ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma"

Transcript

1 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka ikdienas dzīvi, jo bez ķīmiskajiem strāvas avotiem nedarbotos pulksteņi, datori, mobilie telefoni, nevarētu ar startera palīdzību palaist automašīnas motoru u.t.t. Savukārt ar elektriskās enerģijas palīdzību iegūst dažādas vielas, pārklāj metāla izstrādājumus ar cita metāla kārtiņu (niķelēšana, sudrabošana u.c.). Arī metāla korozija bieži ir elektroķīmisks process. Par elektroķīmiskiem procesiem uzskata tādus heterogēnus oksidēšanās-reducēšanās (redoks) procesus, kas saistīti ar strāvas plūsmu dotajā sistēmā. Izšķir divus procesus. Patvaļīgi norisošās heterogēnās redoks reakcijas, kuras notiek telpiski atdalītos elektrodos un to rezultātā sistēmā rodas elektriskā strāva - galvaniskais elements. Heterogēni redoks procesi elektrodos, kurus izsauc caur doto sistēmu plūstoša līdzstrāva no ārēja strāvas avota - elektrolīze. Jēdziens par elektrodiem. Elektrods vienkāršākā gadījumā sastāv no divām fāzēm. Vienai no tām piemīt elektronu vadāmība, bet otrai jonu vadāmība. Elektrodā par elektronu vadāmības fāzi var būt jebkurš materiāls, kuram piemīt elektronu vadāmība, piemēram, metāli vai grafīts (ogle). Otra fāze ir elektrolīts - šķīdums vai sāļu kausējums, kuram piemīt jonu vadāmība (1. att.). Elektriskais dubultslānis. Ja metālu iegremdē elektrolīta ūdens šķīdumā, tad atkarībā no metāla īpašībām (aktivitātes) iespējama daļiņu pāreja no vienas fāzes otrā. Kristāliskā stāvoklī metālā pozitīvo jonu un elektronu skaits ir vienāds. Ja noris process Me ze + nh 2 O [Me(H 2 O) n ] z+, tad metāls attiecībā pret šķīdumu iegūst noteiktu lādiņu jeb potenciālu. Aktīvu metālu gadījumā (Zn, Fe, Cd u.c.) liels skaits pozitīvo metāla jonu pāriet no kristāliskās fāzes elektrolīta šķīdumā un metāls iegūst negatīvu lādiņu, jo elektroni paliek tajā. Šis process norisinās, līdz iestājas līdzsvars, un tā rezultātā cietas vielas kristālrežģī rodas elektronu pārpalikums. Metāls (cietā fāze) Trauks Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma a b 2. att. Elektriskā dubultslāņa izveidošanās pie metāla virsmas: a - cinks ūdenī; b - varš vara sulfāta šķīdumā Metāliskā fāze iegūst negatīvu lādiņu, bet šķīdums, pateicoties tajā pārgājušo metālu katjoniem, iegūst noteiktu pozitīvu lādiņu. Rezultātā līdzsvara stāvoklī uz metāla robežvirsmas ar elektrolītu izveidojas potenciālu starpība, jo izveidojas t.s. elektriskais dubultslānis.

2 2 Iegremdējot metālu tā jonu (sāļu) šķīdumā, iepriekš minētā procesā iespējama līdzsvara novirzīšanās pa kreisi. Aktīvu metālu gadījumā šķīdumā līdzsvara novirze ir mazāka un metāliskās fāzes lādiņš ir negatīvs (2.a att.). Savukārt mazaktīvu metālu gadījumā, (piem. Cu, Ag), pārsvarā notiek metāla jonu adsorbcijas process uz metāla virsmas, t.i. metāla joni no šķīduma pāriet uz cietvielas fāzi: mme + x[me(h 2 O) n ] z+ + xa mme.xme z+ + xa + xnh 2 O Šajā gadījumā atkal izveidojas elektriskais dubultslānis, bet ar pretēju lādiņu sadalījumu nekā pirmajā gadījumā (2.b att.). Uz metāla virsmas adsorbējušies metāla joni uzlādē to pozitīvi, bet šķīdumā palikušie sāls anjoni A uzlādē šķīdumu negatīvi. Potenciālu starpība starp cietās vielas fāzi (metālu) un elektrolītu elektriskajā dubultajā slānī ir absolūtais elektroda potenciāls ϕ. Jēdziens par galvanisko elementu. Elektroda potenciālu noteikšana. Diemžēl elektroda fāžu iekšējo potenciālu diferenci ϕ, jeb elektroda potenciāla absolūto lielumu izmērīt nevar. Jebkurš mēģinājums pieslēgt šķīdumam mēraparātu ar vadu būs neveiksmīgs, jo šis vads (elektronu vadītājs) ar šķīdumu veidos jaunu elektrodu. Šajā gadījumā mērinstruments rādīs potenciālu diferenci starp diviem elektrodiem. No diviem dažādiem elektrodiem, saslēdzot tos vienā ķēdē, izveidojas t.s. galvaniskais elements un šo elektrodu potenciālu starpība ir galvaniskā elementa elektrodzinējspēks (EDS), kuru var izmērīt. Elektrodu, kurā notiek oksidēšanās process ( e ), sauc par anodu, bet otru elektrodu, kurā notiek reducēšanās, (+e ) - par katodu. EDS = ϕ K ϕ A Elektrods ar pozitīvāku potenciālu ir katods, bet ar negatīvāku - anods. Tā kā absolūto potenciālu izmērīt nevar, tad jāizvēlas viens atskaites elektrods. Par šādu atskaites elektrodu ir izvēlēts ūdeņraža standartelektrods (3. att.). Tā potenciāla vērtība standarta apstākļos ir pieņemta vienāda ar nulli. Ūdeņraža standartelektrodā cietās vielas fāze ir 3. att. Ūdeņraža standartelektrods platīna plāksnīte, kas pārklāta ar porainu smalki dispersu platīna kārtiņu. Otra fāze ir ūdens šķīdums, 2H 3 O + /H 2 +2H 2 O, kura redokspāra oksidētās formas (H 3 O + ) aktivitāte (jeb tuvinājumā koncentrācija) ir 1 mol/l. Caur šo šķīdumu burbuļo cauri šī pāra reducēto formu ūdeņradi (H 2 ) tā, lai šīs gāzes spiediens virs šķīduma ir 101,3 kpa (1 atm). Lai izmērītu kāda elektroda potenciālu, no ūdeņraža standartelektroda (4. att.) un pētāmā elektroda veido galvanisko elementu. Šo elektrodu potenciālu starpību, jeb izveidotā galvaniskā elementa EDS, nosaka apstākļos, kad caur galvanisko elementu neplūst strāva. Šādi izmērītais EDS ir starpība starp pētāmā elektroda 4. att. Cinka standartpotenciāla mērīšana

3 3 un standarta elektroda metālisko fāžu absolūtiem potenciāliem, ko pieņemts saukt par elektroda potenciālu jeb redokspotenciālu. Piemērā ar cinka un ūdeņraža elektrodu izmērītais cinka elektroda standarta potenciāls ir 0,76 V. Elektroda potenciāla atkarību no elektroda dabas, elektrolīta jonu aktivitātes un temperatūras izsaka Nernsta (Valters Nernsts vācu fiziķis) vienādojums: 0 RT E Ox / Re d = EOx / Re d + ln a z+, Me zf kur E Ox/red - elektroda potenciāls, E 0 Ox/red - elektroda standartpotenciāls R - universālā gāzu konstante, T temperatūra Kelvina grādos, z - elektroda procesā piedalījušos elektronu skaits, F - Faradeja konstante, - metāla jonu aktivitāte, kuru tuvināti var aizstāt ar metāla jonu a Me z+ koncentrāciju c z+. Me Ievietojot vienādojumā konstanšu skaitliskās vērtības R = 8,31 J/mol.K; T = 298 K, F = C/mol, un koeficientu 2,3, lai pārietu uz decimāliem logaritmiem, iegūstam Nernsta vienādojuma izteiksmi, kuru bieži lieto aprēķiniem: E Ox/red = E 0 0,059 + lgc Me z+ z Redzams, ja = 1, tad E = E 0. z+ c Me Lielumu E 0 sauc par standarta potenciālu. Tas raksturo oksidēšanas - reducēšanās procesu un vienlaicīgi arī elektroda cietās fāzes - metāla aktivitāti. Ūdens šķīdumos standartpotenciāli metāliem E o ir robežās no 3 V līdz +1,5 V, piemēram, E 0 0 = 3,03 V; = 1,50 V. Standarta potenciālus izmanto, lai sastādītu metālu + Li / Li E Au 3 + / Au aktivitātes jeb spriegumu rindu. Jo negatīvāks ir metāla standarta potenciāls, jo tas ir aktīvāks. 5. att. Metālu spriegumu rinda Elektrodu polarizācija. Ja ķēdē plūst strāva, galvaniskā elementa EDS kļūst mazāks, nekā attiecīgo elektrodu potenciālu starpība (teorētiskais EDS). Šīs parādības iemeslus var iedalīt divās grupās. 1. Elektrofizikālās parādības sprieguma kritums iekšējā un ārējā ķēdē pretestības dēļ (I=U/R). 2. Elektrodu polarizācija, t.i. pašu elektrodu potenciālu izmaiņa, ja caur to plūst strāva. Elektroda potenciālu nosaka pie nosacījuma, ka caur to neplūst strāva. Tad procesā Me ze Me z+ reducēšanās un oksidēšanās reakciju ātrumi ir vienādi. Caur fāzu robežvirsmu elektronu apmaiņas ātrumi abos virzienos arī ir vienādi. Elektroda reakcijas ātrums ir tieši proporcionāls caur elektrodu plūstošās strāvas stiprumam (I). Tā kā elektroda reakcija noris uz fāzu saskares virsmas, tad liela nozīme ir arī šīs virsmas lielumam. Tāpēc elektrodu kinētikas pētījumos bieži lieto strāvas blīvumu j = I/A (strāvas stiprums uz laukuma vienību). Reakcijas ātrums (v) ir tieši proporcionāls strāvas blīvumam elektrodā v = kj. Ja līdzsvara stāvoklī

4 4 v red = v ox, tad j red = j ox = j o, kur j o ir apmaiņas strāvas blīvums. Šim lielumam atbilst attiecīgais elektroda potenciāls E. Līdzko caur elektrodu sāk plūst strāva, j red j ox un elektroda potenciāls vairs nav E, bet E j. Starpību starp šiem potenciāliem sauc par elektroda polarizāciju E polariz galvaniskā elementa gadījumā, un par virsspriegumu η elektrolīzē. Polarizācijai ir pakļauti abi elektrodi - gan katods, gan anods. Katoda un anoda potenciālu atkarību no caurplūstošās strāvas blīvuma shematiski var parādīt ar t.s. polarizācijas līknēm (6. att.). No šīm līknēm redzams, ka polarizācijas rezultātā anoda potenciāls (E a ) kļūst pozitīvāks, bet katoda (E k ) negatīvāks. Tas nozīmē, ka galvaniskā elementa darba laikā tā potenciāls EDS teorēt = E k E a samazināsies, pieaugot strāvas blīvumam. Strādājoša galvaniskā elementa EDS elektrodu polarizācijas dēļ vienmēr būs 6. att. Anoda un katoda polarizācijas līknes mazāks par teorētisko. Galvaniskā elementa darbības principu apskatīsim kā piemēru izmantojot vara-cinka galvanisko elementu. Šis elements sastāv no cinka un vara elektrodiem, kuri savienoti, pirmkārt, caur mērinstrumentu (ārējā ķēde) un, otrkārt, ar elektrolītiskā tiltiņa palīdzību (iekšējā ķēde). Elektrolītiskais tiltiņš pagatavots no U veida caurules, kurā iepildīts ar želatīnu sabiezināts kālija hlorīda šķīdums. Galvaniskajam elementam darbojoties, cinks jonu veidā pāriet šķīdumā, bet atbrīvojušies elektroni cinka plāksnīti uzlādē negatīvi. Notiek oksidēšanās process: (A) Zn o Zn e Elektroni no cinka pa ārējo ķēdi pārvietojas uz pozitīvāko vara elektrodu. Uz tā virsmas notiek šķīdumā esošo vara jonu reducēšanās: (K) Cu e Cu Tajā pašā laikā no anoda elektrolīta šķīduma pa iekšējo ķēdi (caur elektrolītisko tiltiņu) cinka joni pārvietojas uz katoda elektrolītu. Pretējā virzienā (arī caur elektrolītisko tiltiņu) pārvietojas SO 2 4 joni. Ja noslēgta ir gan iekšējā, gan ārējā ķēde (skat. 7. att.), mēraparāts rādīs strāvas 7. att. Vara cinka galvaniskais elements plūsmu. Galvaniskā elementa uzbūves shēmu pieraksta šādi: A ( ) Zn ZnSO 4 CuSO 4 Cu (+) K Summārā reakcija vara cinka galvaniskajā elementā ir šāda: Zn + CuSO 4 ZnSO 4 + Cu Tā ir parasta oksidēšanās reducēšanās reakcija, kuras enerģiju pārvērst elektriskajā enerģijā izdodas tāpēc, ka oksidēšanās un reducēšanās daļas ir telpiski atdalītas.

5 5 Standarta apstākļos dotā galvaniskā elementa elektrodzinējspēku aprēķina kā standarta elektrodu potenciālu starpību: EDS = E katoda E anoda = 0,34 V ( 0,76 V) = 1,1 V Procesa elektrodzinējspēku ar procesa izobāri-izotermisko potenciālu G (Gibsa enerģiju) saista vienādojums: G = zfe, kur z ir elektronu skaits, kas piedalās summārajā procesā, F - Faradeja konstante (viena mola elektronu lādiņš C/mol), E - elektrodzinējspēks. Zināms, ka visi procesi, kuru G <0 notiek patvaļīgi un šādiem procesiem EDS>0. Koncentrācijas elements ir viens no galvaniskā elementa veidiem. To var sastādīt no diviem vienādiem elektrodiem, kas satur vienu un to pašu elektrolītu ar dažādām koncentrācijām, piemēram: A ( ) Ag AgNO 3 (c 1 ) AgNO 3 (c 2 ) Ag (+) K; c 1 < c 2 Elektrods, kurā sudraba jonu koncentrācija ir mazāka, ir anods: (A) Ag e Ag +. Elektrods, kurā sudraba jonu koncentrācija ir lielāka, ir katods: (K) Ag + + e Ag Elektrodzinējspēku koncentrācijas elementā var aprēķināt, izmantojot Nernsta vienādojumu: c 2 E = E 2 E 1 = 0,059 lg c1 ELEKTROLĪZE Ja galvaniskajā elementā telpiski atdalītos elektrodos patvaļīgi notiekošu redoksprocesu dēļ ķēdē veidojas līdzstrāva, tad elektrolīzē notiek pretējs process. Ja caur elektrolītu (šķīdumu vai kausējumu) no ārēja strāvas avota plūst līdzstrāva, tad tā izraisa elektrodos redoksprocesus. Ievietosim galvaniskajam elementam mēraparāta vietā līdzstrāvas avotu ar maināmu spriegumu tā, lai galvaniskā elementa negatīvais pols būtu savienots ar līdzstrāvas avota pozitīvo polu, bet pozitīvais elektrods ar pozitīvo polu (skat. 8. attēlu). Palielinot līdzstrāvas spriegumu, var sasniegt tādu stāvokli, ka elektroni sāk plūst pretējā virzienā un sākas 8. att. Galvaniskā elementa un elektrolīzes shēmas elektrolīzes process. Procesi elektrodos Galvaniskais elements Elektrolīze ( ) A Zn 0 2e Zn 2+ ( ) K Zn e Zn 0 (+) K Cu e Cu 0 (+) A Cu 0 2e Cu 2+

6 6 Summārie procesi Zn 0 + Cu 2+ Galvaniskais elements Cu 0 + Zn 2+ Elektrolīze Tātad pie noteikta ārējā sprieguma galvaniskā elementa procesu var pārveidot elektrolīzē. Kopējs galvaniskajā elementā un elektrolīzē ir tas, ka katodā notiek reducēšanās process, bet anodā notiek oksidēšanās process. Lai vieglāk varētu atcerēties, kādi procesi notiek anodā un katodā, var iegaumēt, ka vārdi katods un reducēšanās abi sākas ar līdzskani, bet vārdi anods un oksidēšanās abi sākas ar patskani. Sadalīšanās spriegums. Vara-cinka galvaniskajā elementā elektrodu potenciālu starpība ir E 2 E 2+ 0 Cu / Cu 0 Zn + = 0,34 ( 0,76) = 1,1 V, / Zn kas ir arī teorētiskais sadalīšanās spriegums. Šī potenciālu starpība ir jāpārvar, iedarbojoties ar pretējā virzienā vērstu elektrodzinējspēku no ārēja strāvas avota. Tomēr, pieslēdzot pie elektrodiem līdzstrāvas avotu ar šādu potenciālu starpību, elektrolīzes process nenotiek. Strāvai plūstot caur elektrodiem, elektrodu potenciāli novirzās no līdzsvara vērtībām notiek polarizācija, ko elektrolīzes procesos sauc par virsspriegumu η (η A un η K). Jāpārvar arī šķīduma pretestība un tādēļ spriegums papildus vēl jāpalielina: U sadalīšanās = E A E K + η A + η K + E šķīdumā U sadalīšanās ir nepieciešamais ārējā strāvas avota spriegums, kāds jāpieslēdz elektrodiem, lai caur elektrolītu sāktu plūst līdzstrāva un varētu norisēt elektrolīzes process. Piemērs. Niķeļa hlorīda ūdens šķīduma elektrolīze. (+) A 2Cl 2e 0 Cl 2 E = 1,36 V Cl 2 / 2Cl ( ) K Ni e 0 Ni = 0,25 V E Ni 2 + / Ni Potenciālu starpība līdzsvara stāvoklī ir (pozitīvākais negatīvākais) 1,36 ( 0,25) = 1,61 V. Strāvai plūstot caur elektrodiem, to potenciāli vairs nav vienādi ar līdzsvara potenciāliem elektrodu polarizācijas dēļ. Tādēļ bez attiecīgo elektrodu potenciālu starpības (E A E K ), vēl jāpievada papildus spriegums, lai pārvarētu katoda un anoda polarizāciju jeb virsspriegumu. Niķeļa hlorīda piemērā elektrolīzes process reāli sākas pie potenciālu starpības 1,85 V. Tātad virsspriegums ir 1,85 1,61 = 0,24 V. Ūdens šķīdumu elektrolīze. Elektrolīzē lieto divu veidu elektrodus: ar inertu elektronus vadošo fāzi (nešķīstošu), kas pati redoks procesos nemainās un ir tikai elektronu vadītāja (Pt, Au, grafīts); elektrodus ar aktīvo, jeb šķīstošo elektronus vadošo fāzi, kuros elektronus vadošā fāze (Cu, Ag u.c.) pati spēj oksidēties. Tā kā oksidēšanās process notiek anodā, tad elektronus vadošās fāzes šķīšana (oksidēšanās) var realizēties tikai anodā. Elektrolīzē par elektrolītiem lieto gan ūdens šķīdumus, gan kausējumus. Elektrolīzes procesi katodā.

7 7 Katodā vienmēr notiek reducēšanās process, t.i. elektronu pievienošana. Elektronus var pievienot metālu katjoni; tātad jānovērtē metālu katjonu tieksme pēc elektroniem (oksidētāja īpašības). Šeit informāciju var sniegt t.s. metālu elektroda potenciāli. Jo pozitīvāks Me z / Me elektroda potenciāls, jo mazāks elektroda virsspriegums un metāla joni vieglāk reducēsies katodā. Bez šķīdumā esošajiem katjoniem jāņem vērā arī ūdens molekulu (hidroksonija jonu H 3 O + ) spēja reducēties katodā. Eksperimentāli ir noteikts, ka ūdens šķīdumos elektrolīzes procesos visus metālu katjonus var sadalīt 3 grupās. 1) Metālu katjoni, kuriem atbilstošo metālu elektrodu potenciāli ir pozitīvi E 0 > 0. Šādu metālu katjonu sāļu ūdens šķīdumu elektrolīzē katodā vispirms reducējas šo metālu katjoni, piemēram, CuCl 2 ūdens šķīdumā, bet ūdens reducēšanās nenotiek. CuCl 2 (aq) Cu(aq) + 2Cl (aq) ( ) K Cu e Cu E 0 = +0,34 V + Cu 2 / Cu 2) Metālu katjoni, kuriem atbilstošo metālu elektroda potenciāli ir negatīvāki par 1,60 V (K, Na, Li, Ca, Mg, Al). Šajā gadījumā metālu katjoni elektrolīzē ūdens šķīdumos nereducējas, bet reducējas ūdens, piemēram: AlCl 3 (aq) Al 3+ (aq) + 3Cl (aq) ( ) K 2H 2 O + 2e H 2 + 2OH E 0 2H 2O / H 2 2OH + = 0,82 V; 3) Tie metālu katjoni, kuriem atbilstošie metāli spriegumu rindā atrodas starp 1. un 2. grupu metāliem (Mn, Cr, Ni, Pb u.c.). Šīs grupas metālu katjonu sāļu ūdens šķīdumu elektrolīzē ir iespējamas abas konkurējošās redoks reakcijas, t.i., gan metālu katjonu reducēšanās, gan ūdens reducēšanās katodā. Kura no reakcijām notiek lielākā mērā, nosaka katoda polarizācijas izsauktais virsspriegums, paša katoda daba, strāvas blīvums u.c. Tāpēc, nezinot konkrētos apstākļus, varam rakstīt abas reakcijas: ( ) K a) Me z+ + 2e Me 0 Elektrolīzes procesi anodā ūdens šķīdumos. b) 2H 2 O + 2e H 2 + 2OH Kā jau atzīmējām, anoda elektronus vadošā fāze var būt inerta vai aktīva (šķīstoša). 1. Elektrolīze ar inertu (nešķīstošu) elektronus vadošu fāzi (grafīts, platīns). Anodā notiek oksidēšanās reakcija (elektronu atdošana), un sāļu ūdens šķīdumos oksidēties var sāļu anjoni vai ūdens. Ūdens oksidēšanās norit saskaņā ar vienādojumu: 2H 2 O 4e O 2 + 4H + 0 = +1,23 V E + O 2 + 4H / 2H 2O E + Šīs reakcijas mehānisms ir šāds: 2OH 2e 2OH H 2 O + O H 2 O + 1/2O 2

8 8 Neņemot vērā virsspriegumu anodā u.c. faktorus, anodā vispirms varētu oksidēties tie anjoni, kuru atbilstošais redokspotenciāls ir negatīvāks (jeb algebriski mazāks) par 1,23 V (ūdens oksidēšanās potenciāls). Praktiski (jeb eksperimentāli) sāļu anjonus pēc to spējas oksidēties elektrolīzes procesā anodā var novietot šādā anjonu spriegumu rindā: Se 2 S 2 I Br Cl 2... HOH... SO 4 NO 3 ClO 3 4 PO 4 F 0,92 0,45 0,54 1,1 1,36 1,23 2,01 2,87 V Skābekļa izdalīšanās procesa virsspriegums ir η= 0,2...0,4 V un, pieskaitot šo lielumu skābekļa standarta potenciāla vērtībai, reāli skābekļa redokspotenciāls ir 1,43...1,63 V (nevis 1,23 V). Eksperimentāli noteikts, ka pēc spējas oksidēties anjonus var sadalīt divās grupās. a) Anjoni, kuri nesatur skābekli (izņemot F ). Šajā gadījumā anodā no ūdens šķīdumiem vispirms oksidējas anjoni, piemēram, S 2, I, Br, Cl. Jāņem vērā arī attiecīgie elektrodu virsspriegumi. Piemērs. NaCl ūdens šķīduma elektrolīze. NaCl(aq) Na + (aq) + Cl (aq) ( ) K 2H 2 O + 2e H 2 + 2OH (+) A 2Cl - 2e Cl 2 Katodā vide kļūst bāziska (veidojas NaOH šķīdums). Summārais vienādojums: 2NaCl + 2H 2 O 2NaOH + H 2 + Cl 2 b) Skābekli saturošie anjoni un F. Šie joni anodā neoksidēsies, jo vieglāk oksidēsies ūdens. Piemērs. CuSO 4 ūdens šķīduma elektrolīze. CuSO 4 (aq) Cu 2+ (aq) + SO 4 2 (aq) ( ) K Cu e Cu (+) A 4H 2 O 4e 4H + + O 2 + 2H 2 O Anodā vide kļūst skāba (veidojas H 2 SO 4 šķīdums) Summārais vienādojums: 2CuSO 4 + 2H 2 O 2Cu + 2H 2 SO 4 + O 2 2. Elektrolīze ar aktīvu (šķīstošu) elektronus vadošu fāzi (metāli). Ja anoda materiāls pats ir spējīgs oksidēties, notiek elektrolīze ar šķīstošo elektronus vadošo fāzi. Šajā gadījumā noteiktos apstākļos elektronus atdot izdevīgāk ir anoda metālam (Cu, Zn, Al, Cr u.c.). Piemērs. Elektrolīzē ar šķīstošo vara elektronus vadošo fāzi kā elektrolītu izmanto CuSO 4 ūdens šķīdumu. Šo procesu izmanto vara attīrīšanai (rafinēšanai), jo uz katoda elektronus vadošās fāzes (vara) izgulsnējas tīrs varš. CuSO 4 (aq) Cu 2+ (aq) + SO 4 2 (aq) ( ) K (Cu) Cu e Cu (+) A (Cu) Cu 2e Cu 2+ E 0 = 0,34 V 9. att. Sudrabošanas shēma

9 9 Anodā varētu notikt arī šādas reakcijas: 4H 2 O 4e 4H + + O 2 + 2H 2 O 2SO 2 4 2e 2 2S 2 O 8 E 0 = 1,23 V E 0 = 2,01 V Salīdzinot redokspotenciālus E 0, redzams, ka pēdējās divas reakcijas anodā nav reālas. Elektrolīzi ar šķīstošu anodu var izmantot viena metāla virsmas pārklāšanai ar citu metālu (Cu, Ag u.c.), piemēram, trauku un dažādu priekšmetu apsudrabošanai (9. att.). Elektrolītu kausējumu elektrolīze. Arī kausējumi ir elektrolīti, tikai šajā gadījumā sistēmā vairs nav konkurenta - ūdens. Katjoni reducējas katodā, anjoni oksidējas anodā. Piemēram, NaCl kausējuma elektrolīze realizējas saskaņā ar šādu shēmu: NaCl Na + + Cl ( ) K 2Na + + 2e 2Na (+) A 2Cl 2e Cl 2 iegūst šķidru nātriju iegūst hloru Jāatzīmē, ka aktīvo metālu (E < 1,6 V) reālai iegūšanai elektrolīze ir noteicošā metode. Īpaša kausējumu elektrolīzes nozīme ir alumīnija iegūšanā. To iegūst, elektrolizējot Al 2 O 3 kausējumu. Tā kā Al 2 O 3 kušanas temperatūra ir C, tad elektrolizē tā kausējumu kriolītā Na 3 AlF 6, tādējādi pazeminot maisījuma kušanas temperatūru zem C. Elektrolīzes procesā notiek šādas reakcijas (vienkāršoti): Al 2 O 3 Al 3+ + AlO 3 3 (spriegums 5 V) ( ) K Al e Al (+) A 2AlO 3 3 6e - Al 2 O O Tā kā šajā procesā anoda elektronus vadošā fāze ir grafīts (C), tad notiek nevēlama reakcija 3 O + 2C CO 2 + CO (ogles elektrodi izdeg un pēc noteikta laika tie jāatjauno). Alumīnija iegūšanu, izmantojot elektrolīzi, vienlaicīgi atklāja Č.M.Holls Amerikā un P.Erū Francijā 1886.g. Rūpnieciskai alumīnija iegūšanai izmanto strāvas, kuru stiprums mērāms tūkstošos ampēru. Tādēļ alumīnija iegūšanas rūpnīcas ceļ vietās, kur pieejama lēta elektroenerģija. Izdalītās vielas daudzuma aprēķins elektrolīzes procesos. Elektrodos izdalītās vielas daudzumu aprēķina šādi: M I t m =, z F kur: m elektrodā izdalītās vielas masa, g; M vielas molmasa, g/mol: I - strāva, A; t laiks, s; z - elektronu skaits, kas piedalās redoksprocesā (vienlādiņa joniem z = 1, divlādiņa z = 2 u.t.t.); F - Faradeja konstante, C; Atcerēsimies, ka gāzveida vielām standarta apstākļos viens mols gāzes ieņem tilpumu 22,4 l. Ievietojot vienādojumā molmasas vietā šo lielumu, iegūstam redoksprocesā izdalītās gāzes tilpumu.

10 10 ĶĪMISKIE STRĀVAS AVOTI Par ķīmiskajiem strāvas avotiem sauc ierīces, kurās ķīmiskās redoks reakcijas enerģija tieši pārvēršas elektriskajā enerģijā. Visus ķīmiskos strāvas avotus iedala trijās grupās: galvaniskajos elementos, kurināmā elementos un akumulatoros. Par galvaniskajiem elementiem sauc neatgriezeniskas darbības ķīmiskos strāvas avotus, kurus var izmantot tikai vienreiz. Šādu elementu darbība izbeidzas, ja aktīvās vielas reakcijas gaitā ir daļēji vai pilnīgi izmantotas. Par kurināmā elementiem sauc neatgriezeniskas darbības ķīmiskos strāvas avotus, kuros aktīvās vielas (oksidētāju un reducētāju) nepārtraukti pievada katru savā elektrodā. Elementi darbojas tik ilgi, kamēr pievada aktīvās vielas. Kurināmā elementu darbībai nepieciešamas dažādas palīgierīces, lai pievadītu aktīvās vielas, aizvadītu reakcijas produktus, uzturētu noteiktu spiedienu, temperatūru u.c. Kurināmā elementu ar šādām ierīcēm sauc par elektroķīmisko ģeneratoru. Par akumulatoriem sauc atgriezeniskas darbības ķīmiskos strāvas avotus, kuru darba spēju pēc izlādēšanas var atjaunot, laižot caur tiem līdzstrāvu no ārēja strāvas avota. Oksidētāja un reducētāja izvēli galvaniskajiem elementiem nosaka to izmantošanas apstākļi. Par reducētāju galvaniskajos elementos parasti lieto cinku. Tā galvenais trūkums ir neliela īpatnējā enerģija. Šajā ziņā perspektīvāki ir aktīvākie metāli, piemēram, litijs, magnijs, alumīnijs u.c. Par oksidētājiem galvaniskajos elementos visbiežāk lieto MnO 2, HgO, PbO 2 u.c. savienojumus. Tiem ir pietiekoši augsts pozitīvais potenciāls, neliela polarizējamība un tie ir samērā stabili uzglabāšanas procesā. Īpaši jāatzīmē litija elementi, kuros kā anoda materiālu izmanto litiju, kā katoda materiālu izmanto dažādus oksidētājus un kā elektrolītu parasti litija sāļus saturošus organiskus šķīdinātājus. Šādiem elementiem elektrodzinējspēks ir ap 3 V, kas ir divas reizes lielāks nekā līdz šim plaši izmantotajiem mangāna-cinka elementiem. Vairākus litija elementa veidus var arī atkārtoti uzlādēt. Dažu praktiski izmantojamo galvanisko elementu raksturojumi doti tabulā. Dažu galvanisko elementu raksturojums Elements Elektroķīmiskā sistēma EDS,V Mangāna-cinka (Leklanšē elements) Zn NH 4 Cl MnO 2 (C) + 1,5 Dzīvsudraba (II) oksīda - cinka Zn KOH HgO + 1,4 Sudraba oksīda - cinka Zn KOH Ag 2 O + 1,55 Gaisa - alumīnija Al H 2 O O 2 + 2,7 Mangāna - litija Li organ. elektrolīts MnO 2 (C) + 3,0 Titāna (IV) sulfīda - litija Li ciets elektrolīts TiS 2 + 3,0 Tionilhlorīda - litija Li LiCl AlCl 3 SOCl 2 SOCl 2 + 3,5 Joda - litija Li poli-2-vinilpiridīns I 2 + 2,8

11 11 Maza izmēra litija elementus plaši lieto portatīvās ierīcēs (pulksteņos, termometros, kalkulatoros u.c.). Litija elementi var arī nodrošināt īslaicīgu stipru strāvu digitālām kamerām u.c. Speciāli litija joda elementi var darboties pat 15 gadus un tos lieto ilglaicīgi izmantojamās ierīcēs, piemēram, elektrokardiostimulatoros. Konstruktīvi galvaniskos elementus var izveidot glāzīšu jeb pirkstiņu vai podziņu veidā. a b 10. att. Galvanisko elementu konstrukcijas: a - Mangāna -cinka (Leklanšē) elements glāzītes veidā; b - Podziņas veida mangāna - cinka elements. 11. att. Litija elements 12. att. Titāna sulfīda - litija elements Kurināmā elements. Tieši pārvērst ķīmisko enerģiju elektriskajā var ar kurināmā elementu palīdzību. To lietderības koeficients ir %, kas ir ievērojami vairāk, nekā izmantojot citus paņēmienus. Kurināmā elementa elektroķīmiskā shēma ir līdzīga galvanisko elementu elektroķīmiskajai shēmai: ( ) A reducētājs elektrolīts oksidētājs K (+) Par reducētājiem var izmantot ūdeņradi un tieši dabas gāzi, spirtus, naftas produktus, hidrazīnu u.c., vai arī iegūstot no tiem ūdeņradi. Par oksidētājiem parasti lieto gaisu vai tīru skābekli. Visvienkāršākais kurināmā elements ir ūdeņraža - skābekļa elements (13. att.): 13. att. Kurināmā elements

12 12 ( ) A H 2 KOH šķīdums O 2 K (+) Elektrodos notiek reakcijas: A ( ) 2H 2 (g) + 4OH (aq) - 4e 4H 2 O(šķ) K (+) O 2 (g) + 2H 2 O(šķ) + 4e 4OH (aq) 2H 2 (g) + O 2 (g) 2H 2 O(šķ) E o = 0,83 V E o = 0,40 V Teorētiski šāda elementa elektrodzinējspēks ir E = 0,40 V ( 0,83) V = 1,23 V Pašreiz galvenais uzdevums kurināmā elementu pilnveidošanā ir izveidot elektrodus ar lielu porainību un labu katalītisko efektu, lai varētu strādāt zemākās temperatūrās un ilglaicīgi saglabātos to katalītiskā aktivitāte ( nesaindētos ar kurināmā piemaisījumiem). Kurināmā elementus lieto kosmosa kuģos, dažādos mobilos un stacionāros objektos, kā arī elektrostacijās, galvenokārt maksimuma slodžu stundās, jo tos ir viegli iedarbināt un izslēgt. Kurināmā elementi šodien. Kurināmā elementi ražo elektrību, izmantojot vienkāršas elektroķīmiskas reakcijas, kurās skābeklis un ūdeņradis reaģē, veidojot ūdeni. Ir vairāki kurināmā elementa veidi, bet tie visi sastāv no diviem elektrodiem negatīva anoda un pozitīva katoda. Tos atdala ciets vai šķidrs elektrolīts, kas pārnes elektriski lādētas daļiņas starp abiem elektrodiem. Lai paātrinātu reakcijas elektrodos, bieži lieto katalizatorus, piemēram, platīnu. Kurināmā elementus klasificē saskaņā ar elektrolīta raksturu. Katram veidam vajadzīgi īpaši materiāli un degvielas un tie ir piemēroti dažādām vajadzībām. Sārma kurināmā elementi (SKE). Sārma kurināmā elementā par elektrolītu izmanto sārma elektrolītu (kālija hidroksīdu). Tos izmanto NASA kosmosa lidaparātos. Tiešie metanola kurināmā elementi (TMKE). Tas ir samērā jauns kurināmā elementa veids un ir līdzīgs protonu apmaiņas membrānas kurināmā elementam. Katalizators TMKF anodā saņem ūdeņradi no šķidra metanola un nav vajadzīgs degvielas pārveidotājs. Tāpēc elementā kā kurināmo var lietot tīru metanolu. Izkausēta karbonāta kurināmā elementi (IKKE). Šajā kurināmā elementā par elektrolītu izmanto izkausētu karbonātu. Tajā kā kurināmo var izmantot koksēšanas gāzi, metānu vai dabasgāzi. Kurināmā elementa lietderības koeficients ir līdz 60%, bet izmantojot arī izdalīto siltumenerģiju, līdz 80%. Fosforskābes kurināmā elementi (FKE). Fosforskābes kurināmā elementā anods un katods sastāv no sīki dispersa platīna katalizatora uz ogles un silicija karbīda struktūrām, kas satur fosforskābes elektrolītu. Šī elementa veids ir komerciāli visvairāk izstrādāts un tiek plaši lietots. To var izmantot arī lielos transporta līdzekļos, piemēram, autobusos. Protonu apmaiņas membrānu kurināmā elementi (PAMKE). Šajos elementos kā elektrolītu lieto polimēru membrānu ar platīna elektrodiem. Elementi strādā relatīvi zemās temperatūrās, var mainīt jaudu atbilstoši dažādām prasībām un ir perspektīvi izmantošanai automobiļos un ēkās. Cieta oksīda kurināmā elementi (COKE). Cieta oksīda kurināmā elementi strādā augstākās temperatūrās kā izkausēta karbonāta elementi. Šķidra elektrolīta vietā elementos lieto keramisku elektrolītu, tādu kā cirkonija oksīdu, kas stabilizēts ar itrija oksīdu un tie darbojas 800 līdz C temperatūrās. Elektrolīts Darba temperatūr a Lietderības koeficients Elektriskā jauda Iespējamā pielietošana SKE TMKE IKKE FKE PAMKE COKE Kālija Polimēru Imobilizēts Imobilizēta Jonu hidroksīds membrāna izkausēts šķidra apmaiņas Keramika karbonāts fosforskābe membrāna C C C C 80 0 C C 45-60% 40% 45-60% 35-40% 40-60% 50-65% 200 kw Līdz 20 kw <10 kw >1 MW 50 kw Līdz 250 kw Zemūdenes, Portatīvās Elektrospēkstacijspēkstacijās Elektro- Transporta kosmosa kuģi iekārtās līdzekļos Elektrospēkstacijās

13 13 Firma Kurināmā elementa enerģija nesen ir pārdevusi Sharp a rūpnīcai Japānā kurināmā elementa elektrostaciju ar jaudu viens megavats (1 MW). Elektrostacija apgādās rūpnīcu ar elektro- un siltumenerģiju un darbosies ar sašķidrinātu dabas gāzi. Sagaidāms, ka tās darbības rezultātā rūpnīcas CO 2 izmeši samazināsies par 2300 tonnām gadā. Sašķidrināto dabas gāzi rūpnīcai piegādās pa 17 km garu cauruļvadu. Tas novērsīs arī gaisa piesārņojumu, ko radīja gāzes piegādāšanai izmantotais autotransports. Amerikas motoru kompānija Honda ir izgatavojusi ar kurināmā elementu apgādātu automobili un paredz to ieviest ražošanā trīs līdz četru gadu laikā. Līdz šim grūtības sagādāja kompaktas vieglas, lielas ietilpības iekārtas konstruēšana ūdeņraža uzglabāšanai automobilī. Tagad Honda ir izstrādājusi jaunu ūdeņraža absorbcijas materiālu, kas nodrošina 5 kg ūdeņraža uzglabāšanu. Ar šo ūdeņraža daudzumu automobilis var nobraukt 560 km. Akumulatori. Visplašāk lieto svina akumulatoru. Tā shēma ir šāda: A ( ) Pb H 2 SO 4 PbO 2 (Pb) (+) K Akumulatoru izlādējot (galvaniskais elements), noris reakcijas: A ( ) Pb + H 2 O + HSO 4 2e PbSO 4 + H 3 O + K (+) PbO 2 + HSO 4 + 3H 3 O + + 2e PbSO 4 + 5H 2 O Summārais vienādojums: Pb + PbO 2 + 2H 3 O + + 2HSO 4 2PbSO 4 + 4H 2 O Akumulatoru uzlādējot, (elektrolīze), tā negatīvo polu pieslēdz pie ārējā strāvas avota negatīvā pola un akumulatora pozitīvo polu pie ārējā strāvas avota pozitīvā pola. Strāva caur akumulatoru plūst pretējā virzienā (mainās elektrodu nosaukumi), un negatīvā elektrodā notiek PbSO 4 reducēšanās (katodprocess), bet pozitīvā elektrodā - PbSO 4 oksidēšanās (anodprocess): K ( ) PbSO 4 + H 3 O + + 2e Pb + H 2 O + HSO 4 A (+) PbSO 4 + 5H 2 O 2e PbO 2 + HSO 4 + 3H 3 O + Summārais vienādojums: PbSO 4 + 4H 2 O Pb + PbO 2 + 2HSO 4 + 2H 3 O + Abus procesus var attēlota ar kopīgu reakcijas vienādojumu: Pb + PbO 2 + 2H 3 O + + 2HSO 4 Svina akumulatora standartelektrodzinējspēku var aprēķināt šādi: E = E = 1,68 ( 0,36) = 2,04 V PbO / PbSO E 2 4 PbSO 4 / Pb Akumulatoru izmantojot praktiski, tā spriegums ilgāku laiku ir aptuveni 2 V, bet tad sāk strauji samazināties. Lai nebojātu platēs ieslēgto aktīvo masu, pieļaujams akumulatoru izlādēt ne vairāk kā līdz 1,8 V. Saslēdzot virknē 6 šādus akumulatora elementus, iegūst automobiļa iedarbināšanai vajadzīgo akumulatoru bateriju ar spriegumu 12 V. Par elektrolītu akumulatorā izmanto % sērskābi. Uzlādētā akumulatorā elektrolīta blīvums ρ = kg/m 3. Akumulatoru izlādējot, s Uzlādēšana Izlādēšana PbSO 4 + 4H 2 O 14. att. Svina akumulators sērskābes koncentrācija elektrolītā samazinās, turpretī uzlādējot tā palielinās. Tādējādi par akumulatora uzlādēšanas pakāpi var spriest pēc elektrolīta blīvuma, izmērot to ar areometru.

14 14 METĀLU KOROZIJA Metālu un to konstrukciju korozijas cēloņi un sekas Metālu un to konstrukciju nolietošanās un sairšanas procesos izšķir to koroziju un eroziju. Erozija notiek mehāniskas ietekmes rezultātā, piemēram, smilšu strūklas iedarbība, berze ar abrazīvām vielām u.c. Metālu korozija (lat. corrosio - sairšana) ir to ķīmiska vai elektroķīmiska sairšana apkārtējas vides ietekmē, kuras rezultātā no metāla veidojas tā savienojumi (korozijas produkti). Pateicoties metālu un to sakausējumu mehāniskajām īpašībām (izturība, cietība, plastiskums u.c.), tos plaši izmanto dažādās ierīcēs un konstrukcijās. Korozijas procesā detaļu vai konstrukciju kvalitāte pazeminās, kas var novest arī pie avārijām. Kāpēc dabā notiek metālu korozija? Kā zināms, dabā lielākais vairums metālu sastopams to ķīmisko savienojumu veidā, t.s. rūdās (metālu oksīdi, sulfīdi, karbonāti u.c.). Metalurģiskajos procesos, pievadot enerģiju, no metālu rūdām iegūst tīrus metālus. Tātad metālu savienojumi ir stabilāki par tīriem metāliem. Brīvā veidā jeb metālu veidā sastopami tikai zelts, sudrabs, platīna grupas metāli, nedaudz varš un dzīvsudrabs - t.s. cēlie metāli. Saskaņā ar II termodinamikas likumu, patvaļīgi noris tie procesi, kuru rezultātā veidojas savienojumi jeb sistēmas ar mazāku enerģiju. Tāpēc arī tehnikā lietojamie ar enerģiju bagātākie necēlie metāli patvaļīgi pārvēršas to savienojumos jeb korozijas produktos un korozijas process ir neizbēgams dabīgs process: Me 0 + X n Me n+ X n + ze G < 0 (patvaļīgs process) Tātad korozijas procesu nav iespējams izslēgt. Korozijas procesa radītos zaudējumus var tikai samazināt, samazinot korozijas ātrumu. Samērā grūti ir novērtēt visus zaudējumus, ko cieš sabiedrība, nevēlamo korozijas procesu rezultātā. Tos sastāda izdevumi detaļu nomaiņai un atjaunošanai, dīkstāves un avārijas, izdevumi aizsardzībai pret koroziju u.t.t. Tā, piemēram, ap 1/10 daļu no visā pasaulē gadā iegūstamā dzelzs pilnīgi apēd korozija (dzelzs pārvēršas tās savienojumos - rūsā), bet 2/10 daļēji korodējušās dzelzs pārkausē. Ir aprēķināts, ka attīstītākajās valstīs kopējie izdevumi cīņā ar koroziju sastāda aptuveni 4% no nacionālā ienākuma. Aprēķināts, ka korozijas nodarītie zaudējumi ASV ir ap 350 miljardi $ gadā. Vismaz 35% no šiem zaudējumiem var samazināt ar piemērotiem pasākumiem aizsardzībai pret koroziju. Automobiļu korozijas dēļ ASV zaudējumi ir ap 23,4 miljardi $. Lai samazinātu korozijas procesa nodarītos 15. att. Korozijas bojājumi automašīnai zaudējumus, ietekmējot korozijas procesa ātrumu (kinētiku), jāzina korozijas norises mehānisms. Korozijas procesu klasifikācija Pēc korozijas procesu norises mehānisma visus korozijas procesus iedala divās grupās: ķīmiskajos korozijas procesos un elektroķīmiskajos korozijas procesos. Ķīmiskā korozija. Šajā gadījumā metāla virsma tieši reaģē ar agresīvo apkārtējo vidi bez elektrolīta klātbūtnes. Ķīmiskā korozija var notikt sausu gāzu (O 2, H 2 S, SO 2 u.c.) vidē, kā arī neelektrolītos, piemēram, naftā, benzīnā u.c. Šīs korozijas ātrums zemās temperatūrās parasti nav liels.

15 15 Elektroķīmiskā korozija. Šīs korozijas pamatā ir t.s. korozijas elementu izveidošanās vidēs, kuras vada elektrisko strāvu. Parasti tieši elektroķīmiskā korozija izraisa nopietnus konstrukciju bojājumus, jo tās ātrums var būt liels. Ja kontaktā ir divi dažādas aktivitātes metāli, tad izveidojas korozijas galvaniskais elements: A ( ) Me 1 elektrolīts Me 2 (+) K (E Me1 < E Me2 ) Korodējot metāla konstrukcijai, kurā ir kontaktā divi dažādi metāli, aktīvākais metāls vienmēr veidos anoda iecirkni, bet mazāk aktīvais metāls - katoda iecirkni. Anodā notiek aktīvākā metāla oksidēšanās: A ( ) Me ze Me z+ Elektroni virzās uz katodu - mazāk aktīvo metālu. Šeit atkarībā no vides ph un elektrolītā izšķīdušā skābekļa daudzuma var reducēties hidroksonija joni vai skābeklis: K (+) O 2 + 2H 2 O + 4e 4OH (ph = 7) K (+) 2H 3 O + + 2e H 2 + 2H 2 O (ph < 7) Ja ūdens šķīdums skābekli nesatur, piemēram, tvaika katlu barojamais ūdens, kurš pirms ievadīšanas katlā atbrīvots no izšķīdušajām gāzēm, tad oksidētājs var būt tikai hidroksonija jons vai ūdens: K (+) 2H 3 O + + 2e H 2 + 2H 2 O (ph < 7) K (+) 2H 2 O + 2e H 2 + 2OH (ph > 7) Elektroķīmisko koroziju izraisa arī dažādi mikrogalvaniskie elementi. Tērauds satur līdz 2% oglekļa, kas veido cementīta Fe 3 C kristālus. Cementītam, tāpat kā metāliem, arī piemīt elektronu vadāmība un tā elektroda potenciāls ir pozitīvāks par dzelzs elektroda potenciālu. Šajā gadījumā veidojas korozijas galvaniskais elements no dzelzs, elektrolīta un cementīta Fe 3 C: A ( ) Fe elektrolīts Fe 3 C (+) K Tēraudam korodējot, anoda reakcija ir: A ( ) Fe 2e Fe 2+ Katodā, atkarībā no oksidētāju koncentrācijas un vides ph, norisēs viena no augstāk minētajām reakcijām. Elektrolītā tālāk norisinās dažādas sekundārās reakcijas. 16. att. Tērauda elektroķīmiskā korozija. A-anoda iecirknis; K- katoda iecirknis Tā, piemēram, dzelzs korozijas gadījumā neitrālā vidē skābekļa klātbūtnē veidojas rūsa: Fe 2+ +2OH Fe(OH) 2 ; Fe(OH) 2 +O 2 rūsa Elektrolīts veidojas, kondensējoties gaisa mitrumam un kondensātā izšķīstot gaisā esošajām gāzēm. Sausā atmosfērā elektrolīts neveidojas un korozija nenotiek. Korozijas galvaniskais elements veidojas arī tad, ja pie dažādām metāla virsmas vietām ir atšķirīga skābekļa koncentrācija. Tādi elementi var izveidoties, piemēram, zem korozijas produktu nosēdumiem, zem ūdens piliena vai pie kokā iedzītas naglas. Vietās, kur skābekļa koncentrācija ir mazāka, veidojas anoda iecirkņi: A ( ) Me ze Me z+ Vietas ar lielāku skābekļa koncentrāciju ir katoda iecirkņi K (+) O 2 + 2H 2 O + 4e 4OH

16 16 Piemēram, kokā iedzītai naglai korozijai vairāk būs pakļauta tā naglas daļa, kas iedzīta kokā, kur skābeklis piekļūst mazāk. Tādējādi reālu konstrukciju un iekārtu ekspluatācija vienmēr ir saistīta ar elektroķīmisko koroziju. Tās ātrums ir ievērojami lielāks par ķīmiskās korozijas ātrumu un ietekmē iekārtu ekspluatācijas mūžu. METĀLU AIZSARDZĪBA PRET KOROZIJU Metālu aizsardzībai pret koroziju izmanto vairākus paņēmienus: 1) Materiālu izvēle; 2) Korozijas vides apstrāde; 3) Piemērotas konstrukcijas izvēle; 4) Aizsargpārklājumi; 5) Elektroķīmiskā aizsardzība. 1. Materiālu izvēle. Vispārīgākā un vienkāršākā metode aizsardzībai pret koroziju ir vispiemērotāko metālu vai to sakausējumu izvēle konkrētiem konstrukcijas izmantošanas apstākļiem, piemēram: tērauds - koncentrētas sērskābes vidē, svins - atšķaidītā sērskābē, alumīnijs - parastās atmosfēras apstākļos, niķelis un niķeļa sakausējumi - sārmainās vidēs, nerūsējošie tēraudi - koncentrētā slāpekļskābē u.t.t. Nerūsējošais tērauds ir vispārīgs nosaukums vairāk kā 30 dažādiem sakausējumiem, kuri satur no 11,5 līdz 30% hroma un 0 līdz 22% niķeļa kopā ar dažām citu metālu piedevām. Dažos apstākļos, piemēram, hlorīda jonus saturošās vidēs, nospriegotās konstrukcijās u.c., nerūsējošie tēraudi ir mazāk izturīgi kā parastie tēraudi. Nerūsējošie tēraudi ir samērā dārgi un dažreiz izdevīgāk ir izgatavot konstrukciju no parastā tērauda. 2. Piemērotas konstrukcijas izvēle. Konstrukcijas izvēle bieži ir ne mazāk svarīgs faktors kā materiāla izvēle. Konstrukcijai jānodrošina mehāniskās un stiprības prasības kopā ar izturību pret koroziju. Daži pareizas konstrukcijas izvēles piemēri: Jādod priekšroka tērauda konstrukciju metināšanai, nevis kniedēšanai. Kniedētos savienojumos iespējama spraugu korozija. Konstruējot dažādas tvertnes, jāparedz iespēja to vieglai atbrīvošanai no šķidrumu atliekām un vieglai tīrīšanai. Tvertnes dibens jāparedz ar slīpumu pret šķidruma izvadcauruli, lai pēc tvertnes iztukšošanas tajā nepaliktu šķidrums. Jāizvairās no elektriska kontakta starp dažādiem metāliem, lai novērstu korozijas galvanisko elementu veidošanos. Ja iespējams, jālieto līdzīgus metālus visā konstrukcijā vai dažādus metālus jāizolē. 3. Korozijas vides apstrāde. Šis paņēmiens dod daudzpusīgas iespējas korozijas procesu palēnināšanai. Parastākie paņēmieni korozijas vides izmainīšanai ir: temperatūras samazināšana, šķidruma plūsmas ātruma samazināšana, skābekļa vai citu oksidētāju koncentrācijas samazināšana, inhibitoru lietošana u.c.

17 17 Temperatūras samazināšana izsauc ķīmiskās korozijas ātruma samazināšanos. Tomēr dažreiz temperatūras palielināšana arī var samazināt korozijas ātrumu, jo samazinās skābekļa šķīdība ūdenī un tā rezultātā palēninās katoda process. Elektroķīmiskā korozija zemās temperatūrās atmosfērā var realizēties efektīvi tāpēc, ka šajos apstākļos kondensējas gaisa mitrums un izveido mikrogalvaniskos elementus. Skābekļa vai citu oksidētāju koncentrācijas samazināšana ir vecs korozijas procesu samazināšanas paņēmiens. Tā, piemēram, tvaika katlu barojamo ūdeni pirms ievadīšanas katlā atgaiso ar vakuuma palīdzību vai siltuma apmainītājā uzkarsē, jo gāzu šķīdība augstākās temperatūrās samazinās. Korozijas inhibitori ir vielas, kuras atrodoties korozijas vidē, spēj efektīvi samazināt korozijas ātrumu. Inhibitori efektīvi darbojas pat ļoti mazās koncentrācijās. Inhibitoru darbības mehānismi ir sarežģīti. Vienkāršoti var uzskatīt, ka ar inhibitoru palīdzību metāla virsma iegūst pasīvu aizsargkārtiņu un pieaug korozijas reakcijas aktivācijas enerģija. Korozijas inhibitori var būtiski bremzēt korozijas procesus arī nepārklājot visu virsmu, bet adsorbējoties tikai uz aktīvajiem centriem. 4. Aizsargpārklājumi. Metāliskie pārklājumi. Vairumā gadījumu krāsainie metāli ir ievērojami izturīgāki pret koroziju nekā tēraudi. Taču tie ir arī ievērojami dārgāki, kā arī to mehāniskās īpašības nav tik labas kā tēraudiem. Krāsaino metālu un tēraudu īpašības var tikt apvienotas, izmantojot krāsainos metālus kā pārklājumus. Šie pārklājumi var kalpot gan dekoratīviem mērķiem (sudrabs, zelts), gan tēraudu aizsardzībai pret koroziju. Pārklājumus var iedalīt 17. att. Korozija ar anoda un katoda pārklājumu divās lielās grupās: katoda pārklājumos un anoda pārklājumos. Anoda pārklājumi. Šajā gadījumā pārklājuma metāla elektroda potenciāls ir negatīvāks par pamata metāla elektroda potenciālu (E pārklājums < E pamatne ). Anoda pārklājuma piemērs ir cinkota dzelzs. E 0 = 0,76 V, 0 = 0,44 V + Zn 2 / Zn E Fe 2 + / Fe Izveidojas kontakta korozijas galvaniskais elements, kurā kā anods kalpo aktīvākais pārklājuma metāls, kurš oksidējas: ( ) A Zn 2e Zn 2+ K (+) O 2 + 2H 2 O + 4e 4OH (ph = 7) K (+) 2H 3 O + + 2e H 2 + 2H 2 O (ph < 7) Redzams, ka anoda pārklājums aizsargā pamata metālu arī pārklājuma bojājuma gadījumā. Katoda pārklājumi. Šajā gadījumā pārklājuma metāla elektroda potenciāls ir pozitīvāks nekā pamata metāla potenciāls. Kā piemēru var minēt alvotu dzelzi. E 0 = 0,44 V; 0 = 0,14 V + Fe 2 / Fe E Sn 2 + / Sn

18 18 Kamēr pārklājuma virsma nav bojāta, pārklājums labi aizsargā dzelzi no korozijas. Apskatīsim, kas notiek, ja tiek bojāta katoda pārklājuma virsma. Rodas korozijas galvaniskais elements, kurā anods ir aizsargājamais metāls, bet pārklājums ir katods: ( ) A Fe 2e Fe 2+ K (+) O 2 + 2H 2 O + 4e 4OH (ph = 7) K (+) 2H 3 O + + 2e H 2 + 2H 2 O (ph < 7) Redzams, ka katoda pārklājuma gadījumā nav pieļaujami mehāniski aizsargkārtiņas bojājumi, jo tad notiek intensīva pamata metāla korozija. Šādus pārklājumus var lietot konstrukcijās, kur nav gaidāmi mehāniski bojājumi. Attiecībā pret dzelzi kā katoda pārklājumi ir visi mazāk aktīvie metāli: Sn, Cu, Ni, Au, Ag u.c. Nemetāliskie pārklājumi. Ziedes. Detaļu konservācijas procesā tās bieži pārklāj ar dažādām ziedēm, piemēram, paaugstinātā temperatūrā izstrādājumus iegremdē šķidrā vazelīnā. Tam atdziestot, iegūst aizsargkārtu uz metāla virsmas. Ziežu aizsargājošās īpašības var uzlabot, piejaucot tām inhibitorus (vielas, kas palēnina koroziju). Laku un krāsu pārklājumi. Aptuveni 80% no visiem metālu izstrādājumiem aizsargā pret koroziju, izmantojot lakas un krāsas. Šos pārklājumus iegūst laku un krāsu plēves veidošanās (žūšanas) procesā pēc to uzklāšanas pārklājamai virsmai. Šo materiālu svarīgākie komponenti ir polimērs - plēves veidotājs un šķīdinātājs. Lakas veido caurspīdīgu plēvi, bet krāsas - necaurspīdīgu slāni, jo satur pildvielas vai pigmentus. Par plēvi veidojošām vielām visbiežāk izmanto sintētiskos polimērus, kā arī modificētus dabiskos plēves veidotājus - žūstošās augu eļļas, bitumus, nitrocelulozi u.c. Lai iegūtu kvalitatīvu laku un krāsu pārklājumu, metāla virsmai jābūt tīrai un raupjai. Polimēru pārklājumi. Polimēru pārklājumi ir dekoratīvi un ļoti labi aizsargā metālu pret koroziju. Visplašāk lieto polietilēnu, neilonu, politetrafluoretilēnu, epoksīdus. Pirms pārklāšanas ar polimēriem metāla virsmai jābūt tīrai un pārklājumam jābūt ļoti kvalitatīvam, jo mazākais bojājums var izsaukt spēcīgu pamata metāla vietēju koroziju. Neorganiskie pārklājumi (emaljas). Pārklājumus iegūst, uzkausējot metālu virsmai augstās temperatūrās dažādas neorganisko vielu stiklveida kompozīcijas. Emalju sastāvā ietilpst SiO 2, B 2 O 3, Al 2 O 3, TiO 2, PbO, ZnO, sārmu un sārmzemju metālu oksīdi. Emalju pārklājumi ir glīti un ķīmiski izturīgi, bet trausli un tāpēc tos nevar pakļaut mehāniskiem triecieniem. Ķīmiskie pārklājumi. Oksidēšana. Tērauda izstrādājumu oksidēšanu (melnināšanu) izdara, karsējot iepriekš attīrītas un attaukotas detaļas NaOH, NaNO 2 un NaNO 3 šķīdumā minūtes. Uz metāla virsmas izveidojas blīva zilgani-melna oksīdu plēve (Fe 3 O 4, daļēji arī Fe 2 O 3 ). Šo pārklājumu veidu izmanto dažādu ieroču un instrumentu aizsardzībai pret koroziju. Blīvas oksīdu plēves uz Al, Cu, Mg u.c. metālu virsmas iegūst arī ar elektroķīmiskās anodēšanas metodi. Attaukotas un attīrītas detaļas ievieto kā anodus elektrolīzes vannā ar oksidējošu elektrolītu (SO 4 2, CrO 4 2, Cr 2 O 7 2 u.c.). Anodā norisošie procesi ir sarežģīti, bet vienkāršoti tos var attēlot šādi 3H 2 O 2e 2H 3 O + + O yo + xme Me x O y

19 19 Fosfatēšanai lieto fosforskābes skābo sāļu Fe(H 2 PO 4 ) 2, Mn(H 2 PO 4 ) 2 un Zn(H 2 PO 4 ) 2 šķīdumus. Reaģējot ar sakarsētiem sāļu šķīdumiem, uz dzelzs virsmas izveidojas plāna nešķīstošu dzelzs, mangāna un cinka fosfātu plēve, piemēram: Fe(H 2 PO 4 ) 2 + 2Fe Fe 3 (PO 4 ) 2 + 2H 2 Izstrādātas arī metodes rūsas pārveidošanai par fosfātiem, apstrādājot metāla virsmu ar dažāda sastāva fosforskābes šķīdumiem. Dažu stundu laikā rūsas sastāvā ietilpstošie dzelzs oksīdi pārvēršas par maz šķīstošiem dzelzs fosfātiem, piemēram: 3FeO + 2H 3 PO 4 Fe 3 (PO 4 ) 2 + 3H 2 O Lai procesu paātrinātu un samazinātu reaģenta patēriņu, pirms fosfatēšanas no metāla virsmas jānotīra rupjās rūsas daļas. Uz metāla virsmas izveidojusies fosfātu kārtiņa ir poraina. Tādēļ fosfātu kārtiņu parasti eļļo. To ieteicams arī krāsot, jo fosfātu kārtiņa uzlabo metāla virsmas adhēzijas īpašības, saistoties ar krāsas plēvi. 5. Elektroķīmiskā aizsardzība. Metālu korozijas gaitā izveidojas līdzsvars Me + mh 2 O [Me(H 2 O) m ] z+ + ze Lai samazinātu koroziju, līdzsvars šajā sistēmā jānovirza pa kreisi. To var panākt, pievadot elektronu plūsmu aizsargājamam objektam. Katodaizsardzība. Elektroķīmiskās aizsardzības metodes būtība ir jaunas elektroķīmiskas sistēmas izveidošana, kurā viss aizsargājamais metāls kalpotu kā katods un uz tā virsmas notiek tikai reducēšanās process. Elektroni no ārējā strāvas avota plūst uz aizsargājamo metālu un tā korozijas ātrums samazinās. Pēc tā, kādā veidā aizsargājamo virsmu nodrošina ar nepieciešamo elektronu daudzumu, katoda aizsardzību iedala divos veidos. 1) Aizsardzības metode no ārēja līdzstrāvas avota (katoda aizsardzība). Aizsargājamo konstrukciju pieslēdz līdzstrāvas avota negatīvajam polam, bet palīga anodu - pozitīvajam. Elektronu plūsmas rezultātā aizsargājamā metāla virsma sāk strādāt kā katods. 2) Protektora aizsardzība. Šīs metodes būtība ir jauna galvaniskā elementa izveidošana, kurā kā katods kalpo aizsargājamais metāls, bet kā anods - metāls vai metālu kausējums ar negatīvāku elektroda potenciālu nekā aizsargājamam metālam. Protektora elektroniem jāpolarizē aizsargājamais metāls līdz tādam potenciālam, pie kura korozijas potenciāls ir niecīgs. Protektors korodē un pēc kāda laika tas ir jānomaina. 18. att. Katodaizsardzības shēma, izmantojot līdzstrāvas avotu 19. att. Protektoraizsardzības shēma

20 20 IZMANTOTĀ LITERATŪRA: CHEMISTRY. R.CHANG, McGRAW-HILL, INC CHEMISTRY. J.McMURRY, R.C. FAY, PRENTICE HALL, NEW JERSEY CHEMISTRY AND LIFE: AN INTRODUCTION TO GENERAL, ORGANIC AND BIOLOGICAL CHEMISTRY. J.W.HILL, S.J.BAUM, D.M.FEIGL PRENTICE HALL, NEW JERSEY VISPĀRĪGĀ ĶĪMIJA. V.KOKARS 1999 RTU KTF, RĪGA

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

Testu krājums elektrotehnikā

Testu krājums elektrotehnikā iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā? Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu

Διαβάστε περισσότερα

ΓΗ ΚΑΙ ΣΥΜΠΑΝ. Εικόνα 1. Φωτογραφία του γαλαξία μας (από αρχείο της NASA)

ΓΗ ΚΑΙ ΣΥΜΠΑΝ. Εικόνα 1. Φωτογραφία του γαλαξία μας (από αρχείο της NASA) ΓΗ ΚΑΙ ΣΥΜΠΑΝ Φύση του σύμπαντος Η γη είναι μία μονάδα μέσα στο ηλιακό μας σύστημα, το οποίο αποτελείται από τον ήλιο, τους πλανήτες μαζί με τους δορυφόρους τους, τους κομήτες, τα αστεροειδή και τους μετεωρίτες.

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča SATURS

Irina Vdoviča SATURS Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Analītiskā ķīmija. Kvantitatīvā analīze. Laboratorijas darbi, uzdevumi SATURS KVANTITATĪVĀ ANALĪZE... GRAVIMETRIJA... Laboratorijas darbs KRISTALIZĀCIJAS ŪDENS NOTEIKŠANA

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās

Διαβάστε περισσότερα

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

panagiotisathanasopoulos.gr

panagiotisathanasopoulos.gr . Παναγιώτης Αθανασόπουλος Χηµικός ιδάκτωρ Παν. Πατρών. Οξειδοαναγωγή Παναγιώτης Αθανασόπουλος Χημικός, Διδάκτωρ Πανεπιστημίου Πατρών 95 Χηµικός ιδάκτωρ Παν. Πατρών 96 Χηµικός ιδάκτωρ Παν. Πατρών. Τι ονοµάζεται

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006)

LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Risinājumā parādīt arī visus aprēķinus! Rakstīt glītā, salasāmā rokrakstā! Uz risinājumu

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE 9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI Atrisini tālāk dotos sešus uzdevumus un atbildes noformē elektroniski (Word dokuments, PDF datne u.c.) un nosūti uz

Διαβάστε περισσότερα

ΟΜΟΣΠΟΝ ΙΑ ΕΚΠΑΙ ΕΥΤΙΚΩΝ ΦΡΟΝΤΙΣΤΩΝ ΕΛΛΑ ΟΣ (Ο.Ε.Φ.Ε.) ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΑ ΘΕΜΑΤΑ ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΑ ΘΕΜΑΤΑ 2014. ÄÉÁÍüÇÓÇ

ΟΜΟΣΠΟΝ ΙΑ ΕΚΠΑΙ ΕΥΤΙΚΩΝ ΦΡΟΝΤΙΣΤΩΝ ΕΛΛΑ ΟΣ (Ο.Ε.Φ.Ε.) ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΑ ΘΕΜΑΤΑ ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΑ ΘΕΜΑΤΑ 2014. ÄÉÁÍüÇÓÇ ΤΑΞΗ: ΜΑΘΗΜΑ: ΘΕΜΑ Α Α ΓΕΝΙΚΟΥ ΛΥΚΕΙΟΥ ΧΗΜΕΙΑ Ηµεροµηνία: Τετάρτη 23 Απριλίου 2014 ιάρκεια Εξέτασης: 2 ώρες ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ Να γράψετε στο τετράδιο σας τον αριθµό κάθε µίας από τις ερωτήσεις A1 έως A4 και δίπλα

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

ΗΛΙΑΣΚΟΣ ΦΡΟΝΤΙΣΤΗΡΙΑ. Γενικής Παιδείας Χημεία Α Λυκείου ΥΠΗΡΕΣΙΕΣ ΠΑΙΔΕΙΑΣ ΥΨΗΛΟΥ ΕΠΙΠΕΔΟΥ. Επιμέλεια: ΒΑΣΙΛΗΣ ΛΟΓΟΘΕΤΗΣ

ΗΛΙΑΣΚΟΣ ΦΡΟΝΤΙΣΤΗΡΙΑ. Γενικής Παιδείας Χημεία Α Λυκείου ΥΠΗΡΕΣΙΕΣ ΠΑΙΔΕΙΑΣ ΥΨΗΛΟΥ ΕΠΙΠΕΔΟΥ. Επιμέλεια: ΒΑΣΙΛΗΣ ΛΟΓΟΘΕΤΗΣ ΗΛΙΑΣΚΟΣ ΦΡΟΝΤΙΣΤΗΡΙΑ ΥΠΗΡΕΣΙΕΣ ΠΑΙΔΕΙΑΣ ΥΨΗΛΟΥ ΕΠΙΠΕΔΟΥ Γενικής Παιδείας Χημεία Α Λυκείου Επιμέλεια: ΒΑΣΙΛΗΣ ΛΟΓΟΘΕΤΗΣ e-mail: info@iliaskos.gr www.iliaskos.gr 1 57 1.. 1 kg = 1000 g 1 g = 0,001 kg 1

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

ΦΡΟΝΤΙΣΤΗΡΙΟ Μ.Ε. ΣΥΜΒΟΛΟ ΤΡΑΠΕΖΑ ΘΕΜΑΤΩΝ Α ΛΥΚΕΙΟΥ ΑΝΤΙ ΡΑΣΕΙΣ

ΦΡΟΝΤΙΣΤΗΡΙΟ Μ.Ε. ΣΥΜΒΟΛΟ ΤΡΑΠΕΖΑ ΘΕΜΑΤΩΝ Α ΛΥΚΕΙΟΥ ΑΝΤΙ ΡΑΣΕΙΣ ΤΡΑΠΕΖΑ ΘΕΜΑΤΩΝ Α ΛΥΚΕΙΟΥ ΑΝΤΙ ΡΑΣΕΙΣ Όλες οι αντιδράσεις που ζητούνται στη τράπεζα θεµάτων πραγµατοποιούνται. Στην πλειοψηφία των περιπτώσεων απαιτείται αιτιολόγηση της πραγµατοποίησης των αντιδράσεων.

Διαβάστε περισσότερα

Παραδοχές στις οποίες στις οποίες στηρίζεται ο αριθμός οξείδωσης

Παραδοχές στις οποίες στις οποίες στηρίζεται ο αριθμός οξείδωσης Αριθμός Οξείδωσης ή τυπικό σθένος Είναι ένας αριθμός που εκφράζει την ενωτική ικανότητα των στοιχείων με βάση ορισμένες παραδοχές. Η χρησιμοποίηση του επιβλήθηκε για τους πιο κάτω λόγους : Χρησιμεύει στη

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

Kontroldarba varianti. (II semestris)

Kontroldarba varianti. (II semestris) Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

1 η Σειρά προβλημάτων στο μάθημα Εισαγωγική Χημεία

1 η Σειρά προβλημάτων στο μάθημα Εισαγωγική Χημεία 1 η Σειρά προβλημάτων στο μάθημα Εισαγωγική Χημεία Ημ. Παράδοσης: Δευτέρα 25/11/2013 11 πμ 1. Οι αντιδράσεις οξειδοαναγωγής σώζουν ζωές!!! Οι αερόσακοι στα αυτοκίνητα, όταν ανοίγουν γεμίζουν με άζωτο το

Διαβάστε περισσότερα

ΜΕΛΕΤΗ ΤΗΣ ΥΝΑΤΟΤΗΤΑΣ ΑΞΙΟΠΟΙΗΣΗΣ ΤΟΥ ΓΕΩΘΕΡΜΙΚΟΥ ΠΕ ΙΟΥ ΘΕΡΜΩΝ ΝΙΓΡΙΤΑΣ (Ν. ΣΕΡΡΩΝ)

ΜΕΛΕΤΗ ΤΗΣ ΥΝΑΤΟΤΗΤΑΣ ΑΞΙΟΠΟΙΗΣΗΣ ΤΟΥ ΓΕΩΘΕΡΜΙΚΟΥ ΠΕ ΙΟΥ ΘΕΡΜΩΝ ΝΙΓΡΙΤΑΣ (Ν. ΣΕΡΡΩΝ) ελτίο της Ελληνικής Γεωλογικής Εταιρίας τοµ. XXXVI, 2004 Πρακτικά 10 ου ιεθνούς Συνεδρίου, Θεσ/νίκη Απρίλιος 2004 Bulletin of the Geological Society of Greece vol. XXXVI, 2004 Proceedings of the 10 th

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības)

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības) atvijas Uiversitāte Fizikas u matemātikas fakutāte Fizikas oaļa Papiiājums ekciju kospektam kursam vispārīgajā fizikā ektromagētisms (eektromagētiskās iukcijas parāības) Asoc prof Aris Muižieks Noformējums

Διαβάστε περισσότερα

Cilvēka darbība ir būtiski izmainījusi ne tikai cilvēka dzīves vidi, bet arī biosfēru kopumā

Cilvēka darbība ir būtiski izmainījusi ne tikai cilvēka dzīves vidi, bet arī biosfēru kopumā Vide ap mums vienmēr ir bijis kaut kas, no kā var ņemt to, kas cilvēkam ir nepieciešams (ūdens, resursi) un kur izvadīt, izmest to, kas nav vajadzīgs atkritumus Cilvēka darbība ir būtiski izmainījusi ne

Διαβάστε περισσότερα

ΙΑΦΑ Φ ΝΕΙ Ε ΕΣ Ε ΧΗΜΕ Μ Ι Ε ΑΣ ΓΥΜΝ Μ ΑΣΙΟΥ H

ΙΑΦΑ Φ ΝΕΙ Ε ΕΣ Ε ΧΗΜΕ Μ Ι Ε ΑΣ ΓΥΜΝ Μ ΑΣΙΟΥ H Hταξινόµηση των στοιχείων τάξη Γ γυµνασίου Αναγκαιότητα ταξινόµησης των στοιχείων Μέχρι το 1700 µ.χ. ο άνθρωπος είχε ανακαλύψει µόνο 15 στοιχείακαι το 1860 µ.χ. περίπου 60στοιχεία. Σηµαντικοί Χηµικοί της

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΑ ΘΕΜΑΤΑ 2015 Β ΦΑΣΗ Α ΓΕΝΙΚΟΥ ΛΥΚΕΙΟΥ ΧΗΜΕΙΑ ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ

ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΑ ΘΕΜΑΤΑ 2015 Β ΦΑΣΗ Α ΓΕΝΙΚΟΥ ΛΥΚΕΙΟΥ ΧΗΜΕΙΑ ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ ΤΑΞΗ: ΜΑΘΗΜΑ: Α ΓΕΝΙΚΟΥ ΛΥΚΕΙΟΥ ΧΗΜΕΙΑ ΘΕΜΑ Α Ηµεροµηνία: Κυριακή 26 Απριλίου 2015 ιάρκεια Εξέτασης: 2 ώρες ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ Να γράψετε στο τετράδιο σας τον αριθµό κάθε µίας από τις ερωτήσεις A1 έως A5 και δίπλα

Διαβάστε περισσότερα

Υ ΑΤΙΚΗ ΠΑΝΕΠΙΣΤΗΜΙΟ ΑΙΓΑΙΟΥ ΤΟΜΕΑΣ ΠΕΡΙΒΑΛΛΟΝΤΙΚΗΣ ΜΗΧΑΝΙΚΗΣ ΚΑΙ ΕΠΙΣΤΗΜΗΣ Κ. Π. ΧΑΛΒΑ ΑΚΗΣ ΜΥΤΙΛΗΝΗ 2004. Καθηγητής Περ.

Υ ΑΤΙΚΗ ΠΑΝΕΠΙΣΤΗΜΙΟ ΑΙΓΑΙΟΥ ΤΟΜΕΑΣ ΠΕΡΙΒΑΛΛΟΝΤΙΚΗΣ ΜΗΧΑΝΙΚΗΣ ΚΑΙ ΕΠΙΣΤΗΜΗΣ Κ. Π. ΧΑΛΒΑ ΑΚΗΣ ΜΥΤΙΛΗΝΗ 2004. Καθηγητής Περ. ΠΑΝΕΠΙΣΤΗΜΙΟ ΑΙΓΑΙΟΥ ΤΟΜΕΑΣ ΠΕΡΙΒΑΛΛΟΝΤΙΚΗΣ ΜΗΧΑΝΙΚΗΣ ΚΑΙ ΕΠΙΣΤΗΜΗΣ Υ ΑΤΙΚΗ ΧΗΜΕΙΑ ΤΜΗΜΑ ΠΕΡΙΒΑΛΛΟΝΤΟΣ ΜΥΤΙΛΗΝΗ 2004 Κ. Π. ΧΑΛΒΑ ΑΚΗΣ Καθηγητής Περ. Μηχανικής ΠΕΡΙΕΧΟΜΕΝΑ ΠΕΡΙΕΧΟΜΕΝΑ...1 1 ΕΙΣΑΓΩΓΗ...3

Διαβάστε περισσότερα

Elektronikas pamati 1. daļa

Elektronikas pamati 1. daļa Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta

Διαβάστε περισσότερα

C M. V n: n =, (D): V 0,M : V M P = ρ ρ V V. = ρ

C M. V n: n =, (D): V 0,M : V M P = ρ ρ V V. = ρ »»...» -300-0 () -300-03 () -3300 3.. 008 4 54. 4. 5 :.. ;.. «....... :. : 008. 37.. :....... 008.. :. :.... 54. 4. 5 5 6 ... : : 3 V mnu V mn AU 3 m () ; N (); N A 6030 3 ; ( ); V 3. : () 0 () 0 3 ()

Διαβάστε περισσότερα

Το άτομο του Υδρογόνου

Το άτομο του Υδρογόνου Το άτομο του Υδρογόνου Δυναμικό Coulomb Εξίσωση Schrödinger h e (, r, ) (, r, ) E (, r, ) m ψ θφ r ψ θφ = ψ θφ Συνθήκες ψ(, r θφ, ) = πεπερασμένη ψ( r ) = 0 ψ(, r θφ, ) =ψ(, r θφ+, ) π Επιτρεπτές ενέργειες

Διαβάστε περισσότερα

Νόµοςπεριοδικότητας του Moseley:Η χηµική συµπεριφορά (οι ιδιότητες) των στοιχείων είναι περιοδική συνάρτηση του ατοµικού τους αριθµού.

Νόµοςπεριοδικότητας του Moseley:Η χηµική συµπεριφορά (οι ιδιότητες) των στοιχείων είναι περιοδική συνάρτηση του ατοµικού τους αριθµού. Νόµοςπεριοδικότητας του Moseley:Η χηµική συµπεριφορά (οι ιδιότητες) των στοιχείων είναι περιοδική συνάρτηση του ατοµικού τους αριθµού. Περιοδικός πίνακας: α. Είναι µια ταξινόµηση των στοιχείων κατά αύξοντα

Διαβάστε περισσότερα

Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java

Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Materiāla apraksts Rediģēts 11.02.2009. Versijas Nr. 0002 Sikagard -720 EpoCem Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Construction Produkta apraksts

Διαβάστε περισσότερα

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā.

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā. Lietošanas pamācība SVINA AKUMULATORU STARTERBATERIJAS kompānijas EXIDE Automotive Batterie GmbH produkcija ar zīmoliem DETA Senator2, DETA Power un DETA Standard Šajā lietošanas pamācībā ietverti drošības

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

Brīvie elektroni metālos. 1. Drudes metālu teorija

Brīvie elektroni metālos. 1. Drudes metālu teorija Brīvie eletroni metālos 1. Drudes metālu teorija Metālus vieno virne opīgu īpašību. Visi metāli ir labi siltuma un eletrisās strāvas vadītāji, tiem rasturīga aļamība, plastisums, gaismas spoguļreflesija.

Διαβάστε περισσότερα

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS RĪGAS TEHNSKĀ NVERSTĀTE ENERĢĒTKAS N ELEKTROTEHNKAS FAKLTĀTE NDSTRĀLĀS ELEKTRONKAS N ELEKTROTEHNKAS NSTTŪTS VARS RAŅĶS, NNA BŅNA (RODONOVA) ENERGOELEKTRONKA TREŠAS ATKĀRTOTAS ZDEVMS RĪGA 007 DK 6.34 Lekciju

Διαβάστε περισσότερα

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. 005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas

Διαβάστε περισσότερα

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa IZGLĪTĪBAS SATURA UN EKSAMINĀCIJAS CENTRS IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI 2008. gads 1. variants, 1. daļa Maksimālais punktu skaits par 1. daļu 30 p. Aizpilda skolotājs: 1. uzdevums. Vai apgalvojums ir

Διαβάστε περισσότερα

ΑΡΙΘΜΟΣ ΟΞΕΙΔΩΣΗΣ - ΓΡΑΦΗ ΧΗΜΙΚΩΝ ΤΥΠΩΝ- ΟΝΟΜΑΤΟΛΟΓΙΑ

ΑΡΙΘΜΟΣ ΟΞΕΙΔΩΣΗΣ - ΓΡΑΦΗ ΧΗΜΙΚΩΝ ΤΥΠΩΝ- ΟΝΟΜΑΤΟΛΟΓΙΑ ΑΡΙΘΜΟΣ ΟΞΕΙΔΩΣΗΣ - ΓΡΑΦΗ ΧΗΜΙΚΩΝ ΤΥΠΩΝ- ΟΝΟΜΑΤΟΛΟΓΙΑ Τι είναι ο αριθμός οξείδωσης Αριθμό οξείδωσης ενός ιόντος σε μια ετεροπολική ένωση ονομάζουμε το πραγματικό φορτίο του ιόντος. Αριθμό οξείδωσης ενός

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas Vielas un enerăijas maiħa citoplazmā 11. tēma Vielu un enerăijas maiħa Lizosomas Heterofāgija Autofāgija Mikroėermenīši Olbaltumvielu imports peroksisomās Vakuolas Proteosomas RNāze Glikolīze Šūnās gandrīz

Διαβάστε περισσότερα

3 o Μάθημα : Αντιδράσεις απλής αντικατάστασης

3 o Μάθημα : Αντιδράσεις απλής αντικατάστασης 3 o Μάθημα : Αντιδράσεις απλής αντικατάστασης 1. Στόχοι του μαθήματος Οι μαθητές να γνωρίσουν:i) πότε πραγματοποιείται μια αντίδραση απλής αντικατάστασης, με βάση τη σειρά δραστικότητας των μετάλλων και

Διαβάστε περισσότερα

6. ΤΕΛΙΚΗ ΙΑΘΕΣΗ ΤΑΦΗ. 6.1. Γενικά

6. ΤΕΛΙΚΗ ΙΑΘΕΣΗ ΤΑΦΗ. 6.1. Γενικά 6. ΤΕΛΙΚΗ ΙΑΘΕΣΗ ΤΑΦΗ 6.1. Γενικά Είναι γεγονός ότι ανέκαθεν ο τελικός αποδέκτης των υπολειµµάτων της κατανάλωσης και των καταλοίπων της παραγωγικής διαδικασίας υπήρξε το περιβάλλον. Στις παλιότερες κοινωνίες

Διαβάστε περισσότερα

ΟΝΟΜΑΣΙΑ F - HF Υδροφθόριο S 2- H 2 S Υδρόθειο Cl - HCl Υδροχλώριο OH - H 2 O Οξείδιο του Υδρογόνου (Νερό) NO 3 HNO 3. Νιτρικό οξύ SO 3 H 2 SO 3

ΟΝΟΜΑΣΙΑ F - HF Υδροφθόριο S 2- H 2 S Υδρόθειο Cl - HCl Υδροχλώριο OH - H 2 O Οξείδιο του Υδρογόνου (Νερό) NO 3 HNO 3. Νιτρικό οξύ SO 3 H 2 SO 3 1 Να συμπληρωθεί ο παρακάτω πίνακα οξέων: ΟΝΟΜΑΣΙΑ F HF Υδροφθόριο S 2 H 2 S Υδρόθειο Cl HCl Υδροχλώριο OH H 2 O Υδρογόνου (Νερό) NO 3 HNO 3 οξύ SO 3 H 2 SO 3 Θειώδε οξύ Br HBr Υδροβρώμιο 2 SO 4 H 2 SO

Διαβάστε περισσότερα

Α ΛΥΚΕΙΟΥ ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΟ ΔΙΑΓΩΝΙΣΜΑ (ΚΕΦΑΛΑΙΑ 2-3) ( ) ΘΕΜΑ Α Α1.

Α ΛΥΚΕΙΟΥ ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΟ ΔΙΑΓΩΝΙΣΜΑ (ΚΕΦΑΛΑΙΑ 2-3) ( ) ΘΕΜΑ Α Α1. Α ΛΥΚΕΙΟΥ ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΟ ΔΙΑΓΩΝΙΣΜΑ (ΚΕΦΑΛΑΙΑ 2-3) (5 2 2017) ΘΕΜΑ Α Α1. Επιλέξτε τη σωστή απάντηση σε καθεμία από τις επόμενες ερωτήσεις : 1. Σε ποια από τις επόμενες ενώσεις το χλώριο έχει μεγαλύτερο αριθμό

Διαβάστε περισσότερα

3. ΧΗΜΙΚΕΣ ΑΝΤΙΔΡΑΣΕΙΣ

3. ΧΗΜΙΚΕΣ ΑΝΤΙΔΡΑΣΕΙΣ 23 3. ΧΗΜΙΚΕΣ ΑΝΤΙΔΡΑΣΕΙΣ 1. Βλέπε θεωρία σελ. 83. 2. α) (χημική εξίσωση) β) (δύο μέλη) (ένα βέλος >) γ) (αντιδρώντα) δ) (τμήμα ύλης ομογενές που χωρίζεται από το γύρω του χώρο με σαφή όρια). ε) (που οδηγούν

Διαβάστε περισσότερα

Χημικές Αντιδράσεις. Εισαγωγική Χημεία

Χημικές Αντιδράσεις. Εισαγωγική Χημεία Χημικές Αντιδράσεις Εισαγωγική Χημεία Κατηγορίες Χημικών Αντιδράσεων Πέντε κυρίως κατηγορίες: Σύνθεσης Διάσπασης Απλής αντικατάστασης Διπλής αντικατάστασης Καύσης Αντιδράσεις σύνθεσης Ένωση δύο ή περισσότερων

Διαβάστε περισσότερα

ΝΟΜΟΣ ΤΗΣ ΠΕΡΙΟ ΙΚΟΤΗΤΑΣ : Οι ιδιότητες των χηµικών στοιχείων είναι περιοδική συνάρτηση του ατοµικού τους αριθµού.

ΝΟΜΟΣ ΤΗΣ ΠΕΡΙΟ ΙΚΟΤΗΤΑΣ : Οι ιδιότητες των χηµικών στοιχείων είναι περιοδική συνάρτηση του ατοµικού τους αριθµού. 1. Ο ΠΕΡΙΟ ΙΚΟΣ ΠΙΝΑΚΑΣ Οι άνθρωποι από την φύση τους θέλουν να πετυχαίνουν σπουδαία αποτελέσµατα καταναλώνοντας το λιγότερο δυνατό κόπο και χρόνο. Για το σκοπό αυτό προσπαθούν να οµαδοποιούν τα πράγµατα

Διαβάστε περισσότερα

Cietvielu luminiscence

Cietvielu luminiscence 1. Darba mērķis Cietvielu luminiscence Laboratorijas darba mērķis ir iepazīties ar cietvielu luminiscenci un to raksturojošiem parametriem. Īpaša uzmanība veltīta termostimulētai luminiscencei (TSL), ko

Διαβάστε περισσότερα

Χ ΗΜΙΚΕΣ Α Ν Τ ΙΔΡΑΣΕΙΣ

Χ ΗΜΙΚΕΣ Α Ν Τ ΙΔΡΑΣΕΙΣ 53 Χ ΗΜΙΚΕΣ Α Ν Τ ΙΔΡΑΣΕΙΣ Χημική αντίδραση ονομάζουμε κάθε χημικό φαινόμενο. Δηλαδή, κάθε φαινόμενο στο οποίο έχουμε αναδιάταξη των ηλεκτρονίων ( e ) της εξωτερικής στιβάδας των ατόμων που παίρνουν μέρος

Διαβάστε περισσότερα

Elektrozinību teorētiskie pamati

Elektrozinību teorētiskie pamati LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības enerăētikas institūts.galiħš Elektrozinību teorētiskie paati Elektrisko ėēžu aprēėini Jelgava 8 LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības

Διαβάστε περισσότερα

ΛΥΜΕΝΕΣ ΑΣΚΗΣΕΙΣ ΑΣΚΗΣΗ

ΛΥΜΕΝΕΣ ΑΣΚΗΣΕΙΣ ΑΣΚΗΣΗ ΛΥΜΕΝΕΣ ΑΣΚΗΣΕΙΣ ΑΣΚΗΣΗ 1 η : A) 9,8g H 3 PO 4 αντιδρούν με την κατάλληλη ποσότητα NaCl σύμφωνα με την χημική εξίσωση: H 3 PO 4 + 3NaCl Na 3 PO 4 + 3HCl. Να υπολογίσετε πόσα λίτρα αέριου HCl παράγονται,

Διαβάστε περισσότερα

ΙΑΓΩΝΙΣΜΑ 1 Ο ( 1 Ο ΚΕΦΑΛΑΙΟ)

ΙΑΓΩΝΙΣΜΑ 1 Ο ( 1 Ο ΚΕΦΑΛΑΙΟ) ΙΑΓΩΝΙΣΜΑ 1 Ο ( 1 Ο ΚΕΦΑΛΑΙΟ) ΘΕΜΑ 1 Ο Να εξηγήσετε ποιες από τις παρακάτω προτάσεις είναι σωστές και να διορθώσετε τις λανθασµένες: 1. Τα άτοµα όλων των στοιχείων είναι διατοµικά.. Το 16 S έχει ατοµικότητα

Διαβάστε περισσότερα

ΠΕΡΙΟΔΙΚΟ ΣΥΣΤΗΜΑ ΤΩΝ ΣΤΟΙΧΕΙΩΝ (1) Ηλία Σκαλτσά ΠΕ ο Γυμνάσιο Αγ. Παρασκευής

ΠΕΡΙΟΔΙΚΟ ΣΥΣΤΗΜΑ ΤΩΝ ΣΤΟΙΧΕΙΩΝ (1) Ηλία Σκαλτσά ΠΕ ο Γυμνάσιο Αγ. Παρασκευής ΠΕΡΙΟΔΙΚΟ ΣΥΣΤΗΜΑ ΤΩΝ ΣΤΟΙΧΕΙΩΝ (1) Ηλία Σκαλτσά ΠΕ04.01 5 ο Γυμνάσιο Αγ. Παρασκευής Όπως συμβαίνει στη φύση έτσι και ο άνθρωπος θέλει να πετυχαίνει σπουδαία αποτελέσματα καταναλώνοντας το λιγότερο δυνατό

Διαβάστε περισσότερα

Ημερομηνία: Τρίτη 18 Απριλίου 2017 Διάρκεια Εξέτασης: 3 ώρες ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ

Ημερομηνία: Τρίτη 18 Απριλίου 2017 Διάρκεια Εξέτασης: 3 ώρες ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ ΑΠΟ 10/04/017 ΕΩΣ /04/017 ΤΑΞΗ: ΜΑΘΗΜΑ: A ΓΕΝΙΚΟΥ ΛΥΚΕΙΟΥ XHMEIA Ημερομηνία: Τρίτη 18 Απριλίου 017 Διάρκεια Εξέτασης: 3 ώρες ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ ΘΕΜΑ Α Στις παρακάτω προτάσεις Α1 Α5 να επιλέξετε τη σωστή απάντηση.

Διαβάστε περισσότερα

Ι ΙΟΤΗΤΕΣ ΤΩΝ ΑΤΟΜΩΝ. Παππάς Χρήστος Επίκουρος Καθηγητής

Ι ΙΟΤΗΤΕΣ ΤΩΝ ΑΤΟΜΩΝ. Παππάς Χρήστος Επίκουρος Καθηγητής ΗΛΕΚΤΡΟΝΙΚΗ ΟΜΗ ΚΑΙ Ι ΙΟΤΗΤΕΣ ΤΩΝ ΑΤΟΜΩΝ Παππάς Χρήστος Επίκουρος Καθηγητής ΤΟ ΜΕΓΕΘΟΣ ΤΩΝ ΑΤΟΜΩΝ Ατομική ακτίνα (r) : ½ της απόστασης μεταξύ δύο ομοιοπυρηνικών ατόμων, ενωμένων με απλό ομοιοπολικό δεσμό.

Διαβάστε περισσότερα

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas

Διαβάστε περισσότερα

ΟΞΕΙΔΟΑΝΑΓΩΓΙΚΕΣ ΑΝΤΙΔΡΑΣΕΙΣ

ΟΞΕΙΔΟΑΝΑΓΩΓΙΚΕΣ ΑΝΤΙΔΡΑΣΕΙΣ ΟΞΕΙΔΟΑΝΑΓΩΓΙΚΕΣ ΑΝΤΙΔΡΑΣΕΙΣ Σκοπός Εργαστηριακής Άσκησης Η παρατήρηση και η κατανόηση των μηχανισμών των οξειδοαναγωγικών δράσεων. Θεωρητικό Μέρος Οξείδωση ονομάζεται κάθε αντίδραση κατά την οποία συμβαίνει

Διαβάστε περισσότερα

Κανόνες διαλυτότητας για ιοντικές ενώσεις

Κανόνες διαλυτότητας για ιοντικές ενώσεις Κανόνες διαλυτότητας για ιοντικές ενώσεις 1. Ενώσεις των στοιχείων της Ομάδας 1A και του ιόντος αμμωνίου (Ιόντα: Li +, Na +, K +, Rb +, Cs +, NH 4+ ) είναι ευδιάλυτες, χωρίς εξαίρεση: πχ. NaCl, K 2 S,

Διαβάστε περισσότερα

AΝΑΛΟΓΙΑ ΜΑΖΩΝ ΣΤΟΧΕΙΩΝ ΧΗΜΙΚΗΣ ΕΝΩΣΗΣ

AΝΑΛΟΓΙΑ ΜΑΖΩΝ ΣΤΟΧΕΙΩΝ ΧΗΜΙΚΗΣ ΕΝΩΣΗΣ 2 ο Γυμνάσιο Καματερού 1 ΦΥΣΙΚΕΣ ΙΔΙΟΤΗΤΕΣ ΤΗΣ ΥΛΗΣ 1. Πόσα γραμμάρια είναι: ι) 0,2 kg, ii) 5,1 kg, iii) 150 mg, iv) 45 mg, v) 0,1 t, vi) 1,2 t; 2. Πόσα λίτρα είναι: i) 0,02 m 3, ii) 15 m 3, iii) 12cm

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

XHMEIA. 1 ο ΔΙΑΓΩΝΙΣΜΑ. ΘΕΜΑ 1 ο. Να δώσετε τη σωστή απάντηση στις παρακάτω περιπτώσεις.

XHMEIA. 1 ο ΔΙΑΓΩΝΙΣΜΑ. ΘΕΜΑ 1 ο. Να δώσετε τη σωστή απάντηση στις παρακάτω περιπτώσεις. ΘΕΜΑ ο Α ΛΥΚΕΙΟΥ-ΧΗΜΕΙΑ ο ΔΙΑΓΩΝΙΣΜΑ Να δώσετε τη σωστή απάντηση στις παρακάτω περιπτώσεις.. Η πυκνότητα ενός υλικού είναι 0 g / cm. Η πυκνότητά του σε g/ml είναι: a. 0,00 b., c. 0,0 d. 0,000. Ποιο από

Διαβάστε περισσότερα

Ομάδα προσανατολισμού θετικών σπουδών

Ομάδα προσανατολισμού θετικών σπουδών Ανέστης Θεοδώρου ΧΗΜΕΙΑ Γ Λυκείου Ομάδα προσανατολισμού θετικών σπουδών ΣΥΜΦΩΝΑ ΜΕ ΤΗ ΝΕΑ Ι ΑΚΤΕΑ- ΕΞΕΤΑΣΤΕΑ ΥΛΗ 15-16 Κεφάλαιο 1ο: ΟΞΕΙΔΟΑΝΑΓΩΓΗ Ενότητα η Οξείδωση Αναγωγή Κυριότερα οξειδωτικά - αναγωγικά

Διαβάστε περισσότερα

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi

6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi 6. Pasaules valstu attīstības teorijas un modeļi Endogēnās augsmes teorija (1980.-jos gados) Klasiskās un neoklasiskās augsmes teorijās un modeļos ir paredzēts, ka ilgtermiņa posmā ekonomiskā izaugsme

Διαβάστε περισσότερα

Επιβάρυνση των εδαφών από τη διάθεση αποβλήτων ελαιοτριβείων. Αποτελέσματα από τον πιλοτικό Δήμο του έργου PROSODOL.

Επιβάρυνση των εδαφών από τη διάθεση αποβλήτων ελαιοτριβείων. Αποτελέσματα από τον πιλοτικό Δήμο του έργου PROSODOL. Επιβάρυνση των εδαφών από τη διάθεση αποβλήτων ελαιοτριβείων. Αποτελέσματα από τον πιλοτικό Δήμο του έργου PROSODOL. Δρ. Β. Καββαδίας (Ινστιτούτο Εδαφολογίας Αθηνών-ΕΘ.Ι.ΑΓ.Ε.) Δειγματοληψία Εδαφών Μέχρι

Διαβάστε περισσότερα

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā

Διαβάστε περισσότερα

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Ventilācijas sistēma sastāv no gaisa kanāliem, caur kuriem mājā tiek nodrošināts svaiga gaisa klimats. Virtuvē, vannas istabā un tualetē izmantotais gaiss

Διαβάστε περισσότερα

ΠΕΡΙΟΔΙΚΟΣ ΠΙΝΑΚΑΣ ΣΤΟΙΧΕΙΩΝ

ΠΕΡΙΟΔΙΚΟΣ ΠΙΝΑΚΑΣ ΣΤΟΙΧΕΙΩΝ ΠΕΡΙΟΔΙΚΟΣ ΠΙΝΑΚΑΣ ΣΤΟΙΧΕΙΩΝ Περίοδοι περιοδικού πίνακα Ο περιοδικός πίνακας αποτελείται από 7 περιόδους. Ο αριθμός των στοιχείων που περιλαμβάνει κάθε περίοδος δεν είναι σταθερός, δηλ. η περιοδικότητα

Διαβάστε περισσότερα

Χημεία γενικής παιδείας

Χημεία γενικής παιδείας Χημεία γενικής παιδείας ΘΕΜΑ Α Στις προτάσεις από Α1 - Α4 να βρείτε την σωστή απάντηση. Α1. Σύμφωνα με τη θεωρία Arrhenius, το 1 είναι οξύ επειδή: α) αντιδρά με βάσεις, β) είναι ηλεκτρολύτης, γ) μεταβάλλει

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

ΧΗΜΕΙΑ Α ΛΥΚΕΙΟΥ ΚΕΦΑΛΑΙΟ 4

ΧΗΜΕΙΑ Α ΛΥΚΕΙΟΥ ΚΕΦΑΛΑΙΟ 4 ΚΕΦΑΛΑΙΟ 4 ΣΤΟΙΧΕΙΟΜΕΤΡΙΑ ΕΡΩΤΗΣΕΙΣ ΜΕ ΤΙΣ ΑΠΑΝΤΗΣΕΙΣ: 1. Τι είναι ατομικό και τί μοριακό βάρος; Ατομικό βάρος είναι ο αριθμός που δείχνει πόσες φορές είναι μεγαλύτερη η μάζα του ατόμου από το 1/12 της

Διαβάστε περισσότερα

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes Rockwool LATVIJA Ārsienu siltināšana Apmetamās un vēdināmās fasādes Apmetamo fasāžu siltināšana Akmens vates izstrādājumiem, kurus izmanto ēku fasāžu siltināšanai, raksturīga izmēru noturība (tā nedeformējas

Διαβάστε περισσότερα

ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΑ ΘΕΜΑΤΑ Ηµεροµηνία: Τετάρτη 23 Απριλίου 2014 ιάρκεια Εξέτασης: 2 ώρες ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ

ΕΠΑΝΑΛΗΠΤΙΚΑ ΘΕΜΑΤΑ Ηµεροµηνία: Τετάρτη 23 Απριλίου 2014 ιάρκεια Εξέτασης: 2 ώρες ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ ΤΑΞΗ: ΜΑΘΗΜΑ: Α ΓΕΝΙΚΟΥ ΛΥΚΕΙΟΥ ΧΗΜΕΙΑ ΘΕΜΑ Α Ηµεροµηνία: Τετάρτη 23 Απριλίου 2014 ιάρκεια Εξέτασης: 2 ώρες ΕΚΦΩΝΗΣΕΙΣ Να γράψετε στο τετράδιο σας τον αριθµό κάθε µίας από τις ερωτήσεις A1 έως A4 και δίπλα

Διαβάστε περισσότερα