Laikraksta Izglītība un Kultūra elektroniskais pielikums par visu, kas svarīgs pirmskolā 26. februāris, 2015, Nr. 4 (67) numura tēma Lieldieniņas braukšus brauca, olas veda vezumā Kā iepazīt ES pirmskolā Pētījumi palīdz bērniem izprast dabas likumsakarības
Lieldieniņas braukšus brauca, olas veda vezumā Lieldienu pasākuma scenārijs pirmsskolas vecuma bērniem (5 6 gadi) Gaujienas pirmsskolas izglītības iestādes Taurenītis vidējās grupas bērnu aplicēšanas tehnikā darinātā Saulespuķe. Gaujienas pirmsskolas izglītības iestādes Taurenītis vidējās grupas bērnu zīmējums Burtu spēles. Kā iepazīt ES pirmskolā Turpinām laikraksta Izglītība un Kultūra, elektronisko žurnālu Pirmsskolas Izglītība un Vecākiem abonēšanu 2015. gadam! Drukātā laikraksta gada abonēšanas cena 54,90 EUR, elektroniskā (PDF) formātā 48,00 EUR. Žurnālu komplekta Pirmsskolas Izglītība un Vecākiem gada abonēšanas cena 49,80 EUR. Tālr.: 67357585; e-pasts: reklāma@izglitiba-kultura.lv Pētījumi palīdz bērniem izprast dabas likumsakarības Laikraksta Izglītība un Kultūra elektroniskais pielikums Pirmsskolas Izglītība Izdevējs: SIA AB konsultants Vienotais reģistrācijas numurs: 40103361805 LR UR masu informācijas līdzekļa reģ. apl. Nr. 000701313 Redakcijas adrese: Marijas iela 2 Rīgā, LV-1050; tālr.: 67357585, fakss: 67357584, e-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv www.izglitiba-kultura.lv Redaktore: Daiga Kļanska Reklāmas un mārketinga vadītāja: Ineta Broka Korektore: Zigrīda Purvlīce Maketētāja: Daiga Dzene Vāka attēls: Gaujienas pirmsskolas izglītības iestādes Taurenītis sagatavošanas grupas bērnu Pirmie pavasara pūpoliņi. 2
svētki Lieldieninas brauksus brauca, olas veda vezuma FOTO: no personiskā arhīva Zaķis: Es kaut ko dzirdu! Pavasaris skaists laiks, kad kūst sniedziņš, čalo strautiņi; laiks, kad atlido putni, dzied savas dziesmiņas. Vija Gončarova, Krāslavas novada pirmsskolas izglītības iestādes Pīlādzītis skolotāja Lieldienu pasākuma scenārijs pirmsskolas vecuma bērniem (5 6 gadi) Darbojas: Saimniece, Zaķis, Lapsa (tēlo pieaugušie). Zālē ienāk Saimniece un bērni. Izveido apli. Saimniece: Klausījos, brīnījos, Kas aiz kalna gavilēja: Lieldieniņas braukšus brauca, Olas veda vezumā. Kad diena ir izaugusi tikpat liela, cik nakts, un stiepjas arvien garāka, tad ir pavasara sākums, un Lielā diena ir klāt. Visi Lielo dienu gaida. Kā mēs to pasauksim? Varbūt ar dziesmiņu? Dziesma Lieldienas. Ivetas Kraševskas mūzika un teksts. Ienāk Zaķis (skrien pa apli). Saimniece: Zaķi, kur tu tā steidzies? Zaķis: Es skrienu uz upi mazgāties, tad visu gadu būšu vesels. Saimniece: Ai, zaķīti, garausīti, Kā es tevi sen gaidīju. Ar raibām oliņām, Ar kadiķu ziediņiem. Zaķis: Es arī pie jums steidzos, atnesu pilnu grozu ar olām. Un, lai jūs visi būtu stipri, dūšīgi un apaļīgi, nopēršu jūs ar pūpoliem. Slimība ārā, veselība iekšā (per ar pūpoliem)! Ejam visi rotaļā! Rotaļa Nokul mani, māmuliņa. Latviešu tautas rotaļa, Ēvalda Siliņa apdare. Zaķis: Redzat, kādas skaistas olas es jums atnesu (parāda)? Lai iegūtu dzeltenas olas, es krāsoju tās ar sīpolu mizām. Ja olas krāso bērzu lapās, tad tās nokrāsojas zaļas. Bet manā grozā ir arī brīnumu olas ar mīklām (Zaķis uzdod bērniem mīklas). Cērt ledu uzcērt sudrabu, cērt sudrabu uzcērt zeltu (ola). 3
svētki Četras kājas kumeļam, augšpēdu danco (šūpoles). Pats sarkans, bet acis baltas (pūpols). Saimniece: Bērni prot ne tikai mīklas minēt, bet zina arī dažādus pantiņus. Zaķīt s aiziet ciku caku Svilpodams pa meža taku, Tas groziņā nes lielu prieku, Izdalīdams to kā nieku. Garausītis olas svaida, Visi viņu ciemos gaida. Cieniet olas tā, kā nākas, Jo no olām dzīve sākas! Svētkos olas katrā stūrī Gultā, dārzā, putnu būrī. Kas mums tās ir atnesis? Tas jau mūsu garausis! Stafetē divu komandu bērni ripina olu ar hokeja nūju, var ņemt lielās kinderolas. FOTO: no personiskā arhīva 4
svētki Pāri laukiem zaķis cilpo, Tā kā vējš gar ausīm svilpo. Nevaicāsim, kurp tas nesas, Lai tik nenes olas vecas! Saimniece: Vislabāk Lielo dienu var sajust šūpolēs. Lielajā dienā šūpojas un dej pati saule. Un, kad spīd pavasara saulīte, tad apkārt dejo saules zaķīši. Mēs tagad nodziedāsim dziesmu Zaķīša sapnis. Dziesma Zaķīša sapnis. Zigismunda Lorenca mūzika, Jāzepa Osmaņa teksts. Zaķis: Ļoti skaista dziesma. Skan mūzika, zālē ieskrien Lapsa, kam padusē vista (rotaļlieta, var būt tamborēta). Lapsa: Labdien, labie ļautiņi! Saimniece: Labdien, Lapsiņa māsiņa! Lapsa: Ielaidiet mani ar jums Lieldienas nosvinēt! Saimniece: Ai, mīļa Lapsiņa, mums nav, kur tevi apsēdināt. Lapsa: Nekas! Es starp bērniem apsēdīšos, ar astīti apsegšos un paskatīšos, ko jūs te darāt. Saimniece: Nu labi, sēdies arī! Lapsa: Bet kur lai savu vistiņu lieku? Saimniece: Palaid to zem soliņa Vislabāk Lielo dienu var sajūst šūpolēs. Lapsiņ, vai tu pa trim dienām jau paspēji izšūpoties? Ja ne, to vēl var darīt visu nedēļu pēc Lieldienām. Bet tagad paklausies tautasdziesmas! Nezinātu Ziemassvētkus, Kad nediltu ragutiņas. Nezinātu Lielu dienu, Kad nekārtu šupulīti. Brāļi, brāļi, Liela diena, Kur kārsim šūpulīti? Aiz upītes, kalniņā(i), Div sudraba ozoliņi. Kar, bāliņi, šūpulīti, Nekar jūras maliņā: Trūkst virvīte dārdēdama, Krīt māsiņa jūriņā. Lieldiena vaicāja, Kur kārsim šūpoles. Uz augsta kalna Lielceļa malā. Metat mani, metējiņi, Līdz mēnešam nemetat: Mēnešam(i) asi ragi, Noraus manu vainadziņu. Saimniece: Vai jūs zināt, bērni, kāpēc Lieldienās ir jāšūpojas? Bērni: Lai odi nekostu! Lapsa (ceļas augšā): Jā, Lieldienās vajag daudz šūpoties, lai pasargātu sevi no odu un citu kukaiņu dzēlieniem. (Zaķim.) Zaķi, Zaķi, bet kur snīpis? Zaķis: Ezerā. Lapsa: Ko dara? Zaķis: Olas dēj! Lapsa: Kādu man dosi? Zaķis: Raibu. Bet ko deva mūsu meitenes par šūpuļa kārumiņu, tu tagad dzirdēsi. Ko es došu, ko es došu Šūpolīša kārējam? Došu cimdus, došu zeķes, Līdz zemei linu kreklu. Došu olu bāliņam Par šūpuļa kārumiņu, Man vistiņas dētin dēja, Kladzināt kladzināja. Lapsa: Lielā diena ir gan laba, bet nav bagāta. Nekādu gardumu nav. Kāpostu mucā kāposti ir tikai apakšā; siena šķūnī var rīkot dančus; kartupeļi sāk asnot. Saimniece: Kā nav gardumu? Lieldienās ēd zirņus, lai iegūtu bagātību; olas, plāceņus, pīrāgus, ķimeņmaizi, dzērvenes, lai būtu vaigi sarkani. (Pacienā visus ar pelēkajiem zirņiem.) Lapsa: Man ļoti garšo pelēkie zirņi. Es pat redzēju, kā ciema ļaudis iet zirņus sēt laukā. Stājieties aplītī! Rotaļai vajag tikai izvēlēt vistu, gaili un suni, bet suņa vietā būšu es Lapsa. Rotaļa Gailis zirņos. Edmunda Goldšteina mūzika un teksts, Z. Zaļaiskalna apraksts. Saimniece: Bet es gribu uzzināt, kurš no jums ir visveiklākais. Būs rotaļa Gaiļa cīņa. Rotaļa Gaiļa cīņa. Visi bērni stāv aplī, bet divi bērni apļa vidū. Gaiļi cenšas noraut viens otram kreppapīra asti. Lapsa: Ai, bet kur mana vistiņa? Saimniece: Zem soliņa. Lapsa: Es skatījos tur viņas nav. (Apsēžas un sāk raudāt.) Tik vien man bija tās mantiņas kā vistiņa, bet arī to pašu nozaguši. Dod nu man, Saimniece, vistiņas vietā pīlīti! (Saimniece dod pīlīti. Lapsa paņem to, paslēpj maisā un aiziet. Mūzikas skolotāja svilpo ar svilpi.) Zaķis: Es kaut ko dzirdu! Pavasaris skaists laiks, kad kūst sniedziņš, čalo strautiņi; laiks, kad atlido putni, dzied savas dziesmiņas. Saimniece: Es zinu skaistu dziesmu par pavasari. Dziesma Pavasaris. Ivetas Kraševskas mūzika un teksts. Zaķis: Kādēļ mums nedejot, 5
svētki Svētku dienu sagaidot? Tad, kad darbi padarīti, Lai dimd zeme dancojot! Deja Gailītis un vistiņa. Latviešu tautasdziesma Viktora Sama apdarē, Māras Zelmenes apraksts. Atkal nāk Lapsa (ar pīlīti). Lapsa: Priecīgas Lieldienas! Zaķis: Tev arī priecīgas Lieldienas, Lapsiņa māsiņa! Lapsa: Ielaidiet paciemoties! Zaķis: Istabiņa mums maza, nav, kur tevi apsēdināt. Lapsa: Es nenāku ēst un dzert, es nenāku sēdēt, gribu ar jums paspēlēties. Zinu jauku rotaļu ar gredzenu Zvirbuli, zvirbuli. Bet kur lai savu pīlīti lieku? Zaķis: Ielaid to zem soliņa! (Lapsa noliek pīlīti zem soliņa.) Rotaļa Zvirbuli, zvirbuli. Latviešu tautasdziesma, O. Panovas apraksts. Zaķis: Bet es gribu paspēlēt citu rotaļu Putns bez ligzdas. Vienam putnam nebūs ligzdas, un tu, Lapsa, to putnu ķersi. Rotaļa Putns bez ligzdas. Lapsa: Bet kur mana pīlīte? (Apsēžas un lej gaužas asaras.) Kur vien esmu bijusi, kur naktī gulējusi, nekas tāds man nav atgadījies. Saimniece: Varbūt viņa aizlidoja pavasara strautiņā papeldēt? Lapsa: Lai nu tur bijis kā būdams, bet pīlītes vietā dod man Zaķi (ņem Zaķi aiz skausta un bāž to maisā). Lapsa: Cik smags tas Zaķis iešu, paņemšu kādu vezumiņu! (Atstāj maisu zālē, bet pati uz mirkli iziet.) Saimniece: Bērni! Vajag kaut ko izdomāt! Vajag lapsu apmānīt. Mēs vienu bērnu pārģērbsim par suni, lai viņš dzen Lapsu prom (dod kādam bērnam suņa masku, bērns dzen Lapsu pa zāli prom). Lapsa: Austiņas, manas austiņas! Ko jūs domājāt, gudrojāt, kad no tā nolādētā suņa bēgāt? Saimniece: Mēs, Lapsiņa māsiņa, domājām, gudrojām, ka tik suns tevi nepanāk, tavu zelta kažociņu nesaplēš. Lapsa: Paldies jums, austiņas! Par to es jums zelta auskarus uzdāvināšu Kājiņas, manas kājiņas! Ko jūs domājāt, gudrojāt, kad no tā nolādētā suņa bēgāt? Saimniece: Mēs, Lapsiņa māsiņa, domājām, gudrojām, ka tik suns tevi nepanāk, tavu zelta kažociņu nesaplēš. Lapsa: Paldies jums, kājiņas, paldies jums, mīļās! Es jums nopirkšu zelta zābaciņus ar sudraba pakaviņiem. Bet ko tad tu, astīte slotiņa, domāji, gudroji, kad no tā nolādētā suņa bēgi? Saimniece: Es domāju, gudroju, pa kājām pinos, ka tik suns tevi panāk un tavu zelta kažoku novelk un saplēš. Lapsa: Ja tā tad še ņem, suni, manu asti! Nokod no tās, cik vien tu vari! (Saimniece kopā ar bērnu suni velk lapsu aiz astes. Lapsa paliek bez astes. Zaķis par viņu smejas.) Zaķis: Ha-ha! Tagad tu Lapsai neesi pat līdzīga! Lapsa: Lai gan bez astes esmu, taču rotaļas mācīt labāk par jums protu. Zaķis: Kā tad tā? Lapsa: Nu tā! Rotaļa Olu divkauja. Lapsa spēlē ar Zaķi, pēc tam ar kādu bērnu un tad izsauc divus vecākus. Ir nepieciešamas četras ēdamkarotes un divas olas. Abiem spēlētājiem ir jācenšas ar tukšo karoti izsist olu no pretinieka karotes. Paša ola ir jātur tā, lai pretinieks to nevar aizsniegt. Karoti ar olu drīkst turēt tālu atpakaļ izstieptā rokā, bet nedrīkst to pieturēt ar roku vai piespiest pie ķermeņa. Uzvarētājs ir tas, kuram izdodas izsist pretinieka olu. Zaķis: Bet es zinu arī citas spēles ar olām. Stafete. Divas komandas ripina olu ar hokeja nūju, var ņemt lielās kinderolas. Zaķis: Un tagad paspēlēsimies ar manu grozu! Rotaļa Zaķis lec pa pļavu. A. Ozolas mūzika, teksts un apraksts. Zaķis dala olas. Sacensības ar Zaķi kurš vistālāk aizripinās savu olu pa īpaši veidotu reni. Saimniece: Eit projām, Lieldieniņa, Mēs tev skaisti vadīsim. Nāc atkal citu gadu, Mēs tev skaisti saņemsim! Zaķis: Ej ar Dievu, Liela diena, Ar baltām oliņām. Es gaidīšu Jurģa dienas Ar zaļo rudzzālīti. Izmantotie informācijas avoti Aralda Bužere. Dziedāsim, dejosim! Dziesmu un rotaļu krājums bērniem. Pētergailis, 2001, 51. lpp. Indra Celmiņa. Visādas spēles. Zvaigzne ABC. 48. lpp. Māra Zelmene. Mūzika mazajiem. Dziesmas un rotaļas, 1. grāmata. Izdevniecība RaKa, 2003, 99. lpp. Māra Zelmene. Mūzika mazajiem. Dziesmas un rotaļas, 2. grāmata. Izdevniecība RaKa, 2004, 105. lpp. Māra Zelmene. Mūzika mazajiem. Dziesmas un rotaļas, 3. grāmata. Izdevniecība RaKa, 2004, 88., 89. lpp. Lai vienmēr būtu saule. Rīga: Zvaigzne, 1983, 43. lpp. Ukraiņu tautas pasakas. Tulkojis A. Jesens. Zvaigzne ABC. 9. 17. lpp. 6
svētki Rotalas apraksts 1. 4. takts. Visi iet pa dejas ceļu aplī, bērns ar groziņu zaķis pret dejas ceļu apļa ārpusē. 5. takts. Noliek grozu starp diviem aplī stāvošiem bērniem. Tie, lecot uz abām kājām vai skrienot, dodas katrs uz savu pusi. Pēdējais kļūst par zaķi. Rotalas apraksts Rotaļnieki izveido apli. Vidū esošais bērns dzied jautājumu, bet visi kopā atbildi, reizē attēlojot tekstā minētās darbības kustībās. Katrs bērns var dziedāt savu pantu.
svētki 8
svētki Rotalas apraksts Bērni stāv aplī. Apļa ārpusē bērni gaiļa, vistu, suņa lomu tēlotāji. 1. pants. Aplī bērni iet dejas ceļa virzienā un atdarina sēšanu. Gailis un vistas pret dejas ceļu. 2. pants. 1. 4. takts. Augstu ceļot kājas un nedaudz atceļot rokas sānis, ar četriem soļiem sašaurina un paplašina apli. Gailis un vistas soļo apļa ārpusē. 5. 6. takts. Ar četriem soļiem apgriežas sev apkārt. 7. 8. takts. Sit vienu plaukstu pret otru 4 reizes. Sāk soļot suns. 3. pants. Bērni aplī, paceļot rokas, izveido vārtiņus. Gailis un vistas skrien līču loču. Nobeigums. Suns ķer gaili un vistas. 9
svētki Rotalas apraksts Sākuma stāvoklis: bērni, rokās sadevušies, stāv aplī, apļa vidū Zvirbulis, viņam rokā gredzens. 1. 8. taktī bērni iet pa dejas ceļu, Zvirbulis pret dejas ceļu. 9. 2. taktī bērni apstājas, atlaiž sadotās rokas, nostājas ar skatu pret centru, saliekot kopā plaukstas. Zvirbulis pieiet katram bērnam, iedodot kādam gredzenu tā, lai citi to redz. Kad Zvirbulis noskaita: Viens, divi, trīs, nāc man līdz, bērns, kuram rokās ir gredzens, cenšas aizskriet pie Zvirbuļa, bet pārējie mēģina viņu aizkavēt. Melodiju atkārtojot, Zvirbulis uzlūdz meiteni un dejo ar viņu, pārējie bērni sit plaukstas. 10
svētki 11
svētki 12
svētki Putns bez ligzdas Rotaļas dalībnieki sastājas pa pāriem ar seju viens pret otru, sadodas rokās un izvietojas brīvi pa spēles laukumu. Tā izveidojas ligzdas. Kāda pāra dalībnieki pēc izlozes viens kļūst par vanagu, otrs par putnu. Rotaļu uzsākot, putns cenšas aizbēgt no vanaga, kurš tam dzenas pakaļ. Meklējot patvērumu, putns iespraucas starp dalībnieku sadotajām rokām kādā no ligzdām un satver sev pretī stāvošā dalībnieka rokas. Rotaļas dalībnieks, pret kuru viņš nostājies ar muguru, pārvēršas par putnu un spiests bēgt no vanaga. Ja vanagam izdodas bēgošajam putnam pieskarties, viņi mainās lomām: noķertais putns kļūst par vanagu. Putni nedrīkst pārāk ilgi bēguļot no vanaga laikus jācenšas paslēpties ligzdā, lai arī citi rotaļas dalībnieki dabūtu izskrieties. FOTO: www.selgasfoto.lv Neredzigais mednieks Rotaļnieki sadalās divās komandās, kuras nostājas 15 20 soļu attālumā viena no otras. Kādam rotaļniekam, kuru ieceļ par mednieku, aizsien acis un nostāda viņu tieši pa vidu starp komandām. Neredzīgais mednieks sauc: Visi zaķi klajumā! Pēc šī sauciena abām komandām jāmainās vietām. Šajā laikā mednieks mēģina kādu zaķi noķert. Ja tas izdodas, tad noķertajam jāuzņemas neredzīgā mednieka loma. Viens mednieks otram: Es varu trāpīt zaķim no 100 soļu attāluma! Interesanti, kur tu atrodi tādus zaķus, kas gaida, kamēr tu nomērīsi 100 soļus? FOTO: www.wikipedia.org 13
svētki Rotalas apraksts (autors H. Sūna) Sākuma stāvoklis: dalībnieki pa pāriem stāv dārziņā. 1. 4. takts: pāri iet dejas ceļa virzienā. 5. 8. takts (jāatkārto pēc vajadzības): partneri pagriežas viens pret otru, un visi dalībnieki izpilda saistīto viju, sadodot pārmaiņus labās un kreisās rokas. Zēni iet pa dejas ceļu, meitenes pretējā virzienā. Kad satiekas sākotnējie partneri, vija beidzas. Nākamajos pantos rotaļa atkārtojas. 14
svētki 1. Zaķīša sapnis 1. Zaķītim bij sapnis jauks Apkārt milzīgs kāpostlauks. Vidū sārti burkāniņi. Tālāk gurķi, salātiņi. Sapnis bija tiešām jauks. 2. Zaķītim bij miedziņš spirgts, Pamodās viņš itin žirgts. Aizcilpoja pāri ciņiem Uz tiem zaķu kāpostiņiem, Miedziņš bija tiešām spirgts. 2. Esmu ķipars brašs 1. Esmu ķipars ļoti brašs, Visos darbos ļoti ašs Gribu visu saprast es, Kas vien ir uz šīs pasaules! 15
nodarbība Ka iepazit ES pirmskola Brīnumpupas bērni gatavo katrs pats savu ES karodziņu. FOTO: no personiskā arhīva Daiga Hercberga un Gunta Jansone, Ropažu novada PII Annele skolotājas Jau vairāk nekā desmit gadu Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Ne tikai lielie, bet arī mazie latvieši ir pilntiesīgi ES pilsoņi. Vai par to būtu jārunā pirmskolā? Protams! Par to runā visur televīzijas raidījumos un reklāmās, uz ielas, veikalā, un arī tētis un mamma par to runā! Tieši pirmskolai būtu jābūt vienai no pirmajām, kas sniedz mazajam latviešu bērnam zināšanas par ES, protams, viņam saprotamā veidā. Ropažu novada pirmsskolas izglītības iestādē (PII) Annele februāris tika pasludināts par ES mēnesi. Visu vecumu bērni iepazīst ES, neklātienē ceļojot pa dažādām valstīm, salīdzinot tās ar Latviju, pētot kartes un karogus, klausoties dažādas valodas un pat mācoties dažādu tautu dziesmas un dejas. Piedāvāsim vienas integrētas dienas plānu un rotaļnodarbību, kas ir saistīta ar šo tēmu. Šajā nodarbībā bērni ceļo uz Poliju, bet, protams, tā varētu būt jebkura no ES dalībvalstīm. Integrētās dienas plāns GRUPA: Brīnumpupa, vidējā vecuma grupa. Tēma: Ceļojums pa ES valstīm. Polija. Dominante: matemātika. Pakārtotie darbības veidi: sociālās zinības, latviešu valoda, mājturība un tehnoloģijas. Iepriekšējais darbs: Eiropas kartes, globusa pētīšana, video filmiņas par ES; Latvija ES valsts: Latvijas himna, galvaspilsēta, prezidents, kaimiņu valstis; iepazinām Poliju kā mūsu ceļojuma galamērķi pētī- 16
nodarbība FOTO: no personiskā arhīva Ceļasoma, kas ir gatavota no otrreizējiem materiāliem. Brīnumpupas bērni izzina ES karti. FOTO: no personiskā arhīva veidot izpratni par naudas izskatu un tās lietojumu; attīstīt prasmi patstāvīgi meklēt kopsakarības; pilnveidot bērnu izpratni par jēdzienu ceļošana ; vingrināt artikulācijas aparātu, izrunājot vārdus dažādās valodās; paplašināt bērnu zināšanas par ES tautu, kultūru un valodu dažādību; veidot priekšstatu par interneta izmantošanas iespējām, plānojot ceļojumu; pilnveidot uzmanības noturību; rosināt bērnus būt iecietīgiem vienam pret otru. FOTO: no personiskā arhīva Brīnumpupas Madara skaita eiro monētas. jām kartes, galvaspilsētu, naudas vienības, dabas skatus; skatījāmies projekta laikā tapušos video no Polijas PII; apguvām skaitīšanu un sasveicināšanos dažādās valodās, iemācījāmies dziesmiņu poliski. Praktiski: katrs bērns sev pagatavoja ceļojuma somu, izmantojot otrreizējos materiālus; konstruējot tika pagatavoti naudas maciņi; kolektīvi strādājot, tika uzbūvēts lielais ceļojumu kuģis. Iesakām ieskatīties: http://www.naudasskola.lv/lv daudz interesantu materiālu par eiro arī pirmskolēniem; http://europarltv.europa.eu/lv/channels.aspx sadaļā Jaunatnes parlaments ir videomateriāli par ES latviešu valodā, veidoti speciāli bērniem. Uzdevumi: nostiprināt prasmi pazīt skaitļus no 1 līdz 5 pēc redzes un dzirdes; Rīta cēliens Muzikāla sasveicināšanās rotaļa lietuviešu tautasdziesma Ir jau visi mūsu bērni. Tā kā februāris ir Eiropas mēnesis, iepazīstamies arī ar sasveicināšanās vārdiem, kurus lieto citās valstīs. Hello angļu valodā, cześć poļu valodā, tere igauņu valodā, sveiki lietuviešu valodā, γεια [ja] vai καλημέρα [kalimera] grieķu valodā. Muzikāla kustību rotaļa Mūsu aplis : Vinetas Vītolas mūzika un teksts, rotaļā ir iekļauti sasveicināšanās vārdi dažādās valodās. Kopīga saruna. Šodien ir (diena, datums, mēnesis). Šodien mēs daudz skaitīsim, tāpēc iesildīsimies ar Didža Rijnieka dziesmiņu Saskaitīšana. Kādās valodās mēs jau protam skaitīt līdz pieci? (Skaitām līdz pieci latviski, angliski, poliski.) Šodien Brīnumpupā ir gaidāmi ciemiņi, un viņi noteikti mums ir sagādājuši kādu pārsteigumu. Iesim skatīties? Nodarbības gaita teatralizēts uzvedums ar roku lellēm Lapsa un zaķis aicina ceļojumā. Bija auksta ziemas diena. Pie debesīm spoži spīdēja saule. Zaķis priecīgs lēkāja pa piesnigušo pļavu un skaitīja sniegpārsliņas, kas lēnām krita no debesīm viena pēc 17
nodarbība otras: Viens, divi, trīs, četri, pieci! Uhhh, cik daudz sniegpārsliņu un visas tik skaistas! Zaķis bija tā aizrāvies ar sniegpārsliņu pētīšanu, ka nemaz nepamanīja lapsu, kas lēnām tuvojās. Ko tu te dari? lapsa negaidot pārsteidza zaķi. Es, es, es neko! zaķim no bailēm sāka trīcēt lūpa. Es tikai, es Zaķis metās bēgt, ko kājas nes, bet lapsa šim pakaļ! Zaķis jau bija uzņēmis lielu ātrumu, kad pēkšņi viņš aizķērās aiz kaut kā liela un kājām gaisā iekrita kupenā. Lapsa gardi nosmējās: Ha-ha-ha! Kā vējš skrēji, kā miets atdūries! Zaķis gan nesaprata, par ko lapsa runā, bet tas nekas. Abu uzmanība tagad bija pievērsta milzīgam priekšmetam zem kupenas. Kas tas varētu būt? Varbūt jūs zināt? (Zem kupenas ir paslēpts liels ceļojumu koferis.) Tu redzi? teica lapsa. Tā ir ceļojumu soma! Es to zinu, jo esmu liela pasaules apceļotāja! Esmu bijusi daudzās ES valstīs: Igaunijā, Vācijā, Itālijā un vēl un vēl daudzās! Cik tad vispār ir tādu ES valstu? zaķis ieinteresēts jautāja. Nuuuuu Kamēr lapsa domā, varbūt jūs varat pateikt? (Bērni atbild 28.) Nu ja! Es jau to zināju! teica lapsa. Zaķi, brauksi kopā ar mani ceļojumā? Oi, lapsa, es nezinu! Man drusku bail. Bet, ja bērni brauks mums līdzi, tad esmu ar mieru! Vai jūs visi brauksiet ar mums ceļojumā? (Vēršas pie bērniem.) Uz kurieni brauksim? zaķis ziņkārīgi jautāja. Un ar ko brauksim? Lapsa nedaudz padomāja. Jums visiem kopā ir jāuzmin, kur es jūs vedīšu ceļojumā. Man kabatā ir šīs valsts karodziņš. (Rāda Polijas karogu.) Ceļosim ar kuģi (atklāj paslēpto kuģi) no Liepājas līdz Polijas pilsētai Gdaņskai un tad brauksim ar vilcienu uz Polijas galvaspilsētu. Vai jūs zināt, kā sauc Polijas galvaspilsētu? (Varšava.) Bet, pirms mēs dodamies ceļojumā, ir vajadzīgas dažas lietas, bez kurām noteikti nevar braukt ārpus valsts robežām. Bērni, vai jūs zināt, kas jāņem līdzi ceļojot? (Bērni stāsta: ceļojumu soma, pase, naudas maks, telefons. Katrs bērns paņem savu iepriekš pagatavoto ceļojumu somu, kurā ir naudas maciņš, pase.) Jā, bet pirms ceļojuma ir jānopērk biļete un jāsakārto ceļasomas! Kad sakārtosiet ceļasomas un nopirksiet biļetes, būs jāieņem katram sava vieta uz kuģa klāja! Bērni saņem katrs savu ceļasomu; pēc īpašās atzīmes uz tās visi sadalās divās grupās. 1. grupa dodas pirkt biļetes pie kases. 2. grupa kārto ceļasomas, izgriežot no reklāmu lapām piecas lietas, kuras saliek katrs savā somā. Vai visi ir sakāpuši uz kuģa klāja? jautā lapsa. Brauciena laikā jums ir jāklausa kuģa kapteinis! Rotaļa uz kuģa Uzmanies, tava pietura!. Skan mūzika. Bērni kustas mūzikas ritmā. Kad mūzika apklust un vadītājs (kapteinis) nosauc pieturas skaitli, piemēram, pietura numur 1, bērni, kuriem uz biļetes ir skaitlis 1, pieceļas kājās. Rotaļa turpinās, līdz visi ir piecēlušies. Rotaļa uz kuģa Pa viļņiem. Skan mūzika. Bērni klausās rotaļas vadītāju (kapteini) un dara līdzi (sēžot uz krēsliņiem, kustas norādītajā virzienā). Braucam pa viļņiem, un tie nes mūs pa kreisi, pa labi, uz augšu, uz leju utt. Esam klāt! Kurā ES valstī esam nonākuši? (Polijā.) Varbūt jūs varat kaut ko poliski pateikt, nodziedāt? Pēcpusdienā un arī visu turpmāko nedēļu apceļosim dažādas Polijas pilsētas, mācīsimies poļu tautas deju krakovjaku un nedēļas nogalē cepsim poļu tradicionālos cepumiņus Kolacky! Pēcpusdiena Ar Google Maps un programmas Google Earth palīdzību virtuāli apskatām Polijas pilsētas Gdaņsku un Varšavu, kā arī izpētām, kā un cik ilgā laikā no vienas pilsētas var nokļūt līdz otrai. Sižetiskā lomu rotaļa Veikals, lai pilnveidotu prasmi skaitīt monētas. Individuālais darbs ar skaitļu kartītēm un eiro monētām. Ceļojums ar kuģi. FOTO: no personiskā arhīva 18
Pētījums Petijumi palidz berniem izprast dabas likumsakaribas Linda Felkere, Burtnieku novada pašvaldības PII Sienāzītis metodiķe Burtnieku novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde (PII) Sienāzītis atrodas ļoti skaistā vietā blakus nostāstiem un leģendām apvītajam Burtnieku parkam, bet, izejot tam cauri, nonākam līdz ceturtajam lielākajam ezeram Latvijā Burtnieku ezeram. Netālu no PII atrodas putnu novērošanas tornis, kā arī diezgan plašas pļavas, tāpēc maksimāli daudz izmantojam iespēju regulāri iet ārā un pētīt dabu dažādos gadalaikos. Vēlamies dalīties savā pieredzē. Bērnudārzā norisinājās krāsu nedēļa, katru dienu pievēršot uzmanību vienai krāsai. Otrdiena bija dzeltenā. Bērni klausījās Margaritas Stārastes pasaku par pieneni, kuras skaistais, dzeltenais zieds pārvērtās par baltu pūku kamolu, kurš, savukārt, pārtapa par mazu bumbuli. Pēc pasakas noklausīšanās pie bērniem ciemos ieradās bite, kura arī vēlējās zināt, kas notika ar pieneni, tāpēc uzdeva bērniem jautājumus par pasakas sižetu. Tad bite pastāstīja, ka zinot pļavu, kur parasti zied daudz pieneņu viņa tur lidojot vākt medu, un uzaicināja bērnus apskatīt šo pļavu. Taču bitītei nebija laika ceļu parādīt, toties viņa bija salikusi zīmes dzeltenas lentītes, kuras bija piesietas pie sētas, krūmiem, kokiem. Tā arī nolēmām aiziet uz šo pļavu apskatīt pienenes. Ārā bija diezgan vēss, tāpēc apģērbāmies un devāmies ceļā. Gājām, sekojot bites izliktajām zīmēm. Izrādījās, ka pļava ir pavisam tuvu bērnudārzam, bet ikdienā to nebijām ievērojuši. Piegājām klāt, taču pienenes nekur nemanījām. Cītīgi skatījāmies zālē un tās meklējām, līdz kaut ko arī ieraudzījām Pārrunājām ar bērniem šādus jautājumus: Kas tie tādi zālē ir? Kam pieder šie pumpuri? Kādā krāsā tie ir? Kādi tie izskatās? Uz kā turas pumpuri? Kādas ir lapas? Kāpēc pumpurs vēl nezied? Kurš var dot siltumu? Vai jums arī patīk saule? Kāpēc? Nolēmām, ka katru dienu pastaigājoties nāksim vērot šos pumpurus. Tā arī darījām katru dienu devāmies apskatīt pieneņu pumpurus. Katram bērnam iekārtojām īpašu kalendāru, kurā atzīmējām vērojumus. Pirmajā vērojumu dienā mēs iezīmējām zaļu pumpuriņu, tā turpinot visas dienas, kamēr pumpurs izplauka. Pavisam bija piecas gaidīšanas dienas, bet divās no tām bija klāt arī dzeltenā krāsa, jo pumpurs jau bija nedaudz pavēries. Septītajā dienā, ejot uz pļavu, mēs jau pa gabalu redzējām kaut ko dzeltenu. Kad piegājām tuvāk, ieraudzījām, ka ir uzziedējušas skaistas, dzeltenas pienenes. Bērniem tā vien gribējās tās noplūkt! Paskaidrojām, ka pienenēm tomēr labāk patiktu ziedēt pļavā, kur spīd saulīte, bet noplūcot tās ātri novītīs. Turpinājām vērot pienenes, pārrunājot šādus jautājumus: Kādas izskatās pienenes? Kāda forma ir ziedam? No kā sastāv ziediņš? Vai ziediņš smaržo? Kam pienenes ir līdzīgas? Bērni pienenes arī pataustīja un, pieliekot mēli, nedaudz pagaršoja. Mudinājām rūpīgi vērot, vai visas pienenes ir vienādas. Sākumā bērni nevarēja saskatīt atšķirīgo, bet ar jautājumu palīdzību beidzot secināja, ka dažāds ir puķu garums, ziedu lielums, kātu resnums. Pamanījām arī bites, kas vāca medu. Atgriezušies bērnudārzā, savā kalendārā iezīmējām dzeltenu pienenes ziedu. Tā mēs zīmējām desmit dienu, 19
Pētījums no tām divās pie zieda vajadzēja zīmēt arī zaļo krāsu, jo pienenes sāka noziedēt, tāpēc vairs nebija tik dzeltenas. Kopīgi pārrunājām, kāds izskatās zieds pašlaik, kā tas ir mainījies. Kārtējo reizi atnākuši uz pļavu, redzējām, ka pieneņu ziedu vietā ir balti pūku kamoli. Apskatījām tos un atkal pārrunājām, kādi tie ir tagad. Paņēmām vienu pūku un apskatījām to tuvāk. Pastāstījām, ka tā ir pienenes sēkliņa, tāpēc aizpūtām tās, lai lido un nākamgad uzzied dzelteniem ziediem. Mūsu pētījums ilga 22 dienas no pumpura līdz pūkām. Bērni ar lielu interesi piedalījās pētījumā un iezīmēja vērojumus savos kalendāros. Secinājām, ka vairāki bērni nemaz nebija zinājuši, ka baltās pūkas ir tā pati dzeltenā pienene, tikai noziedējusi. Protams, gan pavasarī, gan pārējos gadalaikos esam veikuši arī citus pētījumus: esam stādījuši sīpolus un vērojuši, kā un cik ātri aug loki; esam pētījuši, kādos apstākļos sēklas dīgst visātrāk; esam vērojuši, kā un cik ātri plaukst, kā arī kādi izskatās dažādu koku pumpuri; esam pat audzējuši samteņu un ķirbju stādus; esam ziemā barojuši putnus, vērojot, kādi putni mūs apciemo, kas tiem garšo vislabāk; esam pētījuši kokus dažādos gadalaikos. Cenšamies visas nodarbības organizēt tā, lai tās balstītos uz bērnu emocijām, emocionālu pārdzīvojumu un praktisku darbošanos, īpaši akcentējot dažādus pētījumus un vērojumus dabā, tādējādi nodarbības ir bērniem interesantas un viņiem ir vieglāk izprast dabas likumsakarības. 20