Laboratorijas darbu apraksts (II semestris)

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "Laboratorijas darbu apraksts (II semestris)"

Transcript

1 Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā pret horizontālo plakni un meridiānu vērsts kādā noteiktā leņķī. Tāpēc Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektoru parasti sadala divās komponentēs - vertikālajā un horizontālajā. Uz vertikālās ass nostiprināta magnētadata novirzās magnētiskā lauka horizontālās komponentes ietekmē. Šo parādību izmanto t.s. tangensgalvanometros, ar kuriem var noteikt Zemes magnētiskā lauka horizontālo komponenti BB0 vai arī mērīt strāvas stiprumu, ja šī komponente dotajai vietai ir zināma. Rīgā B 0B = T. Par tangensgalvanometru sauc magnētiskās sistēmas mēraparātu, kurā pastāvīgā magnēta vietā izmanto Zemes magnētiskā lauka horizontālo komponenti un kura rādītāja (magnētadatas) novirzes leņķa tangenss ir tieši proporcionāls caur aparātu plūstošās strāvas stiprumam. Šīs sakarības dēļ arī radies galvanometra nosaukums. Tangensgalvanometrs sastāv no vertikāli novietota riņķveida strāvas vada 1 ar vienu vai vairākiem vijumiem. Riņķa centrā novietota maza magnētadata (vai busole), kura var brīvi kustēties ap vertikālu asi horizontālā plaknē. Ja strāva caur galvanometru.13. att. Tangensgalvanometrs. a - shematisks attēls; b - Zemes un strāvas magnētisko lauku attēlojums tangensgalvanometra tinuma iekšienē (skats no augšas)

2 neplūst, tad uz magnētadatu darbojas Zemes magnētiskā lauka horizontālā komponente un magnētadata nostājas magnētiskā meridiāna virzienā. Šajā virzienā jānostāda arī riņķveida vada plakne. Ja tagad caur galvanometru laiž strāvu, tad šīs strāvas veidotā magnētiskā lauka indukcija BBI ir perpendikulāra Zemes magnētiskā lauka horizontālajai komponentei B 0B. attēlā, b. Abi šie lauki (skats no augšas) parādīti.13. Abu lauku iedarbībā magnētadata nostājas rezultējošā lauka BBrez virzienā un novirzās par leņķi ϕ no sākotnējā virziena. Šo leņķi (.13. att., b) var noteikt pēc šādas sakarības: tg B ϕ = I (.30) B 0 Pēc Bio-Savāra likuma var noteikt magnētiskā lauka indukciju BBI riņķveida strāvas centrā: μ In B I = 0 (.31) r kur BBI - magnētiskā indukcija (T); μ 0 - magnētiskā konstante ( H/m); I - strāvas stiprums (A); n - vijumu skaits; r - riņķveida vada rādiuss (m). rakstām kur No izteiksmes (.31) izsakām strāvas stiprumu un, izmantojot sakarību (.30), B0r I = tgϕ = ktgϕ μ n 0 B0r k = μ n 0 (.3) ir tangensgalvanometra konstante. No pēdējām izteiksmēm iegūstam un B 0 μ0kn = (.33) r μ0ni B0 = rtgϕ (.34) -6

3 t.i., Zemes magnētiskā lauka horizontālo komponenti BB0 var noteikt, ja mēra strāvu, kas plūst caur tangensgalvanometru, vai zina tā konstanti. Zinot konstanti k, tangensgalvanometru var lietot arī strāvas stipruma mērīšanai. Konstantes k aprēķināšanai jāzina BB0. Konstanti k var noteikt eksperimentāli, izmērot magnētadatas novirzes leņķi un strāvas stiprumu.14. att. Elektriskā slēguma shēma Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšanai ar tangensgalvanometru. galvanometrā vai arī izmantojot doto B 0B vērtību. Saslēdz ķēdi pēc.14. attēlā dotās shēmas un nostāda tangensgalvanometra vijumu plakni Zemes magnētiskā lauka meridiāna plaknē. Rūpīgi nostāda magnētadatu riņķa centrā. Ar ampērmetru A mēra strāvas stiprumu galvanometra vijumos. Ar sešpolīgo pārslēgu P maina strāvas virzienu galvanometrā. Lai pareizāk noteiktu ϕ, strāvu laiž vienā un otrā virzienā par rezultātu ņem vidējo aritmētisko no abiem nolasījumiem: ϕ 1 + ϕ ϕ = (.35) Eksperimentē ar dažādiem strāvas stiprumiem, kurus maina ar reostatu R. Eksperimentus atkārto ar citu vijumu sakaitu. Pēc izteiksmes (.34) aprēķina BB0. Tangensgalvanometra rādījumus ietekmē dažādi blakus magnētiskie lauki, tāpēc, lai no tiem izvairītos, galvanometrs jānovieto tālāk no dažādiem strāvas vada tinumiem (piemēram, reostata, transformatora u.c.) un feromagnētiskiem ķermeņiem. Darba uzdevumi. 1. Noteikt Zemes magnētiskā lauka horizontālo komponenti dotajā vietā (ņemot vērā vijumu skaitu).

4 . Uzzīmēt grafiku tgϕ=f(i) un noteikt tangensgalvanometra konstanti (dažādam vijumu skaitam).

5 .6. Maiņstrāvas ķēde. Induktivitātes un kapacitātes noteikšana Tā kā tehnikā un ikdienas dzīvē liela nozīme ir maiņstrāvai, tad labi jāizprot maiņstrāvas ķēdes likumsakarības. Ja elektriskajā ķēdē līdzsprieguma avota vietā ieslēdz maiņsprieguma avotu ar tādu pašu elektrodzinējspēku, strāvas stiprums kļūst citāds. Tas nozīmē, ka mainās ķēdes pretestība. Vēl, bez tam, maiņstrāvas ķēdē rodas fāzu nobīde starp strāvu un spriegumu utt. Par maiņstrāvu sauc tādu strāvu, kuru vadītājā izraisa gan pēc skaitliskās vērtības, gan virziena periodiski mainīgs elektrodzinējspēks. Maiņstrāvas ķēdē ir divi pretestības veidi: 1) aktīvā pretestība un ) reaktīvā pretestība. Pēdējā, savukārt, var būt a) induktīva; b) kapacitīva..15. att. Aktīvā pretestība maiņstrāvas ķēdē: a - shēma; b - sprieguma un strāvas grafiki. ko aprēķina pēc formulas Par aktīvo pretestību sauc pretestību, kuras pārvarēšanai l r = ρ, jo tad var neievērot skinefektu). S jāpatērē enerģija, kas visa pāriet siltumā (praktiski vara un alumīnija vadiem, ja f=50 Hz, šī pretestība ir tā saucamā omiskā pretestība, Aktīvās pretestības gadījumā strāva un spriegums ķēdē sakrīt fāzē (.15. att. b). Pieliktais maiņspriegums rada strāvu, kuras stiprumu jebkurā momentā nosaka Oma likums: u i = (.36) r Šo formulu varam pārrakstīt šādi:

6 U I = (.37) r kur I un U - strāvas un sprieguma efektīvās vērtības, t.i., vērtības, kuras uzrāda mēraparāti maiņstrāvas ķēdē. Ja līdzstrāva, plūstot caur kādu vadītāju, attīsta tādu pašu siltuma daudzumu kā maiņstrāva tajā pašā laika sprīdī (vienā periodā), tad tādas līdzstrāvas vērtība ir vienāda ar attiecīgās maiņstrāvas efektīvo vērtību. Sakarības starp strāvas un sprieguma efektīvajām un maksimālajām vērtībām ir šādas: I I = m (.38) U U = m (.39) Reaktīvās pretestības. A. Induktīvā pretestība X L. Vispirms aplūkosim tādu spoli, kurai nav omiskās pretestības. (.16. att.). Šādai spolei pieliktais spriegums u L vienīgi kompensē pašindukcijas elektrodzinējspēku e L, kas inducējas, strāvai spolē, t.i., ul mainoties.16. zīm. Induktīvā pretestība maiņstrāvas ķēdē: a - shēma; b - sprieguma, strāvas un elektrodzinējspēka grafiki. di = e L = L (.40) dt kur L - spoles induktivitāte. Ja spolē plūst sinusoidāla maiņstrāva di dt π = I m ω cosωt = I m ωsin( ωt + ). di Ievietojot izteiksmi sakarībā (.40), iegūstam dt i = I m sinωt, tad

7 π u L = LI m ω sin( ωt + ). Apzīmējot U ml = LI m ω, (.41) varam rakstīt π u L = U ml sin( ω t + ). (.4) π Pēdējā izteiksme rāda, ka strāva atpaliek fāzē no sprieguma par, kas parādīts attēlā.16. b. Var arī teikt, ka induktivitāte rada starp strāvu un spriegumu pozitīvu fāzu nobīdes leņķi. Fizikāli to saprotam tā - lai gan spolei ir pielikts spriegums, tomēr strāvas vēl nav, jo tieši tajā momentā, kad tā rastos, rodas pašindukcijas elektrodzinējspēks, kas, pēc Lenca likuma, šajā pašā momentā rada strāvu pretējā virzienā (kompensē tiešo strāvu). Sakarībā (.41) abas puses izdalot ar U L = ωli, no kuras, iegūstam efektīvo vērtību sakarību U I = L. (.43) ωl Uzskatot pēdējo formulu par Oma likumu, varam rakstīt, ka induktīvā pretestība. Pārveidojot iegūsim, ka X L = πfl. (.44) ω L = X L, kur X L -

8 Praktiski katrai spolei ir arī omiskā pretestība r (arī ķēdei), kas ar šīs pašas spoles induktīvo pretestību X L veido it kā virknes slēgumu (.17. att.) No pretestību trijstūra varam noteikt spoles pilno pretestību Z: Z = r + X L jeb Z = r + X L..17. att. Aktīvās pretestības un induktīvās pretestības elementu virknes slēguma shēma maiņstrāvas ķēdē. (.45) Saskaņā ar Oma likumu U Z =. (.46) I No pretestību trijstūra redzam, ka fāzu nobīdes leņķis starp strāvu un spriegumu aprēķināms pēc šādas sakarības: X tg ϕ = L. (.47) r B. Kapacitīvā pretestība X C. Strāvas ieslēgšanas brīdī, kad kondensators tikko sāk uzlādēties, tā spriegums u C ir vismazākais, turpretī uzlādes strāva, kas plūst ķēdē, ir vislielākā. Ja kondensators ir uzlādēts, tad tā spriegums u C ir vislielākais, bet strāva vismazākā. Tāpēc spriegums uz kondensatora un strāva tajā nav vienādā fāzē. Šis process attēlots grafiski.18. attēlā b. Arī šajā gadījumā varam.18. Kapacitīvā pretestība maiņstrāvas ķēdē: a - shēma; b - sprieguma un strāvas grafiki atrast gan pašu kapacitīvo pretestību X C, gan fāzu nobīdi starp strāvu un spriegumu: 1 X C = ; (.48) πfc

9 U X C= ; I (.49) 1 tgϕ = πfcr. (.50) Maiņstrāvas ķēdē var būt visi trīs minētie pretestību veidi dažādās kombinācijās, piemēram, virknē (.19. att.). Var aprēķināt, ka šādā gadījumā virknes slēguma pilnā pretestība 1 Z = r + ( πfl ), (.51) πfc bet fāzu nobīdi starp strāvu un spriegumu nosaka formula.19. att. Maiņstrāvas ķēdes shēma, kurā ir aktīvās, induktīvās un kapacitīvās pretestības virknes slēgums. 1 πfl πfc tgϕ =. (.5) r Lai noteiktu spoles induktivitāti L un fāzu nobīdes leņķi ϕ, jāsaslēdz.0. attēlā parādītā elektriskā ķēde. Pieslēdzot maiņsprieguma avotu un izmērot efektīvo strāvu I un spriegumu U, pēc formulas (.46) var aprēķināt spoles pilno pretestību Z..0. att. Elektriskā slēguma shēma spoles induktivitātes noteikšanai. Mērījumus atkārto ar dažādiem strāvas stiprumiem. Tā kā induktivitātes L aprēķināšanai (formula (.44)) jānosaka induktīvā pretestība X L, tad, kā redzams no formulas (.45), vēl jāizmēra arī spoles aktīvā (omiskā) pretestība r. Spoles omisko pretestību r var izmērīt ar tehnisko līdzstrāvas tiltu. Zinot L, r un f, pēc formulas (.47) aprēķina fāzu nobīdes leņķi ϕ starp strāvu un spriegumu.

10 Lai noteiktu kondensatora kapacitāti C, izmanto.1. att. doto shēmu..1. att. Elektriskā slēguma shēma kondensatora kapacitātes noteikšanai. formulas (.48) var aprēķināt kondensatora kapacitāti C. Vispirms nosaka kondensatora kapacitīvo pretestību X C, ķēdi pieslēdzot maiņspriegumam. No iegūtajiem ampērmetra un voltmetra rādījumiem, izmantojot formulu (.49), var aprēķināt X C. Mērījumus atkārto ar dažādiem strāvas stiprumiem. Zinot kapacitīvo pretestību X C un frekvenci f, pēc Lai pārbaudītu Oma likumu, saslēdz ķēdi pēc.. attēlā parādītās shēmas. No ampērmetra un voltmetra rādījumiem var aprēķināt ķēdes pilno pretestību Z. Taču ķēdes pilno pretestību Z var izskaitļot arī pēc.. Elektriskā slēguma shēma Oma formulas (.51), ievietojot tajā jau likuma pārbaudei maiņstrāvas ķēdē, ja pirmajos uzdevumos aprēķinātos virknē saslēgti aktīvās, induktīvās un kapacitīvās pretestības elementi. lielumus r, L un C. Iegūtos rezultātus ievietojot teorētiskajās formulās, var spriest par Oma likuma pareizību pilnai maiņstrāvas ķēdei,kā arī noteikt fāzu nobīdi starp strāvu un spriegumu (izteiksme (.5)). Aizrādījums. Nosakot eksperimentāli pilnās pretestības pēc shēmām.0,.1 un., var iegūt kļūdainus rezultātus, jo ar ampērmetru mēra kopējo strāvas stiprumu, kas plūst caur mērāmo objektu un voltmetru. Aprēķinot pilno pretestību pēc Oma likuma formulām (.46) un (.49), jāņem tikai tās strāvas stiprums, kura plūst caur mērāmo objektu. Šo strāvas stiprumu var atrast, ja no kopējā strāvas stipruma I, ko uzrāda ampērmetrs, atņem strāvas stiprumu I V, kas plūst caur voltmetru. Līdz ar to formulas (.46) un (.49)) pārrakstāmas šādi:

11 Z U = ; I I V X C U =. I I V Strāvu I V var noteikt pēc Oma likuma, ja zināma voltmetra pretestība R V : U I V =. R V Ja voltmetra pretestība R V ir stipri lielāka par mērāmo pretestību, tad var strāvas stiprumu voltmetrā neievērot un lietot formulas (.48) un (.49). Voltmetra pretestības R V vērtība vai nu dota uz voltmetra skalas, vai tā jāizmēra ar tehnisko tiltu. Darba uzdevumi. 1. Noteikt spoles (ar serdi vai bez tās) induktivitāti. Noteikt fāzu nobīdes leņķi starp strāvu un spriegumu maiņstrāvas ķēdē, ja ieslēgta tikai dotā spole.. Noteikt kondensatora kapacitāti. 3. Pārbaudīt Oma likumu maiņstrāvas ķēdei, ja virknē ieslēgti aktīvās pretestības un reaktīvās (induktīvās un kapacitīvās) pretestības elementi. Noteikt fāzu nobīdi ϕ.

12 3.. Gaismas interference Parādību, kad divi vai vairāki viļņi vienlaikus iedarbojas kādā telpas punktā, sauc par interferenci. Interferējošo viļņu rezultējošā amplitūda un interferences aina var būt laikā nemainīga vai mainīga. Labi var novērot nemainīgu vai arī samērā lēni periodiski mainīgu interferences ainu. Nemainīgu interferenci dod, t.s., koherentie (saistītie) viļņu avoti, kas izstaro svārstības ar laikā nemainīgu fāzu starpību. Fāzu starpība var saglabāties laikā nemainīga tad, ja svārstību frekvences ir vienādas. Tāpēc koherentiem avotiem jādarbojas ar vienādām frekvencām. Gaismu izstaro atomi un molekulas, pie tam, viens izstarošanas akts ilgst apmēram 10-8 sekundes. Jebkurā gaismas avotā vienlaikus izstaro ļoti daudzi atomi vai molekulas. Kad vieni atomi beidz izstarot un citi sāk izstarot, tad pēdējo atomu starojumam var būt citāda fāze nekā pirmo atomu starojumam. Tāpēc nevar izgatavot divus atsevišķus gaismas avotus, kuru atomi starotu saskaņoti - koherenti. Koherentus gaismas viļņus var iegūt, sadalot vienu vilni divās daļās un pēc tam ļaujot šīm daļām pārklāties. Koherenti starotāji, piemēram, ir gaismas avots un tā attēls spogulī (Loida spogulis) vai arī viena gaismas avota attēli divos spoguļos (Freneļa spoguļi), jo katram atomam, kas raida gaismas vilni, spoguļa attēlā atbilst saistītais, koherentais atoms. Koherentus gaismas avotus var iegūt arī ar dubultspraugām (Junga dubultsprauga), dubultprizmām (Freneļa biprizma), dubultlēcām (Bijē bilēca) u.c. Interferences aina var izveidoties, gaismai atstarojoties no plānās kārtiņas divām virsmām. Ja gaismas stars krīt uz plānu, dzidru kārtiņu (3.4. att.), kuras laušanas

13 3.4. att. Koherentu staru veidošanās, gaismai atstarojoties no plānās kārtiņas virsmām. koeficients atšķiras no apkārtējās vides laušanas koeficienta, tad daļa stara iziet kārtiņai cauri, bet daļa atstarojas no kārtiņas virsmām I un II. Ja kārtiņu apgaismo paralēli stari, t.i., ja visos tās punktos α ir vienāds (α=const), tad staru 1 un gājumu diference viscaur atkarīga tikai no kārtiņas biezuma aplūkojamajā punktā un interferences aina ir vienāda visos kārtiņas punktos, kuros tās biezums ir vienāds. Interferences joslas, kas veidojas šajā gadījumā, sauc par vienāda biezuma joslām. Ja kārtiņas biezums ir viscaur vienāds (d=const), tad staru 1 un gājumu diferenci nosaka krišanas leņķis α. Interferences aina ir vienāda visos punktos, kur ir vienāds krītošo staru slīpums. Interferences joslas, kas veidojas šajā gadījumā, sauc par vienāda slīpuma joslām. Interferenci var izmantot gaismas viļņa garuma un virsmas liekuma rādiusa noteikšanai.

14 3..1. Junga dubultsprauga. Par dubultsparaugu (3.5. att.) sauc divas attālumā d paralēli novietotas vienādas spraugas G 1 un G. Ja monohromatiskas gaismas vilnis no gaismas avota G ir nonācis līdz dubultspraugai, kas novietota perpendikulāri gaismas staram, tad gaismas vilnis vienlaikus rada svārstības atbilstošajos spraugu punktos G 1 un G att. Junga dubultsprauga. Saskaņā ar Heigensa principu punkti G 1 un G ir jauni viļņu avoti, kas dod viļņus visos virzienos un darbojas vienādās fāzēs. Tāpēc rodas interferences aina - spraugām paralēlas gaišas un tumšas interferences joslas. To var novērot uz ekrāna vai arī ar okulārmikrometru. Tādā gadījumā attālums starp m gaišām (vai tumšām) interferences joslām ir a D = mλ, (3.5) d kur a - attālums no koherentajiem gaismas avotiem līdz interferences novērošanas vietai, d - attālums starp avotiem, m - interferences joslu skaits, λ - gaismas viļņa garums. Attālumu D starp interferences joslu viduslīnijām mēra ar okulārmikrometru, gan ņemot vienu un to pašu joslu skaitu m, bet mērot dažādās interferences ainas vietās, gan arī mainot joslu skaitu m. Vēlams izdarīt vairākas interferences ainas mērījumu sērijas - katru ar citu attālumu a.

15 Attālums a no dubultspraugas līdz okulārmikrometram (līdz plaknei, kuras attēls redzams okulārā) var būt no dažiem desmitiem centimetru līdz 1 metram, un to mēra ar lineālu. Attālums d starp spraugām parasti ir mazāks par 1 mm, tāpēc tas jāmēra ļoti rūpīgi. Ieteicams izmantot mērmikroskopu vai okulārmikrometru. Ja diegu krustu tieši uz spraugas viduslīnijas nostādīt pagrūti, to var nostādīt pēc kārtas uz katras spraugas abām malām un pēc šiem nolasījumiem aprēķināt d. Darba uzdevumi. 1. Noteikt gaismas viļņa garumu, lietojot dubultspraugu.. Noteikt attālumu starp spraugām, ja ir zināms izmantotā starojuma viļņa garums Ņūtona gredzeni att. Kārtiņa starp plakanu un sfērisku virsmu Speciālos apstākļos vienāda biezuma interferences joslām var būt koncentrisku gredzenu veids. Šādu interferences ainu sauc par Ņūtona gredzeniem. Tie var izveidoties plānā kārtiņā starp divām sfēriskām virsmām ar nevienādiem liekuma rādiusiem vai arī starp sfērisku un plakanu virsmu. Aplūkosim kārtiņu starp plakanu un sfērisku virsmu, kāda izveidojas, uzliekot plakani izliektu sfērisku lēcu L uz plakanas plāksnītes P (3.6. att.). Kārtiņas biezums d ir vienāds visos tajos punktos, kuri atrodas vienādā attālumā r no plāksnītes un lēcas saskaršanās punkta. To var izteikt atkarībā no attāluma r un lēcas sfēriskās virsmas rādiusa R. Saskaņā ar Pitagora teorēmu

16 R = (R d) + r, t.i., Rd = d + r, no kurienes, tā kā r << R un d << r, izriet, ka Rd = r un r d =. (3.6) R Virsmas, starp kurām attālumā r no plāksnītes un sfēriskas lēcas saskaršanās punkta veidojas plānā kārtiņa, ir gandrīz paralēlas. Stars, kas krīt perpendikulāri kārtiņai, daļēji atstarojas no virsmas starp lēcu un gaisa slānīti. Gaismas stara lielākā daļa iziet cauri kārtņai, un no robežvirsmas starp gaisa slānīti un stikla plāksnīti vēlreiz notiek daļēja atstarošanās. No kārtiņas abām virsmām atstaroto staru gājumu diference ir Δ s = d, jo gaisam n=1. Tātad, r Δ s =. (3.7) R Tā kā viens stars reflektējas no optiski blīvākas vides - stikla un maina fāzi uz pretējo, bet otrs reflektējas no optiski mazāk blīvas vides - gaisa un fāzi nemaina, varam teikt, ka interferences maksimuma nosacījums ir λ Δs = ± (k 1) ; (k=1,, 3,...) (3.8) bet interferences minimuma nosacījums Δ s = ± k λ ; (k=0, 1,,...) (3.9) t.i., gaišajiem gredzeniem ir tādi r, kuriem ir spēkā nosacījums r R λ = (k 1), (3.10) kur k=1,, 3,..., un tumšajiem gredzeniem ir tādi rādiusi r, kuriem ir spēkā nosacījums kur k=0, 1,,.... r λ = k, (3.11) R

17 Veselais skaitlis k ir gredzenu kārtas skaitlis, skaitot no centra uz perifēriju, centrā d=0, t.i., ja centrā sfēriskā virsma pieskaras plakanajai. Gredzena rādiusu r var izmērīt. Ja izmēra arī R, tad var aprēķināt λ, un, otrādi - ja zināms λ, tad var aprēķināt R. No izteiksmēm (3.10) un (3.11) redzams, ka gaismas viļņa garuma λ noteikšanai jāzina lietotās plakani izliektās lēcas sfēriskās virsmas liekuma rādiuss R un jāizmēra Ņūtona gredzenu rādiusi r. Jāatzīmē, ka mēriekārtās kuras lieto Ņūtona gredzenu novērošanai, parasti d 0, jo puteklīši ir jau atbalstījuši lēcu, pirms tā paspējusi tieši pieskarties plāksnītei. Ja starp lēcu un plāksnīti centrā ir attālums d 0, tad gājumu diference starp atstarotajiem stariem ir Δ s = d0 + r R un izteiksmju (3.10) un (3.11) vietā iegūstam šādas izteiksmes: gaišajiem gredzeniem r λ d 0 + = (k 1) (3.1) R un tumšajiem gredzeniem r λ d 0 + = k (3.13) R Skaitlis k šeit ir lielāks par gredzena numuru. Ja gredzena numuru apzīmēsim ar i, tad k=i+x. Nezināmos lielumus x un d 0 no izteiksmēm var izslēgt, ja sakarību (3.1) un (3.13) uzraksta diviem gaišajiem vai diviem tumšajiem gredzeniem, piemēram, gredzenam i 1 ar rādiusu r 1 un gredzenam i ar rādiusu r. Kā gaišajiem, tā tumšajiem gredzeniem iegūstam izteiksmi: r r 1 R = (i i1 )λ. (3.14) Tiešajos mērījumos parasti nosaka gredzenu diametrus, piemēram, D 1 =r 1 un D =r. Izsakot no izteiksmes (3.14) viļņa garumu λ, dabūjam formulu: D D λ = 1, (3.15) 4(i i1 )R

18 kas noderīga aprēķiniem. Lai rezultāts būtu pietiekami precīzs, diference D D1 (resp., D - D 1 ) nedrīkst būt pārāk maza. Tas nozīmē, ka λ aprēķiniem nevajadzētu ņemt divus tuvus gredzenus. Nav ieteicams lietot arī gredzenus, kas ir tuvu centram (pirmo, otro), jo saskares vietā abas virsmas ir vairāk vai mazāk deformētas, tāpēc liekuma rādiuss tur ir citāds nekā nedeformētajā daļā. Darba uzdevumi. 1. Noteikt gaismas viļņa garumu, izmantojot Ņūtona gredzenus.. Noteikt plakani izliektas lēcas sfēriskās virsmas liekuma rādiusu, izmantojot Ņūtona gredzenus.

19 3.6. Fotoefekts Par fotoefektu sauc parādību, kad, vielai absorbējot gaismas (starojuma) kvantus, notiek vielas elektronu pilnīga vai daļēja atbrīvošanās, t.i., elektronu izraušana no vielas vai elektronu enerģijas palielināšanās, tiem vēl paliekot vielā. Katrā elementārajā aktā gaismas kvanta enerģiju ε = hυ saņem kāds elektrons. Atkarībā no šīs enerģijas lieluma salīdzinājumā ar elektrona izejas darbu A iespējami šādi gadījumi: 1. ja h υ < A, tad starojums nespēj izraut elektronu no vielas,. ja h υ = A, tad starojums spēj izraut elektronu no vielas, 3. ja h υ > A, tad starojums spēj izraut elektronu no vielas un piešķir tam arī kinētisko enerģiju. Tā, piemēram, cēzija elektronu izejas darbs ir A=1.90 ev. Kvanta enerģija hν sarkanajai, zaļajai un violetajai gaismai (λ=700 nm, 500 nm un 400 nm) ir atbilstoši 1.77 ev,.48 ev un 3.10 ev. Salīdzinot šīs kvantu enerģijas vērtības ar izejas darbu, redzam, ka violetā un zaļā gaisma spēj izraut elektronu no cēzija, bet sarkanā - nespēj. Ja elektroni tiek izrauti no vielas, tad fotoefektu sauc par ārējo fotoefektu. Ja elektroni, atrāvušies no saviem atomiem, tomēr paliek vielā, kļūstot par brīviem - vadītspējas elektroniem, tad fotoefektu sauc par iekšējo fotoefektu. Palielinoties vadītspējas elektronu skaitam gaismas absorbcijas rezultātā, var mainīties vielas elektriskā vadītspēja (fotorezistori) vai arī rasties elektrodzinējspēks. Pēdējo parādību sauc par fotogalvanisko jeb sprostslāņa fotoefektu, jo tajā svarīgs ir robežslānis (sprostslānis) starp divu tipu pusvadītājiem vai starp metālu un pusvadītāju. Ārējam fotoefektam ir spēkā Einšteina formula: mv h υ = A + max, (3.31)

20 kur hν - starojuma kvanta enerģija (h - Planka konstante, ν - starojuma frekvence), A - elektrona izejas(izraušanas) darbs, mv max enerģija (v max - no vielas izrautā elektrona maksimālais ātrums). - izrautā elektrona maksimālā kinētiskā Izrauto elektronu ātrumi var būt arī mazāki par v max, ja elektrons pirms iziešanas no vielas daļu enerģijas zaudē sadursmēs ar vielas kristālrežģi. Ierīces, kuras pārvērš gaismas enerģiju elektriskajā, izmantojot fotoefektu, sauc par fotoelementiem. Fotoelementu raksturošanai izmanto vairākas raksturlīknes. Svarīgākās no tām ir voltampēra raksturlīkne, apgaismojuma raksturlīkne un spektrālās jutības raksturlīkne. Voltampēra raksturlīkne dod sakarību starp fotostrāvas stiprumu I un fotoelementam pielikto spriegumu U, pastāvot konstantai uz fotoelementu krītošās gaismas plūsmai Φ vai konstantam apgaismojumam E. Šo raksturlīkni lieto fotoelementiem ar ārējo fotoefektu un dažkārt arī fotopretestībām. Vakuuma fotoelementiem, kuros izmantots ārējais fotoefekts, novērojama sātstrāva, t.i., fotostrāvai ir nemainīga vērtība I s neatkarīgi no fotoelementam pieliktā sprieguma U, ja tas ir lielāks par kādu vērtību U 0. Ar gāzi pildītajos fotoelementos sātstrāva nav novērojama. Apgaismojuma raksturlīkni lieto visu veidu fotoelementiem. Fotoelementiem, kuros izmantots ārējais fotoefekts, apgaismojuma raksturlīkne ir sakarība starp fotostrāvu I un uz fotoelementu krītošās gaismas plūsmu Φ, pastāvot konstantam spriegumam. Starp fotostrāvu I s un gaismas plūsmu Φ pastāv tieša proporcionalitāte, t.i., I s = k s Φ, (3.3) μ A kur k s - katoda sātstrāvas jūtība, kutas mērvienība ir. Ja sātstrāvas nav, piemēram, lm ar gāzi pildītiem fotoelementiem, vai arī, ja fotoelementam pielikts spriegums, pie kura sātstrāva vēl nav sasniegta, arī tad bieži vien pastāv proporcionalitāte starp fotostrāvu I un uz fotoelementu krītošo gaismas plūsmu: I = k Φ, (3.33)

21 kur k - fotokatoda strāvas jūtība. Fotokatoda strāvas jūtība, protams, atkarīga no fotoelementam pievadītā sprieguma U. Lietojot fotoelementus ar ārējo fotoefektu, nav svarīgi, vai gaismas plūsma sadalīta pa visu fotokatoda virsmu vai koncentrēta uz nelielu tās daļu. Ja apgaismotais laukums visu laiku vienāds, piemēram, apgaismots viss fotokatods, par apgaismojuma raksturlīkni var uzskatīt arī sakarību starp fotostrāvu I un apgaismojumu E. Fotorezistoriem, līdzīgi kā fotoelementiem, apgaismojuma raksturlīkne ir sakarība starp fotostrāvu I un gaismas plūsmu Φ, pastāvot konstantam fotorezistoram pieliktajam spriegumam U: I = k R Φ, (3.34) kur k R - fotorezistora strāvas jūtība, kas atkarīga no tam pieliktā sprieguma U - strāvas jūtība ir proporcionāla spriegumam. Tāpēc var rakstīt: I = γuφ, (3.35) kur γ - fotorezistora īpatnējā strāvas jūtība, kas no sprieguma nav atkarīga. Tomēr fotorezistora jūtība k R arī nemainīga sprieguma gadījumā nav konstanta - tā atkarīga no gaismas plūsmas lieluma, tāpēc arī īpatnējā jūtība γ ir atkarīga no Φ. Bieži fotorezistoru raksturo arī ar tā pretestības relatīvo izmaiņu Rt Rg sr =, (3.36) Rt kur R t un R g ir tā pretestības tumsā un gaismā. Tāpēc fotorezistoriem par apgaismojuma raksturlīkni var uzskatīt arī sakarību starp pretestības relatīvu izmaiņu s R un gaismas plūsmu Φ vai apgaismojumu E. Vēl jāatzīmē, ka strāva fotorezistorā atkarīga arī no gaismas plūsmas sadalījuma pa tā virsmu. Tāpēc, mainot gaismas plūsmas lielumu, jāraugās, lai plūsmas sadalījums nemainītos. Vislabāk, ja plūsma sadalīta vienmērīgi, t.i., ja fotorezistora apgaismojums visos tā punktos ir vienāds. Sprostslāņa fotoelementiem apgaismojuma raksturlīkne parāda fotostrāvas I vai fotosprieguma U sakarību ar krītošās gaismas plūsmu Φ vai apgaismojumu E. Arī šai

22 gadījumā nav vienalga, vai gaismas plūsma sadalīta vienmērīgi pa visu fotoelementa virsmu vai koncentrēta uz mazas tā daļas. Bez tam, sprostslāņa fotoelementos fotostrāva un fotospriegums atkarīgi no ārējās ķēdes pretestības. Tāpēc bieži vien sprostslāņa fotoelementus raksturo ar ekstremāliem lielumiem - īsslēguma strāvu I 0 (ārējās ķēdes pretestība ir 0) vai tukšgaitas spriegumu, t.i., fotoelektrodzinējspēku ε (ārējās ķēdes pretestība ir ). Starp šiem lielumiem un krītošās gaismas plūsmu pastāv proporcionalitāte: ε = k u Φ, (3.37) kur k u - sprostslāņa fotoelementa sprieguma jūtība, un I 0 = k 0 Φ, (3.38) kur k 0 - sprostslāņa fotoelementa strāvas jūtība. Spektrālās jūtības raksturlīkne parāda fotoelementa jūtību atkarībā no lietotās monohromatiskās gaismas viļņa garuma: k λ = I vai Φλ I k λ ' = (3.39) Eλ Ja spektrālā jūtība sākas ar kādu viļņa garumu λ 0 (sarkanā robeža) un monotoni pieaug, samazinoties viļņa garumam, tad šādu fotoefektu sauc par normālo fotoefektu. Daudz biežāk sastopams selektīvais fotoefekts, kad noteiktai λ vērtībai spektrālā jūtība sasniedz maksimumu. Dažos gadījumos ir vairāki maksimumi, piemēram, cēzija-sudraba - skābekļa fotokatodiem ir divi maksimumi - viens pie λ=800 nm, otrs - pie λ=380 nm, un sarkanā robeža, kad λ 0 =1100 nm. Lai uzņemtu fotoelementu voltampēra raksturlīknes, nepieciešams 3.13.zīm. Slēguma shēma fotoelementu voltampēra un apgaismojuma raksturlīkņu uzņemšanai.

23 līdzsprieguma avots, potenciometrs, voltmetrs, galvanometrs vai mikroampērmetrs un no blakus gaismas aizsargāts optiskais sols. Iekārtas elektriskā slēguma shēma parādīta zīmējumā. Ieslēdz gaismas avotu un nostāda to apmēram 15 cm attālumā no fotoelementa. Potenciometru nostāda stāvoklī, kuram atbilst mazs fotoelementam pievadītais spriegums, un pieslēdz iekārtu sprieguma avotam. Pēc tam izdara mērījumus - nolasa katram spriegumam atbilstošo fotostrāvas lielumu, spriegumu pakāpeniski palielina līdz maksimāli pieļaujamajam. Pēc vienas šādas mērījumu sērijas pabeigšanas atvirza gaismas avotu tālāk no fotoelementa un izdara iepriekšējiem analogus mērījumus, t.i., uzņem voltampēru raksturlīkni, ņemot citu (mazāku) apgaismojumu. Tādā vaidā iegūst datus veselai voltampēru rarsturlīkņu I = f (U ) saimei, kurā katrai līknei atbilst cits apgaismojums E, resp., gaismas plūsma Φ. Plūsmu Φ var aprēķināt pēc formulas I Φ = (3.40) r S kur I - gaismas avota stiprums, S - fotoelementa katoda laukums, r - fotoelementa attālums no gaismas avota. Raksturlīknes attēlo grafiski. Var saglabāt spriegumu konstantu, bet mainīt gaismas avota attālumu r no fotoelementa, t.i., mainīt fotoelementa apgaismojumu un apzīmēt katram attālumam atbilstošo fotostrāvas vērtību. Kad izpildīta viena šādu mērījumu sērija, izmaina spriegumu un izdara līdzīgus mērījumus. Tādā veidā iegūst datus apgaismojuma raksturlīkņu I = f (Φ) saimei dažādiem spriegumiem U. Katram attālumam r atbilstošo gaismas plūsmu Φ, kas krīt uz fotoelementu, aprēķina pēc formulas (3.40). Līkņu saimi attēlo grafiski. Ja nav zināms gaismas avota stiprums I, tad Φ var izteikt relatīvās vienībās, par vienu vienību pieņemot, piemēram, plūsmu, kāda nonāk uz fotokatoda, kad gaismas avots atrodas attālumā r 0 =1 m no fotoelementa. Tad Φ 1 ( relat. vien) =. (3.41) r

24 Fotoelementa strāvas jūtības aprēķināšanai izmanto izteismes (3.3) un (3.33). Bez tam fotoelementa strāvas jūtību var aprēķināt, ņemot kādu ΔΦ un tam atbilstošo ΔI no grafika I = f (Φ), kas novilkta kā izlīdzināšanas taisne caur eksperimentāli iegūtajiem punktiem. Tad ΔI k = (3.4) ΔΦ Piezīme. Apgaismojuma raksturlīkņu saimi var konstruēt arī no tiem pašiem datiem, kas iegūti voltampēra raksturlīkņu saimei, ja vien mērījumi izdarīti pietiekami lielam dažādu apgaismojumu skaitam un fotostrāva katrreiz nolasīta atbilstoši tām pašām sprieguma vērtībām. Uzņemot fotorezistora raksturlīkņu saimi, rīkojas tāpat kā fotoelementa gadījumā. Rezultātus attēlo grafiski līkņu saimes veidā. Fotorezistora īpatnējo strāvas jūtību aprēķina, izmantojot izteiksmi (3.35). Tā kā γ vērtība nav konstanta, bet ir atkarīga no gaismas plūsmas Φ, ieteicams to attēlot grafiski: γ =f(φ). Darba uzdevumi 1. Uzņemt dotā fotoelementa vai fotopretestības voltampēru raksturlīkņu saimi.. Uzņemt dotā fotoelementa apgaismojuma raksturlīkņu saimi un aprēķināt tā strāvas jūtību atkaribā no pieliktā sprieguma. 3. Uzņemt dotā fotorezistora raksturlīkņu saimi un aprēķināt tā īpatnējo strāvas jūtību.

25 3.7. Spektroskopija Spektrālie instrumenti ir ierīces salikta starojuma sadalīšani spektrā. Vienkāršākie spektrālie instrumenti ir spektrometri. Katra spektrometra galvenās sastāvdaļas ir: kolimators, disperģējošā sistēma un tālskatis spektra vizuālai novērošani vai kamera spektra fotografēšanai. Spektrometra principiālā shēma parādīta attēlā. Kolimators sastāv no maināma platuma spraugas S un ahromatiska objektīva O 1 (skat att.) Tā uzdevums ir no apgaismotās spraugas S punktiem iznākošos starus padarīt paralēlus un novirzīt uz disperģējošo sistēmu. Spraugu S novieto objektīva O 1 galvenajā fokālajā plaknē att. Spektrometra principiālā shēma: K kolimators, kurā S ieejas sprauga, O 1 objektīvs; P prizma; T tālskatis, kurā O objektīvs, Ok okulārs. Disperģējošā sistēma ir principiāli svarīgākā spektrometra daļa, kurā notiek dažāda viļņa garuma starojuma nošķiršana. Šim nolūkam visbiežāk lieto prizmu vai difrakcijas režģi. Tālskatis vai kamera nepieciešama spektra novērošanai vai fotografēšanai. No disperģējošās sistēmas dažādos virzienos iziet paralēlu staru kūļi. Tālskata vai kameras objektīvs O katru monohromatisko paralēlo staru kūli sakopo tā, ka objektīva galvenajā fokālajā plaknē katrs viļņa garums dod savu monohromatisku

26 spraugas S attēlu spektrālo līniju. Spektru var novērot vizuāli, piemēram, uztverot uz ekrāna (matstikla) vai aplūkojot caur okulāru Ok. Objektīvs O kopā ar okulāru Ok veido tālskati. Spektrometrus, kuros spektru vēro vizuāli, sauc par spektroskopiem, bet spektrometrus, kuros spektru reģistrē par spektrogrāfiem. Dažkārt spektroskopus, kas speciāli pielāgoti vizuālām spektrālanalīzēm, sauc par stiloskopiem. Gaismas avoti dod elektromagnētisko starojumu, kas sastāv no svārstībām ar dažādām frekvencēm, resp., dažādiem viļņa garumiem. Tāpēc saka, ka starojums satur veselu spektru dažādu svārstību. Ja starojumā ietilpst tikai svārstības ar atsevišķiem pilnīgi noteiktiem viļņa garumiem λ 1, λ, λ 3,..., tad tāda starojuma spektru sauc par līniju spektru. Bez līniju spektriem izšķir vēl joslu spektrus un nepārtrauktus spektrus. Joslu spektri sastāv no ļoti daudzām ļoti tuvu novietotām spektrālajām līnijām, kuras parastie spektrālie instrumenti neatšķir citu no citas. Nepārtrauktie spektri sastāv no svārstībām, kurās var atrast jebkuru viļņa garumu plašā spektra intervālā. Līniju spektrus dod elementi gāzveida stāvoklī (retinātas gāzes, metālu tvaiki pie zemiem spiedieniem). Joslu spektrus dod molekulas. Nepārtrauktus spektrus dod kondensētas vielas (šķidrā un cietā agregātstāvoklī), kā arī gāzes tvaiki pie augstiem spiedieniem. Spektrus, ko dod starojuma avoti, sauc par emisijas spektriem. Bet daudzas vielas starojumu arī absorbē. Tās svārstības, kuras no visa nepārtrauktā elektromagnētisko svārstību spektra absorbē vide, veido šīs vides absorbcijas spektru. Arī absorbcijas spektri ir līniju, joslu un nepārtraukti. Lai gan sākumā šķiet, ka spektri ir ļoti sarežģīti, izrādās, tie pakļauti noteiktām likumsakarībām. Tā, piemēram, ūdeņraža atomu spektrus var aprakstīt ar izteiksmi (Balmera formula): 1 1 υ = Rc, (3.43) k n

27 kur ν - svārstību frekvence; R - Ridberga konstante (R=1, m -1 ); c - gaismas ātrums vakuumā; k - vesels skaitlis (k=1,, 3,...); n - vesels skaitlis (n=k+1, k+,...). Katram noteiktam k un dažādiem n atbilst vesela spektrālo līniju sērija: ar k=1 - Laimana sērija, ar k= - Balmera sērija, ar k=3 - Pašēna sērija utt. Redzamajā spektra apgabalā novērojama tikai Balmera sērija. Zinot pārejas frekvenci ν un izmantojot sakarību c = λν, kura saista elektromagnētisko viļņu izplatīšanās ātrumu c, viļņa garumu λ un starojuma frekvenci ν, var aprēķināt ūdeņraža spektrāllīniju viļņa garumu. Un galvenais - katram elementam, katrai vielai atbilst savs tikai tai raksturīgs spektrs. Šo apstākli izmanto kvalitatīvajā spektrālanalīzē. Ja gaismas avota spektrā ir kāda elementa spektrāllīnijas, tad var apgalvot, ka gaismas avotā ir šis elements. Tomēr dažādiem elementiem var būt atsevišķas līnijas ar ļoti tuviem viļņa garumiem, kuras ne katrs spektrālais instruments var nošķirt (sakrītošās līnijas). Tāpēc, lai drošāk varētu spriest par elementa klātbūtni, jācenšas sameklēt vairākas tam raksturīgās līnijas. Tātad, kvalitatīvās spektrālanalīzes uzdevums ir noteikt spektrāllīniju viļņa garumus un noskaidrot to piederību kādam elementam. Izdarot pilno kvalitatīvo analīzi, jāidentificē visas spektrā novērojamās līnijas. Dažreiz izdara daļēju kvalitatīvo analīzi - meklē tikai noteiktus elementus pēc to jūtīgajām līnijām. Jāatzīmē tomēr, ka kāda elementa spektrāllīniju trūkums spektrā vēl pilnīgi droši neliecina, ka šī elementa paraugā nav. Varbūt tas ir, bet ļoti mazā koncentrācijā vai arī dotajā gaismas avotā tas netiek ierosināts. Divu dažādu elementu spektrāllīniju relatīvo intensitāti kādos noteiktos apstākļos nosaka šo elementu atomu relatīvais daudzums gaismas avotā, kurš savukārt saistīts ar šo elementu koncentrāciju paraugā. Šo sakarību starp spektrāllīniju intensitāti un elementa koncentrāciju paraugā izmanto kvantitatīvajā spektrālanalīzē. Salīdzinot divu elementu, piemēram, sakausējuma pamatelementa un piejaukuma elementa līniju intensitāti noteiktos ierosināšanas apstākļos, nosaka piejaukuma elementa

28 koncentrāciju; pie tam, izmanto rezultātus, kas iegūti iepriekš, lietojot etalonus ar zināmu piejaukuma koncentrāciju Momohromators Emisijas un absorbcijas spektru pētīšanai lieto monohromatoru УM-. Instrumenta mērapjoms ir nm. Ar monohromatoru var izdalīt šauru monohromatisku spektra rajonu. Instrumenta ārējais izskats redzams attēlā, bet optiskā shēma atbilst tai, kas parādīta attēlā. Caur ieejas spraugu gaisma nonāk kolimatora objektīvā un pēc tam iziet caur pastāvīgas nolieces prizmu. Izejas sprauga un objektīvs novietoti uz ass, kas veido 90 o leņķi ar kolimatora zīm. Monohromators УM- un tā optiskā shēma. asi. Izejas spraugu, kura izdala monohromatisku spektra rajonu, var nomainīt ar okulāru, kas kopā ar objektīvu veido tālskati. Tādā gadījumā monohromators pārvēršas par pastāvīgas nolieces spektroskopu. Spektru novēro ar tālskati. Vajadzīgo spektra daļu okulāra redzes laukā ievada, griežot mērcilindru. Mērcilindra skala uzrāda tā pagrieziena leņķi grādos. Nolasījumus izdara pret monohromatorā speciāli izveidotu trīsstūrveida rādītāju. Rādītāja asumu redzes laukā ieregulē, pagriežot okulāru. Salīdzinot okulārā redzamo spektru ar zināmo Hg vai Ne spektru (3.16. att.), atrod tajā kādu raksturīgu līniju

29 (piemēram, ļoti spēcīgo dzelteno vai zaļo līniju Hg spektrā) un pieraksta tai atbilstošo nolasījumu m uz mērcilindra. Pēc tam, salīdzinot līniju savstarpējos attālumus, kā arī līniju intensitātes spektrā un dotajā Hg vai Ne spektra attēlā, identificē citas spektra līnijas un izdara nolasījumus m, kas atbilst izvēlēto līniju viļņa garumiem λ. Atliekot m atkarībā no λ, zīmē grafiku m=f(λ) att. Hg un Ne spektrs. Darba uzdevumi. 1. Nograduēt monohromatora УM- skalu viļņa garuma noteikšanai, izmantojot dzīvsudraba vai neona lampas spektru.. Izmantojot monohromatoru УM- un tā graduēšanas grafiku, noteikt dotā gaismas avota spilgtāko līniju viļņa garumus.

Kontroldarba varianti. (II semestris)

Kontroldarba varianti. (II semestris) Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

Interferometri

Interferometri 6..6. Interferometri Interferometri ir optiskie aparāti, ar kuriem mēra dažādus fizikālus lielumus, izmantojot gaismas interferences parādības. Plānās kārtiņās koherentie interferējošie stari atrodas relatīvi

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Testu krājums elektrotehnikā

Testu krājums elektrotehnikā iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

Elektronikas pamati 1. daļa

Elektronikas pamati 1. daļa Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības)

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības) atvijas Uiversitāte Fizikas u matemātikas fakutāte Fizikas oaļa Papiiājums ekciju kospektam kursam vispārīgajā fizikā ektromagētisms (eektromagētiskās iukcijas parāības) Asoc prof Aris Muižieks Noformējums

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbi elektrotehnikā

Laboratorijas darbi elektrotehnikā iļānu 4.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Laboratorijas darbi elektrotehnikā iļāni 2006 zdots ESF projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža un elektromehānika uzlabošana un

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

Elektrozinību teorētiskie pamati

Elektrozinību teorētiskie pamati LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības enerăētikas institūts.galiħš Elektrozinību teorētiskie paati Elektrisko ėēžu aprēėini Jelgava 8 LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās

Διαβάστε περισσότερα

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem. 1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu

Διαβάστε περισσότερα

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem DINAMIKA. Dinmik prkst pātrinājum ršnās cēloħus un plūko tā lielum un virzien noteikšns pħēmienus. Spēks (N) ir vektoriāls lielums; ts ir ėermeħu vi to dĝiħu mijiedrbībs mērs. Inerce ir ėermeħu īpšīb sglbāt

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 43 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 43 Pārlokot

Διαβάστε περισσότερα

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ENERĢĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULTĀTE INDUSTRIĀLĀS ELEKTRONIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS INSTITŪTS RĪGAS TEHNSKĀ NVERSTĀTE ENERĢĒTKAS N ELEKTROTEHNKAS FAKLTĀTE NDSTRĀLĀS ELEKTRONKAS N ELEKTROTEHNKAS NSTTŪTS VARS RAŅĶS, NNA BŅNA (RODONOVA) ENERGOELEKTRONKA TREŠAS ATKĀRTOTAS ZDEVMS RĪGA 007 DK 6.34 Lekciju

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbs Nr Junga dubultsprauga

Laboratorijas darbs Nr Junga dubultsprauga Lbortorijs rbs Nr.3.2.1 Jung ubultsprug Stuent vārs, uzvārs:... Fkultāte, grup:... Stuent pliecībs numurs:... 1 Teorētiskis pmtojums Jung ubultsprug Prāību, k ivi vi virāki viļņi vienlikus ierbojs kāā

Διαβάστε περισσότερα

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas

Διαβάστε περισσότερα

SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...

SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana... 1 SKICE. VĪTNE SATURS Ievads... 2 Tēmas mērķi... 2 1. Skice...2 1.1. Skices izpildīšanas secība...2 1.2. Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...5 2. Vītne...7 2.1. Vītņu veidi un to apzīmējumi...10 2.1.1.

Διαβάστε περισσότερα

Cietvielu luminiscence

Cietvielu luminiscence 1. Darba mērķis Cietvielu luminiscence Laboratorijas darba mērķis ir iepazīties ar cietvielu luminiscenci un to raksturojošiem parametriem. Īpaša uzmanība veltīta termostimulētai luminiscencei (TSL), ko

Διαβάστε περισσότερα

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_12_SP_02_01_P1 Apgaismojuma pētīšana Skolēna darba lapa F_12_SP_02_01_P2 Prasības nacionālā krājuma

Διαβάστε περισσότερα

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. 005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTRĪBA UN MAGNĒTISMS. Laboratorijas darbi Uzdevumi patstāvīgai risināšanai

ELEKTRĪBA UN MAGNĒTISMS. Laboratorijas darbi Uzdevumi patstāvīgai risināšanai ELEKTRĪBA UN MAGNĒTISMS Lortorijs dri Uzdevumi ptstāvīgi risināšni RTU Elektrotehniks institūts 1 Krājumā ievietoti priekšmet «Elektrī un mgnētisms» (EuM) lortorijs dru prksti, kurus RTU Elektrotehniks

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/

Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/ C Praktisko darbu modulis 1. laboratorijas darbs Nodarbība. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā Priekšstatu veidošanās par mikroskopiju Mikroskopēšana ir viena svarīgākajām bioloăijā pielietojamām

Διαβάστε περισσότερα

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss)

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvkonstrukciju profesora grupa KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) LABORATORIJAS DARBI RTU Rīga, 004 Laboratorijas darbi paredzēti RTU būvniecības specialitāšu

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte datorzinātņu nodaļa

Latvijas Universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte datorzinātņu nodaļa Latvijas Univesitāte Fizikas un matemātikas fakultāte datozinātņu nodaļa Eksāmena biļešu atbildes Fizikā (Teoētiskā mehānika, elektomagnētisms, optika) NEPABEIGTS Rīga,. Šis dabs i nācis no http://datzb.intelctuals.net/

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma Analogās 520TVL krāsu kameras EQ350 Sensors: 1/3 SONY CCD Izšķirtspēja: 752 x 582 (PAL) 520 TVL Gaismas jūtība: 0.5 lux (F=1.2) S/N attiecība: > 48 db (AGC izslēgts) Lēca: nav Nominālais spriegums: EQ

Διαβάστε περισσότερα

IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ

IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ RĪGAS TEHNISKĀS KOLEDŽA I.Klotņa IEVADS KĻŪDU TEORIJĀ 011. 1 1. FIZIKĀLO LIELUMU MĒRĪŠANA Peredze apstprna, ka dažādus tpskus objektus var savā starpā salīdznāt tka pēc tādām īpašībām, kuras raksturo ar

Διαβάστε περισσότερα

Brīvie elektroni metālos. 1. Drudes metālu teorija

Brīvie elektroni metālos. 1. Drudes metālu teorija Brīvie eletroni metālos 1. Drudes metālu teorija Metālus vieno virne opīgu īpašību. Visi metāli ir labi siltuma un eletrisās strāvas vadītāji, tiem rasturīga aļamība, plastisums, gaismas spoguļreflesija.

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ

Διαβάστε περισσότερα

4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_04_01_P1 Elektriskais lādiņš un lādētu ķermeņu mijiedarbība Skolēna darba

Διαβάστε περισσότερα

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā

Διαβάστε περισσότερα

L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA. Studiju materiāli

L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA. Studiju materiāli LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE TEHNISKĀ FAKULTĀTE LAUKSAIMNIECĪBAS ENERĂĒTIKAS INSTITŪTS I l mārs Žanis Kl e g e r i s L I E T I Š Ė Ā E L E K T R O T E H N I KA Studiju materiāli Lekciju konspekts.

Διαβάστε περισσότερα

Elektriskais lauks dielektriķos Brīvie un saistītie lādiņi

Elektriskais lauks dielektriķos Brīvie un saistītie lādiņi 3... Elktrskas lauks dlktrķos 3... Brīv un sastīt lādņ 79. gadā angļu znātnks S. Grjs (666 736) kurš konstatēja, ka lktrskas lādņš var pārt no vna ķrmņa uz otru, pmēram, pa mtāla stpl. Līdz ar to, var

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 6. TEMATS MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS UN VIĻŅI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_10_SP_06_P1 Uzdevums grupai Skolēna darba lapa F_10_UP_06_P1 Seismogrāfa darbības shēma

Διαβάστε περισσότερα

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu 2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),

Διαβάστε περισσότερα

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS RAJONU 39. OLIMPIĀDE

LATVIJAS RAJONU 39. OLIMPIĀDE Materiāls ņemts o grāmatas:adžās Agis, Bērziņa Aa, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (-) kārtas (rajou) uzdevumi u atrisiājumi" LATVIJAS RAJONU 9 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 9 Ir jāaprēķia 00-ais

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča SATURS

Irina Vdoviča SATURS Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Analītiskā ķīmija. Kvantitatīvā analīze. Laboratorijas darbi, uzdevumi SATURS KVANTITATĪVĀ ANALĪZE... GRAVIMETRIJA... Laboratorijas darbs KRISTALIZĀCIJAS ŪDENS NOTEIKŠANA

Διαβάστε περισσότερα

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Dr. oec, docente, Silvija Kristapsone 29.10.2015. 1 I. Zinātniskās pētniecības

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE

LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE 9 LATVIJAS NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE 50 2009 RAJONA OLIMPIĀDES UZDEVUMI 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 9. KLASE 9. KLASE Rajona olimpiādes uzdevumi 2009 Salasāmā rokrakstā atrisināt tālāk dotos

Διαβάστε περισσότερα

AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība

AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga, 2016 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas piegādi...

Διαβάστε περισσότερα

"Profesora Cipariņa klubs" 2005./06. m.g. 1. nodarbības uzdevumu atrisinājumi. A grupa

Profesora Cipariņa klubs 2005./06. m.g. 1. nodarbības uzdevumu atrisinājumi. A grupa "Profesora Cipariņa klubs" 005./06. m.g.. nodarbības udevumu atrisinājumi A grupa. Viegli pārbaudīt, ka 3 4=44. Tātad meklējamie skaitļi var būt ; 3; 4. Pierādīsim, ka tie nevar būt citādi. Tiešām, ivēloties

Διαβάστε περισσότερα

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 584 Pieņemts: 13.10.2015. Stājas spēkā: 01.07.2016. Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 202 (5520), 15.10.2015. OP numurs: 2015/202.9 Ministru kabineta

Διαβάστε περισσότερα

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis

PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS. E.Vanzovičs, S.Želvis PĀRSPRIEGUMA AIZSARDZĪBAS UN TĀM IZVIRZĀMĀS NORMATĪVĀS PRASĪBAS E.Vanzovičs, S.Želvis RTU Enerģētikas un elektrotenikas fakultāte Enerģētikas institūts Rīga 2006 ANOTĀCIJA Darbā apskatīta pārsprieguma

Διαβάστε περισσότερα

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā? Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētiskie lauki

Elektromagnētiskie lauki Nesaistoša labas prakses rokasgrāmata par Direktīvas 2013/35/ES īstenošanu Elektromagnētiskie lauki 2. sējums. Gadījumu analīzes Sociālā Eiropa Šī publikācija saņēmusi Eiropas Savienības Nodarbinātības

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Metāla konstrukcijas

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte. Metāla konstrukcijas Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte Metāla konstrukcijas Studiju darbs Ēkas starpstāvu pārseguma nesošo tērauda konstrukciju projekts Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs Stud. apl. Nr. 081RBC049

Διαβάστε περισσότερα

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 ul. Wróblewskiego 18 93-578 Łódź tel: (0-42) 684 47 62 fax: (0-42) 684 77 15 ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA I. DARBĪBA UN UZBŪVE.............. lpp. 2 II. GĀZES SKAITĪTĀJA MARĶĒJUMS......

Διαβάστε περισσότερα

PRASĪBAS 1 KV ELEKTROTĪKLA PROJEKTĒŠANAI UN BŪVNIECĪBAI

PRASĪBAS 1 KV ELEKTROTĪKLA PROJEKTĒŠANAI UN BŪVNIECĪBAI LATVIJAS ENERGOSTANDARTS LEK 139 Pirmais izdevums 2013 PRASĪBAS 1 KV ELEKTROTĪKLA PROJEKTĒŠANAI UN BŪVNIECĪBAI AS Latvenergo, teksts, 2013 Biedrība Latvijas Elektrotehniskā komisija, noformējums, makets,

Διαβάστε περισσότερα

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας

Διαβάστε περισσότερα

ENERGOSTANDARTS VĒJAGREGĀTU SISTĒMAS

ENERGOSTANDARTS VĒJAGREGĀTU SISTĒMAS LATVIJA ENERGOTANDART LEK 1400-21 Pirmais izdevums 2006 VĒJAGREGĀTU ITĒMA 21. DAĻA TĪKLĀ LĒGTU VĒJAGREGĀTU ITĒMA ĢENERĒTĀ ELEKTROENERĢIJA KVALITĀTE PARAMETRU MĒRĪŠANA UN NOVĒRTĒŠANA Latvijas Eletrotehisā

Διαβάστε περισσότερα

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts:

Διαβάστε περισσότερα

Saules starojuma enerģijas izmantošana

Saules starojuma enerģijas izmantošana Saules starojuma enerģijas izmantošana Galvenais enerģijas avots Saules sistēmā, arī uz Zemes, ir Saules elektromagnētiskais starojums. Saule ir gāzu-plazmas ķermenis, tās iekšienē notiek kodolu sintēzes

Διαβάστε περισσότερα

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS FIZIKA 10. 12. KLASEI MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMAS PARAUGS IEVADS Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta: 1) mērķis un uzdevumi; 2) mācību

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu

Διαβάστε περισσότερα

Π Ο Λ Ι Τ Ι Κ Α Κ Α Ι Σ Τ Ρ Α Τ Ι Ω Τ Ι Κ Α Γ Ε Γ Ο Ν Ο Τ Α

Π Ο Λ Ι Τ Ι Κ Α Κ Α Ι Σ Τ Ρ Α Τ Ι Ω Τ Ι Κ Α Γ Ε Γ Ο Ν Ο Τ Α Α Ρ Χ Α Ι Α Ι Σ Τ Ο Ρ Ι Α Π Ο Λ Ι Τ Ι Κ Α Κ Α Ι Σ Τ Ρ Α Τ Ι Ω Τ Ι Κ Α Γ Ε Γ Ο Ν Ο Τ Α Σ η µ ε ί ω σ η : σ υ ν ά δ ε λ φ ο ι, ν α µ ο υ σ υ γ χ ω ρ ή σ ε τ ε τ ο γ ρ ή γ ο ρ ο κ α ι α τ η µ έ λ η τ ο ύ

Διαβάστε περισσότερα

AS Sadales tīkls. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība

AS Sadales tīkls. Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība AS Sadales tīkls Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu diferencēto tarifu pielietošanas kārtība Rīga 2015 Saturs: 1. Vispārīgi... 3 2. Tarifu sastāvs... 3 2.1. Maksa par elektroenerģijas sadalīšanu...

Διαβάστε περισσότερα

Leica Lino L360, L2P5, L2+, L2G+, L2, P5, P3

Leica Lino L360, L2P5, L2+, L2G+, L2, P5, P3 Leica Lino L360, L25, L2+, L2G+, L2, 5, 3 Lietotāja rokasgrāata Versija 757665i Latviski Apsveica ūs ar Leica Lino iegādi. Drošības instrukciju nodaļa seko pēc ekspluatācijas instrukciju nodaļas. irs lietojiet

Διαβάστε περισσότερα

STEP SYSTEMS. ph mērītājs ECO pocket

STEP SYSTEMS. ph mērītājs ECO pocket STEP SYSTEMS ph mērītājs ECO pocket Ūdens izturīgs ph mērītājs. Uz LCD displeja attēlo ph un temperatūras mērījumus. Ieslēdzot mērītāju, tas veic savas programmas pārbaudi un pēc tam uz displeja attēlo

Διαβάστε περισσότερα

KabeĜu līniju un cauruĝvadu meklēšanas metodika

KabeĜu līniju un cauruĝvadu meklēšanas metodika KabeĜu līniju un cauruĝvadu meklēšanas metodika pielietojot 3M Dynatel sērijas kabeĝu meklēšanas iekārtas 1998.gada augusts 80-6108-6216-3-С 2 Saturs 1.nodaĜa. KabeĜa trases meklēšanas pamati 1. Ievads...7

Διαβάστε περισσότερα

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC www.latea.lv www.lldra.lv CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC LVS EN 14351-1 PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas

Διαβάστε περισσότερα

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni. Xylometazolini hydrochloridum

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM. XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni. Xylometazolini hydrochloridum LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM XYLOMETAZOLIN ICN Polfa 1,0 mg/ml deguna pilieni Xylometazolini hydrochloridum Uzmanīgi izlasiet visu instrukciju, jo tā satur Jums svarīgu informāciju.

Διαβάστε περισσότερα

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas Vielas un enerăijas maiħa citoplazmā 11. tēma Vielu un enerăijas maiħa Lizosomas Heterofāgija Autofāgija Mikroėermenīši Olbaltumvielu imports peroksisomās Vakuolas Proteosomas RNāze Glikolīze Šūnās gandrīz

Διαβάστε περισσότερα

Matemātiskās statistikas pamatjēdzieni

Matemātiskās statistikas pamatjēdzieni Matemātskās statstkas pamatjēdze Uzskatīsm, ka ξ - gadījuma lelums, kas apraksta pētāmā objekta uzvedību (rādītāj par veu, va varākām objekta pazīmēm ). Gadījuma lelums ξ peņem vērtības o kādas kopas X.

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006)

LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) LATVIJAS 47. NACIONĀLĀ ĶĪMIJAS OLIMPIĀDE (2006) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei Atrisināt tālāk dotos 6 uzdevumus! Risinājumā parādīt arī visus aprēķinus! Rakstīt glītā, salasāmā rokrakstā! Uz risinājumu

Διαβάστε περισσότερα

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa IZGLĪTĪBAS SATURA UN EKSAMINĀCIJAS CENTRS IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI 2008. gads 1. variants, 1. daļa Maksimālais punktu skaits par 1. daļu 30 p. Aizpilda skolotājs: 1. uzdevums. Vai apgalvojums ir

Διαβάστε περισσότερα

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Kursu vada: Egita Zviedre Biologi, 1. kurss, 2. semestris Aļģes Aļģes (latīņu: Algae) ir gan vienšūnu, gan daudzšūnu, retāk - bezšūnu organismi; Aļģes

Διαβάστε περισσότερα

MICROMASTER kw kw

MICROMASTER kw kw MICROMASTER 430 7.5 kw - 250 kw Lietošanas instrukcijas 12/02 izlaidums Informācija lietotājam 6SE6400-5AE00-0BP0 Dokumentācija MICROMASTER 430 Palaišanas pamācība Ātrai SPD un BOP-2 palaišanai ekspluatācijā.

Διαβάστε περισσότερα

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā.

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā. Lietošanas pamācība SVINA AKUMULATORU STARTERBATERIJAS kompānijas EXIDE Automotive Batterie GmbH produkcija ar zīmoliem DETA Senator2, DETA Power un DETA Standard Šajā lietošanas pamācībā ietverti drošības

Διαβάστε περισσότερα