) sastāvs:

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS MINIRIN 60 mikrogrami liofilizāts iekšķīgai lietošanai MINIRIN 120 mikrogrami liofilizāts iekšķīgai lietošanai MINIRIN 240 mikrogrami liofilizāts iekšķīgai lietošanai 2.

Διαβάστε περισσότερα

Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā

Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā Seroloģiskie audzēju marķieri onkoginekoloģijā Dr.med. Simona Doniņa RAKUS, Latvijas Onkoloģijas centrs Audzēja marķieris var būtb jebkurš bioloģisks isks substrāts, ts, kas saistās s ar audzēja attīst

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS DALACIN T 10 mg/ml šķīdums ārīgai lietošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs ml šķīduma satur 10 mg klindamicīna (clindamycinum) klindamicīna fosfāta veidā.

Διαβάστε περισσότερα

Uzņēmuma reģistra numurs Daugavgrīvas iela 63/65, Rīga, Latvija, LV-1007 Tālrunis Fakss E-pasts.

Uzņēmuma reģistra numurs Daugavgrīvas iela 63/65, Rīga, Latvija, LV-1007 Tālrunis Fakss E-pasts. 1. IEDAĻA. Vielas/maisījuma un uzņēmējsabiedrības/uzņēmuma apzināšana 1.1 Produkta identifikators Produkta nosaukums Divkomponentu parketa laka DUOKRON. 1.2 Vielas vai maisījuma attiecīgi apzinātie lietošanas

Διαβάστε περισσότερα

telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS

telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā telpiskā un sociāla daļa KOPSAVILKUMS Rīga 2016 1

Διαβάστε περισσότερα

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam

2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr ) Par Vides politikas pamatnostādnēm gadam 2014. gada 26. martā Rīkojums Nr. 130 Rīgā (prot. Nr. 17 31. ) Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014. 2020. gadam 1. Apstiprināt Vides politikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadam (turpmāk pamatnostādnes).

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS E.Vanzovičs, S.Želvis RTU Enerģētikas un elektrotenikas fakultāte Enerģētikas institūts Rīga 2006 ANOTĀCIJA Darbā apskatīta pārsprieguma

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskās svārstības un viļņi

Elektromagnētiskās svārstības un viļņi Elekromagnēiskās svārsības un viļņi Par brīvām svārsībām sauc svārsības, kas norisinās svārsību sisēmā, ja ā nav pakļaua periodiskai ārējai iedarbībai. Tāad svārsības noiek ikai uz ās enerģijas rēķina,

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats

Salaspils kodolreaktora gada vides monitoringa rezultātu pārskats Lapa 1 (15) Apstiprinu VISA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Valdes priekšsēdētājs K. Treimanis Rīgā, 2016. gada. Salaspils kodolreaktora 2015. gada vides monitoringa Pārskatu sagatavoja

Διαβάστε περισσότερα

ZĀĻU APRAKSTS 15 mg 20 mg

ZĀĻU APRAKSTS 15 mg 20 mg ZĀĻU APRAKSTS 15 mg 20 mg Xarelto 15 mg un 20 mg apvalkotās tabletes. Zāļu apraksts. 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Xarelto 15 mg apvalkotās tabletes Xarelto 20 mg apvalkotās tabletes 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma Analogās 520TVL krāsu kameras EQ350 Sensors: 1/3 SONY CCD Izšķirtspēja: 752 x 582 (PAL) 520 TVL Gaismas jūtība: 0.5 lux (F=1.2) S/N attiecība: > 48 db (AGC izslēgts) Lēca: nav Nominālais spriegums: EQ

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Olfen Rectocaps 100 mg rektālās kapsulas 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra rektālā kapsula satur 100 mg diklofenaka nātrija sāls (Diclofenacu natricum). Palīgvielas:

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Dokuments attiecas uz EEZ) L 304/18 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 22.11.2011. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Lai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.

Lai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home. 5.TEMATS ĶĪMIJAS UN VIDES TENOLOĢIJAS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri K_12_SP_05_01_P1 Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecība Krustpils pagasta Ozolsalā Skolēna darba

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. 005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā? Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu

Διαβάστε περισσότερα

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni. Xylometazolini hydrochloridum

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni. Xylometazolini hydrochloridum LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni Xylometazolini hydrochloridum Uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Onbrez Breezhaler 150 mikrogrami inhalācijas pulveris cietās kapsulās 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra kapsula satur indakaterola maleātu,

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE 9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos

Διαβάστε περισσότερα

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας

Διαβάστε περισσότερα

Saturs. Zinātniskās padomes priekšsēdētāja uzruna Direktora kopsavilkums Struktūra Fakti. Apmācība

Saturs. Zinātniskās padomes priekšsēdētāja uzruna Direktora kopsavilkums Struktūra Fakti. Apmācība Saturs 2 3 4 5 6 6 7 10 13 14 15 18 19 20 Zinātniskās padomes priekšsēdētāja uzruna Direktora kopsavilkums Struktūra Fakti VIGDB un Latvijas Genoma centrs Apmācība pētījumi Cilvēka genoma izpēte Rekombinantu

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Nplate 250 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai Nplate 500 mikrogrami pulveris injekciju šķīduma pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Ventilācijas sistēma sastāv no gaisa kanāliem, caur kuriem mājā tiek nodrošināts svaiga gaisa klimats. Virtuvē, vannas istabā un tualetē izmantotais gaiss

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Extavia 250 mikrogrami/ml pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai. 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Extavia flakons satur 300 mikrogramus

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris) Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā

Διαβάστε περισσότερα

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS

I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS I PIELIKUMS ZĀĻU APRAKSTS 1 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Aerivio Spiromax 50 mikrogrami/500 mikrogrami inhalācijas pulveris 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra nomērītā deva satur 50 mikrogramus salmeterola

Διαβάστε περισσότερα

1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03

1. MAIŅSTRĀVA. Fiz12_01.indd 5 07/08/ :13:03 1. MAIŅSRĀVA Ķeguma spēkstacija Maiņstrāvas iegūšana Maiņstrāvas raksturlielumumomentānās vērtības Maiņstrāvas raksturlielumu efektīvās vērtības Enerģijas pārvērtības maiņstrāvas ķēdē Aktīvā pretestība

Διαβάστε περισσότερα

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs

Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs Būvmateriālu sertifikācija. Palīgs vai traucēklis? Juris Grīnvalds Dipl.Ing. SIA SAKRET Komercdirektors BRA Valdes priekšsēdētājs SIA TENAX SIA Evopipes SIA SAKRET SIA Bureau Veritas Latvia SIA "KNAUF"

Διαβάστε περισσότερα

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi Spēkā no 26.03.2009. Publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 47 (4033) 25.03.2009. Ar grozījumiem: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 28.01.2011. normatīvie noteikumi Nr. 11 (prot. Nr.

Διαβάστε περισσότερα

Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle

Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Кabeļu trepes KS Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Nepieciešamo virsmas apstrādi izvēlas atkarībā no atmosfēras iedarbības faktoriem kabeļus nesošās konstrukcijas uzstādīšanas

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu

Διαβάστε περισσότερα

Apstiprināts ZVA

Apstiprināts ZVA Apstiprināts ZVA 20896-160609 LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Cardace 2,5 mg tabletes Cardace 5 mg tabletes Cardace 10 mg tabletes Ramiprilum Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča SATURS

Irina Vdoviča SATURS Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Analītiskā ķīmija. Kvantitatīvā analīze. Laboratorijas darbi, uzdevumi SATURS KVANTITATĪVĀ ANALĪZE... GRAVIMETRIJA... Laboratorijas darbs KRISTALIZĀCIJAS ŪDENS NOTEIKŠANA

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS FIZIKA 10. 12. KLASEI MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMAS PARAUGS IEVADS Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta: 1) mērķis un uzdevumi; 2) mācību

Διαβάστε περισσότερα

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu

Διαβάστε περισσότερα

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu 2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),

Διαβάστε περισσότερα

UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS

UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS UGUNSAIZSARDZĪBAS ROKASGRĀMATA 3/KOKS Vieglas un noslogotas koka konstrukcijas TERMINU SKAIDROJUMI UN SAĪSINĀJUMI Ugunsaizsardzība Ugunsizturība Ugunsdroša būvkonstrukcija Nestspējas R kritērijs Viengabalainība,

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα