Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/

Save this PDF as:
 WORD  PNG  TXT  JPG

Μέγεθος: px
Εμφάνιση ξεκινά από τη σελίδα:

Download "Projekts Tālākizglītības programmas Bioloăijas skolotāja profesionālā pilnveide izstrāde un aprobācija (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/"

Transcript

1 C Praktisko darbu modulis 1. laboratorijas darbs Nodarbība. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā Priekšstatu veidošanās par mikroskopiju Mikroskopēšana ir viena svarīgākajām bioloăijā pielietojamām metodēm, bez kurām nebūtu iespējama dzīvo organismu uzbūves izpēte. Vienkāršākā no dzīvo organismu mikroskopiskās izpētes metodēm ir gaismas mikroskopija. Mūsu ēras 1.gadsimtā romiešu zinātnieks Plīnijs Vecākais (viħš arī Plīnijs Otrais, m.ē ) uzrakstījis darbu par dabas vēsturi, tiesa, tajā Ĝoti maz vietas atvēlot augiem. Augus viħš aplūko vairāk no cilvēka interešu viedokĝa. Plīnijs Vecākais izdarījis pierakstus par vecākā mikroskopa izgudrošanu. Tā bija ar ūdeni pildīta stikla lode. Krass pavērsiens augu iekšējās uzbūves pētīšanā sākās 16. un 17.gs. mijā līdz ar īsta mikroskopa izgudrošanu. Pirmo salikto mikroskopu gadā Midleburgā konstruē nīderlandiešu optiėis Zahariass Jansens (Zacharias Janssen, ) (1.attēls, A). Tā kā tajā laikā viħš bija Ĝoti jauns, tad, visticamāk, to bija izdarījis viħa tēvs Hanss Jansens, bet Zahariass vēlāk pārħēma viħa darbu. Mikroskopa konstrukciju veidoja divi viens otrā iemontēti cilindri, kuriem katrā galā nofiksēta lēca. Saliktā veidā tas deva palielinājumu 3 x, bet izvilktā stāvoklī 9 x (1.attēls, B). A B 1. attēls. A - Zahariass Jansens 1, B - Z.Jansena konstruētais saliktais mikroskops q=tbn:u6qdu_lmihjwtm: jpg ( ) Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 1

2 Vislielāko atklājumu augu anatomijas un mikroskopijas vēsturē acīmredzot izdarījis angĝu fiziėis, ėīmiėis, matemātiėis un izgudrotājs Roberts Huks (Robert Hooke, ) (2.attēls, A), kurš gadā ar paša konstruēto mikroskopu (2. attēls, B) korėa šėērsgriezumā saskata auga organisma pamatelementus un dod tiem nosaukumu šūna (cellula) (2. attēls, C). Savus atklājumus Huks gadā publicēja darbā Micrographia (2. attēls, D). A B C D 2. attēls. A Roberts Huks 3, B Roberta Huka konstruētais mikroskops 4, C ar mikroskopa palīdzību pirmais iegūtais šūnu attēls 5, D gadā publicētā R.Huka darba Micrographia titullapa q=tbn:mct_jukbvoqaam: ( ) 3 ( ) 4 ( ) 5 ( ) 6 ( ) Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 2

3 Ar gadu, kad tika publicēts minētais Huka darbs, arī sākās šūnas pētīšanas vēsture un līdz ar to augu anatomijas kā botānikas apakšnozares attīstības vēsture. Dažus gadus vēlāk gadā nīderlandiešu apăērbu tirgotājs, izgudrotājs, dabas pētnieks Antonijs van Lēvenhuks (Antony van Leeuwenhoek, ) (3. attēls, A) konstruē vienkāršu, tomēr Ĝoti precīzu mikroskopu (patiesībā palielināmo stiklu) ar palielinājumu ~280x (3.attēls, B). ViĦš pavisam izgatavojis ~500 šādas konstrukcijas mikroskopu, no kuriem vairāki saglabājušies līdz mūsdienām. A 3. attēls. A Antonijs van Lēvenhuks 7, B Antonija van Lēvenhuka konstruētais mikroskops 8. Ar savas konstrukcijas mikroskopu Lēvenhuks novērojis un aprakstījis pavedienveida aĝăi spirogīru, kā arī daudzus citus protistus, ieskaitot skropstiħinfuzorijas. Lēvenhuks atklājis arī eritrocītus, pirmais mikroskopā novērojis amēbas, ko aprakstījis kā sīkus krokainus pūslīšus smilšu graudu lielumā. 7 ( ) 8 ( ) Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 3

4 Gaismas mikroskopa uzbūve un darbības princips Objektu izmēri dzīvajā dabā un dažādu ierīču izšėirtspēja Svarīgs mikroskopa optiskās kvalitātes rādītājs ir ne tikai palielinājums, bet arī tā izšėirtspēja (4. attēls). 4.attēls. Objektu izmēri dzīvajā dabā. Vairums šūnu ir tikai µm diametrā, tādēĝ tās ir saskatāmas tikai mikroskopā. Lai attēlā iekĝautu visu dzīvās dabas objektu izmēru dažādību, tajā ir izmantota logaritmiskā skala. Mērvienības: 1 centimetrs (1 cm) = 10-2 m 1 milimetrs (1 mm) = 10-3 m 1 mikrometrs (1 µm) = 10-6 m 1 nanometrs (1 nm) = 10-9 m Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 4

5 Gaišā lauka mikroskopija Gaišā lauka mikroskopija caurejošā gaismā ir visizplatītākā mikroskopēšanas metode. Strādājot ar gaišā lauka mikroskopu, objekts tiek apgaismots no apakšas (5.attēls) un tas uz gaiša fona izskatās krāsains. Kondensora lēca redzamo gaismu fokusē uz objekta; objektīva un okulāra lēcas palielina iegūto objekta attēlu, kas tiek projicēts uz acs tīklenes vai fotofilmas. 5. attēls. Gaismas staru plūsma, izmantojot gaismas (optisko) mikroskopu. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 5

6 Gaismas mikroskopa uzbūve Mikroskopa optiskā daĝa Gaismas mikroskopam izšėir optisko un mehānisko daĝu (6.attēls). Mikroskopa optiskā daĝa sastāv no trim sistēmām: apgaismošanas ierīces, okulāra, objektīva. Mikroskopa optiskajai daĝai pieskaitāms arī tubuss (lat. tubus = caurule), kuram vienā galā atrodas okulārs, bet otrā - objektīvs. Gan objektīvs, gan okulārs ir precīzi centrēti un katrs no tiem veic savas funkcijas. 6.attēls. Gaismas mikroskopa uzbūve. Studentu mikroskopa LEICA BM E uzbūve 9 1 okulārs 2 tubuss 3 revolverierīce 4 objektīvi 5 priekšmetgalds 6 kondensors 7 īrisa diafragmas svira 8 preparāta pārvietošanas skrūves 9 apgaismotāja frontālā lēca 10 mikroskopa pamatne 11 tubusa turētājs 12 preparāta fiksācijas mehānisms 13 mikrofokusēšanas mehānisma skrūve 14 makrofokusēšanas mehānisma skrūve Apgaismošanas ierīce Mikroskopa apgaismošanas ierīce sastāv no kondensora ar īrisa diafragmu (6.attēls, 6) un elektriskā apgaismotāja vai spoguĝa (6.attēls, 9). Kondensoram ir 2 vai vairāk lēcas, kas iemontētas cilindriskā aptverē. Īrisa diafragma atrodas zem kondensora - ar nelielas sviras palīdzību diafragmu var atvērt vai aizvērt, turklāt diafragmas atvere vienmēr atrodas centrā. Preparāta apgaismošanai var izmantot dažādus gaismas avotus - saules gaismu vai mākslīgo gaismu ar spoguĝa palīdzību novirza uz kondensoru un tam cauri uz pētāmo objektu. Ērtāki ir elektriskie apgaismotāji, kuri iemontēti mikroskopa pamatnē. 9 Šim mikroskopam uzstādīts monokulārs Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 6

7 Objektīvs Mikroskopa svarīgākās optiskās daĝas ir objektīvi (6.attēls, 4). Objektīvs ir sarežăīta optiskā sistēma, kas sastāv no daudzām lēcām (to skaits var būt no 2 līdz 10), kas iemontētas metāla čaulā. Tas dod īstu, apgrieztu, palielinātu attēlu. Strādājot ar sauso sistēmu objektīviem, starp objektīvu un segstiklu paliek gaisa sprauga. Sīkāku objektu pētīšanai izmanto eĝĝas imersijas objektīvus, ar kuriem strādājot starp segstiklu un objektīvu uzpilina imersijas eĝĝu). Attēla palielinājums, ko iegūst ar dažādiem objektīviem, var būt reizes. Objektīva palielinājums ir uzrakstīts uz objektīva (7.attēls). Zem palielinājuma ir uzrakstīta arī skaitliskā apertūra (7.attēls), kas raksturo mikroskopa izšėiršanas spēju. 7.attēls. Objektīva raksturlielumi Mikroskopēšanaas darbā svarīgs ir objektīva darba attālums, t.i., attālums no objektīva apakšējās (frontālās) lēcas līdz segstikla augšējai plaknei. Objektīviem ar mazāku palielinājumu darba attālums ir lielāks, bet objektīviem ar lielāku palielinājumu mazāks (1.tabula). Piemēram, objektīvam ar palielinājumu 40 x darba attālums ir tikai 0.41 mm, bet eĝĝas imersijas objektīvam ar palielinājumu 90 x vēl mazāks mm, tāpēc mikroskopēšanas laikā jāstrādā Ĝoti uzmanīgi, jo darba laikā var saplēst ne tikai preparātu, bet saskrāpēt arī objektīva frontālo lēcu, tādējādi pilnīgi sabojājot objektīvu. 1.tabula. Dažādu objektīvu raksturojums Palielinājums (reizes) Skaitliskā apertūra Darba attālums (mm) (PLAN) (OI, MI) Okulārs Okulāra (6.attēls, 1) uzbūve ir daudz vienkāršāka par objektīva uzbūvi - tas parasti sastāv no 2 lēcām, kas iemontētas cilindriskā aptverē. Starp tām atrodas pastāvīga diafragma, kas ierobežo redzeslauku. Izšėir dažāda palielinājuma okulārus (2.tabula), tomēr visbiežāk lieto Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 7

8 okulārus ar palielinājumu 7x, 10x, un 15x. Okulāra palielinājums atzīmēts okulāra augšā. Okulārs darbojas kā lupa, dodot tiešu, šėietamu un palielinātu attēlu. 2.tabula. Dažādu okulāru raksturojums Okulāra apzīmējums Palielinājums (reizes) Redzes lauka diametrs (mm) K7 x 7 18 K10 x K10 x / K15 x K20 x 20 9 Tubuss Tubuss (6.attēls, 2) ir cilindriska caurule, kuras augšgalā iestiprināts okulārs, bet apakšgalā -revolverierīce ar ligzdām, kurās ieskrūvē objektīvus. Tubuss aizsargā objektīvu no lieko gaismas staru iekĝūšanas tajā, kā arī nodrošina nemainīgu attālumu starp objektīvu un okulāru. Mikroskopa mehāniskā daĝa Mikroskopa mehāniskā daĝa sastāv no: pamatnes priekšmetgalda fokusēšanas makromehānisma fokusēšanas mikromehānisma tubusa turētāja Mikroskopa pamatne Mikroskopa pamatne (6.attēls, 10) kalpo mikroskopa stabilai novietošanai uz galda. Atkarībā no mikroskopa konstrukcijas tajā var būt iemontēts elektriskais apgaismotājs, kā arī fokusēšanas mikromehānisms. Priekšmetgalds Priekšmetgalds (6.attēls, 5, 12) var būt dažādas formas, kustīgs vai nekustīgs, ar koordinātu skalu vai bez tās, tomēr jebkuras konstrukcijas priekšmetgalda galvenā funkcija ir preparāta turēšana. Tā vidū ir atvere, caur kuru gaisma no kondensora izkĝūst caur preparātu un tālāk iekĝūst objektīvā. Uz priekšmetgalda var būt metāla skavas preparāta stingrākai fiksācijai pie galdiħa. Fokusēšanas makromehānisms Ar fokusēšanas makromehānisma palīdzību tiek noregulēts aptuvenais redzeslauka asums - tiek veikta preparāta aptuvenā fokusēšana. Makromehānisms tiek darbināts ar Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 8

9 makromehānisma skrūvi (6.attēls, 14). Fokusēšanas makromehānismu drīkst darbināt tikai, strādājot ar mazā palielinājuma objektīviem (8x, 10x). Fokusēšanas mikromehānisms Fokusēšanas mikromehānismu izmanto, lai veiktu preparāta precīzo fokusēšanu. Mikromehānismu darbina ar mikromehānisma skrūvi (6.attēls, 13), kuru izvietojums dažādu konstrukciju mikroskopiem var atšėirties. Pilns skrūves apgrieziens objektīvu tuvina vai attālina preparātam par 100 µm. Fokusēšanas mikromehānismu var izmantot, kā, strādājot ar maza palielinājuma objektīviem, tā arī, strādājot ar liela palielinājuma objektīviem (40x, 90x). Makromehānismi un jo īpaši mikromehānismi ir Ĝoti precīzas ierīces, tādēĝ ar tiem jāapietas Ĝoti saudzīgi, to skrūves jāgriež vienmērīgi, bez rāvieniem, bez spēka pielietošanas. Tiklīdz skrūves negriežas viegli, tā darbs jāpārtrauc un mehānisms jāregulē vai jāremontē. Tubusa turētājs Tubusa turētājam (6.attēls, 11) dažādu konstrukciju mikroskopiem var būt dažāda forma. Ar fokusēšanas makromehānisma palīdzību tas var vertikāli pārvietoties par 50 mm. Tubusa turētāja augšējā daĝā iemontēta revolverierīce (6.attēls, 3) ar ligzdām objektīvu ieskrūvēšanai. Ar revolverierīces palīdzību mikroskopēšanas laikā iespējams ātri mainīt objektīvus. Gaišā lauka mikroskopa darbības princips Mikroskopa galvenā sastāvdaĝa ir tā optiskā sistēma. Objektīvi ir konstruēti tā, lai preparāts atrastos starp objektīva galveno fokusu un tā divkāršo fokusa attālumu. SaskaĦā ar optikas likumiem objektīvs mikroskopa tubusā veido īstu, palielinātu, bet attiecībā pret preparātu apgrieztu attēlu (8.attēls). Šis attēls veidojas tubusa augšējā galā okulāra diafragmas plaknē, kas atrodas starp augšējās lēcas galveno fokusu un tās centru. Tādējādi okulāra augšējā lēca darbojas līdzīgi lupai, dodot objektīva veidotā īstā, apgrieztā, palielinātā attēla šėietamu, tiešu, palielinātu attēlu. Tātad mikroskopā redzamais objekta attēls ir šėietams, palielināts un apgriezts (8.attēls). Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 9

10 8.attēls. Gaismas staru gaita gaismas mikroskopā. Tam, ka mikroskopā attēls ir šėietams, nav būtiskas nozīmes - šo attēlu var ne tikai redzēt, bet arī mērīt, zīmēt un fotografēt. Vienīgās neērtības rada tas, objekta attēls ir apgriezts, jo tās objekta daĝas, kas redzamas mikroskopa redzeslauka labajā pusē, faktiski atrodas kreisajā pusē, un otrādi. Tādējādi, ja redzeslauka kreisajā pusē redzamais objekts jāpārvieto uz centru, preparāts jāvirza nevis pa labi, bet gan - pa kreisi. Tomēr, regulāri strādājot ar mikroskopu, pie šīm neērtībām ātri pierod. Gaismas mikroskopa kopējā palielinājuma aprēėināšana Gaismas mikroskopa palielinājumu, ja ir normāls tubusa garums (160 mm), aprēėina, reizinot okulāra un objektīva palielinājumu. Tā, piemēram, ja lieto okulāru 10 x un objektīvus 8 x un 40 x, tad mikroskopa palielinājums būs attiecīgi 10 x 8 = 80 x un 10 x 40 = 400 x. Mikroskopa izšėiršanas spēja Mikroskopa palielinājums raksturo ne visas mikroskopa īpašības, jo palielinātais attēls var būt gan ass, gan arī neass, neskaidrs. Svarīgākais mikroskopa rakturlielums ir tā izšėiršanas spēja, kas ir atkarīga no izmantotās gaismas viĝħa garuma un mikroskopa optiskās sistēmas skaitliskās apertūras. Mikroskopa izšėiršanas spēju raksturo minimālais attālums starp diviem punktiem, kurā tos vēl var saskatīt katru atsevišėi. Jo īsāka viĝħa garuma gaisma tiek izmantota un jo lielāka ir optiskās sistēmas skaitliskā apertūra, jo mazāks ir minimālais attālums starp diviem punktiem un līdz ar to lielāka ir mikroskopa izšėiršanas spēja: λ d = A 1 +A 2, kur d - minimālais attālums starp 2 punktiem, λ - izmantotās gaismas viĝħa garums, A 1 - objektīva skaitliskā apertūra, A 2 -okulāra skaitliskā apertūra. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 10

11 Jo mazāks ir absolūtais lielums d, jo lielāka ir mikroskopa izšėiršanas spēja, jo mazāku objektu ir iespējams saskatīt, izmantojot mikroskopu. Gaismas mikroskopa izšėiršanas spēja, izmantojot redzamo gaismu nepārsniedz µm. Izmantojot ultravioletos starus, izšėiršanas spēju var palielināt līdz 0.1 µm. Skaitliskā apertūra Skaitliskā apertūra (lat. apertus = vaĝējs, atklāts) ir matemātiska izteiksme, kas raksturo kondensora sakoncentrēto gaismas daudzumu, kas iekĝūst objektīva frontālajā lēcā. Skaitlisko apertūru aprēėina pēc formulas: A = n sin α, kur A - skaitliskā apertūra, n - gaismas laušanas koeficients videi, kas atrodas starp segstiklu un objektīva frontālo lēcu, α - leħėiskās apertūras puse (9.attēls). 9.attēls. LeĦėiskās apertūras ietekme uz gaismas staru gaismas staru izplatīšanās virzienu. 1 - pētāmais objekts, 2 - objektīva lēca, 2α - leħėiskā apertūra, α - leħėiskās apertūras puse. Mikroskopa izšėiršanas spējas palielināšana Lai palielinātu mikroskopa izšėiršanas spēju, pētāmo objektu apgaismo ar īsāka viĝħa garuma gaismu, piemēram, ar ultravioleto gaismu, vai arī izmanto objektīvus ar lielāku skaitlisko apertūru. Jo lielāka ir izmantojamā objektīva skaitliskā apertūra, jo lielāka ir mikroskopa izšėiršanas spēja. Skaitliskā apertūra jebkurai lēcai, kas robežojas ar gaisu (t.s. sausā sistēma ) nevar būt lielāka par 1, jo gaismas laušanas koeficients n gaisam ir 1, bet leħėis α nevar būt lielāks par 90 0, tāpēc sin α 1. 1 Skaitlisko apertūru var palielināt, palielinot gaismas laušanas koeficientu videi, kas atrodas starp objektīva frontālo lēcu un preparāta segstiklu, proti, pietuvinot to gaismas laušanas koeficientam, kāds raksturīgs stiklam (stiklam n=1.5). Šādā nolūkā uz praparāta segstikla uzpilina šėidrumu, kam gaismas laušanas koeficients lielāks nekā gaisam, piemēram, ūdeni (n=1.3), glicerīnu (n=1.4) vai speciālu imersijas eĝĝu (n~1.5). Katrai no šīm vidēm tiek ražoti speciāli imersijas objektīvi, kuru frontālā lēca objekta izpētes laikā tiek iemērkta attiecīgajā šėidrumā. Šādu objektīvu skaitliskā apertūra pieaug, palielinoties gan gaismas laušanas koeficientam n, gan arī sin α (10.attēls). Imersijas objektīvi ir marėēti ar speciāliem uzrakstiem vai citām zīmēm. Piemēram, Vācijā ražotajiem Leica markas mikroskopiem eĝĝas imersijas objektīvi ir marėēti ar burtiem OI (oil immersion = eĝĝas imersija) un melnas krāsas gredzenu. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 11

12 Imersijas sistēmas faktiski tiek izmantotas, lai palielinātu objektīvu skaitlisko apertūru, samazinot gaismas zudumus. 10.attēls. Imersijas eĝĝas ietekme uz gaismas staru izplatīšanās virziena maiħu. 1. objektīvs 2. objekts 3. priekšmetstikls 4. segstikls 5. gaismas ataru izplatīšanās virziens 6. imersijas eĝĝa 7. objektīva frontālā lēca Lietderīgais un nelietderīgais palielinājums Mūsdienu tehnikas līmenis dod iespēju konstruēt gaismas mikroskopus, kas dotu palielinājumu vairākus tūkstošus reižu, taču šāds palielinājums vairs neko jaunu, būtisku nedod. Dažkārt gluži otrādi - objekts pat zaudē savu asumu. Mikroskopa palielinājumu virs lietderīgā palielinājuma sauc par nelietderīgo palielinājumu. Mikroskopa lietderīgais palielinājums pārsniedz objektīva skaitlisko apertūru reižu, piemēram, objektīvam ar skaitlisko apertūru 0.65 lietderīgais palielinājums ir reizes. Fāzu kontrasta mikroskopija Cilvēka acs atšėir gaismas viĝħu garuma izmaiħas (gaismas krāsu), kā arī to amplitūdas izmaiħas (gaismas intensitāti, spožumu), tomēr nespēj atšėirt gaismas fāzu nobīdes. Nekrāsotas šūnas gaišā lauka mikroskopa caurejošā gaismā labi redzamas tikai tad, ja liela daĝa gaismas enerăijas tajās tiek absorbēta. Šādā gadījumā gaismas viĝħi, kas izkĝūst no objekta (šūnām), ir ar mazāku amplitūdu (t.i., mazāk spoži) un acs šo objektu uztver kā tumšāku, salīdzinot ar apkārtējo vidi. Tomēr daudzi mikroorganismi, kurus spēj izšėirt, ir gandrīz tikpat caurspīdīgi kā apkārtējā vide. Caur šādiem mikroorganismiem izejošo gaismas viĝħu amplitūda gandrīz neizmainās, tāpēc šādi objekti ar gaišā lauka mikroskopu ir slikti saskatāmi vai pat nemaz nav saskatāmi. Novērotājam redzes lauks šėiet pilnīgi viendabīgs. Objektu var padarīt kontrastaināku: 1. gandrīz pilnīgi aizverot kondensora diafragmu (īrisa diafragmu), 2. krāsojot objektu, 3. izmantojot fāzu kontrasta mikroskopu. Pirmais paħēmiens nebūtu ieteicams, jo līdz ar to tiek samazināta kondensora skaitliskā apertūra, tādējādi samazinot mikroskopa izšėiršanas spēju. Objekta krāsošana parasti dod labus rezultātus, tomēr vairumā gadījumu krāsot var tikai fiksētu, tātad, nedzīvu objektu, kas ne vienmēr ir ieteicams. Galvenā fāzu kontrasta metodes priekšrocība ir, ka tādējādi ir iespējams aplūkot dzīvus objektus, tos nekrāsojot un nefiksējot. Izmantojot fāzu kontrasta metodi, netiek palielināta mikroskopa izšėiršanas spēja, tomēr iespējams aplūkot caurspīdīgus objektus un dažkārt pat atsevišėas to struktūras. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 12

13 11.attēls. Gaismas staru izplatīšanās, izmantojot fāzu kontrasta ierīci. 1 - gredzenveida diafragma, 2 - kondensors, 3 - objekts, 4 - objektīvs, 5 - fāzu plāksnīte Optiskā sistēma, kas tiek izmantota fāzu kontrasta iegūšanai, sastāv no fāzu plāksnītes un gredzenveida diafragmas. Fāzu plāksnīte (caurspīdīgs disks, uz kura plānā slānī uzsmidzināts metāla gredzens) iemontēta objektīva augšējā fokālajā plaknē (11.attēls). Gredzenveida diafragma (gaismas necaurspīdīgā diskā izveidota gredzenveida sprauga) atrodas zem kondensora. Caur objektu izgājušie gaismas viĝħi pēc fāzes atpaliek no gaismas viĝħiem, kas iziet tikai caur apkārtējo vidi, par apmēram ¼ λ. Mikroskopa objektīvā šie abi viĝħi interferē 10. Rezultējošajam vilnim ir tāds pat garums un amplitūda, kā tiešajam vilnim, bet tas nedaudz atšėiras no otrā pēc fāzes. Šī fāzu nobīde ir nepietiekama, lai to pamanītu ar parasto mikroskopu. Lai fāzu atšėirības pārvērstu amplitūdu atšėirībās, tiek izmantota fāzu plāksnīte, kas difraăēto 11 staru papildus nobīda par ¼ λ (8.attēls). 12.attēls. Shēmas, kas paskaidro fāzu kontrasta principu. 1 - fāzu nobīde starp difraăēto (D) un tiešo (S) vilni, 2 - tumšais kontrasts, 3 - gaišais kontrasts. Fāzu efekts rodas tiešo staru (stari, kas nenovirzās, izejot caur preparātu) un sānu, difraăējošo staru (stari, kas, izejot caur objektu un fāzu plāksnīti, pēc fāzes vai nu sakrīt 10 Interference - dažādu viĝħu savstarpēja pastiprināšanās vai dzišana, tiem pārklājoties Difrakcija - viĝħu apliekšanās ap šėēršĝiem vai izkliede pret šėēršĝiem. 11 Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 13

14 ar tiešajiem stariem vai arī ir nobīdīti attiecībā pret tiem par ½ λ, t.i., atrodas pretējā fāzē) interferences rezultātā. Pirmajā gadījumā abi viĝħi savstarpēji pastiprinās un objekta attēls kĝūst gaišāks par apkārtējo fonu. Tas ir gaišais, negatīvais kontrasts (12.attēls, 3). Otrajā gadījumā difraăējošais un tiešais vilnis savstarpēji dzēšas un objekts izskatās tumšāks - tas ir tumšais, pozitīvais kontrasts (12.attēls, 2). Tumšā lauka mikroskopija Tumšā lauka mikroskopijas metode pamatojas uz objekta apgaismošanu ar slīpi krītošiem gaismas stariem. Šāda apgaismojuma gadījumā gaismas stari nenokĝūst objektīvā un ar aci nav saskatāmi, tāpēc redzes lauks izskatās pilnīgi melns. Ja preparātā ieslēgts kāds neliels objekts, piemēram, mikroorganismi, tad slīpie stari atstarojas no to virsmas, izmaina savu izplatīšanās virzienu un iekĝūst objektīvā. Šādā gadījumā mikroskopā uz tumša fona redzami spilgti, spoži objekti. Šādu preparāta apgaismojumu var panākt, izmantojot speciālu tumšā lauka kondensoru. Tumšā lauka kondensoram ir aptumšota vidējā daĝa, tāpēc centrālie gaismas stari, kas no apgaismotāja iekĝūst kondensorā, tiek aizturēti, bet preparāta plaknē iekĝūst tikai malējie stari, kas atstarojas no kondensora iekšpusē iemontētajām spoguĝvirsmām (13.attēls). Ar tumšā lauka mikroskopijas metodes palīdzību var ieraudzīt līdz mikrometra simtdaĝām lielus objektus. Tomēr, aplūkojot objektus ar šīs metodes palīdzību, iespējams ieraudzīt tikai to kontūras, bet ne iekšējo uzbūvi. 13.attēls. Gaismas staru plūsmas shēma, izmantojot tumšā lauka kondensoru ( ) Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 14

15 3.tabula. Mikroskopijas metožu salīdzinājums Mikroskopija Apgaismojuma s metode avots Gaišā lauka mikroskopija Tumšā lauka mikroskopija Fluorescences mikroskopija Fāzu kontrasta mikroskopija Transmisijas elektronu mikroskopija (TEM) Skanējošā elektronu mikroskopija (SEM) Redzamā gaisma Redzamā gaisma Ultravioletā gaisma Redzamā gaisma Maksimālais palielinājum s (reizes) Elektroni Elektroni Pētāmā objekta sagatavošanas paħēmieni Dzīvs, fiksēts, krāsots, nekrāsots Dzīvs un galvenokārt nekrāsots Dzīvs un galvenokārt nekrāsots Dzīvs, nekrāsots Fiksēts, krāsots, ar plāniem smago metālu slāħiem pārklāts ultraplāns griezums Fiksēts, pārklāts ar plāniem smago metālu slāħiem Metodes pielietojums Šūnu tipa noteikšana, šūnu uzbūves un funkciju pētīšana. Slimību diagnoze. Šūnu tipa noteikšana, noteiktu šūnas funkciju pētīšana. Noteiktu slimību diagnoze. Šūnas sastāvdaĝu identificēšana, šūnas funkciju pētīšana. Noteiktu slimības formu diagnoze. Šūnas sastāvdaĝu identificēšana, šūnas sastāvā esošo vielu koncentrācijas noteikšana. Šūnu uzbūves un funkciju pētīšana. Šūnu ultrastruktūras un funkciju pētīšana. Šūnu tipa noteikšana (piem., vīrusi un citi mikroorganismi. Slimību un to norises diagnoze. Audu, orgānu u.c. uzbūves, iekšējās organizācijas un attīstības pētīšana. Rezultātu izmantošana saistībā ar citu metožu pielietojuma rezultātiem, lai veidotu izpratni par dažādu organizācijas līmeħu uzbūvi. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 15

16 14. attēls. Gaismas mikroskopa un elektronu mikroskopa darbības salīdzinājums A - gaismas mikroskopā kondensora lēca B - elektronu mikroskopā gaismas staru redzamo gaismu fokusē uz objekta; vietā tiek izmantota elektronu plūsma, objektīva un okulāra lēcas palielina bet stikla lēcu vietā - elektromagnēti. iegūto objekta attēlu, kas tiek projicēts Kondensora lēca (elektromagnēts) uz acs tīklenes vai fotofilmas. elektronu staru fokusē uz objekta; objektīva un projektora lēcas (elektromagnēti) palielina iegūto attēlu, kas tiek projicēts uz ekrāna vai fotofilmas. Darbs ar gaismas mikroskopu Gaismas mikroskops ir precīza optiska ierīce, tādēĝ, lai tas labi darbotos un lai varētu izmantot visas tā tehniskās iespējas, jāpārzina ne tikai mikroskopa uzbūve, bet arī tā lietošanas pamatnoteikumi. Darba vieta jāiekārto ērti, jo mikroskopēšana ir ilgstošs un nogurdinošs darbs. Mikroskopa galdam jābūt stabilam. Mikroskopētājs mikroskopu novieto pret sevi un darba gaitā to vairs nepārvieto. Uz galda mikroskopam labajā pusē novieto darbam nepieciešamos priekšmetus - instrumentus, reaăentus, zīmēšanas papīru, zīmuĝus utt. Skatoties mikroskopā, abām acīm jābūt atvērtām. Tas attiecas arī uz monokulārajiem mikroskopiem. Monokulārajā mikroskopā skatās ar kreiso aci. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 16

17 Pagaidu mikropreparāta pagatavošana un objekta izpēte Vispirms darba stāvoklī novieto mazā palielinājuma objektīvu (8x, 10x). Objektīvs darba stāvoklī ir novietots, kad, pagriežot revolverierīci, tas ar vieglu klikšėi nofiksējas vertikālā stāvoklī. 1. preparāta pagatavošanai katra studenta rīcībā ir instrumentu komplekts: 1.1. skalpelis 1.2. pincete 1.3. pipete 1.4. preparējamā adata 1.5. priekšmetstikls un segstikli (turēt tikai aiz maliħām - stiklu virsmām jābūt ideāli tīrām) 1.6. marle, filtrpapīrs, žilete 2. priekšmetstikla un segstikla tīrības pārbaude 3. objekta (griezuma, totālā objekta u.c.) novietošana uz priekšmetstikla ieslēdzošajā šėīdumā (iespējama objekta krāsošana uz priekšmetstikla vai atsevišėi pirms tā ieslēgšanas šėīdumā). Objekts var būt totālais preparāts, piemēram, pagatavots no veselas lapas, tas var būt augu struktūras griezums (šėērsgriezums, tangenciālais vai radiālais gargriezums) vai arī uztriepe augu materiāla saskrāpe 4. segstikla uzlikšana objektam, to slīpi ar vienu malu pieliekot ūdens vai citas vides pilienam uz priekšmetstikla un uzmanīgi to nolaižot uz piliena, lai tiktu izspiests viss gaiss. Ja zem segstikla palicis pārāk daudz šėidruma, to uzmanīgi atfiltrē, turot pie vienas segstikla malas filtrpapīra strēmeli. Ja šėidruma ir par maz, ar pipeti pie segstikla malas vēl piepilina vajadzīgo daudzumu, līdz piepildās visa telpa starp priekšmetstiklu un segstiklu 5. preparāta izpēte vispirms mazajā palielinājumā (objektīvs x4 vai 10x), pēc tam - lielajā (objektīvs x20, x40) aktīvi izmantojot preparāta pārvietošanas skrūves, īrisa diafragmu, apgaismotāju un makro-, mikrofokusēšanas mehānismu skrūves, lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku attēlu 6. lai pārietu uz lielo palielinājumu, vispirms izpēta objektu mazajā palielinājumā, atrod vietu, ko aplūkot lielākā palielinājumā, novieto to redzes lauka centrā, ar mikroskrūvi noregulē asumu, un, izmantojot revolverierīci, nofiksē darba stāvoklī lielā palielinājuma objektīvu. Turpmākajā darbā izmantot tikai mikroskrūvi! Darba beigšana: 1. - preparāta noħemšana no priekšmetgalda tikai pēc darba ieskaitīšanas un tikai pie mazā palielinājuma jeb ar nolaistu priekšmetgaldu 2. - priekšmetstiklu un segstiklu nomazgāšana pēc katra preparāta izpētes, 3. - mikroskopa sakārtošana pēc darba, preparātu nomazgāšana pie izlietnes, noslaucīšana, darba vietas sakopšana. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 17

18 Objekta krāsošana Objektu krāso, lai izceltu atsevišėas tā struktūras, kas var saturēt specifiskas vielas. Krāsvielas atkarībā no to pielietojuma ir Ĝoti dažādas (4.tabula). 4.tabula. Augu anatomijas pētījumos visbiežāk izmantotās krāsvielas un to pielietojums 13 Nr. Krāsvielas nosaukums Pielietojums 1. Astra Zilais Krāso šūnapvalka nepārkoksnētās daĝas (celulozi) spilgti zilu. Var izmantot maisījumā kopā ar safranīnu. 2. Eozīns Nepārkoksnētu šūnapvalku krāso rožainu, pārkoksnētu zilā krāsā. Lieto pastāvīgo preparātu pagatavošanā. 3. Gaiši ZaĜais Nepārkoksnētās auga daĝas krāso zaĝas. Parasti secīgā krāsošanā kombinē ar citām krāsvielām. 4. Genciānvioletais Pārkoksnētu šūnapvalku un cietes graudus krāso violetā krāsā. 5. Hematoksilīns Izplatīti daudzi krāsvielas pagatavošanas paħēmieni, ar kuriem krāso celulozi, kodolus, gĝotas, citoplazmu. 6. Hemataīns Krāso celulozi, kodolus, gĝotas, citoplazmu. 7. Hrizoidīns Pārkoksnētu šūnapvalku krāso dzeltenu. 8. Joda ZaĜais Pārkoksnētu šūnapvalku krāso zaĝu. 9. Oranžais Kolenhīmu un nepārkoksnētas lūksnes šėiedras krāso dzeltenas. Lieto trīskāršajā krāsošanā kopā ar safranīnu un ūdenszilo. 10. Safranīns Krāso pārkoksnētus šūnapvalkus intensīvi sarkanus. Parasti lieto kopā ar citām krāsvielām Astra Zilo, Oranžo, Ūdenszilo. Augu anatomijā izmanto kā pagaidu, tā pastāvīgos preparātus. Pagaidu preparātus izmanto salīdzinoši neilgam laikam līdz dažiem mēnešiem, savukārt pastāvīgos preparātus, attiecīgi uzglabājot var lietot pat vairākus gadu desmitus. Augu anatomijas laboratorijas darbos ērtāk un ātrāk pagatavot pagaidu preparātus, savukārt pastāvīgos preparātus izmanto jau gatavā veidā rūpnieciski vai pētniecības laboratorijā jau iepriekš pagatavotus. Viens no mūsdienās mācību laboratorijā visplašāk izplatītajiem krāsošanas paħēmieniem pagaidu preparātu pagatavošanā ir krāsošana ar Astra Zilā (krāso celulozi) un Safranīna (krāso lignīnu) maisījumu. Ja preparātu pagatavo no griezumiem, tad tos vispirms iegūs ar žileti vai bārdas nazi un ievieto Petri platē esošajā ūdenī. Parasti izvēlas 2 3 labākos objekta šėērsgriezumus un novieto tos uz priekšmetstikla. Uzpilina tiem vienu pilienu jau iepriekš pagatavota Astra Zilā un Safranīna maisījuma. Pēc 0.5 minūtēm ar filtrpapīru atfiltrē krāsvielu maisījumu. Krāsvielu izskalošanai uzpilina pilienu destilēta ūdens. Pēc 0.5 minūtēm ar filtrpapīru atfiltrē ūdeni. Atkārto vēl divreiz skalošanu ar ūdeni un tai sekojošo atfiltrēšanu. Uzpilina griezumiem vienu pilienu ūdens un, uzliekot segstiklu, pagatavo pagaidu preparātu. 13 R.Kondratovičs Augu anatomijas praktikums. Rīga, Zvaigzne, 280 lpp. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 18

19 Smalku objektu (skuja, lapa) griezumu pagatavošanai kā palīgmateriālu var izmantot plūškoka serdi (15. attēls). 15.attēls. Objekta griezumu pagatavošanas shēma, izmantojot plūškoka serdi. A Melnā plūškoka serde B Pārgriezta melnā plūškoka serde C Objekts ievietots starp pārgrieztās melnā plūškoka serdes pusēm D Griešanai sagatavots objekts E Šėērsgriezuma pagatavošana Atkarībā no pētāmā objekta tā attēlošanai izmanto kādu no 5 grafiskās attēlošanas veidiem. 16.attēls. Mikroskopiska objekta grafiskās attēlošanas (zīmējumu) veidi 14 : A. Skice. Vienkāršākā zīmējuma forma. Tiek izmantota objekta tipiskāko pazīmju uzsvēršanai. B. Shēma. Shēmās ar kontūrām tiek apzīmēti audu kompleksi (vadaudu kūlīši, lapu šėērsgriezumi utt.) dabīgās proporcijās. C. Pusshematisks zīmējums. Pusshematiskajā zīmējumā tipiskā un Ĝoti vispārinātā formā, bet ne detalizēti, tiek izceltas atsevišėas objekta sastāvdaĝas (kambijs, periderma, vadaudi utt.). D. Zīmējums ar vienkāršām kontūrām. Detalizēts objekta attēlojums. Visi šūnapvalki attēloti vienkāršām līnijām. Ar tievākām, biezākām līnijām, dažādas biezības punktējumu tiek izceltas atsevišėas detaĝas. 14 Braune W., Leman A., Taubert H Pflanzenanatomisches Praktikum, Tl.1, Zur Einführung in die Anatomie der Samenpflanzen. Spektrum Akademischer Verlag; Auflage: 8., durchges. u. erw. A. (Oktober 1999), 368 S. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 19

20 E. Zīmējums ar dubultām kontūrām. Visdetalizētākais objekta attēlojums. Visi šūnapvalki attēloti to salīdzinošajā biezumā, iezīmēts šūnu saturs. Darbietilpīgās zīmējumu formas D un E tiek izmantotas galvenokārt kā izgriezumi, lai precīzāk attēlotu kādu detaĝu. 17.attēls. Rhoeo discolor atvārsnīte 15. Fotoattēli a, b un c atbilst 3 redzeslauka līmeħiem, kuri zīmējot ir apvienoti vienā attēlā. epd - epiderma, elp - elpošanas dobums, slš - slēdzējšūna, hlp - hloroplasts, kut - kutikula, kod - kodols, epš - epidermas šūnas, spr - atvārsnītes sprauga. Aplūkojot un pētot objektu mikroskopā, vienlaicīgi ir iespējams ieraudzīt attēlu tikai 1 plaknē - redzeslauka līmenī (17.attēls - līmeħi a,b,c). Lai arī cik plāns būtu objekts, no kura pagatavots mikropreparāts, tas tomēr ir telpisks objekts. Aktīvi izmantojot mikroskopa fokusēšanas mehānismus un īrisa diafragmu (apgaismojums), darba gaitā jāiemācās vienā zīmējumā (1 plaknē) apvienot objekta galvenās raksturiezīmes, kas objektu raksturotu kā telpisku attēlu. 15 Braune W., Leman A., Taubert H Pflanzenanatomisches Praktikum, Tl.1, Zur Einführung in die Anatomie der Samenpflanzen. Spektrum Akademischer Verlag; Auflage: 8., durchges. u. erw. A. (Oktober 1999), 368 S. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 20

21 Augu materiāla mikrofotogrāfija Mikrofotogrāfija ir sīku objektu un to detaĝu fotografēšana, izmantojot mikroskopu. Mūsdienas pētījumi daudzās zinātnes nozarēs, arī augu anatomijā, nav iedomājami bez mikrofotogrāfijas. Taču tā nekādā gadījumā nemazina zīmējumu nozīmi pētniecības un mācību darbā. Gluži otrādi, zinātniskā mikrofotogrāfija precizē zīmējumu, bet zīmējums palīdz labāk izprast fotogrāfiju, tātad, šīs metodes papildina viena otru. Bez tam mikrofotogrāfijai piemīt lielāka dokumentalitāte nekā visprecīzākajam un tehniskākajam zīmējumam. Tātad mikrofotogrāfija augu anatomijā ir Ĝoti svarīga pētīšanas metode, bez kuras nav iedomājams pētniecības un mācību darbs mūsdienu augu anatomijā. Jebkuras mikrofotogrāfiskās ierīces galvenā sastāvdaĝa ir mikroskops, turklāt mikrofotografējot vispirms jāħem vērā visi tie paši darba principi, kas, darbojoties tikai ar mikroskopu. Mūsdienās mikrofotogrāfijās arvien plašāk tiek izmantota digitālā fotogrāfija (18.attēls), tomēr labus rezultātus var sasniegt arī ar analogajām fotokamerām (19.attēls). A B 18. attēls. A - pētniecības mikroskops Leica DM1000 ar trinokulāru un digitālo fotokameru Canon Powershot S70. B - digitālā fotokamera Canon Powershot S70. A B 19. attēls. A pētniecības mikroskops Olympus CH30RF200 ar trinokulāru un analogo spoguĝkameru Olympus SC 35. B analogā spoguĝkamera Olympus SC 35 ar pārejas adapteri uzmontēta mikroskopa trinokulāram. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 21

22 Laboratorijas apstākĝos mikrofotogrāfijā parasti izmanto īpašas sarežăītas mikrofotografēšanas iekārtas (20.attēls), savukārt mācību procesā noder arī pavisam vienkāršas ierīces (21.attēls). 20. attēls. Pilnībā motorizēts digitālais pētniecības mikroskops Leica DM6000 B ar digitālo kameru DFC420 C un attēlu analīzes programmatūru attēls. Digitālais mikroskops Scalar ProScope 17. Mācību vajadzībām skolās Ĝoti piemērota ir firmas Motic ražotā produkcija, kas veido mācību procesam atbilstošu kvalitātes un cenas proporciju. Daudzos gadījumos attēlus var iegūt, digitālo kameru ar lokanas kājas palīdzību nofiksējot tieši virs mikroskopa okulāra (22.attēls). 22.attēls. A - mācību mikroskops Motic BA200 18, B digitālā kamera Moticam ( ) 17 ( ) 18 (( ) 19 ( ) Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 22

23 Mikrofotografēšanas tehnika Atkarībā no vajadzīgā attēlu palielinājuma, kā arī no fotoaparāta tipa var izmantot vairākus mikrofotogrāfijas veidus. Neatkarīgi no mikrofotogrāfijā lietotā paħēmiena darbā jāievēro vairāki pamatnoteikumi. Jānodrošina visas aparatūras stabilitāte. Fotoaparātā slēdzis jānospiež tikai ar troses palīdzību, vai arī jāizmanto fotokameras tālvadības pults. Jāizmanto pēc iespējas mazāks eksponēšanas laiks. Ja fotoaparātam nav automātiskās eksponēšanas sistēmas 20, eksponēšanas laiku nosaka empīriski ar izmēăinājuma ekspozīcijām. Šim nolūkam fotografē tipiska preparāta uzħēmumu sēriju, katrā nākamā uzħēmumā samazinot ekspozīcijas laiku 2 reizes, piemēram, 1/15, 1/30, 1/60, 1/125 utt. Ja fotografē ar analogo kameru, pēc filmas attīstīšanas izvēlas labākos negatīvus un tālāk strādā ar attiecīgu eksponēšanas laiku. Fotografējot ar digitālo kameru, attēlu izvēle un apstrāde notiek, izmantojot datortehniku. Empīriski nosaka arī preparāta apgaismošanas intensitāti, Ħemot vērā, ka lielākā palielinājumā būs vērojami lielāki gaismas zudumi. 20 Galvenokārt vecāku izlaidumu analogajām fotokamerām. Autors: U. Kondratovičs. Mikroskopēšanas pamatprincipi augu uzbūves pētīšanā 23

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C

Gaismas difrakcija šaurā spraugā B C 6..5. Gaismas difrakcija šaurā spraugā Ja plakans gaismas vilnis (paralēlu staru kūlis) krīt uz šauru bezgalīgi garu spraugu, un krītošās gaismas viļņa virsma paralēla spraugas plaknei, tad difrakciju

Διαβάστε περισσότερα

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI

4. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI 4. APGAISMJUMS UN ATTĒLI ptisko mikroskopu vēsture un nākotne Gaismas avota stiprums. Gaismas plūsma Apgaismojums Elektriskie gaismas avoti. Apgaismojums darba vietā Ēnas. Aptumsumi Attēla veidošanās.

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība

Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra. Uzdevumu risinājumu paraugi. 4. nodarbība Rīgas Tehniskā univesitāte Inženiematemātikas kateda Uzdevumu isinājumu paaugi 4 nodabība piemēs pēķināt vektoa a gaumu un viziena kosinusus, ja a = 5 i 6 j + 5k Vektoa a koodinātas i dotas: a 5 ; a =

Διαβάστε περισσότερα

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts

Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts Rīgas Tehniskā universitāte Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts www.videszinatne.lv Saules enerģijas izmantošanas iespējas Latvijā / Seminārs "Atjaunojamo

Διαβάστε περισσότερα

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013

Logatherm WPS 10K A ++ A + A B C D E F G A B C D E F G. kw kw /2013 51 d 11 11 10 kw kw kw d 2015 811/2013 2015 811/2013 Izstrādājuma datu lapa par energopatēriņu Turpmākie izstrādājuma dati atbilst S regulu 811/2013, 812/2013, 813/2013 un 814/2013 prasībām, ar ko papildina

Διαβάστε περισσότερα

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar

Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar Ievads Optometrija ir neatkarīga redzes aprūpes profesija primārās veselības aprūpes sfērā. Šī profesija vairumā attīstīto valstu tiek regulēta ar likumu (tās piekopšanai nepieciešama licence un reģistrēšanās).

Διαβάστε περισσότερα

Mehānikas fizikālie pamati

Mehānikas fizikālie pamati 1.5. Viļņi 1.5.1. Viļņu veidošanās Cietā vielā, šķidrumā, gāzē vai plazmā, tātad ikvienā vielā starp daļiņām pastāv mijiedarbība. Ja svārstošo ķermeni (svārstību avotu) ievieto vidē (pieņemsim, ka vide

Διαβάστε περισσότερα

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2)

6.4. Gaismas dispersija un absorbcija Normālā un anomālā gaismas dispersija. v = f(λ). (6.4.1) n = f(λ). (6.4.2) 6.4. Gaismas dispersija un absorbcija 6.4.1. Normālā un anomālā gaismas dispersija Gaismas izplatīšanās ātrums vakuumā (c = 299 792,5 ±,3 km/s) ir nemainīgs lielums, kas nav atkarīgs no viļņa garuma. Vakuumā

Διαβάστε περισσότερα

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G

1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 1. Testa nosaukums IMUnOGLOBULĪnS G (IgG) 2. Angļu val. Immunoglobulin G 3. Īss raksturojums Imunoglobulīnu G veido 2 vieglās κ vai λ ķēdes un 2 smagās γ ķēdes. IgG iedalās 4 subklasēs: IgG1, IgG2, IgG3,

Διαβάστε περισσότερα

Tēraudbetona konstrukcijas

Tēraudbetona konstrukcijas Tēraudbetona konstrukcijas tēraudbetona kolonnu projektēšana pēc EN 1994-1-1 lektors: Gatis Vilks, SIA «BALTIC INTERNATIONAL CONSTRUCTION PARTNERSHIP» Saturs 1. Vispārīga informācija par kompozītām kolonnām

Διαβάστε περισσότερα

Interferometri

Interferometri 6..6. Interferometri Interferometri ir optiskie aparāti, ar kuriem mēra dažādus fizikālus lielumus, izmantojot gaismas interferences parādības. Plānās kārtiņās koherentie interferējošie stari atrodas relatīvi

Διαβάστε περισσότερα

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma

Everfocus speciālais cenu piedāvājums. Spēkā, kamēr prece ir noliktavā! Videonovērošanas sistēma Analogās 520TVL krāsu kameras EQ350 Sensors: 1/3 SONY CCD Izšķirtspēja: 752 x 582 (PAL) 520 TVL Gaismas jūtība: 0.5 lux (F=1.2) S/N attiecība: > 48 db (AGC izslēgts) Lēca: nav Nominālais spriegums: EQ

Διαβάστε περισσότερα

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS

MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS MULTILINGUAL GLOSSARY OF VISUAL ARTS (GREEK-ENGLISH-LATVIAN) Χρώματα Colours Krāsas GREEK ENGLISH LATVIAN Αυθαίρετο χρώμα: Χρϊμα που δεν ζχει καμία ρεαλιςτικι ι φυςικι ςχζςθ με το αντικείμενο που απεικονίηεται,

Διαβάστε περισσότερα

Kontroldarba varianti. (II semestris)

Kontroldarba varianti. (II semestris) Kontroldarba varianti (II semestris) Variants Nr.... attēlā redzami divu bezgalīgi garu taisnu vadu šķērsgriezumi, pa kuriem plūst strāva. Attālums AB starp vadiem ir 0 cm, I = 0 A, I = 0 A. Aprēķināt

Διαβάστε περισσότερα

Isover tehniskā izolācija

Isover tehniskā izolācija Isover tehniskā izolācija 2 Isover tehniskās izolācijas veidi Isover Latvijas tirgū piedāvā visplašāko tehniskās izolācijas (Isotec) produktu klāstu. Mēs nodrošinām efektīvus risinājumus iekārtām un konstrukcijām,

Διαβάστε περισσότερα

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā

Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Ķīmisko vielu koncentrācijas mērījumi darba vides gaisā un to nozīme ķīmisko vielu riska pārvaldībā Kristīna Širokova AS Grindeks Darba aizsardzības speciālists 2015. gads Par Grindeks AS Grindeks ir vadošais

Διαβάστε περισσότερα

2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. APGAISMOJUMS UN ATTĒLI Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_12_SP_02_01_P1 Apgaismojuma pētīšana Skolēna darba lapa F_12_SP_02_01_P2 Prasības nacionālā krājuma

Διαβάστε περισσότερα

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka

Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības. PhD J. Lanka Bioloģisko materiālu un audu mehāniskās īpašības PhD J. Lanka Mehāniskās slodzes veidi: a stiepe, b spiede, c liece, d - bīde Traumatisms skriešanā 1 gada laikā iegūto traumu skaits (dažādu autoru dati):

Διαβάστε περισσότερα

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība

Būvfizikas speckurss. LBN Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. Ūdens tvaika difūzijas pretestība Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauku inženieru fakultāte Būvfizikas speckurss LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika izpēte. difūzijas pretestība Izstrādāja Sandris Liepiņš... Jelgava

Διαβάστε περισσότερα

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA

P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Jelgava 008 P. Leščevics, A. GaliĦš ELEKTRONIKA UN SAKARU TEHNIKA Mācību līdzeklis lietišėajā elektronikā Jelgava 008 Mācību līdzeklis sagatavots un

Διαβάστε περισσότερα

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma

Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Temperatūras izmaiħas atkarībā no augstuma, atmosfēras stabilitātes un piesārħojuma Gaisa vertikāla pārvietošanās Zemes atmosfērā nosaka daudzus procesus, kā piemēram, mākoħu veidošanos, nokrišħus un atmosfēras

Διαβάστε περισσότερα

2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE. Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri Stundas piemērs

2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE. Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri Stundas piemērs 2. NEREDZAMĀ, DZĪVĀ PASAULE Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri Stundas piemērs D_l0_UP_02_Pl HIV vīrusa pētniecība Skolēna darba lapa D_l0_UP_02_Pl Šūnas sastāvdaļas

Διαβάστε περισσότερα

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp

1. Ievads bioloģijā. Grāmatas lpp 1. Ievads bioloģijā Grāmatas 6. 37. lpp Zaļā krāsa norāda uz informāciju, kas jāapgūst Ar dzeltenu krāsu izcelti īpaši jēdzieni, kas jāapgūst Ar sarkanu krāsu norādīti papildus informācijas avoti vai papildus

Διαβάστε περισσότερα

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE

2. ELEKTROMAGNĒTISKIE 2. LKTROMAGNĒTISKI VIĻŅI Radio izgudrošana Svārstību kontūrs Nerimstošas elektriskās svārstības lektromagnētisko viļņu iegūšana lektromagnētiskais šķērsvilnis lektromagnētisko viļņu ātrums lektromagnētisko

Διαβάστε περισσότερα

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE

2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKTŪRAS ANALĪZE Ekspluatācijas gaitā jebkura reāla būve ārējo iedarbību rezultātā kaut nedaudz maina sākotnējo formu un izmērus. Sistēmas, kurās to elementu savstarpējā izvietojuma un izmēru maiņa iespējama tikai sistēmas

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (II semestris) Laboratorijas darbu apraksts (II semestris).5. Zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes noteikšana ar tangensgalvanometru. Katrā zemeslodes vietā Zemes magnētiskā lauka indukcijas vektors attiecībā

Διαβάστε περισσότερα

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks

P A atgrūšanās spēks. P A = P P r P S. P P pievilkšanās spēks 3.2.2. SAITES STARP ATOMIEM SAIŠU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS Lai izprastu materiālu fizikālo īpašību būtību jābūt priekšstatam par spēkiem, kas darbojas starp atomiem. Aplūkosim mijiedarbību starp diviem izolētiem

Διαβάστε περισσότερα

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu

Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Norādījumi par dūmgāzu novadīšanas sistēmu Kondensācijas tipa gāzes apkures iekārta 6 720 619 607-00.1O ogamax plus GB072-14 GB072-20 GB072-24 GB072-24K Apkalpošanas speciālistam ūdzam pirms montāžas un

Διαβάστε περισσότερα

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā

Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā Palīgmateriāli gatavojoties centralizētajam eksāmenam ėīmijā CE ietverto tēmu loks ir Ĝoti plašs: ėīmijas pamatjautājumi (pamatskolas kurss), vispārīgā ėīmija, neorganiskā ėīmija, organiskā ėīmija, ėīmija

Διαβάστε περισσότερα

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas

NADPH vai FADH 2. vai arī reducējot tādus koenzīmus kā NADH, savienojumus iegūst, importējot kompleksas Vielas un enerăijas maiħa citoplazmā 11. tēma Vielu un enerăijas maiħa Lizosomas Heterofāgija Autofāgija Mikroėermenīši Olbaltumvielu imports peroksisomās Vakuolas Proteosomas RNāze Glikolīze Šūnās gandrīz

Διαβάστε περισσότερα

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus:

Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: Vides veselība ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka veselību un dzīves kvalitāti ietekmējošos ārējos faktorus: ķīmiskos fizikālos bioloģiskos sociālos psiho-sociālos kā arī šo faktoru īstermiņa un ilgtermiņa

Διαβάστε περισσότερα

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem.

Lielumus, kurus nosaka tikai tā skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem. 1. Vektori Skalāri un vektoriāli lielumi Lai raksturotu kādu objektu vai procesu, tā īpašības parasti apraksta, izmantojot dažādus skaitliskus raksturlielumus. Piemēram, laiks, kas nepieciešams, lai izlasītu

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča SATURS

Irina Vdoviča SATURS Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Analītiskā ķīmija. Kvantitatīvā analīze. Laboratorijas darbi, uzdevumi SATURS KVANTITATĪVĀ ANALĪZE... GRAVIMETRIJA... Laboratorijas darbs KRISTALIZĀCIJAS ŪDENS NOTEIKŠANA

Διαβάστε περισσότερα

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004

Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 Αριθμός 2204 Ο ΠΕΡΙ ΤΕΛΩΝΕΙΑΚΟΥ ΚΩΔΙΚΑ ΝΟΜΟΣ ΤΟΥ 2004 (Παράρτημα Παράγραφοι 1 και 2) Δηλοποιηση Κατασχέσεως Αναφορικά με τους ZBIGNIEW και MAKGORZATA EWERTWSKIGNIEWEK, με αριθμούς διαβατηρίων Πολωνίας

Διαβάστε περισσότερα

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem.

PREDIKĀTU LOĢIKA. Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. 005, Pēteris Daugulis PREDIKĀTU LOĢIKA Izteikumu sauc par predikātu, ja tas ir izteikums, kas ir atkarīgs no mainīgiem lielumiem. Par predikātiem ir jādomā kā par funkcijām, kuru vērtības apgabals ir patiesumvērtību

Διαβάστε περισσότερα

FOTO TEHNIKAS JAUNUMI

FOTO TEHNIKAS JAUNUMI FOTO TEHNIKAS JAUNUMI PAVASARIS / VASARA 2016 α6300 Jauna E-bajonetes kamera ar pasaulē ātrāko autofokusu Jaunā bezspoguļa kamera ir aprīkota ar pasaulē ātrāko AF ar lielāko AF fokusa punktu skaitu, kā

Διαβάστε περισσότερα

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī

Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atlases kontroldarbs uz Baltijas valstu ķīmijas olimpiādi 2013.gada 07.aprīlī Atrisināt dotos sešus uzdevumus, laiks 3 stundas. Uzdevumu tēmas: 1) tests vispārīgajā ķīmijā; 2) ķīmisko reakciju kinētika;

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE

LATVIJAS RAJONU 43. OLIMPIĀDE Materiāls ņemts no grāmatas:andžāns Agnis, Bērziņa Anna, Bērziņš Aivars "Latvijas matemātikas olimpiāžu (5-5) kārtas (rajonu) uzdevumi un atrisinājumi" LATVIJAS RAJONU 43 OLIMPIĀDE ATRISINĀJUMI 43 Pārlokot

Διαβάστε περισσότερα

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana

Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Aļģes sistemātika, bioloģija, izplatība un izmantošana Kursu vada: Egita Zviedre Biologi, 1. kurss, 2. semestris Aļģes Aļģes (latīņu: Algae) ir gan vienšūnu, gan daudzšūnu, retāk - bezšūnu organismi; Aļģes

Διαβάστε περισσότερα

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem

Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Pētniecības metodes un pētījumu datu analīze skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas procesā. Seminārs skolēniem Dr. oec, docente, Silvija Kristapsone 29.10.2015. 1 I. Zinātniskās pētniecības

Διαβάστε περισσότερα

Kā radās Saules sistēma?

Kā radās Saules sistēma? 9. VISUMS UN DAĻIŅAS Kā radās Saules sistēma? Planētas un zvaigznes Galaktikas un Visums Visuma evolūcija. Habla likums Zvaigžņu evolūcija Visuma apgūšanas perspektīvas Lielu ātrumu un enerģiju fizika

Διαβάστε περισσότερα

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums

3.2. Līdzstrāva Strāvas stiprums un blīvums 3.. Līdzstrāva Šajā nodaļā aplūkosim elektrisko strāvu raksturojošos pamatlielumus un pamatlikumus. Nodaļas sākumā formulēsim šos likumus, balstoties uz elektriskās strāvas parādības novērojumiem. Nodaļas

Διαβάστε περισσότερα

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai

Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu 2011R0109 LV 24.02.2015 002.001 1 Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu B KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 109/2011 (2011. gada 27. janvāris),

Διαβάστε περισσότερα

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris)

Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) Laboratorijas darbu apraksts (I semestris) un mērījumu rezultātu matemātiskās apstrādes pamati 1. Fizikālo lielumu mērīšana Lai kvantitatīvi raksturotu kādu fizikālu lielumu X, to salīdzina ar tādas pašas

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma

ELEKTROĶĪMIJA. Metāls (cietā fāze) Trauks. Elektrolīts (šķidrā fāze) 1. att. Pirmā veida elektroda shēma 1 ELEKTROĶĪMIJA Elektroķīmija ir zinātnes nozare, kura pēta ķīmisko un elektrisko procesu savstarpējo sakaru ķīmiskās enerģijas pārvēršanu elektriskajā un otrādi. Šie procesi ir saistīti ar katra cilvēka

Διαβάστε περισσότερα

Testu krājums elektrotehnikā

Testu krājums elektrotehnikā iļānu 41.arodvidusskola Sergejs Jermakovs ntons Skudra Testu krājums elektrotehnikā iļāni 2007 EOPS SOCĀLS FONDS zdots ar ESF finansiālu atbalstu projekta Profesionālās izglītības programmas Elektromontāža

Διαβάστε περισσότερα

SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...

SKICE. VĪTNE SATURS. Ievads Tēmas mērķi Skice Skices izpildīšanas secība Mērinstrumenti un detaļu mērīšana... 1 SKICE. VĪTNE SATURS Ievads... 2 Tēmas mērķi... 2 1. Skice...2 1.1. Skices izpildīšanas secība...2 1.2. Mērinstrumenti un detaļu mērīšana...5 2. Vītne...7 2.1. Vītņu veidi un to apzīmējumi...10 2.1.1.

Διαβάστε περισσότερα

Cietvielu luminiscence

Cietvielu luminiscence 1. Darba mērķis Cietvielu luminiscence Laboratorijas darba mērķis ir iepazīties ar cietvielu luminiscenci un to raksturojošiem parametriem. Īpaša uzmanība veltīta termostimulētai luminiscencei (TSL), ko

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2013 /2 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme).

ATTIECĪBAS. Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). 004, Pēteris Daugulis ATTIECĪBAS Attiecības - īpašība, kas piemīt vai nepiemīt sakārtotai vienas vai vairāku kopu elementu virknei (var lietot arī terminu attieksme). Bināra attiecība - īpašība, kas piemīt

Διαβάστε περισσότερα

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA

TROKSNIS UN VIBRĀCIJA TROKSNIS UN VIBRĀCIJA Kas ir skaņa? a? Vienkārša skaņas definīcija: skaņa ir ar dzirdes orgāniem uztveramās gaisa vides svārstības Fizikā: skaņa ir elastiskas vides (šķidras, cietas, gāzveida) svārstības,

Διαβάστε περισσότερα

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016

ProRox. Industriālā izolācija. Produktu katalogs 2016 CENRĀDIS IR SPĒKĀ NO 02/05/2016 IZDEVUMS: LV PUBLICĒTS 05/2016 ProRox Industriālā izolācija Produktu katalogs 2016 Cenrādis ir spēkā no 02.05.2016 1 Ekspertu veidota tehniskā izolācija Mēs dalāmies ar

Διαβάστε περισσότερα

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi

6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 6. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMU ATBILDES 8.-9.klases uzdevumi 1. uzdevums Vai tu to vari? Gāzes Ķīmisko reakciju vienādojumi Ūdeņradis, oglekļa dioksīds,

Διαβάστε περισσότερα

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus

Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus 16 PRAKSE endokrinoloģija Ingvars Rasa endokrinologs Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs Gaiļezers Anda Krišāne

Διαβάστε περισσότερα

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības)

Elektromagnētisms (elektromagnētiskās indukcijas parādības) atvijas Uiversitāte Fizikas u matemātikas fakutāte Fizikas oaļa Papiiājums ekciju kospektam kursam vispārīgajā fizikā ektromagētisms (eektromagētiskās iukcijas parāības) Asoc prof Aris Muižieks Noformējums

Διαβάστε περισσότερα

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum).

5 ml iekšķīgi lietojamas suspensijas (1 mērkarote) satur 125 mg vai 250 mg amoksicilīna, amoksicilīna trihidrāta veidā (Amoxicillinum). 1. ZĀĻU NOSAUKUMS HICONCIL 125 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai HICONCIL 250 mg/5 ml pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS

Διαβάστε περισσότερα

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

2. TEMATS SILTUMS UN DARBS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 2. TEMATS SILTUMS UN DARBS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_02_P1 Senie laiki Skolēna darba lapa F_11_SP_02_P2 Enerģija 19. gadsimtā: tvaika dzinēja laikmets

Διαβάστε περισσότερα

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA

ELEKTROTEHNIKA UN ELEKTRĪBAS IZMANTOŠANA Ieguldījums tavā nākotnē Ieguldījums tavā nākotnē Profesionālās vidējās izglītības programmu Lauksaimniecība un Lauksaimniecības tehnika īstenošanas kvalitātes uzlabošana 1.2.1.1.3. Atbalsts sākotnējās

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi.

Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. Latvijas 44. Nacionālā ķīmijas olimpiāde (2003. gads) Teorētiskie uzdevumi. 1. 9 5 p. Pilnībā izkarsēja 5,0g kalcija karbonāta, kas saturēja 3,0% piemaisījumu. Izdalīto gāzi saistīja ar iepriekš nosvērtu

Διαβάστε περισσότερα

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss)

KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Būvkonstrukciju profesora grupa KOKA UN PLASTMASU KONSTRUKCIJAS (vispārējs kurss) LABORATORIJAS DARBI RTU Rīga, 004 Laboratorijas darbi paredzēti RTU būvniecības specialitāšu

Διαβάστε περισσότερα

Mitohondriji 12. tēma

Mitohondriji 12. tēma Mitohondriji 12. tēma Mitohondriji Forma un novietojums šūnā Uzbūve Dalīšanās Mitohondriju DNS Mitohondriju DNS replikācija Mitohondriju genoma ekspresija Mitohondriju membrānas Olbaltumvielu imports mitohondrijos

Διαβάστε περισσότερα

Informācija lietotājam 08/2009. Montāžas un lietošanas instrukcija. Dokaflex

Informācija lietotājam 08/2009. Montāžas un lietošanas instrukcija. Dokaflex 08/2009 Informācija lietotājam 999776029 LV Montāžas un lietošanas instrukcija Dokaflex 1-2-4 9720-337-01 Ievads Informācija lietotājam Dokaflex 1-2-4 Ievads by Doka Industrie GmbH, -3300 mstetten 2 999776029-08/2009

Διαβάστε περισσότερα

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS Uzlabotas litija tehnoloģijas izstrāde plazmas attīrīšanas iekārtu (divertoru) aktīvo virsmu aizsardzībai Projekts Nr. 2DP/2.1.1.0/10/APIA/VIAA/176 ( Progresa ziņojums

Διαβάστε περισσότερα

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem

M.Jansone, J.Blūms Uzdevumi fizikā sagatavošanas kursiem DINAMIKA. Dinmik prkst pātrinājum ršnās cēloħus un plūko tā lielum un virzien noteikšns pħēmienus. Spēks (N) ir vektoriāls lielums; ts ir ėermeħu vi to dĝiħu mijiedrbībs mērs. Inerce ir ėermeħu īpšīb sglbāt

Διαβάστε περισσότερα

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā?

9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu ir Latvijas gada budžetā? Latvijas 45. nacionālā ķīmijas olimpiāde ( 2004) Rajona olimpiādes uzdevumi 9. klasei 9-1. uzdevums Maks. 2 punkti Latvijas Republikas 2004. gada budžets ir aptuveni 2,0 miljardi latu. Cik moli santīmu

Διαβάστε περισσότερα

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC

CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC www.latea.lv www.lldra.lv CEĻVEDIS LOGU UN ĀRDURVJU KONSTRUKCIJU IZVĒLEI LOGU UN BALKONA DURVJU KONSTRUKCIJU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI PĒC LVS EN 14351-1 PRIEKŠVĀRDS Eiropas normu un regulu ieviešanas

Διαβάστε περισσότερα

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01

ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 ul. Wróblewskiego 18 93-578 Łódź tel: (0-42) 684 47 62 fax: (0-42) 684 77 15 ROTĀCIJAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGR-01 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA I. DARBĪBA UN UZBŪVE.............. lpp. 2 II. GĀZES SKAITĪTĀJA MARĶĒJUMS......

Διαβάστε περισσότερα

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 24.3.2009. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 76/3 KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 244/2009 (2009. gada 18. marts) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā

Διαβάστε περισσότερα

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa

IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI gads 1. variants, 1. daļa IZGLĪTĪBAS SATURA UN EKSAMINĀCIJAS CENTRS IESKAITE DABASZINĪBĀS 9. KLASEI 2008. gads 1. variants, 1. daļa Maksimālais punktu skaits par 1. daļu 30 p. Aizpilda skolotājs: 1. uzdevums. Vai apgalvojums ir

Διαβάστε περισσότερα

4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri

4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS. Temata apraksts. Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis. Uzdevumu piemēri 4. TEMATS ELEKTRISKIE LĀDIŅI UN ELEKTRISKAIS LAUKS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri F_11_SP_04_01_P1 Elektriskais lādiņš un lādētu ķermeņu mijiedarbība Skolēna darba

Διαβάστε περισσότερα

Elektriskie gani 2014 Uzticami un droši elektriskie gani

Elektriskie gani 2014 Uzticami un droši elektriskie gani Elektriskie gani 2014 Uzticami un droši elektriskie gani Vairāk informācijas par DeLaval elektriskajiem ganiem var lasīt sadaļā Risinājumi & Produkti- >Govs komforts->produkti- >Elektriskie gani vietnē

Διαβάστε περισσότερα

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI

LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES 11. JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 1. KĀRTAS UZDEVUMI Atrisini tālāk dotos sešus uzdevumus un atbildes noformē elektroniski (Word dokuments, PDF datne u.c.) un nosūti uz

Διαβάστε περισσότερα

Elektronikas pamati 1. daļa

Elektronikas pamati 1. daļa Egmonts Pavlovskis Elektronikas pamati 1. daļa Mācību līdzeklis interešu izglītības elektronikas pulciņu audzēkņiem un citiem interesentiem Mācību līdzeklis tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta

Διαβάστε περισσότερα

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS FIZIKA 10. 12. KLASEI MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMAS PARAUGS IEVADS Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta: 1) mērķis un uzdevumi; 2) mācību

Διαβάστε περισσότερα

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114*

Labojums MOVITRAC LTE-B * _1114* Dzinēju tehnika \ Dzinēju automatizācija \ Sistēmas integrācija \ Pakalpojumi *135347_1114* Labojums SEW-EURODRIVE GmbH & Co KG P.O. Box 303 7664 Bruchsal/Germany Phone +49 751 75-0 Fax +49 751-1970 sew@sew-eurodrive.com

Διαβάστε περισσότερα

TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02

TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT-02 Wróblewskiego iela 18 93578 Lodza tel: (042) 684 47 62 fax: (042) 684 77 15 TURBĪNAS GĀZES SKAITĪTĀJS CGT02 TEHNISKĀ INSTRUKCIJA Lodza, 1999.gada februāris Uzmanību: Firma COMMON patur sev gāzes skaitītāja

Διαβάστε περισσότερα

SASKAŅOTS ZVA

SASKAŅOTS ZVA 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Ciloxan 3 mg/ml acu pilieni, šķīdums. 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS 1 ml šķīduma satur 3 mg ciprofloksacīna (ciprofloxacinum) (hidrohlorīda veidā). Palīgvielas: Viens ml

Διαβάστε περισσότερα

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība www.klinkmann.lv Pārsprieguma aizsardzība 1 Pārsprieguma aizsardzība Pēdējo gadu laikā zibensaizsardzības vajadzības ir ievērojami palielinājušās. Tas ir izskaidrojams ar jutīgu elektrisko un elektronisko

Διαβάστε περισσότερα

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata

Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Pareizas siltinātu fasāžu projektēšanas un izveides rokasgrāmata Palīglīdzeklis arhitektiem, konstruktoriem, būvuzraugiem un pasūtītājiem SIA SAKRET 2011 / 1 Īstais darbam Izdevums veidots sadarbībā ar:

Διαβάστε περισσότερα

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes

Ārsienu siltināšana. Apmetamās un vēdināmās fasādes Rockwool LATVIJA Ārsienu siltināšana Apmetamās un vēdināmās fasādes Apmetamo fasāžu siltināšana Akmens vates izstrādājumiem, kurus izmanto ēku fasāžu siltināšanai, raksturīga izmēru noturība (tā nedeformējas

Διαβάστε περισσότερα

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI

5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI WWW.BIOSAN.LV 5. LATVIJAS UNIVERSITĀTES ĶĪMIJAS FAKULTĀTES JAUNO ĶĪMIĶU KONKURSA 2.KĀRTAS UZDEVUMI Atrisināt tālāk dotos uzdevumus un atbildes ierakstīt MS Word atbilžu datnē, ko kā pievienoto dokumentu

Διαβάστε περισσότερα

Elektrozinību teorētiskie pamati

Elektrozinību teorētiskie pamati LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības enerăētikas institūts.galiħš Elektrozinību teorētiskie paati Elektrisko ėēžu aprēėini Jelgava 8 LTVJS LKSMNEĪS NVESTĀTE TEHNSKĀ FKLTĀTE Lauksainiecības

Διαβάστε περισσότερα

Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java

Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Materiāla apraksts Rediģēts 11.02.2009. Versijas Nr. 0002 Sikagard -720 EpoCem Sevišķi smalkgraudaina cementa un epoksīdu bāzes trīskomponentu kompozītā virsmu apstrādes java Construction Produkta apraksts

Διαβάστε περισσότερα

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi

Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Dzīvojamo telpu ventilācija ar 95% siltuma atguvi Ventilācijas sistēma sastāv no gaisa kanāliem, caur kuriem mājā tiek nodrošināts svaiga gaisa klimats. Virtuvē, vannas istabā un tualetē izmantotais gaiss

Διαβάστε περισσότερα

Leica Lino L360, L2P5, L2+, L2G+, L2, P5, P3

Leica Lino L360, L2P5, L2+, L2G+, L2, P5, P3 Leica Lino L360, L25, L2+, L2G+, L2, 5, 3 Lietotāja rokasgrāata Versija 757665i Latviski Apsveica ūs ar Leica Lino iegādi. Drošības instrukciju nodaļa seko pēc ekspluatācijas instrukciju nodaļas. irs lietojiet

Διαβάστε περισσότερα

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde

Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 9. klases teorētiskie uzdevumi Latvijas 53. Nacionālā ķīmijas olimpiāde 2012. gada 28. martā 9. klases Teorētisko uzdevumu atrisinājumi 1. uzdevums 7 punkti Molekulu skaitīšana Cik molekulu skābekļa rodas,

Διαβάστε περισσότερα

PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS

PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS PĀRTIKAS UN VETERINĀRAIS DIENESTS VISS PAR PĀRTIKAS PREČU MARĶĒJUMU Informācija, kas ir sniegta pārtikas preču marķējumā, ir kā vizītkarte, kurā var atrast visu par preci, sākot ar tās nosaukumu, sastāvu

Διαβάστε περισσότερα

MICROMASTER kw kw

MICROMASTER kw kw MICROMASTER 430 7.5 kw - 250 kw Lietošanas instrukcijas 12/02 izlaidums Informācija lietotājam 6SE6400-5AE00-0BP0 Dokumentācija MICROMASTER 430 Palaišanas pamācība Ātrai SPD un BOP-2 palaišanai ekspluatācijā.

Διαβάστε περισσότερα

Saskaņots ZVA

Saskaņots ZVA ZĀĻU APRAKSTS 1. ZĀĻU NOSAUKUMS DALACIN T 10 mg/ml šķīdums ārīgai lietošanai 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katrs ml šķīduma satur 10 mg klindamicīna (clindamycinum) klindamicīna fosfāta veidā.

Διαβάστε περισσότερα

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā.

Skaitļi ar burtiem Ah - nominālā ietilpība ampērstundās 20 stundu izlādes režīmā. Lietošanas pamācība SVINA AKUMULATORU STARTERBATERIJAS kompānijas EXIDE Automotive Batterie GmbH produkcija ar zīmoliem DETA Senator2, DETA Power un DETA Standard Šajā lietošanas pamācībā ietverti drošības

Διαβάστε περισσότερα

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi

Irina Vdoviča. Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Irina Vdoviča Praktisko darbu materiāls Vispārīgā ķīmija Uzdevumi un vingrinājumi Saturs 1. ATOMA UZBŪVE UN PERIODISKAIS LIKUMS... 2 2. VIELU UZBŪVE... 6 3. OKSIDĒŠANAS REDUCĒŠANAS REAKCIJAS... 7 4. ELEKTROLĪTISKĀ

Διαβάστε περισσότερα

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija

Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Ainars Knipšis, Pēteris Brics Elektrostaciju elektroietaišu ekspluatācija Mācību palīglīdzeklis Projekts:

Διαβάστε περισσότερα

Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle

Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Кabeļu trepes KS Kabeļu nesošo konstrukciju nepieciešamās virsmas apstrādes izvēle Nepieciešamo virsmas apstrādi izvēlas atkarībā no atmosfēras iedarbības faktoriem kabeļus nesošās konstrukcijas uzstādīšanas

Διαβάστε περισσότερα

Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8

Convulex 100 mg ml šķ inj Page 1 of 8 LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM Convulex 100 mg/ml šķīdums injekcijām Natrii valproas Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams,

Διαβάστε περισσότερα

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē»

«Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» «Elektromagnētiskie lauki kā riska faktors darba vidē» Vitalijs Rodins, M.Sc., Žanna Martinsone, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Rīga, 12.04.2016. veselības institūts 1 Prezentācijas saturs 1. Kas

Διαβάστε περισσότερα

Produktu katalogs 14 Atjaunots

Produktu katalogs 14 Atjaunots Produktu katalogs 14 Atjaunots 08.2015 Saturs 1. Krāsas 5 1.1. Krāsas un pārklājumi āra darbiem KS G Balta silikāta grunts minerālām virsmām 6 KS P Silikāta grunts 7 KS Ūdens dispersijas silikāta krāsa

Διαβάστε περισσότερα

Lai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home.

Lai atvēru dokumentu aktivējiet saiti. Lai atgrieztos uz šo satura rādītāju, lietojiet taustiņu kombināciju CTRL+Home. 5.TEMATS ĶĪMIJAS UN VIDES TENOLOĢIJAS Temata apraksts Skolēnam sasniedzamo rezultātu ceļvedis Uzdevumu piemēri K_12_SP_05_01_P1 Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecība Krustpils pagasta Ozolsalā Skolēna darba

Διαβάστε περισσότερα

Elektriskais lauks dielektriķos Brīvie un saistītie lādiņi

Elektriskais lauks dielektriķos Brīvie un saistītie lādiņi 3... Elktrskas lauks dlktrķos 3... Brīv un sastīt lādņ 79. gadā angļu znātnks S. Grjs (666 736) kurš konstatēja, ka lktrskas lādņš var pārt no vna ķrmņa uz otru, pmēram, pa mtāla stpl. Līdz ar to, var

Διαβάστε περισσότερα